ZIŅOJUMS par vienkāršotu uzņēmējdarbības vidi uzņēmējdarbības tiesību, grāmatvedības un revīzijas jomās

EIROPAS PARLAMENTA REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS

PASKAIDROJUMS

Ekonomikas un monetārāS komitejaS ATZINUMS (*) (28.2.2008)

KOMITEJAS GALĪGAIS BALSOJUMS

2.4.2008 - (2007/2254(INI))

Juridiskā komiteja
Referents: Klaus-Heiner Lehne
Atzinumu sagatavoja (*) :
Ieke van den Burg, Ekonomikas un monetāro lietu komiteja
(*) Komiteju iesaistīšanas procedūra — Reglamenta 47. pants

Procedūra : 2007/2254(INI)

Dokumenta lietošanas cikls sēdē

Dokumenta lietošanas cikls :

A6-0101/2008

Iesniegtie teksti :

A6-0101/2008

Debates :

Balsojumi :

PV 21/05/2008 - 5.9
Balsojumu skaidrojumi

Pieņemtie teksti :

P6_TA(2008)0220

EIROPAS PARLAMENTA REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS
PASKAIDROJUMS
Ekonomikas un monetārāS komitejaS ATZINUMS (*)
KOMITEJAS GALĪGAIS BALSOJUMS

par vienkāršotu uzņēmējdarbības vidi uzņēmējdarbības tiesību, grāmatvedības un revīzijas jomās

(2007/2254(INI))

Eiropas Parlaments,

– ņemot vērā Komisijas paziņojumu „Rezultātu Eiropa —Kopienas tiesību aktu piemērošana” (COM(2007)0502),

– ņemot vērā Komisijas paziņojumu „Par vienkāršotu uzņēmējdarbības vidi uzņēmējdarbības tiesību, grāmatvedības un revīzijas jomās” (COM(2007)0394),

– ņemot vērā Komisijas paziņojumu Padomei, Eiropas Parlamentam, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai „Mazo un vidējo uzņēmumu būtiskā nozīme, lai veicinātu lielāku izaugsmi un vairāk darbavietu. Mūsdienīgās MVU politikas termiņa vidusposma pārskats” (COM(2007)0592),

– ņemot vērā Padomes secinājumus (jautājums par konkurētspēju) tās 2832 sesijā par tēmu „Vienkāršota uzņēmējdarbības vide uzņēmējdarbības tiesību, grāmatvedības un revīzijas jomās”.

– ņemot vērā Reglamenta 45. pantu,

– ņemot vērā Juridiskās komitejas ziņojumu, kā arī Ekonomikas un monetāro lietu komitejas atzinumu (A6–0101/2008),

Vispārēji

1. atzinīgi vērtē minētāja paziņojumā par vienkāršotu uzņēmējdarbības vidi uzņēmējdarbības tiesību, grāmatvedības un revīzijas jomās („paziņojums”) Komisijas izvirzīto mērķi samazināt administratīvo slogu uzņēmumiem Eiropā un padarīt tos spējīgus efektīvāk iesaistīties konkurences procesā, kā arī veiksmīgi darboties, izturot sīvu konkurenci globālos apstākļos; vērš uzmanību uz to, ka Komisijai saistībā ar likumdošanas priekšlikumiem, kas attiecas uz vidējiem, maziem un mikrouzņēmumiem, jābalstās uz īstenošanas ietekmes novērtējumu, turklāt nodrošinot arī juridisko noteiktību un Kopienas tiesību kopuma saglabāšanu visā iekšējā tirgū, kā arī pašreizējo saskaņošanas procesu konsekvenci attiecībā uz pārskatu iesniegšanas pienākumu un revīziju; vērš uzmanību arī uz to, ka jāņem vērā visu tirgus dalībnieku, tostarp ieguldītāju, īpašnieku, kreditoru un nodarbināto, intereses, kā arī līdzsvarotā veidā — subsidiaritātes un proporcionalitātes principus;

