ZIŅOJUMS par ES vēlēšanu novērošanas misijām — mērķi, prakse un uzdevumi nākotnē

9.4.2008 - (2007/2217(INI))

Ārlietu komiteja
Referenti: Véronique De Keyser, José Ignacio Salafranca Sánchez-Neyra
Ziņojuma projektu sagatavoja (*) :
Jürgen Schröder, Attīstības komiteja
(*) Komiteju iesaistīšanas procedūra – Reglamenta 47. pants

EIROPAS PARLAMENTA REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS

par ES vēlēšanu novērošanas misijām: mērķi, prakse un uzdevumi nākotnē

(2007/2217(INI))

Eiropas Parlaments,

– ņemot vērā Vispārējo cilvēktiesību deklarāciju un Starptautisko paktu par civilajām un politiskajām tiesībām, jo īpaši tā 25. pantu,

– ņemot vērā Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvenciju, EDSO saistības, par kurām vienojās Kopenhāgenā 1990. gadā un Stambulas augstākā līmeņa sanāksmē 1999. gadā, kurā visas EDSO dalībvalstis apņēmās uz savām vēlēšanām uzaicināt starptautiskos novērotājus, jo īpaši Demokrātisku iestāžu un cilvēktiesību biroju (ODIHR), kā arī ievērot Āfrikas Cilvēktiesību un tautu tiesību hartu un Amerikas Cilvēktiesību konvenciju,

– ņemot vērā Deklarāciju par starptautiskās vēlēšanu novērošanas principiem un Starptautisko vēlēšanu novērotāju rīcības kodeksu, ko apstiprināja ANO 2005. gada 27. oktobrī Ņujorkā,

– ņemot vērā visas vienošanās starp ES un trešām valstīm un šajās vienošanās iekļautās klauzulas par cilvēktiesībām un demokrātiju,

– ņemot vērā ES līguma 3., 6. un 11. pantu un EK līguma 3., 177., 179. pantu un 181.a punktu,

– ņemot vērā Eiropas Savienības Pamattiesību hartu, ko pasludināja 2007. gada 12. decembrī Strasbūrā,

– ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 20. decembra Regulu (EK) Nr. 1889/2006 par finanšu instrumenta izveidi demokrātijas un cilvēktiesību atbalstam visā pasaulē[1] (Eiropas Iniciatīva demokrātijai un cilvēktiesībām (EIDHR)),

– ņemot vērā Komisijas 2000. gada 11. aprīļa paziņojumu par ES palīdzību vēlēšanās un to uzraudzību,

– ņemot vērā 2001. gada 15. marta rezolūciju par Komisijas paziņojumu par ES palīdzību vēlēšanās un to uzraudzību[2],

– ņemot vērā ES pamatnostādnes par vēlēšanu uzraudzību[3] un ES pamatnostādnes par kopējiem kritērijiem vēlēšanu novērotāju atlasei[4],

– ņemot vērā Padomes dokumentu par palīdzību vēlēšanās un to uzraudzību[5],

– ņemot vērā 2002. gada 25. aprīļa rezolūciju par Komisijas paziņojumu par Eiropas Savienības lomu cilvēktiesību un demokratizācijas veicināšanā trešās valstīs[6],

– ņemot vērā ES gada pārskatus par cilvēktiesībām,

– ņemot vērā Eiropas Parlamenta gada ziņojumus par cilvēktiesību stāvokli pasaulē,

– ņemot vērā ĀKK un ES Apvienotās parlamentārās asamblejas 2007. gada 21. novembra rezolūciju par vēlēšanām un vēlēšanu procesiem ĀKK un ES valstīs[7],

– ņemot vērā Priekšsēdētāju konferences 2001. gada 8. novembra lēmumu, ar ko izveido Vēlēšanu koordinēšanas grupu (VKG)[8], 2005. gada 12. maija lēmumu par īstenošanas noteikumiem, ar kuriem reglamentē vēlēšanu novērošanas misijas[9], 2006. gada 21. septembra lēmumu par īstenošanas noteikumiem, ar kuriem reglamentē delegāciju darbu[10] un 2006. gada 8. jūnija lēmumu par pamatnostādnēm Eiropas Parlamenta vēlēšanu novērošanas delegācijām[11],

– ņemot vērā sākotnējos paziņojumus un nobeiguma ziņojumus par ES vēlēšanu novērošanas misijām un tā vēlēšanu novērošanas delegāciju ziņojumus,

– ņemot vērā VKG gada pārskatus,

– ņemot vērā Reglamenta 45. pantu,

–   ņemot vērā Konstitucionālo jautājumu komitejas ziņojumu un Attīstības komitejas atzinumu (A6-0138/2008),

A. tā kā vēlēšanas ir jāorganizē saskaņā ar starptautiski atzītiem standartiem;

B.  tā kā Vispārējā cilvēktiesību deklarācijā ir noteikts, ka katram pilsonim vajadzētu būt tiesīgam, aizklāti balsojot, ievēlēt brīvi izvēlētus pārstāvjus periodiskās un nefalsificētās vēlēšanās, kam jānotiek uz vispārēju un vienlīdzīgu vēlēšanu tiesību pamata; šīs tiesības ir noteiktas arī visos citos starptautiskajos un reģionālajos cilvēktiesību dokumentos, kā arī ir būtisks patiesas demokrātijas elements, kuru Eiropas Savienība atbalsta savos Līgumos;

C. tā kā vēlēšanu novērošana sekmē vispārēju cilvēka pamattiesību veicināšanu un aizsardzību, respektīvi, civiltiesības un politiskās tiesības; un tā kā patiesi demokrātisks vēlēšanu process paredz vārda brīvības ievērošanu un brīvus plašsaziņas līdzekļus, tiesiskuma, tiesību dibināt politiskas partijas un sacensties par valsts amatpersonas pienākumu pildīšanu, nediskriminācijas un vienlīdzīgu tiesību visiem pilsoņiem, kā arī citu tādu cilvēka pamattiesību un brīvību ievērošanu, kuras EDSO dalībvalstis ir apņēmušās aizsargāt un veicināt;

D. tā kā starptautiskās vēlēšanu novērošanas mērķis ir vēlēšanu procesa likumīguma stiprināšana, palielinot sabiedrības uzticēšanos vēlēšanām, nepieļaujot vēlēšanu rezultātu viltošanu un atklāt to, kad tā rodas, kā arī analizējot, ziņojot un izvirzot ieteikumus visu vēlēšanu procesa aspektu uzlabošanai, pilnībā sadarbojoties ar mītnes zemi, jebkādu nesaskaņu atrisināšana un cilvēktiesību aizsardzība;

E.  tā kā vēlēšanu novērošana jaunās un attīstošās demokrātiskās valstīs ir ES prioritāte, kas parāda tās apņemšanos atbalstīt jaunās demokrātiskās valstis un valstis, kuras virzās pretim demokrātijai, lai veidotu stabilas demokrātiskās struktūras;

F.   tā kā, ņemot vērā 1999. gada 1. aprīlī Strasbūrā pieņemto ĀKK un ES Apvienotās parlamentārās asamblejas rezolūciju par ĀKK valstu un ES sadarbību un ES iesaistīšanos vēlēšanu procesā ĀKK valstīs, kā arī par Apvienotās asamblejas nozīmi[12], nabadzības samazināšanai, kas ir viens no ES attīstības politikas galvenajiem mērķiem, ir nepieciešama līdzdalības demokrātija, kā arī atbildīgas un nekorumpētas valdības,

