ZIŅOJUMS par priekšlikumu Padomes lēmumam par pamatnostādnēm dalībvalstu nodarbinātības politikai
8.5.2008 - (COM(2007)0803 V daļa – C6‑0031/2008 – 2007/0300(CNS)) - *
Nodarbinātības un sociālo lietu komiteja
Referente: Anne Van Lancker
EIROPAS PARLAMENTA NORMATĪVĀS REZOLŪCIJAS PROJEKTS
par priekšlikumu Padomes lēmumam par pamatnostādnēm dalībvalstu nodarbinātības politikai
(COM(2007)0803 V daļa – C6‑0031/2008 – A6-0172/2008(CNS))
(Apspriežu procedūra)
Eiropas Parlaments,
– ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Padomei (COM(2007)0803 V daļa),
– ņemot vērā EK līguma 128. panta 2. punktu, saskaņā ar kuru Padome ar to ir apspriedusies (C6‑0031/2008),
– ņemot vērā Reglamenta 51. pantu,
– ņemot vērā Nodarbinātības un sociālo lietu komitejas ziņojumu un Sieviešu tiesību un dzimumu līdztiesības komitejas atzinumu (A6‑0172/2008),
1. apstiprina grozīto Komisijas priekšlikumu;
2. aicina Komisiju attiecīgi grozīt tās priekšlikumu saskaņā ar EK līguma 250. panta 2. punktu;
3. aicina Padomi informēt Parlamentu, ja tā ir paredzējusi nepievienoties Parlamenta apstiprinātajam tekstam;
4. prasa Padomei vēlreiz ar to apspriesties, ja tā ir paredzējusi būtiski grozīt Komisijas priekšlikumu;
5. uzdod priekšsēdētājam nosūtīt Parlamenta nostāju Padomei un Komisijai.
Grozījums Nr. 1 Priekšlikums lēmumam 2. apsvērums | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
2. Dalībvalstu valsts reformu programmu pārbaude, kas iekļauta Komisijas gada progresa ziņojumā un Kopējā nodarbinātības ziņojuma projektā, norāda, ka dalībvalstīm arī turpmāk pēc iespējas vairāk jācenšas pievērsties tādām prioritārajām jomām kā |
2. Dalībvalstu valsts reformu programmu pārbaude, kas iekļauta Komisijas gada progresa ziņojumā un Kopējā nodarbinātības ziņojuma projektā, norāda, ka dalībvalstīm arī turpmāk pēc iespējas vairāk jācenšas sasniegt pilnīgu nodarbinātību, jāpaaugstina nodarbinātības kvalitāte un jānodrošina iespēju vienlīdzība un sociālā kohēzija, un jāpievēršas tādām prioritārajām jomām kā |
|
– lielāka cilvēku skaita piesaiste un saglabāšana nodarbinātības jomā, palielinot darbaspēka pieejamību un modernizējot sociālās aizsardzības sistēmas, |
– lielāka skaita un kvalitatīvāku darbavietu izveide, lielāka cilvēku skaita piesaiste un saglabāšana kvalitatīvas nodarbinātības jomā, palielinot darbaspēka pieejamību, modernizējot sociālās aizsardzības sistēmas un nodrošinot integrētus darba tirgus, |
|
– darbinieku un uzņēmumu pielāgošanās spēju uzlabošana, un |
– darbinieku un uzņēmumu pielāgošanās spēju un drošības uzlabošana, lai veicinātu elastīgu darba tirgu, un darba ņēmēju nodarbinātības iespēju veicināšana, īstenojot mūžizglītību un iegūto prasmju atzīšanu, |
|
- palielināt ieguldījumu cilvēkkapitālā, nodrošinot labāku izglītību un prasmes. |
– ieguldījumu cilvēkkapitālā palielināšana, nodrošinot labāku izglītību un prasmes un palielinot mūžizglītības iespējas, un |
|
|
– darba ņēmēju mobilitātes veicināšana Eiropas darba tirgū. |
O | |
Grozījums Nr. 2 Priekšlikums lēmumam 3. apsvērums | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
3. Ņemot vērā Komisijas veikto valsts reformu programmu pārbaudi un Eiropadomes secinājumus, uzsvars jāliek uz efektīvu un savlaicīgu īstenošanu, īpašu uzmanību pievēršot kvantitatīvajiem mērķiem un kritērijiem, par kuriem panākta vienošanās, un nodrošinot atbilstību Eiropadomes secinājumiem. |
3. Ņemot vērā Komisijas veikto valsts reformu programmu pārbaudi un Eiropadomes secinājumus, uzsvars jāliek uz Nodarbinātības pamatnostādņu sociālās dimensijas pilnveidošanu un efektīvu un savlaicīgu īstenošanu, īpašu uzmanību pievēršot kvalitatīvajiem un kvantitatīvajiem mērķiem un kritērijiem, par kuriem panākta vienošanās, nodrošinot atbilstību Eiropadomes secinājumiem. |
O | |
Grozījums Nr. 3 Priekšlikums lēmumam 5. apsvērums | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
5. Dalībvalstīm jāņem vērā Nodarbinātības pamatnostādnes, īstenojot plānoto Kopienas finansējumu, jo īpaši Eiropas Sociālo fondu. |
5. Dalībvalstīm jāņem vērā Nodarbinātības pamatnostādnes, īstenojot plānoto Kopienas finansējumu, jo īpaši Eiropas Sociālo fondu, Eiropas Reģionālās attīstības fondu un Eiropas Globalizācijas pielāgošanas fondu. |
Grozījums Nr. 4 Priekšlikums lēmumam 6. apsvērums | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
6. Ņemot vērā pamatnostādņu paketes integrēto raksturu, dalībvalstīm pilnībā jāīsteno Ekonomikas politikas vispārējās pamatnostādnes, |
6. Ņemot vērā pamatnostādņu paketes integrēto raksturu, dalībvalstīm pilnībā jāņem vērā Nodarbinātības pamatnostādnes, īstenojot Ekonomikas politikas vispārējās pamatnostādnes, |
O | |
Grozījums Nr. 5 Priekšlikums lēmumam 2.a pants (jauns) | |
|
|
1. Īstenojot pamatnostādnes, dalībvalstis |
|
|
– ņem vērā prasības, kas saistītas ar augsta nodarbinātības līmeņa veicināšanu, atbilstīgas sociālās aizsardzības nodrošināšanu, cīņu pret sociālo atstumtību, augstu izglītības un apmācības līmeni un veselības aizsardzību, un |
|
|
– cenšas apkarot diskrimināciju dzimuma, rases vai etniskās izcelšanās, reliģijas vai ticības, invaliditātes, vecuma vai seksuālās orientācijas dēļ. |
|
|
2. Dalībvalstis nodrošina pamatnostādņu un sociālās aizsardzības un sociālās integrācijas procesa atklātās koordinācijas metodes pastiprinātu mijiedarbību. |
|
|
3. Dalībvalstis sadarbībā ar sociālajiem partneriem un saskaņā ar katras dalībvalsts tradīcijām savos valsts reformu plānos ziņo par to, kā uzlabot atbilstību Eiropas sociālo tiesību principiem un noteikumiem, sociālo partneru nolīgumiem un vienādas attieksmes un nediskriminācijas pamatprincipiem un kā panākt minēto principu īstenošanu. |
O | |
Grozījums Nr. 6 Priekšlikums lēmumam Pielikums – ievaddaļa – -1. punkts (jauns) | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
|
Nodarbinātības pamatnostādnes ir daļa no Integrētajām pamatnostādnēm 2008.–2010. gadam, kuru pamatā ir trīs pīlāri: makroekonomikas politika, mikroekonomikas politika un nodarbinātības politika. Kopā šie pīlāri veicina ilgtspējīgas izaugsmes un nodarbinātības mērķu sasniegšanu un uzlabo sociālo kohēziju. |
Grozījums Nr. 7 Priekšlikums lēmumam Pielikums – ievaddaļa – 1. punkts | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
Dalībvalstis sadarbībā ar sociālajiem partneriem veido politiku, lai īstenotu turpmāk minētās rīcības mērķus un prioritātes tā, lai iekļaujošu darba tirgu atbalsta vairāk un labākas darbavietas. Atspoguļojot Lisabonas stratēģiju un ņemot vērā kopīgos sociālos mērķus, dalībvalstu politika līdzsvarotā veidā veicina: |
Dalībvalstis sadarbībā ar sociālajiem partneriem un citām ieinteresētajām pusēm, kā arī ievērojot savas valsts tradīcijas, veido politiku, lai īstenotu turpmāk minētās rīcības mērķus un prioritātes tā, lai iekļaujošu darba tirgu atbalsta vairāk un labākas darbavietas un labāk apmācīts un vairāk specializēts darbaspēks. Atspoguļojot Lisabonas stratēģiju un ņemot vērā kopīgos sociālos mērķus, dalībvalstu politika līdzsvarotā veidā veicina: |
O | |
Grozījums Nr. 8 Priekšlikums lēmumam Pielikums – ievaddaļa – 1. punkts – 1. ievilkums | |
|
– pilnīgu nodarbinātību: pilnīgas nodarbinātības sasniegšana un bezdarba un neaktivitātes samazināšana, palielinot darbaspēka pieprasījumu un piedāvājumu ar integrētu elastdrošības pieeju, ir būtiska, lai uzturētu ekonomisko izaugsmi un stiprinātu sociālo kohēziju. Tam ir vajadzīga politika, kas vienlaikus paredz darba tirgu, darba organizācijas un darba attiecību elastību, kā nodarbinātības drošību un sociālo nodrošināšanu; |
– pilnīgu nodarbinātību: pilnīgas nodarbinātības sasniegšana un bezdarba un neaktivitātes samazināšana, palielinot darbaspēka pieprasījumu un piedāvājumu ar integrētu elastdrošības pieeju, ir būtiska, lai uzturētu ekonomisko izaugsmi un stiprinātu sociālo kohēziju. Tam ir vajadzīga politika, kas vienlaikus paredz darba tirgu, darba organizācijas un darba attiecību elastību, darba un ģimenes dzīves saskaņošanu, kā arī nodarbinātības drošību un sociālo nodrošināšanu; |
Grozījums Nr. 9 Priekšlikums lēmumam Pielikums – ievaddaļa – 1. punkts – 2. ievilkums | |
|
– darba kvalitātes uzlabošanos un darba ražīguma paaugstināšanos: centieni paaugstināt nodarbinātības līmeni ir cieši saistīti ar nodarbinātības pievilcības, darba kvalitātes un darba ražīguma pieauguma uzlabošanu, segmentācijas un trūcīgo darba ņēmēju skaita samazināšanu. Pilnībā jāizmanto sinerģijas starp darba kvalitāti, darba ražīgumu un nodarbinātību; |
– darba kvalitātes uzlabošanos un darba ražīguma paaugstināšanos: centieni paaugstināt nodarbinātības līmeni ir cieši saistīti ar nodarbinātības pievilcības, darba kvalitātes un darba ražīguma pieauguma uzlabošanu, segmentācijas, dzimumu nelīdztiesības un trūcīgo darba ņēmēju skaita samazināšanu. Pilnībā jāizmanto sinerģijas starp darba kvalitāti, darba ražīgumu un nodarbinātību; |
O | |
Grozījums Nr. 10 Priekšlikums lēmumam Pielikums – ievaddaļa – 2. punkts | |
|
Attīstībai ir būtiskas vienlīdzīgas iespējas un diskriminācijas apkarošana. Integrētā pieeja dzimumu līdztiesības nodrošināšanai un dzimumu līdztiesības veicināšana būtu jānodrošina visās veiktajās aktivitātēs. Īpaša uzmanība jāvelta tam, lai darba tirgū būtiski samazinātu visu veidu plaisas, kas saistītas ar dzimumu, atbilstoši Eiropas Dzimumu līdztiesības paktam. Tas palīdzēs dalībvalstīm risināt demogrāfisko problēmu. Kā daļai no jaunās starppaaudžu pieejas īpaša uzmanība būtu jāpievērš jauniešu situācijai, īstenojot Eiropas Jaunatnes paktu, un nodarbinātības pieejamības veicināšanai visa darba mūža laikā. Īpaša uzmanība ir jāpievērš arī tam, lai saskaņā ar jebkuriem valsts mērķiem būtiski samazinātu nodarbinātības līmeņa atšķirības cilvēkiem, kas atrodas nelabvēlīgā situācijā, tostarp invalīdiem, kā arī atšķirības starp trešo valstu valstspiederīgajiem un ES pilsoņiem. |
