ZIŅOJUMS par Eiropas Savienības 2006. finanšu gada vispārējā budžeta izpildes apstiprināšanu

1.4.2008 - (C6‑0363/2007 – 2007/2038(DEC))

I iedaļa – Eiropas Parlaments
Budžeta kontroles komiteja
Referents: José Javier Pomés Ruiz

Labojumi/Papildinājumi

• ERR01 (PDF - 104 KB)
• ERR01 (DOC - 41 KB)

1. EIROPAS PARLAMENTA LĒMUMA PRIEKŠLIKUMS

par Eiropas Savienības 2006. finanšu gada vispārējā budžeta izpildes apstiprināšanu, I iedaļa – Eiropas Parlaments

(C6‑0363/2007 – 2007/2038(DEC))

Eiropas Parlaments,

–   ņemot vērā Eiropas Savienības 2006. finanšu gada vispārējo budžetu[1],

–   ņemot vērā galīgos Eiropas Kopienu 2006. finanšu gada pārskatus – I sējums (SEC(2007)1055 - C6‑0363/2007)[2],

–   ņemot vērā 2006. finanšu gada pārskatu par budžeta un finanšu pārvaldību, I iedaļa – Eiropas Parlaments[3],

–   ņemot vērā Revīzijas palātas 2006. finanšu gada pārskatu par budžeta izpildi kopā ar iestāžu atbildēm[4],

–   ņemot vērā iekšējā revidenta 2006. gada pārskatu,

–   ņemot vērā atzinumu par pārskatu ticamību, kā arī par pakārtoto darījumu likumību un pareizību[5], ko Revīzijas palāta iesniedz saskaņā ar EK līguma 248. pantu,

–   ņemot vērā EK līguma 272. panta 10. punktu un 275. pantu, kā arī Euratom līguma 179.a pantu,

–   ņemot vērā Padomes 2002. gada 25. jūnija Regulu (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 par Finanšu regulu, ko piemēro Eiropas Kopienu vispārējam budžetam[6], un it īpaši tās 145., 146. un 147. pantu,

–   ņemot vērā 13. pantu Iekšējos noteikumos par Eiropas Parlamenta budžeta izpildi[7],

–   ņemot vērā Finanšu regulas 147. panta 1. punktu, saskaņā ar kuru visas Kopienas iestādes atbilstoši rīkojas, lai veiktu pasākumus attiecībā uz konstatējumiem, kas ir neatņemama daļa no Eiropas Parlamenta lēmuma par budžeta izpildes apstiprināšanu,

–   ņemot vērā 2005. gada 9. marta rezolūciju par 2006. gada budžeta procedūras pamatnostādnēm II, IV, V, VI, VII, VIII(A) un VIII(B) iedaļai un Eiropas Parlamenta provizorisko tāmes projektu (I iedaļa)[8],

–   ņemot vērā Reglamenta 71. pantu, 74. panta 3. punktu un V pielikumu,

–   ņemot vērā Budžeta kontroles komitejas ziņojumu (A6‑0091/2008),

A. tā kā Revīzijas palāta ir konstatējusi, ka „[..] 2006. gadā visas iestādes bija ieviesušas apmierinošu pārraudzības un kontroles sistēmu pamatu, kā tas prasīts Finanšu regulā, un pārbaudītais paraugs neliecināja par būtisku kļūdu līmeni”[9];

B.  tā kā Revīzijas palāta ir norādījusi uz nepilnībām Prezidija un kvestoru pieņemtajos noteikumos par parlamentārās palīdzības piemaksām un šo noteikumu īstenošanā;

C. tā kā ģenerālsekretārs 2007. gada 21. februārī apgalvoja, ka viņam ir pamats būt pārliecinātam, ka Eiropas Parlamenta budžets ir izpildīts atbilstoši pareizas finanšu pārvaldības principiem un ka kontroles un uzraudzības sistēma nodrošina vajadzīgo garantiju darījumu likumībai un pareizībai,

1.  sniedz priekšsēdētājam apstiprinājumu par Eiropas Parlamenta 2006. finanšu gada vispārējā budžeta izpildi;

2.  izklāsta savus konstatējumus turpmāk tekstā iekļautajā rezolūcijā;

3.  uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo lēmumu un rezolūciju, kas ir tā neatņemama daļa, Padomei, Komisijai, Tiesai, Revīzijas palātai, Eiropas Ombudam un Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītājam, kā arī nodrošināt to publicēšanu Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī (L sērijā).

2. EIROPAS PARLAMENTA REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS

ar konstatējumiem, kas ir neatņemama daļa no lēmuma par Eiropas Savienības 2006. finanšu gada vispārējā budžeta izpildes apstiprināšanu, I iedaļa – Eiropas Parlaments

(C6‑0363/2007 – 2007/2038(DEC))

Eiropas Parlaments,

–   ņemot vērā Eiropas Savienības 2006. finanšu gada vispārējo budžetu[10],

–   ņemot vērā galīgos Eiropas Kopienu 2006. finanšu gada pārskatus – I sējums (SEC(2007)1055 - C6‑0363/2007)[11]

–   ņemot vērā 2006. finanšu gada pārskatu par budžeta un finanšu pārvaldību, I iedaļa – Eiropas Parlaments[12],

–   ņemot vērā iekšējā revidenta 2006. gada pārskatu,

–   ņemot vērā Revīzijas palātas 2006. finanšu gada pārskatu par budžeta izpildi kopā ar iestāžu atbildēm[13],

–   ņemot vērā atzinumu par pārskatu ticamību, kā arī par pakārtoto darījumu likumību, ko Revīzijas palāta iesniedz saskaņā ar EK līguma 248. pantu[14],

–   ņemot vērā EK līguma 272. panta 10. punktu un 275. pantu, kā arī Euratom līguma 179.a pantu,

–   ņemot vērā Padomes 2002. gada 25. jūnija Regulu (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 par Finanšu regulu, ko piemēro Eiropas Kopienu vispārējam budžetam[15], un it īpaši tās 145., 146. un 147. pantu,

–   ņemot vērā 13. pantu Iekšējos noteikumos par Eiropas Parlamenta budžeta izpildi[16],

–   ņemot vērā Finanšu regulas 147. panta 1. punktu, saskaņā ar kuru visas Kopienas iestādes atbilstoši rīkojas, lai veiktu pasākumus attiecībā uz konstatējumiem, kas ir neatņemama daļa no Eiropas Parlamenta lēmuma par budžeta izpildes apstiprināšanu,

–   ņemot vērā 2005. gada 9. marta rezolūciju par 2006. gada budžeta procedūras pamatnostādnēm II, IV, V, VI, VII, VIII(A) un VIII(B) iedaļai un Eiropas Parlamenta provizorisko tāmes projektu (I iedaļa)[17],

–   ņemot vērā Reglamenta 71. pantu, 74. panta 3. punktu un V pielikumu,

–   ņemot vērā Budžeta kontroles komitejas ziņojumu (A6‑0091/2008),

A.  tā kā Revīzijas palāta ir konstatējusi, ka „[..] visas iestādes bija ieviesušas apmierinošu pārraudzības un kontroles sistēmu pamatu, kā tas prasīts Finanšu regulā, un pārbaudītais paraugs neliecināja par būtisku kļūdu līmeni”[18];

B.  tā kā Revīzijas palāta ir norādījusi uz nepilnībām Prezidija un kvestoru pieņemtajos noteikumos par parlamentārās palīdzības piemaksām un šo noteikumu īstenošanā;

C.  tā kā Revīzijas palāta ir norādījusi, ka Prezidijs nav nodrošinājis to, ka tiek efektīvi īstenoti noteikumi par parlamentārās palīdzības piemaksām, kuros tiek prasīta adekvātu apliecinošo dokumentu iesniegšana;

D.  tā kā ģenerālsekretārs 2007. gada 21. februārī apgalvoja, ka viņam ir pamats būt pārliecinātam, ka Parlamenta budžets ir izpildīts atbilstoši pareizas finanšu pārvaldības principiem un ka kontroles un uzraudzības sistēma nodrošina vajadzīgo garantiju darījumu likumībai un pareizībai;

