ZIŅOJUMS par Eiropas drošības stratēģijas un EDAP īstenošanu

15.5.2008 - (2008/2003(INI))

Ārlietu komiteja
Referents: Helmut Kuhne

EIROPAS PARLAMENTA REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS

par Eiropas drošības stratēģijas un EDAP īstenošanu

(2008/2003(INI))

Eiropas Parlaments,

–       ņemot vērā Eiropadomes 2003. gada 12. decembrī pieņemto Eiropas drošības stratēģiju (EDS),

–       ņemot vērā 2007. gada 13. decembrī Lisabonā parakstīto Lisabonas līgumu,

–       ņemot vērā Eiropadomes secinājumus, kas pieņemti 2007. gada 14. decembra sanāksmē,

–       ņemot vērā Eiropadomes prezidentūras 2007. gada 18. jūnija un 11. decembra ziņojumus par Eiropas drošības un aizsardzības politiku (EDAP),

–       ņemot vērā ES aizsardzības un attīstības ministru 2007. gada 19. un 20. novembra kopīgo sanāksmi,

–       ņemot vērā Eiropadomes 2007. gada 19. un 20. novembra sanāksmes secinājumus par drošību un attīstību un EDAP,

–       ņemot vērā Cilvēku drošības pētniecības grupas 2007. gada 8. novembra Madrides ziņojumu,

–       ņemot vērā 2005. gada 14. aprīļa rezolūciju par EDS[1],

–       ņemot vērā 2006. gada 16. novembra rezolūciju par EDS īstenošanu saistībā ar EDAP[2] ,

–       ņemot vērā 2007. gada 9. decembrī Lisabonā pieņemto ES un Āfrikas kopīgo stratēģiju un to, ka no 2008. gada 1. marta ģenerālis Pierre-Michel Joana ir iecelts par īpašo padomnieku jautājumos, kas attiecas uz Āfrikas miera uzturēšanas iespējām;

–       ņemot vērā 2007. gada 27. septembra rezolūciju par EDAP operāciju Čadā un Centrālāfrikas Republikā [3],

–       ņemot vērā Reglamenta 45. pantu,

–       ņemot vērā Ārlietu komitejas ziņojumu (A6-0186/2008),

Vispārīgi apsvērumi

A.  tā kā 2007. gadā un 2008. gada sākumā Padome ir pieņēmusi svarīgus lēmumus par darbību saistībā ar EDAP un EDS īstenošanu, tostarp par:

a.  EDAP policijas misijas sākšanu Afganistānā (EUPOL Afganistānā);

b.  EDAP militārās operācijas sākšanu Čadā un Centrālāfrikas Republikā;

c.  Bosnijā izvietoto EUFOR Althea vienību pārfigurēšanu un samazināšanu;

d.  gatavošanos EDAP civilajai misijai Kosovā;

e.  gatavošanos drošības jomas reformas misijai Gvinejā-Bisavā;

B.  whereas in 2007 and early 2008 further developments in the field of ESDP capabilities and the implementation of the ESS have been achieved, including:

a.  tika pieņemts jaunais civilais pamatmērķis 2010. gadam;

b.  Padomes sekretariātā tika izveidota Civilās plānošanas un rīcības vienība;

c.  ES operāciju centrs sasniedza paredzēto darbības jaudu;

d.  tika sasniegta pilna darbības jauda, lai ātri un vienlaikus varētu sākt divas EDAP militārās operācijas, kurās iesaistītas kaujas grupas;

C.  tā kā 2007. gadā un 2008. gada sākumā bija vērojami arī trūkumi EDAP jomā un EDS īstenošanā, tostarp:

a.  nebija izveidots Civilais miera korpuss, ko Eiropas Parlaments ir prasījis kopš 2000. gada, un trūka civilās aizsardzības un humānās palīdzības jauda, uz ko pēc 2004. gada cunami katastrofas norādīts virknē Komisijas un padomes dokumentu;

b.  tāliem lidojumiem ļoti nepieciešamās Airbus400M militārās lidmašīnās piegādes vilcināšana un cenas celšanās;

c.  nevienlīdzīgais dalībvalstu ieguldījums, attiecībā uz personālu EDAP misijām, kas ierobežo ES krīžu pārvarēšanas spējas;

d.  grūtības pieņemt darbā pietiekamu skaitu policistu misijai Afganistānā, kas saistītas ar bažām par drošību un neskaidrību par karjeras virzību pēc atgriešanās no misijas;

e.  kavēšanās ar EDAP misijas sākšanu Čadā un Centrālāfrikas republikā sakarā ar neveiksmīgām spēku veidošanas konferencēm un jo īpaši helikopteru trūkumu;

f.  Turcijas pretestības dēļ vēl aizvien nav parakstīts tehniskais nolīgums starp ES un NATO, kurš sastādīts, lai nodrošinātu KFOR un iespējamās EDAP misijas darbības saskaņošanu Kosovā un EUPOL un ISAF darbības saskaņošanu Afganistānā;

