ZIŅOJUMS par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai ar ko izveido Eiropas Izglītības fondu (pārstrādāta versija)

3.4.2008 - (COM(2007)0443 – C6‑0243/2007 – 2007/0163(COD)) - ***I

Nodarbinātības un sociālo lietu komiteja
Referents: Bernard Lehideux
(Pārstrādāšana – Reglamenta 80.a pants)

EIROPAS PARLAMENTA NORMATĪVĀS REZOLŪCIJAS PROJEKTS

par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko izveido Eiropas Izglītības fondu (pārstrādāta)

(COM(2007)0443 – C6‑0243/2007 – 2007/0163(COD))

(Koplēmuma procedūra, pirmais lasījums)

Eiropas Parlaments,

–   ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Eiropas Parlamentam un Padomei (COM(2007)0443),

–   ņemot vērā EK līguma 251. panta 2. punktu un 150. pantu, saskaņā ar kuriem Komisija tam ir iesniegusi priekšlikumu (C6‑0243/2007),

–   ņemot vērā iestāžu 2001. gada 28. novembra nolīgumu par tiesību aktu pārstrādāšanas tehnikas strukturētāku izmantošanu[1],

–   ņemot vērā Juridiskās komitejas 2008. gada 24. janvāra vēstuli Nodarbinātības un sociālo lietu komitejai atbilstīgi Reglamenta 80.a panta 3. punktam,

–   ņemot vērā Reglamenta 51. pantu,

–   ņemot vērā Nodarbinātības un sociālo lietu komitejas ziņojumu (A6‑0131/2008),

1.  apstiprina iepriekš minēto grozīto Komisijas priekšlikumu atbilstīgi Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas juridisko dienestu konsultatīvās darba grupas ieteikumiem;

2.  prasa Komisijai vēlreiz iesniegt priekšlikumu, ja tā ir paredzējusi šo priekšlikumu būtiski grozīt vai aizstāt ar citu tekstu;

3.  uzdod priekšsēdētājam nosūtīt Parlamenta nostāju Padomei un Komisijai.

