ZIŅOJUMS par rūpniecības politikas termiņa vidusposma pārskatu – Ieguldījums ES izaugsmes un nodarbinātības stratēģijā

24.4.2008 - (2007/2257(INI))

Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komiteja
Referente: Romana Jordan Cizelj

EIROPAS PARLAMENTA REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS

par rūpniecības politikas termiņa vidusposma pārskatu – Ieguldījums ES izaugsmes un nodarbinātības stratēģijā

(2007/2257(INI))

Eiropas Parlaments,

–   ņemot vērā Komisijas paziņojumu „Rūpniecības politikas termiņa vidusposma pārskats – Ieguldījums ES izaugsmes un nodarbinātības stratēģijā” ((COM(2007)0374) un tam pievienoto Komisijas dienestu darba dokumentu (SEC(2007)0917),

–   ņemot vērā 2007. gada 22. un 23. novembra Konkurences padomes secinājumus,

–   ņemot vērā Komisijas paziņojumu „Mazo un vidējo uzņēmumu (MVU) būtiskā nozīme, lai veicinātu lielāku izaugsmi un vairāk darbavietu – mūsdienīgās MVU politikas pārskats” (COM(2007)0592),

–   ņemot vērā Komisijas paziņojumu „Vadošā tirgus iniciatīva Eiropai” (COM(2007)0860),

–   ņemot vērā 2006. gada 5. jūlija rezolūciju par politikas pamatu ES ražošanas stiprināšanai – ceļā uz integrētāku pieeju rūpniecības politikai[1],

–   ņemot vērā 2006. gada 30. novembra rezolūciju „Laiks paātrināt gaitu – Eiropas mēroga uzņēmējdarbības un izaugsmes bāzes veidošana”[2],

–   ņemot vērā Reglamenta 45. pantu,

–   ņemot vērā Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komitejas ziņojumu un Iekšējā tirgus un patērētāju aizsardzības komitejas atzinumu (A6‑0167/2008),

A. tā kā Komisijas rūpniecības politikas vidusposma pārskatā ir izvērtēts progress, kas panākts, līdz 2005. gadam rūpniecības politikā īstenojot integrēto pieeju, un noteikti pasākumi, kas jāveic turpmākajos gados;

B.  tā kā rūpniecībai ES tiek izmantoti vairāk nekā 80% no privātā sektora pētniecības un attīstības izdevumiem un tās ražotie inovatīvie produkti veido 73% no ES eksporta, tai ir būtiska loma ES pārveidošanā par ekonomiku, kas balstīta uz zināšanām;

C. tā kā salīdzinājumā ar citiem reģioniem, piemēram, ASV vai Āziju, rūpniecība ES vēl joprojām salīdzinoši lēni pielāgojas mainīgajām tirgus realitātēm un jaunu tehnoloģiju attīstībai smagnējo normatīvo aktu dēļ;

D. tā kā tādas tendences kā globalizācija, tehnoloģiju maiņa un ilgtspējīga attīstība piedāvā svarīgas un pagaidām neizmantotas iespējas rūpniecības nozarei ES,

1.  atzinīgi vērtē Komisijas paziņojumu, kurā tiek izvērtēts integrētas rūpniecības politikas īstenošanā panāktais progress, un uzsver, ka rūpniecības nozaru veiksmīga darbība ir īpaši svarīga, lai sasniegtu Lisabonas stratēģijas mērķus;

2.  norāda, ka progress ir panākts gan ar horizontāliem, gan ar attiecīgai nozarei īpašiem pasākumiem, un atzinīgi vērtē jaunās nozaru iniciatīvas pārtikas apstrādē un elektrotehnikā;

3.  pauž nožēlu par vājo saikni starp ES un valstu rūpniecības politiku un atbalsta Komisijas un dalībvalstu iniciatīvas šīs saiknes stiprināšanai;

4.  uzskata, ka ES rūpniecības politikas svarīgākais uzdevums ir nodrošināt atbilstošus apstākļus uzņēmumu attīstībai, investīcijām rūpniecībā, jauninājumiem un darbavietu radīšanai, īpašu vērību pievēršot mazo un vidējo uzņēmumu (MVU) vajadzībām;

5.   uzskata, ka atvērts un konkurētspējīgs pakalpojumu un rūpniecības iekšējais tirgus veicina jauninājumu potenciāla pieaugumu un uzlabo rūpniecības nozaru konkurētspēju; uzskata, ka konkurences politikai ir izšķirīga nozīme, lai patērētāji gūtu labumu no atvērta Eiropas tirgus;

