ZIŅOJUMS par sievietēm un zinātni

22.4.2008 - (2007/2206(INI))

Sieviešu tiesību un dzimumu līdztiesības komiteja
Referente: Britta Thomsen

EIROPAS PARLAMENTA REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS

par sievietēm un zinātni

(2007/2206(INI))

Eiropas Parlaments,

– ņemot vērā Padomes 1999. gada 20. maija rezolūciju par sievietēm un zinātni[1],

– ņemot vērā Padomes 2001. gada 26. jūnija rezolūciju par zinātni, sabiedrību un sievietēm zinātnē[2],

– ņemot vērā Padomes 2003. gada 27. novembra rezolūciju par sieviešu un vīriešu vienlīdzīgas pieejas un līdzdalības nodrošināšanu zināšanu sabiedrībā, kas vērsta uz izaugsmi un jauninājumiem[3],

– ņemot vērā Padomes 2005. gada 18. aprīļa secinājumu par cilvēkresursu stiprināšanu zinātnes un tehnoloģiju jomā Eiropas Pētniecības telpā,

– ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 18. decembra Lēmumu Nr. 1982/2006/EK par Eiropas Kopienas Septīto pamatprogrammu pētniecībai, tehnoloģiju attīstībai un demonstrējumu pasākumiem (2007. līdz 2013. gads)[4],

– ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2002. gada 23. septembra Direktīvu 2002/73/EK, ar kuru groza Padomes Direktīvu 76/207/EEK par tāda principa īstenošanu, kas paredz vienlīdzīgu attieksmi pret vīriešiem un sievietēm attiecībā uz darba iespējām, profesionālo izglītību un paaugstināšanu amatā, kā arī darba nosacījumiem[5],

– ņemot vērā Komisijas Zinātnes un sabiedrības rīcības plānu (COM(2001)0714),

– ņemot vērā Komisijas dienestu darba dokumentu „Sievietes un zinātne: izcilība un jauninājumi — dzimumu līdztiesība zinātnes jomā” (SEC(2005)0370),

– ņemot vērā Komisijas Zaļo grāmatu „Eiropas Pētniecības telpa: jaunas perspektīvas” (COM(2007)0161) un Komisijas dienestu darba dokumentu, kas pievienots iepriekšminētajai Zaļajai grāmatai(SEC(2007)0412),

– ņemot vērā Parlamenta 2000. gada 3. februāra rezolūciju par Komisijas paziņojumu „Sievietes un zinātne — sieviešu mobilizēšana Eiropas pētniecības bagātināšanai”[6],

– ņemot vērā Parlamenta 2004. gada 9. marta rezolūciju par profesionālās, ģimenes un privātās dzīves apvienošanu[7],

– ņemot vērā Komisijas 2006. gada 1. marta paziņojumu „Ceļvedis sieviešu un vīriešu līdztiesībā 2006–2010” (COM(2006)0092) un Parlamenta attiecīgo 2007. gada 13. marta rezolūciju[8],

– ņemot vērā Parlamenta 2007. gada 19. jūnija rezolūciju par reglamentējošiem noteikumiem attiecībā uz pasākumiem jaunu sieviešu ģimenes dzīves un studiju laika posma apvienošanai Eiropas Savienībā[9],

– ņemot vērā Parlamenta 2007. gada 27. septembra rezolūciju par sieviešu un vīriešu līdztiesību Eiropas Savienībā — 2007. gads[10],

–   ņemot vērā Reglamenta 45. pantu,

–   ņemot vērā Sieviešu tiesību un dzimumu līdztiesības komitejas ziņojumu un Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komitejas atzinumu (A6‑0165/2008),

A. tā kā zinātne ir nozīmīga joma Eiropas Savienības ekonomiskajai attīstībai un, lai īstenotu Lisabonas stratēģiju izaugsmei un nodarbinātībai, Eiropā darbā jāpieņem vēl 700 000 pētnieku;

B.  tā kā Eiropas Savienībā pētnieku vidū sievietes ir mazākumā, t.i., valsts pārvaldes un augstākās izglītības nozarē apmēram 35 % strādājošo pētnieku ir sievietes, bet privātajā sektorā — tikai apmēram 18 %;

C. tā kā sieviešu īpatsvars augstākā līmeņa akadēmiskos amatos reti pārsniedz 20 % un iespēja ieņemt profesora amatu vai līdzvērtīgu amatu vīriešiem ir trīs reizes lielāka nekā sievietēm;

D. tā kā ES dalībvalstīs nav daudz pa dzimumiem sadalītu datu par pētnieku kvalifikāciju, zinātnes jomu un vecumu;

E.  tā kā sievietēm pētniecēm salīdzinājumā ar vīriešiem pētniekiem ir grūtāk apvienot darba un ģimenes dzīvi;

F.  tā kā sieviešu trūkums vadošos zinātnes amatos vēl joprojām ir ievērojams;

G. tā kā sieviešu pārstāvība augstskolu lēmumu pieņemšanas struktūrās nav pietiekama, lai varētu īstenot no dzimumu viedokļa līdzsvarotu politiku;

H. tā kā vairumā valstu sievietes un vīrieši nav līdzvērtīgi pārstāvēti zinātniskajās padomēs;

I.   tā kā viena no ES darbību prioritātēm iepriekšminētajā Ceļvedī sieviešu un vīriešu līdztiesībā 2006–2010 ir nodrošināt sieviešu līdzvērtīgu pārstāvību lēmumu pieņemšanas procesā, tostarp panākt, ka līdz 2010. gadam 25 % vadošo amatu valsts zinātnes jomā ieņem sievietes;

J.   tā kā Eiropas Pētniecības padomē nav izdevies panākt dzimumu līdzsvaru, jo no 22 Zinātniskās padomes locekļiem tikai 5 ir sievietes;

