ZIŅOJUMS par tirdzniecību ar izejvielām un neapstrādātām precēm

8.4.2008 - (2008/2051(INI))

Starptautiskās tirdzniecības komiteja
Referents: Jens Holm

EIROPAS PARLAMENTA REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS

par tirdzniecību ar izejvielām un neapstrādātām precēm

(2008/2051(INI))

Eiropas Parlaments,

–    ņemot vērā 2002. gada 3. septembra rezolūciju par tirdzniecību un attīstību, lai izskaustu nabadzību[1], 2003. gada 30. janvāra rezolūciju par badu pasaulē un šķēršļiem, kas jānovērš tirdzniecībā ar nabadzīgākajām valstīm[2], 2003. gada 10. aprīļa rezolūciju par krīzi starptautiskajā kafijas tirgū[3], 2006. gada 1. jūnija rezolūciju par tirdzniecību un nabadzību — tirdzniecības politiku izstrāde, lai nodrošinātu tirdzniecības maksimālu ieguldījumu nabadzības mazināšanā[4], 2007. gada 15. februāra rezolūciju par energoresursu cenu pieauguma makroekonomisko ietekmi[5], 2007. gada 22. maija rezolūciju — Eiropa globalizācijas kontekstā — konkurētspējas ārējie aspekti[6], 2007. gada 23. maija rezolūciju par ES atbalstu tirdzniecībai[7] un 2007. gada 29. novembra rezolūciju par tirdzniecību un klimata pārmaiņām[8],

–    ņemot vērā 2000. gada 8. septembra Tūkstošgades deklarāciju, kurā noteikti Tūkstošgades attīstības mērķi (TAM) kā kritēriji, kurus starptautiskā sabiedrība izstrādājusi, lai izskaustu nabadzību, un tās pārskatīto un precizēto variantu, kas pieņemts Apvienoto Nāciju Organizācijas 2005. gada pasaules augstākā līmeņa sanāksmē 2005. gada 14. –16. septembrī,

–    ņemot vērā Klimata pārmaiņu starpvaldību padomes (IPCC) triju darba grupu 2007. gadā publicētos ziņojumus: „Eksakto dabaszinātņu pamats”, „Ietekme, pielāgošana un neaizsargātība” un „Klimata pārmaiņu mazināšana”,

–    ņemot vērā Komisijas paziņojumu Padomei un Eiropas Parlamentam “Lauksaimniecības preču ķēdes, atkarība un nabadzība — priekšlikums ES rīcības plānam” (COM(2004)0089),

–    ņemot vērā Komisijas paziņojumu Padomei, Eiropas Parlamentam, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai „Globālā Eiropa — Konkurence pasaulē. Ieguldījums ES izaugsmes un nodarbinātības stratēģijā” (COM(2006)0567) un „Globālā Eiropa — spēcīgāka partnerība, lai Eiropas eksportētājiem sniegtu piekļuvi tirgum” (COM(2007)0183),

–    ņemot vērā Komisijas paziņojumu Padomei un Eiropas Parlamentam par metālrūpniecības konkurētspēju — ieguldījums ES izaugsmes un nodarbinātības stratēģijā (COM(2008)0108),

–    ņemot vērā 1995. gada 5. septembrī ANO Ceturtajā pasaules konferencē par sievietēm pieņemto Pekinas deklarāciju un rīcības platformu,

–    ņemot vērā 2006. gadā publicēto Pārtikas un lauksaimniecības organizācijas (FAO) ziņojumu “Lopkopības garā ēna”,

–    ņemot vērā Apvienoto Nāciju Organizācijas Tirdzniecības un attīstības konferences (UNCTAD) darbu un gaidāmo UNCTAD XII starptautisko konferenci, kas notiks 2008. gada 20. – 25. aprīlī Akrā, Ganā,

–    ņemot vērā Komisijas 2005. gada 21. decembrī publicēto paziņojumu Padomei, Eiropas Parlamentam, Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai — Tematiskā stratēģija dabas resursu ilgtspējīgai izmantošanai (COM(2005)0670),

–    ņemot vērā G8 augstākā līmeņa sanāksmē pieņemto deklarāciju „Izaugsme un atbildība pasaules ekonomikā”, kas parakstīta 2007. gada 7. jūnijā Hailigendammā, un jo īpaši tās nodaļu „Atbildība par izejvielām — pārredzamība un ilgtspējīga izaugsme”, kurā norādīts, ka „brīvi, pārredzami un atvērti tirgi ir būtiski, lai panāktu vispārēju izaugsmi, stabilitāti un ilgtspējīgu attīstību”,

