Procedūra : 2007/2274(INI)
Dokumenta lietošanas cikls sēdē
Dokumenta lietošanas cikls : A6-0153/2008

Iesniegtie teksti :

A6-0153/2008

Debates :

PV 07/05/2008 - 15
CRE 07/05/2008 - 15

Balsojumi :

PV 08/05/2008 - 5.7
CRE 08/05/2008 - 5.7
Balsojumu skaidrojumi
Balsojumu skaidrojumi

Pieņemtie teksti :

P6_TA(2008)0193

ZIŅOJUMS     
PDF 458kWORD 735k
14.4.2008
PE 400.468v02-00 A6-0153/2008

par gada ziņojumu par cilvēktiesībām pasaulē 2007. gadā un ES politiku šajā jomā

(2007/2274(INI))

Ārlietu komiteja

Referents: Marco Cappato

EIROPAS PARLAMENTA REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS

EIROPAS PARLAMENTA REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS

par gada ziņojumu par cilvēktiesībām pasaulē 2007. gadā un ES politiku šajā jomā

(2007/2274(INI))

Eiropas Parlaments,

–    ņemot vērā ES 2007. gada ziņojumu par cilvēktiesībām (1),

–    ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienību 3., 6., 11., 13. un 19. pantu un EK līguma 177. un 300. pantu,

–    ņemot vērā Vispārējo cilvēktiesību deklarāciju un visus attiecīgos starptautiskos cilvēktiesību instrumentus(2),

–    ņemot vērā Apvienoto Nāciju Organizācijas Statūtus,

–    ņemot vērā visas Apvienoto Nāciju Organizācijas cilvēktiesību konvencijas un to fakultatīvos protokolus,

–    ņemot vērā reģionālos cilvēktiesību instrumentus, tostarp īpaši Āfrikas Cilvēktiesību hartu, Hartai par sieviešu tiesībām Āfrikā pievienoto fakultatīvo protokolu, Amerikas Cilvēktiesību konvenciju un Arābu Cilvēktiesību hartu,

–    ņemot vērā Starptautiskās krimināltiesas (SKT) Romas Statūtu spēkā stāšanos 2002. gada 1. jūlijā un rezolūcijas attiecībā uz Starptautisko Krimināltiesu(3),

–    ņemot vērā Eiropas Padomes Konvenciju par rīcību pret cilvēku tirdzniecību un Eiropas Savienības 2005. gada plānu par labāko praksi, standartiem un procedūrām cilvēku tirdzniecības apkarošanai un novēršanai(4),

–    ņemot vērā Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas (ECHR) Protokolu Nr. 13 par nāvessoda atcelšanu jebkādos apstākļos,

- ņemot vērā Apvienoto Nāciju Organizācijas Konvenciju pret spīdzināšanu un citiem nežēlīgiem, necilvēcīgiem vai cieņu pazemojošiem apiešanās un sodīšanas veidiem (Konvencija pret spīdzināšanu),

- ņemot vērā Apvienoto Nāciju Organizācijas Konvenciju par bērnu tiesībām,

- ņemot vērā Apvienoto Nāciju Organizācijas Konvenciju par jebkādas sieviešu diskriminācijas izskaušanu un tās fakultatīvo protokolu,

- ņemot vērā Eiropas Savienības Pamattiesību hartu(5),

- ņemot vērā ĀKK un EK Partnerattiecību nolīgumu un tā korektūru(6),

- ņemot vērā Eiropas Parlamenta iepriekšējo rezolūciju par cilvēktiesību stāvokli pasaulē,

- ņemot vērā Eiropas Parlamenta 2007. gada 7. jūnija un 2008. gada 21. februāra rezolūciju par, attiecīgi, ANO Cilvēktiesību padomes piekto(7) un sesto sesiju(8) un sarunu par ANO Cilvēktiesību padomi (UNHRC) rezultātus,

- ņemot vērā Eiropas Parlamenta 2006. gada 14. februāra rezolūciju par cilvēktiesību un demokrātijas klauzulu Eiropas Savienības nolīgumos(9),

–   – ņemot vērā Eiropas Parlamenta 2007. gada 1. februāra(10) un 2007. gada 26. aprīļa(11) rezolūciju par iniciatīvu vispārēja nāvessoda moratorija atbalstam un ANO Ģenerālajā asamblejā 2007. gada 18. decembrī pieņemto rezolūciju par nāvessoda moratoriju visā pasaulē,

–   ņemot vērā Eiropas Parlamenta 2001. gada 20. septembra rezolūciju par sieviešu dzimumorgānu kropļošanu(12), kurā apstiprināts, ka jebkāda šāda veida kropļošana jebkādā pakāpē ir vardarbība pret sievietēm un viņu pamattiesību pārkāpums,

–   ņemot vērā Eiropas Parlamenta 2007. gada 6. septembra rezolūciju par cilvēktiesību dialogu un apspriežu norisi ar trešām valstīm(13), kurā uzsvērts, ka sieviešu tiesības ir skaidri jārisina visos cilvēktiesību dialogos,

- ņemot vērā Eiropas Parlamenta 2006. gada 6. jūlija rezolūciju par vārda brīvību internetā(14),

- ņemot vērā visas Eiropas Parlamenta pieņemtās steidzamās rezolūcijas par cilvēktiesībām,

–   ņemot vērā Eiropas Savienības Cilvēktiesību forumu, kas notika 2007. gada decembrī Lisabonā,

- ņemot vērā ANO Konvenciju par invalīdu tiesībām, ko 2007. gada 30. martā parakstīja Eiropas Kopienas un vairums tās dalībvalstu un kurā noteikts pienākums iekļaut invalīdu intereses un bažas cilvēktiesību pasākumos attiecībā uz trešām valstīm,

- ņemot vērā Eiropas Savienības delegāciju un dienestu pamatnostādnes par invaliditāti un attīstību, kas tika publicētas 2004. gada jūlijā,

- ņemot vērā ANO Cilvēktiesību aizstāvju deklarāciju un ANO ģenerālsekretāra īpašā pārstāvja darbību attiecībā uz cilvēktiesību aizstāvju stāvokli,

- ņemot vērā Starptautisko konvenciju visu personu aizsardzībai no piespiedu pazušanas, kas tika pieņemta 2006. gada decembrī,

–   ņemot vērā Eiropas Savienības pamatnostādnes starptautisko humanitāro tiesību ievērošanas veicināšanai(15), par bērniem un bruņotiem konfliktiem un par cilvēktiesību aizstāvjiem, kā arī par nāvessodu, spīdzināšanu un cita veida nežēlīgu, necilvēcīgu vai pazemojošu izturēšanos, cilvēktiesību dialogiem ar trešām valstīm un par bērnu tiesību veicināšanu un aizsardzību,

- ņemot vērā Reglamenta 45. pantu un 112. panta 2. punktu,

- ņemot vērā Ārlietu komitejas ziņojumu, kā arī Attīstības komitejas atzinumu un Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komitejas atzinumu (A6-0153/2008),

A.     tā kā Eiropas Savienības gada pārskats par cilvēktiesībām 2007. gadā, ko sagatavoja Padome un Komisija, sniedz vispārēju pārskatu par Eiropas Savienības iestāžu darbību attiecībā uz cilvēktiesībām Eiropas Savienībā un ārpus tās;

B.     tā kā 2007. gada ziņojums ir izdots, lai pārbaudītu, novērtētu un īpašos gadījumos sniegtu konstruktīvu kritiku par Komisijas, Padomes un Parlamenta darbībām cilvēktiesību jomā;

C.     tā kā nav šaubu, ka konstatētais cilvēktiesību stāvoklis Eiropas Savienībā tieši ietekmē tās uzticamību un spēju īstenot efektīvu ārpolitiku;

D.     tā kā cilvēktiesības un to aizsardzību nosaka un vienlaikus nostiprina tiesiskums, demokrātiska pārvalde, varas dalīšanas princips un politiskā atbildība, kā arī politiskās tiesības, kas var ļaut cilvēkiem aizsargāt pašiem savas cilvēktiesības;

E.     tā kā ir jācenšas pievērst lielāku uzmanību cilvēka pamattiesību, jo īpaši politisko tiesību, ievērošanai, noslēdzot un īstenojot divpusējus vai reģionālus tirdzniecības nolīgumus, pat tādus, kas noslēgti ar nozīmīgiem tirdzniecības partneriem;

F.     tā kā taisnīgums, brīvība, demokrātija un tiesiskums, garantējot pamatbrīvības un cilvēktiesības, ir stabila miera pīlāri un tā kā stabilu mieru nevar sasniegt ar darījumiem, kuros aizsargātu tos, kas atbildīgi par sistemātiskiem cilvēktiesību vai starptautisko humanitāro tiesību pārkāpumiem;

G.     tā kā cilvēktiesību veicināšanas politika joprojām ir apdraudēta dažādos pasaules reģionos, jo cilvēktiesību pārkāpumi nenovēršami ir saistīti ar to izdarītāju centieniem samazināt jebkuras cilvēktiesības nostiprinošas politikas ietekmi, jo īpaši valstīs, kurās cilvēktiesību pārkāpumi ir būtiski, lai nedemokrātiska valdība varētu palikt pie varas;

H.     tā kā 82 % invalīdu jaunattīstības valstīs joprojām dzīvo apstākļos zem nabadzības sliekšņa un cieš no vissmagākajiem cilvēktiesību pārkāpumiem, tostarp no tā, ka tiek liegtas tiesības uz dzīvību, un no necilvēcīgas vai pazemojošas izturēšanās, un tā kā bērnu invalīdu stāvoklis rada īpašas bažas šajā sakarā;

I.      tā kā saskaņā ar Pasaules Veselības organizācijas Konstitūciju „augstākie sasniedzamie veselības standarti ir viena no katra cilvēka pamattiesībām neatkarīgi no dzimuma, rases, reliģijas, politiskajiem uzskatiem, ekonomiskā vai sociālā stāvokļa” un tā kā visu cilvēku veselība ir pamatnosacījums, lai sasniegtu mieru un drošību,

1.      izsaka nožēlu, ka Eiropas Savienība joprojām ir tālu no tā, lai īstenotu saskaņotu un bargu politiku cilvēktiesību atbalstam un veicināšanai visā pasaulē, un uzsver nepieciešamību šādu politiku īstenot efektīvāk; uzskata, ka ir jāpanāk ievērojams progress, lai nodrošinātu striktu atbilstību pašreizējiem ES noteikumiem cilvēktiesību jomā;

2.      uzskata, ka, lai būtiski uzlabotu cilvēktiesību veicināšanu, ir jāveic pasākumi, lai stiprinātu ES kopējo ārpolitiku un drošības politiku, ko bieži kavē dalībvalstu interešu pārsvars, ar mērķi nodrošināt, lai cilvēktiesību veicināšana tiktu uzskatīta par prioritāti, un nodrošinātu, ka tiek stingri īstenota cilvēktiesību veicināšana kā kopējās ārpolitikas un drošības politikas mērķis, kā noteikts Līguma par Eiropas Savienību 11. pantā;

3.      aicina Komisiju un Padomi veltīt lielākas pūles, lai uzlabotu Eiropas Savienības spēju ātri reaģēt uz cilvēktiesību pārkāpumiem trešās valstīs, ne tikai saglabājot aktīvu cilvēktiesību politiku visā ES ārējā politikā attiecībās ar šīm valstīm un sistemātiski risinot cilvēktiesību jautājumus saistībā ar politisko dialogu visos līmeņos;

Cilvēktiesību, demokrātijas, miera un nevardarbības pamatprincipi un ierosinājumi

4.      atkārtoti apstiprina, ka cilvēktiesības — kā noteikts galvenajos starptautiskajos instrumentos un konvencijās, tostarp Eiropas Savienības Pamattiesību hartā — ir vispārējas tiesības, vēsturiski iegūtas dabiskās tiesības, kuru praktiska un efektīva ievērošana ir būtisks līdzeklis, lai nodrošinātu starptautisko tiesību un kārtības īstenošanu un piemērošanu un miera, brīvības, taisnīguma un demokrātijas veicināšanu;

5.      uzskata, ka cilvēktiesību efektīva „piekritība” visā pasaulē vietējās un valstu tiesās vai, kur tas nav iespējams, pārvalstiskās tiesās ir skaidrs galvenais ES politikas virzienu mērķis, sākot ar KĀDP;

6.      uzskata, ka vienam no galvenajiem Eiropas Savienības politiskajiem mērķiem ir jābūt atbalsta sniegšanai visa līmeņa tiesu iestādēm, īstenojot centienus nodrošināt cilvēktiesību reālu ievērošanu, un jo īpaši atbalsta sniegšanai starptautiskajām tiesām;

7.      tādēļ aicina Komisiju un Padomi veikt prioritāras darbības — tajos pašos darbības virzienos kā Starptautiskās Krimināltiesas izveidei — lai atbalstītu visu to tiesu darbību, kas iesaistītas cilvēktiesību aizsardzībā; īpaši uzskata, ka, piešķirot papildu finanšu resursus, jārisina problēmas, kas saistītas ar ļoti lielo lietu skaitu, kas jāizskata Eiropas Cilvēktiesību tiesai, un ka ir maksimāli jāatbalsta Visamerikas Cilvēktiesību tiesas un Āfrikas Cilvēktiesību tiesas darbs, un ka jāveic pasākumi, lai palīdzētu veicināt cilvēktiesību tiesas izveidi starp valstīm Āzijā un Klusā okeāna reģionā;

8.      uzskata, ka tiesības uz demokrātiju — ar to saprotot katra pilsoņa tiesības saskaņā ar tiesiskumu piedalīties cilvēku suverenitātes īstenošanā iestāžu sistēmā — ir vēsturiski iegūtas vispārējās cilvēktiesības, kas skaidri atzītas Eiropas Cilvēktiesību un pamattiesību aizsardzības konvencijā, 1993. gada Vīnes Deklarācijā un ANO Tūkstošgades deklarācijā; uzskata, ka šīs tiesības uz demokrātiju paredz pienākumus starptautiskās sabiedrības iestādēm, Eiropas Savienībai un visām dalībvalstīm strādāt, lai novērstu šķēršļus to pilnai īstenošanai visā pasaulē; uzskata, ka tā sasniegšanas stratēģiskajam mērķim ir jābūt patiesas pasaules demokrātijas un demokrātisku organizāciju izveidei, kas jāpanāk, vai nu pārveidojot un stiprinot pašreizējās pārvalstiskās iestādes (kā pamatu izmantojot demokrātisko valstu kopienu), vai izveidojot jaunas iestādes;

9.      uzskata, ka M. Gandija sludinātā nevardarbība ir piemērotākais veids, kā nodrošināt, ka tiek īstenotas, atbalstītas, veicinātas un ievērotas cilvēka pamattiesības; uzskata, ka tās veicināšanai ir jābūt ES cilvēktiesību un demokrātijas politikas galvenajam mērķim, un plāno sekmēt moderno nevardarbības teoriju un prakses īstenošanu un pētīšanu daļēji ar pagātnē izmantotās labākās prakses salīdzinošās analīzes palīdzību; ierosina 2009. gadā sasaukt Eiropas konferenci par nevardarbību un 2010. gadu nosaukt par „Eiropas nevardarbības gadu”, lai piešķirtu šai idejai galveno politisko lomu; aicina dalībvalstis ANO struktūrā censties nodrošināt, ka tiek pasludināta „nevardarbības desmitgade 2010.–2020.”;

Eiropas Savienības 2007. gada ziņojums par cilvēktiesībām

10.    uzsver Eiropas Savienības gada ziņojuma par cilvēktiesībām lielo nozīmi, analizējot un novērtējot Eiropas Savienības cilvēktiesību politiku, un atzīst, ka ziņojumā ir sniegts pārskats par Eiropas Savienības ar cilvēktiesībām saistīto pasākumu pieaugošo skaitu;

11.    uzskata, ka ir jāsniedz vairāk kvalitatīvas informācijas, lai novērtētu iepriekšējo politiku, un ka jāierosina nosacījumi un pamatnostādnes, lai grozītu vispārējo pieeju, kā arī saskaņotu politikas prioritātes, pamatojoties uz katras atsevišķas valsts gadījumu, ar mērķi pieņemt valsts stratēģiju cilvēktiesību jomā vai vismaz cilvēktiesību nodaļu valsts stratēģiskajos dokumentos; atkārtoti aicina regulāri novērtēt Eiropas Savienības politiku, instrumentu un iniciatīvu attiecībā uz cilvēktiesībām trešās valstīs izmantošanu un rezultātus; aicina Komisiju un Padomi izstrādāt īpašus rādītājus un kritērijus, lai varētu novērtēt šo politiku efektivitāti;

12.    atzinīgi vērtē, ka 2007. gada decembra plenārsēdē Padome un Komisija publiski iepazīstināja ar 2007. gada pārskatu vienlaicīgi ar Parlamenta ikgadējās Saharova balvas par domas brīvību piešķiršanu Salih Mahmoud Mohamed Osman no Sudānas; tagad ir ieviesis regulāru praksi un ir izveidojis Eiropas Parlamenta decembra plenārsēdi par ES pasākumu cilvēktiesību jomā ikgadējo kontaktpunktu;

13.    vēlreiz aicina Padomi un Komisiju norādīt „valstis, kas rada īpašas bažas”, kurās ir sevišķi grūti veicināt cilvēktiesības, un šim nolūkam izstrādāt kritērijus, ar kuru palīdzību novērtēt valstis attiecībā uz to cilvēktiesību rādītāju, tādējādi ļaujot noteikt īpašas politikas prioritātes;

Padomes un Komisijas darbība cilvēktiesību jomā starptautiskā mērogā

14.    uzskata, ka Padomes Cilvēktiesību sekretariāta kvantitatīva un kvalitatīva uzlabošana Eiropas Savienībai ļautu palielināt tās nozīmi un nostiprināt tās lomu cilvēktiesību veicināšanā un to ievērošanas nodrošināšanā savā ārpolitikā; pauž cerību, ka KĀDP augstā pārstāvja iecelšana, kas būs arī Komisijas priekšsēdētāja vietnieks, ievērojami palielinās ES konsekvenci un efektivitāti šajā jomā;

15.    uzskata, ka progress, kas panākts, izveidojot Pamattiesību aģentūru, ir pirmais solis, reaģējot uz Parlamenta aicinājumu izveidot tādu noteikumu un iestāžu integrētu sistēmu, kas paredzēti, lai nodrošinātu saistošu spēku Pamattiesību hartai un lai nodrošinātu atbilstību sistēmai, ko paredz Eiropas Cilvēktiesību konvencija, kā arī izstrādāt visaptverošu ES minoritāšu tiesību politiku; uzsver, ka ir svarīgi tas, ka aģentūras mandāts aptver arī tās valstis, kuras ar ES ir noslēgušas stabilizācijas un asociācijas nolīgumu;

16.    uzskata, ka ir būtiski svarīgi, lai Eiropas Savienības īpašajiem pārstāvjiem nākotnē būtu tādas pilnvaras, kas paredzētu cilvēktiesību veicināšanu un to ievērošanas nodrošināšanu;

17.    uzskata, ka Eiropas Savienības spēja novērst un pārvaldīt krīzes, kā arī reaģēt uz tām ir izrādījusies nepietiekama, un pieprasa Padomei, lai, pamatojoties uz Eiropas drošības un aizsardzības politikas civilajiem aspektiem, pakāpeniski izveidotu „Civilo miera dienestu”, kas pārvaldītu īstermiņa civilās krīzes un ilgtermiņa miera nostiprināšanu; uzskata, ka šajā sakarā Eiropas Savienībai ir jānostiprina faktiskie civilās sabiedrības tīkli — vietējā, valsts un reģionālā līmenī — lai stiprinātu uzticības veidošanu, jaudas palielināšanu, uzraudzību un informētību, tādējādi atbalstot pilsoniskās sabiedrības līdzdalības reģionālajās un vietējās miera un drošības struktūrās institucionalizāciju;

18.    atkārto savu prasību Komisijai mudināt Eiropas Savienības dalībvalstis un trešās valstis, ar kurām notiek sarunas par pievienošanos nākotnē, parakstīt un ratificēt visas galvenās ANO un Eiropas Padomes cilvēktiesību konvencijas un to fakultatīvos protokolus; īpaši vērš Eiropas Savienības dalībvalstu uzmanību uz vajadzību ratificēt Starptautisko konvenciju par visu migrējošo darba ņēmēju un viņu ģimenes locekļu tiesību aizsardzību — šo konvenciju vēl nav ratificējusi neviena dalībvalsts(16);

19.    aicina Eiropas Kopienu un tās dalībvalstis nekavējoties ratificēt ANO Konvenciju par invalīdu tiesībām; uzstāj, ka konvencijas fakultatīvais protokols ir uzskatāms par tās neatņemamu sastāvdaļu, un aicina konvenciju un protokolu parakstīt vienlaicīgi;

20.    uzsver vajadzību uzlabot Eiropas Savienības un tās dalībvalstu aktīvu līdzdalību cilvēktiesību un demokrātijas jautājumos attiecībā uz dalību dažādos starptautiskos forumos 2008. gadā, tostarp ANO Cilvēktiesību padomes (UNHRC), ANO Ģenerālās asamblejas, Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas (OSCE) Ministru padomes un Eiropas Padomes darbā;

21.    aicina uzlabot sadarbību un saskaņošanu starp Eiropas Padomi un Eiropas Savienību; atzinīgi vērtē to, ka 2007. gada 11. maijā starp Eiropas Padomi un Eiropas Savienību tika parakstīts Saprašanās memorands, un aicina abas puses to īstenot praksē; īpaši norāda uz šādiem J.–C. Juncker ziņojumā iekļautiem ieteikumiem:

         –  ieteikums izveidot konkrētu mehānismu, lai Eiropas Savienība varētu iesniegt jautājumus komisāram cilvēktiesību jautājumos, papildinot Savienības pašreizējo struktūru darbību, vai nu saistībā ar paplašināšanos, Eiropas kaimiņattiecību politiku, vai stabilizācijas un asociācijas procesu;

         –  ieteikums veidot sistēmu, lai veicinātu un stiprinātu demokrātiju un pilnībā izmantotu Venēcijas Komisijas zināšanas;

         –  ieteikums veidot sistēmu, lai varētu iesniegt jautājumus Eiropas Padomes ekspertiem, ar mērķi nodrošināt konsekvenci un papildināmību starp Eiropas Savienības un Eiropas Padomes darbu;

22.    aicina pastiprināt Eiropas Padomes un Eiropas Savienības sadarbību minoritāšu tiesību veicināšanas un reģionālo un minoritāšu valodu aizsardzības jomā; aicina izmantot Eiropas Padomes juridiski saistošās konvencijas, piemēram, Nacionālo minoritāšu aizsardzības pamatkonvenciju un Eiropas Reģionālo vai minoritāšu valodu hartu, un to efektīvo uzraudzības mehānismu; mudina apsvērt Konvencijas padomdevējas komitejas atzinumu par pasākumiem, ko veikušas ziņojumus iesniegušās valstis, un apsvērt Hartas ekspertu komitejas ziņojumus par dalībvalstu saistību izpildi ES iestāžu darbā, un jo īpaši pievienošanās procesa laikā attiecībā uz kandidātvalstīm;

23.    atzīmē, ka UNHRC ir iespējas attīstīties par vērtīgu sistēmu Eiropas Savienības daudzpusējiem centieniem cilvēktiesību jomā; pauž nožēlu par to, ka pēdējā darbības gadā jaunā struktūra nav uzlabojusi ANO darbu cilvēktiesību jomā; tic, ka vispārējā periodiskā pārskata mehānisma īstenošana dos pirmos konkrētos rezultātus un uzlabojumus; aicina Padomi un Komisiju cieši uzraudzīt šo procesu, lai nodrošinātu, ka tajā tiek īstenota ANO Ģenerālās asamblejas 2006. gada 15. marta Rezolūcija 60/251, kas ir vispārējā periodiskā pārskata sākuma punkts, pamatojoties uz objektīvu un uzticamu informāciju, uz to, ka katra valsts pildīs savus cilvēktiesību pienākumus un apņemšanās tādā veidā, kas nodrošina vispārēju nodrošinājumu un vienlīdzīgu attieksmi pret visām valstīm; aicina Padomi apspriesties ar Eiropas Parlamentu par šo jautājumu;

24.    atzinīgi vērtē to, ka sūdzību procedūra, kuras pamatā ir iepriekšējā „1503 procedūra”, turpinās ļaut indivīdiem un organizācijām pievērst UNHRC uzmanību sūdzībām par nopietniem un ticami apstiprinātiem cilvēktiesību pārkāpumiem un aicina Komisiju un Padomi nodrošināt, ka UNHRC turpina uzklausīt nevalstiskās organizācijas (NVO), lai tās varētu izmantot privilēģijas, ko tām nodrošina to konsultatīvais statuss, iesniegt rakstiskus paziņojumus un sniegt mutiskas deklarācijas;

25.    atkārtoti apstiprina īpašo procedūru un valstu mandātu nozīmīgumu ANO Cilvēktiesību komitejā; uzstāj, ka mandātu atjaunošanas procesam jābūt pārredzamam un ka ir jāīsteno centieni iecelt neatkarīgus un pieredzējušus kandidātus, kuri nodrošinātu pienācīgu pārstāvību gan ģeogrāfiskajā, gan dzimumu ziņā; atzīmē, ka Dārfūras ekspertu padomes mandāts ir jāapvieno ar Sudānas īpašā referenta mandātu; nosoda Eiropas Savienības lēmumu atbalstīt rezolūciju, kurā aicināts neatjaunot Dārfūras cilvēktiesību ekspertu pilnvaras, un ANO Cilvēktiesību komisijas lēmumu neatjaunot pilnvaras attiecībā uz Baltkrieviju un Kubu;

26.    aicina Padomi, Komisiju un dalībvalstis turpināt centienus panākt, lai UNHRC ievēlēšanai tiktu noteikts kritērijs, kas paredz piederību ANO, ieskaitot pastāvīgu uzaicinājumu izdošanu uz īpašajām procedūrām; aicina arī uzraudzīt ANO dalībvalstu valdību vēlēšanu solījumu reālo izpildi; aicina šo noteikumu piemērot, lemjot par to, vai ES ir jāatbalsta kandidātvalstis;

