ZIŅOJUMS par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes lēmumam par nabadzības un sociālās atstumtības izskaušanas Eiropas gadu (2010)
8.5.2008 - (COM(2007)0797 – C6‑0469/2007 – 2007/0278(COD)) - ***I
Nodarbinātības un sociālo lietu komiteja
Referente: Marie Panayotopoulos-Cassiotou
EIROPAS PARLAMENTA NORMATĪVĀS REZOLŪCIJAS PROJEKTS
par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes lēmumam par nabadzības un sociālās atstumtības izskaušanas Eiropas gadu (2010)
(COM(2007)0797 – C6‑0469/2007 – 2007/0278(COD))
(Koplēmuma procedūra, pirmais lasījums)
Eiropas Parlaments,
– ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Eiropas Parlamentam un Padomei (COM(2007)0797),
– ņemot vērā EK līguma 251. panta 2. punktu un 137. panta 2. punktu, saskaņā ar kuriem Komisija tam iesniedz priekšlikumu (C6‑0469/2007),
– ņemot vērā Reglamenta 51. pantu,
– ņemot vērā Nodarbinātības un sociālo lietu komitejas ziņojumu un Sieviešu tiesību un dzimumu līdztiesības komitejas atzinumu (A6‑0173/2008),
1. apstiprina grozīto Komisijas priekšlikumu;
2. prasa Komisijai vēlreiz iesniegt savu priekšlikumu, ja tā ir paredzējusi šo priekšlikumu būtiski grozīt vai aizstāt ar citu tekstu;
3. uzdod priekšsēdētājam nosūtīt Parlamenta nostāju Padomei un Komisijai.
Grozījums Nr. 1 Priekšlikums lēmumam - 1. apsvērums (jauns) | |
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
(-1) Cīņa pret nabadzību un sociālo atstumtību ir viens no Eiropas Savienības un tās dalībvalstu galvenajiem mērķiem. |
Pamatojums | |
Ir svarīgi jau dokumenta sākumā paskaidrot, kāpēc jānosaka šāds gads. | |
Grozījums Nr. 2 Priekšlikums lēmumam 4.a apsvērums (jauns) | |
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
(4a) Lai nodrošinātu vajadzīgo sociālo un ekonomisko kohēziju, ir nepieciešams sniegt atbalstu mazāk attīstītiem reģioniem, teritorijām ar strukturāliem trūkumiem, visattālākajiem reģioniem, dalībvalstīm, kas atrodas uz salām, un teritorijām, kuras nesen skārusi rūpniecības likvidācija vai rūpniecības pārveide. |
Grozījums Nr. 3 Priekšlikums lēmumam 5.a apsvērums (jauns) | |
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
(5a) Eiropas Parlaments 2007. gada 15. novembra rezolūcijā par sociālās realitātes analīzi1 uzsvēra, ka sociālās kohēzijas stiprināšanai un nabadzības un sociālās atstumtības izskaušanai jākļūst par Eiropas Savienības politisko prioritāti. Šajā rezolūcijā Eiropas Parlaments arī atzinīgi vērtēja to, ka 2010. gads ir noteikts par Eiropas gadu cīņai pret nabadzību un sociālo atstumtību, un aicināja Komisiju un dalībvalstis precizēt un īstenot vērienīgus mērķus, lai Eiropā ierobežotu nabadzību. |
|
1 Pieņemtie teksti, P6_TA(2007)0541 (OV vēl nav publicēts). |
Pamatojums | |
Apsvērumā informēts par agrākā posmā pausto Eiropas Parlamenta atbalstu Eiropas gadam 2010. | |
Grozījums Nr. 4 Priekšlikums lēmumam 6. apsvērums | |
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
(6) Neraugoties uz šo mērķtiecīgo darbību rezultātiem, visu dalībvalstu iedzīvotāju vidū ir ievērojams skaits cilvēku, kuri cieš trūkumu un kuru piekļuve pamatpakalpojumiem ir ierobežota vai kuri uzskata, ka ir atstumti no sabiedrības, un 78 miljoni cilvēku dzīvo uz nabadzības sliekšņa. |
(6) Neraugoties uz šo mērķtiecīgo darbību rezultātiem, ir ievērojams skaits cilvēku, kuri cieš trūkumu vai kuru piekļuve pakalpojumiem ir ierobežota un nevienlīdzīga, vai kuri ir atstumti no sabiedrības, un 78 miljoni cilvēku Eiropas Savienībā, no kuriem 19 miljoni ir bērni, un viņu vidū nabadzības īpatsvars ir par 3 % lielāks nekā starp pieaugušajiem, — dzīvo uz nabadzības sliekšņa. Nabadzības īpatsvars vīriešu un sieviešu vidū atšķiras aptuveni par 2 procentiem. Eiropā bažas izraisa pastāvīgas nabadzības problēma, kura arī jārisina efektīvāk. |
Pamatojums | |
Īpaša uzmanība jāvelta bērnu nabadzībai un pastāvīgai nabadzībai, kas ir smagas problēmas ES. | |
Grozījums Nr. 5 Priekšlikums lēmumam 6.a apsvērums (jauns) | |
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
(6a) Jāizmanto tas ieguldījums nabadzības un sociālās atstumtības izskaušanas Eiropas gadā 2010, ko sniegusi Komisija 2008. gada 30. janvāra paziņojumā kopīgajam ziņojumam par sociālo aizsardzību un sociālo iekļaušanu, kurā ietverts 2007. gadā piemērotās atklātās koordinācijas metodes novērtējums, pievēršot īpašu uzmanību bērnu nabadzībai un tādējādi to izvirzot par vienu no aktuālākajiem politiskajiem jautājumiem |
Pamatojums | |
Jāuzsver, ka cīņai pret bērnu nabadzību jābūt Eiropas gada 2010 svarīgam mērķim, ievērojot 2007. gada atklātās koordinācijas metodes izvirzītās iniciatīvas nepārtrauktību un atbilstību tai. | |
Grozījums Nr. 6 Priekšlikums lēmumam 7. apsvērums | |
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
(7) Turklāt pazīmes liecina, ka liela nabadzības problēma kļūst arvien būtiskāka un ka palielinās tādu cilvēku skaits, kuri cieš pilnīgu nabadzību, īpaši tāpēc, ka visā Eiropas Savienībā pieaug labklājības nevienlīdzība. |
(7) Turklāt visā Eiropas Savienībā labklājības nevienlīdzība un dziļa nabadzība ir problēmas, kuras kļūst asākas. |
Pamatojums | |
Nolūks ir uzsvērt dalībvalstu būtisko lomu, lai nodrošinātu pietiekamu ekonomisko un sociālo atbalstu nabadzības novēršanai. Īpašu uzmanību Eiropas gadā 2010 pievēršot diskriminācijas izskaušanai, jācīnās pret tās visu veidu izpausmēm. | |
Grozījums Nr. 7 Priekšlikums lēmumam 8. apsvērums | |
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
(8) Cīņa pret nabadzību un sociālo atstumtību ir viens no Eiropas Savienības un tās dalībvalstu galvenajiem mērķiem. |
(8) Cīņa pret nabadzību un sociālo atstumtību jāizvērš gan Eiropas Savienībā, gan ārpus tās saskaņā ar ANO Tūkstošgades attīstības mērķiem, kurus Eiropas Savienība un dalībvalstis apņēmušās īstenot. |
Pamatojums | |
ANO Tūkstošgades attīstības mērķos atbalstīta cīņa pret nabadzību, un tādējādi atbalstīts arī Eiropas gads 2010. Turklāt globalizētā pasaulē nabadzības izskaušana ES ir cieši saistīta ar cīņu pret nabadzību trešās valstīs. | |
Grozījums Nr. 8 Priekšlikums lēmumam 8.a apsvērums (jauns) | |
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
(8a) Eiropas Savienībai, dalībvalstīm un visām iesaistītajām pusēm jāveido nepieciešamās sinerģijas saistībā ar nabadzības un sociālās atstumtības izskaušanas Eiropas gadu un tiem pasākumiem, kurus organizē 17. oktobrī sakarā ar ikgadējo Starptautisko nabadzības izskaušanas dienu, ko pasludinājusi ANO. |
Pamatojums | |
ANO Ģenerālā Asambleja 1993. gada 31. martā pieņēma rezolūciju, ka šāda diena būs īpaša ANO diena, kurā tiks pievērsta uzmanība nabadzības izskaušanai. Tāpēc jārada sinerģijas saistībā ar Eiropas gada un 17. oktobra pasākumiem. | |
Grozījums Nr. 9 Priekšlikums lēmumam 9. apsvērums | |
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
(9) Nabadzība un sociālā atstumtība izpaužas sarežģītos un daudzdimensionālos veidos. Tās ir saistītas ar ienākumiem un dzīves līmeni, piekļuvi kvalitatīviem veselības pakalpojumiem un citiem pakalpojumiem un izglītības un darba iespējām. |
(9) Nabadzības un sociālās atstumtības problēmai ir plaši, sarežģīti un daudzdimensiju veidi. Tie ir saistīti ar ienākumiem un dzīves līmeni, piekļuvi kvalitatīviem veselības pakalpojumiem un citiem pakalpojumiem, tostarp ar efektīvām sociālās aizsardzības sistēmām, mājokļiem un darba un ģimenes dzīves saskaņošanu, izglītības un pienācīgas kvalitātes darba iespējām, kā arī ar aktīvu pilsoniskumu. Tāpēc visos līmeņos ir nepieciešama pārredzama koordinācijas un sadarbības sistēma. |
Pamatojums | |
Nabadzības novēršanai un izskaušanai nepieciešamas kvalitatīvas un finansiāli ilgtspējīgas sociālās aizsardzības sistēmas, kā arī iespējas saskaņot ģimenes dzīvi un profesionālo darbību. Šāda saskaņošana uzlabo integrāciju darba tirgū un tāpēc palīdz novērst nabadzību un sociālo atstumtību. | |
Grozījums Nr. 10 Priekšlikums lēmumam 9.a apsvērums (jauns) | |
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
(9a) Nabadzības nepieļaušanai un cīņai pret nabadzību tāpēc ir vajadzīga tāda daudzdimensiju politika dalībvalstu, reģionālā un vietējā mērogā, ar kuru nodrošina līdzsvaru starp ekonomisko izaugsmi un sociāliem mērķiem un kuru papildina ar mērķtiecīgākām stratēģijām attiecībā uz īpaši neaizsargātām grupām un personām. |
Pamatojums | |
Ņemot vērā nabadzības parādības sarežģītību, tās nepieļaušanai un izskaušanai vajadzīga daudzdimensiju politika, kuru īstenos visos pārvaldības līmeņos un papildinās ar mērķtiecīgākiem pasākumiem attiecībā uz neaizsargātām grupām un personām. | |
Grozījums Nr. 11 Priekšlikums lēmumam 9.b apsvērums (jauns) | |
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
(9b) Sociālā atstumtība ietekmē personu labklājību un neļauj tām izpausties un līdzdarboties sabiedrībā. Tāpēc Kopienas un dalībvalstu pasākumos un politikas nostādnēs galvenā vērība ir jāpievērš sociālai atstumtībai. |
Pamatojums | |
Komisijas priekšlikumā sapludinātas sociālās atstumtības un nabadzības problēmas, tāpēc grozījuma nolūks ir atdalīt šos jēdzienus, lai varētu risināt problēmas attiecīgās situācijās, izmantojot atšķirīgu politiku un metodes. | |
Grozījums Nr. 12 Priekšlikums lēmumam 10. apsvērums | |
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
(10) Galvenā loma ekonomiskās izaugsmes sociālās dimensijas veicināšanā ir 2005.−2010. gada sociālajai programmai, kas papildina un atbalsta Lisabonas stratēģiju. Kā vektors ceļā uz saliedētāku sabiedrību viena no sociālās programmas prioritātēm ir vienlīdzīgas iespējas visiem. |