G. tā kā, ņemot vērā 2000. gada 23. jūnijā Kotonū noslēgto Partnerattiecību nolīgumu starp Āfrikas, Karību jūras reģiona un Klusā okeāna valstu grupas locekļiem, no vienas puses, un Eiropas Kopienu un tās dalībvalstīm, no otras puses[13] (Kotonū nolīgums), ĀKK valstu un ES partnerattiecību mērķis ir aktīvi veicināt cilvēktiesības, demokratizācijas procesus, tiesiskuma stiprināšanu un labu pārvaldi,

H. tā kā 2005. gadā ANO aizgādībā tika pieņemta Deklarācija par starptautiskās vēlēšanu novērošanas principiem un Starptautisko novērotāju rīcības kodekss, ko apstiprināja gan Komisija, gan Parlaments, kā arī 32 citas starptautiskas valsts un nevalstiskas organizācijas;

I.   tā kā minētajā deklarācijā uzsvērtie principi paredz pilnu kontroli, neatkarību un objektivitāti, pārredzamību un publicitāti, profesionalitāti, analīzi un konsultēšanu, mītnes valsts suverenitātes ievērošanu, arī vajadzību saņemt novērošanas uzaicinājumu, sadarbību dažādu novērošanas organizāciju starpā un neapšaubāmi nedemokrātisku vēlēšanu procesu atzīšanu par nelikumīgiem;

J.   tā kā kopš iepriekš minētā Komisijas paziņojuma pieņemšanas 2000. gada 11. aprīlī uz 32 valstīm Āfrikā, Āzijā un Latīņamerikā ir nosūtītas vairāk nekā 50 ES vēlēšanu novērošanas misijas; tā kā tomēr ir acīmredzami, ka daudz mazāks skaits ES vēlēšanu novērošanas misiju ir nosūtītas uz Vidusjūras reģiona dienvidu valstīm;

K. tā kā ar EIDHR ietvaros ES vēlēšanu novērošanas misijām katru gadu tiek piešķirti vairāk nekā EUR 30 miljoni;

L.  tā kā konkrētā valstī, kurā ir notikušas vēlēšanas, demokrātiski ievēlētam parlamentam ir ierobežota vērtība, ja šai iestādei nav ievērojamu pilnvaru un ja izpildvaras ietekme uz to ir pārāk liela;

M. tā kā ES vēlēšanu novērošanas jomā nākotnē vēl jārisina daži būtiski jautājumi, piemēram, elektroniskās balsošanas nozīmes pieaugums;

N. tā kā iepriekšminētais Komisijas 2000. gada 11. aprīļa paziņojums par bija pagrieziena punkts ES pieejā vēlēšanu novērošanai, nosakot vispusīgu metodoloģiju, kas aptver visu vēlēšanu procesu no pirmsvēlēšanu posma līdz pēcvēlēšanu posmam un kas ir bijusi veiksmīga, un ar kuras palīdzību ES ir kļuvusi par vadošo organizāciju starptautiskās vēlēšanu novērošanas jomā;

O. tā kā ES vēlēšanu novērošanas misiju nosūtīšana ir ES ārpolitikas galvenais elements un it īpaši kopā ar palīdzību vēlēšanās veido nozīmīgu instrumentu vēlēšanu atbalstam, ņemot vērā ES apņemšanos veicināt demokrātijas vērtības, attīstību un mieru;

P.  tā kā veiksmīgas vēlēšanas var notikt tikai tad, ja sabiedrībā tiek ilgtermiņā nostiprinātas demokrātiskās vērtības, ņemot vērā nepieciešamību panākt Eiropas konsensu par demokrātijas veicināšanu, notiek vēlētāju un pilsoniskās sabiedrības izglītošana, ir izveidoti stipri cilvēktiesību atbalsta mehānismi, pastāv neatkarīga un plurālistiska pilsoniskā sabiedrība un likumdevēja vara ir nodalīta no izpildvaras;

Q. tā kā vēlēšanu novērošana ir ilgtermiņa process, kas sastāv no trīs posmiem — pirmsvēlēšanu posma, vēlēšanu dienas un pēcvēlēšanu posma, un tā kā katrs no šiem periodiem ir rūpīgi un objektīvi jāanalizē, pamatojoties uz tiešiem datiem;

R.  tā kā, lai gan šo trīs periodu novērošanu var vadīt dažādi novērotāji, novērošanai ir jābūt vienotai un labi koordinētai;

S.  tā kā deputātu un bijušo deputātu ieguldījums vēlēšanu novērošanā ir neapšaubāmi un papildina ES vēlēšanu novērošanas misiju sniegto ieguldījumu, tomēr tie vieni paši nevar sniegt precīzu vēlēšanu procesa vērtējumu;

T.  tā kā Parlamentam ir vadošā loma ES vēlēšanu novērošanas misijās, jo Eiropas Parlamenta deputātu izvirza par galveno novērotāju un vairumā gadījumu Eiropas Parlamenta vēlēšanu novērošanas delegācija tiek pilnībā iekļauta ES vēlēšanu novērošanas misiju struktūrā;

U. tā kā ES vēlēšanu novērošanas misijām ir vajadzīgi saskaņotāki un vispusīgāki turpmākās uzraudzības pasākumi gan tehniskā, gan politiskā līmenī,

V. tā kā, lai gan ir būtiski saglabāt ES vēlēšanu novērošanas misiju nosūtīšanas politiku situācijās, kurās ir iespējams uzdevumus pildīt neatkarīgi, visaptveroši un nodrošinot iesaistītā personāla drošību, Eiropas Savienība nedrīkst būt pasīva attiecībā uz vēlēšanu norisi situācijās, kurās šādi nosacījumi nepastāv,

1.  apliecina apņemšanos veicināt demokrātisko procesu attīstību, palielinot līdzdalību vēlēšanu novērošanā, turpmākās uzraudzības nodrošināšanā pēc vēlēšanu novērošanas misijām un parlamentu veiktspējas palielināšanā;

2.  uzskata, ka vēlēšanu rīkošanu nevar uzskatīt par vienīgo demokrātijas radītāju, tomēr vēlēšanām, ja vien tiek nodrošināts politiskais plurālisms, pulcēšanās un biedrošanās brīvība, vārda brīvība, vienlīdzīga piekļuve plašsaziņas līdzekļiem, aizklāta balsošana un cilvēktiesību ievērošana, ir labvēlīga ietekme uz demokratizācijas procesu, kuru raksturo uzlabojumi saistībā ar pilsoniskajām brīvībām;

3.  uzsver, ka vēlēšanu novērošana jaunās un attīstošās demokrātiskās valstīs ir jāsaglabā kā prioritāte, jo šādas valstis parasti gūst visvairāk labuma no starptautiskās vēlēšanu novērošanas un turpmākajiem ieteikumiem attiecībā uz vēlēšanām;

4.  pauž nožēlu, ka ES joprojām nav kopējas, vispusīgas stratēģijas demokrātijas vecināšanai un mudina visas ES iestādes un dalībvalstis arī turpmāk censties panākt šādas stratēģijas pieņemšanu; šajā sakarā mudina visas ES iestādes un dalībvalstis vienoties, lai sagatavotu Eiropas konsensu par demokrātiju;

5.   ņemot to vērā, uzskata, ka vēlēšanu novērošana ir vienīgi pirmais solis demokrātijas virzienā un ka ir nepieciešami citi pienācīgi finansēti pasākumi un pēcvēlēšanu pasākumi demokrātijas veicināšanai, jo īpaši palielinot valstu parlamentu, politisko partiju, civildienesta, nevalstisko dalībnieku un pilsoniskās sabiedrības veiktspēju, kā arī veicinot cilvēktiesības un labu pārvaldi; tādēļ aicina finanšu plāna septiņu gadu laikposmā no 2007. līdz 2013. gadam saglabāt ES vēlēšanu novērošanas misijām piešķiramos budžeta griestus 25 % apmērā no EIDHR, par kuriem vienojās Komisija; prasa Komisijai rezervēt šī budžeta finansējumā piešķīrumus gaidāmo vēlēšanu sagatavošanas pasākumiem, arī vietējo vēlēšanu novērotāju apmācīšanai, vēlētāju izglītošanai un citiem pasākumiem, kas ir būtiski brīvu un godīgu vēlēšanu veidošanai ilgtermiņā;

