ZIŅOJUMS par Komisijas paziņojumu Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai „Ceļā uz drošāku, tīrāku un efektīvāku mobilitāti Eiropas mērogā: pirmais ziņojums par viedajiem automobiļiem”
6.5.2008 - (2007/2259(INI))
Transporta un tūrisma komiteja
Referente: Zita Gurmai
EIROPAS PARLAMENTA REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS
par Komisijas paziņojumu Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai „Ceļā uz drošāku, tīrāku un efektīvāku mobilitāti Eiropas mērogā: pirmais ziņojums par viedajiem automobiļiem”
Eiropas Parlaments,
– ņemot vērā Komisijas paziņojumu par viedā automobiļa iniciatīvu „Izpratnes padziļināšana par IST gudrākiem, drošākiem un tīrākiem transportlīdzekļiem” (COM(2006)0059) („viedā automobiļa iniciatīva”),
– ņemot vērā Komisijas paziņojumu „eCall darbības nodrošināšana — Rīcības plāns (Trešais e-drošības paziņojums)” (COM(2006)0723),
– ņemot vērā Komisijas paziņojumu Eiropadomei un Eiropas Parlamentam „Enerģētikas politika Eiropai” (COM(2007)0001),
– ņemot vērā Komisijas paziņojumu „i2010 — 2007. gada ziņojums par informācijas sabiedrību” (COM(2007)0146),
– ņemot vērā Komisijas 2006. gada 22. decembra Ieteikumu par drošām un efektīvām transportlīdzekļa informācijas un sakaru sistēmām: atjaunināti Eiropas principi cilvēka un mašīnas saskarnes jomā[1],
– ņemot vērā 2003. gada 12. februāra rezolūciju par Komisijas Balto grāmatu „Eiropas Transporta politika 2010. gadam — laiks pieņemt lēmumu[2],
– ņemot vērā 2006. gada 27. aprīļa rezolūciju par Eiropas ceļu satiksmes drošību: „eCall” nodrošināšana iedzīvotājiem[3],,
– ņemot vērā 2007. gada 18. janvāra rezolūciju par Eiropas rīcības plānu ceļu satiksmes drošībai — starpposma pārskats[4],
– ņemot vērā 2007. gada 12. jūlija rezolūciju par Eiropas dinamisma saglabāšanu – ilgtspējīga attīstība mūsu kontinentā[5],
– ņemot vērā 2007. gada 24. oktobra rezolūciju par Kopienas stratēģiju pasažieru automobiļu un vieglo kravas automobiļu CO2 emisiju samazināšanai[6],
– ņemot vērā 2008. gada 15. janvāra rezolūciju par CARS 21 — konkurētspējīgas autobūves nozares tiesisko regulējumu 21. gadsimtam[7],
– ņemot vērā Reglamenta 45. pantu,
– ņemot vērā Transporta un tūrisma komitejas ziņojumu (A6-0169/2008),
A. tā kā ir aprēķināts, ka transporta radītās izmaksas attiecībā uz vidi veido 1,1 % no Eiropas IKP,
B. tā kā 30 % no kopējā ES enerģijas patēriņa ir transporta nozarē, un autoceļu transports veido 60 % no šā apjoma,
C. tā kā automašīnas patlaban rada apmēram 12 % no kopējā ES CO2 emisiju apjoma,
D. tā kā Briseles 2007. gada 8.–9. marta Eiropadome noteica ES mērķi līdz 2020. gadam samazināt siltumnīcefekta gāzu emisiju apjomu par 20 %,
E. tā kā Komisija ir noteikusi mērķi līdz 2012. gadam panākt, ka jaunu vieglo automobiļu un vieglo kravas transportlīdzekļu vidējais CO2 emisiju apjoms ir 120 g/km,
F. tā kā ES vēl nav sasniegusi minētās Baltās grāmatas par transporta politiku mērķi par 50 % samazināt ceļu satiksmes negadījumos uz Eiropas ceļiem bojā gājušo skaitu līdz 2010. gadam, salīdzinot ar 2001. gada līmeni,
G. tā kā Komisija ir aprēķinājusi, ka eCall — Eiropas ārkārtas izsaukuma no transportlīdzekļa sistēma — katru gadu varētu izglābt līdz pat 2500 cilvēku dzīvību, ja šo sistēmu izmantotu pilnā mērā,