27.    šajā sakarā aicina Eiropas Savienību oficiāli uzsākt sarunas ar citām demokrātiskām valdībām no citām reģionālajām grupām, lai sāktu oficiālu sadarbību un konsultāciju UNHRC, lai garantētu tādu iniciatīvu panākumus, kas vērstas uz ANO Vispārējā cilvēktiesību deklarācijā iekļauto principu ievērošanu; uzskata, ka tikai ar tādu demokrātisko valstu starpreģionālo savienību kā DVK saskaņotu darbu Eiropas Savienības daudzpusējie centieni cilvēktiesību jomā var būt efektīvi ANO forumos, kā to parādīja nesenā ANO Ģenerālās asamblejas rezolūcijas 62/149 par nāvessoda piemērošanas moratoriju pasaulē veiksmīgā pieņemšana 2007. gada 18. decembrī;

28.    atzinīgi vērtē to, ka Komisija izmantoja savu Kimberlijas procesa priekšsēdētājas stāvokli 2007. gadā, lai stiprinātu mehānismus, kas veidoti, lai apturētu „konflikta dimantu” plūsmu; atkārtoti uzsver Kimberlijas procesa nozīmīgumu, ņemot vērā saikni starp „konflikta dimantu” tirdzniecības apturēšanu un ilgtspējīga miera un drošības sasniegšanu; tāpat atzinīgi vērtē Turcijas un Libērijas jauno dalību 2007. gadā un Kongo Republikas atkārtotu uzņemšanu Kimberlijas procesā (kā 48. dalībnieku, starp kuriem ir arī Eiropas Kopiena, kas pārstāv 27 dalībvalstis);

29.    atzinīgi vērtē to, ka 2007. gada decembrī Vīnē ar pilnu Eiropas Savienības atbalstu notika trešā starptautiskā konference, kuras mērķis bija noslēgt starptautisku līgumu, aizliedzot kasešu bumbu ražošanu, izmantošanu, pārvietošanu vai glabāšanu saskaņā ar starptautisko humāno tiesību principiem(17); aicina Rumāniju un Kipru kā divas vienīgās ES dalībvalstis, kas vēl nav apstiprinājušas 2007. gada 23. februāra Oslo deklarāciju, to izdarīt; pilnībā atbalsta Oslo procesa konferences, ko rīkoja 2008. gada 18.–22. februārī Velingtonā un ko plānots rīkot 2008. gada 19.–30. maijā Dublinā; sagaida, ka visas Eiropas Savienības dalībvalstis varēs parakstīt līgumu ceremonijas laikā, ko plānots rīkot 2008. gada beigās Oslo;

30.    aicina Padomi un Komisiju turpināt savus enerģiskos centienus veicināt Romas Statūtu vispārēju ratifikāciju un vajadzīgo valsts īstenošanas tiesību aktu pieņemšanu saskaņā ar Padomes 2003. gada 16. jūnija Kopējo nostāju 2003/444/KĀDP par Starptautisko krimināltiesu(18) (SKT) un rīcības plānu; norāda, ka ne visas Padomes prezidentūras vienlīdz enerģiski pievēršas šā kopējā mērķa sasniegšanai; lūdz visas prezidentūras pieminēt SKT sadarbības statusu visos sammitos ar trešām valstīm; pieprasa paplašināt šādus centienus, iekļaujot nolīguma par SKT privilēģijām un neaizskaramību, kas ir svarīgs Tiesas darbības instruments, ratifikāciju un īstenošanu; atzīmē, ka 2007. gada 8. decembrī ir stājies spēkā nolīgums ar Apvienoto Karalisti par sodu izpildi lietās (un ir stājies spēkā līdzīgs nolīgums, kuru 2005. gadā noslēdza ar Austriju), un mudina visas dalībvalstis izskatīt iespēju noslēgt ar SKT līdzīgus nolīgumus; atzīst, ka sadarbības un palīdzības nolīgums starp Eiropas Savienību un SKT ir svarīgs instruments, kas papildina atsevišķām dalībvalstīm saistošos pienākumus;

31.    atzinīgi vērtē to, ka Japāna 2007. gada jūlijā ratificēja Romas Statūtus — tādējādi 2007. gada decembrī iesaistīto valstu kopējais skaits palielinājās līdz 105 valstīm; mudina Čehiju kā vienīgo Eiropas Savienības dalībvalsti, kas vēl nav ratificējusi Romas Statūtus, nekavējoties to izdarīt; atkārtoti aicina nekavējoties ratificēt Romas Statūtus visas valstis, kas to vēl nav izdarījušas(19); aicina Rumāniju anulēt savu divpusējas imunitātes nolīgumu ar ASV;

32.    mudina visas dalībvalstis pilnībā sadarboties, izmantojot starptautiskos kriminālās tiesvedības mehānismus, jo īpaši saucot pie atbildības personas, kuras bēguļo; šajā sakarā ar gandarījumu atzīmē Kongo Demokrātiskās Republikas sadarbību, nododot Starptautiskajai Krimināltiesai Germain Katanga, Serbijas sadarbību, arestējot un nododot Bijušās Dienvidslāvijas Starptautiskajam krimināltribunālam (ICTY) Zdravko Tolimir, un Serbijas un Melnkalnes sadarbību, arestējot un nododot ICTY Vlastimir Đjorđjević; tomēr ar bažām atzīmē Sudānas prezidenta pastāvīgo nespēju sadarboties ar SKT, lai arestētu un nodotu Ahmad Muhammad Harun un Ali Muhammad Ali Abd-Al-Rahman; ar bažām atzīmē, ka SKT izsniegtie četru Ugandas „Svētās pretošanās armijas locekļu” aresta orderi joprojām nav īstenoti; tāpat ar bažām atzīmē, ka Radovan Karadžić un Ratko Mladić joprojām atrodas brīvībā un nav saukti ICTY priekšā; šajā sakarā aicina Serbijas iestādes nodrošināt pilnīgu sadarbību ar ICTY, kuras rezultātā būtu jāaiztur un jānodod visi atlikušie apsūdzamie, lai tādējādi varētu parakstīt stabilizācijas un asociācijas nolīgumu; turklāt uzskata, ka pašreizējā tiesvedība, ko Sjerraleones īpašā tiesa Hāgā uzsāka pret Libērijas bijušo prezidentu Charles Taylor, ir ievērojams pavērsiens pretī nesodāmības izbeigšanai;

33.    uzsver vajadzību stiprināt starptautisko kriminālās tiesvedības sistēmu un šajā sakarā atzīst Tiesvedības ātrās reaģēšanas mehānisma kā jauna starptautiska sadarbības mehānisma izveidi 2007. gada novembrī, lai nodrošinātu zināšanas un atbalstu gadījumos, kad informācijas noteikšana, apkopošana un saglabāšana palīdzētu veikt izvēli plašā starptautisko un pārejas tiesību spektrā(20); mudina SKT pastiprināt savus informatīvo pasākumu centienus, lai iesaistītu kopienas izmeklēšanas gaitā konstruktīvas mijiedarbības ar SKT procesā, kas veidots, lai veicinātu izpratni par tās mandātu un tā atbalstu, lai attaisnotu cerības un ļautu šīm kopienām sekot starptautiskajam kriminālās tiesvedības procesam un to izprast; uzsver lomu, kādu var pildīt mehānismi, kuriem nav vajadzīga tiesas iejaukšanās, izskatot cilvēktiesību un starptautisko krimināltiesību pārkāpumus, ar nosacījumu, ka šādi centieni ievēro procesuālās garantijas un nav fiktīvi;

34.    atzinīgi vērtē to, ka ANO Ģenerālā asambleja pieņēma rezolūciju par pamatiedzīvotāju tiesībām, un apsveic Padomi un dalībvalstis par atbalstu šā teksta pieņemšanā, kas radīs sistēmu, kurā valstis var aizsargāt un veicināt pamatiedzīvotāju tiesības bez atstumtības un diskriminācijas; vienlaicīgi ar bažām atzīmē to, ka bez jauniem instrumentiem, lai garantētu attiecīgās rezolūcijas īstenošanu, nevar sagaidīt reālu uzlabojumus pamatiedzīvotāju dzīvē, jo īpaši to pamatiedzīvotāju dzīvē, kuri dzīvo autoritatīvos un diktatoriskos režīmos; tāpēc mudina Komisiju veikt pasākumus, kas nepieciešami saistībā ar deklarācijas īstenošanu, jo īpaši ar Eiropas Demokrātijas un cilvēktiesību instrumenta (EIDHR) palīdzību, vienlaikus jo īpaši prasot visām dalībvalstīm steidzami ratificēt SDO Konvenciju Nr. 169 par pamatiedzīvotāju un cilšu tautām, kas attiecīgajā deklarācijā izklāstītos principus papildina ar juridiski saistošu instrumentu;

35.    vēlreiz aicina Komisiju izstrādāt Eiropas pamatstratēģiju attiecībā uz romiem, ņemot vērā romu iedzīvotāju īpašo sociālo situāciju Eiropas Savienībā, kandidātvalstīs un valstīs, kas iesaistītas stabilizācijas un asociācijas procesā attiecībā uz Rietumbalkāniem;

36.    mudina ES uzņemties galveno lomu Durbanas Pārskatīšanas konferencē, veicinot līdzsvarotu tekstu, kas apkarotu rasismu, nevis mēģinātu deleģitimizēt demokrātiskas valstis un veicināt naidu, kā tas bija 2001. gada Durbanas sanāksmes gadījumā;

37.    ar nožēlu atzīmē, ka, neraugoties uz to, ka Komisija ir vairākkārt ieteikusi ratificēt SDO Konvenciju Nr. 169, pašlaik, gandrīz divdesmit gadus pēc tās spēkā stāšanās, to ir ratificējušas tikai trīs dalībvalstis — Dānija, Nīderlande un Spānija; tāpēc mudina īstenot iniciatīvas, lai palielinātu informētību par šo svarīgo normatīvo instrumentu un pastiprinātu tā efektivitāti visā pasaulē, nodrošinot, ka to ratificē visas dalībvalstis;

Darba rezultāti attiecībā uz Eiropas Savienības cilvēktiesību pamatnostādnēm

38.    vēlreiz aicina Komisiju un dalībvalstu vēstniecības un konsulātus nodrošināt, ka visi to darbinieki ir pilnībā informēti par cilvēktiesību pamatnostādnēm; uzskata, ka Eiropas Ārējās darbības dienesta izveide ir aktīvi jāizmanto, lai saskaņotu dalībvalstu un Komisijas misiju pieeju ārvalstīs cilvēktiesību jomā, daloties ar struktūrām un darbiniekiem, lai radītu īstas „Eiropas Savienības vēstniecības”;

39.    atzīmē Vācijas un Portugāles prezidentūru centienus pabeigt Eiropas Savienības cilvēktiesību pamatnostādnes par bērnu tiesībām; cer nākamā gada laikā saņemt īpašo īstenošanas pasākumu projektu, kas koncentrēsies uz pamatnostādņu pamatā esošās visaptverošās un vienotās pieejas īstenošanu;

40.    aicina prezidentūru rast veidus, kā uzlabot koordināciju un sadarbību starp Padomes darba grupām attiecībā uz mēģinājumiem vispārējas intereses jomās, piemēram, starp Cilvēktiesību darba grupu (COHOM) un darba grupu, kas strādā ar SKT, un attiecībā uz starptautisko kriminālo tiesvedību un bērniem, kā arī bruņotiem konfliktiem;

41.    mudina Padomi atjaunināt pamatnostādnes, lai pilnībā atzītu visaugstāko pieejamo veselības standartu kā pamattiesību īstenošanas nozīmīgumu, jo īpaši attiecībā uz atsāpināšanu;

Nāvessods

42.    atzinīgi vērtē iepriekš minēto rezolūciju 62/149, ko ANO Ģenerālā asambleja pieņēma 2007. gada 18. decembrī, aicinot visā pasaulē pieņemt nāvessoda moratoriju, un atzīst šādas iniciatīvas pozitīvās starpreģionālās īpašības;

43.    mudina Padomi atjaunināt pamatnostādnes par nāvessodu, lai atbalstītu pasākumus, kas vērsti uz ANO Ģenerālās asamblejas rezolūcijas pilnīgu īstenošanu, kurā, cita starpā, aicinātas visas valstis, kurās joprojām tiek izpildīts nāvessods, ievērot starptautiskos standartus, kas nodrošina aizsardzības pasākumus, garantējot to personu tiesības, kurām draud nāvessods, jo īpaši obligātos standartus, kuri noteikti Ekonomikas un sociālo lietu komitejas 1984. gada 25. maija Rezolūcijas 1984/50 pielikumā; norāda, ka rezolūcija nodrošina ģenerālsekretāram informāciju attiecībā uz nāvessoda izmantošanu un tādu aizsardzības pasākumu ievērošanu, kas garantē to cilvēku tiesību aizsardzību, kuriem draud nāvessods, un mēģina aktīvi ierobežot nāvessoda izmantošanu un samazināt to noziegumu skaitu, par kuriem nāvessodu var izpildīt; turklāt norāda, ka rezolūcijas beigās visas ANO dalībvalstis tiek aicinātas noteikt nāvessoda izpildes moratoriju, lai atceltu nāvessodu;

44.    aicina prezidentūru mudināt Itāliju, Latviju, Poliju un Spāniju, kas vēl nav ratificējušas ECHR Protokolu Nr. 13 par nāvessodu, to izdarīt(21); šajā sakarā atzīst, ka pamatnostādnes par nāvessodu varētu īstenot saskaņotāk, ja dalībvalstis parakstītu un ratificētu šādus protokolus un konvencijas;

45.    atzinīgi vērtē Tieslietu un iekšlietu padomes 2007. gada 7. decembra lēmumu parakstīt Eiropas Padomes un Eiropas Savienības kopējo deklarāciju, kas izveido Eiropas dienu pret nāvessodu, kura tiks atzīmēta katru gadu 10. oktobrī; atzinīgi vērtē 2007. gada 9. oktobrī Lisabonā notikušās Eiropas konferences darbu, vēlreiz aicinot atcelt nāvessodu Eiropā un veicinot nāvessoda vispārēju atcelšanu;

46.    atzinīgi vērtē nāvessoda atcelšanu Albānijā 2007. gada 25. martā (visiem noziegumiem); Kirgizstānā 2007. gada 27. jūnijā; Ruandā 2007. gada 26. jūlijā; Ņūdžersijas štatā (ASV) 2007. gada 13. decembrī; un Uzbekistānā 2008. gada 1. janvārī; pauž bažas par iespēju, ka Gvatemalā varētu atkal sākt piemērot nāvessodu; mudina Gvatemalas valdību, tieši otrādi, patiesi uzņemties saistības noteikt vispārēju nāvessoda moratoriju; atzinīgi vērtē to, ka Ķīna ir nolēmusi Augstākajā tiesā pārskatīt visas nāvessoda lietas, bet joprojām pauž bažas par to, ka Ķīna turpina izpildīt lielāko skaitu nāvessodu pasaulē; nosoda nāvessoda izmantošanu Baltkrievijā, kas ir pretrunā Eiropas vērtībām; nosoda Irānas režīma arvien aktīvāko nāvessoda izmantošanu; pauž dziļu satraukumu par to, ka Irānas režīms joprojām piespriež nāvessodu apsūdzētajiem, kas ir jaunāki par 18 gadiem;

Spīdzināšana un cita veida nežēlīga, necilvēcīga vai pazemojoša izturēšanās

47.    atzīmē, ka Grieķija, Ungārija, Latvija, Lietuva un Slovākija līdz šim nav nedz parakstījušas, nedz ratificējušas Konvencijas pret spīdzināšanu fakultatīvo protokolu (OPCAT); atzīmē, ka Austrija, Beļģija, Kipra, Somija, Francija, Vācija, Itālija, Luksemburga, Nīderlande, Portugāle un Rumānija līdz šim ir to parakstījušas, bet nav ratificējušas; mudina visas Eiropas Savienības dalībvalstis, kas līdz šim nav parakstījušas un/vai ratificējušas OPCAT protokolu, to nekavējoties izdarīt;

48.    pauž bažas par to Eiropas Savienības dalībvalstu patieso apņemšanos attiecībā uz cilvēktiesībām, kas atsakās parakstīt iepriekš minēto Starptautisko konvenciju visu personu aizsardzībai no piespiedu pazušanas; lūdz visas Eiropas Savienības dalībvalstis, kas to vēl nav izdarījušas, nekavējoties to parakstīt un ratificēt(22);

49.    vērš Padomes un Komisijas uzmanību uz neseno pētījumu „Eiropas Savienības pamatnostādņu attiecībā uz spīdzināšanu un citu cietsirdīgu, necilvēcīgu vai pazemojošu apiešanos vai sodu izpildi īstenošana”, kas iesniegts Eiropas Parlamenta Cilvēktiesību apakškomitejai 2007. gada 28. jūnijā un COHOM 2007. gada decembrī; aicina abas iestādes ievērot tajā iekļautos ieteikumus, piemēram, ieteikumu pieņemt skaidru globālu skatījumu, valsts galveno uzmanību pievēršot vietējā, politiskā, sociālā, kultūras un juridiskā konteksta pārbaudei; aicina Komisiju — pēc analīzes — nosūtīt norādījumus savām delegācijām un dalībvalstu misijām, lai palīdzētu tām īstenot pamatnostādnes;

50.    aicina Komisiju un Padomi pastiprināt sadarbību ar Eiropas Padomi ar nolūku izveidot visas Eiropas mēroga zonu, kas būtu brīva no spīdzināšanas un cita veida nežēlīgas izturēšanās un kas būtu skaidrs signāls, ka Eiropas valstis ir cieši apņēmušās šāda veida praksi izskaust savā teritorijā;

51.    izsaka cerību attiecībā uz Eiropas Savienības pamatnostādņu attiecībā uz spīdzināšanu un citu cietsirdīgu, necilvēcīgu vai pazemojošu apiešanos vai sodu izpildi īstenošanas novērtēšanu, kas tiek sagatavota iesniegšanai COHOM; šo pamatnostādņu pārskatīšanas kopsakarā cer, ka COHOM pārrunās īpašus rīcības kritērijus attiecībā uz individuāliem gadījumiem, lai uzlabotu pamatnostādņu īstenošanu; ierosina pieņemt pasākumus, lai nodrošinātu spīdzināšanas pilnīga aizlieguma ievērošanu un nepieļautu nekādus mēģinājumus pieņemt tādu Eiropas Savienības nostāju, kas padarītu likumīgu diplomātisku garantiju izmantošanu, lai veicinātu personu pārvietošanu uz valsti, kurā tām var draudēt spīdzināšana vai cita veida necilvēcīgs vai pazemojošs sods;

52.    aicina atjaunināt pamatnostādnes attiecībā uz spīdzināšanu un citu cietsirdīgu, necilvēcīgu vai pazemojošu apiešanos vai sodu izpildi, ņemot vērā ANO Konvencijas par invalīdu tiesībām 15. pantu, kas attiecas uz aizsargātību pret spīdzināšanu vai citu cietsirdīgu, necilvēcīgu vai pazemojošu apiešanos vai sodu izpildi;

53.    pieprasa regulāru prezidentūras vai Padomes sekretariāta klātbūtni attiecīgajās ANO komitejās, kā arī turpmāku sadarbību ar Eiropas Padomi un tās Spīdzināšanas novēršanas komiteju, lai sasniegtu nozīmīgu un lietderīgu materiālo ieguldījumu lēmumu pieņemšanā attiecībā uz demaršiem pret noteiktām valstīm;

54.    mudina Padomi un Komisiju turpināt demaršus attiecībā uz visiem ES starptautiskajiem partneriem par starptautisko konvenciju ratifikāciju, kas aizliedz spīdzināšanu un nežēlīgu rīcību, kā arī nodrošināt rehabilitācijas palīdzību spīdzināšanā izdzīvojušajiem; aicina ES uzskatīt cīņu pret spīdzināšanu un nežēlīgu rīcību par cilvēktiesību politikas galveno prioritāti, jo īpaši uzlabojot ES pamatnostādņu un visu pārējo ES instrumentu, tostarp EIDHR, īstenošanu, un nodrošinot, ka ES dalībvalstis atsakās pieņemt diplomātiskas garantijas no trešām valstīm, kurās pastāv reāli spīdzināšanas vai nežēlīgas rīcības draudi;

Bērni un bruņoti konflikti

55.    atzinīgi vērtē ANO ģenerālsekretāra īpašā pārstāvja bērnu un bruņotu konfliktu lietās ziņojumu, kas publicēts 2007. gada 13. augustā un kurā izdarīts secinājums, ka ANO dalībvalstīm ir jāīsteno konkrēti un mērķtiecīgi pasākumi pret nepakļāvīgiem pārkāpējiem;

56.    atzinīgi vērtē ANO ģenerālsekretāra ziņojumu un ieteikumus par bērniem un bruņoto konfliktu Birmā; nosoda smagos bērnu tiesību pārkāpumus šajā valstī un aicina COHOM noteikt Birmu par prioritāti attiecībā uz tās pamatnostādņu par bērniem un bruņotiem konfliktiem īstenošanu;

57.    atzinīgi vērtē sasniegto progresu, piemērojot starptautiskos bērnu aizsardzības standartus attiecībā uz iespējamo noziedznieku saukšanu pie atbildības, piemēram, SKT izvirzītās apsūdzības pret dažādu Kongo Demokrātiskajā Republikā karojošo grupējumu galvenajiem vadītājiem un apsūdzības, kas izvirzītas pret „Svētās pretošanās armijas” četriem galvenajiem dalībniekiem; uzskata par ievērojamu sasniegumu Sjerraleones Īpašās tiesas spriedumu, ka bērnu, kas jaunāki par 15 gadiem, vervēšana vai izmantošana karadarbībā ir kara noziegums saskaņā ar starptautiskajām paražu tiesībām un to, ka tā nesen notiesāja militāros komandierus par bērnu vervēšanu;

58.    atzinīgi vērtē aktīvāku bērnu jautājuma iekļaušanu plaša mēroga sarunās, nolīgumos, miera veidošanas un miera uzturēšanas pasākumos, darba kārtībās un līgumos; tomēr uzsver, ka miera nolīgumu klauzulām par bērniem ir jābūt konkrētām un ka ir jāsasniedz to mērķi;

59.    atzinīgi vērtē bērnu jautājuma aktīvo iekļaušanu atbildības par noziegumiem mehānismos saskaņā ar starptautiskajiem tiesību aktiem (šajā sakarā atzīstot Libērijas Taisnības un samierināšanas komisijas centienus 2007. gadā) kā svarīgu līdzekli, ar kura palīdzību īstenot bērnu tiesības piedalīties tādu lēmu pieņemšanā, kas ietekmē viņu dzīvi; tomēr uzsver, ka labākajām bērnu interesēm ir jābūt jebkādas šādas iesaistīšanas pamatā, tostarp īstenojot vecumam piemērotas politikas un procedūras un veicinot cietušo bērnu rehabilitāciju un reintegrāciju;

60.    atzinīgi vērtē progresu, kas panākts politikas formulēšanā attiecībā uz integrētajiem atbruņošanas, demobilizācijas un reintegrācijas standartiem (2006), Parīzes Principiem un pamatnostādnēm par bērniem, kas saistīti ar bruņotajiem spēkiem vai bruņotām grupām (2007); tomēr uzsver, ka tagad tie ir efektīvi jāīsteno;

61.    atzinīgi vērtē to, ka vēl papildu septiņas valstis (Argentīna, Horvātija, Gvatemala, Laosa, Mauritānija, Maroka un Ukraina) ir uzņēmušās starptautiskās saistības apturēt bērnu vervēšanu bruņotos konfliktos, kas pazīstamas kā Parīzes Saistības un Principi, un pauž nožēlu, ka ASV nav parakstījušas šo dokumentu, jo tās iebilst pret klauzulu attiecībā uz SKT;

62.    atzinīgi vērtē to, ka 11 Eiropas Savienības dalībvalstis ir parakstījušas Ženēvas Deklarāciju par bruņotu vardarbību un attīstību, tādējādi palielinot līgumslēdzēju valstu kopējo skaitu līdz 42; mudina pārējās 16 Eiropas Savienības dalībvalstis, kas vēl nav parakstījušas Ženēvas Deklarāciju, nekavējoties to izdarīt;

63.    aicina tās dalībvalstis, kas vēl nav parakstījušas un ratificējušas Konvencijas par bērnu tiesībām fakultatīvos protokolus(23), nekavējoties to izdarīt;

64.    atgādina, ka nav panākta galīgā vienošanās par neatrisinātiem konfliktiem Eiropas kaimiņattiecību politikas (EKP) valstīs; uzsver, ka šāda situācija rada kontekstu, kurā tiek atstāts novārtā tiesiskums un cilvēktiesību pārkāpumi to teritorijās, kā arī ir ievērojams šķērslis tam, lai nodrošinātu un ievērotu visas bērnu tiesības; aicina kā prioritāti risināt jautājumus, kas saistīti ar bērnu un viņu ģimeņu īpašo situāciju neatrisināto konfliktu teritorijās EKP valstīs, tās rīcības kontekstā, ko šajā jomā īsteno ES;

65.    atzīmē, ka Portugāles prezidentūra turpināja Vācijas iniciatīvas saskaņā ar pamatnostādnēm un deva norādījumus visām misijām prioritārajās valstīs ievērot katras valsts stratēģiju, ko 2007. gada 15. jūnijā pieņēma COHOM, jo pastāvīgās instrukcijas ir jāiekļauj misiju vadītāju darbā attiecībā uz bruņotos konfliktos iesaistītiem bērniem; atzinīgi vērtē to, ka prezidentūra ir arī nosūtījusi vietējām prezidentūrām ziņojumus, ko saņēmušas attiecīgās NVO par īpašām valstīm; atzinīgi vērtē Slovēnijas prezidentūras iniciatīvu, pasūtot pētījumu par ES pasākumu ietekmi uz bērniem, kurus skar bruņots konflikts; šajā sakarībā uzsver ierobežoto ietekmi, kas pamatnostādnēm ir uz bērniem un bruņotiem konfliktiem, jo īpaši tādēļ, ka lielākā daļa Komisijas un dalībvalstu delegāciju nebija informētas, ka to uzņemošā valsts tika uzskatīta par prioritāru valsti attiecībā uz šo pamatnostādņu piemērošanu;