6.   uzsver efektīva publiskā iepirkuma režīma nozīmi Eiropas rūpniecības konkurētspējai; uzskata, ka pirmskomerciāls publisks iepirkums ir nozīmīgs līdzeklis, lai palielinātu Eiropas uzņēmumu novatoriskumu; līdz ar to mudina dalībvalstis pārskatīt savus publiskā iepirkuma politikas virzienus un aicina Komisiju veicināt apmaiņu ar paraugpraksēm šajā jomā;

7.  atzinīgi vērtē Komisijas priekšlikumus nostiprināt Eiropas aizsardzības aprīkojuma tirgu un uzlabot ES aizsardzības nozares konkurētspēju pasaulē;

8.   aicina Komisiju intensīvāk uzraudzīt rūpniecības un patēriņa preču piegādes ķēdi, tostarp nākamā posma tirgus izplatītājus un mazumtirgotājus, lai nodrošinātu konkurences apstākļus visos piegādes ķēdes posmos;

9.  aicina Komisiju palielināt tās centienus, lai samazinātu nevajadzīgos administratīvos slogus, kas apgrūtina piekļuvi iekšējam tirgum, vienkāršotu un uzlabotu normatīvo vidi un samazinātu administratīvo slogu uzņēmumiem, cita starpā, nodrošinot, ka progress tiek panākts 13 prioritārajās jomās, kas noteiktas Komisijas rīcības plānā attiecībā uz administratīvā sloga samazināšanu, kā arī īstenojot paātrināti veicamo pasākumu otro paketi administratīvā sloga likvidēšanai;

10. mudina dalībvalstis panākt progresu, izvirzot un sasniedzot tālejošus valstu mērķus administratīvā sloga samazināšanai, jo sevišķi tādus, kas sekmē MVU izaugsmi un attīstību, piemēram, vienkāršotas atskaitīšanās prasības un izņēmumi;

11. mudina Komisiju izmantot saskaņotu pieeju MVU visās ES politikas jomās, pareizi piemērojot principu „vispirms jādomā par mazākajiem”;

12. spēcīgi atbalsta gaidāmo iniciatīvu saistībā ar Eiropas līmeņa „Mazo uzņēmumu aktu”; uzskata, ka to ir jāizstrādā kā likumdošanas priekšlikumu un tajā jāiekļauj jaunas, konkrētas iniciatīvas, lai, piešķirot atvieglojumus, samazinātu regulējuma slogu MVU, sekmētu šo uzņēmumu piekļuvi iekšējam tirgum un valsts iepirkumu procedūrām un nodrošinātu atbilstošu piekļuvi finansējuma avotiem un pētniecības infrastruktūrai;

13. uzsver Bāzeles II nolīguma[3] nozīmi banku darbības ietekmēšanā un banku vēlmi dot aizdevumus salīdzinoši augsta riska patērētājiem, tostarp MVU; uzskata šo attīstību par noderīgu MVU atbalstam ieguldījumu un uz uzņēmējdarbību vērstas pētniecības veikšanai;

14. atzinīgi vērtē tādas Komisijas izveidotas partnerattiecību grupas kā CARS 21 un Augsta līmeņa grupa tekstilpreču ražošanā; uzskata, ka šīs grupas ir nozīmīgs forums ES rūpniecības politikas stiprināšanai;

15. uzsver, ka ir steidzami jāizveido ES līmeņa riska kapitāla tirgus, likvidējot esošās normatīvās un nodokļu barjeras riska kapitāla investīcijām Eiropas visnovatoriskākajos mazajos uzņēmumos;

16. atgādina par mūsdienīgu standartizācijas sistēmu nozīmi un mudina Komisiju paātrināt jaunu standartu ieviešanu, ievērojot MVU vajadzības un stiprinot MVU pārstāvju līdzdalību;

17. uzskata, ka ES mērķi vides jomā nav jāuztver kā drauds rūpniecībai, bet gan kā iespēja izmantot iniciatora priekšrocības un padarīt ES rūpniecību par pasaules līderi videi draudzīgu un sociāli pieņemamu tehnoloģiju, ražojumu un pakalpojumu jomā; tomēr uzsver, ka, sākot izmantot jaunas tehnoloģijas, ir jāpieņem pasākumi, kuru mērķis ir aizsargāt Eiropas uzņēmumu starptautisko konkurētspēju;

18. uzskata, ka nozaru attīstība ir cieši saistīta ar efektīvu transporta infrastruktūru visā Eiropā, ka pienācīgi funkcionējoša transporta infrastruktūra ļauj attīstīties industriālajām zonām, tostarp tām, kas atrodas ārpus pilsētām, un ka dalībvalstīm ir jābūt iespējai izmantot reģionālās attīstības fondus, lai veidotu industriālos un tehnoloģiju parkus konurbācijām blakus esošajās lauku teritorijās;

