Procedūra : 2007/0022(COD)
Dokumenta lietošanas cikls sēdē
Dokumenta lietošanas cikls : A6-0154/2008

Iesniegtie teksti :

A6-0154/2008

Debates :

PV 19/05/2008 - 20
CRE 19/05/2008 - 20

Balsojumi :

PV 21/05/2008 - 5.3
CRE 21/05/2008 - 5.3
Balsojumu skaidrojumi
Balsojumu skaidrojumi

Pieņemtie teksti :

P6_TA(2008)0215

ZIŅOJUMS     ***I
PDF 289kWORD 562k
15.4.2008
PE 400.698v02-00 A6-0154/2008

par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai par vides krimināltiesisko aizsardzību

(COM(2007)0051 – C6‑0063/2007 – 2007/0022(COD))

Juridiskā komiteja

Referents: Hartmut Nassauer

Atzinumu sagatavoja (*):

Dan Jørgensen, Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komiteja

(*) Komiteju iesaistīšanas procedūra – Reglamenta 47. pants

EIROPAS PARLAMENTA NORMATĪVĀS REZOLŪCIJAS PROJEKTS
 PASKAIDROJUMS
 Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komitejaS ATZINUMS (*)
 Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komitejaS ATZINUMS
 PROCEDŪRA

EIROPAS PARLAMENTA NORMATĪVĀS REZOLŪCIJAS PROJEKTS

par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai par vides krimināltiesisko aizsardzību

(COM(2007)0051 – C6‑0063/2007 – 2007/0022(COD))

(Koplēmuma procedūra, pirmais lasījums)

Eiropas Parlaments,

–   ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Eiropas Parlamentam un Padomei (COM(2007)0051),

–   ņemot vērā EK līguma 251. panta 2. punktu un 175. panta 1. punktu, saskaņā ar kuriem Komisija tam iesniedz priekšlikumu (C6‑0063/2007),

–   ņemot vērā Reglamenta 51. pantu,

–   ņemot vērā Juridiskās komitejas ziņojumu un Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komitejas un Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komitejas atzinumus (A6‑0154/2008),

1.  apstiprina grozīto Komisijas priekšlikumu;

2.  prasa Komisijai vēlreiz iesniegt savu priekšlikumu, ja tā ir paredzējusi šo priekšlikumu būtiski grozīt vai aizstāt ar citu tekstu;

3.  uzdod priekšsēdētājam nosūtīt Parlamenta nostāju Padomei un Komisijai.

Komisijas ierosinātais teksts  Parlamenta izdarītie grozījumi

Grozījums Nr. 1

4.a apsvērums (jauns)

4.a) Ir skaidrs, ka panākumi centieniem risināt problēmas, kas saistītas ar noziegumiem pret vidi pārrobežu kontekstā, būs atkarīgi no to struktūrvienību lomas, kas koordinē pirmstiesas procedūras ( Eiropols, Eurojust, kopīgas izmeklēšanas grupas) un no tā, vai šīs struktūrvienības palielinās darbības efektivitāti attiecībā uz kompetencēm un organizāciju.

Grozījums Nr. 2

5. apsvērums

(5) Vairāk uzticoties tiesu iestādēm nekā administratīvām iestādēm, sankciju piemērošanas uzdevums, kriminālizmeklēšanas pienākums un vides noteikumu īstenošana tiek uzticēta iestādēm, kas ir neatkarīgas no tām, kuras piešķīrušas izmantošanas vai piesārņojuma atļaujas.

svītrots

Pamatojums

Lojālas sadarbības principa aizstāšana, un juridiskā lietderības principa noteikšana. Turklāt Eiropas Kopienas dibināšanas līguma 10. pantā ir paredzēts, ka „[d]alībvalstis veic gan vispārējus, gan īpašus attiecīgus pasākumus, lai nodrošinātu to pienākumu izpildi, kas izriet no šā Līguma vai ko rada Kopienas iestāžu darbība. Tās atvieglina Kopienas uzdevumu veikšanu. Tās atturas no visiem pasākumiem, kas varētu traucēt šā Līguma mērķu sasniegšanu.”

Grozījums Nr. 3

6. apsvērums

(6) Lai nodrošinātu efektīvu vides aizsardzību, jo īpaši nepieciešamas preventīvas papildu sankcijas par videi kaitīgām darbībām, kas parasti izraisa vai var izraisīt ievērojamu kaitējumu gaisam, tostarp stratosfērai, augsnei, ūdenim, dzīvniekiem vai augiem, tostarp sugu saglabāšanai.

(6) Lai nodrošinātu efektīvu vides aizsardzību, jo īpaši nepieciešamas preventīvas papildu sankcijas par videi kaitīgām darbībām, kas parasti izraisa vai var izraisīt ievērojamu kaitējumu ainavai, gaisam, tostarp stratosfērai, pamatiežiem, augsnei, ūdenim, dzīvniekiem vai augiem, tostarp sugu saglabāšanai.

Pamatojums

Saistībā ar videi kaitīgu darbību nav minēti pamatieži (litosfēra). Augsne (kur tā eksistē) ir tikai ārējais slānis līdz 1,5 metru dziļumam, un tā veidojas uz pamatiežiem.

Atkritumu izgāztuves un krātuves (kurās var būt bīstami un radioaktīvi atkritumi), ir atrodamas vecās raktuvēs un karjeros (tādējādi pašos pamatiežos).

Atklāti karjeri jo īpaši var sagraut ekosistēmas, izraisot būtiskus postījumus.

Grozījums Nr. 4

6.a apsvērums (jauns)

6.a( Tiesību aktos, kas minēti pielikumā, ir iekļauti noteikumi, kas jāattiecina uz pasākumiem, kuri saistīti ar krimināltiesībām, lai nodrošinātu vides aizsardzības normu maksimālu efektivitāti.

Grozījums Nr. 5

6.b apsvērums (jauns)

6.b) Šajā direktīvā paredzētās saistības attiecas uz to tiesību aktu noteikumiem, kas minēti pielikumā, turklāt tādiem, kas nosaka dalībvalstu saistības attiecībā uz tādu tiesību aktu īstenošanu, kuru mērķis ir aizliedzoši pasākumi.

Grozījums Nr. 6

9.a apsvērums (jauns)

9.a) Šajā direktīvā noteikts dalībvalstu pienākums iekļaut valsts tiesību aktos kriminālsankcijas par Kopienas vides aizsardzības tiesību nopietniem pārkāpumiem. Tā nerada saistības attiecībā uz šādu sankciju vai citu pieejamu juridisku instrumentu īstenošanu atsevišķos gadījumos.

Pamatojums

Kaut gan principā krimināltiesību un kriminālprocesuālo tiesību normas nav Kopienas kompetencē, saskaņā ar Tiesas 2007. gada 23. oktobra spriedumu (C–440/05) Kopienas likumdevējs tomēr var prasīt, lai dalībvalstis paredzētu noteikumus par šāda veida sankcijām, lai nodrošinātu, ka to pieņemtie tiesību akti konkrētā jomā ir pilnībā efektīvi.

Grozījums Nr. 7

11. apsvērums

(11) Turklāt ievērojamās atšķirības dalībvalstu sankciju līmenī liek paredzēt noteiktos apstākļos šo līmeņu tuvināšanu atbilstīgi noziedzīgā nodarījuma smagumam.

svītrots

Pamatojums

Grozījums nepieciešams sakarā ar Eiropas Kopienu Tiesas 2007. gada 23. oktobra spriedumu (C–440/05), saskaņā ar kuru piemērojamo kriminālsankciju veida un apmēra paredzēšana nav Kopienas kompetencē (skat. 70. punktu).

Grozījums Nr. 8

12. apsvērums

(12) Šāda tuvināšana ir īpaši svarīga gadījumos, kad nodarījumiem ir smagas sekas vai noziedzīgie nodarījumi ir izdarīti, iesaistoties kriminālās organizācijās, kam ir ievērojama nozīme noziegumos pret vidi.

svītrots

Pamatojums

Grozījums nepieciešams sakarā ar Eiropas Kopienu Tiesas 2007. gada 23. oktobra spriedumu (C–440/05), saskaņā ar kuru piemērojamo kriminālsankciju veida un apmēra paredzēšana nav Kopienas kompetencē (skat. 70. punktu).

Grozījums Nr. 9

12.a apsvērums (jauns)

12.a) Ja izrādījies, ka ilgstoša darbība pēc noteikta laika intervāla izraisījusi kaitējumu videi, kas savukārt izraisa kriminālatbildību saskaņā ar šo direktīvu, jautājums par to, vai kaitējuma nodarītājs rīkojies ar nodomu vai aiz neuzmanības jāvērtē, ņemot vērā laiku, kad kaitējuma nodarītājs uzzinājis vai viņam vajadzēja uzzināt par faktiem, kas ir veido nodarījuma sastāvu, un nevis laiku, kad kaitējuma nodarītājs uzsācis savu darbību. Šajā sakarā jāņem vērā, ka iepriekšēja atļaujas, licences vai koncesijas piešķiršanu šādos apstākļos nevar uzskatīt attaisnojumu.

Grozījums Nr. 10

12.b apsvērums (jauns)

12.b) Noziedzīgu nodarījumu subjektīvajai pusei, kuru dalībvalstis paredz saskaņā ar šo direktīvu, jāizpaužas nodoma vai vismaz rupjas nolaidības veidā. Dalībvalstu iestādes, kas veic kriminālvajāšanu, un tiesas pēc saviem ieskatiem var neveikt kriminālvajāšanu par nodarījumiem attiecībā uz aizsargājamām dzīvnieku sugām un augu šķirnēm vai derivātu daļām gadījumā, ja attiecīgās darbības skar nelielu skaitu eksemplāru vai tās ietekme uz sugas saglabāšanu nav vērā ņemama, vai arī attiecīgā persona vai attiecīgās personas nav zinājusi, respektīvi, nav zinājušas par savvaļas dzīvnieku vai augu aizsargājamo statusu.

Grozījums Nr. 11

13. apsvērums

(13) Ņemot vērā, ka šajā direktīvā ir izklāstīts prasību minimums, dalībvalstis var pieņemt vai saglabāt bargākus noteikumus attiecībā uz efektīvu vides krimināltiesisko aizsardzību.

svītrots

Pamatojums

Grozījums nepieciešams sakarā ar Eiropas Kopienu Tiesas 2007. gada 23. oktobra spriedumu (C–440/05), saskaņā ar kuru piemērojamo kriminālsankciju veida un apmēra paredzēšana nav Kopienas kompetencē (skat. 70. punktu).

Grozījums Nr. 12

13.a apsvērums (jauns)

13.a) EURATOM līgumā un sekundārajos tiesību aktos, kas pieņemti saskaņā ar to, reglamentēta vides aizsardzība attiecībā uz darbībām kodolenerģijas jomā. Rezultātā darbību nelikumību kodolenerģijas jomā, kuras nodara kaitējumu videi, var konstatēt, tikai atsaucoties uz EURATOM līgumu un saskaņā ar to pieņemtajiem sekundārajiem tiesību aktiem.

Pamatojums

EURATOM līguma III nodaļa ir Kopienas rīcības juridiskais pamats vides aizsardzības nozarē, ja runa ir par darbībām kodolenerģijas jomā. Ir ļoti svarīgi saskaņot tekstu, precizējot, ka EURATOM līgums ir un paliek par pamatu jautājumiem, kas saistīti ar kodolenerģiju. Rezultātā saistībā ar darbībām kodolenerģijas jomā par nelikumīgu darbību jāuzskata jebkurš Kopienas to tiesību aktu pārkāpums, kas pieņemti, pamatojoties uz Līgumu.

Grozījums Nr. 13

15. apsvērums

(15) Ņemot vērā, ka dalībvalstis nespēj pietiekami labi sasniegt veicamo darbību mērķi, proti, nodrošināt efektīvu vides aizsardzību, un tādēļ tas labāk sasniedzams Kopienas līmenī, Kopiena var pieņemt pasākumus saskaņā ar subsidiaritātes principu, kas izklāstīts Līguma 5. pantā. Saskaņā ar šajā pantā izklāstīto proporcionalitātes principu šī direktīva nepārsniedz to apjomu, kas nepieciešams šo mērķu sasniegšanai.

(15) Ņemot vērā, ka dalībvalstis nespēj pietiekami labi sasniegt veicamo darbību mērķi, proti, nodrošināt efektīvu vides aizsardzību, piemēram, plašā mēroga organizētās noziedzības apkarošanu, kas rada nopietnu kaitējumu videi, un tādēļ tas labāk sasniedzams Kopienas līmenī, Kopiena var pieņemt pasākumus saskaņā ar subsidiaritātes principu, kas izklāstīts Līguma 5. pantā. Saskaņā ar šajā pantā izklāstīto proporcionalitātes principu šī direktīva nepārsniedz to apjomu, kas nepieciešams šo mērķu sasniegšanai.