(10) Galvenā loma ekonomiskās izaugsmes sociālās dimensijas veicināšanā un pilsoņu aktīvā līdzdalībā sabiedrības dzīvē un darba tirgū ir 2005.−2010. gada sociālajai programmai, kas papildina un atbalsta Lisabonas stratēģiju. Kā vektors ceļā uz to, lai izveidotu sociālu un visu paaudžu solidaritāti un iekļaujošāku sabiedrību, kurā nebūtu nabadzības, viena no sociālās programmas prioritātēm ir vienlīdzīgas iespējas visiem. |
Pamatojums | |
Sīkāk paskaidrota saikne starp Sociālo programmu 2005.–2010. gadam un Eiropas gadu 2010. Grozījuma otrajā daļā ievērota atbilstība iepriekšējiem grozījumiem, ko Eiropas Parlaments ieviesis saistībā ar Eiropas gadu 2007 par iespēju vienlīdzību visiem (C6 0178/2005). | |
Grozījums Nr. 13 Priekšlikums lēmumam 11. apsvērums | |
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
(11) Dažas valstis sociālās integrācijas nacionālajos rīcības plānos uzsver to, ka ir liels nabadzības un/vai sociālās atstumtības risks, ar ko saskaras dažas īpašas iedzīvotāju grupas, ieskaitot bērnus, vecākus, kuri vieni audzina bērnus, vecus cilvēkus, migrantus un mazākumtautības, cilvēkus ar īpašām vajadzībām, bezpajumtniekus, ieslodzītos, sievietes un bērnus, kuri ir vardarbības upuri, un no psihoaktīvajām vielām atkarīgas personas. |
(11) Dažas valstis sociālās integrācijas nacionālajos rīcības plānos uzsver to, ka ir liels nabadzības un/vai sociālās atstumtības risks, ar ko saskaras dažas īpašas iedzīvotāju grupas, ieskaitot bērnus, agri skolu pametušos, vienvecāka ģimenes, daudzbērnu ģimenes, ģimenes, kurās ir viens pelnītājs, jauniešus, it īpaši jaunas sievietes, vecāka gadagājuma cilvēkus, migrantus un mazākumtautības, invalīdus un viņu aprūpētājus, bezpajumtniekus, bezdarbniekus, jo īpaši ilgstošus bezdarbniekus, ieslodzītos, sievietes un bērnus, kuri ir vardarbības upuri, un no psihoaktīvajām vielām atkarīgas personas. Valstu politikai un atbalstošiem pasākumiem attiecībā uz mazāk aizsargātajām iedzīvotāju grupām var būt svarīga nozīme, cīnoties pret nabadzību un sociālo atstumtību. |
Pamatojums | |
Papildinājumi ir arī dalībvalstu sociālās integrācijas rīcības plānos ietverta daļa. | |
Grozījums Nr. 14 Priekšlikums lēmumam 12. apsvērums | |
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
(12) Ja nodarbinātība būtiski samazina personas nabadzības risku, tā ne vienmēr ir pietiekams nosacījums tam, lai cilvēki izkļūtu no nabadzības, un nabadzības slieksnis joprojām ir augsts pat nodarbinātu personu vidū. Nodarbinātu personu nabadzība ir saistīta ar zemu darba samaksu, nepietiekamām prasmēm un nedrošu un bieži vien nepilna laika nodarbinātību, kā arī ar tās personas apgādībā esošu personu skaitu, kura dzīvo mājsaimniecībā, un ar mājsaimniecības darba intensitāti. Tādējādi kvalitatīva nodarbinātība ir būtiska, lai cilvēki izkļūtu no nabadzības. |
Lai gan pienācīgas kvalitātes nodarbinātība būtiski samazina personas nabadzības risku, tā nav pietiekams nosacījums tam, lai cilvēki izkļūtu no nabadzības, un nabadzības slieksnis joprojām ir augsts pat nodarbinātu personu vidū. Nodarbinātu personu nabadzība ir saistīta ar zemu darba samaksu, darba samaksas atšķirībām starp dzimumiem un pensiju atšķirībām, nepietiekamām prasmēm, ierobežotām profesionālās izglītības iespējām un darba un ģimenes dzīves saskaņošanas iespējām, nedrošu nodarbinātību, kā arī ar grūtiem mājsaimniecības apstākļiem. Tādējādi kvalitatīva nodarbinātība un sociāls un ekonomisks atbalsts ir būtiski, lai cilvēki izkļūtu no nabadzības. |
Pamatojums | |
Cīņā pret nabadzību svarīgi arī ievērot iepriekšminētajos papildinājumos ietvertos aspektus. | |
Grozījums Nr. 15 Priekšlikums lēmumam 13. apsvērums | |
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
(13) Pamatprasmju un pamatkvalifikāciju trūkums ir arī būtisks šķērslis integrācijai sabiedrībā. Sabiedrībā palielinās draudi, ka noris noslāņošanās starp tiem, kam ir piekļuve mūžizglītībai, lai veicinātu nodarbinātību un piemērošanās spēju un lai veicinātu personības izaugsmi un aktīvu pilsoniskumu, un tiem, kuri ir atstumti no sabiedrības. Tiem, kuriem nav atbilstīgu prasmju, būs grūtāk iesaistīties darba tirgū un atrast atbilstīgu darbu un, un, visdrīzāk, ilgs laikposms būs jāpavada bez darba, savukārt ja šīs personas būs nodarbinātas, tad, visticamāk, darbā ar zemu darba samaksu. |
(13) Tādu pamatprasmju un pamatkvalifikāciju trūkums, kuras būtu pielāgotas mainīgajām darba tirgus vajadzībām, ir arī būtisks šķērslis integrācijai sabiedrībā. Sabiedrībā palielinās draudi, ka noris noslāņošanās starp tiem, kam ir piekļuve mūžizglītībai, lai veicinātu nodarbinātību un piemērošanās spēju un lai veicinātu personības izaugsmi un aktīvu pilsoniskumu, un tiem, kuri ir atstumti no sabiedrības un saskaras ar diskrimināciju. Tāpēc ir jo īpaši svarīgi, lai kā nodarbinātām personām, tā bezdarbniekiem ar nepietiekamām prasmēm tiktu dotas iespējas tās paaugstināt. |
Pamatojums | |
Grozījums atsaucas uz elastdrošības pieeju un uz visu veidu diskriminācijas izskaušanu kā Eiropas gada 2010 neatņemamu sastāvdaļu. | |
Grozījums Nr. 16 Priekšlikums lēmumam 15. apsvērums | |
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
(15) Tas, cik lielā mērā plašas sabiedrības atbalstu gūst cīņa pret nabadzību un sociālo atstumtību, nosaka to, cik sekmīga būs Kopienas rīcība. Eiropas gadam būtu jādarbojas kā katalizatoram, padziļinot izpratni un radot stimulus. Tam jāpalīdz koncentrēt politisko uzmanību un iesaistīt ikvienu ieinteresēto personu, lai veicinātu atklāto koordinācijas metodi sociālās aizsardzības un sociālās integrācijas jomā. |
Tas, cik lielā mērā plašas sabiedrības un politisku atbalstu gūst cīņa pret nabadzību un sociālo atstumtību, nosaka to, cik sekmīga būs Kopienas rīcība. Eiropas gadam jādarbojas kā katalizatoram, padziļinot izpratni, radot stimulus un apmainoties ar paraugpraksi starp dalībvalstīm, vietējām un reģionālām iestādēm un starptautiskām organizācijām, kuras ir iesaistītas nabadzības izskaušanā. Tam jāpalīdz koncentrēt politisko uzmanību ilgtermiņā un iesaistīt ikvienu ieinteresēto personu, lai veicinātu un stiprinātu atklāto koordinācijas metodi sociālās aizsardzības un sociālās integrācijas jomā, kā arī sekmētu turpmākus pasākumus un ierosmes šajā jomā Eiropas Savienības un dalībvalstu mērogā sadarbībā ar iedzīvotājiem, kurus skar nabadzība, un viņu pārstāvjiem. Šajā sakarībā sevišķa uzmanība jāvelta Kopienas tiesību aktu īstenošanai dalībvalstīs, jo īpaši saistībā ar iespēju vienlīdzību, nediskrimināciju un dzimumu līdztiesību. |
Pamatojums | |
Kampaņa nabadzības un sociālās atstumtības problēmas risināšanai jāparedz kā ilgtermiņa pasākums, un Eiropas gadā veiktajai darbībai jāatstāj paliekoša ietekme. | |
Grozījums Nr. 17 Priekšlikums lēmumam 15.a apsvērums (jauns) | |
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
(15a) Eiropas gada pasākumiem jāpalīdz uzlabot koordināciju starp pašreizējām programmām un iniciatīvām ES mērogā cīņā pret nabadzību un sociālo atstumtību un sociālās aizsardzības un sociālās integrācijas atvērto koordinācijas metodi. |
Pamatojums | |
Eiropas gads arī jāizmanto, lai uzlabotu koordināciju starp pašreizējām ES programmām efektivitātes uzlabošanas nolūkā. | |
Grozījums Nr. 18 Priekšlikums lēmumam 15.b apsvērums (jauns) | |
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
(15b) Eiropas gadā jāaktivizē arī pārdomu periods dalībvalstu līmenī attiecībā uz nepieciešamību nodrošināt visiem pienācīgas kvalitātes dzīves apstākļus, kas ir nosacījums, lai novērstu nabadzību un sekmētu paraugprakses apmaiņu dalībvalstīs šajā jomā. |
Pamatojums | |
Pienācīgas kvalitātes dzīves apstākļu nodrošināšana ir pamatnosacījums, lai novērstu un izskaustu nabadzību un sociālo atstumtību, un tāpēc darba kārtībā šis jautājums jāizvirza kā viens no galvenajiem. | |
Grozījums Nr. 19 Priekšlikums lēmumam 17. apsvērums | |
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
(17) Tomēr Komisijai būtu jāuzrauga politikas prioritāšu noteikšana valstu līmenī, lai garantētu saskanību ar Eiropas gadam apstiprinātajiem stratēģiskajiem mērķiem un visbeidzot ar kopējiem mērķiem, kuri atzīti attiecīgā uz atklāto koordinācijas metodi. |
(17) Tomēr Komisijai būtu jāuzrauga politikas prioritāšu noteikšana valstu līmenī un to atbilstīga īstenošana, lai garantētu saskanību ar Eiropas gadam apstiprinātajiem stratēģiskajiem mērķiem un visbeidzot ar kopējiem mērķiem, kuri atzīti attiecībā uz atklāto koordinācijas metodi. |
Pamatojums | |
Ar šo grozījumu uzsver, ka vienlaikus ar politiskajiem pasākumiem nabadzības problēmas risināšanā tikpat svarīgi ir pastiprināt nepieciešamību īstenot politikas pamatnostādnes. | |
Grozījums Nr. 20 Priekšlikums lēmumam 17.a apsvērums (jauns) | |
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
(17a) Būtiski svarīgs priekšnoteikums, lai nodrošinātu Eiropas gada efektivitāti, ir visu to partneru darbības laba koordinācija, kuri dod ieguldījumu Eiropas Savienības, dalībvalstu, reģionālā un pašvaldību mērogā. |
Pamatojums | |
Ir svarīgi, ka Eiropas gada laikā un pēc tam visos līmeņos tiktu iesaistītas visas iestādes un puses, kuru uzdevums ir nabadzības izskaušana. | |
Grozījums Nr. 21 Priekšlikums lēmumam 19.a apsvērums (jauns) | |
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
(19a) Nabadzības un sociālās atstumtības izskaušanas Eiropas gadā jāturpina iepriekšējo gadu paraugprakse, kas gūta saistībā ar Eiropas gadu par iespēju vienlīdzību visiem 2007. gadā un Eiropas Starpkultūru dialoga gadu 2008. gadā. |
Pamatojums | |
Ir loģiski, ka Eiropas gada 2010 laikā tiktu ņemta vērā iepriekšējo attiecīgo Eiropas gadu paraugprakse. | |
Grozījums Nr. 22 Priekšlikums lēmumam 2. pants – virsraksts | |
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
Mērķi |
Mērķi un pamatprincipi |
Pamatojums | |