19. uzskata, ka Komisijas piedāvātajā rīcības plānā par ilgtspējīgas rūpniecības politiku jāievieš noteikumi pakāpeniskai pārejai uz zemas oglekļa koncentrācijas un enerģijas un resursu ziņā efektīvāku rūpniecību, kas veicinās Eiropadomes 2007. gada 8. un 9. martā formulēto mērķu sasniegšanu enerģētikas un klimata pārmaiņu jomā; uzskata, ka saistībā ar to liela nozīme varētu būt „vadošā tirgus” iniciatīvai un standartizācijas rīcības programmai;

20. it īpaši uzsver vajadzību pēc ilgtspējīgas un saskaņotas attīstības visā ES - gan ģeogrāfiski, gan attiecībā uz projektu mērogu; uzskata, ka patiesi saskaņota pieeja ir vienīgais veids, kā stimulēt rūpniecības attīstību ES, nodrošināt jaunas darbavietu radīšanas iespējas un sekmēt pārticīgu reģionu veidošanos ES; uzskata, ka „uzņēmumu kopu” iniciatīva var spēcīgi motivēt jaunradi un ilgtspējīgu reģionālo attīstību;

21. atzinīgi vērtē būtisko kohēzijas politikas ieguldījumu, nodrošinot konkurenci rūpniecības nozarē, un mudina dalībvalstis turpināt koncentrēt ieguldījumus Eiropas Reģionālās attīstības fondā un Eiropas Sociālajā fondā jomās, kuras veicina cilvēkkapitāla, pētniecības, jauninājumu, uzņēmējdarbības izaugsmi, un palīdzības sniegšanā MVU;

22. norāda, ka ir steidzami jāņem vērā vides tiesību aktu ietekme uz ES energoietilpīgo nozaru starptautisko konkurētspēju, lai izvairītos no oglekļa dioksīda noplūdēm un bezdarba; saistībā ar to mudina Komisiju aktīvi veicināt un atbalstīt globālu nozaru nolīgumu izveidi, kas var samazināt atsevišķu nozaru ietekmi uz vidi visā pasaulē, vienlaikus nodrošinot vienlīdzīgus konkurences apstākļus;

23. atbalsta Komisijas soli plaši un stingri izvērtēt visus tiesību aktu priekšlikumus attiecībā uz to ietekmi, it īpaši izskatot, vai attiecībā uz ilgtspējības principu neviens priekšlikums negatīvi neietekmē iekšējā tirgus darbību vai Eiropas uzņēmumu konkurētspēju;

24. vērš uzmanību uz pašreizējiem sasniegumiem saistībā ar piekļuvi izejvielām; norāda, ka ES pilnībā ir atkarīga no vairāku metālu importa; aicina Komisiju ierosināt integrētu pieeju izejvielu ilgtspējīgas piekļuves nodrošināšanai, uzlabojot efektīvu resursu izmantošanu un atbalstot šādu resursu izpētes tehnoloģiju attīstību; aicina Komisiju un dalībvalstis atbalstīt un paātrināt tādu projektu īstenošanu, kuri saskaņā ar Eiropadomes paziņojumu ir Kopienas interesēs energodrošības un ES enerģijas avotu dažādošanas jomā;

25. atgādina par ievērojamām strukturālām pārmaiņām, kuras radīja darbinieku skaita pieaugums ar ražošanu saistītu pakalpojumu nozarē; tādēļ atbalsta plānoto rūpniecības un pakalpojumu iniciatīvu, kurā tiks analizētas pakalpojumu nozares un to ietekme uz rūpniecisko konkurētspēju; it īpaši vērš Komisijas uzmanību uz rūpniecības pakalpojumu, sevišķi uz zināšanām balstītu uzņēmējdarbības pakalpojumu, kvalitātes, produktivitātes un vērtības uzlabošanu;

26. atzinīgi vērtē Komisijas iniciatīvu par strukturālajām pārmaiņām, kas veicinās dalībvalstu apmaiņu ar labas prakses piemēriem; noteikti mudina Komisiju, pārskatot savu 2005. gada paziņojumu „Pārstrukturēšana un nodarbinātība Paredzēt un atbalstīt pārstrukturēšanu, lai attīstītu nodarbinātību: Eiropas Savienības nozīme” (COM(2005)0120), atbalstīt liela mēroga ES līmeņa partnerību, kā arī dalībvalstu ekspertu apmaiņai ar informāciju un labas prakses piemēriem paredzētu tīklu izveidi;