Attiecībā uz pirmo iespēju

2. noraida paziņojumā minēto pirmo iespēju novērtēt, vai visas patlaban piemērojamās direktīvas ir joprojām vajadzīgas un vai ES acquis uzņēmējdarbības tiesību jomā ir jāsamazina, saglabājot tikai tos tiesību aktus, kas konkrēti attiecas uz pārrobežu problēmām; tomēr pilnībā neiebilst pret konkrētu normu atcelšanu, kas no iesaistīto viedokļa vairs nav nepieciešamas, vai arī nenodrošina nekādas priekšrocības no saimnieciskā viedokļa, ja minēto normu atcelšana nav pretrunā sabiedrības interesēm;

3. saistībā ar pirmo iespēju norāda, ka ar apspriežamajām direktīvām uzņēmējdarbības tiesību jomā — proti, Otro, Trešo, Sesto un Divpadsmito direktīvu — ir panākta ieguldītāju un kreditoru pārrobežu darbības nozīmīga uzņēmējdarbības salīdzināmība, un tādēļ tās nevajadzētu atkal atcelt;

4. saistībā ar pirmo iespēju norāda, ka visaptverošā ietekmes novērtējumā par paredzamajiem ietaupījumiem, kas rastos atceļot direktīvas, tie jāsalīdzina ar tāda iekšējā tirgus izmaksām, kuru veido 27 atšķirīgas uzņēmējdarbības tiesību sistēmas;

5. konstatē, ka lielāko daļu no administratīvā sloga , piemēram vairākkārtēja informācijas pieprasīšana un deklarēšanas pienākums, jo īpaši nodokļu un sociālajā jomā, kopumā rada dalībvalstu pārvaldes iestādes, un tas nav saistīts ar kopienas kompetenci;

Īstenošana dalībvalstīs

6. izskaidro, ka dalībvalstis bieži neizmanto birokrātijas samazināšanas pasākumus, ja tie nav obligāti, un tādēļ Kopienas tiesību aktos paredzētās vienkāršošanas iespējas netiek piedāvātas uzņēmumiem, bet gluži pretēji — dalībvalstis saistībā ar ES līmeņa nosacījumiem, paredz stingrākus noteikumus valsts līmenī; tomēr lūdz Komisiju pārbaudīt, vai direktīvu, piemēram, Pārredzamības direktīvas, īstenošanas rezultātā dalībvalstis ir uzlabojušas situāciju; uzsver, ka Komisijai jāveicina nostiprinātas prakses apmaiņu starp dalībvalstīm, norādot dažādo vienkāršošanas iniciatīvu pozitīvo iedarbību;

7. ierosina saskaņot dalībvalstu nodokļu pārvalžu rīcību, lai saskaņotu no uzņēmumiem pieprasāmo informāciju ar mērķi nodrošināt vienkāršošanu;

Attiecībā uz otro iespēju

8. principā atbalsta paziņojumā pieminēto otro iespēju, proti, ka likumdevējam vienkāršošanas procesā jākoncentrējas uz konkrētiem, individuāliem vienkāršošanas pasākumiem; uzskata, ka saistībā ar katru konkrētu vienkāršošanas pasākumu var paredzēt pārbaudīt iespēju atcelt dažas konkrētas, direktīvās noteiktas prasības;

9. norāda uz to, ka Trešā un Sestā uzņēmējdarbības tiesību direktīva nesen tika grozīta ar Direktīvu 2007/63/EK[1]un ka šīs direktīvas īstenošanas termiņš ilgst vēl līdz 2008. gada 31. decembrim; ir nobažījies, ka šo direktīvu turpmāki grozījumi varētu izraisīt saskaņoto uzņēmējsabiedrību pārveidošanas noteikumu satura zaudēšanas;

10. vērš uzmanību uz to, ka Otrā uzņēmējdarbības tiesību direktīva nesen tika grozīta ar Direktīvu 2006/68/EK[2] un ka šīs direktīvas īstenošanas termiņš ilgst vēl līdz 2008. gada 15. aprīlim; šajā sakarā norāda uz KPMG veiktā īstenojamības pētījuma rezultātiem par alternatīvu kapitāla saglabāšanas sistēmu;

11. aicina Komisiju konkretizēt saikni starp uzņēmējdarbības direktīvām, jo īpaši Otro, Trešo un sesto uzņēmējdarbības direktīvu, un starptautiskajiem standartiem attiecībā uz finanšu pārskatiem;

