ZIŅOJUMS par tirdzniecību un ekonomiskajām attiecībām ar Dienvidaustrumu Āzijas valstu asociāciju (ASEAN)
14.4.2008 - (2007/2265(INI))
Starptautiskās tirdzniecības komiteja
Referents: Glyn Ford
EIROPAS PARLAMENTA REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS
par tirdzniecību un ekonomiskajām attiecībām ar Dienvidaustrumu Āzijas valstu asociāciju (ASEAN)
Eiropas Parlaments,
– ņemot vērā Eiropas Parlamenta rezolūcijas par divpusējām tirdzniecības sarunām un jo īpaši 2007. gada 13. decembra rezolūciju par tirdzniecību un ekonomiskajām attiecībām ar Koreju[1],
– ņemot vērā ASEAN hartu, kas parakstīta 2007. gada 20. novembrī trīspadsmitajā ASEAN augstākā līmeņa sanāksmē Singapūrā,
– ņemot vērā Eiropas Parlamenta rezolūcijas par Birmu, no kurām pēdējās pieņemtas 2007. gada 6. septembrī un 27. septembrī[2],
– ņemot vērā Eiropas Parlamenta 2008. gada 15. janvāra rezolūciju par CARS 21: konkurētspējīgas autobūves nozares tiesisko regulējumu[3],
– ņemot vērā Eiropas Parlamenta 2007. gada 12. jūlija rezolūciju par TRIPS nolīgumu un zāļu pieejamību[4],
– ņemot vērā Eiropas Parlamenta 2007. gada 23. maija rezolūciju par ES atbalstu tirdzniecībai[5],
– ņemot vērā Eiropas Parlamenta 2007. gada 23. maija rezolūciju par pienācīgas kvalitātes darba visiem veicināšanu[6],
– ņemot vērā Eiropas Parlamenta 2003. gada 3. jūnija rezolūciju par reģionālajām brīvās tirdzniecības zonām un tirdzniecības stratēģiju Eiropas Savienībā[7],
– ņemot vērā priekšlikumu Padomes regulai, ar ko izveido Kopienas sistēmu, lai novērstu, aizkavētu un izskaustu nelegālu, nereģistrētu un neregulētu zveju (COM(2007)0602),
– ņemot vērā Komisijas paziņojumu Padomei, Eiropas Parlamentam, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai “Globālā Eiropa. Konkurence pasaulē. Ieguldījums ES izaugsmes un nodarbinātības stratēģijā” (COM(2006)0567),
– ņemot vērā 2006. gada 3. maija CEPII-CERIM veikto pētījumu “Eiropas Savienības un ASEAN potenciālā brīvās tirdzniecības nolīguma ietekme uz ekonomiku”,
– ņemot vērā 2001. gada 14. novembrī Dohā pieņemto Pasaules Tirdzniecības organizācijas (PTO) ceturtās Ministru konferences ministru deklarāciju un jo īpaši tās 44. punktu par īpašo un atšķirīgo attieksmi,
– ņemot vērā Reglamenta 45. pantu,
– ņemot vērā Starptautiskās tirdzniecības komitejas ziņojumu un Ārlietu komitejas un Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komitejas atzinumus (A6-0151/2008),
A. tā kā Eiropas Savienībai jāturpina par prioritāti izvirzīt uz noteikumiem balstītu daudzpusēju tirdzniecības sistēmu, kura izveidota ar PTO palīdzību un kura piedāvā vislabāko perspektīvu taisnīgai un vienlīdzīgai starptautiskajai tirdzniecībai, izstrādājot atbilstošus noteikumus un nodrošinot atbilstību šiem noteikumiem;
B. tā kā veiksmīga, līdzsvarota Dohas Attīstības programmas noslēgšana sniedz vislielākās cerības palīdzēt jaunattīstības valstu integrācijai starptautiskajā tirdzniecības sistēmā;
C. tā kā reģionu tirdzniecības nolīgumi var papildināt daudzpusējo sistēmu, veicinot integrāciju un pievēršoties tiem jautājumiem, par kuriem pašlaik ir grūti panākt daudzpusēju nolīgumu;
D. tā kā ASEAN, ja to uzskata par vienu organizāciju, varētu būt ES piektais lielākais tirdzniecības partneris un ES varētu būt ASEAN otrais lielākais tirdzniecības partneris un galvenais ieguldītājs reģionā;
E. tā kā ASEAN ir ārkārtīgi neviendabīgs reģions, jo trīs no tā dalībvalstīm pieder pie vismazāk attīstītajām valstīm, kamēr citu šā reģiona valstu ienākumi uz vienu iedzīvotāju ir augstāki nekā daudzās ES dalībvalstīs;
F. tā kā ASEAN valstīm ir atšķirīgi ekonomikas profili un šīm atšķirībām būs liela nozīme ES un ASEAN brīvās tirdzniecības nolīguma sagatavošanā;
G. tā kā pētījumi liecina, ka ES un ASEAN nolīgums varētu radīt nozīmīgus ekonomiskos ieguvumus abām pusēm, bet varētu būt nepieciešami papildu pasākumi, lai veicinātu vienlīdzīgu šādu ienākumu sadali;
H. tā kā partnerības un sadarbības nolīgums, kurš ietver īstenojamos cilvēktiesību nosacījumus, ir priekšnoteikums, lai ES noslēgtu brīvās tirdzniecības nolīgumu ar jebkuru valsti;
I. tā kā adekvāta un abpusēja piekļuve ES un ASEAN tirgiem, pilnībā respektējot ASEAN valstu, jo sevišķi visnabadzīgāko vismazāk attīstīto valstu atšķirīgos ekonomikas stāvokļus, palielinās preču un pakalpojumu plūsmu un sekmēs inovāciju, kā arī veicinās abu pušu ekonomikas izaugsmi;
J. tā kā pienācīgi jāņem vērā intelektuālā īpašuma tiesību, tostarp ģeogrāfisko norāžu un izcelsmes vietu nosaukumu, efektīva aizsardzība,
1. uzskata, ka vērienīgais ES un ASEAN nolīgums dos lielu ieguvumu abām pusēm, un, lai gan augstas kvalitātes nolīgums ir svarīgāks par ātru grafiku, tomēr pauž bažas par sarunu lēno gaitu; uzsver, ka ES uzņēmējdarbībā ir svarīgi sasniegt konkrētu rezultātu, uzlabojot piekļuvi tirgum;
2. uzskata, ka veiksmīga Dohas Attīstības programma turpina būt ES tirdzniecības prioritāte, un vēlas, lai to papildina sarunas ar ASEAN; uzskata, ka piedāvātajam brīvās tirdzniecības nolīgumam pilnībā jāatbilst PTO noteikumiem;
3. uzskata, ka starpreģionu nolīgumi var būt veiksmīgs papildinājums daudzpusējai sistēmai ar nosacījumu, ka tie ir plaši un tālejoši un neaprobežojas tikai ar tarifu samazināšanu, lai atvērtu tirgu, kā arī ieviestu tehniskos, sociālos un vides standartus;
4. uzsver, ka turpmākā rūpniecības izaugsme Eiropas Savienībā ir atkarīga no atvērtības ārējai tirdzniecībai un ieguldījumiem, kurus regulē taisnīgi noteikumi;