H. tā kā Ķelnes universitātes pētījumā ir norādīts, ka katru gadu uz Eiropas ceļiem varētu izglābt 4000 dzīvību un novērst 100 000 traumu gadījumu, ja visiem transportlīdzekļiem būtu elektroniskā stabilitātes kontroles sistēma,
tā kā pārnēsājamo navigācijas ierīču pārdošanas apjoms ir pieaudzis no 3,8 miljoniem ierīču 2005. gadā līdz vairāk nekā 9 miljoniem ierīču 2006. gadā,
J. tā kā tehniskās drošības sistēmas bieži ļauj vadītājam justies drošāk un tādēļ vadītāji dažkārt vada transportlīdzekli ar mazāku atbildības izjūtu, ir jāuzsver, ka galvenā nozīme jāpiešķir transportlīdzekļu vadītāju izglītošanai un pārdomātākas braukšanas veicināšanai,
1. atzinīgi vērtē viedā automobiļa iniciatīvu un sasniegto tās trīs galvenajās jomās, t.i., attiecīgo iesaistīto personu rīcības koordinēšana, pētniecība un tehnoloģiskā attīstība un izpratnes veidošana;
2. uzskata, ka viedo automobiļu sistēmas var palīdzēt samazināt satiksmes pārlieku noslogotību, piesārņojumu, kā arī ceļu satiksmes negadījumu skaitu un smagumu, taču šo sistēmu izplatīšanās tirgū joprojām ir ļoti lēna;
3. uzskata, ka dalībvalstīm jāveicina e-drošības iniciatīvas un aktīvāk jāiesaistās tajās, izmantojot kopējās tehnoloģiju iniciatīvas, un ka jāparedz citi stimuli privātajiem ieguldījumiem pētniecības un attīstības jomā;
4. atzinīgi vērtē to, ka trīspadsmit dalībvalstis un trīs ārpuskopienas valstis ir parakstījušas saprašanās memorandu par eCall, un atkārtoti pauž atbalstu šim pasākumam;
5. aicina dalībvalstis mudināt iestādes, kuras darbojas satiksmes drošības jomā, piedāvāt vadītājiem nelaimes gadījumu simulācijas apmācību, jo satiksmes negadījumos bojā gājušo skaitu galvenokārt var samazināt, aktīvi izmantojot negadījumu novēršanas praksi un pirmās palīdzības sniegšanu; sagaida, apmācības iestādes iemācīs vadītājiem pareizi rīkoties avārijas situācijās;
6. prasa, lai pārējās dalībvalstis iespējami drīz un, vēlams, līdz 2008. gada vidum paraksta memorandu, lai sekmētu drīzu minētās sistēmas, kas var glābt daudz dzīvību, ieviešanu, un uzsver, ka Komisijai ir jāturpina pilnveidot reglamentējošie noteikumi, lai pilnībā saskaņotu normas par standarta ārkārtas izsaukumu (112) un eCall (E112) visā ES;
7. aicina Komisiju izvērtēt datu pārsūtīšanas metodes, ko transportlīdzekļu ražotāji jau tagad izmanto minētajam nolūkam;
8. atkārtoti apstiprina savu atbalstu Galileo programmai un tās daudzajām potenciālajām iezīmēm, kas var nodrošināt lielāku uzticamību ar šīm iniciatīvām saistītajai informācijai;
9. atgādina, ka Komisijas izvirzītais mērķis ir panākt elektroniskās stabilitātes kontroles sistēmas ieviešanu visos jaunajos transportlīdzekļos no 2012. gada;
10. atgādina, ka CO2 emisijas var samazināt, izmantojot tādus jau sen zināmus un vienkāršus pasākumus kā vieglāki sēdekļi vai riepas, dzinēja termoakumulatori vai bremžu enerģijas reģenerācija, taču šīs iespējas nav paredzētas daudzos transportlīdzekļos; tāpēc aicina dalībvalstis un Komisiju prasīt arī tehniski vienkāršākus pasākumus katram automobilim;
11. aicina Komisiju un dalībvalstis novērtēt, cik svarīgi ir attīstīt jaunas sistēmas negadījumu novēršanai, tostarp jaunus materiālus un automātiskus starpsavienojumus, izmantojot aktīvus sensorus transportlīdzekļa saziņai ar citiem transportlīdzekļiem, kā arī ar ceļa insfrastruktūru;