Attīstībai ir būtiskas vienlīdzīgas iespējas un diskriminācijas apkarošana. Integrētā pieeja dzimumu līdztiesības nodrošināšanai un dzimumu līdztiesības veicināšana būtu jānodrošina visās veiktajās aktivitātēs. Īpaša uzmanība jāvelta tam, lai atbilstoši Eiropas Dzimumu līdztiesības paktam darba tirgū būtiski samazinātu visu veidu neatbilstību dzimumu līdztiesības jomā, galveno uzmanību pievēršot atalgojuma atšķirību izskaušanai. Tas palīdzēs dalībvalstīm risināt demogrāfisko problēmu. Kā daļai no jaunās starppaaudžu pieejas īpaša uzmanība būtu jāpievērš jauniešu situācijai, īstenojot Eiropas Jaunatnes paktu, un nodarbinātības pieejamības veicināšanai visa darba mūža laikā arī attiecībā uz vecāka gadagājuma cilvēkiem. Īpaša uzmanība ir jāpievērš arī tam, lai saskaņā ar jebkuriem valsts mērķiem būtiski samazinātu nodarbinātības līmeņa atšķirības cilvēkiem, kas atrodas nelabvēlīgā situācijā, tostarp invalīdiem, kā arī atšķirības starp trešo valstu valstspiederīgajiem un ES pilsoņiem. Tas palīdzēs dalībvalstīm risināt demogrāfisko problēmu. |
Grozījums Nr. 11 Priekšlikums lēmumam Pielikums ‑ daļa, kas seko aiz 17. pamatnostādnes – 1. ievilkums | |
|
– iesaistīt un noturēt vairāk cilvēku darba tirgū, palielināt darbaspēka piedāvājumu un modernizēt sociālās aizsardzības sistēmas, |
– iesaistīt un noturēt vairāk cilvēku darba tirgū, veicinot darba un ģimenes dzīves saskaņošanu, palielināt darbaspēka piedāvājumu, uzlabojot nodarbinātības iespējas, modernizēt sociālās aizsardzības sistēmas un nodrošināt integrētus darba tirgus, |
Grozījums Nr. 12 Priekšlikums lēmumam Pielikums ‑ daļa, kas seko aiz 17. pamatnostādnes – 1.a ievilkums (jauns) | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
|
– veicināt visu iedzīvotāju aktīvu sociālo integrāciju, lai apkarotu nabadzību un sociālo atstumtību, nodrošinot pienācīgus ienākumus un kvalitatīvus sociālos pakalpojumus kopā ar pieeju darba tirgum, sniedzot darbā pieņemšanas iespējas un sākotnējo vai pastāvīgo profesionālo apmācību. |
O | |
Grozījums Nr. 13 Priekšlikums lēmumam Pielikums ‑ daļa, kas seko aiz 17. pamatnostādnes – 2. ievilkums | |
|
– uzlabot darba ņēmēju un uzņēmumu pielāgošanās spējas, |
– uzlabot darba ņēmēju un uzņēmumu pielāgošanās spējas un drošību, |
Grozījums Nr. 14 Priekšlikums lēmumam Pielikums ‑ daļa, kas seko aiz 17. pamatnostādnes – 3. ievilkums | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
– palielināt ieguldījumu cilvēkkapitālā, nodrošinot labāku izglītību un prasmes. |
– palielināt ieguldījumu cilvēkkapitālā, nodrošinot labāku izglītību un prasmes, un pielāgot izglītības un apmācības sistēmas jaunām konkurences prasībām, |
Grozījums Nr. 15 Priekšlikums lēmumam Pielikums ‑ daļa, kas seko aiz 17. pamatnostādnes – 3.a ievilkums (jauns) | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
|
– palielināt un uzlabot ieguldījumus pētniecībā, zinātnē un inovācijā, |
Grozījums Nr. 16 Priekšlikums lēmumam Pielikums ‑ daļa, kas seko aiz 17. pamatnostādnes – 3.b ievilkums (jauns) | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
|
– izskaust visus dzimumu diskriminācijas veidus darbavietā. |
Grozījums Nr. 17 Priekšlikums lēmumam Pielikums ‑ 1. iedaļa ‑ virsraksts | |
|
1. Iesaistīt un noturēt vairāk cilvēku darba tirgū, palielināt darbaspēka piedāvājumu un modernizēt sociālās aizsardzības sistēmas |
1. Iesaistīt un noturēt vairāk cilvēku kvalitatīvā darba tirgū, palielināt darbaspēka piedāvājumu, modernizēt sociālās aizsardzības sistēmas un nodrošināt integrētus darba tirgus |
O | |
Grozījums Nr. 18 Priekšlikums lēmumam Pielikums – 1. iedaļa – 1. punkts | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
Nodarbinātības līmeņa paaugstināšana ir visefektīvākais līdzeklis ekonomikas izaugsmes radīšanai un sociāli integrējošas ekonomikas veicināšanai, vienlaikus sniedzot drošību tiem, kuri nespēj strādāt. „Dzīves cikla” pieejas nodarbinātībai veicināšana un sociālās aizsardzības sistēmu modernizēšana, lai nodrošinātu to piemērotību, finansiālo ilgtspējību un spēju reaģēt uz sabiedrības mainīgajām vajadzībām, kļūst arvien nepieciešamāka darbspējīgā vecuma iedzīvotāju skaita paredzamās samazināšanās dēļ. Kā daļai no jaunās starppaaudžu pieejas īpaša uzmanība būtu jāpievērš sieviešu un vīriešu bezdarba līmeņa pastāvīgo atšķirību problēmas risināšanai, gados vecāku darba ņēmēju un jauniešu nodarbinātības līmeņa turpmākai paaugstināšanai, kā arī no darba tirgus visvairāk atstumto personu aktīvas iekļaušanas veicināšanai. Intensīvāka rīcība ir nepieciešama arī, lai uzlabotu jaunu cilvēku situāciju darba tirgū un ievērojami samazinātu jauniešu bezdarbu, kas vidēji ir divas reizes lielāks par vispārējo bezdarba līmeni. |
Nodarbinātības līmeņa paaugstināšana ir visefektīvākais līdzeklis ekonomikas izaugsmes radīšanai un sociāli integrējošas ekonomikas veicināšanai, vienlaikus sniedzot drošību tiem, kuri nespēj strādāt. „Dzīves cikla” pieejas nodarbinātībai veicināšana un sociālās aizsardzības sistēmu modernizēšana, lai nodrošinātu to piemērotību, finansiālo ilgtspējību un spēju reaģēt uz sabiedrības mainīgajām vajadzībām, kļūst arvien nepieciešamāka darbspējīgā vecuma iedzīvotāju skaita paredzamās samazināšanās dēļ. Kā daļai no jaunās starppaaudžu pieejas īpaša uzmanība būtu jāpievērš sieviešu un vīriešu bezdarba līmeņa pastāvīgo atšķirību un ar dzimumu saistīto atalgojuma atšķirību problēmas risināšanai, gados vecāku darba ņēmēju un jauniešu nodarbinātības līmeņa turpmākai paaugstināšanai, kā arī no darba tirgus visvairāk atstumto personu aktīvas iekļaušanas veicināšanai. Intensīvāka rīcība ir nepieciešama arī, lai uzlabotu jaunu cilvēku, jo īpaši nekvalificētu, situāciju darba tirgū un ievērojami samazinātu jauniešu bezdarbu, kas vidēji ir divas reizes lielāks par vispārējo bezdarba līmeni. |
O | |
Grozījums Nr. 19 Priekšlikums lēmumam Pielikums – 1. iedaļa – 2. punkts | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
Jārada pareizie apstākļi, lai sekmētu nodarbinātības palielināšanos, neatkarīgi no tā, vai tas ir saistīts ar pirmreizēju ienākšanu darba tirgū, atgriešanos tajā pēc pārtraukuma vai vēlmi pagarināt darba mūžu. Elastdrošības pieejai ir ļoti svarīga darbavietu kvalitāte, tostarp atalgojums un pabalsti, darba apstākļi, pieeja mūžizglītībai un karjeras iespējas, kā arī atbalsts un stimuls no sociālās aizsardzības sistēmām. Lai uzlabotu dzīves cikla pieeju darbam un sekmētu darba un ģimenes dzīves saskaņošanu, ir vajadzīga politika attiecībā uz bērnu aprūpes nodrošināšanu. Noderīgs kritērijs ir panākt, ka līdz 2010. gadam aprūpes iespējas tiek nodrošinātas vismaz 90 % bērnu no trīs gadu vecuma līdz obligātajam skolas vecumam un vismaz 33 % bērnu vecumā līdz trīs gadiem. Lai palielinātu vidējo nodarbinātības līmeni vecākiem, īpaši vientuļajiem vecākiem, vajadzīgi pasākumi ģimeņu atbalstam. Konkrētāk, dalībvalstīm jāņem vērā vientuļo vecāku un daudzbērnu ģimeņu īpašās vajadzības. Turklāt, lai pagarinātu darba mūžu, faktiskais vidējais vecums, kad cilvēks pamet darba tirgu, līdz 2010. gadam ES līmenī būtu jāpalielina par pieciem gadiem (salīdzinājumā ar 59,9 gadiem 2001. gadā). Dalībvalstīm arī jāievieš pasākumi veselības aizsardzībai, profilaksei un veselīga dzīvesveida veicināšanai ar mērķi samazināt slimošanas radīto slogu, palielināt darba ražīgumu un pagarināt darba mūžu. |
Jārada pareizie apstākļi, tostarp arī nodrošinot cilvēkkapitāla un sociālās darba vides nepieciešamo attīstību, lai sekmētu nodarbinātības palielināšanos, neatkarīgi no tā, vai tas ir saistīts ar pirmreizēju ienākšanu darba tirgū, atgriešanos tajā pēc pārtraukuma vai vēlmi pagarināt darba mūžu. Elastdrošības pieejai ir ļoti svarīga darbavietu kvalitāte, tostarp atalgojums un pabalsti, darba apstākļi, pieeja mūžizglītībai un karjeras iespējas, kā arī atbalsts un stimuls no sociālās aizsardzības sistēmām. Lai uzlabotu dzīves cikla pieeju darbam un sekmētu darba un ģimenes dzīves saskaņošanu, ir vajadzīga politika attiecībā uz bērnu aprūpes nodrošināšanu. Noderīgs kritērijs ir panākt, ka līdz 2010. gadam aprūpes iespējas tiek nodrošinātas vismaz 90 % bērnu no trīs gadu vecuma līdz obligātajam skolas vecumam un vismaz 33 % bērnu vecumā līdz trīs gadiem. Lai palielinātu vidējo nodarbinātības līmeni vecākiem, īpaši vientuļajiem vecākiem, vajadzīgi pasākumi ģimeņu atbalstam. Konkrētāk, dalībvalstīm jāņem vērā vientuļo vecāku un daudzbērnu ģimeņu īpašās vajadzības. Turklāt, lai pagarinātu darba mūžu, faktiskais vidējais vecums, kad cilvēks pamet darba tirgu, līdz 2010. gadam ES līmenī būtu jāpalielina par pieciem gadiem (salīdzinājumā ar 59,9 gadiem 2001. gadā). Dalībvalstīm arī jāievieš pasākumi veselības aizsardzībai, profilaksei un veselīga dzīvesveida veicināšanai ar mērķi samazināt slimošanas radīto slogu, palielināt darba ražīgumu un pagarināt darba mūžu. |
O | |
Grozījums Nr. 20 Priekšlikums lēmumam Pielikums – 1. iedaļa – 3. punkts | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
Eiropas Jaunatnes pakta īstenošanai arī jāsekmē dzīves cikla pieeja darbam, jo īpaši, atvieglojot pāreju no izglītības iegūšanas posma uz darba tirgu. |
Eiropas Jaunatnes pakta īstenošanai, Eiropas Dzimumu līdztiesības nolīgumam un Eiropas Ģimeņu alianses izveides apstiprināšanai arī jāsekmē dzīves cikla pieeja darbam, jo īpaši, atvieglojot pāreju no izglītības iegūšanas posma uz darba tirgu. Jāveic individuāli pasākumi, lai jauniešiem, kam ir mazāk iespēju, nodrošinātu vienlīdzīgu sociālās un profesionālās integrācijas iespēju. |
Grozījums Nr. 21 Priekšlikums lēmumam Pielikums – 1. iedaļa – 18. pamatnostādne | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
18. pamatnostādne. Veicināt „dzīves cikla” pieeju darbam: |
18. pamatnostādne. Veicināt „dzīves cikla” pieeju darbam: |
|
– no jauna meklējot veidus, kā sniegt nodarbinātības iespējas jauniešiem un samazināt jauniešu bezdarbu, kā aicināts Eiropas Jaunatnes paktā, |
– no jauna meklējot veidus, kā sniegt nodarbinātības iespējas jauniešiem un samazināt jauniešu bezdarbu, kā aicināts Eiropas Jaunatnes paktā, vienlaikus apkarojot diskrimināciju dzimuma dēļ, |
|
|
– veicot pasākumus, lai cilvēkiem, kas apvieno darbu un aprūpi, vēlāk dzīvē nepiemērotu neizdevīgākus nosacījumus pensiju un sociālās nodrošināšanas pabalstu saņemšanai, |
|
|