D.  tā kā ar Lisabonas līgumu tiks ieviesti būtiski jauninājumi EDAP jomā,

E.  tā kā vajadzīgi pastāvīgi pasākumi, lai ES izvairītos no dublēšanās un palielinātu savietojamību, un tā kā visrentablākais veids, kā to panākt, ir dalīties ar aizsardzības resursiem un izmantot tos kopīgi, lai pēc iespējas palielinātu Eiropas aizsardzības iespējas;

1.      vēlreiz atgādina par iepriekšējo Parlamenta rezolūciju attiecībā uz EDS un EDAP secinājumiem un līdz ar to neredz vajadzību atkārtoti iekļaut šos secinājumus šajā rezolūcijā;

Lisabonas līgums

2.      atzinīgi vērtē Lisabonas līguma parakstīšanu, jo tas ieviesīs ievērojamas izmaiņas EDAP jomā, īpaši Augstā pārstāvja biroja darbības paplašināšanu, Eiropas Ārējās darbības dienesta izveidi un jauno pantu par savstarpēju palīdzību aizsardzības jomā, solidaritātes klauzulu, pastāvīgu, strukturētu sadarbību aizsardzības jomā un Petersbergas uzdevumu paplašināšanu; cer, ka ratifikācijas process tiks sekmīgi un savlaicīgi pabeigts visās dalībvalstīs; pateicas tām dalībvalstīm, kas jau ir ratificējušas Lisabonas līgumu; norāda, ka Parlaments pildīs pašreizējā līgumā paredzētos pienākumus un cieši uzraudzīs ikviena jauninājuma ieviešanu;

3.      prasa attiecīgajām dalībvalstīm izpētīt iespējas nodrošināt pastāvīgu un strukturētu izveidoto starptautisko spēku, piemēram, Eurocorps, Eurofor, Euromarfor, Eiropas Policijas spēku, Spānijas un Itālijas kopīgo jūras spēku, Eiropas Gaisa spēku grupas, Eindhovenā bāzētās Eiropas Gaisa satiksmes koordinācijas vienības, Atēnās bāzētā Starptautiskā jūras transporta koordinācijas centra un visu citu spēku un struktūru sadarbību EDAP operācijās, kā to paredz Lisabonas līgums, kā arī šādas sadarbības iespējamo ietekmi;

EDS izvērtēšana un papildināšana

4.      aicina Augsto pārstāvi Baltajā grāmatā izvērtēt progresu EDP īstenošanā kopš 2003. gada, atklātos trūkumus un EDAP misijās gūtās atziņas; saikni starp drošības ārējiem un iekšējiem aspektiem (cīņa pret terorismu); robežu un kritiskās infrastruktūras aizsardzību, tostarp aizsardzību pret kiberuzbrukumiem; energoapgādes drošību kā problēma, ar kuru jārēķinās civilajā, ekonomiskajā, tehniskajā un diplomātiskajā jomā; neatrasinātos reģionālos strīdus ES kaimiņvalstīs, piemēram, Piedņestrā, Abhāzijā, Dienvidosetijā un kalnu Karabahā; Āfrikas valstu humanitārās un drošības problēmas klimata pārmaiņu un dabas katastrofu ietekmi uz civilo aizsardzību un cilvēku drošību, kā arī masu iznīcināšanas ieroču izplatīšanu; aicina viņu turpināt izvērtēt, vai šie draudi, riski un problēmas ir tiešā veidā svarīgi plašākai izpratnei par Eiropas drošību, vai arī tie ir saistīti tikai ar drošības dimensiju;

5.      aicina Augsto pārstāvi iekļaut Baltajā grāmatā tādus priekšlikumus EDS uzlabošanai un papildināšanai kā kopējo Eiropas drošības interešu definēšana un kritēriju izveide EDAP misiju sākšanai; aicina viņu noteikt jaunus civilo un militāro iespēju mērķus (tostarp vadības un kontroles struktūras, transporta nodrošināšanu visām krīzes pārvarēšanā iesaistītajām Eiropas pusēm gan EDAP misijās, gan katastrofu gadījumā) un apsvērt Lisabonas līguma ietekmi uz EDAP, kā arī priekšlikumu jaunai ES un NATO partnerībai;

