ZIŅOJUMS par priekšlikumu Padomes regulai par tāda nolīguma vēstuļu apmaiņas veidā noslēgšanu, kas paredz izdarīt grozījumus protokolā, ar kuru laika posmam no 2005. gada 18. janvāra līdz 2011. gada 17. janvārim nosaka zvejas iespējas un finansiālo ieguldījumu, kas paredzēts Eiropas Kopienas un Seišelu Salu Republikas nolīgumā

31.3.2008 - (COM(2007)0664 – C6‑0430/2007 – 2007/0232(CNS)) - *

Zivsaimniecības komiteja
Referents: Josu Ortuondo Larrea

EIROPAS PARLAMENTA NORMATĪVĀS REZOLŪCIJAS PROJEKTS

par priekšlikumu Padomes lēmumam par tāda nolīguma vēstuļu apmaiņas veidā noslēgšanu, kas paredz izdarīt grozījumus protokolā, ar kuru laika posmam no 2005. gada 18. janvāra līdz 2011. gada 17. janvārim nosaka zvejas iespējas un finansiālo ieguldījumu, kas paredzēts Eiropas Kopienas un Seišelu Salu Republikas nolīgumā

(COM(2007)0664 – C6‑0430/2007 – 2007/0232(CNS))

(Apspriežu procedūra)

Eiropas Parlaments,

–   ņemot vērā Padomes lēmuma priekšlikumu (COM(2007)0664),

–   ņemot vērā EK līguma 37. pantu un 300. panta 2. punktu,

–   ņemot vērā EK līguma 300. panta 3. punkta pirmo daļu, saskaņā ar kuru Padome ar to ir apspriedusies (C6‑0430/2007),

–   ņemot vērā Reglamenta 51. pantu un 83. panta 7. punktu,

–   ņemot vērā Zivsaimniecības komitejas ziņojumu un Budžeta komitejas, kā arī Attīstības komitejas atzinumus (A6‑0085/2008),

1.  apstiprina grozīto Padomes regulas priekšlikumu un apstiprina nolīguma noslēgšanu;

2.  uzdod priekšsēdētājam nosūtīt Parlamenta nostāju Padomei un Komisijai, kā arī dalībvalstu un Seišelu Salu Republikas valdībām un parlamentiem.

Grozījums Nr.  1 Regulas priekšlikums 1.a apsvērums (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(1a) Eiropas Kopienas un Seišelu Salu Republikas zvejas nolīguma VIII nodaļā par ostu iekārtām ir paredzēts, ka „Seišelu salu iestādes, vienojoties ar kuģu īpašniekiem, apstiprina ostu iekārtu izmantošanas nosacījumus un, ja vajadzīgs, kuģu apgādes, un ostu pakalpojumu izmantošanas nosacījumus”, taču līdz šim nekas nav darīts, lai atbildētu uz Kopienas zvejas nozares pieprasījumiem uzlabot ostu infrastruktūras.
Grozījums Nr.  2 Regulas priekšlikums 1.b apsvērums (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(1b) Lai Seišelu Salu Republikā efektīvi īstenotu zivsaimniecības nozares politiku, ir jāņem vērā nepieciešamība uzlabot un modernizēt ostu infrastruktūras, kuru jauda pašlaik jau tiek izmantota maksimāli, un paredzēt, ka tiek atcelts īpašais tunzivju izkraušanas nodoklis, kādu nepiemēro nevienā citā pasaules ostā.
Grozījums Nr.  3 Regulas priekšlikums 3. pants – 1.a daļa (jauna)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	Komisija ik gadu novērtē, vai dalībvalstis, kuru kuģi zvejo saskaņā ar šā nolīguma protokolu, ir izpildījušas prasības sniegt pārskatu; ja šīs prasības nav pietiekami ievērotas, Komisija aptur attiecīgās valsts zvejas licenču pieprasījumus nākamajam gadam.
Pamatojums
Kuģi, kuri neievēro šo būtisko prasību paziņot par nozveju, nedrīkst gūt labumu no Eiropas Savienības finansiālā atbalsta.
Grozījums Nr.  4 Regulas priekšlikums 3.a pants (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	3.a pants
	Komisija ik gadu sniedz Eiropas Parlamentam un Padomei ziņojumu par protokola 7. pantā minētās daudzgadu programmas rezultātiem nozarē un par to, kā dalībvalstis ir ievērojušas prasības sniegt pārskatu.
Pamatojums
Lai novērtētu, vai Eiropas Savienības maksātais ieguldījums ir pareizi izmantots un vai tas veicina zivsaimniecības resursu ilgtspējīgu izmantošanu Seišelu salās, Komisijai ik gadu jāsniedz Parlamentam ziņojums.
Grozījums Nr.  5 Regulas priekšlikums 3.b pants (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	3.b pants
	Pirms protokola darbības izbeigšanās vai pirms jaunu sarunu sākšanas par tā iespējamo aizvietošanu, Komisija iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei protokola izpildes novērtējumu, kurā iekļauta izmaksu un ieguvumu analīze.
Pamatojums
Pirms jaunu sarunu sākšanas ir jānovērtē pašreizējais protokols, lai noteiktu, kādas izmaiņas, iespējams, ir jāņem vērā, protokolu turpmāk pagarinot.