– veicot pasākumus, lai personas, kas darbu zaudē dzīves vēlākos posmos, varētu atgriezties darbā, un rīkojoties, lai izskaustu diskrimināciju vecuma dēļ, īpašu uzmanību pievēršot personām pēc 40 gadu vecuma un ietverot pašnodarbinātības un pašorganizācijas formas; |
|
– mērķtiecīgi palielinot sieviešu līdzdalību un samazinot ar dzimumu saistītās atšķirības nodarbinātības, bezdarba un atalgojuma jomā, |
– mērķtiecīgi palielinot sieviešu līdzdalību un samazinot ar dzimumu saistītās atšķirības nodarbinātības, bezdarba un profesionālās izglītības jomā, lai nodrošinātu vienādu atalgojumu un veicinātu dzimumu līdztiesību, tostarp veicot pasākumus, lai sekmētu līdztiesīgas iespējas un palielinātu sieviešu nodarbinātības līmeni saskaņā ar Eiropas Dzimumu līdztiesības paktu, |
|
|
– īpašu uzmanību pievēršot atšķirīgajai ietekmei, ko uz vīriešiem un sievietēm atstāj pabalstu sistēmas, un pārskatot visas pabalstu struktūras, kas nelabvēlīgi ietekmē sieviešu iesaistīšanos darba tirgū, |
|
– labāk saskaņojot darba un privāto dzīvi un nodrošinot izmaksu ziņā pieejamas bērnu aprūpes un citu apgādājamo aprūpes iespējas, |
– labāk saskaņojot darba, privāto un ģimenes dzīvi un nodrošinot izmaksu ziņā pieejamas kvalitatīvas bērnu aprūpes un citu apgādājamo aprūpes iespējas, tostarp iespējas doties bērna kopšanas un citos atvaļinājumos, |
|
|
– īpašu uzmanību pievēršot sievietēm un vīriešiem, kas pēc pārtraukuma apsver iespējas atgriezties algotā darbā, un izpētot, kā pakāpeniski likvidēt šķēršļus, kas apgrūtina darba atsākšanu, lai darbā varētu atgriezties, nemazinot nodarbinātības kvalitāti, |
|
– atbalstot gados vecāku cilvēku ekonomisko aktivitāti, tostarp, radot piemērotus darba apstākļus, uzlabojot (profesionālo) veselības stāvokli un dodot atbilstošus stimulus turpināt strādāt, samazinot vēlmi priekšlaicīgi pensionēties, |
– atbalstot gados vecāku cilvēku ekonomisko aktivitāti, tostarp, radot piemērotus darba apstākļus, uzlabojot (profesionālo) veselības stāvokli un dodot atbilstošus stimulus turpināt strādāt, mudinot darba ņēmējus pagarināt darba dzīvi, ja viņi vēlas pensionēties vēlāk, |
|
– piedāvājot modernas sociālās aizsardzības sistēmas, tostarp pensiju un veselības aprūpes sistēmas, nodrošinot to sociālo piemērotību, finansiālo ilgtspējību un spēju reaģēt uz sabiedrības mainīgajām vajadzībām, lai atbalstītu līdzdalību nodarbinātībā un ilgāku nodarbinātā statusa saglabāšanu, un ilgāku darba mūžu. |
– piedāvājot modernas sociālās aizsardzības sistēmas, tostarp pensiju un veselības aprūpes sistēmas, nodrošinot to sociālo piemērotību, finansiālo ilgtspējību un spēju reaģēt uz sabiedrības mainīgajām vajadzībām, lai atbalstītu līdzdalību nodarbinātībā un ilgāku nodarbinātā statusa saglabāšanu, un ilgāku darba mūžu. |
|
Skatīt arī integrēto pamatnostādni „Nodrošināt ekonomikas un fiskālo ilgtspējību, kas ir paaugstinātas nodarbinātības pamatā” (Nr. 2). |
Skatīt arī integrēto pamatnostādni „Nodrošināt ekonomikas un fiskālo ilgtspējību, kas ir paaugstinātas nodarbinātības pamatā” (Nr. 2). |
Grozījums Nr. 22 Priekšlikums lēmumam Pielikums – 1. iedaļa – daļa, kas seko aiz 18. pamatnostādnes | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
Aktīva iekļaušanas politika var paaugstināt darbaspēka piedāvājumu un stiprināt sabiedrības saistīgumu, un tā ir ietekmīgs līdzeklis, lai veicinātu visnelabvēlīgākajā situācijā esošu personu sociālo integrāciju un iekļaušanu darba tirgū. Katrai personai, kas kļūst par bezdarbnieku, saprātīgā laikposmā ir jāpiedāvā iespēja no jauna atsākt strādāt. Jaunu cilvēku gadījumā šim periodam jābūt īsam, piemēram, ilgākais 4 mēneši līdz 2010. gadam; Pieaugušajiem – ne ilgāk par 12 mēnešiem. Jāīsteno politika, kuras mērķis ir piedāvāt ilgtermiņa bezdarbniekiem aktīvus darba tirgus pasākumus, ņemot vērā 25 % līdzdalības līmeni, kas jāsasniedz 2010. gadā. Aktivizēšana jāveic apmācības, pārkvalificēšanas, darba prakses, darba vai cita nodarbināmības pasākuma veidā, vienlaikus, vajadzības gadījumā, nepārtraukti sniedzot palīdzību darba meklēšanā. Lai palielinātu līdzdalību un cīnītos pret sociālo atstumtību, ļoti svarīgi ir atvieglot darba meklētāju piekļuvi darba tirgum, novērst bezdarbu un nodrošināt, lai tie, kas kļūst par bezdarbniekiem, paliktu cieši saistīti ar darba tirgu un saglabātu savu nodarbināmību. Tas saskan arī ar elastdrošības pieeju. Šo mērķu sasniegšanai jānovērš šķēršļi piekļuvei darba tirgum, palīdzot efektīvi meklēt darbu, atvieglojot pieeju apmācībai un citiem aktīviem darba tirgus pasākumiem, nodrošinot piekļuvi pamatpakalpojumiem par pieņemamu cenu un visiem nodrošinot adekvātu minimālo resursu līmeni. Vienlaikus, ar šo pieeju jānodrošina, ka visiem darba ņēmējiem ir izdevīgi strādāt, kā arī jānovērš bezdarba, nabadzības un neaktivitātes slazdi. Īpaša uzmanība jāpievērš pasākumiem, lai veicinātu nelabvēlīgā situācijā esošu cilvēku, tostarp zemas kvalifikācijas darba ņēmēju iekļaušanos darba tirgū ar sociālo dienestu un sociālās ekonomikas paplašināšanu, kā arī attīstot jaunas darba iespējas atbilstīgi kopējām vajadzībām. Īpaši svarīgi ir apkarot diskrimināciju, veicināt invalīdu piekļuvi nodarbinātībai un integrēt imigrantus un minoritāšu pārstāvjus. |
Aktīva iekļaušanas politika var paaugstināt darbaspēka piedāvājumu un stiprināt sabiedrības saistīgumu, un tā ir ietekmīgs līdzeklis, lai veicinātu visnelabvēlīgākajā situācijā esošu personu sociālo integrāciju un iekļaušanu darba tirgū. Katrai personai, kas kļūst par bezdarbnieku, saprātīgā laikposmā ir jāpiedāvā darba, māceklības vai kvalifikācijas celšanas iespēja, vai citi pasākumi, kas nodrošina ar darbu. Jaunu cilvēku gadījumā šim periodam jābūt īsam, piemēram, ilgākais 4 mēneši līdz 2010. gadam; Pieaugušajiem – ne ilgāk par 12 mēnešiem. Jāīsteno politika, kuras mērķis ir piedāvāt ilgtermiņa bezdarbniekiem aktīvus darba tirgus pasākumus, ņemot vērā 25 % līdzdalības līmeni, kas jāsasniedz 2010. gadā. Aktivizēšana jāveic apmācības, pārkvalificēšanas, darba prakses, darba vai cita nodarbināmības pasākuma veidā, vienlaikus, vajadzības gadījumā, nepārtraukti sniedzot palīdzību darba meklēšanā. Lai palielinātu līdzdalību un cīnītos pret sociālo atstumtību, ļoti svarīgi ir atvieglot darba meklētāju piekļuvi darba tirgum, novērst bezdarbu un nodrošināt, lai tie, kas kļūst par bezdarbniekiem, paliktu cieši saistīti ar darba tirgu un saglabātu savu nodarbināmību. Tas saskan arī ar elastdrošības pieeju. Šo mērķu sasniegšanai jānovērš šķēršļi piekļuvei darba tirgum, palīdzot efektīvi meklēt darbu, atvieglojot pieeju apmācībai un citiem aktīviem darba tirgus pasākumiem, nodrošinot piekļuvi pamatpakalpojumiem par pieņemamu cenu un visiem nodrošinot adekvātu minimālo resursu līmeni, vienlaikus īstenojot taisnīgas atlīdzības principu kā ekonomisku stimulu strādāt. Vienlaikus, ar šo pieeju jānodrošina, ka visiem darba ņēmējiem ir izdevīgi strādāt un tiek ievērots princips „vienāds atalgojums par tādu pašu darbu”, kā arī jānovērš iespējamās problēmas, ko rada bezdarbs, nabadzība un neaktivitāte. Īpaša uzmanība jāpievērš pasākumiem, lai veicinātu nelabvēlīgā situācijā esošu cilvēku, tostarp zemas kvalifikācijas darba ņēmēju iekļaušanos darba tirgū ar sociālo dienestu un sociālās ekonomikas paplašināšanu, kā arī attīstot jaunas darba iespējas atbilstīgi kopējām vajadzībām. Īpaši svarīgi ir apkarot diskrimināciju, veicināt sieviešu un invalīdu piekļuvi nodarbinātībai un integrēt imigrantus un minoritāšu pārstāvjus. Ir jāņem vērā visi vietējie labas prakses piemēri, ko sniedz sociālo kooperatīvu pieredze, un visas korporatīvās sociālās atbildības formas. |
Grozījums Nr. 23 Priekšlikums lēmumam Pielikums - 1. iedaļa – 19. pamatnostādne - 3. ievilkums | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
– attīstot jaunas darba iespējas pakalpojumu jomā privātpersonām un uzņēmumiem, jo īpaši vietējā līmenī. |
– attīstot jaunas darba iespējas pakalpojumu jomā privātpersonām un uzņēmumiem, bezpeļņas sektoram un sociālajai ekonomikai, jo īpaši vietējā līmenī. |
O | |
Grozījums Nr. 24 Priekšlikums lēmumam Pielikums - 1. iedaļa ‑ 19.a pamatnostādne (jauna) | |
|
|
19.a pamatnostādne. Nodrošināt visu iedzīvotāju aktīvu sociālo integrāciju un risināt nabadzības un sociālās atstumtības problēmas, nodrošinot pienācīgus ienākumus un labāku piekļuvi kvalitatīviem sociālajiem pakalpojumiem kopā ar pieeju darba tirgum, sniedzot plašākas darba iespējas un sākotnējo vai pastāvīgo profesionālo apmācību. |
Grozījums Nr. 25 Priekšlikums lēmumam Pielikums - 1. iedaļa – 20. pamatnostādne – 2.a ievilkums (jauns) | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
|
– veicinot ieinteresēto pušu partnerības modeļus, lai pilnveidotu vietējo un reģionālo iespēju izmantošanu vietējās struktūrās, pielietojot atklātas un uz līdzdalību balstītas organizācijas formas, |
O | |
Grozījums Nr. 26 Priekšlikums lēmumam Pielikums - 1. iedaļa – guideline 20 – 4.a ievilkums (jauns) | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
|
– novēršot intelektuālā darbaspēka emigrāciju no Eiropas Savienības vai dalībvalstu nomaļiem reģioniem, veicot ekonomiskus, sociālus un strukturālus ieguldījumus reģionos, |
Grozījums Nr. 27 Priekšlikums lēmumam Pielikums – 2. iedaļa – virsraksts | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
2. Uzlabot darba ņēmēju un uzņēmumu pielāgošanās spēju |
2. Uzlabot darba ņēmēju un uzņēmumu pielāgošanās spēju un drošību (palielinot darbvietu stabilitāti) |
Grozījums Nr. 28 Priekšlikums lēmumam Pielikums – 2. iedaļa – 21. pamatnostādne | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
Veicināt elastīgumu vienlaikus ar nodarbinātības drošību un samazināt darba tirgus segmentāciju, pienācīgi ņemot vērā sociālo partneru lomu: |
Veicināt elastīgumu vienlaikus ar drošību un samazināt darba tirgus segmentāciju, pienācīgi ņemot vērā sociālo partneru lomu un pievēršot uzmanību šādiem pamatelementiem: |
|
|
– elastīgi un stabili līguma noteikumi, piemērojot mūsdienīgas darba tiesības un koplīgumus un modernizējot darba organizāciju, |
|
|
