ZIŅOJUMS par Iestāžu nolīguma slēgšanu starp Eiropas Parlamentu un Komisiju par procedūrām, lai īstenotu Padomes Lēmumu 1999/468/EK, ar ko nosaka Komisijai piešķirto ieviešanas pilnvaru īstenošanas kārtību un kas grozīts ar Lēmumu 2006/512/EK

3.4.2008 - (C6-0009/2008 – 2008/2002(ACI))

Konstitucionālo jautājumu komiteja
Referente: Monica Frassoni

EIROPAS PARLAMENTA LĒMUMA PRIEKŠLIKUMS

par Iestāžu nolīguma slēgšanu starp Eiropas Parlamentu un Komisiju par procedūrām, lai īstenotu Padomes Lēmumu 1999/468/EK, ar ko nosaka Komisijai piešķirto ieviešanas pilnvaru īstenošanas kārtību un kas grozīts ar Lēmumu 2006/512/EK

(C6-0009/2008 – 2008/2002(ACI))

Eiropas Parlaments,

–   ņemot vērā priekšsēdētāja 2008. gada 27. marta vēstuli par iestāžu nolīgumu, ko Priekšsēdētāju konference apstiprināja 2007. gada 12. decembrī,

–   ņemot vērā EK līguma 202. pantu,

–   ņemot vērā Padomes 2006. gada 17. jūlija Lēmumu 2006/512/EK, ar kuru groza Lēmumu 1999/468/EK, ar ko nosaka Komisijai piešķirto ieviešanas pilnvaru īstenošanas kārtību[1],

–   ņemot vērā projektu Eiropas Parlamenta un Komisijas nolīgumam par procedūrām, lai īstenotu Padomes Lēmumu 1999/468/EK, ar ko nosaka Komisijai piešķirto ieviešanas pilnvaru īstenošanas kārtību un kas grozīts ar Lēmumu 2006/512/EK (turpmāk tekstā — „jaunais nolīgums”),

–   ņemot vērā Reglamenta 81. pantu un 120. panta 1. punktu,

–   ņemot vērā Konstitucionālo jautājumu komitejas ziņojumu (A6‑0107/2008),

A. tā kā dažus noteikumus Eiropas Parlamenta un Komisijas nolīgumā par procedūrām, lai īstenotu Padomes 1999. gada 28. jūnija Lēmumu 1999/468/EEK, ar ko nosaka Komisijai piešķirto ieviešanas pilnvaru īstenošanas kārtību[2] („2000. gada nolīgums”), Komisija diemžēl nav pildījusi, piemēram, noteikumu, ka dažādi ar komitoloģijas procedūru saistīti dokumenti Parlamentam un komitejas locekļiem ir jāsaņem vienlaicīgi un ar vienādiem nosacījumiem, ievērojot, ka šos dokumentus Parlamentam gandrīz vienmēr nosūta pārāk vēlu un jebkurā gadījumā vēlāk nekā komitejas locekļiem;

B.  tā kā Padomes Lēmuma 1999/468/EEK īstenošanas procedūras darbojās ārkārtīgi neapmierinoši, un, izņemot procedūras jaunajai regulatīvajai kontroles procedūrai, cita starpā joprojām ir viens no iemesliem, kas noteicis komitoloģijas datubāzes līdzšinējo darbību; tā kā dokumenti bieži tiek nosūtīti fragmentāri, precīzi nenorādot to statusu un dažkārt ar maldinošiem virsrakstiem, piemēram, īstenošanas pasākumu projekti, par kuriem komiteja vēl nav balsojusi, tiek nosūtīti ar virsrakstu „pārbaudei”, kaut gan tos vajadzētu apzīmēt ar virsrakstu „informācijai”, tāpēc nav skaidrs, kādi termiņi ir piemērojami;

C. tā kā šī problēma praksē vēl vairāk samazina jau tā ļoti ierobežoto Parlamenta kontroli pār komitoloģijas procedūras jautājumiem;