27. vērš uzmanību uz nepieciešamību arī turpmāk par prioritāti uzskatīt investīcijas izglītībā, apmācībā un pētniecībā, kā arī ņemt vērā atkarību no ražošanas attīstības un ES ražojumu konkurētspējas atkarību no cilvēkresursu kvalitātes un jauno ražojumu inovācijas pasaulē;

28. uzsver, ka inovatīvi izstrādājumi ievērojami stiprina ES konkurētspējas priekšrocības, veidojot 73% no ES eksporta; taču norāda, ka ES vēl joprojām atpaliek no Amerikas Savienotajām Valstīm un Japānas inovāciju jomā, īpaši attiecībā uz uzņēmējdarbību pētniecības un attīstības jomā; tādēļ uzskata, ka ir pilnībā jāizmanto tādas Kopienas finansējuma programmas kā septītā pamatprogramma pētniecības, tehnoloģiju attīstības un demonstrējuma pasākumiem un konkurētspējas un inovācijas pamatprogramma, kā arī Eiropas Inovāciju un tehnoloģiju institūts; saistībā ar to atzinīgi vērtē „vadošā tirgus” iniciatīvu un standartizācijas rīcības programmu kā ieguldījumu tirgus potenciāla atvēršanai inovatīviem produktiem un pakalpojumiem īpašās, sabiedrībai svarīgās jomās; prasa Komisijai paust apņēmību panākt labāku administratīvo praksi un brīdina nedot priekšroku konkrētiem tehnoloģiskiem risinājumiem;

29. uzskata, ka, lai veicinātu jauninājumus visā ES, ir svarīgi atbalstīt ar izgudrojumiem saistītus pasākumus un aizsargāt šajos pasākumos radītos izstrādājumus; tādēļ norāda, ka svarīga ir pārredzama, vienkāršota intelektuālā īpašuma tiesību politika, kas jau tiek īstenota; aicina Padomi rīkoties, lai pēc iespējas ātrāk ieviestu Kopienas patentu, un aicina Komisiju turpināt apkarot viltošanu un turpināt darbu, lai šajā jomā atrastu globālu risinājumu, kas galvenokārt balstīts uz Eiropas modeļiem;

30. uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei un Komisijai.

• [1]  OV C 303 E, 13.12.2006, 646. lpp.
• [2]  OV C 316 E, 22.12.2006, 378. lpp.
• [3]  Kapitāla aprēķināšanas starptautiskā konverģence un kapitāla prasība, pārskatītā sistēma,Bāzeles Banku uzraudzības komiteja, 2004. gada jūnijs.

PASKAIDROJUMS

Lai pilnībā izmantotu ES ekonomisko potenciālu un sasniegtu Lisabonas stratēģijas mērķus, ir svarīgs spēcīgs un labs rūpniecības pamats. Turklāt ES, kur rūpniecība sedz vairāk nekā 80% privātā sektora pētniecības un attīstības izdevumu un ar jauninājumiem nodrošina apmēram 75% ES eksporta, rūpniecībai ir galvenā loma mūsu ekonomikas pārveidošanā par ekonomiku, kas balstīta uz zināšanām.

Kopumā ES rūpniecība attīstās labi un ir dinamiska. Taču tā saskaras ar tādiem nopietniem pārbaudījumiem kā strauja tehnoloģiju maiņa, intensīvs un pieaugošs konkurences spiediens, kā arī vajadzība sniegt ieguldījumu Eiropas mērķiem vides jomā.

Tādēļ 2005. gadā tika ieviesta politikas sistēma ar konkrētiem ieteikumiem nozarēm, lai veicinātu izaugsmi, produktivitāti un konkurētspēju. Ir uzsāktas septiņas galvenās starpnozaru politiku iniciatīvas (Intelektuālā īpašuma tiesību aizsardzības un viltošanas apkarošanas iniciatīva, Augsta līmeņa grupa konkurētspējas, enerģētikas un vides jautājumos, Konkurētspējas un tirgus pieejamības ārējie aspekti, Jauna tiesību aktu vienkāršošanas programma, Kvalifikācijas uzlabošana nozarēs, Apstrādes rūpniecības strukturālo pārmaiņu vadība, Integrēta Eiropas pieeja rūpnieciskajai pētniecībai un jauninājumiem). Turklāt ir izveidotas septiņas katrai attiecīgajai nozarei specifiskas iniciatīvas (Farmaceitisko līdzekļu forums, Dabaszinātņu un biotehnoloģijas stratēģijas vidusposma pārskats, Augsta līmeņa grupa ķīmijas rūpniecības jautājumos un Augsta līmeņa grupa aizsardzības rūpniecības jautājumos, iniciatīva Eiropas kosmosa rūpniecības jomā, darba grupa informācijas un komunikāciju tehnoloģiju (IKT) konkurētspējas jautājumos, Dialogs mašīnbūves politikas jomā).