PASKAIDROJUMS

Komisijas priekšlikuma mērķis ir grozīt protokolu, kas pievienots Regulā (EK) Nr. 1562/2006 iekļautajam Eiropas Kopienas un Seišelu Salu Republikas zivsaimniecības partnerattiecību nolīgumam, lai tādējādi minētā protokola noteikumus pielāgotu faktiskajai nozvejai šā nolīguma spēkā esamības divos gados. Nolīgumā izdarītie grozījumi ir maznozīmīgi un atbilst spēkā esošā protokolā paredzētās Apvienotās komitejas secinājumiem.

Saistībā ar EK un Seišelu salu Apvienotās komitejas 2007. gada janvāra sanāksmi bija nolemts, ka abas Puses saskaņā ar šā protokola 11. pantu un nolīguma 9. pantu organizēs jaunu sanāksmi, lai iesniegtu priekšlikumus par minētā protokola grozīšanu. Tos apsprieda Apvienotās komitejas sanāksmē, kura 20. un 21. martā norisinājās Briselē.

Šajā sanāksmē apspriestie un Komisijas priekšlikuma paskaidrojumā iekļautie grozījumi ir šādi:

– palielināt atskaites daudzumu no 55 000 līdz 63 000 tonnu, ņemot vērā vidējo nozvejas apjomu iepriekšējos trijos gados;

– ieviest atbalstu partnerattiecībām, kurš nav pārskatīts iepriekšējo sarunu laikā (pirms Padomes 2004. gada jūlija secinājumiem par zivsaimniecības nozares partnerattiecību nolīgumiem);

– palielināt kuģu īpašniekiem noteiktās maksas no EUR 25 līdz EUR 35 par tonnu, lai saskaņotu tās ar pārējos tunzivju zvejas nolīgumos paredzētajam maksām un tādējādi samazinātu finansiālo ieguldījumu no EUR 75 līdz EUR 65 par tonnu;

– zvejas iespējas paliek nemainīgas: 40  tunzivju seineri un 12  kuģi zvejai ar peldošām āķu jedām;

– ikgadējais finansiālais ieguldījums pieaug no EUR 4 125 000 (spēkā esošais protokols) līdz EUR 5 355 000 (grozītais protokols);

–  avansa maksājumi gadā ir EUR 21 000 par tunzivju seineri, EUR 4200 par kuģi zvejai ar peldošām āķu jedām, kura BT pārsniedz 250 tonnas, un EUR 3150 par kuģi zvejai ar peldošām āķu jedām, kura BT nepārsniedz 250 tonnas.

Šādā veidā grozītais protokols jāpiemēro provizoriski no 2008. gada 18. janvāra, līdz tas stājas spēkā saskaņā ar tā 13. pantu.

Priekšlikuma paskaidrojumā ir nepārprotami teikts, ka šā protokola grozīšana ir abpusēji izdevīga un ka, to darot, ir ņemts vērā zvejas resursu atbildīgas pārvaldības princips.