D. tā kā tagad Komisija ir apņēmusies izveidot visu Parlamentam nosūtīto dokumentu elektronisku reģistru, kam jābūt tieši pieejamam Parlamentam un kas ļaus precīzi identificēt vienas procedūras dokumentus, sameklēt norādi uz sasniegto procedūras posmu un grafiku, precīzi nošķirt Parlamenta saņemtos pasākumu projektus no galīgajiem projektiem, kas tapuši pēc komitejas atzinuma, un precīzi identificēt jebkuru grozījumu salīdzinājumā ar Parlamentam jau nosūtītajiem dokumentiem;

E.  tā kā jaunajam nolīgumam ir ļoti liela praktiska nozīme ne tikai attiecībā uz jauno regulatīvo kontroles procedūru, bet arī uz visām komitoloģijas procedūrām; tā kā jaunais nolīgums var kļūt par precedentu turpmākiem iestāžu nolīgumiem, kam ir līdzīgi mērķi,

F.  tā kā pieredze, ko gūtu īsajā pārejas laikā, kurš noteikts jaunajā nolīgumā, tomēr varētu būt ļoti pamācoša un tā kā jauno nolīgumu slēdz, lai pēc tam, kad būs stājies spēkā Lisabonas līgums, pienācīgi darbotos visas komitoloģijas procedūras, ko trīs iestādes īsteno;

1.  uzsver, ka attiecīgā gadījumā norāde uz regulatīvo kontroles procedūru ir obligāta visām trim iestādēm un par to nedz kaulējas, nedz mēģina vienoties; aicina Padomi, Komisiju un visas Parlamenta komitejas to pienācīgi ņemt vērā ikvienā attiecīgajā likumdošanas procedūrā;

2.  atgādina, ka regulatīvā kontroles procedūra ir jāīsteno attiecībā uz jebkuru vispārēji piemērojamu pasākumu, kas paredzēts, lai grozītu nebūtiskus elementus Līguma 251. pantā norādītajā kārtībā pieņemtajos pamata tiesību aktos, tai skaitā svītrojot dažus šādus elementus vai papildinot tiesību aktu ar jauniem nebūtiskiem elementiem;

3.  aicina Padomi un Komisiju nenoteiktos gadījumos, kad nav skaidrs, vai jāpiemēro jaunā regulatīvā kontroles procedūra vai kāda cita komitoloģijas procedūra, īstenot jauno regulatīvo kontroles procedūru;

4.  uzsver, ka jaunās regulatīvās kontroles procedūras vienīgais mērķis ir stiprināt Parlamenta tiesības veikt kontroli un ka tā nekādi nemaina Komisijai piešķiramo ieviešanas pilnvaru apjomu;

5.  uzskata, ka jaunais nolīgums ir solis pareizajā virzienā, ciktāl tas skar Parlamenta tiesības un pilnvaras attiecībā uz sekundārajiem tiesību aktiem;

6.  atzinīgi vērtē to, ka jaunajā nolīgumā ir precīzāk definēts Komisijas pienākums informēt Parlamentu atbilstīgi Lēmuma 1999/468/EK 7. panta 3. punktam, nosakot, ka Parlamentam ir jāsaņem informācija par komiteju darbu saskaņā ar kārtību, kas nodrošina iesniegšanas sistēmas pārredzamību un efektivitāti un iesniegtās informācijas un dažādu procedūras posmu identificēšanu;

7.  sagaida, ka Komisija pilnībā ievēros visus jaunā nolīguma noteikumus, kā tas diemžēl nenotiek attiecībā uz 2000. gada nolīgumu;

8.  prasa konsekventi nodrošināt kvalitatīvus protokola kopsavilkumus, tiem pievienojot apmeklējuma reģistru, kurā obligāti norādīts katra attiecīgās sanāksmes dalībnieka uzvārds, pārstāvētā iestāde un e-pasta adrese;

9.  norāda, ka jaunā reģistra efektīvai darbībai būs izšķiroša nozīme, lai pilnībā un pietiekami īstenotu jauno nolīgumu, un tāpēc ar nepacietību gaida, kad jaunais reģistrs būs izmantojams praksē; iesaka Parlamentam un Komisijai pēc pārejas laika kopīgi pārskatīt jauno reģistru un novērst jebkuras iespējamās praktiskās grūtības un kļūmes; iesaka ieinteresētajām personām sākumposmā sniegt Parlamentam informāciju par reģistra darbību;