–     ņemot vērā Augsta līmeņa grupas konkurētspējas, enerģētikas un vides jautājumos 2007. gada 11. jūnija ceturto ziņojumu, kurā izteikts atbalsts tādas izejvielu politikas attīstībai, kuras pamatā ir teicami funkcionējošs brīvs un godīgs pasaules mēroga izejvielu tirgus, izmantojot tirdzniecības politikas instrumentus, jo īpaši starptautiskus daudzpusējus un divpusējus nolīgumus, lai nodrošinātu, ka ES un trešās valstis atbalsta atvērtus un netraucētas konkurences tirgus,

–   ņemot vērā Reglamenta 45. pantu,

–    ņemot vērā Starptautiskās tirdzniecības komitejas ziņojumu (A6‑0134/2008),

A.  tā kā ar izejvielām un neapstrādātām precēm jāsaprot lauksaimniecības pārtikas produkti, neapstrādātas lauksaimniecības preces, metāli, minerāli un enerģētikas produkti, kurus izmanto kā izejvielas rūpniecības preču ražošanā, apstrādāti, neapstrādāti vai pārstrādāti produkti, piemēram, metāllūžņi;

B.  tā kā Eiropas Savienības ekonomika lielā mērā ir atkarīga no izejvielu importa no trešām valstīm, un izejvielu pieejamībai ir izšķiroša nozīme ES konkurētspējā;

C. tā kā nesenā izejvielu cenu pieauguma rezultātā Eiropas Savienībā nav izdevies nodrošināt pietiekamu ekonomisko izaugsmi un tā kā tas apdraud ES konkurētspēju;

D. tā kā ir gaidāms turpmāks cenu pieaugums saistībā ar izejvielu pieprasījumu visā pasaulē; tā kā šo pieaugumu noteiks ekonomiskā izaugsme jaunajās tirgus ekonomikas valstīs;

E.  tā kā iepriekš izejvielu un neapstrādātu preču cenu īstermiņa svārstības ir bijušas ļoti nepastāvīgas, un ar laiku situācija kļūst sliktāka, pārprodukcijas fāzēm nomainoties ar deficīta periodiem, bet turpmāk ir paredzams, ka saglabāsies augstāks cenu līmenis;

F.  tā kā nesenajam cenu pieaugumam starptautiskajos tirgos nedrīkst aizēnot faktu, ka izejvielu un neapstrādātu preču cenas salīdzinājumā ar apstrādāto preču cenām raksturo ilgtermiņa lejupslīdes tendence;

G. tā kā šis cenu pieaugums — jo īpaši, ja to rūpniecības mērķiem noteikušas jaunās tirgus ekonomikas valstis — ir radījis konkurētspējas problēmas ES ražošanas nozarei un ilgtermiņa sarežģījumus, kas saistīti ar izejvielu piegādes drošību;

H. tā kā 95 no 141 jaunattīstības valstīm vismaz 50 % no sava eksporta ieņēmumiem iegūst no neapstrādātu preču eksporta;

I.   tā kā Eiropas Savienība ir galvenā konkurente izejvielu un neapstrādātu preču starptautiskās tirdzniecībā, un šajā sakarā nav mazsvarīgs apstāklis, ka tā ir galvenais izejvielu importētājs;

J.   tā kā Eiropas Savienība tās rūpnieciskā pamata raksturīgāko pazīmju dēļ lielā mērā ir atkarīga no izejvielu importa, lai nodrošinātu Eiropas konkurētspēju un ekonomisko attīstību;

K. tā kā ir daudzi piemēri par trešo valstu politiku un īstenotajiem pasākumiem, kā arī tendencēm radīt šķēršļus, kas kavē brīvu un godīgu piekļuvi izejvielām jaunattīstības valstīs, kā rezultātā tiek ierobežota ES uzņēmumu piekļuve izejvielām un neapstrādātām precēm;

L.  tā kā pētniecības un jauninājumu stiprināšanai ir būtiska nozīme ilgtspējīgu izejvielu piegāžu veicināšanā;

M. tā kā STABEX, SYSMIN un FLEX sistēmas atspoguļo Eiropas Savienības centienus pagātnē un pašlaik, lai atbalstītu jaunattīstības valstis, kuras skar cenu un ienākumu nestabilitāte;

N. tā kā nesenais izejvielu un neapstrādātu preču cenu pieaugums starptautiskajos tirgos radies tāpēc, ka ievērojami pieaudzis pieprasījums jaunajās tirgus ekonomikas valstīs, piemēram, Ķīnā, Indijā un Brazīlijā, mainījušies klimatiskie apstākļi, dažas eksportētājvalstis noteikušas atsevišķus ierobežojošus pasākumus, strauji attīstās biodegvielu un lopkopības produkcijas tirgus, kā arī notiek spekulācijas vērtspapīru tirgū;

O. tā kā sievietes veido pasaules trūcīgo iedzīvotāju ievērojamu vairākumu, kas bieži ir atkarīgas no izejvielu un neapstrādātu preču iegādes, ražošanas un pārstrādes, lai izdzīvotu un nodrošinātu iztiku;