12. uzsver, ka atklātu sabiedrību revīzija un publicēšanas pienākumi ir ļoti svarīgi iekšējā tirgus pareizai darbībai un ka jauniem elektroniski izplatīšanas veidiem un tehnoloģijām, piemēram, elektroniskajiem pārskatu formātiem (piemēram, XBRL) jānodrošina iespēja ar nelielām izmaksām, efektīvi un ātri izpildīt publicēšanas pienākumu; saistībā ar Pirmās un Vienpadsmitās uzņēmējdarbības tiesību direktīvas vienkāršošanu atzinīgi vērtē informācijas sniegšanas pienākumu samazināšanu; tomēr uzsver, ka publicēšanas pienākumi (tāpat kā tas ir attiecībā uz citiem vienkāršošanas pasākumiem) jāpārbauda katrā gadījumā atsevišķi attiecībā uz konkrētiem un individuāliem vienkāršošanas pasākumiem, izmantojot pamatīgus ietekmes novērtējumus; ierosina koncentrēt izņēmuma noteikumus uz maziem un vidējiem uzņēmumiem, kā arī mikrouzņēmumiem, īpaši attiecībā uz administratīvo slogu un administratīvajām izmaksām, tomēr tas nedrīkst iespaidot pamatotas prasības par informācijas sniegšanu;

13. uzsver, ka pamatojoties uz ES grāmatvedības noteikumu grozījumiem, kas izdarīti 2006. gadā, cita starpā pieprasīta paziņojumu sniegšana par uzņēmumu vadību, kā arī uzlabota informēšana par biržas sarakstā iekļauto sabiedrību darījumiem, kas neatspoguļojas bilancē; atkārtoti norāda uz to, ka šo noteikumu īstenošanas termiņš beidzas 2008. gada 5. septembrī; aicina dalībvalstis paātrināt šo noteikumu piemērošanu un ieviest tos pirms termiņa beigām; lūdz Komisiju strādāt kopā Starptautisko grāmatvedības standartu padomi, lai turpinātu uzlabot gada pārskatos iekļautos datus par bilancē neiekļautiem posteņiem;

14. atzīst vajadzību pārstrādāt Eiropas akciju sabiedrības statūtus, lai tādējādi nodrošinātu Kopienu tiesībās vienotu šo uzņēmumu juridisko formu;

15. atgādina, ka administratīvā sloga samazināšanas rezultātā mazie un vidējie uzņēmumi jāmudina izmantot iekšējā tirgus piedāvātās iespējas, īstenojot pārrobežu darbību;

16. atzinīgi vērtē mikrouzņēmumu ieviešanu, kuri saskaņā ar Eiropas tiesību normām jāatbrīvo no pārskatu sniegšanas, gada beigu revīzijas un publicēšanas pienākuma; mudina atbilstoši palielināt paziņojumā minētas robežvērtības attiecībā uz mikrouzņēmumiem; ierosina atbilstoši pagarināt pārejas periodu attiecībā uz to sabiedrību pārskatu iesniegšanas pienākumu, kuras pārsniedz šīs robežvērtības; ierosina pārbaudīt, vai līdzīgi pārejas periodi ir ieviesti attiecībā uz sabiedrībām, kuru juridiskais statuss mainās;

17. atgādina, ka saistībā ar robežvērtībām saskaņā ar Ceturto un Septīto uzņēmējdarbības tiesību direktīvu mazo un vidējo uzņēmumu atbrīvošanai no konkrētiem pienākumiem grāmatvedības jomā stabila un paredzama noteikumu politika ietekmē juridisko noteiktību un ierobežo uzņēmumu administratīvās izmaksas; šajā sakarā norāda, ka apspriežamās robežvērtības, kas noteiktas saskaņā ar Ceturto uzņēmējdarbības tiesību direktīvu, grozītas tieši ar Direktīvu 2006/46/EK[3] un ka dalībvalstu rīcībā ir laika posms līdz 2008. gada 5. septembrim, lai īstenotu šo direktīvu, un ka turklāt ES paplašināšanās ir palielinājusi Eiropas tautsaimniecību dažādību, un ka revīzija sekmē efektīvas, veselīgas un ar atbildību apveltītas tirgus ekonomikas attīstības veicināšanu;