K. tā kā, neskatoties uz to, ka 50 % studentu Eiropas Savienībā ir sievietes un sievietes iegūts 43 % no visiem doktora grādiem Eiropas Savienībā, sievietes ieņem tikai apmēram 15 % no vadošajiem akadēmiskajiem amatiem, un tādējādi viņu ietekme lēmumu pieņemšanas līmenī ir ievērojami mazāka;

L.  tā kā pašreizējā 7. pētniecības pamatprogrammā netiek prasīts, lai projektu priekšlikumos obligātā kārtā būtu iekļauts rīcības plāns dzimumu līdztiesībai;

M. tā kā pētījumi liecina par to, ka pašreizējās novērtēšanas un darbā pieņemšanas sistēmas nav neitrālas attiecībā pret dzimumiem,

1.  vērš dalībvalstu uzmanību uz to, ka Eiropas izglītības sistēmas vēl joprojām veicina ar dzimumiem saistīto stereotipu saglabāšanos, jo īpaši tādās pētniecības nozarēs kā dabaszinātnes;

2.  uzskata, ka ir ārkārtīgi svarīgi jau agrīnā posmā popularizēt zinātni kā saistošu darbības jomu abu dzimumu pārstāvjiem; mudina ņemt to vērā, plānojot mācību materiālus un izglītojot skolotājus; aicina augstskolas un fakultātes analizēt atlases procedūras uzņemšanai augstskolā, lai, iespējams, atklātu netiešas dzimumu diskriminācijas izpausmes un attiecīgi koriģētu atlases procedūras;

3.  aicina Komisiju un dalībvalstis veikt piemērotus pasākumus, lai panāktu, ka publikācijas par zinātnes un tehnoloģiju vēstures tematiku netiek ignorēts sieviešu veikums, ne vien tādēļ, ka šāda pieeja ir nepārprotami diskriminējoša, bet arī tādēļ, ka, trūkstot paraugam, no kā mācīties, var tikt apdraudēti centieni, kuru mērķis ir veicināt sieviešu pārstāvības pieaugumu šajās nozarēs;

4.  atzīmē, ka pārāk liela sieviešu daļa laika gaitā atsakās no zinātniskās karjeras; uzskata, ka šī parādība, kura bieži raksturota kā „cauruļvada sūces” modelis, ir jāanalizē, izmantojot dažādus modeļus, tostarp „atgrūžošo un pievelkošo faktoru” modeli; aicina atbildīgās iestādes, piedāvājot risinājumus, ņemt vērā tādus faktorus kā darba vide, profesionālie stereotipi, konkurence, ar mobilitāti saistītās prasības un ģimenes aprūpes pienākumi;

5.  atzīmē, ka vispārpieņemtā pieeja izcilības un sasniegumu novērtēšanai, kad, cita starpā, svarīgs ir publikāciju skaits, ne vienmēr ir neitrāla attiecībā pret dzimumiem, tieši pretēji — tā ir ierobežojoša un tajā netiek ņemti vērā nedz pieejamie resursi, piemēram, līdzekļi, platība, aprīkojums un personāls, nedz visiem pētniekiem būtiskās īpašības, piemēram, organizācijas prasmes un spējas vadīt pētniecības grupu vai apmācīt šādas grupas jaunos dalībniekus;

6.  aicina Komisiju un dalībvalstis, definējot jēdzienus „izcilība” un „labs pētnieks”, ņemt vērā atšķirības starp vīriešu un sieviešu karjeru zinātnes jomā; uzsver, ka sievietes pētnieces, piedāvājot citādu redzējumu un izvēloties savādāku pētniecības tematiku, arī sniedz ieguldījumu zinātniskajā pasaulē;

7.  pauž nožēlu par to, ka zinātniskās darbības pārtraukumi, kurus sievietes izmanto ģimenes apstākļu dēļ, negatīvi ietekmē viņu karjeras iespējas, jo vairums vīriešu dzimuma kolēģu šādus pārtraukumus neizmanto, kas ļauj viņiem ieņemt līdzvērtīgu amatu agrākā vecumā un gūt priekšrocības turpmākajā karjeras attīstībā; tāpēc aicina, novērtējot izcilību, līdztekus tādam kritērijam kā vecums ņemt vērā arī ģimenes stāvokli, tostarp apgādājamo skaitu; aicina arī visas Eiropas pētniecības organizācijas un augstskolas izveidot stipendijas doktorantūras studijām, ievērojot valsts noteikumus saistībā ar bērna kopšanas atvaļinājumu;

8.  norāda, ka vecuma ierobežojums, ko piemēro stipendiju piešķiršanas procedūrās, nostāda neizdevīgā situācijā jaunus cilvēkus, lielākoties sievietes, kuru aprūpē ir apgādājamās personas; tādēļ aicina Komisiju un dalībvalstis šādu apstākļu gadījumā nodrošināt, ka pastāv tiesību akti šās nepilnības novēršanai, piemēram, iespēja palielināt pieteikšanās vecuma ierobežojumu par tik gadiem, cik pavadīti, aprūpējot apgādājamu personu;

9.  atzīmē, ka mobilitāte ir nozīmīgs veids, kā attīstīt un nodrošināt karjeras izaugsmi pētniecības jomā, un norāda, ka šādu izaugsmi var būt grūti apvienot ar ģimenes dzīvi un ka šī iemesla dēļ ir jāpieņem piemēroti politiski pasākumi, kas to padarītu vieglāk īstenojamu;

10. uzsver infrastruktūras nozīmi, lai veicinātu ilgtspējīgu darba un ģimenes dzīves līdzsvaru, kā arī to, cik liela nozīme ir zinātnisko karjeru drošības palielināšanai;

