Ziņojums - A6-0162/2008Ziņojums
A6-0162/2008

IETEIKUMS OTRAJAM LASĪJUMAM attiecībā uz Padomes kopējo nostāju, lai pieņemtu Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvu par atkritumiem un par dažu direktīvu atcelšanu

18.4.2008 - (11406/4/2007 – C6‑0000/2008 – 2005/0281(COD)) - ***II

Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komiteja
Referente: Caroline Jackson

Procedūra : 2005/0281(COD)
Dokumenta lietošanas cikls sēdē
Dokumenta lietošanas cikls :  
A6-0162/2008

EIROPAS PARLAMENTA NORMATĪVĀS REZOLŪCIJAS PROJEKTS

attiecībā uz Padomes kopējo nostāju, lai pieņemtu Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvu par atkritumiem un par dažu direktīvu atcelšanu

(11406/4/2007 – C6‑0000/2008 – 2005/0281(COD))

(Koplēmuma procedūra, otrais lasījums)

Eiropas Parlaments,

–   ņemot vērā Padomes kopējo nostāju (11406/4/2007 – C6‑0000/2008),

–   ņemot vērā tā nostāju pirmajā lasījumā[1] attiecībā uz Komisijas priekšlikumu Eiropas Parlamentam un Padomei (COM(2005)0667),

–   ņemot vērā EK līguma 251. panta 2. punktu,

–   ņemot vērā Reglamenta 62. pantu,

–   ņemot vērā Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komitejas ieteikumu otrajam lasījumam (A6‑0162/2008),

1.  apstiprina grozīto kopējo nostāju;

2.  uzdod priekšsēdētājam nosūtīt Parlamenta nostāju Padomei un Komisijai.

Grozījums Nr.  1

Padomes kopējā nostāja

1. apsvērums

Padomes kopējā nostāja

Grozījums

(1) Ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2006/12/EK (2006. gada 5. aprīlis) par atkritumiem izveido tiesisko regulējumu darbībām ar atkritumiem Kopienā. Tajā definēti tādi pamatjēdzieni kā atkritumi, reģenerācija un apglabāšana un paredzētas būtiskās prasības atkritumu apsaimniekošanai, jo sevišķi pienākums uzņēmumiem vai organizācijām, kas apsaimnieko atkritumus, saņemt atļauju vai reģistrēties un pienākums dalībvalstīm izstrādāt atkritumu apsaimniekošanas plānus. Ar to izveidoti tādi galvenie principi kā pienākums rīkoties ar atkritumiem tā, lai tas negatīvi neietekmētu vidi un cilvēku veselību, pamudinājums ievērot atkritumu apsaimniekošanas hierarhiju un rīkoties saskaņā ar principu, ka piesārņotājs maksā, prasība, ka atkritumu apglabāšanas izmaksas jāsedz atkritumu īpašniekam vai iepriekšējam īpašniekam, vai ražotājam, kura produkta rezultātā atkritumi ir radušies.

(1) Ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 5. aprīļa Direktīvu 2006/12/EK par atkritumiem ir izveidots tiesiskais regulējums darbībām ar atkritumiem Kopienā. Tajā definēti tādi pamatjēdzieni kā atkritumi, reģenerācija un apglabāšana un paredzētas būtiskās prasības atkritumu apsaimniekošanai, jo sevišķi pienākums uzņēmumiem vai organizācijām, kas apsaimnieko atkritumus, saņemt atļauju vai reģistrēties un pienākums dalībvalstīm izstrādāt atkritumu apsaimniekošanas plānus. Ar to izveidoti tādi galvenie principi kā pienākums rīkoties ar atkritumiem tā, lai tas negatīvi neietekmētu vidi un cilvēku veselību, atkritumu apsaimniekošanas hierarhija un saskaņā ar principu, ka piesārņotājs maksā, prasība, ka atkritumu apglabāšanas izmaksas jāsedz atkritumu īpašniekam vai iepriekšējam īpašniekam, vai ražotājam, kura produkta rezultātā atkritumi ir radušies.

(Jauns grozījums, kas pamatojas uz Reglamenta 62. panta 2. punkta c) apakšpunktu.)

Pamatojums

Papildus referentes iesniegtajam grozījumam Nr. 21, kurā paredzēta atkritumu apsaimniekošanas hierarhija kā vispārējs noteikums. Tādējādi šī direktīva ne tikai „mudina” dalībvalstis piemērot atkritumu hierarhiju.

Grozījums Nr.  2

Padomes kopējā nostāja

1.a apsvērums (jauns)

Padomes kopējā nostāja

Grozījums

 

(1a) Jebkuras atkritumu apsaimniekošanas politikas galvenajam mērķim jābūt atkritumu radīšanas un apsaimniekošanas negatīvās ietekmes uz cilvēku veselību un vidi samazināšanai līdz minimumam. Mērķim tiesību aktos, kas attiecas uz atkritumiem, jābūt arī izmantoto resursu apjoma samazināšanai, un tam jāveicina atkritumu apsaimniekošanas hierarhijas piemērošana praksē.

Pamatojums

Grozījums pieņemts Parlamentā pirmajā lasījumā (grozījums Nr. 1). Vēlams, lai tas būtu apsvērumu sākumā, jo tajā sniedz noderīgu pārskatu par to, ko Parlaments uzskata par galvenajiem ES mērķiem atkritumu apsaimniekošanā.

Grozījums Nr.  3

Padomes kopējā nostāja

1.b apsvērums (jauns)

Padomes kopējā nostāja

Grozījums

 

(1b) Padome 1997. gada 24. februāra rezolūcijā par Kopienas stratēģiju atkritumu apsaimniekošanai1 apstiprināja, ka atkritumu apsaimniekošanas galvenajai prioritātei jābūt atkritumu rašanās novēršanai un ka atkārtota izmantošana un materiālu pārstrāde ir ieteicamāka par atkritumu reģenerāciju enerģijā, ja un ciktāl no ekoloģiskā viedokļa tās ir vislabākās alternatīvas.

 

1OV C 76, 11.3.1997., 1. lpp.

Pamatojums

Par grozījumu vienojās Parlamentā pirmajā lasījumā (grozījums Nr. 1). Ir svarīgi iekļaut atsauci uz atkritumu apsaimniekošanas hierarhijas veidošanu, lai ar šo apsvērumu priekšlikumam varētu dot pilnīgu pamatojumu.

Grozījums Nr.  4

Padomes kopējā nostāja

2. apsvērums

Padomes kopējā nostāja

Grozījums

(2) Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmumā Nr. 1600/2002/EK (2002. gada 22. jūlijs), ar ko nosaka Sesto Kopienas vides rīcības programmu, izteikts aicinājums pilnveidot vai pārskatīt tiesību aktus par atkritumiem, precizēt atšķirību starp atkritumiem un pārpalikumiem, kas nav uzskatāmi par atkritumiem, un izveidot atkritumu rašanās novēršanas pasākumus.

(2) Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmumā Nr. 1600/2002/EK (2002. gada 22. jūlijs), ar ko nosaka Sesto Kopienas vides rīcības programmu, izteikts aicinājums pilnveidot vai pārskatīt tiesību aktus par atkritumiem, precizēt atšķirību starp atkritumiem un pārpalikumiem, kas nav uzskatāmi par atkritumiem, un izstrādāt atkritumu rašanās novēršanas pasākumus, tostarp noteikt mērķus.

Pamatojums

Pabeigtības labad nepieciešama atsauce par Parlamenta priekšlikumu iekļaut apsvērumos mērķu noteikšanu.

Grozījums Nr.  5

Padomes kopējā nostāja

8. apsvērums

Padomes kopējā nostāja

Grozījums

(8) Būtu jāpiemēro efektīvi un konsekventi atkritumu apstrādes noteikumi paredzot dažus atbrīvojumus kustamam īpašumam, no kā īpašnieks atbrīvojas, ir nodomājis atbrīvoties vai ir spiests atbrīvoties.

(8) Būtu jāpiemēro efektīvi un konsekventi atkritumu apstrādes noteikumi — paredzot dažus atbrīvojumus kustamām vielām un priekšmetiem, no kā īpašnieks atbrīvojas, ir nodomājis atbrīvoties vai ir spiests atbrīvoties.

(Jauns grozījums, kas pamatojas uz Reglamenta 62. panta 2. punkta c) apakšpunktu.)

Pamatojums

Termins „īpašums” varētu radīt pārpratumus, jo tas it kā norāda, ka šie noteikumi attiecas tikai uz atkritumiem, kas pieder personai, kura no tiem atbrīvojas. Tomēr, tā kā pastāv liela iespēja, ka kāds gribētu atbrīvoties no kaut kā, kas viņam nepieder, tad termins „īpašums” ir jāaizstāj ar terminiem, kas izmantoti „atkritumu” definīcijā.

Grozījums Nr.  6

Padomes kopējā nostāja

12. apsvērums

Padomes kopējā nostāja

Grozījums

(12) Atkritumu pieskaitīšana bīstamiem atkritumiem būtu jāpamato ar, inter alia, Kopienas tiesību aktiem par ķīmiskām vielām, īpaši tad, ja bīstamo preparātu klasificē pēc tajos esošas robežvērtību koncentrācijas. Turklāt ir vajadzīgs saglabāt sistēmu, saskaņā ar kuru atkritumus un bīstamus atkritumus klasificē pēc jaunākā saraksta, kas noteikts ar Komisijas Lēmumu 2000/532/EK, lai Kopienā veicinātu saskaņotu atkritumu veidu klasifikāciju un bīstamu atkritumu noteikšanu.

(12) Bīstamie atkritumi tiek kvalificēti, pamatojoties uz kaitīguma un riska kritērijiem. Tādējādi to lietošana jāreglamentē, pamatojoties uz detalizētiem aprakstiem, lai pēc iespējas vairāk novērstu vai samazinātu neatbilstošas apsaimniekošanas negatīvo ietekmi, kas var ietekmēt vidi un radīt draudus cilvēku veselībai un drošībai. Kaitīgo īpašību dēļ bīstamajiem atkritumiem ir nepieciešama atbilstoša apsaimniekošana, kas ietver īpašas un piemērotas vākšanas un apstrādes metodes, noteiktus uzraudzības pasākumus un speciālas atkritumu kontroles metodes. Visiem kaitīgo atkritumu apsaimniekotājiem ir jābūt pienācīgi kvalificētiem un apmācītiem.

(Pirmajā lasījumā pieņemtais grozījums Nr. 11.)

Pamatojums

Tā kā Ūdens pamatdirektīva atcels Bīstamo atkritumu direktīvu, jo īpaši svarīgi ir nodrošināt, lai šīs direktīvas tekstā būtu pienācīgi ņemta vērā bīstamo atkritumu apsaimniekošanas joma.

Grozījums Nr.  7

Padomes kopējā nostāja

17. apsvērums

Padomes kopējā nostāja

Grozījums

(17) Vajadzīgs grozīt atkritumu reģenerācijas un apglabāšanas definīcijas, lai šos divus jēdzienus varētu skaidri atšķirt pēc tā, kā tie faktiski ietekmē vidi, tautsaimniecībā aizstājot dabas resursus un liekot apzināties, kādi ieguvumi videi un cilvēku veselībai ir iespējami, ja atkritumus izmanto kā resursus. Turklāt var sagatavot pamatnostādnes, lai precizētu gadījumus, kad šo atšķirību praksē grūti noteikt vai kad, klasificējot darbību reģenerāciju, tas neatbilst darbības patiesajai ietekmei uz vidi.

(17) Vajadzīgs grozīt atkritumu reģenerācijas un apglabāšanas definīcijas, lai šos divus jēdzienus varētu skaidri atšķirt pēc tā, kā tie faktiski ietekmē vidi, tautsaimniecībā aizstājot dabas resursus un liekot apzināties, kādi ieguvumi videi un cilvēku veselībai ir iespējami, ja atkritumus izmanto kā resursus. Turklāt jāizstrādā kritēriji, lai precizētu gadījumus, kad šo atšķirību praksē grūti noteikt vai kad darbības reģenerācijas darbības klasificēšana neatbilst darbībai vai tās patiesajai ietekmei uz vidi.

(Jauns grozījums, kas pamatojas uz Reglamenta 62. panta 2. punkta c) apakšpunktu un saskan ar pirmajā lasījumā ievietoto grozījumu Nr. 38/108/157/140/141.)

Pamatojums

To pašu autoru sagatavots grozījums, kas saistīts ar 8. panta 2. punkta jauno grozījumu. Gadījumā, ja šajā direktīvā tiks noteikti atkritumu sadedzināšanas efektivitātes kritēriji, tas pats jādara arī attiecībā uz reģenerācijas darbībām, lai precīzāk noteiktu atšķirību starp patiesām reģenerācijas darbībām un viltus reģenerācijas darbībām. Tā kā šādi kritēriji būtu ļoti būtiska sastāvdaļa, tad tie jānosaka ar koplēmuma procedūru.

Grozījums Nr.  8

Padomes kopējā nostāja

20. apsvērums

Padomes kopējā nostāja

Grozījums

(20) Nevajadzētu jaukt atkritumu definīcijas dažādos aspektus, un vajadzības gadījumā attiecīgas procedūras būtu jāpiemēro blakusproduktiem, kas nav atkritumi, vai atkritumiem, kas vairs nav atkritumi. Lai precizētu atkritumu definīcijas konkrētus aspektus, šajā direktīvā būtu jāprecizē:

(20) Nevajadzētu jaukt atkritumu definīcijas dažādos aspektus, un attiecīgas procedūras būtu jāpiemēro atkritumiem, kas vairs nav atkritumi. Lai precizētu atkritumu definīcijas konkrētus aspektus, šajā direktīvā būtu jāprecizē, kad konkrēti atkritumi vairs nav atkritumi, nosakot kritērijus, kas paredz augstu vides aizsardzības pakāpi un labumu videi un tautsaimniecībai; iespējamas atkritumu kategorijas, kurām būtu jāizstrādā specifikācijas un kritēriji stadijai, kad „atkritumi vairs nav atkritumi”, cita starpā ir — būvdarbos un ēku nojaukšanā radušies atkritumi, daži pelnu un izdedžu veidi, metāllūžņi, komposts, makulatūra un stikls. Jēdzienu „atkritumi, kas vairs nav atkritumi” nedrīkst attiecināt uz pārrobežu pārvadājumiem uz trešām valstīm.

– kādos gadījumos ražošanas procesā radušās vielas vai priekšmeti, kuru ražošana nav šī procesa sākotnējais mērķis, ir blakusprodukti un nav atkritumi. Tikai balstoties uz koordinētu pieeju, kas regulāri jāatjaunina un kad tas ir saskaņā ar vides un cilvēku veselības aizsardzību, var izlemt, kad viela nav atkritumi. Ja blakusproduktu izmantošana ir atļauta saskaņā ar vides atļauju vai vispārējiem vides noteikumiem, dalībvalstis to var izmantot kā instrumentu, lai nolemtu, ka nepastāv nekāda vispārēja kaitīga ietekme uz vidi vai cilvēku veselību;

 

kad konkrēti atkritumi vairs nav atkritumi, nosakot kritērijus, kas paredz augstu vides aizsardzības pakāpi un labumu videi un tautsaimniecībai; iespējamas atkritumu kategorijas, kurām būtu jāizstrādā specifikācijas un kritēriji stadijai, kad "atkritumi vairs nav atkritumi", cita starpā ir – būvdarbos un ēku nojaukšanā radušies atkritumi, daži pelnu un izdedžu veidi, metāllūžņi, komposts, makulatūra un stikls. Lai panāktu stadiju, kad "atkritumi vairs nav atkritumi", reģenerācijas darbība var būt tikpat vienkārša kā atkritumu pārbaude, lai pārliecinātos, vai tie atbilst atkritumu beigu stadijas kritērijiem.

 

(Pirmā daļa ir jauns grozījums, kas pamatojas uz Reglamenta 62. panta 2. punkta c) apakšpunktu; otrā daļa ir jauna, lai iekļautu norādi par atbilstību starptautiskajām saistībām, ko aizmirsa izdarīt pirmajā lasījumā.)

Pamatojums

First part: In line with amendments 4 and 11 by the rapporteur, waste can only cease to be a waste when the re-use, recycling or recovery operation is completed. A mere checking of waste cannot be tantamount to completing a recovery operation.

Second part: The concepts of by-products and of a waste ceasing to be waste are not known in international waste legislation such as the Basel Convention on trans-boundary shipments of hazardous and other wastes. In order to ensure full compliance with international obligations, they cannot apply for trans-boundary shipments.

The guidelines published by the Commission (21 February 2007) are the relevant framework for clarifying this question and avoiding potential legal proceedings. The definition contained in the Council's common position could cause greater confusion and lead to an undesirable reclassification of waste as by-products.