12. uzsver, ka ir svarīgi savlaicīgi un plaši izplatīt tirgū viedo automobiļu sistēmas, jo šādas sistēmas cita starpā ir nozīmīgas arī ar spēju mijiedarboties ar viedajām infrastruktūrām; atgādina, ka elektroniskām sistēmām vajadzīga regulāra tehniska apkope;
13. tādēļ aicina dalībvalstis un Komisiju izstrādāt pamatnostādnes, lai sekmētu to, ka dalībvalstīs paredz stimulus gan transportlīdzekļu ekoloģiskiem, gan drošības risinājumiem;
14. prasa, lai iesaistītās personas veic attiecīgus pasākumus, kas nodrošina šo jauno risinājumu pieejamību, šādi palielinot patērētāju pieprasījumu;
15. tādēļ aicina dalībvalstis un Komisiju turpināt darbu pie nodokļu atvieglojumiem un papildus atvieglojumiem, kādi jau tagad pastāv mazāk piesārņojošu transportlīdzekļu pirkumiem, un mudināt iegādāties transportlīdzekļus, kas atbilst vides aizsardzības apsvērumiem un ir aprīkoti ar viedajām drošības ierīcēm;
16. aicina dalībvalstis, Komisiju un automašīnu ražošanas nozares pārstāvjus, kā arī izplatītājus un autoskolas organizēt izpratnes veidošanas kampaņas un tajās sniegt īsu, skaidru un saprotamu informāciju, lai tā sasniegtu iespējami lielāku auditoriju un informētu iedzīvotājus par viedo automobiļu sistēmām;
17. prasa, lai ieviestos atvieglojumus papildina ar negadījumu novēršanas un ceļu satiksmes drošības apmācības pasākumiem transportlīdzekļu vadītājiem;
18. uzskata, ka labāka mijiedarbība starp viedajām ierīcēm transportlīdzekļos un infrastruktūrā integrēto aprīkojumu sekmēs ceļu satiksmes drošības palielināšanos;
19. ierosina, lai Komisija pievērš īpašu uzmanību valstīm, kurās viedo sistēmu pieejamība joprojām ir ļoti slikta;
20. apzinās, ka jauno tehnoloģija ieviešana ir jāīsteno pakāpeniski;
21. uzsver, ka „viedo automobiļu” iniciatīvu nevar pilnībā īstenot, ja to nošķir no „viedo ceļu” iniciatīvas;
22. tāpēc atzinīgi vērtē Komisijas apņemšanos 2008. gadā sākt programmu, lai sagatavotu transporta infrastruktūru kooperatīvo sistēmu integrācijai, kā arī Komisijas sadarbību ar Radiofrekvenču spektra komiteju, piešķirot un saskaņojot ITS spektru kooperatīvajām sistēmām;
23. uzsver, ka ir vajadzīga konsekventa starpnozaru stratēģija visā ES un ir jāpilnveido politikas pamatnostādnes attiecībā uz automobiļu rūpniecību, telekomunikāciju nozari, avārijas dienestiem, valsts sociālo apdrošināšanu, sabiedriskajiem pakalpojumiem un infrastruktūru, pētniecības institūtiem un universitātēm, kurās varētu paredzēt stimulus turpmāku preventīvu drošības lietojumu un tehnoloģiju izstrādei;
24. prasa, lai iesaistītās personas veido attiecīgu „viedu vidi” uz ceļiem un infrastruktūrā, lai jaunās viedās sistēmas var pareizi darboties un tās var izmantot pilnā mērā, tostarp nodrošina labāku ceļu caurlaides spējas vadību un viedas ceļu uzraudzības sistēmas (reālā laika novērošanas sistēmas);
25. prasa, lai transportlīdzekļu ražošanas nozare, izstrādājot jaunus transportlīdzekļus, izmanto tajos jaunākās drošības sistēmas un paredz enerģijas patēriņa un tādu vides rādītāju kā reālās CO2 emisijas un daļiņu emisijas mērierīces un indikatorus;
26. atgādina, ka sistēmas, kuru pamatā ir informācijas un sakaru tehnoloģijas (IST), var sekmēt piesārņojošu emisiju samazināšanu, nodrošinot efektīvāku satiksmes vadību un mazāku degvielas patēriņu, kā arī veicinot videi nekaitīgu braukšanu;