11. aicina Komisiju un dalībvalstis uzlabot situāciju, integrējot ģimenes aspektu, proti, paredzot elastīga darba laika iespējas, uzlabojot bērnu aprūpes iestādes un nodrošinot sociālās aizsardzības pārrobežu pieejamību; aicina saistībā ar bērna kopšanas atvaļinājumu radīt tādus nosacījumus , kuri sniegtu sievietēm un vīriešiem patiesu izvēles brīvību; uzsver, ka par ģimenes dzīves saskaņošanu ar darbu ir atbildīgi gan vīrieši, gan sievietes;

12. atzīmē, ka, tā kā pašreizējās darbā pieņemšanas procedūrās saglabājas ierastā tendence, proti, priekšroka tiek dota vīriešiem pētniekiem, atklātākas un pārredzamākas darbā pieņemšanas procedūras palielinātu iespēju, ka īpašības, kas vairāk piemīt sievietēm pētniecēm, tiktu vienādā mērā atzītas un novērtētas;

13. aicina dalībvalstis analizēt, kādi iemesli liedz sievietēm ieņemt vadošus amatus augstskolās un izglītības administrācijā, jo šis apstāklis Eiropas Savienībā būtiski mazina sieviešu ietekmi lēmumu pieņemšanas procesos pētniecības jomā, un piedāvāt piemērotus risinājumus;

14. mudina augstskolas, zinātniskās pētniecības institūtus un privātuzņēmumus savās struktūrās pieņemt un īstenot līdztiesības stratēģijas un lēmumu pieņemšanas procesos izvērtēt attiecīgo pasākumu ietekmi no dzimumu līdztiesības viedokļa;

15. aicina Komisiju īstenot pasākumus, lai zinātniskajās aprindās un par politikas izstrādi atbildīgajās iestādēs palielinātu informētību par iespēju vienlīdzību zinātnē un pētniecībā;

16. aicina Komisiju un dalībvalstis ieviest pārredzamākas darbā pieņemšanas procedūras un paredzēt prasību par dzimumu līdzsvara garantēšanu novērtēšanas grupās, atlases komitejās un visās citās komitejās, kā arī ievēlētās grupās un komitejās, izvirzot nesaistošu mērķi, ka šo grupu un komiteju sastāvā gan sieviešu, gan vīriešu īpatsvaram jābūt vismaz 40 %;

17. aicina Komisiju nodrošināt, ka 7. pamatprogrammā uzmanība tiek veltīta jautājumam par sieviešu līdzdalību zinātniskās pētniecības programmās, piedāvājot apmācību personām, kas ieņem lēmumu pieņemšanas līmeņa amatus, konsultatīvo padomju un novērtēšanas grupu locekļiem, kā arī personām, kas sagatavo konkursu uzaicinājumus un konkursus un risina sarunas par līgumiem, lai ar šādas apmācības palīdzību vairotu informētību par dzimumu līdztiesības jautājumiem;

18. aicina Komisiju nodrošināt, lai piedāvājumos, kas iesniegti saistībā ar 7. pamatprogrammu, tiktu pozitīvi novērtēts vīriešu un sieviešu līdzsvars; mudina dalībvalstis paredzēt šādus nosacījumus arī valstu un reģionālajās programmās;

19. uzskata, ka dzimumu līdztiesības rīcības plānu izstrāde 7. pamatprogrammas pieteikumu iesniegšanas un novērtēšanas stadijā ir nozīmīgs elements vispārējā stratēģijā dzimumu vienlīdzības nodrošināšanai un Eiropas Savienības dzimumu līdztiesības politikā; tāpēc uzskata, ka šos rīcības plānus arī turpmāk vajadzētu uzskatīt par priekšnoteikumu, lai saņemtu Eiropas līdzekļus pētniecības finansēšanai;

20. aicina Komisiju regulāri ziņot Parlamentam par to, kā progresē sieviešu pārstāvība novērtēšanas grupās un atlases komisijās, kuru darbība saistīta ar 7. pamatprogrammu; aicina Komisiju iekļaut dzimuma aspektu starpposma novērtējumos un progresa ziņojumos saistībā ar 7. pamatprogrammu un veikt termiņa vidusposma novērtējumu saistībā ar dzimumu vienlīdzības nodrošināšanas instrumentiem 7. pamatprogrammā;

21. pauž stingru pārliecību, ka nepieciešams ieviest īpašus personāla atlases, apmācību un sabiedrisko attiecību pasākumus, lai rosinātu plašāku sieviešu iesaistīšanos tādās jomās kā tehnoloģijas, fizika, inženierzinātnes un datorzinātnes, kā arī citās jomās, kurās diemžēl joprojām vērojams vīriešu pārsvars;

22. aicina Komisiju un dalībvalstis īstenot praktiskus pasākumus sieviešu pētnieču atbalstam un turpināt attīstīt atbalsta un mentoringa shēmas, kā arī veicinošu politiku ar skaidri noteiktiem mērķiem; atzīmē, ka atbalsta struktūru izveide profesionālajai orientācijai un padomu sniegšana inter alia sievietēm zinātniecēm ļautu panākt īpaši pozitīvus rezultātus; tomēr arī atzīmē, ka, lai zinātnes jomā panāktu dzimumu līdzsvaru, ir ļoti nepieciešami tādi pasākumi kā saistoša mērķa noteikšana attiecībā uz sieviešu pētnieču un sieviešu profesoru skaitu;

23. aicina Komisiju un dalībvalstis īstenot efektīvus politikas pasākumus, lai likvidētu darba samaksas atšķirības starp dzimumiem; atzīmē, ka zinātnes jomā vienlīdzīga atalgojuma princips ir jāattiecina arī uz dažādām stipendijām;

24. aicina Komisiju un dalībvalstis izveidot sievietēm paredzētus pētniecības fondus, lai cīnītos pret to, ka sievietes pētnieces nav pietiekami finansētas;

