ZIŅOJUMS par ES Patērētāju politikas stratēģiju 2007.–2013. gadam

EIROPAS PARLAMENTA REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS

PASKAIDROJUMS

Ekonomikas un monetārāS komitejaS ATZINUMS (1.2.2008)

JuridiskāS komitejaS ATZINUMS (31.3.2008)

Sieviešu tiesību un dzimumu līdztiesības komitejaS ATZINUMS (31.1.2008)

REZULTĀTI GALĪGAJAM BALSOJUMAM KOMITEJĀ

16.4.2008 - (2007/2189(INI))

Iekšējā tirgus un patērētāju aizsardzības komiteja
Referents: Lasse Lehtinen

Procedūra : 2007/2189(INI)

Dokumenta lietošanas cikls sēdē

Dokumenta lietošanas cikls :

A6-0155/2008

Iesniegtie teksti :

A6-0155/2008

Debates :

PV 19/05/2008 - 27
CRE 19/05/2008 - 27

Balsojumi :

PV 20/05/2008 - 8.12
CRE 20/05/2008 - 8.12
Balsojumu skaidrojumi
Balsojumu skaidrojumi

Pieņemtie teksti :

P6_TA(2008)0211

EIROPAS PARLAMENTA REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS
PASKAIDROJUMS
Ekonomikas un monetārāS komitejaS ATZINUMS
JuridiskāS komitejaS ATZINUMS
Sieviešu tiesību un dzimumu līdztiesības komitejaS ATZINUMS
REZULTĀTI GALĪGAJAM BALSOJUMAM KOMITEJĀ

par ES Patērētāju politikas stratēģiju 2007.–2013. gadam

(2007/2189(INI))

Eiropas Parlaments,

– ņemot vērā Komisijas paziņojumu Padomei, Eiropas Parlamentam un Ekonomikas un sociālo lietu komitejai „ES Patērētāju politikas stratēģija 2007.–2013. gadam — patērētāju tiesību nodrošināšana, labklājības uzlabošana, efektīva aizsardzība” (COM(2007)0099),

– ņemot vērā Padomes rezolūciju par ES Patērētāju politikas stratēģiju 2007.–2013. gadam, kuru pieņēma 2007. gada 30. un 31. maija sanāksmē,

– ņemot vērā Eiropas Parlamenta 2007. gada 27. septembra rezolūciju par pārrobežu pakalpojumu sniedzēju pienākumiem[1],

– ņemot vērā Eiropas Parlamenta 2007. gada 6. septembra rezolūciju par Zaļo grāmatu par patērētāju acquis pārskatīšanu[2],

– ņemot vērā Eiropas Parlamenta 2007. gada 4. septembra rezolūciju par vienotā tirgus pārskatīšanu — šķēršļu un neefektivitātes novēršana, uzlabojot īstenošanu un izpildi[3],

– ņemot vērā Parlamenta 2007. gada 21. jūnija rezolūciju par patērētāju uzticēšanos digitālajai videi[4],

– ņemot vērā Komisijas paziņojumu Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai „Vienots tirgus 21. gadsimta Eiropai” (COM(2007)0724),

– ņemot vērā Komisijas paziņojumu Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai „Vispārējas nozīmes pakalpojumi, tostarp vispārējas nozīmes sociālie pakalpojumi —jauns Eiropas uzdevums”(COM(2007)0725), kas pievienots paziņojumam par vienotu tirgu 21. gadsimta Eiropai,

– ņemot vērā Komisijas paziņojumu Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai „Iespējas, pieejamība un solidaritāte: īstenojot jaunu sociālo redzējumu 21. gadsimta Eiropai” (COM(2007)0726),

– ņemot vērā Komisijas dienestu darba dokumentu „Iniciatīvas finanšu pakalpojumu mazumtirdzniecības jomā” (SEC(2007)1520), kas pievienots Komisijas paziņojumam par vienotu tirgu 21. gadsimta Eiropai,

– ņemot vērā Reglamenta 45. pantu,

– ņemot vērā Iekšējā tirgus un patērētāju aizsardzības komitejas ziņojumu un Ekonomikas un monetārās komitejas, Juridiskās komitejas un Sieviešu tiesību un dzimumu līdztiesības komitejas atzinumus (A6-0155/2008),

Ievads

1. atzinīgi vērtē Komisijas paziņojumu par ES Patērētāju politikas stratēģiju, kā arī Komisijas centienus ieviest patērētāju kultūru, nodrošinot augstāka līmeņa patērētāju informētību, kas ir pašreizējā tiesiskā regulējuma labākas transponēšanas un īstenošanas pamats;

2. uzskata, ka ir vajadzīga horizontālā pieeja patērētāju politikai un ka ir svarīgi ņemt vērā patērētāju intereses visās attiecīgajās politikas jomās, lai nodrošinātu, ka patērētāji visā ES būtu labi aizsargāti; tādēļ atzinīgi vērtē to, ka Komisija uzsver vajadzību nodrošināt, ka iekšējais tirgus lielākā mērā ir pielāgots iedzīvotāju cerībām un interesēm; uzsver, ka patērētāju aizsardzība un iekšējā tirgus izveide nav savstarpēji konkurējoši, bet gan mērķi; šajā sakarā atgādina Komisijai, ka patērētāju politika ir jāievieš visās politikas jomās jau ietekmes novērtēšanas posmā;

3. uzskata, ka patērētāju aizsardzību var nodrošināt ar tiesību aktu palīdzību vienīgi tad, ja tie ir labāki un vienkāršāki, kā arī ja tie ir sagatavoti, iesaistoties visiem kompetentajiem Komisijas ģenerāldirektorātiem — Veselības un patērētāju aizsardzības ĢD, Tiesiskuma, brīvības un drošības ĢD, Iekšējā tirgus un pakalpojumu ĢD un Konkurences ĢD;

4. uzsver to, ka patērētāju acquis pārskatīšanai ir jānoved pie saskaņotāka patērētāju tiesību tiesiskā regulējuma; atgādina savu izvēli pieņemt jauktu pieeju, tas ir, horizontālu instrumentu ar galveno mērķi nodrošināt pašreizējo tiesību aktu saskaņotību un novērst nepilnības, apvienojot konsekventā tiesību aktā starpnozaru jautājumus, kas kopīgi visām direktīvām; uzskata, ka īpašus jautājumus jāturpina izskatīt atsevišķi nozaru direktīvās; ilgu laiku piemērotos patērētāju tiesību principus vajadzētu piemērot arī digitālajā jomā; šajā sakarā mudina īstenot aquis pārskatu, veikt vairāk patērētāju aizsardzības pasākumu, tostarp privātuma un drošības jomā digitālajā pasaulē, tomēr neuzliekot privātajam sektoram papildu nepamatotu slogu;

5. pauž nožēlu par līgumtiesību mazo nozīmi patērētāju aizsardzībā un aicina Komisiju izmantot līgumtiesību projektā panāktos rezultātus, vajadzības gadījumā tos pārorientējot;

6. tā kā mazumtirdzniecības iekšējā tirgus izveidei visvairāk traucē nedrošība attiecībā uz patērētāju līgumiem, atbalsta Komisijas centienus ieviest standarta līgumus un ar tiešsaistē noslēgtiem līgumiem saistītus noteikumus, kuriem būtu vienāds spēks visās dalībvalstīs;

7. uzsver patērētāju organizāciju svarīgo nozīmi patērētāju kultūras uzlabošanā; uzskata, ka spēcīgas un neatkarīgas patērētāju organizācijas ir efektīvas patērētāju politikas stūrakmens; tāpēc aicina Komisiju un dalībvalstis sniegt šādām organizācijām atbilstošu finansējumu; ierosina Komisijai, izstrādājot likumdošanas priekšlikumus saistībā ar patērētāju aizsardzību, vairāk sazināties ar nevalstiskajām patērētāju organizācijām, kuras var vislabāk noteikt patērētāju patiesās vajadzības;