10. īpaši atzinīgi vērtē jaunos noteikumus, saskaņā ar kuriem reģistrā precīzi jānorāda ikviena saņemtā komitoloģijas dokumenta statuss un iespējamā saikne ar citiem jau iesniegtajiem dokumentiem, kā arī jebkuras veiktās izmaiņas;

11. šajā sakarā aicina Komisiju mainīt iekšējās procedūras, nodrošinot, ka tiek nošķirti, no vienas puses, pasākumu projekti, kas vienlaicīgi jānosūta gan Parlamentam, gan attiecīgajai komitejai informācijai, un, no otras puses, pasākumu projekti, kuri jānosūta Parlamentam, lai tas varētu īstenot pārbaudes tiesības;

12. atzinīgi vērtē „agrā brīdinājuma sistēmas” ieviešanu, kura nodrošina, ka Parlaments tiek informēts, tiklīdz vairs nav šaubu par steidzamu īstenošanas pasākumu projektu drīzu iesniegšanu komitejā, taču uzstāj, ka šo sistēmu nedrīkst izmantot, lai ierastā kārtībā risināmus jautājumus padarītu steidzamus, jo īsākus ierobežojumus laikā drīkst piemērot tikai pienācīgi pamatotos izņēmuma gadījumos;

13. norāda — lai īstenotu pārbaudes tiesības, pamatojoties uz pietiekamu informāciju, Parlamentam regulāri jāsaņem visi pamatojuma dokumenti, kuros paskaidrots, kāpēc Komisija ierosina attiecīgus pasākumus; atzinīgi vērtē Komisijas gatavību palīdzēt Parlamentam, lai pilnībā nodrošinātu sadarbību īpašu īstenošanas pasākumu gadījumā, un tādēļ aicina Komisiju pēc Parlamenta pieprasījuma iesniegt tam jebkuru ar īstenošanas pasākumu projektu saistītu pamatojuma dokumentu;

14. nepiekrīt Komisijas viedoklim, ka iesniegtos īstenošanas pasākumu projektus nedrīkst publicēt, kamēr komiteja par tiem nav balsojusi, un uzstāj, ka par jebkuru pasākumu projektu tam ir tiesības pēc saviem ieskatiem konsultēties ar jebkuru personu; aicina Komisiju pārdomāt savu viedokli un informēt sabiedrību par īstenošanas pasākumu projektiem, tiklīdz tie ir oficiāli ierosināti;

15. piekrīt slēgt jauno nolīgumu un sagaida, ka pēc apstiprināšanas tas nekavējoties tiks pilnībā īstenots;

16. nolemj pievienot jauno nolīgumu Reglamentam, aizstājot Reglamenta XII pielikumu;

17. uzdod priekšsēdētājam šo lēmumu ar pielikumu nosūtīt Padomei, Komisijai un dalībvalstu parlamentiem informācijai.

• [1]  OV L 200, 22.7.2006., 11. lpp.
• [2]  OV L 256, 10.10.2000., 19. lpp.

PIELIKUMS

EIROPAS PARLAMENTS

KOMISIJA

EIROPAS PARLAMENTA UN KOMISIJAS NOLĪGUMS

par īstenošanas procedūrām

Padomes 1999. gada 28. jūnija Lēmumam 1999/468/EK,kas grozīts ar 2006. gada 22. jūlija Lēmumu 2006/512/EK,

ar ko nosaka Komisijai piešķirto ieviešanas pilnvaru īstenošanas kārtību

Informācija Eiropas Parlamentam

1. Ievērojot Lēmuma 1999/468/EK[1] 7. panta 3. punktu, Komisijai regulāri jāinformē Eiropas Parlaments par komiteju[2] darbu saskaņā ar kārtību, kas nodrošina iesniegšanas sistēmas pārredzamību un efektivitāti un iesniegtās informācijas un dažādu procedūras posmu identificēšanu. Šajā sakarā tas vienlaicīgi ar komitejas locekļiem un saskaņā ar vienādiem noteikumiem saņem komiteju sanāksmju darba kārtības, saskaņā ar Līguma 251. pantā noteikto procedūru pieņemto pamataktu īstenošanas pasākumu projektus, kas iesniegti komitejās, balsošanas rezultātus, sanāksmju protokolu kopsavilkumus un to iestāžu sarakstus, no kurām dalībvalstis ir izraudzījušās savus pārstāvjus.