6.      mudina Augsto pārstāvi risināt arī jautājumu, kas saistīts ar „iebildumiem” Baltajā grāmatā; lai arī šis jautājums ir saistīts ar katras dalībvalsts suverenitāti, uzskata, ka tie ir jāsaskaņo, lai nodrošinātu dislocēto dažādu dalībvalstu spēku drošību;

7.      uzskata, ka šādai Baltajai grāmatai ir jākalpo par pamatu plašākai politiskai diskusijai, ko rīko sabiedrībai, galvenokārt tādēļ, ka EDS definētas Eiropas Savienības pamatvērtības un pamatmērķi un pateikts, ko ES pārstāv; uzsver, ka turpmāk EDS vērtēšana jāveic ar lielāku demokrātisku atbildību, tādēļ jāapspriežas ar visām Eiropas Savienības iestādēm, tostarp Eiropas Parlamentu, kā arī dalībvalstu parlamentiem;

Civilo krīžu pārvarēšana un civilā aizsardzība

8.      atzinīgi vērtē civilo pamatmērķi 2010. gadam, kura īstenošana sākās 2008. gada 1. janvārī un kurā ņemta vērā iepriekšējās EDAP civilajās misijās gūtā pieredze;

9.      atzinīgi vērtē Civilās plānošanas un rīcības vienības izveidi Padomes sekretariātā, kas būs ES operāciju štāba civilais ekvivalents un nodrošinās palīdzību un atbalstu civilo EDAP misiju plānošanā un īstenošanā, nodrošinot pakļautību civilai komandķēdei; aicina šādu līdzsvaru atspoguļot civilmilitārās vienības lomā un administratīvajā struktūrā;

10.    aicina Komisiju izskatīt iespējas izveidot piemērotāku organizatorisko modeli, piemēram, specializētu dienestu Eiropas Ārējās darbības dienestā, lai nodrošinātu vienotāku un konsekventāku pieeju civilajai krīžu pārvaldībai, pārvarētu atšķirības starp iestādēm un tādējādi atvieglojot ES iekšējo instrumentu koordināciju, kā arī sadarbību starp ES un ārējām organizācijām un nevalstiskām organizācijām;

11.    ņemot vērā neapmierinošo EUPOL misijas Afganistānā plānošanu un spēku izvietošanu, aicina Padomi nekavējoties pārskatīt ar EDAP misijām saistītos lēmumu pieņemšanas, finansēšanas un izvietošanas aspektus un nākt klajā ar konkrētiem priekšlikumiem, lai izvairītos no šādu situāciju atkārtošanās nākotnē;

12.    novērtē dalībvalstu centienus darīt pieejamu personālu civilajām EDAP misijām civilās aizsardzības un uzraudzības jomā un ES īpašā pārstāvja un misiju atbalstam; tomēr atzīmē, ka vēl aizvien pastāv ar policiju, tiesiskumu un civilo vadību saistīti trūkumi; uzsver, ka ir svarīgi nodrošināt EDAP misijām kompetentu personālu ar augstu profesionalitāti;

13.    aicina Komisiju un Padomi pastiprināt savu sadarbību tajos ar EDAP civilajām misijām un ES robežsardzes misijām saistītajos jautājumos, kuros abu iestāžu kompetence ir neskaidra; uzskata, ka Lisabonas līgumā paredzētajam Eiropas Ārējās darbības dienestam vajadzētu atvieglot šo uzdevumu; tomēr uzskata, ka kompetenču konflikts varētu turpināties arī pēc Lisabonas līguma stāšanās spēkā, liekot pieņemt lēmumus Augstajam pārstāvim;

14.    mudina dalībvalstis regulāri pārskatīt EDAP misijām paredzēta personāla pieejamību un nodrošināt attiecīgo savu valstu kompetento iestāžu sadarbību, lai izveidotu valstu rīcības plānus saistībā ar iespējamajiem ieguldījumiem, kā to jau ir paveikusi Somija, kā arī izstrādātu procedūras, ar kurām nodrošina šādu misiju dalībnieku tālāko karjeras virzību, un pienācīgi ņemt vērā ANO Drošības padomes Rezolūciju Nr. 1325 (2000) par sieviešu pārstāvību mehānismos, kas izveidoti konfliktu novēršanai, pārvaldībai un atrisināšanai; mudina arī izstrādāt īpašu apmācību par bērnu aizsardzību, ņemot vērā ES Vadlīnijas par bērniem un bruņotu konfliktu,