8. atzinīgi vērtē ierosinājumu Komisijā norīkot sadarbības koordinatorus; mudina visus attiecīgos ģenerāldirektorātus publicēt gada pārskatus par to, kā patērētāju politika tiek integrēta to atbildības jomā;

9. uzskata, ka efektīva patērētāju aizsardzības sistēma, kas darbojas visā Eiropā, dos labumu gan patērētājiem, gan konkurētspējīgiem ražotājiem un tirgotājiem; uzsver to, ka tas radīs stimulu uzņēmējiem ražot un pārdot ilgākai lietošanai paredzētus produktus, kā rezultātā izaugsme būs ilgtspējīgāka; uzsver to, ka ir vajadzīga efektīva un uzlabota patērētāju aizsardzība, lai sasniegtu labāk funkcionējošu iekšējo tirgu;

10. aicina ieviest pasākumus, lai nodrošinātu, ka 27 valstu mazumtirdzniecības tirgi ES tiktu pārveidoti par patiesi lielākajiem mazumtirdzniecības tirgiem pasaulē; uzskata, ka, lai to panāktu, iedzīvotājiem ir jājūtas vienlīdz droši, iepērkoties internetā vai vietējā stūra veikalā, un mazajiem un vidējiem uzņēmumiem (MVU) ir jābūt spējīgiem paļauties uz tiem pašiem vienkāršajiem noteikumiem visā iekšējā tirgū; aicina Komisiju izskatīt veidus, kā uzlabot MVU aizsardzību, jo īpaši izmantojot Mazo uzņēmumu aktu;

11. uzsver, ka ES iekšējā tirgus pilnīgai izveidei ir jābūt prioritātei; atzīst eiro labvēlīgo ietekmi, jo tas palīdz samazināt darījumu izmaksas, ļauj patērētājiem vieglāk veikt cenu pārrobežu salīdzināšanu un palielina iekšējā mazumtirdzniecības tirgus potenciālu; mudina jaunās dalībvalstis turpināt reformu īstenošanu, lai tas spētu ieviest eiro, tiklīdz tās būs panākušas atbilstību Māstrihtas kritērijiem, un lai tādējādi pilnībā baudītu priekšrocības, ko nodrošina vienotās valūtas labvēlīgā ietekme iekšējā tirgū; pieprasa atcelt visus vēl pastāvošos ierobežojumus un šķēršļus, lai garantētu patērētāju uzticēšanos, veicot pārrobežu pirkumus un slēdzot pārrobežu līgumus, sevišķi attiecībā uz pakalpojumiem, vienlaikus paturot prātā, ka ir jāīsteno īpaša pieeja attiecībā uz valodu, kultūru un patērētājiem tīkamāko izvēli;

12. uzsver, ka Eiropas patērētāju politikas normām un pašregulācijas iniciatīvām jākalpo par piemēru globālajiem standartiem un paraugpraksei un atzinīgi vērtē to, ka Eiropa ir tendences noteicējs, izmantojot savu „maigo varu”, lai uzlabotu patērētāju tiesības visā pasaulē;

13. mudina Komisiju arī turpmāk nodrošināt spēcīgu atbalstu patērētāju tiesību ievērošanai attiecībā uz produktu drošību, nodrošinot CE zīmes viengabalainību un uzlabojot tirgus uzraudzību visos attiecīgajos dalībvalstu līmeņos, izmantojot RAPEX sistēmu (Kopienas ātrās ziņošanas sistēmu brīdināšanas sistēmu nepārtikas patēriņa precēm), dalībvalstīm apmainoties ar paraugpraksi tirgus uzraudzības jomā; aicina Komisiju sadarboties ar dalībvalstīm, lai nodrošinātu pastāvošo tiesību aktu atbilstošu īstenošanu un pilnīgu piemērošanu dalībvalstīs, cita starpā novērtējot iespēju pārskatīt Eiropas Parlamenta un Padomes 2001. gada 3. decembra Direktīvu 2001/95/EK par produktu vispārēju drošību[5] („Produktu vispārējas drošības direktīvu”); atgādina, ka CE zīmi var kļūdaini interpretēt, to uzskatot par norādi, ka trešā puse ir veikusi pārbaudes, vai izcelsmes norādi, atgādina arī, ka Komisiju lūdza[6] sagatavot patērētāju drošības marķējuma jomas padziļinātu analīzi, kurai vajadzības gadījumā jāpievieno likumdošanas priekšlikumus;

14. atzinīgi vērtē Komisijas centienus starptautiskā līmenī stiprināt sadarbību preču drošības jomā, jo īpaši, sadarbojoties ar Ķīnas, ASV un Japānas iestādēm; atzīmē, ka pastāvīgas sarunas un informācijas apmaiņa par ražojumu drošību ir visu iesaistīto pušu interesēs un tam ir svarīga nozīme patērētāju uzticības veidošanā; mudina Komisiju par šo regulāri atskaitīties Parlamentam;

Uzlabota zināšanu bāze

15. uzskata, ka parasti var pieņemt, ka pirms pirkuma izdarīšanas patērētāji rīkojas racionāli, vienlaikus neesot pilnīgi informētiem par savām tiesībām problēmu gadījumā; šī iemesla dēļ aicina lielāku uzmanību pievērst patiesajai patērētāju uzvedībai un tajā pašā laikā ņemt vērā neaizsargāto grupu, piemēram, bērnu, vecāka gadagājuma cilvēku un cilvēku ar noteiktiem spēju traucējumiem, īpašās vajadzības; atgādina par nesen pieņemto budžeta pozīciju, ko Parlaments ierosināja pilotprojektam, kura mērķis cita starpā ir izstrādāt patērētāju datubāzi un veikt pētījumus un aptaujas, kā arī salīdzināt dalībvalstu sasniegumus; atzinīgi vērtē Komisijas darbu, sagatavojot patērētāju politikas progresa ziņojumu, kas palīdzēs uzlabot sapratni par, cita starpā, cenu struktūrām, kā arī patērētāju uzvedību un apmierinātību;

16. uzsver, ka visi saskaņošanas pasākumi ir jāveic uzmanīgi, lai risinātu patiesās problēmas, ar ko saskaras patērētāji iekšējā tirgū; uzskata, ka, ja patiesi ir nepieciešama saskaņošana, tai ir jābūt pilnīgai, lai nepieļautu, ka patērētāju aizsardzība ES ir nepilnīga un uzņēmumiem ir grūti to ievērot starptautiskajā tirdzniecībā; norāda, ka esošā situācija rada neapšaubāmu šķērsli MVU, kuri mēģina paplašināt tirdzniecību visā Eiropā, un ir mulsinoša patērētājiem;

17. uzskata, ka īpaša uzmanība jāpievērš tam, lai patērētājiem būtu prasmes un līdzekļi, kas nepieciešami, lai vairotu uzticību digitālai videi; uzsver, ka personas dati ir kļuvuši par tirdzniecības preci, kā arī par tirdzniecības metožu sastāvdaļu, piemēram, gadījumos, kad piedāvājums tiek pielāgots patērētāju uzvedībai; tāpēc uzskata, ka datu aizsardzības un privātuma noteikumi jāiekļauj ikvienā ar patērētājiem saistītā stratēģijā; uzsver, ka dati ir pieejami izmantošanai jebkurā brīdī jebkurā pasaules daļā; uzsver, ka likumdevējiem kopā ar rūpniecības nozaru un patērētāju organizāciju pārstāvjiem steidzami jāizstrādā vispārēji datu aizsardzības standarti tirdzniecības jomā;