– visaptverošas mūžizglītības stratēģijas, lai darba ņēmējiem un jo īpaši mazāk aizsargātiem darba ņēmējiem pastāvīgi nodrošinātu iespējas pielāgoties un iekļauties darba tirgū, |
|
|
– efektīva aktīvā darba tirgus politika (ALMP), ar ko neparedz aktīvu agrīnas pensionēšanās politiku, bet paredz gados vecāku un pieredzējušu darba ņēmēju iesaistīšanu darba dzīvē, lai cilvēkiem palīdzētu pielāgoties straujām pārmaiņām, samazinātu bezdarba periodus un atvieglinātu pāreju uz jaunu darbu, |
|
|
– mūsdienīgas sociālās drošības sistēmas, ar kurām paredz atbalstu pienācīgu ienākumu gūšanai, veicina nodarbinātību un sekmē darba tirgus mobilitāti. |
|
|
Tas jāpanāk arī: |
|
– pielāgojot nodarbinātības tiesību aktus, vajadzības gadījumā izvērtējot dažādās darba līgumu formas un darba laika noteikumus, |
pielāgojot nodarbinātības tiesību aktus, vajadzības gadījumā izvērtējot dažādās darba līgumu formas un darba laika noteikumus un nodrošinot darba ņēmēju pamattiesības neatkarīgi no nodarbinātības statusa, lai veicinātu stabilas nodarbinātības attiecības, kā standartu saglabājot darba līgumu slēgšanu uz nenoteiktu laiku, |
|
– risinot nedeklarētās nodarbinātības jautājumu, |
– piemērojot preventīvus pasākumus un paredzot sodus, lai risinātu nedeklarētās nodarbinātības jautājumu, ar mērķi samazināt nelegālu nodarbinātības formu pārsvaru, pilnveidojot specializētās darbavietu inspekciju struktūras un palielinot to veiktspēju, |
|
– labāk prognozējot un vadot pārmaiņas, tostarp ekonomikas pārstrukturēšanu, īpaši pārmaiņas, kas saistītas ar tirdzniecības atvēršanu, lai samazinātu to radītās sociālās izmaksas un atvieglotu pielāgošanos, |
– labāk prognozējot un vadot pārmaiņas, tostarp ekonomikas pārstrukturēšanu, īpaši pārmaiņas, kas saistītas ar tirdzniecības atvēršanu, lai samazinātu to radītās sociālās izmaksas un atvieglotu pielāgošanos, |
|
– veicinot un izplatot novatoriskas un pielāgojamas darba organizācijas formas, lai uzlabotu darba kvalitāti un paaugstinātu darba ražīgumu, tostarp veselību un drošību, |
– veicinot un izplatot novatoriskas un pielāgojamas darba organizācijas formas, lai uzlabotu darba kvalitāti un paaugstinātu darba ražīgumu, tostarp drošību un veselības aizsardzību darbavietā, un lai personām ar invaliditāti nodrošinātu pienācīgus apstākļus, |
|
– atbalstot pārmaiņas nodarbinātā statusā, ieskaitot apmācību, pašnodarbinātību, uzņēmumu veidošanu un ģeogrāfisko mobilitāti. |
– atbalstot pārmaiņas nodarbinātā statusā, ieskaitot apmācību, pašnodarbinātību, uzņēmumu veidošanu un ģeogrāfisko mobilitāti, |
|
|
– īpašu uzmanību pievēršot šķēršļiem, kas sievietes attur dibināt uzņēmumus vai kļūt par pašnodarbinātām personām, lai šādus šķēršļus likvidētu. |
|
|
Dalībvalstīm ir jāīsteno stratēģijas, ko tās pašas ir izstrādājušas, pamatojoties uz Padomes pieņemtajiem kopīgajiem elastdrošības principiem. |
|
|
Izšķiroša nozīme ir sociālo partneru iesaistīšanai elastdrošības politikas izstrādē un īstenošanā, veidojot sociālo dialogu un risinot sarunas par darba koplīguma slēgšanu. |
|
Skatīt arī integrēto pamatnostādni „Sekmēt lielāku saskanību starp makroekonomikas politiku, struktūrpolitiku un nodarbinātības politiku”(Nr. 5). |
Skatīt arī integrēto pamatnostādni „Sekmēt lielāku saskanību starp makroekonomikas politiku, struktūrpolitiku un nodarbinātības politiku”(Nr. 5). |
O | |
Grozījums Nr. 29 Priekšlikums lēmumam Pielikums – 2. iedaļa – daļa, kas seko aiz 21. pamatnostādnes | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
Lai maksimāli palielinātu darbavietu radīšanu, saglabātu konkurētspēju un sekmētu ekonomiku kopumā, vispārējai atalgojuma attīstībai jāatbilst ražīguma pieaugumam ekonomiskajā ciklā un jāatspoguļo situācija darba tirgū. Jāsamazina darba samaksas atšķirības starp dzimumiem. Īpaša uzmanība jāvelta zemajam atalgojuma līmenim profesijās un nozarēs, kurās pārsvarā strādā sievietes, un cēloņiem, kas izraisa algu līmeņa pazemināšanos profesijās un nozarēs, kurās nodarbināto sieviešu īpatsvars ir pieaudzis. Lai veicinātu darbavietu radīšanu, un tas īpaši attiecas uz zemāk atalgotu darbu, var būt nepieciešami arī pasākumi, lai samazinātu ar algu nesaistītās darbaspēka izmaksas un pārskatītu darba devēja un darba ņēmēja nodokļu slogu. |
Lai maksimāli palielinātu darbavietu radīšanu, saglabātu konkurētspēju un sekmētu ekonomiku kopumā, vispārējai atalgojuma attīstībai jāatbilst ražīguma pieaugumam ekonomiskajā ciklā un jāatspoguļo situācija darba tirgū. Jāsamazina darba samaksas atšķirības starp dzimumiem. Īpaša uzmanība, lai samazinātu darba samaksas atšķirības starp dzimumiem, jāvelta zemajam atalgojuma līmenim profesijās un nozarēs, kurās pārsvarā strādā sievietes, un cēloņiem, kas izraisa algu līmeņa pazemināšanos profesijās un nozarēs, kurās nodarbināto sieviešu īpatsvars ir pieaudzis. Lai veicinātu darbavietu radīšanu, un tas īpaši attiecas uz zemāk atalgotu darbu, var būt nepieciešami arī pasākumi, lai samazinātu ar algu nesaistītās darbaspēka izmaksas un pārskatītu darba devēja un darba ņēmēja nodokļu slogu. |
Grozījums Nr. 30 Priekšlikums lēmumam Pielikums – 2. iedaļa – 22. pamatnostādne – 1. ievilkums | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
– iedrošinot sociālos partnerus to atbildības jomās noteikt pareizo sistēmu algu noteikšanai, lai atspoguļotu darba ražīgumu un darba tirgus problēmas visos attiecīgajos līmeņos un lai novērstu darba samaksas atšķirības starp dzimumiem, |
– iedrošinot sociālos partnerus to atbildības jomās noteikt pareizo sistēmu algu noteikšanai, lai atspoguļotu darba ražīgumu un darba tirgus problēmas visos attiecīgajos līmeņos ar mērķi nodrošināt Eiropas iedzīvotājiem pietiekami lielu pirktspēju un lai novērstu darba samaksas atšķirības starp dzimumiem un aizvien pieaugošo nelīdztiesību, |
Grozījums Nr. 31 Priekšlikums lēmumam Pielikums – 3. iedaļa – 1. punkts | |
|
Text proposed by the Commission |
Grozījums |
|
Eiropai vairāk un efektīvāk jāiegulda cilvēkkapitālā. Pārāk daudz cilvēku neienāk, neveido karjeru vai nepaliek darba tirgū kvalifikācijas trūkuma dēļ vai saistībā ar to, ka viņu kvalifikācija nav atbilstīga prasībām. Lai veicinātu piekļuvi nodarbinātībai vīriešiem un sievietēm jebkurā vecumā, paaugstinātu darba ražīguma, jauninājumu un darba kvalitātes līmeni, ES vajadzīgi lielāki un efektīvāki ieguldījumi cilvēkkapitālā un mūžizglītībā atbilstīgi elastdrošības jēdzienam, lai ieguvēji būtu indivīdi, uzņēmumi, ekonomika un visa sabiedrība. |
Eiropai vairāk un efektīvāk jāiegulda cilvēkkapitālā. Pārāk daudz cilvēku neienāk, neveido karjeru vai nepaliek darba tirgū kvalifikācijas trūkuma dēļ vai saistībā ar to, ka viņu kvalifikācija nav atbilstīga prasībām. Lai veicinātu piekļuvi nodarbinātībai vīriešiem un sievietēm jebkurā vecumā, pamatojoties uz iespēju vienlīdzību, paaugstinātu darba ražīguma, jauninājumu un darba kvalitātes līmeni un palīdzētu darba ņēmējiem pielāgoties strauju pārmaiņu radītiem jauniem apstākļiem, ES ir vajadzīgi lielāki un efektīvāki ieguldījumi cilvēkkapitālā un profesionālajā apmācībā visa mūža garumā, nodrošinot dažādo mūžizglītības formu pieejamību atbilstīgi elastdrošības jēdzienam, lai ieguvēji būtu indivīdi, uzņēmumi, ekonomika un visa sabiedrība. |
O | |
Grozījums Nr. 32 Priekšlikums lēmumam Pielikums – 3. iedaļa – 23. pamatnostādne | |
|
Text proposed by the Commission |
Grozījums |
|
23. pamatnostādne. Palielināt un uzlabot ieguldījumu cilvēkkapitālā: |
23. pamatnostādne. Palielināt mūžizglītības iespējas un uzlabot ieguldījumu cilvēkkapitālā: |
|
– īstenojot iekļaujošu izglītības un apmācības politiku un veicot darbības, kas būtiski atvieglo pieeju sākotnējai profesionālajai, vidējai un augstākajai izglītībai, ieskaitot praksi un apmācību uzņēmējdarbībā, |
– īstenojot iekļaujošu izglītības un apmācības politiku un veicot darbības, kas būtiski atvieglo pieeju sākotnējai profesionālajai, vidējai un augstākajai izglītībai, ieskaitot praksi un apmācību uzņēmējdarbībā, |
|
– būtiski samazinot to jauniešu skaitu, kas priekšlaicīgi pamet skolu, |
– pēc iespējas samazinot to jauniešu skaitu, kas priekšlaicīgi pamet skolu, lai nepieļautu, ka skolnieki aiziet no skolas bez kvalifikācijas, tādējādi pakļaujot sevi bezdarba riskam, |
|
– īstenojot efektīvas mūžizglītības stratēģijas, kas pieejamas visiem skolās, uzņēmumos, valsts iestādēs un mājsaimniecībās saskaņā ar Eiropas nolīgumiem, ietverot atbilstīgus stimulus un izmaksu dalīšanas mehānismus, lai veicinātu līdzdalību pastāvīgā apmācībā un apmācībā darba vietā visa mūža garumā, īpaši zemas kvalifikācijas un gados vecākiem darba ņēmējiem. |
– īstenojot efektīvas mūžizglītības stratēģijas, kas pieejamas visiem skolās, uzņēmumos, valsts iestādēs un mājsaimniecībās saskaņā ar Eiropas nolīgumiem, ietverot atbilstīgus stimulus un izmaksu dalīšanas mehānismus, lai veicinātu līdzdalību pastāvīgā apmācībā un apmācībā darba vietā visa mūža garumā, īpaši zemas kvalifikācijas un gados vecākiem darba ņēmējiem, |
|
|
– nodrošinot apstākļus, lai sievietēm atvieglotu piekļuvi izglītībai, tālākapmācībai un mūžizglītībai, jo īpaši piekļuvi apmācībai un kvalifikācijai, kas vajadzīga karjeras veidošanai. |
|
Skatīt arī integrēto pamatnostādni „Palielināt un uzlabot ieguldījumus pētniecībā un izstrādē, jo īpaši no privātās uzņēmējdarbības puses” (Nr. 7). |
Skatīt arī integrēto pamatnostādni „Palielināt un uzlabot ieguldījumus pētniecībā un izstrādē, jo īpaši no privātās uzņēmējdarbības puses” (Nr. 7). |
Grozījums Nr. 33 Priekšlikums lēmumam Pielikums – 3. iedaļa – daļa, kas seko aiz 23. pamatnostādnes | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