27. aicina Komisiju izstrādāt metodiku, lai mērītu IST izmantošanas ietekmi uz CO2 emisiju apjomu, vai saskaņot un izplatīt jau esošus secinājumus;
28. atzīmē, ka pārnēsājamu ierīču sistēmu, kuru pamatā ir IST, izmantošana un pieejamība ir palielinājusies un ka minēto ierīču tirdzniecības apjoms pastāvīgi palielinās;
29. aicina ieinteresētās personas izstrādāt pasākumus, lai nodrošinātu šādu ierīču drošu izmantošanu un stiprināšanu transportlīdzeklī, un sekmēt vadītāja iespējas tās efektīvi izmantot;
30. atgādina, ka ir pienācīgi jānodrošina datu privātums, un sagaida e-drošības foruma rīcības kodeksa datu privātuma jomā publicēšanu;
31. uzsver, ka Eiropas Telekomunikāciju standartizācijas institūtam (ETSI) ir jādefinē vispārējs standarts eCall pakalpojumu ieviešanai visā Eiropā;
32. atzinīgi vērtē sarunas par brīvprātīgu vienošanos par eCall kā standarta sistēmas iekļaušanu visos jaunajos transportlīdzekļos no 2010. gada;
33. atzinīgi vērtē sarunas par starptautisku vienošanos par globāliem tehniskiem noteikumiem, kuros būtu jāietver elektroniskās stabilitātes kontroles sistēmas tehniskās specifikācijas, un aicina Komisiju sagatavot ziņojumu par šajās sarunās panākto un pasākumiem, par kuriem notikusi vienošanās;
34. sagaida turpmākus ziņojumus par iniciatīvu izveidot drošākus, tīrākus, efektīvākus un viedus transportlīdzekļus;
35. uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei, Komisijai un dalībvalstu valdībām un parlamentiem.
- [1] OV L 32, 6.2.2007., 200. lpp.
- [2] OV C 43 E, 19.2.2004., 250. lpp.
- [3] OV C 296 E, 6.12.2006., 268. lpp.
- [4] OV C 244 E, 18.10.2007., 220. lpp.
- [5] Pieņemtie teksti, P6_TA(2007)0345.
- [6] Pieņemtie teksti, P6_TA(2007)0469.
- [7] Pieņemtie teksti, P6_TA(2008)0007.
PASKAIDROJUMS
Iniciatīva par viedo automobili ir Eiropas Komisijas stratēģiskās politikas attiecībā uz informācijas sabiedrību un plašsaziņas līdzekļiem i2010[1] nozīmīgākais projekts. Tās mērķis ir veicināt informācijas un sakaru tehnoloģiju (IST) pozitīvo ietekmi uz ekonomiku, sabiedrību un dzīves kvalitāti, tostarp transporta jomu. Komisija ir noteikusi trīs pīlārus vai jomas viedo automobiļu sistēmu veicināšanai: e-drošības forums, pētniecība un attīstība un lietotāju izpratnes veidošana. E-drošības forums apvieno ceļu satiksmes drošības jomā iesaistītās personas. Foruma mērķis ir veicināt un pārraudzīt tā darba grupas ieteikumu īstenošanu un sekmēt viedo automobiļu sistēmu izstrādi, iebūvēšanu un izmantošanu transportlīdzekļos.
Paziņojumā ir izklāstīts paveiktais minēto pīlāru divpadsmit darbībās, kas paredzētas iepriekšējā Komisijas paziņojumā par viedā automobiļa iniciatīvu „Izpratnes padziļināšana par IST gudrākiem, drošākiem un tīrākiem transportlīdzekļiem”[2]. Šajā paziņojumā arī paredzēti jauni pasākumi drošības palielināšanai un kaitīgas ietekmes uz vidi mazināšanai.
1. Transportlīdzekļu drošības palielināšana
Baltajā grāmatā par transporta politiku ir noteikts mērķis samazināt ceļu satiksmes negadījumos uz Eiropas ceļiem bojā gājušo skaitu par 50 % līdz 2010. gadam, salīdzinot ar 2001. gada datiem. Tā kā patlaban uz Eiropas ceļiem iet bojā 41 600 cilvēku gadā, šis kopskaits ir jāsamazina vēl par četriem tūkstošiem, lai sasniegtu ES sākotnējo mērķi.