5. pauž nožēlu, ka ES un ASEAN augsta līmeņa sanāksmē, kas notika 2007. gada novembrī Singapūrā, daži noteikumi attiecībā uz praksi un ētiku uzņēmējdarbībā netika aplūkoti padziļināti, tādējādi mazinot ES ieguldījumu apmēru ASEAN valstīs;
6. uzsver, ka ir būtiski palielināt reģionu ekonomisko integrāciju starp ASEAN valstīm un aicina Komisiju sniegt tehnisko palīdzību un turpmāku iespējamo atbalstu, lai sekmētu integrāciju;
7. uzskata, ka gadījumā, ja dažas ASEAN valstis izrāda atturību attiecībā uz brīvās tirdzniecības nolīguma parakstīšanu, tad tām valstīm, kas vēlas to darīt, tomēr ir jāpiedāvā iespēja parakstīt divpusējos brīvās tirdzniecības nolīgumus;
8. mudina puses pakāpeniski samazināt vai novērst šķēršļus tirdzniecībai ar precēm un pakalpojumiem, vienlaikus ņemot vērā atšķirīgos ekonomiskos apstākļus ASEAN reģionā;
9. mudina Komisiju ES un ASEAN pamatnolīgumā nodrošināt pārredzamību un efektīvus noteikumus publiskajiem iepirkumiem, konkurencei un ieguldījumiem, intelektuālā īpašuma tiesībām, valsts atbalstam un citām subsīdijām; uzsver pakalpojumu nozīmīgumu ES un ASEAN tirdzniecības attiecībās;
10. uzsver, ka tirdzniecības un ieguldījumu nolīgumam ar ASEAN valstīm jānodrošina:
(i) preču izcelsmes noteikumu pilnveidošana un vienkāršošana,
(ii) standartu, tostarp produktu drošības, bērnu aizsardzības un dzīvnieku labturības standartu, saskaņošana,
(iii) regulatīvā pārredzamība un birokrātisko procedūru vienkāršošana,
(iv) diskriminējošu nodokļu novēršana;
Nozaru jautājumi
11. uzskata, ka jautājums par ārpustarifu šķēršļiem ir ne mazāk nozīmīgs kā jautājums par tarifu samazināšanu, un jo īpaši pauž bažas par uzņēmējdarbības pakalpojumu ierobežojumiem, kur nepamatoto ierobežojumu samazināšana varētu radīt to, ka ASEAN uzņēmumiem būtu pieejamas zemākas izmaksas, daudz efektīvāki banku pakalpojumi, apdrošināšana un juridiskie pakalpojumi;
12. uzsver intelektuālā īpašuma tiesību nozīmīgumu un aicina piešķirt prioritāti to efektīvai īstenošanai, jo īpaši dizainam, skaņu ierakstiem un citām kultūras precēm, kā arī ģeogrāfiskajām norādēm un izcelsmes vietu nosaukumiem; mudina Komisiju novērst šķēršļus neatkarīgi no valstu tiesībām reglamentēt nozares, piemēram, audiovizuālo nozari, kurām ir svarīga nozīme kultūras daudzveidības saglabāšanā;
13. piešķir īpašu nozīmi cīņai pret viltotiem farmaceitiskiem līdzekļiem, kas rada negodīgu konkurenci un draudus patērētājiem; tajā pašā laikā uzsver, ka šajā nolīgumā nekas nevar radīt juridiskus vai praktiskus šķēršļus to elastīguma mehānismu pilnīgai izmantošanai, kuri noteikti deklarācijā par TRIPS nolīgumu un zāļu pieejamību, un aicina Komisijas sarunu dalībniekus pilnībā ņemt vērā tos punktus, kuri izklāstīti iepriekš minētajā 2007. gada 12. jūlija rezolūcijā par šo tematu;
14. uzskata, ka tajos nolīguma aspektos, kas skar publiskos iepirkumus, jāņem vērā ASEAN dalībvalstu dažādais attīstības līmenis un jāievēro visu dalībnieku tiesības regulēt sabiedriskos pakalpojumus, jo īpaši tos, kuri saistīti ar pamatvajadzībām;
15. uzskata, ka nolīgumam ir jāveicina labāka pārredzamība un atbildība attiecībā uz ieguldījumiem, ko izdara valsts ieguldījumu fondi;
16. uzskata par nepieciešamu sīki iztirzāt zvejniecības nozari, jo sevišķi tunzivju nozari, ņemot vērā būtisko sociālekonomisko ietekmi, ko uz šo jutīgo nozari varētu radīt pilnīga un tūlītēja tarifu liberalizācija, kā to atzinusi Komisija šīs nozares pētījumā, ko veica saskaņā ar Parlamenta pieprasījumu;
17. uzsver higiēnas un veselības prasību ievērošanas nozīmību zvejniecībā kā līdzekli minētās nozares uzlabotas un paātrinātas attīstības panākšanai šajās valstīs, kā arī godīgai konkurencei ar ES zvejniecības nozari;
18. mudina reģionu ekonomisko sadarbību paplašināt līdz makroekonomikas jomai, iekļaujot sadarbību nodokļu un statistikas jautājumos, starptautisku revīzijas un uzskaites standartu, kā arī korupcijas un nelikumīgi iegūto līdzekļu legalizēšanas apkarošanas pasākumu pieņemšanu;
19. aicina ES un ASEAN stiprināt sadarbību cīņā pret cilvēku tirdzniecību, sekstūrismu un viltošanu; atzinīgi vērtē ASEAN dalībnieku ieguldījumu narkotiku apkarošanā, aicinot viņus aizstāvēt ANO nāvessoda moratoriju; atzinīgi vērtē nāvessoda atcelšanu Filipīnās;
20. aicina ES un ASEAN stiprināt sadarbību sabiedrības veselības jomā un jo sevišķi cīņā pret AIDS, SARS un putnu gripu, risināt klimata pārmaiņu, ka arī pārtikas nekaitīguma jautājumus;
21. uzskata, ka Eiropas Savienības konkurētspēja ar ASEAN valstīm ir atkarīga no uzlabotas izglītības, apmācības un pētniecības Eiropas Savienībā, kā arī no novatorisku produktu un pakalpojumu izveides;
22. uzskata, ka tirdzniecības, ieguldījumu, kā arī zinātniskajos un pētnieciskajos nolīgumos jārisina konkrētu nozaru specifiski jautājumi, piemēram:
(i) energoefektīvas spuldzes,
(ii) dabas katastrofu novēršana un vides atveseļošana pēc tām,
(iii) tūrisma nozare, pievēršot īpašu uzmanību maziem un vidējiem uzņēmumiem,
(iv) pētnieku, uzņēmēju un tūristu brīva pārvietošanās,
(v) Eiropas Savienības un ASEAN valstu pētniecības centru sadarbība un apmaiņa ar zinātniskās izpētes datiem,
(vi) aerosolu dozatori;
23. iesaka, ka jebkādai Eiropas Savienības enerģētikas politikai attiecībā uz ASEAN valstīm jābūt virzītai uz:
(i) nediskriminējošu licencēšanu un nediskriminējošiem tirdzniecības apstākļiem attiecībā uz enerģētikas produktiem,
(ii) enerģijas ražošanas un eksporta jaudas uzlabošanu,
(iii) enerģētikas produktu transportēšanas infrastruktūras pilnveidošanu,
(iv) enerģijas avotu dažādošanu,
(v) ievedmuitas atcelšanu enerģētikas produktiem,