P.  tā kā starptautiskā sabiedrība konstatējusi, ka nepieciešami starptautiski centieni, lai novērstu nabadzību, nosakot konkrētus Tūkstošgades attīstības mērķu pasākumus, kuriem jābūt īstenotiem līdz 2015. gadam; tā kā pietiekama uzmanība jāpievērš neapstrādāto preču jautājuma vitālajam svarīgumam jaunattīstības valstīm;

Q. tā kā dabas resursu ilgtspējīga izmantošana var samazināt nabadzību un veicināt ekonomisko izaugsmi, ja tiek sekmēta laba pārvaldība; tā kā vāja pārvaldība tajās valstīs, kam ir bagātīgi dabas resursi, arī var izraisīt nabadzību, korupciju un konfliktus;

R.  tā kā notiek klimata pārmaiņas, un to cēlonis ir cilvēku darbība; tā kā izejvielu un neapstrādātu preču ieguve, ražošana un pārstrāde rada nozīmīgu siltumnīcas efektu izraisošu gāzu emisiju; tā kā ES rūpniecībā aizvien vairāk tiek noteikti ierobežojumi, lai risinātu šo jautājumu uz tās konkurētspējas rēķina;

S.  tā kā Eiropas Savienībai patlaban nav saskaņotas stratēģijas, lai risinātu tās ekonomikas konkurētspējas problēmas, kuras radījusi palielināta konkurence izejvielu pieejamībā,

Drošas izejvielu piegādes Eiropas Savienībai un izejvielu pieejamības nodrošināšana pasaules tirgos

1.  uzsver brīvas un godīgas izejvielu pieejamības nozīmi, lai sekmētu ES ekonomikas konkurētspēju, jo ES nespēj nodrošināt vairāku izejvielu piegādi no pašu resursiem;

2.  ar bažām norāda, ka perspektīvā pasaules tirgos pieaugs pieprasījums pēc izejvielām; pauž satraukumu par izpētes iespēju robežām tuvākajā nākotnē; norāda ES uzņēmumu ierobežoto iesaistīšanos izejvielu izpētē trešās valstīs;

3.  pauž bažas par tendenci ierobežot izejvielu brīvu pieejamību trešās valstīs, izmantojot tirdzniecību traucējošus pasākumus, tomēr atzīst valstu tiesības ierobežot piekļuvi izejvielām, lai vajadzības gadījumā aizsargātu vidi vai risinātu jautājumus, kas saistīti aar piegāžu ievērojamu deficītu; šīs tiesības jāīsteno saistībā ar citiem iekšzemes pasākumiem;

4.  pauž bažas par to ieguldījumu darbību, kuras mērķis ir nodrošināt izejvielu labāku pieejamību, kas neatbilst ne brīvas un godīgas konkurences standartiem, ne labas pārvaldības un ilgtspējības principiem;

5.  lūdz Komisiju veicināt ieguldījumus pētniecībā un attīstībā to tehnoloģiju jomā, kas ir saistītas ar izejvielu pārstrādi un efektīvu un ekonomisku izmantošanu; aicina Komisiju un dalībvalstis saistībā ar pētniecības pasākumiem pievērst lielāku uzmanību šī mērķa sasniegšanai;

6.  mudina Komisiju arī turpmāk risināt jautājumus par izejvielu tirgu brīvu un godīgu pieejamību saistībā ar Pasaules Tirdzniecības organizācijas (PTO) darbību, jo īpaši saistībā ar patlaban notiekošo Dohas sarunu kārtu; lūdz Komisiju aktīvi īstenot mērķi, kas izejvielu nozarē paredz tirdzniecību traucējošu pasākumu daudzpusēju atcelšanu, vienlaicīgi pilnībā ievērojot ierobežojumus, kas noteikti, lai veicinātu vismazāk attīstīto valstu izaugsmi;

7.  lūdz Komisiju visās divpusējās sarunās par brīvās tirdzniecības nolīgumiem vai pievienošanos PTO pievērst lielāku uzmanību jautājumam par izejvielu tirgu brīvu un godīgu pieejamību; nosaka mērķi par atteikšanos no visiem tirdzniecību traucējošiem pasākumiem izejvielu, kas tā svarīguma dēļ jāiekļauj visos iespējamajos nolīgumos, pilnībā respektējot uzdevumus attīstības jomā; uzsver, ka šis mērķis būs svarīgs kritērijs, Eiropas Parlamentam novērtējot visus iespējamos nolīgumus;

8.  Lūdz Komisiju izejvielu jautājumu iekļaut tirgus piekļuves stratēģijā; atzinīgi vērtē apspriedes par izejvielu piegādi; aicina Komisiju izstrādāt saskaņotu stratēģiju par izejvielu piegādi; lūdz iesaistīt Eiropas Parlamentu visos darbības posmos;