E.  tā kā jānodrošina, lai tiktu veikti pasākumi, kas prasīti 2006. gada 26. septembra rezolūcijā[19] un 2007. gada 24. aprīļa rezolūcijā[20] attiecīgi par 2004. un 2005. finanšu gada budžeta izpildes apstiprināšanu, un jāizvērtē progress, kas sasniegts tajās izklāstīto ieteikumu īstenošanā;

F.  tā kā 2006. finanšu gadā bija šādas politiskās prioritātes: 2004. gada paplašināšanās konsolidācija, gatavošanās 2007. gada paplašināšanās kārtai, informācijas un komunikācijas politikas un deputātiem sniegtās palīdzības uzlabošana,

1. atzinīgi vērtē priekšsēdētāja stingro apņemšanos nodrošināt, ka palīgu nolikums, kas jāierosina Komisijai un jāapstiprina Padomei, stājas spēkā vienlaikus ar Parlamenta deputātu nolikumu[21];

Budžeta izpildes apstiprināšana — politisks uzdevums

2. uzsver, ka Parlaments ir vienīgā budžeta izpildes apstiprināšanas institūcija[22] un ka budžeta izpildes apstiprināšana ir politisks lēmums; lai pieņemtu šo lēmumu, Parlaments saskaņā ar EK līguma 276. panta 1. un 2. punktu papildus Līgumā minētajiem dokumentiem ņem vērā visu to informāciju, ko tas uzskata par nepieciešamu;

3. uzskata, ka attiecībā uz visām Reglamenta 70. un 71. pantā minētajām institūcijām ir jāpiemēro vienlīdzīgi noteikumi saskaņā ar tiem pašiem principiem un procedūrām, kurus izmanto ikgadējā budžeta izpildes apstiprināšanā;

4. atgādina, ka ikviena institūcija var izveidot tādas politiskas un/vai administratīvas struktūras, kas ir vislabāk pielāgotas to vajadzībām; uzsver, ka, lai respektētu šīs dažādās struktūras, Parlamentam jāsniedz budžeta izpildes apstiprinājums šīm institūcijām kā tādām, ņemot vērā, ka tās var pārstāvēt fiziska persona, lai nodrošinātu to atpazīstamību;

5. apgalvo, ka gan Parlamentam, gan visām pārējām institūcijām jānosaka vispiemērotākais atbildības līmenis, lai reaģētu uz konstatējumiem, ko veicis Parlaments budžeta izpildes apstiprināšanas procedūras laikā;

6. atgādina, ka Parlaments 2007. gada 24. aprīļa rezolūcijā paziņoja, ka budžeta izpildes apstiprināšanas procedūrai vajadzētu ietvert arī priekšsēdētāja, Prezidija un Priekšsēdētāju konferences pieņemtos lēmumus, jo politiski atbildīgi ir nevis ierēdņi, bet gan ievēlētie deputāti; tāpēc aicina priekšsēdētāju un par budžetu atbildīgo priekšsēdētāja vietnieku piedalīties nākamajās Budžeta kontroles komitejas sanāksmēs, lai izveidotu politisku dialogu;

7. atgādina, ka saskaņā ar Reglamenta 71. pantu Parlamenta budžeta izpildes apstiprinājumu piešķir Parlamenta plenārs, ko pārstāv tā priekšsēdētājs;

8. atzinīgi vērtē to, ka Parlamenta priekšsēdētājs budžeta izpildes apstiprināšanas kontekstā ir akceptējis politiskā dialoga principu un ka pēc viņa prasības par budžetu un tā kontroli atbildīgais Parlamenta priekšsēdētāja vietnieks, kas vienlaicīgi ir arī Revīzijas pārraudzības komitejas priekšsēdētājs, 2008. gada 21. janvārī atklātas uzklausīšanas laikā piedalījās politiskā dialogā ar Budžeta kontroles komiteju; prasa, lai šādi dialogi nākotnē pamatotos uz rakstisku dokumentāciju, kurā būtu atspoguļoti tie Prezidija un Priekšsēdētāju konferences lēmumi, kam ir finansiāla ietekme;

9. atzinīgi vērtē 2008. gada 21. janvāra uzklausīšanā ģenerālsekretāra izteikto ierosinājumu ārpus ikgadējās budžeta izpildes apstiprināšanas procedūras rīkot regulāras tikšanās ar Budžeta kontroles komitejas pārstāvjiem par Parlamenta budžeta izpildi;

10. atzīmē arī Parlamenta priekšsēdētāja iniciatīvu, kuras mērķis ir pastiprināt saikni starp Prezidiju un Budžeta komiteju, no vienas puses, un Prezidiju un Budžeta kontroles komiteju, no otras puses, izveidojot darba grupu, kas būtu atbildīga par šīs saiknes ilgstošu nostiprināšanu; atzīmē, ka šī darba grupa ņems vērā arī jauno budžeta procedūru, kas izriet no Lisabonas līguma; atzinīgi vērtē attiecīgo struktūru pirmo kopīgo diskusiju, kura notika 2008. gada 14. janvārī, un uzticības un sadarbības gaisotni, kas izveidojās šīs diskusijas rezultātā; cer, ka šīs pārrunas turpināsies, un gaida to secinājumus;

11. uzskata, ka budžeta un budžeta izpildes apstiprināšanas procedūras jāuzskata par savstarpēji papildinošām: budžetu nevajadzētu pieņemt, pirms nav izanalizēti jau pieņemtie budžeta izpildes apstiprināšanas lēmumi, savukārt budžeta izpildes apstiprināšanas lēmums būtu jāpieņem, zinot tos politiskos uzdevumus, kas noteikti tā gada budžeta procedūras laikā, uz kuru attiecas izpildes apstiprināšana; prasa pastiprināt budžeta un budžeta izpildes apstiprināšanas procedūru savietojamību;

2006. gada budžeta prioritātes

12. uzsver, ka 2006. gadam tas bija pieņēmis šādas budžeta prioritātes[23]:

§ paredzēt amata vietas saistībā ar paplašināšanos un it īpaši pietiekamu skaitu kvalificētu tulku un tulkotāju visās ES oficiālajās valodās, lai visi deputāti varētu aktīvi piedalīties Parlamenta darbā,

§ ieviest informācijas un komunikācijas politiku, lai Parlamentu tuvinātu iedzīvotājiem; palielināt ārējo biroju lomu un uzlabot sadarbību ar Komisiju,

§ pārbaudīt, vai ir nepieciešams grozīt tā administratīvo struktūru un palielināt atbalstu pamatdarbībām nolūkā optimizēt Iestādes darbu,

§ garantēt pietiekamu atbalstu un ekspertu klātbūtni likumdošanas darba kvalitātes nodrošināšanai,

§ izstrādāt deputātu palīgu nolikumu,

§ nodrošināt finanšu saistības, lai segtu izdevumus saistībā ar Parlamenta delegāciju dalību sanāksmēs ārpus tā darba vietām;

Eiropas Parlamenta kontu izklāsts

13. konstatē, ka 2006. gadā Parlamenta ieņēmumi sasniedza EUR 126 126 604 (2005. gadā — EUR 112 393 557: pieaugums par 12,2 %);

14. pieņem zināšanai skaitļus, pamatojoties uz kuriem tika slēgti Parlamenta 2006. finanšu gada konti, proti:

2006. gada apropriāciju izlietojums[24]
I Apropriācijas 2006. gadam   - sākotnējās apropriācijas - budžeta grozījumi - galīgās apropriācijas	1 321 600 000nav 1 321 600 000
II Galīgās apropriācijas 2006. gadam   - saistības (% no galīgajām apropriācijām) - maksājumi (% no saistībām)	1 306 325 432(98,76 %)   1 117 578 610(85,49 %)
III Pārnesumi uz 2007. gadu   - automātiskie pārnesumi uz 2007. gadu (% no galīgajām apropriācijām) (% no saistībām) - neautomātiski pārnesumi (pārnestās apropriācijas, kas nav saistību apropriācijas) (% no galīgajām apropriācijām)	188 746 822(14,26 %)   (14,43 %)   4 817 000(0,36 %)
IV Anulēšana   - anulētās apropriācijas (% no galīgajām apropriācijām)	15 274 568(1,15 %)
V Pārnesumi uz 2006. gadu   - automātiskie pārnesumi - maksājumi saistībā ar šiem pārnesumiem ( % no pārnesumiem) - anulēšanas līmenis	307 163 636285 578 104 (92,95 %) 21 585 532
VI Piešķirto ieņēmumu apropriācijas 2006. gadā   - piešķirto ieņēmumu apropriācijas - saistības ( % no piešķirto ieņēmumu apropriācijām) - maksājumi ( % no piešķirto ieņēmumu saistību apropriācijām) - pieejamās apropriācijas no piešķirtajiem ieņēmumiem	40 017 31130 778 877 (73,86 %)   5 858 229(18,75 %) 9 238 434
VII Piešķirto ieņēmumu apropriācijas, kas pārnestas uz 2007. gadu   - pārnestās piešķirto ieņēmumu apropriācijas	34 831 297
VIII Piešķirto ieņēmumu apropriācijas, kas pārnestas uz 2006. gadu   - pārnestās piešķirto ieņēmumu apropriācijas - saistības - maksājumi (% no saistībām)	32 288 71432 054 298 31 086 918 (96,36 %)

15. atzīmē, ka salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu ir mainījies kontu izklāsts ziņojumā par budžeta un finanšu pārvaldību; vēlas, lai administrācija izveidotu un saglabātu tādu izklāstu, kas ļauj viegli salīdzināt budžeta izpildi gadu gaitā;

16. atzīmē, ka 2006. gadā Parlamenta budžetā ierakstītās apropriācijas tika izlietotas 98,76 % apmērā, t. i., anulēto apropriāciju īpatsvars bija 1,15 %, un ka līdzīgi kā iepriekšējos finanšu gados ir sasniegts ļoti augsts budžeta izpildes līmenis;

17. tomēr atgādina, ka šis augstais izpildes līmenis daļēji izskaidrojams ar praksi, kas tiek pastāvīgi īstenota kopš 1992. gada, veikt vispārējus pārvietojumus — pārvietot visas gada beigās pieejamās apropriācijas uz budžeta pozīcijām, kas paredzētas ēkām, it īpaši priekšlaicīgiem kapitālieguldījumiem, lai samazinātu turpmākos procentu maksājumus; atzīmē, ka 2007. gadā tika veikti vispārēji pārvietojumi EUR 37 246 425 apmērā;

18. atzīmē, ka 2006. gadā EUR 124 071 425 (jeb 71,4 % no pārvietojumiem) tika izlietoti, lai pastiprinātu atsevišķas budžeta pozīcijas nekustamā īpašuma politikas jomā (tai skaitā EUR 38 603 580 — no provizoriskajām apropriācijām); atgādina, ka 2 0 0 1–2 0 0 8. budžeta pozīcijā sākotnēji ierakstīto apropriāciju summa bija tikai EUR 14 287 887;

19. atgādina arī to, ka tika atļauti 37 pārvietojumi kopsummā par EUR 173 751 700 (jeb 13 % no galīgajām apropriācijām; Komisijā pārvietojumi veido aptuveni 4 % no maksājumu apropriācijām); konstatē, ka liels skaits pārvietojumu varētu apdraudēt budžeta principu ievērošanu;

Revīzijas palātas piezīmes par 2006. finanšu gadu

20. atzīmē Revīzijas palātas konstatējumu, ka „[..] 2006. gadā visas iestādes bija ieviesušas apmierinošu pārraudzības un kontroles sistēmu pamatu, kā tas prasīts Finanšu regulā, un pārbaudītais paraugs neliecināja par būtisku kļūdu līmeni [..]”[25];

21. atzīmē, ka Revīzijas palāta ir norādījusi uz šādu trūkumu parlamentārās palīdzības piemaksu piešķiršanā: „[..] Palāta atzīmē, ka Birojs nav nodrošinājis to, lai būtu efektīvi piemēroti noteikumi par adekvātu apliecinošo dokumentu iesniegšanu. [..] Birojam attiecīgi jārīkojas, lai iegūtu izdevumu attaisnošanai būtiskus dokumentus [..]”[26];

22. komentārus par šo jautājumu sīkāk izklāsta 56.–68. punktā, ņemot vērā iekšējā revidenta piezīmes;

Iekšējā revidenta gada pārskats

23. atzīmē, ka 2006. gadā Iekšējās revīzijas dienests pieņēma vai projekta veidā publicēja 16 revīzijas pārskatus; šie pārskati aptvēra publiskā iepirkuma procedūru revīziju, parlamentārās palīdzības piemaksu revīziju un 452 tādu atsevišķu darbību pārraudzību, kuras izrietēja no Iestādes mērogā veiktas iekšējās kontroles sistēmas pārbaudes;

24. atzinīgi vērtē to, ka iekšējais revidents Budžeta kontroles komitejai oficiāli iesniedza sava 2006. finanšu gada pārskata secinājumus, tādējādi apliecinot, ka viņa pārskats ir ne tikai viens no iekšējās pārvaldības instrumentiem, bet arī nozīmīgs atskaites punkts budžeta izpildes ikgadējā apstiprināšanā;

25. piekrīt iekšējā revidenta viedoklim, ka pastiprināta nozīme jāpiešķir efektīvas iekšējās kontroles sistēmas ieviešanai; šajā kontekstā atzīmē pasākumus ar mērķi uzlabot kontroles standartu un uzdevumu ievērošanu; atzīmē, ka to 20 noteicoša rakstura darbību īstenošana, kuras iekšējais revidents minēja savā pirmajā pārraudzības revīzijā, tiks otrreiz pārbaudīta 2008. gadā; pieņem zināšanai administrācijas sniegto informāciju, ka no šīm 20 darbībām 18 jau ir īstenotas un atlikušās divas pašlaik tiek īstenotas;

26. atzinīgi vērtē administrācijas paziņoto progresu publiskā iepirkuma procedūru jomā un it īpaši publiskā iepirkuma foruma izveidi; atzīmē, ka iekšējais revidents 2008. gadā sāks jaunu revīziju attiecībā uz 144 tādu atsevišķu darbību īstenošanas pārraudzību, kuras izriet no publiskā iepirkuma procedūru revīzijas;

Parlamenta finanšu pārvaldība un ģenerāldirektoru darbības pārskati

27. atgādina savām kompetentajām struktūrvienībām lēmumu[27], saskaņā ar kuru „iemaksu atlīdzinājumi par ēkām [..] jāiekļauj budžeta stratēģijā”; pauž nožēlu par to, ka kompetentās struktūrvienības nav izpildījušas plenārsēdē pieņemtos lēmumus un budžetā regulāri nav atspoguļojušas Parlamenta nekustamā īpašuma politiku saistībā ar nākotnē paredzētiem pirkumiem (budžeta pozīcijā „Nekustamā īpašuma iegāde” attiecībā uz 2005., 2006. un 2007. gadu ierakstītas tikai piezīme „Atcerēties”);

28. atzīmē, ka 2008. gada 21. janvārī atklātas uzklausīšanas laikā Budžeta kontroles komitejā ģenerālsekretārs paziņoja par stratēģisku plānu Parlamenta nekustamā īpašuma politikas jomā; prasa, lai ģenerālsekretārs šo plānu iesniedz Budžeta kontroles komitejai, kad sāksies 2007. gada budžeta izpildes apstiprināšanas procedūra;

29. atkārto savu prasību grozīt 16. pantu Parlamenta iekšējos noteikumos par budžeta izpildi, nosakot, ka Budžeta komiteja apstiprina visus nekustamā īpašuma projektus, kam ir būtiska finansiāla ietekme uz Parlamenta budžetu;

30. atzinīgi vērtē to, ka ģenerālsekretārs un visi ģenerāldirektori ir apliecinājuši pamatotu pārliecību par to, ka attiecīgajām darbībām piešķirtie līdzekļi ir izlietoti paredzētajiem mērķiem un atbilstoši pareizas finanšu pārvaldības principam; ar gandarījumu atzīmē viņu apstiprinājumu arī tam, ka ieviestās kontroles procedūras sniedz pietiekamu garantiju pakārtoto darbību likumībai un pareizībai;