(vi) abpusējiem nolīgumiem par enerģijas taupīšanu, lai novērstu klimata pārmaiņas un mazinātu siltumnīcefekta gāzu emisijas, tostarp iespējamo emisijas kvotu abpusējo tirdzniecības sistēmu, tādējādi nepieļaujot kaitējuma nodarīšanu ražotājiem Eiropas Savienībā;
24. atzinīgi vērtētu kopīgus pētniecības projektus, kurus īstenotu Eiropas Savienības un ASEAN valstu pētniecības iestādes, un mudina Komisiju veikt pasākumus šādu projektu veicināšanai;
25. atgādina par nepieciešamību aizsargāt Eiropas Savienības rūpniecību pret eksportētāju no ASEAN valstīm dempingu un novērst šādu dempingu ar agrīnu intervenci no Eiropas Savienības tirdzniecības sarunu dalībnieku puses;
Specifiski valstu jautājumi
26. uzsver, ka jebkuros grafikos par tarifu samazinājumiem pilnībā jāņem vērā ASEAN dalībvalstu atšķirīgais ekonomiskais stāvoklis;
27. uzskata, ka trūcīgākajām ASEAN dalībvalstīm, kas nav vismazāk attīstītās valstis, ir jāgūst labums no elastīguma, kas ir visumā līdzīgs tam, ko piedāvā ekonomiskās partnerības nolīgumi valstīm ar salīdzināmiem ienākumu līmeņiem;
28. aicina Komisiju atbilstošā sarunu posmā uzaicināt Kambodžu un Laosu norādīt, vai tās vēlētos tikt iekļautas nolīgumā, un, ja atbilde būs apstiprinoša, censties saņemt Padomes piekrišanu atkārtotām sarunām, kas šo iekļaušanu padarītu par iespējamu;
29. uzskata, ka pašreizējā situācija Birmā padara par neiespējamu iekļaut šo valsti nolīgumā;
30. uzskata, ka problēmas atrisinājums banku pakalpojumu slepenībai Singapūrā, kas ir apstādinājusi partnerības un sadarbības nolīguma noslēgšanu, ir nozīmīgs, lai brīvās tirdzniecības nolīgumam starp abiem reģioniem būtu nopietnas izredzes;
Ilgtspējīga attīstība
31. uzskata tālejošu ilgtspējīgas attīstības sadaļu par jebkura nolīguma neatņemamu sastāvdaļu un uzsver, ka nolīgumā ietverto standartu ieviešana ir būtiska;
32. uzskata, ka nolīgumā jāietver saistošas sociālās un vides klauzulas, paredzot, ka puses apņemas ratificēt svarīgākās Starptautiskās Darba organizācijas (SDO) konvencijas un nodrošināt to efektīvu īstenošanu jo sevišķi attiecībā uz bērnu darbu un piespiedu darbu, kura izskaušana ir SDO būtisks uzdevums, kā norādīts tās ziņojumā “Bērnu darba novēršana: sasniedzams mērķis”;
33. aicina Komisiju apsvērt iespējas piedāvāt stimulus valstīm, kuras uzlabo darba standartus, lai nodrošinātu to, ka brīvās tirdzniecības nolīgumu izplatība nesamazina interesi pretendēt uz GSP+ statusu, tajā pašā laikā pētot iespējas ietvert klauzulu, ar ko ratificē ANO un SDO pamatkonvencijas par cilvēktiesībām un darba tiesībām, jo īpaši tās, kas attiecas uz bērnu darbu un piespiedu darbu;
34. uzsver, ka līdz ar ES un ASEAN brīvās tirdzniecības nolīguma stāšanos spēkā nevajadzētu būt apdraudētām tām priekšrocībām, ko izmanto vismazāk attīstītās valstis attiecībā uz to produktu piekļuvi ES;
35. uzskata, ka Tirdzniecības un ilgtspējīgas attīstības forumam, ko veido pārstāvji no darba ņēmēju un darba devēju organizācijām, kā arī pilsoniskās sabiedrības pārstāvji, varētu būt nozīmīga loma, nodrošinot, lai vienlaikus ar plašāka tirgus atvēršanu tiktu paaugstināti vides un sociālie standarti;
36. ierosina veidot mehānismu, kas dod iespēju atzītām darba ņēmēju un darba devēju organizācijām iesniegt pieprasījumus par pasākumiem, kurus veiktu noteiktā laikposmā un kuri rosinātu papildu pasākumus un noteikumu pārskatīšanu, lai vērstos pret darba ņēmēju tiesību pārkāpumiem;
37. gaida ietekmes uz ilgtspējību novērtējuma topošās publikācijas, kurām jābūt pieejamām laikus, lai varētu notikt plaša sabiedriskā apspriešana un lai ietekmes uz ilgtspējību novērtējuma rezultāti varētu ietekmēt sarunu iznākumu, jo īpaši attiecībā uz pasākumiem, kas varētu būt nepieciešami, lai samazinātu negatīvo ietekmi uz atsevišķām grupām vai nozarēm;
38. uzskata, ka šajā ietekmes uz ilgtspējību novērtējumā īpaša uzmanība jāpievērš tirdzniecības liberalizācijas ietekmei uz dzimumu līdztiesību, jo īpaši tādās nozarēs kā lauksaimniecība, tekstilpreces un eksportējamo produktu pārstrāde;
39. aicina Komisiju un ASEAN valstu pārstāvjus pievērst īpašu uzmanību nolīguma ietekmei uz reģiona sīkzemniekiem un nodrošināt, lai ģimenes saimniecības un ilgtspējīga lauksaimniecība nostiprinātos, nevis pavājinātos;
40. atbalsta pasākumus, lai cīnītos pret mežu izciršanu un aizsargātu un vairotu tropiskos mežus, jo tiem ir liela nozīme cīņā ar klimata pārmaiņām, kā arī bioloģiskās daudzveidības saglabāšanā; tādēļ uzskata, ka partnerības un sadarbības nolīgumam vienīgi jāveicina videi nekaitīgas biodegvielas tirdzniecība un ka jāpalīdz ASEAN valstīm to pūliņos novērst nelegālo mežu izciršanu;
41. aicina sarunu partnerus nodrošināt, ka nolīgums ietver mehānismus, kas nodrošina pamatiedzīvotāju un vietējo kopienu tradicionālās un paražu tiesības izmantot viņu mežus, īstenojot mežu apsaimniekošanas un licencēšanas shēmas, un paaugstināt valstu parlamentu un pilsonisko sabiedrību, tai skaitā vietējo kopienu un pamatiedzīvotāju, spēju piedalīties lēmumu pieņemšanā attiecībā uz dabas resursu saglabāšanu, izmantošanu un apsaimniekošanu, kā arī norobežot un aizsargāt viņu tiesības uz zemi;
42. uzskata, ka gan videi nekaitīgiem ražojumiem, gan “godīgas tirdzniecības” precēm tarifi ir jāpazemina ātrāk nekā citām precēm, un ir jānodrošina to agrīna piekļuve ES tirgum; aicina Komisiju apsvērt muitas nomenklatūras atjaunināšanu, lai ņemtu vērā šīs īpašās preces;
Politiski apsvērumi
43. atzīst ASEAN pieaugošo lomu, nostiprinot reģiona stabilitāti un labklājību; atzinīgi vērtē ES un ASEAN attiecību atsākšanu 2007. gadā Singapūras augstākā līmeņa sanāksmē; uzskata, ka ES un ASEAN, kas abas sniegušas ieguldījumu reģionu integrācijā, ir liels sadarbības potenciāls;