Grozījums Nr.  9

Padomes kopējā nostāja

20.a apsvērums (jauns)

Padomes kopējā nostāja

Grozījums

 

(20a) Statuss „atkritumi vairs nav atkritumi” kopumā nedrīkst atstāt kaitīgu ietekmi uz vidi vai veselību, ja tiek izmantota viela vai priekšmets, kuram ir šāds statuss. Katrā ziņā tas nozīmē, ka otrreizējos izstrādājumos nevar būt augstāks piesārņojošo vielu saturs nekā pielīdzināmajās primārajās izejvielās. Lai šo kritēriju piemērotu, ir jāizmanto kvalitātes sertifikācijas sistēma.

(Kopējā nostājā tiek grozīts pants par statusu „atkritumi vairs nav atkritumi”. Tādēļ ir nepieciešams šis skaidrojums.)

Pamatojums

Statuss „atkritumi vairs nav atkritumi” nedrīkst nodarīt kaitējumu videi vai veselībai. Tomēr piesārņojošo vielu iekļaušana kādā izstrādājumā var novest pie tā, ka šīs piesārņojošas vielas nokļūst apkārtējā vidē. Piemēram, ja no katodstaru lampām iegūtu dzidrinātu svina stiklu izmanto celtniecības materiālu ražošanai, var gadīties, ka nākotnē ēkas nojaukšanas laikā svins nokļūst apkārtējā vidē. To vairs nevarētu saukt par otrreizējo produktu ilgstošu izmantošanu.

Grozījums Nr.  10

Padomes kopējā nostāja

21. apsvērums

Padomes kopējā nostāja

Grozījums

(21) Lai pārbaudītu vai aprēķinātu, vai ir izpildīti pārstrādes un reģenerācijas mērķi, kas noteikti Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 94/62/EK (1994. gada 20. decembris) par iepakojumu un izlietoto iepakojumu, Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2000/53/EK (2000. gada 18. septembris) par nolietotiem transportlīdzekļiem, Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2002/96/EK (2003. gada 27. janvāris) par elektrisko un elektronisko iekārtu atkritumiem (EEIA) un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2006/66/EK (2006. gada 6. septembris ) par baterijām un akumulatoriem, un bateriju un akumulatoru atkritumiem, kā arī citos attiecīgos Kopienas tiesību aktos, to atkritumu daudzums, kuri vairs nav atkritumi, būtu jāskaita kā pārstrādāti un reģenerēti atkritumi.

(21) Lai pārbaudītu vai aprēķinātu, vai ir izpildīti pārstrādes un reģenerācijas mērķi, kas noteikti Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 94/62/EK (1994. gada 20. decembris) par iepakojumu un izlietoto iepakojumu, Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2000/53/EK (2000. gada 18. septembris) par nolietotiem transportlīdzekļiem, Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2002/96/EK (2003. gada 27. janvāris) par elektrisko un elektronisko iekārtu atkritumiem (EEIA) un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2006/66/EK (2006. gada 6. septembris ) par baterijām un akumulatoriem, un bateriju un akumulatoru atkritumiem, kā arī citos attiecīgos Kopienas tiesību aktos, atkritumi, kuri vairs nav atkritumi, ir jāuzskata par pārstrādātiem un reģenerētiem atkritumiem tikai tad, kad atkārtotas izmantošanas, pārstrādes vai reģenerēšanas darbības ir pabeigtas.

Pamatojums

Kopējās nostājas teksts attiecībā uz atkritumiem, kuri vairs nav atkritumi, ir grozīts salīdzinājumā ar sākotnējo Komisijas tekstu. Lai saglabātu pārstrādes jēdziena integritāti, ir svarīgi, lai nesajauktu atkritumu beigu stadiju ar pārstrādi, un tāds ir grozījuma nolūks.

Grozījums Nr.  11

Padomes kopējā nostāja

22. apsvērums

Padomes kopējā nostāja

Grozījums

(22) Balstoties uz atkritumu definīciju, lai veicinātu skaidrību un konsekvenci, Komisija var pieņemt pamatnostādnes, lai konkrētos gadījumos precizētu, kad vielas vai priekšmeti kļūst par atkritumiem. Šādas pamatnostādnes var izstrādāt attiecībā uz, inter alia, elektriskām un elektroniskām iekārtām un transportlīdzekļiem.

(22) Balstoties uz atkritumu definīciju, lai veicinātu skaidrību un konsekvenci, Komisijai jāpieņem pasākumi, lai konkrētos gadījumos precizētu, kad vielas vai priekšmeti kļūst par atkritumiem. Šādi pasākumi ir steidzami jāizstrādā attiecībā uz, inter alia, elektriskām un elektroniskām iekārtām un transportlīdzekļiem, lai novērstu iespējas neievērot tiesību aktu par atkritumu pārvadājumiem.

(Atsaucas uz grozījumu Nr. 17 un pirmā lasījuma grozījumu Nr. 103.)

Pamatojums

Lielus daudzumus nederīgu elektroiekārtu un elektronisko iekārtu sūta uz Āfriku, apgalvojot, ka tās ir paredzētas otrreizējai izmantošanai, bet patiesībā ar mērķi tās tur izgāzt. Veci kuģi dodas pēdējā braucienā uz Āziju, lai tur tiktu sagriezti metāllūžņos tādos apstākļos, kas ir kaitīgi gan cilvēka veselībai, gan apkārtējai videi. Komisijai jau sen vajadzēja izstrādāt pamatnostādnes attiecībā uz atkritumu definīciju, lai novērstu iespējas neievērot tiesību aktus par atkritumu pārvadājumiem.

Grozījums Nr.  12

Padomes kopējā nostāja

26. apsvērums

Padomes kopējā nostāja

Grozījums

(26) Šai direktīvai būtu jāveicina ES virzību uz "sabiedrību, kura resursus izmanto atkārtoti", kura cenšas izvairīties no atkritumu rašanās un izmanto atkritumus kā resursus. Īpaši Sestā Kopienas vides rīcības programma aicina veikt pasākumus, lai nodrošinātu atkritumu nošķiršanu izcelsmes vietā, prioritāru atkritumu plūsmu savākšanu un pārstrādi. Lai sasniegtu šo mērķi un lai veicinātu vai uzlabotu reģenerācijas potenciālu, pirms ar atkritumiem veic reģenerācijas darbības, kas kopumā ir videi labākais rezultāts, atkritumi būtu jāvāc atsevišķi, ja tas tehnisku, vides vai ekonomisku apsvērumu dēļ ir praktiski realizējams.

(26) Šai direktīvai būtu jāveicina ES virzību uzsabiedrību, kura resursus izmanto atkārtoti, kura cenšas izvairīties no atkritumu rašanās un izmanto atkritumus kā resursus. Īpaši Sestā Kopienas vides rīcības programma aicina veikt pasākumus, lai nodrošinātu atkritumu nošķiršanu izcelsmes vietā, prioritāru atkritumu plūsmu savākšanu un pārstrādi. Lai sasniegtu šo mērķi un lai veicinātu vai uzlabotu reģenerācijas potenciālu, pirms ar atkritumiem veic reģenerācijas darbības, kas kopumā ir videi labākais rezultāts, atkritumi jāvāc atsevišķi un bīstamie savienojumi jāatdala no atkritumu plūsmām, ja tas tehnisku, vides vai ekonomisku apsvērumu dēļ ir praktiski realizējams.

(Jauns grozījums, kas pamatojas uz Reglamenta 62. panta 2. punkta c) apakšpunktu saskaņā ar pirmā lasījuma grozījumu Nr. 54.)

Pamatojums

Bīstamo sastāvdaļu atdalīšana, ja tā ir iespējama, uzlabo reģenerācijas iespējas. Bīstamās sastāvdaļas ir jāizņem no saimnieciskā cikla, un tās nedrīkst piesārņot jaunos produktus pēc reģenerācijas.

Grozījums Nr.  13

Padomes kopējā nostāja

26.a apsvērums (jauns)

Padomes kopējā nostāja

Grozījums

 

(26a) Dalībvalstis atbilstīgi mērķim par pārstrādājošas sabiedrības izveidi nedrīkst atbalstīt otrreizējo izejvielu (atsevišķi pārstrādājamu izejvielu, piemēram, makulatūras) sadedzināšanu.

Pamatojums

Pēc tam, kad Komisija būs publicējusi dokumentu kopumu, kurā noteikti pasākumi klimata un atjaunojamās enerģijas jomā, jo īpaši direktīvas priekšlikumu par tādas enerģijas izmantošanas veicināšanu, kura iegūta no atjaunojamiem enerģijas resursiem, ir svarīgi nodrošināt, ka ekonomiskos līdzekļus neizmanto tā, ka tie ievērojami mazina atkritumu hierarhijas nozīmi.

Grozījums Nr.  14

Padomes kopējā nostāja

26.b apsvērums (jauns)

Padomes kopējā nostāja

Grozījums

 

(26b) Rūpējoties par nepieciešamā vides aizsardzības līmeņa uzturēšanu, dalībvalstīm jānodrošina atbilstīgas un rentablas apsaimniekošanas iespējas attiecībā uz atkritumiem, kas rodas pārstrādes darbību rezultātā, tādējādi atzīstot pārstrādes iekārtu būtiski svarīgo lomu galīgās apglabāšanas samazināšanā. Šādi atkritumu pārstrādes pārpalikumi ir būtisks šķērslis pārstrādes jaudu turpmākas palielināšanas ceļā, un kompetentajām iestādēm jāveic nepieciešamie pasākumi atbilstoši mērķim izveidot pārstrādājošu sabiedrību.

(Grozījums Nr. 9 EP pirmajā lasījumā.)

Pamatojums

Šajā grozījumā izskaidrots, ka ir jāplāno otrreizējie atkritumi, kas rodas pārstrādes darbību rezultātā, lai izveidotu reģenerējošu sabiedrību un ES izveidotu svina tirgu.

Grozījums Nr.  15

Padomes kopējā nostāja

28. apsvērums

Padomes kopējā nostāja

Grozījums

(28) Atkritumu apsaimniekošanas hierarhija ir kopumā videi labākā visaptverošā iespēja politikā un tiesību aktos par atkritumiem, kamēr vienlaicīgi var būt nepieciešama šādas hierarhijas nepiemērošana uz konkrētām atkritumu plūsmām, ja tas attaisnojams ar, inter alia, tehnisko realizējamību, ekonomisko pamatotību un vides aizsardzību.

(28) Atkritumu apsaimniekošanas hierarhija kopumā nosaka prioritāšu secību tam, kas ir videi labākā visaptverošā iespēja politikā un tiesību aktos par atkritumiem, kamēr vienlaicīgi var būt nepieciešama šādas hierarhijas nepiemērošana uz konkrētām atkritumu plūsmām, ja tas attaisnojams ar, inter alia, tehnisko realizējamību, ekonomisko pamatotību un vides aizsardzību.

(Jaunais grozījums pamatojas uz Reglamenta 62. panta 2. punkta c) apakšpunktu.)

Pamatojums

Hierarhija pati par sevi nenosaka videi labāko visaptverošo iespēju tiesību aktos par atkritumiem, bet dod prioritāšu sarakstu, lai noteiktu labāko, videi draudzīgāko iespēju.

Grozījums Nr.  16

Padomes kopējā nostāja

29. apsvērums

Padomes kopējā nostāja

Grozījums

(29) Jāparedz sadarbības tīkls attiecībā uz atkritumu apglabāšanas iekārtām un jauktu sadzīves atkritumu reģenerācijas iekārtām, kas savākti no privātām mājsaimniecībām, lai sniegtu iespēju Kopienai kļūt saimnieciski patstāvīgai atkritumu apglabāšanas ziņā un tādu jauktu sadzīves atkritumu reģenerācijas ziņā, kuri savākti no privātām mājsaimniecībām, un nodrošinātu dalībvalstu individuālu virzību uz minēto mērķi, ņemot vērā ģeogrāfiskos apstākļus un speciālu iekārtu vajadzību atsevišķiem atkritumu veidiem.

(29) Saskaņā ar tuvuma principu apglabājamos atkritumus apstrādā tuvākajās piemērotajās atkritumu iekārtās, izmantojot piemērotākās metodes un tehnoloģijas, lai nodrošinātu augsta līmeņa vides un sabiedrības veselības aizsardzību. Katra dalībvalsts sadarbībā ar citām dalībvalstīm veic atbilstošus pasākumus, lai izveidotu integrētu un piemērotu apglabāšanas iekārtu tīklu, ņemot vērā labākās pieejamās tehniskās iespējas.

(Saskaņā ar EP pirmā lasījuma grozījumu Nr. 109.)

Pamatojums

Valstu robežas nedrīkst ietekmēt atkritumu pārstrādi Kopienā, un tajā jāizmanto videi visdrošākās pārstrādes metodes. Iekšējais tirgus vienmēr ir bijis augstu un saskaņotu vides standartu virzītājspēks. Tomēr atkritumu apglabāšanas jomā ir nepieciešami ierobežojumi. Saskaņā ar tuvuma principu nodrošina, ka atkritumus cenšas nepārvadāt lielos attālumos bez lietderīga mērķa.

Grozījums Nr.  17

Padomes kopējā nostāja

32. apsvērums

Padomes kopējā nostāja

Grozījums

(32) Saskaņā ar atkritumu hierarhiju un lai samazinātu siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisiju, kas rodas no atkritumu apglabāšanas poligonos, ir svarīgi veicināt bioloģisko atkritumu atsevišķu vākšanu un pareizu apstrādi, lai ražotu videi drošu kompostu un citus no bioloģiskiem atkritumiem sastāvošus materiālus. Komisija pēc bioloģisko atkritumu apsaimniekošanas izvērtēšanas attiecīgā gadījumā ierosinās tiesību aktu priekšlikumus.

(32) Saskaņā ar atkritumu hierarhiju un lai samazinātu siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisiju, kas rodas no atkritumu apglabāšanas poligonos, ir svarīgi nodrošināt bioloģisko atkritumu atsevišķu vākšanu un pareizu apstrādi, lai ražotu videi drošu kompostu un citus no bioloģiskiem atkritumiem sastāvošus materiālus. Šim nolūkam šajā direktīvā jāparedz specifiski kritēriji bioloģisko atkritumu savākšanai, izmantošanai un pārstrādei. Dalībvalstīm ir pienākums noteikt atsevišķas bioloģisko atkritumu vākšanas sistēmas.

(Jauns grozījums, kas pamatojas uz Reglamenta 62. panta 2. punkta c) apakšpunktu un saskan ar pirmajā lasījumā ievietoto grozījumu Nr. 112/138.)

Pamatojums

Saskaņā ar Eiropas Parlamenta pirmo lasījumu visus kritērijus attiecībā uz bioloģiskajiem atkritumiem nosaka ar šo direktīvu. Pasākumiem attiecībā uz bioloģiskajiem atkritumiem nevajadzētu būt atkarīgiem tikai no dalībvalstu labās gribas. Ir pietiekami zināms par kompostēšanas lietderību, tādēļ šobrīd var pieprasīt konkrētu rīcību. Dalībvalstīm ir pienākums noteikt atsevišķas bioloģisko atkritumu savākšanas sistēmas. Turpretī Komisijas pētījumi jāizmanto, lai noteiktu obligātos mērķus pareizajā līmenī.

Grozījums Nr.  18

Padomes kopējā nostāja

37. apsvērums

Padomes kopējā nostāja

Grozījums

(37) Lai uzlabotu veidu, kā dalībvalstis uzsāk atkritumu rašanās novēršanas pasākumus un lai sekmētu paraugprakses izplatīšanu šajā jomā, ir jāpastiprina noteikumi, kas saistīti ar atkritumu rašanās novēršanu, un jāievieš prasība dalībvalstīm izstrādāt programmas atkritumu rašanās novēršanai, pievēršoties nozīmīgākajai ietekmei uz vidi un ņemot vērā visu produktu un materiālu aprites ciklu. Šādu pasākumu mēŗķim vajadzētu būt saiknes saraušanai starp ekonomisko izaugsmi un ietekmi uz vidi, kas saistīta ar atkritumu rašanos. Saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2003/35/EK (2003. gada 26. maijs), ar ko paredz sabiedrības līdzdalību dažu ar vidi saistītu plānu un programmu izstrādē, gan ieinteresētajām personām, gan sabiedrībai kopumā būtu jāsniedz iespēja piedalīties programmu izveidē un jānodrošina pieeja šīm programmām, kad tās izstrādātas.

