Procedūra : 2007/0234(COD)
Dokumenta lietošanas cikls sēdē
Dokumenta lietošanas cikls : A6-0132/2008

Iesniegtie teksti :

A6-0132/2008

Debates :

Balsojumi :

PV 20/05/2008 - 8.1
Balsojumu skaidrojumi

Pieņemtie teksti :

P6_TA(2008)0200

ZIŅOJUMS     ***I
PDF 151kWORD 91k
4.4.2008
PE 400.561v02-00 A6-0132/2008

par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes lēmumam, ar ko atceļ Padomes Lēmumu 85/368/EEK par arodmācībās iegūtas kvalifikācijas pierādījumu salīdzināmību Eiropas Kopienas dalībvalstīs

(COM(2007)0680 – C6‑0398/2007 – 2007/0234(COD))

Nodarbinātības un sociālo lietu komiteja

Referents: Jan Andersson

(Vienkāršota procedūra — Reglamenta 43. panta 1. punkts)

EIROPAS PARLAMENTA NORMATĪVĀS REZOLŪCIJAS PROJEKTS
 PASKAIDROJUMS
 PROCEDŪRA

EIROPAS PARLAMENTA NORMATĪVĀS REZOLŪCIJAS PROJEKTS

par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes lēmumam, ar ko atceļ Padomes Lēmumu 85/368/EEK par arodmācībās iegūtas kvalifikācijas pierādījumu salīdzināmību Eiropas Kopienas dalībvalstīs

(COM(2007)0680 – C6‑0398/2007 – 2007/0234(COD))

(Koplēmuma procedūra, pirmais lasījums)

Eiropas Parlaments,

–   ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Eiropas Parlamentam un Padomei (COM(2007)0680),

–   ņemot vērā EK līguma 251. panta 2. punktu un 150. panta 4. punktu, saskaņā ar kuriem Komisija tam iesniedz priekšlikumu (C6‑0398/2007),

–   ņemot vērā Reglamenta 51. pantu un 43. panta 1. punktu,

–   ņemot vērā Nodarbinātības un sociālo lietu komitejas ziņojumu (A6‑0132/2008),

1.  apstiprina Komisijas priekšlikumu;

2.  prasa Komisijai vēlreiz ar to apspriesties, ja tā ir paredzējusi būtiski grozīt šo priekšlikumu vai to aizstāt ar citu tekstu;

3.  uzdod priekšsēdētājam nosūtīt Parlamenta nostāju Padomei un Komisijai.


PASKAIDROJUMS

Pamatojums

Padomes 1985. gada 16. jūlija Lēmums 85/368/EEK par arodmācībās iegūtas kvalifikācijas pierādījumu salīdzināmību Eiropas Kopienas dalībvalstīs(1) aicināja Komisiju un dalībvalstis sadarboties, izstrādājot darba aprakstus īpašām profesijām, un pēc tam saskaņot dalībvalstīs atzītās profesionālās izglītības un arodmācības (PIA) kvalifikācijas ar pieņemtajiem darba aprakstiem. Savstarpēji pieņemtajiem darba aprakstiem bija jābūt publicētiem „Eiropas Kopienu Oficiālajā Vēstnesī”.

Lēmumā bija arī prasīts, lai dalībvalstis norāda koordinācijas iestādi, kas ciešā sadarbībā ar sociālajiem partneriem un attiecīgo profesiju nozarēm ir atbildīga par informācijas izplatīšanu par arodmācības kvalifikāciju salīdzināmību un sniedz Komisijai ziņojumu reizi četros gados par šā lēmuma īstenošanu un iegūtajiem rezultātiem.

Lēmuma mērķis bija dot darba ņēmējiem iespēju labāk izmantot savu kvalifikāciju, lai iegūtu piemērotu nodarbošanos citās dalībvalstīs.

Lēmuma 85/368/EEK neīstenošana

Pašreizējā priekšlikumā Komisija norāda, ka sākumposmā tika noteiktas 219 PIA kvalifikācijas sadarbībā ar dalībvalstīm 19 nozarēs, ietverot profesijas, kurās uzskatīja, ka darba ņēmēju mobilitāte ir vissvarīgākā. Darba aprakstu formulēšanas un kvalifikāciju salīdzināšanas procedūras arī tika izveidotas, iesaistot Eiropas Profesionālās izglītības attīstības centru Cedefop.

Tomēr ziņojums, kas tika sagatavots Komisijai 1990. gadā, uzsvēra grūtības šajā procesā un atzina tā lēno virzību, jo līdz 1990. gadam dati par kvalifikāciju salīdzināmību bija publicēti tikai par 66 profesijām piecās no 19 noteiktajām nozarēm. Ar šo ziņojumu ierosināja paātrināt tempu, nosakot mērķus par darba aprakstu saskaņošanu vēl 14 nozarēs pirms 1992. gada beigām. Bet praksē šie mērķi netika sasniegti.