6.  atzinīgi vērtē EDSO Demokrātisku iestāžu un cilvēktiesību biroju (ODIHR), kura novatoriskais darbs ir spēcīgi ietekmējis ES vēlēšanu novērošanas metodoloģiju;

7.  atkārtoti apstiprina ODIHR vēlēšanu novērošanas misiju nozīmīgo lomu EDSO dalībvalstu teritorijā, uz kuru ES parasti nenosūta vēlēšanu novērošanas misijas; izsaka atzinību ODIHR par tā kvalitatīvo darbu, kas ir spēcīgi ietekmējis ES vēlēšanu novērošanas metodoloģiju, un to, ka tas ievēro augstus pārredzamības un neatkarības standartus; pauž bažas par dažu tādu EDSO dalībvalstu paziņojumiem un darbību, kas apšauba ODIHR pilnvaras un apdraud tā misiju efektivitāti, nodrošinājumu un efektivitāti; aicina EDSO dalībvalstis un Eiropadomi atbalstīt ODIHR stāvokli, to atzīstot par galveno vēlēšanu uzraudzības iestādi EDSO dalībvalstu teritorijā; īpaši nosoda to, ka nesen vairākas ODIHR dalībvalstis ieviesa ierobežojumus attiecībā uz vēlēšanu novērošanas misiju ilgumu, un to, ka tās atteicas izsniegt vīzas vai arī kavēja to izsniegšanu novērotāju, kas neļāva ODIHR īstenot tā pilnvaras;

8.  atzinīgi vērtē ES vēlēšanu novērošanas misiju pozitīvos rezultātus demokrātisko procesu stiprināšanā, cilvēktiesību un pamatbrīvību ievērošanas, labas pārvaldības, tiesiskuma veicināšanā un it īpaši vēlēšanu procesu nostiprināšanā visā pasaulē;

9.  atgādina par Komisijas/Parlamenta 2007. gada 11. septembra semināra secinājumiem, kuros noteikts, ka metodoloģijas, identitātes un atpazīstamības dēļ ES vēlēšanu novērošanas misijām arī turpmāk vajadzētu darboties neatkarīgi no starptautiskajiem un valsts novērotājiem; uzskata, ka tas tomēr neizslēdz regulāru un ciešu sadarbību ar citām novērošanas organizācijām uz vietas, kā arī turpmāku ES atbalstu valsts un reģionālo novērošanas organizāciju veiktspējas palielināšanai;

10. uzsver ES metodoloģijas panākumus, taču aicina Komisiju turpināt to uzlabot un atjaunot, iekļaujot vispāratzīto praksi un risinot jaunus problēmas;

11. uzsver, ka šie panākumi ir padarījuši ES par vadošo organizāciju starptautiskās vēlēšanu novērošanas jomā un ka koncentrēšanās uz ES vēlēšanu novērošanas misiju profesionālismu ievērojami veicina liela skaita augsti kvalificētu un pieredzējušu vēlēšanu ekspertu parādīšanos; turklāt uzsver, ka ES vēlēšanu novērošanas misiju profesionālisms veicina ES ieguldījumu, nostiprinot pastāvīgu informētību par dažādiem demokrātisku vēlēšanu procesa veidojošiem elementiem; šajā sakarā uzskata, ka var ņemt vērā bijušo Eiropas Parlamenta deputātu īstermiņa un ilgtermiņa novērotāju pieredzi;

12. aicina Komisiju veikt atbilstošus pasākumus, lai papildus stiprinātu pilsoniskās sabiedrības organizāciju un vietējo novērotāju atbilstīgu līdzdalību vēlēšanu procesos;

13. uzsver, cik svarīgi ir, lai ES ilgtermiņa un īstermiņa novērotāji atturētos no uzvedības, kuru vietējie iedzīvotāji varētu uztvert kā aizbildniecisku, pārākumu izrādošu un vietējo kultūru necienošu; uzskata, ka šajā sakarā ES novērotājiem nepieciešamības gadījumā vajadzētu sadarboties ar vietējiem novērotājiem;

14. atzinīgi vērtē vispāratzīto praksi, kam raksturīga Eiropas Parlamenta deputātu iecelšana par ES vēlēšanu novērošanas misiju galvenajiem novērotājiem, aicina panākt, ka iecelšanas process ir skaidrs un pārredzams, lai nodrošinātu galvenā novērotāja uzticamību, un uzsver, ka, lai gan mandāta termiņa laikā viņi cieši sadarbojas ar Komisiju un citām ES iestādēm, viņiem vienmēr jāsaglabā skaidri noteikta neatkarība, kuru neapdraud iejaukšanās;

15. atzinīgi vērtē dzimumu vienlīdzības politiku novērotāju atlasē, kas ir pieņemta kā daļa no šīs metodoloģijas, arī izvēloties galveno novērotāju, neatkarīgi no misijā sagaidāmajām grūtībām;

16. uzskata, ka tādas valodas zināšanām, ko lieto valstī, kurā notiek vēlēšanas (piemēram, Bolīvijā — spāņu), jābūt norādošam kritērijam, ieceļot novērotājus, jo spēja tieši sazināties ar vietējiem iedzīvotājiem atvieglo novērotāju izredzes pilnībā iepazīties ar attiecīgās valsts sociālo un politisko situāciju;

17. uzskata, ka pirmsvēlēšanu periodā pēc tikšanās ar kandidātiem un vēlēšanu komisijas amatpersonām novērotājiem jābūt iespējai tikties ar citām grupām valstī, kurā notiek vēlēšanas;

18. atzinīgi vērtē pozitīvo pieredzi, kas gūta no Parlamenta vēlēšanu novērošanas delegāciju līdzdalības ES vēlēšanu novērošanas misijās, jo šīs delegācijas nodrošina ievērojamu pievienoto vērtību misijām, piešķirot leģitimitāti to secinājumiem un pastiprinot to pamanāmību, taču uzsver, ka šo secinājumu ticamība ir atkarīga no metodoloģijas precīzas piemērošanas visos novērošanas procesa posmos;

19. atzinīgi vērtē Eiropas Parlamenta Bijušo deputātu asociācijas veikto darbu, dibinot Starptautisko Vēlēšanu novērošanas institūtu kopā ar Kanādas parlamenta bijušajiem deputātiem un ASV Bijušo kongresmeņu asociāciju; atzīmē, ka Starptautisko Vēlēšanu novērošanas institūta locekļi ir novērojuši virkni vēlēšanu, un papildus norāda, ka visi pašreizējie Eiropas Parlamenta deputāti kādreiz būs bijušie deputāti un ka viņu zināšanas būs nenovērtējamas turpmākajai demokrātiskā procesa attīstībai;

20. aicina visus Eiropas Parlamenta deputātus, kas piedalās vēlēšanu novērošanas delegācijās, turpināt šādām delegācijām izstrādāto pamatnostādņu ievērošanu; uzsver, cik nozīmīgs ir rīcības kodekss vēlēšanu novērotājiem, kas attiecas arī uz Eiropas Parlamenta deputātiem;

21. atzīst, ka vairākos gadījumos Eiropas Parlamenta novērotāju delegācija ir bijusi nepietiekami liela, un nolemj, ka šādos gadījumos var būt lietderīgi iesaistīt bijušos deputātus, lai kompensētu vajadzīgo dalībnieku skaitu; mudina Eiropas Parlamenta attiecīgās politiskās iestādes ņemt vērā šo ierosinājumu;