Grozījums Nr. 14

1. pants

Ar šo direktīvu nosaka pasākumus attiecībā uz krimināllikumu vides efektīvākai aizsardzībai.

Ar šo direktīvu nosaka pasākumus attiecībā uz krimināllikumu vides efektīvākai aizsardzībai. Tā attiecas tikai uz kriminālatbildību un neskar Kopienas vai valstu tiesību aktus un jebkurus no tiem atvasinātos noteikumus attiecībā uz civiltiesisko atbildību par kaitējumu videi.

Pamatojums

Svarīgi ir nodrošināt, lai kriminālvajāšana nekavē vienlaicīgi piemērot tiesību aktus par atbildību vides jomā, kuru mērķis ir nodrošināt kaitējuma atlīdzināšanu.

Grozījums Nr. 15

2. panta a) apakšpunkts

(a) „nelikumīgs” nozīmē uz vides aizsardzību vērstu Kopienas tiesību aktu vai likumu, dalībvalsts kompetentas iestādes administratīvo noteikumu vai lēmumu pārkāpumu;

(a) „nelikumīgs” nozīmē A pielikumā norādīto tādu Kopienas aktu vai likumu, dalībvalsts kompetentas iestādes administratīvo noteikumu vai lēmumu pārkāpumu, kuru mērķis ir šo Kopienas tiesību aktu transponēšana;

 

Attiecībā uz darbībām, kuras reglamentē EURATOM līgums, tas nozīmē B pielikumā jebkura norādītā Kopienas tiesību akta pārkāpumu.

Pamatojums

EURATOM līguma III nodaļa ir Kopienas rīcības juridiskais pamats vides aizsardzības nozarē, ja runa ir par darbībām kodolenerģijas jomā. Ir ļoti svarīgi saskaņot tekstu, precizējot, ka EURATOM līgums ir un paliek par pamatu jautājumiem, kas saistīti ar kodolenerģiju. Rezultātā saistībā ar darbībām kodolenerģijas jomā par nelikumīgu darbību jāuzskata jebkurš Kopienas to tiesību aktu pārkāpums, kas pieņemti, pamatojoties uz Līgumu.

Grozījums Nr. 16

2. panta aa) apakšpunkts (jauns)

(aa) „aizsargājamas savvaļas dzīvnieku sugas vai augu šķirnes”:

 

i) attiecībā uz noziedzīgiem nodarījumiem, kas minēti 3. panta g) punktā, sugas vai šķirnes, kas norādītas:

 

– IV pielikumā Padomes 1992. gada 21. maija Direktīvai 92/43/EEK par dabisko dzīvotņu, savvaļas faunas un floras aizsardzību1;

 

– 1. pielikumā Padomes 1979. gada 2. aprīļa Direktīvai 79/409/EEK par savvaļas putnu aizsardzību un minēti tās 4. panta 2. punktā2; un

 

ii) attiecībā uz noziedzīgiem nodarījumiem, kas saistīti ar tirdzniecību un norādīti 3. panta ga) punktā, sugas un šķirnes, kas minētas:

 

A vai B pielikumā Padomes 1996. gada 9. decembra Regulai (EK) Nr. 338/97 par savvaļas dzīvnieku un augu sugu aizsardzību, reglamentējot to tirdzniecību3;

 

__________________________________

 

1 OV L 206, 22.7.1992., 7. lpp. Direktīvā jaunākie grozījumi izdarīti ar direktīvu 2006/105/EK (OV L 363, 20.12.2006., 368. lpp.).

 

2 OV L 103, 25.4.1979., 1. lpp. Direktīvā jaunākie grozījumi izdarīti ar direktīvu 2006/105/EK (OV L 363, 20.12.2006., 368. lpp.).

 

3 OV L 61, 3.3.1997., 1. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 1332/2005 (OV L 215, 19.8.2005., 1. lpp.).

Grozījums Nr. 17

2. panta ab) apakšpunkts (jauns)

ab) „aizsargāta dzīvotne” ir jebkura vieta, kas noteikta par īpašu aizsargājamu teritoriju saskaņā ar Direktīvas 79/409/EEK 4. panta 1. vai 2. punktu vai par īpaši aizsargājamu dabas teritoriju, saskaņā ar Direktīvas 92/43/EEK 4. panta 4. punktu;

Grozījums Nr. 18

2. panta b) apakšpunkts

(b) „juridiska persona” nozīmē jebkuru juridisku personu, kurai ir šāds statuss saskaņā ar piemērojamiem valsts tiesību aktiem, izņemot valstis vai citas sabiedriskas iestādes, kas rīkojas, īstenojot savas suverēnās tiesības, un sabiedriskas starptautiskas organizācijas.

(Neietekmē tekstu latviešu valodā.)

Pamatojums

(Neietekmē tekstu latviešu valodā.)

Grozījums Nr. 19

2. panta b) apakšpunkts

(b) „juridiska persona” nozīmē jebkuru juridisku personu, kurai ir šāds statuss saskaņā ar piemērojamiem valsts tiesību aktiem, izņemot valstis vai citas sabiedriskas iestādes, kas rīkojas, īstenojot savas suverēnās tiesības, un sabiedriskas starptautiskas organizācijas.

(b) „juridiska persona” nozīmē jebkuru juridisku personu, kurai ir šāds statuss saskaņā ar piemērojamiem valsts tiesību aktiem, izņemot valstis vai jebkuras citas sabiedriskas iestādes, kas rīkojas, īstenojot savas publiskās varas prerogatīvas, ka arī sabiedriskas starptautiskas organizācijas.

Pamatojums

Direktīvas formulējumiem jāatbilst citām Parlamenta pieņemtajām direktīvām, šajā gadījumā tas ir 2007. gada 25. aprīlī pieņemtais dokuments P6_TA(2007) par priekšlikumu COM(2006)0168.

Grozījums Nr. 20

3. panta ievaddaļa

Dalībvalstis nodrošina, ka par noziedzīgu nodarījumu tiek atzīta šāda rīcība, ja tā izdarīta ar nodomu vai vismaz rupjas nolaidības dēļ:

Dalībvalstis nodrošina, ka par noziedzīgu nodarījumu tiek atzīta šāda rīcība, ja tā ir nelikumīga un izdarīta ar nodomu vai vismaz rupjas nolaidības dēļ:

Grozījums Nr. 21

3. panta a) apakšpunkts

(a) materiālu daudzuma vai jonizējošas radiācijas noplūde, emisija vai ievadīšana gaisā, augsnē vai ūdenī, kas izraisa personas nāvi vai smagu ievainojumu;

svītrots

Grozījums Nr. 22

3. panta b) apakšpunkts

(b) materiālu daudzuma vai jonizējošas radiācijas nelikumīga noplūde, emisija vai ievadīšana gaisā, augsnē vai ūdenī, kas izraisa vai var izraisīt personas nāvi vai smagu ievainojumu vai ievērojamu kaitējumu gaisa, augsnes, ūdens, dzīvnieku vai augu kvalitātei;

(b) materiālu daudzuma vai jonizējošas radiācijas noplūde, emisija vai izvadīšana uz zemes virsmas, gaisā, pamatiežos, augsnē vai ūdenī, kas izraisa vai var izraisīt personas nāvi vai smagu miesas bojājumu vai ievērojamu kaitējumu gaisa, augsnes, iežu, ūdens kvalitātei, vai dzīvniekiem vai augiem;

Pamatojums

Nelikumība kā noziedzīga nodarījuma sastāva pazīme jau ir iekļauta 3. panta ievada teikumā, un tādēļ to nav nepieciešams atkārtot atsevišķos šā panta punktos.

Noteikumā nav minēts litosfēras ārējais slānis, kura topogrāfiskais stāvoklis (reljefs, novietojums) tieši ietekmē jonizējošas radiācijas un citu materiālu izplatīšanos.

Grozījums Nr. 23

3. panta c) apakšpunkts

(c) nelikumīgas darbības, tostarp apglabāšana un uzglabāšana, transportēšana, eksports vai imports, ar atkritumiem, tostarp bīstamiem atkritumiem, kas izraisa vai var izraisīt personas nāvi vai smagu ievainojumu vai ievērojamu kaitējumu gaisa, augsnes, ūdens, dzīvnieku vai augu kvalitātei;

(c) atkritumu vākšana, pārvadāšana vai likvidēšana, tostarp šo procesu pārraudzība, apglabāšanas vietu papildu apkope, un tostarp arī darbības, ko veic komercaģenti vai mākleri (atkritumu apsaimniekošana), kas izraisa vai var izraisīt personas nāvi vai smagu miesas bojājumus vai ievērojamu kaitējumu gaisa, augsnes, iežu, ūdens, kvalitātei, vai dzīvniekiem vai augiem;

Pamatojums

1. Nelikumība kā noziedzīga nodarījuma sastāva pazīme jau ir iekļauta 3. panta ievada teikumā, un tādēļ to nav nepieciešams atkārtot atsevišķos šā panta punktos.

2. „Atkritumu apsaimniekošanas” jēdziena juridiskā definīcija, iekļaujot „rūpniecisko pārraudzību” saskaņā ar plānoto Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvu [.../.../EK] par atkritumiem (COD/2005/0281).

Grozījums Nr. 24

3. panta d) apakšpunkts

(d) nelikumīga tādas rūpnīcas ekspluatācija, kurā tiek veiktas bīstamas darbības vai uzglabātas un izmantotas bīstamas vielas vai preparāti, kas ārpus rūpnīcas izraisa vai var izraisīt personas nāvi vai smagu ievainojumu vai ievērojamu kaitējumu gaisa, augsnes, ūdens, dzīvnieku vai augu kvalitātei;

(d) tādas rūpnīcas ekspluatācija, kurā tiek veiktas bīstamas darbības vai uzglabātas un izmantotas bīstamas vielas vai preparāti, kas ārpus rūpnīcas izraisa vai var izraisīt personas nāvi vai smagu miesas bojājumu vai ievērojamu kaitējumu gaisa, augsnes, ūdens kvalitātei, vai dzīvniekiem vai augiem;

Pamatojums

Nelikumība kā noziedzīga nodarījuma sastāva pazīme jau ir iekļauta 3. panta ievada teikumā, un tādēļ to nav nepieciešams atkārtot atsevišķos šā panta punktos.

Grozījums Nr. 25

3. panta e) apakšpunkts

(e) nelikumīgi atkritumu sūtījumi, kā noteikts Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 1013/2006 2. panta 35. punktā, peļņas nolūkā un ievērojamā daudzumā neatkarīgi no tā, vai sūtīšana ir veikta kā viena darbība vai vairākas savstarpēji saistītas darbības;

(e) atkritumu pārvadājumi, ciktāl šī darbība atbilst Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 1013/2006 2. panta 35. punktam, peļņas nolūkā un ievērojamā daudzumā;

Pamatojums

1. Nelikumība kā noziedzīga nodarījuma sastāva pazīme jau ir iekļauta 3. panta ievada teikumā, un tādēļ to nav nepieciešams atkārtot atsevišķos šā panta punktos.

2. (Neietekmē tekstu latviešu valodā.)

3. Svītrotajā teikuma daļā nav iekļauts neviens jauns regulējums, tādēļ tā nav nepieciešama.

Grozījums Nr. 26

3. panta f) apakšpunkts

(f) nelikumīga kodolmateriālu vai citu bīstamu radioaktīvu vielu ražošana, apstrāde, uzglabāšana, izmantošana, transportēšana, eksports vai imports, kas izraisa vai var izraisīt personas nāvi vai smagu ievainojumu vai ievērojamu kaitējumu gaisa, augsnes, ūdens, dzīvnieku vai augu kvalitātei;

(f) kodolmateriālu vai citu bīstamu radioaktīvu vielu ražošana, apstrāde, uzglabāšana, izmantošana, transportēšana, pārdošana un izplatīšana un eksports vai imports, kas izraisa vai var izraisīt personas nāvi vai smagu ievainojumu vai ievērojamu kaitējumu gaisa, pamatiežu, augsnes, ūdens, dzīvnieku vai augu kvalitātei;

Pamatojums

Noteikumā nav iekļauta bīstamu materiālu tirdzniecība un izplatīšana.

1. Nelikumība kā noziedzīga nodarījuma sastāva pazīme jau ir iekļauta 3. panta ievada teikumā, un tādēļ to nav nepieciešams atkārtot atsevišķos šā panta punktos.