Nepietiek ar to, ka tiek izvirzīti augsti mērķi un palielināts visu ieinteresēto dalībnieku ieguldījumu līmenis. Lai nodrošinātu, ka piedāvājums patiešām atbilst pieprasījumam, mūžizglītības sistēmām jābūt pieejamām, tostarp arī izmaksu ziņā, un tām jāspēj reaģēt uz mainīgajām vajadzībām. Izglītības un apmācības sistēmu pielāgošana un to kapacitātes paaugstināšana ir vajadzīga, lai palielinātu to nozīmi darba tirgū, to spēju apmierināt uz zināšanām balstītas ekonomikas un sabiedrības vajadzības un to efektivitāti un taisnīgumu. IKT var izmantot, lai uzlabotu piekļuvi izglītībai un to labāk pielāgotu darba devēju un darba ņēmēju vajadzībām. Lai paplašinātu piekļuvi darba iespējām visā ES, nepieciešama lielāka mobilitāte gan darba, gan mācību vajadzībām. Jālikvidē atlikušie šķēršļi mobilitātei Eiropas darba tirgū, jo īpaši tie šķēršļi, kas saistīti ar kvalifikāciju un iegūto zināšanu atzīšanu, pārskatāmību un izmantošanu, īstenojot Eiropas kvalifikācijas sistēmu. Lai atbalstītu valstu izglītības un apmācības sistēmu reformas, kā noteikts darba programmā „Izglītība un mācības 2010. gadā”, būs svarīgi izmantot pieņemtos Eiropas instrumentus un norādījumus. |
Nepietiek ar to, ka tiek izvirzīti augsti mērķi un palielināts visu ieinteresēto dalībnieku ieguldījumu līmenis. Lai nodrošinātu, ka piedāvājums patiešām atbilst pieprasījumam, mūžizglītības sistēmām jābūt pieejamām, tostarp arī izmaksu ziņā, un tām jāspēj reaģēt uz mainīgajām vajadzībām. Izglītības un apmācības sistēmu pielāgošana un to kapacitātes paaugstināšana ir vajadzīga, lai palielinātu to nozīmi darba tirgū, to spēju apmierināt uz zināšanām balstītas ekonomikas un sabiedrības vajadzības, to efektivitāti un pieejamību, pamatojoties uz vienlīdzības principu. Izglītības un apmācības pieejamība visu vecumu vīriešiem un sievietēm un prasmju un valsts un privātā sektora sniegtās izglītības un apmācības atbilstības nodrošināšana vajadzībām ir jāapvieno ar profesionālās orientācijas sistēmu visa mūža garumā. IKT var izmantot, lai uzlabotu piekļuvi izglītībai un to labāk pielāgotu darba devēju un darba ņēmēju vajadzībām. Lai paplašinātu piekļuvi darba iespējām visā ES, nepieciešama lielāka mobilitāte gan darba, gan mācību vajadzībām. Jālikvidē atlikušie šķēršļi mobilitātei Eiropas darba tirgū, jo īpaši tie šķēršļi, kas saistīti ar kvalifikāciju un iegūto zināšanu atzīšanu, pārskatāmību un izmantošanu, īstenojot Eiropas kvalifikācijas sistēmu. Lai atbalstītu valstu izglītības un apmācības sistēmu reformas, kā noteikts darba programmā „Izglītība un mācības 2010. gadā”, būs svarīgi izmantot pieņemtos Eiropas instrumentus un norādījumus. |
Grozījums Nr. 34 Priekšlikums lēmumam Pielikums – 3. iedaļa – 24. pamatnostādne – 1.a ievilkums (jauns) | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
|
– nodrošinot, ka izglītības metodiku un mācību saturu var nodot nākamajām skolotāju paaudzēm, |
Grozījums Nr. 35 Priekšlikums lēmumam Pielikums – 3. iedaļa – 24. pamatnostādne – 3.a ievilkums (jauns) | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
|
– nodrošinot, ka svešvalodu mācīšana ir daļa no sākumizglītības un mūžizglītības. |
Pamatojums | |
Lai veicinātu darba ņēmēju mobilitāti, Eiropas Savienībā un globalizētā pasaulē ir nepieciešama vairāku valodu prasme. | |
Grozījums Nr. 36 Priekšlikums lēmumam 1.a pielikums (jauns) | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
|
1.a PIELIKUMS |
|
|
Mērķi un kritēriji |
|
|
Eiropas nodarbinātības stratēģijā ir ietverti šādi mērķi un kritēriji: |
|
|
– katram bezdarbniekam piedāvāt jauna darba iespēju, jauniešiem bezdarbniekiem 4 mēnešu laikā, pieaugušajiem bezdarbniekiem 12 mēnešu laikā, piemēram, apmācību, pārkvalifikācijas, darba prakses, darbavietas vai cita nodarbinātības pasākuma veidā, ko attiecīgi apvieno ar pastāvīgu palīdzību darba meklēšanā, |
|
|
– līdz 2010. gadam 25 % ilgstošo bezdarbnieku aktīvi iesaistīt mācībās, pārkvalifikācijā, darba praksē vai citos nodarbinātības pasākumos, lai sasniegtu trīs attīstītāko dalībvalstu vidējo rādītāju, |
|
|
– darba meklētājiem visā ES ir iespējams iepazīties ar visiem darba piedāvājumiem, ko publicējuši dalībvalstu nodarbinātības dienesti, lai veicinātu darba meklētāju mobilitāti Eiropas darba tirgū, |
|
|
– līdz 2010. gadam ES līmenī panākt faktiskā vidējā pensionēšanās vecuma pieaugumu par pieciem gadiem (salīdzinājumā ar 59,9 gadiem 2001. gadā), |
|
|
– līdz 2010. gadam nodrošināt aprūpes iespējas vismaz 90 % bērnu no 3 gadu vecuma līdz obligātajam skolas vecumam un vismaz 33 % bērnu vecumā līdz 3 gadiem, |
|
|
– panākt, lai to ES iedzīvotāju vidējais skaits, kas priekšlaicīgi pametuši mācības, nepārsniegtu 10 %, |
|
|
– panākt, lai līdz 2010. gadam ES vismaz 85 % iedzīvotāju 22 gadu vecumā ir pabeigta vidējā izglītība, |
|
|
– panākt, lai ES vidējais rādītājs par līdzdalību mūžizglītībā būtu vismaz 12,5 % no pieaugušajiem darbspējīgā vecumā (vecuma grupa no 25 līdz 64 gadiem). |
PASKAIDROJUMS
Savā stratēģiskajā ziņojumā par 2007. gada 11. decembra atjaunoto Lisabonas stratēģiju izaugsmei un darbavietu izveidei Komisija secina, ka Lisabonas stratēģija izaugsmei un nodarbinātībai darbojas. Tā ierosina Eiropadomes 2008. gada pavasara sanāksmei atkārtoti apstiprināt pašreizējās izaugsmes un darbavietu izveides pamatnostādnes, tostarp nodarbinātības pamatnostādnes, nākamajam 2008.–2010. gada ciklam un koncentrēties uz to īstenošanas stiprināšanu dalībvalstu reformu programmās.
Referente piekrīt, ka atjaunotā Lisabonas stratēģija sāk dot rezultātus. Saskaņā ar Eiropas Komisijas pēdējām ekonomiskajām prognozēm IKP pieaugums ES ir palielinājies no 1,8 % 2005. gadā un sagaidāms, ka tas pieaugs līdz 2,9 % 2007. gadā un līdz 2,4 % 2008. gadā. 2007. gadā ES tika radīti 3,6 miljoni jaunu darbavietu un ir sagaidāms, ka 2008.–2009. gadā tiks radīti 4,5 miljoni jaunu darbavietu. Nodarbinātības rādītājs pašlaik ir apmēram 65 % no kopējā darbspējīgā vecuma iedzīvotāju skaita, un ir sagaidāms, ka tas pieaugs līdz vairāk nekā 66 % 2009. gadā, turpretim ir sagaidāms, ka bezdarba rādītājs samazināsies no 8,9 % 2005. gadā līdz 7,3 % 2007. gadā un 7,1 % 2008. gadā. Tomēr pēc nesenajiem satricinājumiem finanšu tirgos ASV un — nedaudz mazākā mērā — ES prognozētie ES izaugsmes skaitļi varētu tikt nedaudz mainīti. Tādēļ ES ir jāpastiprina savi centieni, lai veicinātu tā saukto zināšanu trijstūri (pētniecību, izglītību un jauninājumus), kas ir Lisabonas stratēģijas pamatā, lai radītu pašai savu izaugsmes dinamiku.
Turklāt referente uzskata, ka atjaunotā Lisabonas stratēģija nedarbojas visu Eiropas iedzīvotāju labā. Īpaša uzmanība jāpievērš tam, ka 6 miljoni jauniešu ES pašlaik pāragri pamet skolu. Tie ir 15 % no visiem jauniešiem vecumā no 18 līdz 24 gadiem. 2006. gadā jauniešu bezdarbs veidoja 40 % no kopējā bezdarba ES. Turklāt 2006. gadā bezdarba rādītāji bija gandrīz divreiz augstāki tādu iedzīvotāju vidū, kas nav ES pilsoņi, nekā ES pilsoņu vidū. Tāpat tas ietekmē cilvēkus ar zemākajiem ienākumiem: 78 miljoni cilvēku — jeb 16 % no kopējā ES iedzīvotāju skaita — ir nabadzīgi vai uz nabadzības sliekšņa. Tas, ka ES ir 14 miljoni nabadzīgo iedzīvotāju, kas strādā, arī parāda, ka Lisabonas stratēģija izaugsmei un darbavietu izveidei nesniedz rezultātus attiecībā uz sociālo integrāciju.
Turklāt atjaunotā Lisabonas stratēģija, iespējams, ir radījusi jaunas darbavietas, bet ne vienmēr tās labākās. Jaunākie Eurostat dati liecina, ka līgumu uz noteiktu laiku skaits un nepilnas slodzes nodarbinātība ES kopumā nav samazinājusies, bet, ka tā joprojām pakāpeniski pieaug. Tā kā uz nepilnu slodzi nodarbināto personu skaits ir pieaudzis no 16,2 % līdz 18,1 % laikposmā no 2000.–2006. gadam, tādu darbinieku attiecība, kuriem ir darba līgumi uz noteiktu laiku, ir pieaugusi no 12,3 % līdz 14,4 %. Vēl svarīgāk ir tas, ka tādu darba līgumu daļa, kas ES laikposmā no 2000.–2005. gadam noslēgti nebrīvprātīgi, arī ir pieaugusi līdz 7,5 % sievietēm un 6,7 % vīriešiem. 2005. gadā gandrīz trešdaļai sieviešu un vīriešu vecumā zem 30 gadiem bija darba līgumi uz noteiktu laiku un apmēram 40 % šo cilvēku tika šādā veidā nodarbināti nebrīvprātīgi. Turklāt Eurostat prognozes parāda, ka valsts izdevumi aktīviem darba tirgus politikas pasākumiem ir nedaudz samazinājušies pēdējo piecu gadu laikā: piecpadsmit dalībvalstu ES no 0,701 % no IKP 2003. gadā līdz 0,64 % 2004. gadā un 0,544 % 2005. gadā un visā ES no 0,62 % 2004. gadā līdz 0,525 % 2005. gadā. Šie skaitļi parāda, ka dalībvalstis šobrīd nestrādā saskaņā ar līdzsvarotas elastdrošības pieeju.
Referente konsekventi atbalsta 2007. gada pavasara Eiropadomes prasību lielākā mērā ņemt vērā dalībvalstu kopējos sociālos mērķus Lisabonas darba kārtībā, lai nodrošinātu ilgstošu atbalstu ES pilsoņu veiktajai Eiropas integrācijai. Pavasara Eiropadome arī uzsvēra vajadzību cīnīties pret nabadzību un sociālo atstumtību, jo īpaši bērnu nabadzību, un dot visiem bērniem vienlīdzīgas iespējas, lai stiprinātu sociālo kohēziju. Ņemot vērā to, ka pašreizējā Lisabonas stratēģija neveicina sociālo integrāciju, referente ierosina pārorientēt pašreizējo Lisabonas stratēģiju izaugsmei un nodarbinātībai uz stratēģiju, kuras pamatā ir izaugsme, nodarbinātība un integrācija. Šajā sakarībā viņa vēlētos norādīt uz Eiropadomes 2006. gada 15. un 16. jūnija apņemšanos pieņemt atjaunoto ES ilgtspējīgas attīstības stratēģiju, lai izmantotu sinerģiju starp Lisabonas stratēģiju izaugsmei un nodarbinātībai un ES ilgtspējīgas attīstības stratēģiju. Šajās divās stratēģijās ir atzīts, ka ekonomiskie, sociālie un vides mērķi var stiprināt viens otru un ka tos ir jārealizē kopā. Viens no ES ilgtspējīgas izaugsmes stratēģijas galvenajiem izaicinājumiem ir radīt sociāli integrētu sabiedrību, tādējādi izvirzot darbības uzdevumus un mērķus, lai samazinātu tādu cilvēku skaitu, kam draud nabadzība un sociālā atstumtība, lai ievērojami palielinātu sieviešu, gados vecu strādnieku un migrantu līdzdalību darba tirgū un veicinātu aktīvāku jauniešu nodarbinātību. Saskaņā ar atjaunoto ES ilgtspējīgas attīstības stratēģiju un Padomes 2007. gada secinājumiem par Lisabonas darba kārtību referente uzskata, ka ir būtiski veicināt kopēju sociālo standartu pieņemšanu ES līmenī, kā arī pašreizējo standartu labāku īstenošanu, lai aktivizētu centienus mazināt darbu nabadzībā un izveidotu saikni starp integrētajām pamatnostādnēm, no vienas puses, un atvērto sociālās aizsardzības un sociālās integrācijas koordinēšanas metodi, no otras puses. Jaunu saistību ieviešana pamatnostādnēs ļauj stiprināt atjaunotās Lisabonas stratēģijas sociālo dimensiju.