Reģistrs

2. Komisija izveidos visu Eiropas Parlamentam nosūtīto dokumentu reģistru[3]. Eiropas Parlamentam būs tieša piekļuve šim reģistram. Saskaņā ar Lēmuma 1999/468/EK 7. panta 5. punktu visu Eiropas Parlamentam nosūtīto dokumentu norādes būs publiski pieejamas.

3. Saskaņā ar Komisijas saistībām tās paziņojumā par Lēmuma 1999/468/EK 7. panta 3. punktu un pēc attiecīgu tehnisku pasākumu veikšanas 2. punktā minētais reģistrs sniegs iespēju it īpaši:

– katrā procedūras posmā skaidri identificēt dokumentus, uz kuriem attiecas tā pati procedūra un kuri attiecas uz izmaiņām īstenošanas pasākumā,

– norādi par procedūras posmu un grafiku,

– skaidri nošķirt pasākumu projektus, ko Eiropas Parlaments saņem vienlaikus ar komitejas locekļiem saskaņā ar tiesībām uz informāciju, un galīgo projektu, ko pēc komitejas atzinuma nosūta Eiropas Parlamentam;

– skaidri identificēt visas izmaiņas salīdzinājumā ar dokumentiem, kas jau nosūtīti Eiropas Parlamentam.

4. Kad pēc pārejas laika, kas sākas ar šā nolīguma stāšanos spēkā, Eiropas Parlaments un Komisija secina, ka sistēma darbojas apmierinoši, Eiropas Parlamentam dokumentus nosūta ar elektronisku paziņojumu, kurā ir saite uz 2. punktā minēto reģistru. Šo lēmumu pieņem, abu iestāžu priekšsēdētājiem apmainoties ar vēstulēm. Pārejas laikā Eiropas Parlamentam dokumentus nosūta kā elektroniskā pasta pielikumus.

5. Turklāt Komisija piekrīt nosūtīt Eiropas Parlamentam pēc atbildīgās Parlamenta komitejas pieprasījuma informēšanas nolūkā noteiktus pasākumu projektus tādu pamataktu īstenošanai, kuri, lai gan nav pieņemti saskaņā Līguma 251. pantu, tomēr ir īpaši svarīgi Eiropas Parlamentam. Šādus pasākumus ievada 2. punktā minētajā reģistrā, un nosūta paziņojumu par to Eiropas Parlamentam.

6. Papildus 1. punktā minētajiem kopsavilkumiem Eiropas Parlaments var pieprasīt piekļuvi komitejas sanāksmju protokoliem[4]. Komisija katru pieprasījumu izskata atsevišķi un saskaņā ar konfidencialitātes noteikumiem, kas noteikti Pamatnolīguma par Eiropas Parlamenta un Komisijas attiecībām 1. pielikumā.

Konfidenciāli dokumenti

7. Konfidenciālus dokumentus apstrādā saskaņā ar katras iestādes iekšējām administratīvām procedūrām, lai nodrošinātu visas nepieciešamās garantijas.

Eiropas Parlamenta rezolūcijas saistībā ar Lēmuma 1999/468/EK 8. pantu

8. Atbilstoši Lēmuma 1999/468/EK 8. pantam, Eiropas Parlaments var norādīt rezolūcijā, kas nosaka pamatojumu, uz ko tā ir balstīta, ka pasākumu projekti saskaņā ar Līguma 251. pantā noteikto procedūru pieņemtu pamataktu īstenošanai pārsniedz šajā pamataktā paredzētās īstenošanas pilnvaras.

9. Eiropas Parlaments šādas rezolūcijas pieņem saskaņā ar tā Reglamentu; tas jāpaveic viena mēneša laikā no dienas, kad saņemts īstenošanas pasākumu projekta galīgais projekts tajās valodās, kādās tas iesniegts attiecīgās komitejas locekļiem.