2. Redakcionāls labojums.

Grozījums Nr. 27

3. panta g) apakšpunkts

(g) aizsargājamu dzīvnieku vai augu sugu vai to daļu, vai atvasinājumu nelikumīga pārvaldīšana, ķeršana, bojāšana, nogalināšana vai tirdzniecība;

g) aizsargājamu dzīvnieku vai augu sugu vai to daļu, vai atvasinājumu pārvaldīšana, ķeršana, bojāšana, apstrāde vai nogalināšana un šādu eksemplāru nogalināšana vai iznīcināšana, izņemot gadījumus, kad attiecīgās darbības skar nelielu skaitu eksemplāru vai tās ietekme uz sugas saglabāšanu nav vērā ņemama;

Grozījums Nr. 28

3. panta ga) apakšpunkts (jauns)

ga) aizsargājamu dzīvnieku sugu vai augu šķirņu vai to daļu, vai atvasinājumu tirdzniecība, izņemot gadījumus, kad attiecīgās darbības skar nelielu skaitu eksemplāru vai tās ietekme uz sugas saglabāšanu nav vērā ņemama;

Grozījums Nr. 29

3. panta ha) apakšpunkts (jauns)

ha) ievērojama aizsargātu dzīvotņu noplicināšana, veicot būvdarbus, akmeņu ieguvi, atmežošanu, uzaršanu, apstādīšanu un dedzināšanu, kā arī visas citas līdzīgas nopietnas darbības;

Grozījums Nr. 30

3. panta i) apakšpunkts

(i) ozonu noārdošu vielu nelikumīga tirdzniecība vai izmantošana.

(i) ozonu noārdošu vielu ražošana, laišana tirgū, izplatīšana, tirdzniecība vai izmantošana.

Grozījums Nr. 31

4. pants

Līdzdalība un izraisīšana

Kūdīšana un atbalstīšana

Dalībvalstis nodrošina, ka līdzdalība rīcībā, kas minēta 3. pantā, vai tās izraisīšana ir noziedzīgs nodarījums.

Dalībvalstis nodrošina, ka rīcības atbalstīšana, kas minēta 3. pantā, vai kūdīšana uz šādu rīcību tiek krimināli sodīta.

Pamatojums

1. Kūdīšanas un atbalstīšanas norobežošana, jo tās ir ar nodomu izdarītas darbības.

2. Redakcionāls labojums.

Grozījums Nr. 32

5. pants

1. Dalībvalstis nodrošina, ka 3. un 4. pantā minēto noziedzīgo nodarījumu veikšana ir sodāma ar efektīvām, proporcionālām un preventīvām kriminālsankcijām.

Ikviena dalībvalsts veic pasākumus, kas nepieciešami, lai nodrošinātu, ka 3. un 4. pantā minēto noziedzīgo nodarījumu veikšana ir sodāma ar efektīvām, proporcionālām un preventīvām kriminālsankcijām.

2. Dalībvalstis nodrošina, ka 3. panta b)–h) apakšpunktā minēto noziedzīgo nodarījumu veikšana ir sodāma ar maksimālo termiņu — vismaz no viena līdz trim gadiem brīvības atņemšanas —, ja noziedzīgais nodarījums ir izdarīts rupjas nolaidības dēļ un izraisa ievērojamu kaitējumu gaisam, augsnei, ūdenim, dzīvniekiem vai augiem.

 

3. Dalībvalstis nodrošina, ka turpmāk minēto noziedzīgo nodarījumu veikšana ir sodāma ar maksimālo termiņu — vismaz no diviem līdz pieciem gadiem brīvības atņemšanas:

 

(a) noziedzīgais nodarījums, kas minēts 3. panta a) apakšpunktā, kad noziedzīgais nodarījums ir izdarīts rupjas nolaidības dēļ;

 

(b) noziedzīgie nodarījumi, kas minēti 3. panta b)–f) apakšpunktā, kad noziedzīgais nodarījums ir izdarīts rupjas nolaidības dēļ un izraisa personas nāvi vai smagu ievainojumu;

 

(c) noziedzīgie nodarījumi, kas minēti 3. panta b)–h) apakšpunktā, kad noziedzīgais nodarījums ir izdarīts ar nodomu un izraisa ievērojamu kaitējumu

 

(d) noziedzīgie nodarījumi, kas minēti 3. pantā, kad noziedzīgais nodarījums ir izdarīts, iesaistoties kriminālā organizācijā pamatlēmuma [… par cīņu pret organizēto noziedzību] nozīmē.

 

4. Dalībvalstis nodrošina, ka turpmāk minēto noziedzīgo nodarījumu veikšana ir sodāma ar maksimālo termiņu — vismaz no pieciem līdz desmit gadiem brīvības atņemšanas:

 

(a) noziedzīgais nodarījums, kas minēts 3. panta a) apakšpunktā, kad noziedzīgais nodarījums ir izdarīts ar nodomu;

 

(b) noziedzīgie nodarījumi, kas minēti 3. panta b) – f) apakšpunktā, kad noziedzīgais nodarījums ir izdarīts ar nodomu un izraisa personas nāvi vai smagu ievainojumu.

 

5. Šajā pantā izklāstītās kriminālsankcijas var papildināt ar citām sankcijām vai līdzekļiem, jo īpaši:

 

(a) ierobežot fiziskas personas tiesības iesaistīties tādās darbībās, kam vajadzīga oficiāla atļauja vai apstiprinājums, vai dibināt, vadīt vai pārvaldīt uzņēmumu vai organizāciju, ja fakti, kas ir personas sodāmības pamatā, norāda uz lielu varbūtību, ka tāda paša veida noziedzīga darbība var tikt izdarīta atkārtoti;

 

(b) publicēt tiesas nolēmumu par sodu vai jebkurām piemērotajām sankcijām vai līdzekļiem;

 

(c) pienākums atjaunot vidi.

 

Pamatojums

Redakcionāli labojumi.

Grozījums nepieciešams sakarā ar Eiropas Kopienu Tiesas 2007. gada 23. oktobra spriedumu (C–440/05), saskaņā ar kuru piemērojamo kriminālsankciju veida un apmēra paredzēšana nav Kopienas kompetencē (skat. 70. punktu).

Grozījums Nr. 33

7. pants

1. Dalībvalstis nodrošina, ka juridiska persona, kas tiek saukta pie atbildības par noziedzīgu nodarījumu saskaņā ar 6. pantu, ir sodāma ar efektīvām, proporcionālām un preventīvām sankcijām, kas ietver kriminālsodu vai cita veida sodu.

Dalībvalstis veic nepieciešamos pasākumus, lai nodrošinātu, ka atbildīgā juridiska persona par noziedzīgu nodarījumu saskaņā ar 6. pantu, ir sodāma ar efektīvām, proporcionālām un preventīvām sankcijām, kas ietver kriminālsodu vai cita veida sodu.

2. Sodi, kas norādīti 1. punktā, ir šādi:

 

(a) maksimālais sods ir vismaz no EUR 300 000 līdz EUR 500 000 gadījumos, kad noziedzīgais nodarījums, kas minēts 3. panta b)–h) apakšpunktā, ir izdarīts rupjas nolaidības dēļ un izraisa ievērojamu kaitējumu gaisam, augsnei, ūdenim, dzīvniekiem vai augiem;

 

(b) maksimālais sods ir vismaz no EUR 500 000 līdz EUR 750 000 gadījumos, kad

 

(i) noziedzīgais nodarījums, kas minēts 3. panta a) apakšpunktā, ir izdarīts rupjas nolaidības dēļ vai

 

(ii) noziedzīgais nodarījums, kas minēts 3. panta b)–h) apakšpunktā

 

- ir izdarīts rupjas nolaidības dēļ un izraisa personas nāvi vai smagu ievainojumu vai

 

- ir izdarīts ar nodomu un izraisa ievērojamu kaitējumu gaisam, augsnei vai ūdenim, vai dzīvniekiem, vai augiem, vai

 

(iii) noziedzīgais nodarījums, kas minēts 3. pantā, ir izdarīts ar nodomu kriminālas organizācijas struktūrā pamatlēmuma [… par cīņu pret organizēto noziedzību] nozīmē;

 

(c) maksimālais sods ir vismaz no EUR 750 000 līdz EUR 1 500 000 gadījumos, kad

 

(i) noziedzīgais nodarījums, kas minēts 3. panta a) apakšpunktā, ir izdarīts ar nodomu vai

 

(ii) noziedzīgais nodarījums, kas minēts 3. panta b)–f) apakšpunktā, ir izdarīts ar nodomu un izraisa personas nāvi vai smagu ievainojumu.

 

Dalībvalstis var piemērot sistēmu, kurā sods ir proporcionāls juridiskās personas apgrozījumam, finansiālajam labumam, kas iegūts vai paredzams noziedzīga nodarījuma dēļ, vai jebkurai citai vērtībai, kas apliecina juridiskās personas finanšu stāvokli, ar noteikumu, ka šāda sistēma ļauj piemērot maksimālos sodus, kas ir vismaz līdzvērtīgi maksimālo soda naudu mazākajai summai. Dalībvalstis, kas īsteno direktīvu saskaņā ar šādu sistēmu, paziņo Komisijai par šādu savas rīcības nolūku.

 

3. Dalībvalstis, kuras nav pieņēmušas euro, piemēro maiņas kursu starp euro un to valūtu, kā publicēts Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī […].

 

4. Šajā pantā izklāstītās sankcijas var papildināt ar citām sankcijām vai līdzekļiem, jo īpaši:

 

(a) pienākumu atjaunot vidi;

 

(b) tiesību atņemšanu uz valsts pabalstiem vai valsts atbalstu;

 

(c) aizliegumu uz laiku vai pastāvīgi veikt rūpniecisko vai komercdarbību;

 

(d) pakļaušanu tiesas uzraudzībai;

 

(e) likvidāciju ar tiesas pavēli;

 

(f) pienākumu pieņemt īpašus pasākumus, lai likvidētu šādas rīcības izraisītās sekas, piemēram, tās, kuras ir kriminālatbildības pamatā;

 

(g) tiesas nolēmuma par sodu vai jebkurām piemērotajām sankcijām vai līdzekļiem publicēšanu.

 

Pamatojums

1. Redakcionāls labojums.

2. Grozījums nepieciešams sakarā ar Eiropas Kopienu Tiesas 2007. gada 23. oktobra spriedumu (C–440/05), 66. punkts.

Grozījums nepieciešams sakarā ar Eiropas Kopienu Tiesas 2007. gada 23. oktobra spriedumu (C–440/05), saskaņā ar kuru piemērojamo kriminālsankciju veida un apmēra paredzēšana nav Kopienas kompetencē (skat. 70. punktu).

Grozījums Nr. 34

8. pants

8. pants

svītrots

Ziņojumu sniegšana

 

Dalībvalstis līdz … un pēc tam reizi trīs gados ziņojuma formā iesniedz Komisijai informāciju par šīs direktīvas īstenošanu.

 

Pamatojoties uz šiem ziņojumiem, Komisija iesniedz ziņojumu Eiropas Parlamentam un Padomei.

 

Pamatojums

Citādi nekā tas ir noteikts Eiropas līgumu trešajā pīlārā, attiecībā uz Kopienas tiesību aktiem Komisijas rīcībā ir atbilstoši instrumenti, lai nodrošinātu šo tiesību aktu ievērošanu. Tādēļ ziņojumu sniegšanas pienākums ir nevajadzīgs birokrātisks noteikums.

Grozījums Nr. 35

8.a pants (jauns)

8.a pants

 

           Jaunu tiesību aktu pieņemšana

 

Pieņemot jebkādus tiesību aktus vides jautājumos, nepieciešamības gadījumā jānorāda, ka jāgroza šīs direktīvas pielikumi.

Grozījums Nr. 36

9. panta 1. punkta 1. daļa

1. Dalībvalstīs stājas spēkā normatīvie un administratīvie akti, kas vajadzīgi, lai izpildītu šīs direktīvas prasības vēlākais līdz […] Dalībvalstis tūlīt dara Komisijai zināmus minēto noteikumu tekstus, kā arī minēto noteikumu un šīs direktīvas atbilstības tabulu.

1. Dalībvalstīs stājas spēkā noteikumi, kas vajadzīgi, lai izpildītu šīs direktīvas prasības vēlākais līdz […]

Pamatojums

Svītrotais noteikums būtu jāiekļauj apsvērumu daļā. Šajā gadījumā nav vajadzīgs precizēt noteikumu veidu.