Šajā paziņojumā ir izvērtēts sasniegtais progress gan ar horizontāliem, gan ar attiecīgajai nozarei īpašiem pasākumiem, kas definēti 2005. gadā. Saskaņā ar šo vidusposma pārskatu politikā nav vajadzīgas būtiskas pārmaiņas. Taču Komisija paredz stiprināt atsevišķus jau notiekošus projektus un uzsākt dažas jaunas iniciatīvas, lai risinātu pēdējā laika problēmas. Paziņojumā ir paredzēti šādi jauni horizontālie pasākumi:

· Puduru iniciatīva

· Vadošā tirgus iniciatīva

· Standartu rīcības programma

· Rīcības plāns ilgtspējīgai rūpniecības politikai

· Rūpniecība un pakalpojumi

Turklāt tiks uzsāktas divas jaunas nozaru iniciatīvas:

· Pārtikas rūpniecība

· Electra (elektrotehnika)

Šo paziņojumu var vērtēt atzinīgi. Svarīgākā rūpniecības politikas loma ES līmenī ir izveidot atbilstošus apstākļus uzņēmumu attīstībai, ieguldījumiem rūpniecībā, jauninājumiem un darbavietu radīšanai. Taču šie apstākļi katrā nozarē var atšķirties. Tādēļ ļoti atzinīgi vērtējamas ir nozaru iniciatīvas, ņemot vērā attiecīgo nozaru īpašo kontekstu un piedāvājot individuālu politiku kopumu, kas atbilstu īpašajām iespējām un problēmām, ar ko tajās saskaras. Šīs nozaru iniciatīvas ir jāstiprina ar horizontālu pieeju, kas novērš šķēršļus, ar ko ES rūpniecībā saskaras, attīstot vērtīgākus un kvalitatīvākus izstrādājumus. Referents vēlas uzsvērt 3 no šiem horizontālajiem jautājumiem:

„Labāks regulējums”:

Apgrūtinoša normatīvā vide un pārlieka birokrātija vēl joprojām ir rūpniecības lielākais šķērslis. Tas lielākoties attiecas uz maziem un vidējiem uzņēmumiem (MVU), jo tie pirmkārt cieš no pārliekas birokrātijas (ir aprēķināts, ka mazs uzņēmums normatīvo pienākumu veikšanai uz vienu darba ņēmēju vidēji iztērē aptuveni 10 reizes vairāk nekā liels uzņēmums). Tādēļ „Labāka regulējuma” programma ir ļoti svarīga Eiropas rūpniecības konkurētspējas palielināšanā. Komisijai ir jāpalielina centieni, lai samazinātu nevajadzīgo (administratīvo) slogu iekšējā tirgus piekļuvei, jāvienkāršo un jāuzlabo normatīvā vide un jāsamazina administratīvais slogs uzņēmumiem (cita starpā nodrošinot, ka progress tiek panākts 13 prioritārajās jomās, kas noteiktas Komisijas rīcības plānā, lai sasniegtu 25% mērķi līdz 2012. gadam, un īstenojot otro paātrināti veicamo pasākumu paketi administratīvā sloga likvidēšanai). Taču „Labāka regulējuma” programmu nevar veikt vienīgi Eiropas līmenī. Lai ES uzņēmumiem nodrošinātu taustāmu ekonomisko labumu, arī dalībvalstīm ir jāpanāk progress, nosakot un sasniedzot savus tālejošos valstu mērķus administratīvā sloga samazināšanā, jo sevišķi tādu, kas veicina MVU izaugsmi un attīstību (cita starpā atvieglotas ziņošanas prasības un izņēmumi).

Mazie un vidējie uzņēmumi:

MVU ir viens no galvenajiem ekonomiskās izaugsmes un konkurētspējas dzinuļiem Eiropā, ņemot vērā to jaunrades potenciālu un dinamismu, kā arī elastību. Tādēļ atbalsts MVU ir ļoti svarīgs. Tos var atbalstīt, nodrošinot piekļuvi finansējuma avotiem (riska kapitālam) un pētniecības infrastruktūrai (puduru politikai). Atbalstu var sniegt arī, saskaņojot pieeju MVU dažādās ES politikās (cita starpā politikas veidošanā atbilstoši pieņemot t. s. „vispirms jādomā par mazākajiem” principu). MVU var būt daudz sarežģītāk piekļūt tirgiem nekā lielajiem uzņēmumiem. Tādēļ tādas iniciatīvas kā standartizācija, intelektuālā īpašuma tiesību aizsardzība un piekļuve viegli pieejamai informācijai tiem ir ļoti svarīga. Ļoti būtiska iniciatīva, lai palīdzētu MVU, ir paredzēta Mazās uzņēmējdarbības aktā. Šajā aktā ir jāiekļauj jaunas, konkrētas iniciatīvas, lai samazinātu regulējuma slogu MVU, lai sekmētu to piekļuvi vienotajam tirgum un valsts iepirkumu procedūrām un lai palīdzētu MVU tikt galā ar globalizācijas problēmām un klimata pārmaiņām, piemēram, nodrošinot to attīstībai un pārveidošanai vajadzīgo finansējumu un cilvēkresursus. Saistībā ar atbalstu MVU izaugsmei - svarīgi ir izvērtēt dažu dalībvalstu jau īstenotos panākumus, piemēram, izveidojot valsts mehānismu, kas paredzēts sadarbībai politiku īstenošanā, uzraudzībā un izvērtēšanā MVU atbalstam. Šai ziņā ļoti atzinīgi var vērtēt Slovēnijas prezidentūras iniciatīvu 2008. gada pavasarī organizēt konferenci, kuras mērķis ir pārveidot valstu labākās prakses paraugus Eiropas līmenī.

Ilgtspējīga attīstība:

ES rūpniecības konkurētspēju rosina pakāpeniska pāreja uz zemas oglekļa koncentrācijas un enerģijas un resursu izmantošanas ziņā efektīvāku ekonomiku. Vides mērķi saistībā ar siltumnīcefekta gāzu samazināšanu un energoefektivitātes palielināšanu nav jāuzskata par draudu rūpniecībai. Pirmais izšķirošais impulss Eiropas rūpniecību varētu padarīt par pasaules vadošo rūpniecību videi draudzīgo un sociāli pieņemamo tehnoloģiju, produktu un pakalpojumu jomā. Šī lieliskā iespēja ir jāizmanto gan ES rūpniecības uzņēmumiem, gan arī politikas veidotājiem. Tādēļ paredzētajā Rīcības plānā ilgtspējīgai rūpniecības politikai ir jāievieš sistēma ekoloģisko jauninājumu un jaunu tirgu attīstības paātrināšanai (kas zināmā mērā jau ir paredzēts Vadošā tirgus iniciatīvā). Īstermiņā ir jāņem vērā ietekme uz ES energoietilpīgo nozaru starptautisko konkurētspēju, lai ES „neeksportētu piesārņojumu un neimportētu bezdarbu”. To var panākt, veicinot globālus nozaru nolīgumus, lai samazinātu atsevišķu nozaru ietekmi uz vidi visā pasaulē un tajā pašā laikā nodrošinātu vienlīdzīgus konkurences apstākļus. Turklāt ilgtspējīgā attīstībā ir jāņem vērā saskaņota attīstība visā ES, kas nozīmē, ka ir jāatbalsta ne tikai lielie, bet arī mazie ražošanas uzņēmumi un projekti.

Visbeidzot svarīga ir saikne ar Lisabonas stratēģiju. Rūpniecības politika ir svarīga valstu kompetences daļa un tai arī turpmāk tādai jābūt. Taču, lai politika būtu efektīva, šī saikne ir jāstiprina starp rūpniecības politikas pasākumiem valstu un Eiropas līmenī. Tādēļ lielāks uzsvars ir jāliek uz rūpniecības politiku, MVU un uzņēmējdarbību nākamajā Lisabonas ciklā 2008.-2010. gadam.

IekšējāS tirgus un patērētāju aizsardzības komitejaS ATZINUMS (8.4.2008)

Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komitejai

par rūpniecības politikas termiņa vidusposma pārskatu: ieguldījums ES izaugsmes un nodarbinātības stratēģijā
(2007/2257(INI))

Atzinumu sagatavoja: Jacques Toubon

IEROSINĀJUMI

Iekšējā tirgus un patērētāju aizsardzības komiteja aicina par jautājumu atbildīgo Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komiteju savā rezolūcijas priekšlikumā iekļaut šādus ierosinājumus:

1.  atzinīgi vērtē Komisijas paziņojumu Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai par rūpniecības politikas termiņa vidusposma pārskatu (COM(2007)374) un uzsver, ka rūpniecības nozaru veiksmīga darbība ir īpaši svarīga, lai sasniegtu Lisabonas stratēģijas mērķus;