Jāņem vērā ne tikai mērķi, bet arī vērtības, kuras ietvertas 2. pantā. | |
Grozījums Nr. 23 Priekšlikums lēmumam 2. pants – 1. punkts | |
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
Eiropas gada mērķi ir šādi. |
Eiropas gada mērķi un pamatprincipi ir šādi. |
Pamatojums | |
Jāņem vērā ne tikai mērķi, bet arī vērtības. | |
Grozījums Nr. 24 Priekšlikums lēmumam 2. pants – 1. punkts – a apakšpunkts | |
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
a) Atzīšana — atzīt tādu cilvēku tiesības uz cilvēka cienīgu dzīvi un pilnvērtīgu līdzdalību sabiedrības dzīvē, kuri dzīvo trūkumā un ir sociāli atstumti. Eiropas gads palīdz atzīt situāciju, ka ir cilvēki, kuri cieš trūkumu un ir sociāli atstumti, un veicināt, ka šīs personas efektīvi izmanto sociālās, ekonomiskas un kultūras tiesības, kā arī resursus un pakalpojumus, un palīdz izskaust stereotipus un novērst nabadzības radītās sekas. |
a) Tiesību atzīšana — ievērojot pamattiesības, atzīt tādu cilvēku tiesības uz cilvēka cienīgu dzīvi un pilnvērtīgu līdzdalību sabiedrības dzīvē, kuri dzīvo trūkumā un ir sociāli atstumti. Eiropas gads palīdzēs padarīt jutīgu sabiedrisko domu, uzlabojot informētību par situāciju, ka ir cilvēki, kuri cieš trūkumu, pievēršot sevišķu vērību neaizsargātām iedzīvotāju grupām un veicinot to, ka šīs personas efektīvi izmanto sociālās, ekonomiskās un kultūras tiesības, kā arī pietiekamus resursus un kvalitatīvus pakalpojumus, un palīdzēs izskaust stereotipus un stigmatizāciju. |
Pamatojums | |
Īpaša uzmanība jāvelta mazāk aizsargātu iedzīvotāju grupu stāvoklim. | |
Grozījums Nr. 25 Priekšlikums lēmumam 2. pants – 1. punkts – b apakšpunkts | |
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
b) Kopīga atbildība — palielināt sabiedrības atbildību par sociālās integrācijas politikas virzieniem un pasākumiem, uzsverot ikvienas personas atbildību nabadzības izskaušanā un tās mazināšanā. Eiropas gads sekmē izpratni, veicina līdzdalību un iesaistīšanos, un pilsoņiem rada jaunas iespējas iesaistīties. |
b) Dalīta atbildība un partnerība — palielināt sabiedrības atbildību par sociālās integrācijas politikas virzieniem un pasākumiem, uzsverot kā kolektīvo, tā individuālo atbildību cīņā pret nabadzību un sociālo atstumtību, kā arī veicinošu un atbalstošu brīvprātīgu pasākumu nozīmību. Eiropas gads veicinās visu valsts un privātā sektora dalībnieku līdzdalību, tostarp ar visaptverošas parnerības starpniecību. |
Pamatojums | |
Ir svarīgi, lai ikviens, tostarp iedzīvotāji, kuri dzīvo trūkumā, būtu iesaistīts cīņā pret nabadzību un lai šim nolūkam tiktu izveidota valsts un privātā sektora partnerība. | |
Grozījums Nr. 26 Priekšlikums lēmumam 2. pants – 1. punkts – ba apakšpunkts (jauns) | |
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
ba) Līdzdalība — Eiropas gads sekmēs izpratni un iesaistīšanos, radot līdzdalības iespējas visiem iedzīvotājiem, jo īpaši cilvēkiem, kurus tieši vai netieši skar nabadzība. |
Pamatojums | |
Ir svarīgi uzsvērt, ka nevis tikai horizontālam principam, bet vienam no mērķiem pašam par sevi jābūt arī to cilvēku līdzdalībai, kurus skar nabadzība. | |
Grozījums Nr. 27 Priekšlikums lēmumam 2. pants – 1. punkts – c apakšpunkts | |
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
c) Kohēzija — veicināt saliedētāku sabiedrību, padziļinot tās locekļu izpratni par priekšrocībām, ko visiem dod sabiedrība, kurā ir izskausta nabadzība un kurā neviens nav atstumts. Eiropas gads popularizē sabiedrību, kas atbalsta un pilnveido dzīves kvalitāti, sociālo labklājību un vienlīdzīgas iespējas visiem neatkarīgi no personas stāvokļa, nodrošinot noturīgu attīstību un solidaritāti paaudžu vidū un starp tām un politikas saskanību ar ES darbību visā pasaulē. |
c) Kohēzija — veicināt saliedētāku sabiedrību, padziļinot tās locekļu izpratni par priekšrocībām, ko visiem dod sabiedrība, kurā ir izskausta nabadzība un kurā neviens nav atstumts. Eiropas gads popularizēs sabiedrību, kas atbalsta un pilnveido dzīves kvalitāti, prasmju un nodarbinātības kvalitāti, bērnu labklājību, sociālo labklājību un vienlīdzīgas iespējas visiem, nodrošinot noturīgu attīstību un solidaritāti paaudžu vidū un starp tām un politikas saskanību ar ES darbību visā pasaulē. |
Pamatojums | |
Lai uzveiktu darba ņēmēju nabadzību, ir svarīga arī nodarbinātības kvalitāte, un acīmredzot jāuzsver dzimumu aspekts, jo pret nabadzību parasti mazāk aizsargātas ir sievietes nekā vīrieši. | |
Grozījums Nr. 28 Priekšlikums lēmumam 2. pants – 1. punkts – d apakšpunkts | |
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
d) Saistības — vairākkārt atkārtot ES stingro politisko apņemšanos cīnīties pret nabadzību un sociālo atstumtību un veicināt šīs saistības [izpildi] visos pārvaldības līmeņos. Balstoties uz sasniegumiem un to, ka ir iespējamas sociālās aizsardzības un sociālās integrācijas atklātās koordinācijas metodes kļūmes, Eiropas gads stiprina politisko apņemšanos novērst nabadzību un sociālo atstumtību un cīnīties pret tām, un dot impulsu turpmākai Eiropas Savienības rīcībai šajā jomā. |
d) Saistības un konkrēta rīcība — vairākkārt atkārtot ES un dalībvalstu stingro politisko apņemšanos izskaust nabadzību un sociālo atstumtību un veicināt šīs saistības [izpildi] un konkrētus pasākumus visos pārvaldības līmeņos. Balstoties uz sasniegumiem un sociālās aizsardzības un sociālās integrācijas atklātās koordinācijas metodes iespējām, Eiropas gads stiprinās politisko apņemšanos, politikā mobilizējot visas ieinteresētās puses un tam pievēršot galveno uzmanību, lai novērstu nabadzību un sociālo atstumtību un cīnītos pret tām, un dotu turpmāku impulsu dalībvalstu un Eiropas Savienības rīcībai šajā jomā. |
Pamatojums | |
Gan ES, gan dalībvalstis apņemas cīnīties pret nabadzību un sociālo atstumtību un izvirza vērienīgus mērķus, kuru izpildei uzsāk jaunas ierosmes kā dalībvalstu, tā Eiropas līmenī. | |
Grozījums Nr. 29 Priekšlikums lēmumam 2. pants – 1.a punkts (jauns) | |
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
Kopienai un dalībvalstīm, īstenojot šos mērķus, jāņem vērā prioritātes, kuras noteiktas pielikuma IV daļā. |
Pamatojums | |
Ar to paskaidro, ka šajā pantā izvirzītajiem mērķiem un vērtībām jābūt daļai no Eiropas gada notikumiem, projektiem, sanāksmēm utt. | |
Grozījums Nr. 30 Priekšlikums lēmumam 3. pants – 1. punkts | |
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
1. Lai sasniegtu 2. pantā noteiktos mērķus, var paredzēt šādas darbības, īpaši: |
1. Lai sasniegtu 2. pantā noteiktos mērķus, var paredzēt šādas darbības, īpaši: |
a) sanāksmes un sabiedriskus pasākumus; |
a) sanāksmes un sabiedriskus pasākumus Kopienas un dalībvalstu mērogā; |
b) informēšanas, reklāmas un izglītošanas kampaņas; |
b) informēšanas, reklāmas un izglītošanas kampaņas Kopienas un dalībvalstu mērogā; |
c) apsekojumus un pētījumus Kopienas vai valstu mērogā. |
c) apsekojumus un pētījumus, kas balstīti uz datiem, kuri vākti atsevišķi pa dzimumiem Kopienas vai valstu mērogā, kā arī daudzdimensiālu salīdzināmu rādītāju izstrādi. |
Pamatojums | |
Uzsver nepieciešamību pēc darbības ES un dalībvalstu mērogā, kā arī pēc daudzdimensiju salīdzināmiem datiem par nabadzības dažādajiem aspektiem. | |
Grozījums Nr. 31 Priekšlikums lēmumam 3. pants – 2. punkts | |
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
2. Informācija par 1. punktā minētajām darbībām ir sīki izklāstīta šā lēmuma pielikumā (turpmāk tekstā – „pielikums”). |
2. Informācija par 1. punktā minētajām darbībām ir sīki izklāstīta pielikumā. |
Grozījums Nr. 32 Priekšlikums lēmumam 4. pants | |
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
Eiropas gadā ņem vērā dažādos veidus, kādos sievietes un vīrieši saskaras ar nabadzību un sociālo atstumtību. |
Eiropas gadā ņem vērā dažādos nabadzības un sociālās atstumtības riskus un aspektus, ar ko saskaras sievietes un vīrieši, it sevišķi vienvecāka ģimenēs, kuras no nabadzības cieš vairāk. Īpaša uzmanība jāpievērš arī diskriminācijai darbavietā. Pasākumu īstenošanā un novērtēšanā ievēro dzimumu līdztiesības jautājumu. |
Pamatojums | |
Dzimumu atšķirībām jāpievērš uzmanība visās Eiropas gada darbībās. | |
Grozījums Nr. 33 Priekšlikums lēmumam 5. pants – 4. punkts | |
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
4. Komisija regulāri, īpaši Eiropas līmenī, organizē viedokļu apmaiņu ieinteresētajām personām par Eiropas gada plānu, īstenošanu, tajā sasniegtajiem rezultātiem un novērtēšanu. |
4. Komisija regulāri, īpaši Eiropas līmenī, organizē viedokļu apmaiņu ieinteresētajām personām, tostarp tām, kuras strādā ar nabadzībā dzīvojošiem iedzīvotājiem, par Eiropas gada plānu, īstenošanu, tajā sasniegtajiem rezultātiem un novērtēšanu. Tā nodrošina, ka visa attiecīgā informācija ir pieejama plašai sabiedrībai. |
Pamatojums | |
Ir svarīgi gan Eiropas gadā, gan pēc tam iesaistīt to iedzīvotāju pārstāvjus, kurus skar nabadzība. | |
Grozījums Nr. 34 Priekšlikums lēmumam 6. pants – 1. punkts | |
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
1. Katra dalībvalsts izveido „par īstenošanu atbildīgo valsts struktūru”, lai organizētu līdzdalību Eiropas gadā un lai valstu līmenī nodrošinātu koordinēšanu. Minētā valsts struktūra ir atbildīga par Eiropas gada nacionālās programmas un prioritāšu noteikšanu un par atsevišķu darbību izvēlēšanos, kuras jāierosina Kopienas finansējumam. Eiropas gada nacionālo stratēģiju un prioritātes izklāsta saskaņā ar 2. pantā minētajiem mērķiem. |
