ZIŅOJUMS par programmas PEACE novērtējumu un nākotnes stratēģiju

7.4.2008 - (2007/2150(INI))

Reģionālās attīstības komiteja
Referente: Bairbre de Brún

EIROPAS PARLAMENTA REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS

par programmas PEACE novērtējumu un nākotnes stratēģiju

(2007/2150(INI))

Eiropas Parlaments,

–   ņemot vērā EK līguma 158. pantu,

–   ņemot vērā Padomes 1999. gada 21. jūnija Regulu (EK) Nr. 1260/1999, ar ko paredz vispārīgus noteikumus par struktūrfondiem[1],

–   ņemot vērā Padomes 1993. gada 20. jūlija Regulu (EEK) Nr. 2081/93, ar kuru groza Regulu (EEK) Nr. 2052/88 par struktūrfondu uzdevumiem un to efektivitāti, kā arī par to darbības iekšēju saskaņošanu un saskaņošanu ar Eiropas Investīciju bankas un citu pastāvošo finanšu instrumentu darbību[2],

–   ņemot vērā Padomes 1993. gada 20. jūlija Regulu (EEK) Nr. 2082/93, ar kuru groza Regulu (EEK) Nr. 4253/88, ar ko nosaka Regulas (EEK) Nr. 2052/88 piemērošanas noteikumus, attiecībā uz dažādu struktūrfondu darbības iekšēju saskaņošanu un saskaņošanu ar Eiropas Investīciju bankas un citu pastāvošo finanšu instrumentu darbību[3],

–   ņemot vērā Padomes 2000. gada 24. janvāra Regulu (EK) Nr. 214/2000 par Kopienas finanšu iemaksām Starptautiskajā Īrijas fondā[4],

–   ņemot vērā Padomes 2002. gada 10. decembra Regulu (EK) Nr. 2236/2002 par Kopienas finanšu iemaksām Starptautiskajā Īrijas fondā (2003.–2004.)[5],

–   ņemot vērā Padomes 2003. gada 26. maija Regulu (EK) Nr. 1105/2003, ar kuru groza Regulu (EK) Nr. 1260/1999, ar ko paredz vispārīgus noteikumus par struktūrfondiem[6],

–   ņemot vērā Padomes 2005. gada 24. janvāra Regulu (EK) Nr. 173/2005, ar kuru groza Regulu (EK) Nr. 1260/1999, ar ko paredz vispārīgus noteikumus par struktūrfondiem, saistībā ar PEACE programmas darbības termiņa pagarināšanu un jaunu saistību apropriāciju piešķiršanu[7],

–   ņemot vērā Padomes 2005. gada 24. janvāra Regulu (EK) Nr. 177/2005 par Kopienas finanšu iemaksām Starptautiskajā Īrijas fondā (2005.–2006.)[8],

–   ņemot vērā Padomes 2006. gada 21. decembra Regulu (EK) Nr. 1968/2006 par Kopienas finanšu iemaksām Starptautiskajā Īrijas fondā (2007.–2010. gads)[9],

–   ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 5. jūlija Regulu (EK) Nr. 1082/2006 par Eiropas teritoriālās sadarbības grupu (ETSG)[10],

–   ņemot vērā Komisijas paziņojumu „Īpaša atbalsta programma mieram un saskaņai Ziemeļīrijā” (COM(1994)0607),

–   ņemot vērā Komisijas paziņojumu „Ziņojums par Starptautisko Īrijas fondu saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 177/2005 5. pantu” (COM(2006)0563),

–   ņemot vērā Revīzijas palātas Īpašo ziņojumu Nr. 7/2000 par Starptautisko Īrijas fondu un Īpašo programmu mieram un saskaņai Ziemeļīrijā un Īrijas robežapgabalos (1995.–1999. gads), ar Komisijas atbildēm (58. punkts)[11],

–   ņemot vērā atklāto uzklausīšanu par programmas PEACE novērtējumu un nākotnes stratēģiju, ko Eiropas Parlamenta Reģionālās attīstības komiteja organizēja 2007. gada 20. novembrī,