18. uzsver jaunu un aizvien biežāk lietotu pārdošanas veidu, piemēram, elektroniskās tirdzniecības, nozīmi, stiprinot konkurenci iekšējā tirgū un tā veicinot arī patēriņa spēju; uzskata, ka elektroniskā tirdzniecība ir jo īpaši piemērota finanšu, banku un apdrošināšanas tirgiem, un mudina Komisiju un dalībvalstis nodrošināt labvēlīgākus nosacījumus pārrobežu elektronisko pirkumu attīstībai; prasa Komisijai veikt pētījumu par tiem dažādajiem mehānismiem, ko dalībvalstīs izmanto patērētāju un uzņēmumu domstarpību novēršanai, ar šā pētījuma palīdzību cenšoties noskaidrot un veicināt efektīvo mehānismu izmantošanu; mudina veidot stabilu pamatu patērētāju aizsardzībai, kas ir nozīmīga, jo īpaši finanšu pakalpojumu jomā;

19. atzinīgi vērtē to, ka Septītā pētniecības un tehnoloģiju attīstības pamatprogramma tiek izmantota kā instruments, lai vēl vairāk uzlabotu analītisko un empīrisko sapratni par patērētāju uzvedību;

20. uzskata, ka patērētāju aizsardzībai jābūt neatņemamai uzņēmumu preču un pakalpojumu plānošanas un projektēšanas daļai, un ka ir svarīgi pārbaudīt tirgus izmaiņas;

21. aicina veikt pasākumus, lai uzlabotu ES līmeņa dialogu starp patērētāju organizāciju un rūpniecības nozaru pārstāvjiem, vērtību ķēdes procesā iesaistot visus dalībniekus; uzskata, ka labs dialogs, tostarp informācijas par paraugpraksi apmaiņa, varētu samazināt problēmas iekšējā tirgū; atbalsta iniciatīvas, kuru mērķis ir veicināt patērētāju politikā iesaistīto pušu līdzdalību apspriežu un politikas izstrādes procesā; atzinīgi vērtē centienus stiprināt patērētāju aizsardzību un informētību jaunajās dalībvalstīs; uzsver, cik svarīgi ir arī turpmāk atbalstīt patērētāju organizācijas Eiropas Savienībā, jo īpaši jaunajās dalībvalstīs;

22. uzsver to, ka patērētāju kultūras izveidi veicina sistemātiska patērētāju izglītošana par viņu tiesībām un to aizstāvēšanu; šī iemesla dēļ ES un dalībvalstīm ir jāsniedz lielāks ieguldījums patērētāju informēšanas un izglītošanas kampaņās, pareizajam patērētāju segmentam nodrošinot pareizo informāciju; uzsver, ka patērētāju izglītošanai ir jābūt mūžizglītības daļai un iesaka patērētāju informēšanai izmantot jaunās tehnoloģijas (jo īpaši internetu);

23. uzskata, ka, izstrādājot patērētāju politiku, īpaša uzmanība jāpievērš neaizsargāto grupu, piemēram, bērnu, vecāka gadagājuma cilvēku un cilvēku ar noteiktiem spēju traucējumiem, īpašajām vajadzībām un ka jāņem vērā demogrāfiskās izmaiņas;

24. uzsver, ka, izstrādājot rādītājus un statistiku, lai noteiktu atsevišķas problēmu jomas dažādām patērētāju grupām, jāņem vērā dzimuma, kā arī vecuma un etniskie faktori;

Pievērst lielāku uzmanību pakalpojumiem

25. atgādina par Parlamenta rezolūciju saistībā pārrobežu pakalpojumu sniedzēju pienākumiem; gaida Komisijas darba programmu šajā jautājumā; lūdz Komisiju papildus precizēt savus nolūkus, ja tādi ir, turpmākajām iniciatīvām šajā jomā;

26. īpaši norāda, ka ir svarīgi sekmēt pārrobežu darījumus, lai sniegtu vairāk brīvas izvēles, un uzsver konkurences politikas un pārdomātam patēriņam veltītu izglītojošu pasākumu nozīmi, nodrošinot patērētājiem labākās izvēles iespējas cenas, kvalitātes un sortimenta ziņā, jo īpaši attiecībā uz pirmās nepieciešamības precēm un pakalpojumiem, piemēram, pārtiku, mājokli, kā arī izglītības, veselības aprūpes, enerģētikas, transporta un telekomunikāciju pakalpojumiem; uzsver, ka pakalpojumu tirgus turpmāka liberalizācija ir jo īpaši vajadzīga, lai veicinātu konkurenci, tā piedāvājot patērētājiem zemākas cenas; aicina Komisiju un dalībvalstis veicināt jauninājumus finanšu pakalpojumu nozarē, lai nodrošinātu patērētājiem labākas izvēles iespējas;

27. uzsver to, ka papildus atbilstošiem un efektīviem pasākumiem patērētāju aizsardzībai jānodrošina laba komunikācija šajā jautājumā, lai patērētājiem būtu skaidrs, kā aizsargāt savas tiesības saskaņā ar iekšējā tirgus tiesību aktiem un citiem tiesību aktiem, no kuriem viņi var gūt labumu;

28. uzskata, ka, pabeidzot finanšu pakalpojumu iekšēja tirgus izveidi, īpaša uzmanība ir jāvelta tam, lai garantētu patērētāju aizsardzību un izvēles tiesības; uzsver, ka finanšu, banku un apdrošināšanas nozares produkti ir ārkārtīgi komplicēti, un, lai iedrošinātu iedzīvotājus vairāk izmantot šos produktus, sevišķi saistībā ar savas nākamās pensijas nodrošinājumu, ir jāīsteno politika patērētāju labākai informētībai un konsultēšanai, šādi garantējot, ka patērētāji apzinās visas izvēles iespējas; tomēr uzsver, ka patērētāju aizsardzība nedrīkst būt protekcionisma attaisnojums; īpaši vērš uzmanību uz to, ka tieši tirgus konjunktūrai ir jāveicina pilnībā integrēts finanšu pakalpojumu mazumtirdzniecības tirgus;

29. uzskata, ka attiecībā uz finanšu tirgiem galvenais uzdevums ir visu ES tiesību aktu transponēšana un pilnīga īstenošana, kā arī to saskaņošana visās dalībvalstīs; iesaka stiprināt pašreiz spēkā esošo tiesību aktu vienveidīgu izpildi, pirms tiek piedāvāti papildu noteikumi; saistībā ar jaunajiem tiesību aktiem mudina Komisiju ievērot labāka regulējuma principu, neradot nepamatotu papildu apgrūtinājumu ne patērētājiem, ne ražotājiem;

Uzlabota pārsūdzības pieejamība

30. atzinīgi vērtē to, ka stratēģijā ir pievērsta uzmanība labākai izpildei un pārsūdzības mehānismiem, jo tie ir svarīgi faktori, veidojot patērētāju uzticību; uzskata, ka patērētāju uzticības veidošana ir svarīgākais faktors preču un pakalpojumu iekšējā tirgus pabeigšanai; atbalsta turpmāku darbu šajā jautājumā;

31. uzskata, ka domstarpības starp patērētājiem un uzņēmējdarbības pārstāvjiem galvenokārt ir jānoregulē ārpus tiesas, jo risinājums, kas panākts ar ārpustiesas pārsūdzības līdzekļiem var būt daudz ātrāks un saistīts ar zemākām izmaksām; šim mērķim ir jāstiprina Eiropas patērētāju centri un SOLVIT, kā arī jāpiešķir lielāki finanšu līdzekļi šo centru tīklam; atgādina, ka dalībvalstis var prasīt, lai puse, kas vēlas uzsākt tiesvedību, iepriekš apspriežas ar atbildētāju, lai dotu viņam iespēju pārtraukt pienākumu neizpildes procesu;

