Procedūra : 2007/2261(INI)
Dokumenta lietošanas cikls sēdē
Dokumenta lietošanas cikls : A6-0149/2008

Iesniegtie teksti :

A6-0149/2008

Debates :

PV 08/05/2008 - 4
CRE 08/05/2008 - 4

Balsojumi :

PV 08/05/2008 - 5.12
Balsojumu skaidrojumi
Balsojumu skaidrojumi
Balsojumu skaidrojumi

Pieņemtie teksti :

P6_TA(2008)0198

ZIŅOJUMS     
PDF 310kWORD 355k
14.4.2008
PE 398.399v02-00 A6-0149/2008

par Balto grāmatu par sportu

(2007/2261(INI))

Kultūras un izglītības komiteja

Referents: Manolis Mavrommatis

EIROPAS PARLAMENTA REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS
 PASKAIDROJUMS
  Ekonomikas un monetārāS komitejaS ATZINUMS
 Nodarbinātības un sociālo lietu komitejaS ATZINUMS
 Iekšējā tirgus un patērētāju aizsardzības komitejaS ATZINUMS
 Reģionālās attīstības komitejaS ATZINUMS
 JuridiskāS komitejaS ATZINUMS
 Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komitejaS ATZINUMS
 Sieviešu tiesību un dzimumu līdztiesības komitejaS ATZINUMS
 REZULTĀTI GALĪGAJAM BALSOJUMAM KOMITEJĀ

EIROPAS PARLAMENTA REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS

par Balto grāmatu par sportu

(2007/2261(INI))

Eiropas Parlaments,

–       ņemot vērā Lisabonas līguma 6. un 149. pantu par ES ieguldījumu Eiropas sporta jautājumu veicināšanā, vienlaicīgi ņemot vērā sporta savdabību, tā struktūras, kas balstītas uz brīvprātīgo darbību, un sociālo un izglītojošo funkciju,

–       ņemot vērā Balto grāmatu par sportu (COM(2007)0391),

–       ņemot vērā 1999. gada decembra Helsinku ziņojumu un 2000. gada decembra Nicas deklarāciju par sporta īpašajām iezīmēm un tā sociālajām funkcijām Eiropā,

–       ņemot vērā Lielbritānijas prezidentūras inciatīvu par futbolu Eiropā, pēc kuras tika izstrādāts un 2006. gadā publicēts „Neatkarīgs pētījums par Eiropas sportu”,

–       ņemot vērā Eiropas Kopienu Tiesas un Pirmās instances tiesas praksi un Komisijas lēmumus attiecībā uz sportu,

–       ņemot vērā Padomes 2000. gada 29. jūnija Direktīvu 2000/43/EK, ar ko ievieš vienādas attieksmes principu pret personām neatkarīgi no rasu vai etniskās piederības(1), un kas aizliedz visu veidu diskrimināciju rases dēļ nodarbinātības, izglītības, sociālās drošības un veselības aprūpes jomās, kā arī preču un pakalpojumu saņemšanā,

–       ņemot vērā Padomes 2000. gada 27. novembra Direktīvu 2000/78/EK, ar ko nosaka kopēju sistēmu vienlīdzīgai attieksmei pret nodarbinātību un profesiju(2),

–       ņemot vērā 1997. gada 13. jūnija rezolūciju par Eiropas Savienības nozīmi sporta jomā(3) un 2003. gada 5. jūnija rezolūciju par sievietēm un sportu(4),

–       ņemot vērā 2007. gada 29. marta rezolūciju par profesionālā futbola nākotni Eiropā(5),

–       ņemot vērā 2007. gada 13. novembra rezolūciju par sporta lomu izglītībā(6),

–       ņemot vērā 2005. gada 14. aprīļa rezolūciju par dopinga izmantošanas apkarošanu sportā(7),

–       ņemot vērā Parlamenta 2006. gada 14. marta deklarāciju par rasisma izskaušanu futbolā(8),

–       ņemot vērā 2003. gada Pasaules Antidopinga kodeksu un tā pārskatīšanu 2007. gadā,

–       ņemot vērā 2001. gada 26. - 27. februārī Briselē notikušās Eiropas pirmās konferences par sporta pārvaldību „Spēles noteikumi” ziņojumu un secinājumus,

–       ņemot vērā saprašanās memorandu, ko 2006. gadā parakstīja Komisija un FIFA, lai izmantotu futbolu kā attīstības līdzekli Āfrikas, Karību jūras reģiona un Klusā okeāna valstīs,

-–     ņemot vērā Eiropas Izglītības ar sportu gadā (2004.) gūto pieredzi un Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 18. decembra ieteikumu par pamatprasmēm mūžizglītībā,

–       tā kā sportam ir integrējoša loma, un tas var veicināt sociālo kohēziju, kā arī reģionu iekšējo kohēziju,

–       ņemot vērā Reglamenta 45. pantu,

–       ņemot vērā Kultūras un izglītības komitejas ziņojumu, kā arī Ekonomikas un monetārās komitejas, Nodarbinātības un sociālo lietu komitejas, Iekšējā tirgus un patērētāju aizsardzības komitejas, Reģionālās attīstības komitejas, Juridiskās komitejas, Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komitejas un Sieviešu tiesību un dzimumu līdztiesības komitejas atzinumus (A6-0149/2008),

A.     tā kā Eiropas sports ir Eiropas identitātes, Eiropas kultūras un pilsoniskuma neatņemama sastāvdaļa un tā kā Eiropas sports ir balstīts uz miljoniem sportistu, brīvprātīgo un līdzjutēju, kuri iesaistījušies daudzos sporta klubos un federācijās, radot plašu kustību, kas palīdzējusi izveidoties daudzām izcilām sportistēm, sportistiem un sporta komandām un kas padarījusi sportu par augstu vērtētu aspektu mūsu sabiedrībā, kurā sporta notikumi ir ārkārtīgi populāri;

B.     tā kā sportam ir ļoti svarīga loma Eiropas sabiedrības dzīvē, bet dažos sacensību sporta veidos nākas saskarties ar jaunu apdraudējumu un problēmām, piemēram, komerciālu spiedienu, gados jaunu spēlētāju un sportistu ekspluatāciju, dopingu, rasismu, vardarbību, iepriekšēju vienošanos par spēļu iznākumu, korupciju, negodīgām derībām un nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju;

C.     tā kā sportam kā sociālās iekļaušanas un integrācijas instrumentam ir īpaša loma sabiedrībā un tā kā sports ir svarīgs instruments starpkultūru dialoga veicināšanā un sniedz izcilu ieguldījumu tādu svarīgu sabiedrības, kultūras un izglītības vērtību kā godīgums, solidaritāte, noteikumu ievērošana, komandas gars un pašdisciplīna attīstībā un veicināšanā; tā kā sportam Eiropas sabiedrībā ir īpaši liela nozīme attiecībā uz veselības, izglītības, sociālās integrācijas un kultūras vērtībām, pateicoties tam, ka sporta organizācijas ir veidotas saskaņā ar brīvprātības principiem;

D.     tā kā saskaņā ar Lisabonas līguma 149. pantu ES darbības mērķis ir attīstīt Eiropas sporta dimensiju, veicinot līdzdalību sporta sacensībās un to atvērtību, un sadarbību starp organizācijām, kas ir atbildīgas par sportu, kā arī aizsargājot sportistu, jo īpaši visjaunāko sportistu, fizisko un morālo neaizskaramību; tā kā ar darbību ES līmenī vajadzētu papildināt citu dalībnieku veiktās darbības, nemainot pastāvošo kompetenču sadalījumu;

E.     tā kā, ņemot vērā Lisabonas līguma ratifikāciju un tā 149. pantu, sporta lomai Eiropā jādod stratēģiska virzība, precizējot Kopienas tiesību aktu piemērošanu sportam; tā kā no sporta organizāciju viedokļa individuāla pieeja katrā atsevišķā gadījumā, kad tiek risināti specifiski sporta jautājumu, ir neapmierinoša, jo nemazinās pastāvošo juridisko nenoteiktību, un tā kā ES līmenī ir jāveic turpmākas ar sportu saistītas darbības, vienlaicīgi ievērojot sporta organizāciju autonomiju, savdabību un pašpārvaldi;

F.     tā kā Lisabonas līguma 149. pantā Kopiena tiek aicināta sekmēt taisnīgumu un atklātību sporta sacensībās un tā kā, piemērojot konkurences noteikumus sportam, palielinās atšķirības starp sporta klubiem, radot priekšrocības bagātākajiem, kas tādējādi kaitē taisnīgai sporta sacensību norisei un tāpēc ir pretrunā ar iepriekš minētajā 149. pantā paredzēto mērķi;

G.     tā kā jāņem vērā sporta organizāciju un pārstāvju organizāciju, piemēram, tādu, kas nodarbojas ar profesionālu čempionātu organizēšanu, neatkarība, kā arī fakts, ka organizatoriskā atbildība galvenokārt gulstas uz sporta organizāciju valdēm un zināmā mērā uz dalībvalstīm un sociālajiem partneriem;

H.     tā kā aizvien pieaug profesionālā sporta nozīmīgums un tas palīdz palielināt sporta lomu sabiedrībā; tā kā uz profesionālo sportu attiecas konkurences tiesības un iekšējā tirgus noteikumi, jo tas ir uzskatāms par saimniecisku darbību;

I.      tā kā sports ietilpst ES tiesību aktu darbības jomā, īpaši ņemot vērā pārstāvības un līdzdalības demokrātijas principu Eiropas sporta institūciju lēmējiestādēs un EK līguma 13. pantu, ar kuru tiek aizliegta diskriminācija dzimuma, rases vai etniskās izcelsmes, reliģijas vai pārliecības, invaliditātes, vecuma vai dzimumorientācijas dēļ; tā kā dažos gadījumos, ņemot vērā sporta specifiskās īpašības un būtiskas un savdabīgas iezīmes, to nevar pielīdzināt parastām saimnieciskām darbībām;

J.      tā kā brīvprātīgo darbības sporta sektorā stiprina sociālo kohēziju un integrāciju un veicina demokrātiju vietējā līmenī un pilsonisko aktivitāti, un tām ir arī netieša ekonomiska vērtība, jo bez brīvprātīgo dalības sporta aktivitātes maksātu daudz vairāk un izzustu daudzas ar sportu saistītas sociālās aktivitātes; tā kā ir nepieciešams veicināt brīvprātīgo sporta struktūru darbību un brīvprātīgos pakalpojumus sportā, ieviešot pasākumus, ar kuriem nodrošina brīvprātīgo pienācīgu aizsardzību un atzinīgi novērtē viņu lomu ekonomikas un sociālajā jomā;

K.     tā kā fizisku aktivitāšu trūkums veicina aptaukošanos un hroniskas patoloģijas, piemēram, sirds un asinsvadu slimības un diabētu, un tā rezultātā šis trūkums rada slogu dalībvalstu veselības aprūpes budžetam;

L.     tā kā pēdējo desmit gadu laikā fizisko nodarbību skaits gan pamatskolās, gan vidusskolās ir samazinājies un tā kā pastāv lielas atšķirības starp dažādās dalībvalstīs pieejamu sporta aprīkojumu un inventāru; tā kā sports paver jauniešiem labas iespējas piedalīties un sniegt personīgu ieguldījumu sabiedrībā un var palīdzēt pasargāt viņus no likumpārkāpumu izdarīšanas;

M.    tā kā dopinga lietošana ļoti negatīvi ietekmē pārskatāmas un godīgas sacensības un pakļauj sportistus un sportistes nevajadzīgai slodzei;

N.     tā kā 2003. gada Pasaules antidopinga kodekss ļāva izveidot skaidru standartu, lai nodrošinātu valstu tiesību aktu saskaņošanu visā pasaulē; tā kā Starptautiskās Antidopinga aģentūras centieni (SADA) tomēr ir galvenokārt vērsti uz augstākā līmeņa sportu;

O.     tā kā Eiropas Savienība gūtu priekšrocības no lielākas koordinācijas cīņā pret dopingu, jo īpaši, izveidojot kopējas nostājas ar SADA, UNESCO un Eiropas Padomi un iesaistoties informācijas un labas prakses apmaiņā ar valdībām, valstu antidopinga organizācijām un laboratorijām;

P.     tā kā sportā joprojām nav vīriešu un sieviešu līdztiesības, kaut gan dzimumu līdztiesības jomā Eiropas mērogā ir gūti sasniegumi; tā kā jaunajiem un talantīgajiem sportistiem un sportistēm paredzētajām mācību programmām ir jābūt pieejamām visiem un nedrīkst pieļaut Eiropas pilsoņu un iedzīvotāju diskrimināciju viņu valstpiederības vai dzimuma dēļ;

Q.     tā kā sportam ir jābūt pieejamam visiem iedzīvotājiem un ir jāizskata noteiktu iedzīvotāju grupu, piemēram, invalīdu, migrantu un mazāk nodrošinātu personu, īpašās vajadzības un tā kā attiecībā uz vienlīdzīgu piekļuvi sportam dalībvalstīs, jo īpaši sportisti ar invaliditāti nedrīkst ciest no diskriminācijas salīdzinājumā ar sportistiem bez invaliditātes;

R.     tā kā sports ir domāts visiem Eiropas Savienības pilsoņiem neatkarīgi no viņu dzimuma, rases, vecuma, invaliditātes, reliģijas, nacionālās piederības, seksuālās orientācijas, sociālās vides vai finanšu resursiem; tā kā sports var būt sociālās iekļaušanas un integrācijas virzītājspēks un tā kā Komisija ir vairākkārt nosodījusi visas vardarbības, rasisma un ksenofobijas izpausmes;

S.     tā kā vardarbība sporta pasākumu laikā ir problēma, kurai joprojām nav rasts risinājums un kura var izpausties visdažādākajos veidos; tā kā lielāko sporta pasākumu laikā aktīvi notiek prostitūcija un sieviešu un bērnu tirdzniecība;

T.     tā kā saskaņā ar kādu pētījumu, par kura rezultātiem tika ziņots 2006. gadā Austrijas prezidentūras laikā, sports 2004. gadā bija radījis pievienoto vērtību 407 miljardu eiro jeb 3,7 % apmērā no Eiropas Savienības iekšējā kopprodukta un radījis darbavietas 15 miljoniem cilvēku jeb 5,4 % no darbaspēka; tā kā sports tādējādi palīdz sasniegt Lisabonas mērķus izaugsmes un darba vietu izveides jomā un ir vietējās, reģionālās un lauku attīstības instruments un tā kā to var saistīt arī ar tūrisma attīstību, jo ar sportu tiek veicināta infrastruktūras modernizācija un jaunu partnerattiecību izveidošanās sporta un atpūtas centru finansēšanai;

U.     tā kā sporta sektoru aizvien vairāk apdraud digitālais pirātisms (un, jo īpaši sporta pasākumu neatļauta tiešraide un atkārtota pārraide), lai gan par šo problēmu ir maza izpratne;

V.     tā kā lielākā daļa no sporta aktivitātēm ir balstītas uz bezpeļņas principu un daudzām ir nepieciešams finansiāls atbalsts, lai nodrošinātu to pieejamību visiem; tā kā finansiālais atbalsts ir svarīgs tautas un visiem pieejamam sportam ar priekšnosacījumu, ka šāds finansiālais atbalsts atbilst Kopienas tiesību aktiem; tā kā organizētas sporta aktivitātes gandrīz visās ES dalībvalstīs ir balstītas uz īpašām bezpeļņas vietējā līmeņa pārvaldes struktūrām, kuras ir lielā mērā atkarīgas no brīvprātīgo iesaistes un kurām ir piešķirts īpaša veida juridiskas personas statuss, kas rada priekšnosacījumus virknei finansiālu un fiskālu priekšrocību;

W.    tā kā dalībvalstis nav skaidri definējušas sporta jēdzienu un tā kā tās nav nolēmušas, vai tas ir vispārēju interešu pakalpojums, kam būtu piešķiramas noteiktas finansiālas priekšrocības (piemēram, nodokļu atvieglojumi);

X.     tā kā ziedojumu un valdības finansējuma apmērs mazinās un tā kā, lai spētu pastāvēt, vairumam bezpeļņas sporta organizāciju ir nepieciešams gūt ienākumus no komerciālām darbībām, kas ļauj tām efektīvi pildīt to sociālos mērķus, un tāpēc uz šīm organizācijām attiecas ES tiesību akti;

Y.     tā kā sporta organizācijām ir daudzi ienākuma avoti, piemēram, biedru maksājumi un biļešu tirdzniecība, reklāma un sponsoru līdzekļi, loterijas, plašsaziņas tiesības, sporta federāciju un līgu ienākumu sadale, atvasinātu produktu tirdzniecība, valsts atbalsts, kura lielākais avots daudzās dalībvalstīs ir valsts īpašumā esošas vai licencētas loterijas un azartspēļu rīkotāji;

Z.     tā kā plašsaziņas tiesības ir galvenais profesionālā sporta ienākumu avots Eiropā un šo ienākumu cita starpā arī iegulda masveida sporta treniņu organizēšanā, aprīkojumā un sabiedriskos projektos, un tā kā sporta pasākumi ir populārs temats daudzos plašsaziņas līdzekļos;

AA.  tā kā sporta organizācijas Eiropas Savienībā uzskata valsts organizēto loteriju un licencēto azartspēļu organizāciju, kas darbojas vispārējās interesēs, ieguldījumu par neaizstājamu neprofesionālā sporta finansēšanā; tā kā līdz šim nav piedāvāts vai nopietni apspriests nekāds cits ilgtspējīgs un politiski realizējams risinājums, lai segtu šo finansēšanas avotu ievērojamos zaudējumus, kas būtu gaidāmi, ja peļņas uzņēmumiem ļautu darboties dalībvalstīs, kurās līdz šim tiek piemērota politika, kas azartspēles ierobežo;

AB.  tā kā sporta derību aktivitātes ir kļuvušas nekontrolējamas (jo īpaši pārrobežu derības internetā), tā kā notiek vienošanās par aizvien lielāku skaitu spēļu iznākumiem un tā kā ES dalībvalstīs nesen ir atklātas ar derībām saistītas skandalozas rīcības, kas apdraud sporta un sporta sacensību godīgumu;

AC.  tā kā ekonomiskās un sociālās izmaiņas, kas ir kopīgas vairumam dalībvalstu, piemēram, augoša komercializācija, aicinājumi sniegt valsts finansējumu un tādu cilvēku skaita pieaugums, kuri nodarbojas ar sportu, brīvprātīgo skaitam paliekot nemainīgam, ir radījušas jaunas problēmas sporta organizēšanai Eiropā;

AD.  tā kā valstu komandām ir svarīga loma, ne tikai nostiprinot savu atpazīstamību, bet arī nodrošinot solidaritāti ar sportu vietējā līmenī, un tāpēc tām ir nepieciešams atbalsts;