18. prasa, lai Komisija pilda Padomes 2007. gada 22. un 23. novembra secinājumos izteiktās prasības aktīvi sekmēt nostiprinātas prakses atklātu apmaiņu dalībvalstu starpā par pārskatu sniegšanas pienākuma samazināšanu un par pastiprinātu elektronisko palīglīdzekļu izmantošanu uzņēmumu un valsts pārvaldes iestāžu starpā, kā arī attiecībās pašu uzņēmumu starpā;

19. aicina Komisiju mudināt dalībvalstis saskaņot pārskatu sagatavošanas pienākumu sadalīšanu par finanšu informāciju, kā tas cita starpā notiek Nīderlandē, un iestāties par jaunu tehnoloģiju izmantošanu, lai samazinātu izmaksas, kas saistītas ar informācijas sniegšanas pienākumu, neatsakoties no priekšrocībām, ko šie pienākumi nodrošina tirgus dalībniekiem, politikas izstrādātājiem un valsts pārvaldes iestādēm;

Sarbanes-Oxley tiesību akti

20. prasa, lai papildus paziņojumā minētajām direktīvam tiktu pārbaudītas arī direktīvas un noteikumi, kas pieņemti saistībā ar ASV Sarbanes-Oxley tiesību aktiem, ar mērķi noskaidrot, vai tie neparedz pārmērīgu birokrātisko slogu, piemēram, Pārredzamības direktīvas notikumus, Kopienas tiesību noteikumus par prospektiem[4] vai Ceturto un Septīto uzņēmējdarbības tiesību direktīvu;

Papildu tiesību akti

21. uzsver, ka vienkāršotas uzņēmējdarbības vides izveidošana aptver arī jaunu pamatnoteikumu paredzēšanu uzņēmumiem; šajā sakarā norāda uz Četrpadsmito uzņēmējdarbības tiesību direktīvu par reģistra atrašanās vietas pārrobežu mainīšanu, izvēles tiesībām starp monistisko un duālo uzņēmējdarbības veidu, kā arī likumdošanas priekšlikumu par Eiropas slēgto sabiedrību, kuru Komisija ir paredzējusi iesniegt līdz 2008. gada vidum;

22. ir pārliecināts, ka konkrētās jomās ir nepieciešami normatīvi noteikumi, lai radītu uzņēmējdarbību veicinošu vidi, piemēram, institucionālo ieguldītāju pārredzamības jomā;

23. uzskata, ka uzņēmuma ienākumu nodokļa kopīgas, konsolidētas aprēķināšanas bāzes radīšana Eiropas akciju sabiedrības statūtus padarītu labāk izmantojamus un efektīvākus;

24. uzskata, ka apslēpto nodokļu iekļaušana bilancē maziem un vidējiem uzņēmumiem nozīmē nesamērīgi lielu slogu, nedodot ievērojamu labumu gada pārskata adresātiem attiecībā uz saņemamo informāciju; tādēļ ierosina šo noteikumu svītrot;

25. ierosina piemērot principu — „vienu reizi un vienīgo reizi”, lai uzņēmumiem vienu un to pašu informāciju nebūt jāsniedz vairākas reizes vai arī vairākām iestādēm;

Eiropas Kopienu Tiesas sprieduma sekas VW lietā

26. uzskata Tiesas spriedumu lietā C–112/05 Komisijas prasībā pret Vācijas Federatīvo Republiku attiecībā uz kapitāla brīvu apriti par iemeslu, lai Komisija samazinātu dalībvalstīs autonomus kapitāla brīvas aprites šķēršļus, kuri praktiski tiek veicināti vai pieļauti valsts mēroga tiesību aktos; šajā sakarā norāda uz ģenerāladvokāta secinājumiem apvienotajās lietās C–282/04 un C–283 Komisijas prasībā pret Nīderlandi (24. punkts).

27. uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei un Komisijai.