1. Katra dalībvalsts izveido „par īstenošanu atbildīgo valsts struktūru”, lai organizētu līdzdalību Eiropas gadā un lai valstu līmenī nodrošinātu koordinēšanu. Minētā valsts struktūra ir atbildīga par Eiropas gada nacionālās programmas un prioritāšu noteikšanu un par atsevišķu darbību izvēlēšanos, kuras jāierosina Kopienas finansējumam. Eiropas gada nacionālo stratēģiju un prioritātes izklāsta saskaņā ar 2. pantā minētajiem mērķiem un atbilstīgi 4. pantā noteiktajam dzimumu līdztiesības aspekta integrēšanas principam. |
Grozījums Nr. 35 Priekšlikums lēmumam 6. pants – 3. punkts | |
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
3. Lai veiktu savus pienākumus, par īstenošanu atbildīgā valsts struktūra regulāri apspriežas un sadarbojas ar valsts līmeņa padomdevēju grupu, kurā darbojas plašs ieinteresēto personu loks, ieskaitot pilsoniskās sabiedrības organizācijas un apvienības, kas aizstāv vai pārstāv tādu personu intereses, kuras skar nabadzība vai sociālā atstumtība, valstu parlamentu pārstāvjus, sociālos partnerus un reģionālās un pašvaldību iestādes. |
3. Lai veiktu savus pienākumus, jo īpaši izstrādājot valstu programmu un vajadzības gadījumā Eiropas gada pasākumu izpildē, par īstenošanu atbildīgā valsts struktūra regulāri apspriežas un sadarbojas ar plašu ieinteresēto personu loku, ieskaitot pilsoniskās sabiedrības organizācijas un apvienības, kas aizstāv vai pārstāv tādu personu intereses, kuras skar nabadzība vai sociālā atstumtība, valstu parlamentu pārstāvjus, sociālos partnerus un reģionālās un pašvaldību iestādes, kas iekļautas atbilstošā padomdevēju struktūrā. |
Grozījums Nr. 36 Priekšlikums lēmumam 7. pants – 1. punkts | |
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
1. Komisijai palīdz komiteja, kuras sastāvā ir viens pārstāvis no katras valsts, un tās priekšsēdētājs ir Komisijas pārstāvis. Valsts pārstāvi ieceļ no 6. pantā minētās valsts struktūras, kura ir atbildīga par īstenošanu. |
1. Komisijai palīdz komiteja, turpmāk tekstā — „komiteja”. |
Grozījums Nr. 37 Priekšlikums lēmumam 8. pants – 2. punkts | |
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
(2) Darbības pašvaldību, reģionālajā vai valstu līmenī var līdzfinansēt no Eiropas Savienības pamatbudžeta maksimāli līdz 50 % no to darbību kopējām attiecināmajām izmaksām, kuras ir īstenotas saskaņā ar pielikuma II daļā izklāstīto kārtību. |
(2) Darbības pašvaldību, reģionālajā vai valstu līmenī var līdzfinansēt no Eiropas Savienības pamatbudžeta maksimāli līdz 50 % no to darbību kopējām attiecināmajām izmaksām, kuras ir īstenotas saskaņā ar pielikuma II daļā izklāstīto kārtību. Par īstenošanu atbildīgās valsts struktūras sniedz iepriekšēja finansējuma un līdzfinansējuma iespējas, lai īpaši veicinātu mazo un vidējo nevalstisko organizāciju dalību. |
Pamatojums | |
Saskaņā ar Eiropas Sociālā fonda un iepriekšējo Eiropas gadu organizēšanā gūto pieredzi iepriekšēja finansējuma un līdzfinansējuma iespējas ir svarīgas mazu un vidēju nevalstisku organizāciju dalības veicināšanā. | |
Grozījums Nr. 38 Priekšlikums lēmumam 9. pants – 1. punkts | |
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
1. Komisija atbilstīgi 7. panta 2. punktā minētajai kārtībai pieņem lēmumus par darbību finansēšanu saskaņā ar 8. panta 1. un 2. punktu. |
1. Komisija atbilstīgi 7. panta 2. punktā minētajai kārtībai pieņem lēmumus par darbību finansēšanu saskaņā ar 8. panta 1. punktu. |
Grozījums Nr. 39 Priekšlikums lēmumam 9. pants – 2. punkts | |
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
2. Attiecībā uz darbībām saskaņā ar 8. panta 2. punktu finansiālās palīdzības pieprasījumus iesniedz par īstenošanu atbildīgā valsts struktūra saskaņā ar kārtību, kas izklāstīta pielikuma II daļā. |
2. Attiecībā uz darbībām saskaņā ar 8. panta 2. punktu finansiālās palīdzības pieprasījumus iesniedz par īstenošanu atbildīgā valsts struktūra saskaņā ar kārtību, kas izklāstīta pielikuma II daļā, un ievērojot dzimumu līdztiesības aspekta integrēšanas principu atbilstoši 4. pantam. |
Grozījums Nr. 40 Priekšlikums lēmumam 10. pants – 1. punkts | |
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
1. Kopā ar iesaistītajām valstīm, Komisija nodrošina, ka šajā lēmumā paredzētie pasākumi ir saskanīgi ar citām Kopienas, valstu un reģionālā līmeņa rīcībām un iniciatīvām. |
1. Kopā ar iesaistītajām valstīm Komisija nodrošina, ka šajā lēmumā paredzētie pasākumi ir saskanīgi ar citām Kopienas, valstu un reģionālā līmeņa rīcībām un iniciatīvām, piemēram, ar pasākumiem saistībā ar iepriekšējiem Eiropas gadiem. |
Pamatojums | |
Lai novērstu projektu dublēšanos un lai gūtu pieredzi no iepriekšējiem projektiem, Eiropas gadā jāņem vērā atbilstīgo iepriekšējo Eiropas gadu rezultāti. | |
Grozījums Nr. 41 Priekšlikums lēmumam 10. pants – 2. punkts | |
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
2. Tās nodrošina, ka Eiropas gads papildina citas iniciatīvas, kuras pašreiz noris Kopienas, valstu un reģionālajā līmenī, un resursus, ja ar to palīdzību iespējams sasniegt Eiropas gada mērķus. |
2. Tās nodrošina, ka Eiropas gads papildina iniciatīvas, kuras pašreiz noris Kopienas, valstu un reģionālajā līmenī, un resursus, ja ar to palīdzību iespējams sasniegt Eiropas gada mērķus. |
Pamatojums | |
Tiek piedāvāts ietilpīgāks formulējums, lai izvairītos no tā, ka netiek ņemtas vērā kādas Kopienas, valstu un reģionālā līmeņa iniciatīvas un resursi. | |
Grozījums Nr. 42 Priekšlikums lēmumam 12. pants – 1. punkts | |
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
1. Šajā lēmumā minēto darbību īstenošanai laikposmam no 2009. gada 1. janvāra līdz 2010. gada 31. decembrim ir paredzēts EUR 17 000 000 budžets, no kura EUR 6 500 000 ir paredzēti laikposmam līdz 2009. gada 31. decembrim. |
1. Šajā lēmumā minēto darbību īstenošanai laikposmam no 2009. gada 1. janvāra līdz 2010. gada 31. decembrim ir paredzēts EUR 17 000 000 finansējums, no kura EUR 6 500 000 ir paredzēti laikposmam līdz 2009. gada 31. decembrim. |
Grozījums Nr. 43 Priekšlikums lēmumam 13. pants | |
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
Lai īstenotu Eiropas gadu, Komisija var arī sadarboties ar attiecīgajām starptautiskajām organizācijām, jo īpaši ar Eiropas Padomi, Starptautisko darba organizāciju un Apvienoto Nāciju Organizāciju. |
Lai īstenotu Eiropas gadu, Komisija var arī sadarboties ar attiecīgajām starptautiskajām organizācijām, jo īpaši ar Eiropas Padomi, Starptautisko Darba organizāciju un Apvienoto Nāciju Organizāciju, kā arī ar citām ES iestādēm un aģentūrām. |
Pamatojums | |
ES aģentūras var sniegt savu ieguldījumu veiksmīgā Eiropas gada norisē atbilstīgi savai kompetences jomai, tāpēc tās ir nepieciešams iesaistīt šajā sadarbībā. | |
Grozījums Nr. 44 Priekšlikums lēmumam 15. pants – 1.a daļa (jauna) | |
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
Ziņojumā iekļauj arī informāciju par to, kā Eiropas gada pasākumos tiek ievērots dzimumu līdztiesības princips un kā to īsteno, kā arī novērtējumu par to, kādas pozitīvas pārmaiņas ieviestas Eiropas gadā neaizsargāto iedzīvotāju grupu labā. |
Grozījums Nr. 45 Priekšlikums lēmumam Pielikums – I daļa – 1. punkts – 1. daļa | |
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
Sanāksmju un pasākumu organizēšana Kopienas līmenī ir paredzēta, lai padziļinātu izpratni par jautājumiem saistībā ar Eiropas gadu, nabadzību un sociālo atstumtību un lai sagatavotos ideju apmaiņas forumam. Tajos pulcēsies attiecīgās ieinteresētās personas, un tos plānos kopā ar cilvēkiem, kurus skar nabadzība, un pilsoniskās sabiedrības organizācijām, kas pārstāv šos cilvēkus, lai sniegtu labu iespēju novērst politikas nepilnības un risināt ikdienas problēmas. |
Sanāksmju un pasākumu organizēšana Kopienas līmenī ir paredzēta, lai padziļinātu izpratni par jautājumiem saistībā ar Eiropas gadu, nabadzību un sociālo atstumtību, kā arī lai sagatavotos ideju apmaiņas forumam. Tajos pulcēsies attiecīgās ieinteresētās personas, un tos plānos kopā ar cilvēkiem, kurus skar nabadzība, un pilsoniskās sabiedrības organizācijām, kas pārstāv šos cilvēkus, lai palīdzētu izstrādāt pasākumus un metodes, kas attiektos uz visiem, un novērst politikas nepilnības, kā arī vairot dažādu iestāžu izpratni saistībā ar tādiem nabadzības daudzdimensiju aspektiem (jo īpaši sieviešu un bērnu vidū) kā nodarbinātības, mājokļa, sociālās aizsardzības, ģimenes atbalsta, veselības un sociālo pakalpojumu pieejamība. |
Pamatojums | |
Eiropas gada mērķis ir radīt apstākļus sociālās nevienlīdzības izplatības ierobežošanai, cita starpā risinot nabadzības daudzdimensiju aspektus un novēršot iespējamās politikas nepilnības. | |
Grozījums Nr. 46 Priekšlikums lēmumam Pielikums – I daļa – 2. punkts – 1. ievilkums | |
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
• Dažādu solidaritātes ierosmju sagatavošana, lai mazinātu nabadzību un palielinātu sociālo integrāciju, dodot parastiem pilsoņiem iespēju, tieši vai izmantojot organizācijas, kas viņus pārstāv, darboties līdzi vismaz nedaudz un jebkādā veidā. Ar plašsaziņas līdzekļu kampaņām iespējams palielināt finansējuma piesaistīšanu Eiropas gada norisēm. |
• Dažādu solidaritātes ierosmju sagatavošana, lai mazinātu nabadzību un palielinātu sociālo integrāciju, dodot visiem pilsoņiem iespēju, tieši vai izmantojot organizācijas, kas viņus pārstāv, darboties līdzi vismaz nedaudz un jebkādā veidā. Ar valsts un ES mēroga plašsaziņas līdzekļu kampaņām iespējams palielināt finansējuma piesaistīšanu Eiropas gada norisēm. |
Pamatojums | |
Precizēšanas labad. | |
Grozījums Nr. 47 Priekšlikums lēmumam Pielikums – I. daļa – 2. punkts – 3. ievilkums | |
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
• Kopienas līmeņa informēšanas kampaņa ar pasākumiem valstu līmenī, un to pamata ir tradicionālās un jaunākās saziņas iespējas un modernās tehnoloģijas. |
• Kopienas līmeņa informēšanas kampaņa ar pasākumiem valstu un vietējā līmenī, un to pamatā ir tradicionālās un jaunākās saziņas iespējas un modernās tehnoloģijas. |