Provizoriskajā novērtējumā secināts, ka jauna nolīguma noslēgšana ir abpusēji izdevīga. Izdarītie grozījumi vēl vairāk pastiprina šo nolīgumu, kurš ir ne tikai atskaites daudzuma un finansiālā ieguldījuma ziņā visnozīmīgākais tunzivju zvejas nolīgums starp Kopienu un trešu valsti, bet arī galvenais elements, kas nodrošina konsekvenci un ekonomisko dzīvotspēju pārējiem tunzivju zvejas nolīgumiem, kurus Kopiena noslēgusi ar citām Indijas okeāna valstīm (Madagaskara, Komoru salas, Maurīcija, Mozambika).

Paliek spēkā galvenie novērtējuma elementi, tostarp teicamais zvejas iespēju un atskaites daudzuma izmantojums.

Pievienotā vērtība, ko devusi Kopienas iesaistīšanās

EK ieguldījumi atmaksājas vairākkārt — tiek lēsts, ka ikviens euro, ko iegulda no Kopienas budžeta, nozarē rada vismaz EUR 4,80 lielu pievienoto vērtību. Arī Seišelu salām ekonomiskais ieguvums ir ievērojams, un Eiropas flotu klātbūtne šīs valsts ūdeņos dod ļoti ievērojamu atbalstu Seišelu salu ekonomikai, kura patlaban ir nonākusi grūtībās. Turklāt Eiropas seineru darbība ļauj nodrošināt līdz 95 % tunzivju piegāžu vietējam konservu uzņēmumam, kurš ar aptuveni 2500 darbavietām ir šīs valsts lielākais privātais darba devējs. Zivsaimniecības nozare Seišelu salās dod 15 % no IKP (otrā vieta aiz tūrisma, kam atbilst 20 %) un tieši vai netieši nodrošina ar darbu 6000 cilvēku jeb 17 % no oficiālā darba tirgus.

Tomēr jāatgādina, ka nolīguma spēkā esības laiks ir no 2005. līdz 2011. gadam un tā pārskatīšana termiņa vidusposmā ir saistīta ar tās maksas pieaugumu, kuru kuģu īpašnieki pārskaita par katras licences izsniegšanu un kura palielinās no EUR 15 000 līdz EUR 21 000, kā arī viņu ieguldījums par katru nozvejoto tonnu palielinās no EUR 25 līdz EUR 35, kas nozīmē 40% pieaugumu.

Turklāt Seišelu Salu Republika ir vienīgā valsts, kas uzliek īpašu nodokli par tunzivju izkraušanu, un, kaut gan sākotnējā, 2007. gadā parakstītajā nolīgumā (VIII nodaļā) ir noteikts, ka „Seišelu salu iestādes, vienojoties ar kuģu īpašniekiem, apstiprina ostu iekārtu izmantošanas nosacījumus un, ja vajadzīgs, kuģu apgādes, un ostu pakalpojumu izmantošanas nosacījumus”, patiesībā tā nekad nav neko darījusi, lai atbildētu uz atkārtotajiem Kopienas zvejas nozares pieprasījumiem uzlabot ostu infrastruktūras, kuras ir nožēlojamā stāvoklī un stipri pārslogotas, jo pēdējos gados flote ir palielinājusies.

Patlaban izskatāmajā grozītajā protokola versijā Seišelu salu valdība ir svītrojusi visas atsauces, lai kādas tās būtu, par apspriešanos ar kuģu īpašniekiem, uz kuriem gulstas saimniecisko ieguldījumu pieauguma lielākā daļa un kuri pēkšņi jūtas atstumti no sarunām, kā arī neredz nekādas skaidras saistības attiecībā uz ostu infrastruktūru uzlabošanu.

Secinājumi

Apvienotās komitejas ieviestie grozījumi nemaina ne protokolā noteiktās un 2006. gada 23. janvārī ar Padomes Regulu (EK) Nr. 115/2006 apstiprinātās zvejas iespējas — paliek 40 licences tunzivju seineriem un 12 licences kuģiem, kuri zvejo ar peldošām āķu jedām —, ne nolīguma pamatprincipus. Tāpēc referents ierosina apstiprināt tā protokola grozījumus, kurš pievienots Eiropas Kopienas un Seišelu Salu Republikas zivsaimniecības nolīgumam.