Grozījums Nr. 1 Regulas priekšlikums 20. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(20) Komisijai un dalībvalstīm jābūt pārstāvētām valdē, lai efektīvi uzraudzītu Fonda funkcijas. Minētajai valdei jāuztic vajadzīgās pilnvaras izstrādāt budžetu, pārbaudīt tā izpildi, pieņemt attiecīgus finanšu noteikumus, izstrādāt pārskatāmas darba procedūras Fonda lēmumu pieņemšanai un iecelt amatā direktoru.	(20) Komisijai, Eiropas Parlamentam un dalībvalstīm jābūt pārstāvētām valdē, lai efektīvi uzraudzītu Fonda funkcijas. Minētajai valdei jāuztic vajadzīgās pilnvaras izstrādāt budžetu, pārbaudīt tā izpildi, pieņemt attiecīgus finanšu noteikumus, izstrādāt pārskatāmas darba procedūras Fonda lēmumu pieņemšanai un iecelt amatā direktoru.
Pamatojums
Attiecības starp decentralizētajām Eiropas Savienības aģentūrām un Parlamentu ir nepietiekamas. Parlamenta deputāti bieži vien ir maz informēti par šo aģentūru funkcijām un darbībām, ko tās patiesībā veic. Lai labotu šo situāciju, būtu īpaši lietderīgi Fonda valdē iekļaut Parlamenta pārstāvjus. Šie pārstāvji būtu starpnieki un informētu Eiropas Parlamenta deputātus par Fondam svarīgiem jautājumiem. Iecere paredz izveidot saikni, kas palīdzētu labāk izprast Fonda darbību.
Grozījums Nr.  2 Regulas priekšlikums 1. pants – c apakšpunkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
c) pārējās valstis, ko pēc Komisijas priekšlikuma valde apstiprina saskaņā ar ES prioritātēm ārējo attiecību jomā un ciktāl to ļauj pieejamie resursi.	c) pārējās valstis, ko pēc Komisijas atzinuma sniegšanas valde apstiprina saskaņā ar ES prioritātēm ārējo attiecību jomā un ciktāl to ļauj pieejamie resursi.
Pamatojums
Nebūtu jākavē Eiropas Izglītības fonda darbība valstīs, kuras nepiedalās kaimiņattiecību politikā vai pirmspievienošanās programmās. Tā atziņas varētu sniegt ievērojamu labumu ĀKK un Latīņamerikas valstīm, ar kurām ES uztur ciešas attiecības. Tādēļ referents ierosina vienkāršot procedūru, kas veicinātu Fonda darbību ārpus 1.a un 1.b pantā paredzētajiem gadījumiem.
Grozījums Nr.  3 Regulas priekšlikums 2. pants – a) apakšpunkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
a) sniegt informāciju, politikas analīzi un ieteikumus par cilvēkresursu attīstīšanas jautājumiem un to saikni ar nozares politikas mērķiem partnervalstīs;	a) sniegt informāciju, politikas analīzi un ieteikumus par cilvēkresursu attīstīšanas jautājumiem;
Pamatojums
Grozījuma mērķis ir padarīt skaidrāku Fonda misiju.
Grozījums Nr.  4 Regulas priekšlikums 2. pants – aa apakšpunkts (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	aa) veicināt zināšanas par valstu un vietējiem darba tirgiem un to analīzi;
Pamatojums
Jēdziena „darba tirgus” nozīme jāstiprina, precizējot, ka Fonda pamatfunkcijas ir arī nodot sabiedrībai instrumentus, kas saistīti ar zināšanām par vietējiem darba tirgiem, lai atbalstītu Eiropas dimensiju cilvēkresursu jomā.
Grozījums Nr.  5 Regulas priekšlikums 3. pants – 3. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
3. Fonds ar Komisijas atbalstu sadarbojas ar citām attiecīgām Kopienas iestādēm. Kopējās gada programmas ietvaros, kas pievienota katras aģentūras gada darba programmai; Fonds jo īpaši sadarbojas ar Eiropas Profesionālās izglītības attīstības centru (Cedefop), lai veicinātu sinerģiju starp abu aģentūru darbībām.	3. Fonds ar Komisijas atbalstu sadarbojas ar citām attiecīgām Kopienas iestādēm. Kopējās gada programmas ietvaros, kas pievienota katras aģentūras gada darba programmai, Fonds jo īpaši sadarbojas ar Eiropas Profesionālās izglītības attīstības centru (Cedefop), lai veicinātu sinerģiju starp abu aģentūru darbībām un izvairītos no attiecīgo kompetenču jomu pārklāšanās un līdz ar to vērtīgo resursu izšķiešanas.