32. jāatgādina, ka alternatīvas strīdu izšķiršanas sistēmas pēc sava rakstura ir alternatīvs risinājums salīdzinājumā ar tradicionālajiem un formālajiem juridiskajiem mehānismiem; tādēļ stimuls lietot alternatīvas strīdu izšķiršanas sistēmas ir atkarīgs no tā, vai pastāv juridiski saistošās tiesību normās noteiktas alternatīvas, kuras nodrošina patērētajiem efektīvu, viegli pieejamu un nediskriminējošu kompensācijas mehānismu;

33. atgādina, ka elektroniskās tirdzniecības pieaugums rada nepieciešamību visā ES saskaņot alternatīvas strīdu izšķiršanas sistēmas, lai tās atbilstu prasībām, kas iekļautas ieteikumos par principiem, kas piemērojami ārpustiesas procedūrām[7]; ir jāiegulda vēl vairāk darba tiešsaistes strīdu atrisināšanā, ko Parlaments ir prasījis jau vismaz kopš 1999. gada;

34. atgādina, ka no Kopienas tiesību aktiem izrietošo tiesību efektīvas īstenošanas nodrošināšana galvenokārt ir dalībvalstu pienākums; tās ir atbildīgas par valsts procesuālo tiesību aktu pieņemšanu tā, lai šīs tiesības būtu viegli īstenojamas, sniedzot labumu gan patērētājiem, gan uzņēmējiem; vispirms, Kopiena nav kompetenta norādīt, kādi noteikumi jāpieņem valsts procesuālajos tiesību aktos, turklāt saskaņā ar Līguma 5. pantu Kopienas rīcība ir samērīga ar Līguma mērķiem; rezultātā saskaņā ar minēto pantu pēc iespējas ir jāņem vērā valstu tiesību sistēmu īpatnības, piedāvājot dalībvalstīm dažādas iespējas ar līdzvērtīgu iedarbību;

35. aicina Komisiju izpētīt iespēju Eiropas ombuda birojā izveidot īpašu Eiropas patērētāju ombudu; atzīmē, ka vairākām dalībvalstīm vairākās nozarēs ir patērētāju ombudi, kuri sniedz palīdzību patērētājiem to attiecībās ar uzņēmumiem; uzskata, ka Komisija varētu izpētīt šādas pieejas izmantošanu katrā valstī atsevišķi;

36. atzīmē, ka dažās, bet ne visās dalībvalstīs jau pastāv specifiski patērētāju pārsūdzības sistēmas elementi, piemēram, vienota rīcība, grupu rīcība, pārstāvju rīcība, pārbaudes lietas un negodīgā ceļā iegūta labuma atgūšanas procedūras; norāda, ka tā rezultātā pārrobežu lietās uz patērētājiem šajā sakarā var attiekties dažādas normatīvās prasības;

37. atgādina, ka jau Eiropas Parlamenta un Padomes 1998. gada 19. maija Direktīvā 98/27/EK par aizliegumiem saistībā ar patērētāju interešu aizsardzību[8] mērķis ir patērētāju kolektīvo interešu aizsardzība; uzsver, ka šajā direktīvā patērētāju organizācijām dotas, cita starpā, tiesības sākt pagaidu tiesiskās aizsardzības procedūras; prasa Komisijai iesniegt Parlamentam un Padomei ziņojumu, kurā izvērtēts, cik lielā mērā un kāpēc ar šo direktīva panāca vai nepanāca cerētos uzlabojumus saistībā ar patērētāju kolektīvo interešu aizsardzību;

38. uzskata, ka pirms uzsākt pārdomu procesu par tiesību aktiem ES līmenī, jāveic padziļināta izpēte par pašreizējām problēmām, ja tādas pastāv, un gaidāmajiem ieguvumiem patērētājiem;

39. uzskata, ka vairākās dalībvalstīs ir konstitucionālas prasības, kas jāņem vērā, izstrādājot patērētāju pārsūdzības Eiropas modeli; turklāt uzskata, ka pilnībā jāievēro Eiropas Cilvēktiesību konvencijas 6. pants; aicina Komisiju iesniegt ziņojumu Parlamentam un Padomei par to, kā šajā sakarā panākt nepieciešamo līdzsvaru starp patērētāju, to organizāciju un uzņēmumu tiesībām;

40. mudina Komisiju uzmanīgi izvērtēt jautājumu par patērētāju pārsūdzībām, paturot prātā šādus apsvērumus:

- jebkuriem jauniem Komisijas priekšlikumiem patērētāju pārsūdzību jomā jābalstās uz padziļinātu pašreizējo problēmu, ja tādas pastāv, un gaidāmo ieguvumu patērētajiem izpēti;

- attiecībā uz pārrobežu procedūrām un iespējamām kolektīvās pārsūdzības sistēmām jāveic plaši pētījumi par kolektīvās pārsūdzības sistēmām, izmantojot pieredzi visā pasaulē, īpaši ņemot vērā paustās bažas par ASV modeļa pārmērībām un trūkumiem, kā arī par juridiskā pamata iespējamo trūkumu ES līmenī saistībā ar šādu instrumentu;

o o

41. uzdod tā priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei un Komisijai.

[1] Pieņemtie teksti, P6_TA(2007)0421.
[2] Pieņemtie teksti, P6_TA(2007)0383.
[3] Pieņemtie teksti, P6_TA(2007)0367.
[4] Pieņemtie teksti, P6_TA(2007)0287.
[5] OV L 11, 15.1.2002., 4. lpp.
[6] [Eiropas Parlamenta un Padomes … lēmums Nr. /2008/EK par ražojumu tirdzniecības vienotu sistēmu, 52. apsvērums]
[7] Komisijas 1998. gada 30. marta Ieteikums 98/257/EK (OV L 115, 17.4.1998., 31. lpp.); Komisijas 2001. gada 4. aprīļa Ieteikums 2001/310/EK (OV L 109, 19.4.2001., 56. lpp.).
[8] OV L 166, 11.6.1998., 51. lpp.

Patērētāju aizsardzība ir jāņem vērā visos ES tiesību aktos, un tā nav uzskatāma par īpašu politikas jomu. Tā nav papildinājums iekšējam tirgum, nedz arī brīnumlīdzeklis, lai liktu cilvēkiem justies ērtāk. Tā ir svarīga sastāvdaļa, bez kuras iekšējais tirgus būtu nepilnīgs. Referents atzinīgi vērtē ES Patērētāju politikas stratēģiju 2007.–2013. gadam, bet arī uzskata, ka stratēģijai ir vajadzīgi aktīvi un ilgstoši papildu pasākumi, lai tā varētu reāli attīstīties, sniedzot labumu patērētājiem.

Eiropas iekšējam tirgum ir potenciāls būt par lielāko vienoto mazumtirdzniecības tirgu pasaulē, bet līdz šim šis mērķis nav sasniegts. Viens no trūkumiem šajā pagaidām nepilnīgajā situācijā ir patērētāju uzticības trūkums ES — absolūta ticamība, ka citā dalībvalstī var patērēt jebkad un jebkuros apstākļos un justies pilnīgi droši. Komisija ir pārliecināta, ka šis mērķis tiks sasniegts līdz 2013. gadam. Referents cer, ka tas tā tiešām notiks, tomēr uzskata, ka tas iespējam tikai tad, ja mēs spēsim īstenot pasākumus, kas vajadzīgi, lai stiprinātu patērētāju uzticēšanos un uzticību.

Tiek atzinīgi vērtēta Eiropas patērētāju centru tīkla stiprināšana. Turpmāk šādiem centriem ir jāpiešķir atbilstīgs finansējums, lai ļautu tiem efektīvi darboties un ātri reaģēt uz jaunām tendencēm un notikumiem.