22. uzsver, ka politisko grupu vēlēšanu novērošanas delegācijas nepārstāv Parlamentu, un aicina šīs delegācijas atturēties no jebkādas rīcības, kas varētu mazināt uzticību oficiālajām Eiropas Parlamenta vēlēšanu novērošanas delegācijām un ES vēlēšanu novērošanas misijām un to atpazīstamību;

23. konstatē, ka sadarbība starp ES iestādēm un Komisijā kopumā ir bijusi pozitīva; tomēr pauž nožēlu, ka dažos gadījumos tā ir cietusi no nopietnas vienotības trūkuma, kas nākotnē jāuzlabo;

24. īpaši uzsver visu publisko paziņojumu, kas saistīti ar ES vēlēšanu novērošanas misiju secinājumiem, koordinēšanas svarīgumu un to, ka ir svarīgi nepieļaut paziņojumu veikšanu, pirms ES vēlēšanu novērošanas misija nav iepazīstinājusi ar savu sākotnējo paziņojumu, kā arī milzīgo preses konferences lomu attiecībā uzticamības un pamanāmības nodrošināšanā, ja tajā pirmo reizi paziņo sākotnējo paziņojumu; aicina gan preses paziņojumus, gan ziņojumus par secinājumiem publicēt saskaņā ar grafiku, kurā ņemti vērā vēlēšanu jutīgie aspekti uz vietas;

25. lai uzlabotu Parlamenta un Padomes attiecības, iesaka Padomei piedalīties VKG sanāksmēs un Parlamentam piešķirt novērotāja statusu Padomes cilvēktiesību darba grupas (COHOM) sanāksmēs;

26. aicina Komisiju, risinot sarunas par asociācijas nolīgumiem vai stratēģiskajām partnerībām, izskatīt jautājumu par to, kā paredzēt iespēju organizēt vēlēšanu procesu novērošanu Vidusjūras reģiona valstīs un Tuvajos Austrumos;

27. uzskata, ka galvenais risināmais uzdevums ir ES vēlēšanu novērošanas misijām sekojošie efektīvie un uz rezultātiem orientētie pasākumi, nošķirot tehniskos un politiskos pasākumus, šajā procesā visos līmeņos iesaistot visas ES iestādes un dalībvalstis;

28. ierosina stingri pārbaudīt ES vēlēšanu novērošanas misiju ieteikumu īstenošanu, jo īpaši gadījumos, kad netiek sniegta palīdzība vēlēšanās;

29. aicina visas ES iestādes un īpaši Padomi un dalībvalstu valdības ietvert ES vēlēšanu novērošanas misiju secinājumus un ieteikumus politiskajos dialogos ar iesaistītajām valstīm, kā arī demaršos, deklarācijās, rezolūcijās un paziņojumos;

30. aicina īpaši Komisiju iekļaut ES vēlēšanu novērošanas misiju ieteikumus visos rīcības plānos attiecībā uz Eiropas kaimiņattiecību politikas partnervalstīm, uz kurām ir nosūtītas ES vēlēšanu novērošanas misijas;

31. aicina Komisiju pastāvīgi un pilnīgi izmantot šos ieteikumus, kad tā izstrādā valsts stratēģijas dokumentus vai gada rīcības programmas, kas saistītas ar Eiropas Attīstības fondu un ES ārējiem finanšu instrumentiem, jo īpaši Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 18. decembra Regulu (EK) Nr. 1905/2006, ar ko izveido finanšu instrumentu sadarbībai attīstības jomā[14], un Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 24. oktobra Regulu (EK) Nr. 1638/2006, ar ko paredz vispārējos noteikumus Eiropas kaimiņattiecību un partnerības instrumenta izveidošanai[15];

32. no vienas puses, nosoda pagātnē īstenoto praksi, kuras pamatā ir pieeja „turpināt ierastās attiecības” ar valstīm, kuru vēlēšanu procesus ES vēlēšanu novērošanas misijas ir nopietni kritizējušas, un, no otras puses, pauž nožēlu, ka ES ne vienmēr atzīst par likumīgām demokrātiski notikušas vēlēšanas, un uzskata, ka šīs nesaskaņas vājina trauslo demokrātijas ideju un ES tēlu šajās valstīs;

33. aicina Komisiju rūpīgi izvērtēt katras ES vēlēšanu novērošanas misijas rezultātus, ielāgot no tiem gūto mācību un nobeiguma ziņojumos skaidri norādīt metodoloģiskos ierobežojumus katrai ES vēlēšanu novērošanas misijai; turklāt aicina Komisiju darīt visu iespējamo, lai nodrošinātu, ka ES vēlēšanu novērošanas misiju demokrātiskie sasniegumi (metodoloģija, tehniskā prakse, budžeta līdzekļi, vēlēšanu struktūras u.c.) netiek apšaubīti vai aizmirsti pēc vēlēšanu procesa beigām;

34. aicina Komisiju izpētīt specializētu novērošanas misiju izvēršanas iespējamību, lai sekotu vēlēšanu procesa dažiem svarīgiem aspektiem, piemēram, vēlēšanu tiesību aktu projektiem, vēlētāju reģistrācijai un pēcvēlēšanu sūdzībām un iesniegumiem, ko dažos gadījumos ES vēlēšanu novērošanas misijas neaplūko vispusīgi;

35. ierosina sākt politisku dialogu gadījumos, kad netiek īstenoti ES vēlēšanu novērošanas misiju ieteikumi;

36. saskaņā ar iepriekš minēto punktu ierosina Eiropas Parlamentam piedalīties tāda jauna parlamenta atklāšanā, kura vēlēšanas ir tikušas novērotas, un stiprināt sadarbību ar šādu tikko ievēlētu parlamentu;

37. iesaka izstrādāt īpašu stratēģiju jauno demokrātiski ievēlēto parlamentu atbalstam, lai tādējādi nodrošinātu demokrātijas, tiesiskuma un labas pārvaldes ilgstošu nostiprināšanos;

38. šajā nolūkā ierosina, lai Parlaments izpētītu jaunievēlēto parlamentu darbības atbalsta veidus un instrumentus, īpašu uzmanību pievēršot jaunattīstības valstīm;

39. iesaka Komisijai ieviest citus mehānismus vēlēšanu procesa uzraudzīšanai tajos gadījumos, kad pilntiesīgas ES vēlēšanu novērošanas misijas nosūtīšana nav iespējama; aicina Komisiju un Padomi sagatavoties, lai izdarītu spēcīgus un laicīgus publiskus paziņojumus saistībā ar vēlēšanām šādos apstākļos;

40. uzskata, ka attiecībā uz tehniskajiem papildpasākumiem palīdzība vēlēšanās nozīmē nepieciešamās ilgtermiņa stratēģiskās saistības visā vēlēšanu cikla laikā, kas vislabāk mijiedarbojas ar ES vēlēšanu novērošanas misiju, kā arī uzskata, ka īpaša uzmanība jāpievērš vēlēšanu administratīvās iestādes neatkarības un likumības pastiprināšanai, kā arī pastāvīgas, nevis ad hoc vēlēšanu komisijas izveides atbalstīšanai;

41. uzsver, ka Parlaments kā demokrātiski vēlēta Eiropas iestāde, ieņems īpašu vietu ES vēlēšanu novērošanas misiju turpmāko politisko papildpasākumu nodrošināšanā un it īpaši parlamentu veiktspējas palielināšanā;