(37) Lai uzlabotu veidu, kā dalībvalstis uzsāk atkritumu rašanās novēršanas pasākumus un sekmētu paraugprakses izplatīšanu šajā jomā, Kopienas līmenī ir jāpieņem mērķi un jānosaka pasākumi, kas saistīti ar atkritumu rašanās novēršanu, un jāievieš prasība dalībvalstīm izstrādāt programmas atkritumu rašanās novēršanai, pievēršoties nozīmīgākajai ietekmei uz vidi un ņemot vērā visu aprites ciklu. Šādu pasākumu mērķim vajadzētu būt saiknes saraušanai starp ekonomisko izaugsmi un atkritumu apjoma pieaugumu, kā arī ietekmi uz vidi un cilvēka veselību, kas saistīta ar atkritumu rašanos, panākot kopējā atkritumu apjoma, to kaitīguma un negatīvās ietekmes samazināšanos. Saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2003/35/EK (2003. gada 26. maijs), ar ko paredz sabiedrības līdzdalību dažu ar vidi saistītu plānu un programmu izstrādē16, gan vietējām un reģionālām iestādēm, gan ieinteresētajām personām un sabiedrībai kopumā būtu jāsniedz iespēja piedalīties programmu izveidē un jānodrošina pieeja šīm programmām, kad tās izstrādātas.

(Pirmā lasījuma grozījuma Nr. 10 atkārtota iekļaušana.)

Pamatojums

Šis grozījums ir nepieciešams, lai referente varētu pieskaņot apsvērumus grozījumam Nr. 18.

Grozījums Nr.  19

Padomes kopējā nostāja

40. apsvērums

Padomes kopējā nostāja

Grozījums

(40) Lai vienkāršotu Kopienas tiesību aktus un lai ņemtu vērā labvēlīgu ietekmi uz vidi, Padomes Direktīvas 75/439/EEK (1975. gada 16. jūnijs) par atkritumeļļu apglabāšanu attiecīgie noteikumi būtu jāietver šajā direktīvā. Tādēļ Direktīva 75/439/EEK būtu jāatceļ. Atkritumeļļu apsaimniekošana būtu jāveic saskaņā ar atkritumu hierarhijas pamatprincipu, un priekšroka būtu jādod izvēlei, kas nodrošina kopumā labvēlīgāko rezultātu attiecībā uz vidi. Joprojām ir svarīgs pienākums atsevišķi savākt atkritumeļļas, lai tās pareizi apsaimniekotu un nepieļautu kaitējumu videi, ko radītu to nepareiza apglabāšana.

(40) Lai vienkāršotu Kopienas tiesību aktus, Padomes Direktīvas 75/439/EEK (1975. gada 16. jūnijs) par atkritumeļļu apglabāšanu attiecīgie noteikumi jāietver šajā direktīvā. Tādēļ Direktīva 75/439/EEK jāatceļ. Atkritumeļļu apsaimniekošana jāveic saskaņā ar atkritumu hierarhijas pamatprincipu, un jāsaglabā prioritāte attiecībā uz reģenerāciju. Joprojām ir svarīgs pienākums atsevišķi savākt atkritumeļļas, lai tās pareizi apsaimniekotu un nepieļautu kaitējumu videi, ko radītu to nepareiza apglabāšana.

(Jaunais grozījums pamatojas uz Reglamenta 62. panta 2. punkta c) apakšpunktu.)

Pamatojums

Vienīgais pieņemamais iemesls, lai integrētu atkritumeļļu direktīvu atkritumu pamatdirektīvā, ir vienkāršošana. Vide no tā negūst labumu.

Grozījums Nr.  20

Padomes kopējā nostāja

2. pants – 1. punkts – b apakšpunkts

Padomes kopējā nostāja

Grozījums

b) zemi (in situ), tostarp neizraktu, piesārņotu augsni un celtnes, kas ir cieši saistītas ar zemi;

svītrots

(Pirmā lasījuma grozījumu Nr. 15/134/102/123/126 daļēja atjaunošana.)

Pamatojums

Saskaņā ar Eiropas Kopienu tiesas nostāju neizraktu, piesārņotu augsni jāuzskata par atkritumiem. Tādēļ to nedrīkst izslēgt no šīs direktīvas darbības jomas pilnībā, bet gan tiktāl, ciktāl nākotnē uz to attieksies Kopienas tiesību akti par augsni. Piesārņotas vietas ir milzīga vides problēma, un šis jautājums atbilstoši jārisina.

Grozījums Nr.  21

Padomes kopējā nostāja

2. pants – 1. punkts – c apakšpunkts

Padomes kopējā nostāja

Grozījums

c) nepiesārņotu augsni un citu dabiskas izcelsmes materiālu, kas izrakts saistībā ar būvdarbiem un kuru noteikti izmantos kā materiālu celtniecībā dabiskā veidā tajā pašā vietā, no kuras tā ir izrakta;

c) nepiesārņotus izraktus materiālus, kurus var izmantot tajā pašā vietā vai citā vietā, ja šiem dabīgajiem ģeoloģiskajiem materiāliem nepiemīt īpašības, kuras varētu izraisīt ievērojamu ietekmi uz saņēmēja vidi;

(Atkārtoti ievieš Eiropas Parlamenta pirmā lasījuma formulējumu.)

Pamatojums

No šīs direktīvas darbības jomas jāizslēdz visa veida nepiesārņoti izrakti materiāli, nevis tikai tie materiāli, kas izrakti saistībā ar būvdarbiem. Šiem materiāliem nav nepieciešams piemērot atkritumu tiesību aktus. Mērķis ir nepieļaut izmaiņas uztvērējvidē pēc tam, kad pievieno no citas vietas transportētus dabīgus ģeoloģiskos materiālus, piemēram, ja šie dabīgie materiāli lielā devā satur kādu vielu vai vairākas vielas, kas varētu izraisīt izmaiņas sākotnējā dabīgajā līdzsvarā.

Grozījums Nr.  22

Padomes kopējā nostāja

2. pants – 1. punkts – fa apakšpunkts (jauns)

Padomes kopējā nostāja

Grozījums

 

fa) dabīgas nogulsnes un nogulumus, kuriem nav III pielikumā noteikto bīstamo īpašību.

Pamatojums

Grozījums pieņemts Parlamentā pirmajā lasījumā (grozījumi Nr. 15/134/102/123/126). Parlaments uzskata, ka nevar klasificēt par atkritumu apstrādi dūņu un nogulšņu izcelšanu no ūdens un novietošanu citur tajā pašā ūdenstilpē un ka tam nav praktiskas nozīmes un labuma no ekoloģiskā viedokļa. Parlaments dod priekšroku ESAO pieejai, ka šādu materiālu pārvietošana tajā pašā vidē ir atkārtotas izmantošanas veids, taču tāpēc tie nekļūst par atkritumiem.

Grozījums Nr.  23

Padomes kopējā nostāja

2. pants – 2. punkts – da apakšpunkts (jauns)

Padomes kopējā nostāja

Grozījums

 

da) notekūdeņu dūņas, ko lieto lauksaimniecībā saskaņā ar Padomes 1986. gada 12. jūnija Direktīvu 86/278/EEK par vides aizsardzību, jo īpaši par augsnes aizsardzību, ja lauksaimniecībā lieto notekūdeņu dūņas1.

_____

1 OV L 181, 4.7.1986., 6. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 807/2003 (OV L 122, 16.5.2003., 36. lpp.).

Pamatojums

Pamatojas uz grozījumu, ko pieņēma Parlamentā pirmajā lasījumā (grozījumi Nr. 15/134/102/123/126). No šīs direktīvas darbības jomas jāizslēdz notekūdeņu dūņu, ko lieto lauksaimniecībā, pārstrāde pēc atbilstīgas apstrādes, jo uz šo jautājumu attiecas Padomes Direktīva 86/278/EEK par vides, jo īpaši augsnes, aizsardzību. Minētajā direktīvā iekļauti tādi noteikumi notekūdeņu dūņu pārstrādei, ka tiek novērsta jebkāda iespējamā kaitīgā iedarbība uz augsni, augiem, dzīvniekiem un cilvēkiem. Jāizvairās no divu direktīvu pārklāšanās.

Grozījums Nr.  24

Padomes kopējā nostāja

3. pants – 4. punkts

Padomes kopējā nostāja

Grozījums

4) "bioloģiski atkritumi" ir bioloģiski noārdāmi dārza vai parka atkritumi, mājsaimniecību, restorānu, sabiedriskās ēdināšanas iestāžu un mazumtirdzniecības telpu pārtikas un virtuves atkritumi un līdzīgi pārtikas rūpniecības uzņēmumu atkritumi;

4) „bioloģiskie atkritumi” ir reģenerācijai paredzēti dzīvnieku vai augu izcelsmes atkritumi, kurus var sadalīt mikroorganismi, augsnē mītoši organismi vai enzīmi; augsnes materiāli, kuru sastāvā nav ievērojama daudzuma bioloģisko atkritumu un augu pārpalikumu no lauksaimnieciskas ražošanas saskaņā ar 2. panta 1. punkta f) apakšpunktu, nav bioloģiskie atkritumi;

Pamatojums

Eiropas Parlamenta pirmajā lasījumā pieņemtais grozījums Nr. 30.

Grozījums Nr.  25

Padomes kopējā nostāja

3. pants – 10.a punkts (jauns)

Padomes kopējā nostāja

Grozījums

 

10a) „dalīta savākšana” ir savākšana, nošķirot atkritumu plūsmu pēc atkritumu veida un īpašībām un tos atsevišķi pārvadājot;

Pamatojums

Dalīta vākšana kļūs arvien nozīmīgāka, lai ievērotu pārstrādes sabiedrības principus un izveidotu pārstrādes vadošos tirgus. (EP pirmajā lasījumā pieņemtais grozījums Nr. 104, kuru atbalstīja Komisija.)

Grozījums Nr.  26

Padomes kopējā nostāja

3. pants – 11. punkts – c apakšpunkts

Padomes kopējā nostāja

Grozījums

c) kaitīgu vielu koncentrāciju materiālos un produktos;

c) bīstamu vielu koncentrāciju materiālos un produktos;

Pamatojums

Termins „bīstams” ir piemērotāks nekā „kaitīgs”, jo to ES tiesību aktos parasti lieto saistībā ar bīstamām vielām un preparātiem.

Grozījums Nr.  27

Padomes kopējā nostāja

3. pants – 14. punkts

Padomes kopējā nostāja

Grozījums

14) "reģenerācija" ir jebkura darbība, kuras rezultātā atkritumus izmanto kādam lietderīgam nolūkam, aizstājot citus materiālus, kuri savukārt būtu izmantoti kādu noteiktu funkciju veikšanai, vai arī atkritumus sagatavo šādas funkcijas pildīšanai iekārtā vai tautsaimniecībā plašākā nozīmē. II pielikumā izklāstīts reģenerācijas darbību saraksts, kas nav izsmeļošs;

14) „reģenerācija” ir atkritumu apstrādes darbība, kura atbilst šādiem kritērijiem:

 

a) tās rezultātā atkritumi aizstāj citus resursus, kurus izmantotu attiecīgās funkcijas īstenošanai iekārtā vai tautsaimniecībā plašākā nozīmē vai kurus sagatavo šādai izmantošanai;

 

b) šādas aizstāšanas rezultātā atkritumi tiek izmantoti reālam mērķim;

 

c) tā atbilst attiecīgajiem efektivitātes kritērijiem, kuri ir noteikti saskaņā ar 35. panta 1. punktu;

 

d) tā samazina vispārējo nelabvēlīgo ietekmi uz vidi, ar atkritumiem aizstājot citus resursus;

 

e) tā nodrošina, ka produkti atbilst spēkā esošajiem Kopienas tiesību aktiem drošības jomā un Kopienas standartiem;

 

f) tajā augstu prioritāti piešķir cilvēku veselības un vides aizsardzībai un pēc iespējas samazina bīstamo vielu veidošanos, izplūdi un izplatīšanos apstrādes laikā.

 

II pielikumā izklāstīts reģenerācijas darbību saraksts, kas nav izsmeļošs;

Pamatojums

Amendment adopted by Parliament at first reading (amendment 127). This is an important definition and needs to cover more aspects than the Council's text. The words 'in the plant or in the wider economy' are needed, in the rapporteur's view, because otherwise the recovery definition would only apply to plants where waste is used to power a process (e.g. cement kilns). But in fact many plants produce power and heat for external use (in the 'wider economy') in housing schemes ('district heating') or industry or community projects (schools, swimming pools). Given the increasing realisation now of the EU's shortage of home grown energy, it would be absurd to deny the right of the latter such plants, if energy efficient, to be deemed 'recovery' operations. This amendment therefore seeks to take account of the new fact of the EU's energy crisis while retaining the Parliament's full definition of recovery.

Grozījums Nr.  28

Padomes kopējā nostāja

3. pants ‑ 16. punkts

Padomes kopējā nostāja

Grozījums

16) "pārstrāde" ir jebkāda reģenerācijas darbība, kurā atkritumu materiālus pārstrādā produktos, materiālos vai vielās to sākotnējam vai citam nolūkam. Jēdzienā ir ietverta organisku materiālu pārstrāde, bet nav ietverta enerģijas reģenerācija un iestrāde materiālos, ko lietos kā kurināmo vai aizbēršanai;

16) „pārstrāde” ir atkritumu materiālu vai vielu atkārtota apstrāde ražošanas procesā tā, ka tie rada vai tiek iekļauti jaunos produktos, materiālos vai vielās izmantošanai sākotnējam mērķim vai citiem mērķiem. Jēdzienā ir ietverta organisku materiālu pārstrāde, bet, cita starpā, nav ietverta enerģijas reģenerācija, pārveide, lai izmantotu par degvielu, procesi, kuri ietver degšanu vai izmantošanu par enerģijas, tostarp par ķīmiskās enerģijas, avotu, vai aizbēršana;

Grozījums Nr.  29

Padomes kopējā nostāja

3. pants – 18. punkts

Padomes kopējā nostāja

Grozījums

18) "apglabāšana" ir jebkura darbība, kas nav reģenerācija, pat ja tās sekundāras sekas ir vielu vai enerģijas atgūšana. I pielikumā ir apglabāšanas darbību saraksts, kas nav izsmeļošs;

18) „apglabāšana” ir jebkura darbība, kas nav reģenerācija, pat ja tās sekundāras sekas ir vielu vai enerģijas atdeve. I pielikumā ir apglabāšanas darbību saraksts, kas nav izsmeļošs. Visās apglabāšanas darbībās par īpašu prioritāti uzskata cilvēku veselības un vides aizsardzību;

Grozījums Nr.  30

Padomes kopējā nostāja

3. pants – 18.a punkts (jauns)

Padomes kopējā nostāja

Grozījums

 

(18a) „enerģijas reģenerācija” ir viegli uzliesmojošu atkritumu izmantošana par degvielu enerģijas ražošanai tiešas dedzināšanas procesā kopā ar vai bez citiem atkritumiem vai degvielu, bet izmantojot radīto siltumu. Atkritumu sadedzināšana, izlietojot vairāk enerģijas nekā iegūstot, netiek uzskatīta par enerģijas reģenerāciju.

Pamatojums

EP pirmā lasījuma grozījums Nr. 26. Lai atbilstīgi īstenotu šo direktīvu, 3. pantā ir jāiekļauj precīza „enerģijas reģenerācijas” definīcija. Saskaņā ar ierosināto definīciju reģenerācija ir jebkura darbība, kurā viegli uzliesmojoši atkritumi tiek izmantoti kā degviela enerģijas reģenerācijai. Lai nodalītu reģenerāciju no atkritumu apglabāšanas, šajā priekšlikumā minēts, ka attiecīgo procesu var uzskatīt par enerģijas reģenerāciju tikai tad, ja procesa efektivitāte parāda, ka no atkritumiem tiek reģenerēta enerģija.

Grozījums Nr.  31

Padomes kopējā nostāja

3. pants – 19.a punkts (jauns)

Padomes kopējā nostāja

Grozījums

 

(19a) „labākās pieejamās atkritumu apsaimniekošanas metodes” ir pasākumu un to darbības metožu attīstības visefektīvākais un visprogresīvākais posms, kas norāda uz attiecīgo metožu praktisko atbilstību, lai atkritumu apsaimniekošanas laikā izvairītos no draudiem cilvēku veselībai un videi; Direktīvas 96/61/EK 2. panta 11. punktu un IV pielikumu piemēro atbilstīgi.

Pamatojums

Pirmajā lasījumā pieņemtais grozījums Nr. 32.

Grozījums Nr.  32

Padomes kopējā nostāja

3.a pants (jauns)

Padomes kopējā nostāja

Grozījums

 

3.a pants

 

Atkritumu apsaimniekošanas hierarhija

 

1. Atkritumu profilakses un apsaimniekošanas tiesību aktos un politikā kā vispārēju noteikumu izmanto šādu atkritumu apsaimniekošanas hierarhiju:

 

a) atkritumu rašanās novēršana un samazināšana;

 

b) sagatavošana atkārtotai izmantošanai;

 

c) pārstrāde;

 

d) cita tipa reģenerācija, piemēram, enerģijas reģenerācija; kā arī

 

e) apglabāšana.