2.   atzīst, ka šo nozari nākotnē sagaida problēmas globalizācijas, tehnoloģiskās attīstības un vides iemeslu dēļ;

3.   uzskata, ka atvērts un konkurētspējīgs pakalpojumu un rūpniecības iekšējais tirgus veicina jauninājumu potenciāla pieaugumu un uzlabo rūpniecības nozaru konkurētspēju; uzskata, ka konkurences politikai ir izšķirīga nozīme, lai patērētāji gūtu labumu no atvērta Eiropas tirgus;

4.   pauž nožēlu par vājo saikni starp ES un valstu rūpniecības politiku un aicina Komisiju un dalībvalstis strādāt, lai padziļinātu šo saikni;

5.   uzsver efektīva publiskā iepirkuma režīma nozīmi Eiropas rūpniecības konkurētspējai; uzskata, ka pirmskomerciāls publisks iepirkums ir nozīmīgs līdzeklis, lai palielinātu Eiropas uzņēmumu novatoriskumu; līdz ar to mudina dalībvalstis pārskatīt savus publiskā iepirkuma politikas virzienus un aicina Komisiju veicināt apmaiņu ar paraugpraksēm šajā jomā;

6.   atzinīgi vērtē Komisijas vadošo tirgus iniciatīvu un atbalsta tās mērķi uzlabot apstākļus, lai varētu izveidoties inovatīvu produktu un pakalpojumu tirgus īpašās nozarēs, kuras ir ļoti nozīmīgas sabiedrībai; prasa Komisijai paust apņēmību panākt labāku administratīvo praksi un brīdina nesniegt priekšroku konkrētiem tehnoloģiskiem risinājumiem;

7.  atzinīgi vērtē Komisijas priekšlikumus nostiprināt Eiropas aizsardzības aprīkojuma tirgu un uzlabot ES aizsardzības nozares konkurētspēju pasaulē;

8.   atgādina iniciatīvas nozīmi, lai izveidotu Eiropas līmeņa Mazās uzņēmējdarbības aktu, it īpaši kā iespēju ar atbrīvojumiem mazināt reglamentējošo slogu, ar ko saskaras MVU; aicina Komisiju sistemātiski ņemt vērā MVU saistībā ar visām tās iniciatīvām lauksaimniecības nozarē, jo tiem ir izšķirīga nozīme attīstības un nodarbinātības jomā;

9.   uzsver, ka ir būtiski ar konkurences politiku un atvērtiem tirgiem saglabāt Eiropas rūpniecības ietekmi, un vēlas, lai tiktu ņemta Eiropas Savienības tiesiskā regulējuma un piemērojamo starptautisko noteikumu un normu pielāgošana pārmaiņām ar mērķi veicināt godīgas konkurences apstākļus starptautiskā mērogā;

10. atzinīgi vērtē tādas Komisijas izveidotas partnerattiecību grupas kā CARS 21 un Augsta līmeņa grupa tekstilpreču ražošanā; uzskata, ka šīs grupas ir nozīmīgs forums, lai stiprinātu ES rūpniecības politiku;

11. atgādina, ka vērienīga politika intelektuālā īpašuma tiesību jomā ir priekšnoteikums, lai rūpniecības uzņēmumi un it īpaši mazie un vidējie uzņēmumi būtu konkurētspējīgi, un tādēļ ir īpaši būtiski panākt vienošanos par Kopienas patentu un ES līmeņa patentu tiesvedības sistēmu, kā arī muitas dienestiem pielikt pūles, lai apkarotu viltošanu;

12. atbalsta Komisijas īstenoto programmu, lai vienkāršotu un uzlabotu normatīvo vidi un samazinātu administratīvo slogu;

13. atgādina mūsdienīgu standartizācijas sistēmu nozīmi un mudina Komisiju paātrināt jaunu standartu ieviešanu, ievērojot MVU vajadzības un stiprinot MVU pārstāvju līdzdalību;

14. mudina Komisiju iesniegt direktīvas priekšlikumu, lai starp dalībvalstīm, kas to vēlas, izveidotu uzņēmumu ienākuma nodokļa kopējo konsolidēto bāzi;

15. pauž dziļas bažas par farmaceitiskās nozares nākotni un it īpaši par nepietiekamo Eiropas pētniecību un attīstību un efektīva vienota tirgus nedarbošanos šajā nozarē; aicina Komisiju un dalībvalstis nekavējoties risināt šo jautājumu;