Grozījums Nr. 37

A PIELIKUMS(jauns)

A pielikums

 

TO KOPIENAS TIESĪBU AKTU SARAKSTS, KURU PĀRKĀPŠANA UZSKATĀMA PAR NELIKUMĪGU RĪCĪBU ŠĪS DIREKTĪVAS 2. PANTA a) PUNKTA IZPRATNĒ

 

- Padomes 1970. gada 20. marta Direktīva 70/220/EEK par dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanu attiecībā uz pasākumiem, kas jāveic, lai novērstu gaisa piesārņošanu, kuru rada gāzu izplūde no mehānisko transportlīdzekļu dzirksteļaizdedzes motoriem (jāatceļ, sākot ar 2013. gada 2. janvāri, ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 715/2007);

 

- Padomes 1972. gada 2. augusta Direktīva 72/306/EEK par dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanu attiecībā uz pasākumiem, kas jāveic, lai samazinātu piesārņojuma emisiju no transportlīdzekļiem paredzētiem dīzeļmotoriem (jāatceļ, sākot ar 2013. gada 2. janvāri, ar Regulu (EK) Nr. 715/2007);

 

- Padomes 1975. gada 16. jūnija Direktīva 75/439/EEK par atkritumeļļu apglabāšanu;

 

– Padomes 1976. gada 27. jūlija Direktīva 76/769/EEK par dalībvalstu normatīvo un administratīvo aktu tuvināšanu attiecībā uz dažu bīstamu vielu un preparātu tirgū laišanas un lietošanas ierobežojumiem (jāatceļ un jāaizstāj, sākot no 2009. gada 1. jūnija, ar REACH Regulu (Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 1907/2006));

 

- Padomes 1972. gada 2. augusta Direktīva 77/537/EEK par dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanu attiecībā uz pasākumiem, kas jāveic, lai samazinātu piesārņotāju emisiju no lauksaimniecības un mežsaimniecības riteņtraktoros lietojamiem dīzeļmotoriem;

 

- Padomes 1978. gada 20. februāra Direktīva 78/176/EEK par titāna dioksīda ražošanas atkritumiem;

 

- Padomes 1978. gada 21. decembra Direktīva 79/117/EEK, ar ko aizliedz laist tirgū un izmantot augu aizsardzības līdzekļus, kuru sastāvā ir konkrētas aktīvās vielas;

 

- Padomes 1979. gada 2. aprīļa Direktīva 79/409/EEK par savvaļas putnu aizsardzību;

 

- 1981. gada 20. janvāra Regula (EEK) Nr. 348/81 par kopīgiem noteikumiem vaļu un pārējo vaļveidīgo importēšanai;

 

- Padomes 1982. gada 22. marta Direktīva 82/176/EEK par robežvērtībām un kvalitātes mērķiem attiecībā uz dzīvsudraba emisiju sārmu metālu hlorīdu elektrolīzes rūpniecībā (ierosināta atcelšana);

 

- Padomes 1983. gada 26. septembra Direktīva 83/513/EEK par robežvērtībām un kvalitātes mērķiem attiecībā uz kadmija emisijām (ierosināta atcelšana);

 

- Padomes 1984. gada 8. marta Direktīva 84/156/EEK par robežvērtībām un kvalitātes mērķiem attiecībā uz dzīvsudraba emisijām nozarēs, kas nav sārmu metālu hlorīdu elektrolīze (ierosināta atcelšana);

 

- Padomes 1984. gada 9. oktobra Direktīva 84/491/EEK par robežvērtībām un kvalitātes mērķiem attiecībā uz heksahlorcikloheksāna emisijām (ierosināta atcelšana);

 

- Padomes 1986. gada 12. jūnija Direktīva 86/278/EEK par vides, jo īpaši augsnes, aizsardzību, lauksaimniecībā izmantojot notekūdeņu dūņas;

 

- Padomes 1986. gada 12. jūnija Direktīva 86/280/EEK par emisiju robežvērtībām un kvalitātes mērķiem attiecībā uz dažām bīstamām vielām, kas iekļautas Direktīvas 76/464/EEK pielikuma I sarakstā (ierosināta atcelšana);

 

- Padomes 1990. gada 23. aprīļa Direktīva 90/219/EEK par ģenētiski modificētu mikroorganismu ierobežotu izmantošanu;

 

- Padomes 1991. gada 21. maija Direktīva 91/271/EEK par komunālo notekūdeņu attīrīšanu;

 

- Padomes 1991. gada 15. jūlija Direktīva 91/414/EEK par augu aizsardzības līdzekļu laišanu tirgū;

 

- Padomes 1991. gada 12. decembra Direktīva 91/689/EEK par bīstamajiem atkritumiem;

 

- Padomes 1992. gada 21. maija Direktīva 92/43/EEK par dabisko dzīvotņu, savvaļas faunas un floras aizsardzību;

 

- Padomes 1992. gada 15. decembra Direktīva 92/112/EEK par procedūrām tādu programmu saskaņošanai, kuras paredzētas, lai samazinātu un galīgi likvidētu titāna dioksīda rūpniecības radīto piesārņojumu;

 

- Eiropas Parlamenta un Padomes 1994. gada 20. decembra Direktīva 94/63/EK par kontroli attiecībā uz gaistošu organisko savienojumu (GOS) emisiju, ko rada benzīna glabāšana un nosūtīšana no termināliem uz degvielas uzpildes stacijām;

 

- Padomes 1996. gada 16. septembra Direktīva 96/59/EK par polihlorētu bifenilu un polihlorētu terfenilu (PCB/PCT) apglabāšanu;

 

- Padomes 1996. gada 9. decembra Direktīva 96/82/EK par tādu smagu nelaimes gadījumu briesmu pārzināšanu, kuros iesaistītas bīstamas vielas;

 

- Eiropas Parlamenta un Padomes 1997. gada 16. decembra Direktīva 97/68/EK par dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanu attiecībā uz pasākumiem pret gāzveida un daļiņveida piesārņotāju emisiju no iekšdedzes motoriem, ko uzstāda visurgājējai tehnikai;

 

- Padomes 1996. gada 9. decembra Regula (EK) Nr. 338/97 par savvaļas dzīvnieku un augu sugu aizsardzību, reglamentējot to tirdzniecību;

 

- Eiropas Parlamenta un Padomes 1998. gada 16. februāra Direktīva 98/8/EK par biocīdo produktu laišanu tirgū;

 

- Eiropas Parlamenta un Padomes 1998. gada 13. oktobra Direktīva 98/70/EK, kas attiecas uz benzīna un dīzeļdegvielu kvalitāti un ar ko groza Padomes Direktīvu 93/12/EEK;

 

- Padomes 1999. gada 11. marta Direktīva 1999/13/EK par gaistošu organisko savienojumu emisijas ierobežošanu no organiskiem šķīdinātājiem noteiktos darbības veidos un iekārtās;

 

- Padomes 199. gada 26. aprīļa Direktīva 1999/31/EEK par atkritumu poligoniem;

 

– Padomes 1999. gada 26. aprīļa direktīva 1999/32/EK, ar ko paredz sēra satura samazināšanu konkrētiem šķidrā kurināmā veidiem un ar ko groza Direktīvu 93/12/EEK;

 

- Eiropas Parlamenta un Padomes 2000. gada 18. septembra Direktīva 2000/53/EK par nolietotajiem transportlīdzekļiem;

 

- Eiropas Parlamenta un Padomes 2000. gada 27. novembra Direktīva 98/70/EK par ostas iekārtām, kas paredzētas kuģu atkritumu un kravu atlieku uzņemšanai;

 

- Eiropas Parlamenta un Padomes 2000. gada 23. oktobra Direktīva 2000/60/EK, ar ko izveido sistēmu Kopienas rīcībai ūdens resursu politikas jomā;

 

- Eiropas Parlamenta un Padomes 2000. gada 4. decembra Direktīva 2000/76/EK par atkritumu sadedzināšanu;

 

- Eiropas Parlamenta un Padomes 2000. gada 29. jūnija Regula (EK) Nr. 2037/2000 par vielām, kas noārda ozona slāni;

 

- Eiropas Parlamenta un Padomes 2001. gada 12. marta Direktīva 2001/18/EK par ģenētiski modificētu organismu apzinātu izplatīšanu vidē un Padomes Direktīvas 90/220/EEK atcelšanu;

 

- Eiropas Parlamenta un Padomes 2001. gada 23. oktobra Direktīva 2001/80/EK par ierobežojumiem attiecībā uz dažu piesārņojošo vielu emisiju gaisā no lielām sadedzināšanas iekārtām;

 

- Eiropas Parlamenta un Padomes 2003. gada 27. janvāra Direktīva 2000/96/EK par elektrisko un elektronisko iekārtu atkritumiem (EEIA);

 

- Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 29. aprīļa Regula (EK) Nr. 850/2004 par noturīgiem organiskajiem piesārņotājiem, ar ko groza Direktīvu 79/117/EEK;

 

- Eiropas Parlamenta un Padomes 2005. gada 29. aprīļa Direktīva 2005/55/EK par dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanu attiecībā uz pasākumiem, kas jāveic, lai samazinātu gāzveida un daļiņveida piesārņotāju emisiju no kompresijaizdedzes motoriem, kuri paredzēti transportlīdzekļiem, un gāzveida piesārņotāju emisiju no dzirksteļaizdedzes motoriem, ko darbina ar dabasgāzi vai sašķidrinātu naftas gāzi un kas paredzēti transportlīdzekļiem;

 

- Komisijas 2005. gada 14. novembra Direktīva 2005/78/EK, ar ko īsteno Eiropas Parlamenta un Padomes 2005. gada 29. aprīļa Direktīvu 2005/55/EK par dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanu attiecībā uz pasākumiem, kas jāveic, lai samazinātu gāzveida un daļiņveida piesārņotāju emisiju no kompresijaizdedzes motoriem, kuri paredzēti transportlīdzekļiem, un gāzveida piesārņotāju emisiju no dzirksteļaizdedzes motoriem, ko darbina ar dabasgāzi vai sašķidrinātu naftas gāzi un kas paredzēti transportlīdzekļiem;

 

 

 

- Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 15. februāra Direktīva 2000/96/EK par piesārņojumu, ko rada dažas bīstamas vielas, kuras novada Kopienas ūdens vidē;

 

– Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 5. aprīļa Direktīva 2006/12/EK par atkritumiem;

c

- Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 15. marta Direktīva 2006/21/EK par ieguves rūpniecības atkritumu apsaimniekošanu un par grozījumiem Direktīvā 2004/35/EK;

 

– Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 5. aprīļa Direktīva 2006/32/EK par enerģijas galapatēriņa efektivitāti un energoefektivitātes pakalpojumiem un ar ko atceļ Padomes Direktīvu 93/76/EEK;

 

– Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 6. septembra Direktīva 2006/66/EK par baterijām un akumulatoriem, un bateriju un akumulatoru atkritumiem un ar ko atceļ Direktīvu 91/157/EEK;

 

– Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 12. decembra Direktīva 2000/118/EK gruntsūdeņu aizsardzību pret piesārņojumu un pasliktināšanos;

 

– Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 14. jūnija Regula (EK) Nr. 1013/2000 par atkritumu sūtījumiem;

 

– Eiropas Parlamenta un Padome 2007. gada 20. jūnija Regula (EK) Nr.  715/2007 par tipa apstiprinājumu mehāniskiem transportlīdzekļiem attiecībā uz emisiju no vieglajiem pasažieru un komerciālajiem transportlīdzekļiem (Euro 5 un Euro 6) un par piekļuvi transportlīdzekļa remonta un tehniskās apkopes informācijai (sākot no 20013. gada 2. janvāra atcels Direktīvu 70/220/EEK);

 

– Komisijas 2007. gada 29. novembra Regula(EK) Nr. 1418/2007 par Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 1013/2006 III vai IIIA pielikumā uzskaitītu dažu atkritumu eksportu reģenerācijai uz valstīm, uz kurām neattiecas ESAO Lēmums par atkritumu pārrobežu pārvietošanas kontroli;

Grozījums Nr. 38

B PIELIKUMS (jauns)

B pielikums

 

TO KOPIENAS TIESĪBU AKTU SARAKSTS, KURU PĀRKĀPŠANA UZSKATĀMA PAR NELIKUMĪGU RĪCĪBU ŠĪS DIREKTĪVAS 2. PANTA a) PUNKTA IZPRATNĒ

 

– Padomes 1987. gada 14. decembra lēmums 87/600/Euratom par Kopienas noteikumiem par operatīvu informācijas apmaiņu radiācijas avāriju gadījumos;

– Padomes 1996. gada 13. maija Direktīva 96/29/Euratom, kas nosaka drošības pamatstandartus darba ņēmēju un iedzīvotāju veselības aizsardzībai pret jonizējošā starojuma radītajām briesmām;

–Padomes 2003. gada 22. decembra Direktīva 2003/122/Euratom par slēgtu augstas radioaktivitātes starojuma avotu un bezīpašnieka jonizējošā starojuma avotu kontroli;

– Padomes 2006. gada 20. novembra 2006/117/Euratom par radioaktīvo atkritumu un lietotās kodoldegvielas pārvadājumu uzraudzību un kontroli.

 

 

 

 

 

 

Pamatojums

EURATOM līguma III nodaļa ir Kopienas rīcības juridiskais pamats vides aizsardzības nozarē, ja runa ir par darbībām kodolenerģijas jomā. Ir ļoti svarīgi saskaņot tekstu, precizējot, ka EURATOM līgums ir un paliek par pamatu jautājumiem, kas saistīti ar kodolenerģiju. Rezultātā saistībā ar darbībām kodolenerģijas jomā par nelikumīgu darbību jāuzskata jebkurš Kopienas to tiesību aktu pārkāpums, kas pieņemti, pamatojoties uz Līgumu.