25. uzsver, cik nozīmīgi ir rosināt meitenes uzsākt karjeru zinātnes jomā, un iesaka Komisijai un dalībvalstīm to darīt, popularizējot sievietes pētnieces, kuras var būt par paraugu, kā arī īstenojot citus pasākumus šā mērķa panākšanai;

26. mudina dalībvalstis veicināt izpratnes veidošanas pasākumus, lai informētu meitenes un rosinātu viņas augstskolā izvēlēties dabaszinātņu un tehnoloģiju studijas un iegūt atbilstošu kvalifikāciju; aicina dalībvalstis uzlabot zināšanu apmaiņas procesu, jo izglītības izvēles modeļi dalībvalstu starpā ļoti atšķiras;

27. vērš uzmanību uz to, ka universitātēs ir nepieciešamas īpašas programmas, lai vairotu meiteņu un sieviešu ieinteresētību uzsākt karjeru zinātnes jomā;

28. aicina Komisiju un dalībvalstis izstrādāt treniņa un atbalsta programmas jaunām sievietēm pētniecēm, lai viņas mudinātu piedalīties pētniecības programmās un pieteikties finansējuma saņemšanai, tādā veidā viņām palīdzot palikt akadēmiskajās aprindās un turpināt darbību pētniecības jomā;

29. atzinīgi vērtē Eiropas Zinātnieču platformas īstenotos pasākumus, lai veicinātu sieviešu līdzdalību pētniecībā un palielinātu sieviešu īpatsvaru lēmumu pieņemšanas līmeņa amatos;

30. aicina Komisiju un dalībvalstis vēl vairāk stiprināt sadarbības tīklu izveidi starp zinātniecēm dalībvalstu, reģionālā un ES līmenī, jo izrādās, ka šādi tīkli ir nozīmīgs instruments sieviešu nozīmes palielināšanai, vairāk sieviešu piesaistot karjerai zinātnes jomā, un rosinot sievietes zinātnieces piedalīties politiskās debatēs un veicināt savu profesionālo izaugsmi;

31. uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei, Komisijai, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai, kā arī dalībvalstu valdībām un parlamentiem.

• [1]     OV C 201, 16.7.1999., 1. lpp.
• [2]     OV C 199, 14.7.2001., 1. lpp.
• [3]     OV C 317, 30.12.2003., 6. lpp.
• [4]     OV L 412, 30.12.2006., 1. lpp.
• [5]     OV L 269, 5.10.2002., 15. lpp.
• [6]     OV C 309, 27.10.2000., 57. lpp.
• [7]      OV C 102 E, 6.7.2006., 492. lpp.
• [8]     OV C 301 E, 13.12.2007., 56. lpp.
• [9]     Pieņemtie teksti, P6_TA(2007)0265.
• [10]    Pieņemtie teksti, P6_TA(2007)0423.

PASKAIDROJUMS

Ziņojumā ir mēģināts noteikt sociālos, kultūras un cita veida šķēršļus, kuru dēļ sieviešu pārstāvība zinātnē ir nepietiekama. Tajā tiek īsumā iepazīstināts ar pašreizējo situāciju, bet galvenais uzsvars ziņojumā ir norāde uz iespējamiem risinājumiem un paraugpraksēm situācijas atrisināšanai. Ziņojumu sagatavoja, ņemot vērā pašreizējo situāciju Eiropā, kad sievietes ir ārkārtīgi nepietiekami pārstāvētas zinātnes jomā.

Statistika liecina, ka vairāk sieviešu nekā vīriešu pievēršas augstākās izglītības ieguvei, tomēr vēl joprojām ievērojami vairāk vīriešu izvēlas pētniecības karjeru. Milzīgais tādu sieviešu skaita pieaugums, kuras iegūst augstāko izglītību, nav nedz radījis atbilstīgas izmaiņas sieviešu skaitā attiecībā pret vīriešu skaitu noteiktās studiju jomās vai profesijās (t.i., izmaiņas horizontālajā dzimumu segregācijā), nedz novērsis darba samaksas atšķirības starp dzimumiem.

Kāpēc mums būtu jāuztraucas par dzimumu segregāciju zinātnē? Ir divi galvenie iemesli. Pirmkārt, dažām zinātnes jomām ir augstāks statuss nekā citām. Sieviešu nepietiekama pārstāvība augstākā statusa jomās (piemēram, fizikā) nozīmē, ka kopumā sievietēm zinātniecēm ir zemāks statuss nekā vīriešiem zinātniekiem. Otrkārt, var pietrūkt zinātniskā personāla jomās ar specifiskām prasībām. Pieņemot, ka spējas veikt ļoti darbietilpīgu zinātnisko darbu nav saistītas ar dzimumu, šajās jomās pieejamā darbaspēka būtu daudz vairāk, ja sievietes pilnībā iesaistītos zinātnē.

Sievietes pētnieces joprojām ir mazākumā valsts pārvaldes un augstākās izglītības nozarēs, kurās ES vidēji strādā 35 % sieviešu. Tomēr visās valstīs šajās nozarēs ir augstāks sieviešu pētnieču īpatsvars nekā uzņēmējdarbības nozarē, kurā saskaņā ar jaunāko informāciju ES vidēji strādā 18 % sieviešu, tomēr valstu starpā šī attiecība krasi atšķiras. Valstis, kurās privātā sektora pētniecībā strādā vismazākais skaits sieviešu, ir Vācija (11,8 %), Austrija (10,4 %) un Nīderlande (8,7 %), turpretim Latvijā, Bulgārijā un Rumānijā šis rādītājs pārsniedz 40 %. Situācija uzlabojas ļoti lēni. Sieviešu pētnieču skaita pieauguma rādītājs ir augstāks par vīriešu rādītāju tikai mazāk nekā pusē valstu, un dažās valstīs sieviešu pētnieču īpatsvars ir samazinājies.