AE.   tā kā patiesa Eiropas tirgus attīstība attiecībā uz spēlētājiem un sportistiem un algu līmeņa paaugstināšana noteiktos profesionālā sporta veidos ir palielinājusi spēlētāju aģentu darbības nozīmi un tā kā šī iemesla dēļ dalībvalstīs ir nepieciešams organizēt sporta vadītāju un spēlētāju aģentu īpašu apmācību;

AF.   tā kā spēcīgās sporta internacionalizācijas dēļ šajā jomā ir radusies pārrobežu korupcija; tā kā, saskaroties ar Eiropas mēroga pārrobežu korupciju, pārvaldes iestādēm vajadzētu būt iespējām lūgt Komisijas palīdzību, ja un kad tāda ir nepieciešama;

AG.  tā kā licencēšanas sistēmas, kuras apstiprinājuši attiecīgo sacensību organizētāji, paredz nodrošināt to, ka visi profesionālie klubi ievēro tos pašus pamatnoteikumus finanšu vadības un pārredzamības jomā, tā kā tiem jāatbilst konkurences un iekšējā tirgus noteikumiem un tā kā saistībā ar sporta pareizu organizāciju un darbību tie nevar pārsniegt to, kas nepieciešams likumīgu mērķu sasniegšanai;

AH.  tā kā jau pēc būtības Eiropas mērogā organizētas sporta aktivitātes un sporta struktūras nav tik attīstītas kā valstu un starptautiskā mērogā, bet Eiropas mērogā sporta aktivitātes tiek organizētas, ietverot visu kontinentu nevis aprobežojoties ar 27 Eiropas Savienības valstīm;

AI.    tā kā iepriekš minētajā baltajā grāmatā bieži tiek minēta sporta iekļaušana Eiropas finansējuma programmās un tā kā Eiropas Savienībai savā darbībā ir jāņem vērā arī sporta dimensija, jo īpaši, lai ievērotu sporta organizāciju autonomiju, savdabību un pašpārvaldi un lai veicinātu sportu Eiropas mērogā; tā kā visu ieinteresēto dalībnieku strukturēta dialoga iznākums ir ļoti svarīgs, lai izprastu sporta īpašo būtību;

AJ.   tā kā Komisija ir izlēmusi balstīt savu ar sportu saistīto darbību uz fiziskām aktivitātēm, kas uzlabotu veselību; tā kā Eiropas Padome ir iesaistījusies novitātēm bagātā un efektīvā dialogā ar sporta kustības pārstāvjiem Eiropā, uz savām sanāksmēm uzaicinot sporta sektorā ieinteresētus valdību un nevalstisko organizāciju pārstāvjus;

AK.  tā kā Eiropas līmeņa sociālais dialogs var mazināt gan darba devēju, gan sportistu bažas un, to risinot, var pārbaudīt nolīgumus, kuros noteiktas abu pušu attiecības, un darba apstākļus sporta sektorā;

AL.   tā kā sports var sniegt ieguldījumu dažādos ES ārējo attiecību aspektos ārējās palīdzības programmu kontekstā, palīdzot risināt dialogu ar partnervalstīm, kas notiek, īstenojot ES publisko diplomātiju;

AM. tā kā Eiropas sporta organizācijai, sporta pasākumu rīkotājiem un visām atbildīgajām iestādēm ir jānosprauž mērķi vides jomā, lai nodrošinātu to darbību ilgtspējību vides aspektā,

Sporta organizācija

1.      atzinīgi vērtē Baltās grāmatas par sportu publicēšanu un cer, ka tā kalpos kā pamats sporta pasaules un Komisijas auglīgam un pastāvīgam dialogam; novērtē lielo nozīmi, ko Komisija piešķir sportam, pieņemot šo balto grāmatu;

2.      atzinīgi vērtē to, ka dalībvalstis oficiāli atzina sportu Lisabonas līgumā, lai varētu izstrādāt saskaņotu Eiropas politiku šajā jomā; ņemot vērā sporta savdabību, uz brīvprātīgo darbībām balstītās struktūras un sociālās un izglītības funkcijas, vienlaicīgi ļaujot Komisijai veicināt un papildināt — bet ne reglamentēt — dalībvalstu un sporta organizāciju darbību, norāda, ka Eiropas pašreizējo sporta struktūru pamatā ir valstspiederības princips;

3.      aicina Komisiju ņemt vērā sporta īpatnības, neatbalstot nostāju par katra gadījuma atsevišķu risināšanu, un nodrošināt lielāku juridisko noteiktību, izstrādājot precīzas vadlīnijas par EK tiesību aktu piemērojamību sportam Eiropas Savienībā un atbalstot pētījumus un seminārus par Kopienas tiesību kopuma konkrētu piemērošanu sportam; aicina Komisiju nodrošināt ES noteikumu skaidrību, konsekvenci un publisku pieejamību tā, lai ar vispārējas nozīmes sporta pakalpojumiem var sasniegt nosprausto mērķi un uzlabot dzīves kvalitāti Eiropas pilsoņiem; turklāt aicina Komisiju uzraudzīt un regulāri pārskatīt ES tiesību aktu piemērošanu saskaņā ar EK līgumu, ņemot vērā izmaiņas, lai noteiktu un risinātu pastāvošas vai jaunas problēmas;

4.      piekrīt Komisijas viedoklim, ar kuru saskaņā lielāko daļo grūtību var atrisināt ar pašpārvaldi, kas atbilst pareizas pārvaldības principiem un ES tiesību aktiem; uzskata, ka Komisijas un sporta kustības pārstāvju strukturēta partnerība un dialogs ir būtiski labai sporta pārvaldībai un juridiskās nenoteiktības novēršanai attiecībā uz sporta organizāciju autonomiju un pašpārvaldi; piekrīt Komisijas viedoklim, ar kuru saskaņā strukturētais dialogs tiek sadalīts divās daļās: a) ikgadējā sporta forumā, kurā piedalās visi, kas ir saistīti ar sportu un b) tematiskās diskusijās, kurās ir ierobežots dalībnieku skaits;

5.      atzinīgi vērtē to, ka strukturētajā dialogā iesaistās šādi dalībnieki:

-            Eiropas sporta federācijas,

-            Eiropas starpdisciplīnu sporta organizācijas, jo īpaši Eiropas valstu olimpiskās komitejas, Eiropas paralimpiskā komiteja (EPK), starptautiskā organizācija Special Olympics un Eiropas nevalstiskās sporta organizācijas,

-            valstu starpdisciplīnu sporta organizācijas un valstu olimpiskās un paralimpiskās komitejas,

-            citi sportā iesaistītie dalībnieki, kas pārstāvēti Eiropas mērogā, tai skaitā sociālie partneri,

-            citas Eiropas un starptautiskās organizācijas, jo īpaši Eiropas Padomes sporta organizāciju iestādes un ANO struktūras, piemēram, UNESCO un Pasaules veselības organizācija;

6.      uzskata, ka sporta struktūrvienība drīkst pārvaldīt savu sporta veidu, ja tās noteikumi attiecas tikai uz sportu, bet gadījumos, kad noteikumos ir iekļauti ierobežojumi, tiem ir jābūt samērīgiem, proti, pietiekami nepieciešamiem to mērķa(-u) sasniegšanai sporta jomā;

7.      piekrīt Komisijas viedoklim un atzīst profesionālā sporta savdabību un to pārstāvošu struktūru, t.i. līgu kā valsts līmeņa profesionālu čempionātu organizētāju un darba devēju pārstāvju, t.i. līgu, kā arī to pārstāvju Eiropas mēroga apvienību autonomiju saskaņā ar ES tiesību aktiem;

8.      iesaka starptautisko un valstu federāciju lēmējiestādēs pienācīgi pārstāvēt dažādu sportā iesaistīto personu (spēlētāju, treneru vai instruktoru, tiesnešu u.t.t.) konkrētās asociācijas;

9.      pauž viedokli par to, ka, ņemot vērā ievērojama apmēra kapitāla plūsmu saistībā ar spēlētāju pārcelšanu, finanšu darījumi jāveic atklāti un pārskatāmi starp visām iesaistītajām pusēm, un uzskata, ka sistēmu atkarībā no sporta veida vajadzētu pārvaldīt attiecīgai pārvaldes iestādei;

10.    uzsver brīvprātīgo darba nozīmi sporta jomā, jo tas ir svarīgs faktors sociālās integrācijas un lielākas jauniešu informētības stimulēšanā un sekmēšanā; aicina dalībvalstis un Komisiju, izstrādājot politiku valstu un Eiropas līmenī, vairāk veicināt brīvprātīgo iniciatīvas attiecībā uz sportu un sporta organizācijām;

11.    aicina dalībvalstis un sporta pārvaldes iestādes aktīvi popularizēt līdzjutēju sociālo un demokrātisko lomu, atbalstot līdzjutēju federāciju attīstību un veicinot viņu iesaisti spēļu pārvaldībā un administrēšanā; uzskata, ka saistībā ar šo labākās prakses piemērs ir „Supporters Direct” iniciatīva, un aicina Komisiju, dalībvalstis un sporta pārvaldes iestādes veicināt tās izplatību;

12.    aicina Komisiju veicināt spēcīgāku nevalstisko sporta organizāciju iesaistīšanos dalībvalstu un Komisijas dialogā, rīkojot valsts pārvaldes pārstāvju sanāksmes kopā ar nevalstisko sporta organizāciju pārstāvjiem līdzīgi ministriju vai sporta direktoru sanāksmēm vai Komisijas darba grupu sanāksmēm;

13.    atzinīgi vērtē memorandu par Balto grāmatu par sportu, ko parakstījušas Francija un Nīderlande, un aicina Komisiju precizēt sporta statusu ES tiesību aktos attiecībā uz īpašiem jautājumiem, piemēram, komandu sastāvs, spēlētāju aģentu statuss, audiovizuālās tiesības u.c.;

14.    aicina Komisiju, veidojot jaunu strukturētu dialogu, pievērst īpašu uzmanību Reģionu komitejai un ņemt vērā tās ieguldījumu Baltajā grāmatā par sportu paredzēto pasākumu pārraudzībā un īstenošanā reģionālā un vietējā līmenī;

15.    prasa UEFA un FIFA apstiprināt to statūtos pārsūdzības tiesības vispārējās tiesās, taču atzīst, ka valsts iestāžu, līgu un sacensību pašpārvaldes princips ir pamats Eiropas sporta modeļa struktūrām un pamatprincipiem, kas reglamentē sporta pasākumu rīkošanu;

16.    mudina Komisiju veicināt pašpārvaldes licencēšanas sistēmu ieviešanu un stiprināšanu valstu un Eiropas līmenī, lai palielinātu labu pārvaldi un radītu līdzvērtīgus konkurences apstākļus finansiālas pārredzamības un stabilitātes ziņā; iesaka veikt pasākumus, kuru rezultātā Eiropas sportā tiktu sasniegta finansiāla pārredzamība un izmaksu kontrole, nodrošināta ne tikai stabilitāte, bet arī vienlīdzīgi konkurences apstākļi Eiropas konkurentiem sporta sektorā, un novērsts tas, ka „finansiālais dopings” nosaka Eiropas sporta pasākumu norisi; atzīst priekšrocību, ko sniedz valstu un Eiropas sacensību organizētāju licenču piešķiršana profesionāliem klubiem, lai nodrošinātu to, ka šiem klubiem ir nepieciešamā struktūra un tie atbilst izvirzītajiem materiālajiem nosacījumiem, lai piedalītos sacensībās;

17.    aicina ES valstu sporta federācijas un Eiropas sporta organizācijas nodrošināt, ka to sporta asociāciju licencēšanas procedūras atbilst finansiālās pārredzamības pamatprincipiem, nav diskriminējošas un ir saskaņā ar iekšējā tirgus pamatnoteikumiem un principiem, lai ierobežotu konkurences traucējumus; uzskata, ka sporta organizācijām ir jānodrošina tas, ka pārredzamības un licencēšanas prasības tiek ievērotas un to nepildīšana tiek sodīta;

18.    atzinīgi vērtē Komisijas priekšlikumu sarīkot konferenci, kurā piedalītos UEFA, EPFL, Fifpro, valstu asociāciju un valstu iestāžu pārstāvji, kas atbildīgi par profesionālā futbola pasākumu organizēšanu, lai apspriestu licencēšanas pasākumus un labāko praksi šajā jomā;

Dopinga lietošana

19.    prasa dalībvalstīm vienoties par kopīgu likumdošanas pieeju attiecībā uz dopinga lietošanu, lai nodrošinātu līdzīgu tiesisko režīmu visās dalībvalstīs un definētu vienotu nostāju attiecībās ar SADA, UNESCO un Eiropas Padomi; aicina dalībvalstis, kuras vēl nav parakstījušas UNESCO Konvenciju pret dopingu sportā, to parakstīt;

20.    aicina Eiropas Savienību kā SADA biedru cīņai pret dopinga lietošanu vispirms pastiprināt pastāvošos sadarbības tīklus un tikai tad veidot jaunas partnerattiecības ar tiesībaizsardzības dienestiem un SADA, Eiropola un Interpola akreditētām laboratorijām, lai savlaicīgi un droši apmainītos ar informāciju par jaunām dopinga vielām un jauniem dopinga izmantošanas veidiem;

21.    aicina Komisiju īstenot „Pjēra de Kubertēna” rīcības plāna 4. un 5. darbību, lai sekmētu partnerattiecību izveidošanu starp dalībvalstu tiesībaizsardzības dienestiem un SADA un Interpola akreditētām laboratorijām, lai savlaicīgi un droši apmainītos ar informāciju par jaunām dopinga vielām un jauniem dopinga izmantošanas veidiem un lai aktīvi veicinātu un atbalstītu dalībvalstu antidopinga organizāciju tīkla izveidi;

22.    mudina dalībvalstis cīnīties ar nelegālu dopinga vielu tirdzniecību tāpat kā ar narkotiku tirdzniecību un šajā jomā attiecīgi pielāgot valsts tiesību aktus; aicina Komisiju apsvērt, kā šo baltajā grāmatā minēto ieteikumu īstenot turpmāk;

23.    aicina izstrādāt politiku, kuras mērķis būtu dopinga lietošanas novēršana un apkarošana, iekļaujot tajā sportistu pārmērīgi aizņemtas dienaskārtības novēršanu, jo tā rada sportistiem spriedzi; uzsver to, ka ir jācīnās pret šādiem pārkāpumiem, veicot kontroli, pētījumus, pārbaudes, pastāvīgu uzraudzību, ko nodrošina neatkarīgi mediķi, izglītošanu, kā arī veicot pasākumus profilakses un apmācību jomā; aicina profesionālos klubus un sporta organizācijas uzņemties saistības apkarot dopinga lietošanu un uzraudzīt šī aizlieguma ievērošanu, veicot iekšēju un ārēju neatkarīgu kontroli;

24.    pieprasa, gatavojoties nākamajām olimpiskajām spēlēm, kas notiks ES (Londonā 2012. gadā), izstrādāt rīcības plānu, lai apkarotu dopinga lietošanu;

25.    pieprasa atvēlēt finansējumu Pētniecības pamatprogrammas Sabiedrības veselības aizsardzības programmā, lai veiktu pētījumu par dopingu;

26.    aicina dalībvalstis nodrošināt vispusīgāku informāciju un izglītību gados jauniem sporta sacensību dalībniekiem par stimulējošiem līdzekļiem, medikamentiem, kuru sastāvā tie varētu būt, un to ietekmi uz veselību;

Izglītība, jaunieši un veselība

27.    uzsver sporta nozīmi izglītībā, mācot jauniešiem iecietību, godīgumu un godīgas spēles noteikumu ievērošanu, un veselības aprūpes profilaksē, jo īpaši, cenšoties risināt aptaukošanās problēmu;

28.    saistībā ar šo norāda uz Eiropas Savienības uzdevumu, kas tai uzdots saskaņā ar Lisabonas līgumu, aizsargāt jo īpaši gados visjaunāko sportistu fizisko un morālo neaizskaramību;

29.    atzinīgi vērtē Komisijas priekšlikumu popularizēt sportu un fiziskus vingrinājumus kā būtiskus faktorus izglītības standartu noteikšanā, lai padarītu skolas pievilcīgākas un uzlabotu akadēmiskos rādītājus; atbalsta Komisijas ieteikumus dalībvalstīm izstrādāt stratēģijas valsts līmenī, kuras saskaņā ar izglītības programmām paredzētu no mazotnes palielināt un uzlabot bērnu un skolēnu fiziskās aktivitātes; uzsver, ka ir svarīgi finansēt fizisko aktivitāti skolās, jo tā ir svarīga jaunāko bērnu psiholoģiskajai un fiziskajai augšanai, kā arī ir nozīmīgs labklājības instruments jaunām un ne tik jaunām personām;

30.    aicina dalībvalstis veicināt turpmākus pasākumus sporta un fizisko vingrinājumu popularizēšanā, kas ir svarīgs faktors valsts izglītības līmeņa celšanā, un pilnībā izmantot iespējas, ko mobilitātes jomā visos izglītības, arodmācību un mūžizglītības līmeņos piedāvā Kopienas programmas;

31.    iesaka dalībvalstīm atzīt, ka ir nepieciešams nodrošināt jaunajiem sportistiem un sportistēm duālās karjeras apmācību, pievēršot īpašu uzmanību pašu jaunāko sportistu izglītībai, šim nolūkam paredzot stingrāku apmācības uzraudzību un regulāras pārbaudes, lai garantētu apmācības kvalitāti, un nodrošināt augstas kvalitātes vietējos mācību centrus, lai aizsargātu viņu morālās, izglītības un profesionālās intereses;

32.    aicina Komisiju un dalībvalstis pastiprināt jauno sportistu veselības profilakses pasākumus un pārbaudes, kā arī nodrošināt, ka tiek ievērotas visas ANO Bērnu tiesību konvencijā paredzētās tiesības;

33.    atzinīgi vērtē Komisijas priekšlikumu par Eiropas balvas piešķiršanu skolām, kuras aktīvi atbalsta un veicina fiziskos vingrinājumus kā daļu no mācību programmas;

34.    piekrīt Komisijas viedoklim, ka ieguldījums jaunos talantīgos sportistos un sportistēs ir būtisks sporta ilgtspējīgai attīstībai, un uzskata, ka spēlētāju apmācības nodrošināšana vietējā līmenī sagādā sporta kustībai patiesas problēmas; uzskata, ka UEFA noteikums par vietējiem spēlētājiem var kalpot kā piemērs citām federācijām, līgām un klubiem;

35.    aicina Komisiju atzīt par likumīgiem tādus pasākumus kā obligāto vietējo spēlētāju skaitu, atvieglojot mācību sistēmas pabeigušajiem spēlētājiem, neatkarīgi no viņu tautības, iespējas iekļūt profesionālā komandā;

36.    aicina Komisiju un dalībvalstis apkarot meiteņu un zēnu izmantošanu sportā, kā arī bērnu tirdzniecību, stingrāk piemērojot spēkā esošos likumus un noteikumus; uzskata, ka būtu vēlama lielāka juridiskā noteiktība, jo īpaši piemērojot noteikumu par vietējiem spēlētājiem;