Pamatojums
Ir jāizvairās no tā, ka Fonda un citu Kopienas iestāžu, jo īpaši CEDEFOP, darbības jomas pārklājas. Šādi var novērst cilvēkresursu un finanšu līdzekļu izšķiešanu.
Grozījums Nr.  6 Regulas priekšlikums 7. pants
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
Valde	Valde
1. Fondam ir valde, kurā ir seši dalībvalstu pārstāvji un seši Komisijas pārstāvji, kā arī trīs partnervalstu pārstāvji.	1. Fondam ir valde, kurā ir seši dalībvalstu pārstāvji, trīs Eiropas Parlamenta pārstāvji, seši Komisijas pārstāvji, kā arī trīs partnervalstu pārstāvji.
Pārstāvjus var aizstāt viņu aizstājēji, kurus ieceļ tajā pašā laikā.	Pārstāvjus var aizstāt viņu aizstājēji, kurus ieceļ tajā pašā laikā.
2. Dalībvalstu pārstāvjus amatā ieceļ Padome, ņemot vērā viņu pieredzi un speciālās zināšanas Fonda darbības jomās.	2. Dalībvalstu pārstāvjus amatā ieceļ Padome, ņemot vērā viņu pieredzi un speciālās zināšanas Fonda darbības jomās.
Komisija ieceļ amatā savus pārstāvjus.	Komisija ieceļ amatā savus pārstāvjus un partnervalstu pārstāvjus, ņemot vērā viņu pieredzi un zināšanas Fonda darbības jomās.
Partnervalstu pārstāvjus ieceļ Komisija.
	Eiropas Parlaments ieceļ amatā savus pārstāvjus.
Komisija un Padome cenšas nodrošināt, lai valdē būtu līdzsvarots vīriešu un sieviešu skaits.	Eiropas Parlaments, Padome un Komisija cenšas nodrošināt, lai valdē būtu līdzsvarots vīriešu un sieviešu skaits.
Grozījums Nr.  7 Regulas priekšlikums 10. pants – 1. punkts – pirmā daļa
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
1. Valde ieceļ Fonda direktoru uz pieciem gadiem, pamatojoties uz Komisijas ierosināto kandidātu sarakstu. Pirms iecelšanas amatā Eiropas Parlamenta kompetentā(-s) komiteja(-s) var uzaicināt valdes izvēlēto kandidātu nākt klajā ar paziņojumu un atbildēt uz komitejas(-u) locekļu jautājumiem.	1. Valde ieceļ Fonda direktoru uz pieciem gadiem, pamatojoties uz Komisijas iesniegto vismaz triju kandidātu sarakstu. Pirms iecelšanas amatā Eiropas Parlamenta kompetentā(-s) komiteja(-s) aicina šā amata kandidātus nākt klajā ar paziņojumu un atbildēt uz komitejas(-u) locekļu jautājumiem.
Grozījums Nr.  8 Regulas priekšlikums 13. pants – 4.a punkts (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	4.a Fonda direktors iesniedz ikgadējo Fonda ziņojumu Eiropas Parlamenta kompetentajām komitejām.
Pamatojums
Attiecības starp decentralizētajām Eiropas Savienības aģentūrām un Eiropas Parlamentu ir nepietiekamas. Parlamenta deputāti bieži vien ir maz informēti par šo aģentūru funkcijām un darbībām, ko tās patiesībā veic. Pagaidām Eiropas Izglītības fonda direktors katru gadu ierodas Nodarbinātības un sociālo lietu komitejā pēc šīs komitejas uzaicinājuma. Ir ieteicams izveidot likumīgu pamatu, lai aģentūras direktors ierastos saistībā ar ikgadējā ziņojuma publicēšanu.
Grozījums Nr.  9 Regulas priekšlikums 18. pants
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
Neskarot iepriekšminētās pārbaudes un jo īpaši budžeta un tā izpildes procedūru, Eiropas Parlaments vai Padome jebkurā laikā un jo īpaši pēc Fonda gada darbības pārskata publicēšanas var pieprasīt direktora uzklausīšanu par jebkuru jautājumu saistībā ar Fonda darbībām.	Neskarot iepriekšminētās pārbaudes un jo īpaši budžeta un tā izpildes procedūru, Eiropas Parlaments vai Padome jebkurā laikā var pieprasīt direktora uzklausīšanu par jebkuru jautājumu saistībā ar Fonda darbībām.
Pamatojums
Referents iesaka izveidot likumīgu pamatu ikgadējā ziņojuma iesniegšanai saskaņā ar 13. pantu.