44. norāda, ka pasākumi ekonomisko un tirdzniecības attiecību paātrināšanai starp ES un ASEAN palīdzēs nostiprināt šo abu reģionu vispārējās attiecības un veicinās turpmākus sasniegumus politiskās sadarbības un drošības, demokrātijas un cilvēktiesību ievērošanas jomā, kā arī turpmākus sasniegumus enerģijas/klimata pārmaiņu un vides jomā, kā arī sociālajā un kultūras jomā un saistībā ar sadarbību un attīstību;
45. atzinīgi vērtē ASEAN integrācijas virzību un ASEAN hartas parakstīšanu un cer, ka tās noteikumi stāsies spēkā pēc iespējas ātrāk;
46. atgādina, ka cilvēktiesības un demokrātija ir ES pamatvērtības un prasa, lai tās tiktu pilnībā iekļautas sarunās ar ASEAN, jo īpaši partnerības un sadarbības nolīgumos; atkārtoti uzsver, ka Parlaments lielu nozīmi piešķir politiskajām un cilvēktiesību reformām, un atzinīgi vērtē ar ASEAN hartu izveidoto Cilvēktiesību iestādi, kā arī tajā skaidri izteiktās saistības attiecībā uz demokrātijas stiprināšanu, labas pārvaldības un tiesiskuma sekmēšanu, kā arī cilvēktiesību un pamatbrīvību veicināšanu un aizsardzību; tāpēc pauž cerību, ka ASEAN spēj sniegt konstruktīvu ieguldījumu, lai sekmētu šo vērtību ievērošanu reģionā;
47. atzinīgi vērtē vēlēšanas Taizemē; prasa sākt uzticamu demokrātijas procesu un panākt nacionālo izlīgumu Birmā, kurā pilnībā jāiesaista opozīcija un etniskās grupas, un prasa nekavējoties atbrīvot Aung San Suu Kyi un visus politiskos ieslodzītos, kā arī normalizēt politisko partiju darbību; atbalsta ANO un ES īpašo pārstāvju darbu; prasa Padomei saglabāt ierobežojošos pasākumus attiecībā uz Birmas valdību, uzmanīgi sekot situācijai un, ja notikumu attīstība valstī to prasa, pārskatīt šos pasākumus; prasa ASEAN dalībniekiem, kā arī Ķīnai un Indijai izdarīt spiedienu uz Birmu;
48. uzsver pašreizējās sadarbības nozīmi pretterorisma un krīžu/katastrofu pārvaldībā un atzinīgi vērtē neseno sadarbību Ačehas novērošanas misijā;
Eiropas Parlamenta loma
49. sagaida, ka Lisabonas līgums stāsies spēkā pirms sarunu noslēgšanas, tādējādi novēršot jebkādas šaubas par vajadzību pēc Parlamenta piekrišanas šādam nolīguma veidam; aicina Komisiju nodot sarunu mandātu plašākā Parlamenta rīcībā un regulāri apspriesties ar Parlamentu sarunu norises laikā, lai nodrošinātu, ka sarunu iznākums iegūst plašu atbalstu;
o
o o
50. uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei un Komisijai, dalībvalstu valdībām un parlamentiem, kā arī ASEAN valstu valdībām un parlamentiem un ASEAN ģenerālsekretāram.
- [1] Pieņemtie teksti, P6_TA(2007)0629.
- [2] Pieņemtie teksti, P6_TA(2007)0384 un 0420.
- [3] Pieņemtie teksti, P6_TA(2008)0007.
- [4] Pieņemtie teksti, P6_TA(2007)0353.
- [5] Pieņemtie teksti, P6_TA(2007)0203.
- [6] Pieņemtie teksti, P6_TA(2007)0206.
- [7] OV C 68 E, 18.3.2004., 126. lpp.
PASKAIDROJUMS
Ievads
Ierosinātais nolīgums ar ASEAN veido daļu no plašākas stratēģijas divpusējām un starpreģionu sarunām ar tirdzniecības partneriem, kas izklāstīta Komisijas paziņojumā „Globālā Eiropa. Konkurence pasaulē”. Sarunas ir gaidāmas arī ar Indiju un Koreju, lai gan ASEAN gadījums rada īpašus jautājumus, ņemot vērā sarunu partneru lielo skaitu un neviendabīgumu.
Kā viena organizācija ASEAN būtu piektais ES tirdzniecības partneris, sākot ar Japānu. Tās iedzīvotāju skaits ir līdzīgs ES iedzīvotāju skaitam, bet tur ir ļoti dažādi ienākumi uz vienu iedzīvotāju, sākot ar Singapūru, kuras IKP uz vienu iedzīvotāju ir salīdzināms ar Francijas vai Apvienotās Karalistes IKP, līdz trijām vismazāk attīstītajām valstīm (VAV), kuras ir Birma, Kambodža un Laosa. ASEAN ir parakstījusi brīvās tirdzniecības nolīgumu (BTN) ar Koreju, un pašlaik notiek tās sarunas ar reģionālajiem partneriem, arī ar Austrāliju, Indiju, Japānu, Jaunzēlandi un Ķīnu, kamēr atsevišķas valstis ir noslēgušas šādus nolīgumus vai piedalās sarunās par tiem ar citām galvenajām tirdzniecības valstīm.
Šis ziņojums atbalsta BTN ar ASEAN koncepciju ar nosacījumu, ka nolīgums atbilst konkrētiem būtiskiem nosacījumiem. Saskaņā ar Parlamenta standarta pozīciju partnerības un sadarbības nolīgums (PSN) ir priekšnoteikums, lai noslēgtu tirdzniecības nolīgumu ar jebkuru valsti. Tāpat ir jābūt iespējamam atcelt priviliģētos tarifus, kas tiek nodrošināti ar BTN, ja būtu pastāvīgi PSN pamatpozīciju un jo īpaši cilvēktiesību klauzulu pārkāpumi.
Starpreģionu nolīgumu loma
Sarunu risināšana par nolīgumu ar reģionu, kuru veido desmit neatkarīgas valstis, ir daudz sarežģītāka un laikietilpīgāka nekā ar vienu valsti. Tomēr vienlaikus starpreģionu nolīgumi piedāvā vislielākos, “ne nulles summas” ieguvumus, arī reģionālās integrācijas veicināšanu, kas nostiprina partnervalstu ekonomiku un samazina to regulējumu atšķirības, kuri jāievēro ES uzņēmumiem.
ASEAN līderu Singapūrā pieņemtais 2007. gada 20. novembra lēmums parakstīt ASEAN hartu, kas organizācijai piešķirs juridiskas personas statusu un struktūru, kura ļaus uzlabot koordināciju un ātrāku lēmumu īstenošanu, ir vērtējams atzinīgi. Tā kā harta nestāsies spēkā, līdz to nebūs ratificējušas visas dalībvalstis, ir nepieciešama ātra ratifikācija.
Tomēr, ņemot vērā neseno sarunu kārtu ziņojumus, izredzes uz ātru un tālejošu nolīgumu ar ASEAN var ietekmēt sarunu kapacitātes trūkums, grūtības kopējas pozīcijas izstrādāšanā, kas atspoguļo reģiona kolektīvās intereses, un politiskās gribas trūkumu. Jāmudina Vjetnama, kas ir ASEAN puses koordinatore, aktīvi piedalīties šādu pozīciju izstrādāšanā, kamēr ES varētu piedāvāt savu palīdzību kapacitātes stiprināšanā.