31. prasa, lai administrācija ievēro budžeta principus un sagatavo budžeta projektu, garantējot, ka tajā ierakstītās summas labāk atspoguļo dažādo Parlamenta darbības jomu reālās vajadzības; prasa deleģētajiem kredītrīkotājiem gada darbības pārskatu sākumā atsevišķā kopsavilkuma tabulā skaidri norādīt galīgās apropriācijas, saistību apropriācijas, maksājumus, pārnesumus, anulētās apropriācijas un summu, ko ģenerāldirektorāts dara pieejamu vispārējiem pārvietojumiem;

32. atzinīgi vērtē to, ka ģenerāldirektori ir atkārtoti pārskatījuši ilgtermiņa līgumu sarakstu;

33. aicina ģenerāldirektorātus divkāršot centienus, lai viņu pārskati neaprobežotos tikai ar kopēju struktūru, bet ietvertu arī salīdzināmu informāciju nolūkā palielināt šo pārskatu uztveramību;

34. atzinīgi vērtē to, ka iekšējais revidents un attiecīgie dienesti ir vienojušies par tādu rīcības plānu īstenošanu, kuru mērķis ir efektīvas iekšējās kontroles sistēmas (Internal Control Framework) ieviešana Parlamentā; šajā sakarībā tika nolemts 2003. un 2004. gadā īstenot 452 atsevišķas darbības; konstatē, ka no šīm 452 darbībām 2006. gadā 225 tika īstenotas pilnībā un 121 daļēji; atzīmē arī, ka iekšējais revidents identificēja 20 „noteicoša rakstura” darbības, kas attiecas uz augstam riskam pakļautām jomām; pieņem zināšanai administrācijas paziņojumu, ka šajā posmā no 20 minētajām darbībām 18 jau ir īstenotas un ka iekšējais revidents tās pārbaudīs otrās pārbaudes revīzijas laikā 2008. gadā;

Publiskais iepirkums

35. atgādina, ka saskaņā ar Finanšu regulas īstenošanas kārtības[28] 54. un 119. pantu institūcijas iesniedz budžeta lēmējinstitūcijai pārskatus par apstiprinātajām procedūrām un tiem līgumiem, uz kuriem neattiecas publiskā iepirkuma direktīvas; atgādina arī, ka Oficiālajā Vēstnesī tiek publicēts to līgumslēdzēju saraksts, ar kuriem noslēgto līgumu vērtība pārsniedz EUR 50 000, bet ir mazāka par minētajās direktīvās noteikto slieksni, un ka institūciju tīmekļa vietnēs publicē līgumus, kuru vērtība ir robežās no EUR 13 800 līdz EUR 50 000;

36. konstatē, ka gada pārskatā iekļauta šāda informācija par 2006. gadā noslēgtajiem līgumiem:

Līguma veids	Skaits (iekavās 2005. g. skaitļi)	Īpatsvars, % (iekavās 2005. g. skaitļi)	Summa, EUR (iekavās 2005. g. skaitļi)	Īpatsvars, % (iekavās 2005. g. skaitļi)
Pakalpojumi	199 (199)	69 (64)	67 315 809 (89 551 639)	23 (44)
Preču piegādes	56 (53)	20 (17)	61 441 090 (29 036 604)	21 (14)
Darbi	31 (48)	11 (15)	20 026 192 (13 763 856)	7 (7)
Nekustamais īpašums	1 (12)	0 (4)	143 125 000 (73 149 658)	49 (35)
Kopā	287 (312)	100	291 908 091 (205 501 756)	100

37. konstatē, ka 2006. gadā noslēgto publiskā iepirkuma līgumu (neskaitot līgumus nekustamā īpašuma jomā, kurus slēdz, izmantojot sarunu procedūru, — ēku iegāde Strasbūrā — EUR 143 125 000 vērtībā) sadalījums pēc izmantotās procedūras veida bija šāds:

Procedūras veids	Skaits (iekavās 2005. g. skaitļi)	Īpatsvars, % (iekavās 2005. g. skaitļi)	Summa, EUR (iekavās 2005. g. skaitļi)	Īpatsvars, % (iekavās 2005. g. skaitļi)	Vidējā summa (iekavās 2005. g. skaitļi)
Atklātā	73 (64)	25 (21)	93 681 193 (94 187 176)	62 (71)	1 283 304 (1 471 675)
Ierobežojošā	84 (112)	30 (37)	7 044 607 (26 676 276)	5 (20)	83 863 (238 181)
Sarunu	129 (124)	45 (42)	48 057 291 (11 488 646)	33 (9)	372 537 (92 650)
Kopā	286 (300)	100	148 783 091 (132 352 098)	100	520 220 (441 174)

38. atzīmē, ka 2006. gadā tika noslēgti 128 līgumi, kuru vērtība pārsniedz EUR 50 000, un 159 līgumi, kuru vērtība ir robežās no EUR 13 800 līdz EUR 50 000; uzsver, ka šie skaitļi parāda, ka līgumi, kuru vērtība nepārsniedz EUR 50 000, veido tikai 1,7 % no līgumu kopējās vērtības un 55 % no Parlamenta noslēgto līgumu skaita;

39. konstatē, ka vērtības izteiksmē 67 % līgumu tika noslēgti, izmantojot atklāto un ierobežojošo procedūru (attiecīgi: 62 un 5 %); tomēr pauž nožēlu, ka vērtības izteiksmē 33 % līgumu tika noslēgti, pamatojoties uz sarunu procedūru; prasa ģenerālsekretāram paskaidrot šo pieaugumu salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu;

40. tomēr atzīmē, ka Finanšu regulas īstenošanas kārtības 54. pantā paredzētā salīdzināšana (starp n gadā un n-1 gadā deleģētā kredītrīkotāja piešķirto līgumu skaitu) 2006. gadā nebija iespējama šajā gadā izdarīto reglamentējošo grozījumu dēļ, kuri attiecas tikai uz līgumiem, kas stājās spēkā ar 22. augustu; Parlaments 2006. gadā sarunu procedūru izmantoja 74 līgumu noslēgšanai (2005. gadā — 136 līgumiem);

41. atgādina, ka iekšējais revidents iestādes mērogā veica publiskā iepirkuma procedūru revīziju; atzinīgi vērtē starp iekšējo revidentu un attiecīgajiem dienestiem panākto vienošanos par plašu rīcības plānu, kas paredz īstenot 144 atsevišķas darbības; atzinīgi vērtē to, ka viens no galvenajiem uzdevumiem, kas ierakstīti iekšējā revidenta 2008. gada darba programmā, ir publiskā iepirkuma procedūru jauna revīzija nolūkā pārbaudīt sasniegto progresu;

42. prasa ģenerālsekretāram izklāstīt progresu, kas sasniegts publiskā iepirkuma līgumu datu bāzes izveidē saskaņā ar Finanšu regulas 95. pantu; atzīmē arī to, ka pārskatītajā Finanšu regulā paredzēts, ka jāizveido visām institūcijām viena centrālā datu bāze, ko pārvalda Komisija;

Politiskās grupas (kontu un procedūru pārskatīšana — budžeta 4 0 0 0. postenis)

43. atkārtoti apstiprina, ka politiskās grupas ir atbildīgas par to apropriāciju pārvaldību un izlietojumu, kuras tām piešķirtas no Parlamenta budžeta, un ka Parlamenta Iekšējās revīzijas dienesta darbības joma neattiecas uz 4 0 0 0. posteņa apropriāciju izmantošanas nosacījumiem;

44. atzinīgi vērtē to, ka politiskās grupas Parlamenta tīmekļa vietnē ir publicējušas savus ārējās revīzijas pārskatus un 2006. gada finanšu pārskatus;

45. atzīmē, ka 2006. gadā budžeta 4 0 0 0. postenī ierakstīto apropriāciju izlietojums bija šāds:

(tūkst. EUR)
2006. gada budžetā pieejamā summa			70 900
Pie politiskajām grupām nepiederošie deputāti			1644
Grupām pieejamās summas			69 256
Grupa	No Parlamenta budžeta piešķirtie līdzekļi	Politiskās grupas pašu līdzekļi un pārnestās apropriācijas		Izdevumi 2006. gadā	Pieejamo apropriāciju izlietojuma līmenis	Pārnesuma maksimālā summa*	Pārnesumi uz 2007. gadu
PPE‑DE	18 088	7203		16 345	64,6 %	9 044	8947
PSE	13 989	6934		14 191	67,8 %	6 995	6732
ELDR/ALDE	6526	3145		6383	66,1 %	3 263	3263
Verts/ALE	2836	1157		2716	68,0 %	1 418	1278
GUE/NGL	2582	1265		3189	77,5 %	1 426	928
UEN	1896	454		1863	79,3 %	948	487
IND/DEM	2034	875		1912	65,7 %	1 017	997
NI	1384	260		1222	74,3 %	692	136
KOPĀ	49 606	21 294		47 821	67,4%	24 803	22 767
* Saskaņā ar 2.1.6. punktu Noteikumos par budžeta 4 0 0 0. postenī paredzēto apropriāciju izlietojumu

46. konstatē, ka ārējie revidenti ir apstiprinājuši politisko grupu pārskatu atbilstību spēkā esošajiem noteikumiem un starptautiskajiem grāmatvedības standartiem;

47. atzīmē, ka politiskās grupas vidēji izlietojušas tikai 67,4 % no tām pieejamām apropriācijām (salīdzinājumam 2005. gadā — 66 %, 2004. gadā — 74 %);

48. atzīmē, ka 2007. gada 9. jūlijā Prezidijs izskatīja politisko grupu pārskatus par budžeta izpildi un attiecīgo revidentu sagatavotos pārskatus; šajā kontekstā atzīmē, ka Prezidijs ir uzdevis kredītrīkotājam sākt neizlietoto apropriāciju atgūšanu no ALDE grupas EUR 25 403,77 apmērā, jo šo summu nebija iespējams pārnest;

Eiropas līmeņa politiskās partijas

49. konstatē, ka, slēdzot 2006. finanšu gadu, kontu stāvoklis bija šāds:

2005. gada budžeta izpilde saskaņā ar vienošanos (EUR)
Partija*	Pašu līdzekļi	EP kopējās subsīdijas	Kopējie ieņēmumi	Subsīdijas, % no attaisnotiem izdevumiem (maks. 75 %)
PPE	1 106 891,41	2 914 059,56	4 020 950,97	72,5
PSE	932 781,81	2 580 000,00	3 512 781,81	71,49
ELDR	340 782,87	883 500,00	1 224 282,87	71,97
EFGP	240 204,29	581 000,00	821 204,29	71,20
GE	172 875,00	439 018,54	611 893,54	71,82
PDE	55 189,84	163 570,75	218 760,59	75
AEN	49 385,00	144 808,81	194 193,81	74,57
ADIE	59 513,36	125 016,22	184 529,58	75
EFA	69 665,67	220 913,67	290 579,34	75
EUD	47 597,22	29 670,24	77 267,46	62,59
Kopā	3 074 886,47	8 081 557,78	11 156 444,25	72,13
PPE: Eiropas Tautas partija; PSE: Eiropas Sociālistu partija; ELDR : Eiropas Liberāļu, demokrātu un reformistu partija; EFGP: Eiropas Zaļo partiju konfederācija; GE: Eiropas Kreiso spēku partija; PDE: Eiropas Demokrātu partija; AEN: Nāciju Eiropas apvienība; ADIE: Eiropas Neatkarīgo demokrātu apvienība; EFA: Eiropas Brīvā apvienība; EUD: ES Demokrāti.

50. uzsver, ka ārējie revidenti ir apstiprinājuši partiju pārskatu atbilstību noteikumiem, kas izklāstīti 6., 7., 8. un 10. pantā Eiropas Parlamenta un Padomes 2003. gada 4. novembra regulā (EK) Nr. 2004/2003 par noteikumiem, kas attiecas uz Eiropas līmeņa politiskajām partijām un to finansēšanu[29], un ka šie pārskati patiesi un ticami atspoguļo politisko partiju finanšu stāvokli, slēdzot 2006. finanšu gadu;

51. atzinīgi vērtē to, ka Eiropas līmeņa partijas ir sasniegušas augstu piešķirto apropriāciju izlietojuma līmeni;

52. tomēr konstatē, ka kredītrīkotājam tika uzdots:

– sākt līdzekļu pārpalikuma atgūšanu EUR 248 953,91 apmērā no PDE partijas, EUR 215 498,59 apmērā no AEN, EUR 69 317,14 apmērā no ADIE un EUR 24 799,11 apmērā no EUD,

– sākt līdzekļu pārpalikuma atgūšanu EUR 121 670,10 apmērā no EUD un EUR 70 902,64 apmērā no ADIE saistībā ar neatbilstību Regulas (EK) Nr. 2004/2003 3. panta 1. punkta b) apakšpunktam;

53. lūdz ģenerālsekretāru ziņot, vai visas attiecīgās summas ir atgūtas;

54. atzīmē, ka iekšējais revidents pārbaudīja, kā tiek īstenoti noteikumi par iemaksām Eiropas līmeņa politiskajām partijām, un 2007. gada augustā izdeva attiecīgu pārskatu; atzinīgi vērtē to, ka tā rezultātā tika izstrādāts detalizēts rīcības plāns, ko apstiprināja administrācija; pieprasa, lai šīs revīzijas rezultāti tiktu ņemti vērā 2007. gada budžeta izpildes apstiprināšanā;

55. atzīmē, ka, sākot no 2008. gada, Eiropas līmeņa politisko partiju var finansēt no Eiropas Parlamenta budžeta 85 % apmērā (līdz 2007. gada beigām 75 % apmērā); uzsver, ka šāds Parlamenta subsīdiju līmenis paaugstina partiju atbildību par savām darbībām;

Parlamentārās palīdzības piemaksa

56. pieņem zināšanai Revīzijas palāta konstatējumu un kritiku par nepilnībām Prezidija izveidotajā reglamentējošajā pamatsistēmā un to, ka lielākā daļa summu, kuras Parlamenta deputātiem pārskaitītas parlamentārās palīdzības piemaksas veidā, vēlāk nav tikušas pamatotas ar pietiekamiem attiecīgos izdevumus apliecinošiem dokumentiem; tajā pašā laikā atzīst Prezidija un administrācijas 2007. gadā īstenotos centienus šīs situācijas uzlabošanai: atzinīgi vērtē administrācijas informāciju, ka 2007. gada beigās tā bija saņēmusi 99 % no apliecinošajiem dokumentiem par 2006. gadu;

57. tomēr konstatē, ka par 2004. un 2005. gadu administrācija spējusi iegūt tikai attiecīgi 57 % un 51 % no pieprasītājiem dokumentiem; šajā kontekstā atzīmē politisko lēmumu 2006. gada 13. decembrī pieņemtos noteikumus piemērot retroaktīvi laikposmam no 2004. līdz 2005. gadam;

58. attiecībā uz deputātu pienākumu iesniegt apliecinošos dokumentus parlamentārās palīdzības piemaksas izmantošanai pauž vēlmi, lai visi deputāti saņemtu paziņojumu, kurā būtu precizēts, vai viņiem administrācijai vēl ir jāiesniedz apliecinoši dokumenti par 2004. un 2005. gadu, vai arī viņu lieta ir kārtībā;

59. aicina administrāciju pareizi un konsekventi piemērot Noteikumus par Eiropas Parlamenta deputātu izdevumiem un piemaksām[30] un precīzi un nekavējoties konstatēt jebkādus pārkāpumus un nepilnības;

60. prasa administrācijai izveidot procedūru, kas paredz efektīvāku un skaidrāku paziņojumu sniegšanu deputātiem, apliecinošo dokumentu iesniegšanas termiņa sistemātisku ievērošanu, kā to nosaka Noteikumi par Eiropas Parlamenta deputātu izdevumiem un piemaksām, lai nodrošinātu, ka šie dokumenti tiek iesniegti atbilstoši procedūrai un Revīzijas palātas gada pārskata sastādīšanas obligātajam grafikam, un galīgo apstiprinājumu deputātiem, kad to lieta ir slēgta;