Pamatojums | |
Kampaņas vietējā līmenī ir svarīgas tāpēc, ka vietējām un reģionālām iestādēm ir īpaša nozīme, atzīstot un veicinot efektīvu sociālo, ekonomisko un kultūras pakalpojumu pieejamību cilvēkiem, kas dzīvo nabadzībā vai sociālā atstumtībā. Uz tām gulstas pamatatbildība par atstumtībā dzīvojošu cilvēku integrācijai paredzētas politikas īstenošanu. | |
Grozījums Nr. 48 Priekšlikums lēmumam Pielikums – I daļa – 2. punkts – 5. ievilkums | |
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
• Attiecīgi pasākumi un ierosmes, lai atklātībai paziņotu rezultātus un paustu plašāku informāciju par Kopienas programmām, darbībām un ierosmēm, veicinot Eiropas gada mērķu sasniegšanu. |
• Attiecīgi pasākumi un ierosmes, lai sniegtu informāciju, atklātībai paziņotu rezultātus un sekmētu Kopienas programmu, darbību un ierosmju redzamību, veicinot Eiropas gada mērķu sasniegšanu. |
Pamatojums | |
Ir jāpalielina ar Eiropas gadu saistīto Kopienas programmu un ierosmju redzamība. | |
Grozījums Nr. 49 Priekšlikums lēmumam Pielikums – I daļa – 2. punkts – 6. ievilkums | |
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
• Atbilstīgas izglītības iestāžu ierosmes, lai izplatītu informāciju par Eiropas gadu. |
• Atbilstīgas izglītības iestāžu, nevalstisko organizāciju un labdarības organizāciju ierosmes valsts un ES līmenī, lai izplatītu informāciju par Eiropas gadu un par pasākumiem cīņā pret nabadzību un sociālo atstumtību. |
Pamatojums | |
Jāiesaista arī NVO un labdarības organizācijas, lai saņemtu atbalstu. | |
Grozījums Nr. 50 Priekšlikums lēmumam Pielikums – I daļa – 3. punkts – 1. ievilkums | |
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
• Kopienas līmeņa apsekojumi un pētījumi, lai novērtētu Eiropas gada priekšdarbus, efektivitāti, ietekmi un ilgtermiņa pārraudzību un lai sniegtu attiecīgus pārskatus. Lai veicinātu jaunas kompromisu iespējas attiecībā uz politiskiem risinājumiem, vienā šādā apsekojumā būs arī virkne jautājumu, lai novērtētu sabiedrisko domu par politiku, kas vērsta uz nabadzības un sociālās atstumtības novēršanu, arī par sociālās aizsardzības sistēmām un par Eiropas Savienības potenciālo lomu cīņā pret nabadzību un atstumtību. To veiks 2009. gadā tā, lai Eiropas gada atklāšanas konferencē varētu sniegt rezultātus. |
• Kopienas līmeņa apsekojumi un pētījumi, kas balstīti uz datiem, kuri ievākti pa dzimumiem, lai novērtētu Eiropas gada priekšdarbus, efektivitāti un tā tūlītējo un ilgtermiņa ietekmi un lai sniegtu attiecīgus pārskatus. Lai veicinātu novatorisku politisku risinājumu noteikšanu, vienā šādā apsekojumā novērtēs sabiedrisko domu par politiku, kas vērsta uz nabadzības un sociālās atstumtības novēršanu, vajadzības gadījumā arī par sociālās aizsardzības sistēmām un par Eiropas Savienības potenciālo lomu cīņā pret nabadzību un atstumtību kā ES, tā visā pasaulē. Šādu apsekojumu veiks 2009. gadā, lai Eiropas gada atklāšanas konferencē varētu sniegt rezultātus. |
Pamatojums | |
ANO Tūkstošgades attīstības mērķos atbalstīta cīņa pret nabadzību, un tādējādi atbalsts ir arī Eiropas gadam 2010. Turklāt globalizētā pasaulē nabadzības izskaušana ES ir cieši saistīta ar cīņu pret nabadzību trešās valstīs. | |
Grozījums Nr. 51 Priekšlikums lēmumam Pielikums – I daļa – 3. punkts – 1.a ievilkums (jauns) | |
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
• Pētījuma par dziļas nabadzības radītu pamattiesību apdraudējumu sekmēšana; |
Pamatojums | |
Miljoniem Eiropas pilsoņu nav pilnībā pieejamas pamattiesības galējas nabadzības un sociālās atstumtības dēļ — to apstākļu dēļ, kuros viņi ir spiesti dzīvot. Tāpēc ir jāveicina pētījums, ar kuru ziņotu par šiem reālajiem faktiem. | |
Grozījums Nr. 52 Priekšlikums lēmumam Pielikums – II daļa – 1. punkts | |
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
1. Pašvaldību, reģionālā vai valstu līmeņa darbībām var saņemt finansējumu no Kopienas budžeta līdz maksimāli 50 % no iesaistītās valsts kopējām attiecināmajām izmaksām. Valsts līdzfinansējumam ar vismaz 50 % no publiskā vai privātā sektora atbalstu jāatbilst ES finansējumam. Izvēloties darbības, par īstenošanu atbildīgās valsts struktūras pašas lems par to, vai pieprasīt līdzfinansējumu vai arī to nepieprasīt, un kādā apjomā to pieprasīt no organizācijām, kuras pārzina atsevišķu darbību veikšanu. |
1. Valsts līdzfinansējumam ar vismaz 50 % no publiskā vai privātā sektora atbalstu jāatbilst ES finansējumam. Izvēloties darbības, par īstenošanu atbildīgās valsts struktūras pašas lems par to, vai pieprasīt līdzfinansējumu vai arī to nepieprasīt, un kādā apjomā to pieprasīt no organizācijām, kuras pārzina atsevišķu darbību veikšanu, apsverot iespēju par īstenošanu atbildīgajām valsts struktūrām finansēt darbības līdz pat 100 % projektu izmaksu. |
Grozījums Nr. 53 Priekšlikums lēmumam Pielikums – II daļa – 3. punkts | |
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
3. Katra par īstenošanu atbildīgā valsts struktūra, izskatot stratēģisko pamatdokumentu, sagatavos Eiropas gada īstenošanas nacionālo programmu, to cieši koordinējot un saskaņojot ar sociālās aizsardzības un sociālās integrācijas nacionālajam stratēģijām. |
3. Katra par īstenošanu atbildīgā valsts struktūra, izskatot stratēģisko pamatdokumentu, pēc apspriešanās ar pilsonisko sabiedrību sagatavos Eiropas gada īstenošanas nacionālo programmu, to cieši koordinējot un saskaņojot ar sociālās aizsardzības un sociālās integrācijas nacionālajam stratēģijām. |
Pamatojums | |
Viens no svarīgākajiem Eiropas gada darbības virzieniem ir to iedzīvotāju iesaistīšana, kurus skar nabadzība un kuri, ievērojot viņu pieredzi, var palīdzēt uzlabot dalībvalstu programmu kvalitāti. | |
Grozījums Nr. 54 Priekšlikums lēmumam Pielikums – II daļa – 4. punkts | |
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
4. Katra par īstenošanu atbildīgā valsts struktūra iesniegs atsevišķu pieteikumu Kopienas finansējumam. Minētajā dotācijas pieteikumā būs raksturota nacionālā programma un Eiropas gadam paredzētās prioritātes, finansējumam ierosinātās darbības attiecīgajā iesaistītajā valstī un par katras atsevišķās darbības īstenošanu atbildīgās organizācijas. Dotācijas pieteikumam būs pievienots sīki izstrādāts budžets, kurā norādītas ierosināto darbību kopējās izmaksas un līdzfinansējuma apmērs un avoti. Attiecināmās izmaksas var būt personāla un administratīvās izmaksas, kas radušās par īstenošanu atbildīgajai valsts struktūrai. |
4. Katra par īstenošanu atbildīgā valsts struktūra iesniegs atsevišķu pieteikumu Kopienas finansējumam. Minētajā dotācijas pieteikumā būs raksturota nacionālā programma un Eiropas gadam paredzētās prioritātes un finansējumam ierosinātās darbības. Dotācijas pieteikumam būs pievienots sīki izstrādāts budžets, kurā norādītas ierosināto darbību kopējās izmaksas un līdzfinansējuma apmērs un avoti. Attiecināmās izmaksas var būt personāla un administratīvās izmaksas, kas radušās par īstenošanu atbildīgajai valsts struktūrai. |
Grozījums Nr. 55 Priekšlikums lēmumam Pielikums – II daļa – 6. punkts | |
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
6. Komisija izvērtēs un, ja vajadzīgs, pieprasīs grozījumus pieteikumos Kopienas finansējumam, kurus iesniedz par īstenošanu atbildīgās valsts iestādes. |
6. Komisija izvērtēs atbilstību 2. pantā minētajiem mērķiem un, ja vajadzīgs, pieprasīs grozījumus pieteikumos Kopienas finansējumam, kurus iesniedz par īstenošanu atbildīgās valsts iestādes. |
Pamatojums | |
Komisijai jānodrošina, ka pieteikumi Kopienas finansējumam atbilst priekšlikuma 2. pantā minētajiem Eiropas gada mērķiem. | |
Grozījums Nr. 56 Priekšlikums lēmumam Pielikums – IV daļa – 2. punkts – -1 ievilkums (jauns) | |
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
• daudzdimensiju integrētu stratēģiju veicināšana, lai novērstu un izskaustu nabadzību, jo īpaši dziļu nabadzību, kā arī risinājumi, kuri jāintegrē sociālajā, ekonomikas un kultūras politikā; |
Pamatojums | |
Šajā gadā jāintegrē nabadzības daudzdimensiju aspekti ekonomikas, kultūras un sociālajā politikā. | |
Grozījums Nr. 57 Priekšlikums lēmumam Pielikums – IV daļa – 2. punkts – 1. ievilkums | |
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
• bērnu nabadzība un tās nodošana no paaudzes paaudzē; |
• cīņa pret bērnu nabadzību, tostarp tās nodošanu no paaudzes paaudzē, kā arī pret nabadzību ģimenēs, īpašu uzmanību pievēršot daudzbērnu ģimenēm, vienvecāka ģimenēm un ģimenēm, kuru aprūpē ir kāda apgādājama persona, kā arī pret to bērnu nabadzību, kuri atrodas sociālās aprūpes iestādēs; |
Pamatojums | |
Īpaša uzmanība jāpiešķir mazāk aizsargātu ģimeņu stāvoklim. | |
Grozījums Nr. 58 Priekšlikums lēmumam Pielikums – IV daļa – 2. punkts – 2. ievilkums | |
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
• ietverošs darba tirgus; |
• ietverošu darba tirgu veicināšana, risinot darba ņēmēju nabadzības problēmu un jautājumu par atbilstīgu darba samaksu — lai darbs atmaksātos; |
Pamatojums | |
Daudziem nodarbinātiem iedzīvotājiem joprojām draud nabadzība zemas kvalitātes darba un zemas darba samaksas u.c. iemeslu dēļ. Eiropas gadā šai problēmai jāpievērš īpaša uzmanība. | |
Grozījums Nr. 59 Priekšlikums lēmumam Pielikums – IV daļa – 2. punkts – 3. ievilkums | |
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
• izglītības un apmācības nepilnības, ieskaitot digitālo analfabētismu; |
• izglītības un apmācības nepilnību, ieskaitot digitālo analfabētismu, izskaušana un vienlīdzīgas piekļuves IST veicināšana ikvienam, īpašu uzmanību veltot invalīdu specifiskajām vajadzībām; |
Pamatojums | |