• [1]  OV C 77, 28.3.2002., 1.lpp.

PASKAIDROJUMS

Konteksts

Eiropas Izglītības fonds, turpmāk tekstā minēts kā EIF vai Fonds, ir decentralizēta Eiropas Savienības (ES) aģentūra, kura izveidota ar Padomes 1990. gada 7. maija Regulu (EEK) Nr. 1360/90[1] un kuras mītne ir Turīnā, Itālijā.

Saskaņā ar dibināšanas regulu Fonda vispārējais mērķis ir sniegt ieguldījumu profesionālās izglītības sistēmu attīstībā partnervalstīs, kas ietilpst tā ģeogrāfiskajās robežās.

Sākotnēji EIF tika izveidots, lai atbalstītu PHARE ārējās palīdzības programmas īstenošanu profesionālās izglītības jomā. Tomēr, trīs reizes pēc kārtas grozot dibināšanas regulu, EIF ģeogrāfiskajās robežās iekļāva arī valstis no iepriekšējām TACIS, CARDS un MEDA programmām.

Kopš pēdējiem grozījumiem šajā regulā ES politika ir būtiski mainījusies gan izglītības un apmācību, gan ārējo attiecību jomā. Turklāt ir pieņemti jauni instrumenti, lai īstenotu šos politikas virzienus. Līdz ar to ir jāgroza Fonda dibināšanas regula, lai ņemtu vērā pēdējā laika attīstību ar mērķi atjaunināt Fonda lomu un funkcijas un nodrošināt stabilu Fonda darbu nākotnē.

1. Juridiskais pamats

Ierosinātais juridiskais pamats, lai pārstrādātu šo regulu, ir Līguma 150. pants par profesionālo izglītību un it īpaši tā 3. punkts, kas paredz, ka „Kopiena un dalībvalstis profesionālās izglītības jomā sekmē sadarbību ar trešām valstīm un kompetentām starptautiskām organizācijām”.

Tas varētu būt vispiemērotākais juridiskais pamats EIF dibināšanas regulai.

2. Fonda kompetences jomā ir jāietver mūžizglītība un darba tirgus jautājumi

Referents atbalsta Komisijas vēlmi ņemt vērā profesionālās izglītības jēdziena paplašināšanu.

Profesionālā izglītība tradicionāli ir procedūra, kas sniedz profesionālas zināšanas, kuras var nekavējoties izmantot darba tirgū.

Referents uzskata, ka ir jāpaplašina EIF piešķirtais tematiskais aspekts, iekļaujot cilvēkresursu attīstību, it īpaši izglītību un apmācību mūžizglītības perspektīvā, kā arī ar darba tirgu saistītus jautājumus.

3. Ir jābūt iespējai paplašināt Fonda ģeogrāfiskās robežas atbilstīgi ES ārējo attiecību politikas prioritātēm

Komisija ierosina atjaunināt Fonda ģeogrāfiskās robežas vispirms attiecībā uz pirmspievienošanās instrumentu (IPA) un Eiropas Kaimiņvalstu un partnerattiecību instrumentu (ENPI). Referents atbalsta šādu atjaunināšanu.

Tomēr referents ir pārliecināts, ka Eiropas Izglītības fondam ir jāspēj darboties visās ES partnervalstīs, tostarp valstīs, kas nepiedalās kaimiņattiecību politikā vai pirmspievienošanās programmās, piemēram, Āfrikas, Karību jūras reģiona un Klusā okeāna un Latīņamerikas valstīs.

Viens no iespējamiem EIF izmantošanas veidiem ir atbalsts KTO cukura nozares reformas skarto valstu apmācību politikai. Šīs valstis ir spiestas īstenot dziļas rūpnieciskās darbības reformas un dažos gadījumos arī dažādot šīs darbības. Šāda attīstība ir likusi pielāgot cilvēkresursus, un šajā procesā EIF varētu sniegt lietderīgu ieguldījumu.

Šajā sakarībā referents uzskata par pārāk ierobežojošu Komisijas ierosināto procedūru, lai Fonds varētu darboties valstīs, kas neietilpst tā pamata ģeogrāfiskajās robežās. Tādēļ referents ierosina vienkāršot procedūru, kas ļautu Fondam darboties ne tikai 1.a un 1.b pantā paredzētajos gadījumos.