 

2. Piemērojot 1. punktā minēto atkritumu apsaimniekošanas hierarhiju, dalībvalstis veic pasākumus, lai veicinātu tās iespējas, kas sniedz videi nekaitīgāko rezultātu. Tas var nozīmēt hierarhijas neattiecināšanu uz konkrētiem atkritumiem, ja to var pamatot ar apsvērumiem par aprites ciklu, ņemot vērā šādu atkritumu radīšanas un apsaimniekošanas vispārējo ietekmi. Dalībvalstis nodrošina, ka tas ir pilnīgs un pārredzams process, kurā ievēroti dalībvalstu plānošanas noteikumi par pilsoņu un ieinteresēto pušu iesaistīšanu un apspriešanos ar viņiem.

 

Dalībvalstis ņem vērā vispārējos vides aizsardzības principus — piesardzības un ilgtspējības, tehniskas īstenošanas iespējas un ekonomiskās dzīvotspējas principus, resursu aizsardzību, kā arī vispārējo ietekmi uz vidi, cilvēku veselību, ekonomiku un sabiedrību — saskaņā ar 1. un 10. pantu.

(Iepriekšējais 11. pants. Visas atsauces uz 11. pantu tāpēc jāmaina uz 3.a pantu.)

Pamatojums

Šajā grozījumā ietverti ieteikuma projekta grozījumi Nr. 21 un Nr. 22. Jaunā grozījuma nolūks ir pārcelt 11. pantu par atkritumu hierarhiju uz atbilstīgāku pantu šajā direktīvā. Komisijas priekšlikumā atkritumu hierarhija minēta 1. pantā. Tāpēc teksts par atkritumu hierarhiju, tostarp grozījumi Nr. 21 un Nr. 22, ir pārcelti uz jauno 3.a pantu, bet 11. pants ir jāsvītro.

Grozījums Nr.  33

Padomes kopējā nostāja

4. pants

Padomes kopējā nostāja

Grozījums

4. pants

svītrots

Blakusprodukti

 

1. Ražošanas procesā radušos vielu vai priekšmetu, kura ražošana nebija šī procesa galvenais mērķis, var uzskatīt nevis par atkritumu, kā minēts 3. panta 1. punktā, bet par blakusproduktu tikai tad, ja ir ievēroti šādi nosacījumi:

 

a) vielu vai priekšmetu turpmāk noteikti lietos;

 

b) vielu vai priekšmetu var tieši izmantot bez turpmākas apstrādes, izņemot parastu rūpniecisko praksi;

 

c) viela vai priekšmets ir radies kā ražošanas procesa neatņemama daļa, un

 

d) turpmāka lietošana ir likumīga, proti, viela vai priekšmets atbilst visām attiecīgajām produkta, vides un veselības aizsardzības prasībām konkrētajam lietojumam un neatstāj nelabvēlīgu ietekmi uz vidi un cilvēku veselību.

 

2. Balstoties uz 1. punktā paredzētājiem nosacījumiem, var pieņemt pasākumus, lai noteiktu atbilstīgos kritērijus konkrētām vielām un priekšmetiem, lai tos varētu uzskatīt par blakusproduktiem un nevis atkritumiem, kā minēts 3. panta 1. punktā. Šos pasākumus, kas ir paredzēti, lai grozītu nebūtiskus šīs direktīvas elementus, to papildinot, pieņem saskaņā ar 36. panta 2. punktā minēto regulatīvo kontroles procedūru.

 

(Komisijas 2007. gada 21. februārī publicētās pamatnostādnes ir atbilstīgs pamatdokuments, lai precizētu šo jautājumu un izvairītos no iespējamiem tiesas procesiem.)

Pamatojums

Padomes kopējā nostājā ietvertā definīcija varētu radīt lielāku neizpratni un atkritumu pārklasificēšanu par blakusproduktiem, kas nav vēlams. Tāpēc jēdziens „blakusprodukts” ir būtisks tiesisko darbību avots un apdraud vides un cilvēku veselības aizsardzību, kā arī apdraud mērķus attiecībā uz augsta aizsardzības līmeņa nodrošināšanu abās jomās. Nav iemesla pievienot jaunu kategoriju produktiem un atkritumiem.

Grozījums Nr.  34

Padomes kopējā nostāja

5. pants – 1. punkts – 1. daļa

Padomes kopējā nostāja

Grozījums

1. Daži konkrēti atkritumi vairs nav atkritumi 3. panta 1. punkta nozīmē, tiklīdz tos reģenerē un tie atbilst konkrētiem kritērijiem, kas jāizstrādā saskaņā ar šādiem nosacījumiem:

1. Dalībvalstis var pieprasīt Komisijai izņēmuma kārtā noteikt, vai attiecīgie atkritumi vairs nav atkritumi, tiklīdz tos reģenerē pārstrādes nolūkā un tie atbilst konkrētiem kritērijiem, kas jāizstrādā saskaņā ar šādiem nosacījumiem:

a) vielu vai priekšmetu parasti lieto noteiktam nolūkam;

a) vielu vai priekšmetu parasti lieto noteiktiem nolūkiem;

b) pastāv tirgus vai pieprasījums pēc šādas vielas vai priekšmeta;

b) pastāv tirgus šādai vielai vai priekšmetam;

c) viela vai priekšmets atbilst a) apakšpunktā minētā noteiktā nolūka tehniskām prasībām, kā arī atbilst pastāvošiem tiesību aktiem un produktiem piemērojamiem standartiem; un

c) viela vai priekšmets atbilst tehniskām prasībām šiem nolūkiem un pastāvošiem tiesību aktiem un produktiem piemērojamiem standartiem; un

d) vielas vai priekšmeta lietošana neatstās nelabvēlīgu ietekmi uz vidi un cilvēku veselību.

d) vielas vai priekšmeta lietošana neatstās nelabvēlīgu ietekmi uz vidi un cilvēku veselību.

Pamatojums

Saskaņā ar spēkā esošajiem ES tiesību aktiem atkritumus, kurus pārstrādā, lai iegūtu degvielu, turpina uzskatīt par atkritumiem, kamēr tie nav sadedzināti vai nav notikusi sadedzināšana. Direktīva par atkritumu sadedzināšanu paredz stingru regulatīvo pamatu, kā arī darbības standartus, kas nodrošina sabiedrības veselības un vides augstu aizsardzības līmeni. Šādas atkritumu plūsmas pārklasificēšana nozīmē, ka atkritumu sadedze vairs neattieksies uz direktīvu par atkritumu sadedzināšanu un noteikumiem par atkritumu transportēšanu. Tas varētu radīt kaitējumu videi.

Grozījums Nr.  35

Padomes kopējā nostāja

5. pants – 1. punkts ‑ 2.a daļa (jauna)

Padomes kopējā nostāja

Grozījums

 

Nosakot kritērijus, ņem vērā visus apdraudējumus, ko rada tāda vielas vai materiāla izmantošana vai pārvadāšana, kas kaitīga videi, un tos nosaka tā, lai nodrošinātu cilvēka veselības un vides augsta līmeņa aizsardzību.

Pamatojums

Ar grozījumu atjaunots Komisijas priekšlikuma teksts, ko Padome svītroja. Parlamentam ir svarīgi piešķirt augstu prioritāti riska izolācijai un cilvēku un vides aizsardzības augsta līmeņa sasniegšanai gadījumos, ja atkritumi vairs nav atkritumi.

Grozījums Nr.  36

Padomes kopējā nostāja

5. pants ‑ 2. punkts

Padomes kopējā nostāja

Grozījums

2. Pasākumus, kas ir paredzēti, lai grozītu nebūtiskus šīs direktīvas elementus, to papildinot, attiecībā uz šādu kritēriju pieņemšanu un atkritumu kategorijas precizēšanu pieņem saskaņā ar 36. panta 2. punktā minēto regulatīvo kontroles procedūru.

2. Līdz ..* Komisija vajadzības gadījumā, pamatojoties uz izvērtējumu atbilstīgi 1. punktam, izvirza likumdošanas priekšlikumu, norādot vides un kvalitātes kritērijus, kas jāizpilda, lai konkrētus atkritumu produktus, materiālus vai vielu kategorijas vairs nevarētu uzskatīt par atkritumiem.

 

* Divus gadus pēc šīs direktīvas stāšanās spēkā.

Pamatojums

Vides kritēriju izstrāde, lai izvērtētu atkritumu beigu stadiju, jāparedz ar koplēmuma, nevis ar komitoloģijas procedūru (pamatojoties uz ierosinājumu grozījumā Nr. 45 pirmajā lasījumā). Tas ir papildus prasībai iesniegt iespējamus priekšlikumus par atkritumu beigu stadijas izvērtēšanu attiecībā uz konkrētu vielu sarakstu, piemēram, attiecībā uz stiklu un papīru.

Grozījums Nr.  37

Padomes kopējā nostāja

5. pants ‑ 3. punkts

Padomes kopējā nostāja

Grozījums

3. Atkritumi, kas vairs nav atkritumi saskaņā ar 1. un 2. punktā minētajiem noteikumiem un īpašiem kritērijiem, arī vairs nav atkritumi saskaņā ar 1. punktu reģenerācijas un pārstrādes mērķu vajadzībām, kas paredzēti Direktīvās 94/62/EK, 2000/53/EK, 2002/96/EK un 2006/66/EK, kā arī citos attiecīgos Kopienas tiesību aktos.

3. Atkritumi, kas vairs nav atkritumi saskaņā ar 1. un 2. punktā minētajiem noteikumiem un īpašiem kritērijiem, tikai tad nav uzskatāmi par atkritumiem saskaņā ar 1. punktu reģenerācijas un pārstrādes mērķiem, kas paredzēti Direktīvās 94/62/EK, 2000/53/EK, 2002/96/EK un 2006/66/EK, kā arī citos attiecīgos Kopienas tiesību aktos, ja atkārtotas izmantošanas, pārstrādes vai reģenerācijas darbības ir pabeigtas.

Pamatojums

Šis kopējās nostājas punkts ir paplašināts, un tam ir nedaudz atšķirīgs formulējums salīdzinājumā ar sākotnējo Komisijas tekstu. Grozījumu ieviesa skaidrāka precizējuma labad. Lai saglabātu pārstrādes jēdziena integritāti, ir svarīgi, lai nesajauktu atkritumu beigu stadiju ar pārstrādi, un tāds ir grozījuma nolūks.

Grozījums Nr.  38

Padomes kopējā nostāja

5. pants – 4. punkts

Padomes kopējā nostāja

Grozījums

4. Ja Kopienas mērogā ar 1. un 2. punktā izklāstīto procedūru nav izveidoti kritēriji, dalībvalstis var katrā atsevišķā gadījumā izlemt, vai konkrētie atkritumi vairs nav atkritumi, ņemot vērā atbilstīgo tiesu praksi. Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 98/34/EK (1998. gada 22. jūnijs), kas nosaka informācijas sniegšanas kārtību tehnisko standartu un noteikumu, un Informācijas sabiedrības pakalpojumu noteikumu sfērā, paredzētajos gadījumos dalībvalstis saskaņā ar minēto direktīvu ziņo Komisijai par šādiem lēmumiem.

svītrots

Pamatojums

Padomes ierosināta jauna punkta svītrojums. Saskaņā ar referentes grozījumu Nr. 12, kurš attiecas uz atkritumu beigu stadijas kritērijiem saistībā ar Komisijas priekšlikumu, vairs nav nepieciešams noteikums atstāt lēmumu pieņemšanu dalībvalstu ziņā. Turklāt šis punkts jāsvītro, lai izvairītos no nesaskaņotiem atkritumu sarakstiem un lai nepieļautu negodīgu konkurenci.

Grozījums Nr.  39

Padomes kopējā nostāja

5. pants – 4.a punkts (jauns)

Padomes kopējā nostāja

Grozījums

 

4.a Līdz ..* Komisija vajadzības gadījumā sagatavo priekšlikumus ar mērķi noteikt, vai vismaz turpmāk minētās atkritumu plūsmas ietilpst šā panta noteikumos, un, ja ietilpst, kādi nosacījumi jāpiemēro attiecībā uz tādiem atkritumiem kā komposts, granulāti (pildvielas), papīrs, stikls, metāls, nolietotas riepas un tekstilizstrādājumi;

 

*5 gadus pēc šīs direktīvas stāšanās spēkā.

Pamatojums

Šo grozījumu (grozījums Nr. 45 pirmajā lasījumā) Padome transponēja apsvērumos līdztekus citiem jautājumiem, kas direktīvā „jāprecizē”, taču tas tā netiek darīts. Direktīvā piedāvāta iespēja ieviest tādu precizējošu tiesību aktu, kas ir īpaši nepieciešams. Šī iespēja jāizmanto. Vārdi „lietots apģērbs” ir aizstāti ar „tekstilizstrādājumi”, lai saglabātu atbilstību atkritumu sarakstam (European Waste Catalogue), kas izveidots ar Komisijas Lēmumu 2000/532/EK.

Grozījums Nr.  40

Padomes kopējā nostāja

6. pants – 2. punkts

Padomes kopējā nostāja

Grozījums

2. Dalībvalsts var uzskatīt atkritumus par bīstamiem atkritumiem arī tad, ja tie nav iekļauti atkritumu sarakstā, taču tiem piemīt viena vai vairākas no III pielikumā minētajām īpašībām. Dalībvalsts par visiem tādiem gadījumiem informē Komisiju 34. panta 1. punktā paredzētajā ziņojumā un sniedz Komisijai visu attiecīgo informāciju. Ņemot vērā saņemtos paziņojumus, sarakstu pārskata, lai pieņemtu lēmumu par tā pielāgošanu.

2. Dalībvalsts var uzskatīt atkritumus par bīstamiem atkritumiem arī tad, ja tie nav iekļauti atkritumu sarakstā, taču tiem piemīt viena vai vairākas no III pielikumā minētajām īpašībām. Dalībvalstis par visiem tādiem gadījumiem nekavējoties informē Komisiju. Tās tos min 34. panta 1. punktā paredzētajā ziņojumā un sniedz Komisijai visu attiecīgo informāciju. Ņemot vērā saņemtos paziņojumus, sarakstu pārskata, lai pieņemtu lēmumu par tā pielāgošanu.

Pamatojums

Grozījumu pieņēma Parlamentā pirmajā lasījumā (grozījums Nr. 50). Parlaments uzskata par prioritāti nodrošināt, ka, atceļot direktīvu par bīstamajiem atkritumiem, nekādā gadījumā netiek pazemināti aizsardzības standarti.

Grozījums Nr.  41

Padomes kopējā nostāja

6. pants – 3. punkts, 3.a punkts (jauns), 4. punkts, un 4.a punkts (jauns)

Padomes kopējā nostāja

Grozījums

3. Ja dalībvalstij ir pierādījumi, kas apliecina, ka konkrētiem atkritumiem, kas iekļauti bīstamo atkritumu sarakstā, nepiemīt neviena no III pielikumā minētajām īpašībām, tā šos atkritumus var uzskatīt par atkritumiem, kas nav bīstami. Dalībvalsts par visiem tādiem gadījumiem informē Komisiju 34. panta 1. punktā paredzētajā ziņojumā un sniedz Komisijai visus vajadzīgos pierādījumus. Ņemot vērā saņemtos paziņojumus, sarakstu pārskata, lai pieņemtu lēmumu par tā pielāgošanu.

3. Ja dalībvalstij ir pierādījumi, kas apliecina, ka konkrētiem atkritumiem, kas iekļauti bīstamo atkritumu sarakstā, nepiemīt neviena no III pielikumā minētajām īpašībām, tā nekavējoties par šādiem gadījumiem informē Komisiju un sniedz Komisijai visus vajadzīgos pierādījumus. Ņemot vērā saņemtos paziņojumus, sarakstu pārskata, lai pieņemtu lēmumu par tā pielāgošanu.

 

3.a Bīstamos atkritumus nevar pārklasificēt par nebīstamiem atkritumiem, atšķaidot vai sajaucot atkritumus ar mērķi piesārņotājvielu sākotnējo koncentrāciju samazināt līdz līmenim, kas ir zemāks par bīstamo atkritumu definēšanai noteikto robežvērtību.

4. Pasākumus, kas ir paredzēti, lai grozītu nebūtiskus šīs direktīvas elementus attiecībā uz saraksta pārskatīšanu, lai pieņemtu lēmumu par tā pielāgošanu atbilstīgi 2. un 3. punktam, pieņem saskaņā ar 36. panta 2. punktā minēto regulatīvo kontroles procedūru.

4. Pasākumus, kas ir paredzēti, lai grozītu nebūtiskus šīs direktīvas elementus attiecībā uz saraksta pārskatīšanu, lai pieņemtu lēmumu par tā pielāgošanu atbilstīgi 2. un 3. punktam, pieņem saskaņā ar 36. panta 2. punktā minēto regulatīvo kontroles procedūru.

 

4.a Dalībvalsts var apsaimniekot atkritumus kā nebīstamus atkritumus pēc tam, kad ir pieņemtas izmaiņas sarakstā.

(Pirmajā lasījumā pieņemtā grozījuma Nr. 46 atkārtota ieviešana.)