Lai nodrošinātu, ka atjaunotā Lisabonas stratēģija rada ne tikai jaunas, bet arī labākas darbavietas, šajā ziņojumā tiek stingri ieteikts integrēt līdzsvarotas elastdrošības pieeju pašās nodarbinātības pamatnostādnēs. Šā ziņojuma pamatā ir Eiropas Parlamenta 2007. gada 29. novembra plenārsēdē pieņemtais ziņojums, ko sagatavoja Ole Christensen un kurā Eiropadomei ierosināts pieņemt līdzsvarotu vispārēju principu kopumu, pamatojoties uz nodarbinātības kvalitātes nodrošināšanu un Eiropas sociālā modeļa vērtību stiprināšanu. Tajā arī ņemti vērā Nodarbinātības, sociālās politikas, veselības un patērētāju tiesību aizsardzības (EPSCO) padomes 2007. gada 5.–6. decembra sanāksmes secinājumi, kurā tika pieņemta virkne vispārēju elastīguma principu. Saskaņā ar sociālo partneru ieteikumiem un Eiropas Parlamenta ziņojumu Padome skaidri atzina stabilas, integrētas un līdzsvarotas elastdrošības pieejas nozīmīgumu. Referente arī atzinīgi vērtē to, ka EPSCO padome uzaicināja Komisiju veikt vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu labvēlīgus nosacījumus dalībvalstu veiktai līdzsvarotas elastdrošības pieejas īstenošanai un uzsākt valsts iniciatīvu ciešā sadarbībā ar Eiropas sociālajiem partneriem, lai veicinātu to, ka attiecīgās ieinteresētās puses ievēro principus darba tirgū, un informētu pilsoņus par elastīgumu, tā būtību, elementiem un ietekmi.
Referente vēlas uzsvērt, ka partnerattiecības starp valdībām vietējā, reģionālā un valstu līmenī, valstu parlamentiem, sociālajiem partneriem un pilsonisko sabiedrību ir izšķiroši nozīmīgas nodarbinātības pamatnostādņu īstenošanā. Aktīvāka visu ieinteresēto pušu iesaistīšana uzlabos nodarbinātības stratēģijas rezultātus un veicinās publiskās diskusijas.
Referente pauž vilšanos par to, ka Kopienas Lisabonas programma 2008.–2010. gadam ietver tikai ierobežotas konkrētas saistības sociālajā jomā. Tādēļ viņa mudina Komisiju pieņemt mērķtiecīgu atjaunotu sociālā darba kartību līdz 2008. gada vidum, kam jāveido integrējoša un svarīga Lisabonas stratēģijas daļa. Atjaunotajā sociālā darba kartībā jāiekļauj ne tikai izglītība, migrācija un demogrāfiskie novērtējumi un tai ne tikai jāpalīdz mazināt plaisas prasmēs, bet tajā arī jāiekļauj skaidras saistības Eiropas tiesību aktu sociālajā jomā stiprināšanai, lai uzlabotu nodarbinātības kvalitāti un cīnītos pret sociālo atstumtību, diskrimināciju un nabadzību.
Ņemot vērā iepriekš aprakstīto referente secina, ka pašreizējās nodarbinātības pamatnostādnes nav pilnībā jāpārskata, bet gan jāgroza to konkrēti punkti. Lai gan referente atbalsta Komisiju saistībā ar nodarbinātības pamatnostādņu paskaidrojuma rakstiem, viņa arī aicina pārskatīt pašas pamatnostādnes, lai palielinātu nepieciešamo izmaiņu uzskatāmību. Ierosinātie grozījumi nodarbinātības pamatnostādnēs jo īpaši saistīti ar Lisabonas stratēģijas sociālās dimensijas nostiprināšanu (un tādējādi ar uzskatāmību), ar nodarbinātības kvalitāti pamatnostādnēs, ieviešot līdzsvarotu elastīguma un sociālās drošības pieeju, un ar aktīvās iekļautības klauzulas ieviešanu. Referente atzinīgi vērtē to, ka Eiropas Komisija paskaidrojuma rakstos ietver Eiropas Nodarbinātības stratēģijas mērķus un paraugkritērijus. Uzskatāmības nolūkos viņa tomēr iesaka šo mērķu un paraugkritēriju uzskatījumu saglabāt arī kā pamatnostādņu pielikumu.
Sieviešu tiesību un dzimumu līdztiesības komitejaS ATZINUMS (7.4.2008)
Nodarbinātības un sociālo lietu komitejai
par priekšlikumu Padomes lēmumam par pamatnostādnēm dalībvalstu nodarbinātības politikai
(COM(2007)0803 V DAĻA – C6‑0031/2008 – 2007/0300(CNS))
Atzinumu sagatavoja: Claire Gibault
GROZĪJUMI
Sieviešu tiesību un dzimumu līdztiesības komiteja aicina par jautājumu atbildīgo Nodarbinātības un sociālo lietu komiteju savā ziņojumā iekļaut šādus grozījumus:
Grozījums Nr. 1 Lēmuma priekšlikums 2. apsvērums | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
(2) Dalībvalstu valsts reformu programmu pārbaude, kas iekļauta Komisijas gada progresa ziņojumā un Kopējā nodarbinātības ziņojuma projektā, norāda, ka dalībvalstīm arī turpmāk pēc iespējas vairāk jācenšas pievērsties tādām prioritārajām jomām kā |
(2) Dalībvalstu valsts reformu programmu pārbaude, kas iekļauta Komisijas gada progresa ziņojumā un Kopējā nodarbinātības ziņojuma projektā, norāda, ka dalībvalstīm, lai palielinātu nodarbinātības līmeni, īpaši sieviešu un vecāka gadagājuma darba ņēmēju nodarbinātības līmeni, arī turpmāk pēc iespējas vairāk jācenšas pievērsties tādām prioritārajām jomām kā |
|
– iesaistīt un noturēt vairāk cilvēku darba tirgū, palielināt darbaspēka piedāvājumu un modernizēt sociālās aizsardzības sistēmas, |
– iesaistīt un noturēt vairāk cilvēku darba tirgū, kvalitatīvās darba vietās, palielināt darbaspēka piedāvājumu, modernizēt sociālās aizsardzības sistēmas un izmantot vispārēju dzimumu līdztiesības un nediskriminācijas pieeju, |
|
– darbinieku un uzņēmumu pielāgošanās spēju uzlabošana, un |
– darbinieku un uzņēmumu pielāgošanās spēju uzlabošana globalizācijas radītajām problēmām, un |
|
– palielināt ieguldījumu cilvēkkapitālā, nodrošinot labāku izglītību un prasmes. |
– palielināt ieguldījumu cilvēkkapitālā, nodrošinot labāku izglītību un prasmes. |
Grozījums Nr. 2 Lēmuma priekšlikums Pielikums – 1. daļa – 1. ievilkums | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
– pilnīgu nodarbinātību: pilnīgas nodarbinātības sasniegšana un bezdarba un neaktivitātes samazināšana, palielinot darbaspēka pieprasījumu un piedāvājumu ar integrētu elastdrošības pieeju, ir būtiska, lai uzturētu ekonomisko izaugsmi un stiprinātu sociālo kohēziju. Tam ir vajadzīga politika, kas vienlaikus paredz darba tirgu, darba organizācijas un darba attiecību elastību, kā nodarbinātības drošību un sociālo nodrošināšanu; |
– pilnīgu nodarbinātību: pilnīgas nodarbinātības sasniegšana un bezdarba un neaktivitātes samazināšana, palielinot darbaspēka pieprasījumu un piedāvājumu ar integrētu elastdrošības pieeju, ir būtiska, lai uzturētu ekonomisko izaugsmi un stiprinātu sociālo kohēziju. Tam ir vajadzīga politika, kas vienlaikus paredz darba tirgu, darba organizācijas un darba attiecību elastību īpaši darba un ģimenes dzīves saskaņošanas nolūkā, kā arī nodarbinātības drošību un sociālo nodrošināšanu; |
Grozījums Nr. 3 Lēmuma priekšlikums Pielikums – 1. daļa – 2. ievilkums | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
– darba kvalitātes uzlabošanos un darba ražīguma paaugstināšanos: centieni paaugstināt nodarbinātības līmeni ir cieši saistīti ar nodarbinātības pievilcības, darba kvalitātes un darba ražīguma pieauguma uzlabošanu, segmentācijas un trūcīgo darba ņēmēju skaita samazināšanu. Pilnībā jāizmanto sinerģijas starp darba kvalitāti, darba ražīgumu un nodarbinātību; |
- darba kvalitātes uzlabošanos un darba ražīguma paaugstināšanos: centieni paaugstināt nodarbinātības līmeni ir cieši saistīti ar nodarbinātības pievilcības, darba kvalitātes un darba ražīguma pieauguma uzlabošanu, darba tirgus segmentācijas, dzimumu nevienlīdzības un trūcīgo darba ņēmēju skaita samazināšanu. Pilnībā jāizmanto sinerģijas starp darba kvalitāti, darba ražīgumu un nodarbinātību; |
Grozījums Nr. 4 Lēmuma priekšlikums Pielikums – 1. daļa – 3. ievilkums | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
– sociālās un teritoriālās kohēzijas stiprināšanu: nepieciešama mērķtiecīga rīcība, lai stiprinātu sociālo integrāciju, apkarotu nabadzību, jo īpaši bērnu nabadzību, novērstu atstumtību no darba tirgus, atbalstītu tādu cilvēku iesaistīšanos darbā, kuri atrodas nelabvēlīgā situācijā, kā arī, lai samazinātu atšķirības starp reģioniem attiecībā uz nodarbinātību, bezdarbu un darba ražīgumu, īpaši mazāk attīstītajos reģionos. Nepieciešama ciešāka mijiedarbība ar koordinācijas atklāto metodi sociālās aizsardzības un sociālās integrācijas jomā. |
– sociālās un teritoriālās kohēzijas stiprināšana: nepieciešama mērķtiecīga rīcība, lai stiprinātu sociālo integrāciju, apkarotu nabadzību, jo īpaši sieviešu, vienvecāka ģimeņu un daudzbērnu ģimeņu bez resursiem nabadzību, novērstu atstumtību no darba tirgus, atbalstītu sieviešu un tādu cilvēku iesaistīšanos darbā, kuri atrodas nelabvēlīgā situācijā, kā arī, lai samazinātu atšķirības starp reģioniem attiecībā uz nodarbinātību, bezdarbu un darba ražīgumu, īpaši mazāk attīstītajos reģionos. Nepieciešama ciešāka mijiedarbība ar koordinācijas atklāto metodi sociālās aizsardzības un sociālās integrācijas jomā. |
Grozījums Nr. 5 Lēmuma priekšlikums Pielikums – 2. daļa | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
Attīstībai ir būtiskas vienlīdzīgas iespējas un diskriminācijas apkarošana. Integrētā pieeja dzimumu līdztiesības nodrošināšanai un dzimumu līdztiesības veicināšana būtu jānodrošina visās veiktajās aktivitātēs. Īpaša uzmanība jāvelta tam, lai darba tirgū būtiski samazinātu visu veidu plaisas, kas saistītas ar dzimumu, atbilstoši Eiropas Dzimumu līdztiesības paktam. Tas palīdzēs dalībvalstīm risināt demogrāfisko problēmu. Kā daļai no jaunās starppaaudžu pieejas īpaša uzmanība būtu jāpievērš jauniešu situācijai, īstenojot Eiropas Jaunatnes paktu, un nodarbinātības pieejamības veicināšanai visa darba mūža laikā. Īpaša uzmanība ir jāpievērš arī tam, lai saskaņā ar jebkuriem valsts mērķiem būtiski samazinātu nodarbinātības līmeņa atšķirības cilvēkiem, kas atrodas nelabvēlīgā situācijā, tostarp invalīdiem, kā arī atšķirības starp trešo valstu valstspiederīgajiem un ES pilsoņiem. |
Attīstībai ir būtiskas vienlīdzīgas iespējas un diskriminācijas apkarošana. Integrētā pieeja dzimumu līdztiesības nodrošināšanai un dzimumu līdztiesības veicināšana būtu jānodrošina visās veiktajās aktivitātēs. Īpaša uzmanība jāvelta tam, lai darba tirgū būtiski samazinātu visu veidu plaisas, kas saistītas ar dzimumu, atbilstoši Eiropas Dzimumu līdztiesības paktam, tāpēc ir stingri jāpiemēro Eiropas direktīvas vienlīdzīgas attieksmes un nevienlīdzības izskaušanas jomā. Tas palīdzēs dalībvalstīm risināt demogrāfisko problēmu. Kā daļai no jaunās starppaaudžu pieejas īpaša uzmanība būtu jāpievērš jauniešu situācijai, īstenojot Eiropas Jaunatnes paktu, un nodarbinātības pieejamības veicināšanai visa darba mūža laikā. Īpaša uzmanība ir jāpievērš arī tam, lai saskaņā ar jebkuriem valsts mērķiem būtiski samazinātu nodarbinātības līmeņa atšķirības cilvēkiem, kas atrodas nelabvēlīgā situācijā, kā arī atšķirības starp trešo valstu valstspiederīgajiem un ES pilsoņiem. |