[1] Eiropas Parlamenta un Padomes 2007. gada 13. novembra Direktīva 2007/63/EK, ar ko Padomes Direktīvas 78/855/EEK un 82/891/EEK groza saistībā ar prasību par neatkarīga eksperta ziņojumu akciju sabiedrību apvienošanās vai sadalīšanas gadījumā (OV L 300, 17.11.2007.,47. lpp.).
[2] Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 6. septembra Direktīva 2006/68/EK, ar ko Padomes Direktīvu 77/91/EEK groza attiecībā uz akciju sabiedrību veidošanu un to kapitāla saglabāšanu un mainīšanu (OV L 264 25.9.2006., 32. lpp.).
[3] Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 14. jūnija Direktīva 2006/46/EK, ar ko groza Padomes Direktīvas 78/660/EEK attiecībā uz noteiktu veidu sabiedrību gada pārskatiem, 83/349/EEK attiecībā uz konsolidētajiem pārskatiem, 86/635/EEK par banku un citu finanšu iestāžu gada pārskatiem un konsolidētajiem pārskatiem un 91/674/EEK par apdrošināšanas uzņēmumu gada pārskatiem un konsolidētajiem pārskatiem (OV L 224 18.6.2006., 1. lpp.)
[4] Eiropas Parlamenta un Padomes 2003. gada 4. novembra direktīva 2003/71/EK par prospektu, kurš jāpublicē, publiski piedāvājot vērtspapīrus vai atļaujot to tirdzniecību (OV L 345 31.12.2003.,64. lpp.) Grozīta ar Direktīvu 2008/11/EK (OV L 76 20.12.2006., 37. lpp.).

I. Komisijas paziņojums

1. Komisijas 2007. gada 10. jūlija paziņojums (COM(2007)394, galīgais) par vienkāršotu uzņēmējdarbības vidi uzņēmējdarbības tiesību, grāmatvedības un revīzijas jomās

2007. gada 10. jūlija paziņojumā Komisija norāda, ka ir obligāti nepieciešama plaša attiecīgā ES tiesību aktu kopuma pārskatīšana Eiropas uzņēmējdarbības tiesību, grāmatvedības un revīzijas jomās, lai Eiropas uzņēmumu kļūtu konkurētspējīgāki un varētu veiksmīgāk nostiprināties sīvajā konkurencē pasaules mērogā.

Turpmākajai to uzņēmējdarbības direktīvu attīstībai, kas pamatā reglamentē iekšējās norises dalībvalstīs, Komisija faktiski paredz divas iespējas:

– pirmā iespēja ir novērtēt, vai visas patlaban piemērojamās direktīvas ir joprojām vajadzīgas un vai ES acquis uzņēmējdarbības tiesību jomā ir jāsamazina līdz tiem tiesību aktiem, kas konkrēti attiecas uz pārrobežu problēmām;

– otrā, mazāk tālejoša iespēja ir saistīta ar koncentrēšanos uz konkrētiem, individuāliem vienkāršošanas pasākumiem par labu ES uzņēmumiem.

Komisija uzskata, ka attiecībā uz pārējo uzņēmējdarbības tiesību acquis, kas reglamentē konkrētus pārrobežu jautājumus, kā arī saistībā ar grāmatvedības un revīzijas jomām individuālie vienkāršošanas pasākumi ir pareizais risinājums.

Konkrēti Komisija aicina paust viedokli par to, vai pilnībā vai daļēji būtu jāatceļ Trešās un Sestās direktīvas noteikumi par iekšzemes sadalīšanos un apvienošanu, noteikumi par akciju sabiedrību kapitālu vai vismaz Otrās direktīvas kapitāla uzturēšanas koncepcija, un/vai Divpadsmitās direktīvas noteikumi par viena īpašnieka sabiedrībām ar ierobežotu atbildību. Ja atcelšana netiek uzskatīta par lietderīgu, būtu jāpaskaidro, kādas ir esošā ES līmeņa regulējuma priekšrocības un kāpēc šīs priekšrocības attaisno ar šo regulējumu saistītās izmaksas.

2. Komisijas 2007. gada 4. oktobra paziņojums (COM(2007)0592, galīgais) Padomei, Eiropas Parlamentam, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai „Mazo un vidējo uzņēmumu būtiskā nozīme, lai veicinātu lielāku izaugsmi un vairāk darbavietu. Mūsdienīgās MVU politikas pārskats”

Būtiskākais ir tas, ka tiek samazinātas robežvērtības attiecībā uz MVU, un tādēļ tie tiek vērtēti ne tik šauri.