Pētnieku sadalījums pa galvenajām zinātnes jomām atšķiras vīriešu un sieviešu starpā. Augstākās izglītības nozarē 54 % vīriešu pētnieku strādā dabaszinātnēs un inženierzinātnēs salīdzinājumā ar 37 % sieviešu pētnieču. Šis pētnieku sadalījums pa dažādām zinātnes jomām, protams, atspoguļo izglītības izvēli, ko vīrieši un sievietes izdarījuši, uzsākot studijas. Pēdējos gados ir sagatavoti dažādi pētījumi, kuros salīdzinātas valstis un laika periodi, ņemot vērā horizontālo dzimumu segregāciju augstākajā izglītībā. Tajos norādīts, ka pēdējos divdesmit gados vairumā valstu ir pieaudzis inženierzinātnēs nodarbināto sieviešu skaits. Tomēr šis pieaugums ir diezgan mazs un bieži — zemāks nekā alternatīvās profesijās un pētniecības jomās. Citiem vārdiem sakot, sieviešu skaita pieaugums ir novērojams pārsvarā tajās pētniecības jomās, kurās jau ir augsts sieviešu īpatsvars.

Virkne atsevišķu faktoru, kas nosaka individuālas izvēles, ir saistīti ar dzimumu stereotipiem. Dzimumu stereotipi ir vienkārši, bet bieži vien dziļi iesakņojušies uzskati par vīriešu un sieviešu īpašībām. Tie veicina īpašu dzimumu lomu un profesionālās dzimumu segregācijas saglabāšanos. Dažās pieejās tiek pieņemts, ka dzimumu stereotipi veidojas socializācijas procesā, turpretim citās tiek uzsvērts, ka dzimumu lomu rašanās un atjaunošanās notiek visas dzīves laikā. Tipiskas vīrieša īpašības — saskaņā ar dzimumu stereotipiem — cita starpā ir interese par tehniskiem jautājumiem, analītiskas spējas, amatniecības prasmes, koncentrēšanās uz karjeru un profesionālas ambīcijas, spēja sevi aizstāvēt, dominēšana, savtīgums un vēlme „atstāt labu iespaidu uz vadību”. Turpretī tipiski stereotipi par sieviešu īpašībām ir uzskati, ka sievietēm patīk bērni, viņas interesē ģimene, vērtību līdzsvars, ka viņas ir iejūtīgas, emocionālas un altruistiskas. Acīmredzot inženierzinātnes drīzāk tiek saistītas ar vīriešu nevis ar sieviešu stereotipiem — tādējādi inženierzinātņu profesijas parasti tiek uzskatītas par vīrišķīgām, un tās pārsvarā nav sieviešu pirmā izvēle.

Dzimumu stereotipi ir svarīgi ne tikai gadījumos, kad vīrieši un sievietes izdara izvēli attiecībā uz izglītības jomu, bet tie var arī ietekmēt lēmumu pieņemšanu saistībā ar darba pienākumu uzticēšanu vai pētniecības finansēšanu. Ja darbā pieņemšanas kritērijos dominē ar vīriešu dzimumu saistīti stereotipi, priekšroka tiek dota vīriešu pieņemšanai darbā, turpretim, ja darbā pieņemšanas kritērijos dominē ar sieviešu dzimumu saistīti stereotipi, priekšroka tiek dota sieviešu pieņemšanai darbā.

Ģimenes stāvoklim, kā arī iekļaušanas un izstumšanas mehānismiem vienaudžu grupās arī ir svarīga loma cilvēku savstarpējās attiecībās. Ja meitene bērnībā spēlējas ar datoriem un tehniskām rotaļlietām, draudzenes viņu varētu uzskatīt par atkritēju. Šajā situācijā ģimenes atbalsts un iedrošinājums izrādās svarīgs sociālais stimuls. Piemēram, studentēm, kas apgūst inženierzinātnes un citas dabaszinātnes, bieži vismaz viens no vecākiem strādā vienā no šīm jomām. Tas arī norāda uz to, ka ir svarīgi, lai profesijā vai studiju jomā, kas koncentrēta uz vīriešiem, būtu pārstāvētas sievietes, kuras var būt par paraugu.

Neskatoties uz to, ka augstākā izglītība sievietēm ir arvien pieejamāka un inženierzinātņu un citu tehnisko zinātņu jomu absolventu starpā ir arvien lielāks sieviešu īpatsvars, vairumā valstu horizontālā dzimumu segregācija ir mazinājusies pārsteidzoši nedaudz. „Stikla griestu” vai „lipīgās grīdas” pastāvēšana attiecībā uz sievietēm, kas cenšas iegūt augsta līmeņa amatus, ir izsmeļoši dokumentēta un skar visas profesionālās jomas, pat tās, kurās dominē sievietes. Salīdzinājumā ar citām jomām sieviešu trūkums vadošos amatos vairāk izpaužas profesijās, kas saistītas ar dabaszinātnēm un tehnoloģiju. Augstākā līmeņa akadēmiskajos amatos sievietes ieņem 15 % (2003. gadā) no štata profesoru amatiem un līdzvērtīgiem amatiem, un tas ir par diviem procentiem vairāk nekā 1999. gadā. Dati par sieviešu īpatsvaru zinātniskajās padomēs krasi atšķiras valstu starpā. Ziemeļvalstīs šis rādītājs ir gandrīz 50 %, bet vairumā valstu paritāte nav sasniegta, un dažās jaunajās dalībvalstīs rādītājs ir zem 10 %.

Starptautiskajās debatēs par dzimumu atšķirībām un hierarhiju pētniecības iestādēs bieži tiek norādīts uz „cauruļvada” principu ceļā no doktorantūras studenta līdz profesoram. Vairums pētnieku sāk savu karjeru kā doktorantūras studenti, turpina kā pēcdoktorantūras zinātniskie darbinieki, pētnieki vai profesoru asistenti un pēc tam tiek paaugstināti par asociētajiem profesoriem, no kuriem daži kļūst par štata profesoriem, kā parādīts 3.1. tabulā. Ja sieviešu īpatsvars dažādos līmeņos atšķiras, tiek pieņemts, ka cauruļvadā ir „sūce”, t.i., sievietes pētnieces pamet „cauruļvadu”, jo viņas netiek paaugstinātas.