Referents uzsver, ka patērētāju aizsardzībai ES ir arī ārējais aspekts, kā to ir skaidri parādījuši nesenie starpgadījumi ar ievestām nedrošām rotaļlietām. Straujais sūdzību skaita pieaugums ES Kopienas ātrās ziņošanas sistēmā patēriņa precēm (RAPEX) parāda, ka ir vēl daudz darāmā arī šajā sakarā. Patērētājiem jāspēj uzticēties visiem produktiem, kas nonāk apgrozībā iekšējā tirgū — gan ES, gan trešās valstīs ražotiem produktiem.

Īpaša uzmanība jāpievērš tādu īpaši neaizsargātu patērētāju aizsardzībai kā bērni un gados veci cilvēki. Gados vecu cilvēku skaits Eiropā ievērojami pieaugs turpmākajos gados. Dalībvalstīm un patērētāju organizācijām jāpievērš uzmanība patērētāju izglītošanai. Tai jāsākas jau skolās un tā uzskatāma par mūžizglītības sastāvdaļu. Informācijas kampaņas, lai vairotu patērētāju izpratni, ir īpaši būtiskas jaunajās dalībvalstīs.

Ir vajadzīga Eiropas mēroga kolektīvās pārsūdzības sistēma. Patiesā iekšējā tirgū, kurā patērētāji ir mobili, jānodrošina instrumenti, ar kuru palīdzību patērētāji var pieprasīt kompensāciju, ja kaut kas notiek nepareizi. Lai gan domstarpības galvenokārt ir jānoregulē ārpus tiesas, jābūt arī iespējai risināt jautājumus ar tiesiskiem līdzekļiem.

Ir svarīgi mācīties no neapmierinošās ASV kolektīvo tiesisko darbību sistēmas. Tā nedrīkst kļūt par pamatu iespējamai Eiropas sistēmai. Kolektīvai pārsūdzībai nav jānodrošina patērētājiem jaunas tiesības, bet tikai jāpalīdz tiem, lai pilnībā realizētu pašreizējās tiesības. Sūdzībai vienmēr jābūt saistītai ar reālu radušos kaitējumu.

Dažas dalībvalstis jau ir ieviesušas sistēmu, bet sistēmas atšķiras dažādās dalībvalstīs. Komisija pašlaik pēta dažādas ieviestās valstu sistēmas. Referenta priekšlikumā Komisija šajā sakarā tiktu aicināta izpētīt iespēju izveidot īpašu Eiropas patērētāju ombudu Eiropas ombuda birojā, kas, cita starpā, koordinētu kolektīvās pārsūdzības prasības ES.

Referents atzinīgi vērtē to, ka patērētāju intereses pēdējā laikā ir labāk integrētas citās politikas jomās. Ir svarīgi, lai šī attīstība tiktu papildus stiprināta. Izstrādājot jaunas politikas, vienmēr jāņem vērā patērētāju intereses. Tas ir būtiski, lai nodrošinātu, ka patērētāji pilnībā izmanto ES iekšējā tirgus sniegtās priekšrocības.

Iekšējā tirgus un patērētāju aizsardzības komitejai

par ES Patērētāju politikas stratēģiju 2007.–2013. gadam
(2007/2189(INI))

Atzinumu sagatavoja: Cristobal Montoro Romero

IEROSINĀJUMI

Ekonomikas un monetārā komiteja aicina par jautājumu atbildīgo Iekšējā tirgus un patērētāju aizsardzības komiteju savā rezolūcijas priekšlikumā iekļaut šādus ierosinājumus:

1. atbalsta Komisijas centienus nostiprināt patērētāja dimensiju iekšējā tirgū un pabeigt Eiropas mazumtirdzniecības tirgus izveidi, kā arī nodrošināt, lai patērētāji un MVU mazumtirgotāji gūst iemaņas un praktiskus līdzekļus, kas tiem vajadzīgi iespēju paplašināšanai un savu funkciju izpildei mūsdienu ekonomikā, tā garantējot, ka iekšējais tirgus sniedz reālu labumu ES iedzīvotājiem;

2. uzskata, ka patērētāju un uzņēmēju uzticēšanās ir priekšnoteikums ilgtspējīgai izaugsmei un nodarbinātībai ES; norāda, ka viena no pamatproblēmām, ko pēdējos gados nākas risināt Eiropas ekonomikai, ir nepietiekams pieprasījums iekšējā tirgū, jo tam pilnībā neuzticas ne patērētāji, ne ieguldītāji; uzskata, ka saistībā ar ilgtspējīgas attīstības politiku pārdomāta patēriņa pamatā jābūt aktīvāk īstenotai politikai attiecīgajās jomās, lai atgūtu uzticēšanos, un pārdomāts patēriņš jāveicina ieņēmumu pieaugumam, ko savukārt veicina ražīguma un nodarbinātības pieaugums; uzskata, ka, īstenojot patērētāju politiku, ES ir jālīdzsvaro joprojām aktuālā nepieciešamība pēc patērētāju aizsardzības, vienlaikus nodrošinot, ka patērētāji kļūst par tirgus ekonomikas dinamisku dzinējspēku;

3. pauž bažas, ka patērētāju politikai joprojām ir atvēlēts pārāk maz finanšu resursu un ka tas var apdraudēt Eiropas stratēģijas īstenošanu attiecībā uz patērētājiem; uzskata, ka, īstenojot Eiropas stratēģiju patērētāju politikas jomā, īpaša uzmanība ir jāpievērš tam, lai tiek stiprināta patērētāju aizsardzība un patērētāju informētība delikātos jautājumos, sevišķi jaunajās dalībvalstīs un mazaizsargātās grupās visā Eiropā;

4. aicina Komisiju novērtēt Eiropas patērētāju kompetenci finanšu jomā, kā arī kritiski izvērtēt esošās programmas izpratnes veidošanai attiecībā uz finanšu produktu nozari, lai ar papildu pasākumiem nodrošinātu pievienoto vērtību; aicina Komisiju apzināt un popularizēt dalībvalstu paraugpraksi finanšu kompetences veidošanas programmu jomā;

5. īpaši norāda, ka ir svarīgi sekmēt pārrobežu darījumus, lai sniegtu vairāk brīvas izvēles, un uzsver konkurences politikas un pārdomātam patēriņam veltītu izglītojošu pasākumu nozīmi, nodrošinot patērētājiem labākās izvēles iespējas cenas, kvalitātes un sortimenta ziņā, jo īpaši attiecībā uz pirmās nepieciešamības precēm un pakalpojumiem, proti, pārtiku, mājokli, kā arī izglītības, veselības aprūpes, enerģētikas, transporta un telekomunikāciju pakalpojumiem; uzsver, ka pakalpojumu tirgus turpmāka liberalizācija ir jo īpaši vajadzīga, lai veicinātu konkurenci, tā piedāvājot patērētājiem zemākas cenas; aicina Komisiju un dalībvalstis veicināt jauninājumus finanšu pakalpojumu nozarē, lai nodrošinātu patērētājiem labākas izvēles iespējas;