Sistēma eCall ir visā Eiropā pieejama ārkārtas izsaukuma no transportlīdzekļa sistēma. Avārijas gadījumā tā automātiski zvana avārijas dienestiem, sniedzot tiem informāciju par precīzu transportlīdzekļa atrašanās vietu. Ir aprēķināts, ka tad, ja eCall pilnā mērā izmantotu visā ES, tas varētu glābt līdz pat 2500 dzīvību gadā. Referente atbalsta mērķi pilnībā ieviest eCall līdz 2010. gadam un aicina dalībvalstis, kas vēl nav parakstījušas saprašanās memorandu par eCall, to izdarīt, vēlams, līdz 2008. gada vidum. Šis ir patstāvīgs ziņojums un atspoguļo parakstītāju apņemšanos atbalstīt laicīgu eCall īstenošanu[3].
Papildu pētījumi rāda, ka tad, ja visos transportlīdzekļos būtu elektroniskā stabilitātes kontroles (ESK) sistēma, katru gadu uz Eiropas ceļiem varētu glābt 4000 dzīvību. ESK ir datorizēta drošības tehnoloģija, ar kuras palīdzību var novērst avārijas, samazinot slīdēšanas risku. Tas notiek, stabilizējot transportlīdzekli un, cik iespējams, novēršot slīdēšanu, izmantojot aktīvu viena vai vairāku riteņu bremzēšanu un koriģējot dzinēja griezes momentu. Referente pilnībā atbalsta mērķi panākt, lai no 2012. gada visos jaunajos transportlīdzekļos būtu elektroniskā stabilitātes kontroles sistēma.
2. Mazāku emisiju transportlīdzekļi
Transportlīdzekļu izmantošana ir būtisks siltumnīcefekta gāzu avots un veido 12 % no kopējā ES CO2 emisiju apjoma. Sistēmas, kuru pamatā ir IST, var sekmēt degvielas patēriņa un emisiju apjoma samazināšanu. Piemēram, adaptīvā kruīza kontrole, kas pielāgo transportlīdzekļa ātrumu uz ceļa blakus esošajiem transportlīdzekļiem, varētu sekmēt vispārēju degvielas patēriņa samazinājumu par trim procentiem. Pilsētu satiksmes kontroles sistēmas varētu vēl papildus sekmēt satiksmes pārslogotības un siltumnīcefekta gāzu emisiju samazinājumu, nodrošinot efektīvāku satiksmes plūsmu un transportlīdzekļu vadību.
Lai transportlīdzekļu ražošanas nozarei sniegtu uzticamākus datus un sniegtu atbalstu un informāciju patērētājiem, referente aicina Komisiju izstrādāt metodiku IST ietekmes uz CO2 emisiju apjomu precīzai mērīšanai. Referente pauž cerību, ka minētā informācija būs nozīmīgs faktors, patērētājiem iegādājoties jaunu automobili.
3. „Gudrāki” transportlīdzekļi
Referente uzskata, ka, ņemot vērā aizvien plašāku pārnēsājamo ierīču izmantošanu, ir jāveic pasākumi, lai nodrošinātu to drošu izmantošanu un iebūvēšanu transportlīdzekļos. Ļoti svarīga ir arī vadītāja spēja efektīvi izmantot minētās ierīces, jo tādējādi var uzlabot ceļu izmantojamību un kopējo satiksmi. Referente uzskata, ka nākotnē visām minētajām ierīcēm, kas patlaban ir pārnēsājamas, ir jābūt pienācīgi iebūvētām transportlīdzeklī, lai nodrošinātu, ka tās nenovirza vadītāja uzmanību no ceļa, ne arī ir potenciāli bīstamas avārijas gadījumā. Tādējādi vadītājam būtu vieglāk izmantot minētās ierīces un tās nenovirzītu uzmanību.
Lai nodrošinātu labāku un efektīvāku satiksmes pārvaldību, mums ir jāievieš sadarbības sistēmas, kuru pamatā ir transportlīdzekļa saziņa ar citu transportlīdzekli un transportlīdzekļa saziņa ar infrastruktūru. Mēs esam novērojuši, ka pilsoņiem ir pamatotas bažas par informācijas izmantošanu un noglabāšanu jauno tehnoloģiju sistēmās ne tikai šajā jomā, bet arī, piemēram, attiecībā uz mobilajiem tālruņiem un internetu. Tādēļ mums ir jānodrošina pareiza šādu sistēmu darbība, vienlaikus pienācīgi risinot jautājumus attiecībā uz datu privātumu.