–   ņemot vērā darba grupu Ziemeļīrijas jautājumā (TFNI), kuru izveidoja pēc Eiropas Komisijas priekšsēdētāja J. M. Barosso Belfāstas apmeklējuma 2007. gada maijā,

–   ņemot vērā Reglamenta 45. pantu,

–   ņemot vērā Reģionālās attīstības komitejas ziņojumu (A6-0133/2008),

A. tā kā saskaņā ar Padomes Regulu (EK) Nr. 1105/2003 un Nr. 173/2005 finansēto ES programmu PEACE I un PEACE II mērķis bija nodrošināt mieru un tās ietvēra divus galvenos elementus, proti, miera radīto iespēju izmantošanu un konflikta un vardarbības seku novēršanu;

B.  tā kā ES dalībai programmās PEACE bija un ir liela pozitīva nozīme un ES iesaistīšanās šādos miera veicināšanas projektos ne tikai nodrošināja finanšu instrumentu, bet arī parādīja, cik liela nozīme ir ES kā neitrālai kompetentai instancei ar ilgtermiņa redzējumu attiecībā uz programmas izstrādi;

C. tā kā izlīguma process notiek dažādos līmeņos un tā kā tas ir jāveicina, bet to nevar uzspiest[12],

D. tā kā miera veidošana un izlīguma veicināšana ir bīstami uzdevumi, bet tiem ir būtiska nozīme politisko, ekonomisko un sociālo problēmu pārvarēšanā šajā reģionā, un tā kā uzticēšanās veicināšanas projektos darba uzsākšanas nolūkos jāpieļauj improvizācijas un jauninājumu iespējas;

E.   tā kā konflikts Ziemeļīrijā ir sašķēlis kopienas, radot dziļas sociālas, ekonomiskas un politiskas plaisas;

F.  tā kā kontakti un uzticības veicināšana var mainīt negatīvos viedokļus un tā kā savstarpējas izpratnes veicināšana jauniešu vidū nākotnē palīdzēs nākamajiem vadītājiem izprast abu kopienu vēsturi un kultūru;

G. tā kā sadarbība ar vietējām kopienām var prasīt vairāk laika un tā ietver lielāku skaitu dalībnieku un procedūru, tomēr ir skaidrs, ka šādi panāktajam papildu ieguvumam ir būtiska nozīme — jo zemāk tiek deleģēta pārvaldība un jo lielāka līdzdalība, jo lielāka informētība gan par programmu, gan ES;

H. tā kā iepriekš sociāli atstumtām grupām un konflikta un vardarbības būtiski ietekmētiem cilvēkiem programmas PEACE devušas iespēju aktīvi piedalīties miera veidošanā; tā kā programmu PEACE projekti paredzēti sociāli visvairāk atstumtajām sabiedrības daļām, nodrošinot pasākumus gan atsevišķiem cilvēkiem, gan grupām, piemēram, konfliktā cietušajiem, gados vecākiem un mazaizsargātiem cilvēkiem, invalīdiem, no vardarbības ģimenē cietušajiem, bijušajiem ieslodzītajiem un jauniešiem bezdarbniekiem[13];

I.   tā kā daudzi, kas strādājuši miera un izlīguma veicināšanas projektos, to ir darījuši kā brīvprātīgie;

J.   tā kā arī pēc tam, kad PEACE paredzētais finansējums būs izlietots, ir ļoti svarīgi turpināt finansiāli atbalstīt miera veidošanas programmas, it īpaši tās, kurās iesaistītas sabiedriskās apvienības un brīvprātīgo grupas;

K. tā kā brīvprātīgo un sabiedriskais sektors ir plaši pazīstami ar saviem panākumiem sociālās lejupslīdes un tās seku novēršanas darbā, kā arī atrodas izdevīgā pozīcijā, lai attīstītu un uz vietas nodrošinātu vismazāk aizsargātākajai sabiedrības daļai paredzētus pakalpojumus, un tā kā sievietēm ir ļoti pozitīva nozīme miera veidošanā;