II. Referentes viedoklis:

Referents atzinīgi vērtē mazāk tālejošo alternatīvu vismaz daļēji vienkāršot Trešās, Sestās un, domājams, arī Otrās uzņēmējdarbības tiesību direktīvas. Pašreizējā redakcijā šajā direktīvās iekļauti ļoti sīki izstrādāti noteikumi tā, ka dalībvalstīm netiek piešķirta nekāda rīcības brīvība pielāgot savus attiecīgos valsts līmeņa noteikumus uzņēmumu un ieinteresēto aprindu vispārējām vajadzībām, kuras nemitīgi attīstās. No pašreizējās situācijas viedokļa īpaši pārspīlēti šķiet ziņošanas pienākumi, kas paredzēti Trešajā un Sestajā direktīvā.

Turklāt nepieciešami papildu pasākumi, lai vienkāršotu citas ES uzņēmējdarbības tiesību kopuma daļas. Runa galvenokārt ir par Pirmo un Vienpadsmito uzņēmējdarbības tiesību direktīvu. Izmantojot veidu, kādā saskaņā ar šīm direktīvām jāpublisko informācija par uzņēmumiem, netiek ņemtas vērā visas iespējas, ko šodien nodrošina tehnoloģija.

Saskaņā ar uzņēmējdarbības tiesību Pirmo direktīvu attiecīga informācija par uzņēmumiem, kas jāreģistrē dalībvalstu komercreģistros, jāpublicē arī valsts oficiālajos laikrakstos. Lielākajā daļā gadījumu uzņēmumiem šādā veidā rodas nevajadzīgas papildu izmaksas, no kurām turpmāk varētu izvairīties, tā kā šī informācija mūsdienās ir pieejama tiešsaistē, izmantojot elektronisko komercreģistru.

Filiāļu īpašie informācijas sniegšanas pienākumi, kas paredzēti Vienpadsmitajā uzņēmējdarbības tiesību direktīvā, pamatojoties uz valsts noteikumiem par to, kādā veidā šī informācijas jāsniedz, daudziem uzņēmumiem ir saistīti ar ievērojamām izmaksām. Šīs izmaksas pēc iespējas jāsamazina, ierobežojot iespējas paredzēt dalībvalstu noteikumus par veidu, kādā šī informācijas jāsniedz.

3. pielikuma priekšlikumu pielāgot Eiropas akciju sabiedrības statusu Eiropas Kopienu Tiesas jaunākajai judikatūrai varētu īstenot vienlaicīgi ar ierosinātajiem modernizēšanas un vienkāršošanas pasākumiem.

Grāmatvedības un revīzijas jomās direktīvu turpmāka vienkāršošana uzlabotu mazo un vidējo uzņēmumu darbību.

Īstenojot Ceturtās, Septītās un Astotās direktīvas grāmatvedības un pārbaudes noteikumus, ir ievērojami uzlabojusies finanšu pārskatu sagatavošanas un revīzijas veikšanas kvalitāte. Kaut gan šo direktīvu vispārējais mērķis — nepārtraukti uzlabot grāmatvedības un pārbaudes veikšanas kvalitāti Eiropas Savienībā — būtu jāsaglabā, no šīm direktīvām izrietošās prasības ir saistītas ar nevajadzīgu birokrātisku apgrūtinājumu. Birokrātijas samazināšana saistībā ar maziem un vidējiem uzņēmumiem tikai tad būs veiksmīga, ja šī problēma tiks risināta gan ES, gan dalībvalstu mērogā. Izšķiroša nozīme ir tam, ka dažādiem mērķiem (nodokļi, statistika, sociālā apdrošināšana, nodarbinātības palielināšana) veikta pārskatu sagatavošana dalībvalstu līmenī tiek apvienota, un tādējādi tiek samazināti kopējie izdevumi par vairākām grāmatvedības un pārskatu sistēmām.

Vienlaicīgi ar vienkāršošanas projektiem, kas attiecas uz maziem un vidējiem uzņēmumiem, Starptautisko grāmatvedības standartu padome (SGSP) ir publiskojusi starptautisku finanšu pārskatu standartu projektu maziem un vidējiem uzņēmumiem. Pašreizējais SGSP darbs mazo un vidējo uzņēmumu grāmatvedības jomā, iespējams, nebūs pietiekams, lai patiešām atvieglotu Eiropas MVU darbību.