42. aicina, ja vien tas iespējams, nopietni ņemt vērā pievienoto vērtību, kas piemīt apspriedēm, sadarbībai un pieredzes apmaiņai starp Parlamentu un ĀKK parlamentārajām delegācijām un misijām plašākā ES ārējās darbības kontekstā un saistībā ar citu valstu un starptautiskajām novērošanas misijām. ierosina izveidot darba grupas, lai ļautu Āfrikas Savienības partneriem, piedaloties jaunajā ES un Āfrikas stratēģijā, gūt labumu no zināšanām vēlēšanu novērošanā un pieredzes, tāpat kā Eiropas Savienība ir guvusi labumu no ODIHR/EDSO darba metodēm un pieredzes;

43. aicina izanalizēt apstākļus, kādos varētu organizēt īstermiņa vienotas vēlēšanu novērošanas delegācijas ar ĀKK un ES Apvienotās parlamentārās asamblejas, Eiropas un Vidusjūras reģiona valstu parlamentārās asamblejas (EMPA) un Eiropas un Latīņamerikas Parlamentārā asamblejas (EuroLatPA) kolēģiem;

44. iesaka regulāri organizēt kopējas ĀKK un ES novēršanas misijas, ja vēlēšanas notiek ES;

45. uzskata, ka elektroniskajai balsošanai jau ir ārkārtīgi būtiska loma vēlēšanu procesos un ka tā arvien pieaugs, kas radīs jauna veida vēlēšanu rezultātu viltošanu; mudina Komisiju veikt atbilstošus pasākumus, lai nodrošinātu uzticamu šādu vēlēšanu novērošanu, un atbilstīgi apmācīt novērotājus šim mērķim;

46. aicina Eiropas Parlamentu pieņemt gada ziņojumu par ES vēlēšanu novērošanas misijām;

47. uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei, Komisijai, dalībvalstu valdībām un parlamentiem, ĀKK un ES Apvienotās parlamentārās asamblejas līdzpriekšsēdētājiem, Eiropas un Vidusjūras reģiona valstu parlamentārās asamblejas priekšsēdētājam un Eiropas un Latīņamerikas Parlamentārā asamblejas līdzpriekšsēdētājiem, Eiropas Padomes Parlamentārās asamblejas priekšsēdētājam, EDSO Parlamentārās asamblejas priekšsēdētājam un Demokrātisku iestāžu un cilvēktiesību biroja direktoram.

• [1]  OV L 386, 29.12.2006., 1. lpp.
• [2]  OV C 343, 5.12.2001., 270. lpp.
• [3]  Padomes lēmums Nr. 9262/98 – PESC 157 – COHOM 6, 3.6.1998.
• [4]  Padomes lēmums Nr. 8728/99 – PESC 165 – COHOM 4, 28.5.1999.
• [5]  Padomes dokuments Nr. 9990/01 – PESC 236 – DEVGEN 103 – COHOM 17, 26.6.2001.
• [6]  OV C 131 E, 5.6.2003., 147. lpp.
• [7]  ACP-EU/100.123/07/fin.
• [8]  PE 309/025/BUR.
• [9]  PE 349/329/CPG/DEF.
• [10]  PE 375/270/CPG/Rev1.
• [11]  PE 375/117/CPG.
• [12]  OV C 271, 24.9.1999., 57. lpp.
• [13]  OV L 317, 15.12.2000., 3. lpp.
• [14]  OV L 378, 27.12.2006., 41. lpp.
• [15]  OV L 310, 9.11.2006., 1. lpp.

PASKAIDROJUMS

ES vēlēšanu novērošanas misijas: mērķi, prakse un uzdevumi nākotnē

Ievads

Vēlēšanas vienas pašas neliecina par demokrātiju, taču tās ir katras demokrātiskas sistēmas būtiska sastāvdaļa, kā arī viena no cilvēka pamattiesībām. Starptautiskā vēlēšanu novērošana ir viens no instrumentiem, ko izmanto vēlēšanu procesu atbalstam demokrātijas veicināšanas kontekstā. Demokrātijas milzu attīstība pēdējos gados ir sekmējusi Deklarācijas par starptautiskās vēlēšanu novērošanas principiem (turpmāk Deklarācija) pieņemšanu, kuru 2005. gada novembrī apstiprināja Komisija un 2007. gada maijā — Parlaments.

ES sāka vēlēšanu novērotāju izvietošanu pirmajās daudzpartiju parlamenta vēlēšanās Krievijā 1993. gadā un turpināja to izmantošanu deviņdesmitajos gados. Tomēr tikai tad, kad Komisija 2000. gada aprīlī nāca klajā ar paziņojumu par ES palīdzību vēlēšanās un to uzraudzību, tika izstrādāta visaptveroša ES metodoloģija vēlēšanu novērošanai. Parlaments izvērtēja un apstiprināja šo paziņojumu 2001. gada marta rezolūcijā, nosakot Parlamenta galvenos līdzdalības virzienus šajā jomā.

ES vēlēšanu novērošanas misijas ES ārpolitikas kontekstā

Demokrātijas veicināšana ir ES ārpolitikas galvenais mērķis, un ES vēlēšanu novērošanas misijas ir kļuvušas par ļoti veiksmīgu instrumentu šajā kontekstā. Šī veiksme ne tikai padarīja ES par starptautiskās vēlēšanu novērošanas vadošo organizāciju, bet arī ievērojami palielināja tās prestižu globālā mērogā. Tomēr ES diemžēl vēl joprojām nav spējusi pieņemt vienotu stratēģiju demokrātijas veicināšanai ārvalstīs. Šādas stratēģijas trūkums nepārprotami mazina ES vēlēšanu novērošanas misiju efektivitāti. Tādēļ ir svarīgi, lai visas ES iestādes un dalībvalstis turpinātu savus centienus visaptverošas ES stratēģijas demokrātijas veicināšanai pieņemšanā.

Vienlīdz svarīgi šķiet nepārspīlēt koncentrēšanos uz vēlēšanu novērošanu. Vēlēšanas ir būtiska, taču ne vienīgā demokrātijas sastāvdaļa. Jāatlicina pietiekami daudz iespēju un līdzekļu darbībām, kuru mērķis ir citu demokrātiskas vadības aspektu pastiprināšana. Ņemot to vērā, ir jāievēro pieņemtā prakse ierobežot ES vēlēšanu novērošanas misiju izdevumus līdz 25 % no EIDHR budžeta, kas nozīmē aptuveni 40 miljonus eiro gadā.

Metodoloģija

Komisijas paziņojumu par ES palīdzību vēlēšanās un to uzraudzību spēcīgi ietekmēja EDSO/Demokrātisko iestāžu un cilvēktiesību biroja (ODIHR) izstrādātā metodoloģija, kas bija viena no pirmajām organizācijām, kura nopietni apsvēra vēlēšanu novērošanu profesionālo vadīšanu. Šodien abas organizācijas ne tikai ieņem vienotu nostāju, bet arī cieši sadarbojas un ir pieredzējušas plašu zināšanu un praktiķu apmaiņu.

Šī vienotā nostāja definē vēlēšanu novērošanu kā ilgtermiņa procesu, kas tālu pārsniedz vēlēšanu dienu un ietver pirmsvēlēšanu un pēcvēlēšanu posmu. Turklāt ES metodoloģija lielā mērā saskan ar Deklarācijas principiem. ES vienīgi veic novērošanu pēc uzņēmējas valsts aicinājuma. ES vēlēšanu novērošanas misijas piedāvā pilnu kontroli, un to novērtējums ir neatkarīgs un objektīvs. Turklāt ES vēlēšanu novērošanas misijas piedāvā augstu pārredzamības un publicitātes līmeni un sniedz rūpīgu analīzi un padomus. ES arī cenšas nodibināt labu sadarbību ar citām organizācijām, kas nodarbojas ar vēlēšanu novērošanu.