Iespēja jaunattīstības valstīm un īpaši vismazāk attīstītām valstīm gūt peļņu no izejvielām

9.  izsaka nožēlu, ka daudzas jaunattīstības valstis aprobežojas ar izejmateriālu un neapstrādātu preču ražošanu un eksportu, kuru nepastāvīgās cenas ilgtermiņā samazinājušās, kas rada nopietnu šķērsli nabadzības mazināšanai, kā arī tūkstošgades attīstības mērķu īstenošanai, bet atzīst, ka pieaugošās neapstrādātu preču cenas ir sekmējušas ievērojamus uzlabojumus dažu to jaunattīstības valstu ārējo maksājumu bilancē, kuras ir atkarīgas no pamatproduktiem; uzsver ražotājvalstu iespējas, kas ļauj tām pašām veikt izejmateriālu krājumu izpēti un īstenot pārvaldību, ja tiek ievēroti pamatnoteikumi par pārredzamību un godīgu konkurenci;

10. aicina Komisiju mēģināt efektīvi novērst traucējumu iemeslus, mērķtiecīgi ietverot šos jautājumus divpusējās apspriedēs un sarunās, kā arī veicināt jauno PTO noteikumu izstrādi daudzpusējā līmenī;

11. atbalsta pašreizējos centienus jaunattīstības valstīs dažādot to ekonomiku un attīstīt ekonomisko darbību ražošanas procesa progresīvākās fāzēs, iekļaut arī apstrādi un realizāciju, uzlabot kvalitāti, ražīgumu un preču ražošanu, kurām augstāka pievienotā vērtība; mudina Komisiju atbalstīt atsevišķo valstu preču attīstības un diversifikācijas stratēģijas ar atbalstu no Eiropas Attīstības fonda, ja nepieciešams;

12. uzskata, ka īpaša nozīme reģionālo jāpiešķir ekonomikas sistēmu izveidei un ciešākai reģionālajai sadarbībai jaunattīstības valstu starpā, lai panāktu šo valstu ilgtspējīgu ekonomisko attīstību; šajā sakarā uzsver, cik svarīga ir tirdzniecība starp dienvidu valstīm, lai panāktu šo valstu ekonomisko attīstību;

13. uzskata, ka ilgtermiņā ir jāveicina reģionālā ekonomiskā un tirdzniecības sadarbība, kuras rezultātā varētu noslēgt brīvās tirdzniecības nolīgumus; vienlaikus norāda, ka dažādās reģionālās situācijās brīvās tirdzniecības nolīgumu noslēgšanā rodas sarežģījumi; uzskata, ka Eiropas un Vidusjūras reģiona valstu brīvās tirdzniecības nolīgumiem jāpiešķir prioritāte, ņemot vērā izejvielu tirdzniecības nozīmi šajā reģionā;

14. mudina jaunattīstības valstis un jo īpaši mazattīstības valstis nodrošināt nepieciešamās investīcijas un konsolidēt ekonomisko diversifikāciju, nostiprinot infrastruktūru un uzlabojot institucionālo spēju, sekmējot labu pārvaldību saistībā ar ekonomiskās attīstības pārvaldību, kā arī atvieglinot mazo ražotāju ražoto preču piekļuvi vietējiem tirgiem un izplatīšanu tajos, kas arī stiprinās reģionālo integrāciju un ekonomikas, mudina Komisiju izmantot tirdzniecībai paredzēto atbalstu kā svarīgu instrumentu tehnoloģiju nodošanas mehānismu izstrādei un pašreizējo mehānismu nostiprināšanai, it īpaši kā līdzekli klimata pārmaiņu pārvaldīšanai; lūdz Komisiju veicināt to ieņēmumu pārredzamību, ko gūst no izejvielu tirdzniecības, izmantojot tādas programmas kā Ieguves rūpniecības pārredzamības iniciatīvu (EITI);

15. mudina Komisiju un ES uzņēmumus veicināt videi nekaitīgu tehnoloģiju izplatīšanu un izdarīt ieguldījumus šajā jomā;

16. atzīst, ka Dohas attīstības programmas sarunas ievērojami samazinās tarifu eskalāciju; norāda, ka Eiropas Savienība jau ir atteikusies no lauksaimniecības produktu tarifu piemērošanas vismazāk attīstītajām valstīm (izmantojot iniciatīvu „Viss, izņemot ieročus”) un daudzām ĀKK valstīm (izmantojot ekonomisko partnerattiecību nolīgumus), kā arī atbalsta jaunattīstības valstis, identificējot un ieviešot noteikumus par īpašām precēm un efektīviem drošības mehānismiem to tirgu un produkcijas ilgtspējībai;