4. Ir jāpadziļina Fonda un Eiropas Parlamenta attiecības

Attiecības starp decentralizētajām Eiropas Savienības aģentūrām un Parlamentu ir nepietiekamas. Parlamenta deputāti bieži vien ir maz informēti par šo aģentūru funkcijām un darbībām, ko tās patiesībā veic.

Referents ir pārliecināts, ka ir jāizveido saikne starp Parlamentu un Fondu, lai veicinātu labāku deputātu izpratni par Fonda darbībām.

Referents uzskata, ka būtu īpaši lietderīgi Fonda valdē iekļaut Parlamenta pārstāvjus. Šie pārstāvji būtu starpnieki un informētu visus Eiropas Parlamenta deputātus par Fondam svarīgiem jautājumiem. Parlaments jau ieceļ pārstāvjus citās ES aģentūrās[2].

Ar tādu pašu mērķi veicināt kontaktus starp Parlamentu un Fondu referents ierosina, lai, atjaunojot amatā Fonda direktoru, atbildīgās Parlamenta komitejas varētu uzdot jautājumus Komisijas ierosinātajiem kandidātiem.

Visbeidzot referents ierosina padarīt obligātu aģentūras direktora ierašanos Parlamentā saistībā ar ikgadējā ziņojuma publicēšanu. Vairākus gadus Fonda direktors pēc Nodarbinātības un sociālo lietu komitejas uzaicinājuma reizi gadā uzstājas Parlamentā, taču šīs uzaicinājums pagaidām nav oficiāls.

5. Fonda direktora iecelšana amatā

Lai valde varētu likumīgi īstenot lēmumu pieņemšanas pilnvaras, Komisijai ir jāpiedāvā vismaz trīs kandidatūras.

___________________

• [1]  OV L 131, 23.5.1990., 1. lpp.
• [2]  Eiropas Vides aģentūra (Regulas 1210/90 8. pants), Eiropas Slimību profilakses un kontroles centrs (Regulas 851/2004 14. pants), Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestāde (Regulas 178/2002 25. pants), Eiropas Zāļu aģentūra (Regulas 726/2004 65. pants), Eiropas Narkotiku un narkomānijas uzraudzības centrs (Regulas 302/93 8. pants), Eiropas Ķimikāliju aģentūra (Regulas 1907/2006 79. pants).

1. PIELIKUMS. JURIDISKĀS KOMITEJAS VĒSTULE

JURIDISKĀ KOMITEJA

PRIEKŠSĒDĒTĀJS

Ref.: D(2007)4179

Jan Andersson

Nodarbinātības un sociālo lietu komitejas priekšsēdētājam

ASP 14G306

Brisele

Temats:       Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai, ar ko izveido Eiropas Izglītības fondu (pārstrādāta versija) (COM(2007) 443 galīgā redakcija - C6-0243/07 2007/0163 COD) (pārstrādāts)

Godātais kungs!

Juridiskā komiteja, ko man ir gods vadīt, ir izskatījusi iepriekš minēto priekšlikumu saskaņā ar 80.a pantu par pārstrādāšanu, kas ieviests Parlamenta Reglamentā ar EP 2007. gada 10. maija lēmumu.

Šā panta 3. punkts paredz:

„Ja komiteja, kuras pārziņā ir juridiskie jautājumi, uzskata, ka priekšlikums neietver citus būtiskus grozījumus, kā vienīgi tajā skaidri norādītos grozījumus, tā informē par konkrēto jautājumu atbildīgo komiteju.

Šajā gadījumā un saskaņā ar nosacījumiem, kuri noteikti Reglamenta 150. un 151. pantā, grozījumi ir pieņemami tikai par konkrēto jautājumu atbildīgajā komitejā attiecībā uz tām priekšlikuma teksta daļām, kurās ietverti būtiski grozījumi.