Solījums novembra ASEAN un ES līderu sanāksmē paātrināt sarunas līdz 2009. gada termiņam ir vērtējams atzinīgi, ja tas nozīmē reālas izmaiņas sarunu norises gaitā. Pretējā gadījumā varētu būt nevēlama spriedze virzīties uz BTN noslēgšanu ar atsevišķām visattīstītākajām ASEAN dalībvalstīm.
Koordinēšanas grūtības ASEAN nav nekas neparasts. Tomēr šajā gadījumā situāciju vēl sarežģītāku padara Birmas dalība, jo pret Birmu ir piemērotas ES sankcijas.
Spiediens no citām ASEAN dalībvalstīm uz Birmas režīmu, lai uzlabotu tās satraucošo cilvēktiesību situāciju un rastu vienošanos ar ieslodzīto Aung Sang Suu Kyi, kas veicina demokrātijas atjaunošanu, ir vērtējams atzinīgi. Ir neiedomājami, ka ar pašreizējo militāro režīmu ES varētu noslēgt PSN ar Birmu. Tā kā tas ir priekšnoteikums tirdzniecības nolīgumam, tie, kuri mēģina iegūt vienprātīgu atbalstu katram potenciālā ES un ASEAN nolīguma (nolīgumu) aspektam, šo mēģinājumu ir lēmuši neveiksmei.
Tāpat ir svarīgi, ka ASEAN nesen ir parakstījusi BTN, kas neiekļauj visas tās dalībvalstis, it īpaši 2006. gada ASEAN un Korejas BTN, kurš neiekļāva Taizemi.
Ja politiskos priekšnoteikumus ir iespējams nodrošināt, tad tirdzniecības sarunām jātiecas uz ieceru augstu līmeni ar nolīguma kvalitāti, kas nav upurēta par labu ātri atrastam risinājumam. Mēģinājums panākt vienošanos nedrīkst notikt uz to pūliņu rēķina, kuri vērsti uz DAP noslēgšanu, kas vēl aizvien ir prioritāte un dod vislielākās cerības sasniegt līdzsvarotu rezultātu, tādējādi veicinot uz noteikumiem balstītu daudzpusēju tirdzniecības sistēmu. Turklāt centieniem panākt PTO+ nolīgumu ar ASEAN ir jāsniedzas tālāk par PTO noteikumiem ne tikai attiecībā uz pieeju tirgum, bet arī attiecībā uz sociālajiem un vides standartiem.
Lai sasniegtu šo mērķi un nodrošinātu sabiedrisko atbalstu šim nolīgumam, ir svarīgi atzīt, ka, lai gan neatkarīgie pētījumi norāda uz uzvaras scenāriju, pat ja BTN tiks noslēgts, brīvā tirdzniecība joprojām tupinās būt pretrunīgs temats attiecībā uz vairākām ASEAN valstīm. Vislielākā iespējamā vietējās pilsoniskās sabiedrības iesaiste visā sarunu procesā, lai nodrošinātu, ka galīgais nolīgums saņem plašu, populāru atbalstu, ir nepieciešama, tāpat arī tie veicamie pasākumi, kas samazinātu īstermiņa iespaidu uz tām nozarēm, kuras neizbēgami cietīs zaudējumus.
Ilgtspējīga attīstība
Nolīgumam jāuzliek pusēm par saistošu ratificēt būtiskākos SDO standartus un jānodrošina to efektīva īstenošana. Pašlaik vienīgi Kambodža, Indonēzija un Filipīnas ir ratificējušas astoņas svarīgākās SDO konvencijas. Nolīgumā jābūt ietvertām arī saistībām nepazemināt darba tiesību normas, lai piesaistītu ārvalstu investīcijas, un šīm saistībām jāattiecas uz visu pusēm piederošo teritoriju, arī uz eksportējamo produktu pārstrādes teritorijām.
BTN ietekme uz darba standartiem un pasākumi, kuri nepieciešami, lai samazinātu jebkuru negatīvo ietekmi, ir viens no jautājumiem, kas jāizvirza par prioritāti, kad tiks pabeigts ietekmes uz ilgtspējību novērtējums (IIN). Ir svarīgi, lai šis pētījums tiktu pabeigts agrīnā sarunu procesā, lai sarunu dalībnieki, parlamentārieši un pilsoniskā sabiedrība varētu ņemt vērā tā rezultātus.
Šajā IIN īpaša uzmanība jāpievērš tirdzniecības liberalizācijas ietekmei uz dzimumu līdztiesību, ņemot vērā bažas, ka lauksaimniecības liberalizācijai, eksporta preču pārstrādes teritorijām un kvotu atcelšanai tekstila nozarē varētu būt nesamērīgi negatīvs iespaids uz strādājošajām sievietēm.
Nolīguma sadaļā par vidi viens no būtiskākajiem jautājumiem ir nepieciešamība cīnīties pret mežu izciršanu, jo tā visvairāk veicina klimata pārmaiņas. Saskaņā ar Komisijas priekšlikumiem par biodegvielu tirdzniecības nolīgumiem jāietver pasākumi veicināt produktus, kas tiek ražoti, izmantojot videi nekaitīgus procesus, lai galapatērētāji varētu būt pārliecināti, ka viņi pērk “zaļu” produktu. Vienlaikus jāpiedāvā iniciatīvas, kas rosinātu ASEAN valstis cīnīties pret nelegālo izciršanu, kā arī saglabāt un vairot to tropiskos mežus.
Lai gan skaidra, tālejoša ilgtspējīgas attīstības sadaļa ir svarīga, vislielākā nozīme būs noteikto normu efektīvai ieviešanai un īstenošanai. To varētu veicināt, izveidojot Tirdzniecības un ilgtspējīgas attīstības forumu, kurā piedalītos pārstāvji no darba ņēmēju organizācijām, darba devēju organizācijām un nevalstiskajām organizācijām.
Efektīvai izpildei ir arī nepieciešams, lai uz ilgtspējīgas attīstības sadaļu attiektos tā pati strīdu risināšanas kārtība, kas attiecas uz citām nolīguma sadaļām. Tā kā ASV administrācija un Kongress ir vienojušies, ka “visas mūsu BTN vides saistības tiks izpildītas tādā pašā veidā kā mūsu nolīgumu komerciālie noteikumi — ar tiem pašiem tiesiskās aizsardzības līdzekļiem, procedūrām un sankcijām”, ir grūti saprast, kāpēc Eiropai, kas uztver sociālo un vides aizsardzību un ilgtspējību vēl nopietnāk, būtu jātiecas sasniegt mazāk.
Nozaru jautājumi
Kopumā ASEAN piemērotie tarifi nelauksaimniecības produktiem ir relatīvi zemi, lai gan dažām valstīm ir ļoti augsti tarifi tādā nozarē kā transporta tehnika. Ārpustarifu šķēršļi un jo īpaši atsevišķi ierobežojumi, piemēram, importa licencēšana, ir daudz nozīmīgāki. Pakalpojumi vēl joprojām ir ļoti ierobežoti lielākajā reģiona daļā. Turklāt bankas pakalpojumu slepenība parāda būtisku šķērsli PSN noslēgšanai ar Singapūru, kas, kā iepriekš tika atzīmēts, ir nepieciešamais nosacījums, lai noslēgtu BTN.