37.    nosoda to, ka dalībvalstu valdības pārdod skolu sporta laukumus apbūves projektu attīstītājiem; uzskata, ka dalībvalstis jāmudina nodrošināt to, ka bērniem ir pietiekams aprīkojums, lai viņi varētu skolā nodarboties ar sportu un fiziskām aktivitātēm; aicina dalībvalstis veicināt to, ka personām, kas jaunākas par 14 gadiem, ir brīva piekļuve visām valsts un starptautiskām sacensībām;

38.    ņemot vērā vajadzību pēc horizontālas pieejas jautājumiem par vides un veselības aizsardzību, iesaka Komisijai sekmēt vides un veselības aizsardzības veicināšanu Eiropas sporta pasākumu laikā; atzinīgi vērtē Komisijas pieņemto lēmumu politiskajā dialogā ar dalībvalstīm un pārējām iesaistītajām pusēm sekmēt ekoloģisku iepirkuma politiku;

39.    atzīst sporta nozīmi veselības aizsardzībā un šī iemesla dēļ iesaka apraides tiesību īpašniekiem veicināt sportu, paturot prātā šo mērķi;

40.    norāda, ka saikne starp sportu un veselību ir svarīgs apsvērums, tā ka sadarbība starp sporta organizācijām vai apvienībām un veselības fondiem un ārstiem ir kļuvusi par arvien ierastāku praksi, kas veselības aprūpes dienestiem sniedz ārkārtīgi lielu pievienoto vērtību un vienlaikus nodrošina arī finansiālus ietaupījumus; uzskata, ka ir būtiski izglītot jauniešus, lai viņi apzinātos veselīgas pārtikas svarīgumu, savstarpēji saistot pārtikas un fizisko vingrinājumu tēmas tādos Eiropas mēroga pasākumos kā Eiropas diena „Pārtika bez konservantiem”;

41.    uzsver fizisku vingrinājumu nozīmi aptaukošanās ierobežošanā un neveselīga dzīvesveida ieradumu atmešanā, jo šādiem vingrinājumiem ir liela pozitīva ietekme, pirmkārt, uz iedzīvotāju veselību un, otrkārt, uz veselības apdrošināšanas fondu izmaksu samazināšanu; tomēr pauž bažas par to, ka ilgāks darba laiks un pašreizējie nodarbinātības apstākļi kopumā nerosina darbiniekus regulāri nodarboties ar fiziskiem vingrinājumiem un individuāli vairāk iesaistīties sportā; aicina Komisiju kopā ar sporta federācijām līdz 2008. gada beigām izstrādāt un publicēt Eiropas vadlīnijas un ieteikumus fiziskām aktivitātēm;

42.    aicina dalībvalstis izveidot pamatu Eiropas skolu čempionātu un Eiropas universitāšu čempionātu rīkošanai, lai iemācītu jauniešus sacensties un veicinātu starpkultūru dialogu;

Sociālā integrācija un diskriminācijas novēršana

43.    uzsver, ka sports ir viens no efektīvākajiem sociālās integrācijas instrumentiem un Eiropas Savienībai to kā tādu vajadzētu veicināt un atbalstīt daudz lielākā mērā, piemēram, izstrādājot īpašas programmas Eiropas, valsts un vietējā līmeņa sporta un atpūtas pasākumu rīkotājiem; uzskata, ka šīs iespējas būtu jāpaplašina, jo īpaši iekļaujot tajās tos, kas rīko sporta pasākumus, ar kuriem tiek veicināta integrācija un kuros tiek iesaistīti cilvēki ar invaliditāti; uzskata, ka Eiropas Starpkultūru dialoga gada (2008.) kontekstā īpašu uzmanību jāpievērš sporta nozīmei kā dažādu kultūru līdzāspastāvēšanas arēnai un pamatam, veidojot dialogu un sadarbību ar trešajām valstīm;

44.    aicina Komisiju un dalībvalstis uzskatīt sportu ne tikai par veselu cilvēku prerogatīvu, bet arī par svarīgu invalīdu rehabilitācijas un sociālās iekļaušanas instrumentu; šajā kontekstā mudina Komisiju un dalībvalstis atbalstīt praktiskus pasākumus un iniciatīvas, lai veicinātu lielāku sportistu invalīdu integrāciju tradicionālās sporta disciplīnās;

45.    atzinīgi vērtē Komisijas iniciatīvu, ar kuru sporta organizācijas un dalībvalstis tiek rosinātas pielāgot sporta un skolu infrastruktūras invalīdu vajadzībām un pieprasa atvieglot sporta skolotājiem iespējas apgūt fizioterapiju, tādējādi ļaujot viņiem strādāt ar skolēniem, kuriem ir daļēja invaliditāti, atbilstoši viņu stāvoklim;

46.    atzinīgi vērtē Komisijas un dalībvalstu lēmumu atbalstīt turpmākus pasākumus cilvēkiem ar invaliditāti; mudina Komisiju nodrošināt to, ka visas sportistiem paredzētās sociālās tiesības ir vienlīdzīgi pieejamas arī sportistiem invalīdiem;

47.    atzinīgi vērtē Komisijas vispusīgo Balto grāmatu par sportu; tomēr pauž nožēlu par to, ka dzimuma aspekts netiek pienācīgi ņemts vērā, jo īpaši attiecībā uz nevienlīdzīgu samaksu par vienādu sniegumu, kā arī par to, ka sportistes saņem mazāku atalgojumu nekā viņu kolēģi vīrieši;

48.    atzinīgi vērtē Komisijas nodomu ietvert dzimumu līdztiesības jautājumus visās tās ar sportu saistītajās aktivitātēs, pievēršot īpašu uzmanību imigrantu un etnisko minoritāšu grupām piederīgu sieviešu iespējām nodarboties ar sportu, sieviešu iespējām ieņemt tādus amatus, kuri saistīti ar lēmumu pieņemšanu sportā, kā arī informācijai par sievietēm sportā plašsaziņas līdzekļos;

49.    aicina dalībvalstis nodrošināt to, ka plašsaziņas līdzekļi atspoguļo sieviešu sporta aktivitātes, lai izceltu sievietes, kas var noderēt citām par paraugu (t.s. „role model”), kā arī lai izskaustu ar dzimumu saistītos stereotipus;

50.    aicina dalībvalstis pakāpeniski pielāgot sporta infrastruktūras tā, lai tiktu ņemtas vērā ne tikai invalīdu un, jo īpaši bērnu invalīdu, bet arī gados vecāku cilvēku un sieviešu vajadzības, palielinot gaidāmo aktīvās dzīves ilgumu un sporta nozīmi fiziskās un garīgās veselības atbalstīšanā, kas būtu saistīta ar piekļuvi šādām infrastruktūrām, un mācītos no labākās prakses šajā jomā; aicina dalībvalstis kontrolēt sportam paredzēto valsts līdzekļu izmantošanu, pārbaudot, vai tie ir taisnīgi sadalīti, ņemot vērā abu dzimumu sportistu vajadzības;

51.    uzsver sporta īpaši svarīgo nozīmi mazāk nodrošinātu cilvēku, jo īpaši migrantu, sociālā iekļaušanā; saistībā ar šo aicina dalībvalstis iekļaut sporta aktivitātes un programmas Eiropas sociālā fonda finansētajās iniciatīvās, lai panāktu mazāk nodrošinātu cilvēku sociālo integrāciju un iesaisti;

52.    pozitīvi vērtē Komisijas nostāju, kurā tā atzīst, ka sports ir lietderīgs instruments imigrantu integrācijā un sociālā iekļaušanā vispār; ierosina piekļuvi sportam un sociālo sporta struktūru integrāciju uzskatīt par sociālās integrācijas rādītāju un par faktoru sociālās atstumtības analizēšanai;

53.    uzsver reģionu un vietējo pašvaldību nozīmi profesionālu un atpūtai domātu sporta pasākumu rīkošanā, attīstot infrastruktūru un veicinot sportu un veselīgu dzīves veidu ES pilsoņu, jo īpaši skolēnu vidū;

54.    aicina sporta organizācijas un dalībvalstis veikt visstingrākos pasākumus, lai apkarotu rasismu un diskrimināciju sportā; uzskata sporta jomu par profesionālu sportistu darbavietu un aicina Eiropas Komisiju nodrošināt darbavietas, kurās nenotiek diskriminācija;

Sports un trešās valstis

55.    uzstāj, ka attīstībai ar sporta palīdzību nekad nevajadzētu rosināt sportistu emigrāciju, un aicina Eiropas Savienību risināt šo jautājumu politiskajā dialogā un sadarbībā ar partnervalstīm;

56.    aicina Komisiju un dalībvalstis paplašināt dialoga un sadarbības ar trešajām valstīm darbības jomu, iekļaujot tajā tādus jautājumus kā spēlētāju pārcelšana, jauno spēlētāju ekspluatācija, dopings, naudas atmazgāšana sportā un drošība lielos starptautiskos sporta pasākumos;

57.    aicina dalībvalstis nodrošināt lielāku materiāli tehnisko bāzi trešo valstu sportistu izmitināšanai saskaņā ar nesenajiem paziņojumiem par ciklisko migrāciju, partnerattiecībām ar trešajām valstīm mobilitātes jomā un 2005. gadā iecerēto legālās migrācijas politiku;

58.    aicina Komisiju un dalībvalstis, tiklīdz tās būs izskatījušas sporta jautājumu saistībā ar Eiropas Savienības attīstības politikas virzieniem, saskaņot savu rīcību ar esošajām ANO, dalībvalstu, vietējo pašvaldību, NVO un privāto organizāciju programmām;

Kārtības nodrošināšana sporta pasākumu laikā

59.    aicina dalībvalstis veicināt starp policijas dienestiem, līdzjutēju iniciatīvas grupām, vietējām vardarbības apkarošanas grupām un ekspertiem un sporta iestādēm apmaiņu ar paraugpraksēm un operatīvu informāciju par potenciālajiem huligāniem līdzjutēju vidū, lai novērstu un apturētu vardarbību, rasismu un ksenofobiju sporta pasākumu laikā; aicina visas iesaistītās puses aktīvi darboties, pieprasot piemērot tūlītējas un stingrākas sankcijas rasistiskai un vardarbīgai rīcībai spēles laukumā vai tribīnēs, kā arī izmantot sacensību organizētāju un klubu pieredzi šajā jomā gan vietējā, gan Eiropas mērogā, lai nodrošinātu to, ka valsts iestādes un sacensību organizētāji garantē augstus īstenošanas procedūru un spēļu drošību plānu obligātos standartus; atzinīgi vērtē Komisijas priekšlikumu par Eiropas sporta policijas izveidošanu kā svarīgu soli šī mērķa sasniegšanā; uzsver nepieciešamību izveidot nosacījumus vispusīgākai pieejai, iesaistot visas ieinteresētās puses tādas stratēģijas īstenošanā, kura stiprina problēmu risināšanas nerepresīvos aspektus, cieši koncentrējoties uz izglītību un apmācību;

60.    aicina Komisiju un dalībvalstis īstenot pārrobežu policijas sadarbības "izlūkošanas politiku" sporta jomā, iekļaujot informācijas un izlūkdatu apmaiņu starp drošības dienestiem un nodrošinot brīvības, pamattiesību un datu aizsardzības noteikumu ievērošanu;

61.    pievērš īpašu uzmanību vērtīgajai pieredzei, kas gūta NFIP (Nacionālajos Futbola informācijas punktos, kuri atbild par pārrobežu policijas informācijas apmaiņas koordinēšanu un atvieglošanu, tostarp novērtējumu un datiem par augsta riska sporta veidu atbalstītājiem) un rokasgrāmatā par starptautisko policijas sadarbību, kas var spēlēt galveno lomu šajā "izlūkošanas politikā"; aicina Komisiju un dalībvalstis pastiprināt sadarbību, kā arī vajadzības gadījumā attīstīt un atjaunot šo pieeju;

62.    atzinīgi vērtē Komisijas iniciatīvu par vardarbību novēršanu sporta pasākumu laikā un iesaka izstrādāt pasākumus, lai apkarotu vardarbību fiziskajās nodarbībās skolās;

63.    atzinīgi vērtē klubu licencēšanas sistēmu izveidi gan vietējā, gan Eiropas līmenī un uzskata, ka šādām sistēmām būtu jāietver arī noteikumi, kas saistīti ar rasisma, ksenofobijas un vardarbības novēršanu, nepilngadīgo aizsardzību un pamattiesību ievērošanu;

Ekonomiskie aspekti

64.    aicina Eiropas Komisiju un dalībvalstis ieviest tiesību aktus un/vai stiprināt spēkā esošos noteikumus, un piešķirt īpašu nozīmi intelektuālā īpašuma tiesību ievērošanai saistībā ar komerciāliem paziņojumiem, preču zīmēm un attēliem, nosaukumiem, plašsaziņas tiesībām un citiem ar sporta pasākumu saistītiem blakus produktiem, ko izmanto to organizētāji, lai aizsargātu profesionālā sporta ekonomiskos aspektus, vienlaicīgi ievērojot Audiovizuālo plašsaziņas līdzekļu pakalpojumu direktīvā noteiktās īso ziņu reportāžas tiesības un sporta patstāvīgu un līdzsvarotu attīstību, neizjaucot pareizo līdzsvaru starp sporta organizāciju likumīgām interesēm un sabiedrības vajadzību spēt saņemt un radīt objektīvu, izsmeļošu un aktuālu informāciju gan rakstiski, gan attēlu un audio veidā; uzsver, ka ir arī svarīgi, lai iedzīvotājiem tiktu garantēta sporta pasākumu pārrobežu pieejamības iespēja no attāluma visā Eiropas Savienībā; dalībvalstīm un Komisijai jo īpaši būtu jārisina problēmas, kas saistītas ar parazitējošu mārketingu, interneta pirātismu un nelikumīgām sporta derībām;

65.    atzīst visu plašsaziņas līdzekļu tiesības piekļūt organizētiem sabiedriskas nozīmes sporta pasākumiem, lai garantētu sabiedrības tiesības saņemt par tiem ziņas un informāciju; atzīst dalībvalstu tiesības spēt veikt pasākumus, lai aizsargātu tiesības uz informāciju un nodrošinātu plašu sabiedrības piekļuvi televīzijas reportāžām par tādiem sabiedrībai svarīgiem valsts vai starptautiska mēroga sporta notikumiem kā Olimpiskās spēles, Pasaules kausa izcīņa futbolā un Eiropas futbola čempionāts;

66.    atkārtoti pauž atbalstu tam, ka dalībvalstis izveido sabiedrībai svarīgāko pasākumu sarakstu, kurā iekļautie pasākumi saskaņā ar Audiovizuālo plašsaziņas līdzekļu pakalpojumu direktīvas 3.a pantu jātranslē bezmaksas televīzijas kanālos, un nosoda to, ka FIFA saistībā ar šo jautājumu ierosinājusi sūdzības tiesā;

67.    iesaka dalībvalstīm un valsts sporta federācijām un līgām ieviest kolektīvu plašsaziņas tiesību pārdošanu (kur šāda prakse vēl nav ieviesta); uzskata, ka solidaritātes dēļ ir nepieciešama taisnīga ienākumu pārdale starp sporta klubiem, tai skaitā vismazākajiem klubiem, līgu ietvaros un starp līgām un starp profesionālo un amatieru sportu, lai nepieļautu situāciju, ka tikai lielie klubi gūst labumu no plašsaziņas tiesībām;

68.    atzinīgi vērtē to, ka Komisija atzīst plašsaziņas tiesību kolektīvu pārdošanu kā instrumentu lielākas solidaritātes sasniegšanai sporta jomā, un tās neatlaidību attiecībā uz solidaritātes mehānismu izveidošanu un uzturēšanu; aicina līgas, kurās šādi mehānismi nav paredzēti, tādus ieviest un aicina Komisiju pieņemt plašsaziņas tiesību kolektīvu pārdošanu kā vispārēji atbilstošu ES konkurences noteikumiem, kā alternatīvu nosakot grupālo atbrīvojumu plašsaziņas tiesību kolektīvai pārdošanai sporta jomā un tādējādi nodrošinot juridisko noteiktību gan sporta pasākumu organizētājiem, gan ieguldītājiem plašsaziņas līdzekļos;

69.    uzskata, ka sportā ir jānodrošina sacensību dalībnieku savstarpējā atkarība un sacensību rezultātu nenoteiktība, ar ko varētu pamatot to, ka sporta organizācijas ievieš specifiskus tirgus pamatnosacījumus sporta pasākumu sagatavošanai un pārdošanai; taču šīs īpašās iezīmes negarantē to, ka, veicot jebkādas ar sportu saistītas ekonomiskas darbības, tiek automātiski piešķirts atbrīvojums no ES konkurences noteikumu ievērošanas;

70.    lūdz Komisiju un dalībvalstis vēl vairāk stiprināt intelektuālā īpašuma tiesības (IPT) sporta sektorā un pieprasa veikt konkrētas darbības, lai aizsargātu sporta pasākumu organizētāju IPT gan attiecībā uz to rezultātiem, gan sporta pasākumiem kopumā;

71.    aicina Komisiju tiešsaistes satura nozarei paredzētajā stratēģijā un cīņā pret pirātismu pievērst pietiekamu uzmanību pirātismam sporta jomā; aicina Komisiju un dalībvalstis stiprināt sporta sektora tiesības Pasaules Intelektuālā īpašuma organizācijā (WIPO) un dialogos ar trešajām valstīm;

72.    atzīmē, ka uz svarīgākajiem sporta notikumiem biļešu piedāvājums bieži neatbilst pieprasījumam, kas ir neizdevīgi patērētājiem; uzsver, ka, organizējot biļešu sadali, pilnībā jāņem vērā patērētāju intereses un jāgarantē nediskriminējoša un godīga biļešu tirdzniecība visos līmeņos;

73.    aicina Komisiju un dalībvalstis izstrādāt tādu Eiropas statistikas metodi sporta ekonomiskās ietekmes novērtēšanai, ko varētu izmantot par pamatu dalībvalstu statistikas sistēmās, vēlāk izveidojot Eiropas satelītkontu attiecībā uz sportu;

74.    aicina Komisiju tuvākajā nākotnē ieplānot veikt novērtējumu par sporta tiešu ieguldījumu IKP, attīstībā un nodarbinātībā un tā netiešu ieguldījumu Lisabonas programmā, ietekmējot izglītību, reģionālo attīstību un lielāku ES pievilcību;

75.    iesaka dalīvalstīm efektīvāk izmantot sporta piedāvātās iespējas, lai izveidotu darba vietas, veicinātu ekonomisko izaugsmi un it īpaši atveseļotu mazāk attīstītus reģionus, un iesaka dalībvalstīm un Eiropas Savienībai attiecīgi atbalstīt sportu, izmantojot pastāvošās ES finansējuma programmas, un saistībā ar šo uzsver to, cik svarīgs sports var būt sociālās iekļaušanas jomā; atzīst plašsaziņas un citu intelektuālā īpašuma tiesību radīto ienākumu nozīmi ekonomiskā atveseļošanā un sabiedriskiem projektiem izmantotu līdzekļu palielināšanā;