Cilvēktiesību aizstāvji

66.    aicina Padomi un Komisiju uzsākt Eiropas Savienības Pamatnostādņu attiecībā uz cilvēktiesību aizstāvjiem pārredzamāku un sistemātiskāku īstenošanu, ņemot vērā, ka tas ir svarīgs un inovatīvs instruments, kas veidots, lai aizsargātu un atbalstītu visapdraudētākos cilvēktiesību aizstāvjus;

67.    aicina Komisiju un Padomi savā humānajā un tirdzniecības politikā iekļaut centienus apkarot bērnu piespiedu darbu;

68.    sagaida, ka Pamatnostādņu attiecībā uz cilvēktiesību aizstāvjiem noteikšanai par Eiropas Savienības cilvēktiesību ārpolitikas prioritāru elementu sekos vietējo stratēģiju pamatnostādņu attiecībā uz 120 valstīm efektīva īstenošana; mudina ES dalībvalstis saskaņot savas nostājas par cilvēktiesību aizstāvju aizsardzību;

69.    uzskata, ka saskaņotai pieejai arī jākoncentrējas uz cilvēktiesību aktīvistu jaudas veidošanas stiprināšanu un konsultāciju un mijiedarbības mehānismu veicināšanu viņu un viņu valdību starpā demokrātisku reformu un cilvēktiesību veicināšanas jautājumos, jo īpaši gadījumos, kad runa ir par demokratizācijas procesiem;

70.    aicina Komisiju un Padomi aktīvi mudināt cilvēktiesību aizstāvjus izplatīt informāciju par nevardarbības teoriju un praksi un mēģināt veicināt zināšanas par labāko praksi un tās apmaiņu savā starpā, pamatojoties uz tiešu faktisko pieredzi;

71.    lūdz Padomi un dalībvalstis steidzami izskatīt jautājumu par ārkārtas vīzām cilvēktiesību aizstāvjiem, iekļaujot skaidru atsauci uz cilvēktiesību aizstāvju īpašo situāciju jaunajā Kopējā vīzu kodeksā un tādējādi izveidojot īpašu un paātrinātu vīzu procedūru, kurā varētu izmantot pieredzi, kas šajā jautājuma ir Īrijas un Spānijas valdībai; uzskata, ka Eiropas Savienības demaršu konfidencialitāte par labu cilvēktiesību aizstāvjiem dažkārt ir lietderīga, bet lūdz par spīti šai konfidencialitātei Eiropas Savienības vietējos spēkus vienmēr informēt vietējās NVO par šādiem demaršiem konfidenciālā veidā;

72.    atzīmē, ka, neraugoties uz nozīmīgām ekonomiskām reformām, joprojām notiek sistemātiski politisko tiesību un cilvēktiesību pārkāpumi attiecībā uz tādiem jautājumiem kā politiski apcietinājumi, uzbrukumi advokātiem un cilvēktiesību aizstāvjiem un viņu iebaidīšana, neatkarīgas tiesu sistēmas trūkums, piespiedu darbs, vārda un reliģijas brīvība, reliģisko un etnisko minoritāšu tiesības, personu patvaļīga aizturēšana, Laogai nometnes sistēma un apgalvojumi par orgānu tirdzniecību; joprojām pauž bažas par žurnālistu un cilvēktiesību aktīvistu, tostarp Dalailamas, viņa sabiedroto un falunguņ praktizētāju, iekļaušanu melnajos sarakstos;

73.    pauž nožēlu par to, ka Baltkrievijā ir palikušas tikai piecas reģistrētas cilvēktiesību organizācijas un ka iestādes pastāvīgi cenšas iebaidīt un kontrolēt šīs grupas, vienlaikus atkārtoti noraidot pieteikumus, ko iesniedz citas cilvēktiesību grupas, lai legāli reģistrētos; atzinīgi vērtē ANO Ģenerālās asamblejas 2007. gada maija lēmumu noraidīt Baltkrievijas pieteikumu uz vietu Cilvēktiesību padomē, norādot uz tās slikto situāciju cilvēktiesību jomā; atkārtoti mudina Baltkrievijas iestādes izbeigt izmantot iebaidīšanu, aizskaršanu, mērķtiecīgus arestus un politiski motivētu vajāšanu pret cilvēktiesību aizstāvjiem un pilsoniskās sabiedrības aktīvistiem Baltkrievijā;

74.    pauž nopietnas bažas, ka 2007. gadā Irānas iestādes pastiprināja neatkarīgu cilvēktiesību aizstāvju un juristu vajāšanu, cenšoties nepieļaut, ka viņi publicē un izmeklē cilvēktiesību pārkāpumus; pauž nožēlu par to, ka Irānas valdība slēgusi NVO, kuras veicina pilsoniskās sabiedrības līdzdalību un palielina informētību par cilvēktiesību pārkāpumiem, tostarp tās, kas sniedz juridisko un sociālo palīdzību sievietēm, kuras cietušas no vardarbības;

75.    vēlreiz uzsver, ka ir svarīgi izveidot pamatnostādņu īstenošanas rokasgrāmatu, kas būtu pieejama cilvēktiesību aizstāvjiem izmantošanai praksē; mudina COHOM izplatīt ES pamatnostādņu cilvēktiesību aizstāvju jomā tulkojumus tajās ES valodās, kas ir lingua franca trešās valstīs, un galvenajās valodās, kas nav ES valodas, reģionālajiem birojiem un vēstniecībām/delegācijām; atzinīgi vērtē to, ka šobrīd tulkojumi ir pieejami krievu, arābu, ķīniešu un farsi valodā, bet uzsver, ka vairāk tulkojumu ir jāsagatavo vietējā līmenī; mudina Eiropas Savienības dalībvalstis vienkāršot vīzu izsniegšanu cilvēktiesību aizstāvjiem, kas uzaicināti piedalīties Eiropas Savienībā organizētos pasākumos vai kas bēg no arvien sliktākiem drošības apstākļiem;

Cilvēktiesību dialogu un atzīto konsultāciju ar trešajām valstīm pamatnostādnes

76.    aicina Padomi un Komisiju uzsākt pamatnostādņu attiecībā uz cilvēktiesību dialogiem visaptverošu novērtēšanu un izstrādāt skaidrus katra dialoga ietekmes rādītājus, kā arī kritēriju dialogu uzsākšanai, pārtraukšanai un atsākšanai;

77.    atkārtoti aicina cilvēktiesību dialogus paplašināt, iekļaujot situāciju gan trešās valstīs, gan Eiropas Savienībā, lai palielinātu attiecīgā dialoga ticamību;

78.    atkārtoti aicina cilvēktiesību jautājumus pārskatīt augstākajā politiskajā līmenī, lai piešķirtu lielāku politisko nozīmi cilvēktiesību problēmām, un nepieļaut, ka dalībvalstis vai trešās valstis cilvēktiesību jautājumus nošķir no politiskā dialoga; uzskata, ka šo dialogu nekad nedrīkst izmantot, lai ierobežotu šo tematu līdz ekspertu sanāksmēm un tādējādi mazinātu tā nozīmi attiecībā pret citiem politiskiem jautājumiem; tādēļ aicina Padomi un Komisiju veikt šādus pasākumus:

         –  publicēt mērķus, kas noteikti katram dialogam, un uzraudzīt to īstenošanu;

         –  pieprasīt veikt katra dialoga novērtēšanu, ieteicams, katru gadu un vismaz ik pēc diviem gadiem;

         –  nodrošināt, ka katrā dialoga vajadzībām organizētā sanāksmē papildus virknei tehnisku diskusiju ar amatpersonu piedalīšanos tiek izskatīta virkne politisku jautājumu, tieši iekļaujot ministriju līmenī atbildīgās personas;

79.    šajā kontekstā vēlreiz uzsver ierosinājumus, kas iekļauti iepriekš minētajā Parlamenta 2007. gada 6. septembra rezolūcijā par cilvēktiesību dialogu un konsultāciju par cilvēktiesībām ar trešām valstīm darbību; šajā sakarībā uzsver, ka 2008. gada janvārī starp Padomi, Komisiju un Parlamenta Cilvēktiesību apakškomiteju tika sākts dialogs, lai īstenotu minētās rezolūcijas ieteikumus attiecībā uz Parlamenta vispārēju iesaistīšanos dialogos; atgādina šajā sakarībā Padomes pienākumu apspriesties ar Parlamentu un ņemt vērā tā viedokli saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 21. pantu;

80.   uzsver vajadzību radikāli pastiprināt Eiropas Savienības un Ķīnas dialogu par cilvēktiesībām, un pauž satraukumu par to, ka Ķīna sniedza atbildes tikai uz divām trešdaļām no jautājumiem, ko ES izvirzīja par atsevišķiem satraucošiem gadījumiem saistībā ar šo dialogu; pauž savu satraukumu par nopietnajiem cilvēktiesību pārkāpumiem Ķīnā un uzsver, ka par spīti režīma dotajiem solījumiem, ņemot vērā nākamās olimpiskās spēles saistībā ar Olimpisko Hartu, situācija uz vietas attiecībā uz cilvēktiesībām nav uzlabojusies; saskaņā ar Olimpisko Hartu atzinīgi vērtē to, ka Ķīna strādā pie tā, lai īstenotu ieteikumus, ko sniedza īpašais referents par spīdzināšanu, un ir nesen devusi tiesām norādījumu nepaļauties uz atzīšanos; atzīmē, ka par spīti Ķīnas valdības atkārtotajiem apgalvojumiem par tās nodomu ratificēt Starptautisko paktu par pilsoniskajām un politiskajām tiesībām tas joprojām nav izdarīts; pauž nožēlu, ka Eiropas Savienības un Ķīnas kopējā deklarācija par cilvēktiesībām netika pieņemta Eiropas Savienības un Ķīnas sammita laikā 2007. gada 28. novembrī Pekinā, lai gan sākotnēji bija paziņots nodoms publicēt šādu deklarāciju; aicina Padomi sniegt detalizētāku informāciju pēc diskusijām, tostarp detalizētu tādu demaršu sarakstu, ko Padome un dalībvalstis veikušas individuālos gadījumos; norāda, ka lielāka uzmanība jāpievērš šādām problēmām, gatavojoties Pekinas Olimpiskajām spēlēm, kas ir nozīmīga vēsturiska izdevība uzlabot cilvēktiesības Ķīnā; šajā sakarā joprojām pauž bažas par Ķīnas tiesību aktiem, tostarp valsts noslēpumu sistēmu, kas kavē pārredzamību, kura vajadzīga labas pārvaldības izveidei un tādas sistēmas izveidei, kurā valda tiesiskums; pauž bažas par brīvības ierobežojumiem attiecībā uz Ķīnas un starptautiskajiem plašsaziņas līdzekļiem, tostarp internetu, emuāriem un pieeju informācijai Ķīnas un starptautiskās preses vajadzībām; joprojām pauž bažas par žurnālistu un cilvēktiesību aktīvistu, tostarp Dalailamas, viņa sabiedroto un falunguņ praktizētāju, iekļaušanu melnajos sarakstos; šajā sakarībā aicina nekavējoties atbrīvot pazīstamo AIDS aktīvistu Hu Jia; uzsver vajadzību turpināt, pat pēc olimpiskajām spēlēm, rūpīgi uzraudzīt cilvēktiesību situāciju un izmaiņas tiesību aktos attiecībā uz šo jautājumu; mudina Eiropas Savienību nodrošināt, ka tās tirdzniecības attiecības ar Ķīnu ir atkarīgas no cilvēktiesību reformām un šajā sakarā aicina Padomi veikt cilvēktiesību situācijas visaptverošu novērtējumu, pirms noslēgt jebkādu jaunu partnerattiecību un sadarbības pamatnolīgumu; aicina Padomi un Komisiju aktualizēt jautājumu par Iekšējo Mongoliju, Austrumturkmenistānu un Tibetu, lai aktīvi atbalstītu pārredzama dialoga starp Ķīnas valdību un Tibetas trimdas valdības sūtņiem stiprināšanu un lai risinātu jautājumu par Ķīnas politikas ietekmi uz cilvēktiesībām Āfrikā; joprojām pauž satraukumu par sistemātiskiem etnisko uiguru cilvēktiesību pārkāpumiem Sijņdzjanas autonomajā reģionā;

81.   joprojām pauž bažas, ka kopš 2004. gada ir pārtraukts cilvēktiesību dialogs ar Irānu jebkāda pozitīva cilvēktiesību situācijas uzlabošanas procesa trūkuma dēļ un sadarbības trūkuma dēļ no Irānas puses; aicina Irānas iestādes atsākt šo dialogu, lai sniegtu atbalstu visām pilsoniskās sabiedrības ieinteresētajām personām, kuras ir par demokrātiju, kā arī stiprināt – ar miermīlīgiem un nevardarbīgiem līdzekļiem – pašreizējos procesus, kas var stiprināt demokrātiskas, institucionālas un konstitucionālas reformas, nodrošināt šādu reformu ilgtspēju un apvienot visu Irānas cilvēktiesību aizstāvju un pilsoniskās sabiedrības pārstāvju dalību politika veidošanas procesos, stiprinot to lomu vispārējā politiskajā situācijā; pauž nopietnas bažas par to, ka cilvēka pamattiesību, jo īpaši vārda un pulcēšanās brīvības, ievērošana Irānā 2007. gadā turpināja pasliktināties; nosoda jauno moralizēšanas kampaņu, ko Irānas iestādes uzsāka 2007. gada aprīļa sākumā un kuras īstenošanas laikā tūkstošiem vīriešu un sieviešu tika arestēti, cīnoties pret „amorālu uzvedību”; nosoda to, ka Irānas režīms arvien aktīvāk piemēro nāvessodu;

82.   pauž nožēlu par rezultātu trūkumu Eiropas Savienības un Krievijas apspriedēs par cilvēktiesībām un aicina Parlamentu iesaistīt šādos procesos; mudina Padomi un Komisiju veikt pasākumus, lai panāktu, ka apspriedes notiek pārmaiņus Krievijā un Eiropas Savienībā un ka apspriedēs piedalās ne tikai Ārlietu ministrija, bet arī citas Krievijas ministrijas, un ka Krievijas delegācija piedalās Krievijas un Eiropas NVO vai parlamentāro struktūru sanāksmēs, kas tiek organizētas kopā ar apspriedēm; pauž nožēlu, ka Eiropas Savienībai ir bijuši tikai ierobežoti panākumi, ieviešot politikas izmaiņas, kas saistīts ar tādu jūtīgu jautājumu aktualizēšanos kā situācija Čečenijā un citās Kaukāza republikās, nesodāmība un tiesu sistēmas neatkarība, izturēšanās pret cilvēktiesību aizstāvjiem un politieslodzītajiem, ieskaitot Mihailu Hodorkovski, plašsaziņas līdzekļu neatkarība un vārda brīvība, izturēšanās pret etniskajām minoritātēm, tiesiskuma ievērošana un cilvēktiesību aizsardzība bruņotajos spēkos, diskriminācija, pamatojoties uz seksuālo orientāciju, kā arī citu jautājumu aktualizēšanos; uzskata, ka ilgtermiņa debates par Čečeniju ir jāpaplašina, iekļaujot jautājumu par satraucošo situāciju Ingušijā un Dagestānā; aicina Krievijas iestādes aizsargāt nacionālās minoritātes Mari-El Republikā un nodrošināt cilvēktiesību un minoritāšu ievērošanu saskaņā ar Mari-El Republikas Konstitūciju un Eiropas standartiem; nosoda nepārtraukto žurnālistu, cilvēktiesību aizstāvju un NVO vajāšanu, piemēram, neseno uzbrukumu Novaya Gazeta un Ņižņijnovgorodas Tolerances veicināšanas fondam; pauž bažas par to, ka 2007. gadā, pēc to stāšanās spēkā 2006. gadā, jaunie Krievijas tiesību akti par NVO ir izrādījušies pakļauti patvaļīgai un selektīvai īstenošanai un ir tikuši izmantoti, lai kavētu, ierobežotu un sodītu likumīgas NVO darbības, tādējādi veicinot NVO pieaugošo nedrošību un neaizsargātību; atbilstoši „Amnesty International” 2007. gada decembra ziņojumam pauž bažas arī par to, ka prokuratūra joprojām neievēro Mihaila Hodorkovska un viņa darījumu partnera Platona Ļebedjeva tiesības uz taisnīgu tiesu saskaņā ar starptautiskajiem standartiem, un dziļu nožēlu par atteikumu nodrošināt dzīvībai svarīgu ārstēšanu Vasīlijam Aleksanjanam, uzņēmuma „Yukos” prezidenta vietniekam, lai gan Eiropas Cilvēktiesību tiesa un Eiropas Padomes Parlamentārās asamblejas priekšsēdētājs ir vairākkārt aicinājuši to izdarīt; mudina Krieviju veikt papildu pasākumus, lai aizsargātu vārda brīvību, kā arī žurnālistu un cilvēktiesību aizstāvju drošību; šajā sakarā uzskata, ka Krievijas sadarbība ar EDSO, Eiropas Padomi un ANO cilvēktiesību mehānismiem, kā arī visu attiecīgo cilvēktiesību konvenciju ratifikācija Eiropas Savienībai ir jāuzskata par prioritāti, jo īpaši ECT Protokola Nr. 14 ratifikācija, kas groza konvencijas kontroles sistēmu; nosoda Krievijas nevēlēšanos uzaicināt starptautiskos vēlēšanu novērotājus piemērotā daudzumā un savlaicīgi, lai ļautu tiem pienācīgi uzraudzīt vēlēšanas saskaņā ar EDSO standartiem, tādējādi padarot iespējamu to, ka tāda organizācija kā EDSO Demokrātisko institūciju un cilvēktiesību birojs (ODIHR) varētu veikt savas plānotās vēlēšanu novērošanas misijas saskaņā ar savu mandātu, un tādēļ ir spiests apšaubīt 2007. gada parlamentāro un 2008. gada prezidenta vēlēšanu demokrātisko likumīgumu; mudina Komisiju un Padomi izskatīt ar Krievijas iestādēm augstākajā līmenī cilvēktiesību jautājumus, tostarp individuālus gadījumus, un ar Krieviju noslēgtajā jaunajā partnerattiecību un sadarbības nolīgumā; mudina Komisiju noteikt skaidrākus pienākumus un izveidot efektīvāku uzraudzības mehānismu papildus cilvēktiesību klauzulai, lai sasniegtu reālus uzlabojumus cilvēktiesību situācijā;

83.   mudina Komisiju un Padomi izveidot cilvēktiesību apakškomitejas ar visām kaimiņvalstīm; atkārtoti aicina iesaistīt parlamentāriešus šo apakškomiteju sanāksmju sagatavošanā un informēt viņus par rezultātiem; uzskata, ka, lai gan sanāksmju pirmās kārtas, piemēram, kas risinājās Tunisijā, var koncentrēties uz apakškomiteju ilgtspējas nodrošināšanu un partneru uzticības un ticības stiprināšanu, šādām apakškomitejām, šobrīd jo īpaši ar Maroku, ir jāvirzās pretī uz rezultātiem orientētam posmam, izveidojot konkrētus standartus un progresa rādītājus, ka arī iespēju izvirzīt jautājumu par atsevišķiem gadījumiem; uzsver, ka diskusijas par cilvēktiesībām nekādā ziņā nedrīkst notikt tikai minētajās apakškomitejās, un uzsver nepieciešamību šos jautājumus iekļaut politiskajā dialogā līdz visaugstākajam līmenim, lai palielinātu ES politikas konsekvenci šajā jomā un lai samazinātu nesaskaņas tādos paziņojumos par cilvēktiesību situāciju, ko abas puses sniegušas presei; atzinīgi vērtē Padomes 2007. gada 16. oktobra paziņojumu, ka diskusijās par ES un Lībijas nākamo pamatnolīgumu intir alia tiks konkrēti izskatīts jautājums par sadarbību un progresu cilvēktiesību jomā;

84.    atgādina par situācijas pasliktināšanos Sīrijā, kur režīma iestādes atsakās piešķirt oficiālu statusu cilvēktiesību grupām un kur cilvēktiesību grupas aizskar policija un to locekļus iesloga juridiskā statusa trūkuma dēļ; nosoda disidentu un opozīcijas partiju biedru arestus un mudina Padomi un Komisiju aicināt Sīrijas valdību atbrīvot šādi aizturētos žurnālistus, cilvēktiesību aktīvistus un neatkarīgos juristus un atcelt ārkārtas stāvokli;

85.    nosoda pasākumus, ko pret opozīciju veikušas Baltkrievijas iestādes; atzīmē, ka šie pasākumi arvien biežāk izpaužas kā sistemātiski centieni pazemot un nežēlīgi izturēties pret opozīcijas locekļiem; piemēram, norāda uz Saharova balvas laureāta Aleksandra Miļinkeviča neseno aizturēšanu; atzīmē, ka Eiropas Savienībai nav izdevies uzlabot situāciju attiecībā uz cilvēktiesību reformām Baltkrievijā;

86.   pauž nopietnu satraukumu arī par katastrogālo humāno krīzi Gazas joslā; aicina visas iesaistītās puses ievērot ANO Vispārējo cilvēktiesību deklarāciju; atkārtoti apstiprina Eiropas Parlamenta 2008. gada 21. februāra rezolūcijas par stāvokli Gazas joslā(24) saturu;

87.   atzīst Komisijas un Padomes centienus 2008. gada maijā organizēt Eiropas Savienības un Uzbekistānas dialoga par cilvēktiesībām otro kārtu un atzinīgi vērtē Komisijas centienus sarīkot pilsoniskās sabiedrības seminārus par plašsaziņas līdzekļu izpausmēm paralēli dialogam, iespējams, Taškentā; vēlreiz norāda, ka dialoga par cilvēktiesībām un ekspertu sanāksmju rīkošana par 2005. gada Andižanas masu slepkavību pati par sevi nav progress un to nevar izmantot par iemeslu, lai atceltu sankcijas; atzīmē, ka neatkarīgas starptautiskas izmeklēšanas par Andižanas masu slepkavību trūkums un jebkādu uzlabojumu trūkums Uzbekistānā cilvēktiesību jomā — tie ir nosacījumi, ko izvirzīja Eiropas Savienība sankciju atcelšanai — vietējā līmenī ir novedis pie tā, ka sankcijas pret Uzbekistānu ir pagarinātas; atzinīgi vērtē to, ka Vispārējo lietu un ārējo attiecību padomes 2007. gada 15. un 16. oktobra secinājumi ir ieviesuši īpašus nosacījumus, kuri jāievēro sešus mēnešus, lai vīzu ierobežojumu atcēlums tiktu saglabāts; aicina Komisiju un Padomi nopietni novērtēt ietekmi, kāda bijusi lēmumam uz sešiem mēnešiem atcelt dažus tādus vīzu ierobežojumus, kas veido daļu no Eiropas Savienības sankcijām pret Uzbekistānu, un pārskatīt vispārējo cilvēktiesību situāciju valstī; nosoda to, ka Uzbekistāna līdz šim nav sasniegusi nekādu progresu nevienā no šīm jomām; pauž atzinību par darbu, ko veikusi EP Cilvēktiesību apakškomiteja, cieši uzraugot cilvēktiesību situāciju ik pēc sešiem mēnešiem, lai Padomei sniegtu regulārus parlamentārus novērtējumus un ieteikumus attiecībā uz ES politiku, kas jāpieņem šajā jomā; pauž bažas par 2007. gada 23. decembra prezidenta vēlēšanām Uzbekistānā, kas saskaņā ar EDSO Demokrātisko institūciju un cilvēktiesību biroja informāciju „notika strikti kontrolētā politiskā vidē, nepieļaujot reālu opozīciju, un būtībā neievēroja daudzas Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas saistības attiecībā uz demokrātiskām vēlēšanām”; nosoda neatkarīgā Ilkhom teātra dibinātāja un mākslinieciskā direktora Mark Weil slepkavību 2007. gada 9. septembrī Taškentā un žurnālista un Uzbekistānas režīma kritiķa Alisher Saipov slepkavību Kirgizstānas pilsētā Osh 2007. gada 24. oktobrī; atkārtoti aicina nekavējoties atbrīvot politieslodzītos(25);

88.    atbalsta Padomes vēlmi uzsākt cilvēktiesību dialogus ar katru no pārējām četrām Vidusāzijas valstīm; aicina dialogus risināt mērķtiecīgi un pilnībā saskaņā ar Eiropas Savienības pamatnostādnēm par cilvēktiesību dialogiem ar trešām valstīm, garantējot pilsoniskās sabiedrības un Eiropas Parlamenta līdzdalību; aicina dialoga uzsākšanu papildināt ar piemērotiem resursiem Padomes un Komisijas sekretariātos;

89.    norāda, ka gan Turcijas, gan ES saistības attiecībā uz Turcijas pievienošanās procesu ir svarīgas notiekošajām cilvēktiesību reformām Turcijā;

90.    pauž cerību, ka pēc iespējas ātrāk tiks atrasti un saukti pie atbildības tie, kas atbildīgi par Benazir Bhutto slepkavību; atzīmē arvien sliktāko cilvēktiesību situāciju Pakistānā 2007. gadā, tostarp īpaši draudus tiesu sistēmas neatkarībai un plašsaziņas līdzekļu brīvībai; ņemot to vērā, nosoda apmelošanas kampaņu pret Iftikhar Mohammad Choudhry, bijušo Pakistānas galveno tiesnesi, kā arī to, ka viņš ir atcelts no amata un tiek turēts mājas arestā; aicina Padomi un Komisiju atbalstīt demokrātijas kustību, ko uzsāka tiesneši un advokatūra, jo īpaši attiecinot uzaicinājumus uz dažiem to pārstāvjiem, piemēram I. M. Choudhry; aicina atjaunot amatā visus atceltos tiesnešus; atzīmē jauna Pakistānas valsts stratēģijas dokumenta pieņemšanu un atzinīgi vērtē konflikta novēršanas un cilvēktiesību jautājuma izskatīšanu visā dokumentā; atzīmē, ka 2007. gada 24. maijā Islamabadā notika Eiropas Kopienas un Pakistānas kopējās komisijas pirmā sanāksme, un uzsver vajadzību noteikt cilvēktiesību jautājumu par visu turpmāko sanāksmju darba kārtību prioritāti;