Kopumā IĪT īstenošana parāda problēmas, un tai jābūt par prioritāti sarunās. Intelektuālā īpašuma, kas ir dizains, skaņu ieraksti un citas kultūras preces, aizsardzība ir jāuzlabo, tomēr nodrošinot, ka nekas no nolīgumā minētā neierobežo tiesības visām dalībvalstīm regulēt pakalpojumus, kuriem ir ļoti svarīga loma kultūras daudzveidībā, piemēram, audiovizuālajā nozarē.
Viltotie farmācijas produkti ne vien negodīgi konkurē ar to firmu produktiem, kuras ir ieguldījušas līdzekļus produkta izpētē un attīstībā, bet ir arī bīstami patērētājiem. Vienlaikus nekas no ES un ASEAN nolīgumā minētā nevar radīt nekādus juridiskus vai praktiskus šķēršļus uzņēmumiem, kas izmanto tos elastīguma mehānismus, kuri noteikti Deklarācijā par TRIPS nolīgumu un sabiedrības veselību, ko pieņēma Dohas PTO Ministru konferencē.
Pasākumi muitas procedūru un citu formalitāšu vienkāršošanai, standartizēšanai un modernizēšanai varētu dot nozīmīgu ieguldījumu, nodrošinot, ka ES un ASEAN tirdzniecību netraucētu nevajadzīgi šķēršļi. Tomēr jāgādā, lai “tirdzniecības atvieglošanu” neizmantotu kā aizsegu patērētāju vai vides aizsardzības graušanai. Protams, attiecībā uz mazāk pārticīgajām valstīm šo nolīgumu vajadzētu papildināt ar piemērotu atbalstu tirdzniecībai.
Nolīguma sadaļā, kura paredz publiskos iepirkumus, jāņem vērā ASEAN dalībvalstu dažādais attīstības līmenis un jāievēro katra dalībnieka tiesības brīvi regulēt tā sabiedriskos pakalpojumus, jo īpaši tos, kuri saistīti ar pamatvajadzībām, tādām kā veselība, izglītība un dzeramais ūdens.
Specifiski valstu jautājumi
Būs svarīgi, lai katrā grafikā par tarifu samazinājumiem pilnībā tiktu ņemti vērā ļoti atšķirīgie ASEAN dalībvalstu ekonomiskie apstākļi. Saskaņā ar PTO īpašās un atšķirīgās attieksmes parasto praksi un ņemot vērā definīciju “visa tirdzniecība”, kuru izmantoja Ekonomiskās partnerības nolīgumā ar Karību valstīm, ES jābūt gatavai atļaut zemu un vidēji zemu ienākumu valstīm (Indonēzijai, Filipīnām, Taizemei, Vjetnamai) ilgākus pārejas periodus un mazākas izmaksas salīdzinājumā ar tiem grafikiem, kuri pieņemti augstu ienākumu valstīm. Vjetnamas lūgums pēc tirgus ekonomikas statusa tirdzniecības aizsardzības instrumentu dēļ arī būs daļa no plašāka konteksta, kurā norisināsies šīs sarunas.
Padomes piešķirtās pilnvaras nepilnvaro Komisiju piedalīties sarunās ar trijām vismazāk attīstītajām valstīm. Ja ir pilnībā skaidrs, ka tirdzniecības sarunas ar Birmu pašreizējos apstākļos ir nepieņemamas, situācija attiecībā uz Kambodžu un Laosu ir daudz līdzsvarotāka. No vienas puses, kā atbalsta saņēmējām no “Visu, izņemot ieročus” shēmas abām valstīm jau ir beztarifu piekļuve ES tirgum. Vienlaikus jāatzīmē, ka Komisija ir mudinājusi VAV pievienoties ekonomiskās partnerības nolīgumiem. Vēlākā posmā ir jātaujā pēc Kambodžas un Laosas viedokļiem par to, vai un kad tās vēlas tikt iekļautas kādā nolīgumā.
Lai gan politiskā situācija Taizemē arī pašlaik rada nopietnu šķērsli tirdzniecības nolīguma noslēgšanai, ņemot vērā potenciālo sarunu ilgumu un militārā režīma iesaistīšanos ātrā demokrātijas atjaunošanā, ir cerības, ka situācija varētu atrisināties pirms jebkura galīgā nolīguma.
Eiropas Parlamenta loma
Kad Lisabonas līgums stāsies spēkā, Komisijai būs oficiāls pienākums regulāri ziņot Parlamentam par sarunu gaitu un būs nepieciešana Parlamenta piekrišana pirms tirdzniecības nolīgumu noslēgšanas. Ņemot vērā sarunu lēno gaitu, nešķiet ticami, ka nolīgums ar ASEAN varētu tikt noslēgts pirms jaunā līguma stāšanās spēkā. Tādējādi visām iestādēm jārīkojas saskaņā ar pieņēmumu, ka galīgajam nolīgumam vajadzēs Parlamenta apstiprinājumu. Tam savukārt ir nepieciešams, lai ar Parlamentu apspriestos visā sarunu norises laikā, nevis tikai beigās, dodot izvēli piekrist vai nepiekrist.
Komisija jau ir parādījusi gatavību sniegt Parlamenta atbildīgajai komitejai informāciju, arī slēgtu sanāksmju paziņojumus un dokumentus, kuru apgrozība ir ierobežota. Ir svarīgi, lai tas notiktu visā sarunu gaitā un lai būtu publiski pieejams pēc iespējas lielāks daudzums informācijas, lai Eiropas Savienības pilsoņi būtu informēti par sarunām, kas norisinās viņu vārdā.