15.    uzskata, ka tas ir svarīgi, lai uzlabotu civilās konfliktu risināšanas iespējas; tādēļ aicina Komisiju un Padomi izveidot Parlamenta pieprasīto ES Civilo miera korpusu krīžu pārvaldībai un konfliktu novēršanai;

16.    atzīmē, ka trūkst vērtīgā civilās reaģēšanas komandas (CRK) instrumenta un pauž nožēlu, ka CRK eksperti tiek izmantoti nevis komandās, kurās tie ir apmācīti, kā tas sākotnēji bija iecerēts, bet galvenokārt darbojas individuāli;

17.    atzinīgi vērtē to, ka ir pārskatīts Padomes 2007. gada 8. novembra lēmums un 2008. gada 5. marta Komisijas paziņojums par Kopienas Civilās aizsardzības mehānisma izveidi, un jauno civilās aizsardzības finansēšanas instrumentu, kura mērķis ir uzlabot civilās aizsardzības palīdzības dienestu mobilizāciju un koordināciju lielu katastrofu gadījumā gan Eiropas Savienībā, gan ārpus tās;

Cilvēku drošība un attīstības politikas drošības dimensija

18.    atgādina Padomei, ka saskaņā ar starptautiskajiem tiesību aktiem tās pienākums ir nodrošināt, ka viss civilais un militārais personālsastāvs ir pilnībā apmācīts atbilstoši starptautiskajiem humanitārajiem standartiem un ka tiek pārskatītas un izstrādātas pienācīgas pamatnostādnes, lai nodrošinātu cieņu pret vietējiem iedzīvotājiem, kultūru un dzimumiem;

19.    atgādina par cilvēktiesību un integrētas pieejas dzimumu līdztiesībai svarīgumu un aicina iecelt vairāk sieviešu KĀDP/EDAP augstākajos amatos, tostarp par ES speciālajām pārstāvēm un amatos EDAP operācijās kā tādās;

20.    aicina dalībvalstis turpināt strādāt, lai sasniegtu mērķi – panāktu, ka kasešbumbu munīcija ir aizliegta visā pasaulē, uzlabot iespējas atklāt un iznīcināt nesprāgušu munīciju, sniegt finansiālu un tehnisku palīdzību valstīm, kurās pastāv šī problēma, un turpināt darbu pie tā, lai pabeigtu aizvien notiekošās sarunas par kājnieku mīnu aizlieguma pastiprināšanu visā pasaulē, panāktu, ka visā pasaulē ir aizliegti urāna ieroči, kā arī nodrošinātu konvencionālo ieroču tirdzniecības kontroli visā pasaulē; šajā sakarā pauž neizpratni par to, ka, lai gan ES Rīcības kodeksam par ieroču tālāknodošanu 2008. gadā aprit desmit gadi, tas vēl aizvien nav juridiski saistošs un vēl aizvien bez šķēršļiem notiek nekontrolēts ieroču eksports no ES dalībvalstīm, pārdodot ieročus pat tādu valstu valdībām, kurās ES ir uzsākusi vai gatavojas sākt EDAP operāciju; norāda arī uz to, ka pastāv draudi, ka ieročus var pārdot trešām valstīm ar ES starpniecību, izmantojot tās dalībvalstis, kurās ir mazāk stingra eksporta kontrole, un/vai pārlieku elastīgi izmantojot ES/NATO starptautisko importa sertifikātu; tādēļ uzsver, ka ir svarīgi, lai visas dalībvalstis piemēro augstākos ieroču eksporta standartus, tādā veidā izvairoties no iespējas, ka ES ieroči var saasināt konfliktus;

21.    atkārtoti pauž bažas par vēl aizvien notiekošo kājnieku ieroču un vieglo ieroču izplatīšanu, kas rada nevajadzīgas cilvēku ciešanas, saasina bruņotus konfliktus un rada nestabilitāti, veicina terorisma izplatīšanos, vēršas pret noturīgu attīstību, labu pārvaldību un tiesiskumu, kā arī veicina smagus cilvēktiesību un starptautisko cilvēktiesību likumu pārkāpumus; uzskata, ka piemērotām kājnieku ieroču un vieglo ieroču samazināšanas un kontroles stratēģijām ir jākļūst par neatņemamu tādu starptautisko programmu sastāvdaļu, kuru mērķis ir novērst konfliktus un atjaunot mieru pēc konfliktiem; aicina dalībvalstis, Padomi un Komisiju panākt, ka valdības vienojas par saistošiem kājnieku ieroču un vieglo ieroču kontroles (tostarp tirdzniecības starpniecības un tālāknodošanas) noteikumiem starptautiskajos, reģionālajos un valstu tiesību aktos;