L.  tā kā programma PEACE ir palīdzējusi projektu veidošanā ekonomikas jomā, dibinot jaunus uzņēmumus atpalikušos rajonos;

M. tā kā daudzas no PEACE II finansētas sabiedriskās un brīvprātīgo iniciatīvas darbojas pastāvīgi, nodrošinot būtiskākos sabiedriskos pakalpojumus, it īpaši sociāli atstumtajām grupām, un gaida apstiprinājumu par finansējuma turpmāku saņemšanu, lai varētu turpināt sniegt šos pakalpojumus;

N. tā kā saskaņā ar programmām PEACE sniegtā atbalsta izraisītās ekonomikas attīstības viens no aspektiem bija pozitīva ietekme gan uz pilsētu, gan lauku rajoniem;

O. tā kā Starptautiskā Īrijas fonda (IFI) finansējums bieži tiek piešķirts kā papildu finansējums un abas programmas — IFI un PEACE — nodrošināja projektiem iespēju piekļūt citam ES finansējumam, piemēram, Interreg;

P.  tā kā daudzas PEACE apakšprogrammu, Starptautiskā Īrijas fonda (IFI) programmu, kā arī Kopienas iniciatīvas Interreg darbības tomēr ir izrādījušās ļoti līdzīgas un atsevišķos gadījumos ievērojami pārklājās;

Q. tā kā atbildība un pārredzamība, līdzdalība, visu cilvēku savstarpējās saistības atzīšana, veiksmīga nevienlīdzības novēršana, daudzveidības veicināšana un uzmanības pievēršana mazāk aizsargātām grupām un iespēju vienlīdzībai ir būtiski miera un izlīguma veicināšanas elementi;

R.  tā kā ziņojumā, ko sagatavoja pagaidu komisārs cietušo un izdzīvojušo jautājumos[14], bija konstatēts, ka atbalsta grupas cietušajiem un izdzīvojušajiem ir atkarīgas no vienreizēja PEACE finansējuma un ka nav skaidrs, kā tiks turpināti ar cietušajiem un izdzīvojušajiem saistītie projekti, kad PEACE finansējums vairs nebūs pieejams, un tā kā Ziemeļīrijas premjerministrs un premjerministra vietnieks nesen ir iecēluši četrus jaunus komisārus cietušo jautājumos;

S.  tā kā cilvēktiesību aizsardzība un veicināšana ir neatņemama daļa miera veidošanas procesā un konfliktos cietušas sabiedrības atjaunošanā;

1.  uzsver, ka būtisks miera veidošanas aspekts ir līdzlemšanas tiesību nodrošināšana vietējā līmenī un ka pilsoniskās sabiedrības līdzdalība uzlabo politikas veidošanu un sabiedrības pārvaldes veidu;

2.  norāda, ka dažādu īstenošanas mehānismu izveide kopā ar brīvprātīgo sektoru, nevalstiskajām organizācijām un vietējām varasiestādēm ir sniegusi plašu pieredzi darbā ar ES finansējumu; cer, ka šādus augšupējas finansēšanas mehānismus varēs izmantot citu finansēšanas programmu īstenošanā;

3.  atzinīgi vērtē programmu PEACE un IFI ieguldījumu ekonomikas un sociālajā attīstībā; norāda, ka pirms IFI īstenošanas viens trūcīgā rajonā izveidots uzņēmējdarbības centrs ar IFI un vietējās rajona padomes atbalstu ir pārtapis 32 uzņēmējdarbības centru tīklā, palīdzot veicināt iesaistīto dalībnieku uzticēšanos un cerību;

4.  uzsver, ka to dalībnieku sadarbībai, kuri piedalās PEACE un IFI finansētās programmās, nevajadzētu beigties, beidzoties programmām; aicina valsts pārvaldes iestādes turpināt efektīvo darbu un nodrošināt šim nenovērtējamajam darbam finansējuma piešķiršanu arī pēc PEACE finansējuma beigām;