Izrādījās, ka lēmums ir pārāk neelastīgs, lai piemērotos mainīgām vajadzībām. Lai gan tajā minēta nepieciešamība piemēroties jaunām situācijām, kas rodas tehnoloģiskām pārmaiņām ietekmējot nodarbošanos un darba saturu, Komisijai, Cedefop un dalībvalstīm nācās pieņemt to, ka izvēlētās centralizētās pieejas un pastāvīgās un straujās kvalifikāciju attīstības dēļ publicētā informācija ātri novecoja. Tāpēc darbam, kas tika veikts Eiropas līmenī, bija maza ietekme valsts un nozares ieinteresēto pušu līmenī, un lēmuma īstenošana tika pārtraukta.

Komisijas priekšlikuma konteksts

Pašreizējais priekšlikums piedāvā atcelt Lēmumu 85/368/EEK kā nevajadzīgu tiesību aktu. Komisija uzskata, ka, īstenojot lēmumu nav panākta arodmācībās iegūtās kvalifikācijas salīdzināmība to darba ņēmēju labā, kuri meklē nodarbošanos citā dalībvalstī. Tā turklāt uzskata, ka lēmumā piedāvātās metodes un pieejas, kas izmantotas, lai aprakstītu un salīdzinātu kvalifikācijas, atšķiras no izglītības un apmācību sistēmās pašlaik lietotajām metodēm.

Komisijas priekšlikums ir daļa no Komisijas 2007. gada likumdošanas un darba programmas vienkāršošanas plāna, kura nolūks ir vienkāršot uzņēmēju un citu ieinteresēto pušu darbību regulējošo vidi un likvidēt novecojušus un neizmantotus tiesību aktus. Turklāt Komisija uzskata, ka Lēmumu 85/368/EEK ir aizstājuši citi jaunāki un iedarbīgāki instrumenti un pasākumi, kas pieņemti Eiropas līmenī un palielina pārredzamību, atbalsta kvalifikāciju pārnesi, kā arī veicina mācību rezultātu vērtēšanu, it īpaši Eiropas kvalifikāciju sistēmu.

Eiropas kvalifikāciju sistēma (EKS) un citi Kopienas instrumenti

Eiropas kvalifikāciju sistēmai (EKS) jānovērš Lēmuma 85/368/EEK trūkumi, pievēršot uzmanību kvalifikāciju pārredzamības uzlabošanai un ieviešot decentralizētu pieeju sadarbībai, kas atspoguļo kvalifikāciju pieaugošo sarežģītību Eiropā.

Eiropas Parlamenta un Padomes ieteikumi, kurus pieņēma 2008. gada 14. februārī(2), nosaka EKS kā parauginstrumentu kvalifikācijas līmeņu salīdzināšanai valstu kvalifikāciju sistēmās, kā arī kvalifikāciju sistēmās, ko izstrādājušas starptautiskas nozaru organizācijas. EKS galvenās komponentes ir Eiropas parauglīmeņu kopums, kas noteikts saskaņā ar mācību rezultātiem, un brīvprātīgas sadarbības mehānismi. Dalībvalstīm tiek ieteikts salīdzināt savas kvalifikāciju sistēmas ar EKS, piesaistot savus kvalifikāciju līmeņus atbilstīgajiem EKS līmeņiem, un, ja nepieciešams, attīstīt savas valsts kvalifikāciju sistēmu. Turpmāk dalībvalstīm tiek ieteikts nodrošināt, lai līdz 2012. gadam visi kvalifikāciju apliecinošie sertifikāti, diplomi un „Europass” dokumenti norāda atbilstošo EKS līmeni. Turklāt EKS padomdevēju grupas izveide, kuras sastāvā ietilpst dalībvalstu pārstāvji un kurā ir iesaistīti Eiropas sociālie partneri un citas ieinteresētās puses, ir svarīgs faktors kopīgu pieeju veicināšanā un procesa kvalitātes nodrošināšanā.

EKS atšķiras no Lēmuma 85/368/EEK pēc apjoma. Kā mūžizglītību veicinošs instruments tā aptver visus līmeņus vispārējā, pieaugušo un augstākajā izglītībā, kā arī profesionālo izglītību un arodmācību (PIA). Turpretī lēmuma vienīgais mērķis bija PIA.