10. Eiropas Parlaments un Komisija vienojas, ka jānosaka pastāvīgs īsāks termiņš dažu veidu steidzamiem īstenošanas pasākumiem, par kuriem pareizas pārvaldības nolūkā lēmums jāpieņem ātrāk. Tas it īpaši attiecas uz dažu veidu pasākumiem saistībā ar ārējām darbībām, tostarp humāno un ārkārtas palīdzību, un ar veselības un nekaitīguma aizsardzību, transporta aizsardzību un drošību un publiskā iepirkuma noteikumu izņēmumiem. Attiecīgos pasākumu veidus un termiņus tiem noteiks Komisijas locekļa un atbildīgās Parlamenta komitejas priekšsēdētāja vienošanās. Šādu vienošanos jebkura no pusēm var atcelt jebkurā laikā.

11. Neierobežojot 10. punktā minētos gadījumus, steidzamos gadījumus un ja pasākumi saistīti ar ikdienas administratīvajiem jautājumiem un/vai tie ir spēkā ierobežotu laiku, termiņš būs īsāks. Šis termiņš var būt ļoti īss sevišķi steidzamos gadījumos, it īpaši saistībā ar sabiedrības veselību. Atbildīgais Komisijas loceklis nosaka piemērotu termiņu un sniedz pamatojumu šādam termiņam. Eiropas Parlaments šādos gadījumos var izmantot procedūru, kurā Lēmuma 1999/468/EK 8. panta īstenošanu uztic atbildīgajai Parlamenta komitejai, kura var nosūtīt Komisijai atbildi attiecīgā termiņā.

12. Tiklīdz Komisijas dienesti paredz, ka 10. un 11. punktā minētie pasākumu projekti varētu būt jāiesniedz komitejai, tie neoficiāli brīdinās attiecīgās Parlamenta komitejas sekretariātu vai atbildīgās komitejas. Tiklīdz sākotnējie pasākumu projekti ir iesniegti komitejas locekļiem, Komisijas dienesti informē Parlamenta komitejas sekretariātu vai atbildīgās komitejas par steidzamību un termiņiem, ko piemēros pēc galīgā projekta iesniegšanas.

13. Pēc 8. punktā minētās Eiropas Parlamenta rezolūcijas pieņemšanas vai pēc 11. punktā minētās atbildes atbildīgais Komisijas loceklis informē Eiropas Parlamentu vai attiecīgā gadījumā atbildīgo Parlamenta komiteju par darbību, ko Komisija šajā sakarā plāno veikt.

14. Ar 10. līdz 13. punktu saistītos datus ievada reģistrā.

Regulatīvā kontroles procedūra

15. Ja piemēro regulatīvo kontroles procedūru, pēc balsojuma komitejā Komisija informē Eiropas Parlamentu par piemērojamiem termiņiem. Ievērojot 16. punktu, šie termiņi sākas tikai tad, kad Eiropas Parlaments saņem visas valodu versijas.

16. Ja piemēro īsākus termiņus (Lēmuma 1999/468/EK 5.a panta 5. punkta b) apakšpunkts) un steidzamos gadījumos (Lēmuma 1999/468/EK 5.a panta 6. punkts) termiņš sākas dienā, kad Eiropas Parlaments saņem īstenošanas pasākumu galīgo projektu valodu versijās, kas iesniegtas komitejas locekļiem, izņemot gadījumu, ja Parlamenta komitejas priekšsēdētājs iebilst. Jebkurā gadījumā Komisija cenšas nosūtīt Eiropas Parlamentam visas valodu versijas pēc iespējas ātrāk. Tiklīdz Komisijas dienesti paredz, ka 5.a panta 5. punkta b) apakšpunktā un 5.a punkta 6. punktā minētie pasākumu projekti varētu būt jāiesniedz komitejai, tie neoficiāli brīdina attiecīgās atbildīgās Parlamenta komitejas sekretariātu.

Finanšu pakalpojumi

17. Ievērojot tās paziņojumu par Lēmuma 1999/468/EK 7. panta 3. punktu, attiecībā uz finanšu pakalpojumiem Komisija apņemas:

– nodrošināt, ka Komisijas amatpersona, kas vada komitejas sanāksmi, pēc Eiropas Parlamenta pieprasījuma pēc katras sanāksmes informē par visām diskusijām saistībā ar īstenošanas pasākumu projektiem, kas iesniegti šai komitejai;

– sniedz mutisku vai rakstisku atbildi uz jautājumiem par diskusijām saistībā ar īstenošanas pasākumu projektiem, kas iesniegti šai komitejai.