Turklāt neviena ES vēlēšanu novērošanas misija netiek nosūtīta uz valsti apstākļos, kādos tās klātbūtni varētu uztvert kā likumīguma piešķiršanu acīmredzami nedemokrātiskam vēlēšanu procesam. Piemēram, sākotnēji šāds gadījums bija vēlēšanas Pakistānā 2008. gadā, kad ES atteicās nosūtīt ES vēlēšanu novērošanas misiju, kamēr prezidenta P. Musharraf pasludinātais ārkārtas stāvoklis netika atcelts. Turklāt ES vēlēšanu novērošanas misijas vada apmācīti un pieredzējuši profesionāļi, tādējādi ievērojami sekmējot augsti kvalificētu vēlēšanu ekspertu rašanos.

Turklāt Komisija ir nodibinājusi praksi iecelt Eiropas Parlamenta deputātu par ES vēlēšanu novērošanas misijas galveno novērotāju, kas ievērojami sekmē misiju nodrošināšanu ar rūpīgu vadību un pamanāmību. Galvenajiem novērotājiem ir jāsadarbojas ar Komisiju, citām ES iestādēm un misijas dalībniekiem mandāta pilnvaru laikā. Tomēr viņiem ir jāsaglabā pilnīga un skaidri definēta neatkarība bez jebkādas iejaukšanās.

ES arī ievēro dzimumu vienlīdzības politiku attiecībā uz ES vēlēšanu novērošanas misijām, it īpaši attiecībā uz novērotāju, kā arī galvenā novērotāja atlasi neatkarīgi no misijā sagaidāmajām grūtībām.

Kopumā ES vēlēšanu novērošanas metodoloģija ir uzskatāma par ļoti veiksmīgu. Tomēr Komisijas paziņojums, uz kuru tā pamatojas, ir jau astoņus gadus vecs. Komisijai jāapsver šī paziņojuma atkārtota izskatīšana un atjaunināšana, ietverot tajā nodibināto praksi, piemēram, to, kas ir Deklarācijas pamatā, un risinot uzdevumus nākotnei.

Parlamenta loma

Attiecībā uz iekšējo organizāciju Parlaments 2001. gada novembrī izveidoja Vēlēšanu koordinēšanas grupu, kas atbild par visu vēlēšanu novērošanas darbību koordinēšanu un vēlēšanu novērošanas prioritāšu noteikšanu.

Tā kā ES Parlaments tiek ievēlēts, tad Komisijas paziņojumā Parlamentam ir paredzēta īpaša loma. Tā iesaistīšanās šajā politikas jomā piešķir ES vēlēšanu novērošanas misijām politisku vērtību, tādējādi pastiprinot misiju pamanāmību un palielinot uzmanību no plašsaziņas līdzekļu un sabiedrības puses. Parlamentam ir jāsūta vēlēšanu novērošanas delegācijas ilgtermiņa misijās, jo vienīgi šādas misijas var nodrošināt visaptverošu un rūpīgu vēlēšanu procesa novērtējumu.

Taču Eiropas Parlamenta deputātu loma noteikti atšķiras no citu īstermiņa novērotāju lomas, jo kā ievēlētiem Eiropas Parlamenta deputātiem viņiem ir īpašs redzējums un pieredze, kas var sniegt aplūkojamā vēlēšanu procesa rūpīgu politisko izvērtējumu.

Kopumā Parlamenta līdzdalības pieredze ES vēlēšanu novērošanas misijās ir ļoti pozitīva, taču dažus aspektus vēl varētu uzlabot. Ļoti svarīgs aspekts ir Eiropas Parlamenta deputātu rīcības nepietiekama atbilstība Priekšsēdētāju konferencē pieņemtajām pamatnostādnēm. Tik tiešām pagātnē ir bijuši negatīvi Eiropas Parlamenta deputātu piemēri, jo viņi nav ievērojuši nepieciešamo objektivitāti, kas tiek gaidīta no vēlēšanu novērotāja. Nākotnē tiem Eiropas Parlamenta deputātiem, kas vēlas piedalīties šajās delegācijās, ir stingri jāievēro pieņemtās pamatnostādnes.

Vēl viens ļoti pretrunīgs aspekts ir no Parlamenta politiskajām grupām izvirzīto novērošanas delegāciju loma. Lai gan politiskās grupas var brīvi sūtīt delegācijas vēlēšanu novērošanai trešās valstīs un noteikt savu darba kārtību, tomēr viņu darbība nedrīkst mazināt uzticību oficiālajai Parlamenta vēlēšanu novērošanu delegācijai un ES vēlēšanu novērošanas misijai, kā arī to pamanāmību.

Iestāžu attiecības

ES vēlēšanu novērošanas misijas organizē Kopiena, tādējādi iesaistot visas ES iestādes un dalībvalstis, kā arī Komisijas delegācijas un dalībvalstu diplomātiskās misijas uzņēmējās valstīs. Komisijai ir vadošā loma šīs politikas īstenošanā, jo tā atbild par ES vēlēšanu novērošanu misiju plānošanu un īstenošanu. Padomi konsultē Padomes Cilvēktiesību darba grupa, Ģeogrāfiskās darba grupas un Cilvēktiesību komiteja, un Parlamentu konsultē Vēlēšanu koordinēšanas grupa.

Kopumā koordinēšanas darbs ES līmenī ir pozitīvs. Labs piemērs ir kopīgo konferenču un semināru, piemēram, kopīgā Komisijas un Parlamenta semināra par ES vēlēšanu novērošanu 2007. gada septembrī, atzīmēšana.

Tomēr iepriekš koordinēšana ES līmenī ir bijusi ļoti nesakārtota. Galvenais aspekts ir nepieciešamība koordinēt visus publiskos paziņojumus, kas izteikti attiecībā uz ES vēlēšanu novērošanas misiju pieņemtajiem secinājumiem, jo tie būtiski ietekmē uzticamību šīm misijām, to efektivitāti un pamanāmību. Attiecībā uz iepriekš minēto preses konference, kurā iepriekšēji secinājumi tiek paziņoti pirmo reizi, ir atzīta par izšķirošo momentu. Diemžēl ne vienmēr tā notiek. Piemēram, ES vēlēšanu novērošanas misijas uzticamību 2007. gadā Togo ievērojami mazināja Komisijas paziņojumi par vēlēšanām plašsaziņas līdzekļos dažas stundas pirms oficiālās preses konferences Lomē.

Turklāt ir jāveicina apspriešanās iestāžu starpā. It īpaši Padomei ir regulāri jāpiedalās Vēlēšanu koordinēšanas grupas sanāksmēs un Parlamentam ir jāpiešķir novērotāja statuss Padomes Cilvēktiesību darba grupas sanāksmēs.

Turpmākie pasākumi

Daudzos gadījumos joprojām vērojami nepietiekami un pat nesaskaņoti vēlēšanu novērošanas misijām sekojoši pasākumi, kas nepārprotami mazina to ietekmi un efektivitāti. Piemēram, ir daži gadījumi pagātnē, kas liecina par to, ka ES un tās dalībvalstis ir turpinājušas ierastās attiecības ar valstīm, kuru vēlēšanu procesus ES vēlēšanu novērošanas misijas ir nopietni kritizējušas. Nosodāms piemērs bija 2005. gada vēlēšanas Etiopijā, pēc kurām par spīti vardarbīgai opozīcijas apspiešanai un plašiem arestiem ES neprasīja piemērot Kotonū Nolīguma 96. pantu.

No otras puses, ES un tās dalībvalstis ir kritizējušas vēlēšanu procesus, kurus ES vēlēšanu novērošanas misijas ir atzinušas par demokrātiskiem un atbilstošiem starptautiskajiem standartiem. Tāds bija gadījums ar likumdevēja vēlēšanām Rietumu krastā un Gazā 2006. gadā.