61. mudina Prezidija darba grupu Parlamenta deputātu nolikuma jautājumos iesniegt secinājumus, lai varētu ātri un atbilstīgi reaģēt uz iekšējā revidenta pārskatā par parlamentārās palīdzības piemaksām formulētajiem konstatējumiem; ņemot vērā šīs darba grupas paveikto un saistībā ar jaunajiem noteikumiem, kas jāizstrādā kompetentajām politiskajām struktūrām, uzsver administrācijas pienākumu pārliecināties, ka parlamentārās palīdzības piemaksa tiek piešķirta saskaņā ar pareizas finanšu pārvaldības un likumības un pareizības principiem; apzinās problēmas un grūtības parlamentārās palīdzības piemaksas saskaņošanā ar sociālajiem un nodokļu tiesību aktiem katrā no 27 dalībvalstīm; prasa, lai nekavējoties tiktu sāktas nepieciešamās sarunas ar dalībvalstīm un Beļģijas valdību; pieprasa, lai šī bez šaubām sarežģītā procedūra nekavētu jaunu parlamentārās palīdzības piemaksas noteikumu vienlaicīgu īstenošanu;

62. atzīmē, ka iekšējā revidenta pārskatā ieteikta deputātu palīgu nodarbinātības nosacījumu attīstība divos posmos: sākumā palīga(-u) un deputāta līgumattiecības sistemātiski pamatotos uz darba līgumu, kurā izmantots uzlabots obligātā līguma modelis; pēc tam palīgi būtu jāintegrē to darbinieku kategorijā, kuriem piemēro Eiropas Kopienu pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtību;

63. norāda, ka deputātiem sniedzamās palīdzības jomā nepieciešama elastība un mobilitāte un ka deputātiem pašiem ir jāizklāsta savas vajadzības un prasības un jālemj par to, kādai būt viņiem sniegtās palīdzības sistēmai;

64. atzīmē Priekšsēdētāju konferences un Prezidija attiecīgi 2008. gada 6. un 10. marta vienprātīgos lēmumus, kuros:

· administrācija tiek aicināta nodrošināt iekšējo noteikumu par parlamentārās palīdzības izdevumu atmaksu konsekventu piemērošanu,

· ģenerālsekretārs tiek pilnvarots sazināties ar Komisiju un Padomi, lai panāktu iespēju, ka, izdarot grozījumus noteikumos par līgumdarbiniekiem, tiek pieņemts jauns noteikumu kopums attiecībā uz deputātu palīgiem un vienlaikus tiek saglabātas deputātu tiesības pieņemt darbā palīgus un patstāvīgi noteikt viņu darba algas lielumu,

· darba grupai Parlamenta deputātu nolikuma, palīgu un pensiju fonda jautājumos tiek uzdots steidzami un padziļināti izvērtēt pašreizējo noteikumu darbību un, ņemot vērā jautājuma nozīmību, iesniegt priekšlikumus par nepieciešamām izmaiņām;

uzstāj, ka minētajā darba grupā jāiesaista kāds no Budžeta kontroles komitejas locekļiem, jo šī komiteja ir atbildīga par budžeta izpildes apstiprināšanu;

šajā kontekstā atgādina Prezidijam savus komentārus par I iedaļu – Eiropas Parlaments, kuri izklāstīti 2007. gada 25. oktobra rezolūcijā par Eiropas Savienības 2008. finanšu gada vispārējā budžeta projektu[31] un 2006. gada 26. septembra rezolūcijā ar komentāriem, kas ir neatņemama daļa no lēmuma par Eiropas Savienības 2004. finanšu gada vispārējā budžeta izpildes apstiprināšanu, I iedaļa – Eiropas Parlaments[32]; prasa kompetentajām iestādēm līdz 2008. gada beigām sniegt Budžeta kontroles komitejai ziņojumu par sasniegto progresu;

65. it īpaši uzstāj, ka:

· saskaņā ar minētās 2006. gada 26. septembra rezolūcijas 76. punktu Parlamentam jāslēdz pamatlīgumi tikai ar tiem uzņēmumiem dalībvalstīs, kas atbilstīgi spēka esošajiem attiecīgās valsts tiesību aktiem specializējušies tādu nodokļu un sociālās apdrošināšanas jautājumu pārvaldībā, kuri saistīti ar darba līgumiem, un sagaida, ka administrācija līdz 2008. gada 1. septembrim noteiks grafiku šā punkta pilnīgai īstenošanai;

· ņemot vērā, ka iekšējās revīzijas atklātās nepilnības galvenokārt attiecas uz līgumiem, kas noslēgti ar pakalpojumu sniedzējiem, šo līgumu slēgšana īslaicīgi, līdz tiek rasts pastāvīgs risinājums, jāpārvalda pilnvarotājiem maksātājiem dalībvalstīs; pilnvarotājiem maksātājiem jābūt atbildīgiem par līgumu, kas tiek slēgti ar pakalpojumu sniedzējiem, atbilstību attiecīgās dalībvalsts tiesību aktiem nodokļu un sociālās drošības jomā un Noteikumiem par Eiropas Parlamenta deputātu izdevumiem un piemaksām (pēdējos vēl ir jāizdara nepieciešamie grozījumi); nedrīkst apstiprināt nevienu tādu līgumu ar pakalpojumu sniedzēju, kurš neatbilst minētajiem noteikumiem;

· administrācijai jānodrošina tādi apstākļi, lai tā varētu Revīzijas palātai uzrādīt, cik lielu summu un kādos apstākļos deputāti samaksājuši saviem palīgiem, pilnvarotājiem maksātājiem un pakalpojumu sniedzējiem;

· nedrīkst pieņemt darbā deputātu radiniekus;

· dalībvalstu tiesību aktu vai Noteikumu par Eiropas Parlamenta deputātu izdevumiem un piemaksām neievērošanas gadījumā jāpārtrauc attiecīgie maksājumi automātiski un jāatgūst nepamatoti samaksātās summas;

66.  aicina oficiāli iesniegt Eiropas Parlamenta deputātu nolikuma piemērošanas kārtību[33], kam ir finansiāla ietekme, Budžeta kontroles komitejai iepriekšējam atzinumam;

67. atzinīgi vērtē to, ka Prezidijs 2006. gada 25. septembrī apstiprināja Eiropas Parlamenta deputātu palīgu un deputātu praktikantu CODEX un ka visi deputāti saņēma šā dokumenta kopiju;

68. prasa ģenerālsekretāram līdz 2008. gada beigām informēt Budžeta kontroles komiteju par izdoto atgūšanas rīkojumu skaitu un iesaistīto līdzekļu summu;

Brīvprātīgais pensiju fonds

69. konstatē, ka 2006. gada novembrī Brīvprātīgajā pensiju fondā bija 659 dalībnieki; konstatē, ka fonda ikmēneša iemaksa uz vienu deputātu bija EUR 3354,21 un tās struktūra bija šāda: viena trešdaļa jeb EUR 1118,07 — deputātu maksātā un no piemaksas par vispārējiem izdevumiem atvilktā summa, un divas trešdaļas jeb EUR 2236,14 — Parlamenta pārskaitītā summa;

70. vērš uzmanību uz iepriekš minētās 2007. gada 24. aprīļa rezolūcijas punktiem par pārredzamību un ienākumu avotiem;

71. uzsver, ka Brīvprātīgā pensiju fonda aktuārdeficīts (kas pastāv kopš 2001. gada) samazinājies no EUR 43 756 745 2004. gadā un EUR 28 875 471 2005. gadā līdz EUR 26 638 000 2006. gadā, tādējādi uzlabojot aktuārfinansējuma līmeni (76,8 % 2004. gadā, 86,1 % 2005. gadā un 88,4 % 2006. gadā); uzsver, ka pēdējos piecos gados akciju tirgus ir bijis ļoti nestabils un ka tādēļ nav iespējams droši noteikt, kādā virzienā mainīsies fonda aktuārdeficīts; šajā kontekstā uzsver, ka fonds 73 % ir ieguldījis akcijās; norāda, ka fonda pārvaldītājiem līdz 2008. gada 15. martam jāatjaunina aktuārdeficīta rādītājs 2007. gada decembra beigās;