Grozījums Nr. 6 Lēmuma priekšlikums Pielikums – 17. pamatnostādne – virsraksts | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
17. pamatnostādne. Īstenot tādu nodarbinātības politiku, kuras mērķis ir pilnīgas nodarbinātības sasniegšana, darba kvalitātes uzlabošana un darba ražīguma paaugstināšana, un sociālās un teritoriālās kohēzijas stiprināšana. |
17. pamatnostādne. Īstenot tādu nodarbinātības politiku, kuras mērķis ir pilnīga nodarbinātība, darba kvalitātes un drošības, kā arī ražīguma uzlabošana un sociālās un teritoriālās kohēzijas stiprināšana. |
Grozījums Nr. 7 Lēmuma priekšlikums Pielikums – 6. daļa – 1. ievilkums | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
– iesaistīt un noturēt vairāk cilvēku darba tirgū, palielināt darbaspēka piedāvājumu un modernizēt sociālās aizsardzības sistēmas, |
– iesaistīt un noturēt vairāk cilvēku darba tirgū, palielināt darba vietu piedāvājumu, samazināt dzimumu nevienlīdzību un modernizēt sociālās aizsardzības sistēmas, |
Grozījums Nr. 8 Lēmuma priekšlikums Pielikums – 6. daļa – 3. ievilkums | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
– palielināt ieguldījumu cilvēkkapitālā, nodrošinot labāku izglītību un prasmes. |
– palielināt ieguldījumu cilvēkkapitālā, nodrošinot labāku izglītību un prasmes un veicinot profesionālās izvēles paplašināšanos, lai pieaugtu vīriešu un sieviešu nodarbinātības iespējas visas darba dzīves laikā. |
Grozījums Nr. 9 Lēmuma priekšlikums Pielikums – 1. iedaļa – virsraksts | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
1. Iesaistīt un noturēt vairāk cilvēku darba tirgū, palielināt darbaspēka piedāvājumu un modernizēt sociālās aizsardzības sistēmas |
1. Iesaistīt un noturēt vairāk cilvēku darba tirgū un vēlams — darba vietās uz nenoteiktu laiku, palielināt darbaspēka piedāvājumu, samazināt dzimumu nevienlīdzību un modernizēt sociālās aizsardzības sistēmas |
Grozījums Nr. 10 Lēmuma priekšlikums Pielikums – 1. iedaļa – 1. daļa | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
Nodarbinātības līmeņa paaugstināšana ir visefektīvākais līdzeklis ekonomikas izaugsmes radīšanai un sociāli integrējošas ekonomikas veicināšanai, vienlaikus sniedzot drošību tiem, kuri nespēj strādāt. „Dzīves cikla” pieejas nodarbinātībai veicināšana un sociālās aizsardzības sistēmu modernizēšana, lai nodrošinātu to piemērotību, finansiālo ilgtspējību un spēju reaģēt uz sabiedrības mainīgajām vajadzībām, kļūst arvien nepieciešamāka darbspējīgā vecuma iedzīvotāju skaita paredzamās samazināšanās dēļ. Kā daļai no jaunās starppaaudžu pieejas īpaša uzmanība būtu jāpievērš sieviešu un vīriešu bezdarba līmeņa pastāvīgo atšķirību problēmas risināšanai, gados vecāku darba ņēmēju un jauniešu nodarbinātības līmeņa turpmākai paaugstināšanai, kā arī no darba tirgus visvairāk atstumto personu aktīvas iekļaušanas veicināšanai. Intensīvāka rīcība ir nepieciešama arī, lai uzlabotu jaunu cilvēku situāciju darba tirgū un ievērojami samazinātu jauniešu bezdarbu, kas vidēji ir divas reizes lielāks par vispārējo bezdarba līmeni. |
Nodarbinātības līmeņa paaugstināšana ir visefektīvākais līdzeklis ekonomikas izaugsmes radīšanai un sociāli integrējošas ekonomikas veicināšanai, vienlaikus sniedzot drošību tiem, kuri nespēj strādāt. „Dzīves cikla” pieejas nodarbinātībai veicināšana un sociālās aizsardzības sistēmu modernizēšana, lai nodrošinātu to piemērotību, finansiālo ilgtspējību un spēju reaģēt uz sabiedrības mainīgajām vajadzībām, kļūst arvien nepieciešamāka darbspējīgā vecuma iedzīvotāju skaita paredzamās samazināšanās dēļ. Kā daļai no jaunās starppaaudžu pieejas īpaša uzmanība būtu jāpievērš sieviešu un vīriešu bezdarba līmeņa pastāvīgo atšķirību problēmas risināšanai, gados vecāku darba ņēmēju un jauniešu nodarbinātības līmeņa turpmākai paaugstināšanai, kā arī no darba tirgus visvairāk atstumto personu aktīvas iekļaušanas veicināšanai, to īpaši attiecinot uz personām, kas cietušas no multiplās diskriminācijas, ko pastiprina sarežģītie ģeogrāfiskie apstākļi salu un nepieejamu kalnu reģionos. Intensīvāka rīcība ir nepieciešama arī, lai uzlabotu jaunu cilvēku situāciju darba tirgū un ievērojami samazinātu jauniešu bezdarbu, kas vidēji ir divas reizes lielāks par vispārējo bezdarba līmeni. |
Grozījums Nr. 11 Lēmuma priekšlikums Pielikums – 1. iedaļa – 2. daļa | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
Jārada pareizie apstākļi, lai sekmētu nodarbinātības palielināšanos, neatkarīgi no tā, vai tas ir saistīts ar pirmreizēju ienākšanu darba tirgū, atgriešanos tajā pēc pārtraukuma vai vēlmi pagarināt darba mūžu. Elastdrošības pieejai ir ļoti svarīga darbavietu kvalitāte, tostarp atalgojums un pabalsti, darba apstākļi, pieeja mūžizglītībai un karjeras iespējas, kā arī atbalsts un stimuls no sociālās aizsardzības sistēmām. Lai uzlabotu dzīves cikla pieeju darbam un sekmētu darba un ģimenes dzīves saskaņošanu, ir vajadzīga politika attiecībā uz bērnu aprūpes nodrošināšanu. Noderīgs kritērijs ir panākt, ka līdz 2010. gadam aprūpes iespējas tiek nodrošinātas vismaz 90 % bērnu no trīs gadu vecuma līdz obligātajam skolas vecumam un vismaz 33 % bērnu vecumā līdz trīs gadiem. Lai palielinātu vidējo nodarbinātības līmeni vecākiem, īpaši vientuļajiem vecākiem, vajadzīgi pasākumi ģimeņu atbalstam. Konkrētāk, dalībvalstīm jāņem vērā vientuļo vecāku un daudzbērnu ģimeņu īpašās vajadzības. Turklāt, lai pagarinātu darba mūžu, faktiskais vidējais vecums, kad cilvēks pamet darba tirgu, līdz 2010. gadam ES līmenī būtu jāpalielina par pieciem gadiem (salīdzinājumā ar 59,9 gadiem 2001. gadā). Dalībvalstīm arī jāievieš pasākumi veselības aizsardzībai, profilaksei un veselīga dzīvesveida veicināšanai ar mērķi samazināt slimošanas radīto slogu, palielināt darba ražīgumu un pagarināt darba mūžu. |
Jārada pareizie apstākļi, lai sekmētu nodarbinātības palielināšanos, neatkarīgi no tā, vai tas ir saistīts ar pirmreizēju ienākšanu darba tirgū, atgriešanos tajā pēc pārtraukuma vai vēlmi pagarināt darba mūžu. Elastdrošības pieejai ir ļoti svarīga darbavietu kvalitāte, tostarp atalgojums un pabalsti, darba apstākļi, pieeja mūžizglītībai un karjeras iespējas, kā arī atbalsts un stimuls no sociālās aizsardzības sistēmām. Lai uzlabotu dzīves cikla pieeju darbam un sekmētu darba un ģimenes dzīves saskaņošanu, ir vajadzīga politika attiecībā uz bērnu aprūpes nodrošināšanu. Primārais mērķis ir panākt, ka līdz 2010. gadam aprūpes iespējas tiek nodrošinātas vismaz 90 % bērnu no trīs gadu vecuma līdz obligātajam skolas vecumam un vismaz 33 % bērnu vecumā līdz trīs gadiem. Lai palielinātu vidējo nodarbinātības līmeni vecākiem, īpaši vientuļajiem vecākiem, vajadzīgi pasākumi ģimeņu atbalstam. Konkrētāk, dalībvalstīm jāņem vērā vientuļo vecāku, daudzbērnu ģimeņu un to ģimeņu, kuru aprūpē ir vecāki cilvēki vai invalīdi īpašās vajadzības. Turklāt, lai pagarinātu darba mūžu, faktiskais vidējais vecums, kad cilvēks pamet darba tirgu, līdz 2010. gadam ES līmenī būtu jāpalielina par pieciem gadiem (salīdzinājumā ar 59,9 gadiem 2001. gadā). Dalībvalstīm arī jāievieš pasākumi veselības aizsardzībai, profilaksei un veselīga dzīvesveida veicināšanai ar mērķi samazināt slimošanas radīto slogu, palielināt darba ražīgumu un pagarināt darba mūžu. |
Grozījums Nr. 12 Lēmuma priekšlikums Pielikums – 18. pamatnostādne – 1. ievilkums | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
– no jauna meklējot veidus, kā sniegt nodarbinātības iespējas jauniešiem un samazināt jauniešu bezdarbu, kā aicināts Eiropas Jaunatnes paktā, |
– no jauna meklējot veidus, kā sniegt nodarbinātības iespējas jauniešiem un samazināt jauniešu bezdarbu, kā aicināts Eiropas Jaunatnes paktā, vienlaikus apkarojot diskrimināciju uz dzimuma pamata, |
Grozījums Nr. 13 Lēmuma priekšlikums Pielikums – 18. pamatnostādne – 2. ievilkums | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
– mērķtiecīgi palielinot sieviešu līdzdalību un samazinot ar dzimumu saistītās atšķirības nodarbinātības, bezdarba un atalgojuma jomā, |
– mērķtiecīgi palielinot sieviešu līdzdalību un samazinot ar dzimumu saistītās atšķirības nodarbinātības, bezdarba, atalgojuma, amatā paaugstināšanas un profesionālās izglītības jomā, |
Grozījums Nr. 14 Lēmuma priekšlikums Pielikums – 18. pamatnostādne – 3. ievilkums | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
– labāk saskaņojot darba un privāto dzīvi un nodrošinot izmaksu ziņā pieejamas bērnu aprūpes un citu apgādājamo aprūpes iespējas, |
– labāk saskaņojot darba un privāto dzīvi, jo īpaši sniedzot atbalstu vienvecāka ģimenēm ar ģimenes atbildības nastas taisnīgas sadales veicināšanas palīdzību, ieguldot sabiedriskajos pakalpojumos un tos izmantojot, kā arī sniedzot vecākiem (gan sievietēm, gan vīriešiem) iespēju izmantot daļlaika darba režīmu bez jebkādas diskriminācijas salīdzinājumā ar normālu darba slodzi un nodrošinot 90 % obligātā skolas vecuma bērnu visās dalībvalstīs līdz 2010. gadam kvalitatīvas, izmaksu ziņā pieejamas bērnu aprūpes un citu apgādājamo aprūpes iespējas, |
Grozījums Nr. 15 Lēmuma priekšlikums Pielikums – 18. pamatnostādne – 5. ievilkums | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
– piedāvājot modernas sociālās aizsardzības sistēmas, tostarp pensiju un veselības aprūpes sistēmas, nodrošinot to sociālo piemērotību, finansiālo ilgtspējību un spēju reaģēt uz sabiedrības mainīgajām vajadzībām, lai atbalstītu līdzdalību nodarbinātībā un ilgāku nodarbinātā statusa saglabāšanu, un ilgāku darba mūžu. |
– piedāvājot modernas sociālās aizsardzības sistēmas, tostarp pensiju un veselības aprūpes sistēmas, nodrošinot to sociālo piemērotību, finansiālo ilgtspējību un spēju reaģēt uz sabiedrības mainīgajām vajadzībām, lai atbalstītu līdzdalību nodarbinātībā un ekonomisku neatkarību, kā arī ilgāku nodarbinātā statusa saglabāšanu, un ilgāku darba mūžu. |
Grozījums Nr. 16 Lēmuma priekšlikums Pielikums – 1. iedaļa – 4. daļa | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