17. lūdz Eiropas Savienības dalībvalstis, kā arī to partnerus visā pasaulē, tostarp jaunās tirgus ekonomikas valstis, ratificēt galvenos Starptautiskās Darba organizācijas (ILO) darba standartus un atbilstošās Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) vadlīnijas, jo īpaši attiecībā uz izejvielu izpēti un pārstrādi; uzskata, ka pilsoniskās sabiedrības un valstu parlamentu iesaistīšana ir būtiski svarīga, lai nodrošinātu ekoloģiski un sociālekonomiski ilgtspējīgu attīstību;

18. aicina Komisiju ieviest visaptverošu un līdzsvarotu stratēģiju attiecībā uz izejvielu pieejamību, ņemot vērā gan ES rūpniecības uzņēmumu, gan jaunattīstības valstu intereses;

19. aicina Komisiju pārskatīt tās piemērojamo kompensējošo finansējumu sistēmu FLEX, lai nodrošinātu, ka tā ir atbilstoša un efektīva, atbalstot jaunattīstības valstis un jo īpaši vismazāk attīstītās valstis; uzskata, ka ir nepieciešami atbilstoši pasākumi, kas jāīsteno valsts līmenī , lai atbalstītu Apvienoto Nāciju Organizācijas Konferences par tirdzniecību un attīstību (UNCTAD) darbu;

20. aicina Komisiju vākt datus un apkopot statistiku par izejvielu un neapstrādātu preču starptautisko tirdzniecību reālā izteiksmē; uzskata, ka ir jāgūst skaidrs priekšstats par tādu izejvielu un neapstrādātu preču pasaules tirdzniecības plūsmām, neņemot vērā pilnībā spekulatīvus darījumus, lai tādējādi mērķtiecīgāk izmantotu ekonomikas politikas pasākumus;

21. atzīst, ka lauksaimniecības pārtikas produktu un lauksaimniecības preču tirdzniecības liberalizācija sīkzemniekiem jaunattīstības valstīs un jo īpaši vismazāk attīstītajās valstīs izraisījusi daudz jaunas problēmas; tā kā sīkzemnieki galvenokārt ir sievietes, tas viņas var nesamērīgi negatīvi ietekmēt, ja viņas nespēs tikt galā ar ārējo konkurenci;

22. atbalsta jaunattīstības valstis centienos nodrošināt pārtikas pieejamību vietējiem iedzīvotājiem; uzskata, ka jāturpina nostiprināt dzīvotspējīgu politisko telpu, lai veicinātu valstu noteikumus un pasākumus šīs nozares attīstībai, kā arī atbalstītu sievietes, kas veic galveno pienākumu — savu ģimeņu un vietējās sabiedrības nodrošināšanu ar pārtiku;

23. aicina Padomi un Komisiju nodrošināt, lai Eiropas Savienības parakstītie daudzpusējie, reģionālie un divpusējie tirdzniecības nolīgumi atbilstu mērķim par ilgtspējīgu attīstību; aicina Komisiju veikt nepieciešamos likumdošanas pasākumus, lai nodrošinātu tās tirdzniecības ilgtspējīgas ietekmes novērtējumu (SIA) integrāciju Eiropas Savienības tirdzniecības politikas izstrādē, it īpaši no klimata, dzimumu un ilgtspējīgas attīstības perspektīvas;

24. atzinīgi vērtē Komisijas izteikumu par to, ka tā 2008. gadā tā iesniegs paziņojumu, kura mērķis būs uzlabot nosacījumus saistībā ar minerālu un otrreizējo izejvielu ilgtspējīgu pieejamību ES un starptautiskā līmenī;

25. norāda uz pieaugušo kritiku, kas saistīta ar ieguvumu ekonomiskas un vides jomā no biodegvielas ražošanas ; aicina Komisiju veicināt pētniecību un jauninājumus saistībā ar ilgtspējīgu izejvielu piegādi, izmantojot efektīvu resursu ieguvi un attīstību, kā arī efektīvi izlietojot un reģenerējot materiālus;

26. uzskata, ka izejvielu un neapstrādātu preču ieguvei, savākšanai un ražošanai jānotiek saskaņā ar ilgtspējības principu, ievērojot ekosistēmu dabiskos procesus, nevis mainot tos;

27. mudina Komisiju pastiprināt centienus panākt starptautisku nolīgumu par konfliktu resursiem, kura galvenais mērķis būtu aizliegt visu to resursu tirdzniecību, kas stimulē bruņotus konfliktus vai rodas no tiem, tajā pašā laikā neatlaidīgi pieprasa izstrādāt regulu, kas aizliedz konflikta resursu tirdzniecību un realizāciju Eiropas Savienībā un mudina visas valstis, kas iesaistītas dimantu tirdzniecībā, pilnībā atbalstīt Kimberlijas sertifikācijas shēmu starptautiskajai tirdzniecībai ar neapstrādātajiem dimantiem; aicina veicināt pārredzamību, izmantojot Ieguves rūpniecības pārredzamības iniciatīvu (EITI) un citas iniciatīvas;