5.  aicina gan Apvienotās Karalistes, gan Īrijas valdību īpaši nodrošināt pagaidu finansējuma režīmu sabiedriskajām un brīvprātīgo grupām, lai nodrošinātu līdzekļu piešķiršanu laikā starp PEACE II finansēto programmu beigām un PEACE III finansēto programmu uzsākšanu;

6.  aicina Komisiju un Apvienotās Karalistes un Īrijas valdību saistīties ar komisāriem cietušo un izdzīvojušo jautājumos, lai rastu iespēju cietušo un izdzīvojušo atbalsta grupām turpināt saņemt finansējumu pēc visa PEACE finansējuma beigām;

7.  aicina Komisiju saistībā ar TNFI turpmāku iniciatīvu izstrādē izmantot aktīvas pilsonības pieeju, kas bija iekļauta programmā PEACE I un PEACE II; atgādina, cik nozīmīga miera procesa stabilizēšanā ir līdzsvarota reģionālā attīstība, kurā jāpievērš uzmanība infrastruktūrai, kas ir samērā neattīstīta salīdzinājumā ar citiem ES reģioniem, un aicina TFNI vairāk atbalstīt infrastruktūras uzlabošanu;

8.  aicina turpināt attīstīt pārrobežu darbu, ņemot vērā, ka pārrobežu darbam ir bijusi galvenā nozīme pilsētu un lauku kopienu atjaunošanā pierobežā; mudina turpināt attīstīt vietējo tirdzniecības palātu un valsts sektora struktūrvienību sadarbību, kā arī brīvprātīgā un sabiedriskā sektora forumus robežas abās pusēs un to brīvprātīgo organizāciju forumus, kuru darbs jau noris pāri robežām;

9.  aicina Īrijas valdību nekavējoties īstenot Regulu (EK) Nr. 1082/2006;

10. mudina finansēšanas programmās plaši izmantot konsultācijas, aptverot lielus un nelielus apjomus un ņemot vērā vietējos apstākļus, un uzsver, cik svarīgi ir nostiprināt sistēmu, kas ļauj apstiprināt nelielu dotāciju piešķiršanu, lai finansētu steidzamus darbus un tādus, kuru apjomu nav viegli kvantitatīvi novērtēt, kā arī programmas, kas nodrošina ilgtermiņa ilgtspējību un dod ieguldījumu vietējo kopienu attīstībā;

11. aicina vienkāršot administratīvās procedūras, lai nodrošinātu, ka mazi projekti nav neizdevīgākā stāvoklī;

12. atzīst, ka miera veidošana ir ilgtermiņa process, kas attīstās, un ka stabilai attīstībai miera un izlīguma virzienā vajadzīgs laiks; aicina individuālas dotācijas piešķirt uz ilgāku laiku, lai projektiem nodrošinātu iespēju dot rezultātus; atzīst, ka ne tikai ekonomiskas iniciatīvas, bet arī iniciatīvas kultūras un sporta jomā var dot ievērojamu ieguldījumu miera un izlīguma sekmēšanā, tādēļ tās jāturpina veicināt;

13. norāda, ka sociālās ekonomikas sektors ir brīvprātīgo un sabiedriskā sektora apakšsektors un ka ir svarīgi konsultēties ar tā pārstāvjiem, lai izstrādātu vietējas stratēģijas un pasākumu jomas; uzskata, ka arī citi vietēji uzņēmumi ir nozīmīgi dalībnieki;

14. uzsver, ka lauku rajonu attīstībai ir nepieciešama lielāka sinerģija starp lauksaimniecībai, laukiem un reģionālajai attīstībai paredzēto finansējumu, kā arī starp dabas resursu saglabāšanu, ekotūrismu un atjaunīgās enerģijas ražošanu un izmantošanu, nekā ir bijis līdz šim;

15. uzsver, ka informācijai par PEACE I un PEACE II finansētu projektu, kā arī par IFI finansētu projektu panākumiem jābūt cilvēkiem viegli pieejamai; uzskata, ka šajos projektos gūtajā pieredzē jādalās ar citiem starptautiskā miera veidošanas darbā iesaistītajiem; šajā sakarā aicina izveidot datubāzi, kas būtu mācību līdzeklis miera un izlīguma veicināšanas darbā vietēji un ārzemēs; turklāt aicina iekļaut visu līmeņu dalībniekus, veidojot reģionālos un pilsētu sadarbības tīklus;