Ārlietu komitejaS ATZINUMS (3.3.2008)
Starptautiskās tirdzniecības komitejai
par tirdzniecības un ekonomiskām attiecībām ar Dienvidaustrumu Āzijas Nāciju asociāciju (ASEAN)
(2007/2265(INI))
Atzinumu sagatavoja: Francisco José Millán Mon
IEROSINĀJUMI
Ārlietu komiteja aicina par jautājumu atbildīgo Starptautiskās tirdzniecības komiteju tās rezolūcijas priekšlikumā iekļaut šādus ierosinājumus:
1. atzīst ASEAN pieaugošo lomu, nostiprinot reģiona stabilitāti un labklājību; atzinīgi vērtē ES un ASEAN attiecību atsākšanu 2007. gadā Singapūras augstākā līmeņa sanāksmē; uzskata, ka ES un ASEAN, kas abas sniegušas ieguldījumu reģionu integrācijā, ir liels sadarbības potenciāls;
2. norāda, ka pasākumi ekonomisko un tirdzniecības attiecību paātrināšanai starp ES un ASEAN palīdzēs nostiprināt šo abu reģionu vispārējās attiecības un veicinās turpmākus sasniegumus politiskās sadarbības un drošības, demokrātijas un cilvēktiesību ievērošanas jomā, kā arī turpmākus sasniegumus enerģijas / klimata pārmaiņu un vides jomā, kā arī sociālajā un kultūras jomā un saistībā ar sadarbību un attīstību;
3. mudina reģionu ekonomisko sadarbību paplašināt līdz makroekonomikas jomai, iekļaujot sadarbību nodokļu un statistikas jautājumos, starptautisku revīzijas un uzskaites standartu, kā arī korupcijas un nelikumīgi iegūto līdzekļu legalizēšanas apkarošanas pasākumu pieņemšanu;
4. atzīmē ASEAN ekonomisko izaugsmi un dinamiku, kā arī daudzās ar ASEAN saistītās brīvās tirdzniecības iniciatīvas; atbalsta ASEAN un ES Brīvās tirdzniecības nolīguma sarunas, kopā ar partnerības un sadarbības nolīgumiem, kurus šobrīd apspriež ES un dažas ASEAN valstis; ņemot vērā īpašos politiskos un ekonomiskos apstākļus dažās ASEAN valstīs, atbalsta viedokli, ka patlaban šīm valstīm nav jābūt Brīvās tirdzniecības nolīguma dalībniecēm; jo īpaši uzsver gadījumu ar Birmu/Mjanmu, kurai Padome ir piemērojusi ierobežojumus;
5. norāda, ka abu reģionu svarīgākais mērķis ir tālejošas, vispusīgas un saskaņotas Dohas sarunu kārtas pabeigšana;
6. uzsver, ka sarunas par Brīvās tirdzniecības nolīgumu starp ES un ASEAN ir jārisina, gan ievērojot abu reģionu intereses, gan pievienoto vērtību abiem reģioniem, gan bruģējot ceļu apspriedēm par jautājumiem, kuri saistīti ar tirdzniecību un kuri nav iekļauti patlaban notiekošajās PTO daudzpusējās sarunās; it īpaši uzsver vajadzību izskatīt jautājumus saistībā ar sociālajiem un vides standartiem, kā arī labas pārvaldības principiem;
7. uzsver, ka līdz ar ES un ASEAN Brīvās tirdzniecības nolīguma stāšanos spēkā nevajadzētu būt apdraudētām tām priekšrocībām, ko izmanto vismazāk attīstītās valstis attiecībā uz to produktu piekļuvi ES;
8. atzinīgi vērtē ASEAN integrācijas virzību un ASEAN hartas parakstīšanu un cer, ka tās noteikumi stāsies spēkā pēc iespējas ātrāk;
9. atgādina, ka cilvēktiesības un demokrātija ir ES pamatvērtības un prasa, lai tās tiktu pilnībā iekļautas sarunās ar ASEAN, jo īpaši partnerības un sadarbības nolīgumos; atkārtoti uzsver, ka Eiropas Parlaments lielu nozīmi piešķir politiskajām un cilvēktiesību reformām, un atzinīgi vērtē ar ASEAN hartu izveidoto Cilvēktiesību iestādi, kā arī tajā skaidri izteiktās saistības attiecībā uz demokrātijas stiprināšanu, labas pārvaldības un tiesiskuma sekmēšanu, kā arī cilvēktiesību un pamatbrīvību veicināšanu un aizsardzību; tāpēc pauž cerību, ka ASEAN spēj sniegt konstruktīvu ieguldījumu, lai sekmētu šo vērtību ievērošanu Dienvidaustrumu Āzijas reģionā;
10. atzinīgi vērtē vēlēšanas Taizemē; aicina uz uzticamu demokrātijas procesu un nacionālo izlīgumu Birmā/Mainmarā, kurā pilnībā jāiesaista opozīcija un etniskās grupas, aicina nekavējoties atbrīvot Aung San Suu Kyi un visus politiskos ieslodzītos, kā arī normalizēt politisko partiju darbību; atbalsta ANO un ES īpašo pārstāvju darbu; prasa Padomei saglabāt ierobežojošos pasākumus attiecībā uz Birmas/Mainmaras valdību, uzmanīgi sekot situācijai un, ja notikumu attīstība valstī to prasa, pārskatīt šos pasākumus; aicina ASEAN dalībniekus, kā arī Ķīnu un Indiju izdarīt spiedienu uz Birmu/Mainmaru;
11. uzsver pašreizējās sadarbības nozīmi pretterorisma un krīzes/katastrofu pārvaldē un atzinīgi vērtē neseno sadarbību Ačehas novērošanas misijā;
12. aicina ES un ASEAN stiprināt sadarbību cīņā pret cilvēku tirdzniecību, sekstūrismu un viltošanu; atzinīgi vērtē ASEAN dalībnieku ieguldījumu narkotiku apkarošanā, aicinot viņus aizstāvēt ANO nāvessoda moratoriju; atzinīgi vērtē nāvessoda atcelšanu Filipīnās;
13. aicina ES un ASEAN stiprināt sadarbību sabiedrības veselības jomā un jo sevišķi cīņā pret AIDS, SARS un putnu gripu, risināt klimata pārmaiņu, ka arī pārtikas nekaitīguma jautājumus;
14. uzsver to nozīmi, kāda ir pilsoniskās sabiedrības iesaistīšanai, lai nodrošinātu, ka sarunu procesā tiek ņemts vērā tās viedoklis, mudinot to piedalīties, lai panāktu pilnībā apmierinošu rezultātu, veidojot ciešākas reģionu attiecības;
15. aicina Komisiju regulāri un bez kavēšanās informēt Parlamentu par notikumu attīstību saistībā ar pašreiz notiekošajām sarunām.
KOMITEJAS GALĪGAIS BALSOJUMS
|
Pieņemšanas datums |
27.2.2008 |
|
|
|
||
|
Galīgais balsojums |
+: –: 0: |
51 0 0 |
||||
|
Deputāti, kas bija klāt galīgajā balsošanā |
Monika Beňová, Elmar Brok, Colm Burke, Véronique De Keyser, Hanna Foltyn-Kubicka, Michael Gahler, Bronisław Geremek, Maciej Marian Giertych, Alfred Gomolka, Klaus Hänsch, Richard Howitt, Jana Hybášková, Anna Ibrisagic, Metin Kazak, Helmut Kuhne, Joost Lagendijk, Vytautas Landsbergis, Johannes Lebech, Emilio Menéndez del Valle, Francisco José Millán Mon, Philippe Morillon, Pasqualina Napoletano, Vural Öger, Justas Vincas Paleckis, Ioan Mircea Paşcu, Alojz Peterle, Samuli Pohjamo, Michel Rocard, Libor Rouček, Jacek Saryusz-Wolski, György Schöpflin, Hannes Swoboda, Charles Tannock, Ari Vatanen, Kristian Vigenin, Zbigniew Zaleski, Josef Zieleniec |
|||||
|
Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā |
Mariela Velichkova Baeva, Cristian Silviu Buşoi, Giulietto Chiesa, Andrew Duff, Árpád Duka-Zólyomi, David Hammerstein, Jaromír Kohlíček, Erik Meijer, Borut Pahor, Józef Pinior, Antolín Sánchez Presedo, Inger Segelström, Marcello Vernola |