Pamatojums

Atkārtoti ievieš grozījumu Nr. 51/172 no pirmā lasījuma. Grozījuma pirmā daļa attiecas uz Parlamenta vēlmi saglabāt aizsardzības augstu līmeni un ziņošanas pienākumu. Otrajā daļā sniegts nepieciešamais precizējums.

Grozījums Nr.  42

Padomes kopējā nostāja

6. pants – 4.b punkts (jauns)

Padomes kopējā nostāja

Grozījums

 

4.b Komisija nodrošina, ka attiecībā uz atkritumu sarakstu un tā pārskatīšanu tiek ievēroti tādi principi kā skaidrība, saprotamība un pieejamība lietotājiem, it īpaši MVU.

Pamatojums

Grozījumam Nr. 36, ko pieņēma pirmajā lasījumā, līdzīgs grozījums („Komisija nodrošina, ka šis saraksts ir viegli saprotams mazajiem un vidējiem uzņēmumiem, un tas ir viegli pieejams”). Atkritumu saraksts pašreizējā veidā ir sarežģīts dokuments, kurš nav saskaņā ar labāka tiesiska regulējuma un vienkāršošanas mērķiem, ko atbalsta Eiropas institūcijas.

Grozījums Nr.  43

Padomes kopējā nostāja

7. pants – 1. punkts

Padomes kopējā nostāja

Grozījums

1. Lai veicinātu atkritumu rašanās novēršanu un atkritumu reģenerāciju, dalībvalstis var izstrādāt ar tiesību aktiem saistītus un citus pasākumus, lai nodrošinātu, ka katrai fiziskai vai juridiskai personai, kura profesionālos nolūkos projektē, ražo un apstrādā vai pārdod produktus (produkta ražotājs) ir ražotāja paplašināta atbildība.

1. Lai veicinātu atkritumu rašanās novēršanu, atkritumu reģenerāciju, atkārtotu izmantošanu un pārstrādi, dalībvalstis izstrādā ar tiesību aktiem saistītus un citus pasākumus, lai nodrošinātu, ka katrai fiziskai vai juridiskai personai, kura profesionālos nolūkos ražo vai importē produktus Kopienas teritorijā, ir ražotāja paplašināta atbildība.

Šādi pasākumi var būt atpakaļ nodotu produktu un atkritumu pieņemšana, kas paliek pēc šo produktu lietošanas, kā arī atkritumu tālāka apsaimniekošana un finansiāla atbildība par šādu darbību.

Šādi pasākumi var būt atpakaļ nodotu produktu un atkritumu pieņemšana, kas paliek pēc šo produktu lietošanas, kā arī atkritumu tālāka apsaimniekošana un finansiāla atbildība par šādu darbību. Šajos pasākumos var iekļaut pienākumu sniegt publiski pieejamu informāciju par to, cik lielā mērā attiecīgais produkts ir atkārtoti izmantojams un pārstrādājams;

Pamatojums

Grozījums pamatojas uz pirmajā lasījumā pieņemtajiem grozījumiem (grozījums Nr. 35 un Nr. 37), kas pielāgoti pašreizējam Padomes tekstam. Padomes tekstā šādi pasākumi ierosināti kā izvēles pasākumi, turpretī Parlaments uzskata, ka tiem jābūt obligātiem, un groza iepriekšējo 5. pantu. Parlaments uzskata par augstu prioritāti iesaistīt sabiedrību atkritumu atkārtotas izmantošanas un pārstrādes procesos.

Grozījums Nr.  44

Padomes kopējā nostāja

7. pants – 2. punkts

Padomes kopējā nostāja

Grozījums

2. Dalībvalstis var veikt piemērotus pasākumus, lai veicinātu tādu produktu projektēšanu, kas mazina to ietekmi uz vidi un atkritumu radīšanu ražošanas un produktu tālākas izmantošanas gaitā, kā arī lai nodrošinātu par atkritumiem kļuvušu produktu reģenerāciju un apglabāšanu saskaņā ar 10. un 11. pantu.

2. Ražotāji veic piemērotus pasākumus, lai projektētu tādus produktus, kas mazina to ietekmi uz vidi un atkritumu radīšanu ražošanas un produktu tālākas izmantošanas gaitā, kā arī lai nodrošinātu par atkritumiem kļuvušu produktu reģenerāciju un apglabāšanu saskaņā ar 10. un 11. pantu.

 

Dalībvalstis saskaņā ar 1. punktu var veikt piemērotus pasākumus, lai veicinātu produktu projektēšanu šajā nolūkā.

Šādi pasākumi var sekmēt, inter alia, tādu produktu izstrādi, ražošanu un pārdošanu, kas piemēroti vairākkārtējai lietošanai, kas ir tehniski izturīgi un kas, kļuvuši par atkritumiem, ir piemēroti pilnīgai un drošai reģenerācijai un ar vides prasībām atbilstošai apglabāšanai.

Šādi pasākumi var sekmēt, inter alia, tādu produktu izstrādi, ražošanu un pārdošanu, kas piemēroti vairākkārtējai lietošanai, kas ir tehniski izturīgi un kas, kļuvuši par atkritumiem, ir piemēroti pilnīgai un drošai reģenerācijai un ar vides prasībām atbilstošai apglabāšanai. Saistībā ar to jāiekļauj pienākums ražotājiem vai importētājiem sniegt publiski pieejamu informāciju par to, cik lielā mērā atkritumu produkts ir pārstrādājams.

Pamatojums

Atbildība par profilakses un pārstrādes projektēšanu jāuzņemas ražotājiem. Dalībvalstīm tas jāatbalsta, veicot piemērotus pasākumus, lai vajadzības gadījumā nodrošinātu to ar normatīvām prasībām attiecībā uz konkrētu prioritāru produktu jomām — kā tas tika īstenots saistībā ar elektrisko un elektronisko iekārtu atkritumiem. Lai veicinātu piemērotas pārstrādes darbības, ražotājiem vai importētājiem jāsniedz informācija par to, cik lielā mērā produkti ir pārstrādājami, kad tie kļūst par atkritumiem.

Grozījums Nr.  45

Padomes kopējā nostāja

7. pants - 2.a punkts (jauns)

Padomes kopējā nostāja

Grozījums

 

2.a Dalībvalstis veic attiecīgus pasākumus, sekmējot iekārtu izveidi, lai būtu iespējams produktu remonts un atkārtots lietojums, kā arī iekārtas produktu dalītai savākšanai, atpakaļ pieņemšanai un apglabāšanai atbildīgā veidā to aprites cikla beigās.

Pamatojums

Pamatojas uz grozījumu, ko pieņēma Parlamentā pirmajā lasījumā (grozījums Nr. 35). Parlaments uzskatīja, ka šis teksts ir nepieciešams, lai pastiprinātu tā atbalstu remonta un atkārtotas izmantošanas iekārtu izveidei.

Grozījums Nr.  46

Padomes kopējā nostāja

7. pants - 2.b punkts (jauns)

Padomes kopējā nostāja

Grozījums

 

2.b Dalībvalstis īstenošanas pārskatā saskaņā ar 34. pantu ziņo Komisijai par šā panta īstenošanu. Pamatojoties uz dalībvalstu pieredzi, Komisija izvērtē, cik lietderīgi ir ieviest ES līmenī ražotāja paplašinātas atbildības shēmas saistībā ar noteiktām atkritumu plūsmām.

(Daļēji grozītā formā atkārtots grozījums Nr. 35 no pirmā lasījuma.)

Pamatojums

Parlaments iesniedza grozījumu pirmajā lasījumā (grozījums Nr. 35). Ir nepieciešams veikt pastāvīgu uzraudzību saistībā ar ražotāja atbildību, lai nodrošinātu šādu shēmu efektivitāti.

Ja dalībvalstu rīcība attiecībā uz ražotāja paplašināto atbildību joprojām ir brīvprātīga, tad tām vismaz jāziņo par visiem īstenotajiem pasākumiem šajā sakarā, lai sekmētu Kopienas darbību.

Grozījums Nr.  47

Padomes kopējā nostāja

7. pants – 4. punkts

Padomes kopējā nostāja

Grozījums

4. Ražotāja paplašinātu atbildību piemēro, neskarot atbildību par atkritumu apsaimniekošanu, kas paredzēta 13. panta 1. punktā.

4. Ražotāja paplašinātu atbildību piemēro, neskarot atbildību par atkritumu apsaimniekošanu, kas paredzēta 13. panta 1. punktā, un neskarot pastāvošos īpašos tiesību aktus atkritumu plūsmu jomā.

Pamatojums

Precizē noteikumu, kas ieviests Padomes kopējā nostājā. Nostiprina pastāvošo īpašo tiesību aktu atkritumu plūsmu jomā īstenošanu.

Grozījums Nr.  48

Padomes kopējā nostāja

7.a pants (jauns)

Padomes kopējā nostāja

Grozījums

 

7.a pants

 

Atkritumu rašanās novēršana

 

Dalībvalstis saskaņā ar 1. un 3.a pantu, un ievērojot 7. pantu, kā arī Eiropas Parlamenta un Padomes 2005. gada 6. jūlija Direktīvu 2005/32/EK, ar ko izveido sistēmu, lai noteiktu ekodizaina prasības attiecībā uz enerģiju patērējošiem ražojumiem1, veic visus vajadzīgos pasākumus, lai līdzsvarotu kopējo atkritumu ražošanu līdz 2012. gadam salīdzinājumā ar gada kopējo atkritumu ražošanu 2009. gadā.

 

Līdzsvarošana nozīmē nepieļaut atkritumu rašanās pieaugumu attiecībā pret līdzsvarošanas posma sākumu.

 

Sagatavojoties 26. pantā noteiktajiem pasākumiem, pēc apspriešanās ar visām ieinteresētajām pusēm Komisija vajadzības gadījumā iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei priekšlikumus pasākumiem, ar kuriem jāatbalsta dalībvalstu atkritumu novēršanas darbības, iekļaujot:

 

a) tāda rādītāju saraksta izveidi līdz 2009. gadam, kas palīdzēs dalībvalstīm uzraudzīt un izvērtēt atkritumu novēršanas programmas un pasākumus, kā arī ziņot par tiem;

 

b) produktu ekoloģiskās koncepcijas politikas izstrādi līdz 2010. gadam gan attiecībā uz atkritumu radīšanu, gan bīstamo vielu klātbūtni atkritumos nolūkā sekmēt tehnoloģijas, kuru mērķis ir ilglietojami, atkārtoti izmantojami un pārstrādājami produkti;

 

c) līdz 2010. gadam, balstoties uz labāko pieejamo praksi, atkritumu apjoma samazināšanas turpmāko kvalitatīvo un kvantitatīvo mērķu noteikšanu 2020. gadam;

 

d) rīcības plāna izstrādi līdz 2010. gadam turpmākiem atbalsta pasākumiem Eiropas līmenī, jo īpaši cenšoties mainīt pašreizējos patēriņa paradumus.

 

1 OV L 191, 22.7.2005., 29. lpp. Direktīvā jaunākie grozījumi izdarīti ar Direktīvu 2008/28/EK (OV L 81, 20.3.2008., 48. lpp.).

Pamatojums

Par grozījumu vienojās Parlamentā pirmajā lasījumā (grozījums Nr. 37). Parlaments piešķir augstu prioritāti šādu mērķu pieņemšanai, lai novērstu atkritumu rašanos un tos pārstrādātu. Ir svarīgi iesaistīt ražotājus atkritumu rašanās novēršanā. Pirmajā lasījumā Parlaments pieņēma sīki izstrādātus noteikumus, kā paaugstināt ražotāja atbildību par atkritumiem, kuri inter alia radušies saistībā ar produkta ražošanu. Padome pieņēma to daļu. Šā grozījuma nolūks ir skaidrākā veidā atkārtoti noteikt ražotāja atbildību atkritumu rašanās novēršanā.

Grozījums Nr.  49

Padomes kopējā nostāja

8. pants – 1. punkts

Padomes kopējā nostāja

Grozījums

1. Dalībvalstis veic visus vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu atkritumu reģenerāciju saskaņā ar 10. un 11. pantu.

1. Dalībvalstis atbilstīgi 1. pantam veic visus vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu atkritumu reģenerāciju saskaņā ar 3.a un 10. pantu.

 

Tajos ietilpst vismaz II pielikumā minētās darbības, ja tās atbilst 3. panta 14. punktā iekļautajai reģenerācijas definīcijai.

Pamatojums

Daļēji atjaunots pirmajā lasījumā pieņemtais grozījums Nr. 38.

Grozījums Nr.  50

Padomes kopējā nostāja

8. pants – 2.a punkts (jauns)

Padomes kopējā nostāja

Grozījums

 

2.a Līdz ..* Komisija saskaņā ar Līguma 251. pantā noteikto procedūru ierosina likumdošanas priekšlikumu, lai noteiktu uz labākajām pieejamajām metodēm balstītus vides un efektivitātes kritērijus attiecībā uz II pielikumā minētajām atkritumu reģenerācijas darbībām.

 

* Divus gadus pēc šīs direktīvas stāšanās spēkā.

(Grozījumu Nr. 38/108/157/140 un 141 no pirmā lasījuma daļējs atjaunojums.)

Pamatojums

Gadījumā, ja šajā direktīvā tiks noteikti atkritumu sadedzināšanas efektivitātes kritēriji, tas pats jādara arī attiecībā uz reģenerācijas darbībām, lai precīzāk noteiktu atšķirību starp patiesām reģenerācijas darbībām un viltus reģenerācijas darbībām. Tā kā šādi kritēriji būtu ļoti būtiska sastāvdaļa, tad tie jāievieš ar koplēmuma procedūru.

Grozījums Nr.  51

Padomes kopējā nostāja

8. pants – 2.b punkts (jauns)

Padomes kopējā nostāja

Grozījums

 

2.b Dalībvalstis veic pasākumus, lai veicinātu kvalitatīvu pārstrādi, un, lai to panāktu, vajadzības gadījumā izveido atsevišķas savākšanas sistēmas, ar kuru palīdzību nodrošināt nepieciešamos kvalitātes standartus attiecīgajās pārstrādes nozarēs.

 

Līdz 2015. gadam dalībvalstis izveido atsevišķas atkritumu savākšanas sistēmas vismaz tādiem atkritumiem kā papīrs, metāli, plastmasa, stikls, tekstilizstrādājumi, citi bioloģiski noārdāmi atkritumi, eļļa un bīstamie atkritumi. Minētais neskar spēkā esošos vai nākotnē pieņemamos tiesību aktus par atkritumu plūsmu vai 18. panta prasības.

Pamatojums

Atkārtoti iesniegts pirmajā lasījumā pieņemtais grozījums Nr. 141.

Grozījums Nr.  52

Padomes kopējā nostāja

8.a pants (jauns)

Padomes kopējā nostāja

Grozījums

 

8.a pants

 

Atkārtota izmantošana un pārstrāde

 

1. Dalībvalstis, ņemot vērā 7. pantu un Direktīvu 2005/32/EK, īsteno pasākumus, lai veicinātu produktu atkārtotu izmantošanu, jo īpaši veidojot un atbalstot oficiāli reģistrētus atkārtotas izmantošanas un remonta tīklus, un pēc vajadzības ieviešot atbilstīgus procesus un produktu standartus.

 

Dalībvalstis var īstenot citus pasākumus, lai veicinātu atkārtotu izmantošanu, piemēram, ekonomiskus instrumentus, pasūtījuma kritērijus, kvantitatīvus mērķus vai aizliegumus laist tirgū atsevišķus produktus.

 

2. Lai sasniegtu atbilstību šīs direktīvas mērķiem un veidotu pārstrādājošu sabiedrību Eiropā, sasniedzot augstu resursu efektivitātes līmeni, dalībvalstis, ņemot vērā 7. pantu un Direktīvu 2005/32/EK, veic nepieciešamos pasākumus, nodrošinot šādu mērķu īstenošanu:

 

a) līdz 2020. gadam palielināt mājsaimniecības un līdzīgu atkritumu sagatavošanu atkārtotai izmantošanai un pārstrādei vismaz 50 % (pēc svara) līmenī;

 

b) līdz 2020. gadam palielināt būvgružu un ēku nojaukšanas atkritumu, ražošanas un rūpniecisko atkritumu sagatavošanu atkārtotai izmantošanai un pārstrādei vismaz 70% (pēc svara) līmenī;

 

Valstīm, kuras saskaņā ar Eiropas Kopienu Statistikas biroja datiem par laika posmu no 2000. līdz 2005. gadam kādā no kategorijām nav sasniegušas 5 % līmeni atkritumu otrreizējā pārstrādē vai par kurām nav oficiālu datu, var piešķirt papildu piecu gadu periodu šo mērķu sasniegšanai.