Sieviešu dzimumorgānu kropļošana un citas vardarbīgas paražas

91.    uzsver, ka ir jāpastiprina centieni izskaust visu veidu sieviešu dzimumorgānu kropļošanu gan tautas apakšslāņos, gan politikas veidošanas procesā, lai uzsvērtu to, ka šāda kropļošana ir gan cilvēktiesību pārkāpums, gan ar dzimumu saistīta problēma;

92.    uzstāj, ka sieviešu tiesības ir skaidri jāizskata visos cilvēktiesību dialogos, jo īpaši cīņa pret visu veidu diskrimināciju un vardarbību pret sievietēm un meitenēm un tās izskaušanu, tostarp, vissvarīgāk, abortu izdarīšanu atkarībā no dzimuma, visu veidu vardarbīgas paražas vai ierasto praksi, piemēram, sieviešu dzimumorgānu kropļošanu un agras vai piespiedu laulības, visu veidu tirdzniecību ar cilvēkiem, vardarbību ģimenē un sieviešu slepkavību, ekspluatāciju darbā un ekonomisko ekspluatāciju, un ka ir jānoraida valstu atsaukšanās uz jebkādām ieražām, tradīcijām vai jebkāda veida reliģiskiem apsvērumiem, lai izvairītos no sava pienākumu izskaust šādu brutalitāti;

93.    aicina Padomi, Komisiju un dalībvalstis izmantot cilvēktiesību klauzulu, lai padarīt cīņu pret visu veidu sieviešu dzimumorgānu kropļošanu par prioritāru jautājumu attiecībā uz valstīm, kas nav ES dalībvalstis, jo īpaši tām valstīm, kurām ir priviliģētas attiecības ar Eiropas Savienību saskaņā ar Kotonū nolīgumu (tagad saskaņā ar Eiropas partneratiecību nolīgumiem), un izdarīt spiedienu uz tām, lai šīs valstis īstenotu vajadzīgos likumdošanas, administratīvos, juridiskos un preventīvos pasākumus šo darbību izbeigšanai;

94.    atgādina par Tūkstošgades attīstības mērķiem un uzsver, ka tiesības saņemt izglītību un veselības aprūpi ir cilvēka pamattiesības; uzskata, ka veselības programmām, tostarp programmām par seksuālo un reproduktīvo veselību, dzimumu līdztiesības veicināšanai, sieviešu tiesību nostiprināšanai un bērnu tiesībām, ir jābūt ES attīstības un cilvēktiesību politikas prioritātēm, īpaši gadījumos, kad izplatās pret dzimumu vērsta vardarbība un sievietes un bērni ir pakļauti draudiem saslimt ar HIV/AIDS, vai arī viņiem ir liegta iespēja saņemt informāciju, profilaksi un/vai ārstēšanu; aicina Komisiju attīstības politikā iekļaut darbinieku pamattiesības un pienācīgas kvalitātes nodarbinātības jautājumu, īpaši ar tirdzniecību saistītās atbalsta programmās;

95.    aicina Padomi, Komisiju un dalībvalstis īpaši veicināt, lai Āfrikas Savienības dalībvalstis ratificētu un īstenotu Āfrikas Savienības Protokolu par sieviešu tiesībām Āfrikā;

96.    aicina Padomi, Komisiju un dalībvalstis stiprināt Eiropas Demokrātijas un cilvēktiesību instrumentu (EIDHR) un nodrošināt līdzekļu piešķiršanu pasākumiem, ar kuriem tiek risināts jautājums par visu veidu sieviešu dzimumorgānu kropļošanas izskaušanu;

Padomes un Komisijas darbību, ieskaitot abu prezidentūru veikumu, vispārīga pārbaude

97.   pauž nožēlu par to, ka Birmas militārā hunta turpina pārkāpt cilvēktiesības un demokrātijas principus, un atbalsta Eiropas Savienības apņemšanos sasniegt nospraustos mērķus, proti, visaptverošu un patiesu „trīspusēju dialogu” starp militāro režīmu, demokrātisko opozīciju (proti, Nacionālo Demokrātijas līgu, kas uzvarēja 1990. gada vēlēšanās) un etniskajām tautām, lai panāktu nacionālo samierināšanos, kas ir vajadzīga pārejai uz demokrātiju Birmā, un likumīgas, demokrātiskas pilsoniskās valdības izveidi, kas ievērotu savu iedzīvotāju cilvēktiesības un atjaunotu attiecības ar starptautisko sabiedrību; atzinīgi vērtē to, ka 2007. gada novembrī Padome pieņēma kopēju nostāju, atjaunojot pašreizējos ierobežojošos pasākumus un ieviešot papildu ierobežojošus pasākumus, bet pauž nožēlu, ka šajos pasākumos nav iekļauta tādas būtiskas nozares kā enerģētika un finanšu un banku sankcijas pret militāro režīmu; šajā sakarībā uzskata, ka ierobežojošu pasākumu pieņemšana ir katrā ziņā jāpapildina ar stingru atbalstu pilsoniskajai sabiedrībai, kas Birmas gadījumā nav noticis; nosoda Birmas iestāžu brutālo reakciju uz budistu mūku demonstrāciju un pret visiem pārējiem miermīlīgajiem demonstrantiem; pauž nožēlu par demokrātisko aktīvistu un žurnālistu pastāvīgajiem arestiem un aizturēšanu un aicina Padomi turpināt izcelt cilvēktiesību situāciju Birmā kā galveno prioritāti ANO Cilvēktiesību padomē, kā arī turpināt izdarīt spiedienu, kura mērķis ir ANO īpašā ziņotāja par cilvēktiesībām Birmā Tomas Ojea Quintana otro valsts apmeklējumu, lai turpinātu izvērtēt cilvēktiesību pārkāpumus; atzinīgi vērtē Piero Fassino iecelšanu par Eiropas Savienības īpašo sūtni Birmā un aicina Komisiju aktīvi atbalstīt Birmas demokrātisko kustību EIDHR sistēmā; nosoda Karen Nacionālās apvienības (KNA) ģenerālsekretāra Padoh Mahn Sha slepkavību 2008. gada 14. februārī Taizemē, kuru nogalināja viņa mājā; prasa, lai par šīs slepkavības apstākļiem tiktu veikta izmeklēšana un lai Eiropas Savienība militārajam režīmam izteiktu savu sašutumu, un mudina nodrošināt labāku aizsardzību demokrātijas līderiem, kas izsūtīti no Birmas un dzīvo Taizemē; pauž bažas par to, ka Birmas bēgļi Malaizijā ir ārkārtīgi neaizsargāti un ir pakļauti riskam un ka Malaizijas iestādes viņus var arestēt, aizturēt, ieslodzīt un deportēt; mudina Padomi aicināt Malaizijas iestādes izbeigt brutālo izturēšanos pret bēgļiem, aicināt UNHCR reģistrēt visus bēgļus, lai nodrošinātu labāku aizsardzību, un mudināt vairāk valstu pieņemt Birmas bēgļus no Malaizijas, lai viņi tajās varētu apmesties;

98.    aicina Padomes prezidentūru koncentrēties uz valstīm, kas rada īpašas bažas attiecībā uz cilvēktiesībām; īpaši mudina Padomi pilnībā īstenot Eiropas Savienības pamatnostādnes par cilvēktiesību aizstāvjiem un piešķirt papildu līdzekļus EIDHR projektiem, jo īpaši, lai veicinātu demokrātiju Baltkrievijā, Birmā, Kubā, Eritrejā, Laosā, Ziemeļkorejā, Uzbekistānā, Vjetnamā un Zimbabvē; uzskata, ka šo projektu koncepcija un īstenošana nedrīkst būt atkarīga no attiecīgo režīmu piekrišanas vai sadarbības;

99.    atzinīgi vērtē Eiropas Savienības pirmās cilvēku tirdzniecības novēršanas dienas atzīmēšanu 2007. gada 18. oktobrī, kas izveidota, lai informētu par cilvēku tirdzniecību un uzsvērtu Eiropas Savienības ilglaicīgo apņemšanos to izskaust;

100.  atzinīgi vērtē Eiropas Savienības NVO cilvēktiesību forumu, ko organizēja Portugāles prezidentūra un Komisija un kas notika 2007. gada decembrī Lisabonā par ekonomisko, sociālo un kultūras tiesību jautājumiem; atbalsta foruma ieteikumus, kuros tika atkārtoti apstiprināta cilvēktiesību nedalāmība un universālums un kuros izdevās apvienot Eiropas Savienības politiku ārējos un iekšējos aspektus; tāpēc aicina Padomi un Komisiju pastiprināt pašreizējo ilgtspējas ietekmes novērtējumu, ko veic Komisijas Tirdzniecības ĢD, ar atbilstošu cilvēktiesību ietekmes novērtējumu;

101.  atzinīgi vērtē 2007. gada 7. un 8. maijā Hāgā notikušo Eiropas Savienības kontaktpunktu tīkla ceturto sanāksmi attiecībā uz personām, kas atbildīgas par genocīdu, kara noziegumiem un noziegumiem pret cilvēci; atzīmē sanāksmes darbu, kas bija pilnībā veltīts Ruandai un Eiropas valstu veiktajai Ruandas aizdomās turamo izmeklēšanai; pauž nožēlu, ka Portugāles prezidentūras laikā netika rīkota tīkla piektā sanāksme; atgādina Padomei par apņemšanos šādu sanāksmi rīkot katras prezidentūras laikā;

102.  aicina Padomes prezidentūru izskatīt jautājumu par Eiropas Savienības rīcības trūkumu Dārfūrā; atzinīgi vērtē Āfrikas Savienības un ANO kopējo darbību Dārfūrā (UNAMID), kas tika vienbalsīgi apstiprināta 2007. gada 31. jūlijā ar ANO Drošības padomes Rezolūciju 1769(2007), kā nelielu soli pareizajā virzienā; atzīmē, ka UNAMID 2007. gada 31. decembrī no Āfrikas Savienības pārņēma misiju Sudānā (AMIS) un ka tās sākotnējās pilnvaras beidzas 2008. gada 31. jūlijā; sagaida, ka 7000 cilvēku lielā AMIS, kas līdz šim bija atbildīga par miera uzturēšanu, iesaistīsies šajos jaunajos bruņotajos spēkos un ka tiks veikti visi vajadzīgie pasākumi, lai nodrošinātu UNAMID spēju pildīt savas pilnvaras, tostarp periodisku miera uzturēšanas dalībnieku skaita pārskatīšanu; tomēr uzstāj, ka SKT izsniegtie aresta orderi attiecībā uz Dārfūru ir jāīsteno pēc iespējas ātrāk; atzīmē, ka tas, ka pasākumi, lai apkarotu humāno katastrofu Dārfūrā, nebija atbilstoši, bija viens no iemesliem, kuru dēļ pasliktinājās politiskā un sociālā situācija Čadā; aicina nekavējoties veikt pasākumus, lai šai valstij sniegtu lielāku palīdzību;

103.  pauž bažas par nemiernieku uzbrukumu Ndžamenā, Čadā, 2008. gada februāra sākumā; uzsver, ka ES ir svarīgi iesaistīties pieaugošā diplomātiskā spiedienā panākt Čadā pamieru, lai aizsargātu aplenkumā nonākušos civiliedzīvotājus, un atbalstā diskusijām ar mērķi šajā valstī panākt mieru un nacionālo samierināšanos; nosoda politisko oponentu apspiešanu galvaspilsētā Ndžamenā, ko Čadas valdība veica pēc februāra apvērsuma mēģinājuma; mudina Padomi darīt visu, kas ir tās spēkos, lai nodrošinātu politiskās opozīcijas brīvību Čadā; pasvītro bēgļu un valsts iekšienē pārvietoto personu krīzes smagumu Čadas austrumos, kur vairāk nekā 400 000 bēgļu un valsts iekšienē pārvietotas personas uzturas 12 nometnēs gar Čadas austrumu robežu; atzinīgi vērtē ES miera uzturēšanas misijas EUFOR TCHAD/RCA izveidi un tās vitāli svarīgo mērķi aizsargāt bēgļus, valsts iekšienē pārvietotas personas un humāno personālu šajā krīzes reģionā;

104.  atzinīgi vērtē to, ka ANO ir sācies darbs, lai panāktu vienotus rīcības standartus visām tā personāla kategorijām, kas iesaistīts miera uzturēšanas misijās; atzīmē, ka darba grupas rīcības plānā ir uzsvērta prasība, ka visos Starpaģentūru pastāvīgās komitejas (IASC) rīcības kodeksos ir jāiekļauj seši pamatprincipi, tostarp princips, kas aizliedz seksuālas darbības ar personām jaunākām par 18 gadiem neatkarīgi no vietējā līmenī piemērojamās pilngadības vai piekrišanas vecuma; atzinīgi vērtē to, ka šis rīcības kodekss tagad attiecas uz visu ANO miera uzturēšanas personālu un humānās palīdzības sniedzējiem; atzinīgi vērtē personīgās uzvedības vienību izveidi ANO misijās Burundi, Kotdivuārā, Kongo Demokrātiskajā Republikā un Haiti, lai izmeklētu liecības un palīdzētu upuriem; sagaida pilnīgu rīcības kodeksa īstenošanu visās ANO misijās, tostarp vajadzības gadījumā piemērojot kriminālās sankcijas pret tiem darbiniekiem, kuru vaina izvarošanā vai bērnu seksuālā izmantošanā ir pierādīta;

105.  atzinīgi vērtē to, ka Padome veido un regulāri atjaunina tādu uzraugāmo valstu sarakstu, attiecībā pret kurām tiek veikti papildu saskaņoti centieni, lai īstenotu Eiropas Savienības pamatnostādnes par bērniem un bruņotiem konfliktiem, par nāvessodu (tā sauktās „svārstīgās valstis”) un cilvēktiesību aizstāvjiem; atzīmē, ka līdzīga prakse ir paredzēta arī saskaņā ar jauno Eiropas Savienības pamatnostādņu par bērnu tiesību veicināšanu un aizsardzību īstenošanas stratēģiju; mudina Komisiju un Padomi paplašināt šo labo praksi, kas ļauj Eiropas Savienībai, cita starpā, reaģēt efektīvākā veidā ar demaršu, paziņojumu un citu pasākumu palīdzību, līdz Eiropas Savienības pamatnostādnēm par spīdzināšanu; mudina Padomi un Komisiju iesaistīt ANO īpašos mehānismus un, nosakot uzraugāmās valstis, ņemt vērā Eiropas Parlamenta ieteikumus un steidzamās rezolūcijas;

106.  atkārto savu prasību, ka visām cilvēktiesību un demokrātijas pārrunām ar trešajām valstīm, instrumentiem, dokumentiem un ziņojumiem, tostarp gada ziņojumiem, skaidri jārisina diskriminācijas jautājumi, tostarp jautājumi par etniskajām minoritātēm, reliģijas brīvībām, tostarp par neiecietību pret jebkādu reliģiju un diskriminējošu rīcību pret minoritāšu reliģijām, par pamatiedzīvotāju tiesību aizsardzību un veicināšanu, sieviešu cilvēktiesībām, bērnu tiesībām, pamatiedzīvotāju, invalīdu, tostarp cilvēku ar intelektuālo atpalicību, un cilvēku ar visu veidu seksuālo orientāciju tiesībām, vajadzības gadījumā pilnībā iekļaujot to organizācijas gan ES, gan trešajās valstīs;

Komisijas ārējā atbalsta programmas

Eiropas Demokrātijas un cilvēktiesību instruments (EIDHR)

107.  pauž bažas par acīmredzamo krāpšanu prezidenta vēlēšanās Kenijā 2007. gada decembrī, pēc kurām šajā valstī sekoja vardarbība, un aicina nodrošināt cilvēktiesības, tostarp vārda brīvību, pulcēšanās brīvību un apvienošanās brīvību, kā arī brīvas un godīgas vēlēšanas;

108.  atzinīgi vērtē ārējās palīdzības finanšu instrumenta EIDHR pieņemšanu, kas jo īpaši veicina cilvēktiesības un demokrātiju, un to, ka Eiropas Parlamenta prioritātes ir ņemtas vērā 2007. un 2008. gada plānošanas dokumentos;

109.  aicina nodrošināt pilnīgu pārredzamību attiecībā uz veidu, kādā tiek tērēta nauda un izvēlēti projekti, kā arī to, kādā veidā projekti tiek novērtēti atbilstīgi EIDHR; aicina publicēt internetā visus izvēlētos projektus visos gadījumos, kad tas ir savienojams ar saņēmēja aizsardzību;

110.  atzinīgi vērtē tāda jauna projekta uzsākšanu saskaņā ar EIDHR, kas ļauj veikt steidzamus pasākumus cilvēktiesību aizstāvju aizsardzībai; aicina Komisiju īstenot šo jauno pasākumu ātri un efektīvi;

111.  ierosina EIDHR budžetu no 2009. gada palielināt, lai, jo īpaši, padarītu pieejamu papildu finansējumu gan projektiem „sarežģītās” valstīs, gan projektiem, ko tiešā veida pārvalda Komisijas delegācijas ar vietējām pilsoniskās sabiedrības organizācijām, tā lai ikvienai valstij, kurā šos projektus īsteno, būtu pieejami Kopienas līdzekļi;

112.  aicina Komisiju pielāgot līmeni personālam, kas piešķirts EIDHR īstenošanai, gan galvenajā mītnē, gan delegācijās, lai ņemtu vērā šā jauna instrumenta īpašās iezīmes un problēmas un lai tādējādi padarītu pieejamus nepieciešamos līdzekļus un pieredzi, ņemot vērā ļoti jūtīgos projektus, ko tas atbalsta, nepieciešamību aizsargāt pilsoniskās sabiedrības dalībniekus, kas īsteno šos projektus, un tā pārstāvētā politiskā mērķa svarīgumu;

113.  aicina ES delegāciju darbiniekiem trešās valstīs līdz visaugstākajam līmenim sniegt īpašu cilvēktiesību un demokrātijas apmācību, jo īpaši ņemot vērā projektus, ko īsteno saskaņā ar šīm pamatnostādnēm, un to, ka ir steidzami nepieciešams sniegt atbalstu cilvēktiesību aizstāvjiem; aicina arī ik pēc diviem gadiem veikt delegāciju vadītāju apmācību, lai iekļautu cilvēktiesību aspektu, ņemot vērā delegāciju jaunos pienākumus šajā jomā;

114.  aicina Komisiju nodrošināt atbilstību starp Eiropas Savienības politiskajām prioritātēm un projektiem un programmām, ko tā atbalsta, jo īpaši saistībā ar tās divgadu plānošanu ar trešām valstīm; aicina arī nodrošināt atbilstību starp programmām un tematiskajiem instrumentiem un šos instrumentus pastiprināt, jo tie ir vienīgais līdzeklis, kas Eiropas Savienībai dod iespēju īstenot projektus trešās valstīs bez attiecīgo valstu iestāžu atbalsta;

115.  atzīmē, ka EIDHR finansējums, kas piešķirts Eiropas Savienības vēlēšanu uzraudzības misijai 2007. gadā, ir 23 % no kopējā EIDHR izmantotā finansējuma (EUR 30,1 miljons) un ka tika īstenotas 11 šādas misijas;

116.  atzīmē, ka liela daļa (apmēram 50 %) no kopējā EIDHR finansējuma 2007. gadā noslēgtiem projektiem tika novirzīta lieliem tematiskiem projektiem un tikai neliela daļa (24 %) valstīs esošām atbalsta shēmām (līdzvērtīgas mikroprojektiem); tāpat atzīmē, ka tikai neliela finansējuma daļa tika paredzēta Āzijai, un iesaka pārdomāt ģeogrāfisko līdzsvaru;

117.  atzīmē, ka ir jārūpējas, lai tiktu finansētas starptautiskās organizācijas, kuru finansējums tiek nodrošināts ar dalībvalstu novērtētu iemaksu palīdzību, piemēram, SKT, jo šādām organizācijām sniegtais finansējums ir līdzvērtīgs tādu valsts pušu subsidēšanai, kurām ir pienākums nodrošināt šādu finansējumu šīm organizācijām, un apdraud citus projektus un iestādes, kuras paļaujas uz EIDHR finansējumu, piemēram, NVO projektus un Sjerraleones īpašās tiesas informatīvo darbu un līdzšinējo programmu;

Vēlēšanu palīdzība un vēlēšanu novērošana

118.  ar gandarījumu atzīmē, ka ES arvien vairāk izmanto vēlēšanu palīdzību un vēlēšanu novērošanu, lai veicinātu demokrātiju trešās valstīs, un ka šo misiju kvalitāte un neatkarība ir plaši atzīta;

119.  mudina palielināt modrību attiecībā uz kritērijiem to valstu atlasei, kurās tiek īstenota vēlēšanu palīdzība/vēlēšanu novērošana, un attiecībā uz atbilstību metodoloģijai un noteikumiem, kas pieņemti starptautiskā līmenī, jo īpaši attiecībā uz misijas neatkarību;

120.  uzskata, ka šajā posmā, ņemot vērā agrāko pieredzi, vēlēšanu palīdzība un vēlēšanu novērošana būtu jāiekļauj pastāvīgā procesā, kas aptvertu arī atbalsta priekšvēlēšanu posmu, lai īstenotu demokrātiju un cilvēktiesības, un, sevišķi svarīgi, arī pēcvēlēšanu posmu, lai sniegtu atbalstu demokrātijas procesam un lai to novērtētu ar mērķi veicināt tiesiskumu, nostiprināt demokrātiskās iestādes, politisko plurālismu, tiesu neatkarību un pilsoniskās sabiedrības lomu;

121.  atgādina par pēcvēlēšanu politikas iezīmju nepieciešamību EIDHR juridiskajā pamatā;

122.  aicina vēlēšanu procesu, tostarp gan pirmsvēlēšanu, gan pēcvēlēšanu posmu, iekļaut politiskā dialoga dažādajos līmeņos, kas notiek ar attiecīgajām trešām valstīm, lai nodrošinātu ES politikas konsekvenci un vēlreiz apstiprinātu cilvēktiesību un demokrātijas izšķirošo nozīmi;

123.  atgādina Komisijai un Padomei arī par to, ka demokrātija un cilvēktiesības ir jāpārskata katrai valstij, kā dažas dalībvalstis jau ir sākušas darīt, jo tie ir būtiski līdzekļi, ar kuriem var nodrošināt īstenoto politiku konsekvenci, tostarp vēlēšanu procesu laikā;

124.  aicina Ārlietu komiteju pirms vidusposma novērtējuma veikt EIDHR dažādo sastāvdaļu īstenošanas izvērtējumu;

Cilvēktiesību un demokrātijas klauzulu īstenošana ārējos nolīgumos

125.  pauž nožēlu par to, ka cilvēktiesību un demokrātijas klauzula, kas ir visu sadarbības un partnerattiecību nolīgumu ar trešām valstīm būtisks elements, joprojām netiek īstenota konkrētā veidā tāda mehānisma trūkuma dēļ, kas ļautu to pastiprināt;

126.  šajā kontekstā vēlreiz uzsver ierosinājumus, kas iekļauti iepriekš minētajā Parlamenta 2006. gada 14. februāra rezolūcijā par cilvēktiesību un demokrātijas klauzulām Eiropas Savienības nolīgumos; īpaši uzsver nepieciešamību iekļaut šādas klauzulas visos ES nolīgumos, tostarp atsevišķu nozaru nolīgumos;

127.  aicina Padomi un Komisiju izmantot to, ka pašlaik ar vairākām kaimiņvalstīm un Krieviju beidzas partnerattiecību un sadarbības nolīgumu termiņš, un izmantot sarunas par jauniem nolīgumiem, lai turpmākajos nolīgumos aktualizētu cilvēktiesības un efektīvu dialogu par tām, tostarp izmantojot pēcpārbaudes mehānismu;

128.  atkārtoti aicina īstenot cilvēktiesību klauzulas ar pārredzamākas konsultāciju procedūras pušu starpā palīdzību, sīki izklāstot politiskos un juridiskos mehānismus, kas izmantojami gadījumā, ja tiek izteikta prasība pārtraukt divpusēju sadarbību, pamatojoties uz atkārtotiem un/vai sistemātiskiem cilvēktiesību pārkāpumiem, kuri ir pretrunā starptautiskajiem tiesību aktiem; uzskata, ka klauzulās jāiekļauj arī informācija par mehānismu, lai ļautu īslaicīgi pārtraukt sadarbības nolīgumus, kā arī par „brīdināšanas mehānismu”;

129.  atzīmē, ka 2007. gadā Eiropas Savienība nenoslēdza nevienu jaunu nolīgumu, kurā būtu iekļautas cilvēktiesību klauzulas;

130.  atzinīgi vērtē to, ka Komisija un Padome 2007. gada jūnijā atcēla Baltkrievijas tirdzniecības atvieglojumus saskaņā ar vispārējo priekšrocību sistēmu (VPS) pēc tam, kad Baltkrievijas valdība nespēja īstenot nevienu no ieteikumiem, ko 2004. gadā iesniedza Starptautiskā Darba organizācija (SDO);

131.  uzskata, ka reālas demokrātijas un cilvēktiesību aizsardzības nodrošināšanai pie ES ārējām robežām jābūt galvenajai prioritātei ES centienos aktualizēt cilvēktiesības; aicina Komisiju un Padomi turpināt pastiprināt savus aktualizācijas centienus Eiropas kaimiņattiecību politikā, stratēģiskajās partnerattiecībās ar Krieviju un attiecībās ar Turciju un Rietumbalkānu valstīm un šajā nolūkā arī pilnībā izmantot pastāvošos reģionālos sadarbības nolīgumus šajos reģionos; atgādina par īpašo vajadzību risināt jautājumus, kas saistīti ar cilvēktiesību pārkāpumiem teritorijās, kurās ir neatrisināti konflikti, attiecīgajās valstīs, kas ievērojami traucē tiesiskuma un demokrātijas nostiprināšanai pie ES pašreizējām ārējām robežām;