76.    aicina dalībvalstis ar Komisijas palīdzību organizēt savā starpā un ar sporta federācijām labākās prakses paraugu apmaiņu par lielu sporta pasākumu rīkošanu, lai veicinātu ilgtspējīgu ekonomisku attīstību, konkurenci un nodarbinātību;

77.    ierosina izveidot efektīvu mehānismu pārrobežu un starpreģionālās sadarbības veicināšanai, lai labāk izmantotu ieguldījumus infrastruktūrā, kurus veic saistībā ar sporta pasākumiem; turklāt ierosina veicināt sporta popularizēšanu ar Eiropas teritoriālās sadarbības grupas palīdzību saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 5. jūlija Regulu (EK) Nr. 1082/2006 par Eiropas teritoriālās sadarbības grupu (ETSG)(9);

78.    atbalsta profesionālo sportistu un amatieru solidaritātes stiprināšanu, lai atbalstītu nelielus klubus, sekmētu sportu skolās un izveidotu atbilstošas vietējās infrastruktūras; atzinīgi vērtē to, ka Komisija atzīst īpašās problēmas, ar kurām saskaras amatieru un bezpeļņas sports un kuras rada tas, ka sports ir atkarīgs no brīvprātīgo kustības, un aicina šīs problēmas atspoguļot visos nākamās sporta politikas ekonomiskajos aspektos;

79.    aicina Komisiju, lai nodrošinātu neprofesionālā sporta finansēšanai nepieciešamo līdzekļu pastāvīgu avotu, palīdzēt saglabāt pašreizējo sistēmu, kas paredz valsts finansējumu neprofesionālajam sportam ar ieguldījumiem no valsts rīkotām loterijām un licencētām azartspēļu organizācijām, kas darbojas vispārējās interesēs;

80.    ar interesi gaida datus, kas tiks iegūti neatkarīgā pētījumā par valsts un privāto finansējumu masveida sportam un visiem pieejamam sportam dalībvalstīs un šajā sektorā notiekošo nemitīgo pārmaiņu ietekmi;

81.    pauž bažas par iespējamu azartspēļu un loteriju tirgus liberalizāciju; uzskata, ka ir nepieciešams izmantot no šādām loterijām gūto peļņu vispārējiem sabiedrības mērķiem, tai skaitā profesionālā un amatieru sporta turpmākai finansēšanai; aicina Komisiju un dalībvalstis pieņemt tādus regulējošos pasākumus, kuri nodrošina, ka sports ir aizsargāts no jebkādas neatbilstošas ietekmes, kas ir saistīta ar derībām; aicina Komisiju veikt pētījumu par azartspēļu un loteriju tirgus pilnīgas liberalizācijas potenciālo ietekmi uz sabiedrību un sportu un par kontroles mehānismiem, kurus varētu izmantot, lai aizsargātu patērētāju tiesības;

82.    lūdz Komisiju sagatavot priekšlikumu, lai nodrošinātu nevainojamu sporta derību sektora darbību Eiropas Savienībā, nepieļautu ļaunprātīgu izmantošanu un korupciju un ievērotu sporta pasākumu organizētāju tiesības; un lūdz Komisiju un dalībvalstis kopā ar sporta un derību jomas darbiniekiem izpētīt darbaspējīgas, taisnīgas un ilgtspējīgas sistēmas izveides iespēju, lai nodrošinātu to, ka Eiropas sporta sektorā nenotiek nelikumīgas derības, un saglabātu sabiedrības pārliecību par godīgumu sportā;

83.    norāda, ka diskriminējošas nodokļu sistēmas, ar kurām tiek radītas priekšrocības sportistiem un kuras piemēro dalībvalstīs, var kavēt konkurenci;

84.    uzsver nepieciešamību kopā ar Komisiju joprojām nodrošināt iespēju piemērot sporta aktivitātēm zemāku PVN likmi, ņemot vērā šo aktivitāšu svarīgo sociālo nozīmi un ciešās saiknes ar vietējo kopienu;

85.    mudina sporta organizācijas atkārtoti ieguldīt noteiktu procentuālo daļu no ieņēmumiem, ko rada ar konkrētu sporta veidu saistītu plašsaziņas līdzekļu tiesību pārdošana un tirdzniecības pasākumi, šādu atkārtotu ieguldījumu tiešā veidā piešķirot attiecīgā sporta veida brīvprātīgo un bezpeļņas sektora finansēšanai un atbalstīšanai;

86.    uzskata, ka ir svarīgi atzīt bezpeļņas sporta organizāciju īpašo nozīmi, un atbalsta to, ka Kopienas tiesību aktos tiek ņemtas vērā brīvprātīgo organizāciju, bezpeļņas organizāciju un peļņas uzņēmumu atšķirības; aicina dalībvalstis kopā ar Komisiju noteikt galvenās problēmas, ar kurām saskaras bezpeļņas sporta asociācijas un to sniegto pakalpojumu būtību;

Sportistu nodarbinātības jautājumi

87.    uzskata par neatbilstošu to, ka profesionāliem sportistiem ir mazāk tiesību kā citiem līgumdarbiniekiem, un tāpēc uzskata par svarīgu, ka profesionāliem sportistiem ir plašas un pārredzamas tiesības tāpat kā citiem darbiniekiem, tostarp tiesības noslēgt vai atteikties noslēgt koplīgumus un tiesības iesaistīties profesionālās apvienībās;

88.    apstiprina, ka sporta jomai pamatā ir piemērojami ES tiesību akti par diskriminācijas novēršanu, un aicina Komisiju nodrošināt, ka jebkuras atkāpes sporta īpatnību dēļ ir likumīgas un ierobežotas; uzskata, ka, ņemot vērā sporta īpatnības, atsevišķos gadījumos konkrēti un samērīgi pārvietošanās brīvības ierobežojumi var būt piemēroti, lietderīgi un nepieciešami, lai veicinātu sportu dalībvalstīs;

89.    aicina dalībvalstis ar valsts tiesību aktiem nodrošināt to, ka jebkuros noteikumos par spēlētāju pārcelšanu Eiropas mērogā tiek ievēroti ES tiesību akti atbilstoši sporta īpatnībām un citiem pamatprincipiem, piemēram, līgumsaistību stabilitātes un sacensību stabilitātes saglabāšanai;

90.    aicina dalībvalstis un sporta asociācijas neieviest jaunus noteikumus, kuri radītu tiešu diskrimināciju, kas balstīta uz sportistu tautību (piemēram, 6 + 5); atbalsta politisko dialogu ar dalībvalstīm kā līdzekli diskriminācijas apkarošanai sportā, izmantojot ieteikumus, strukturētu dialogu ar sportā iesaistītajām pusēm un nepieciešamības gadījumā pienākumu neizpildes procedūras;

91.    aicina dalībvalstis un attiecīgās regulatīvās iestādes pārbaudīt korupcijas un ekspluatēšanas gadījumus, pieņemot darbā un nodarbinot sportistus, jo īpaši nepilngadīgus sportistus no valstīm ārpus Eiropas Savienības;

92.    nosoda dažu profesionālu sportistu aģentu nelikumīgas darbības, iesaistoties korupcijā, nelikumīgi iegūtu naudas līdzekļu legalizēšanā un nepilngadīgu spēlētāju un sportistu izmantošanā, kas saskaņā ar Parlamenta viedokli nodara kaitējumu sportam kopumā; uzskata, ka pašreizējā ekonomiskā situācija, kurā atrodas spēlētāju aģenti, nosaka, ka sporta pārvaldes organizācijām visos līmeņos, konsultējoties ar Komisiju, ir jāuzlabo spēlētāju aģentu darbību regulējošie noteikumi; saistībā ar šo aicina Komisiju atbalstīt sporta pārvaldes organizāciju centienus reglamentēt spēlētāju aģentu darbību, nepieciešamības gadījumā sagatavojot priekšlikumu direktīvai par spēlētāju aģentiem; atbalsta valsts un privātā sektora partnerattiecības, kurās tiek pārstāvētas sporta intereses un korupcijas apkarošanas iestādes un kuras palīdzēs izstrādāt efektīvas korupcijas novēršanas un apkarošanas stratēģijas, lai šādu korupciju apturētu;

93.    norāda, ka spēlētāju aģentu profesionālās kvalifikācijas atzīšana noteikta Direktīvā 2005/36/EK(10), ar kuru paredz, ka uz šo profesiju attiecas valsts tiesību normas;

94.    uzstāj, ka, pieņemot darbā jaunus talantīgus ārvalstu sportistus, vienmēr jāievēro tiesību akti imigrācijas jomā, un aicina Komisiju risināt bērnu tirdzniecības problēmu Padomes 2002. gada 19. jūlija pamatlēmuma 2002/629/JHA par cilvēku tirdzniecības apkarošanu kontekstā un/vai Padomes 1994. gada 22. jūnija Direktīvas 94/33/EK par jauniešu darba aizsardzību īstenošanas kontekstā;

95.    aicina dalībvalstis un sporta asociācijas sadarboties, lai aizsargātu jauniešu garīgo un fizisko veselību, izmantojot informāciju par piemērojamiem tiesību aktiem un sportistu veselības apdrošināšanu, ieviešot obligātos standartus un apmainoties ar labākās prakses piemēriem;

96.    aicina sporta pārvaldes organizācijas un klubus iesaistīties cīņā pret cilvēku tirdzniecību,

-            parakstot Eiropas hartu par solidaritāti sportā, ar ko parakstītāji apņemas ievērot labo praksi attiecībā uz jaunu ārvalstu sportistu atrašanu, pieņemšanu darbā un uzņemšanu,

-            izveidojot Solidaritātes fondu, lai finansētu preventīvas programmas valstīs, kurās cilvēku tirdzniecība novērota visbiežāk,

-            pārskatot 19. pantu FIFA Noteikumos par spēlētāju statusu un pārcelšanu saistībā ar nepilngadīgo aizsardzību;

97.    atzinīgi vērtē pamudinājumu izveidot Eiropas sociālā dialoga komitejas sporta sektorā; atbalsta darba devēju un darbinieku centienus šajā jomā un aicina Komisiju turpināt atklātu dialogu par šo jautājumu ar visām sporta organizācijām;

98.    uzsver to, cik svarīgs ir Komisijas veicinātais sociālais dialogs, kas kalpo kā vērtīga platforma, lai veicinātu sociālu jautājumu apspriešanu un darba devēju un darbinieku pārstāvju stabilu attiecību sekmēšanu un nodrošinātu juridisko noteiktību un līgumsaistību stabilitāti sportā; saistībā ar šo atzinīgi vērtē faktu, ka EPFL un Fifpro, savstarpēji atzīstot viena otru par sociālajām partnerēm, ir kopīgi pieprasījušas Komisijai oficiāli izveidot ES sociālā dialoga komiteju profesionālā futbola sektorā, piesaistot tai kā līdzvērtīgus partnerus klubus un UEFA;

99.    uzskata, ka spēlētāju aģenti ir jāiesaista pastiprinātajā sociālajā dialogā sporta sektorā, kas kopā ar labāku regulējumu un Eiropas aģentu licencēšanas sistēmu arī novērstu aģentu neatbilstīgu darbību;

ES sporta finansējums

100.  pieprasa iekļaut 2009. gada budžetā īpašu budžeta pozīciju sagatavošanas darbībām sporta jomā; tā kā Lisabonas līguma 149. pantā ir paredzēti veicināšanas pasākumi sporta jomā un tā kā īpaša ES finansējuma programma sportam netiks īstenota ātrāk kā 2011. gadā — pieņemot, ka Lisabonas līgumu ratificē 27 dalībvalstis — atzīst nepieciešamību sākt programmas sagatavošanas darbības no 2009. gada;

101.  lūdz sākt dažādu „Pjēra de Kubertēna” rīcības plānā minēto darbību īstenošanu;

102.  atzinīgi vērtē ideju par ES sporta politikas programmu, kas balstīta uz Lisabonas līgumā paredzētajiem noteikumiem, un gaida Komisijas priekšlikumu;

103.  aicina Komisiju uzsākt sagatavošanas darbības sociālās iekļaušanas un sporta jomā, pievēršot īpašu uzmanību projektiem ar skaidri pievienoto vērtību Eiropas mērogā, un mudina Komisiju atbalstīt projektus, kas atbilst šim mērķim, piemēram, „Special Olympics Unified Sports” iniciatīvu; aicina Komisiju daļu no jebkurām turpmākām sagatavošanas darbībām sporta jomā veltīt nepilngadīgo aizsardzības jautājumiem;

104.  aicina Komisiju un dalībvalstis ņemt vērā iespēju izveidot atbalsta programmas studentiem ar īpašiem fiziskiem dotumiem;

105.  aicina Komisiju un dalībvalstis ilgtspējīgas attīstības stratēģijās paredzēt Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējumu ar sportu saistītai infrastruktūrai un projektiem, kā arī iespēju piekļūt jaunajiem finansēšanas instrumentiem (cita starpā JEREMIE un JESSICA);

106.  mudina Komisiju pareizi iekļaut sporta aspektus pastāvošajā ES politikā un ES finansējuma programmās un ziņot par šīs iekļaušanas gaitu vairākas reizes gadā;

0

0 0

107.  uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei, Komisijai, dalībvalstu valdībām un parlamentiem, kā arī Eiropas, starptautiskajām un valstu sporta federācijām un nacionālajām līgām un sacensību organizētājiem.

(1)

OV L 180, 19.7.2000, 22. lpp.

(2)

OV L 303, 2.12.2000, 16. lpp.

(3)

OV C 200, 30.6.1997., 252. lpp.

(4)

OV C 68 E, 18.3.2004., 605. lpp.

(5)

P6_TA(2007)0100

(6)

P6_TA(2007)0503

(7)

OV C 33 E, 9.2.2006., 590. lpp.

(8)

OV C 291 E, 30.11.2006., 143. lpp.

(9)

OV L 210, 31.7.2006., 19. lpp.

(10)

OV L 255, 30.9.2005., 22. lpp.


PASKAIDROJUMS

A. Sporta sabiedriskā nozīme

Sports ir ievērojama bagātība un sociāla parādība. Daudziem cilvēkiem neatkarīgi no tā, vai viņi paši aktīvi piedalās sporta pasākumos vai tikai seko tiem līdzi, tas pat ir viens no vissvarīgākajiem brīvā laika pavadīšanas veidiem.

To, ko mums sniedz sports, proti, tādas vērtības kā atbildība, solidaritāte, tolerance, godīga spēle, komandas gars un vienlaikus citu respektēšana, var tiešā veidā pārcelt mūsu ikdienas dzīvē. Sports veicina Eiropas Savienības pilsoņu aktīvu līdzdalību sabiedrības dzīvē un sekmē aktīva pilsoniskuma veidošanos.

Runājot vispārīgāk, fizisko aktivitāšu trūkums negatīvi ietekmē Eiropas pilsoņu veselību, jo tas veicina liekā svara veidošanos, aptaukošanos un virkni hronisku patoloģiju, piemēram, sirds un asinsvadu slimības un diabētu. Vēl vienas negatīvas sekas ir nasta dalībvalstu veselības budžetam un to ekonomikai kopumā.

Tā kā Kopienas acquis šodien attiecas un tam ir jāattiecas uz sportu, visu sporta federāciju statūtiem ir jāatbilst Kopienas tiesību aktiem. Eiropas politikai jau tagad ir būtiska un pieaugoša ietekme uz daudzām sporta jomām. Tā kā Komisija tiek aicināta ierosināt jaunus pasākumus sporta jomā, jaunajam Reformu līgumam būs jārada apstākļi, kas nepieciešami, lai šī iestāde varētu sekmīgi izpildīt šo uzdevumu. Protams, ikviena Komisijas ierosinātā pasākuma pamatā jābūt sociālajam dialogam ar dažādajām iesaistītajām pusēm.

Pašlaik saskaņā ar rīcības plānu „Pjērs de Kubertēns”, kas nosaukts pazīstamā Francijas aristokrāta vārdā, kurš bija Olimpisko spēļu atdzimšanas, godīgas spēles, miera un tautu samierināšanās ierosinātājs, tiek vākti konkrēti priekšlikumi par pasākumiem, kas būtu jāveic Kopienas līmenī. Kā uzsvēra Pjērs de Kubertēns: „sports ir daļa no katra vīrieša un katras sievietes bagātības, un nekas nekad nevarēs kompensēt tā trūkumu”. Šajā rīcības plānā ir paredzēti 53 konkrēti pasākumi, ko Komisija īstenos vai atbalstīs.

Eiropas pilsoņu līdzdalība sporta aktivitātēs

Sportam jābūt pieejamam visiem Eiropas Savienības pilsoņiem neatkarīgi no viņu dzimuma, rases, vecuma, invaliditātes, reliģijas un pārliecības, seksuālās orientācijas, sociālās vides un finanšu resursiem.

Amatieru sporta, kura pamatā ir bezpeļņas sporta klubi, atzīšana veicina aktīvu pilsoniskumu. Lai gan amatieru sports galvenokārt attīstās skolās un universitātēs, tas paplašinās arī ar noteiktiem sporta klubiem. Tādēļ mēs atzīstam arī noteiktu sporta pedagoģisku vērtību. Tas ir arī iemesls, kura dēļ dalībvalstīm ir jācenšas piešķirt finanšu līdzekļus augstskolu institūtiem, kuri specializējas ar sportu saistītās profesijās, lai tādējādi būtu iespējams izstrādāt specializētas programmas pētījumiem šajā jomā un panākt ar sportu saistīto zinātņu progresu.

Un otrādi, valstij nav jābūt līdzekļu devējam profesionālajam sportam, bet tai ir jānosaka noteikumi un jāraugās, lai tie tiktu pienācīgi ieviesti un ievēroti. Valstij ir arī jāievieš finanšu stimuli un jārada nepieciešamie apstākļi, lai panāktu „sporta pasākumu industrijas” vispusīgu uzplaukumu, tomēr tam vienmēr jānotiek saskaņā ar brīvā tirgus ekonomikas principiem.

Turklāt īpaša uzmanība ir jāvelta profesionālajiem sportistiem, kuru dzīve nebūt nav viegla un karjera ir samērā īsa. Viņu treniņu intensitāte izsmeļ visus spēkus, un programmas, kurām viņi seko, ir ļoti prasīgas un bieži vien negatīvi ietekmē viņu veselību. To nedrīkst aizmirst.

Vardarbība sportā un dopinga lietošana

Vardarbības, rasisma un ksenofobijas nepieļaušana un apkarošana sporta pasākumu laikā ir dalībvalstu kompetencē. Apmaiņa ar paraugpraksēm un lietderīgu informāciju starp policijas dienestiem un sporta iestādēm par līdzjutējiem, kas var radīt apdraudējumu, tādējādi būtu svarīgs posms šā mērķa sasniegšanā.