 

Dalībvalstis veic pasākumus, lai veicinātu kvalitatīvu pārstrādi, un, lai to panāktu, vajadzības gadījumā izveido atsevišķas savākšanas sistēmas, ar kuru palīdzību nodrošināt nepieciešamos kvalitātes standartus attiecīgajās pārstrādes nozarēs.

 

Līdz 2015. gadam dalībvalstis izveido atsevišķas atkritumu savākšanas sistēmas vismaz tādiem atkritumiem kā papīrs, metāli, plastmasa, stikls, tekstilizstrādājumi, citi bioloģiski noārdāmi atkritumi, eļļa un bīstamie atkritumi. Minētais neskar spēkā esošos vai nākotnē pieņemamos tiesību aktus par atkritumu plūsmu vai 18. panta prasības.

 

Lai harmonizētu iegūto datu raksturojumu un iesniegšanu un panāktu to saderību, dalībvalstis ziņo par tiem saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2002. gada 25. novembra Regulu (EK) Nr. 2150/2002 par statistiku attiecībā uz atkritumiem1. Vajadzības gadījumā Komisija saskaņā ar šīs direktīvas 36. panta 2. punktā minēto regulatīvo kontroles procedūru izstrādā sīkus noteikumus, lai pārbaudītu, vai dalībvalstīs panākta atbilstība šajā punktā noteiktajiem mērķiem.

 

1 OV L 332, 9.12.2002., 1. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 1893/2006 (OV L 393, 30.12.2006., 1. lpp.).

(pirmais lasījums)

Pamatojums

Šis grozījums aizstāj grozījumu Nr. 19 ieteikuma projektā, jo teksts ir izmainīts, iekļaujot vārdus „līdzīgi atkritumi” (2. punkta a) apakšpunktā) un svītrojot vārdu „sagatavošanu” (2. punkta a) un b) apakšpunktā). Pašreizējā formulējumā direktīvas projekts nesniedz atbilstīgu prioritāšu uzskaitījumu, kāds minēts tematiskajā stratēģijā: ar šo grozījumu, kas balstās uz pirmajā lasījumā pieņemtajiem grozījumiem Nr. 38/108/157/140/141, cenšas to labot. Taču grozījuma 2. punkta formulējums ir izmainīts, ievērojot no Eiropas Komisijas saņemto jaunāko informāciju.

Grozījums Nr.  53

Padomes kopējā nostāja

9. pants

Padomes kopējā nostāja

Grozījums

Dalībvalstis nodrošina, ka, ja nav veikta reģenerācija saskaņā ar 8. panta 1. punktu, atkritumi tiek apglabāti.

Dalībvalstis nodrošina, ka, ja nav veikta reģenerācija saskaņā ar 8. panta 1. punktu, atkritumi tiek apglabāti drošā un nekaitīgā veidā atbilstīgi 10. pantā noteiktajiem mērķiem.

 

Tās aizliedz atkritumu izmešanu, izgāšanu un nekontrolētu apglabāšanu.

 

Apglabāšanas darbības, kas saskaņā ar I pielikumu klasificētas kā D11 (sadedzināšana jūrā) un D7 (izgāšana jūrā vai okeānā, arī apglabāšana jūras gultnē), ir aizliegtas.

Pamatojums

Grozījums pieņemts Parlamentā pirmajā lasījumā (grozījums Nr. 39 un Nr. 158). Šis grozījums vajadzīgs, lai vispusīgi izklāstītu atkritumu apglabāšanu. Jāsniedz precīzs formulējums, ka atkritumu sadedzināšana jūrā un izgāšana jūrā vai okeānā, arī apglabāšana jūras gultnē ir aizliegta.

Grozījums Nr.  54

Padomes kopējā nostāja

11. pants

Padomes kopējā nostāja

Grozījums

11. pants

 

svītrots

Atkritumu apsaimniekošanas hierarhija

 

1. Atkritumu rašanās novēršanas un apsaimniekošanas tiesību aktos un politikā kā galveno principu izmanto šādu atkritumu apsaimniekošanas hierarhiju:

 

a) atkritumu rašanās novēršana;

 

b) sagatavošana atkārtotai izmantošanai;

 

c) pārstrāde;

 

d) cita tipa reģenerācija, piemēram, enerģijas reģenerācija; kā arī

 

e) apglabāšana.

 

2. Piemērojot 1. punktā minēto atkritumu apsaimniekošanas hierarhiju, dalībvalstis veic pasākumus, lai veicinātu tās iespējas, kas sniedz videi nekaitīgāko iznākumu. Tas var nozīmēt hierarhijas neattiecināšanu uz konkrētām atkritumu plūsmām, ja to var pamatot ar apsvērumiem par dzīves cikla pieeju ar tādu atkritumu radīšanas un apsaimniekošanas vispārējo ietekmi.

 

Dalībvalstis ņem vērā vispārējos vides aizsardzības principus – piesardzības un ilgtspējības, tehniskas realizējamības un ekonomiskas pamatotības principus, resursu aizsardzību, kā arī vispārējo ietekmi uz vidi, cilvēku veselību, ekonomiku un sabiedrību – saskaņā ar 1. un 10. pantu.

 

Pamatojums

Komisijas priekšlikumā atkritumu hierarhija minēta 1. pantā. Šis grozījums ir saistīts ar iepriekšējo grozījumu, kurā teksts par atkritumu hierarhiju, tostarp grozījumos Nr. 21 un Nr. 22, no 11. panta, kurā Padome to ietvērusi, pārcelts uz jaunu 3.a pantu. Attiecīgi jāsvītro 11. pants.

Grozījums Nr.  55

Padomes kopējā nostāja

14. pants – 1. punkts – 2. daļa

Padomes kopējā nostāja

Grozījums

Atkāpjoties no Regulas (EK) Nr. 1013/2006, dalībvalstis, lai aizsargātu savu tīklu, var ierobežot ienākošus sūtījumus ar atkritumiem uz atkritumu sadedzināšanas iekārtām, kuras ir klasificējamas kā reģenerācijas iekārtas, ja ir noskaidrots, ka šādu sūtījumu dēļ būtu jāapglabā atkritumus, kas radušies pašā dalībvalstī, vai atkritumus būtu jāapstrādā tādā veidā, kas neatbilst atkritumu apsaimniekošanas plānam. Dalībvalstis par katru šādu lēmumu paziņo Komisijai. Dalībvalstis var arī ierobežot izvedamos atkritumu sūtījumus vides aizsardzības apsvērumu dēļ, kā izklāstīts Regulā (EK) Nr. 1013/2006.

Atkāpjoties no Regulas (EK) Nr. 1013/2006, dalībvalstis, lai aizsargātu vidi vai savu tīklu, var ierobežot ienākošus sūtījumus ar atkritumiem uz atkritumu sadedzināšanas iekārtām, ja ir noskaidrots, ka šādu sūtījumu dēļ būtu jāapglabā atkritumus, kas radušies pašā dalībvalstī, vai atkritumus būtu jāapstrādā tādā veidā, kas neatbilst atkritumu apsaimniekošanas plānam. Dalībvalstis par katru šādu lēmumu paziņo Komisijai. Dalībvalstis var arī ierobežot izvedamos atkritumu sūtījumus vides aizsardzības apsvērumu dēļ, kā izklāstīts Regulā (EK) Nr. 1013/2006.

Pamatojums

Lieks teksts. Jāietver visas sadzedzināšanas iekārtas neatkarīgi no klasifikācijas. Dalībvalstīm jābūt arī iespējai vides apsvērumu dēļ nepieļaut atkritumu ievešanu valsts atkritumu sadzedzināšanas iekārtās.

Grozījums Nr.  56

Padomes kopējā nostāja

14.a pants (jauns)

Padomes kopējā nostāja

Grozījums

 

14.a pants

 

Bīstamo atkritumu izsekojamība un kontrole

 

Dalībvalstis saskaņā ar šīs direktīvas noteikumiem par bīstamajiem atkritumiem īsteno nepieciešamos pasākumus, lai nodrošinātu, ka bīstamo atkritumu ražošanu, savākšanu un pārvadāšanu, kā arī uzglabāšanu un apstrādi veic tādos apstākļos, kuri nodrošina vides un cilvēka veselības optimālu aizsardzību, kā arī uzņēmēju, ražošanas vietu un indivīdu drošību, tostarp vismaz veicot pasākumus, lai panāktu visu veidu bīstamo atkritumu izsekojamību un kontroli, sākot no ražošanas līdz pat gala izlietojumam, kā arī pienācīgu riska novērtējumu šo atkritumu apsaimniekošanas gaitā.

Pamatojums

Grozījumu pieņēma Parlamentā pirmajā lasījumā (grozījums Nr. 52). Parlaments uzskata par prioritāti nodrošināt, ka, atceļot direktīvu par bīstamajiem atkritumiem, nekādā gadījumā netiek pazemināti aizsardzības standarti.

Grozījums Nr.  57

Padomes kopējā nostāja

15. pants – 2. punkts – ca apakšpunkts (jauns)

Padomes kopējā nostāja

Grozījums

 

ca) sajaukšanas darbība nav paredzēta bīstamu vielu atšķaidīšanai atkritumos, tikai tāpēc, lai atbilstu zemākiem vides un veselības aizsardzības standartiem nekā tiem, ko piemēro neatšķaidītiem atkritumiem, atkritumu turpmākā apstrādē vai apglabāšanā.

Pamatojums

Padome norādīja, ka bīstamo atkritumu sajaukšanas aizliegums attiecas arī uz bīstamo atkritumu atšķaidīšanu. Tomēr definīcijā ir nepieciešams precizējums par šī aizlieguma praktisko nozīmi.

Grozījums Nr.  58

Padomes kopējā nostāja

15. pants – 2.a punkts (jauns)

Padomes kopējā nostāja

Grozījums

 

2.a Dalībvalstis veicina bīstamo sastāvdaļu atdalīšanu no visām atkritumu plūsmām, pirms tās nonāk reģenerācijas ķēdē.

(Atkārtots pirmā lasījuma grozījums Nr. 54.)

Pamatojums

Bīstamo sastāvdaļu atdalīšana, ja tā ir iespējama, uzlabo reģenerācijas iespējas. Bīstamās sastāvdaļas ir jāizņem no saimnieciskā cikla, un tās nedrīkst piesārņot jaunos produktus pēc reģenerācijas.

Grozījums Nr.  59

Padomes kopējā nostāja

18. pants – 1. punkts – b apakšpunkts

Padomes kopējā nostāja

Grozījums

b) atkritumeļļas apstrādā saskaņā ar 10. un 11. pantu.

b) atkritumeļļas apstrādā saskaņā ar 3.a un 10. pantu, pēc iespējas izvēloties reģenerāciju;

(Pirmā lasījuma grozījuma Nr. 56 daļējs atjaunojums.)

Pamatojums

Ņemot vērā spēkā esošos tiesību aktus un ES paziņoto mērķi kļūt par „pārstrādes sabiedrību”, skaidri jānorāda, ka priekšroka jādod atkritumeļļu reģenerācijai. Neskatoties uz direktīvas par atkritumeļļām atcelšanu, šis grozījums nodrošinās, ka prioritāte tiek dota atkritumeļļu fiziskai reģenerācijai. Tiks ievērots ES noteiktais mērķis kļūt par „pārstrādes sabiedrību”.

Grozījums Nr.  60

Padomes kopējā nostāja

18. pants – 3. punkts

Padomes kopējā nostāja

Grozījums

3. Ja atkritumeļļas saskaņā ar valsts tiesību aktiem ir jāreģenerē, dalībvalstis var norādīt, ka šādas atkritumeļļas reģenerē, ja tas ir tehniski realizējams un gadījumos, kad piemērojams Regulas (EK) Nr. 1013/2006 11. un 12. pants, ierobežot atkritumeļļu pārrobežu sūtījumus no savas teritorijas uz sadedzināšanas vai līdzsadedzināšanas iekārtām, lai dotu priekšroku atkritumeļļu reģenerācijai.

3. Ja atļauj tehniskie, ekonomiskie un organizatoriskie ierobežojumi, dalībvalstis veic vajadzīgos pasākumus, lai par prioritāru kļūtu atkritumeļļu pārstrāde, tās reģenerējot. Attiecīgi — kad piemērojams Regulas (EK) Nr. 1013/2006 11. un 12. pants, dalībvalstis var ierobežot atkritumeļļu pārrobežu sūtījumus no savas teritorijas uz sadedzināšanas vai līdzsadedzināšanas iekārtām, lai dotu priekšroku atkritumeļļu reģenerācijai.

(Grozījums izriet no pirmā lasījuma grozījuma Nr. 56 atjaunojuma.)

Pamatojums

Ņemot vērā spēkā esošos tiesību aktus un ES paziņoto mērķi kļūt par „pārstrādes sabiedrību”, skaidri jānorāda, ka priekšroka jādod atkritumeļļu reģenerācijai. Ja šāda prioritāte ir Kopienas prasība, dalībvalstīm vairs nav nepieciešams izvirzīt prasības. Direktīvā 75/439/EEK noteiktā atkritumeļļu reģenerācijas prioritāte ir jāsaglabā. Ņemot vērā augošo naftas pieprasījumu laikā, kad šo resursu strauji noplicina, ir būtiski izmantot visus pieejamos avotus. Naftas nozīme pasaulē steidzami liek reģenerāciju joprojām uzskatīt par prioritāti.

Grozījums Nr.  61

Padomes kopējā nostāja

19. pants

Padomes kopējā nostāja

Grozījums

Bioloģiski atkritumi

Bioloģisku atkritumu savākšana un izmantošana

Dalībvalstis pēc vajadzības un saskaņā ar 10. un 11. pantu veic pasākumus, lai veicinātu:

1. Priekšroku dod bioloģisko atkritumu fiziskai reģenerācijai mājsaimniecībās vai vietējās, vai reģionālās bioatkritumu iekārtās.

a) bioloģisku atkritumu atsevišķu savākšanu;

2. Lai īstenotu 1. pantā izvirzītos mērķus, dalībvalstis izstrādā sistēmu bioloģisko atkritumu dalītai savākšanai līdz ..*.

b) tādu bioloģisku atkritumu apstrādi, ar ko nodrošinātu augstu vides aizsardzības līmeni;

Saskaņā ar 36. panta 2. punktā minēto regulatīvo kontroles procedūru pieņem obligātās drošības prasības savākšanai un apstrādei, kā arī vides un kvalitātes kritērijus, tostarp piesārņojošo vielu robežvērtības no bioloģiskiem atkritumiem ražotu, videi nekaitīgu materiālu izmantošanai.

c) no bioloģiskiem atkritumiem ražotu, videi nekaitīgu materiālu izmantošanu.

Ne vēlāk kā līdz ..* Komisija ierosina likumdošanas priekšlikumu par bioatkritumu atsevišķas savākšanas obligātajiem mērķiem.

Komisija izvērtē bioloģisko atkritumu apsaimniekošanu, lai vajadzības gadījumā iesniegtu priekšlikumu.

 

 

* Trīs gadu laikā pēc šīs direktīvas stāšanās spēkā.

Pamatojums

Eiropas Parlamenta pirmajā lasījumā pieņemtais grozījums Nr. 112. Bioatkritumiem ir galvenā nozīme metāna emisiju samazināšanā. Turklāt bioatkritumu reģenerācija veicina to resursu ietaupīšanu, kuri citkārt tik un tā būtu jāizmanto metāna emisiju samazināšanai. Priekšroka jādod bioatkritumu fiziskai reģenerācijai.

Grozījums Nr.  62

Padomes kopējā nostāja

19.a pants (jauns)

Padomes kopējā nostāja

Grozījums

 

19.a pants

 

Bioloģisku atkritumu apstrāde

 

1. Pirms bioloģisku atkritumu izkaisīšanas uz zemes, to ražotāji un īpašnieki tos apstrādā tā, lai nodrošinātu šo atkritumu nekaitīgumu cilvēku, dzīvnieku un augu veselībai. Tas attiecas arī uz tiem pārtikas atkritumiem no restorāniem un citiem ēdināšanas uzņēmumiem, kurus nav jāapglabā saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1774/2002 noteikumiem.

 

2. Komisija saskaņā ar 36. panta 2. punktā minēto regulatīvo kontroles procedūru pieņem īstenošanas pasākumus, norādot nekaitīguma pārbaudes obligātās prasības attiecībā uz cilvēku, dzīvnieku un augu veselību.

 

3. Lai nodrošinātu to, ka bioloģiski atkritumi uz zemes tiek izkaisīti videi nekaitīgā veidā, Komisija saskaņā ar 36. panta 2. punktā minēto regulatīvo kontroles procedūru pieņem īstenošanas pasākumus, norādot, kādi vides un kvalitātes kritēriji jāievēro, lai bioloģiskus atkritumus varētu izkaisīt uz lauksaimniecībā, mežkopībā vai dārzkopībā izmantojamas zemes un tos vairs nevarētu uzskatīt par atkritumiem.