22.    uzsver, ka Eiropas Savienībai ir jāpārņem iniciatīva starptautiskā bruņojuma kontroles režīma stiprināšanā, tādā veidā sniedzot ieguldījumu efektīvu daudzpusējo attiecību nostiprināšanā starptautiskajā mērogā; atzīmē centienu saskaņu, lai ieroču neizplatīšanas jautājumus ES kaimiņattiecību politikā saskaņotu ar vispārējo stratēģisko mērķi veicināt drošību Eiropas Savienības kaimiņvalstīs;

23.    uzskata, ka atbruņošanās procesam, demobilizācijai un militārpersonu reintegrācijai ir jābūt neatņemamai EDAP sastāvdaļai un aicina Padomi, kad vien tas ir iespējams, EDAP operāciju mandātā iekļaut norakstīto ieroču iznīcināšanu vai drošu glabāšanu, lai izvairītos no nelikumīgas šādu ieroču tirdzniecības, tādējādi mācoties no NATO SFOR/EUFOR Althea operācijās gūtās pieredzes;

24.    atzinīgi vērtē pirmo kopīgo ES ārlietu un attīstības ministru tikšanos 2007. gada 19. novembrī, kas bija nozīmīgs solis to problēmu aplūkošanā, ar kurām saskaras jaunattīstības valstis, tādējādi sekmējot ES īstermiņa drošības pasākumu un ilgtermiņa attīstības pasākumu saskaņotību un konsekvenci valstīs, kurās šie pasākumi tiek īstenoti; atzinīgi vērtē arī Padomes 2007. gada 19. novembra secinājumus par drošību un attīstību, īpaši to, ka tajos ir uzsvars uz konfliktu analīzi un problemātiskiem konfliktu aspektiem, un noteikti mudina Komisiju un Padomi īstenot šos secinājumus;

25.    aicina Padomi apsvērt iespējas izveidot integrētus civilmilitāros „cilvēku drošības aizsardzībai paredzētus reaģēšanas spēkus”, kuri veiktu cilvēku drošības aizsardzības operācijas un sastāvētu no 15 000 cilvēkiem, no kuriem vismaz viena trešā daļa būtu civilpersonas (piemēram, policisti, cilvēktiesību situācijas uzraugi, attīstības un humanitāro jautājumu speciālisti un administratori); uzskata, ka šie spēki, kas tiks izveidoti, balstoties uz jau esošajām EDAP struktūrām, varētu sastāvēt no vienībām un civilajām iespējām, ko dalībvalstis jau atvēlējušas (piemēram, resursiem, ko tās darījušas pieejamus militāro un civilo pamatmērķu īstenošanai, kaujas grupām un civilās aizsardzības vienībām) un varētu ietvert arī „brīvprātīgo cilvēku drošības aizsardzības dienestu”, kas apvienotu Parlamenta pieprasīto Civilo miera korpusu un Lisabonas līgumā paredzēto Humānās palīdzības korpusu;

26.    uzskata, ka 2008. gada 1. janvārī atzīmētā Kodolieroču neizplatīšanas līguma 40. gadskārta ir jāuzskata par ES iespēju savā Masu iznīcināšanas ieroču stratēģijā popularizēt atbruņošanās nepieciešamību, lai sagatavotu komitejas gaidāmajai Kodolieroču neizplatīšanas līguma pārskatīšanas konferencei; atkārtoti pauž uzskatu, ka tas ietver nepieciešamību pēc tā, lai "atzītas" kodollielvalstis nāk klajā ar atbruņošanās iniciatīvām, padarīt Eiropu par no kodolieročiem brīvu zonu un noslēgt visā pasaulē saistošu konvenciju par kodolieroču aizliegumu;