28. atkārto savu aicinājumu Komisijai un Padomei veicināt godīgu tirdzniecību un citas neatkarīgi uzraudzītas tirdzniecības iniciatīvas, kas palīdz attīstīt sociālos un vides standartus, atbalstot mazos un marginalizētos ražotājus jaunattīstības valstīs, mudina valsts iestādes Eiropas Savienībā integrēt godīgas tirdzniecības un ilgtspējības kritērijus tās rīkotajos atklātajos konkursos, kā arī iepirkumu politikā;

29. pauž bažas, ka zemes resursu pieaugoša daļa tiek izmantota lopu audzēšanai; atgādina ANO pārtikas un lauksaimniecības organizācijas 2006. gada novembra ziņojumu „Lopkopības garā ēna”, kurā novērtēts, ka gaļas rūpniecība un lopu audzēšana izraisa 18 % no pasaules kopējās siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisijām, kas paātrina arī mežu izciršanu jaunattīstības valstīs; aicina Komisiju veikt nepieciešamos pasākumus šajā nozarē, kā arī saistībā ar starptautiskajām sarunām par klimata pārmaiņām izveidot stimulējošus mehānismus, lai novērstu mežu izciršanu;

30. uzskata, ka ieguves rūpniecības pārredzamības iniciatīva (EITI), kuras mērķis ir stiprināt pārvaldību, uzlabojot pārredzamību un atbildību ieguves nozarē, ir jāīsteno visā pasaulē, lai jaunattīstības valstīm nodrošinātu labākas iespējas saņemt līdzvērtīgu cenu par saviem dabas resursiem;

31. uzsver, ka augstas naftas cenas pastiprina nepieciešamību enerģētikas politikā izmantot steidzamu un atšķirīgu pieeju, kuras mērķis ir uzlabot energoefektivitāti un palielināt citu enerģijas avotu, starp tiem arī atjaunīgo enerģijas avotu, izmantošanu;

32. saprot, ka klimata pārmaiņas visasāk skars sabiedrības, kas jau saskaras ar ievērojamām sociālām un ekonomiskām problēmām; izprot, ka sievietes ir īpaši neaizsargāta grupa; mudina pielikt pūliņus, lai pielāgotos vietējam līmenim, izmantojot atbilstošu finanšu un tehnisko starptautisko palīdzību;

33. pauž bažas, ka Ķīna neļauj ārvalstu uzņēmumiem iegādāties kontrolpaketi tādās nozarēs kā tērauda rūpniecība un ir ieviesusi dažādus mehānismus, kas ierobežo metālu izejvielu eksportu vai nodrošina valdības atbalstu šo izejvielu iegādei no ārējiem avotiem; atzīst, ka šāda prakse rada nopietnus sarežģījumus ES rūpniecībai un tie ir jārisina, izmantojot visus pieejamos instrumentus, tostarp arī ciešāku dialogu;

34. norāda, ka dažu jauno tirgus ekonomikas valstu, īpaši Ķīnas, jaunajai tirdzniecības politikai, meklējot izejvielas visā pasaulē, īpaši Āfrikā, ir lielākā, turklāt negatīva, ietekme attiecībā uz ES piekļuvi neapstrādātām precēm šajā kontinentā, jo tiek izmantota piekļuve, kuras pamatā ir dalībvalstu „viens pret vienu” attiecības, neņemot vērā atsauces uz cilvēktiesībām, korporatīvo sociālo atbildību, kā arī vides un sociālajiem standartiem;

35. atzinīgi vērtē Komisijas iniciatīvu turpināt visu pašreizējo instrumentu izmantošanu, lai novērstu tādu tirdzniecības praksi kā starptautisku tirdzniecības nolīgumu pārkāpšanu, kā tas norādīts iepriekš minētajā paziņojumā COM(2008)0108;

36. uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei un Komisijai, kā arī dalībvalstu valdībām un parlamentiem un attiecīgajām starptautiskajām organizācijām, piemēram, UNCTAD, PTO, Pasaules Bankai, Kopējam plaša patēriņa preču fondam (CFC) un ANO Pārtikas un lauksaimniecības organizācijai (FAO).

• [1]  OV C 272 E, 13.11.2003, 277. lpp.
• [2]  OV C 39 E, 13.2.2004, 79. lpp.
• [3]  OV C 64 E, 12.3.2004, 607. lpp,
• [4]  OV 298 E, 8.12.2006., 261. lpp.
• [5]  OV 287 E, 29.11.2007., 548. lpp.
• [6]  Pieņemtie teksti, P6_TA(2007)0196.
• [7]  Pieņemtie teksti, P6_TA(2007)0203.
• [8]  Pieņemtie teksti, P6_TA(2007)0576.