16. aicina izstrādāt ilgtspējīgu rūpniecības politiku, kas īpaši veicinātu ekoloģiskus jauninājumus, ņemot vērā klimata pārmaiņas, kas skar planētu; mudina uzņēmumus izmantot iespējas, ko sniedz jauno tehnoloģiju tirgus, un koncentrēt pūliņus, lai samazinātu oglekļa emisijas un vietējo piesārņojumu, no vienas puses, un uzlabotu energoefektivitāti, vienlaikus īstenojot pasākumus, lai popularizētu atjaunīgos enerģijas avotus un nodrošinātu drošu un ilgtspējīgu dabas resursu izmantošanu, no otras puses;

17. uzsver, ka ir steidzami jāizveido ES līmeņa riska kapitāla tirgus, likvidējot esošās normatīvās un nodokļu barjeras riska kapitāla investīcijām Eiropas visnovatoriskākajos mazajos uzņēmumos;

18. aicina Komisiju intensīvāk uzraudzīt rūpniecības un patēriņa preču piegādes ķēdi, tostarp nākamā posma tirgus izplatītājus un mazumtirgotājus, lai nodrošinātu konkurences apstākļus visos piegādes ķēdes posmos;

19. atzinīgi vērtē būtisko kohēzijas politikas ieguldījumu, nodrošinot konkurenci rūpniecības nozarē, un mudina dalībvalstis turpināt koncentrēt investīcijas Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības fondā un Eiropas Sociālajā fondā jomās, kuras veicina cilvēkkapitāla, pētniecības, jauninājumu, uzņēmējdarbības un palīdzības MVU izaugsmi;

20. atbalsta Komisijas soli plaši un stingri izvērtēt visus tiesību aktu priekšlikumus attiecībā uz to ietekmi, it īpaši izskatot, vai šis priekšlikums negatīvi neietekmē iekšējā tirgus darbību vai Eiropas uzņēmumu konkurētspēju; aicina Komisiju it īpaši attiecībā uz tiesību aktu priekšlikumiem patērētāju aizsardzības, klimata un vides jomā ņemt vērā konkurētspēju kā Lisabonas stratēģijas pamatmērķi;

KOMITEJAS GALĪGAIS BALSOJUMS

Pieņemšanas datums	8.4.2008
Galīgā balsojuma rezultāti	+: –: 0:	38 1 0
Deputāti, kas bija klāt galīgajā balsojumā	Cristian Silviu Buşoi, Charlotte Cederschiöld, Gabriela Creţu, Mia De Vits, Janelly Fourtou, Vicente Miguel Garcés Ramón, Evelyne Gebhardt, Małgorzata Handzlik, Malcolm Harbour, Anna Hedh, Iliana Malinova Iotova, Pierre Jonckheer, Alexander Lambsdorff, Kurt Lechner, Lasse Lehtinen, Toine Manders, Arlene McCarthy, Nickolay Mladenov, Catherine Neris, Bill Newton Dunn, Zita Pleštinská, Zuzana Roithová, Heide Rühle, Leopold Józef Rutowicz, Christel Schaldemose, Andreas Schwab, Marianne Thyssen, Jacques Toubon, Bernadette Vergnaud, Barbara Weiler, Marian Zlotea
Aizstājējs(-i), kas bija klāt galīgajā balsojumā	Emmanouil Angelakas, Colm Burke, Giovanna Corda, Bert Doorn, Brigitte Fouré, Olle Schmidt, Gary Titley
Aizstājējs(-i) (178. panta 2. punkts), kas bija klāt galīgajā balsojumā	Janusz Wojciechowski

KOMITEJAS GALĪGAIS BALSOJUMS

Pieņemšanas datums	21.4.2008
Galīgā balsojuma rezultāti	+: –: 0:	36 0 0
Deputāti, kas bija klāt galīgajā balsojumā	Šarūnas Birutis, Jan Březina, Philippe Busquin, Jorgo Chatzimarkakis, Giles Chichester, Pilar del Castillo Vera, Den Dover, Norbert Glante, András Gyürk, Fiona Hall, David Hammerstein, Mary Honeyball, Romana Jordan Cizelj, Werner Langen, Anne Laperrouze, Angelika Niebler, Reino Paasilinna, Atanas Paparizov, Francisca Pleguezuelos Aguilar, Anni Podimata, Vladimír Remek, Teresa Riera Madurell, Andres Tarand, Catherine Trautmann, Claude Turmes, Nikolaos Vakalis
Aizstājējs(-i), kas bija klāt galīgajā balsojumā	Jean-Pierre Audy, Göran Färm, Robert Goebbels, Eija-Riitta Korhola, Pierre Pribetich, Vittorio Prodi, Esko Seppänen, Silvia-Adriana Ţicău, Vladimir Urutchev, Lambert van Nistelrooij