Cilvēktiesību aktualizēšana

132.  aicina Komisiju turpināt rūpīgi uzraudzīt VPS+ atbalsta piešķiršanu valstīm, kuras pieļāvušas nopietnus trūkumus, īstenojot astoņas SDO konvencijas par darba tiesību pamatnostādnēm saistībā ar pilsoņu un politisko tiesību pārkāpumiem vai ieslodzīto darba izmantošanu; aicina Komisiju izstrādāt kritērijus, saskaņā ar kuriem VPS būtu jāatceļ, pamatojoties uz cilvēktiesību apsvērumiem;

133.  atgādina par Deklarāciju par tiesībām uz attīstību, ko ANO Ģenerālā asambleja pieņēma ar 1986. gada 4. decembra Rezolūciju 41/128, kurā atzīts, ka tiesības uz attīstību ir neatņemamas cilvēktiesības un ka valstīm ir galvenā atbildība par tādu apstākļu radīšanu, kas sekmē tiesību uz attīstību īstenošanu, un tām jāveic pasākumi, lai formulētu starptautiskās attīstības politikas, lai veicinātu šo tiesību pilnīgu īstenošanu; aicina veikt pasākumus, lai nodrošinātu, ka starptautiskās attīstības programmas, kas veidotas, lai izskatītu šo valstu atbildību, ir ietverošas un pieejamas invalīdiem saskaņā ar ANO Konvencijas par invalīdu tiesībām, ko Eiropas Kopienas parakstīja 2007. gada 30. martā, 32. pantu;

134.  atgādina Padomei par tās apņemšanos aktualizēt cilvēktiesības KĀDP un visās citās ES politikās, kā izklāstīts tās dokumentā, ko 2006. gada 7. jūnijā apstiprināja Politiskā un drošības komiteja; aicina panākt turpmāku progresu, īstenojot minētajā dokumentā iekļautos ieteikumus; īpaši atgādina Padomei par pienākumiem, kas gulstas uz ģeogrāfiskajām darba grupām, kā daļu no savas vispārējās plānošanas noteikt galvenos cilvēktiesību jautājumus, prioritātes un stratēģijas un izveidot sistemātisku apmaiņu ar starptautiskajām NVO un cilvēktiesību aizstāvjiem;

135.  atgādina, ka Eiropas Savienības 2008. gada vispārējā budžetā ir noteiktas apropriācijas, kas paredzētas invaliditātes pārbaudei, lai nodrošinātu, ka saskaņā ar Kopienas teikto tās atbilst ANO Konvencijas par invalīdu tiesībām 32. pantam, un aicina šos budžeta noteikumus precīzi ievērot un pārbaudīt;

136.  aicina Padomi darīt visu iespējamo, lai īstenotu pamattiesības uz veselību attiecībā uz sāpju remdēšanu un pieeju sāpes remdējošiem opiātiem, norādot, ka Starptautiskā Narkotiku kontroles pārvalde ir lūgusi starptautisko sabiedrību veicināt sāpes remdējošu līdzekļu izrakstīšanu, ar nosacījumu, ka atzītas starptautiskas un valstu uzraudzības aģentūras, piemēram, valstu valdības un ANO specializētās aģentūras to rūpīgi kontrolē, jo īpaši nabadzīgās valstīs, tādēļ ka vairāk nekā 150 valstīs akūti trūkst ārstnieciskās aprūpes; aicina Komisiju un Padomi strādāt pie tā, lai par PVO loceklēm varētu kļūt visas valstis, kā noteikts tās Statūtu 3. pantā, tādējādi pastiprinot PVO programmu efektivitāti un universālo raksturu;

137.  bez izņēmumiem nosoda visu veidu bērnu ekspluatāciju, kas izpaužas kā seksuālā ekspluatācija, tostarp bērnu pornogrāfija un bērnu sekstūrisms, vai piespiedu darbs, kā arī visu veidu cilvēku tirdzniecību; aicina Komisiju un dalībvalstis atzīt par nopietnu sociālo tiesību un cilvēktiesību jautājumu un veikt pasākumus, lai risinātu tūkstošiem ielas bērnu un ubagot spiestu bērnu problēmas, un aicina dalībvalstis ieviest sankcijas pret tiem, kas ir atbildīgi par ubagot spiesto bērnu degradāciju;

138.  mudina Komisiju kopā ar Eiropas un vietējiem uzņēmumiem turpināt veicināt uzņēmumu sociālo atbildību; aicina Padomi ziņot Parlamentam par jebkādu informāciju no ANO īpašā pārstāvja uzņēmumu un cilvēktiesību lietās, kura precizē starptautisko korporāciju un citu uzņēmumu atbildības standartus un pienākumus attiecībā uz cilvēktiesībām;

139.  atzīst, ka imigrācijas politika ir kļuvusi par prioritāti ES iekšpolitikas un ārpolitikas darba kārtībā un ka savos dokumentos ES ir mēģinājusi saistīt imigrāciju ar attīstību un nodrošināt, ka tiek ievērotas imigrantu pamattiesības; tomēr apgalvo, ka reālā situācija neatbilst šiem dokumentiem; uzsver, ka nolīgumi par nelegālo imigrantu atpakaļuzņemšanu jāslēdz ar trešām valstīm, kurām ir vajadzīgais juridiskais un iestāžu mehānisms, lai nodrošinātu savu pilsoņu atpakaļuzņemšanu un aizsargātu viņu tiesības;

140.  aicina Padomi nodrošināt, ka bēgļu, patvēruma meklētāju un migrantu tiesības tiek pilnībā ievērotas praksē, stiprinot sadarbību ar trešām valstīm imigrācijas un patvēruma jomās; uzsver, ka īpaši Eiropas kaimiņattiecību politikas mehānisms ir jāizmanto, lai uzraudzītu cilvēktiesību ievērošanu šajā jomā; aicina Padomi un Komisiju nodrošināt, lai tādu sadarbības politiku kontekstā, kas attiecas uz pasākumiem pret nelikumīgo imigrāciju, tiktu veikts viss iespējamais, lai nodrošinātu, ka policija un tiesu iestādes trešās valstīs ievēro cilvēktiesības, un aicina Padomi un Komisiju nodrošināt, lai netiek atbalstīta policija un tiesu iestādes valstīs, kuras nopietni un sistemātiski pārkāpj cilvēktiesības un/vai neziņo par veidu, kādā tiek izmantots attiecīgais finansējums;

141.  aicina Komisiju un Padomi īstenot Eiropas Savienības iniciatīvas starptautiskā līmenī, lai cīnītos pret vajāšanu un diskrimināciju seksuālās orientācijas un dzimuma identitātes dēļ, piemēram, veicinot rezolūciju par šo jautājumu ANO līmenī un sniedzot atbalstu NVO un dalībniekiem, kuri veicina vienlīdzību un nediskrimināciju; nosoda to, ka daudzas valstis ir atzinušas homoseksuālu uzvedību par kriminālnoziegumu, ka Irāna, Saūda Arābija, Jemena, Sudāna, Mauritānija un Apvienotie Arābu Emirāti un daļa Nigērijas piespriež nāvessodu par homoseksuālām darbībām, ka 77 valstīs ir tiesību akti, kas ļauj valsts iestādēm celt apsūdzību un dod iespēju piespriest cietumsodu cilvēkiem par iesaistīšanos viena dzimuma attiecībās un ka vairākām valstīm, piemēram, Pakistānai, Bangladešai, Ugandai, Kenijai, Tanzānijai, Zambijai, Malāvijai, Nigērai, Burkinai Faso, Sjerraleonei, Malaizijai un Indijai (kur par attiecīgajiem kriminālkodeksa noteikumiem pašlaik notiek tiesas pārbaude) ir tiesību akti, kuri paredz cietumsoda piemērošanu termiņā no 10 gadiem līdz mūža ieslodzījumam; pilnībā atbalsta Džakartas Principus par starptautisko tiesību aktu cilvēktiesību jomā piemērošanu attiecībā uz seksuālo orientāciju un dzimumu līdztiesību; mudina dalībvalstis sniegt patvērumu personām, kurām draud vajāšana viņu izcelsmes valstī seksuālās orientācijas un dzimuma identitātes dēļ;

142.  aicina Komisiju un Padomi, ņemot vērā plānoto ANO Narkotiku un noziedzības apkarošanas biroja 2009. gada ministru sanāksmi, nodrošināt, ka finansējums, kas piešķirts starptautiskām aģentūrām, piemēram, ANO, lai cīnītos pret nelikumīgām narkotikām, nekad tieši vai netieši netiek izmantots to valstu drošības struktūru atbalstam, kas nopietni un sistemātiski pārkāpj cilvēktiesības vai izpilda nāvessodu ar narkotikām saistītās lietās; tāpat aicina sagatavot dokumentu, visaptverošā un detalizētā veidā izklāstot visu Eiropas Savienības dalībvalstu labākās prakses attiecībā uz cilvēktiesību un narkotiku politiku, izmantojot ANO Narkotisko vielu apkarošanas komisijas nākamās sesijas izdevību;

143.  atkārtoti uzsver Eiropas Savienības iekšējās politikas, kas veicina starptautisko tiesību aktu par cilvēktiesībām ievērošanu, nozīmi un to, ka dalībvalstīm jāizdod tiesību akti atbilstīgi, cita starpā, saistībām, kas izriet no Ženēvas Konvencijas un tās fakultatīvā protokola, Konvencijas par spīdzināšanas novēršanu, Konvencijas par genocīdu un Starptautiskās krimināltiesas Romas statūtiem; atzinīgi vērtē progresu, kas sasniegts universālās jurisdikcijas piemērošanā dažās dalībvalstīs; lai nodrošinātu iekšpolitikas un ārpolitikas lielāku saskaņotību, mudina Padomi, Komisiju un dalībvalstis iekļaut cīņu pret smagu starptautisko noziegumu nesodāmību kopējās ES brīvības, drošības un tiesiskuma telpas attīstīšanā;

144.  atkārtoti pauž bažas par interneta satura ierobežojumiem attiecībā uz informācijas izplatīšanu vai saņemšanu, ko piemēro valdības un kas strikti neatbilst vārda brīvības garantijai; šajā sakarā pieprasa Padomei un Komisijai sagatavot tādus Kopienas noteikumus par tirdzniecību ar trešām valstīm attiecībā uz produktiem, tostarp programmatūru, datortehniku un citiem līdzīgiem produktiem, kuru vienīgais uzdevums ir veikt vispārējus uzraudzības pasākumus, un ierobežotu pieeju internetam veidā, kurš neatbilst vārda brīvībai, un šādu preču importu un eksportu, izņemot preces, kuru vienīgais uzdevums ir aizsargāt bērnus; uzskata, ka tas pats jāattiecina uz novērošanas un/vai militāro tehnoloģiju, kas paredzēta valstīm, kuras sistemātiski pārkāpj cilvēktiesības; tāpat aicina rast konkrētu risinājumu, lai novērstu, ka Eiropas uzņēmumi sniedz šīm valstīm personīgos datus, kurus var izmantot šādu tiesību, jo īpaši vārda brīvības, pārkāpšanai;

Eiropas Parlamenta iejaukšanās cilvēktiesību lietās efektivitāte

145.  aicina Padomi piedalīties debatēs par steidzamām rezolūcijām un aicina Cilvēktiesību apakškomitejai dot konstruktīvāku lomu visaptveroša un pārredzama steidzamu jautājumu izvēles kritērija izveidē;

146.  iesaka rezolūcijas un citus galvenos dokumentus attiecībā uz cilvēktiesību jautājumiem pārtulkot valodās, kurās runā mērķa reģionos, jo īpaši valodās, kuru lietošanu neatzīst valdības iestādes, kas atbildīgas par cilvēktiesību pārkāpumiem;

147.  pauž dziļu nožēlu par to, ka Birmas un Kubas iestādes noraidīja Parlamenta prasību piekrist delegācijas nosūtīšanai, lai apciemotu bijušos Saharova balvas laureātus; uzskata, ka Parlamentam ir jāveicina Saharova balvas laureātu tīkla izveide, regulāri rīkojot sanāksmes Parlamentā;

148.  atgādina Parlamenta delegācijām, ka tām savu apmeklējumu darba kārtībā sistemātiski jāiekļauj starpparlamentāras debates par cilvēktiesību situāciju;

149.  atzinīgi vērtē Pagaidu komitejas saistībā ar iespējamo CIP veikto Eiropas valstu izmantošanu, lai pārvadātu un nelikumīgi turētu apcietinājumā gūstekņus, darbu un šīs komitejas ziņojumu, kura rezultātā Parlaments 2007. gada 14. februārī pieņēma rezolūciju šajā sakarā(26); pieprasa Eiropas Savienībai un dalībvalstīm kopīgi strādāt visos līmeņos, lai atklātu ārkārtas pārsūtīšanas darbības tagad un nākotnē; šajā sakarībā aicina komisāru F. Frattini ziņot Parlamentam par atbildēm uz savu 2007. gada 23. jūlija vēstuli Polijas un Rumānijas valdībai, prasot sniegt sīku informāciju par rezultātiem, kas gūti izmeklēšanā, kura notika abās minētajās valstīs, un par rezultātiem, kas gūti attiecībā uz anketu, kura visām ES dalībvalstīm tika nosūtīta par to attiecīgajiem terorisma apkarošanas tiesību aktiem, kā tika paziņots 2007. gada septembra plenārsēdē;

°

°         °

150.  uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei, Komisijai, dalībvalstu un kandidātvalstu valdībām un parlamentiem, Apvienoto Nāciju Organizācijai, Eiropas Padomei, EDSO un šajā rezolūcijā minēto valstu valdībām.

ANNEX I

A) INDIVIDUAL CASES RAISED BY THE EUROPEAN PARLIAMENT BETWEEN JANUARY AND DECEMBER 2007

THE SAKHAROV PRIZE 2007

 

The Winner of the SAKHAROV PRIZE 2007:

 

 

Salih Mahmoud OSMAN

 

SHORTLISTED NOMINEES

 

BACKGROUND

 

 

Mrs Zeng JINYAN

Mr Hu JIA

 

 

Chinese human rights defenders. He is an AIDS and environmental activist. She is a cyber-dissident reporting daily on her blog examples of human rights abuses in China. He has been under house arrest and is currently detained. A letter of concern was sent.

 

Salih Mahmoud OSMAN

 

 

Human rights attorney working with the Sudan Organization against torture, providing free legal representation for many victims of Sudan's civil war and human rights abuses.

 

 

Anna POLITKOVSKAYA

 

Russian journalist and human rights activist known for her opposition to the Chechen conflict.

She was shot dead on 7 October 2006.

COUNTRY

NAME

BACKGROUND

ACTION TAKEN BY PARLIAMENT

Angola

Sarah Wykes

She is an activist of Global Witness. She held an important presentation in the hearing of the ACP-EU JPA Political Affairs Committee on 14 September 2006. On 18 February 2007, while conducting research, Dr Wykes was arrested in Angola and charged with espionage. She has been released on bail.

A letter of concern was sent on 14 May 2007.

Bangladesh

Sigma Huda

The renowned Bangladeshi lawyer, human rights activist and UN Special Rapporteur on Trafficking in Persons was convicted in July 2007 and sentenced to 3 years in prison on charges of bribery and corruption.

In its resolution adopted on 6 September 2007, the European Parliament raised concerns about the conditions under which she was imprisoned and urged the Bangladeshi authorities to provide Ms Huda with all the necessary medical treatment and help required by her health condition and to respect her rights to receive visits from her family and friends in prison.

On 17 July 2007, UN Secretary-General Ban-Ki Moon called on the Bangladeshi authorities to fully respect Ms Huda's fundamental rights.

Sheikh Hasina,

Khaleda Zia,

Moudud Ahmed

 

Three former Prime ministers detained or charged (among over 160 political leaders and with more then 100000 civilians) due to repressive measures (including a ban on all political activity) introduced by the military-backed Caretaker Government to end corruption.

On 27 August 2007 the Supreme Court overturned a High Court sentence for the release on bail of the former Prime Minister and Awami League president Sheikh Hasina, who has been imprisoned since 16 July 2007.

The former Prime Minister Khaleda Zia and her son were arrested on 3 September 2007 in Dhaka on allegations of corruption.

In its resolution adopted on 6 September 2007, the European Parliament raised concerns about the arrest and justification for ongoing detention of Awami League president Sheikh Hasina, arrested on 16 July 2007 and charged with extortion, and of Bangladesh Nationalist Party president Khaleda Zia, charged with corruption. The Parliament called on the Bangladeshi authorities to conduct the trial in a transparent way and according to the rule of law and, more particularly, called on the government to base its anti-corruption campaign solely on facts relevant in the context of criminal proceedings concerning corruption.

Anwar Hossain,

Harun Ur Rashid,

Saidur Rahman Khan,

Abdus Sobhan

Members of the teachers' association Shikkhok Samity who have been arrested subsequent to the students' and teachers' unrest which erupted in August 2007 at Dhaka university.

In its resolution adopted on 6 September 2007, the European Parliament called for their immediate release.

Burma

(Myanmar)

Aung San Suu Kyi

The National League for Democracy (NLD) leader, Nobel Peace Prize Laureate and Sakharov Prize winner has spent 11 of the last 17 years under house arrest.

In its resolutions adopted on 21 June, 6 September and 27 September 2007, the European Parliament called for the immediate release and full freedom of movement and expression of Aung San Suu Kyi.

In its resolution adopted on 27 September 2007, the European Parliament:

- demanded the immediate and unconditional release of all those who have been arrested since the protests began on 19 August 2007,

- utterly condemned the brutal response by the Burmese authorities to the peaceful demonstrations began on 19 August 2007 and expresses its horror at the killing of peaceful protestors,

- reiterated its calls for the cessation of the current illegitimate constitutional process, and its replacement by a fully representative National Convention including the National League for Democracy and other political parties and groups.

In its resolution adopted on 21 June 2007, the European Parliament insisted on the immediate release of U Win Tin and all political prisoners – estimated to number over 1200 – held by the SPDC.

A special session of the Human Rights Council was held on Myanmar at the initiative of the EU, in October 2007.

Min Ko Naing,

Ko Ko Gyi

Leaders of the 88 Generation Students, Min Ko Naing, has already spent 16 years in prison, and Ko Ko Gyi, 15 years.

 

U Win Tin

A 77-year old journalist detained as a political prisoner for almost two decades now for writing a letter to the UN on the ill-treatment of political prisoners and the poor conditions in which they are held.

Burmese Buddhist monks

With ten of thousands of other peaceful demonstrators protested as of 19 August 2007 against the anti-democratic and repressive regime in Burma and many of them were arrested.

Rawang Nang,

Chinlai Nin Ram,

Nanghkyi Hkaw Dang,

Pu Ram

The four girls, aged between 14 and 16 years, were gang-raped by army officers and then arrested.

A letter of concern was sent on 10 April 2007.

Cambodia

Hy Vuthy

President of the Free Trade Union of Workers in the Kingdom of Cambodia (FTUWKC) at the Suntex garment factory was shot dead on 24 February 2007.

In its resolution adopted on 15 March 2007, the European Parliament condemned the killing of Hy Vuthy and all other acts of violence against trade unionists and urged the Cambodian authorities to launch an urgent, impartial and effective investigation into the murders of Hu Vuthy, Chea Vichea, Ros Sovannarith and Yim Ry, to make the findings public and to bring the persons responsible to justice. The Parliament called on the authorities to give Born Sammang and Sok Sam Oeum a prompt retrial which complies with international standards.

Chea Vichea

FTUWKC President, was shot dead on 22 January 2004.

Ros Sovannarith

FTUWKC President at the Trinunggal Komara factory; was murdered on 7 May 2004.

Born Sammang

They were arrested for the alleged murder of Chea Vichea and later convicted and sentenced to 20 years’ imprisonment despite the lack of any credible evidence against them.

Sok Sam Oeun

China

Yang Maodong

This writer was imprisoned.

In its resolution adopted on 13 December 2007, the European Parliament called on the Chinese authorities:

- to allow an independent body to have access to Gedhun Choekyi Nyima, the Panchen Lama of Tibet, and his parents, as requested by the UN Committee on the Rights of the Child, and

- to release the writer Yang Maodong and the other 50 cyber-dissidents and web users imprisoned in China.

Gedhun Choekyi Nyima

Panchen Lama of Tibet.

Ismail Semed

Uyghur political prisoner and activist in support of Uyghurs’ human rights was executed on the morning of 8 February 2007 in Urumchi.

A letter of concern was sent on 27 March 2007.

Bu Dongwei

He was sentenced to two and a half years of forced labour for being a Falun Gong practitioner.

On 28 February, the European Parliament called for his release.

Guo Feixiong

Human rights defender, he was arrested on 30 September 2006 with charges of illegal business activity.

A letter of concern was sent on 5 June 2007.

Zhang Lianying

She was beaten into a coma on 20 March 2007. She has been detained at the Beijing Women´s Labor Camp since 14 June 2005 simply because she is an adherent of the Falun Gong. Her recent beating is very likely to be linked to the fact that her husband, Mr Niu Jinping, met Mr Edward McMillan-Scott, Vice-President of the European Parliament, in China during his visit in May 2006 in order to brief him on the plight of his wife and other Falun Gong practitioners held and often tortured in prisons.

In two letters of concern of 21 May 2007 the President of the European Parliament urged the Commission and the Council to raise these individual cases in all discussions with the Chinese authorities and in particular at the forthcoming round of the EU Human Rights Dialogue with China in Berlin on 14-15 May 2007.

Cao Dong

Another Falun Gong practitione. He also met Vice-President McMillan-Scott in May 2006. Following the meeting, he was abducted by the Chinese police and his location remained unknown for several months. On 8 February 2007 he was sentenced to five years of imprisonment.

Yoo Sang-Joon

North Korean refugee residing in China and facing trial in Inner Mongolia. There were fears that, after his trial, he may have been deported to North Korea where he was likely to face execution.

A letter of concern was sent to the Chinese authorities on 26 November 2007.

Chen Tao

Farmer in Sichuan province, executed in mid-2006.

A letter of concern was sent to the Chinese authorities on 23 January 2007.

Congo-Brazaville

Guy Yombo

He was murdered on 23 January 2007 in a police station of Brazzaville.

A letter of concern was sent on 10 April 2007.

Christian Mounzéo,

Brice Mackosso

Human rights defenders, coordinators of the campaign "Publiez Ce Que Vous Payez" condemned to one year of prison.

A letter of concern was sent on 10 April 2007.

Côte d'Ivoire

Guy-André Kieffer

French Canadian journalist. He was kidnapped on 16 April 2004 in Cote d'Ivoire.

A letter of concern was sent on 1 June 2007.

Cuba

Damas de Blanco

2005 Sakharov Prize laureates.

In its resolution adopted on 21 June 2007, the European Parliament urged the Cuban authorities immediately to allow the Damas de Blanco to leave the island so that they can accept the Parliament's invitation in order to receive the Sakharov Prize in person.

Oswaldo Payá Sardiñas

2002 Sakharov Prize laureate.

In its resolution adopted on 21 June 2007, the European Parliament renewed its invitation and demanded that the Cuban authorities permit him to travel to Europe so that he could address the European institutions.

Egypt

Wasfi Sadek Ishaq,

Karam Klieb Endarawis

Two young Copts murdered on 3 October 2007.

In its resolution adopted on 15 November 2007 on Christian communities, the European Parliament expressed concerns about these murders.

Karim Amer

Abd al-Karim Nabil Suleiman, better known by his pen name Karim Amer, who was condemned to nine years in prison due to the fact that he had posted articles criticizing Islam.

A letter of concern was sent on 15 February 2007.

Ayman Nour

According to information received, he was mistreated by the police.

A letter of concern was sent on 22 May 2007 and on 05 July 2007.

Mohammed Ahmed Hegazy

His freedom of religion was not respected, and his right to life and security of person was threatened, as well as that of his wife.

A letter of concern was sent on 10 September 2007.

Association for Human Rights Legal Aid

This NGO was dissolved by a decree of the Governor of Cairo in September 2007.

A letter of concern was sent on 20 December 2007.

Ethiopia

 

Hailu Shawel,

Professor Mesfin Woldemariam,

Dr Yacob Hailemariam,

Dr Berhanu Nega,

Ms Birtukan Mideksa

On 11 June 2007, among 38 senior opposition figures, the following human rights defenders were found guilty of charges related to mass protests following disputed elections two years ago:

Hailu Shawel, President of the Coalition for Unity and Democracy,

Professor Mesfin Woldemariam, former Chair of the Ethiopian Human Rights Council,

Dr Yacob Hailemariam, UN Special Envoy and former Prosecutor of the International Criminal Tribunal for Rwanda,

Dr Berhanu Nega, Mayor-elect of Addis Ababa, and

Ms Birtukan Mideksa, former judge.

All of them were declared "prisoners of conscience" by Amnesty International.

In its resolution adopted on 21 June 2007, the European Parliament:

- deplored this decision and condemned the fact that this occurred without defence proceedings in a judicial process that did not respect international standards,

- urged the Ethiopian Government to promptly investigate the incidents involving students in Dembi Dollo and Ghimbi and to hold those responsible accountable (in January 2007 police forces allegedly beat and severely injured students in the towns of Dembi Dollo and Ghimbi, causing the death of three of them, and detained between 30 and 50 students),

- condemned the arrests of independent journalists and asks the Ethiopian Government to guarantee freedom of the press.

Etenesh Yiman

This wife of an opposition candidate, was shot down outside her house in front of her children

Serkalem Fasil

This journalist was six months pregnant when she was arrested. She was denied adequate medical care.

In its resolution adopted on 21 June 2007, the European Parliament welcomed the release of 28 defendants on 10 April 2007, including seven journalists, one of whom was Serkalem Fasil.