Mūžizglītības iespēju pieejamībai ir sevišķa nozīme, jo cilvēku prasmēm jābūt pielāgotām darba tirgus pārmaiņām, lai būtu iespējams atrast pienācīgas kvalitātes darbu. | |
Grozījums Nr. 60 Priekšlikums lēmumam Pielikums – IV daļa – 2. punkts – 4. ievilkums | |
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
• nabadzība un dzimumu dimensija; |
• pievēršanās tām nabadzības dimensijām, kas saistītas ar dzimumu un vecumu; |
Pamatojums | |
Nabadzība neskar vienādi sievietes, vīriešus un vecākus cilvēkus. Politiskajos pasākumos un iniciatīvās jāņem vērā šīs atšķirības gan Eiropas gadā, gan pēc tam. | |
Grozījums Nr. 61 Priekšlikums lēmumam Pielikums – IV daļa – 2. punkts – 5. ievilkums | |
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
• piekļuve pamatpakalpojumiem, ieskaitot pienācīgu mājokli; |
• vienlīdzīgas piekļuves nodrošināšana atbilstīgiem resursiem un pakalpojumiem, ieskaitot pienācīgu mājokli, veselības un sociālo aizsardzību; |
Pamatojums | |
Atbilstīgu resursu, veselības un sociālās aizsardzības pieejamība ir ļoti nozīmīga nabadzībā dzīvojošiem cilvēkiem, un šis jautājums pienācīgi jārisina Eiropas gadā. | |
Grozījums Nr. 62 Priekšlikums lēmumam Pielikums – IV daļa – 2. punkts – 5.a ievilkums (jauns) | |
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
• kultūras un brīvā laika pavadīšanas iespēju pieejamības veicināšana; |
Pamatojums | |
Nabadzīgiem iedzīvotājiem bieži vien nav pieejamas kultūras un brīvā laika pavadīšanas iespējas. | |
Grozījums Nr. 63 Priekšlikums lēmumam Pielikums – IV daļa – 2. punkts – 6. ievilkums | |
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
• imigrantu diskriminācijas novēršana un integrācijas veicināšana un mazākumtautību sociālā integrācija un iesaistīšana darba tirgū; |
• imigrantu un mazākumtautību diskriminācijas novēršana un sociālās integrācijas veicināšana; |
Pamatojums | |
Lai paskaidrotu, ka būtiski svarīga nozīme ir imigrantu un mazākumtautību integrācijai sabiedrībā. | |
Grozījums Nr. 64 Priekšlikums lēmumam Pielikums – IV daļa – 2. punkts – 6.a ievilkums (jauns) | |
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
• integrētas aktīvas iekļaušanas pasākumu un privātās dzīves organizēšanas veicināšana; |
Pamatojums | |
Ar Eiropas gada pasākumiem jāveicina aktīva iekļaušana, kā arī privātās dzīves organizēšana un jo īpaši pareiza finanšu pārvaldība. | |
Grozījums Nr. 65 Priekšlikums lēmumam Pielikums – IV daļa – 2. punkts – 6.b ievilkums (jauns) | |
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
• vienlīdzīgu iespēju visiem veicināšana; |
Pamatojums | |
Ievērojot, ka Eiropas gada mērķis ir iespēju vienlīdzība, ir loģiski to iekļaut Eiropas gada tematos. | |
Grozījums Nr. 66 Priekšlikums lēmumam Pielikums – IV daļa – 2. punkts – 7. ievilkums | |
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
• pievēršanās invalīdu un citu neaizsargātu iedzīvotāju grupu vajadzībām. |
• pievēršanās invalīdu un apgādājamo cilvēku un viņu ģimeņu, un citu neaizsargātu iedzīvotāju grupu, kā arī neaizsargātā stāvoklī nonākušu cilvēku, jo īpaši bezpajumtnieku, vajadzībām. |
Pamatojums | |
Nabadzība daudz vairāk apdraud apgādājamos cilvēkus un viņu ģimenes, kā arī cilvēkus, kuri ir nonākuši grūtos apstākļos. |
PASKAIDROJUMS
Eiropadome, 2000. gada martā sākot Lisabonas stratēģiju, aicināja dalībvalstis un Komisiju veikt pasākumus, lai „līdz 2010. gadam būtiski ietekmētu nabadzības izskaušanu”. Turpmākās Eiropadomes no jauna apstiprināja šo mērķi.
2006. gadā 16 % (78 miljoni) no visiem 25 ES valstu iedzīvotājiem dzīvoja zem nabadzības sliekšņa. 2000. gadā 25 ES dalībvalstīs 40 miljoni iedzīvotāju (9 % no kopskaita) saskārās ar pastāvīgu nabadzību. 2005. gadā ES-25 valstīs 19 % (19 miljoni) bērnu bija pakļauti nabadzības riskam. Kaut arī lielākajā daļā dalībvalstu dzimumu atšķirības samazinās, attiecībā uz nabadzību un pastāvīgu nabadzību plaisa starp dzimumiem (2006. gada dati) ir aptuveni 2 procentu apmērā.
Vispārīga informācija
Lisabonas 2000. gada Eiropadome izveidoja atklāto koordinācijas metodi (AKM), kas nodrošina politiskās koordinācijas sistēmu bez juridiskiem ierobežojumiem. Šī sistēma ir pamatā Savienības stratēģiskā mērķa — ilgtspējīgas ekonomiskās izaugsmes ar vairāk un labākām darba vietām un plašākas sociālās kohēzijas — sasniegšanai līdz 2010. gadam. Dalībvalstis ir piekritušas identificēt un veicināt savu efektīvāko politiku sociālās aizsardzības un sociālās iekļaušanas jomā ar mērķi mācīties no citu pieredzes. Tā ir elastīga un decentralizēta metode, kuras ietvaros:
dalībvalstis piekrīt kopējiem mērķiem un kopējiem rādītājiem, sagatavo valstu stratēģiskos ziņojumus un iesniedz savus novērtējumus;
kopš 2007. gada janvāra ES jaunā integrētā Nodarbinātības un sociālās solidaritātes programma atbalsta sociālajā programmā noteiktos mērķus un veicina plašāku Savienības nodarbinātības un izaugsmes stratēģiju.
Sociālās aizsardzības un sociālās iekļaušanas AKM visaptverošie mērķi ir šādi:
· veicināt efektīvu un savstarpēju mijiedarbību starp ES ilgtspējīgas attīstības stratēģiju un Lisabonas mērķiem panākt lielāku ekonomisko izaugsmi, vairāk un labākas darba vietas un plašāku sociālo kohēziju;
· veicināt sociālās iekļaušanas politiku, dzimumu vienlīdzību un vienādas iespējas visiem ar pieejamu, finansiāli ilgtspējīgu un efektīvu sociālās aizsardzības sistēmu palīdzību;
· veicināt labu pārvaldību, pārredzamību un ieinteresēto pušu līdzdalību politikas izstrādē, īstenošanā un pārraudzībā.
Attiecībā uz visaptverošajiem mērķiem ir minēts, ka AKM ir jārada būtiska ietekme uz nabadzības un sociālās atstumtības izskaušanu.
Saskaņā ar Lisabonas Eiropadomes noteiktajām pilnvarām dalībvalstis un Komisija ir centušās izstrādāt kopējas pieejas un savienojamību attiecībā uz rādītājiem. 2001. gadā Sociālās aizsardzības komiteja (SAK) iesniedza ziņojumu, kurā piedāvāja sākotnēju rādītāju kopumu, par kuru panākta kopēja vienošanās un ko 2001. decembrī pieņēma Nodarbinātības un sociālo lietu padomē un pēc tam nosūtīja ES Lākenas-Briseles sammitam. 2006. gada jūnijā SAK pieņēma pielāgotus sociālās aizsardzības un sociālās iekļaušanas procesa kopējos rādītājus.
Attiecībā uz mērķi izskaust nabadzību un sociālo atstumtību viens no kopīgajiem rādītājiem ir nabadzības slieksnis (to personu skaits, kuru vidējie pieejamie ienākumi ir mazāki par 60 % no vidējiem ienākumiem uz vienu iedzīvotāju attiecīgajā valstī).
Komisijas paziņojuma par Eiropas gadu 2010 kopsavilkums
2005.-2010. gada sociālajā programmā Komisija izvirzīja priekšlikumu 2010. gadu noteikt par nabadzības un sociālās atstumtības izskaušanas Eiropas gadu.
Šim gadam piešķirtais 17 miljonu eiro budžets ir lielākais budžets, kāds jebkad piešķirts Eiropas gadam, šādi demonstrējot tā lielo politisko nozīmi.
Eiropas gada mērķis ir no jauna apstiprināt Savienības saistības attiecībā uz solidaritāti, sociālo taisnīgumu un lielāku kohēziju un veicināt saskaņu, kā arī palielināt atbalstu Savienības visaptverošajiem mērķiem, būtiski ietekmējot nabadzības izskaušanu.
Eiropas gadā jāpadziļina sabiedrības izpratne par nabadzību un sociālo atstumtību Eiropā un jāpauž ideja par to, ka tās grauj sociālo un ekonomisko attīstību. Ar to no jauna jāapstiprina kolektīvās atbildības nozīmība, iesaistot ne tikai tos, kuri pieņem lēmumus, bet arī valsts un privātā sektora pārstāvjus.
Neatkarīgi no vispārīgajiem mērķiem pamatā priekšlikumam par nabadzības un sociālās atstumtības izskaušanas Eiropas gadu ir četri īpaši mērķi:
· atzīt to ļaužu tiesības uz cilvēka cienīgu dzīvi un pilnvērtīgu līdzdalību sabiedrības procesos, kuri dzīvo trūkumā un ir sociāli atstumti;
· palielināt sabiedrības līdzdalību sociālās iekļaušanas politikā un darbībās, uzsverot ikviena atbildību nabadzības un sociālās atstumtības mazināšanā;
· veicināt saliedētāku sabiedrību, padziļinot tās locekļu izpratni par priekšrocībām, ko visiem dod sabiedrība, kurā ir izskausta nabadzība un nevienam nav jādzīvo uz nabadzības robežas;
· vairākkārt atkārtot ES stingro politisko apņemšanos cīnīties pret nabadzību un sociālo atstumtību un veicināt šīs saistības izpildi visos pārvaldības līmeņos.
Sociālās aizsardzības un sociālās integrācijas atklātā koordinācijas metode (AKM) būs Eiropas gada pasākumu pamatā, un tā mērķis būs radīt skaidru pievienoto vērtību politikas ietekmes un efektivitātes nozīmē. Tādējādi Eiropas gada temati ir saskaņā ar šo AKM.
Kaut arī Eiropas Savienība var nodrošināt koordinēšanas sistēmu visos līmeņos, reāls progress tiks sasniegts vienīgi tad, ja būs ievērojama iesaistīto valstu līdzdalība dalībvalstu līmenī. Tādēļ Eiropas līmenī noteiktos pasākumus, lai nodrošinātu saskaņotu pieeju integrētai sabiedrībai, pielāgos katras valsts specifikai.
Lai palīdzētu Komisijai īstenot Eiropas gada pasākumus, tiks izveidota dalībvalstu pārstāvju komiteja.
Pamatojoties uz Komisijas izstrādātajām pamatnostādnēm — stratēģisko pamatdokumentu (SPD), tā uzraudzīs pasākumu īstenošanu.
Atsaucoties uz stratēģisko pamatdokumentu, īstenošanai valstu līmenī jābūt saskanīgai ar Eiropas gadam noteiktajiem politikas mērķiem. Katra dalībvalsts iesniegs Komisijai Eiropas gada īstenošanas nacionālo programmu.
Katra programma ir jāizstrādā, jāpieņem un jāīsteno stingrā sadarbībā ar valsts iestādēm, kas ir atbildīgas par īstenošanu (NIB) un kuras ieceļ valstis, kas piedalās Eiropas gadā.
Katra NIB, izstrādājot un īstenojot nacionālās stratēģijas, apspriedīsies un cieši sadarbosies ar valsts līmeņa padomdevēju grupu (NAG), kurā darbosies plašs ieinteresēto personu loks, tostarp pilsoņu sabiedriskās organizācijas, kas pārstāvēs nabadzīgo ļaužu intereses, valstu parlamentu pārstāvji, sociālie partneri un reģionālās un pašvaldību iestādes.