Panākumus varētu gūt, īstenojot iniciatīvu par mikrouzņēmumu izslēgšanu no grāmatvedības direktīvu piemērošanas jomas. Mikrouzņēmumiem gada pārskata sagatavošana rada īpašu apgrūtinājumu, ņemot vērā, ka plašas sabiedrības interese par šo uzņēmumu pārskatiem ir ļoti neliela. Ja uz mikrouzņēmumiem neattiecinātu grāmatvedības direktīvu darbības jomu, dalībvalstis varētu lemt pēc saviem ieskatiem, kādi pienākumi jāattiecina uz šiem uzņēmumiem. Nevar nepieminēt, ka daudzas dalībvalstis jau ieviesušas „mikrouzņēmumus” ka uzņēmējdarbības formu.

Juridiskajai komitejai

par vienkāršotu uzņēmējdarbības vidi uzņēmējdarbības tiesību, grāmatvedības un revīzijas jomā
(2007/2254(INI))

Atzinumu sagatavoja: Ieke van den Burg(*) Komiteju iesaistīšanas procedūra — Reglamenta 47. pants

IEROSINĀJUMI

Ekonomikas un monetārā komiteja aicina par jautājumu atbildīgo Juridisko komiteju savā rezolūcijas priekšlikumā iekļaut šādus ierosinājumus:

1. atgādina Rezolūciju par starptautiskajiem finanšu pārskatu standartiem (IFRS) un Starptautisko grāmatvedības standartu padomes vadību (IASB)[1], kurā Parlaments pauda viedokli par Eiropas Savienības MVU stāvokli attiecībā uz IFRS standartiem;

2. atbalsta uzņēmējdarbības tiesību vienkāršošanu īpaši MVU interesēs, bet uzsver, ka šādai vienkāršošanai ir jābūt līdzsvarotai ar visu ieinteresēto pušu, tostarp ieguldītāju, īpašnieku, aizdevēju, darba ņēmēju un valsts iestāžu interesēm; uzsver, ka vienkāršošana nedrīkst negatīvi skart šo ieinteresēto pušu likumīgās tiesības;

3. uzsver, ka sakarā ar vienkāršošanas procedūru un ņemot vērā apmēru, kādā jāmaina līdzšinējie pasākumi, jāveic pētījums, katru gadījumu izskatot atsevišķi, un jāiesniedz priekšlikumi, kuri balstās uz sīki izstrādātu, objektīvu un padziļinātu ietekmes novērtējumu īpaši attiecībā uz vidējiem uzņēmumiem, maziem uzņēmumiem vai mikrouzņēmumiem, lai sasniegtu vienkāršošanas mērķi, nodrošinot tiesisko noteiktību un saglabājot Kopienas acquis visā iekšējā tirgū, kā arī nodrošinātu konsekvenci ar pašreizējiem finanšu pārskatu un revīziju saskaņošanas procesiem;

4. iesaka dalībvalstu nodokļu iestādēm panākt savstarpēju saskaņotību, lai standartizētu no uzņēmumiem prasīto informāciju nolūkā vienkāršot pasākumus;

5. atbalsta grāmatvedības noteikumu vienkāršošanu biržu sarakstos neiekļautām sabiedrībām, bet vēlas saglabāt pārskatāmības prasības visām sabiedrībām ar ierobežotu atbildību; ierosina atvieglojumus MVU un mikrouzņēmumiem koncentrēt uz administratīvā sloga un izmaksu samazināšanu, tomēr tie nedrīkstētu apdraudēt pamatotas vajadzības sniegt informāciju, kā arī piekļuvi finansēšanas iespējām; mudina apmainīties ar paraugpraksi par ES noteikumu vienkāršošanu un īstenošanu;

6. uzsver, ka administratīvā sloga samazināšana ir jāpanāk, mūsdienīgojot publicēšanas noteikumus un izmantojot elektroniskās izplatīšanas kanālus;

7. uzskata, ka kopējās konsolidētās uzņēmumu ienākuma nodokļa bāzes izveide Eiropas uzņēmumu tiesību aktus padarītu lietderīgākus un efektīvākus;

8. atzinīgi vērtē Komisijas priekšlikumu par maksimālās robežas piemērošanas procedūras vienkāršošanu; ierosina, lai pārskatu iesniegšanas prasību pārējas posms uzņēmumiem, kuri pārsniedz maksimālās robežas, būtu vismaz divi gadi; mudina līdzīgus pārejas posmus ieviest attiecībā uz sabiedrībām, kuras maina juridisko statusu (piemēram, ja biržā kotētu sabiedrību no biržas saraksta svītro vai arī ja tā mainās no sabiedrības ar ierobežotu atbildību uz sabiedrību ar neierobežotu atbildību), lai nodrošinātu, ka vismaz divu gadu laikā pēc šādas maiņas tiek publicēti salīdzināmi dati;