16. iesaka izstrādāt visaptverošas stratēģijas, lai nodrošinātu ne tikai labas prakses piemēru pieejamību, bet arī to izmantošanu visos projekta cikla posmos, t. i., projekta izstrādē, īstenošanā, uzraudzībā un izvērtēšanā;

17. uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei, Komisijai, Reģionu komitejai, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai, kā arī dalībvalstu valdībām un parlamentiem.

• [1]  OV L 161, 26.6.1999., 1. lpp.
• [2]  OV L 193, 31.7.1993., 5. lpp.
• [3]  OV L 193, 31.7.1993., 20. lpp.
• [4]  OV L 24, 29.1.2000., 7. lpp.
• [5]  OV L 341, 17.12.2002., 6. lpp.
• [6]  OV L 158, 27.6.2003., 3. lpp.
• [7]  OV L 29, 2.2.2005., 3. lpp.
• [8]  OV L 30, 3.2.2005., 1. lpp.
• [9]  OV L 409, 30.12.2006., 86. lpp.
• [10]  OV L 210, 31.07.2006., 19. lpp.
• [11]  OV C 146, 25.5.2000., 1. lpp.
• [12]  Reconciliation after Violent Conflict. International IDEA, 2003, Stokholma.
• [13]  ES Miera un izlīguma programma. Ietekme. SEUPB.
• [14]  Support for Victims and Survivors - Addressing the Human legacy. 2007. gada janvāris.

PASKAIDROJUMS

PAMATOJUMS

ES programma mieram un saskaņai (PEACE II) bija programma, kas turpināja īpašo atbalsta programmu mieram un saskaņai (1995.–1999. gads) (PEACE I). Pašreizējai programmai PEACE III (2007.–2013. gads) ir tāda pati struktūra kā iepriekšējai programmai un tās mērķis ir stiprināt miera procesu Īrijā, lai nodrošinātu mieru un stabilitāti sabiedrībā un veicinātu izlīgumu reģionā.

Programma sniedz atbalstu dažādiem sektoriem, apgabaliem, grupām un kopienām, kuras konflikts ir skāris īpaši, kā arī atbalsta starpkopienu projektus. Vietējās partnerības struktūras un nevalstiskās organizācijas pārvaldīja vislielāko finansējuma daļu, kas piešķirts no programmas PEACE, kuras mērķis ir dot dažādiem sabiedrības slāņiem iespēju apvienoties un strādāt kopienas līmenī.

Programmas pārvaldības iestāde ir īpaša ES programmu struktūrvienība (SEUPB). Uzraudzības komiteju veido svarīgākie reģionālie partneri, kuri, ievērojot vienlīdzību, izvēlēti no teritorijām, kas atrodas gan uz ziemeļiem, gan dienvidiem no robežas.

1. tabula. Pārskats par PEACE I un PEACE II.

PEACE I	piešķirti EUR 750 000 000	15 000 projektu
PEACE II	piešķirti EUR 994 000 000	7000 projektu

Šī patstāvīgā ziņojuma mērķis ir aprakstīt šīs ES programmas īstenošanā gūto pieredzi pozitīvo rezultātu un paraugprakses aspektā, kā arī izcelt iespējamos uzlabojumus, turpmākās problēmas un iespējamos secinājumus.

Jāpiemin, ka kopš 1989. gada ES ir bijusi viena no galvenajiem līdzekļu ieguldītājiem Starptautiskajā Īrijas fondā (IFI).

2.tabula. Pārskats par Starptautisko Īrijas fondu no tā dibināšanas 1986. gadā līdz šodienai.