Šis neloģiskums pelna dziļu nožēlu un nopietni vājina trauslo demokrātijas ideju un ES globālā līdera tēlu šajās valstīs. Tādēļ galvenais risināmais uzdevums ir turpmākie pasākumi, šajā aspektā skaidri nošķirot tehniskos un politiskos pasākumus.

Iesākumā jākonstatē, ka pašreizējais modelis pilnībā neietver dažus vēlēšanu aspektus. ES vēlēšanu novērošanas misijas, kas ilgst aptuveni trīs mēnešus ne vienmēr var vispusīgi aplūkot vēlēšanu tiesību aktu projektu izstrādes procesu, vēlētāju reģistrācijas procesu un pēcvēlēšanu sūdzības un iesniegumus. Lai to risinātu, Komisijai ir jāpieņem standarta atbildes procedūra, nosūtot specializētas misijas, kas analizētu šos īpašos vēlēšanu procesa aspektus.

Attiecībā uz turpmākiem tehniskiem pasākumiem palīdzība vēlēšanās ir vislabākais veids, kā nodrošināt tādas ilgtermiņa stratēģiskās saistības vēlēšanu cikla laikā, kas vislabāk mijiedarbojas ar ES vēlēšanu novērošanas misijām. Tādēļ, neskaitot novērošanu, ES ir veltījusi milzu uzmanību metodoloģijas izstrādei palīdzības jomā, kur tā ir investējusi daudz vairāk līdzekļu – vairāk nekā 400 miljonus eiro kopš 2000. gada. Šai ziņā īpaša uzmanība ir jāvelta tam, lai pastiprinātu Vēlēšanu pārvaldes iestāžu neatkarību un uzticēšanos tām, jo tādējādi palielināsies sabiedrības ticība vēlēšanām, kas savukārt varētu palīdzēt mazināt vardarbību pēcvēlēšanu posmā.

Neraugoties uz to, dažos gadījumos sliktas vēlēšanu prakses pamatā ir politiski, nevis tehniski iemesli. Šādos gadījumos var līdzēt turpmāki pasākumi politiskā līmenī, visām iestādēm paužot vienotu, saskaņotu vēstījumu.

Padomei un Komisijai ir jāiekļauj ES vēlēšanu novērošanas misijās pieņemtie secinājumi savos politiskajos dialogos ar attiecīgo valsti un jāatsaucas uz šiem secinājumiem savās deklarācijās un paziņojumos. Savukārt Parlamentam ir jāturpina šo secinājumu iekļaušana rezolūcijās. Pozitīva pieredze šajā aspektā bija Parlamenta un Padomes tūlītējie paziņojumi tieši pēc vēlēšanām Kenijā 2007. gadā, plaši atsaucoties uz ES vēlēšanu novērošanas misijas pieņemtajiem secinājumiem.

Turklāt ir skaidrs, ka demokrātiskām parlamenta vēlēšanām ir nosacīta nozīme, ja ievēlētajai iestādei nav piešķirta būtiska vara un pār to valda izpildvara. Ņemot to vērā, Parlamentam ir jātiecas iegūt nozīmīgu lomu parlamentāro iestāžu veidošanā.

Vēl vienai svarīgai tendencei nākotnes praksē ir jābūt vienotu vēlēšanu novērošanas delegāciju organizēšanai, iesaistot biedrus no ĀKK un ES Apvienotās parlamentārās asamblejas, Eiropas un Vidusjūras reģiona parlamentārās asamblejas un Eiropas un Latīņamerikas reģiona valstu parlamentārās asamblejas, tādējādi uzlabojot savstarpējās sapratnes līmeni, sekmējot pieredzes apmaiņu un pastiprinot parlamentārās kapacitātes veidošanas procesu.

ATTĪSTĪBAS KOMITEJAS ATZINUMS (*) (4.3.2008)

Ārlietu komitejai

par ES vēlēšanu novērošanas misijām — mērķi, prakse un uzdevumi nākotnē
(2007/2217(INI))

Draftsman(*): Jürgen Schröder(*) Komiteju iesaistīšanas procedūra – Reglamenta 47. pants

IEROSINĀJUMI

Attīstības komiteja aicina par jautājumu atbildīgo Ārlietu komiteju savā rezolūcijas priekšlikumā iekļaut šādus ierosinājumus:

A.  tā kā, ņemot vērā 1999. gada 1. aprīlī Strasbūrā pieņemto ĀKK un ES Apvienotās parlamentārās asamblejas rezolūciju par ĀKK valstu un ES sadarbību un ES iesaistīšanos vēlēšanu procesā ĀKK valstīs, kā arī par Apvienotās asamblejas[1] nozīmi, nabadzības samazināšanai, kas ir viens no ES attīstības politikas galvenajiem mērķiem, ir nepieciešama līdzdalības demokrātija, kā arī atbildīgas un nekorumpētas valdības,

B.   tā kā, ņemot vērā 2000. gada 23. jūnijā Kotonū, Beninā noslēgto Partnerattiecību nolīgumu starp Āfrikas, Karību jūras reģiona un Klusā okeāna valstu grupas locekļiem, no vienas puses, un Eiropas Kopienu un tās dalībvalstīm, no otras puses[2] (Kotonū nolīgums), ĀKK valstu un ES partnerattiecību mērķis ir aktīvi veicināt cilvēktiesības, demokratizācijas procesu, tiesiskuma stiprināšanu un labu pārvaldi,

1.   uzskata, ka vēlēšanu rīkošanu nevar uzskatīt par vienīgo demokrātijas radītāju, tomēr vēlēšanām, ja vien tiek nodrošināts politiskais plurālisms, pulcēšanās un biedrošanās brīvība, vārda brīvība, vienlīdzīga piekļuve plašsaziņas līdzekļiem, aizklāta balsošana un cilvēktiesību ievērošana, ir labvēlīga ietekme uz demokratizācijas procesu, kuru raksturo uzlabojumi saistībā ar pilsoniskajām brīvībām;

2.   uzsver, ka ES vēlēšanu novērošanas darbības var uzskatīt par pilnvērtīgu ES ārpolitikas instrumentu tikai tad, ja šīs darbības ir strukturētā veidā saistītas ar vispārējo ES politiku noteiktā valstī un reģionā un ja visi ES ārpolitikas virzieni ir saskanīgi ar demokratizācijas un iestāžu izveides mērķiem; svarīga ir arī šo darbību pienācīga sagatavošana, tostarp novērotāju apmācība, kā arī pārraudzība, tostarp uzraudzība, lai noskaidrotu, cik lielā mērā vietējā valdība ņem vērā ES vēlēšanu novērošanas misijas ieteikumus;

3.   uzsver, ka visām ES vēlēšanu novērošanas misijām jābūt neatkarīgām un profesionālām; uzstāj, ka ES vēlēšanu novērošanas misijām brīvi jāīsteno sava darbība, kas nozīmē, ka tās nedrīkst būt pakļautas politiskam spiedienam un Komisija vai dalībvalstis nevar iejaukties to darbībā; atzīmē, ka ES vēlēšanu novērošanas misija, pildot tās funkcijas, izvērtē vēlēšanu procesu un nevis tā rezultātus; uzstāj, ka ES vēlēšanu novērošanas misijas jānošķir un jānorobežo no ES diplomātiskajām darbībām pirms un pēc vēlēšanām;

4.   uzsver, cik svarīgi ir, lai ES ilgtermiņa un īstermiņa novērotāji atturētos no uzvedības, kuru vietējie iedzīvotāji varētu uztvert kā aizbildniecisku, pārākumu izrādošu un vietējo kultūru necienošu; šajā sakarā ES novērotājiem nepieciešamības gadījumā vajadzētu sadarboties ar vietējiem novērotājiem;