PASKAIDROJUMS

I. Vispārēji apstākļi

Direktīvas priekšlikuma tapšanas priekšvēsture ļoti plaši izklāstīta referenta sagatavotāja 2007. gada 12. jūnija tā darba dokumenta I  punktā, kurš ir Juridiskās komitejas rīcībā.

II. Eiropas Kopienu Tiesas 2007. gada 23. oktobra spriedums

Ar 2007. gada 23. oktobra spriedumu lietā „Komisija pret Padomi attiecībā uz Padomes pamatlēmumu par kriminālsankcijām, apkarojot kuģu izraisīto piesārņojumu” (C–440/05) Eiropas Kopienu Tiesa pirmo reizi konstatējusi, ka piemērojamo kriminālsankciju veida un apmēra noteikšana nav Kopienas kompetencē. Eiropas Komisijas 2007. gada 9. februāra priekšlikums direktīvai par vides krimināltiesisko aizsardzību (COM(2007)0051) ir pretrunā ar šo Tiesas nolēmumu, un tādēļ tas atbilstoši jālabo.

III. Ziņojuma priekšlikums Juridiskajai komitejai

Kopumā referents Juridiskās komitejas locekļiem ierosina Eiropas Komisijas priekšlikumā izdarīt šādus grozījumus:

1. Formulējot 5. un 7. pantu, jāīsteno Eiropas Kopienu Tiesas 2007. gada 23. oktobra spriedums. Tā kā saskaņā ar šo spriedumu piemērojamo kriminālsankciju veids un apmērs nav Kopienas kompetencē, jāsvītro 2. punkts un tam sekojošie punkti.

2. 2. pantā atbilstoši noteiktības principam tiek precizēti, respektīvi, papildināti daži formulējumi. Cita starpā tiek precizēta nelikumības definīcija. Šajā sakarā tiek noteikta papildu kompetence. Tiek papildinātas jēdziena „aizsargājamu savvaļas dzīvnieku sugas un augu šķirnes” un „aizsargājama dzīvotne” definīcijas.

3. Saistībā ar noziedzīgiem nodarījumiem, kas minēti 3. pantā, tiek nošķirti ar nodomu izdarīti nodarījumi un nodarījumi rupjas nolaidības dēļ. Tas atbilst Padomes 2005. gada 12. jūlija pamatlēmuma 2005/667/TI struktūrai. Attiecībā uz konkrētiem noziedzīgu nodarījumu sastāviem juridiskās noteiktības dēļ un saskaņā ar noteiktības principu ir nepieciešami precizējumi un pielāgojumi jaunajiem spēkā esošajiem tiesību aktiem.

4. Komisijas ierosinātais dalībvalstu ziņojumu sniegšanas pienākums ir birokrātisks un šajā gadījumā nav vajadzīgs, tā kā, ņemot vērā Kopienas tiesību aktus, — citādi nekā tas Eiropas līgumos noteikts attiecībā uz trešo pīlāru — ir paredzēti piemēroti instrumenti, lai nodrošinātu šo tiesību aktu ievērošanu.

*****


Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komitejaS ATZINUMS (*) (27.2.2008)

Juridiskajai komitejai

par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai par vides krimināltiesisko aizsardzību

(COM(2007)0051 – C6‑0063/2007 – 2007/0022(COD))

Atzinumu sagatavoja: (*) Dan Jørgensen

(*) Komiteju iesaistīšanas procedūra — Reglamenta 47. pants

ĪSS PAMATOJUMS

Vispārīgs situācijas raksturojums

Padome 1998. gadā pirmo reizi vienojās par pasākumu attiecībā uz vides krimināltiesisko aizsardzību, un pēc diskusijām un lēmumu pieņemšanas Komisija 2001. gadā pieņēma direktīvas priekšlikumu, un Parlaments 2002. gadā pieņēma ziņojumu 1. lasījumā.

Galvenais bija nodrošināt efektīvāku Kopienas tiesību aktu piemērošanu, visā Kopienā nosakot minimālo noziedzīgo nodarījumu kopumu. Tomēr Padome neapsprieda Parlamenta un Komisijas priekšlikumus un 2003. gada janvārī pieņēma uz 3. pīlāra balstītu (ES līgums) pamatlēmumu.

Eiropas Kopienu Tiesa atcēla šo pamatlēmumu, jo tā konstatēja, ka viss lēmumā noteiktais attiecas uz vides aizsardzību un ka to varēja un vajadzēja darīt, piemērojot EK līguma 175. pantu (kas attiecas uz 1. pīlāru).

Rezultātā šī joma vispār netika reglamentēta, jo Padome bija pieņēmusi 3. pīlāra lēmumu, kuru atcēla Tiesa, kaut arī nebija pieņemts 1. pīlāra tiesību akts.

Tādēļ gan Parlaments, gan Komisija pārliecināja par vajadzību sagatavot jaunu priekšlikumu, kurš tika iesniegt pagājušā gadā (COM (2007)0051).

Priekšlikums :

Divās visbūtiskākās un strīdīgākās pašreizējā Komisijas priekšlikuma daļās (1) tiek noteikts saskaņots noziedzīgo nodarījumu kopums, par kuriem jāparedz kriminālsankcijas visās dalībvalstīs, un (2) saskaņoti vai tuvināti kriminālsodi par sevišķi smagiem noziegumiem vides jomā, vienojoties par kopēju modeli.

Šie pasākumi tika uzskatīti par nepieciešamiem, lai nodrošinātu efektīvu vides aizsardzību un panāktu vienotu un taisnīgu piemērošanu un īstenošanu visā Kopienā.

Tomēr nesen Tiesas spriedums lietā par kuģu izraisītu piesārņojumu (2007. gada 23. oktobra spriedums lietā C–440/05) īpaši palielinājis spriedzi saistībā ar 5. un 7. panta noteikumiem pašreizējā priekšlikumā par sodu noteikšanas tuvināšanu fiziskām un attiecīgi juridiskām personām.

Vides komitejas atzinums

Atzinuma sagatavotājs uzskata, ka Komisijas ierosinātā sistēma ir veiksmīga, lai nodrošinātu efektīvu vides aizsardzību, kā arī vienotu un taisnīgu piemērošanu un īstenošanu visā Kopienā.

Šā iemesla dēļ atzinuma sagatavotājs ierosina nesvītrot un negrozīt Komisijas priekšlikumu šajos svarīgajos jautājumos.

Atgriežoties pie nodarījumu jautājuma, atzinuma sagatavotājs vēlas uzlabot dažu īpašu aspektu formulējumu un nozīmi.

Dzīvotņu aizsardzībai jābūt galvenajai prioritātei, bet dalībvalstis ir kritizējušas Komisijas priekšlikumus, par to, ka tie ir neskaidri un nenoteikti, un tādēļ atzinuma sagatavotājs ir ierosinājis grozījumu, lai precizētu un skaidri formulētu, kas ir „aizsargātas dzīvotnes”.

Turklāt atzinuma sagatavotājs ierosina pastiprināt ražotāju, eksportētāju, importētāju, pārvadātāju utt. atbildību.

Gadījumos, kad ir pamats uzskatīt, ka kāds konkrēts ražojums vai viela var izraisīt personu nāvi vai smagu miesas bojājumu, vai ievērojamu kaitējumu videi, apstrāde, pārdošana, uzglabāšana vai līdzīgas darbības jāuzskata par noziedzīgu nodarījumu atbilstīgi šai direktīvai.

Visbeidzot, atzinuma sagatavotājs ierosina precizēt dalībvalstu pienākumu nodrošināt pietiekamus resursus, personālu un apmācību, lai patiešām samazinātu noziegumus pret vidi, izmantojot jauno pieeju, kas izklāstīta šajā direktīvā.

GROZĪJUMI

Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komiteja aicina par jautājumu atbildīgo Juridisko komiteju savā ziņojumā iekļaut šādus grozījumus:

Komisijas ierosinātais teksts(1)

 

Parlamenta izdarītie grozījumi

Grozījums Nr.1

5. apsvērums

(5) Vairāk uzticoties tiesu iestādēm nekā administratīvām iestādēm, sankciju piemērošanas uzdevums, kriminālizmeklēšanas pienākums un vides noteikumu īstenošana tiek uzticēta iestādēm, kas ir neatkarīgas no tām, kuras piešķīrušas izmantošanas vai piesārņojuma atļaujas.

(5) Vairāk uzticoties tiesu iestādēm nekā administratīvām iestādēm, sankciju piemērošanas uzdevums, kriminālizmeklēšanas pienākums un vides noteikumu īstenošana tiek uzticēta tās dalībvalsts iestādēm, kurā atgadās likumā par noziedzīgu nodarījumu noteikts vides apdraudējums un kas ir neatkarīgas no tām, kuras piešķīrušas izmantošanas vai piesārņojuma atļaujas.

Pamatojums

Saistībā ar likumdošanas procesu ir svarīgi precizēt vietu, kuras tiesības jāizmanto videi nodarītā kaitējuma dēļ vai ja tīšs pārkāpums ir izraisījis nāvi vai smagu ievainojumu. Tā kā piesārņojums parasti izplatās pāri robežām, piemērotāk ir, ja izmeklēšanu veic un sankcijas piemēro nevis tās valsts iestādes, kurā apdraudējums izcēlies, bet tās, kurā ir nodarīts kaitējums videi un sabiedrības veselībai.

Grozījums Nr. 2

6. apsvērums

(6) Lai nodrošinātu efektīvu vides aizsardzību, jo īpaši nepieciešamas preventīvas papildu sankcijas par videi kaitīgām darbībām, kas parasti izraisa vai var izraisīt ievērojamu kaitējumu gaisam, tostarp stratosfērai, augsnei, ūdenim, dzīvniekiem vai augiem, tostarp sugu saglabāšanai.

(6) Lai nodrošinātu efektīvu vides aizsardzību, jo īpaši nepieciešamas preventīvas papildu sankcijas par videi kaitīgām darbībām, kas parasti izraisa vai var izraisīt ievērojamu kaitējumu ainavai, gaisam, tostarp stratosfērai, pamatiežiem, augsnei, ūdenim, dzīvniekiem vai augiem, tostarp sugu saglabāšanai.

Pamatojums

Saistībā ar videi kaitīgu darbību nav minēti pamatieži (litosfēra). Augsne (kur tā eksistē) ir tikai ārējais slānis līdz 1,5 metru dziļumam, un tā veidojas uz pamatiežiem.

Atkritumu izgāztuves un krātuves (kurās var būt bīstami un radioaktīvi atkritumi) ir atrodamas vecās raktuvēs un karjeros (tādējādi pašos pamatiežos).

Atklāti karjeri jo īpaši var sagraut ekosistēmas, izraisot būtiskus postījumus.

Grozījums Nr. 3

7. apsvērums

(7) Juridiska pienākuma — rīkoties — nepildīšanas gadījumā var iestāties tādas pašas sekas aktīvas rīcības gadījumā, tāpēc arī tas jāpakļauj atbilstīgām sankcijām.

(7) Juridiska pienākuma — rīkoties — nepildīšanas gadījumā var iestāties tādas pašas vai smagākas sekas nekā aktīvas rīcības gadījumā, tāpēc arī tas jāpakļauj atbilstīgām sankcijām.

Grozījums Nr. 4

9. apsvērums

(9) Lai panāktu efektīvu vides aizsardzību, līdzdalība šādu darbību veicināšanā arī atzīstama par noziedzīgu nodarījumu.

(9) Lai panāktu efektīvu vides aizsardzību, līdzdalība šādu darbību veicināšanā vai rīcība, kas ar darbību vai bezdarbību izraisa postījumus vai būtisku postījumu draudus videi arī atzīstama par noziedzīgu nodarījumu, un ar mērķi efektīvi aizsargāt vidi, kā arī atbilstīgi piesardzības un preventīvas darbības principiem nodarījuma izdarīšanas instrumenti ir jāpakļauj konkrētiem piesardzības pasākumiem.

Grozījums Nr. 5

1. pants

Ar šo direktīvu nosaka pasākumus attiecībā uz krimināllikumu vides efektīvākai aizsardzībai.

Ar šo direktīvu nosaka pasākumus attiecībā uz krimināllikumu vides efektīvākai aizsardzībai. Tā attiecas tikai uz kriminālatbildību un neskar Kopienas vai valstu tiesību aktus un jebkurus no tiem atvasinātos noteikumus, ievērojot civiltiesisko atbildību par kaitējumu videi.

Pamatojums

Svarīgi ir nodrošināt, lai kriminālvajāšana nekavē vides garantiju tiesību aktu piemērošanu, kas ir vērsta uz kaitējuma atlīdzināšanu.