9. uzsver Pārredzamības direktīvas[2] nozīmi, bet lūdz Komisijai pārskatīt, vai tās īstenošana dalībvalstīs nav padarījusi direktīvas prasības stingrākas;

10. uzsver, ka ES grāmatvedības noteikumu 2006. gada grozījumos attiecībā uz biržā kotētajām sabiedrībām cita starpā jāiekļauj paziņojums par korporatīvās vadības struktūrām, kā arī uzlabota ārpusbilances darījumu izpaušana; atgādina, ka šo noteikumu transponēšanas termiņš ir 2008. gada 5. septembris; aicina dalībvalstis šos noteikumus piemērot savlaicīgi; aicina Komisiju sadarboties ar SGSP, lai turpinātu uzlabot finanšu pārskatu informāciju par ārpusbilances vienībām;

11. piekrīt, ka uzņēmumiem jādod iespēja vienkāršāk reģistrēties, kā arī sagatavot, iesniegt un publicēt tiesību aktos prasīto informāciju; iesaka tiesību aktos prasītās informācijas sagatavošanu, iesniegšanu un publicēšanu veikt elektroniski sadarbspējīgā Uzņēmumu reģistrā; stingri atbalsta tādas jaunās tehnoloģijas izmantošanu kā paplašināmu uzņēmējdarbības pārskatu sniegšanas valodu (XBRL); uzsver, ka šādai informācijai ir jābūt viegli pieejamai ieguldītājiem, aizdevējiem, darba ņēmējiem un valsts iestādēm visā Eiropas Savienībā;

12. uzskata, ka atlikto nodokļu posteņi bilancē rada nesamērīgu slogu MVU un nesniedz vērtīgu informāciju gada pārskatu lasītājiem; tāpēc ierosina šos posteņus atcelt, paredzot, ka norādes par iespējamām atlikto nodokļu saistībām joprojām ir revidentu deklarāciju daļa;

13. iesaka piemērot principu par iesniegšanu tikai vienreiz, lai uzņēmumiem viena un tā pati informācija nebūtu jāiesniedz vairāk nekā vienreiz vai vairāk nekā vienam saņēmējam;

14. iesaka rīkot apspriedes par nepieciešamību un iespēju izveidot grāmatvedības un revīzijas pakalpojumu regulatoru.

KOMITEJAS GALĪGAIS BALSOJUMS

[1] A6-0032/2008.
[2] Eiropas Parlamenta un Padomes 2001. gada 28. maija Direktīva 2001/34/EK par vērtspapīru iekļaušanu fondu biržas oficiālajā sarakstā un par informāciju, kas jāpublicē par tādiem vērtspapīriem (OV L 184, 6.7.2001., 1. lpp.).

Pieņemšanas datums

Galīgais balsojums

+:

–:

0:

Deputāti, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Gabriele Albertini, Mariela Velichkova Baeva, Pervenche Berès, Slavi Binev, Sebastian Valentin Bodu, Sharon Bowles, Udo Bullmann, Manuel António dos Santos, Christian Ehler, Elisa Ferreira, Jean-Paul Gauzès, Robert Goebbels, Donata Gottardi, Gunnar Hökmark, Karsten Friedrich Hoppenstedt, Sophia in ‘t Veld, Othmar Karas, Piia-Noora Kauppi, Wolf Klinz, Christoph Konrad, Guntars Krasts, Kurt Joachim Lauk, Astrid Lulling, Gay Mitchell, Cristobal Montoro Romero, Lapo Pistelli, John Purvis, Alexander Radwan, Bernhard Rapkay, Dariusz Rosati, Eoin Ryan, Antolín Sánchez Presedo, Olle Schmidt, Peter Skinner, Margarita Starkevičiūtė, Ieke van den Burg, Cornelis Visser, Sahra Wagenknecht

Aizstājējs(-i), kas bija klāt galīgajā balsošanā

Harald Ettl, Werner Langen, Thomas Mann, Gianni Pittella, Bilyana Ilieva Raeva

Juridisks paziņojums - Privātuma politika