Attīstības komitejaS ATZINUMS (28.2.2008)

Zivsaimniecības komitejai

par priekšlikumu Padomes regulai par tāda nolīguma vēstuļu apmaiņas veidā noslēgšanu, kas paredz izdarīt grozījumus protokolā, ar kuru laika posmam no 2005. gada 18. janvāra līdz 2011. gada 17. janvārim nosaka zvejas iespējas un finansiālo ieguldījumu, kas paredzēts Eiropas Kopienas un Seišelu Salu Republikas nolīgumā
(COM(2007)0664 – C6‑0430/2007 – 2007/0232(CNS))

Atzinumu sagatavoja: Josep Borrell Fontelles

ĪSS PAMATOJUMS

Eiropas Savienības sadarbības politikai attīstības jomā un kopējai zivsaimniecības politikai (KZP) jābūt konsekventām, savstarpēji papildinošām un saskaņotām, kopumā veicinot attiecīgo valstu nabadzības līmeņa samazināšanos un ilgstpējīgu attīstību.

ES ir apņēmusies nodrošināt ilgtspējīgu zivsaimniecību visā pasaulē, kā to noteica ANO 2002. gada sammitā Johannesburgā, saglabājot vai atjaunojot krājumus, lai panāktu vislielāko ilgtspējīgo produktivitāti.

ES ir pieņēmusi ANO Pārtikas un lauksaimniecības organizācijas Atbildīgas zivsaimniecības rīcības kodeksu, lai ilgtermiņā veicinātu ilgtspējīgu zivsaimniecību un apstiprinātu, ka zvejas tiesībās ir ietverts pienākums veikt nozveju atbildīgi, nodrošinot ūdeņu dzīvo resursu efektīvu saglabāšanu un pārvaldību.

ES klātbūtne tāljūru zvejas apgabalos ir likumīgs mērķis, tomēr ir jāatgādina, ka Eiropas Savienības intereses zivsaimniecības nozarē ir jāaizsargā, ņemot vērā arī ieinteresētību to valstu attīstībā, ar kurām tiek parakstīti zvejniecības nolīgumi.

Eiropas Parlamenta Attīstības komiteja atzinīgi vērtē ĀKK un ES Apvienotās parlamentārās asamblejas 2006. gada 22. jūnija rezolūciju „Zivsaimniecība un tās sociālie un vides aspekti jaunattīstības valstīs” un īpaši tajā pausto nostāju par to, ka no vienas puses ĀKK un ES interešu aizsardzība zivsaimniecības nozarē ir jāsaskaņo ar zvejas resursu ilgtspējīgas apsaimniekošanas uzdevuma ekonomiskajiem, sociālajiem un vides aizsardzības aspektiem un no otras puses ar nepieciešamību nodrošināt piekrastes rajonos dzīvojošo kopienu iztikas līdzekļus.

Turklāt Eiropas Parlamenta Attīstības komiteja uzsver ĀKK un ES Zvejniecības partnerattiecību nolīgumā iekļauto norādi par Kotonū nolīguma ievērošanu; vērš uzmanību uz nepieciešamību pienācīgi ņemt vērā Kotonū nolīguma 9. pantu par cilvēktiesībām, demokrātijas principiem, labu pārvaldi un tiesiskumu, un atzinīgi vērtē to, ka Komisijas dienesti ir snieguši Attīstības komitejai garantijas ievērot 9. panta saturu, veicot sarunas par nolīgumiem ar jaunattīstības valstīm, tostarp arī ar tām, kas neietilpst ĀKK valstu grupā.

Ierosinātā nolīguma mērķis ir grozīt protokolu pie 2006. gada 23. janvārī noslēgtā Eiropas Kopienas un Seišelu Salu Republikas zivsaimniecības partnerattiecību nolīguma, ar kuru, tam stājoties spēkā, atcēla un aizstāja 1987. gadā pieņemto nolīgumu.

Ar grozījumiem, par kuriem tika panākta vienošanās EK/Seišelu salu Apvienotās komitejas sanāksmē 2007. gada martā, gada atskaites tonnāžu palielina no 55 000 tonnām līdz 63 000 tonnām, ievieš finansiālu partnerības atbalstu un paaugstina kuģu īpašniekiem noteikto maksu no EUR 25 līdz EUR 35 par tonnu, lai pielāgotu protokolu citiem nolīgumiem par tunzivju zveju.