Georgia

Sozar Subari

Georgian police troops used excessive force while trying to disperse anti-government demonstrations, among them Georgian Public Defender Mr Sozar Subari, on 7 November 2007 in Tbilisi and on 8 November 2007 in Batumi.

A letter of concern was sent on 4 November 2007.

Guatemala

Eduardo José D'Aubuisson Munguía,

William Rizziery Pichinte Chávez,

José Ramón González Rivas,

Gerardo Napoleón Ramírez

Three Members of the Central American Parliament, the Salvadoreans Eduardo José D'Aubuisson Munguía, William Rizziery Pichinte Chávez and José Ramón González Rivas, as well as their driver, Gerardo Napoleón Ramírez, were brutally murdered as they were driving towards the PARLACEN plenary meeting. Their charred and abandoned corpses were found near Guatemala City.

In its resolution adopted on 15 March 2007, the European Parliament expressed its total repudiation of all the murders concerned and expected the Guatemalan government to guarantee full independence, liberty and security to the Guatemalan judicial authorities in their investigation of these crimes.

Pedro Zamora

Trade unionist in Puerto Quetzal killed in 2007.

INDIA

Taslima Nasreen

Ms Nasreen, Sakharov Prize 1994, was threatened to death for publishing a novel "the shame" harshly contested by Islamic fundamentalists. She had to leave the Indian state of western Bengal where she used to live.

In 2008, her visa for India was extended. She remains under threat.

A letter of concern was sent on 29 November 2007 and again on 04 February 2008.

Iraq

Father Pius Afas,

Father Mazen Ishoa

Two Catholic priests kidnapped on 14 October 2007.

In its resolution adopted on 15 November 2007 on Christian communities, the European Parliament raised concerns at the recent violent events in Iraq.

Zuhair Youssef Astavo Kermles,

Luay Solomon Numan

Two Assyrian Christian members of the organisation National Union of Bet-Nahrin assassinated on 28 June 2007.

P. Ragheed Ganni

On 3 June 2007, this Chaldean priest and three deacons who were his assistants were murdered.

Samar Sa'ad 'Abdullah,

Wassan Talib,

Zeynab Fadhil,

Liqa' Qamar

Iraqi young women sentenced to death penalty.

A letter was sent to appeal for a pardon or commutation of sentences on 23 February 2007.

Iran

Jafar Kiani

On 5 July 2007, he was executed by stoning in the village of Aghche-kand (Qazvin Province).

 

In its resolution adopted on 25 October 2007, the European Parliament:

- strongly condemned the execution by stoning of Mr Jafar Kiani, called on the Iranian authorities to implement their declared moratorium on stoning and demanded that the Islamic Penal Code of Iran be reformed in order to abolish stoning,

- called on the Iranian authorities to unconditionally release all prisoners of conscience, notably the journalists Emaddedin Baghi, Ako Kurdnasab, Ejlal Ghavami, Mohammad Sadegh Kaboudvand, Said Matinpour, Adnan Hassanpour, Abdolvahed Botimar, Kaveh Javanmard and Mohammad Hassan Fallahieh, the unionists Mansour Osanlou, Ebrahim Madadi and Mahmoud Salehi, and the students Ehsan Mansouri, Majid Tavakoli and Ahmad Ghassaban,

- condemned the arrest and imprisonment of human rights defender Dr Sohrab Razzaghi on 24 October 2007 and called for his immediate and unconditional release,

- proposed to restart the EU-Iran Human Rights Dialogue, which has been interrupted since June 2004.

The Presidency on behalf of the EU made two declarations on 25 May 2007 and 3 August 2007 concerning the death sentence imposed on Sian Paymard, Adnan Hassanpour, Abdolvahed "Hiva" Botimar, Mr Ali Mahin Torabi and the imminent execution of Mr Behnam Zare.

 

Sian Paymard,

Adnan Hassanpour,

Abdolvahed "Hiva" Botimar,

Mr Behnam Zare,

Mr Ali Mahin Torabi

Death sentence imposed on Sian Paymard, Adnan Hassanpour, Abdolvahed "Hiva" Botimar, Ali Mahin Torabi and imminent execution of Mr Behnam Zare.

These journalists – Adnan Hassanpour and Abdolvahed Botimar – have been sentenced to death.

Mansour Osanlou,

Ebrahim Madadi,

Mahmoud Salehi

Arrests of renowned trade union leaders due to the increase of the repression of the trade union movement: Mansour Osanlou, president of the Syndicate of Workers of Tehran and Suburbs Bus Company (SWTBC), and his deputy, Ebrahim Madadi, as well as Mahmoud Salehi, former President of the Bakery Workers' Union.

 

Emaddedin Baghi,

Ako Kurdnasab,

Ejlal Ghavami,

Mohammad Sadegh Kaboudvand,

Said Matinpour Adnan Hassanpour,

Abdolvahed Botimar,

Kaveh Javanmard Mohammad Hassan Fallahieh

Journalists and prisoners of conscience.

Ehsan Mansouri,

Majid Tavakoli,

Ahmad Ghassaban

Students and prisoners of conscience.

Dr Sohrab Razzaghi

Human rights defender arrested and imprisoned on 24 October 2007.

Rasool Ali Mezrea

Iranian asylum-seekers who have been sent back to Iran by third countries run severe risks of persecution, as shown by the recent case of Rasool Ali Mezrea, a member of the Al Ahwaz Liberation Organisation, who is threatened with execution after having been forcibly returned from Syria, despite his status as a recognised UNHCR refugee.

Mohammad Hassan Talebi,

Mohammad Hossein Jaafari,

Vahid Shokoohi Nia

Iranian asylum seekers persecuted on the basis of their sexual orientation and threatened to be expelled from Greece.

In its resolution adopted on 25 October 2007, the European Parliament called on the EU Member States to refrain from expulsions of Iranian asylum-seekers, including those persecuted on the basis of their sexual orientation, and called on Greece not to return Mohammad Hassan Talebi, Mohammad Hossein Jaafari and Vahid Shokoohi Nia to Iran.

Majed Albughbish,

Raisan Sawari,

Ghassem Salamat,

Mohammad Jaab Pour,

Abdulamir Farjallah Jaab,

Alireza Asakreh,

Khalaf Derhab Khudayrawi,

Alireza Asakreh,

Malek Banitamim,

Ali Matouri Zadeh

On 14 February 2007, the Iranian authorities executed three men in the Southern province of Khuzistan: Majed Albughbish, Raisan Sawari, and Ghassem Salamat. Mohammad Jaab Pour, Abdulamir Farjallah Jaab, Alireza Asakreh and Khalaf Derhab Khudayrawi were executed on 24 January 2007 and Alireza Asakreh, Malek Banitamim and Ali Matouri Zadeh were executed on 19 December 2006.

On 7 March 2007, the European parliament strongly condemned these acts.

Kyrgyz Republic

Ramazan Dyryldaev

The Office of the Kyrgyz Committee for Human Rights (KCHR) was burnt out while its Chairman was attacked on 12 and 13 September.

A letter of concern was sent on 2 October 2007

Alisher Saipov

Kyrgyz journalist of Uzbek origin. He was shot to death on 24 October 2007 in the Kyrgyz city of Osh.

A letter of concern was sent on 31 October 2007.

Lebanon

Rafik Hariri

Former Lebanese Prime Minister assassinated.

In its resolution adopted on 12 July 2007, the European Parliament welcomed the UN Security Council resolution setting up the international tribunal to try those responsible for the assassination of Rafik Hariri.

Libya

Kristiana Vulcheva,

Nasya Nenova,

Valentina Siropulo,

Valya Chervenyashka,

Snezhana Dimitrova,

Ashraf al-Haiui

Five Bulgarian nurses and a Palestinian doctor sentenced to death by the Libyan Criminal Court of 19 December 2006 who spent eight years in prison.

They were released in July 2007 and received in plenary in the EP (Strasbourg) on November 2007.

In its resolution adopted on 18 January 2007, the European Parliament condemned the verdict of the Libyan Criminal Court.

 

Mexico

Hester Van Nierop,

Brenda Susana Margaret Searle

Two Dutch citizens victims of "feminicide" in 1998 and 2001.

In its resolution adopted on 11 October 2007, the European Parliament stated that the convicted perpetrators were sentenced to 33 and 39 years imprisonment respectively on 26 February 2007. The sentence is the subject of a pending appeal.

 

Morocco

El Ghalia Djimi

 

A human rights defender and the Vice-President of the ASVDH (Association Sahraouie des Victimes des Violations Graves des Droits Humains Commises par l`Etat Marocain). She was limited in her right to free movement and freedom of expression.

Ms. Djimi was invited to the European Parliament in April 2007.

A letter of concern was sent on 13 November 2007.

Brahim Sabbar,

Ahmed Sbai,

Mohamed Tahlil

These members of the ASVDH (Association Sahraouie des Victimes des Violations Graves des Droits Humains Commises par l`Etat Marocain) were imprisoned.

A letter of concern was sent on 13 November 2007.

Occupied Palestinian Territories

Alan Johnston

BBC journalist who was abducted at gunpoint on 12 March 2007 while returning home in Gaza City.

 

In its resolution adopted on 26 April 2007, the European Parliament called for Mr Johnston to be immediately and unconditionally released unharmed and returned to safety.

In its resolution adopted on 12 July 2007 on the Middle East, the European Parliament welcomed the release of the BBC journalist.

Gilad Shalit

Israeli corporal imprisoned.

In its resolution adopted on 12 July 2007, the European Parliament stressed that a series of confidence-building measures should be taken by both Israelis and Palestinians including the immediate release of all imprisoned Palestinian former ministers, legislators and mayors and the Israeli caporal Gilad Shalit.

Eldad Regev

Ehud Goldwasser

Two abducted Israeli soldiers.

In its resolution adopted on 12 July 2007, the European Parliament called for a sign of life from these two soldiers to be given by their kidnappers and called for their immediate release.

Rami Khader Ayyad

Owner of a Christian library murdered on 7 October 2007.

In its resolution adopted on 15 November 2007 on Christian communities, the European Parliament deplored this murder.

Pakistan

Benazir Bhutto

 

Leader of the Pakistan Peoples Party (PPP), assassinated on 27 December 2007.

In its resolution adopted on 15 November 2007, the European Parliament:

- raised concerns about the arrest of more than 3 000 citizens, including leaders of political parties, lawyers, journalists, human rights activists and representatives of civil society. The Parliament demanded that the house arrest of Benazir Bhutto, leader of the PPP, of Asma Jahangir, Chair of the independent Human Rights Commission and UN special rapporteur on freedom of religion or belief, and of I.A. Rehman, the founder of that organisation, be put to an immediate end. The Parliament was alarmed that a detention order remained in place against Hina Jilani, the UN Special Representative of the Secretary General on Human Rights Defenders.

- demanded that judicial independence be restored by reinstating the judiciary, demanded the immediate release of all representatives of the ban associations who have been arrested after peaceful street protests and denounced in particular the unlawful house arrest of Chief Justice Chaudhry (already raised in its resolution of 12 July 2007) and the imprisonment of Aitzaz Ahsan, President of the Supreme Court Bar Association.

Asma Jahangir

 

Chair of the independent Human Rights Commission and UN special rapporteur on freedom of religion or belief, was placed under house arrest. (According to information received, she is no longer under house arrest.)

Hina Jilani

UN Special Representative of the Secretary General on Human Rights Defenders. A detention order was issued against her. (According to information received, this detention order has been dropped in the meantime.)

I.A. Rehman

Founder of the independent human rights commission was placed under house arrest.

Iftikhar Mohammad Chaudhry

Chief of Justice. He was placed under house arrest.

Aitzaz Ahsan

President of the Supreme Court Bar Association. He was imprisoned.

Arif Khan

Protestant Bishop. He was assassinated with his wife on 29 August 2007.

In its resolution adopted on 15 November 2007 on Christian communities, the European Parliament raised concerns at the recent violent events in Pakistan.

Philippines

Giancarlo Bossi

This Catholic priest was kidnapped.

In its resolution adopted on 15 November 2007 on Christian communities, the European Parliament deplored this kidnapping.

Ms Siche Bustamante-Gandinao

A dedicated human rights activist who was killed just days after testifying to the UN Special Rapporteur on extrajudicial, summary or arbitrary executions.

In its resolution adopted on 26 April 2007, the European Parliament condemned in the strongest terms this murder and raised concerns about the lack of any police investigation concerning this important case.

Russia

Galina Kozlova

Member of the board of the Mari national organisation Mari Ušem, editor of the literary magazine Ontšõko and wife of Vladimir Kozlov, chair of the Mari Council. She was brutally attacked on 25 January and suffered head injuries resulting in concussion and severe headaches, dizziness and eyesight problems.

In its resolution adopted on 15 March 2007, the European Parliament:

- strongly condemned the attack on Galina Kozlova, which has so far not led to any convictions or even arrests, and the continuing harassment of, and assaults on, activists, leading cultural figures and independent journalists in Mari El,

- called on the federal and local authorities to bring the perpetrators of these acts to justice and ensure respect for freedom of expression,

- called on the Commission to raise the issue of Finno-Ugric minorities in Russia, and concerns regarding the situation in Mari El, during the regular EU-Russia human rights dialogue and at the forthcoming EU-Russia Summit.

Mikhail Khodorkovsky

The Swiss Federal Tribunal decided on 13 August 2007 that his prosecution and that of Mr Yukos by the Russian authorities was illegal and politically motivated.

In its resolutions adopted on 10 May and 14 November 2007, the European Parliament, expressed concerns over democracy and human rights in Russia, over the independence of the judiciary, as exemplified by the Yukos case, over increased control of the media, over the inability of the Russian police and judicial authorities to find those responsible for murders of journalists and over repressive measures taken against the opposition.

Gari Kimovič Kasparov,

Maria Gaidar,

Stephan Stuchlik

 

Following a march on 14 April 2007, leaders of the United Front Civic Front, former world chess champion Gari Kimovič Kasparov and Maria Gaidar, the daughter of Russia's first post-Soviet reformist prime minister were detained. Many journalists, including ARD (German Television) correspondent Stephan Stuchlik, who tried to capture the events and disseminate them to the West, were also beaten and arrested.

On 15 April 2007 another protest, albeit far smaller, organised by the same grouping, was broken up in a similar way in St Petersburg. Gari Kimovič Kasparov was detained before the protest began. Some demonstrators were arrested whilst en route to the event.

In its resolution adopted on 26 April 2007, the European Parliament:

- strongly condemned the use of excessive force by the Russian anti-riot police during last weekend's peaceful demonstrations in Moscow and St Petersburg,

- called on the Russian authorities to comply with their international obligations and to respect freedom of expression and freedom of assembly,

- called on the Council of Europe to investigate the human rights violations that took place at these peaceful demonstrations.

Gari Kimovič Kasparov was received in plenary at the European Parliament in May 2007.

 

Rwanda

Idesbald Byabuze Katabaruka

Professor and human rights defender. He was detained in a prison in Kigali.

A letter of concern was sent on 10 April 2007.

Saudi Arabia

A 19-year-old woman, known as 'the Qatif '

She was sentenced to 90 lashes following an incident in which she was alone in a car talking with a man who was not a close relative when she was attacked and gang-raped. The General Court of Qatif (Saudi Arabia) reviewed the sentence in November 2007 and condemned her to six months in prison and 200 lashes.

In its resolution adopted on 13 December 2007, the European Parliament:

- deplored the decision taken by the General Court of Qatif to punish the rape victim,

- called on the Saudi Arabian authorities to quash the sentence and drop all charges against the victim of the rape,

- insisted that the Saudi Arabian Government take further steps aimed at lifting restrictions on women's rights.

Abdul Rahman Al-Lahem

The Qatif girl's lawyer. He was banned from the courtroom and from any future representation of his client after attempts to take legal action against the Ministry of Justice for failing to provide him with a copy of the verdict concerning his client so that he could prepare an appeal.

He faced a disciplinary hearing at the Ministry of Justice, where sanctions can include suspension for three years and disbarment.

Fatima and Mansour Al-Timani

Mr Al-Lahem also defended the case of this couple, parents of two children, who were forcibly divorced in July 2007 on the request of the wife's brother, based on the argument that Fatima's tribal lineage was superior to that of her husband. Both were incarcerated for prolonged periods (months), together with their children for refusing to accept the divorce. Since then Fatima has been obliged to live in a shelter because she refuses to return to her family.

Rizana Nafeek

A Sri Lankan domestic worker who was sentenced to capital punishment in June 2007 for the death of an infant in her custody when she was only 17 years old.

Siti Tarwiyah Slamet,

Susmiyati Abdul Fulan

Indonesian domestic workers who were beaten to death by their employing family in August 2007 while two others were critically wounded.

Ahmadiyya Muslim Jamaat

He is suffering discrimination for his religious beliefs.

A letter requesting more information was sent on 23 January 2007.

Somalia

Isse Abdi Isse

Human rights defender. He was shot dead on 14 March 2007 in a hotel in Mogadishu.

A letter of concern was sent on 9 May 2007

Sudan

Sadia Idriss Fadul

 

A criminal court in the Managil province, Gazira state, central Sudan, headed by Judge Hatim Abdurrahman Mohamed Hasan, sentenced Sadia Idriss Fadul (a 22-year-old female from the Fur ethnic group, Darfur) and Amouna Abdallah Daldoum (a 23-year-old female of the Tama ethnic group, Darfur) on 13 February 2007 and 6 March 2007 respectively to death by stoning for having committed adultery.

According to a letter sent by the Embassy of the Republic of the Sudan in Brussels, the death sentences were quashed.

In its resolution adopted on 24 May 2007, the European Parliament:

- welcomed the quashing of the death sentences – if indeed they are confirmed by the court itself – and calls on the Sudanese Government to guarantee the physical and psychological integrity of Sadia Idriss Fadul and Amouna Abdallah Daldoum,

- called on the Sudanese Government to repeal the death sentences against, and guarantee the physical and psychological integrity of, Abdelrhman Zakaria Mohamed and Ahmed Abdullah Suleiman.

Amouna Abdallah Daldoum

Abdelrhman Zakaria Mohamed

On 3 May 2007 the criminal court of Nyala in south Darfur sentenced them, both males aged 16, to death for hanging on murder, causing injury intentionally and robbery.

Ahmed Abdullah Suleiman

 

Syria

 

Michel Kilo

Mahmoud Issa

Michel Kilo, a militant pro-democracy writer who was arrested on 14 May 2006, mainly because of his position on the Beirut-Damascus Declaration and sentenced with Mahamoud Issa on 13 May 2007 to a three-year prison term.

In its resolution adopted on 24 May 2007, the European Parliament:

- expressed its concern at the restrictions imposed on, and the charges made against, Mahmoud Issa, Fayek El Mir, Aref Dalila, Kamal al-Labwani, Anwar Al Bunni, Michel Kilo, Suleiman Al-Shamar and Khalil Hussein for exercising their democratic rights and engaging in peaceful activities,

- urged the relevant Syrian bodies to reverse the abovementioned judgments, drop the charges still pending in the Military Court of Damascus and release all the above-mentioned prisoners of conscience and political prisoners.

 

Suleiman Al-Shamar and Khalil Hussein

Suleiman Al-Shamar, leading member of the Democratic National Community, and Khalil Hussein, President of the Public Relations Office at the Kurd Future Trend, were sentenced to ten years" imprisonment for "weakening the national ethic" and "conspiring with a foreign country".

Fayek El Mir and Aref Dalila

These members of various human rights organisations in Syria have been detained in solitary confinement for six years now.

Kamal al-Labwani

Syrian security forces arrested this physician and co-founder of the Democratic Liberal Gathering, on 8 November 2005 upon his return from a trip to Europe, the United States and Egypt. He was sentenced to 12 years' imprisonment with hard labour on politically motivated charges.

Anwar Al Bunni

A founding member of the Syrian Human Rights Organisation and a lawyer specialising in human rights issues, who was arrested on the streets of Damascus in 2006 when he was on the verge of taking up a post as the director of a human rights centre financed by the European Union. He was sentenced to five years' imprisonment for "spreading false information harmful to the state".

A letter of concern was sent on 15 February 2007.

Moldova (Transnistria)

Tudor Popa

Andrei Ivantoc

They were subjected to degrading treatment and prohibited from returning to their homes.

 

In its resolution adopted on 12 July 2007, the European Parliament:

- welcomed the release of Andrei Ivanţoc and Tudor Popa, but deplored the fact that their release by the separatist regime of Tiraspol was declared as resulting from the expiry of their term of imprisonment, and not due to the implementation of the decision of the ECHR,

- condemned the fact that Andrei Ivanţoc was subjected to violence and attacks on his human dignity upon his release, as film footage taken by witnesses to his release testifies.

Members of the Llascu Group

They were arrested and detained on charges of terrorism. This represented an illegal act of the Transnistrian separatist regime and did not meet international standards.

In its resolution adopted on 12 July 2007, the European Parliament strongly deplored the lack of respect for human rights and human dignity in Transnistria, as reflected by the trial and detention of the Ilaşcu Group, and called for the immediate and full implementation of the judgment of the ECHR of 8 July 2004 in the case of Ilaşcu.

Valentin Besleag

A mayoral candidate in legitimate local elections in Corjova arrested on 2 June 2007.

In its resolution adopted on 12 July 2007, the European Parliament demanded the cessation of deprivation of freedom of persons for political activity; in this respect condemned the arrest on 2 June 2007 and subsequent treatment of Valentin Besleag.

Tunisia

Maître Mohamed Abbou

A lawyer and human rights defender. He was detained for publishing articles critical towards the Tunisian government.

A letter of concern was sent on 15 February 2007.

Ousama Abbadi,

Mohammed Amine Jaziri,

Ramzi el Aifi,,

Oualid Layouni,

Mahdi Ben Elhaj,

Ziad Fakraoui

They were tortured to stop them from continuing their hunger strike while in detention.

Two letters of concern were sent on 25 February 2007 to the Tunisian authorities.

Omar Mestiri

A journalist for the on-line Newspaper Kalima. He was wrongly accused of defamation. This also led to the authorities closing the on-line Newspaper.

A letter of concern was sent on 26 July 2007 to the Tunisian authorities.

Maître Raouf Ayadi

A renowned human rights defender. He was assaulted by the Police as he prepared to represent a group of young people indicted on terrorism charges before the tribunal of first instance of Tunis.

A letter of concern was sent on 26 July 2007 to the Tunisian authorities.

Turkey

Andrea Santoro

Father Andrea Santoro was a Catholic priest who was murdered in the Santa Maria Church in Trabzon, Turkey, where he served as a member of the Catholic church's Fidei donum missionary program.

In its resolution adopted on 24 October 2007, the European Parliament:

- strongly condemned the murders of Hrant Dink, of the Christian priest Andrea Santoro, and of three Christians in Malatya,

- deplored the fact that a number of people are still being prosecuted under Article 301 of the Penal Code,

- strongly condemned the recent conviction of Saris Seropyan and Arat Dink under this article and urged the government and the newly elected parliament to make sure that all provisions of the Penal Code allowing for arbitrary restrictions on the expression of non-violent opinions are removed and that freedom of expression and freedom of the press are guaranteed.

Hrant Dink

A Turkish-Armenian editor, journalist and columnist. As the editor-in-chief of the bilingual Turkish-Armenian newspaper Agos (Ակօս), he was a prominent member of the Armenian minority in Turkey.

He was assassinated in Istanbul in January 2007.

Saris Seropyan

The Turkish-Armenian journalists Saris Seropyan and Arat Dink (son of assassinated Turkish-Armenian journalist Hrant Dink) were given a one year suspended sentence for violation of article 301 of the Turkish Penal Code: 'insulting Turkishness'.

Arat Dink

Tilmann Geske,

Necati Aydin,

Ugur Yuksel

Three Christians murdered during the attacks on the Christians publishing house Zirve on 18 April 2007.

In its resolution adopted on 15 November 2007, the European Parliament noted that it was horrified by theses attacks and recalled its resolution of 24 October 2007 on EU-Turkey relations and its strong condemnation of the murders of Hrant Dink and the Catholic priest Andrea Santoro.

United States of America

 

Abu Omar

This Egyptian cleric had been granted asylum in Italy, was abducted in Milan on 17 February 2003, transferred from Milan to the NATO military base of Avano by car, and then flown, via the NATO military base of Ramstein in Germany, to Egypt, where he was held incommunicado and tortured.

In its resolution adopted on 14 February 2007 on the alleged use of European countries by the CIA for the transportation and illegal detention of prisoners, the European Parliament condemned extraordinary renditions.

Abou Elkassim Britel

This Italian citizen was arrested in Pakistan in March 2002 by the Pakistani police and interrogated by US Pakistani officials, and subsequently rendered to the Moroccan authorities and imprisoned in the detention facility "Temara".

Bisher Al-Rawi,

Jamil El-Banna

Bisher Al-Rawi, an Iraqi citizen, and Jamil El-Banna, a Jordanian citizen, both residents in the United Kingdom, were arrested by Gambian authorities in Gambia in November 2002, turned over to US agents, and flown to Afghanistan and then to Guantanamo where they remain detained in the absence of a trial or any form of judicial assistance.

Binyam Mohammed

This Ethiopian citizen and resident in the United Kingdom was held in at least two secret detention facilities, in addition to military prisons.

Martin Mubanga

This UK citizen was arrested in Zambia in 2002 and subsequently flown to Guantanamo where he was detained and tortured for four years without trial or any form of judicial assistance and then released without charge.

Khaled El-Masri

 

This German citizen was abducted on 31 December 2003 (in the Former Yugoslav Republic of Macedonia), illegally held in Skopje until January 2004 and transported to Afghanistan where he was held until May 2004 and subjected to degrading and inhuman treatment.

Maher Arar

This Canadian Citizen was detained in the US and eventually deported to Syria under the US policy of extraordinary renditions. He claimed that he was subjected to torture while in Syrian detention.

Ahmed Agiza,

Mahammed El-Zari

Egyptian citizens, who were seeking asylum in Sweden, were expelled in December 2001.

They were deported to Egypt, outside the rule of law, and were subjected to degrading treatment by US officials.