Taču izņēmuma un atsevišķos gadījumos par konkrēto jautājumu atbildīgās komitejas priekšsēdētājs var iesniegt grozījumus tām priekšlikuma daļām, kuras atstāj iepriekšējā redakcijā, ja atzīst, ka tas ir nepieciešams, lai nodrošinātu teksta iekšējo konsekvenci un saistību ar citiem grozījumiem, kuri ir pieņemami. Šādu grozījumu iemesli jāsniedz rakstiski pamatojumā”.

Pēc Juridiskā dienesta, kura pārstāvji piedalījās konsultatīvās darba grupas sanāksmēs, atzinuma, izskatot pārstrādāto priekšlikumu un ievērojot atzinuma sagatavotāja ieteikumus, Juridiskā komiteja uzskata, ka šajā priekšlikumā nav ietverti nekādi citi būtiski grozījumi kā vien tie, kas par tādiem nosaukti priekšlikumā, un ka attiecībā uz iepriekšējo tiesību aktu negrozīto noteikumu kodifikāciju ar šiem grozījumiem priekšlikumā ir iekļauta vienkārši esošo tekstu kodifikācija, nemainot to satura būtību.

Tomēr atbilstīgi 80.a panta 2. punktam un 80. panta 3. punktam Juridiskā komiteja uzskatīja, ka iepriekš minētās darba grupas atzinumā ierosinātie tehniskie pielāgojumi ir vajadzīgi, lai nodrošinātu, ka priekšlikums atbilst kodifikācijas noteikumiem un ka šie pielāgojumi būtiski nemaina priekšlikuma saturu.

Visbeidzot Juridiskā komiteja ar 18 balsīm par[1] ierosina Jūsu komitejai, kas ir atbildīgā komiteja, izskatīt iepriekš minēto priekšlikumu atbilstīgi ierosinājumiem un 80.a pantam.

Ar cieņu,

Giuseppe Gargani

• [1]  Piedalījās šādi komitejas locekļi: Giuseppe Gargani (priekšsēdētājs), Bert Doorn, Klaus-Heiner Lehne, Hartmut Nassauer, Rainer Wieland, Jaroslav Zvěřina, Tadeusz Zwiefka, Lidia Joanna Geringer de Oedenberg, Katalin Lévai, Antonio Masip Hidalgo, Manuel Medina Ortega, Aloyzas Sakalas, Diana Wallis, Francesco Enrico Speroni, Jean-Paul Gauzès, Marie Panayotopoulos-Cassiotou, Jacques Toubon, Costas Botopoulos.

2. PIELIKUMS. EIROPAS PARLAMENTA, PADOMES UN KOMISIJAS JURIDISKO DIENESTU KONSULTATĪVĀS DARBA GRUPAS ATZINUMS

Briselē, 15.10.2007

ATZINUMS

EIROPAS PARLAMENTAM,

PADOMEI,

KOMISIJAI

Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai, ar ko izveido Eiropas Izglītības fondu (pārstrādāta versija)

COM(2007) 443, galīgā redakcija, 25.7.2007. – 2007/0163 (COD)

Ņemot vērā iestāžu 2001. gada 28. novembra nolīgumu par tiesību aktu strukturētāku pārstrādāšanas tehnikas izmantošanu un it īpaši tā 9. punktu, konsultatīvā darba grupa, kurā ir Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas attiecīgie juridiskie dienesti, 2007. gada 13. septembrī tikās, lai izskatītu iepriekš minēto priekšlikumu, ko iesniedza Komisija.