|||||
|
Aizstājēja (178. panta 2. punkts), kas bija klāt galīgajā balsošanā |
Renate Weber |
|||||
Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komitejaS ATZINUMS (28.3.2008)
Starptautiskās tirdzniecības komitejai
par tirdzniecību un ekonomiskām attiecībām ar Dienvidaustrumu Āzijas valstu asociāciju (ASEAN)
(2007/2265(INI))
Atzinumu sagatavoja: John Purvis
IEROSINĀJUMI
Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komiteja aicina Starptautiskās tirdzniecības komiteju kā atbildīgo komiteju rezolūcijas priekšlikumā iekļaut šādus ierosinājumus:
1. uzsver, ka turpmākā rūpniecības izaugsme Eiropas Savienībā ir atkarīga no atvērtības ārējai tirdzniecībai un ieguldījumiem, kurus regulē taisnīgi noteikumi;
2. uzskata, ka Eiropas Savienības konkurētspēja ar ASEAN valstīm ir atkarīga no uzlabotas izglītības, apmācības un pētniecības Eiropas Savienībā, kā arī no novatorisku produktu un pakalpojumu izveides;
3. uzskata, ka ikvienam tirdzniecības un ieguldījumu nolīgumam ar ASEAN valstīm jāatbilst Dohas attīstības sarunu kārtai un jāņem vērā četri tā sauktie Singapūras jautājumi (ieguldījumi, konkurence, publiskais iepirkums un tirdzniecības atvieglošana);
4. iesaka zinātnisko un tehnisko sadarbību un intelektuālā īpašuma aizsardzību padarīt par būtiskiem nosacījumiem visos šādos nolīgumos; īpaši uzsver nepieciešamību cīnīties pret viltošanu, tirdzniecības un ieguldījumu nolīgumos ietverot saistošus pasākumus viltošanas apkarošanai; norāda, ka cieša sadarbība starp visām iesaistītajām pusēm ļaus efektīvi apkarot viltošanu, it īpaši plaša patēriņa preču, rūpniecības preču, farmaceitisko izstrādājumu un citu ražojumu viltošanu;
5. uzsver, ka tirdzniecības un ieguldījumu nolīgumiem ar ASEAN valstīm jānodrošina:
(i) preču izcelsmes noteikumu pilnveidošana un vienkāršošana,
(ii) standartu, tostarp produktu drošības, bērnu aizsardzības un dzīvnieku labturības standartu, saskaņošana,
(iii) regulatīvā pārredzamība un birokrātisko procedūru vienkāršošana,
(iv) valsts atbalsta mehānismu pārredzamība un ārpustarifu šķēršļu nojaukšana,
(v) diskriminējošu nodokļu novēršana;
6. uzskata, ka tirdzniecības, ieguldījumu, kā arī zinātniskajos un pētnieciskajos nolīgumos jārisina konkrētu nozaru specifiski jautājumi, piemēram:
(i) palmu eļļas ieguves un atmežošanas izraisītā ietekme uz vidi,
(ii) energoefektīvas spuldzes,
(iii) dabas katastrofu novēršana un vides atveseļošana,
(iv) cīņa pret HIV/AIDS un sabiedrības veselības aizsardzība,
(v) tūrisma nozare, pievēršot īpašu uzmanību maziem un vidējiem uzņēmumiem (MVU),
(vi) pētnieku, uzņēmēju un tūristu brīva pārvietošanās,
(vii) Eiropas Savienības un ASEAN valstu pētniecības centru sadarbība un apmaiņa ar zinātniskās izpētes datiem,
(viii) aerosolu dozatori;
7. atgādina par nepieciešamību aizsargāt Eiropas Savienības rūpniecību pret eksportētāju no ASEAN valstīm dempingu un novērst šādu dempingu ar agrīnu intervenci no Eiropas Savienības tirdzniecības sarunu vedēju puses;
8. uzsver, ka tirgu atvēršanu ārzemēs tagad galvenokārt nosaka jautājums par ārpustarifu šķēršļu mazināšanu preču, pakalpojumu un ieguldījumu kapitāla apritei;
9. atbalsta aktīvu tirdzniecības politiku, uzsverot Eiropas Savienības uzņēmējdarbībai svarīgos jautājumus, īpaši pakalpojumus, ieguldījumu aizsardzību, publisko iepirkumu un godīgu konkurenci;
10. pauž nožēlu, ka ES un ASEAN augsta līmeņa sanāksmē, kas notika 2007. gada novembrī Singapūrā, daži noteikumi attiecībā uz praksi un ētiku uzņēmējdarbībā netika padziļināti aplūkoti, tādējādi mazinot Eiropas Savienības ieguldījumu apmēru ASEAN valstīs;
11. iesaka, ka jebkādai Eiropas Savienības enerģētikas politikai attiecībā uz ASEAN valstīm jābūt virzītai uz:
(i) nediskriminējošu licencēšanu un tirdzniecības apstākļiem attiecībā uz enerģētikas produktiem,
(ii) enerģijas ražošanas un eksporta jaudas uzlabošanu,
(iii) enerģētikas produktu transportēšanas infrastruktūras pilnveidošanu,
(iv) enerģijas avotu dažādošanu,
(v) ievedmuitas atcelšanu enerģētikas produktiem,
(vi) abpusējiem nolīgumiem par enerģijas taupīšanu, lai novērstu klimata pārmaiņas un mazinātu siltumnīcefekta gāzu emisijas, tostarp iespējamo emisijas kvotu abpusējo tirdzniecības sistēmu, tādējādi nepieļaujot kaitējuma nodarīšanu ražotājiem Eiropas Savienībā;
12. atzinīgi vērtētu kopīgus pētniecības projektus, kurus īstenotu Eiropas Savienības un ASEAN valstu pētniecības iestādes, un mudina Komisiju veikt pasākumus šādu projektu veicināšanai.
KOMITEJAS GALĪGAIS BALSOJUMS
|
Pieņemšanas datums |
27.3.2008 |
|
|
|
||
|
Galīgā balsojuma rezultāti |
+: –: 0: |
26 1 0 |
||||
|
Deputāti, kas bija klāt galīgajā balsojumā |
Jan Březina, Jorgo Chatzimarkakis, Giles Chichester, Dragoş Florin David, Adam Gierek, András Gyürk, Erna Hennicot-Schoepges, Mary Honeyball, Ján Hudacký, Werner Langen, Anne Laperrouze, Eugenijus Maldeikis, Angelika Niebler, Reino Paasilinna, Anni Podimata, Herbert Reul, Teresa Riera Madurell, Paul Rübig, Patrizia Toia, Catherine Trautmann, Claude Turmes, Alejo Vidal-Quadras |
|||||
|
Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsojumā |
Danutė Budreikaitė, Eija-Riitta Korhola, Pierre Pribetich, Esko Seppänen, Vladimir Urutchev |
|||||
REZULTĀTI GALĪGAJAM BALSOJUMAM KOMITEJĀ
|
Pieņemšanas datums |
8.4.2008 |
|
|
|
||
|
Galīgā balsojuma rezultāti |
+: –: 0: |
23 1 4 |
||||
|
Deputāti, kas bija klāt galīgajā balsojumā |
Graham Booth, Françoise Castex, Christofer Fjellner, Glyn Ford, Béla Glattfelder, Ignasi Guardans Cambó, Jacky Hénin, Syed Kamall, Alain Lipietz, Caroline Lucas, Marusya Ivanova Lyubcheva, Erika Mann, Helmuth Markov, David Martin, Vural Öger, Georgios Papastamkos, Tokia Saïfi, Peter Šťastný, Gianluca Susta, Daniel Varela Suanzes-Carpegna, Iuliu Winkler, Corien Wortmann-Kool |
|||||
|
Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsojumā |
Jean-Pierre Audy, Sebastian Valentin Bodu, Ole Christensen, Rovana Plumb, Zbigniew Zaleski |
|||||
|
Aizstājēja (178. panta 2. punkts), kas bija klāt galīgajā balsojumā |
Catherine Neris |
|||||