Iepriekšējo Eiropas gadu pieredze sociālajā jomā liecina par to svarīgumu, padziļinot izpratni plašā sabiedrībā, veicinot līdzdalību, visos līmeņos pastiprināti paužot politisko apņēmību un sekmējot politikas pārmaiņas. Tādēļ priekšlikums atbilst EK līguma 5. pantā izklāstītajam subsidiaritātes principam. Tajā pašā laikā priekšlikumā par Eiropas gadu ir uzsvērts, cik svarīgi ir cienīt dalībvalstu dažādās tradīcijas un nacionālo kontekstu, lai nodrošinātu elastīgu īstenošanu un izvairītos no iejaukšanās labā praksē, kas jau pastāv dažās dalībvalstīs. Tādējādi šis priekšlikums atbilst arī proporcionalitātes principam.
Eiropas Parlamenta grozījumu būtība
Eiropas Parlaments ziņojumā par sociālās realitātes analīzi ir atbalstījis Komisijas priekšlikumu noteikt 2010. gadu par Eiropas gadu ar mērķi izskaust nabadzību un sociālo atstumtību.
Kopumā referente atbalsta Komisijas priekšlikuma saturu un pauž īpašu apmierinājumu par to, ka ir atzīti nabadzības daudzdimensionālie aspekti un nepieciešamība palielināt sabiedrības izpratni, valsts un privāto atbildību, kā arī nabadzības skarto cilvēku un viņu pārstāvju līdzdalību Eiropas gada īstenošanā.
Šā ziņojuma satura būtiskais mērķis ir pantu konkretizēšana un dažu svarīgu jaunu elementu ieviešana. Apspriestie punkti ir šādi:
1. Nabadzības un sociālās iekļaušanas globāla perspektīva, saistot Eiropas gadu ar ANO Tūkstošgades attīstības mērķiem un jo īpaši ar Starptautisko nabadzības izskaušanas dienu (17. oktobri).
2. No paša Eiropas gada sākuma ir jābūt skaidram, ka tā mērķis ir ne tikai cīnīties pret (dziļu) nabadzību, bet arī novērst nabadzību un sociālo atstumtību.
3. Turpmāk jāattīsta Komisijas priekšlikuma koncepcija attiecībā uz nabadzības un sociālās atstumtības sarežģītību un daudzdimensionālajiem aspektiem.
Tas tiek veikts, paplašinot attiecīgo grupu definīciju, piemēram, ieviešot tādas grupas kā jaunieši, kas priekšlaikus pārtrauc mācības skolā, un ilgtermiņa bezdarbnieki.
Turklāt ir arī sīkāk paskaidrota daudzdimensionālā politika, kura ir jākoordinē un jāīsteno valsts, reģionālā un vietējā līmenī, lai panāktu Eiropas gada mērķi. Šajā politikā ir jāparedz vienlīdzīga piekļuve izglītībai un mūžizglītībai, tostarp piekļuve informācijas un sakaru tehnoloģijām, sociālās aizsardzības sistēmām, kvalitatīvai sociālajai un veselības aprūpei, kā arī mājokļiem.
4. Ir jāpievērš atsevišķa uzmanība nepieciešamībai nodrošināt vienlīdzīgu attieksmi un nediskrimināciju, labāk īstenojot attiecīgos ES tiesību aktus, jo sievietes un neaizsargātās grupas vairāk nekā citi saskaras ar nabadzību un sociālo atstumtību.
5. Referente vēlas arī vairāk uzsvērt pārvaldību un sinerģiju veidošanu ar pašreizējām programmām un iniciatīvām.
Ir skaidri norādīts, ka ES līmenī šo gadu nedrīkst izmantot tikai tam, lai atkārtotu iepriekšējās saistības, nedz arī lai tikai stiprinātu atklātās koordinācijas metodi, bet gan lai veltītu papildu centienus attiecībā uz labo prakšu apmaiņu, jaunu iniciatīvu uzsākšanu utt. Lai nodrošinātu saskanību un pasākumu nepārtrauktību, ir jāizveido ciešāka saikne ar iepriekšējo Eiropas gadu rezultātiem un jāstiprina tādu pašreizējo Eiropas programmu un finanšu resursu koordinācija, kas atbalsta nabadzības un sociālās atstumtības izskaušanu.
Lai Eiropas gads būtu veiksmīgs, dalībvalstu, reģionālajām un vietējām iestādēm ir jāstrādā kopīgi, un, kad dalībvalstis sāk apspriest Eiropas gada pasākumus, ir jābūt iesaistītām visām attiecīgajām ieinteresētajām pusēm.
6. Apvienojot ar iepriekšējo punktu, Eiropas Parlaments uzskata, ka ir ļoti svarīgi, lai cilvēki, kas saskaras ar nabadzību un sociālo iekļaušanu, tiek reāli iesaistīti sarunās ES un valstu līmenī attiecībā uz Eiropas gada plānu saturu un īstenošanu.
Tas viss paredz specifiskus precizējumus apsvērumos un pantos – īpaša uzmanība ir pievērsta 2. pantam (mērķi), kā arī pielikuma IV daļas 2. punktam (Eiropas gada temati).
2. pantā izmaiņas attiecas uz visu attiecīgo grupu iesaistīšanu un līdzdalību. Šis pants ir arī saistīts ar pielikuma IV daļu. Šajā pielikumā galvenās izmaiņas attiecas uz dažu papildu tematu ieviešanu, kuru mērķis ir uzsvērt cīņu pret bērnu nabadzību saistībā ar ģimeņu nabadzību, veicināt vienlīdzīgu attieksmi un nediskrimināciju, aktīvas iekļaušanas pieejas, kā arī piekļuvi kultūras un brīvā laika pavadīšanas iespējām (nolūkā saistīt šos tematus ar nabadzības un sociālās atstumtības daudzdimensionālajiem aspektiem).
Sieviešu tiesību un dzimumu līdztiesības komitejaS ATZINUMS (3.4.2008)
Nodarbinātības un sociālo lietu komitejai
par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes lēmumam par nabadzības un sociālās atstumtības izskaušanas Eiropas gadu (2010)
(COM(2007)0797 – C6‑0469/2007 – 2007/0278(COD))
Atzinumu sagatavoja: Lidia Joanna Geringer de Oedenberg
GROZĪJUMI
Sieviešu tiesību un dzimumu līdztiesības komiteja aicina par jautājumu atbildīgo Nodarbinātības un sociālo lietu komiteju ziņojumā iekļaut šādus grozījumus:
Grozījums Nr. 1 Lēmuma priekšlikums 11. apsvērums | |
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
(11) Dažas valstis sociālās integrācijas nacionālajos rīcības plānos uzsver to, ka ir liels nabadzības un/vai sociālās atstumtības risks, ar ko saskaras dažas īpašas iedzīvotāju grupas, ieskaitot bērnus, vecākus, kuri vieni audzina bērnus, vecus cilvēkus, migrantus un mazākumtautības, cilvēkus ar īpašām vajadzībām, bezpajumtniekus, ieslodzītos, sievietes un bērnus, kuri ir vardarbības upuri, un no psihoaktīvajām vielām atkarīgas personas.
|
(11) Dažas valstis sociālās integrācijas nacionālajos rīcības plānos uzsver to, ka ir liels nabadzības un/vai sociālās atstumtības risks, ar ko saskaras dažas īpašas iedzīvotāju grupas, ieskaitot bērnus, vecākus, kuri vieni audzina bērnus, daudzbērnu ģimenes, vecus cilvēkus, jauniešus un jo īpaši jaunas sievietes, migrantus un mazākumtautības, cilvēkus ar īpašām vajadzībām, bezpajumtniekus, ieslodzītos, sievietes un bērnus, kuri ir vardarbības upuri, un no psihoaktīvajām vielām atkarīgas personas.
|
Grozījums Nr. 2 Lēmuma priekšlikums 12. apsvērums | |
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
(12) Ja nodarbinātība būtiski samazina personas nabadzības risku, tā ne vienmēr ir pietiekams nosacījums tam, lai cilvēki izkļūtu no nabadzības, un nabadzības slieksnis joprojām ir augsts pat nodarbinātu personu vidū. Nodarbinātu personu nabadzība ir saistīta ar zemu darba samaksu, nepietiekamām prasmēm un nedrošu un bieži vien nepilna laika nodarbinātību, kā arī ar tās personas apgādībā esošu personu skaitu, kura dzīvo mājsaimniecībā, un ar mājsaimniecības darba intensitāti. Tādējādi kvalitatīva nodarbinātība ir būtiska, lai cilvēki izkļūtu no nabadzības. |
(12) Ja nodarbinātība būtiski samazina personas nabadzības risku, tā ne vienmēr ir pietiekams nosacījums tam, lai cilvēki izkļūtu no nabadzības, un nabadzības slieksnis joprojām ir augsts pat nodarbinātu personu vidū. Nodarbinātu personu nabadzība ir saistīta ar zemu darba samaksu, nepietiekamām prasmēm, ierobežotām iespējām piekļūt profesionālai apmācībai un savienot darba un ģimenes dzīvi, nedrošu un bieži vien nepilna laika nodarbinātību un nedrošiem darba apstākļiem, kā arī ar sociālā un ekonomiskā atbalsta līmeni attiecībā uz tās personas apgādībā esošu personu skaitu, kura dzīvo mājsaimniecībā, un ar mājsaimniecības darba intensitāti. Tādējādi kvalitatīva nodarbinātība un sociāls un ekonomisks atbalsts ir būtiski, lai cilvēki izkļūtu no nabadzības. |
Grozījums Nr. 3 Lēmuma priekšlikums 15. apsvērums | |
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
(15) Tas, cik lielā mērā plašas sabiedrības atbalstu gūst cīņa pret nabadzību un sociālo atstumtību, nosaka to, cik sekmīga būs Kopienas rīcība. Eiropas gadam būtu jādarbojas kā katalizatoram, padziļinot izpratni un radot stimulus. Tam jāpalīdz koncentrēt politisko uzmanību un iesaistīt ikvienu ieinteresēto personu, lai veicinātu atklāto koordinācijas metodi sociālās aizsardzības un sociālās integrācijas jomā.