72. vērš Prezidija uzmanību uz 2007. gada 24. aprīļa rezolūcijas 84. punktu, saskaņā ar kuru tika noteikts, ka pēc Parlamenta deputātu nolikuma stāšanās spēkā Brīvprātīgajam pensiju fondam ir jāaprobežojas ar to tiesību nodrošināšanu, kuras iegūtas līdz 2009. gada jūnijam, kas nozīmē to, ka ne pašreizējie deputāti, ne pārējie fonda dalībnieki nevarēs turpināt iemaksu veikšanu šajā fondā;

73. pauž pārsteigumu par 2008. gada 13. marta Priekšsēdētāju konferences ieteikumu pēc apspriešanās ar Prezidija darba grupu Parlamenta deputātu nolikuma, palīgu un pensiju fonda jautājumos, proti, ka pēc Parlamenta deputātu nolikuma stāšanās spēkā Brīvprātīgās pensiju shēmas dalībnieki vēl aizvien var pieprasīt jaunas tiesības uz pensiju; saskaņā ar rezolūcijām par 2005. un 2006. finanšu gada Parlamenta budžeta izpildes apstiprināšanu atgādina Prezidijam kā lēmējstruktūrvienībai šajā Parlamenta politiskās gribas izpausmes jomā, ka pēc Parlamenta deputātu nolikuma stāšanās spēkā Brīvprātīgā pensiju fonda darbība ir pakāpeniski un efektīvi jāpārtrauc un tai ir jāaprobežojas ar iepriekš iegūto tiesību uz pensiju nodrošināšanu; uzstāj, ka attiecīgajai Prezidija darba grupai jāsagatavo nepieciešamie pasākumi saskaņā ar Parlamenta lēmumiem;

Gatavošanās Lisabonas līguma īstenošanai

74. atgādina, ka 2006. gadā Parlaments vēlējās „[..] izskatīt, vai ir jāpārveido administratīvās struktūras un vai vajadzīgs papildu atbalsts pamatdarbībai, lai optimāli organizētu iestādes darbu [..]”[34]; atgādina arī, ka vienlaikus Parlaments uzskatīja, „[..] ka, tā kā ir palielinājusies Eiropas Parlamenta atbildība ar likumdošanu saistīto lēmumu pieņemšanā, jāpiešķir ievērojami vairāk līdzekļu, lai veicinātu šā pamatuzdevuma pildīšanu [..]”[35];

75. atzīmē administrācijas atbildi uz jautājumu, kā tiek īstenots Iestāžu nolīgums par tiesību aktu labāku izstrādi;

76. atgādina arī, ka Lisabonas līgums ievērojami paplašina koplēmuma procedūras piemērošanas jomu, un ka tā kļūs par tipveida likumdošanas procedūru; no tā izriet, ka Parlaments kļūs par līdzvērtīgu likumdevēju attiecībā uz 95 % ES tiesību aktu;

77. šajā sakarībā prasa administrācijai līdz 2008. gada 30. novembrim iesniegt:

– Parlamenta (ierēdņu un citu darbinieku) amatu sarakstu pēc pakāpes, ģenerāldirektorāta, tautības un dzimuma, kā arī novērtējumu,

– analīzi par pētījumiem paredzēto līdzekļu izlietojumu ģenerāldirektorātos;

78. atgādina, ka 2007. gada budžeta procedūras laikā Eiropas Parlaments uzaicināja Komisiju veikt vidēja termiņa novērtējumu attiecībā uz vajadzībām pēc personāla un sniegt detalizētu ziņojumu par atbalsta darbiniekiem un koordinācijas funkcijām; aicina administrāciju, pamatojoties uz šo informāciju un izmantojot tos pašus instrumentus, novērtēt Parlamenta amatu sarakstu; vēlas, lai Budžeta kontroles komitejai 2007. gada budžeta izpildes apstiprināšanas nolūkā savlaicīgi tiktu iesniegts novērtējuma ziņojums; šajā kontekstā vēlas zināt, cik ir ierēdņu un pārējo darbinieku, kuru darba pienākumos ietilpst palīdzība deputātiem likumdošanas darbā, cik darbinieku palīdz parlamentārajām delegācijām un cik darbinieku Parlamentam nodrošina administratīvo atbalstu;

Paveiktais pēc 2005. gada budžeta izpildes apstiprināšanas

79. atzinīgi vērtē to, ka no EUR 203 000 000 2002. gadā līdz EUR 155 000 000 2007. gadā samazinājušās novērtētās darbības izmaksas, kas saistītas ar prasību uzturēt vairākas darba vietas; uzsver, ka piecu gadu laikā šis samazinājums veido gandrīz 24 %; aicina administrāciju turpināt racionalizācijas procesu; uzsver, ka prasība uzturēt vairākas darba vietas ir noteikta līgumos; uzskata, ka starp šīm darba vietām jāpanāk optimāla koordinācija; uzsver, ka pilsoņi nesaprot, kāpēc Parlamentam jāuztur trīs darba vietas;

80. atzīmē administrācijas atbildi[36] attiecībā uz iespēju izveidot ES nekustamā īpašuma aģentūru, kurā norādīts, ka viena liela biroja izveide, kas būtu saistīta ar telpu būvniecību un uzturēšanu Eiropas Savienības institūciju vajadzībām, neatbilst paustajām taupības un labākas pārvaldības vēlmēm; tajā pašā laikā konstatē, ka ir nepieciešama ciešāka sadarbība;

81. atzīmē, ka nav panākts nekāds progress sarunās ar Beļģijas valdību par zemi, uz kuras atrodas D4-D5 ēkas, un tās nākotni; prasa par nekustamā īpašuma politiku atbildīgajam priekšsēdētāja vietniekam pēc iespējas drīzāk sākt sarunas ar jauno Beļģijas valdību;

82. atzīmē progresu, kas sasniegts, reaģējot uz Parlamenta prasību izstrādāt Kioto+ plānu; atgādina, ka Prezidijs 2007. gada 18. jūnijā:

– aicināja ģenerālsekretāru izsludināt piedāvājumu konkursu Eiropas Parlamenta izraisītās CO₂ emisijas novērtēšanai,

– pieņēma zināšanai ar vidi saistīto mērķu un nākotnē veicamo pamatdarbību pārskatīšanu, ko veica vadība, un apstiprināja tos,

– pieņēma EMAS turpmāko posmu grafiku,

– uzdeva ģenerālsekretāram izstrādāt detalizētu rīcības plānu,

– nolēma izveidot darba grupu, kura sastāvētu no diviem EMAS procesa beigu posmā nozīmētiem Prezidija locekļiem un kuras uzdevums būtu uzraudzīt CO₂ emisiju,

– apstiprināja principu, kas paredz EMAS iekļaut visas iniciatīvas vides jomā, un atbalstīja nepieciešamību uzraudzīt līdzekļu pieejamību EMAS uzlabošanai;

83. prasa, lai Budžeta kontroles komiteja tiktu informēta par jebkādu citu sasniegto progresu;

Daudzvalodība

84. uzsver pieaugošo nozīmi, kāda deputātu parlamentārajā darbā ir Rīcības kodeksam attiecībā uz daudzvalodību; pauž bažas par to, ka abos 2006. gada pusgada pārskatos par šā rīcības kodeksa īstenošanu ir uzrādīti trūkumi mutiskās tulkošanas pakalpojumu izmantošanas efektivitātes jomā; tādējādi konstatē, ka pieejamās apropriācijas nav piešķirtas visekonomiskākajā veidā un ka šis trūkums galvenokārt attiecas uz Parlamenta komitejām, delegācijām un politiskajām grupām; tāpēc, ņemot vērā 2006. gada 5. septembrī pieņemto ziņojumu par daudzvalodību, prasa ģenerālsekretāram kopīgi ar pakalpojuma izmantotājiem rast risinājumu šai situācijai;

Informācijas un komunikācijas politika

85. atgādina, ka saistībā ar Parlamenta informācijas un komunikācijas politiku tika paplašinātas esošās darbības un izveidoti jauni informācijas instrumenti, kas būtiski ietekmēja 2006. gada budžetu (apmeklētāju centri, Web TV, audiovizuālais aprīkojums); prasa ģenerālsekretāram līdz 2008. gada jūlija beigām sniegt pārskatu par informācijas un komunikācijas politikas īstenošanu un novērtējumu;