5.   uzskata, ka pārraudzību pēc vēlēšanas novērošanas misijas darba pabeigšanas var praktiski nodrošināt, ja, nosakot konkrētas jomas, kur valstij nepieciešams ES atbalsts, tiek pienācīgi ņemti vērā ieteikumi, kurus iekļauj vēlēšanas novērošanas misijas pēcvēlēšanu gala ziņojumā; aicina Komisiju pastāvīgi un pilnīgi izmantot šos ieteikumus, kad tā izstrādā valsts stratēģijas dokumentus vai gada rīcības programmas, kas saistītas ar Eiropas Attīstības fondu un ES ārējiem finanšu instrumentiem, jo īpaši Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 18. decembra Regulu (EK) Nr. 1905/2006, ar ko izveido finanšu instrumentu sadarbībai attīstības jomā[3], un Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 24. oktobra Regulu (EK) Nr. 1638/2006, ar ko paredz vispārējos noteikumus Eiropas kaimiņattiecību un partnerības instrumenta izveidošanai[4];

6.   pauž stingru pārliecību, ka ES vēlēšanu novērošanas darbības var būt efektīvas tikai tad, ja tās ir cieši saistītas ar piemērotu ilgtermiņa attīstības politiku, kā arī noteiktu un pietiekamu ES atbalstu demokrātisko politisko mehānismu stiprināšanai, palielinot valstu parlamentu, politisko partiju, civildienesta, nevalstisko dalībnieku un pilsoniskās sabiedrības veiktspēju, kā arī veicinot cilvēktiesības un labu pārvaldi;

7.   iesaka izstrādāt īpašu stratēģiju jauno demokrātiski ievēlēto parlamentu atbalstam, lai tādējādi nodrošinātu demokrātijas, tiesiskuma un labas pārvaldes ilgstošu nostiprināšanos;

8.   ņemot vērā šo mērķi, ierosina, lai Parlaments izpētītu jaunievēlēto parlamentu darbības atbalsta veidus un instrumentus, īpašu uzmanību pievēršot jaunattīstības valstīm;

9.   atzīst pozitīvo sadarbību starp Parlamentu un Komisiju vēlēšanu novērošanas jomā un uzsver, cik nozīmīgs ir rīcības kodekss vēlēšanu novērotājiem, kas attiecas arī uz EP deputātiem; aicina izveidot piemērotus mehānismus, kuri, ņemot vērā EP deputātu demokrātisko leģitimitāti un īpašo pieredzi šajā jomā, veicinātu viņu lomu ES īstenotajā vēlēšanu novērošanā, kā arī stiprinātu sadarbību starp iestādēm un dalībvalstīm, sadarbību iestāžu starpā, kā arī sadarbību starp ES vēlēšanu novērošanas misijām un citu valstu un starptautiskajām vēlēšanu novērošanas misijām, tādējādi nodrošinot to vienotību un stiprinot to nostāju par vēlēšanu rezultātiem;

10. aicina, ja vien tas iespējams, nopietni ņemt vērā pievienoto vērtību, kas piemīt apspriedēm, sadarbībai un pieredzes apmaiņai starp Parlamentu un ĀKK parlamentārajām delegācijām un misijām plašākā ES ārējās darbības kontekstā un saistībā ar citu valstu un starptautiskajām novērošanas misijām.

11. atgādina par Komisijas/Parlamenta 2007. gada 11. septembra semināra secinājumiem par to, ka metodoloģijas, identitātes un atpazīstamības dēļ ES vēlēšanu novērošanas misijām arī turpmāk vajadzētu darboties neatkarīgi no starptautiskajiem un valsts novērotājiem; tomēr tas neizslēdz regulāru un ciešu sadarbību ar citām novērošanas organizācijām uz vietas, kā arī turpmāku ES atbalstu valsts un reģionālo novērošanas organizāciju veiktspējas palielināšanai;

12. uzsver Parlamenta aizgādībā vai kopīgi ar ĀKK un ES Apvienoto parlamentāro asambleju rīkoto parlamentāro misiju nozīmīgo ieguldījumu ES vēlēšanu novērošanas politikā, pateicoties šo misiju demokrātiskajai leģitimitātei un īpašajai pieredzei, kas palielina to politisko prestižu;

13. iesaka regulāri organizēt kopējas ĀKK un ES novēršanas misijas, ja vēlēšanas notiek ES;

14. atzīmē, ka elektroniskā balsošana ir jauninājums vēlēšanu procesā un tam ir vērā ņemama ietekme uz vēlēšanu novērošanas novērtējumiem; tāpēc aicina Komisiju izstrādāt pamatnostādnes šādas īpašas balsošanas, kas ir izmantota vairākas valstīs visā pasaulē, novērošanai.

KOMITEJAS GALĪGAIS BALSOJUMS

Pieņemšanas datums	3.3.2008
Galīgais balsojums	+: –: 0:	20 0 0
Deputāti, kas bija klāt galīgajā balsošanā	Thijs Berman, Danutė Budreikaitė, Ryszard Czarnecki, Nirj Deva, Alain Hutchinson, Romana Jordan Cizelj, Glenys Kinnock, Maria Martens, Luisa Morgantini, Horst Posdorf, Pierre Schapira, Frithjof Schmidt, Jürgen Schröder, Johan Van Hecke
Aizstājējs(-a/-i/-as), kas bija klāt galīgajā balsošanā	John Bowis, Fiona Hall, Manolis Mavrommatis, Csaba Őry, Ralf Walter
Aizstājējs(-a/-i/-as) (178. panta 2. punkts), kas bija klāt galīgajā balsošanā	Glyn Ford

• [1]  OV C 271, 24.9.1999., 57. lpp.
• [2]  OV L 317, 15.12.2000., 3. lpp.
• [3]  OV L 378, 27.12.2006., 41. lpp.
• [4]  OV L 310, 9.11.2006., 1. lpp.

KOMITEJAS GALĪGAIS BALSOJUMS

Pieņemšanas datums	2.4.2008
Galīgais balsojums	+: –: 0:	60 0 1
Deputāti, kas bija klāt galīgajā balsošanā	Roberta Alma Anastase, Bastiaan Belder, André Brie, Elmar Brok, Colm Burke, Marco Cappato, Giorgos Dimitrakopoulos, Hélène Flautre, Hanna Foltyn-Kubicka, Michael Gahler, Bronisław Geremek, Maciej Marian Giertych, Alfred Gomolka, Klaus Hänsch, Richard Howitt, Jana Hybášková, Jelko Kacin, Ioannis Kasoulides, Metin Kazak, Maria Eleni Koppa, Helmut Kuhne, Vytautas Landsbergis, Johannes Lebech, Francisco José Millán Mon, Philippe Morillon, Pasqualina Napoletano, Annemie Neyts-Uyttebroeck, null Nicholson of Winterbourne, Raimon Obiols i Germà, Vural Öger, Ria Oomen-Ruijten, Cem Özdemir, Justas Vincas Paleckis, Béatrice Patrie, Alojz Peterle, Hubert Pirker, Samuli Pohjamo, Michel Rocard, Raül Romeva i Rueda, Libor Rouček, Christian Rovsing, Katrin Saks, José Ignacio Salafranca Sánchez-Neyra, Jacek Saryusz-Wolski, György Schöpflin, Inese Vaidere, Ari Vatanen, Kristian Vigenin, Zbigniew Zaleski, Josef Zieleniec
Aizstājējs(-a/-i/-as), kas bija klāt galīgajā balsošanā	Laima Liucija Andrikienė, Giulietto Chiesa, Árpád Duka-Zólyomi, Milan Horáček, Marie Anne Isler Béguin, Tunne Kelam, Doris Pack, Aloyzas Sakalas, Antolín Sánchez Presedo, Csaba Sándor Tabajdi, Luis Yañez-Barnuevo García