Murat Kurnaz

This Turkish citizen resident in Germany was arrested in Pakistan in November 2001, transferred to the US units across the border in Afghanistan by the Pakistani police on no legal basis and with no judicial assistance, and finally flown to Guantanamo at the end of January 2002, whence he was released on 24 August 2006 without charge, having been tortured in all locations where he had been led.

Mohammed Zammar

This German citizen was arrested without formal charge on 8 December 2001 at the Casablanca airport in Morocco and tortured in Morocco and Syria.

Abdel-Halim Khafagy

This Egyptian citizen and long-term resident in Germany was probably arrested in Bosnia and Herzegovina in September 2001 on suspicion of being a terrorist and abducted to a prison on a US 'Eagle Base' military base in Tuzla where he was severely mistreated and detained under inhumane conditions.

Masaad Omer Behari

This Sudanese citizen and resident in Austria since 1989 was abducted at Amman airport on 12 January 2003 on his way back to Vienna from Sudan. He was later illegally secretly detained in a prison close to Amman in the absence of a trial or legal assistance. He was tortured and ill-treated there until 8 April 2003, when he was released without charge.

Gamal Menshawi

This Egyptian citizen and resident in Austria was arrested on his way to Mecca at Amman airport in February 2003, and later brought to Egypt where he was secretly detained until 2005 in the absence of a trial or legal assistance.

Abdurahman Khadr

He was allegedly transported from Guantanamo to Tuzla in Bosnia and Herzegovina on 6 November 2003.

Mustafa Setmariam Nasarwho

This Spanish citizen was abducted in Syria in October 2005 and rendered to US agents.

The European Parliament called on the Spanish authorities to take all necessary steps to allow him to face a fair trial before competent judicial authorities.

Kenneth Foster

He was sentenced to death without committing or assisting in any murder.

A letter of concern was sent on 27 August 2007.

Uzbekistan

Norboi Kholzhigitov,

Khayatulla Kholzhigitov,

Sattor Izraev,

Khabibulla Akpulatov,

Nasim Isakov,

Azam Formonov,

Alisher Karamatov,

Yadgar Turlibekov,

Jamshid Karimov,

Dilmurod Muhiddinov,

Mutabar Tadzhibaeva,

Saidjahon Zainabitdinov,

Ihtiyor Hamroev,

The family of Ahmadjan Madmarov,

Ihtiyor Hamroev

These human rights defenders are detained in prison or psychiatric hospitals, sometimes subjected to torture and ill-treatment.

Letter of concern were sent on 15 January, on May 15 2007, and on 3 July 2007.

In its resolution of 15 November 2007, the European Parliament called upon the Uzbek authorities:

- to release these human rights defenders.

Mihra Rittmann

The Ministry of Justice in Uzbekistan refused to officially recognize this Human Rights Watch Office's Associate.

A letter of concern was sent on 03 July 2007.

In its resolution of 15 November 2007, the European Parliament called upon the Uzbek authorities to:

- officially recognize the Human Rights Watch office.

Elena Urlaeva

Chairwoman of the Human Rights Alliance of Uzbekistan. She reportedly suffered continuous harassment and was physically attacked.

A letter of concern was sent on 15 January 2007.

Umida Niazova

Translator at the office of Human Rights Watch in Tashkent. She was sentenced to seven years of probation.

-An appeal for dropping all charges against her was sent on 15 January 2007

- A further letter of concern was sent on 19 April 2007 calling for the release of Unida Niazova, and 15 May 2007.

- Her sentence was commuted to seven years imprisonment.

Ikhtior Khamroev

University student detained since August 2006. He was subjected to physical attacks and there were concerns surrounding the fairness of his trial.

The Parliamentary Delegation to Uzbekistan wrote a letter to Commissioner Ferrero-Waldner requesting her to bring Ikhtior's case to the attention of the Uzbek authorities.

Vietnam

Thich Huyen Quang,

Thich Quang Do

The Patriarch of the Unified Buddhist Church of Vietnam, Thich Huyen Quang (87 years old), and his deputy, Thich Quang Do (79 years old), winner of the 2006 Rafto Prize for human rights work have been imprisoned without trial in their monastery since 1982 for the sole reason of being ardent supporters of religious freedom, human rights and democracy.

In its resolution adopted on 12 July 2007, the European Parliament called for the immediate and unconditional release of all individuals imprisoned for the sole reason of having peacefully and legitimately exercised their right to freedom of opinion, freedom of expression, freedom of the press and freedom of religion.

Nguyen Van Ly,

Nguyen Van Dai,

Le Thi Cong Nhan

Vietnam continues to hold trials with no respect for the presumption of innocence, the rights of the defendant or the independence of judges, as shown by the trials of the Catholic priest Nguyen Van Ly (30 March 2007), and of the lawyers Nguyen Van Dai and Le Thi Cong Nhan (11 May 2007).

Nguyen Phong,

Nguyen Binh Thanh,

Tran Quoc Hien,

Le Nguyen Sang,

Nguyen Bac Truyen,

Huynh Nguyen Dao,

Duong Thi Tron,

Le Van Soc,

Nguyen Van Thuy,

Nguyen Van Tho,

Thich Huyen Quang

Thich Quang Do

Bui Thi Kim Thanh

These people were sentenced to several years in prison, which constitutes a violation of their human rights:

Catholic priest Nguyen Van Ly (sentenced to eight years' imprisonment), Nguyen Phong (six years), Nguyen Binh Thanh (five years), the lawyer Nguyen Van Dai (five years) (all members of the pro-democracy and reform group Bloc 8406) and the lawyer Le Thi Cong Nhan, spokeswoman for the Progression Party, (four years), Tran Quoc Hien, representative of the Workers-Farmers Organisation, (five years), Le Nguyen Sang, leader of the People's Democratic Party (PDP), (five years), Nguyen Bac Truyen (four years), Huynh Nguyen Dao (three years), the Hoa Hao Buddhists Duong Thi Tron (six years), Le Van Soc (six years) and Nguyen Van Thuy (five years), Nguyen Van Tho (four years), Thich Huyen Quang, Patriarch of the Unified Buddhist Church of Vietnam, Thich Quang Do and Bui Thi Kim Thanh.

Zimbabwe

Gift Tandare

This opposition activist was shot. His body was snatched and secretly buried without his family's knowledge.

In its resolution adopted on 26 April 2007, the European Parliament strongly condemned the Mugabe dictatorship for its relentless oppression of the Zimbabwean people, opposition parties and civil society groups and its destruction of the Zimbabwean economy, which has deepened the misery of millions of Zimbabweans.

Itai Manyeruke

He died a day after being severely beaten up by the police.

Edmore Chikomba

He deceased on 30 March 2007.

Morgan Tsvangirai

Chairman of the Movement for Democratic Change (MDC) and opposition leader. He was arrested on 28 March 2007 and subject to brutal treatment by the police forces.

Ian Makone

This opposition activist, special adviser to Morgan Tsvangirai, was put in detention.

Nelson Chamisa

He was attacked on his way to Harare airport, where he was to take a flight to attend the meetings of the Joint Parliamentary Assembly (ACP-EU JPA).

Nelson Chamisa,

Grace Kwinjeh,

Lovemore Mdhuku,

William Bango,

Sekai Holland,

Tendai Biti,

Arthur Mutambara

These opposition leaders were arrested and subjected to brutal treatment by the police forces and prohibited to seek medical treatment outside Zimbabwe.

Raymond Majongwe

The human rights defender, Secretary General of the Progressive Teachers' Union of Zimbabwe (PTUZ) and his wife Loice Majongwe were harassed on 1 February 2007 by police officers in Harare

A letter of concern was sent on 21 February 2007.

B) UPDATES OF CASES RAISED BY THE EUROPEAN PARLIAMENT IN THE PREVIOUS ANNUAL REPORT BETWEEN APRIL 2006 AND MARCH 2007

NAME

BACKGROUND

ACTIONS TAKEN BY THE EUROPEAN PARLIAMENT

UPDATE ON 2007

BANGLADESH

Salah Uddin Shoaib Choudhury

Journalist and director of the newspaper "Weekly Blitz", which promotes dialogue among the religions and for the recognition of Israel. He was arrested on 29 November 2003 and released 17 months later. Nevertheless he is still in danger of being sentenced to death at his trial for sedition, which was due to open on 13 November 2006.

In its resolution of 15 November 2006, the European Parliament called for the review of his trial and for his release. The charges against him are contrary to all standards of international law and to all conventions on violations of press freedom. The resolution was also deploring recent acts of violence and strongly condemned the physical attacks on journalists, NGO staff, trade unionists and others. The resolution also expressed disapproval regardig the violence related to the forthcoming general elections and the transition.

Since his release from prison he was called to appear before the authorities for 36 times in the 31 months. Every time he risks potential re-incarceration. He was awarded the Monaco Media Forum Prize 2007.

BULGARIA

Michael Shields

An 18 years-old British citizen, subjected to an unfair trial and sent to prison in Bulgaria, in spite of the fact that another person confessed to the crime in question.

A letter of concern was sent on 13 June 2006.

 

Bulgaria’s president Georgi Parvanov declared he would not pardon him but also that the case can be reopened in Bulgaria if “sufficient new evidence” are presented.

ECUADOR

Mirek Krygier

Polish citizen, imprisoned.

A letter of concern was sent on 15 November 2006.

No information available.

IRAN

Keyvan Ansari

Prisoner of conscience.

In a resolution adopted on 15 November 2006, the European Parliament raised concerns regarding various human rights violations in Iran, including the ill-treatment of political prisoners, the prosecution of juvenile offenders, also concerning the issue of minority rights, freedom of religion and of the press, and women's rights. In the resolution, the Iranian authorities were called on to unconditionally release all prisoners of conscience; these five persons were explicitly mentioned.

Dr Keyvan Ansari went on hunger strike on 14 July in protest at their continuing detention. On September 2007 he was sentenced to 3 years and six months imprisonment on charges of threatening National Security.

Keyvan Rafii

Prisoner of conscience.

The hearing of the case of Keyvan Rafi’i, now held in prison was postponed for a fourth time on 29 July. On 20 May, his father, sister and brother had been taken to an Intelligence Ministry facility in Tehran. They were released at around 10pm after lengthy interrogation.

Kheirollah Derakhshandi

Prisoner of conscience.

 

Kheyrollah Derakhshandi, held in prison, was severely beaten in March 2007, leaving him with persistent pain in his back and left arm. He is being denied medical care. His 75-year-old father, Mojtaba Derakhshandi, was summoned to appear in court for giving an interview to a news agency about his son’s medical condition. He was later released on bail and warned not to speak to the press.

Abolfazl Jahandar

Prisoner of conscience.

Abdolfazl Jahandar went on hunger strike on 14 July in protest at their continuing detention. He is said to be protesting at the prison officials’ refusal to transfer him to the section for political prisoners. He is also in poor health.

Koroush Zaim

Prisoner of conscience.

 

He is out of prison, residing in Iran.

Farshid Yadollahi

Lawyers, imprisoned while defending Sufis in Qom.

In its resolution of 15 November 2006, the European Parliament also addressed the freedom of religion and expressed concerns about the arrests of these persons.

They are out of prison but they still face legal problems with the authorities.

Omid Behrouzi

Ayatollah Sayad Hossein,

Kazemeyni Boroujerdi

He was advocating for years that politics and religion should be separated. He was arrested reportedly with more than 400 of his followers.

In its resolution of 16 November 2006, the European Parliament expressed concern for his arrest.

He is still imprisoned, serving a 15 year sentence.

Motjaba Saminejad

Imprisoned journalist/ webblogger (reporters without borders).

In its resolution of 15 November 2006, the European Parliament called for the release of all imprisoned journalists and webbloggers.

Out of prison, residing in Iran.

Ahmad Raza Shiri

Imprisoned journalist/ webblogger.

Out of prison on suspended sentence.

Arash Sigarchi

Imprisoned journalist/ webblogger.

Out of prison, residing in the US.

Manoucher Mohammadi

Student activist, imprisoned.

The European Parliament called for his release, requesting that students should not be barred from higher education due to their peaceful political activities.

Out of prison, residing in the US.

Mausavi Khoini

 Human rights defender.

A letter of concern was sent on 20 October 2006.

Still in detention.

Kobra Rahmanpoor

Convicted in January 2002 and is still uncertain about when the sentence is to be executed, if at all.

A letter of concern was sent on 13 July 2006 regarding their case.

Judiciary suspended her execution sentence (she was convicted of murdering her mother in law).

Nazanin Mahabad Fatehi

Convicted in March 2005 for killing one of the three men, who tried to rape her and her cousin.

She was released on 15 January 2007, after the court of appeal declared her innocence. However, she still has to pay compensation of € 25.000.

Fatemeh Hagigat Prozheh

 A 35 year old woman who is convicted of killing her temporary husband (Seegheh in Islam). She has alleged that her husband, a drug addict, attempted to rape her 15 year old daughter from a previous marriage.

Fatemeh’s death sentence was confirmed.

Delara Darabi

She broke into a house with her partner, allegedly killed the woman, whose house she and her partner broke into. She denied the crime but she is still imprisoned, on death row. On 20 January she attempted suicide in her cell. She was a minor (17 years old) when she committed the crimes in question.

Her death sentence has been confirmed by the Iranian Supreme Court and her execution may be imminent. Her attorney is intending to appeal the verdict. In January 2007, Delara attempted suicide Delara's physical and emotional health is still unstable.

Sa'id Masouri

Sentenced to death and awaiting execution, she has been held in solitary confinement in Section 209 of Evin Prison since late 2004.

With regards to their case a letter of concern was sent on 17 May 2006.

No further information received.

Khaled Hardiani

Sentenced to death and on death row, involved in hijacking a plane in 2001.

Pardoned after being convicted of endangering national security (in relation to the hijacking plot).

Farhang Pour Mansouri

Sentenced to death and on death row, involved in hijacking a plane in 2001.

No further information received.

Shahram Pour Masori

Sentenced to death as a minor and on death row, involved in hijacking a plane in 2001.

No further information received.

ISRAEL

Ziyad Hmeidan

Student and human rights defender, detained by Israeli authorities without charges or trial since 23 May 2005.

A letter of concern was sent on 20 July 2006.

He was released on 18 March 2007.

NORTH KOREA

Son Jong Nam

He is a Christian believer. He was reportedly tortured by the National Security Agency, and was then sentenced to death for alleged treason without a trial and without procedural safeguards required under international human rights law.

In a resolution adopted on 15 June 2006, the European Parliament urged the government of the DPRK to provide information on his case and not to proceed with his execution

No further information received.

RUSSIA

Mikhael Khodorkovsky

Russian citizen, successful businessman and philanthropist, convicted after an unfair trial and subjected to difficult prison conditions; detained in a prison in Siberia.

With regards to their case, a letter of concern was sent on 22 November 2006.

On February 5, 2007, the Kremlin brought additional charges against him to ensure that he would not be released from prison in October 2007, when he would have been eligible for parole after having served half of his original sentence.

Platon Lebedev

Russian citizen convicted after an unfair trial and subjected to difficult prison conditions. Suffers from serious health problems.

Lebedev is currently serving his sentence in a remote area of Siberia.

Anna Politkovskaya

Journalist, murdered on 7 October 2006. A highly respected investigative reporter, known as the symbol of honest journalism in Russia, she was awarded many prizes, among others the Prize Olof Palme. She courageously stood up defending human life and dignity. She exposed and objectively reported on various forms of crimes against humanity, especially in Chechnya.

In its resolution of October 2006, the European Parliament paid tribute to her work and merits. The European Parliament called on the Russian authorities to conduct an independent and efficient investigation to find and punish those responsible for this cowardly crime. The President of the Parliament also expressed his concerns regarding the issue in a letter of concern. In November 2006, a hearing took place on the Subcommittee on Human Rights on Human rights defenders in Russia. At the EU-Russia Summit, the European Union insisted that Russia must respect human rights in every field of the EU-Russia cooperation.

The European Parliament nominated her posthumously for the 2007 Sakharov Prize.

The room for press conferences in Brussels was named after her.

SYRIA

Anwar al Bunni

Following an unfair trial that appeared to be politically driven, Anwar al-Bunni was sentenced by Damascus Criminal Court on 24 April 2007 to a five-year prison term on charge of “spreading false information harmful to the state”. He is serving his sentence in a mixed ward with criminal prisoners in ‘Adra prison.

In its resolution of 15 June 2006, the European Parliament urged Syrian authorities to reconsider all cases of political prisoners and to release immediately all prisoners of conscience. The Parliament also requested that all detained or imprisoned persons be given prompt, regular and unrestricted access to their lawyers, doctors and families. The European Parliament pointed out that respect for human rights constitutes a vital component of any future EU-Syria Association Agreement and called on Syria to respect its commitments within the framework of the Barcelona Process and along the lines of the European Neighbourhood Policy. In May 2006 several civil society activists were arrested and tortured because of signing a petition for improving the Syrian-Lebanese relations in view of the UN Security Council Resolution n° 1680. There were also some of these persons among those arrested.

Following his conviction Anwar al-Bunni was also brought to trial before Damascus Military Court on charges of “slandering a public administration”, Article 376 of the Syrian Penal Code. His new charge appears to be related to a memo he wrote and presented months ago as part of his defence and in which he criticised the Syrian Minister of Social Affairs and Labour as well as the Syrian Prisoners’ Association.  The memo was found in his cell at prison during prison guards’ inspection. Anwar al-Bunni’s next military trial session is on 7 February 2008.

Michel Kilo

Writer, released on 19 October 2006, but he was brought before the Criminal Court in Damascus again on 31 October 2006 to face new charges.

His trial was postponed, for the second time, to 19 February 2007. He was sentenced on 13 May 2007 to three years in prison for "undermining national sentiment".

Kamal Al-Labwani

On 10 May 2007 Damascus Criminal Court sentenced him to 12 years imprisonment following an unfair trial. The charge relates to Kamal al-Labwani’s visit to Europe and the USA in 2005 where he met human rights organisations and government officials and called for a process of peaceful democratic reform in Syria.

Kamal al-Labwani is serving his sentence in ‘Adra prison in mixed ward with criminal prisoners. He may face additional prison terms of between three and five years. This measure against Kamal al-Labwani appears to be based on his criticism of the Syrian government in a document he wrote and presented in his defence at the final trial session on 10 May 2007.

Mahmoud Issa

Civil society activist. Mahmoud 'Issa's charges relate to his involvement in Beirut-Damascus Declaration, a petition signed by some 300 Syrian and Lebanese nationals calling for the normalization of relations between their two countries.

On 13 May 2007 Mahmoud ‘Issa was found guilty of “weakening nationalist sentiment” and was sentenced to three years imprisonment. He is kept in a mixed ward with criminal prisoners. It is alleged that charges against him have no legal basis.  

Professor Suleiman Shummar

Civil society activist, detained for signing the above-mentioned petition.

Suleiman Shummar was sentenced in absentia to ten years in jail on charges of “weakening nationalist sentiment” and "exposing Syria to hostile acts".

Muhammad Mahfud

Civil society activist, detained for signing the above-mentioned petition.

Muhammad Mahfud was released on bail of 1,000 Syrian Lira (US $20) from ‘Adra prison on 25 September 2006. All charges against him were dropped.

Mahmoud Meri'i

Civil society activist, detained for signing the above-mentioned petition.

Mahmoud Meri’i was freed on 17 July 2006, on payment of 1,000 Syrian Lira (US$20) bail.

Yasser Melhem

Civil society activist, detained for signing the above-mentioned petition.

No further information received.

Omar Adlabi

Civil society activist, detained for signing the above-mentioned petition.

No further information received.

TURKEY

Behic Asci

Lawyer, started a hunger strike on 5 April 2005 to show solidarity with the political prisoners subjected to poor Turkish prison conditions. On 22 January 2007, after 293 days, he stopped the strike, but announced his intention to resume it later.

A letter of concern was sent on 15 November 2006.

Behic Asci did not resume his hunger strike, he is recovering at his home.

Michal Majevski

Polish citizen arrested in July 2006. He was a minor when committing the crime and the punishment was disproportionate.

A letter of concern was sent on 28 September 2006.

No further information received.

Jonathan Sugden

Well-known expert on Turkey, detained by Turkish security forces and was subjected to deportation.

A letter of concern was sent on 24 April 2006.

Jonathan Sugden is now able to travel to Turkey.

UNITED STATES OF AMERICA

Pablo Ibar

Spanish citizen found guilty of murder and condemned to death by the Court of Florida in 2000. On 9 March 2006, the Supreme Court reaffirmed his conviction and refused to grant him a new trial.

A letter of concern was sent on 26 April 2006.

Still on death row.

Allen W. Bridgers

Sentenced to death, on death row

A letter of concern was sent on 6 July 2006.

Still on death row.

UZBEKISTAN

Umida Niazova

Umida Niazova was a human rights defender and translator of Human Rights Watch's office in Tashkent. She was sentenced to seven years in prison.

Letters of concern were sent in January and April 2007.

On 08 May 2007, her sentence was commuted to seven-year suspended sentence. Under the term of the commuted sentenced she was obliged to regularly report to the neighbourhood police.

YEMEN

Ali Al-Dailami

Ali al-Dailami, Executive Director of the Yemeni Organization for the Defence of Democratic Rights and Freedom was reportedly being held incommunicado and subjected to ill-treatment since his arrest and detention on 9 October 2006.

A letter of concern was sent on 26 October 2006.

He was released in November 2006, one month after his arrest.

VIETNAM

Nguyen Van Ly

Catholic priest and co-editor of the underground online magazine Tu do Ngôn luan (Free Speech). He was imprisoned from May 2001 to early 2005. He was arrested again on 19 February 2007 and is currently under house arrest.

 A letter of concern was sent on 27 July 2006.

His support for the "Manifesto on Freedom and Democracy for Vietnam" has led to his sentence on March 30, 2007 for an additional eight years in prison.

Nguyen Gia Thieu

Sentenced to 20 years of imprisonment and a fine of 25 million USD.

He is still detained.

ANNEX II

LIST OF RESOLUTIONS

List of resolutions adopted by the European Parliament between January 2007 and December 2007, and relating directly or indirectly to human rights violations in the world

(http://www.europarl.europa.eu/comparl/afet/droi/others/default.htm)

Country

Date of adoption of resolution

 

 

AFRICA

 

 

CHAD

13.12.07

ETHIOPIA

21.06.07

GUINEA

15.02.07

NIGERIA

15.03.07 ; 24.05.07

SOMALIA

15.11.07

SUDAN

15.02.07 (Darfur) ; 24.05.2007 ; 12.07.07 (Darfur) ; 25.10.07

ZIMBABWE

26.04.07

The financing of the Special Court in Sierra Leone

06.09.07

EU partnership in the Horn of Africa

10.05.07

State of play of EU-Africa relations

25.10.07

 

AMERICA

 

 

CUBA

21.06.07

GUATEMALA

15.03.07

VENEZUELA

24.05.07

Murder of women in Mexico and Central America

11.10.07

SWIFT, the PNR agreement and the transatlantic dialogue on these issues

14.02.07

Transportation and illegal detention of prisoners

14.02.07

 

ASIA

 

 

BANGLADESH

06.09.07

BURMA (MYANMAR)

21.06.07 ; 06.09.07 ; 27.09.07

CAMBODIA

15.03.07

CHINA

13.12.07

INDIA

01.02.07

KASHMIR

24.05.07

PAKISTAN

12.07.07 ; 25.10.07 ; 15.11.07

PHILIPPINES

26.04.07

UZBEKISTAN

15.11.07

TIBET

15.02.07

VIETNAM

12.07.07

Comfort women during world war II (Japan)

13.02.07

 

EUROPE

 

 

MOLDOVA

12.07.07

RUSSIA

15.02.07 ; 26.04.07 ; 10.05.07 ; 14.11.07

TURKEY

24.10.07

Women in Turkey

13.02.07

Attack on Galina Kozlova

15.03.07

 

MIDDLE EAST

 

 

IRAN

25.10.07

PALESTINE ( GAZA)

11.10.07

SYRIA

24.05.07

The humanitarian situation of Iraqi refugees

15.02.07 ; 12.07.07

Women's rights in Saudi Arabia

13.12.07

Kidnapping in Gaza of the journalist Alan Johnston

26.04.07

Death sentence imposed on medical personnel in Libya

18.01.07

Middle East

12.07.07

EU strategy for reform in the Arab world

10.05.07

 

MISCELLANEOUS

 

 

EU Human rights dialogues and consultations on human rights with third countries

06.09.07

Universal moratorium on the death penalty

01.02.07 ; 26.04.07 ; 27.09.07

United Nations Human Rights Council

07.06.07

Christian Communities

15.11.07

Annual report on Human Rights in the World 2007 and the EU's policy on the matter.