PASKAIDROJUMS

Tūkstošgades attīstības mērķi (TAM), kurus ANO pieņēma 2000. gadā, bija daudzsološs pasaules līderu apliecinājums pasaules nabadzīgajiem. Piecpadsmit gadu laikā jāsasniedz astoņi mērķi, kas ievērojami uzlabotu pasaules nabadzīgāko valstu un tautu stāvokli. Nolūks bija iznīcināt galējo nabadzību un palielināt vienlīdzību starp vīriešiem un sievietēm. Turklāt visiem bērniem jādod iespēja iegūt pamatizglītību, kā arī jāaptur AIDS izplatība. Dažādie mērķi tika precizēti ar kontrolskaitļiem, lai padarītu iespējamu darba norises nepārtrauktu novērtējumu.

Pirmajam izvērtējumam laiks pienāca 2005. gadā, jo bija pagājusi trešā daļa no paredzētā laika. Septembrī ANO sapulcējās uz īpašu sesiju. No sanāksmes izrietēja — lai gan zināms progress sasniegts, vajadzīgi ievērojami pūliņi, lai mērķus varētu sasniegt līdz 2015. gadam. It īpaši tas attiecas uz pasaules nabadzīgākajām valstīm.

Iespējas sasniegt tūkstošgades mērķus ir atkarīgas no dažādiem faktoriem. Vajadzīgas gan starptautiskas iniciatīvas, gan pasākumi valsts mērogā, kurus var veikt atsevišķās valstīs. Citiem vārdiem sakot, nav tāda patenta, ko pasaules līderi varētu izmantot, lai izskaustu nabadzību.

Straujas klimata pārmaiņas ir vislielākais drauds TAM sasniegšanā. Lai gan industrializētā pasaule ir atbildīga par vēsturisko siltumnīcefekta gāzu emisiju lielāko daļu, visnopietnāk tiek skartas jaunattīstības valstis. Plūdi, sausums un krasas laika pārmaiņas jau tagad ir fakts, ko izraisījusi globālā sasilšana.

IPCC 2007. gada novembrī ceturtā novērtējuma ziņojuma pēdējā daļā ir norādīts, ka siltumnīcefekta gāzu emisijas līdz 2020. gadam jāsamazina par 25-40 %, kas tika uzsvērts arī Bali 2007. gada decembrī. Visi politikas virzieni jāsaskaņo, lai veiktu pasākumus, kas vajadzīgi lielai siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanai. Īstenojot tirdzniecības politiku, jāuzņemas atbildība par cīņu pret klimata pārmaiņām; nevajadzīgas emisijas jāsamazina un jāatrod politikas instrumenti, lai atvieglotu ”zaļo preču” (jaunas tehnoloģijas utt.) tirdzniecību. ES jāuzņemas vadība cīņā pret klimata pārmaiņām.

Tomēr lielā mērā tas ir atkarīgs no finansējuma un pieejas dažādiem resursiem. To var darīt, izmantojot starptautiskus pārvedumus no pasaules bagātajiem rajoniem uz nabadzīgajiem rajoniem atbalsta un atbilstošu attīstības iniciatīvu formā. Tomēr tas ir atkarīgs arī no plašas nabadzīgo valstu parādu norakstīšanas. Tagad no ASV, ES un dažām citām bagātām valstīm vairs nav vajadzīga retorika un solījumi: ir jātur jau dotie solījumi. Tā būs efektīvs pamudinājums globālajam darbam, lai sasniegtu TAM.

Cits izšķirošs solis būtu radīt un uzlabot apstākļus labklājības un resursu radīšanai vietējā līmenī jaunattīstības valstīs. Tad kļūst skaidrs, cik svarīga izejvielu tirdzniecība ir attīstībai. Ļoti liela jaunattīstības valstu daļa pašlaik ir lielā mērā atkarīga no vienas vai dažu izejvielu, piemēram, kafijas vai kakao, eksporta.

Šādu produktu cenas kādu laiku ir pakļautas stagnācijai, it īpaši salīdzinājumā ar rūpniecisko produktu vai ražošanas līdzekļu cenām. Tas nozīmē, ka daudzu jaunattīstības valstu eksporta ienākumi samazinās, tajā pašā laikā imports kļūst dārgāks.

Papildus vispārējai cenu stagnācijai cita ļoti svarīga izejvielu tirdzniecības īpatnība ir īstermiņa cenu svārstīšanās, kas notikusi vairākos tirgos. Dažos gadījumos tas nozīmēja, ka preces cena ļoti strauji pieauga vai krita tikai dažu mēnešu laikā. Šo svārstīšanos daļēji izraisa ražošanas grūtības, kuru cēlonis ir laika apstākļu maiņa un/vai tehnoloģiski jauninājumi, kas mainījuši ražošanas vai transporta sistēmas.