Sīvā konkurence sacensībās, kas prasa maksimālas pūles un disciplīnu, ir saistīta ar dopinga lietošanas parādību, kura grauj atklātas un godīgas sacensības principus. Eiropas līmenī dopinga lietošanas apkarošanai ir jāietver pasākumi, kuru mērķis ir nodrošināt attiecīgo tiesību aktu ievērošanu un veselības un profilaktisko aspektu. Dopinga apkarošanas jomā mums ir jāatbalsta Komisijas ieteikumi, kura uzskata, ka nelikumīgu dopinga vielu tirdzniecība ir jāpielīdzina nelikumīgu narkotisko vielu tirdzniecībai. No otras puses, dalībvalstīm ir jaunajiem sportistiem jānodrošina plašāka informācija un izglītošana attiecībā uz dopinga vielām un recepšu zālēm, kurās var būt šādas vielas, kā arī par to ietekmi uz veselību.

Visbeidzot, īpaša uzmanība ir jāpievērš sieviešu lomai sportā. Dzimumu vienlīdzības jautājumi ir jāiekļauj visos ar sportu saistītajos pasākumos, nosakot, ka ir īpaši jāuzsver sporta pieejamība imigrantēm un etnisko minoritāšu pārstāvēm, ar lēmumu pieņemšanu saistīto sporta amatu pieejamība sievietēm un plašāks atpsoguļojums par sievietēm sportā plašsaziņas līdzekļos. Turklāt sievietēm ir svarīga loma attiecībā uz visu sporta aktivitāšu pieejamību personām ar invaliditāti. Dalībvalstīm ir jāaizsargā mazāk aizsargātās grupas, piemēram, personas ar invaliditāti, un ir jāatvieglo sporta aktivitāšu pieejamība šādām grupām, nodrošinot, ka tiek izveidota atbilstoša infrastruktūra.

B. Sporta ekonomiskais aspekts

Sports ir nozare, kas strauji attīstās un var veicināt Lisabonas mērķu īstenošanu izaugsmes un darbavietu izveides jomā. Kādā pētījumā, par kura rezultātiem tika ziņots 2006. gadā Austrijas prezidentūras laikā, bija norādīts, ka sports 2004. gadā bija radījis pievienoto vērtību 407 miljardu eiro jeb 3,7 % apmērā no Eiropas Savienības iekšējā kopprodukta un radījis 15 miljonus darbavietu jeb nodrošinājis darbu 5,4 % no darbaspēka.

Tomēr tas, ka nav skaidras sporta jēdziena definīcijas visās 27 dalībvalstīs, ir radījis arī vakuumu finanšu ziņā. Dalībvalstis nav nolēmušas, vai sportam ir vai nav vispārējas nozīmes pakalpojumu statuss, kas tam nodrošinātu noteiktas ekonomiskas priekšrocības, piemēram, nodokļu atvieglojumus.

Tāpēc tādas Eiropas statistikas metodes izstrāde, kura ļautu noteikt sporta ekonomisko ietekmi un kurai būtu jākļūst par valstu statistikas pamatu, varētu ilgākā laikposmā palīdzēt izveidot Eiropas sporta satelītkontu. Šāda metode mums palīdzētu noteikt dažādās nozares, uz kurām sportam ir ekonomiska ietekme, piemēram, tūrisms, būvniecība un nodarbinātība.

Attiecībā uz sporta organizāciju finansēšanu jānorāda, ka tām ir daudzi ienākumu avoti, piemēram, to biedru iemaksas un biļešu tirdzniecība, reklāma un mecenātu darbība, audiovizuālās tiesības, ienākumu sadale sporta federācijās, atvasināto produktu laišana tirgū, valsts atbalsts u. c. Taču ievērojamu ieņēmumu avots ir arī azartspēles, jo īpaši attiecībā uz amatieru sportu. Tādēļ ir svarīgi šajā jomā saglabāt valsts monopolu, lai tādējādi varētu nodrošināt, ka sports un kultūra var saņemt finansējumu.

Vēl viens ekonomisks uzdevums, kas mums ir jāizskata, attiecas uz bezpeļņas sporta organizācijām un uz šo organizāciju sniegto pakalpojumu galvenajām iezīmēm. Komisija ir apņēmusies sadarbībā ar dalībvalstīm noteikt šo organizāciju galvenās problēmas, jo cilvēki ar sportu arvien vairāk nodarbojas individuāli, nevis kolektīvi kādā organizētā struktūrā, un šī iemesla dēļ samazinās brīvprātīgo skaits amatieru sporta klubos.

C. Sporta organizācija

Politiskajās debatēs par sportu Eiropā ievērojamu nozīmi bieži vien piešķir „Eiropas sporta modelim”. Ekonomiskās un sociālās izmaiņas, kas ir kopīgas lielākajai daļai dalībvalstu, piemēram, pieaugošā komercializācija, ar valsts finansējumu saistītās grūtības, ar sportu nodarbojošos personu skaita pieaugums un brīvprātīgo skaita stagnācija, ir radījušas jaunas problēmas attiecībā uz sporta organizāciju Eiropā.

Eiropas sporta īpašās iezīmes var aplūkot divos aspektos: a) sporta aktivitāšu un tām piemērojamo noteikumu iezīmes un b) sporta struktūru iezīmes (sporta organizāciju autonomija un dažādība, sporta organizācija uz nacionālās bāzes un vienota federācija katrā sporta nozarē u. c.).

Sporta un sacensību organizācija valsts līmenī ir saistīta ar Eiropas sporta koncepcijas vēsturisko un kultūras kontekstu, un tā atbilst Eiropas pilsoņu vēlmēm. Piemēram, svarīga nozīme ir nacionālajām sporta komandām – ne vien no identitātes viedokļa, bet arī lai nodrošinātu solidaritāti ar masu sportu.

Sporta organizāciju būtības dēļ Eiropas sporta struktūras ir ievērojami mazāk attīstītas nekā valstu un starptautiskās struktūras, un Eiropas sporta organizācija ir izveidota atbilstoši kontinentālajām struktūrām, nevis 27 valstu Eiropas Savienības līmenī.

Turklāt Eiropas Savienība atzīst sporta organizāciju un reprezentatīvu sporta struktūru, piemēram, sporta līgu, autonomiju. Taču, lai nodrošinātu, ka šādu organizāciju darbība tiek labāk un efektīvāk koordinēta, ir jāpastāv obligātam regulējumam Eiropas līmenī.

Komisija ir atkārtoti apstiprinājusi piekrišanu, ka brīvas aprites principam tiek noteikti limitēti un proporcionāli ierobežojumi, jo īpaši attiecībā uz a) tiesībām atlasīt nacionālos sportistus sacensībām starp nacionālajām komandām, b) nepieciešamību ierobežot sacensību dalībniekus no trešām valstīm un c) termiņu noteikšanu spēlētāju pārcelšanai komandas sporta veidos.

Spēlētāju aģenti

Tas, ka ir izveidojies īsts Eiropas spēlētāju un sportistu tirgus, kā arī algu pieaugums noteiktos sporta veidos ir izraisījis spēlētāju aģentu darbības pieaugumu, un šo aģentu pakalpojumus izmanto arī sarunām par līgumiem un līgumu parakstīšanai. Taču sporta ievērojamā internacionalizācija šajā nozarē ir padarījusi korupciju par pārrobežu parādību, un Eiropas mēroga korupcijas problēmas ir jārisina Kopienas līmenī. Tā kā sporta negatīvās sekas ir mazākas, salīdzinot ar labumiem, ko no tā ir iespējams iegūt, mums šīs problēmas ir jārisina kopīgi un ir jāizceļ sporta pievienotā vērtība.

Plašsaziņas līdzekļi

Pārraides tiesības ir kļuvušas par Eiropas profesionālā sporta galveno ienākumu avotu, savukārt sporta pasākumu pārraides tiesības ir noteicošais satura avots daudziem plašsaziņas līdzekļu operatoriem.

Parlaments iesaka dalībvalstīm vienoties par kopīgu praksi izplatīšanas tiesību cesijas jomā, lai lielie klubi nebūtu vienīgie, kas no tā gūst labumu, un atzīst lielo nozīmi attiecībā uz ienākumu taisnīgu sadali starp klubiem, tostarp arī vismazākajiem, kā arī starp profesionālo sportu un amatieru sportu. Turklāt izplatīšanas tiesību centralizētai pārdošanai var būt svarīga nozīme attiecībā uz ienākumu sadali, un tā var kļūt par instrumentu, kas varētu palīdzēt panākt lielāku solidaritāti sportā.


Ekonomikas un monetārāS komitejaS ATZINUMS (27.3.2008)

Kultūras un izglītības komitejai

par Balto grāmatu par sportu

(2007/2261(INI))

Atzinumu sagatavoja: Eoin Ryan

IEROSINĀJUMI

Ekonomikas un monetārā komiteja aicina par jautājumu atbildīgo Kultūras un izglītības komiteju savā rezolūcijas priekšlikumā iekļaut šādus ierosinājumus:

1.  atbalsta Komisijas secinājumus, jo īpaši attiecībā uz to, ka sports ir strauji augoša nozare, kuras makroekonomiskā ietekme vēl nav novērtēta un kura var palīdzēt sasniegt Lisabonas stratēģijas mērķus izaugsmes un darbavietu radīšanas jomā; uzsver sporta plašo ietekmi uz citām ekonomikas un sociālajām darbībām;

2.  atbalsta Komisijas priekšlikumus saistībā ar sporta ekonomisko dimensiju; saistībā ar šo norāda arī uz sporta ievērojamo sociālo un sabiedrisko nozīmi; atzīmē, ka komerciāli panākumi un sportiskums ir saderīgi un savstarpēji izdevīgi; atzīst saikni starp sporta ekonomisko vērtību un intelektuālā īpašuma tiesību licencēšanu un aizsardzību;

3.  turklāt aicina atbilstoši novērtēt sporta lomu, ņemot vērā tā lielo nozīmi tādās jomās kā veselība, bērnu audzināšana, izglītība, sociālā integrācija un kultūra Eiropas sabiedrībā; šajā kontekstā jo īpaši norāda uz brīvprātīgo devumu šajā jomā un uz izcilo ieguldījumu, ko tas dod ekonomiskajai un sociālajai kohēzijai;

4.  uzsver straujās izmaiņas, kas raksturīgas Eiropas sporta ekonomikai, kura arvien vairāk tiek balstīta uz ieguldījumiem novatoriskā sporta saturā un tā attīstīšana, izmantojot digitālās tehnoloģijas; atzīst nepieciešamību nepieļaut intelektuālā īpašuma tiesību un labas gribas aizskaršanu, pēc iespējas samazināt pirātismu un ierobežot nelikumīgu darbību iespējas internetā;

5.  atzīst un respektē Eiropas Kopienu Tiesas praksi attiecībā uz ES konkurences un brīvas aprites noteikumu piemērošanu sporta ekonomiskajam aspektam; uzsver, ka tirdzniecības līgumiem par intelektuālo īpašumu sporta jomā (tai skaitā līgumiem, kas aptver sporta pārraides tiesības televīzijā un jaunajos plašsaziņas līdzekļos) ir vienmēr jābūt pilnīgā saskaņā ar ES konkurences tiesībām, turklāt lēmumu pieņemšanai šajā jautājumā un to ieviešanai jābūt pārredzamai; tomēr saistībā ar šo uzskata, ka saskaņā ar Direktīvas 89/552/EEK (Audiovizuālo plašsaziņas līdzekļu pakalpojumu direktīvas)(1) 3.j pantu sporta pārraidēm jābūt pieejamām visdažādākajiem cilvēkiem ar visdažāko plašsaziņas līdzekļu un platformu, tostarp arī ar bezmaksas kanālu, palīdzību;

6.  uzskata, ka dažās situācijās, kad ir sarežģīti atšķirt konkurences tiesības no aspektiem, kas attiecas tikai uz sportu, katrs gadījums ir jāizvērtē atsevišķi; tāpēc neatbalsta nekādus pasākumus, ar kuriem tiktu ieviests grupālais atbrīvojums sportam attiecībā uz EK konkurences noteikumu ievērošanu, un aicina Komisiju atzīt, ka EK konkurences noteikumi ir piemērojami tikai sporta organizāciju ekonomiskajām darbībām;

7.   aicina Komisiju nodrošināt lielāku finansējumu ar sportu saistītiem projektiem pastāvošajās programmās, kā arī sniegt jaunus finansēšanas instrumentus ar sportu saistītu jautājumu risināšanai;

8.  mudina sporta organizācijas atkārtoti ieguldīt procentuālo daļu no ieņēmumiem, ko rada ar konkrētu sporta veidu saistītu plašsaziņas līdzekļu tiesību pārdošana un tirdzniecības pasākumi, atvēlot šādu atkārtotu ieguldījumu tieši šī sporta veida brīvprātīgo un bezpeļņas sektoru finansēšanai un atbalstīšanai;

9.  atzinīgi vērtē to, ka Komisija atzīst amatieru un bezpeļņas sporta un no brīvprātīgo kustības atkarīga sporta īpašās problēmas, un aicina to atspoguļot visos nākamās sporta politikas ekonomiskajos apsektos;

10. konstatē, ka Komisija izprot to, cik svarīgs ir valsts atbalsts sportam, kas ir pieejams visiem iedzīvotājiem, un tādēļ aicina Komisiju izstrādāt skaidras pamatnostādnes par EK konkurences un iekšējā tirgus tiesību aktu (tādu kā valsts atbalsta noteikumu) piemērošanu, kurās ir ņemts vērā sporta specifiskums, norādot, kāda veida valsts finansējums ir atbalstāms, lai sports pildītu savu sociālo, kulturālo un izglītojošo lomu, un aicina Komisiju arī aplūkot pašreizējās Eiropas atbalsta programmas, lai izpētītu to piedāvātās iespējas sporta veicināšanai; konstatē arī, ka sporta aizsardzībai un veicināšanai dažās dalībvalstīs ir konstitucionāls statuss un ka no tā izriet nepieciešamība nodrošināt sporta darbības dzīvotspēju;

11. norāda, ka saikne starp sportu un veselību ir svarīgs apsvērums, tā ka sadarbība starp sporta organizācijām vai apvienībām un veselības fondiem un ārstiem ir kļuvusi par arvien ierastāku praksi, kas veselības aprūpes dienestiem sniedz ārkārtīgi lielu pievienoto vērtību un vienlaikus nodrošina arī finansiālus ietaupījumus;

12. konstatē, ka ES iestādēm, piemērojot Līguma noteikumus, nav juridiska pienākuma atzīt sporta specifiskumu un ka tā rezultātā šī specifiskuma jēdziens ir pakļauts mainīgiem tiesu lēmumiem;

13. aicina Komisiju — lai neprofesionālā sporta finansēšanai radītu drošu pamatu — akceptēt pašreizējo sistēmu, kas paredz valsts finansējumu neprofesionālajam sportam ar ieguldījumiem no valsts rīkotām loterijām un citām valsts licencētām organizācijām, kas sabiedrības labā rīko azartspēles;

14. atzinīgi vērtē Komisijas ieceri saglabāt pastāvošās PVN samazināšanas iespējas un aicina Komisiju mudināt dalībvalstis sniegt turpmākus finansiālus stimulus sportam;

15. norāda, ka diskriminējošam nodokļu režīmam, ko dalībvalstīs piemēro par labu sportistiem, var būt kropļojoša ietekme uz konkurenci;

16. konstatē, ka Eiropas Kopienu Tiesas nesenie spriedumi, jo īpaši Meca-Medina lietā(2), ir nopietni kaitējuši sporta noteikumu statusam, kuri ir paredzēti, lai nodrošinātu godīgu spēli un atklātu sacensību;

17. aicina Komisiju un dalībvalstis apsvērt, kādā veidā EK Līguma 149. pants, kas grozīts ar Lisabonas Līgumu, varētu veicināt to, lai precīzāk un konsekventāk tiktu atzīts sporta specifiskums, ko apstiprinātu Eiropas Kopienu Tiesa;

18. uzsver to, ka ir svarīgi finansēt fizisko aktivitāti skolās, jo tā ir būtiska visjaunāko bērnu psiholoģiskajai un fiziskajai augšanai, kā arī ir nozīmīgs veselības aprūpes instruments jauniem un ne tik jauniem cilvēkiem;

19. noraida ideju par ES sporta aģentūras izveidi, jo nedrīkst graut daudzo un dažādo ES līmeņa sporta organizāciju individuālo atbildību;

20. pauž atbalstu klubu licencēšanas sistēmām, ko futbolā ieviesa 2004. gadā un kas veicina konkurētspējīgu līdzsvaru un nodrošina klubiem finansiālo stabilitāti; aicina turpināt attīstīt un ieviest šādas sistēmas citos sporta veidos, lai veicinātu labas prakses piemērus un labu pārvaldību sportā saskaņā ar ES tiesību aktiem;

21. atkārtoti aicina Komisiju (attiecībā uz futbolu) veikt pasākumus jautājumā par sportu un derībām; īpaši lūdz Komisiju un dalībvalstis kopā ar sporta un derību rīkotājiem izpētīt iespēju izveidot praktisku, taisnīgu un ilgtspējīgu sistēmu, lai nodrošinātu, ka nevienā sporta veidā Eiropā netiek izmantotas nelikumīgas derību metodes, un atgūtu Eiropas sporta sabiedrības uzticību; norāda, ka valsts derību monopoli varētu būt Eiropas tiesību aktu pārkāpums, un aicina Komisiju ieviest Eiropas vienotā tirgus darbību internetā notiekošu sporta derību jomā un ierosināt atbilstošus pasākumus šajā jomā;

22. uzskata, ka sportu var tikpat efektīvi atbalstīt arī bez valsts derību monopoliem;

23. pauž bažas par tādas reklāmas apjoma pieaugumu, kas saista sportu un alkoholu un kas ir vērsta uz gados jauniem cilvēkiem, un, lai gan sporta organizācijām ir tiesības brīvi izmantot reklāmas izvietotājus un sponsorus no visām ražošanas nozarēm, iesaka īpašu uzmanību veltīt sporta reklāmai, kas vērsta uz gados jauniem cilvēkiem;

KOMITEJAS GALĪGAIS BALSOJUMS

Pieņemšanas datums

26.2.2008

 

 

 

Galīgā balsojuma rezultāti

+:

–:

0:

42

2

0

Deputāti, kas bija klāt galīgajā balsojumā

Jan Andersson, Edit Bauer, Emine Bozkurt, Iles Braghetto, Philip Bushill-Matthews, Milan Cabrnoch, Alejandro Cercas, Ole Christensen, Derek Roland Clark, Luigi Cocilovo, Jean Louis Cottigny, Proinsias De Rossa, Harlem Désir, Harald Ettl, Richard Falbr, Carlo Fatuzzo, Ilda Figueiredo, Roger Helmer, Stephen Hughes, Karin Jöns, Ona Juknevičienė, Jean Lambert, Bernard Lehideux, Elizabeth Lynne, Thomas Mann, Jan Tadeusz Masiel, Elisabeth Morin, Csaba Őry, Marie Panayotopoulos-Cassiotou, Rovana Plumb, Bilyana Ilieva Raeva, Elisabeth Schroedter, José Albino Silva Peneda, Jean Spautz, Gabriele Stauner, Anne Van Lancker, Gabriele Zimmer

Aizstājējs(-i), kas bija klāt galīgajā balsojumā

Mihael Brejc, Gabriela Creţu, Petru Filip, Donata Gottardi, Rumiana Jeleva, Jamila Madeira, Csaba Sógor, Kyriacos Triantaphyllides

(1)

OV L 298, 17.10.1989., 23. lpp.