 

4. Šīs direktīvas 3. punktā paredzētajos īstenošanas pasākumos ietilpst vismaz saistošās robežvērtības attiecībā uz smagajiem metāliem, fizikālajiem piejaukumiem, kā arī dīgtspējīgu sēklu un asnus dzīt spējīgu augu daļu saturu, kā arī piemērotu izejmateriālu saraksts.

 

5. Nosakot kritērijus, ņem vērā visus apdraudējumus videi, kurus rada bioloģisku atkritumu bīstama izmantošana vai pārvadāšana, un tos nosaka tā, lai nodrošinātu cilvēka veselības un vides augsta līmeņa aizsardzību.

Pamatojums

Eiropas Parlamenta pirmajā lasījumā pieņemtais grozījums Nr. 112. Bioatkritumiem ir galvenā nozīme metāna emisiju samazināšanā. Turklāt bioatkritumu reģenerācija veicina to resursu ietaupīšanu, kuri citkārt tik un tā būtu jāizmanto metāna emisiju samazināšanai. Priekšroka jādod bioatkritumu fiziskai reģenerācijai.

Grozījums Nr.  63

Padomes kopējā nostāja

19.b pants (jauns)

Padomes kopējā nostāja

Grozījums

 

19.b pants

 

Pārbaudes

 

1. Lai pārraudzītu atbilstību 19.a punktā noteiktajām prasībām, dalībvalstis nodrošina, ka tiek izveidotas un izmantotas kvalitātes nodrošināšanas sistēmas.

 

2. Dalībvalstis nodrošina, ka regulāri tiek veiktas pārbaudes, lai noteiktu kaitīgu vielu klātbūtni.

Pamatojums

Eiropas Parlamenta pirmajā lasījumā pieņemtais grozījums Nr. 112. Bioatkritumiem ir galvenā nozīme metāna emisiju samazināšanā. Turklāt bioatkritumu reģenerācija veicina to resursu ietaupīšanu, kuri citkārt tik un tā būtu jāizmanto metāna emisiju samazināšanai. Priekšroka jādod bioatkritumu fiziskai reģenerācijai.

Grozījums Nr.  64

Padomes kopējā nostāja

19.c pants (jauns)

Padomes kopējā nostāja

Grozījums

 

19.c pants

 

Ēdināšanas uzņēmumu pārtikas atkritumi

 

Aizliegts pārstrādāt nepārstrādātus ēdināšanas uzņēmumu pārtikas atkritumus, lai tos izmantotu dzīvnieku barošanai. Licencēti uzņēmumi, veicot atbilstīgas darbības, likvidē, sterilizē un droši apglabā ēdināšanas uzņēmumu pārtikas atkritumus. Dalībvalstis var atļaut izmantot ēdināšanas uzņēmumu pārtikas atkritumus cūku barošanai tikai ar nosacījumu, ja pastāv vispusīga drošas pārstrādes pārraudzība, sterilizācija un tiek ievēroti pārējie Regulas (EK) Nr. 1774/2002 noteikumi.

Pamatojums

EP pirmā lasījuma grozījums Nr. 98/113. Kopējo virtuvju un ēdināšanas uzņēmumu neapstrādāto atkritumu izbarošana rada milzīgus slimību izplatīšanās draudus. Bez regulētas un uzraudzītas apglabāšanas sistēmas ēdināšanas aizliegums nav īstenojams. Droši sterilizētu pārtikas atkritumu izmantošanai barošanā jābūt pieļaujamai stingri kontrolētos apstākļos, lai novērstu neapstrādātu pārtikas atkritumu nelikumīgu izmantošanu dzīvnieku barošanā.

Grozījums Nr.  65

Padomes kopējā nostāja

20. pants – 5.a punkts (jauns)

Padomes kopējā nostāja

Grozījums

 

5.a Par visām bīstamo atkritumu apstrādes iekārtām iesniedz īpašas atļaujas pieprasījumu, kurā iekļauj to plānoto pasākumu aprakstu, kuri ir paredzēti, lai nodrošinātu, ka attiecīgā iekārta ir izstrādāta, aprīkota un darbosies saskaņā ar apstrādājamo atkritumu kategorijām, kā arī iekļauj apdraudējumu, kas ar tiem saistīts.

 

Kompetento iestāžu piešķirtajā atļaujā īpaši norāda:

 

a) to bīstamo atkritumu daudzumus un kategorijas, kurus var apstrādāt;

 

b) atkritumu apstrādes pasākumu tehniskās prasības, sniedzot optimālu vides aizsardzību un nodrošinot augstu drošības līmeni.

 

Ja nebīstamo atkritumu apstrādes iekārtu uzņēmums plāno mainīt darbību, apstrādājot arī bīstamos atkritumus, to uzskata par būtisku pārmaiņu Direktīvas 96/61/EK 2. panta 10. punkta b) apakšpunkta nozīmē un piemēro minētās direktīvas 12. panta 2. punktu.

Pamatojums

Bīstamo atkritumu apstrādes iekārtām piešķirtajās atļaujās ir jānorāda šādu atkritumu specifika, kā arī ar to apstrādi saistītais apdraudējums. Nedrīkst pieļaut nekādus izņēmumus. Pirmajā lasījumā pieņemtajā grozījumā Nr. 58 ir runa par šo īpašo prasību.

Grozījums Nr.  66

Padomes kopējā nostāja

21. pants

Padomes kopējā nostāja

Grozījums

Dalībvalstis no 20. panta 1. punktā uzskaitītajām prasībām var atbrīvot uzņēmumus šādām darbībām:

Dalībvalstis no 20. panta 1. punktā uzskaitītajām prasībām var atbrīvot uzņēmumus no savu nebīstamu atkritumu apglabāšanas atkritumu rašanās vietā.

a) savu nebīstamu atkritumu apglabāšana atkritumu radīšanas vietā; vai

 

b) atkritumu reģenerācija.

 

(Pirmā lasījuma grozījuma Nr. 161 daļējs atjaunojums.)

Pamatojums

Nav pieļaujams, ka dalībvalstīm tiek dotas plašas iespējas prasības par atļauju saņemšanu nepiemērot nevienai reģenerācijas darbībai, tostarp pat bīstamo atkritumu reģenerācijai.

Grozījums Nr.  67

Padomes kopējā nostāja

22. pants – 1. punkts – 2.a daļa (jauna)

Padomes kopējā nostāja

Grozījums

 

Bīstamo atkritumu apstrādei nepiešķir nekādus atbrīvojumus.

(Daļēji grozītā formā atjaunots grozījums Nr. 161 no pirmā lasījuma.)

Pamatojums

Bīstamo atkritumu apstrādei vienmēr jāpiemēro prasības par atļauju.

Grozījums Nr.  68

Padomes kopējā nostāja

22. pants – 2. punkts

Padomes kopējā nostāja

Grozījums

2. Papildus 1. punktā paredzētajiem vispārējiem noteikumiem dalībvalstis paredz konkrētus nosacījumus, lai saņemtu ar bīstamiem atkritumiem saistītus atbrīvojumus, tostarp darbību tipus, kā arī visas citas prasības, kas vajadzīgas, lai veiktu dažādu tipu reģenerāciju un, attiecīgā gadījumā, atkritumos ietvertu bīstamu vielu robežvērtības un emisiju robežvērtības.

svītrots

(Pirmā lasījuma grozījuma Nr. 188 atjaunojums.)

Pamatojums

Bīstamo atkritumu apstrādei vienmēr jāpiemēro prasības par atļauju.

Grozījums Nr.  69

Padomes kopējā nostāja

23. pants – 1.a punkts (jauns)

Padomes kopējā nostāja

Grozījums

 

 

 

Kad vien iespējams, birokrātijas samazināšanas nolūkā kompetento iestāžu uzskaites datus izmantos, lai iegūtu ar šo reģistrācijas procesu saistīto informāciju.

Pamatojums

Šis grozījums, kurš ir pieņemts pirmajā lasījumā kā grozījums Nr. 163, lai izvairītos no divkārša administratīvā sloga, ir pašsaprotams.

Grozījums Nr.  70

Padomes kopējā nostāja

24. pants – 4.a punkts (jauns)

Padomes kopējā nostāja

Grozījums

 

4.a Saskaņā ar šo pantu pieņemtos obligātos standartus neuzskata par Kopienas tiesību aktiem Regulas (EK) Nr. 1013/2006 12. panta 1. punkta c) apakšpunkta pirmā ievilkuma nozīmē.

Pamatojums

Šo pantu iekļāva kopējā nostājā, tomēr jautājums par atkritumu pārrobežu pārvadāšanu ir strīdīgs. Kad atkritumus ved uz reģenerāciju, saskaņā ar regulu par atkritumu sūtījumiem var rasties iebildumi, ja tās iekārtas standarti, uz kuru atkritumus ved, ir zemāki, nekā nosūtīšanas valsts standarti. Taču šāda iespēja vairs nepastāv, ja standarti ir noteikti Kopienas līmenī. Nav pamata šos iebildumu rašanās cēloņus noraidīt, ja šādus obligātos standartus nosaka komitoloģijas procedūrā.

Grozījums Nr.  71

Padomes kopējā nostāja

26. pants – 1. punkts ‑ 1. daļa

Padomes kopējā nostāja

Grozījums

1. Dalībvalstis saskaņā ar 1. pantu un 11. pantu, vēlākais, līdz …* izveido atkritumu rašanās novēršanas programmas.

1. Dalībvalstis saskaņā ar 1., 3.a pantu un 7.a pantu veic visus nepieciešamos pasākumus, lai līdzsvarotu kopējo atkritumu rašanos. Līdzsvarošana nozīmē nepieļaut atkritumu rašanās pieaugumu attiecībā pret līdzsvarošanas posma sākumu. Pirmām kārtām dalībvalstis saskaņā ar minētajiem pantiem izveido programmas atkritumu rašanās novēršanai ne vēlāk kā līdz ..*.

Pamatojums

Pamatojas uz Parlamenta iesniegto grozījumu (grozījums Nr. 69) pirmajā lasījumā un uz jauniegūtu informāciju. Parlaments piešķir augstu prioritāti šādu mērķu pieņemšanai, lai novērstu atkritumu rašanos un tos pārstrādātu.

Grozījums Nr.  72

Padomes kopējā nostāja

26. pants – 3. un 4. punkts

Padomes kopējā nostāja

Grozījums

3. Dalībvalstis nosaka atbilstošus, īpašus atkritumu rašanās novēršanas pasākumu kvalitātes un kvantitātes kritērijus, lai pārraudzītu un novērtētu pasākumu sekmes, un tādā pašā nolūkā var noteikt konkrētus pieņemto kvalitātes un kvantitātes mērķus un rādītājus, kas neatbilst 4. punktā minētajiem.

3. Dalībvalstis nosaka atbilstošus, īpašus atkritumu rašanās novēršanas pasākumu kvalitātes un kvantitātes mērķus šajās programmās, kuri pamatojas vismaz uz sākuma punkta mērķi līdzsvarot atkritumu rašanos līdz 2012. gadam un turpmāk ievērojami samazināt atkritumu rašanos līdz 2020. gadam, kā tas paredzēts 7.a pantā.

4. Atkritumu rašanās novēršanas pasākumu rādītājus var pieņemt saskaņā ar 36. panta 3. punktā minēto procedūru.

 

Pamatojums

Pamatojas uz Parlamenta iesniegto grozījumu (grozījums Nr. 69) pirmajā lasījumā un uz jauniegūtu informāciju. Parlaments piešķir augstu prioritāti šādu mērķu pieņemšanai, lai novērstu atkritumu rašanos un tos pārstrādātu.

Grozījums Nr.  73

Padomes kopējā nostāja

26. pants – 5. punkts

Padomes kopējā nostāja

Grozījums

5. Komisija izstrādā pamatnostādnes, lai palīdzētu dalībvalstīm sagatavot programmas.

5. Komisija izveido sistēmu informācijas apmaiņai par paraugpraksi saistībā ar atkritumu rašanās novēršanu un izstrādā pamatnostādnes, lai palīdzētu dalībvalstīm sagatavot programmas.

Pamatojums

Grozījums iesniegts pirmajā lasījumā (grozījums Nr. 69). Šāda sistēma ļautu iestādēm gūt ierosmi no citu dalībvalstu pieredzes efektīvu pasākumu īstenošanā.

Grozījums Nr.  74

Padomes kopējā nostāja

27. pants

Padomes kopējā nostāja

Grozījums

Dalībvalstis nodrošina, lai atkritumu apsaimniekošanas plāni un atkritumu rašanās novēršanas programmas izvērtētu un vajadzības gadījumā pārskatītu vismaz reizi sešos gados.

Dalībvalstis regulāri izvērtē programmas atkritumu rašanās novēršanai un tās pārskata vismaz reizi piecos gados. Eiropas Vides aģentūra ikgadējā ziņojumā iekļauj pārskatu par attīstību šādu programmu pabeigšanā un īstenošanā.

Pamatojums

Eiropas Vides aģentūrai jāpiedalās, lai palīdzētu Komisijai un Parlamentam izsekot programmu īstenošanas gaitai. Dalībvalstis varētu patvaļīgi izvairīties no uzraudzības, vienkārši kavējoties iesniegt ziņojumus Komisijai. Saskaņā ar Direktīvu 91/692/EEK dalībvalstīm regulāri ziņojumi par līdzšinējo atkritumu pamatdirektīvu bija jāiesniedz līdz 2004. gada 30. septembrim. Līdz 2004. gada 31. decembrim to bija izdarījušas tikai 9 dalībvalstis. Tās ir Vācija, Dānija, Somija, Portugāle, Zviedrija, Čehija, Slovēnija un Slovākija. Atkārtoti ievieš grozījumu Nr. 71 no pirmā lasījuma.

Grozījums Nr.  75

Padomes kopējā nostāja

29.a pants (jauns)

Padomes kopējā nostāja

Grozījums

 

29.a pants

 

Papildu pasākumi

 

Līdz ..* Komisija sagatavo ziņojumu ar mērķi apsvērt pasākumus, kuri var dot ieguldījumu 1. un 3.a pantā noteikto mērķu efektīvākai īstenošanai. Ziņojumu kopā ar attiecīgiem priekšlikumiem vajadzības gadījumā nosūta Eiropas Parlamentam un Padomei sešu mēnešu laikā pēc tā pabeigšanas.

 

Ziņojumā jo īpaši apsver:

 

a) vai grozīt II pielikumu, lai:

 

i) neiekļautu gadījumus, kad sarakstā uzskaitītās darbības nerada pietiekami lielu atkritumu apjomu, lai tas būtu lietderīgs un atbilstu 1. pantā izklāstītajam mērķim,

 

ii) paredzētu gadījumus, kad jānosaka izmantoto atkritumu daudzums pretstatā reģenerācijas procesā patērēto atkritumu apjomam, lai nodrošinātu 1. pantā izklāstītā mērķa sasniegšanu,

 

iii) noteiktu atšķirīgu energoefektivitātes līmeni vai līmeņus R 1 reģenerācijas darbībai,

 

iv) visas norādes pielāgotu zinātnes un tehnikas attīstībai;

 

b) vai grozīt I pielikumu, lai:

 

i) iekļautu visas darbības, kuras nav ietvertas II pielikumā,

 

ii) visas norādes pielāgotu zinātnes un tehnikas attīstībai; un

 

c) konstatētu, vai īpašu obligāto standartu noteikšana atsevišķām apglabāšanas vai reģenerācijas darbībām palīdzēs sasniegt 10. pantā izklāstītos mērķus.

 

Prasība sagatavot šo ziņojumu netraucēs Komisiju vienlaicīgi izvirzīt priekšlikumus.

 

* Divus gadus pēc šīs direktīvas stāšanās spēkā.

Pamatojums

Reintroduces amendment 61 adopted in first reading. The proposal includes numerous references to the commitology procedure which leaves several important areas subject to amendment without proper scrutiny. This amendment would remedy this by requiring the Commission to report on several important areas with the intention that they would then be in a position to come forward with new proposals for the Parliament and Council to consider. The Commission must have in mind specific proposals already for the areas where it has proposed comitology procedures and it should therefore be in a position to bring these forward quickly. This should not prevent change in the interim, as the amendment makes clear that the Commission can come forward with its own proposals in the interim.

Grozījums Nr.  76

Padomes kopējā nostāja

32. pants ‑ 1. punkts

Padomes kopējā nostāja

Grozījums

1. Direktīvas 20. panta 1. punktā minētie uzņēmumi, bīstamu atkritumu radītāji un uzņēmumi, kuru profesionālā darbība ir saistīta ar bīstamu atkritumu savākšanu vai pārvadāšanu, vai kas darbojas kā bīstamu atkritumu tirgotāji vai starpnieki, reģistrē atkritumu daudzumu, īpašības, izcelsmi un attiecīgā gadījumā galamērķi, savākšanas biežumu, transporta veidu un paredzamo atkritumu apstrādes metodi, un pēc lūguma dara šo informāciju pieejamu kompetentajām iestādēm.