Aktīva iekļaušanas politika var paaugstināt darbaspēka piedāvājumu un stiprināt sabiedrības saistīgumu, un tā ir ietekmīgs līdzeklis, lai veicinātu visnelabvēlīgākajā situācijā esošu personu sociālo integrāciju un iekļaušanu darba tirgū. Katrai personai, kas kļūst par bezdarbnieku, saprātīgā laikposmā ir jāpiedāvā iespēja no jauna atsākt strādāt. Jaunu cilvēku gadījumā šim periodam jābūt īsam, piemēram, ilgākais 4 mēneši līdz 2010. gadam; Pieaugušajiem – ne ilgāk par 12 mēnešiem. Jāīsteno politika, kuras mērķis ir piedāvāt ilgtermiņa bezdarbniekiem aktīvus darba tirgus pasākumus, ņemot vērā 25 % līdzdalības līmeni, kas jāsasniedz 2010. gadā. Aktivizēšana jāveic apmācības, pārkvalificēšanas, darba prakses, darba vai cita nodarbināmības pasākuma veidā, vienlaikus, vajadzības gadījumā, nepārtraukti sniedzot palīdzību darba meklēšanā. Lai palielinātu līdzdalību un cīnītos pret sociālo atstumtību, ļoti svarīgi ir atvieglot darba meklētāju piekļuvi darba tirgum, novērst bezdarbu un nodrošināt, lai tie, kas kļūst par bezdarbniekiem, paliktu cieši saistīti ar darba tirgu un saglabātu savu nodarbināmību. Tas saskan arī ar elastdrošības pieeju. Šo mērķu sasniegšanai jānovērš šķēršļi piekļuvei darba tirgum, palīdzot efektīvi meklēt darbu, atvieglojot pieeju apmācībai un citiem aktīviem darba tirgus pasākumiem, nodrošinot piekļuvi pamatpakalpojumiem par pieņemamu cenu un visiem nodrošinot adekvātu minimālo resursu līmeni. Vienlaikus, ar šo pieeju jānodrošina, ka visiem darba ņēmējiem ir izdevīgi strādāt, kā arī jānovērš bezdarba, nabadzības un neaktivitātes slazdi. Īpaša uzmanība jāpievērš pasākumiem, lai veicinātu nelabvēlīgā situācijā esošu cilvēku, tostarp zemas kvalifikācijas darba ņēmēju iekļaušanos darba tirgū ar sociālo dienestu un sociālās ekonomikas paplašināšanu, kā arī attīstot jaunas darba iespējas atbilstīgi kopējām vajadzībām. Īpaši svarīgi ir apkarot diskrimināciju, veicināt invalīdu piekļuvi nodarbinātībai un integrēt imigrantus un minoritāšu pārstāvjus. |
Aktīva iekļaušanas politika var paaugstināt darbaspēka piedāvājumu un stiprināt sabiedrības saistīgumu, un tā ir ietekmīgs līdzeklis, lai veicinātu visnelabvēlīgākajā situācijā esošu personu sociālo integrāciju un iekļaušanu darba tirgū. Katrai personai, kas kļūst par bezdarbnieku, saprātīgā laikposmā ir jāpiedāvā iespēja no jauna atsākt strādāt. Jaunu cilvēku gadījumā šim periodam jābūt īsam, piemēram, ilgākais 4 mēneši līdz 2010. gadam; Pieaugušajiem – ne ilgāk par 12 mēnešiem. Jāīsteno politika, kuras mērķis ir piedāvāt ilgtermiņa bezdarbniekiem aktīvus darba tirgus pasākumus, ņemot vērā 25 % līdzdalības līmeni, kas jāsasniedz 2010. gadā. Aktivizēšana jāveic apmācības, pārkvalificēšanas, darba prakses, darba vai cita nodarbināmības pasākuma veidā, vienlaikus, vajadzības gadījumā, nepārtraukti sniedzot palīdzību darba meklēšanā. Lai palielinātu līdzdalību un cīnītos pret sociālo atstumtību, ļoti svarīgi ir atvieglot darba meklētāju piekļuvi darba tirgum, novērst bezdarbu un nodrošināt, lai tie, kas kļūst par bezdarbniekiem, paliktu cieši saistīti ar darba tirgu un saglabātu savu nodarbināmību. Tas saskan arī ar elastdrošības pieeju. Šo mērķu sasniegšanai jānovērš šķēršļi piekļuvei darba tirgum, palīdzot efektīvi meklēt darbu, atvieglojot pieeju apmācībai un citiem aktīviem darba tirgus pasākumiem, nodrošinot piekļuvi pamatpakalpojumiem par pieņemamu cenu un visiem nodrošinot adekvātu minimālo resursu līmeni. Vienlaikus, ar šo pieeju jānodrošina, ka visiem darba ņēmējiem ir finansiāli izdevīgi strādāt un tiek ievērots princips „par vienādu darbu vienāda samaksa”, kā arī jānovērš bezdarba, nabadzības un neaktivitātes slazdi. Īpaša uzmanība jāpievērš pasākumiem, lai veicinātu nelabvēlīgā situācijā esošu cilvēku, tostarp zemas kvalifikācijas darba ņēmēju iekļaušanos darba tirgū ar sociālo dienestu un sociālās ekonomikas paplašināšanu, kā arī attīstot jaunas darba iespējas atbilstīgi kopējām vajadzībām. Īpaši svarīgi ir apkarot diskrimināciju, veicināt sieviešu un invalīdu piekļuvi nodarbinātībai un integrēt imigrantus un minoritāšu pārstāvjus. |
Grozījums Nr. 17 Lēmuma priekšlikums Pielikums – 19. pamatnostādne – 3. ievilkums | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
– attīstot jaunas darba iespējas pakalpojumu jomā privātpersonām un uzņēmumiem, jo īpaši vietējā līmenī. |
– attīstot jaunas darba iespējas pakalpojumu jomā privātpersonām un uzņēmumiem, jo īpaši vietējā un reģionālā līmenī, palielinot šo nozaru sociālo prestižu. |
Grozījums Nr. 18 Lēmuma priekšlikums Pielikums – 19.a pamatnostādne (jauna) | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
|
19. pamatnostādne. Nodrošināt aktīvu iekļaušanu darba tirgū ar pozitīviem pasākumiem, kas sniegtu piekļuvi ilgtermiņa un kvalificētai nodarbinātībai. |
Grozījums Nr. 19 Lēmuma priekšlikums Pielikums – 20. pamatnostādne – 1. ievilkums | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
– modernizējot un stiprinot darba tirgus institūcijas, īpaši nodarbinātības dienestus, arī lai nodrošinātu labāku nodarbinātības un apmācības iespēju pārskatāmību valsts un Eiropas līmenī, |
– modernizējot un stiprinot darba tirgus institūcijas, īpaši nodarbinātības dienestus, arī lai nodrošinātu labāku nodarbinātības un apmācības iespēju pārskatāmību valsts un Eiropas līmenī, pilnīgāku informāciju par attieksmes un iespēju vienlīdzības jomā pastāvošajām normām, kā arī par šo normu ievērošanu, |
Grozījums Nr. 20 Lēmuma priekšlikums Pielikums – 21. pamatnostādne – 2. ievilkums | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
– risinot nedeklarētās nodarbinātības jautājumu, |
– risinot nedeklarētās nodarbinātības jautājumu ar pasākumiem, kas to padara neinteresantu gan nodarbināto, gan uzņēmumu skatījumā, |
Grozījums Nr. 21 Lēmuma priekšlikums Pielikums – 21. pamatnostādne – 3. ievilkums | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
– labāk prognozējot un vadot pārmaiņas, tostarp ekonomikas pārstrukturēšanu, īpaši pārmaiņas, kas saistītas ar tirdzniecības atvēršanu, lai samazinātu to radītās sociālās izmaksas un atvieglotu pielāgošanos, |
– labāk prognozējot un vadot pārmaiņas, tostarp globalizācijas izraisīto ekonomikas pārstrukturēšanu, lai samazinātu to radītās sociālās sekas un atvieglotu pielāgošanos, |
Grozījums Nr. 22 Lēmuma priekšlikums Pielikums – 23. pamatnostādne – 1. ievilkums | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
– īstenojot iekļaujošu izglītības un apmācības politiku un veicot darbības, kas būtiski atvieglo pieeju sākotnējai profesionālajai, vidējai un augstākajai izglītībai, ieskaitot praksi un apmācību uzņēmējdarbībā, |
– īstenojot iekļaujošu izglītības un apmācības politiku un veicot darbības, kas būtiski atvieglo pieeju sākotnējai profesionālajai, vidējai un augstākajai izglītībai, ieskaitot praksi un apmācību uzņēmējdarbībā, veicinot īpaši profesionālās izvēlas paplašināšanos jaunietēm un nodrošinot to, lai valsts un privātais sektors atbalsta sieviešu iesaistīšanos jomās, kurās viņu ir maz, kā arī lai tiktu izmantotas sieviešu zināšanas un prasmes, |
Grozījums Nr. 23 Lēmuma priekšlikums Pielikums – 23. pamatnostādne – 3. ievilkums | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
– īstenojot efektīvas mūžizglītības stratēģijas, kas pieejamas visiem skolās, uzņēmumos, valsts iestādēs un mājsaimniecībās saskaņā ar Eiropas nolīgumiem, ietverot atbilstīgus stimulus un izmaksu dalīšanas mehānismus, lai veicinātu līdzdalību pastāvīgā apmācībā un apmācībā darba vietā visa mūža garumā, īpaši zemas kvalifikācijas un gados vecākiem darba ņēmējiem. |
– īstenojot efektīvas mūžizglītības stratēģijas, kas pieejamas visiem skolās, uzņēmumos, valsts iestādēs un mājsaimniecībās saskaņā ar Eiropas nolīgumiem, ietverot atbilstīgus stimulus un izmaksu dalīšanas mehānismus, lai veicinātu līdzdalību pastāvīgā apmācībā un apmācībā darba vietā visa mūža garumā, īpaši zemas kvalifikācijas, gados vecākiem darba ņēmējiem un tiem visu vecumu darba ņēmējiem, kuri uz laiku ir atstājuši darba tirgu, lai varētu saskaņot darba un ģimenes dzīvi. |
PROCEDŪRA
|
Virsraksts |
Nodarbinātības politikas pamatnostādnes |
|||||||
|
Atsauces |
COM(2007)0803 – C6-0031/2008 – 2007/0300(CNS) |
|||||||
|
Komiteja, kas atbildīga par jautājumu |
EMPL |
|||||||
|
Atzinumu sniedza Datums, kad paziņoja plenārsēdē |
FEMM 31.1.2008 |
|
|
|
||||
|
Atzinumu sagatavoja Iecelšanas datums |
Claire Gibault 5.2.2008 |
|
|
|||||
|
Izskatīšana komitejā |
28.2.2008 |
3.4.2008 |
|
|
||||
|
Pieņemšanas datums |
3.4.2008 |
|
|
|
||||
|
Galīgā balsojuma rezultāti |
+: –: 0: |
22 0 3 |
||||||
|
Deputāti, kas bija klāt galīgajā balsojumā |
Edit Bauer, Ilda Figueiredo, Věra Flasarová, Claire Gibault, Zita Gurmai, Lívia Járóka, Piia-Noora Kauppi, Urszula Krupa, Roselyne Lefrançois, Astrid Lulling, Zita Pleštinská, Anni Podimata, Christa Prets, Teresa Riera Madurell, Anne Van Lancker, Anna Záborská |
|||||||
|
Aizstājējs(-i), kas bija klāt galīgajā balsojumā |
Gabriela Creţu, Lidia Joanna Geringer de Oedenberg, Donata Gottardi, Mary Honeyball, Christa Klaß, Marusya Ivanova Lyubcheva, Petya Stavreva, Feleknas Uca |
|||||||
|
Aizstājējs(-i) (178. panta 2. punkts), kas bija klāt galīgajā balsojumā |
Manolis Mavrommatis |
|||||||
PROCEDŪRA
|
Virsraksts |
Nodarbinātības politikas pamatnostādnes |
|||||||
|
Atsauces |
COM(2007)0803 – C6-0031/2008 – 2007/0300(CNS) |
|||||||
|
Datums, kad to iesniedza EP |
17.1.2008 |
|||||||
|
Komiteja, kas atbildīga par jautājumu Datums, kad paziņoja plenārsēdē |
EMPL 31.1.2008 |
|||||||
|
Komiteja(-s), kurai(-ām) ir lūgts sniegt atzinumu Datums, kad paziņoja plenārsēdē |
ECON 31.1.2008 |
ITRE 31.1.2008 |
FEMM 31.1.2008 |
|
||||
|
Atzinumu nav sniegusi Lēmuma datums |
ECON 15.1.2008 |
ITRE 29.1.2008 |
|
|
||||
|
Atzinumu sagatavoja Iecelšanas datums |
Anne Van Lancker 28.2.2007 |
|
|
|||||
|
Izskatīšana komitejā |
17.12.2007 |
23.1.2008 |
2.4.2008 |
5.5.2008 |
||||
|
Pieņemšanas datums |
6.5.2008 |
|
|
|
||||
|
Galīgā balsojuma rezultāti |
+: –: 0: |
38 5 0 |
||||||
|
Deputāti, kas bija klāt galīgajā balsojumā |
Jan Andersson, Edit Bauer, Emine Bozkurt, Iles Braghetto, Philip Bushill-Matthews, Alejandro Cercas, Derek Roland Clark, Jean Louis Cottigny, Proinsias De Rossa, Harald Ettl, Richard Falbr, Carlo Fatuzzo, Joel Hasse Ferreira, Roger Helmer, Stephen Hughes, Karin Jöns, Ona Juknevičienė, Jan Jerzy Kułakowski, Jean Lambert, Raymond Langendries, Elizabeth Lynne, Thomas Mann, Jan Tadeusz Masiel, Jiří Maštálka, Maria Matsouka, Elisabeth Morin, Juan Andrés Naranjo Escobar, Csaba Őry, Siiri Oviir, Marie Panayotopoulos-Cassiotou, Jacek Protasiewicz, Bilyana Ilieva Raeva, Elisabeth Schroedter, José Albino Silva Peneda, Jean Spautz, Ewa Tomaszewska, Anne Van Lancker, Gabriele Zimmer |
|||||||
|
Aizstājējs(-i), kas bija klāt galīgajā balsojumā |
Gabriela Creţu, Petru Filip, Jamila Madeira, Csaba Sógor, Kyriacos Triantaphyllides |
|||||||