Zinātniekiem virzoties pa profesionālās karjeras kāpnēm, pieaug iespēja, ka viņus varētu iecelt augstākā līmeņa amatos. Jo ilgāks laiks pagājis, jo lielāka iespēja tapt paaugstinātam. Tomēr šķiet, ka sievietes tiek paaugstinātas ne tik strauji kā vīrieši — no statistikas viedokļa dzimumu savstarpējās atšķirības ir ievērojamas.

Sieviešu vēlāka iesaistīšanās zinātnes jomā pati par sevi nav izskaidrojums sieviešu zemajai līdzdalībai Zinātniskās pētniecības augstākās padomes augstākajos līmeņos, jo pie vienāda zinātniskās karjeras ilguma sieviešu paaugstināšana amatā ir lēnāka nekā vīriešu gadījumā. Dati liecina, ka atšķirības produktivitātē var palīdzēt izskaidrot sieviešu lēnāku paaugstināšanu amatā atsevišķās jomās (materiālu zinātnē, bioloģijā/biomedicīnā, fizikā), bet tas neattiecas uz citām jomām. Atšķirīgas personīgās īpašības, sociālie faktori un piekļuve resursiem ir minēti kā argumenti, lai izskaidrotu atšķirības produktivitātē un dzimumu nevienlīdzību zinātnē.

Dzimumu segregācijas organizatoriskie un institucionālie faktori cita starpā ir nevienlīdzības mehānismi, kas darbojas tādās iestādēs kā uzņēmumi, pētniecības institūti vai pētniecības finansēšanas iestādes. Svarīgi institucionāli mehānismi, kas ietekmē dzimumu segregāciju, ir darbā pieņemšanas procedūras, paaugstināšanas amatā prakse, lēmumu pieņemšanas un novērtēšanas procesi, kā arī no dzimumu viedokļa diferencētas darbavietas kultūras pastāvēšana.

Pieņemšana darbā un nolīgšana joprojām ir maz pētīti procesi, kas galvenokārt saistīts ar to, ka ir grūti piekļūt attiecīgajiem iestāžu datiem. Dzimumu segregācija darbinieku meklēšanas un darbā pieņemšanas procesos izpaužas vairākos secīgos posmos: veids, kādā potenciālie kandidāti tiek informēti par amatu un ka tiek piesaistīta viņu uzmanība, pēc tam intervija, darba piedāvājuma saņemšana un saņemtā piedāvājuma kvalitāte, t.i., piedāvātā sākotnējā alga un piemaksas. Katru no šiem posmiem var ietekmēt atšķirīga attieksme pret vīriešiem un sievietēm, un nolīgšanas lēmumus var ietekmēt dzimumu stereotipi vai arī tas, ka priekšroka tiek dota tā paša dzimuma pārstāvjiem. Piekoptā paaugstināšanas amatā un novērtēšanas prakse, kas rada dzimumu segregāciju, ir vēl mazāk dokumentēta nekā darbā pieņemšanas prakse. Attiecībā uz veiksmīgas finansējuma iegūšanas rādītājiem nav statistiski būtiskas atšķirības, tomēr vīrieši parasti saņem nedaudz lielāku finansējumu nekā sievietes, un dažās valstīs atsevišķās jomās veidojas ievērojamas atšķirības. Taču daudz ierobežojošāks faktors ir mazais sieviešu iesniegto pieteikumu skaits, piemēram, inženierzinātņu jomā. Visbeidzot, no dzimumu viedokļa diferencētas darbavietas kultūras piemērs ir šis izteikums: „Būt inženierim nozīmē izskatīties kā inženierim, runāt kā inženierim un izturēties kā inženierim. Vairumā darbavietu tas nozīmē izskatīties, runāt un izturēties kā vīrietim.”[1] Un tas joprojām tā ir.

Tāpēc ir vajadzīgi vairāki ieteikumi, lai veicinātu sieviešu iesaistīšanos zinātnes un tehnoloģiju jomā visā karjeras laikā, piemēram:

– pastiprināt pasākumus, lai veicinātu sieviešu zinātnisko karjeru;

– nodrošināt dzimumu līdztiesības integrētās pieejas īstenošanu ES un valstu programmās;

– attīstīt zinātniskās karjeras iespējas sievietēm pētniecēm un vīriešiem pētniekiem visās akadēmiskajās un neakadēmiskajās pētniecības jomās;

– ieviest starpdisciplināru cilvēkresursu attīstības programmu pētniecības centru vajadzībām;

– nodrošināt progresīvas programmas vadošajiem zinātniskajiem amatiem, piemēram, tādās jomās kā starpdisciplinārā un starpkultūru komunikācija, zināšanas dzimumu jautājumos, vadības iemaņas zinātnē un apmācībā/uzraudzībā, mentoringa prasmes utt.

• [1]  Robinson, J.G. un J.S. McIlwee (1991): „Vīrieši, sievietes un inženierzinātņu kultūra”,
  The Sociological Quarterly, 32. sējums, 406. lpp.

Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komitejaS ATZINUMS (9.4.2008)

Sieviešu tiesību un dzimumu līdztiesības komitejai

par sievietēm un zinātni
(2007/2206(INI))

Atzinumu sagatavoja: Den Dover

IEROSINĀJUMI

Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komiteja aicina par jautājumu atbildīgo Sieviešu tiesību un dzimumu līdztiesības komiteju savā rezolūcijas priekšlikumā iekļaut šādus ierosinājumus:

1.   atzinīgi vērtē līdz šim īstenotos politikas pasākumus — piemēram, tiešā atbalsta pasākumus, priekšrocību politiku personāla atlasē un finansēšanas sistēmas sieviešu veikto pētījumu atbalstam, — kuru mērķis ir līdzsvarot sieviešu un vīriešu līdzdalību dažādās zinātnes jomās un nozarēs;

2.   norāda — lai nodrošinātu atbilstību Lisabonas stratēģijai, Eiropas Savienībā vajadzīgi vēl 700 000 pētnieki, tādēļ aicina Komisiju un dalībvalstis saskaņā ar „Ceļvedi vīriešu un sieviešu līdztiesībā (2006–2010)” veikt īpašus pasākumus, lai līdz 2010. gadam panāktu, ka vīriešu un sieviešu īpatsvars zinātnē un ar tehnoloģijām saistītajās jomās vairs nav tik atšķirīgs;

3.   tomēr uzskata, ka nepieciešams veltīt vairāk pūļu plašākai sieviešu iesaistīšanai vadošos amatos (piemēram, zinātņu padomēs un vērtēšanas komisijās) un visās ar zinātni saistītajās jomās, tostarp pētniecībā, personāla atlasē, kvalifikācijas paaugstināšanā, izglītībā, informācijas tehnoloģijās, inženierzinātnēs, komercdarbībā, komunikācijā, sabiedriskajās attiecībās, reklāmā un korporatīvajās attiecībās, paredzot sievietēm novatoriskus elastīgas nodarbinātības veidus, kas ļautu turpināt profesionālo darbību arī sievietēm, kam ir bērni;

4.   uzskata, ka veicama plašāka darbība, lai pārvarētu sieviešu nepietiekamo pārstāvību zinātniski akadēmiskajās aprindās; tādēļ iesaka paredzēt tiešā atbalsta pasākumus un stipendijas, lai rosinātu sievietes strādāt vadošos amatos, kā arī finansiālu atbalstu treniņa un pieredzes pārņemšanas jeb mentoringa programmām, lai palīdzētu jaunām sievietēm turpināt zinātnisko un akadēmisko darbību, veikt pētniecību un iesaistīties finansējuma pieteikumu izstrādē un projektos un vienlaikus nodrošinātu gan šīm sievietēm, gan viņu ģimenēm mobilitāti un elastīgumu;

5.   uzskata, ka sieviešu zinātniskie tīkli ir būtisks instruments, lai zinātnes un tehnoloģiju jomai piesaistītu vairāk sieviešu un ieceltu viņas atbildīgos amatos; šajā sakarībā aicina Komisiju un dalībvalstis veidot šādus tīklus Eiropas, valstu un reģionālā līmenī un atbalstīt jau pastāvošos tīklus, piemēram, Eiropas Zinātnieču platformu (European Platform of Women Scientists);

6.   uzskata — lai mazinātu šķēršļus, ar kuriem zinātnes jomā strādājošās sievietes saskaras, tiecoties ieņemt vadošus amatus, ir nepieciešams veikt konkrētus pasākumus, lai veicinātu labāku izpratni par jēdzieniem „laba pētniecība”, „izcilība” un „novatorisms”, īpaši pievēršoties kritērijiem, ko izmanto jēdziena „labs pētnieks” definēšanai, ievērojot, ka pētnieka publikāciju skaits nevar būt vienīgais kritērijs;

7.   aicina Komisiju un dalībvalstis veikt piemērotus pasākumus, lai nodrošinātu, ka publikācijās par zinātnes un tehnoloģiju vēsturi netiek ignorēts sieviešu veikums, ne vien tādēļ, ka šāda pieeja būtu nepārprotami diskriminējoša, bet arī tādēļ, ka, trūkstot paraugam, no kā mācīties, ir grūti rosināt plašāku sieviešu iesaistīšanos šajās jomās;

8.   aicina Komisiju un dalībvalstis novērst visus finansiālos un administratīvos šķēršļus, ar kuriem saskaras zinātnes jomā strādājošās sievietes, un radīt pievilcīgākas un elastīgākas darba organizācijas formas, lai tādējādi uzlabotu sieviešu iespējas apvienot profesionālo darbību un ģimenes dzīvi un rosinātu viņas veidot karjeru visās ar zinātni saistītajās jomās, šim nolūkam paredzot īpašus, ar zinātniskās pētniecības budžetu nesaistītus atbalsta veidus strādājošām sievietēm, kam ir bērni; turklāt aicina dalībvalstis nodrošināt vecāku atbildības līdzvērtīgu sadali, mudinot vīriešus un sievietes vienādā mērā izmantot bērna kopšanas atvaļinājumu un veicinot elastīgas darba organizācijas formas abu dzimumu pārstāvjiem;

9.   norāda, ka vecuma ierobežojums, ko piemēro stipendiju piešķiršanas procedūrās, nostāda neizdevīgā situācijā jaunus cilvēkus, lielākoties sievietes, kuru aprūpē ir apgādājamās personas; tādēļ aicina Komisiju un dalībvalstis šādu apstākļu gadījumā nodrošināt, lai tiesību aktos būtu paredzēti pasākumi šādu nepilnību novēršanai, piemēram, iespēja palielināt pieteikšanās vecuma ierobežojumu par tik gadiem, cik pavadīti, aprūpējot apgādājamu personu;

10. pauž stingru pārliecību, ka nepieciešams ieviest īpašus personāla atlases, apmācību un sabiedrisko attiecību pasākumus, lai rosinātu plašāku sieviešu iesaistīšanos tādās jomās kā tehnoloģijas, fizika, inženierzinātnes un datorzinātnes, kā arī citās jomās, kurās diemžēl joprojām vērojams vīriešu pārsvars;