(2)

Lieta C-519/04 P, Meca-Medina un Majcen pret Komisiju, [2006] ECR I-6991.


Nodarbinātības un sociālo lietu komitejaS ATZINUMS (29.2.2008)

Kultūras un izglītības komitejai

par Balto grāmatu par sportu

(2007/2261(INI))

Atzinumu sagatavoja: Emine Bozkurt

IEROSINĀJUMI

Nodarbinātības un sociālo lietu komiteja aicina par jautājumu atbildīgo Kultūras un izglītības komiteju savā rezolūcijas priekšlikumā iekļaut šādus ierosinājumus:

-     ņemot vērā Padomes Direktīvu 2000/43/EK (2000. gada 29. jūnijs), ar ko ievieš vienādas attieksmes principu pret personām neatkarīgi no rasu vai etniskās piederības(1), un kas aizliedz visu veidu diskrimināciju rases dēļ nodarbinātības, izglītības, sociālās drošības un veselības aprūpes jomās, kā arī preču un pakalpojumu saņemšanā,

-     ņemot vērā Padomes Direktīvu 2000/78/EK (2000. gada 27. novembris), ar ko nosaka kopēju sistēmu vienlīdzīgai attieksmei pret nodarbinātību un profesiju(2),

-     ņemot vērā Parlamenta deklarāciju (2006. gada 14. marts) par rasisma izskaušanu futbolā(3),

Α.  tā kā sportam ir būtiska nozīme sociālajā iekļaušanā, integrācijā un vienlīdzīgu iespēju nodrošināšanā, starpkultūru dialogā un brīvprātīgā darba veicināšanā un tam jābūt nediskriminējošam, kā arī bez rasisma, vardarbības, ksenofobijas un neiecietības izpausmēm,

B.   tā kā nedrīkst diskriminēt sportistus invalīdus salīdzinājumā ar veseliem sportistiem attiecībā uz sociālajām tiesībām saskaņā ar dalībvalstu tiesību sistēmām,

1.   aicina Komisiju saistībā ar to ievērot subsidiaritātes principu;

2.   prasa Komisijai ņemt vērā sporta īpatnības un nodrošināt lielāku juridisko noteiktību, ar attiecīgo ieinteresēto pušu līdzdalību un kopējā iestāžu dialogā izstrādājot precīzas vadlīnijas par EK tiesību aktu piemērojamību attiecībā uz sportu Eiropas Savienībā; aicina Komisiju saistībā ar to ievērot subsidiaritātes principu;

3.   tāpēc prasa Komisijai sagatavot pētījumu par to spēkā esošo EK tiesību aktu darbības jomu, tostarp par darba un sociālās aizsardzības noteikumiem, kurus piemēro sportā Eiropas Savienībā, īpašu nozīmi pievēršot spēlētāju pārcelšanai;

4.   ierosina dalībvalstīm nopietni risināt jautājumus saistībā ar dopinga lietošanas novēršanu un cīņu pret dopinga lietošanu; aicina īstenot politiku, kuras mērķis ir starptautiskā līmenī novērst un apkarot dopinga lietošanu, un uzsver, ka ir jācīnās pret šādiem pārkāpumiem, veicot kontroli, pētījumus, izmeklēšanu, pastāvīgu uzraudzību, ko nodrošina neatkarīgi mediķi, kā arī veicot pasākumus profilakses un izglītošanas jomā;

5.   apstiprina, ka nediskriminējoši ES tiesību akti ir pilnībā piemērojami sportā Eiropas Savienībā, un aicina dalībvalstis, kā arī Komisiju efektīvi transponēt un īstenot Direktīvu 2000/78/EK un Direktīvu2000/43/EK; apstiprina, ka futbolam ir sociāla funkcija, un futbolu var uzskatīt par noderīgu paņēmienu, lai veicinātu kohēziju, sociālo integrāciju un dažāda dzimuma, rases un reliģiskās pārliecības cilvēku savstarpēju kultūras izpratni un godīgumu, kā arī lai izskaustu diskrimināciju, neiecietību, rasismu un vardarbību;

6.   aicina Komisiju nekavējoties uzsākt dialogu ar sporta organizācijām, kura mērķis ir panākt noteiktu vienošanos par to, lai uzlabotu jauniešu apmācību sportā un vietējo spēlētāju nodarbinātību;

7.   aicina Komisiju nodrošināt, ka jebkuras atkāpes, pamatojoties uz sporta specifiskumu, ir likumīgas un ierobežotas;

8.   prasa Komisijai nodrošināt profesionālo sportistu, kā arī treneru un apkalpojošo darbinieku brīvu pārvietošanos saskaņā ar Eiropas Kopienu Tiesas praksi un Kopienas tiesību aktiem, vienlaikus atzīstot nepieciešamību panākt līdzsvaru starp brīvas pārvietošanās principu un nacionālo sporta komandu vajadzību sagatavot lielāku skaitu vietējo spēlētāju; šajā ziņā prasa Komisijai veikt ieguldījumus ne tikai sportā, bet arī sportistu profesionālās kvalifikācijas uzlabošanā un turpmāk nodrošināt saistībā ar sporta aktivitātēm iegūto kvalifikāciju savstarpēju atzīšanu Eiropas Savienībā, pamatojoties uz kopējiem paraugkritērijiem, kas noteikti Eiropas Kvalifikāciju sistēmā, ieviešot Eiropas sertifikāciju sporta aģentiem, tādējādi radot iespēju īstenot sporta aģentu pārraudzību, kas sekmēs sporta aģentu ilgtermiņa iesaistīšanos darba tirgū, kā arī sociālo kohēziju Eiropā; uzsver nepieciešamību nodrošināt apmācību iespēju visiem sportistiem, lai nodrošinātu sportistu reintegrāciju darba tirgū pēc sporta karjeras beigām;

9.   atzīst, ka sporta joma rada darbavietas, kā arī sekmē ekonomisko izaugsmi un uzplaukumu, jo īpaši atpalikušos reģionos, un ka ar sporta jomu ir saistītas citas jomas, piemēram, izglītības, medicīnas un plašsaziņas līdzekļu jomas, kā arī īpaša aprīkojuma un produktu ražošanas un tirdzniecības jomas;

10. atzīst sporta sociālo un izglītības dimensiju un aicina dalībvalstis veikt visus nepieciešamos pasākumus, lai nodrošinātu, ka sportisti, kas to vēlas, pēc savas sporta karjeras beigām var iegūt profesionālo izglītību un apmācību, lai pēc tam savu pieredzi un zināšanas sniegtu jaunajiem sportistiem;

11.  uzskata, ka sporta klubi un stadioni ir profesionālo sportistu darba vieta; aicina sporta klubus ieguldīt lielāku darbu savu klubu jauno sportistu apmācīšanā, atbalstīšanā un nodarbinātībā; aicina profesionālās organizācijas sporta jomā izskaust visu veidu diskrimināciju, rasismu un ksenofobiju pirms sporta spēlēm, sporta spēļu laikā, kā arī pēc sporta spēlēm gan stadionos, gan ārpus tiem; aicina publicēt gada ziņojumus par panākumiem šajā jomā; aicina dalībvalstis un vietējās varas iestādes nodrošināt invalīdiem piekļuvi sporta laukumiem un sporta objektiem;

12. uzskata, ka ir svarīgi jau no mazotnes jaunos sportistus apmācīt gan sporta, gan akadēmiskajos mācību priekšmetos, jo tādā veidā nodrošinātu, ka profesionālie sportisti var atgriezties darba tirgū pēc sporta karjeras beigām;

13. atbalsta solidaritātes stiprināšanu starp profesionālajiem sportistiem un amatieriem, lai atbalstītu nelielus klubus, sekmētu sportu skolās un izveidotu atbilstošas vietējās infrastruktūras;

14. uzskata par neatbilstošu, ka profesionāliem sportistiem ir mazāk tiesību kā citiem līgumdarbiniekiem, un tāpēc uzskata par svarīgu, ka profesionāliem sportistiem ir plašas un pārredzamas tiesības tāpat kā darbiniekiem, tostarp tiesības noslēgt vai atteikties noslēgt koplīgumus un tiesības iesaistīties profesionālās apvienībās;

15. aicina dalībvalstis, Komisiju un attiecīgās regulatīvās iestādes pārbaudīt korupcijas un ekspluatēšanas gadījumus, pieņemot darbā un nodarbinot sportistus, jo īpaši nepilngadīgus sportistus no valstīm ārpus Eiropas Savienības;

16. iesaka starptautisko federāciju un valstu federāciju lēmējiestādēs pienācīgi pārstāvēt dažādu sportā iesaistīto personu (spēlētāju, treneru vai instruktoru, tiesnešu u.t.t.) konkrētās asociācijas;

17. mudina Komisiju nodrošināt, ka visas sportistiem paredzētās sociālās tiesības ir vienlīdzīgi pieejamas arī sportistiem invalīdiem;

18. atzīst, ka sports, tostarp profesionālais sports, ir svarīgs komandas gara, godīguma un atbildības, sociālās iekļaušanas un integrācijas veicināšanas instruments, kā faktors, lai veicinātu izaugsmi un darbavietu radīšanu, vietējo un reģionu attīstību, kā arī pilsētu uzplaukumu un lauku attīstību un kā paņēmiens tādu vērtību sekmēšanai kā, solidaritāte, iecietība un godīga sacensība, kā arī aptaukošanās un liekā svara apkarošanas paņēmiens un sniedz nozīmīgu ieguldījumu sociālo, izglītības un kultūras pamatvērtību tālākā nodošanā ; aicina uzņemties stingrākas saistības, lai apkarotu dopinga lietošanu, noziegumus un korupciju sporta klubos;

19.  aicina dalībvalstis sadarboties ar fiziskās izglītības iestādēm, lai nodrošinātu visaptverošu kvalitatīvu izglītību un lai sportistiem sniegtu nepieciešamās zināšanas, tādējādi dodot viņiem iespēju mācīties otrā un trešā līmeņa izglītības iestādēs un radot iespēju iesaistīties darba tirgū;

20. ierosina piekļuvi sportam un sociālo sporta struktūru integrāciju uzskatīt par sociālās integrācijas rādītāju un par faktoru sociālās atstumtības analizēšanai;

21. uzsver fizisku vingrinājumu nozīmi aptaukošanās ierobežošanā un neveselīga dzīvesveida ieradumu atmešanā, jo šādiem vingrinājumiem ir liela pozitīva ietekme uz iedzīvotāju veselību, no vienas puses, un veselības apdrošināšanas fondu izmaksu samazināšanā, no otras puses; tomēr pauž bažas par to, ka ilgāks darba laiks un pašreizējie nodarbinātības apstākļi kopumā nerosina darbiniekus regulāri nodarboties ar fiziskiem vingrinājumiem un individuāli vairāk iesaistīties sportā;

22. prasa Komisijai un dalībvalstīm, ņemot vērā subsidiaritātes principu, kā prioritāti pašreizējā budžetā un programmās atbalstīt un finansēt projektu priekšlikumus, kas saista sociālo integrāciju un sportu gan Eiropas, gan valstu līmenī; atbalsta Komisijas nodomu iekļaut sporta jomu dažādās rīcības programmās;

23. norāda, ka ir svarīgi rosināt cilvēkus nodarboties ar sportu, visiem cilvēkiem nodrošinot piekļuvi sportam un vienlīdzīgas iespējas un ieguldot pasniedzēju un sporta treneru apmācībā, kā arī nodrošinot vairāk sporta objektu; aicina arī nodrošināt nepieciešamo atbalstu, lai personām ar spēju traucējumiem dotu iespēju piekļūt sportam;

24. uzskata, ka sportam un fiziskajai izglītībai ir liela nozīme kvalitatīvā izglītībā;

25.  atzinīgi vērtē, ka Komisija Baltajā grāmatā par sportu ir atzinusi sporta bezpeļņas aktivitāšu kā vispārējas nozīmes sociālo pakalpojumu iezīmi; prasa Komisijai atbilstoši attiekties pret sportu;

26. pievērš uzmanību neprofesionālajam sportam, kuru bieži vien atstāj novārtā; norāda, ka neprofesionālajam sportam, tostarp bezpeļņas klubiem, amatieriem un brīvprātīgiem sportistiem, treneriem vai instruktoriem un tiesnešiem, ir nepieciešams piešķirt lielāku finansējumu, nodrošināt labākus darba apstākļus, kā arī citus stimulus un labumus;

27. pauž atbalstu sporta pārvaldes iestādēm, kas veic ieguldījumus jaunu spēlētāju izglītībā un apmācībā, uzsverot nepieciešamību kluba komandā iekļaut noteiktu skaitu vietējo spēlētāju, neatkarīgi no spēlētāju valstspiederības;

28. atbalsta Komisijas ieteikumus dalībvalstīm izstrādāt stratēģijas valsts līmenī, kuras saskaņā ar izglītības programmām paredzētu palielināt un uzlabot bērnu un skolēnu fiziskās aktivitātes, sākot no mazotnes.

29. atzīst sporta komerciālās un sociālās ietekmes saistību; tāpēc uzskata, ka ieguldījumi jauniešu attīstības sekmēšanā, cilvēku apmācība, sporta objekti un Kopienas programmas ir ļoti atkarīgi no plašsaziņas līdzekļu ieņēmumiem, kas gūti no profesionālā sporta, un to atkārtotas ieguldīšanas, izmantojot intelektuālā īpašuma tiesību efektīvu piemērošanu sporta pārraidēm;

30. piezīmē, ka Eiropas Profesionālo futbola līgu asociācija un FIFPro ir kopīgi pieprasījušas, lai Komisija oficiāli izveidotu sociālā dialoga komiteju profesionālā futbola sektorā; atzinīgi vērtē šo rīcību un mudina turpmāk stiprināt sociālo dialogu.

KOMITEJAS GALĪGAIS BALSOJUMS

Pieņemšanas datums

26.3.2008

 

 

 

Galīgā balsojuma rezultāti

+:

–:

0:

39

0

1

Deputāti, kas bija klāt galīgajā balsojumā

Mariela Velichkova Baeva, Zsolt László Becsey, Pervenche Berès, Slavi Binev, Sebastian Valentin Bodu, Sharon Bowles, Udo Bullmann, Manuel António dos Santos, Jonathan Evans, Elisa Ferreira, José Manuel García-Margallo y Marfil, Jean-Paul Gauzès, Robert Goebbels, Donata Gottardi, Benoît Hamon, Gunnar Hökmark, Karsten Friedrich Hoppenstedt, Sophia in ‘t Veld, Othmar Karas, Wolf Klinz, Christoph Konrad, Guntars Krasts, Astrid Lulling, Gay Mitchell, John Purvis, Alexander Radwan, Eoin Ryan, Olle Schmidt, Peter Skinner, Ieke van den Burg, Cornelis Visser

Aizstājējs(-i), kas bija klāt galīgajā balsojumā

Valdis Dombrovskis, Harald Ettl, Vladimír Maňka, Thomas Mann, Janusz Onyszkiewicz, Bilyana Ilieva Raeva, Andreas Schwab, Donato Tommaso Veraldi, Kristian Vigenin

(1)

OV L 180, 19.7.2000, 22. lpp.

(2)

OV L 303, 2.12.2000, 16. lpp.

(3)

OV C 291 E, 30.11.2006, 143. lpp..


Iekšējā tirgus un patērētāju aizsardzības komitejaS ATZINUMS (27.3.2008)

Kultūras un izglītības komitejai

par Balto grāmatu par sportu

(2007/2261(INI))

Atzinumu sagatavoja: Toine Manders

IEROSINĀJUMI

Iekšējā tirgus un patērētāju aizsardzības komiteja aicina par jautājumu atbildīgo Kultūras un izglītības komiteju savā rezolūcijas priekšlikumā iekļaut šādus ierosinājumus:

1.      uzsver, ka šis atzinums neskar profesionālā vai amatieru sporta neekonomiskos aspektus;

2.      norāda, ka profesionālais un amatieru sports Eiropā ir ne tikai svarīga kultūrsociāla parādība, bet arī ievērojamu ienākumu avots, jo sports ir kļuvis par saimniecisku darbību;

3.      norāda, ka Eiropas pašreizējo sporta struktūru pamatā ir valstspiederības princips;

4.      atzīst, ka profesionālajā sportā jāievēro noteikumi no dažādiem avotiem (EK, dalībvalstis un sporta pārvaldes organizācijas), kas rada papildu neskaidrību jau tā nepietiekami skaidrā jomā;

5.      uzskata, ka tiesisko problēmu atkārtošanās saistībā ar sporta struktūrām un noteikumiem, kā arī dažu aģentu nelikumīgās metodes izraisa lielas bažas un ka lielāka juridiska noteiktība palīdzes visiem šīs jomas dalībniekiem labāk izmantot iekšējā tirgus sniegtās priekšrocības; iesaka ieviest spēlētāju aģentu Eiropas sertifikāciju, kas dotu iespēju kontrolēt viņu darbību;

6.      atzīmē, ka tiesisko vidi, kurā darbojas profesionālais sports, lielā mērā ir veidojusi tiesu prakse, tomēr dažos jautājumos nepieciešama papildu vadība Kopienas un dalībvalstu līmenī;

7.      atzīmē, ka uz svarīgākajiem sporta pasākumime biļešu piedāvājums bieži neatbilst pieprasījumam, kas ir neizdevīgi patērētājiem; uzsver, ka, organizējot biļešu sadali, pilnībā jāņem vērā patērētāju intereses un jāgarantē nediskriminējoša un godīga biļešu tirdzniecība visos līmeņos;

8.      aicina dalībvalstis un sporta pārvaldes organizācijas aktīvi popularizēt līdzjutēju sociālo un demokrātisko lomu, atbalstot līdzjutēju federāciju izveidi un attīstību un veicinot viņu iesaisti spēles pārvaldībā un administrēšanā;

9.      uzskata, ka „Supporters Direct” iniciatīva šajā sakarā ir labākās prakses piemērs, un aicina Komisiju, dalībvalstis un sporta pārvaldes organizācijas veicināt tās izplatību;

10.    norāda, ka, tā kā sporta sacensību pārraidīšana televīzijā notiek arī kodētos un maksas kanālos, šīm pārraidēm jābūt pieejamām ar plašsaziņas līdzekļu un platformu visplašākā diapazona starpniecību, un atbalsta dalībvalstu tiesības sastādīt sporta pasākumu sarakstu, pamatojoties uz kuru ievērojamai sabiedrības daļai nedrīkst liegt piekļuvi sporta pasākumam, kurš pēc dalībvalsts ieskata ir ļoti nozīmīgs sabiedrībai;

11.    atbalsta plašsaziņas līdzekļu tiesību kopējas pārdošanas principu, lai nodrošinātu taisnīgu šī svarīgā finanšu resursa pārdali; uzsver, cik nozīmīgs ir solidaritātes mehānisms, kas nodrošina ienākumu taisnīgu sadali starp klubiem;

12.    uzsver nepieciešamību labāk pārraudzīt sporta derības un saglabāt sporta integritāti; lūdz Komisiju sagatavot priekšlikumu, lai nodrošinātu, ka sporta derību tirgus Eiropas Savienībā darbojas, pamatojoties uz valsts organizētu vai valsts kontrolētu licencēšanas sistēmu, kura ļauj dalībvalstīm īsteno vajadzīgus un atbilstīgus pasākumus cīņā pret atkarības no azartspēlēm, kurā tiek ievērotas notikumu organizētāju tiesības, netiek pieļauta ļaunprātīga izmantošana un korupcija un kura paredz stabilas finansēšanas iespējas profesionālā un amatieru sporta veicināšanai;

13.    lūdz Komisiju un dalībvalstis kopā ar sporta un derību jomas darbiniekiem izpētīt darbaspējīgas, taisnīgas un ilgtspējīgas sistēmas izveides iespēju, lai nodrošinātu, ka nevienā sporta veidā Eiropā netiek izmantotas nelikumīgas derību metodes, un lai saglabātu sabiedrības pārliecību par sporta integritāti;

14.    aicina Komisiju izstrādāt profesionālā futbola tiesisko un ekonomisko pamatu, vienlaikus vienmēr atzīstot, ka jautājumus, kas saistīti ar profesionālā sporta vispārējo organizēšanu un noteikumiem, vislabāk ir atstāt visvairāk iesaistīto pušu ziņā un ka, ievērojot subsidiaritātes principu, ES jārīkojas tikai nepieciešamības gadījumā.