|
(15) Tas, cik lielā mērā plašas sabiedrības atbalstu gūst cīņa pret nabadzību un sociālo atstumtību, nosaka to, cik sekmīga būs Kopienas rīcība. Eiropas gadam būtu jādarbojas kā katalizatoram, padziļinot izpratni un radot stimulus. Tam jāpalīdz koncentrēt politisko uzmanību un iesaistīt ikvienu ieinteresēto personu, lai veicinātu un stiprinātu atklāto koordinācijas metodi sociālās aizsardzības un sociālās integrācijas jomā, kā arī sekmētu turpmākus pasākumus un ierosmes Eiropas Savienības un dalībvalstu mērogā sadarbībā ar iedzīvotājiem, kurus skar nabadzība, un viņu pārstāvjiem. Šajā sakarā sevišķa uzmanība jāvelta ES tiesību aktu efektīvai īstenošanai dalībvalstīs saistībā ar iespēju vienlīdzību un dzimumu līdztiesību. |
Grozījums Nr. 4 Lēmuma priekšlikums 2. pants – c punkts | |
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
c) Kohēzija — veicināt saliedētāku sabiedrību, padziļinot tās locekļu izpratni par priekšrocībām, ko visiem dod sabiedrība, kurā ir izskausta nabadzība un kurā neviens nav atstumts. Eiropas gads popularizē sabiedrību, kas atbalsta un pilnveido dzīves kvalitāti, sociālo labklājību un vienlīdzīgas iespējas visiem neatkarīgi no personas stāvokļa, nodrošinot noturīgu attīstību un solidaritāti paaudžu vidū un starp tām un politikas saskanību ar ES darbību visā pasaulē. |
c) Kohēzija — veicināt saliedētāku sabiedrību, grozot sociālo un ekonomikas politiku, kura ir sociālās nevienlīdzības un nabadzības (kas it īpaši skar sievietes un bērnus) pamatcēlonis, un padziļinot tās locekļu izpratni par priekšrocībām, ko visiem dod sabiedrība, kurā ir izskausta nabadzība un kurā neviens nav atstumts. Eiropas gads popularizē sabiedrību, kas atbalsta un pilnveido dzīves kvalitāti, sociālo labklājību un vienlīdzīgas iespējas visiem neatkarīgi no personas stāvokļa un dzimuma, nodrošinot noturīgu attīstību un solidaritāti paaudžu vidū un starp tām un politikas saskanību ar ES darbību visā pasaulē. |
Grozījums Nr. 5 Lēmuma priekšlikums 2. pants – d punkts | |
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
d) Saistības — vairākkārt atkārtot ES stingro politisko apņemšanos cīnīties pret nabadzību un sociālo atstumtību un veicināt šīs saistības [izpildi] visos pārvaldības līmeņos. Balstoties uz sasniegumiem un to, ka ir iespējamas sociālās aizsardzības un sociālās integrācijas atklātās koordinācijas metodes kļūmes, Eiropas gads stiprina politisko apņemšanos novērst nabadzību un sociālo atstumtību un cīnīties pret tām, un dot impulsu turpmākai Eiropas Savienības rīcībai šajā jomā. |
d) Saistības — vairākkārt atkārtot ES stingro politisko apņemšanos cīnīties pret nabadzību un sociālo atstumtību, veicināt šīs saistības [izpildi] visos pārvaldības līmeņos un grozīt politiku, kura ir cēlonis nabadzībai un sociālai atstumtībai. Balstoties uz sasniegumiem un to, ka ir iespējamas sociālās aizsardzības un sociālās integrācijas atklātās koordinācijas metodes kļūmes, Eiropas gads stiprina politisko apņemšanos novērst nabadzību un sociālo atstumtību un cīnīties pret tām, un dot impulsu turpmākai Eiropas Savienības rīcībai šajā jomā. |
Grozījums Nr. 6 Lēmuma priekšlikums 4. pants | |
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
Eiropas gadā ņem vērā dažādos veidus, kādos sievietes un vīrieši saskaras ar nabadzību un sociālo atstumtību. |
Eiropas gadā ņem vērā dažādos veidus, kādos sievietes un vīrieši saskaras ar nabadzību un sociālo atstumtību, un gadā paredzēto pasākumu īstenošanā un novērtēšanā ievēro dzimumu dimensiju. |
Grozījums Nr. 7 Lēmuma priekšlikums 6. pants – 1. punkts | |
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
1. Katra dalībvalsts izveido „par īstenošanu atbildīgo valsts struktūru”, lai organizētu līdzdalību Eiropas gadā un lai valstu līmenī nodrošinātu koordinēšanu. Minētā valsts struktūra ir atbildīga par Eiropas gada nacionālās programmas un prioritāšu noteikšanu un par atsevišķu darbību izvēlēšanos, kuras jāierosina Kopienas finansējumam. Eiropas gada nacionālo stratēģiju un prioritātes izklāsta saskaņā ar 2. pantā minētajiem mērķiem. |
1. Katra dalībvalsts izveido „par īstenošanu atbildīgo valsts struktūru”, lai organizētu līdzdalību Eiropas gadā un lai valstu līmenī nodrošinātu koordinēšanu. Minētā valsts struktūra ir atbildīga par Eiropas gada nacionālās programmas un prioritāšu noteikšanu un par atsevišķu darbību izvēlēšanos, kuras jāierosina Kopienas finansējumam. Eiropas gada nacionālo stratēģiju un prioritātes izklāsta saskaņā ar 2. pantā minētajiem mērķiem un atbilstīgi 4. pantā noteiktajam dzimumu līdztiesības aspekta integrēšanas principam. |
Grozījums Nr. 8 Lēmuma priekšlikums 9. pants – 1. punkts | |
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
1. Komisija atbilstīgi 7. panta 2. punktā minētajai kārtībai pieņem lēmumus par darbību finansēšanu saskaņā ar 8. panta 1. un 2. punktu. |
1. Komisija atbilstīgi 7. panta 2. punktā minētajai kārtībai pieņem lēmumus par darbību finansēšanu saskaņā ar 8. panta 1. un 2. punktu, ievērojot dzimumu līdztiesības aspekta integrēšanas principu atbilstīgi 4. pantam. |
Grozījums Nr. 9 Lēmuma priekšlikums 15. pants – 1.a apakšpunkts (jauns) | |
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
Ziņojumā iekļauj arī informāciju par to, kā Eiropas gada pasākumos tiek ievērots dzimumu līdztiesības princips un kā to īsteno, kā arī novērtējumu par to, kādas pozitīvas pārmaiņas ieviestas Eiropas gadā attiecībā uz neaizsargātām iedzīvotāju grupām. |
Grozījums Nr. 10 Lēmuma priekšlikums Pielikums – I daļa 1. punkts. Sanāksmes un pasākumi | |
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
Sanāksmju un pasākumu organizēšana Kopienas līmenī ir paredzēta, lai padziļinātu izpratni par jautājumiem saistībā ar Eiropas gadu, nabadzību un sociālo atstumtību un lai sagatavotos ideju apmaiņas forumam. Tajos pulcēsies attiecīgās ieinteresētās personas, un tos plānos kopā ar cilvēkiem, kurus skar nabadzība, un pilsoniskās sabiedrības organizācijām, kas pārstāv šos cilvēkus, lai sniegtu labu iespēju novērst politikas nepilnības un risināt ikdienas problēmas.
|
Sanāksmju un pasākumu organizēšana Kopienas līmenī ir paredzēta, lai padziļinātu izpratni par jautājumiem saistībā ar Eiropas gadu, nabadzību un sociālo atstumtību un lai sagatavotos ideju apmaiņas forumam. Tajos pulcēsies attiecīgās ieinteresētās personas, un tos plānos kopā ar cilvēkiem, kurus skar nabadzība, un pilsoniskās sabiedrības organizācijām, kas pārstāv šos cilvēkus, lai sniegtu labu iespēju novērst politikas nepilnības un risināt ikdienas problēmas, un pasākumu nolūks ir veicināt dažādo iestāžu izpratni par nabadzības cēloņiem un par rīcību, kas jāīsteno, lai izskaustu nabadzību, it īpaši sieviešu un bērnu vidū. |
Grozījums Nr. 11 Lēmuma priekšlikums Pielikums – II daļa – 1. punkts | |
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
1. Pašvaldību, reģionālā vai valstu līmeņa darbībām var saņemt finansējumu no Kopienas budžeta līdz maksimāli 50 % no iesaistītās valsts kopējām attiecināmajām izmaksām. Valsts līdzfinansējumam ar vismaz 50 % no publiskā vai privātā sektora atbalstu jāatbilst ES finansējumam. Izvēloties darbības, par īstenošanu atbildīgās valsts struktūras pašas lems par to, vai pieprasīt līdzfinansējumu vai arī to nepieprasīt, un kādā apjomā to pieprasīt no organizācijām, kuras pārzina atsevišķu darbību veikšanu. |
1. Pašvaldību, reģionālā vai valstu līmeņa darbībām var saņemt finansējumu no Kopienas budžeta līdz maksimāli 50 % no iesaistītās valsts kopējām attiecināmajām izmaksām. Valsts līdzfinansējumam ar vismaz 50 % no publiskā vai privātā sektora atbalstu jāatbilst ES finansējumam. Izvēloties darbības, par īstenošanu atbildīgās valsts struktūras pašas lems par to, vai pieprasīt līdzfinansējumu vai arī to nepieprasīt, un kādā apjomā to pieprasīt no organizācijām, kuras pārzina atsevišķu darbību veikšanu, apsverot iespēju par īstenošanu atbildīgajām valsts struktūrām finansēt darbības līdz pat 100 % projektu izmaksu. |
Grozījums Nr. 12 Lēmuma priekšlikums Pielikums – IV daļa – ievaddaļa – 1. ievilkums | |
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
bērnu nabadzība un tās nodošana no paaudzes paaudzē;
|
bērnu nabadzības un tās nodošanas no paaudzes paaudzē izskaušana, it īpaši izmantojot palielinātu atbalstu ģimenei un vecākiem; |
PROCEDŪRA
Virsraksts |
Nabadzības un sociālās atstumtības izskaušanas Eiropas gads |
|||||||
Atsauces |
COM(2007)0797 – C6-0469/2007 – 2007/0278(COD) |
|||||||
Komiteja, kas atbildīga par jautājumu |
EMPL |
|||||||
Atzinumu sniedza Datums, kad paziņoja plenārsēdē |
FEMM 31.1.2008 |
|
|
|
||||
Atzinumu sagatavoja Iecelšanas datums |
Lidia Joanna Geringer de Oedenberg 22.1.2008 |
|
|
|||||
Izskatīšana komitejā |
28.2.2008 |
3.4.2008 |
|
|
||||
Pieņemšanas datums |
3.4.2008 |
|
|
|
||||
Galīgā balsojuma rezultāti |
+: –: 0: |
24 0 1 |
||||||
Deputāti, kas bija klāt galīgajā balsojumā |
Edit Bauer, Edite Estrela, Ilda Figueiredo, Věra Flasarová, Claire Gibault, Zita Gurmai, Lívia Járóka, Piia-Noora Kauppi, Urszula Krupa, Roselyne Lefrançois, Astrid Lulling, Zita Pleštinská, Anni Podimata, Christa Prets, Teresa Riera Madurell, Anne Van Lancker, Anna Záborská |
|||||||
Aizstājējs(-i), kas bija klāt galīgajā balsojumā |
Gabriela Creţu, Lidia Joanna Geringer de Oedenberg, Mary Honeyball, Christa Klaß, Marusya Ivanova Lyubcheva, Petya Stavreva, Feleknas Uca |
|||||||
Aizstājējs(-i) (178. panta 2. punkts), kas bija klāt galīgajā balsojumā |
Manolis Mavrommatis |
|||||||
PROCEDŪRA
Virsraksts |
Nabadzības un sociālās atstumtības izskaušanas Eiropas gads |
|||||||
Atsauces |
COM(2007)0797 – C6-0469/2007 – 2007/0278(COD) |
|||||||
Datums, kad to iesniedza EP |
12.12.2007 |
|||||||
Atbildīgā komiteja Datums, kad paziņoja plenārsēdē |
EMPL 31.1.2008 |
|||||||
Komiteja(-as), kurai(-ām) lūgts sniegtatzinumu
Datums, kad paziņoja plenārsēdē |
FEMM 31.1.2008 |
|
|
|
||||
Referents(-e/-i/-es) Iecelšanas datums |
Marie Panayotopoulos-Cassiotou 23.1.2008 |
|
|
|||||
Izskatīšana komitejā |
2.4.2008 |
5.5.2008 |
|
|
||||
Pieņemšanas datums |
6.5.2008 |
|
|
|
||||
Galīgā balsojuma rezultāti |
+: –: 0: |
41 1 0 |
||||||
Deputāti, kas bija klāt galīgajā balsojumā |
Jan Andersson, Edit Bauer, Emine Bozkurt, Iles Braghetto, Philip Bushill-Matthews, Alejandro Cercas, Derek Roland Clark, Jean Louis Cottigny, Proinsias De Rossa, Harald Ettl, Richard Falbr, Carlo Fatuzzo, Joel Hasse Ferreira, Stephen Hughes, Karin Jöns, Ona Juknevičienė, Jan Jerzy Kułakowski, Jean Lambert, Raymond Langendries, Elizabeth Lynne, Thomas Mann, Jan Tadeusz Masiel, Jiří Maštálka, Maria Matsouka, Elisabeth Morin, Juan Andrés Naranjo Escobar, Csaba Őry, Siiri Oviir, Marie Panayotopoulos-Cassiotou, Jacek Protasiewicz, Bilyana Ilieva Raeva, Elisabeth Schroedter, José Albino Silva Peneda, Jean Spautz, Ewa Tomaszewska, Anne Van Lancker, Gabriele Zimmer |
|||||||
Aizstājējs(-a/-i/-as), kas bija klāt galīgajā balsojumā |
Gabriela Creţu, Petru Filip, Jamila Madeira, Csaba Sógor, Kyriacos Triantaphyllides |
|||||||