6. uzsver, ka ES iekšējā tirgus pilnīgai izveidei ir jābūt prioritātei; atzīst Eiropas vienotās valūtas labvēlīgo ietekmi, kas palīdz samazināt darījumu izmaksas, ļauj patērētājiem vieglāk veikt cenu pārrobežu salīdzināšanu un palielina iekšējā tirgus mazumtirdzniecības potenciālu; mudina jaunās dalībvalstis turpināt reformu īstenošanu, lai spētu ieviest Eiropas vienoto valūtu, tiklīdz tās varēs izpildīt Māstrihtas kritērijus, un lai tādējādi pilnībā baudītu priekšrocības, ko nodrošina vienotās valūtas labvēlīgā ietekme iekšējā tirgū; pieprasa atcelt visus vēl pastāvošos ierobežojumus un šķēršļus, lai garantētu patērētāju uzticēšanos, veicot pārrobežu pirkumus vai slēdzot pārrobežu līgumus, sevišķi attiecībā uz pakalpojumiem, taču paturot prātā, ka ir jāīsteno īpaša pieeja attiecībā uz ierobežojumiem, kas saistīti ar valodu, kultūru un patērētājiem tīkamāko izvēli;

7. uzskata, ka īpaša uzmanība ir jāvelta tam, lai garantētu patērētāju aizsardzību un izvēles tiesības, pilnībā izveidojot finanšu pakalpojumu iekšējo tirgu; uzsver, ka finanšu, banku un apdrošināšanas nozares produkti ir ārkārtīgi komplicēti, un, lai iedrošinātu iedzīvotājus palielināt savus ieguldījumus šajos produktos, sevišķi saistībā ar savas nākamās pensijas nodrošinājumu, ir jāīsteno politika patērētāju labākai informētībai un konsultēšanai, šādi garantējot, ka patērētāji apzinās visas izvēles iespējas; tomēr uzsver, ka patērētāju aizsardzība nedrīkst būt protekcionisma attaisnojums; īpaši vērš uzmanību uz to, ka tieši tirgus konjunktūrai ir jāveicina pilnībā integrēts finanšu pakalpojumu mazumtirdzniecības tirgus;

8. uzsver jaunu un aizvien biežāk lietotu pārdošanas veidu, piemēram, elektroniskās komercijas, nozīmi, stiprinot konkurenci iekšējā tirgū un tā veicinot arī patēriņa spēju; uzskata, ka elektroniskā komercija ir jo īpaši piemērota finanšu, banku un apdrošināšanas tirgiem, un mudina Komisiju un dalībvalstis nodrošināt labvēlīgākus nosacījumus pārrobežu elektronisko pirkumu attīstībai; prasa Komisijai veikt pētījumu par tiem dažādajiem mehānismiem, ko dalībvalstīs izmanto patērētāju un uzņēmumu domstarpību novēršanai, ar šā pētījuma palīdzību cenšoties noskaidrot un veicināt efektīvo mehānismu izmantošanu; mudina veidot stabilu pamatu patērētāju aizsardzībai, kam ir jo īpaša nozīme finanšu pakalpojumu jomā;

9. uzskata, ka attiecībā uz finanšu tirgiem galvenais uzdevums ir visu pieņemto un sagatavošanā esošo ES tiesību aktu transponēšana un pilnīga īstenošana, kā arī to saskaņošana visās dalībvalstīs; iesaka stiprināt pašreiz spēkā esošo tiesību aktu vienveidīgu izpildi, pirms tiek piedāvāti papildu noteikumi; ņemot vērā jaunos tiesību aktus, mudina Komisiju pildīt labāka regulējuma principus, neradot nepamatotu papildu apgrūtinājumu ne patērētājiem, ne ražotājiem;

10. atzinīgi vērtē Komisijas centienus labāk pārzināt iekšējo tirgu; uzsver, ka ir vajadzīgi labāki un izsmeļošāki statistikas dati, lai veicinātu izpratni un zināšanas par produktiem un tirgiem, un ka ir jāsniedz atbalsts patērētāju grupām, īpaši sarežģītās jomās, neradot nepamatotu papildu apgrūtinājumu privātajam sektoram; uzskata, ka, veidojot ES stratēģiju patērētāju politikas jomā, ir jādara viss iespējamais, lai ņemtu vērā sieviešu, jauniešu, vecāka gadagājuma un mazaizsargātu patērētāju vajadzības;

11. uzskata, ka ir vajadzīga turpmāka rīcība finanšu pakalpojumu mazumtirdzniecības jomā; atzinīgi vērtē Komisijas ieceri sākt jaunu iniciatīvu īstenošanu, lai uzlabotu patērētāju pārrobežu izvēles iespējas un mobilitāti iekšējā tirgū; turklāt uzsver, ka vajadzīga efektīva uzraudzība un pārredzamība banku un apdrošināšanas nozarēs, ja vēlas stiprināt patērētāju aizsardzību;

12. uzsver, ka spēcīga patērētāju aizsardzība un visā Eiropā līdzsvarota kompensāciju sistēma līdz ar konkurētspējīgiem ražotājiem un tirgotājiem nodrošinās labumu patērētājiem un ilgtspējīgāku ekonomikas izaugsmi;

13. aicina Komisiju un dalībvalstis atzīt, ka gan patērētāju, gan uzņēmēju efektīvām un reprezentatīvām organizācijām ir ļoti liela nozīme, lai nodrošinātu patērētāju un uzņēmēju interešu pārstāvību Eiropas un dalībvalstu līmenī; norāda, ka laba pārvaldība ir iespējama tikai tad, ja ES stratēģiju patērētāju politikas jomā nosaka un veido, konsultējoties ar visām ieinteresētajām personām; turklāt atkārtoti norāda, ka, sadarbojoties attiecīgajām ES iestādēm un dalībvalstīm, ir svarīgi sagatavot gada ziņojumu par patērētāju sūdzībām un prasījumiem.

KOMITEJAS GALĪGAIS BALSOJUMS

Pieņemšanas datums	29.1.2008
Galīgais balsojums	+: –: 0:	42 0 2
Deputāti, kas bija klāt galīgajā balsošanā	Gabriele Albertini, Mariela Velichkova Baeva, Zsolt László Becsey, Pervenche Berès, Slavi Binev, Sebastian Valentin Bodu, Udo Bullmann, Ieke van den Burg, Christian Ehler, Elisa Ferreira, José Manuel García-Margallo y Marfil, Jean-Paul Gauzès, Donata Gottardi, Gunnar Hökmark, Karsten Friedrich Hoppenstedt, Sophia in 't Veld, Piia-Noora Kauppi, Christoph Konrad, Guntars Krasts, Astrid Lulling, Gay Mitchell, Cristobal Montoro Romero, John Purvis, Alexander Radwan, Bernhard Rapkay, Dariusz Rosati, Heide Rühle, Antolín Sánchez Presedo, Manuel António dos Santos, Olle Schmidt, Peter Skinner, Margarita Starkevičiūtė, Ivo Strejček, Cornelis Visser, Sahra Wagenknecht
Aizstājējs(-i), kas bija klāt galīgajā balsošanā	Daniel Dăianu, Harald Ettl, Ján Hudacký, Vladimír Maňka, Thomas Mann, Bilyana Ilieva Raeva, Margaritis Schinas
Aizstājējs(-i) (178. panta 2. punkts), kas bija klāt galīgajā balsošanā	Alfonso Andria, Metin Kazak

Iekšējā tirgus un patērētāju aizsardzības komitejai

par ES Patērētāju politikas stratēģiju 2007.-2013. gadam
(2007/2189(INI))

Atzinumu sagatavoja: Diana Wallis

IEROSINĀJUMI

Juridisko jautājumu komiteja aicina par jautājumu atbildīgo Iekšējā tirgus un patērētāju aizsardzības komiteju savā rezolūcijas priekšlikumā iekļaut šādus ierosinājumus:

1. uzskata, ka tiesību akti var atbilst patērētāju aizsardzības vajadzībām vienīgi tad, ja tie ir labāki un vienkāršāki, kā arī ja tie ir sagatavoti, iesaistoties visiem kompetentajiem Komisijas ģenerāldirektorātiem – Patērētāju aizsardzības ĢD, Tiesiskuma, brīvības un drošības ĢD, Iekšējā tirgus ĢD un Konkurences ĢD;

2. uzsver, ka visi saskaņošanas pasākumi ir jāveic uzmanīgi, lai risinātu patiesās problēmas, ar ko saskaras patērētāji iekšējā tirgū; uzskata, ka, ja patiesi ir nepieciešams saskaņot pasākumus, tiem ir jābūt pilnīgiem, lai izvairītos no tā, ka patērētāju aizsardzība ES ir nepilnīga un ka uzņēmumiem ir grūti to ievērot starptautiskajā tirdzniecībā; norāda, ka esošā situācija rada neapšaubāmu šķērsli maziem un vidējiem uzņēmumiem, kuri mēģina paplašināt tirdzniecību visā Eiropā, un ir mulsinoša patērētājiem.