26.04.07

10th anniversary of the Mine Ban Treaty (Ottawa Convention)

13.12.07

4.3.2008

Attīstības komitejaS ATZINUMS

Ārlietu komitejai

par gada ziņojumu par cilvēktiesībām pasaulē 2007. gadā un ES politiku šajā jomā

(2007/2274(INI))

Atzinumu sagatavoja: Thijs Berman

IEROSINĀJUMI

Attīstības komiteja aicina par jautājumu atbildīgo Ārlietu komiteju savā rezolūcijas priekšlikumā iekļaut šādus ierosinājumus:

1.  aicina Padomi un Komisiju nodrošināt, lai attīstībai efektīvi piemērotu uz cilvēktiesībām balstītu pieeju, un tas nozīmē piecu pamatprincipu ievērošanu: starptautisko cilvēktiesību pamata piemērošanu, tiesību subjektu tiesību nostiprināšanu, līdzdalību attīstībā, nediskrimināciju un koncentrēšanos uz mazāk aizsargātām grupām, kā arī lēmumu publiskumu;

2.  atzinīgi vērtē Komisijas centienus veicināt cilvēktiesības, demokrātiju un labu pārvaldi, izmantojot Attīstības sadarbības instrumentu (ASI); prasa šos jautājumus iekļaut visās programmās, jo tās ir transversālas tēmas, un prasa visos valstu, reģionālo un tematisko stratēģiju dokumentos, kā arī gada rīcības programmās izvirzīt konkrētus mērķus, kritērijus un rādītājus;

3.  aicina Komisiju īpašu uzmanību pievērst cilvēktiesību aspektu iekļaušanai Gada rīcības programmā par Ķīnu, ar kuru iepazīstinās 2008. gadā;

4.  atgādina par Tūkstošgades attīstības mērķiem, un uzsver, ka tiesības saņemt izglītību un veselības aprūpi ir cilvēka pamattiesības; uzskata, ka veselības programmām, tostarp programmām par seksuālo un reproduktīvo veselību, dzimumu līdztiesības veicināšanai, sieviešu tiesību nostiprināšanai un bērnu tiesībām, ir jābūt ES attīstības un cilvēktiesību politikas prioritātēm, īpaši gadījumos, kad izplatās pret dzimumu vērsta vardarbība un sievietes un bērni ir pakļauti draudiem saslimt ar HIV/AIDS, vai arī viņiem ir liegta iespēja saņemt informāciju, profilaksi un/vai ārstēšanu;

5.  aicina Komisiju attīstības politikā iekļaut darbinieku pamattiesības un pienācīgas kvalitātes nodarbinātības jautājumu, īpaši ar tirdzniecību saistītās atbalsta programmās;

6.  prasa, lai cilvēktiesību principus ievēro visās ES politikas jomās, tostarp tirdzniecības, lauksaimniecības, zivsaimniecības, migrācijas un ieroču tirdzniecības politikā; uzsver, ka sarunās ar ĀKK valstīm par ekonomikas partnerattiecību nolīgumiem jāņem vērā iespējamā negatīvā ietekme uz cilvēktiesībām, īpaši ekonomiskajām un sociālajām tiesībām;

7.  atzinīgi vērtē Kopējā Āfrikas un ES stratēģijā noteikto Āfrikas un ES partnerību demokrātiskas pārvaldes un cilvēktiesību jautājumos; aicina ne tikai ES, bet arī ĀS turpināt attiecīgās uzņemtās cilvēktiesību saistības, uz cilvēktiesībām balstītu pieeju sistemātiski iekļaujot Āfrikas Salīdzinošā izvērtējuma mehānismā un nostiprinot reģionālās cilvēktiesību institūcijas, īpaši Āfrikas Cilvēktiesību un tautu tiesību komisiju un Āfrikas Cilvēktiesību un tautu tiesību tiesu;

8.  atzīmē, ka vairākās Āfrikas valstīs notiek bruņoti konflikti, kuros uzbrūk civiliedzīvotājiem un kuros tos nepietiekami aizsargā valdības, lai gan starptautiskā sabiedrība ir uzsākusi daudzus miera un starptautiskos starpniecības procesus; īpaši atgādina par stāvokli Sudānā (Dārfūrā), kur joprojām notiek ārkārtīgi smagi cilvēktiesību pārkāpumi; uzsver starptautiskās sabiedrības atbildību aizsargāt, kā arī to, ka valstīm, kuras ir iesaistītas kādas valsts konfliktā saistībā ar lieliem tirdzniecībai paredzētiem ieguldījumiem, ir īpaša atbildība attiecīgās valsts iedzīvotāju priekšā;

9.   uzsver, ka ir svarīgi, lai Čadā tiktu ātri izvietots EUFOR karaspēks, lai stabilizētu reģionu, nodrošinātu humānās palīdzības telpas aizsardzību un aizsargātu civiliedzīvotājus; uzstāj, lai ES un tās dalībvalstis izdarītu spiedienu uz Čadas varas iestādēm un pieprasītu, lai šī valsts izpilda starptautiskās un reģionālās humānās palīdzības un cilvēktiesību saistības; jo īpaši prasa, lai nekavējoties tiktu atbrīvoti visi opozīcijas līderi, kuri ir apcietināti vienīgi politisku iemeslu dēļ;

10. uzsver, ka ir jāturpina sniegt ES nozīmīgais atbalsts Kofi Annan vadītajiem starpniecības centieniem Kenijā; uzsver, ka visām pusēm ir nepieciešams turpināt piemērotu risinājumu meklēšanu, izstrādājot pēcvēlēšanu stratēģiju, kuras mērķis būtu izlīgšana, etnisko tīrīšanu novēršana un visu valsts iekšienē pārvietoto personu atgriešanās dzimtajās vietās;

11. atgādina, ka nestabilā stāvoklī ar nestabilām varas iestādēm cilvēktiesības bieži neievēro vispār vai arī to ievērošana ir apdraudēta; tāpēc mudina Padomi un Komisiju, ņemot vērā Sudānas, Afganistānas, Zimbabves, Kongo Demokrātiskās Republikas un Kenijas pieredzi, paātrināt tādas visaptverošas stratēģijas izstrādes procesu, kura palīdzētu risināt problēmas nestabilās valstīs;

12. aicina Eiropas Savienību un dalībvalstis nodrošināt, lai tiktu turpināti un cik vien ilgi nepieciešams atbilstīgi finansēti stabilizācijas, miera veidošanas un civiliedzīvotāju aizsardzības centieni Afganistānā, tostarp tāda karaspēka iesaistīšanās, kuram ir vajadzīgās pilnvaras un aprīkojums; brīdina, ka neveiksmes cena Afganistānā būs pārmērīgi augsta, runājot par cilvēktiesībām, īpaši sieviešu tiesībām; uzsver, ka rekonstrukcijā un samierināšanā būtiska ir civilo iestāžu ilgtermiņa uzlabošana.

KOMITEJAS GALĪGAIS BALSOJUMS

Pieņemšanas datums

3.3.2008

 

 

 

Galīgais balsojums

+:

–:

0:

19

0

0

Deputāti, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Thijs Berman, Danutė Budreikaitė, Ryszard Czarnecki, Nirj Deva, Alain Hutchinson, Romana Jordan Cizelj, Glenys Kinnock, Luisa Morgantini, Horst Posdorf, Pierre Schapira, Frithjof Schmidt, Jürgen Schröder, Johan Van Hecke

Aizstājējs(-i), kas bija klāt galīgajā balsošanā

John Bowis, Fiona Hall, Manolis Mavrommatis, Csaba Őry, Ralf Walter

Aizstājējs(-i) (178. panta 2. punkts), kas bija klāt galīgajā balsošana

Glyn Ford

27.3.2008

Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komitejaS ATZINUMS

Ārlietu komitejai

par gada ziņojumu par cilvēktiesībām pasaulē 2007. gadā un ES politiku šajā jomā

(2007/2274(INI))

Atzinumu sagatavoja: Giusto Catania

IEROSINĀJUMI

Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komiteja aicina par jautājumu atbildīgo Ārlietu komiteju savā rezolūcijas priekšlikumā iekļaut šādus ierosinājumus:

A. tā kā ES gada ziņojums par cilvēktiesībām pasaulē 2007. gadā galvenokārt attiecas uz notikumiem ārpus Eiropas Savienības un tajā nav ietverts līdzīgs, visaptverošs pārskats par Eiropas Savienībā veiktajām darbībām un pastāvošajām problēmām cilvēktiesību jomā;

B.   tā kā 2007. gada 1. martā Vīnē tika nodibināta Eiropas Savienības Pamattiesību aģentūra (Aģentūra) un tas ir pirmais solis, atbildot uz Parlamenta aicinājumu izveidot integrētu noteikumu un iestāžu sistēmu, kuras uzdevums ir piešķirt saistošu spēku Eiropas Savienības Pamattiesību hartai un nodrošināt atbilstību Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību konvencijā noteiktajai sistēmai, kā arī izstrādāt visaptverošu ES politiku attiecībā uz minoritāšu tiesībām; tā kā ir būtiski uzsvērt, ka Aģentūras pilnvaras attiecas arī uz valstīm, kas ir parakstījušas Stabilizācijas un asociācijas nolīgumu ar ES;

C.  tā kā ir apsveicami, ka Pamattiesību harta ir iestrādāta jaunajā līgumā un tai ir saistošs raksturs, pat ja harta dažās dalībvalstīs nav saistoša;

D.  tā kā Parlamentam ir jāturpina sadarbība ar Eiropas Padomi cilvēktiesību aizsardzībā,

1.  aicina Padomi turpmākajos ziņojumos par cilvēktiesībām pasaulē sniegt analīzi par cilvēktiesību situāciju pasaulē kopā ar novērtējumu attiecībā uz faktisko cilvēktiesību stāvokli katrā dalībvalstī, balstoties uz Aģentūras gada ziņojumu; kopīgā analīze apliecinātu Eiropas Savienības vienlīdzīgo attieksmi pret cilvēktiesību aizstāvību gan pašā ES, gan ārpus tās robežām, lai tādējādi nepieļautu dubultus standartus;

2.   mudina Padomi ad hoc darba grupu pamattiesību un pilsonības jautājumos pārveidot par pastāvīgu darba grupu, kas darbotos līdztekus Cilvēktiesību darba grupai (COHOM), un mudina Komisiju uzticēt cilvēktiesību un pamatbrīvību jomu vienam Komisijas loceklim;

3.   pauž bažas par to, ka starptautiskās sadarbības rezultātā cīņā pret terorismu bieži ir pazeminājies cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības līmenis, un uzskata, ka ES ir jāveic stingrāki pasākumi starptautiskā mērogā, lai veicinātu tādu stratēģiju, kas balstās uz starptautisko standartu un saistību pilnīgu ievērošanu cilvēktiesību jomā;

4.   mudina ES iestādes un dalībvalstis īstenot ieteikumus, kas sniegti Parlamenta 2007. gada 14. februāra rezolūcijā par iespējamo CIP veikto Eiropas valstu izmantošanu, lai pārvadātu un nelikumīgi turētu apcietinājumā gūstekņus(27), un kuru mērķis ir noskaidrot dalībvalstu līdzdalību pretlikumīgajos ārkārtas pasākumos un nodrošināt, ka ES un tās dalībvalstis turpmāk vairs netiks iesaistītas šādos cilvēktiesību pārkāpumos;

5.  atgādina savas rezolūcijas, kurās uzsvērti cilvēktiesību pārkāpumi Gvantanamo līča apcietinājuma centrā, un mudina ES iestādes un dalībvalstis turpināt darbību, kuras mērķis ir slēgt šo apcietinājuma centru, jo pats apcietinājuma centrs turpina radīt negatīvu iespaidu par veidu, kā notiek cīņa pret terorismu; tādēļ aicina Padomi un Komisiju veicināt starptautisku iniciatīvu, kurā ASV atbilstoši starptautiskajām tiesībām piekristu, ka aizturētās personas vai nu saņem taisnīgu tiesu, vai arī tās tiek atbrīvotas, tām tiek piešķirts bēgļa statuss un rasts drošs patvērums, kas varētu būt ASV vai kur citur, lai tās netiktu repatriētas uz tādām valstīm, kurās attiecībā pret tām pastāv reāli spīdzināšanas vai vajāšanas draudi;

6.   mudina ES īstenot holistiskāku un integrētāku pieeju spīdzināšanas novēršanai un neuztvert šo problēmu izolēti; aicina ES izvērtēt to pasākumu plašo spektru, kurus iespējams veikt, lai apkarotu spīdzināšanu, ietverot tādas darbības kā novēršanas pasākumi, palīdzība cietušajiem, kā arī visatļautības apkarošana; aicina dalībvalstis piešķirt pietiekamus resursus spīdzināšanas upuru atbalstam un rehabilitācijai;

7.   mudina ES turpināt nostiprināt vienotu drošības, brīvības un taisnīguma telpu, jo tādējādi būs iespējams ar vienotu imigrācijas politiku sasniegt optimālo tiesību aizsardzību trešo valstu valstspiederīgajiem, kas ierodas ES teritorijā, un atzīmē, ka dažās dalībvalstīs nav saistoši noteikumu punkti attiecībā uz drošības, brīvības un tiesiskuma telpu;

8.   atzīmē jaunās tiesību aktu paketes legālās migrācijas, robežkontroles un nelegālās nodarbinātības jomā; uzskata, ka Eiropas Savienībai ir jāievieš kopīga imigrācijas politika, kas koncentrējas uz migrantu tiesībām, legālas imigrācijas iespējām un cīņu pret cilvēku tirdzniecības tīkliem;

9.   pauž nožēlu, ka nav analizēts cilvēktiesību stāvoklis attiecībā pret migrāciju ES;

10. aicina dalībvalstis nodrošināt patvēruma meklētāju un imigrantu cilvēktiesību un pamatbrīvību ievērošanu pilnā apmērā neatkarīgi no viņu legālā vai nelegālā statusa ES teritorijā, kas ir priekšnoteikums, lai nodrošinātu ticamu ES cilvēktiesību politiku gan ES, gan ārpus tās;

11. atgādina, ka kopīgas patvēruma politikas izveides mērķis ir atsevišķu cilvēku aizsardzība un nevis patvēruma pieteikumu pārsūtīšana vai eksternalizācija uz trešām valstīm, kurās ir augsts cilvēktiesību pārkāpumu skaits;

12. aicina dalībvalstis uzlabot patvēruma politiku, lai tajā iekļautu sievietes, kurām draud dzimumorgānu apgraizīšana, un lai izskaustu jebkādu ar to saistīto vardarbību;

13. nosoda atsevišķu dalībvalstu argumentus, ar kuriem, pamatojoties uz dažāda veida tradīcijām vai kultūras un reliģijas vērtībām, tās cenšas izvairīties no pienākuma izskaust pret sievietēm vērstu vardarbību, jo īpaši vardarbību saistībā ar sieviešu dzimumorgānu apgraizīšanu;

14. uzskata, ka sieviešu lomas palielināšana, nodrošinot viņām pilnīgu piekļuvi seksuālās un reproduktīvās veselības informācijai, pakalpojumiem un resursiem, nostādītu viņās labākā situācijā, lemjot par drošu seksu un aizsargājoties no seksuāli transmisīvajām slimībām, tostarp no HIV/AIDS;

15. aicina Komisiju un dalībvalstis veicināt informācijas kampaņu īstenošanu par dzimumu līdztiesību un ar dzimumu saistītas vardarbības un sieviešu diskriminācijas izskaušanu;

16. aicina Padomi un Komisiju savā politikā iekļaut pasākumus, ar kuriem nodrošina bērnu tiesību aizsardzību un apņemas cīnīties pret bērnu tirdzniecību un jebkāda veida ekspluatāciju, tostarp pret bērnu darbaspēka izmantošanu;

17. vērš uzmanību uz diskrimināciju un vardarbīgu vajāšanu, kas dažās valstīs notiek sakarā ar seksuālo orientāciju; aicina ES iestādes un dalībvalstis izskaust un ar tiesiskiem līdzekļiem cīnīties ES pret jebkāda veida diskrimināciju, kas notiek sakarā ar seksuālo orientāciju un dzimuma identifikāciju;

18. pauž dziļas bažas par situāciju, kādā atrodas trešo valstu valstspiederīgie, kas lūdz piešķirt bēgļa statusu sakarā ar seksuālo orientāciju, piemēram, Mehdi Kazemi un Pegah Emambakhsh, kuriem pastāv risks tikt repatriētiem no AK uz Irānu un tikt sodītiem ar nāvi; atgādina, ka personu izraidīšana uz tādu trešo valsti, kurā tām draudētu vajāšana, spīdzināšana vai nogalināšana, ir Eiropas un starptautisko cilvēktiesību saistību pārkāpums; aicina ES iestādes un attiecīgās dalībvalstis rast risinājumu, lai nodrošinātu, ka šīs divas personas netiek repatriētas uz Irānu, un uzraudzīt un izvērtēt, kā dalībvalstīs tiek piemērotas patvēruma tiesības; aicina Komisiju pievērsties šiem jautājumiem un tos atrisināt ar turpmākajiem grozījumiem Padomes 2003. gada 18. februāra Regulā (EK) Nr. 343/2003, ar ko paredz kritērijus un mehānismus, lai noteiktu dalībvalsti, kura ir atbildīga par trešās valsts pilsoņa patvēruma pieteikuma izskatīšanu, kas iesniegts kādā no dalībvalstīm(28), un Padomes 2004. gada 29. aprīļa Direktīvā 2004/83/EK par minimālajiem standartiem un statusu, lai trešo valstu pilsoņus vai bezvalstniekus atzītu par bēgļiem vai personām, kam kādā citā veidā vajadzīga starptautiska aizsardzība, un par sniegtās aizsardzības apjomu(29);

19. aicina Padomes prezidentūras organizēt tādu NVO forumu par cilvēktiesībām, kurā pilsoniskā sabiedrība un ES iestādes varētu padziļināti diskutēt arī par cilvēktiesību aizsardzības jautājumiem dalībvalstīs;

20. atzinīgi vērtē to, ka parastā likumdošanas procedūra (agrākā koplēmuma procedūra) Lisabonas līgumā tiek paplašināta, attiecinot to uz vairāk jomām tieslietu, brīvības un iekšlietu jomā, un līdz ar to Eiropas Parlaments iegūst svarīgāku lomu jautājumos, kas skar cilvēktiesību aizsardzību ES un ārpus tās;

21. aicina Padomi un Komisiju veicināt Eiropas kaimiņattiecību politikas (EKP) mehānismu izstrādāšanu, jo EKP būtiski ietekmē cilvēktiesību aizsardzību un veicināšanu, tiesiskumu un demokrātiskās reformas, kā arī cilvēktiesību vērtību izplatīšanu un kapacitātes palielināšanu šajā ziņā;

22. aicina dalībvalstis turpināt aizstāvēt un veicināt pamattiesības ārpus ES.

KOMITEJAS GALĪGAIS BALSOJUMS

Pieņemšanas datums

26.3.2008

 

 

 

Galīgā balsojuma rezultāti

+:

–:

0:

32

2

0

Deputāti, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Alexander Alvaro, Philip Bradbourn, Giusto Catania, Carlos Coelho, Esther De Lange, Panayiotis Demetriou, Gérard Deprez, Agustín Díaz de Mera García Consuegra, Bárbara Dührkop Dührkop, Armando França, Urszula Gacek, Patrick Gaubert, Lilli Gruber, Jeanine Hennis-Plasschaert, Ewa Klamt, Wolfgang Kreissl-Dörfler, Stavros Lambrinidis, Henrik Lax, Roselyne Lefrançois, Sarah Ludford, Rareş-Lucian Niculescu, Inger Segelström, Vladimir Urutchev, Ioannis Varvitsiotis, Manfred Weber

Aizstājējs(-i), kas bija klāt galīgajā balsošanā

Edit Bauer, Ignasi Guardans Cambó, Sophia in ‘t Veld, Metin Kazak, Jean Lambert, Jörg Leichtfried, Siiri Oviir, Nicolae Vlad Popa

Aizstājējs(-i) (178. panta 2. punkts), kas bija klāt galīgajā balsošanā

Tobias Pflüger

KOMITEJAS GALĪGAIS BALSOJUMS

Pieņemšanas datums

2.4.2008

 

 

 

Galīgā balsojuma rezultāti

+:

–:

0:

60

0

3

Deputāti, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Roberta Alma Anastase, Bastiaan Belder, André Brie, Elmar Brok, Colm Burke, Marco Cappato, Philip Claeys, Giorgos Dimitrakopoulos, Hélène Flautre, Hanna Foltyn-Kubicka, Michael Gahler, Bronisław Geremek, Maciej Marian Giertych, Alfred Gomolka, Klaus Hänsch, Richard Howitt, Jana Hybášková, Anna Ibrisagic, Jelko Kacin, Ioannis Kasoulides, Metin Kazak, Maria Eleni Koppa, Helmut Kuhne, Johannes Lebech, Francisco José Millán Mon, Pasqualina Napoletano, Annemie Neyts-Uyttebroeck, null Nicholson of Winterbourne, Raimon Obiols i Germà, Vural Öger, Ria Oomen-Ruijten, Cem Özdemir, Justas Vincas Paleckis, Béatrice Patrie, Alojz Peterle, Hubert Pirker, Samuli Pohjamo, Michel Rocard, Raül Romeva i Rueda, Libor Rouček, Christian Rovsing, Katrin Saks, José Ignacio Salafranca Sánchez-Neyra, Jacek Saryusz-Wolski, György Schöpflin, Charles Tannock, Inese Vaidere, Ari Vatanen, Kristian Vigenin, Zbigniew Zaleski, Josef Zieleniec

Aizstājējs(-i), kas bija klāt galīgajā balsošanā

Laima Liucija Andrikienė, Giulietto Chiesa, Árpád Duka-Zólyomi, Milan Horáček, Marie Anne Isler Béguin, Georg Jarzembowski, Tunne Kelam, Doris Pack, Antolín Sánchez Presedo, Inger Segelström, Csaba Sándor Tabajdi, Luis Yañez-Barnuevo García

(1)

Padomes dokuments 13288/1/07.

(2)

Skatīt šīs rezolūcijas pielikumu.

(3)

OV C 379, 7.12.1998., 265. lpp.; OV C 262, 18.9.2001., 262. lpp.; OV C 293 E, 28.11.2002., 88. lpp.; OV C 271 E, 12.11.2003., 576. lpp.

(4)

OV C 311, 9.12.2005., 1. lpp.

(5)

OV C 303, 14.12.2007., 1. lpp.

(6)

OV L 317, 15.12.2000., 3. lpp.; OV L 209, 11.8.2005., 27. lpp.

(7)

Pieņemtie teksti, P6_TA(2007)0235.

(8)

Pieņemtie teksti, P6_TA(2008)0065.

(9)

OV C 290 E, 29.11.2006., 107. lpp.

(10)

OV C 250 E, 25.10.2007., 91. lpp.

(11)

OV C 74 E, 20.3.2008., 775. lpp.

(12)

OV C 77 E, 28.3.2002., 126. lpp.

(13)

Pieņemtie teksti, P6_TA(2007)0381.

(14)

OV C 303 E, 13.12.2006., 879. lpp.

(15)

OV C 327, 23.12.2005., 4. lpp.

(16)

Dati par situāciju 2007. gada jūnijā.

(17)

Piedalījās vairāk nekā 140 pilsoniskās sabiedrības pārstāvji un 138 valstis (no kurām 94 valstis ir apstiprinājušas Oslo Deklarāciju vai Oslo procesu).

(18)

OV L 150, 18.6.2003., 67. lpp.

(19)

Saskaņā ar datiem par situāciju 2008. gada 13. martā Romas Statūtus vēl nav parakstījušas 87 valstis: Alžīrija, Angola, Armēnija, Azerbaidžāna, Bahamu salas, Bahreina, Bangladeša, Baltkrievija, Butāna, Bruneja, Kamerūna, Kaboverde, Čīle, Ķīna, Kotdivuāra, Kuba, Čehija, Korejas Tautas Demokrātiskā Republika, Ēģipte, Salvadora, Ekvatoriālā Gvineja, Eritreja, Etiopija, Grenāda, Gvatemala, Gvineja–Bisava, Haiti, Indija, Indonēzija, Irāna, Irāka, Izraēla, Jamaika, Kazahstāna, Kiribati, Kuveita, Kirgizstāna, Laosa, Libāna, Lībija, Madagaskara, Malaizija, Maldivu salas, Mauritānija, Mikronēzija, Moldova, Monako, Maroka, Mozambika, Mjanma/Birma, Nepāla, Nikaragva, Omāna, Pakistāna, Palau, Papua–Jaungvineja, Filipīnas, Katara, Krievijas Federācija, Ruanda, Sentlusija, Santome un Prinsipi, Saūda Arābija, Seišelu salas, Singapūra, Zālamana salas, Somālija, Šrilanka, Sudāna, Surinama, Svazilenda, Sīrija, Taizeme, Togo, Tonga, Tunisija, Turcija, Turkmenistāna, Tuvalu, Ukraina, Apvienotie Arābu Emirāti, Amerikas Savienotās Valstis, Uzbekistāna, Vanuatu, Vjetnama, Jemena un Zimbabve.

(20)

http://www.justicerapidresponse.org/Documents1/JRR_NY_NOV07_FinalOutcomeDocument.pdf.

(21)

Līdz 2008. gada 10. janvārim Itālija, Latvija, Polija un Spānija bija parakstījušas, bet nebija ratificējušas ECHR Protokolu Nr. 13 par nāvessoda atcelšanu jebkādos apstākļos.

(22)

Konvenciju ir parakstījušas (2007. gada decembra dati): Austrija, Beļģija, Kipra, Dānija, Somija, Francija, Vācija, Īrija, Itālija, Lietuva, Luksemburga, Malta, Portugāle, Slovākija, Slovēnija, Spānija un Zviedrija. (Tikai divas valstis — Albānija un Argentīna — ir ratificējušas konvenciju; lai konvencija stātos spēkā, nepieciešamas, lai to ratificētu 20 valstis.).

(23)

Konvencijas par bērnu tiesībām fakultatīvo protokolu par bērnu tirdzniecību, bērnu prostitūciju un bērnu pornogrāfiju (2007. gada novembrī) nav ratificējusi Čehija, Somija, Vācija, Grieķija, Ungārija, Īrija, Luksemburga, Malta un Apvienotā Karaliste.

Konvencijas par bērnu tiesībām fakultatīvo protokolu par bērnu iesaistīšanu bruņotā konfliktā (2007. gada oktobrī) nav ratificējusi Igaunija, Grieķija, Ungārija un Nīderlande un nav nedz ratificējusi, nedz parakstījusi Kipra.

(24)

Pieņemtie teksti, P6_TA(2008)0064.

(25)

Konkrēti cilvēktiesību organizācijas „Plammenoje Serdce” priekšsēdētāju Mutabar Tadjibaeva un 12 cilvēktiesību aizstāvjus: Saidjahon Zainabitdinov, Nosim Isakov, Norboi Kholjigitov, Abdusattor Irzaev, Habibulla Okpulatov, Azam Formonov, Alisher Karamatov, Mamarajab Nazarov, Dilmurad Mukhiddinov, Rasul Khudainasarov, Bobumurod Mavlanov un Ulugbek Kattabekov.

(26)

OV C 287 E, 29.11.2007., 309. lpp.

(27)

OV C 287 E, 29.11.2007., 309. lpp.

(28)

OV L 50, 25.2.2003., 1. lpp.

(29)

OV L 304, 30.9.2004., 12. lpp.

Juridisks paziņojums - Privātuma politika