11. aicina Komisiju nodrošināt, lai projektos, kas iesniegti saistībā ar 7. Pamatprogrammā pētniecības, tehnoloģiju attīstības un demonstrējumu jomā izsludinātajiem projektu konkursiem, tiktu pozitīvi novērtēts vīriešu un sieviešu līdzsvars projekta zinātniskajā grupā; mudina dalībvalstis paredzēt šādus nosacījumus arī valstu un reģionālajās programmās;

12. atbalsta mērķi ieviest un nodrošināt vienādu attieksmi pret vīriešiem un sievietēm, kam ir līdzvērtīga izglītība, kvalifikācija un nopelni, situācijā, kad runa ir par identiskām zinātniska amata vietām, ievērojot šo principu gan kandidātu atlases, gan darbā pieņemšanas procedūrās, gan arī turpmākajā karjeras gaitā, jo tam ir būtiska nozīme, lai radītu sievietēm iespējas piedalīties tālākizglītības pasākumos un saņemt paaugstinājumu amatā atbilstoši profesionālajiem nopelniem, vienlaikus sekmējot atbildīgos amatos esošo vīriešu un sieviešu īpatsvara izlīdzināšanos; pauž nožēlu, ka, lai gan lielākajā daļā dalībvalstu ir vērojams, ka augstākās izglītības diplomu ieguvušo sieviešu ir vairāk nekā vīriešu un sievietēm caurmērā ir augstāka akadēmiskā kvalifikācija nekā vīriešiem, sieviešu pārstāvība akadēmiskajās un pētniecības iestādēs kopumā ir nepietiekama;

13. uzskata, ka ir ārkārtīgi svarīgi jau agrīnā posmā popularizēt zinātni kā saistošu darbības jomu abu dzimumu pārstāvjiem; mudina ņemt to vērā, plānojot mācību materiālus un izglītojot skolotājus; aicina augstskolas un fakultātes analizēt atlases procedūras uzņemšanai augstskolā, lai, iespējams, atklātu netiešas dzimumu diskriminācijas izpausmes un attiecīgi koriģētu atlases procedūras;

14. aicina Komisiju regulāri ziņot Parlamentam par to, kā progresē sieviešu pārstāvība novērtēšanas grupās un atlases komisijās, kuru darbība saistīta ar 7. Pamatprogrammu pētniecības, tehnoloģiju attīstības un demonstrējumu jomā; aicina Komisiju iekļaut dzimuma aspektu šīs pamatprogrammas starpposma novērtējumos un progresa ziņojumos;

15. aicina dalībvalstis analizēt, kādi iemesli ir zemajam sieviešu īpatsvaram (ES vidējais rādītājs — 15 %) vadošos amatos augstskolās un izglītības administrācijā, jo šis apstāklis būtiski mazina sieviešu ietekmi lēmumu pieņemšanas procesos pētniecības jomā, kaut gan Eiropas Savienībā 43 % no zinātņu doktora grāda ieguvējiem ir sievietes;

16. aicina Komisiju un dalībvalstis nākt klajā ar efektīviem politikas pasākumiem, lai likvidētu darba samaksas atšķirības starp dzimumiem; atzīmē, ka zinātnes jomā vienlīdzīga atalgojuma princips ir jāattiecina arī uz dažādām stipendijām;

17. rosina augstskolas, zinātniskās pētniecības institūtus un privātuzņēmumus savās struktūrās un lēmumu pieņemšanas procesos izmantot līdztiesības stratēģijas.

KOMITEJAS GALĪGAIS BALSOJUMS

Pieņemšanas datums	8.4.2008
Galīgais balsojums	+: –: 0:	48 0 0
Deputāti, kas bija klāt galīgajā balsojumā	Šarūnas Birutis, Jan Březina, Jerzy Buzek, Giles Chichester, Dragoş Florin David, Pilar del Castillo Vera, Den Dover, Nicole Fontaine, Adam Gierek, András Gyürk, Fiona Hall, David Hammerstein, Rebecca Harms, Erna Hennicot-Schoepges, Mary Honeyball, Ján Hudacký, Romana Jordan Cizelj, Anne Laperrouze, Pia Elda Locatelli, Eugenijus Maldeikis, Eluned Morgan, Angelika Niebler, Reino Paasilinna, Atanas Paparizov, Francisca Pleguezuelos Aguilar, Anni Podimata, Miloslav Ransdorf, Vladimír Remek, Herbert Reul, Teresa Riera Madurell, Mechtild Rothe, Paul Rübig, Andres Tarand, Britta Thomsen, Catherine Trautmann, Nikolaos Vakalis, Adina-Ioana Vălean, Alejo Vidal-Quadras
Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsojumā	Etelka Barsi-Pataky, Ivo Belet, Zdzisław Kazimierz Chmielewski, Robert Goebbels, Satu Hassi, Gunnar Hökmark, Pierre Pribetich, Vittorio Prodi, Esko Seppänen, Silvia-Adriana Ţicău

KOMITEJAS GALĪGAIS BALSOJUMS

Pieņemšanas datums	14.4.2008
Galīgais balsojums	+: –: 0:	12 0 8
Deputāti, kas bija klāt galīgajā balsošanā	Emine Bozkurt, Zita Gurmai, Lívia Járóka, Piia-Noora Kauppi, Astrid Lulling, Siiri Oviir, Doris Pack, Zita Pleštinská, Karin Resetarits, Teresa Riera Madurell, Eva-Britt Svensson, Anne Van Lancker, Anna Záborská
Aizstājējs(-a/-i/-as), kas bija klāt galīgajā balsošanā	Gabriela Creţu, Lidia Joanna Geringer de Oedenberg, Donata Gottardi, Anna Hedh, Marusya Ivanova Lyubcheva
Aizstājējs(-a/-i/-as) (178. panta 2. punkts), kas bija klāt galīgajā balsošanā	Manolis Mavrommatis, Miroslav Mikolášik