3. mudina Komisiju uzmanīgi pārbaudīt jautājumu par patērētāju prasījumu iesniegšanu, paturot prātā šādus apsvērumus:

– tiesību akti ir derīgi tad, ja tos var īstenot bez piepūles;

– elektroniskās tirdzniecības pieaugums rada nepieciešamību visā ES vispārēji pieņemt alternatīvas strīdu izšķiršanas procedūru, ar kuru tiek izpildītas Ieteikumu par principiem, kas piemērojami strīdu ārpus tiesas izšķiršanai[1] prasības; ir jāiegulda vēl vairāk darba tiešsaistes strīdu atrisināšanā, ko Parlaments ir prasījis jau vismaz kopš 1999. gada;

- efektīva to tiesību īstenošanas nodrošināšana, kas izriet no Kopienas tiesību aktiem, galvenokārt ir dalībvalstu pienākums; to kompetencē paliek valsts procesuālo tiesību pieņemšana tā, lai šīs tiesības gan patērētājiem, gan uzņēmējiem būtu viegli īstenojamas; vispirms, Kopiena nav kompetenta norādīt, kādi noteikumi jāpieņem valsts procesuālajos tiesību aktos. Turklāt saskaņā ar Līguma 5. pantu Kopienas rīcība ir samērīga ar Līguma mērķiem; rezultātā saskaņā ar minēto pantu pēc iespējas ir jāņem vērā valstu tiesību sistēmu īpatnības, piedāvājot dalībvalstīm dažādas iespējas ar līdzvērtīgu iedarbību;

- jāatgādina, ka alternatīvas strīdu izšķiršanas sistēmas pēc sava rakstura ir alternatīvs risinājums, salīdzinājumā ar tradicionālajiem mehānismiem, kas jau nostiprinājušies tiesību aktos; tādēļ stimuls lietot alternatīvas strīdu izšķiršanas ir atkarīgas no juridiski saistošajās tiesību normās noteiktajām alternatīvām, kurās paredz, ka patērētāji var izvirzīt savus prasījumus efektīvā, viegli pieejamā un nediskriminējošā veidā;

- jebkuriem jauniem Komisijas priekšlikumiem, kas attiecas uz patērētāju pretenzijām, jābalstās uz padziļinātu pašreizējo problēmu, ja tādas pastāv, un gaidāmo ieguvumu patērētajiem izpēti;

- attiecībā uz pārrobežu procedūrām un iespējamām kolektīvo prasījumu sistēmām, jāveic plaši pētījumi par kolektīvo prasījumu sistēmām, izmantojot pieredzi visā pasaulē, īpaši ņemot vērā paustās bažas par ASV modeļa pārākumu un trūkumiem, kā arī par juridiskā pamata iespējamo trūkumu ES līmenī saistībā ar šādu instrumentu;

4. izsaka nožēlu par to, cik maz patērētāju aizsardzība uzsvērta līgumtiesībās un aicina Komisiju izmantot paveikto, izstrādājot tiesību akta projektu par līgumtiesībām, ja nepieciešams, pārveidojot šo projektu, koncentrējoties uz jauniem tiesību institūtiem;

5. vēlreiz aicina strādāt pie tā, lai uzsāktu standarta līgumu noteikumu izstrādāšanu līgumiem, kas tiek noslēgti tiešsaistē.

KOMITEJAS GALĪGAIS BALSOJUMS

[1] OV L 115, 17.4.1998, 31. lpp.; OV L 109, 19.4.2001, 56. lpp.

Iekšējā tirgus un patērētāju aizsardzības komitejai

par ES Patērētāju politikas stratēģiju 2007.–2013. gadam
(2007/2189(INI))

Atzinumu sagatavoja: Anna Hedh

IEROSINĀJUMI

Sieviešu tiesību un dzimumu līdztiesības komiteja aicina par jautājumu atbildīgo Iekšējā tirgus un patērētāju aizsardzības komiteju rezolūcijas priekšlikumā iekļaut šādus ierosinājumus:

– ņemot vērā Padomes 2004. gada 13. decembra Direktīvu 2004/113/EK, ar kuru īsteno principu, kas paredz vienlīdzīgu attieksmi pret vīriešiem un sievietēm attiecībā uz pieeju precēm un pakalpojumiem, preču piegādi un pakalpojumu sniegšanu[1],

– ņemot vērā Padomes 2000. gada 29. jūnija Direktīvu 2000/43/EK, ar ko ievieš vienādas attieksmes principu pret personām neatkarīgi no rasu vai etniskās piederības[2],

– ņemot vērā EK līguma 13. pantu,

– ņemot vērā Eiropas Parlamenta 2007. gada 26. septembra rezolūciju par izstrādājumu, it īpaši rotaļlietu, drošumu[3],

A. tā kā patērētāju aizsardzības politiku īsteno dzimumneitrāli, tomēr patērētāji nav „bezdzimuma” būtnes un neveido vienveidīgu grupu ne dzimuma, ne vecuma, ne ienākumu līmeņa, ne izglītības līmeņa, ne etniskās izcelsmes, ne patērēšanas paradumu, ne citādā ziņā; tas jāņem vērā valstu un Kopienas patērētāju aizsardzības politikā;

B. tā kā mūsdienīgā patērētāju aizsardzības politikas stratēģijā ir jāņem vērā sociālās pārmaiņas, piemēram, vecuma struktūras izmaiņas, sieviešu lomas pieaugošā nozīme un bērnu arvien pieaugošā iesaistīšanās patērētāju sabiedrībā, etnisko minoritāšu integrācija, kā arī dzīves līmeņa, ekonomiskās, vides un tehniskās pārmaiņas sabiedrībā;

C. tā kā sieviešu un vīriešu, jauniešu un vecāku cilvēku, kā arī kultūras un etnisko minoritāšu līdzsvarota līdzdalība ir stingrāk jānostiprina patērētāju aizsardzības politikas izstrādē un turpināšanā, lai nodrošinātu attiecīgu rīcību šo grupu aizsardzībai;

D. tā kā patērētāju drošības un aizsardzības ziņā sievietes, vīrieši un bērni nonāk saskarē ar noteiktiem produktiem, piemēram, ķimikālijām vai medikamentiem, un tā kā ir jāveic vairāk pētījumu, lai iegūtu papildu informāciju par šādu produktu radīto risku; tā kā tomēr bioloģiskie faktori nav vienīgais iemesls tam, ka sievietēm ir citāda jutība pret atsevišķiem produktu veidiem, svarīgi ir arī sociālie faktori, piemēram, darba pienākumi;

E. tā kā patērētāju aizsardzības politikai jāattiecas ne tikai uz preču, bet arī uz publiskā un privātā sektora piedāvāto pakalpojumu pirkšanu un pārdošanu, un tā kā pienācīgi jāaizsargā mazāk aizsargātie patērētāji — sievietes, vecāki cilvēki un sociālas grupas nelabvēlīgos apstākļos —, kas biežāk cieš no neapzinīgiem pakalpojumu sniedzējiem;