Jaunattīstības valstij, kur ievērojama valsts ieņēmumu daļa ir atkarīga no vienas vai dažu izejvielu eksporta, šīs krasās cenu un ieņēmumu svārstības var radīt lielas problēmas. Tam ir ķēdes reakcijas sekas uz valsts plānošanu un valsts izdevumiem. Turklāt arī galvenajiem ražotājiem tas var apgrūtināt plānošanu vai to, kādus ieguldījumus paredzēt.

Tikai pēdējos gados izejvielu cenas sāka stipri pieaugt. Šo tendenci lielā mērā izraisījis krasais patēriņa pieaugums no tādām jaunās tirgus ekonomikas valstīm kā, piemēram, Ķīna, ražošanas problēmas, kas radušās klimata pārmaiņu dēļ, un graudaugu izmantošana lopbarībai vai biodegvielai.

Turklāt neskaidras ir arī turpmākās izredzes. Ja ASV ekonomikā sākas lejupslīde vai Ķīnas rūpniecībā atklājas vairākas šaurās vietas, situācija var strauji mainīties. Tas ietekmēs arī izejvielu tirdzniecību. Straujas pārmaiņas var arī rasties kā rezultāts spekulācijām ar izejvielām, kas arī notiek starptautiskajos tirgos, un tas var vai nu paaugstināt atsevišķu preču cenas, vai saglabāt vienā līmenī.

No attīstības viedokļa izejvielu tirdzniecība priekšplānā izvirza vairākus jautājumus. To vidū ir nepārtraukta vajadzība stabilizēt ienākumus, ņemot vērā cenu svārstības un tādējādi palielināt paredzamību ražotājās valstīs. Šim nolūkam var izmantot daudzus dažādus politikas instrumentus. Viena iespēja ir izstrādāt starptautisku finanšu sistēmu ienākumu stabilizēšanai atsevišķās eksportētājās valstīs. Svarīgu pieredzi šajā jomā var iegūt no ES FLEX sistēmas, kas dod atbalstu Āfrikas, Karību un Klusā okeāna valstīm, un darba, ko veic UNCTAD un citi.

Cits aspekts ir vajadzība samazināt atkarību no izejvielu eksporta, atbalstot ekonomikas diversifikāciju atsevišķās jaunattīstības valstīs. Progresīvākas ražošanas sistēmas, kas padarītu iespējamu preču ar augstāku pievienoto vērtību ražošanu un apstrādi, radītu lielāku labklājību un paredzamākus ienākumus. Saistībā ar to lielāks atbalsts jāsniedz vietējām diversifikācijas stratēģijām un reģionālajai integrācijai un ieguldījumiem.

Šajā ziņā lauksaimniecībai it īpaši ir ļoti svarīga nozīme. Daudzās nabadzīgajās valstīs lauksaimniecība ir galvenā nozare, kas rada visa veida nodarbinātību un nodrošina ar pārtiku valsts iedzīvotājus. Ieguldījumiem un iniciatīvām lauksaimniecības nozarē var būt svarīga ietekme uz jaunattīstības valstu sociālo ekonomiku. Tām būtu ievērojama ietekme uz sievietēm, kurām bieži ir galvenā loma vietējā lauksaimniecībā.

Tikai septiņi gadi atlikuši, lai sasniegtu TAM 2015. Laiks nestāv uz vietas. Tajā pašā laikā veicamo attīstības darbu apgrūtina ar klimata pārmaiņām saistītie riski. Vajadzīgi turpmāki pūliņi un vairāk resursu. Vajadzīga gan starptautiska sadarbība, gan spējas veikt pasākumus valstu līmenī. Bet straujās pārmaiņas, kuras mēs pašlaik redzam starptautiskajos izejvielu tirgos, uzsver vajadzību pēc rīcības, ievērojot ilgtspējīgu attīstību un globālo solidaritāti.

KOMITEJAS GALĪGAIS BALSOJUMS

Pieņemšanas datums	27.3.2008
Galīgā balsojuma rezultāti	+: –: 0:	23 1 0
Deputāti, kas bija klāt galīgajā balsošanā	Daniel Caspary, Françoise Castex, Christofer Fjellner, Béla Glattfelder, Ignasi Guardans Cambó, Jacky Hénin, Syed Kamall, Marusya Ivanova Lyubcheva, Erika Mann, David Martin, Vural Öger, Georgios Papastamkos, Peter Šťastný, Robert Sturdy, Gianluca Susta, Iuliu Winkler
Aizstājējs(-a/-i/-as), kas bija klāt galīgajā balsošanā	Jean-Pierre Audy, Harlem Désir, Jens Holm, Sajjad Karim, Rovana Plumb, Zuzana Roithová, Zbigniew Zaleski
Aizstājējs(-a/-i/-as) (178. panta 2. punkts), kas bija klāt galīgajā balsošanā	Sepp Kusstatscher