Grozījums Nr. 6

2. panta a) punkts

a) „nelikumīgs” nozīmē uz vides aizsardzību vērstu Kopienas tiesību aktu vai likumu, dalībvalsts kompetentas iestādes administratīvo noteikumu vai lēmumu pārkāpumu;

a) „nelikumīgs” nozīmē uz vides un sabiedrības veselības aizsardzību vērstu Kopienas tiesību aktu vai likumu, dalībvalsts kompetentas iestādes administratīvo noteikumu vai lēmumu pārkāpumu;

Pamatojums

Priekšlikuma 3., 5. un 7. pantā nodarījumi un sankcijas attiecas ne vien uz vidi, bet arī uz aspektiem, kas saistīti ar dzīvību un sabiedrības veselību. Direktīvas 7. pantā ir paredzētas efektīvas sankcijas un sodi par darbību, kas izraisa nāvi vai smagu ievainojumu.

Grozījums Nr. 7

2. panta b) punkts

(b) „juridiska persona” nozīmē jebkuru juridisku personu, kurai ir šāds statuss saskaņā ar piemērojamiem valsts tiesību aktiem, izņemot valstis vai citas sabiedriskas iestādes, kas rīkojas, īstenojot savas suverēnās tiesības, un sabiedriskas starptautiskas organizācijas.

(b) „juridiska persona” nozīmē jebkuru juridisku personu, kurai ir šāds statuss saskaņā ar piemērojamiem valsts tiesību aktiem, tostarp valstis vai citas sabiedriskas iestādes, kas rīkojas, īstenojot savas suverēnās tiesības, un sabiedriskas starptautiskas organizācijas.

Pamatojums

Valsts pārvaldes iestādēm arī ir jāievēro vides tiesību akti, un uz tām attiecas šajā direktīvā paredzētā kriminālatbildība.

Grozījums Nr. 8

2. panta ba) punkts (jauns)

 

(ba) „aizsargāta dzīvotne” ir jebkura vieta, kas noteikta par īpašu aizsargājamu teritoriju saskaņā ar Direktīvas 79/409/EEK 4. panta 1. vai 2. punktu vai par īpaši aizsargājamu dabas teritoriju, saskaņā ar Direktīvas 92/43/EEK 4. panta 4. punktu.

Grozījums Nr. 9

3. panta a) punkts

(a) materiālu daudzuma vai jonizējošas radiācijas noplūde, emisija vai ievadīšana gaisā, augsnē vai ūdenī, kas izraisa personas nāvi vai smagu ievainojumu;

(a) materiālu daudzuma vai jonizējošas radiācijas noplūde, emisija vai izvadīšana uz zemes virsmas, gaisā, pamatiežos, augsnē vai ūdenī, kas izraisa personas vai dzīvnieka nāvi vai smagu ievainojumu;

Grozījums Nr. 10

3. panta b) punkts

(b) materiālu daudzuma vai jonizējošas radiācijas nelikumīga noplūde, emisija vai ievadīšana gaisā, augsnē vai ūdenī, kas izraisa vai var izraisīt personas nāvi vai smagu ievainojumu vai ievērojamu kaitējumu gaisa, augsnes, ūdens, dzīvnieku vai augu kvalitātei;

(b) materiālu daudzuma vai jonizējošas radiācijas nelikumīga noplūde, emisija vai izvadīšana uz zemes virsmas, gaisā, pamatiežos, augsnē vai ūdenī, kas izraisa vai var izraisīt personas nāvi vai smagu ievainojumu vai ievērojamu kaitējumu gaisa, augsnes, iežu, ūdens, dzīvnieku vai augu kvalitātei;

Pamatojums

Noteikumā nav minēts litosfēras ārējais slānis, kura topogrāfiskais stāvoklis (reljefs, novietojums) tieši ietekmē jonizējošas radiācijas un citu materiālu izplatīšanos.

Grozījums Nr. 11

3. panta c) punkts

(c) nelikumīgas darbības, tostarp apglabāšana un uzglabāšana, transportēšana, eksports vai imports, ar atkritumiem, tostarp bīstamiem atkritumiem, kas izraisa vai var izraisīt personas nāvi vai smagu ievainojumu vai ievērojamu kaitējumu gaisa, augsnes, ūdens, dzīvnieku vai augu kvalitātei;

(c) nelikumīgas darbības, tostarp apglabāšana un uzglabāšana, transportēšana, eksports vai imports, ar atkritumiem, tostarp bīstamiem atkritumiem, kas izraisa vai var izraisīt personas nāvi vai smagu ievainojumu vai ievērojamu kaitējumu gaisa, pamatiežu, augsnes, ūdens, dzīvnieku vai augu kvalitātei;

Pamatojums

Saistībā ar videi kaitīgu darbību nav minēti pamatieži (litosfēra). Augsne (kur tā eksistē) ir tikai ārējais slānis līdz 1,5 metru dziļumam, un tā veidojas uz pamatiežiem.

Atkritumu izgāztuves un krātuves (kurās var būt bīstami un radioaktīvi atkritumi), ir atrodamas vecās raktuvēs un karjeros (tādējādi pašos pamatiežos).

Grozījums Nr. 12

3. panta d) punkts

(d) nelikumīga tādas rūpnīcas ekspluatācija, kurā tiek veiktas bīstamas darbības vai uzglabātas un izmantotas bīstamas vielas vai preparāti, kas ārpus rūpnīcas izraisa vai var izraisīt personas nāvi vai smagu ievainojumu vai ievērojamu kaitējumu gaisa, augsnes, ūdens, dzīvnieku vai augu kvalitātei;

(d) neatbilstīga, nepareiza darbība, kuras iemesls ir kļūdaina rīcība, neuzmanība, nolaidība, nekompetence, neatbilstīga uzturēšana vai nelikumīga tādas rūpnīcas ekspluatācija, kurā tiek veiktas bīstamas darbības vai uzglabātas un izmantotas bīstamas vielas vai preparāti, kas ārpus rūpnīcas izraisa vai var izraisīt personas nāvi vai smagu miesas bojājumu vai ievērojamu kaitējumu gaisa, augsnes, ūdens, dzīvnieku vai augu kvalitātei;

Grozījums Nr. 13

3. panta f) punkts

(f) nelikumīga kodolmateriālu vai citu bīstamu radioaktīvu vielu ražošana, apstrāde, uzglabāšana, izmantošana, transportēšana, eksports vai imports, kas izraisa vai var izraisīt personas nāvi vai smagu ievainojumu vai ievērojamu kaitējumu gaisa, augsnes, ūdens, dzīvnieku vai augu kvalitātei;

(f) nelikumīga kodolmateriālu vai citu bīstamu radioaktīvu vielu ražošana, apstrāde, uzglabāšana, izmantošana, transportēšana, pārdošana un izplatīšana un eksports vai imports, kas izraisa vai var izraisīt personas nāvi vai smagu ievainojumu vai ievērojamu kaitējumu gaisa, pamatiežu, augsnes, ūdens, dzīvnieku vai augu kvalitātei;

Pamatojums

Noteikumā nav iekļauta bīstamu materiālu tirdzniecība un izplatīšana.

Grozījums Nr. 14

3. panta h) punkts

(h) nelikumīga ievērojama aizsargātu dzīvotņu noplicināšana;

(h) jebkura darbība, kuras sekas ir nelikumīga ievērojama aizsargātu dzīvotņu noplicināšana, tostarp būvdarbi, akmeņu ieguve, atmežošana, uzaršana un apstādīšana un dedzināšana;

Grozījums Nr. 15

3. panta ia) punkts (jauns)

 

(ia) tādu produktu ražošana, apstrāde, uzglabāšana, izmantošana, transportēšana, eksports vai imports kā:

 

ib) ģenētiski modificēti organismi, to izplatīšana vidē, šādu organismu tirdzniecība un jaunu pierādījumu par risku slēpšana,

 

– civilām vajadzībām paredzētas sprāgstvielas,

 

– pirotehniski materiāli,

 

– ķīmiskas vielas,

 

– biocīdi un augu aizsardzības līdzekļi,

 

kas izraisa vai var izraisīt personas nāvi vai smagu ievainojumu vai ievērojamu kaitējumu gaisa, augsnes, ūdens, dzīvnieku vai augu stāvoklim.

Grozījums Nr. 16

3. panta ib) punkts (jauns)

 

ib) nelegāli iegūtas koksnes un biomasas imports un eksports;

Grozījums Nr. 17

3. panta ic) punkts (jauns)

 

ic) tādu jūras transportlīdzekļu īpašuma tiesības vai ekspluatācija, kuru nelabvēlīgā ietekme uz vidi ir zinātniski pierādīta (tostarp īpašuma tiesības uz vienkorpusa kuģiem sliktā stāvoklī vai to ekspluatācija);

Grozījums Nr. 18

4. pants

Dalībvalstis nodrošina, ka līdzdalība rīcībā, kas minēta 3. pantā, vai tās izraisīšana ir noziedzīgs nodarījums.

Dalībvalstis nodrošina, ka līdzdalība rīcībā, kas minēta 3. pantā, vai tās izraisīšana tiek uzskatīta par noziedzīgu nodarījumu un nodrošina, lai vispār darbība un/vai bezdarbība, kas posta vai var izraisīt būtiskus vides postījumus, ir noziedzīgs nodarījums.

Grozījums Nr. 19

4. panta 1.a punkts (jauns)

 

Dalībvalstis ar mērķi efektīvi aizsargāt vidi un atbilstīgi piesardzības un preventīvas darbības principiem nodrošina, lai uz instrumentiem, ar kuriem ir izdarīts nodarījums apdraudējuma vai postījumu veidā, tiktu attiecināti nozīmīgi drošības pasākumi (arests).

Grozījums Nr. 20

5. panta 5. punkta a) apakšpunkts

(a) ierobežot fiziskas personas tiesības iesaistīties tādās darbībās, kam vajadzīga oficiāla atļauja vai apstiprinājums, vai dibināt, vadīt vai pārvaldīt uzņēmumu vai organizāciju, ja fakti, kas ir personas sodāmības pamatā, norāda uz lielu varbūtību, ka tāda paša veida noziedzīga darbība var tikt izdarīta atkārtoti;

(a) ierobežot fiziskas personas vai fizisku personu tiesības iesaistīties tādās darbībās, kam vajadzīga oficiāla atļauja vai apstiprinājums, vai dibināt, vadīt vai pārvaldīt uzņēmumu, kooperatīvu, apvienību vai organizāciju, ja fakti, kas ir personas vai personu sodāmības pamatā, norāda uz lielu varbūtību, ka tāda paša veida noziedzīga darbība var tikt izdarīta atkārtoti;

Grozījums Nr. 21

6. panta 1. punkta ievaddaļa

1. Dalībvalstis nodrošina, ka juridiskās personas var saukt pie atbildības par noziedzīgiem nodarījumiem, kas minēti 3. pantā, kad šādus noziedzīgus nodarījumus juridiskās personas labā ir izdarījusi jebkura persona, rīkojoties individuāli vai kā dalībnieks tādas juridiskas personas organizācijā, kam ir vadošs stāvoklis kā juridiskai personai, pamatojoties uz:

1. Dalībvalstis nodrošina, ka juridiskās personas var saukt pie atbildības papildus civiltiesiskai atbildībai par noziedzīgiem nodarījumiem, kas minēti 3. pantā, kad šādus noziedzīgus nodarījumus juridiskās personas labā ir izdarījusi jebkura persona, rīkojoties individuāli vai kā dalībnieks tādas juridiskas personas organizācijā, kam ir vadošs stāvoklis kā juridiskai personai vai kam šāds stāvoklis bija laikā, kad noziedzīgais nodarījums tika izdarīts, vai nolaidības periodā, pamatojoties uz:

Grozījums Nr. 22

6. panta 1.a punkts (jauns)

 

1.a Dalībvalstis nodrošina, lai juridiskas personas kriminālatbildība nebeidzas, ja juridiskā persona vairs nepastāv, bet lai tajā gadījumā, ja postījumi un/vai noziedzīga nodarījuma izdarīšana vai nolaidība nav atlīdzināta, juridiskās personas locekļi, kuri bija tai piederīgi postījumu laikā vai nodarījuma izdarīšanas vai nolaidības posmā, būtu atbildīgi saskaņā ar krimināllikumu un civillikumu.

Grozījums Nr. 23

6. panta 3.a punkts (jauns)

 

3.a Dalībvalstis nodrošina, lai fiziskām personām, kas ir atbildīgas par minēto rīcību, uz laiku vai pilnīgi tiktu aizliegts ieņemt oficiālu amatu.

Grozījums Nr. 24

7. panta 4. punkta ievaddaļa

4. Šajā pantā izklāstītās sankcijas var papildināt ar citām sankcijām vai līdzekļiem, jo īpaši:

4. Šajā pantā izklāstītās sankcijas, ja nepieciešams, papildina ar citām sankcijām vai līdzekļiem, jo īpaši:

Grozījums Nr. 25

7.a pants (jauns)

 

7.a pants

 

Piesardzības pasākumi

 

Dalībvalstis ievieš vai saglabā atbilstīgus piesardzības pasākumus.