F. tā kā nav īpašu noteikumu par dzimumiem pielāgotu farmakoloģiju, kas attiektos uz farmaceitisko produktu gatavošanu; tā kā sievietes ir tikai 20 % no pacientiem, uz kuriem testē jaunos farmaceitiskos produktus; tā kā farmaceitiskie produkti, kas nav īpaši testēti uz sievietēm, var izrādīties tām neefektīvi, kā arī var neatklāties iespējamās blaknes,

1. atgādina dzimumu dimensijas kā patērētāju aizsardzības politikas neatņemamas sastāvdaļas nozīmi un aicina Komisiju sniegt Sieviešu tiesību un dzimumu līdztiesības komitejai regulārus ziņojumus par šajā ziņā sasniegto;

2. uzsver, ka, sagatavojot indikatorus un statistiku, lai noteiktu atsevišķas problēmu jomas dažādām patērētāju grupām, jāņem vērā dzimuma, kā arī vecuma un etniskie faktori;

3. mudina Komisiju un Eiropas Patērētāju aizsardzības centru tīklu patērētāju informēšanas un izglītošanas darbā vienmēr ņemt vērā dzimumu, vecumu un etnisko izcelsmi;

4. aicina Komisiju un dalībvalstis veikt vajadzīgo likumdošanas un administratīvo darbu, lai nodrošinātu, ka ES tirgotās preces neapdraud patērētāju, un it īpaši sieviešu un bērnu, veselību un drošību;

5. mudina Komisiju visās apspriedēs ar patērētājiem un patērētāju grupām censties panākt līdzsvarotu dzimumu līdzdalību;

6. vēlreiz prasa patērētāju tiesību aizsardzības politikas izstrādē pievērst lielāku uzmanību tādām mērķgrupām kā sievietes, jaunieši un veci cilvēki, etniskās minoritātes un īpaši sievietes imigrantes;

7. aicina dalībvalstu iestādēm sadarboties ar patērētāju organizācijām, lai šajās organizācijās vairāk iesaistītu sievietes, un atbalstīt projektus, kas paredzēti patērētāju informēšanai (īpaši pievēršoties visapdraudētāko patērētāju grupām), lai līdzsvarotu patērētāju aizsardzības politiku;

8. prasa veidot informācijas kampaņas, lai uzlabotu patērētāju informētību par grūtniecēm kaitīgiem produktiem un rīcību, īpaši smēķēšanu, tostarp pasīvo smēķēšanu, un alkohola lietošanu, kā arī par citām patēriņa precēm, piemēram, medikamentiem vai ķimikālijām, kuras ir bīstamas grūtniecības laikā; aicina Komisiju iedrošināt ražotājus skaidri norādīt uz šādu preču iepakojumiem informāciju par iespējamo risku, lai pienācīgi informētu grūtnieces; aicina Eiropas iestādes, it īpaši Eiropas Zāļu aģentūru, valsts iestādes un patērētāju organizācijas vērsties pie farmācijas nozares un to pārstāvošām struktūrām, lai nodrošinātu, ka jau esošo un jaunu farmācijas produktu ražošanā pienācīgi ņemtu vērā patērētāju dažādību, it īpaši dzimumu atšķirības;

9. aicina Komisiju veicināt uzņēmējus brīvprātīgi izmantot jaunas tehnoloģijas (it sevišķi internetu) kā līdzekli, lai par noteiktu ražojumu potenciālo risku informētu patērētājus, galvenokārt īpaši neaizsargātās grupas, — sievietes, bērnus un vecus cilvēkus;

10. aicina Komisiju ciešāk uzraudzīt dalībvalstu patērētāju aizsardzības politiku, lai nodrošinātu, ka visi patērētāji var droši iepirkties jebkur ES un ka tiem visās ES dalībvalstīs ir nodrošināta efektīva aizsardzība;

11. tā kā viens no nozīmīgākajiem iekšējā tirgus attīstības šķēršļiem mazumtirdzniecībā ir nepietiekamā skaidrība par patērētāju līgumiem un atlīdzības saņemšanu, atbalsta Komisijas centienus ieviest standartizētus līgumus, kas būtu spēkā visās ES dalībvalstīs;

12. uzskata, ka, lai veiksmīgāk risinātu jautājumu par alkohola lietošanu, patēriņa samazināšanu un patērētāju veselību un drošību, lielāka uzmanība jāpievērš alkoholisko dzērienu reklāmai un laišanai tirgū, tostarp attiecībā uz tiem alkoholiskiem dzērieniem, kuriem ir zems alkohola saturs un kuri, cita starpā, ir paredzēti jaunām sievietēm un vīriešiem; aicina Komisiju kritiski izvērtēt alkoholisko dzērienu tirdzniecību un ierosināt pasākumus, kas nodrošinātu veiksmīgāku kompromisu starp veselības, drošības un pircēju uzvedības aspektiem, īpaši attiecinot to uz jauniešiem;

13. aicina Padomi, Komisiju un dalībvalstis nodrošināt, ka rotaļlietas ir bērniem drošas; aicina Komisiju, pārskatot direktīvu par rotaļlietām, ierosināt beznosacījuma aizliegumu izmanot jebkādas smaržvielas, vielas, kas paaugstina jutību, un endokrīnās sistēmas darbības traucējumu izraisītājus, kancerogēnas, mutagēnas vai toksiskas vielas, kas ietekmē reproduktīvo veselību, un ļoti toksiskus savienojumus.

KOMITEJAS GALĪGAIS BALSOJUMS

Pieņemšanas datums	28.1.2008
Galīgā balsojuma rezultāti	+: –: 0:	25 0 1
Deputāti, kas bija klāt galīgajā balsojumā	Edit Bauer, Hiltrud Breyer, Edite Estrela, Věra Flasarová, Lissy Gröner, Lívia Járóka, Rodi Kratsa-Tsagaropoulou, Esther De Lange, Pia Elda Locatelli, Astrid Lulling, Siiri Oviir, Doris Pack, Marie Panayotopoulos-Cassiotou, Zita Pleštinská, Teresa Riera Madurell, Eva-Britt Svensson, Anne Van Lancker, Anna Záborská
Aizstājējs(-i), kas bija klāt galīgajā balsojumā	Anna Hedh, Elisabeth Jeggle, Christa Klaß, Marusya Ivanova Lyubcheva
Aizstājējs(-i), kas bija klāt galīgajā balsojumā	Petru Filip, Eva Lichtenberger, José Ribeiro e Castro, María Sornosa Martínez

[1] OV L 373, 21.12.2004., 37. lpp.
[2] OV L 180, 19.7.2000., 22. lpp.
[3] Pieņemtie teksti, P6_TA(2007)0412.

Pieņemšanas datums

Galīgais balsojums

+:

–:

0:

Deputāti, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Carlo Casini, Bert Doorn, Monica Frassoni, Giuseppe Gargani, Neena Gill, Piia-Noora Kauppi, Klaus-Heiner Lehne, Katalin Lévai, Antonio López-Istúriz White, Hans-Peter Mayer, Manuel Medina Ortega, Hartmut Nassauer, Aloyzas Sakalas, Diana Wallis, Jaroslav Zvěřina, Tadeusz Zwiefka

Aizstājējs(-i), kas bija klāt galīgajā balsošanā

Sharon Bowles, Mogens Camre, Janelly Fourtou, Jean-Paul Gauzès, Sajjad Karim, Kurt Lechner, Georgios Papastamkos, Michel Rocard, Gabriele Stauner, József Szájer, Jacques Toubon

Aizstājējs(-i) (178. panta 2. punkts), kas bija klāt galīgajā balsošanā

Gabriela Creţu

Juridisks paziņojums - Privātuma politika