IFI → EUR 849 000 000 → 5 700 projektu → 55 000 darbavietu

Miers un izlīgums

Eiropas saikne ar miera veidošanas projektu ir nozīmīga, un Eiropas Savienības apzinās nabadzības, labas pārvaldes un konfliktu saistību[1]. Turklāt gan dažām esošajām dalībvalstīm, gan daudzām kandidātvalstīm, piemēram, Rietumbalkānu valstīm[2], ir ar konflikta situāciju saistīta pagātne. Raugoties uz konflikta atrisināšanu Īrijā plašākā Eiropas kontekstā, varētu iegūt vērtīgus ārējās atskaites punktus.

Saskaņā ar PEACE II programmas 4.1. pasākumu projektu līmenī notika pieredzes apmaiņa starp apgabaliem visā Eiropā un citur, ietverot Albāniju, Baltkrieviju, Moldovu, Serbiju, Ukrainu un Bosniju. Notiek diskusija par iespējām izveidot to reģionu un pilsētu Eiropas mēroga tīklu, kuri atgūstas no konflikta, kuriem ir pieredze konfliktu seku likvidēšanā vai kuros valda konflikts un atstumtība.

Saistībā ar konfliktu novēršanu, kā arī miera veidošanu un veicināšanu pieaug izpratne par to, ka ekonomiskā attīstība, lai arī cik nozīmīga tā būtu, nevar nodrošināt ilgtspējīgu mieru. Ļoti svarīgs faktors šajā jomā ir taisnīga attīstība, kā arī efektīvu pārvaldību un sabiedrības stabilitāti veicinoši pasākumi.

Izlīguma izpratne saistībā ar PEACE attīstību sakņojas B. Hamber un G. Kelly modelī ietvertajos piecos nesaraujami saistītos virzienos, kas savstarpēji pārklājas[3]:

•          kopīga redzējuma izveide par savstarpēji saistītu un taisnīgu sabiedrību,

•          pagātnes atzīšana un ar to saistīto problēmu risināšana,

•          pozitīvu attiecību veidošana,

•          nozīmīgas izmaiņas kultūrā un attieksmē,

•          būtiskas sociālas, ekonomiskas un politiskas izmaiņas.

Daudzi starptautiski praktiķi uzskata, ka miera veidošana un izlīguma panākšana ir ilgtermiņa process, kurā vissvarīgākā ir mazāk aizsargāto grupu līdzdalība.

Sadarbība ar vietējām kopienām var prasīt vairāk laika, bet tādējādi tiek panākts būtisks ieguvums. PEACE pieredze liecina par to, ka izpratne par programmu un ES, kā arī par ES ieguldījumu palielinās, ja izmanto finansējuma piešķiršanas mehānismus vietējā līmenī un ir iesaistīti vietējā līmeņa dalībnieki.

Eiropas Savienības programma PEACE

Apspriežu procedūru struktūra un programmas PEACE koncepcija ir tikpat svarīga kā pati programma.

PEACE sniedza līdzdalības un dialoga iespējas, kā arī tuvināja iedzīvotājiem lēmumu pieņemšanu un atbildību par kopienas attīstību. PEACE I veicināja pilsoniskās sabiedrības un politisko vadītāju sadarbību kopienas līmenī. Programmas PEACE ietvaros vairākas kopienas organizācijas un politiskie vadītāji kopā ar ekonomikas jomas pārstāvjiem pirmo reizi piedalījās ieguldījumu politikas plānošanā savās teritorijās.

Neraugoties uz lielām grūtībām, abas kopienas pieņēma programmu PEACE I, jo to finansēja ar vietējās kopienas struktūru starpniecību, tādējādi sniedzot ieguldījumu vispārējā mērķa sasniegšanā, proti, sociālo un ekonomisko apstākļu uzlabošanā, veidojot tiešu kontaktu ar vietējām kopienām.

No programmām PEACE finansēja daudz dažādu projektu, tostarp bērnu aprūpes un ārpusskolas nodarbību projektus, uzņēmumu centrus un mazus uzņēmumus gan pilsētās, gan lauku rajonos. Daudzi PEACE finansētie projekti tika izveidoti vietējo vajadzību apmierināšanai. Tie veicināja uzticēšanos un stiprināja spējas, kā arī palīdzēja veidot labākas nākotnes redzējumu. Šie projekti miera pastāvēšanu ietekmēja tikpat lielā mērā kā citi projekti, kurus tradicionāli dēvē par „miera projektiem”. Tie veidoja stipru pamatu izlīgumam.