Grozījums Nr. 26

9. panta 1. panta 1. daļa

1. Dalībvalstīs stājas spēkā normatīvie un administratīvie akti, kas vajadzīgi, lai izpildītu šīs direktīvas prasības vēlākais līdz […] Dalībvalstis tūlīt dara Komisijai zināmus minēto noteikumu tekstus, kā arī minēto noteikumu un šīs direktīvas atbilstības tabulu.

1. Dalībvalstīs stājas spēkā normatīvie un administratīvie akti, kas ir vajadzīgi, lai izpildītu šīs direktīvas prasības vēlākais līdz […]. Tās nodrošina attiecīgo dienestu personāla pietiekamu komplektāciju un sagatavošanu, lai iestādes un tiesas varētu efektīvi panākt pret vidi izdarīto noziegumu samazināšanos. Dalībvalstis tūlīt dara Komisijai zināmus minēto noteikumu tekstus, kā arī minēto noteikumu un šīs direktīvas atbilstības tabulu.

PROCEDŪRA

Virsraksts

Vides krimināltiesiskā aizsardzība

Atsauces

COM(2007)0051 – C6-0063/2007 – 2007/0022(COD)

Komiteja, kas atbildīga par jautājumu

JURI

Atzinumu sniedza

       Datums, kad paziņoja plenārsēdē

ENVI

15.3.2007

 

 

 

Komiteju iesaistīšanas procedūra - datums, kad paziņoja plenārsēdē

12.7.2007

 

 

 

Atzinumu sagatavoja

       Iecelšanas datums

Dan Jørgensen

24.5.2007

 

 

Izskatīšana komitejā

19.12.2007

28.1.2008

 

 

Pieņemšanas datums

26.2.2008

 

 

 

Galīgā balsojuma rezultāti

+:

–:

0:

54

2

3

Deputāti, kas bija klāt galīgajā balsojumā

Adamos Adamou, Margrete Auken, Liam Aylward, Pilar Ayuso, Irena Belohorská, Johannes Blokland, John Bowis, Frieda Brepoels, Magor Imre Csibi, Avril Doyle, Mojca Drčar Murko, Edite Estrela, Jill Evans, Karl-Heinz Florenz, Matthias Groote, Françoise Grossetête, Satu Hassi, Gyula Hegyi, Jens Holm, Marie Anne Isler Béguin, Dan Jørgensen, Christa Klaß, Eija-Riitta Korhola, Holger Krahmer, Urszula Krupa, Aldis Kušķis, Peter Liese, Jules Maaten, Linda McAvan, Roberto Musacchio, Riitta Myller, Miroslav Ouzký, Vladko Todorov Panayotov, Vittorio Prodi, Frédérique Ries, Dagmar Roth-Behrendt, Guido Sacconi, Karin Scheele, Carl Schlyter, Richard Seeber, María Sornosa Martínez, Antonios Trakatellis, Evangelia Tzampazi, Thomas Ulmer, Marcello Vernola, Anja Weisgerber, Åsa Westlund, Anders Wijkman, Glenis Willmott

Aizstājējs(-i), kas bija klāt galīgajā balsojumā

Iles Braghetto, Kathalijne Maria Buitenweg, Philip Bushill-Matthews, Genowefa Grabowska, Jutta Haug, Erna Hennicot-Schoepges, Johannes Lebech, Jiří Maštálka, Alojz Peterle, Lambert van Nistelrooij

(1)

OV vēl nav publicēts.


Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komitejaS ATZINUMS (27.3.2008)

Juridiskajai komitejai

par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai par vides krimināltiesisko aizsardzību

(COM(2007)0051 – C6‑0063/2007 – 2007/0022(COD))

Atzinumu sagatavoja: Luis Herrero-Tejedor

ĪSS PAMATOJUMS

Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komitejas atzinuma sagatavotājs vēlas Juridiskās komitejas referentam ierosināt šādas piezīmes attiecībā uz Eiropas Parlamenta un Padomes priekšlikumu par vides krimināltiesisko aizsardzību.(1)

Atzinuma sagatavotājs uzskata, ka vides aizsardzības tiesību akti lielākoties jāīsteno ar krimināltiesiskām sankcijām, jo vienīgi tām ir pietiekama atturoša un preventīva ietekme.

Šis Komisijas priekšlikums aizstāj priekšlikumu direktīvai par vides krimināltiesisko aizsardzību (2001/0076(COD), lai īstenotu Eiropas Kopienu Tiesas (turpmāk – EKT) atziņas tā sauktajā „vides lietā”(2), ar kuru atcēla pamatlēmumu 2003/80/TI. Šajā lietā EKT lēma, ka Kopiena var veikt tādus ar dalībvalstu krimināllikumiem saistītus pasākumus, kurus tā uzskata par nepieciešamiem, lai tajos paredzētie noteikumi vides aizsardzības jomā darbotos pilnā mērā. Tāpēc bija jāatsauc 2001. gada priekšlikums un jāiesniedz jauns priekšlikums. Jaunā redakcija ievēro atceltā pamatlēmuma 1.–7. pantu, jo tiem vajadzēja būt pieņemtiem, pamatojoties uz EK līguma 175. pantu, nevis uz LES VI sadaļu.

Tā mērķis ir nodrošināt daļēju tuvināšanu, ar kuru saskaņā visā ES smagi vides aizsardzības tiesību aktu pārkāpumi jāatzīst par krimināli sodāmiem nodarījumiem. Nodarījumi jāsoda ar efektīvām, samērīgām un atturošām sankcijām, un smagākajās lietās jātuvina arī sankciju līmenis.

Nesen, 2007. gada 23. oktobrī, Eiropas Kopienu Tiesa pieņēma spriedumu tā sauktajā „kuģu radītā piesārņojuma lietā”(3). Šajā lietā EKT apstiprināja savu 2005. gada 13. septembra spriedumu (vides lietā). Tomēr jautājumā par to, vai Kopiena ir kompetenta noteikt tāda kriminālsoda veidu un apmēru, kas jānosaka dalībvalstij, EKT skaidri noteica, ka tas neietilpst Kopienas kompetencē(4). Atzinuma sagatavotājam par nožēlu EKT šo pēdējo jautājumu nemotivēja, un nav skaidrs, kā tā nonāca pie šāda lēmuma. Īpaši paturot prātā priekšlikuma pamatā esošo loģiku (noziegumu pret vidi pārrobežu raksturs), lēmums liek vilties. Tas nozīmē, ka pārkāpēji joprojām savā labā var izmantot dalībvalstu likumdošanas esošās atšķirības (piemērojamo sankciju līmenis dažādās dalībvalstīs par līdzīgiem nodarījumiem ir ļoti atšķirīgs), jo acīmredzot pašreizējā situācijā Kopienas līmenī nav atļauta sodu līmeņa tuvināšana. Tāpēc atzinuma sagatavotājs uzskata, ka, lai efektīvi aizsargātu vidi, sankciju līmeņa tuvināšanai ir ārkārtīgi liela nozīme, un izsaka nožēlu, ka EKT nepiešķīra Kopienai šīs iespējas.

Pagaidīsim, kas šajā jautājumā būs teikts Lisabonas līgumā (kas, iespējams, stāsies spēkā 2009. gadā), jo tajā ir paredzēta iespēja koplēmuma procedūras kārtībā noteikt obligātās normas krimināli sodāmu nodarījumu un sankciju definēšanai(5).

Ņemot vērā noziegumu pret vidi pārrobežu raksturu, obligāto standartu pakete attiecībā uz noziegumiem pret vidi un sankcijām būtu noderīgs līdzeklis, lai nodrošinātu daudzpusīgu un efektīvu vides aizsardzības stratēģiju.

Tāpēc atzinuma sagatavotājs iesaka Juridiskās komitejas referentam ņemt vērā šādus grozījumus.

GROZĪJUMI

Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komiteja aicina par jautājumu atbildīgo Juridisko komiteju savā ziņojumā iekļaut šādus grozījumus:

Komisijas ierosinātais teksts  Parlamenta izdarītie grozījumi

Grozījums Nr. 1

11. apsvērums

11. Turklāt ievērojamās atšķirības dalībvalstu sankciju līmenī liek paredzēt noteiktos apstākļos šo līmeņu tuvināšanu atbilstīgi noziedzīgā nodarījuma smagumam.

svītrots

Pamatojums

Ņemot vērā Eiropas Kopienu Tiesas 2007. gada 27. oktobra spriedumu, šo apsvērumu būtu vēlams svītrot, jo tas skar saskaņošanu sankciju līmenī.

Grozījums Nr. 2

12. apsvērums

12. Šāda tuvināšana ir īpaši svarīga gadījumos, kad nodarījumiem ir smagas sekas vai noziedzīgie nodarījumi ir izdarīti, iesaistoties kriminālās organizācijās, kam ir ievērojama nozīme noziegumos pret vidi.

12. Noziedzīgs nodarījums, kas ir izdarīts, iesaistoties noziedzīgās grupās, jāuzskata par atbildību pastiprinošu apstākli.

Pamatojums

Šis grozījums ir saskaņā ar grozījumu, ar kuru svītro 11. apsvērumu. Tomēr noziedzīgs nodarījums pret vidi, kas ir izdarīts, iesaistoties noziedzīgās grupās, būtu jāuzskata par atbildību pastiprinošu apstākli. Tas nekādi neskar dalībvalstu tiesības noteikt sankciju veidu un līmeni.

Grozījums Nr. 3

3. panta a) apakšpunkts

(a) materiālu daudzuma vai jonizējošas radiācijas noplūde, emisija vai ievadīšana gaisā, augsnē vai ūdenī, kas izraisa personas nāvi vai smagu ievainojumu;

svītrots

Pamatojums

Lai noteiktu darbību uzskatītu par kriminālpārkāpumu, tai jābūt prettiesiskai (t.i., tādai, ar kuru pārkāpj Kopienas tiesību aktus vai valsts likumu). Tādējādi netiks pieļauta iespēja, ka par krimināli sodāmu darbību uzskata tādu darbību, kas nav prettiesiska.

Grozījums Nr. 4

3. panta ha) apakšpunkts (jauns)

 

ha) Eiropas Savienībā neatļautu ģenētiski modificētu organismu (ĢMO) ielaišana vidē;

Pamatojums

Risks, ko ĢMO rada cilvēkam un videi, vēl nav īsti zināms. Tāpēc vidē nedrīkst ielaist nekādus ĢMO. Bet, ja tos tomēr ielaiž vidē, tam jānotiek tikai ar Eiropas Savienības atļauju. Ja neatļautus ĢMO apzināti ielaiž vidē, tā jāuzskata par noziedzīgu darbību.

Grozījums Nr. 5

4. pants

Dalībvalstis nodrošina, ka līdzdalība rīcībā, kas minēta 3. pantā, vai tās izraisīšana ir noziedzīgs nodarījums.

Dalībvalstis nodrošina, ka līdzdalība rīcībā, kas minēta 3. pantā, vai tās tīša kūdīšana ir noziedzīgs nodarījums.

Pamatojums

No juridiskā viedokļa līdzdalību nolaidībā vai kūdīšanu uz to nevar uzskatīt par kriminālpārkāpumu. Tikai tīšu līdzdalību vai tīšu kūdīsanu var uzskatīt par kriminālpārkāpumu.

Grozījums Nr. 6

5. panta 1. punkts

1. Dalībvalstis nodrošina, ka 3. un 4. pantā minēto noziedzīgo nodarījumu veikšana ir sodāma ar efektīvām, proporcionālām un preventīvām kriminālsankcijām.

1. Dalībvalstis nodrošina, ka 3. un 4. pantā minēto noziedzīgo nodarījumu veikšana ir sistemātiski sodāma tikai ar efektīvām, proporcionālām un preventīvām soda sankcijām.

Pamatojums

Šāds formulējums ļauj skaidrāk izteikt to, ka par 3. un 4. pantā paredzētajiem pārkāpumiem jebkurā gadījumā draud kriminālsankcijas, tomēr neliedzot dalībvalstīm iespēju šīs kriminālsankcijas papildināt ar cita veida sankcijām (sk. manu grozījumu 5. panta 5. punktam).

Grozījums Nr. 7

5. panta 2. punkts

2. Dalībvalstis nodrošina, ka 3. panta b)–h) apakšpunktā minēto noziedzīgo nodarījumu veikšana ir sodāma ar maksimālo termiņu — vismaz no viena līdz trim gadiem brīvības atņemšanas —, ja noziedzīgais nodarījums ir izdarīts rupjas nolaidības dēļ un izraisa ievērojamu kaitējumu gaisam, augsnei, ūdenim, dzīvniekiem vai augiem.

svītrots

Pamatojums

Tiesa 2007. gada 23. oktobra spriedumā (C-440/05, Komisija pret Padomi) skaidri noteica, ka „ .. piemērojamo kriminālsodu veida un apmēra .. noteikšana neietilpst Kopienas kompetencē”. Lai Komisijas priekšlikums būtu saskaņā ar spriedumu, šie punkti jāsvītro.