Referentes secinājumi
Mobilitāte un jo īpaši indivīdu mobilitāte ir ļoti svarīga Eiropas sabiedrībai, un tādēļ mēs visi savā ikdienā esam lielā mērā atkarīgi no transporta. Mehāniskie transportlīdzekļi ir svarīga daudzu pilsoņu mobilitātes daļa. Aizvien pieaugošā ceļu satiksme rada nopietnas sociālas un vides problēmas, t.i., ceļu tīklu un pilsētu satiksmes pārlieku noslogotību, kaitējumu videi un sabiedrības veselībai, enerģijas zudumus, ceļu satiksmes negadījumus un nevajadzīgus upurus. Taču tehnoloģija dod iespēju atvieglot vai pavisam atrisināt šīs problēmas.
Patlaban viedo automobiļu sistēmas un lietojumus joprojām izmanto ļoti maz salīdzinājumā ar to potenciālu. Referente uzskata, ka mums pienācīgā termiņā ir jāizmanto šīs sistēmas un lietojumi pilnā mērā. Pārejas periodā ir vajadzīga pakāpeniska pieeja, jo viedo automobiļu efektīvai darbībai ir vajadzīga arī „vieda infrastruktūra”, taču tā vēl nav gatava. Jāņem vērā problēmas un ierobežojumi, ar ko saskaras transportlīdzekļu ražošanas nozare. Jauna automobiļa projektēšana, ražošana un pārbaude nenotiek vienas nakts laikā. Tādēļ viedo sistēmu un lietojumu ieviešanai transportlīdzekļos būs vajadzīgs laiks. Ir jāņem vērā arī Eiropas automašīnu tirgus fragmentācija.
Patērētājam galvenais faktors ir pieejamība. Daudzi patērētāji vienkārši nevar atļauties iegādāties minētās sistēmas. Tādēļ ir svarīgi, lai viedo automobiļu sistēmas iespējami drīz kļūst pieejamas cenas ziņā un līdz ar to plaši izplatītas. Patērētājiem ir arī vajadzīga skaidra un saprotama informācija par to, ko viņi iegādājas.
Patērētājiem ir jāsniedz informācija par „viedajiem automobiļiem”. Informācijai ir jābūt īsai, skaidrai un saprotamai, un ir svarīgi, lai tā sasniegtu iespējami plašāku auditoriju. Šajā ziņā nozīmīga loma ir automašīnu izplatītājiem un to pārdošanas darbiniekiem, kā arī plašsaziņas līdzekļiem, jo īpaši televīzijai un internetam. Referente ierosina, ka Eiropas Komisijai vajadzētu vairāk strādāt ar valstīm, kurās viedo sistēmu pieejamība joprojām ir ļoti slikta. Ir jāsekmē patērētāju un lēmumu pieņēmēju izpratne par potenciālajiem ieguvumiem, izmantojot sistēmas, kuru pamatā ir IST risinājumi.
Kopumā Komisijas paziņojums ir atbalstāms kā solis, lai panāktu viedo automobiļu sistēmu optimālu ieviešanu un izmantošanu.
KOMITEJAS GALĪGAIS BALSOJUMS
|
Pieņemšanas datums |
8.4.2008 |
|
|
|
||
|
Galīgā balsojuma rezultāti |
+: –: 0: |
38 1 0 |
||||
|
Deputāti, kas bija klāt galīgajā balsojumā |
Inés Ayala Sender, Paolo Costa, Michael Cramer, Luis de Grandes Pascual, Petr Duchoň, Saïd El Khadraoui, Emanuel Jardim Fernandes, Francesco Ferrari, Brigitte Fouré, Mathieu Grosch, Georg Jarzembowski, Stanisław Jałowiecki, Timothy Kirkhope, Dieter-Lebrecht Koch, Jaromír Kohlíček, Rodi Kratsa-Tsagaropoulou, Sepp Kusstatscher, Bogusław Liberadzki, Eva Lichtenberger, Marian-Jean Marinescu, Erik Meijer, Robert Navarro, Seán Ó Neachtain, Josu Ortuondo Larrea, Willi Piecyk, Luís Queiró, Reinhard Rack, Gilles Savary, Brian Simpson, Ulrich Stockmann, Silvia-Adriana Ţicău, Yannick Vaugrenard, Lars Wohlin, Roberts Zīle |
|||||
|
Aizstājējs(-i), kas bija klāt galīgajā balsojumā |
Zita Gurmai, Elisabeth Jeggle, Anne E. Jensen, Jelko Kacin |
|||||
|
Aizstājējs(-i) (178. panta 2. punkts), kas bija klāt galīgajā balsojumā |
Samuli Pohjamo |
|||||