EKS atšķiras no Lēmuma 85/368/EEK arī pēc pieejas. Lēmums prasa intensīvu sadarbību starp dažādu dalībvalstu ekspertiem, lai pastāvīgi atjauninātu sarakstu, grozītu profesiju un kvalifikāciju aprakstus un, ja nepieciešams, pievienotu jaunas kvalifikācijas. Tas, ka tika aptverts tikai ierobežots skaits profesiju un arodmācību kvalifikāciju, atspoguļo lēmuma neefektivitāti. EKS apstiprina brīvprātīgu un decentralizētu pieeju, kur Kopiena nodrošina kopīgus pamatprincipus, bet konkrēti lēmumi tiek atstāti kompetentām iestādēm valsts un nozaru līmenī. Tātad dalībvalstis var saskaņot savus kvalifikāciju līmeņus ar EKS, lai tādējādi ikvienai kvalifikācijai, kas atbilst noteiktam valsts sistēmas līmenim, var piešķirt attiecīgu EKS līmeni. EKS nodrošina visiem saprotamu kvalifikāciju aprakstu un dod ieguldījumu darba ņēmēju un studējošo nodarbinātības un mobilitātes palielināšanā.

Visbeidzot, EKS attīstībai ir sniegts plašs atbalsts visu Eiropu aptverošā konsultāciju procesā, kurā ir iesaistīti Eiropas sociālie partneri, nozaru un filiāļu organizācijas, izglītības iestādes un asociācijas, kā arī NVO. Daudzi starptautiski eksperti ar pieredzi kvalifikāciju jomā un kvalifikāciju pamatprincipu noteikšanā arī deva ieguldījumu EKS formulēšanā.

Lai gan EKS ir jābūt instrumentam, kas stingri īsteno tos mērķus un funkcijas, ko ar Lēmumu 85/368/EEK nevarēja izpildīt, ir vairāki citi instrumenti un pasākumi Eiropas līmenī, kas palielina pārredzamību un veicina kvalifikāciju pārnesi. Te ietilpst Europass, Eiropas kredītpunktu pārneses sistēma augstākajai izglītībai (ECTS), Padomes 2004. gada secinājumi par neformālās un ikdienas izglītības apzināšanu un atzīšanu un Ploteus portāls.

Ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 15. decembra Lēmumu Nr. 2241/2004/EK par vienotu Kopienas sistēmu kvalifikāciju un kompetences pārskatāmībai (Europass) ir ieviests Eiropas instrumentu kopums, kas paredzēts indivīdu lietošanai, lai raksturotu viņu kvalifikācijas un kompetenci. Europass ir izveidota, lai veicinātu profesionālo mobilitāti un mobilitāti mācību nolūkos.

Pašreizējai Eiropas kredītpunktu pārneses sistēmai augstākajā izglītībā (ECTS) ir bijusi svarīga nozīme studējošo mobilitātes un starptautisku studiju plānu attīstības veicināšanā. Turklāt jaunā Eiropas kredītpunktu pārneses sistēma profesionālajā izglītībā un apmācībā (ECVET) ir iecerēta, lai veicinātu mācību rezultātu pārnesi, uzkrāšanu un atzīšanu un tādējādi uzlabotu iedzīvotāju starptautisko mobilitāti.

Kopīgu Eiropas principu kopumu neformālās un ikdienas izglītības apzināšanai un atzīšanai Padome pieņēma 2004. gada maijā. Šie principi veido pamatu sadarbības stiprināšanai, lai veicinātu neformālās un ikdienas izglītības atzīšanu un rosinātu Komisiju, dalībvalstis un sociālos partnerus sistemātiskāk ieviest atzīšanas metodes un sistēmas.

Ploteus portāls par mācību iespējām visās Eiropas valstīs ir Komisijas pakalpojums, kas dod ieguldījumu labākai kvalifikāciju pārredzamībai, sniedzot informāciju par visā Eiropā pieejamām izglītības, apmācību un mācību iespējām.

Savstarpēju kvalifikāciju atzīšanu reglamentēto profesiju jomā nodrošina 2005. gada 7. septembra Direktīva 2005/36/EK. Šī direktīva nodrošina kvalifikāciju automātiskas atzīšanas sistēmu profesijām, kurās ir saskaņotas apmācības prasības — ārstiem, medicīnas māsām, vecmātēm, zobārstiem, veterinārārstiem, farmaceitiem, arhitektiem.

Secinājumi

Ņemot vērā iepriekš minētās bažas, ko izteikusi Komisija attiecībā uz Lēmuma 85/368/EEK neefektivitāti arodmācībās iegūtās kvalifikācijas salīdzināmības nodrošināšanā darba ņēmējiem, kas meklē nodarbošanos citā dalībvalstī, kā arī par tā elastības trūkumu, lai piemērotos pastāvīgai un straujai kvalifikāciju attīstībai, referents piekrīt Komisijas priekšlikumam atcelt Lēmumu 85/368/EEK kā nevajadzīgu.