REZULTĀTI GALĪGAJAM BALSOJUMAM KOMITEJĀ

Pieņemšanas datums

26.3.2008

 

 

 

Galīgā balsojuma rezultāti

+:

–:

0:

22

2

1

Deputāti, kas bija klāt galīgajā balsojumā

Cristian Silviu Buşoi, Charlotte Cederschiöld, Gabriela Creţu, Mia De Vits, Janelly Fourtou, Vicente Miguel Garcés Ramón, Evelyne Gebhardt, Małgorzata Handzlik, Malcolm Harbour, Edit Herczog, Iliana Malinova Iotova, Pierre Jonckheer, Alexander Lambsdorff, Kurt Lechner, Lasse Lehtinen, Toine Manders, Arlene McCarthy, Catherine Neris, Zita Pleštinská, Giovanni Rivera, Zuzana Roithová, Luisa Fernanda Rudi Ubeda, Heide Rühle, Leopold Józef Rutowicz, Christel Schaldemose, Andreas Schwab, Bernadette Vergnaud, Barbara Weiler, Marian Zlotea

Aizstājējs(-i), kas bija klāt galīgajā balsojumā

Emmanouil Angelakas, Šarūnas Birutis, Giovanna Corda, Benoît Hamon, Joel Hasse Ferreira, Filip Kaczmarek, Othmar Karas, Joseph Muscat, Gary Titley, Anja Weisgerber


Reģionālās attīstības komitejaS ATZINUMS (28.02.2008)

Kultūras un izglītības komitejai

par Balto grāmatu par sportu

(2007/2261(INI))

Atzinumu sagatavoja: Gerardo Galeote

IEROSINĀJUMI

Reģionālās attīstības komiteja aicina par jautājumu atbildīgo Kultūras un izglītības komiteju savā rezolūcijas priekšlikumā iekļaut šādus ierosinājumus:

A. tā kā sportam ir integrējoša loma, un tas var veicināt sociālo kohēziju, kā arī reģionu iekšējo kohēziju,

1.   uzsver, ka sporta iekļaušana Lisabonas līgumā ir nozīmīga, un norāda, ka tā paver iespējas ES finanšu līdzekļu un programmu mobilizēšanai, lai izmantotu sportu kā līdzekli ekonomiskajai attīstībai, sociālajai kohēzijai un ES pilsētu un reģionu infrastruktūras uzlabošanai;

2.   atzīst sporta, sporta nozares un sporta tūrisma nozīmi darba vietu radīšanā un mazo un vidējo uzņēmumu izveidē;

3.   uzsver, ka ar sportu saistītās infrastruktūras pieejamības un sasniedzamības nodrošināšana augstā līmenī visām sociālajām grupām pozitīvi ietekmē dzīves kvalitāti gan laukos, gan pilsētās; aicina vietējās un reģionālās varas iestādes attīstīt ar sportu saistīto infrastruktūru kā neatņemamu sabiedrisko pakalpojumu daļu;

4.   atgādina un uzsver, ka uz sportu attiecas Kopienas vispārējie noteikumi par iekšējo tirgu, brīvu konkurenci un darba ņēmēju pārvietošanās brīvību, kuri ir pierādījuši savu pozitīvo ietekmi uz sociālo un teritoriālo kohēziju un ekonomisko attīstību; norāda arī, ka lielākā daļa sporta un brīvā laika pavadīšanas iestāžu administratīvajos rajonos un reģionos sniedz būtisku ieguldījumu kultūru līdzāspastāvēšanā, un tādējādi sniedz nozīmīgu sabiedrisko pakalpojumu;

5.   uzsver, ka sporta klubu panākumi starptautiskās sacensībās būtiski ietekmē noteiktu reģionu un valstu attīstības centienus, gan tiešā veidā — saistībā ar ražojumu eksportu un licencēm, gan netieši — gūstot labumu no minēto klubu darbības kā savu valstu un reģionu kultūras vēstniekiem; atbalsta valstu un reģionu pieņemtos pasākumus pazīstamāko klubu konkurētspējas aizsardzībai vai palielināšanai, ar noteikumu, ka vieni un tie paši pamatnoteikumi attiecas uz visiem, un šie pasākumi atbilst Kopienas tiesībām; uzsver arī to, ka populāro un veselību veicinošo sporta veidu pozitīvai attīstībai ir izšķiroša nozīme reģiona sociālajā un ekonomiskajā attīstībā, īpaši, lai piesaistītu jaunus cilvēkus reģionam un noturētu viņus tajā; atbalsta pazīstamāko sporta klubu iesaistīšanos populārajos un veselību veicinošajos sporta veidos; uzsver, ka šāda iesaistīšanās atbilst sabiedrības interesēm;

6.   uzsver, ka pastāv lielas atšķirības starp dažādiem reģioniem un dalībvalstīm saistībā ar dažādu sporta veidu sociālo un ekonomisko nozīmi, kā arī reģiona vai valsts ievērojamāko klubu relatīvo svarīgumu un popularitāti vadošajos profesionālā sporta veidos; tādēļ uzskata, ka dažādība ienākumu veidošanā, ienākumu gūšanas metodēs, solidaritātes izpausmes veidos un konkurences līdzsvara nodrošināšanas metodēs ir pamatota un nepieciešama; tomēr uzskata, ka, lai aizsargātu sociālo un ekonomisko sporta nozīmi visos reģionos un mazākās iedalījuma vienībās, ir svarīgi veicināt sporta klubu iesaistīšanos sociālās solidaritātes darbībās un sociālās solidaritātes fakultatīvās shēmās; uzskata, ka ievērojamu ieguldījumu sociālajā un ekonomiskajā kohēzijā var sniegt sporta klubu sociālā iesaistīšanās populārajos sporta veidos un visu sociālo grupu iespēja izmantot augstas kvalitātes sporta telpas un aprīkojumu, un tādēļ uzskata, ka šāda iesaistīšanās ir būtiska;

7.   aicina Komisiju un dalībvalstis ilgtspējīgas attīstības stratēģijās paredzēt Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) finansējumu ar sportu saistītai infrastruktūrai un projektiem, kā arī iespēju piekļūt jaunajiem finansēšanas instrumentiem (cita starpā JEREMIE un JESSICA);

8.   ierosina izveidot efektīvu mehānismu pārrobežu un starpreģionālās sadarbības veicināšanai, lai labāk izmantotu ieguldījumus infrastruktūrā, kurus veic saistībā ar sporta pasākumiem; turklāt ierosina veicināt sporta sekmēšanu ar Eiropas teritoriālās sadarbības grupas palīdzību saskaņā ar noteikto Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 5. jūlija Regulā (EK) Nr. 1082/2006 par Eiropas teritoriālās sadarbības grupu (ETSG) (1);

9.   aicina Komisiju, formulējot priekšlikumus saistībā ar dalībvalstu sporta attīstībai jutīgām jomām, kā, piemēram, attēla izmantošanas tiesības, apraides tiesību vai sporta derību pārvaldīšana, stingri ievērot subsidiaritātes principu un katras dalībvalsts pieredzi un īpatnības, kā arī attiecīgos gadījumos īstenoto pilnvaru nodošanu reģioniem, kas veido šīs dalībvalstis;

10. uzsver reģionu un vietējo pašvaldību lomu profesionālo un veselību veicinošo sporta pasākumu organizēšanā, infrastruktūras attīstībā un sporta un veselīga dzīvesveida popularizēšanā ES pilsoņiem, jo īpaši skolniekiem;

11. ierosina vienmēr ņemt vērā dalībvalstu sociālajā politikā to, ka sportam ir svarīga integrējoša loma imigrantu kopienās, kā arī sportam raksturīgo vērtību attīstīšanu, piemēram, līdzāspastāvēšanu, toleranci un solidaritāti;

12.  aicina dalībvalstis, ņemot vērā to, cik svarīgs ir iekļaujošs sports, dot iespēju sportistiem un skolniekiem ar invaliditāti iesaistīties ikdienas sporta aktivitātēs gan skolā, gan ārpus tās;

13.  ņemot vērā vajadzību pēc horizontālas pieejas jautājumiem par vides un veselības aizsardzību, iesaka Komisijai mudināt, lai Eiropas sporta pasākumu laikā veicinātu vides un veselības aizsardzību;

14.  atzīst sporta nozīmi veselības aizsardzībā un tādēļ iesaka apraides tiesību īpašniekiem veicināt paša sporta popularitāti;

15.  aicina dalībvalstis — tā kā Baltās grāmatas mērķis ir ieviest izglītības iestādēs ikdienas sporta aktivitātes — noteikt, ka fiziskā izglītība ir obligāta visos izglītības sistēmas līmeņos, no pamatskolas līdz augstākajai izglītībai;

16. ierosina dalībvalstīm izmantot ievērojamu ieņēmumu procentu daļu sportam, lai segtu ar sportu saistītus izdevumus valsts un vietējā līmenī;

17. iesaka, lai Komisija — ņemot vērā, ka centieni panākt kohēziju ES ir ārkārtīgi svarīgi jaunajām dalībvalstīm un ka jauno dalībvalstu iedzīvotāju daļa, kuri regulāri piedalās sporta aktivitātēs, ir satraucoši maza — noteikt, ka ES ir jācenšas ievērojami palielināt šo skaitli nākamo piecu gadu laikā.

KOMITEJAS GALĪGAIS BALSOJUMS

Pieņemšanas datums

27.2.2008

Galīgais balsojums

+:

–:

0:

49

0

4

Deputāti, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Alfonso Andria, Emmanouil Angelakas, Stavros Arnaoutakis, Elspeth Attwooll, Rolf Berend, Jana Bobošíková, Victor Boştinaru, Antonio De Blasio, Petru Filip, Gerardo Galeote, Iratxe García Pérez, Eugenijus Gentvilas, Pedro Guerreiro, Gábor Harangozó, Marian Harkin, Jim Higgins, Mieczysław Edmund Janowski, Rumiana Jeleva, Gisela Kallenbach, Tunne Kelam, Evgeni Kirilov, Miloš Koterec, Constanze Angela Krehl, Jamila Madeira, Mario Mantovani, Sérgio Marques, Miroslav Mikolášik, James Nicholson, Lambert van Nistelrooij, Jan Olbrycht, Maria Petre, Markus Pieper, Pierre Pribetich, Wojciech Roszkowski, Elisabeth Schroedter, Grażyna Staniszewska, Catherine Stihler, Dimitar Stoyanov, Margie Sudre, Andrzej Jan Szejna, Oldřich Vlasák

Aizstājējs(-a/-i/-as), kas bija klāt galīgajā balsošanā

Jan Březina, Brigitte Douay, Den Dover, Emanuel Jardim Fernandes, Lidia Joanna Geringer de Oedenberg, Vladko Todorov Panayotov, Miloslav Ransdorf, Zita Pleštinská, László Surján, Iuliu Winkler

Aizstājējs(-a/-i/-as) (178. panta 2. punkts), kas bija klāt galīgajā balsošanā

Janelly Fourtou, Zdzisław Zbigniew Podkański

(1)

OJ L 210, 31.7.2006, p 19.


JuridiskāS komitejaS ATZINUMS (27.3.2008)

Kultūras un izglītības komitejai

par Balto grāmatu par sportu

(2007/2261(INI))

Atzinumu sagatavoja: Neena Gill

IEROSINĀJUMI

Juridiskā komiteja aicina par jautājumu atbildīgo Kultūras un izglītības komiteju rezolūcijas priekšlikumā iekļaut šādus ierosinājumus:

1.   norāda — lai gan pašreizējā Līgumā nav noteikumu, kas piešķirtu sportam īpašas pilnvaras, sports nav izslēgts no Kopienas tiesību aktu darbības jomas un ir tajā iekļauts īpaši saistībā ar diskriminācijas aizliegumu (Līguma 12. pants), darba ņēmēju pārvietošanās brīvību (39. pants), tiesībām veikt uzņēmējdarbību un pakalpojumu sniegšanas brīvību (43. un 49. pants) un konkurences noteikumiem (81. līdz 87. pants); turklāt norāda, ka noteikumiem par nodarbinātību, sociālo politiku, kultūru, izglītību un veselību arī ir ietekme uz sportu;

2.   uzskata, ka sportā ir jānodrošina sacensību dalībnieku savstarpējā atkarība un nenoteiktība attiecībā uz sacensību rezultātiem, ar ko varētu pamatot to, ka sporta organizācijas ievieš specifiskus tirgus pamatnosacījumus sporta pasākumu sagatavošanai un pārdošanai;

3.   uzskata, ka sporta īpatnības negarantē automātisku atbrīvojumu no ES konkurences noteikumu ievērošanas visos ar sportu saistītos saimnieciskās darbības gadījumos;

4.   uzskata, ka, ņemot vērā sporta savdabību, Komisijai jāapsver, pirms tam apspriežoties ar dažādajām iesaistītajām ieinteresētajām pusēm un Parlamentu, skaidrojošu pamatnostādņu pieņemšana, kuras paredzētas, lai precizētu jautājumu par attiecībām starp Kopienas tiesību aktiem un „sporta noteikumiem”, kas nav Kopienas tiesību aktu darbības jomā un kas neattiecas uz jomām, kurām piemēro Kopienas tiesību aktus, jo īpaši par norobežojumu starp tiem ar sportu saistītiem organizatoriskiem aspektiem, kam piemēro šos tiesību aktus, un tiem noteikumiem, kam nepiemēro, ņemot arī vērā subsidiaritātes un proporcionalitātes principus, kā arī paturot prātā, ka sporta noteikumi, kas attiecas tikai uz jautājumiem, kas saistīti ar interesi par sportu un kam nav nekā kopīga ar saimniecisku darbību, nav Līguma darbības jomā; uzskata, ka šādā norobežošanā jāņem vērā profesionālā sporta nošķiršana no amatieru sporta; uzsver, ka šādi noteikumi, kas attiecināmi uz sporta pasākumu savdabību un kontekstu, ir raksturīgi sporta sacensību organizēšanai un atbilstīgai norisei un nav uzskatāmi par tādiem, kas ierobežo Kopienas noteikumus par darba ņēmēju pārvietošanās brīvību un pakalpojumu sniegšanas brīvību, ja šī ierobežojošā ietekme uz konkurenci ir samērīga ar likumīgām un īstenām sporta interesēm;

5.   aicina sporta organizācijas paredzēt tiesības griezties vispārējas piekritības tiesā, vienlaikus atzīstot pašregulēšanas principu sportā, Eiropas sporta modeļa struktūras un pamatprincipus, saskaņā ar kuriem regulē sporta sacensību norisi;

6.   uzskata, ka, vienkārši paļaujoties uz Tiesu kā pēdējo instanci sporta jomas regulēšanā, veidojas neatbilstīga pieeja, kas saistīta ar katru atsevišķu gadījumu, un nav juridiskas noteiktības, it īpaši, ja spriešana tiesas praksē nav nemainīgi skaidra vai konsekventa, kā to liecina izskatītās lietas, sākot no Walrave līdz Meca-Medina; atzīmē, ka ir sarežģīti nošķirt komerciālas konkurences aspektus no tīri sportiskiem jautājumiem, jo dažkārt patiesi jārisina katrs konkrēts gadījums, un tāpēc nav iespējas iegūt grupālo atbrīvojumu saistībā ar konkurences noteikumiem, kā tas paredzēts Līguma 81. un 82. pantā;

7.   atzīmē, ka spēlētāju aģentu profesionālās kvalifikācijas atzīšana noteikta Direktīvā 2005/36/EK(1), ar kuru paredz, ka uz profesiju attiecas valsts tiesību normas;

8.   uzskata, ka to nelikumīgo darbību dēļ (korupcija, naudas atmazgāšana, nepilngadīgo spēlētāju tirdzniecība), ko piekopj daži spēlētāju aģenti, būtu pamatoti ieviest tiesību aktu, kas nosaka obligātās profesionālās prasības spēlētāju aģentiem (specifisku priekšmetu pārzināšana, cienījams stāvoklis, nav interešu konflikta, piemēram, divu pārstāvību gadījumā utt.);

9.   stingri atbalsta UEFA klubu licencēšanas sistēmu un prasa, lai visā Eiropā tiktu ieviestas šādas paraugprakses;

10. uzskata — lai gan saskaņā ar Līguma 81. panta 1. punktu translācijas tiesību centralizēta pārdošana veido horizontālu konkurences ierobežojumu, ar to tiek veicināta efektivitāte, ievērojot 81. panta 3. punktu, un ka šādi pasākumi ir pieņemami, ja tie ir atbilstīgi tādiem principiem kā klubu solidaritāte, pārredzamība, pārskatatbildība un objektivitāte;

11. aicina dalībvalstis ieviest reglamentējošus pasākumus, kas nodrošinātu sporta aizsardzību pret jebkādu negatīvu ietekmi saistībā ar derībām; uzskata, ka ir īpaši nepieciešams samazināt derību iespēju piedāvājumu un reaģēt uz iespējamo derību organizāciju ekonomisko interešu un sporta rezultātu konfliktu; aicina dalībvalstis aizliegt organizācijām, kas nodarbojas ar derībām, būt par sporta klubu īpašniekiem vai saistīt savas komerciālās intereses ar tiem (piemēram, sponsorēšana), kā arī šo derību organizāciju attiecības ar sportistiem, izņemot gadījumus, ja derību organizācijas izslēdz attiecīgo klubu vai sportistu no savu sporta derību piedāvājuma;

12. īpaši aicina Komisiju un dalībvalstis kopā ar sporta un derību jomas darbiniekiem izpētīt praktiski realizējamas, taisnīgas un noturīgas sistēmas izveides iespēju, lai nodrošinātu, ka neviens sporta veids Eiropā netiek iedragāts ar nelikumīgām derībām, un lai saglabātu Eiropas sporta sabiedrības uzticību;

13. atzīst dalībvalstu tiesības veikt pasākumus, lai aizsargātu tiesības uz informāciju un nodrošinātu sabiedrībai plašas piekļuves iespējas televīzijas reportāžām par tādiem sabiedrībai svarīgiem valsts vai starptautiska mēroga sporta notikumiem kā Olimpiskās spēles, Pasaules kausa izcīņa futbolā un UEFA Eiropas futbola čempionāts;

14. vērš uzmanību uz strauji mainīgo raksturu, kāds ir Eiropas sporta ekonomikai, kura aizvien vairāk balstās uz ieguldījumiem un novatoriska sporta satura izstrādi, izmantojot digitālās tehnoloģijas; atzīst, ka jānovērš apdraudējums intelektuālā īpašuma tiesībām un nemateriālām vērtībām, līdz minimumam jāsamazina pirātisms un jāsašaurina nelegālo darbību joma tiešsaistes vidē;

15. pauž bažas par autortiesību norāžu izdzēšanu — dažkārt sistemātisku — , ko veic sociālo tīklu veidošanas vietņu lietotāji; atzīst lietotāju sagatavotās informācijas dinamisko attīstību, taču arī pieaugošo autortiesību pārkāpumu risku; uzskata, ka gadījumos, ja tehnoloģija atļauj autortiesību norādes iestrādātu vai pievienotu identifikāciju, ir saprātīgi prasīt filtrēšanu, lai šo vietņu pakalpojumu sniedzēji noteiktu šādu identifikāciju, kā arī enerģiskāk veikt nelikumīgas informācijas izņemšanas procedūru; taču uzskata, ka ir vēlama zināma tehnoloģiju standartizācija, lai novērstu filtrēšanas prasības izpildes pārslodzi;

16. atzīst par pamatotām sporta organizāciju bažas saistībā ar „parazitējošu mārketingu” („ambush marketing”); šajā sakarā atzīmē, ka tiesību akti par preču zīmēm un autortiesībām ne vienmēr aptver pietiekami plašu jomu, lai novērstu šo parazitējošo praksi; piebilst, ka iespējamo risinājumu veidus varētu norādīt pārskatītie noteikumi tiesību aktos par plaģiātu („passing off” law), kuri pieejami dažās dalībvalstīs.