1. Direktīvas 20. panta 1. punktā minētie uzņēmumi, bīstamu atkritumu radītāji un uzņēmumi, kuru profesionālā darbība ir saistīta ar bīstamu atkritumu savākšanu vai pārvadāšanu, vai kas darbojas kā bīstamu atkritumu tirgotāji vai starpnieki, hronoloģiski reģistrē atkritumu daudzumu, īpašības, izcelsmi un attiecīgā gadījumā galamērķi, savākšanas biežumu, transporta veidu un paredzamo atkritumu apstrādes metodi, un pēc lūguma dara šo informāciju pieejamu kompetentajām iestādēm.

Pamatojums

Grozījumu pieņēma Parlamentā pirmajā lasījumā (grozījums Nr. 74). Parlaments uzskata par prioritāti nodrošināt, ka, atceļot direktīvu par bīstamajiem atkritumiem, nekādā gadījumā netiek pazemināti aizsardzības standarti.

Grozījums Nr.  77

Padomes kopējā nostāja

32. pants – 2. punkts

Padomes kopējā nostāja

Grozījums

2. Uzskaites datus par bīstamiem atkritumiem uzglabā vismaz trīs gadus, izņemot uzņēmumos, kas pārvadā bīstamus atkritumus un kam minētie dati jāglabā vismaz 12 mēnešus.

2. Uzskaites datus par bīstamajiem atkritumiem uzglabā vismaz piecus gadus.

Dokumentāri pierādījumi tam, ka ir veiktas apsaimniekošanas darbības, ir jāiesniedz pēc kompetento iestāžu vai iepriekšējā atkritumu īpašnieka lūguma.

Dokumentāri pierādījumi tam, ka ir veiktas apsaimniekošanas darbības, ir jāiesniedz pēc kompetento iestāžu vai iepriekšējā atkritumu īpašnieka lūguma.

 

Dalībvalstis nodrošina, ka valsts kompetentās iestādes reģistrē visus IV nodaļā minētos uzņēmumus, un var pieprasīt šiem uzņēmumiem iesniegt ziņojumus.

(Atkārtots pirmā lasījuma grozījums Nr. 74)

Pamatojums

Grozījumu pieņēma Parlamentā pirmajā lasījumā (grozījums Nr. 74). Parlaments uzskata par prioritāti nodrošināt, ka, atceļot direktīvu par bīstamajiem atkritumiem, nekādā gadījumā netiek pazemināti aizsardzības standarti. Bīstamo atkritumu apstrāde un pārvadāšana ir nopietns jautājums. Uzskaites datus par šīm abām darbībām uzglabā piecus gadus, lai nodrošinātu pietiekamu izsekojamību. Reģistrā ir jāievada visi uzņēmumi, kas darbojas atkritumu jomā.

Grozījums Nr.  78

Padomes kopējā nostāja

34. pants – 4.a punkts (jauns)

Padomes kopējā nostāja

Grozījums

 

4.a Ne vēlāk kā ..* Eiropas Parlaments un Padome, pamatojoties uz Komisijas ziņojumu un tam pievienoto priekšlikumu, pārskata II pielikuma R1 zemsvītras piezīmē minēto sadedzināšanas iekārtu formulu.

 

Komisijas ziņojumu izstrādā, apkopojot dalībvalstu paziņojumus par sadedzināšanas iekārtām to teritorijā, kas atzītas par reģenerācijas iekārtām, izmantojot II pielikuma R1 zemsvītras piezīmē minēto formulu. Komisijas ziņojumā pārskata, vai šī formula ir devusi gaidītos rezultātus un būtiski veicinājusi energoefektīvu sadedzināšanas iekārtu celtniecību un izmantošanu.

 

Lai kompetentā iestāde saskaņā ar II pielikuma R1 zemsvītras piezīmi iekārtu atzītu par reģenerācijas vai apglabāšanas iekārtu, iekārtas apsaimniekotājam jo īpaši ir jānorāda atkritumu apstrādei nepieciešamais maksas enerģijas un izdalītās enerģijas (elektriskās un termālās) daudzums.

 

* Divus gadus pēc šīs direktīvas stāšanās spēkā.

Pamatojums

Šis kompromiss pamatojas uz pirmajā lasījumā pieņemtā grozījuma Nr. 83 mērķi, kas paredzēja svītrot energoefektivitātes formulu, un tam galvenokārt vajadzētu nodrošināt pārredzamību attiecībā uz sadedzināšanas iekārtu un reģenerācijas iekārtu klasifikāciju, kā arī pārskatīt minēto formulu, lai redzētu, vai tā ir sniegusi gaidīto rezultātu.

Grozījums Nr.  79

Padomes kopējā nostāja

35. pants ‑ 1. punkts ‑ 1. daļa

Padomes kopējā nostāja

Grozījums

1. Komisija var izstrādāt pamatnostādnes, kā interpretēt reģenerācijas un apglabāšanas definīcijas, kas minētas 3. panta 14) un 18) punktā.

1. Komisija var izstrādāt pamatnostādnes, kā interpretēt reģenerācijas un apglabāšanas definīcijas.

Pamatojums

Saskaņā ar 20. panta 4. punktu „attiecībā uz jebkuru atļauju, kas attiecas uz sadedzināšanu vai līdzsadedzināšanu ar enerģijas reģenerāciju, paredz nosacījumu, ka enerģijas reģenerācijai jābūt ar ļoti augstu energoefektivitāti.” Šajā sakarā energoefektivitātes formula ir jāpublicē kā tehniska pamatnostādne, kura ir jāpiemēro VISĀM sadedzināšanas iekārtām, neatkarīgi no tā, vai tās ir klasificētas kā reģenerācijas vai apglabāšanas iekārtas.

Grozījums Nr.  80

Padomes kopējā nostāja

I pielikums – D 7 punkts

Padomes kopējā nostāja

Grozījums

D 7 Izgāšana jūrā vai okeānā, arī apglabāšana jūras gultnē

svītrots

Pamatojums

EP pirmā lasījuma grozījums. Ir jāaizliedz atkritumu izgāšana jūrā, jo tas nav droši ilgtermiņā.

  • [1]  OV C 287 E, 29.11.2007., 136. lpp.

PASKAIDROJUMS

Eiropas Parlaments pirmajā lasījumā pieņēma dažus svarīgus grozījumus direktīvas projektā. Tagad tas centīsies panākt, lai minētie grozījumi tiktu saglabāti otrajā lasījumā.

Būtiskie grozījumi šajā kategorijā ietvēra mērķu izvirzīšanu atkritumu rašanās novēršanai un to pārstrādei, kā arī prasību ieviest piecpakāpju atkritumu apsaimniekošanas hierarhiju kā pamatnoteikumu.

Padome ir svītrojusi visas atsauces uz mērķiem, bet referente pēc apspriešanās ar Komisiju Parlamenta grozījumus atjaunoja. Izmaiņas ir paredzētas, lai padarītu tekstus pieņemamākus Padomei un lai atkritumu novēršanas mērķa un rūpniecisko atkritumu pārstrādes mērķa noteikšanas gadījumā izvērtētu nepieciešamību turpināt darbu, pamatojoties uz drošu statistiku. Referente un komiteja uzskata, ka būtu nepareizi neizmantot šo iespēju, kas nodrošina to, ka minētā direktīva dod vairāk nekā tikai definīciju kopumu. Ir svarīgi, lai pastāvētu saikne starp minēto direktīvu un Tematiskajā stratēģijā atkritumu pārstrādei minētajiem centieniem par atkritumu rašanās novēršanu un pārstrādi. Bez mērķiem šāda saikne nav iespējama.

Nav šaubu, ka Parlaments un Padome diskutēs par to, kā piemērot piecpakāpju atkritumu hierarhiju un kā īstenot atkāpes no tās. Parlaments vēlas piemērot hierarhiju kā „pamatnoteikumu”, bet Padome dod priekšroku formulējumam „galvenais princips”. Referente nav pilnībā pārliecināta, ka šajā cīņā, kas norisinās vietējā līmenī, vienmēr tiks uztvertas atšķirības starp abiem formulējumiem. Šā jautājuma galvenais aspekts ir tāds, ka direktīvai ir skaidri jānosaka, ka atkāpes no hierarhijas nedrīkst būt nejaušas, bet tās jāīsteno kā daļa no noteiktā procesa. Parlamenta grozījumi nepamatoti sarežģīja atkāpju procesu: referente to ir vienkāršojusi, pamatojoties uz to, ka attiecībā uz iedzīvotāju līdzdalību jāpiemēro valstu procedūras.

Svarīgs direktīvas mērķis ir noteikt skaidru atšķirību starp jēdzieniem atkritumu „reģenerācija” un „apglabāšana”, jo Eiropas Kopienu Tiesas spriedumi ir radījuši domstarpības šajā jautājumā. Pirmajā lasījumā pieņemtie grozījumi ietvēra „reģenerācijas” definīciju, kas paplašināja jēdzienu līdz enerģijas iegūšanai no atkritumu pārstrādes iekārtām, tādējādi nodrošinot atbilstību atsevišķiem energoefektivitātes kritērijiem: pirmā lasījuma grozījumi, kas bija pretrunā atkritumu reģenerēšanas enerģijā koncepcijai, netika pieņemti. Tomēr tika pieņemti grozījumi, kur II. pielikumā bija svītrota energoefektivitātes formula. Tas varēja būt kritērijs, lai noteiktu, kādu enerģiju no atkritumu reģenerācijas iekārtām kvalificēt kā „reģenerācijas” darbības.

Referente uzskata, ka atkritumu reģenerācijas iekārtās iegūtajai enerģijai varētu būt liela nozīme atliekvielu atkritumu jautājuma risināšanā, kuras citādi nonāktu poligonā. Viņa arī uzskata atkritumus par potenciāli nozīmīgu degvielu laikā, kad ES ir skārusi enerģijas krīze un kad palielinās tās atkarība no nedrošajiem ārvalstu degvielas avotiem. Mūsu atkritumi vismaz ir pašradīti. No tiem var iegūt siltumu un enerģiju. Daudzu dalībvalstu pieredze liecina, ka no atkritumiem iegūtā enerģija var papildināt reģenerāciju, nevis to izstumt. Tas neapšaubāmi būtu apsveicams sasniegums energoefektivitātes formulas piemērošanā, kas jāveic „reģenerācijas” iekārtām. Turklāt šāda formula būtu liels atbalsts prioritātes piešķiršanā energoefektivitātei tiem, kas būvē jaunas iekārtas.

Tomēr referentei ir skaidrs, ka daži EP kolēģi neatbalsta ideju par enerģijas iegūšanu atkritumu iekārtās un par to nebalsos, lai arī kādā veidā un formā tā tiktu pasniegta. To valstu EP deputāti, kurās atkritumu novirzīšana no poligoniem joprojām ir agrīnā stadijā, pauž bažas, ka no atkritumiem iegūtā enerģija varētu kļūt par dominējošo atkritumu apsaimniekošanas procesu viņu valstīs, un tāpēc tas kavētu investīcijas to reģenerācijai, atkārtotai izmantošanai un rašanās novēršanai.

Tādēļ Parlamenta nostāja attiecībā uz atkritumu reģenerācijas un rašanās novēršanas mērķu izvirzīšanu ir tik svarīga. Dalībvalstis vēlas, lai EP deputāti apzinātos, ka no atkritumiem iegūtā enerģija varētu tiktu kvalificēta kā „reģenerācija”. Lai pierādītu šā argumenta pareizību viņiem jāapzinās, ka EP deputāti par to balsos vienīgi tad, JA būs pārliecināti, ka atkritumu pārstrādes un to rašanās novēršanas mērķi būs ietverti direktīvā. Minētie mērķi ir drošības politika pret to, lai no atkritumiem iegūtā enerģija nekļūtu par dominējošo atkritumu apsaimniekošanas līdzekli.

Parlaments pirmajā lasījumā pieņēma uzlabojumus Komisijas izteiktajiem priekšlikumiem attiecībā uz pareizi apstrādātu atkritumu pārvēršanu pārstrādātā produktā. EP deputāti ir pārliecināti, ka aiz virsraksta „atkritumu beigu stadija” skaidrāk tiks norādīts veids, kā izteikt nepieciešamību pēc likumdošanas priekšlikumiem attiecībā uz komposta, granulātu (pildvielu), papīra, stikla, metāla, nolietoto riepu un tekstilizstrādājumu atkritumu tehniskajiem parametriem. Visos minētajos gadījumos skaidrojums par to, kādi noteikumi jāpiemēro, ievērojami palīdzēs veicināt atkritumu pārstrādi. Žēl, ka tagad Padome zaudēja savaldīšanos un panāca jautājuma iekļaušanu apsvērumos. Referente vēlas ātrāk panākt konkrētu rīcību, tādēļ iekļāva šo jautājumu direktīvas tekstā.

Padome rīkojās drosmīgi jautājumā par blakusproduktiem un iekļāva definīciju 4. pantā. Tiem, kuri lobē Parlamentu, domas šajā jautājumā dalās. Referente uzskata, ka šī iespēja vienoties par definīciju ir jāizmanto un nav jāatliek uz nenoteiktu laiku.

Minētā direktīva aptver divas esošās direktīvas — direktīvu par bīstamo atkritumu apsaimniekošanu un direktīvu par atkritumeļļu apglabāšanu. Daudzi kolēģi bija noraizējušies, ka pārāk daudzi esošās bīstamo atkritumu apsaimniekošanas direktīvas aspekti nav ietverti atkritumu pamatdirektīvā. Tādēļ referente iesaka atjaunot dažus pirmajā lasījumā ieteiktos grozījumus. Kad direktīva parādījās pirmo reizi, šķita, ka tā varētu kaitēt atkritumeļļu pārstrādes reģeneratoru interesēm — referente pauž apmierinājumu, ka tagad kopējā nostāja šajā jautājumā ir pareiza. Referente atzinīgi vērtē Padomes tekstu par bioatkritumiem un vērš uzmanību uz nelieliem papildinājumiem, kuri, pēc viņas domām, vēl jāizdara attiecībā uz ražotāja atbildību.

Referente cer, ka direktīva beidzot būs pietiekami saprotama, lai turpmāk izvairītos no vēršanās Eiropas Kopienu Tiesā. Droša un ilgtspējīga atkritumu apsaimniekošana ir svarīgs jautājums mums visiem. Šoreiz mums patiešām ir jācenšas to saprast.

PROCEDŪRA

Virsraksts

Pamatdirektīvas par atkritumiem pārskatīšana

Atsauces

11406/4/2007 – C6-0056/2008 – 2005/0281(COD)

1. lasījuma datums EP – P numurs

13.2.2007                     T6-0029/2007

Komisijas priekšlikums

COM(2005)0667 - C6-0009/2006

Datums, kad plenārsēdē paziņoja par kopējās nostājas pieņemšanu

21.2.2008

Komiteja, kas atbildīga par jautājumu

       Datums, kad paziņoja plenārsēdē

ENVI

21.2.2008

Referents(-e/-i/-es)

       Iecelšanas datums

Caroline Jackson

21.2.2006

 

 

Izskatīšana komitejā

25.2.2008

2.4.2008

 

 

Pieņemšanas datums

8.4.2008

 

 

 

Galīgais balsojums

+:

–:

0:

43

0

14

Deputāti, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Adamos Adamou, Georgs Andrejevs, Margrete Auken, Pilar Ayuso, Irena Belohorská, Johannes Blokland, John Bowis, Frieda Brepoels, Hiltrud Breyer, Martin Callanan, Dorette Corbey, Chris Davies, Avril Doyle, Mojca Drčar Murko, Edite Estrela, Jill Evans, Anne Ferreira, Karl-Heinz Florenz, Matthias Groote, Cristina Gutiérrez-Cortines, Satu Hassi, Gyula Hegyi, Marie Anne Isler Béguin, Caroline Jackson, Dan Jørgensen, Christa Klaß, Eija-Riitta Korhola, Holger Krahmer, Urszula Krupa, Marie-Noëlle Lienemann, Peter Liese, Jules Maaten, Linda McAvan, Roberto Musacchio, Riitta Myller, Péter Olajos, Miroslav Ouzký, Vittorio Prodi, Dagmar Roth-Behrendt, Guido Sacconi, Richard Seeber, Kathy Sinnott, Bogusław Sonik, María Sornosa Martínez, Antonios Trakatellis, Evangelia Tzampazi, Thomas Ulmer, Anja Weisgerber, Glenis Willmott

Aizstājējs(-i), kas bija klāt galīgajā balsošanā

Inés Ayala Sender, Bairbre de Brún, Milan Gaľa, Erna Hennicot-Schoepges, Anne Laperrouze, Johannes Lebech, Kartika Tamara Liotard, Bart Staes

Aizstājējs(-i) (178. panta 2. punkts), kas bija klāt galīgajā balsošanā

Jean-Pierre Audy