Tādējādi Kopienas ieguldījums tiek samazināts no EUR 75 līdz EUR 65 par tonnu. Kopējais finansiālais ieguldījums pieaug no EUR 4 125 000 līdz EUR 5 355 000. Īpaši līdzekļi EUR 1 260 000 apmērā gadā tiek atvēlēti Seišelu salu nozares zivsaimniecības politikas atbalstam un īstenošanai.

Protokolā norādītās un EK Regulā Nr. 115/2006 noteiktās zvejas iespējas netiek grozītas un ir apstiprinātas 40 Francijas, Spānijas un Itālijas tunzivju seineriem un 12 Francijas, Spānijas un Portugāles āķu zvejas kuģiem pelaģiskai zvejai, kopumā paredzot 52 licenču izsniegšanu.

Grozītais protokols provizoriski stāsies spēkā 2008. gada 18. janvārī un būs spēkā atlikušos trīs gadus līdz 2011. gada 17. janvārim.

Eiropas Parlamenta Attīstības komiteja atzinīgi vērtē norādīto saistību ar nacionālajām iniciatīvām un cer, ka tajās ir ietverta arī zivju pārstrādes un tirdzniecības vietējās infrastruktūras projektu finansēšana, tādējādi ļaujot vietējiem iedzīvotājiem nozvejot vairāk, nekā tas nepieciešams tikai iztikai.

Eiropas Parlamenta Attīstības komiteja arī atzinīgi vērtē to, ka ar nolīgumu tiek ierosināts īstenot tādu nozares zivsaimniecības politiku, kas veicinātu atbildīgu un ilgtspējīgu nozveju Seišelu salu ūdeņos, un sekmēt zinātnisku un tehnisku sadarbību ar vietējām iestādēm. Iepriekšminētajā rezolūcijā, kas noslēgta starp ĀKK un ES, ir noteikts, ka zinātnisko resursu novērtējumam ir jābūt priekšnoteikumam, lai saņemtu atļauju zvejot, un ka resursu ikgadējam novērtējumam ir jābūt nosacījumam, lai arī turpmāk saņemtu zvejas atļaujas.

GROZĪJUMI

Attīstības komiteja aicina par jautājumu atbildīgo Zivsaimniecības komiteju savā ziņojumā iekļaut šādus grozījumus:

Komisijas ierosinātais teksts[1]	Parlamenta izdarītie grozījumi
Grozījums Nr. 1 2.a apsvērums (jauns)
	(2a) Kopienas finansiālais atbalsts ir jāizmanto tam, lai attīstītu no zvejniecības atkarīgo piekrastes iedzīvotāju kopienas un izveidotu nelielus vietējus zivju saldēšanas un apstrādes uzņēmumus;

PROCEDŪRA

Virsraksts	Grozījumi attiecībā uz zvejas iespējām un finansiālo ieguldījumu, kas paredzēts Eiropas Kopienas un Seišelu Salu Republikas nolīgumā
Atsauces	COM(2007)0664 – C6-0430/2007 – 2007/0232(CNS)
Komiteja, kas atbildīga par jautājumu	PECH
Atzinumu sniedza        Datums, kad paziņoja plenārsēdē	DEVE 29.11.2007
Atzinumu sagatavoja        Iecelšanas datums	Josep Borrell Fontelles 18.12.2007
Pieņemšanas datums	27.2.2008
Galīgais balsojums	+: –: 0:	29 1 0
Deputāti, kas bija klāt galīgajā balsošanā	Alessandro Battilocchio, Thijs Berman, Josep Borrell Fontelles, Danutė Budreikaitė, Marie-Arlette Carlotti, Thierry Cornillet, Corina Creţu, Nirj Deva, Beniamino Donnici, Fernando Fernández Martín, Hélène Goudin, Alain Hutchinson, Filip Kaczmarek, Glenys Kinnock, Maria Martens, Luisa Morgantini, Horst Posdorf, Frithjof Schmidt, Jürgen Schröder, Feleknas Uca, Johan Van Hecke, Luis Yañez-Barnuevo García, Anna Záborská, Mauro Zani
Aizstājējs(-i), kas bija klāt galīgajā balsošanā	Ana Maria Gomes, Fiona Hall, Manolis Mavrommatis, Linda McAvan, Ralf Walter, Gabriele Zimmer

• [1]  OV vēl nav publicēts.