PEACE finansētie projekti palīdzēja veidot tādu vidi, kas pamatoti ļautu cerēt uz politisku vienošanos veiksmīgu īstenošanu.

PEACE finansēja transporta infrastruktūru, tostarp apvedceļu plānus un transporta iniciatīvas laukos, kas veicināja ekonomikas atjaunošanu un atdzimšanu, kā arī sekmēja apstiprinātos apmācības un cita veida mācību plānus. Programma PEACE finansēja strādnieku imigrantu atbalsta programmas, kā arī projektus, kuri atbalstīja sabiedrības etnisko daudzveidību kopumā.

PEACE finansētie bijušajiem ieslodzītajiem paredzētos projektus īstenoja ar vietējo brīvprātīgo un valsts organizāciju sadarbības tīklu starpniecību, un tie ietvēra atbalsta partnerības, uzņēmējdarbības centrus un atklātus forumus. Dažos projektos darbs notika ar grupām, pret kurām agrāk bija negatīva attieksme, tostarp tradicionāli naidīgām politiskām grupām, vai valsts iestādēm, ar kurām šīs grupas iepriekš nekontaktējās.

Starpkopienu aspekti deva ieguldījumu programmas mērķa sasniegšanā. Liela nozīme bija tam, ka programmas iesaistīja plašu dažādu dalībnieku loku kopīga mērķa un ieguvumu meklēšanai un palīdzēja modeļu izstrādē sabiedrības iesaistīšanai politikas veidošanā. Labi darbojās sieviešu grupas, un tām ir ļoti pozitīva nozīme miera veidošanā.

Daudzi citviet Eiropā izplatīti pasākumi sociālajā, ekonomiskajā un kultūras jomā pārrobežu sadarbības veidā Īriju nav skāruši. Citi pasākumi gadiem ilgi bijuši pārtraukti. Pārrobežu sadarbības aspektiem — parastām pārrobežu darbībām sabiedriskajā, ekonomiskajā un kultūras jomā, kā arī projektiem, kas izstrādāti, lai noteiktu sabiedrības nākotnes redzējumu, — ir bijusi liela nozīme programmas mērķu sasniegšanā.

PEACE I koncepcijā un izveidē lielu ieguldījumu deva cilvēki kopienas līmenī. Brīvprātīgo sektors ļoti daudz iemācījās šajā procesā, bet valsts un pašvaldību iestādes ieguva prasmi sadarboties ar brīvprātīgo un sabiedrisko sektoru. Lielāka uzmanība ekonomikai un ekonomiskajai dzīvotspējai tika pievērsta programmā PEACE II. Diemžēl PEACE II koncepcijā augšupējā pieeja daļēji tika zaudēta. Tomēr no programmas PEACE II ieguvējas bija daudzas dažādas grupas, kuras izmantoja miera procesa attīstības sniegtās iespējas.

Nākotne

ES lēmums pagarināt PEACE II darbību līdz 2006. gadam un izstrādāt programmu PEACE III 2007.–2013. gadam skaidri liecināja par Kopienas līmeņa atbalstu miera procesam un pārliecību par tādas sabiedrības izveidi, kurā valda stabilitāte un miers.

Programmā PEACE III galvenā uzmanība pievērsta izlīguma panākšanai un šajā sakarā ir izmantots B. Hamber un G. Kelly darbs par izlīguma definīciju. PEACE III izstrādātājiem un īstenotājiem, atlasot finansējamos projektus, ir pareizi jāizprot B. Hamber un G. Kelly darbs.