Visbeidzot, Komisija nodrošina, ka saistības, kuras tā uzņēmās Parlamenta 2002. gada 5. februāra plenārsēdē[5] un vēlreiz apliecināja 2004. gada 31. marta plenārsēdē[6], un saistības, kuras minētas 1. līdz 7. punktā komisāra F. Bolkesteina 2001. gada 2. oktobra vēstulē[7], kas adresēta Eiropas Parlamenta Ekonomikas un monetārās komitejas priekšsēdētājam, tiek ievērotas attiecībā uz visu finanšu pakalpojumu sektoru (ieskaitot vērtspapīrus, bankas, apdrošināšanu, pensijas un grāmatvedību).

Parlamenta darba kalendārs

18. Izņemot gadījumus, ja piemēro īsākus termiņus, vai steidzamus gadījumus, Komisija, saskaņā ar šo nolīgumu nosūtot priekšlikumus īstenošanas pasākumiem, ņems vērā Eiropas Parlamenta darba pārtraukumus (ziemas brīvdienas, vasaras brīvdienas un Eiropas Parlamenta vēlēšanas), lai nodrošinātu Parlamenta prerogatīvu īstenošanu Padomes Lēmuma 1999/468/EK un šajā nolīgumā paredzēto termiņu ietvaros.

Eiropas Parlamenta un Komisijas sadarbība

19. Abas iestādes pauž gatavību palīdzēt viena otrai, lai nodrošinātu pilnīgu sadarbību saistībā ar īpašajiem īstenošanas pasākumiem. Šajā sakarā nodibina attiecīgus sakarus administratīvajā līmenī.

Iepriekšējie nolīgumi

20. Ar šo aizstāj 2000. gada nolīgumu starp Eiropas Parlamentu un Komisiju par procedūrām, lai īstenotu Padomes Lēmumu 1999/468/EK[8]. Eiropas Parlaments un Komisija uzskata šādus nolīgumus par aizstātiem un līdz ar to bez juridiska spēka: 1988. gada Plumb/Delors nolīgums, 1996. gada Samland/Williamson nolīgums un 1994. gada modus vivendi[9].

---------------------------------------

• [1]  OV L 184, 17.7.1999., 23. lpp. Lēmumā grozījumi izdarīti ar Lēmumu 2006/512/EK (OV L 200, 22.7.2006., 11. lpp.).
• [2]  Visā šajā nolīgumā vārds „komiteja” attiecas uz komitejām, kas izveidotas saskaņā ar Lēmumu 1999/468/EK, izņemot gadījumus, ja ir norādīts, ka runa ir par kādu citu komiteju.
• [3]  Reģistra izveides termiņš ir 2008. gada 31. marts.
• [4]  Skatīt Eiropas Kopienu Pirmās instances tiesas 1999. gada 19. jūlija spriedumu lietā T-188/97 Rothmans pret Komisiju (1999), Eiropas Kopienu Tiesas prakses apkopojums II-2463.
• [5]  OV C 284 E, 21.11.2002., 19. lpp.
• [6]  OV C 103 E, 29.4.2004., 446. lpp., un Parlamenta 2004. gada 31. marta debašu stenogramma (CRE), sadaļa „Balsojums”.
• [7]  OV C 284 E, 21.11.2002., 83. lpp.
• [8]  OV L 256, 10.10.2000., 19. lpp.
• [9]  OV C 102, 4.4.1996., 1. lpp.

KOMITEJAS GALĪGAIS BALSOJUMS

Pieņemšanas datums	1.4.2008
Galīgais balsojums	+: –: 0:	17 1 0
Deputāti, kas bija klāt galīgajā balsošanā	Enrique Barón Crespo, Bastiaan Belder, Richard Corbett, Jean‑Luc Dehaene, Andrew Duff, Ingo Friedrich, Anneli Jäätteenmäki, Jo Leinen, Íñigo Méndez de Vigo, Rihards Pīks, Riccardo Ventre, Johannes Voggenhuber, Dushana Zdravkova
Aizstājējs(-i), kas bija klāt galīgajā balsošanā	Graham Booth, Costas Botopoulos, Elmar Brok, Carlos Carnero González, Monica Frassoni, Gérard Onesta, Georgios Papastamkos, Kathy Sinnott, Mauro Zani