Budžeta komitejaS ATZINUMS (28.2.2008)

Zivsaimniecības komitejai

par priekšlikumu Padomes regulai par tāda nolīguma vēstuļu apmaiņas veidā noslēgšanu, kas paredz izdarīt grozījumus protokolā, ar kuru laika posmam no 2005. gada 18. janvāra līdz 2011. gada 17. janvārim nosaka zvejas iespējas un finansiālo ieguldījumu, kas paredzēts Eiropas Kopienas un Seišelu Salu Republikas nolīgumā
(COM(2007)0664 – C6‑0430/2007 – 2007/0232(CNS))

Atzinumu sagatavoja: Helga Trüpel

ĪSS PAMATOJUMS

Ar šo groza pašreizējo Zvejniecības partnerattiecību nolīgumu (ZPN) ar Seišelu Salām, kas ir standarta tunzivju zvejas nolīgums. Šo grozījumu mērķis ir panākt divas lietas:

1.  Pašreizējā protokolā atskaites daudzums, t.i., tunzivju daudzums, par kuru saskaņā ar nolīgumu tiek veikts iepriekšējs finansiālais ieguldījums, ir 55 000 tonnas. Ar grozījumu šo apjomu varētu palielināt līdz 63 000 tonnām, lai daudz precīzāk atspoguļotu faktisko nozvejas apjomu pēdējos gados saskaņā ar Komisiju (jāatzīmē, ka šis nav nozvejas apjoma ierobežojums, bet ierobežojums tam, cik daudz tiek samaksāts iepriekš).

2.  Saskaņā ar pašreizējo protokolu no ES budžeta kopumā tiek maksāti EUR 75 par katru tonnu no tunzivju nozvejas ar ES flotēm. Kuģu īpašnieki maksā EUR 25 par tonnu ar licences maksām. Ar grozījumu maina abus šos apjomus, attiecīgi uz EUR 65 un EUR 35, lai saskaņotu tās ar pārējos tunzivju zvejas nolīgumos paredzētajām maksām un lai izpildītu Padomes 2004. gadā noteiktās saistības palielināt kuģu īpašniekiem noteiktās maksas.

Šo izmaiņu rezultāts ir finansiālā ieguldījuma palielināšana no EUR 4125 līdz EUR 5355 miljoniem gadā, sākot no 2007. gada 18. janvāra.

Pašlaik šie grozījumi protokolos jāizskata Padomei un Parlamentam; tā ir procedūra, kas tiek ievērota Seišelu salu gadījumā. Tomēr Komisija ir ierosinājusi (COM (2007) 595) komitoloģijas procedūru, ko vēlētos ievērot, veicot grozījumus turpmākajos zivsaimniecības nozares partnerattiecību nolīgumos, it kā lai paātrinātu šādas procedūras. Atzinuma projekta sagatavotājai par šo priekšlikumu ir cits viedoklis (PE 400.694).

Atzinuma projekta sagatavotāja ierosina veikt trīs grozījumus šajā regulā.

grozījumi

Budžeta komiteja aicina par jautājumu atbildīgo Zivsaimniecības komiteju ieviest tās ziņojumā šādus grozījumus:

Komisijas ierosinātais teksts[1]	Parlamenta izdarītie grozījumi
Grozījums Nr. 1 3. panta 1.a punkts (jauns)
	Komisija ik gadu novērtē, vai dalībvalstis, kuru kuģi zvejo saskaņā ar šā nolīguma protokolu, ir ievērojušas ziņošanas prasības. Ja tas nav noticis, Komisija aptur to zvejas licences pieprasījumus uz nākamo gadu.
Pamatojums
Tie kuģi, kuri neievēro galveno pamatprasību - paziņot par nozvejoto daudzumu no katra krājuma, nedrīkst gūt labumu no ES finansiālā atbalsta.
Grozījums Nr. 2 3.a pants (jauns)
	3.a pants
	Komisija ik gadu sniedz Eiropas Parlamentam un Padomei ziņojumu par protokola 7. pantā aprakstītās daudzgadu nozaru programmas rezultātiem, tāpat par dalībvalstu ziņošanas prasību ievērošanu.
Pamatojums
Lai novērtētu, vai par ES izmaksāto kompensāciju ir veiktas pareizas atskaites un vai šī kompensācija patiesi veicina zivju resursu ilgtspējīgu izmantošanu Seišelu salās, Komisijai ik gadu jāsniedz Parlamentam ziņojums.
Grozījums Nr. 3 3.b pants (jauns)
	3.b pants
	Pirms protokola darbības izbeigšanās vai pirms jaunu sarunu uzsākšanas par tā iespējamo aizvietošanu, Komisija iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei protokola ex post novērtējumu, kā arī izmaksu un ieguvumu analīzi.
Pamatojums
Pirms tiek uzsāktas jaunas sarunas, nepieciešams pašreizējā protokola novērtējums, lai zinātu, kādas izmaiņas, ja tādas ir nepieciešamas, jāiekļauj jebkurā no tā iespējamiem pagarinājumiem.

PROCEDŪRA

Virsraksts	Grozījumi attiecībā uz zvejas iespējām un finansiālo ieguldījumu, kas paredzēts Eiropas Kopienas un Seišelu Salu Republikas nolīgumā
Atsauces	COM(2007)0664 – C6-0430/2007 – 2007/0232(CNS)
Komiteja, kas atbildīga par jautājumu	PECH
Atzinumu sniedza        Datums, kad paziņoja plenārsēdē	BUDG 29.11.2007
Atzinumu sagatavoja        Iecelšanas datums	Helga Trüpel 20.9.2004
Pieņemšanas datums	27.2.2008
Galīgais balsojums	+: –: 0:	15
Deputāti, kas bija klāt galīgajā balsošanā	Reimer Böge, Valdis Dombrovskis, Salvador Garriga Polledo, Ingeborg Gräßle, Catherine Guy-Quint, Jutta Haug, Monica Maria Iacob-Ridzi, Anne E. Jensen, Vladimír Maňka, Jan Mulder, Cătălin-Ioan Nechifor, Theodor Dumitru Stolojan, László Surján, Helga Trüpel, Ralf Walter

• [1]  Vēl nav publicēts OV.

PROCEDŪRA

Virsraksts	Grozījumi attiecībā uz zvejas iespējām un finansiālo ieguldījumu, kas paredzēts Eiropas Kopienas un Seišelu Salu Republikas nolīgumā
Atsauces	COM(2007)0664 – C6-0430/2007 – 2007/0232(CNS)
Datums, kad notika apspriešanās ar EP	21.11.2007
Komiteja, kas atbildīga par jautājumu        Datums, kad paziņoja plenārsēdē	PECH 29.11.2007
Komiteja(-s), kurai(-ām) ir lūgts sniegt atzinumu        Datums, kad paziņoja plenārsēdē	DEVE 29.11.2007		BUDG 29.11.2007
Referents(-e/-i/-es)        Iecelšanas datums	Josu Ortuondo Larrea 22.11.2007
Pieņemšanas datums	27.3.2008
Galīgais balsojums	+: –: 0:	20 3 0
Deputāti, kas bija klāt galīgajā balsošanā	Alfonso Andria, Stavros Arnaoutakis, Elspeth Attwooll, Iles Braghetto, Niels Busk, Luis Manuel Capoulas Santos, Paulo Casaca, Zdzisław Kazimierz Chmielewski, Emanuel Jardim Fernandes, Carmen Fraga Estévez, Ioannis Gklavakis, Alfred Gomolka, Ian Hudghton, Heinz Kindermann, Rosa Miguélez Ramos, Seán Ó Neachtain, Struan Stevenson, Daniel Varela Suanzes-Carpegna, Cornelis Visser
Aizstājējs(-i), kas bija klāt galīgajā balsošanā	Ole Christensen, Raül Romeva i Rueda, Thomas Wise
Aizstājējs(-i) (178. panta 2. punkts), kas bija klāt galīgajā balsošanā	Francesco Ferrari
Iesniegšanas datums	31.3.2008