Tika arī nolemts projektu finansēšanā ievērot stratēģiskāku pieeju un neaicināt iesniegt pieteikumus ar publiska paziņojuma starpniecību. Vēl ir par agru vērtēt šīs stratēģiskākās pieejas rezultātus, taču vissvarīgākais ir nezaudēt partnerus un dalībniekus vietējā līmenī. To ir svarīgi nezaudēt arī citās ES programmās 2007.–2013. gadam. Brīvprātīgo sektors ir plaši pazīstams ar saviem panākumiem sociālās lejupslīdes un tās seku novēršanas darbā, kā arī atrodas izdevīgā situācijā, lai attīstītu un uz vietas nodrošinātu pakalpojumus, jo īpaši vismazāk aizsargātākajai sabiedrības daļai. Dažādās reģionālās attīstības programmās vairāk jāizmanto šāda pieredze. Daļa pieredzes, kas gūta PEACE I un PEACE II saistībā ar līdzdalību vietējā līmenī, jāizmanto ES struktūrfondos kopumā.

Lai uzlabotu milzīgos sasniegumus, kas gūti, izmantojot palīdzību no PEACE I un PEACE II, ir jākonstatē, jāreģistrē un jādara citiem pieejami paraugprakses piemēri. Šī paraugprakse arī jāintegrē turpmākajā darbā.

Eiropas Komisijas priekšsēdētājs Jose Manuel Barroso savas vizītes laikā Belfāstā 2007. gada 1. maijā paziņoja par Komisijas darba grupas izveidi, lai lemtu, kā uzlabot dažādu reģionu iespējas piekļūt Kopienas politikām un programmām, kā arī līdzdarboties tajās. Reģionālās politikas komisārei Danuta Hübner lūdza uzņemties darba grupas politisko vadību. Tas varētu ievērojami veicināt attīstību šajos reģionos. Būtu ļoti ieteicams, ja darba grupas locekļi būtu iepazinušies ar pieredzi, kas gūta ar programmu PEACE un IFI saistītajos projektos, kā arī tajos konstatēto paraugpraksi.

• [1]  Sk., piemēram, Komisijas paziņojumu par pārvaldi un attīstību (COM(2003)615).
• [2]  Kā atzīts Saloniku Deklarācijā, kuru pieņēma ES un Rietumbalkānu valstu augstākā līmeņa tikšanās laikā 2003. gada 21. jūnijā.
• [3]  Gráinne Kelly un Brandon Hamber darbs „Coherent, contested or confused? Views on reconciliation in Northern Ireland”, ar kuru iepazīstināja apaļā galda diskusijā par izlīguma jēdzienu un praksi „Reconciliation: Rhetoric or Relevance?” 2004. gada 9. jūnijā Belfāstā.

KOMITEJAS GALĪGAIS BALSOJUMS

Pieņemšanas datums	27.3.2008
Galīgā balsojuma rezultāti	+: –: 0:	45 1 1
Deputāti, kas bija klāt galīgajā balsojumā	Alfonso Andria, Emmanouil Angelakas, Stavros Arnaoutakis, Jean Marie Beaupuy, Rolf Berend, Victor Boştinaru, Wolfgang Bulfon, Antonio De Blasio, Bairbre de Brún, Petru Filip, Gerardo Galeote, Iratxe García Pérez, Eugenijus Gentvilas, Ambroise Guellec, Pedro Guerreiro, Jim Higgins, Filiz Hakaeva Hyusmenova, Mieczysław Edmund Janowski, Rumiana Jeleva, Gisela Kallenbach, Tunne Kelam, Evgeni Kirilov, Constanze Angela Krehl, Sérgio Marques, Miguel Angel Martínez Martínez, James Nicholson, Markus Pieper, Pierre Pribetich, Wojciech Roszkowski, Elisabeth Schroedter, Grażyna Staniszewska, Dimitar Stoyanov, Margie Sudre, Andrzej Jan Szejna, Kyriacos Triantaphyllides, Lambert van Nistelrooij, Oldřich Vlasák, Vladimír Železný
Aizstājējs(-i), kas bija klāt galīgajā balsojumā	Bernadette Bourzai, Jan Březina, Emanuel Jardim Fernandes, Francesco Ferrari, Francisca Pleguezuelos Aguilar, Zita Pleštinská, Samuli Pohjamo, Christa Prets, Richard Seeber