Tikšanās reizē[1], izskatot priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, lai pārstrādātu Padomes 1990. gada 7. maija Regulu (EEK) Nr. 1360/90, ar ko izveido Eiropas Izglītības fondu, konsultatīvā darba grupa kopīgi vienojās, ka ar pelēku fonu, ko izmanto būtisku grozījumu norādīšanai, ir jānorāda šādas teksta daļas:

– jauns 4. panta nosaukums („Pārredzamība”);

– 7. panta 3. punktā vārds „trīs” (jau atzīmēts ar dubultu pārsvītrojumu);

– 8. panta 3. punktā vārds „vienkāršs” (jau atzīmēts ar dubultu pārsvītrojumu);

– 15. panta 4. punktā vārdi „kurām ir tiesības saņemt palīdzību” (jau atzīmēti ar dubultu pārsvītrojumu) un „partner” (jau norādīts ar divām pielāgojumu bultām);

– 24. panta 2. punktā vārds „novērtējums”, kas parādās divreiz.

Līdz ar to šā priekšlikuma izskatīšana ļāva konsultatīvajai darba grupai kopīgi secināt, ka šis priekšlikums neietver nekādus būtiskus grozījumus kā vien tos, kas par tādiem nosaukti priekšlikumā vai pašreizējā atzinumā. Darba grupa arī secināja, ka attiecībā uz iepriekšējā tiesību akta negrozītajiem noteikumiem priekšlikumā ir iekļauta vienkārši esošo tekstu kodifikācija, nemainot to satura būtību.

C. Pennera                                                 J.-C. Piris                    M. Petite

Juriskonsults                                                Juriskonsults                 Ģenerāldirektors

• [1] Konsultatīvās darba grupas rīcībā bija visas šā priekšlikuma valodu versijas, izņemot bulgāru un rumāņu valodas versijas, un tā strādāja ar angļu tekstu, kas bija apspriežamā dokumenta oriģinālvaloda.

PROCEDŪRA

Virsraksts	Eiropas Izglītības fonds (pārstrādāta versija)
Atsauces	COM(2007)0443 – C6-0243/2007 – 2007/0163(COD)
Datums, kad to iesniedza EP	25.7.2007
Komiteja, kas atbildīga par jautājumu   Datums, kad paziņoja plenārsēdē	EMPL 24.9.2007
Komiteja(-s), kurai(-ām) ir lūgts sniegt atzinumu   Datums, kad paziņoja plenārsēdē	JURI 24.9.2007
Atzinumu nav sniegusi   Lēmuma datums	JURI 3.10.2007
Referents(-e/-i/-es)   Iecelšanas datums	Bernard Lehideux 11.9.2007
Izskatīšana komitejā	23.1.2008
Pieņemšanas datums	2.4.2008
Galīgā balsojuma rezultāti	+: –: 0:	30 16 0
Deputāti, kas bija klāt galīgajā balsojumā	Jan Andersson, Edit Bauer, Iles Braghetto, Philip Bushill-Matthews, Milan Cabrnoch, Alejandro Cercas, Ole Christensen, Derek Roland Clark, Luigi Cocilovo, Proinsias De Rossa, Harlem Désir, Harald Ettl, Richard Falbr, Carlo Fatuzzo, Ilda Figueiredo, Stephen Hughes, Karin Jöns, Ona Juknevičienė, Raymond Langendries, Bernard Lehideux, Elizabeth Lynne, Thomas Mann, Jan Tadeusz Masiel, Jiří Maštálka, Elisabeth Morin, Csaba Őry, Marie Panayotopoulos-Cassiotou, Pier Antonio Panzeri, Rovana Plumb, Jacek Protasiewicz, Bilyana Ilieva Raeva, Elisabeth Schroedter, Jean Spautz, Gabriele Stauner, Ewa Tomaszewska, Anne Van Lancker
Aizstājējs(-i), kas bija klāt galīgajā balsojumā	Jean Marie Beaupuy, Beniamino Donnici, Donata Gottardi, Dieter-Lebrecht Koch, Magda Kósáné Kovács, Sepp Kusstatscher, Jamila Madeira, Kyriacos Triantaphyllides, Anja Weisgerber, Tatjana Ždanoka