Informācijas tehnoloģija

86. uzsver informācijas tehnoloģijas nozīmi vispār un it īpaši Eiropas Parlamenta darbā; pauž nožēlu, ka veiktie uzlabojumi galvenokārt attiecas uz Iestādes aprakstu internetā un iekštīklā, nevis uz iespēju atvieglot un padarīt efektīvāku likumdošanas darbu;

Dažādi

87. prasa ģenerālsekretāram nosūtīt Budžeta kontroles komitejai visu to Prezidija, tai skaitā tā darba grupu, un Priekšsēdētāju konferences ziņojumu kopiju, kuriem ir finansiāla ietekme;

88. atzīmē, ka 2007. gadā tika atrisināta lieta saistībā ar starpību BEF 4 136 125 apmērā starp naudas līdzekļiem kasē un attiecīgajiem grāmatvedības ierakstiem 1982. gadā un līdz ar to tā tiks ņemta vērā 2007. gada budžeta izpildes apstiprināšanā;

Secinājumi ziņojuma projekta apspriešanai komitejā

89. atkārtoti vērš uzmanību uz budžeta prioritāšu nozīmīgumu budžeta izpildes apstiprināšanas procedūrā un vienlaikus uzskata, ka šīs procedūras iznākums ir būtiski svarīgs budžeta procedūrai; tāpēc atzinīgi vērtē to, ka saskaņā ar Lisabonas līgumu cieša Budžeta komitejas un Budžeta kontroles komitejas sadarbība kļūs vēl nozīmīgāka;

90. atzinīgi vērtē 2006. gada budžeta prioritāšu īstenošanā panākto progresu; tomēr turpinās meklēt veidus, kā panākt visu prioritāšu īstenošanu;

91. atzīmē iekšējā revidenta (konfidenciālo) ziņojumu par parlamentārās palīdzības piemaksām, kurā pētīti iekšējās kontroles pasākumi šajā jomā un izvirzīti iespējamie uzlabojumi; uzsver, ka administrācija visos ziņojuma projekta sagatavošanas posmos pilnībā un atklāti sadarbojās ar referentu; turklāt uzsver, ka Eiropas Krāpšanas apkarošanas birojs un Revīzijas palāta tika uzaicināti izskatīt iekšējā revidenta ziņojumu un rīkoties atbilstīgi saviem secinājumiem; pauž nožēlu par Reglamentā noteikto konfidencialitātes noteikumu pārkāpšanu un slepenas informācijas personisku un politisku interpretējumu publicēšanu; uzskata, ka šie interpretējumi sniedz nepatiesu priekšstatu par ziņojuma mērķiem un secinājumiem;

92. aicina kompetentās struktūrvienības īstenot atbilstīgus pasākumus, lai līdz 2007. finanšu gada budžeta izpildes apstiprināšanas procedūras uzsākšanai saskaņā ar Reglamenta VII pielikuma A iedaļas 1. punkta ceturto daļu plenārsēdē varētu pieņemt noteikumus par konfidenciālu dokumentu administratīvo apstrādi, kurus Prezidijs apstiprināja 2006. gada 13. novembrī;

93. pauž nožēlu par progresa trūkumu sarunās ar Beļģijas valdību par zemi, uz kurām atrodas D4 un D5 ēkas, un teritorijas sagatavošanu komunikāciju pievadei; mudina Beļģijas valdību ievērot stingro politisko apņemšanos, ko tā izteikusi Parlamentam.

KOMITEJAS GALĪGAIS BALSOJUMS

Pieņemšanas datums	26.3.2008
Galīgais balsojums	+: –: 0:	31 4 0
Deputāti, kas bija klāt galīgajā balsošanā	Jean-Pierre Audy, Herbert Bösch, Costas Botopoulos, Mogens Camre, Paulo Casaca, Jorgo Chatzimarkakis, Antonio De Blasio, Petr Duchoň, Szabolcs Fazakas, Markus Ferber, Christofer Fjellner, Ingeborg Gräßle, Umberto Guidoni, Dan Jørgensen, Rodi Kratsa-Tsagaropoulou, Bogusław Liberadzki, Nils Lundgren, Marusya Ivanova Lyubcheva, Ashley Mote, Jan Mulder, Bill Newton Dunn, Bart Staes, Kyösti Virrankoski
Aizstājējs(-i), kas bija klāt galīgajā balsošanā	Chris Davies, Salvador Garriga Polledo, Robert Goebbels, Cristina Gutiérrez-Cortines, Cătălin-Ioan Nechifor, Dumitru Oprea, Pierre Pribetich, Gabriele Stauner, Ralf Walter
Aizstājējs(-i) (178. panta 2. punkts), kas bija klāt galīgajā balsošanā	Pilar Ayuso, Albert Deß, Doris Pack

• [1]  OV L 78, 15.3.2006.
• [2]  OV C 274, 15.11.2007., 1. lpp.
• [3]  OV L 318, 29.12.2007.
• [4]  OV C 273, 15.11.2007., 1. lpp.
• [5]  OV C 274, 15.11.2007., 130. lpp.
• [6]  OV L 248, 16.9.2002., 1. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK, Euratom) Nr. 1525/2007 (OV L 343, 27.12.2007., 9. lpp.).
• [7]  PE 349.540/Bur/ann/def.
• [8]  OV C 320 E, 15.12.2005., 156. lpp.
• [9]  OV C 273, 15.11.2007., 10.6. punkts
• [10]  OV L 78, 15.3.2006.
• [11]  OV C 274, 15.11.2007., 1. lpp.
• [12]  OV L 318, 29.12.2007.
• [13]  OV C 274, 15.11.2007., 1. lpp.
• [14]  OV C 318, 29.12.2007., 130. lpp.
• [15]  OV L 248, 16.9.2002., 1. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK, Euratom) Nr. 1525/2007 (OV L 343, 27.12.2007., 9. lpp.).
• [16]  PE 349.540/Bur/ann/def.
• [17]  OV C 320 E, 15.12.2005., 156. lpp.
• [18]  OV C 273, 15.11.2007., 10.6. punkts
• [19]  OV L 177, 6.7.2007., 3. lpp.
• [20]  Šajā datumā pieņemtie teksti, P6_TA(2007)0133
• [21]  Eiropas Parlamenta 2005. gada 28. septembra Lēmums 2005/684/EK, ar ko pieņem Eiropas Parlamenta deputātu nolikumu (OV L 262, 7.10.2005., 1. lpp.)
• [22]  EK līguma 276. panta 1. punkts
• [23]  OV C 320 E, 15.12.2005., 72. lpp.
• [24]  OV C 318, 29.12.2007., 3. lpp.
• [25]  OV C 273, 15.11.2007., 10.6. punkts
• [26]  OV C 273, 15.11.2007., 10.12. punkts
• [27]  2007. gada 24. aprīļa rezolūcijas 5. punkts
• [28]          Komisijas 2002. gada 23. decembra Regula (EK, Euratom) Nr. 2342/2002, ar ko paredz īstenošanas kārtību Padomes Regulai (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 par Finanšu regulu, ko piemēro Eiropas Kopienu vispārējam budžetam (OV L 357, 31.12.2002., 1. lpp). Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK, Euratom) Nr. 478/2007 (OV L 111, 28.4.2007., 13. lpp.).
• [29]     OV L 297, 15.11.2003., 1. lpp.
• [30]  2007. gada 1. marta dokuments PE 113.116/BUR./rev. XXIV/03-2007
• [31]  P6_TA(2007)0474, it īpaši 23. un 24. punkts
• [32]  OV L 177, 6.7.2007., 3. lpp., 73.–79. punkts
• [33]  PE 388.087/BUR/GT/REV 10
• [34]  OV C 320 E, 15.12.2005., 159. lpp., 19. punkts
• [35]  OV C 320 E, 15.12.2005., 159. lpp., 20. punkts
• [36]  Ģenerālsekretāra 2007. gada 29. oktobra vēstule (317124)