Referents līdz ar to uzskata, ka minētā lēmuma mērķus risina citi pārredzamības un mobilitātes instrumenti, it īpaši Eiropas kvalifikāciju sistēma (EKS), kas nodrošina vispārēju sadarbības struktūru izglītības un arodmācību jomā un kuru izveidoja ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2008. gada februārī pieņemto ieteikumu. Viņš arī piekrīt Komisijai, ka pēc EKS pieņemšanas jāatceļ Lēmums 85/368/EEK, lai izvairītos no mulsinošas situācijas, kāda izveidotos, atstājot spēkā divus instrumentus — lēmumu kā nevajadzīgu tiesību aktu un EKS — kam ir līdzīgi mērķi, bet kas ir pamatoti uz atšķirīgām metodēm un apraksta kvalifikācijas, pamatojoties uz pretējiem viedokļiem.

Lēmuma 85/368/EEK apjoms, kura uzmanība ir vērsta vienīgi uz arodmācībā iegūto kvalifikāciju, un EKS apjoms atšķiras tādējādi, ka EKS, būdama mūžizglītības veicināšanas instruments, ir piemērojama visu veidu kvalifikācijai, sākot ar to, ko iegūst obligātās izglītības beigās un beidzot ar augstākā līmeņa akadēmisko vai profesionālo izglītību un apmācību.

Turklāt EKS galvenā uzmanība ir veltīta pārejai no pieejas, kuras pamatā ir mācībās dotais, piemēram, mācību pieredzes ilgums vai iestādes veids, uz pieeju, kas balstās uz mācību rezultātiem. Ar EKS mācību rezultāti tiek noteikti kā zināšanu, prasmju un kompetences kopums ,un tie apraksta, ko studējošais zina, saprot un spēj izdarīt mācību procesa nobeigumā. Pārejot uz pieeju, kas balstās uz mācību rezultātiem, visiem saprotamā valodā var salīdzināt kvalifikāciju pēc tās satura un profila neatkarīgi no tā, kur vai kā šī kvalifikācija tika iegūta. Ir cerība, ka tādējādi tiks veicināta tādu mācību atzīšanu, kas iegūta ārpus formālās izglītības un apmācības iestādēm, t.i., neformālās un ikdienas mācības.

Tā kā ieteikums, ar kuru izveido EKS, paredz, ka dalībvalstis saskaņo savas valsts kvalifikāciju sistēmas ar EKS līdz 2010. gadam, lielākajā daļā valstu tagad tiek attīstīta valsts kvalifikāciju sistēma. Šajā ziņā EKS ir izveidota, lai savienotu valstu kvalifikāciju sistēmas, darbojoties kā tulkošanas ierīce, lai padarītu kvalifikācijas uztveramākas dalībvalstīm, darba devējiem un indivīdiem un tādējādi veicinātu salīdzinājumu, pārnesi un kvalifikāciju izmantošanu dažādās valstīs un dažādās izglītības un apmācību sistēmās. Tā ir arī veidota, lai stiprinātu sadarbību un savstarpēju uzticēšanos attiecīgo ieinteresēto pušu starpā.

Referents tāpēc uzskata, ka, atbalstot izglītību un arodmācības, EKS piedāvā nozīmīgas priekšrocības iedzīvotājiem un darba devējiem tādējādi, ka tā var rosināt palielinātu mobilitāti darbam un mācībām visā Eiropā. Tādā veidā EKS lielā mērā ietver Lēmuma 85/368/EEK mērķus un var tos labāk sasniegt.

Iepriekš minēto iemeslu dēļ referents iesaka apstiprināt pašreizējo Komisijas priekšlikumu bez grozījumiem.

(1)

OV L 199, 31.7.1985., 56. lpp.

(2)

Eiropas Parlamenta un Padomes ieteikumi par Eiropas kvalifikāciju sistēmas izveidi mūžizglītībai vēl nav publicēti Oficiālajā Vēstnesī.


PROCEDŪRA

Virsraksts

Arodmācībās iegūtas kvalifikācijas pierādījumu salīdzināmība Eiropas Kopienas dalībvalstīs

Atsauces

COM(2007)0680 – C6-0398/2007 – 2007/0234(COD)

Datums, kad to iesniedza EP

6.11.2007

Komiteja, kas atbildīga par jautājumu

  Datums, kad paziņoja plenārsēdē

EMPL

15.11.2007

Komiteja(-s), kurai(-ām) ir lūgts sniegt atzinumu

  Datums, kad paziņoja plenārsēdē

CULT

15.11.2007

PETI

15.11.2007

 

 

Atzinumu nav sniegusi

  Lēmuma datums

CULT

19.11.2007

PETI

25.2.2008

 

 

Referents(-e/-i/-es)

  Iecelšanas datums

Jan Andersson

20.11.2007

 

 

Vienkāršota procedūra lēmuma datums

20.11.2007

Izskatīšana komitejā

1.4.2008

 

 

 

Pieņemšanas datums

2.4.2008

 

 

 

Juridisks paziņojums - Privātuma politika