Grozījums Nr. 8

5. panta 3. punkts

3. Dalībvalstis nodrošina, ka turpmāk minēto noziedzīgo nodarījumu veikšana ir sodāma ar maksimālo termiņu — vismaz no diviem līdz pieciem gadiem brīvības atņemšanas:

svītrots

(a) noziedzīgais nodarījums, kas minēts 3. panta a) apakšpunktā, kad noziedzīgais nodarījums ir izdarīts rupjas nolaidības dēļ;

 

(b) noziedzīgie nodarījumi, kas minēti 3. panta b)–f) apakšpunktā, kad noziedzīgais nodarījums ir izdarīts rupjas nolaidības dēļ un izraisa personas nāvi vai smagu ievainojumu;

 

(c) noziedzīgie nodarījumi, kas minēti 3. panta b)–h) apakšpunktā, kad noziedzīgais nodarījums ir izdarīts ar nodomu un izraisa ievērojamu kaitējumu

 

(d) noziedzīgie nodarījumi, kas minēti 3. pantā, kad noziedzīgais nodarījums ir izdarīts, iesaistoties kriminālā organizācijā pamatlēmuma [… par cīņu pret organizēto noziedzību] nozīmē.

 

Pamatojums

Tiesa 2007. gada 23. oktobra spriedumā (C-440/05, Komisija pret Padomi) skaidri noteica, ka „ .. piemērojamo kriminālsodu veida un apmēra .. noteikšana neietilpst Kopienas kompetencē”. Lai Komisijas priekšlikums būtu saskaņā ar spriedumu, šie punkti jāsvītro.

Grozījums Nr. 9

5. panta 4. punkts

4. Dalībvalstis nodrošina, ka turpmāk minēto noziedzīgo nodarījumu veikšana ir sodāma ar maksimālo termiņu — vismaz no pieciem līdz desmit gadiem brīvības atņemšanas:

svītrots

(a) noziedzīgais nodarījums, kas minēts 3. panta a) apakšpunktā, kad noziedzīgais nodarījums ir izdarīts ar nodomu;

 

(b) noziedzīgie nodarījumi, kas minēti 3. panta b) – f) apakšpunktā, kad noziedzīgais nodarījums ir izdarīts ar nodomu un izraisa personas nāvi vai smagu ievainojumu.

 

Pamatojums

Tiesa 2007. gada 23. oktobra spriedumā (C-440/05, Komisija pret Padomi) skaidri noteica, ka „ .. piemērojamo kriminālsodu veida un apmēra .. noteikšana neietilpst Kopienas kompetencē”. Lai Komisijas priekšlikums būtu saskaņā ar spriedumu, šie punkti jāsvītro.

Grozījums Nr. 10

5. panta 5. punkts

5. Šajā pantā izklāstītās kriminālsankcijas var papildināt ar citām sankcijām vai līdzekļiem, jo īpaši:

5. Šīs kriminālsankcijas var papildināt ar administratīvām vai civilām papildu sankcijām vai pasākumiem, piemēram:

(a) ierobežot fiziskas personas tiesības iesaistīties tādās darbībās, kam vajadzīga oficiāla atļauja vai apstiprinājums, vai dibināt, vadīt vai pārvaldīt uzņēmumu vai organizāciju, ja fakti, kas ir personas sodāmības pamatā, norāda uz lielu varbūtību, ka tāda paša veida noziedzīga darbība var tikt izdarīta atkārtoti;

(a) ierobežot fiziskas personas tiesības iesaistīties tādās darbībās, kam vajadzīga oficiāla atļauja vai apstiprinājums, vai dibināt, vadīt vai pārvaldīt uzņēmumu vai organizāciju, ja fakti, kas ir personas sodāmības pamatā, norāda uz lielu varbūtību, ka tāda paša veida noziedzīga darbība var tikt izdarīta atkārtoti;

(b) publicēt tiesas nolēmumu par sodu vai jebkurām piemērotajām sankcijām vai līdzekļiem;

(b) publicēt tiesas nolēmumu par sodu vai jebkurām piemērotajām sankcijām vai līdzekļiem;

(c) pienākums atjaunot vidi.

(c) pienākums atjaunot vidi.

Grozījums Nr. 11

5. panta 5.a punkts (jauns)

 

5.a Dalībvalstis rīkojas tā, lai 3. un 4. pantā minēto noziegumu izdarīšanu, līdzdarbojoties noziedzīgā grupā, uzskata par vainu pastiprinošu apstākli Padomes pamatlēmuma [ .. par cīņu pret organizēto noziedzību (COM(2005)6)] nozīmē.

Pamatojums

Noziedzīgs nodarījums pret vidi, kas ir izdarīts, iesaistoties noziedzīgās grupās, būtu jāuzskata par atbildību pastiprinošu apstākli. Tas nekādi neskar dalībvalstu tiesības noteikt sankciju veidu un līmeni.

Grozījums Nr. 12

7. panta 2. punkts

2. Sodi, kas norādīti 1. punktā, ir šādi:

svītrots

(a) maksimālais sods ir vismaz no EUR 300 000 līdz EUR 500 000 gadījumos, kad noziedzīgais nodarījums, kas minēts 3. panta b)–h) apakšpunktā, ir izdarīts rupjas nolaidības dēļ un izraisa ievērojamu kaitējumu gaisam, augsnei, ūdenim, dzīvniekiem vai augiem;

 

(b) maksimālais sods ir vismaz no EUR 500 000 līdz EUR 750 000 gadījumos, kad

 

i) noziedzīgais nodarījums, kas minēts 3. panta a) apakšpunktā, ir izdarīts rupjas nolaidības dēļ vai

 

ii)  noziedzīgais nodarījums, kas minēts 3. panta b)–h) apakšpunktā

 

- ir izdarīts rupjas nolaidības dēļ un izraisa personas nāvi vai smagu ievainojumu vai

 

- ir izdarīts ar nodomu un izraisa ievērojamu kaitējumu gaisam, augsnei vai ūdenim, vai dzīvniekiem, vai augiem, vai

 

iii) noziedzīgais nodarījums, kas minēts 3. pantā, ir izdarīts ar nodomu kriminālas organizācijas struktūrā pamatlēmuma [… par cīņu pret organizēto noziedzību] nozīmē;

 

(c) maksimālais sods ir vismaz no EUR 750 000 līdz EUR 1 500 000 gadījumos, kad

 

i)  noziedzīgais nodarījums, kas minēts 3. panta a) apakšpunktā, ir izdarīts ar nodomu vai

 

ii) noziedzīgais nodarījums, kas minēts 3. panta b)–f) apakšpunktā, ir izdarīts ar nodomu un izraisa personas nāvi vai smagu ievainojumu.

 

Dalībvalstis var piemērot sistēmu, kurā sods ir proporcionāls juridiskās personas apgrozījumam, finansiālajam labumam, kas iegūts vai paredzams noziedzīga nodarījuma dēļ, vai jebkurai citai vērtībai, kas apliecina juridiskās personas finanšu stāvokli, ar noteikumu, ka šāda sistēma ļauj piemērot maksimālos sodus, kas ir vismaz līdzvērtīgi maksimālo soda naudu mazākajai summai. Dalībvalstis, kas īsteno direktīvu saskaņā ar šādu sistēmu, paziņo Komisijai par šādu savas rīcības nolūku.

 

Pamatojums

Tiesa 2007. gada 23. oktobra spriedumā (C-440/05, Komisija pret Padomi) skaidri noteica, ka „ .. piemērojamo kriminālsodu veida un apmēra .. noteikšana neietilpst Kopienas kompetencē”. Lai Komisijas priekšlikums būtu saskaņā ar spriedumu, šie punkti jāsvītro.

Grozījums Nr. 13

7. panta 3. punkts

3. Dalībvalstis, kuras nav pieņēmušas euro, piemēro maiņas kursu starp euro un to valūtu, kā publicēts Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī […].

svītrots

Pamatojums

Tiesa 2007. gada 23. oktobra spriedumā (C-440/05, Komisija pret Padomi) skaidri noteica, ka „ .. piemērojamo kriminālsodu veida un apmēra .. noteikšana neietilpst Kopienas kompetencē”. Lai Komisijas priekšlikums būtu saskaņā ar spriedumu, šie punkti jāsvītro.

PROCEDŪRA

Virsraksts

Vides krimināltiesiskā aizsardzība

Atsauces

COM(2007)0051 – C6-0063/2007 – 2007/0022(COD)

Komiteja, kas atbildīga par jautājumu

JURI

Atzinumu sniedza

       Datums, kad paziņoja plenārsēdē

LIBE

15.3.2007

 

 

 

Atzinumu sagatavoja

       Iecelšanas datums

Luis Herrero-Tejedor

20.3.2007

 

 

Izskatīšana komitejā

18.12.2007

26.3.2008

 

 

Pieņemšanas datums

26.3.2008

 

 

 

Galīgā balsojuma rezultāti

+:

–:

0:

38

1

0

Deputāti, kas bija klāt galīgajā balsojumā

Alexander Alvaro, Philip Bradbourn, Giusto Catania, Carlos Coelho, Elly de Groen-Kouwenhoven, Esther De Lange, Panayiotis Demetriou, Gérard Deprez, Agustín Díaz de Mera García Consuegra, Bárbara Dührkop Dührkop, Armando França, Urszula Gacek, Patrick Gaubert, Lilli Gruber, Jeanine Hennis-Plasschaert, Lívia Járóka, Ewa Klamt, Wolfgang Kreissl-Dörfler, Stavros Lambrinidis, Henrik Lax, Roselyne Lefrançois, Sarah Ludford, Rareş-Lucian Niculescu, Martine Roure, Inger Segelström, Vladimir Urutchev, Ioannis Varvitsiotis, Manfred Weber

Aizstājējs(-i), kas bija klāt galīgajā balsojumā

Edit Bauer, Anne Ferreira, Ignasi Guardans Cambó, Luis Herrero-Tejedor, Sophia in ‘t Veld, Sylvia-Yvonne Kaufmann, Metin Kazak, Jean Lambert, Jörg Leichtfried, Siiri Oviir, Nicolae Vlad Popa

(1)

2007. gada 9. februāra COM(2007)0051.

(2)

2005. gada 13. septembra spriedums lietā C-176/03.

(3)

C-440/05 (Komisija/Padome).

(4)

Sprieduma 70. punkts.

(5)

69. panta f) punkta 2. apakšpunkts, lai gan Apvienotā Karaliste, Īrija un Dānija (kopā ar citām dalībvalstīm) varēs izmantot „avārijas bremzes”, lai bloķētu attiecīgo krimināltiesisko līdzekļu pieņemšanu.


PROCEDŪRA

Virsraksts

Vides krimināltiesiskā aizsardzība

Atsauces

COM(2007)0051 – C6-0063/2007 – 2007/0022(COD)

Datums, kad to iesniedza EP

9.2.2007

Komiteja, kas atbildīga par jautājumu

  Datums, kad paziņoja plenārsēdē

JURI

15.3.2007

Komiteja(-s), kurai(-ām) ir lūgts sniegt atzinumu

  Datums, kad paziņoja plenārsēdē

ENVI

15.3.2007

LIBE

15.3.2007

 

 

Komiteju iesaistīšanas procedūra - datums, kad paziņoja plenārsēdē

ENVI

12.7.2007

 

 

 

Referents(-e/-i/-es)

  Iecelšanas datums

Hartmut Nassauer

10.4.2007

 

 

Izskatīšana komitejā

25.6.2007

26.2.2008

27.3.2008

 

Pieņemšanas datums

8.4.2008

 

 

 

Balsojuma rezultāti:

+:

–:

0:

15

11

2

Deputāti, kas bija klāt galīgajā balsojumā

Carlo Casini, Titus Corlăţean, Marek Aleksander Czarnecki, Bert Doorn, Monica Frassoni, Lidia Joanna Geringer de Oedenberg, Piia-Noora Kauppi, Klaus-Heiner Lehne, Alain Lipietz, Antonio López-Istúriz White, Antonio Masip Hidalgo, Hans-Peter Mayer, Manuel Medina Ortega, Hartmut Nassauer, Aloyzas Sakalas, Francesco Enrico Speroni, Daniel Strož, Diana Wallis, Rainer Wieland, Jaroslav Zvěřina, Tadeusz Zwiefka

Aizstājējs(-i), kas bija klāt galīgajā balsojumā

Sharon Bowles, Mogens Camre, Vicente Miguel Garcés Ramón, Jean-Paul Gauzès, Arlene McCarthy, Georgios Papastamkos, Michel Rocard, József Szájer, Jacques Toubon

Aizstājējs(-i) (178. panta 2. punkts), kas bija klāt galīgajā balsojumā

Reinhard Rack

Juridisks paziņojums - Privātuma politika