KOMITEJAS GALĪGAIS BALSOJUMS

Pieņemšanas datums

27.3.2008

 

 

 

Galīgā balsojuma rezultāti

+:

–:

0:

23

0

0

Deputāti, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Carlo Casini, Bert Doorn, Monica Frassoni, Giuseppe Gargani, Neena Gill, Piia-Noora Kauppi, Klaus-Heiner Lehne, Katalin Lévai, Antonio López-Istúriz White, Hans-Peter Mayer, Manuel Medina Ortega, Hartmut Nassauer, Aloyzas Sakalas, Francesco Enrico Speroni, Diana Wallis, Jaroslav Zvěřina, Tadeusz Zwiefka

Aizstājējs(-i), kas bija klāt galīgajā balsošanā

Sharon Bowles, Mogens Camre, Jean-Paul Gauzès, Sajjad Karim, Kurt Lechner, Georgios Papastamkos, Michel Rocard, Gabriele Stauner, József Szájer, Jacques Toubon

Aizstājējs(-i) (178. panta 2. punkts), kas bija klāt galīgajā balsošanā

Gabriela Creţu

(1)

OV L 255, 30.9.2005., 22. lpp.


Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komitejaS ATZINUMS (27.3.2008)

Kultūras un izglītības komitejai

par Balto grāmatu par sportu

(2007/2261(INI))

Atzinumu sagatavoja: Esther De Lange

IEROSINĀJUMI

Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komiteja aicina par jautājumu atbildīgo Kultūras un izglītības komiteju savā rezolūcijas priekšlikumā iekļaut šādus ierosinājumus:

1.   aicina Komisiju un dalībvalstis īstenot pārrobežu policijas sadarbības „izlūkošanas politiku” sporta jomā, iekļaujot informācijas un izlūkdatu apmaiņu starp drošības dienestiem un nodrošinot brīvības, pamattiesību un datu aizsardzības noteikumu ievērošanu;

2.   uzsver, ka sports (un īpaši dažas profesionālās sporta disciplīnas) jau ir pārveidotas vai tiek pārveidotas par pasaules līmeņa tirdzniecības objektu, kas iekļaujas pasaules tirgū un globalizācijas procesā;

3.   uzsver, ka globalizācija maina attiecības starp sportā iesaistītajiem un rada jaunu realitāti, un ka šo jauno uzdevumu risināšanas metodes atšķiras atkarībā no dalībvalsts, un tas rada nepieciešamību meklēt stabilus un konsekventus politiskus un likumdošanas risinājumus, ievērojot Eiropas Savienības pamatprincipus un vērtības, kā arī visu Eiropas Savienības līgumu kopumu;

4.   uzsver nepieciešamību papildus preventīvu, atturošu un represīvu pasākumu pieņemšanai izveidot nosacījumus, kuri radītu visaptverošāku pieeju, kas ļautu stāties pretī un apkarot risku, kas saistīts ar sporta pasākumiem, iekļaujot visas ieinteresētās puses stratēģijā, kura ir izveidota, lai, risinot problēmas, stiprinātu nerepresīvos aspektus, cieši koncentrējoties uz izglītību un apmācību, kā arī labākās prakses apmaiņu;

5.   pievērš īpašu uzmanību vērtīgajai pieredzei, kas gūta NFIP (Nacionālajos Futbola informācijas punktos, kuri atbild par pārrobežu policijas informācijas apmaiņas koordinēšanu un atvieglošanu, tostarp novērtējumu un datiem par augsta riska sporta veidu atbalstītājiem), un rokasgrāmatai par starptautisko policijas sadarbību, kurai var būt galvenā lomu šajā „izlūkošanas politikā”; aicina Komisiju un dalībvalstis pastiprināt sadarbību, kā arī vajadzības gadījumā attīstīt un atjaunot šo pieeju;

6.   nopietni mudina dalībvalstis un visas organizācijas un iestādes, kam ir atbildība sporta jomā, divkāršot centienus cīņā pret nelikumīgu dopinga izmantošanu, piegādi un pārdošanu;

7.   aicina Komisiju un dalībvalstis veikt nepieciešamos pasākumus, lai risinātu jautājumus par nepilngadīgo sportistu tirdzniecību un izmantošanu, kā arī uzskata, ka ir nepieciešami papildu pasākumi, lai nodrošinātu to, ka „vietējā iniciatīva” nenoved līdz bērnu tirdzniecībai;

8.   aicina Komisiju daļu no jebkuriem turpmākiem iespējamiem sagatavošanās pasākumiem sporta jomā veltīt nepilngadīgo aizsardzības jautājumiem;

9.   aicina Komisiju un dalībvalstis veikt visus atbilstīgos pasākumus, lai lielos sporta pasākumos novērstu situācijas, kuras var veicināt cilvēku tirdzniecību un ļaunprātīgu izmantošanu, piemēram, saistībā ar piespiedu prostitūciju un jebkuru citu praksi, kas ir pretrunā pamattiesībām;

10. uzsver, ka ir jāpiemēro pasākumi, kas novērstu rasistisku attieksmi un ka ir nopietni jāuzrauga tiesību aktu par rasismu, ksenofobiju un visiem citiem vardarbības un diskriminācijas veidiem ievērošana sporta pasākumos, neizslēdzot striktu spēkā esošo normatīvo aktu piemērošanu; mudina Komisiju un dalībvalstis to politikā ieviest pasākumus, lai atbalstītu tādas vērtības kā solidaritāte, tolerance un nediskriminācija;

11. aicina dalībvalstis iekļaut dzimumu jautājumus visos sporta politikas aspektos, lai turpinātu samazināt atšķirības, kas pastāv starp vīriešiem un sievietēm gan saistībā ar dalību sporta organizācijās, gan atalgojumu, kā arī ar aktīvu dalību sportā, tā, lai vienā līmenī būtu gan personīgās, gan sociālās priekšrocības, kas saistītas ar sportu,

12. atzinīgi vērtē klubu licencēšanas sistēmu izveidi gan vietējā, gan Eiropas līmenī un uzskata, ka šādām sistēmām būtu jāietver arī noteikumi, kas saistīti ar rasisma, ksenofobijas un vardarbības novēršanu un nepilngadīgo aizsardzību, un pamattiesību ievērošanu;

13. uzsver, ka ir absolūti nepieciešams veicināt policijas un tiesu iestāžu sadarbību starp dalībvalstīm un Eiropas policijas iestādēm, lai efektīvi apkarotu dažādus noziegumus (piemēram, dopinga izmantošanu un piegādi, cilvēku tirdzniecību utt.) sporta pasākumu laikā vai sporta jomā.

REZULTĀTI GALĪGAJAM BALSOJUMAM KOMITEJĀ

Pieņemšanas datums

27.3.2008

 

 

 

Galīgā balsojuma rezultāti

+:

–:

0:

35

1

1

Deputāti, kas bija klāt galīgajā balsojumā

Alexander Alvaro, Philip Bradbourn, Carlos Coelho, Esther De Lange, Gérard Deprez, Agustín Díaz de Mera García Consuegra, Bárbara Dührkop Dührkop, Armando França, Patrick Gaubert, Roland Gewalt, Jeanine Hennis-Plasschaert, Lívia Járóka, Ewa Klamt, Magda Kósáné Kovács, Wolfgang Kreissl-Dörfler, Stavros Lambrinidis, Henrik Lax, Roselyne Lefrançois, Sarah Ludford, Javier Moreno Sánchez, Rareş-Lucian Niculescu, Athanasios Pafilis, Martine Roure, Inger Segelström, Csaba Sógor, Vladimir Urutchev, Ioannis Varvitsiotis, Manfred Weber, Tatjana Ždanoka

Aizstājējs(-i), kas bija klāt galīgajā balsojumā

Edit Bauer, Sophia in ‘t Veld, Jean Lambert, Marian-Jean Marinescu, Antonio Masip Hidalgo, Bill Newton Dunn, Nicolae Vlad Popa

Aizstājējs(-i) (178. panta 2. punkts), kas bija klāt galīgajā balsojumā

Manolis Mavrommatis


Sieviešu tiesību un dzimumu līdztiesības komitejaS ATZINUMS (29.2.2008)

Kultūras un izglītības komitejai

par Balto grāmatu par sportu

(2007/2261(INI))

Atzinumu sagatavoja: Pia Elda Locatelli

IEROSINĀJUMI

Sieviešu tiesību un dzimumu līdztiesības komiteja aicina par jautājumu atbildīgo Kultūras un izglītības komiteju savā rezolūcijas priekšlikumā iekļaut šādus ierosinājumus:

A.  tā kā joprojām sportā nav vīriešu un sieviešu līdztiesības, kaut gan Eiropas mērogā ir sasniegumi dzimumu līdztiesības jomā;

B.   tā kā sievietes ir nepietiekami pārstāvētas visos sporta hierarhijas un administratīvajos līmeņos,

1.   aicina dalībvalstis, izstrādājot līdztiesīgākas sporta programmas, sniegt vīriešiem un sievietēm vienādu atbalstu un iespējas sportā, lai novērstu pašreizējo nevienlīdzību;

2.   atzinīgi vērtē Komisijas Balto grāmatu par sportu, kurā vispusīgi aplūkoti ar sportu saistīti jautājumi; tomēr pauž nožēlu par to, ka dzimuma aspekts netiek pienācīgi ņemts vērā, jo īpaši attiecībā uz nevienlīdzīgu samaksu par vienādu sniegumu, kā arī par to, ka sportistes sievietes saņem mazāku atalgojumu nekā viņu kolēģi vīrieši;

3.   pieņem zināšanai Komisijas atbalstu attiecībā uz tiesībām saņemt informāciju, kā arī uz pilsoņu plašu piekļuvi sporta notikumu pārraidēm;

4.   atsaucas uz pētījumiem, kuri parāda, ka tikai 10 % no visām reportāžām un sporta pārraidēm attiecas uz sievietēm; aicina Komisiju turpināt piemērot vienlīdzīgas attieksmes principu pret vīriešiem un sievietēm arī saistībā ar sporta atspoguļošanu plašsaziņas līdzekļos;

5.   aicina dalībvalstis kontrolēt sportam paredzēto valsts līdzekļu izmantošanu, pārbaudot, vai tie ir taisnīgi sadalīti, pamatojoties uz abu dzimumu sportistu vajadzībām;

6.   aicina dalībvalstis un sporta organizācijas sniegt sievietēm karjeras iespējas ar sportu saistītās nozarēs, tostarp amatos, kas saistīti ar lēmumu pieņemšanu;

7.   aicina dalībvalstis veicināt sieviešu sporta aktivitātes ne vien jaunībā, bet arī visā dzīves laikā, tostarp vecumā, jo, tā kā cilvēku mūzā ilgums ir pagarinājies, ilgāks ir arī aktīvās dzīves posms;

8.   aicina Komisiju un dalībvalstis uzlabot sieviešu aizsardzību sportā, veicinot efektīvu preventīvo politiku, programmas izpratnes veicināšanai, kā arī stingri sodot seksuālo uzmākšanos un ļaunprātīgu izmantošanu sportā;

9.   aicina dalībvalstis nodrošināt, lai plašsaziņas līdzekļi atspoguļotu sieviešu sporta aktivitātes, lai izceltu sievietes, kas ir personības, uz ko atsaukties (t.s. role model), kā arī izskaustu ar dzimumu saistītos stereotipus;

10. aicina dalībvalstis atzīt sieviešu sasniegumus sportā, tāpat kā vīriešu sasniegumus; uzsver cik svarīgi ir nediskriminējoši noteikumi attiecībā uz sporta sacensībām, nosakot vienādas balvas vīriešiem un sievietēm;

11. uzsver, ka sievietēm un vīriešiem, kas nodarbojas ar kādu sporta disciplīnu amatieru sacensību līmenī, nav valsts aizsardzības veselības, sociālā nodrošināšanas un negadījumu jomā, ne maternitātes un paternitātes pabalstu un aicina dalībvalstis ieviest piemērotas aizsardzības pasākumus;

12. uzsver, ka ir svarīgi sniegt sievietēm medicīniskus padomus par to, kādu labumu var gūt no fiziskām aktivitātēm grūtniecības laikā un pēc dzemdībām, piemēram, uzlabojas asinsrite un samazinās grūtniecības laikā izjustais diskomforts – aizcietējumi un nogurums, kā arī samazinās stress, kā arī fiziska un garīga spriedze;

13. aicina dalībvalstis zēniem un meitenēm paredzētajās mācību programmās lielāku uzmanību pievērst sporta disciplīnām, lai sekmētu un ieaudzinātu līdzdalību sporta aktivitātēs, vienlaicīgi veicinot piekļuvi karjerai sportā un tās norisi;

14. uzsver, ka aizliegums sievietēm piedalīties sportā, peldēšanas nodarbībās vai fizkultūras stundās skolā, aizbildinoties ar kultūras daudzveidību, nav attaisnojams ne ar kādu kultūru vai reliģiju un nav pieļaujams;

15. aicina Komisiju un dalībvalstis stiprināt jauno sportistu veselības aizsardzību un pārbaudi, kā arī nodrošināt, ka tiek ievērotas visas ANO Bērnu tiesību konvencijā paredzētās tiesības;

16. aicina dalībvalstis atbalstīt to sporta organizāciju, klubu un apvienību darbību, kas piedāvā sporta aktivitātes vecākiem cilvēkiem, jo īpaši sievietēm;

17. aicina Komisiju un dalībvalstis apkarot meiteņu un zēnu izmantošanu sportā, kā arī bērnu tirdzniecību, stingrāk piemērojot spēkā esošos likumus un noteikumus; uzskata, ka būtu vēlama lielāka juridiskā noteiktība, jo īpaši piemērojot "vietējo spēlētāju" noteikumu.

REZULTĀTI GALĪGAJAM BALSOJUMAM KOMITEJĀ

Pieņemšanas datums

27.2.2008

 

 

 

Galīgā balsojuma rezultāti

+:

–:

0:

30

0

1

Deputāti, kas bija klāt galīgajā balsojumā

Edit Bauer, Emine Bozkurt, Hiltrud Breyer, Edite Estrela, Ilda Figueiredo, Věra Flasarová, Lívia Járóka, Piia-Noora Kauppi, Rodi Kratsa-Tsagaropoulou, Urszula Krupa, Roselyne Lefrançois, Astrid Lulling, Siiri Oviir, Marie Panayotopoulos-Cassiotou, Zita Pleštinská, Anni Podimata, Teresa Riera Madurell, Eva-Britt Svensson, Anne Van Lancker, Anna Záborská

Aizstājējs(-i), kas bija klāt galīgajā balsojumā

Lidia Joanna Geringer de Oedenberg, Ana Maria Gomes, Donata Gottardi, Anna Hedh, Elisabeth Jeggle, Marusya Ivanova Lyubcheva, Maria Petre

Aizstājējs(-i) (178. panta 2. punkts), kas bija klāt galīgajā balsojumā

Manolis Mavrommatis, Milan Gaľa, Tunne Kelam, Małgorzata Handzlik


REZULTĀTI GALĪGAJAM BALSOJUMAM KOMITEJĀ

Pieņemšanas datums

1.4.2008

 

 

 

Galīgā balsojuma rezultāti

+:

–:

0:

31

1

1

Deputāti, kas bija klāt galīgajā balsojumā

Maria Badia i Cutchet, Katerina Batzeli, Ivo Belet, Guy Bono, Nicodim Bulzesc, Marie-Hélène Descamps, Jolanta Dičkutė, Věra Flasarová, Milan Gaľa, Claire Gibault, Vasco Graça Moura, Ruth Hieronymi, Ramona Nicole Mănescu, Manolis Mavrommatis, Ljudmila Novak, Dumitru Oprea, Doris Pack, Mihaela Popa, Christa Prets, Karin Resetarits, Pál Schmitt, Hannu Takkula, Helga Trüpel, Thomas Wise, Tomáš Zatloukal

Aizstājējs(-i), kas bija klāt galīgajā balsojumā

Victor Boştinaru, Gerardo Galeote, Ignasi Guardans Cambó, Gyula Hegyi, Christel Schaldemose, László Tőkés, Ewa Tomaszewska, Cornelis Visser

Juridisks paziņojums - Privātuma politika