ES diplomātiskā loma saistībā ar Irānas kodolprogrammu

27.    uzsver vadošo diplomātisko lomu, kas ES bija attiecībā uz Irānas kodolprogrammu un kurā iesaistījās ne vien Augstais pārstāvis, kurš runāja kā visas ES, tā 3 lielo ES valstu (Francijas, Vācijas un Lielbritānijas) vārdā, bet arī ASV, Krievija un Ķīna, apvienojot dažādas intereses un pieejas kopīgā mērķa sasniegšanai; atgādina, ka ar Irānas kodolprogrammu saistītie kodolieroču izplatīšanas draudi vēl aizvien rada nopietnas bažas gan ES, gan starptautiskajai sabiedrībai; tādēļ atgādina par 2008. gada 31. janvāra rezolūciju par Irānu[4] un atbalsta ANO 2008. gada 3. marta Drošības padomes Rezolūciju 1803 (2008);

28.    ņemot vērā diplomātiskos panākumus sarunās ar Ziemeļkoreju, aicina ASV pievienoties 3 ES dalībvalstu tiešajām sarunām ar Irānu, jo ASV var piedāvāt papildu stimulus, piemēram, drošības garantijas;

Transports, sakari un izlūkošana

29.    nosoda tāliem pārlidojumiem paredzētās lidmašīnas A400M piegādes kavēšanos un tās cenas pieaugumu un to, ka trūkst darboties spējīgu helikopteru īsiem pārlidojumiem;

30.    atbalsta Eiropas Aizsardzības aģentūras darbu stratēģiskā transporta jomā un aicina dalībvalstis darīt vairāk, lai novērstu trūkumus; atzinīgi vērtē tādus pagaidu pasākumus kā SALIS (Stratēģiskais gaisa pārvadājumu pagaidu risinājumus) un aicina izveidot iespēju kopīgas izmantošanas darbības koncepciju;

31.    atzinīgi vērtē Lielbritānijas priekšlikumu, ka jādalās ar informāciju par ES misijām pieejamajiem helikopteriem, lai uzlabotu to kopuma koordināciju;

32.    atzinīgi vērtē Francijas un Vācijas smagā transporta helikopteru projektu, taču apzinās darboties spējīgu helikopteru nepietiekamības sarežģītos iemeslus, kas galvenokārt ir saistīti ar lidojuma stundu un apkopes augstajām izmaksām; aicina Padomi izpētīt iespējas tuvākajā laikā pārvarēt šo nepietiekamību vai nu ar kopīgu rīcību, vai palīdzot dalībvalstīm atjaunot un modernizēt to rīcībā esošos Krievijā ražotos helikopterus, kā arī izveidojot helikopteru pilotu mācību centru; atgādina, ka viens no galvenajiem Eiropas spēku modernizācijas un pārveides šķēršļiem, lai tie varētu sekmīgi cīnīties pret 21. gadsimta drošības problēmām, ir nevis aizsardzībai atvēlēto līdzekļu daudzums, bet gan sadarbības trūkums, tas, ka nav skaidra darbaspēka un specializācijas dalījuma un ieroču ražošanas un iepirkumu sadrumstalotība, kas palielina bruņoto spēku nesavietojamības risku; tomēr aicina dalībvalstis paredzēt palielinājumu aizsardzības budžetā, lai būtu iespējams efektīvi izmantot iepirktos helikopterus;

33.    aicina Padomi un Komisiju informēt Parlamentu par aktuālajām iniciatīvām, kuru mērķis ir novērst iespēju trūkumus tādās svarīgās jomā kā helikopteri un medicīniskā atbalsta vienības, un nākt klajā ar kopīgiem finansēšanas priekšlikumiem, lai garantētu šādu iespēju pieejamību gan humānās palīdzības, gan EDAP mērķiem;

34.    atzinīgi vērtē EDA programmvadāmo rāciju projektu, ar kura palīdzību ir iespējams uzlabot saziņu starp civilajām un militārajām iestādēm ārkārtas situācijās;

35.    aicina dalībvalstis, izmantojot ES Apvienoto situāciju centru, palielināt apmaiņu ar izlūkdatiem; uzskata, ka ir jāņem vērā īpaši pasākumi, kuri attiecas uz tādiem jauniem draudiem, kas nav ietverti EDS, piemēram, energoapgādes drošību un klimata pārmaiņu ietekmi uz drošību;

Militārās iespējas

36.    uzskata, ka kaujas grupas ir instruments, kas palīdz dalībvalstīm pārveidot savus bruņotos spēkus, uzlabo savietojamību un veido kopīgu stratēģisko aizsardzības kultūru; atzīmē, ka kaujas grupas līdz šim vēl nav izmantotas daudzu iemeslu dēļ, cita starpā tādēļ, ka to dislokācijas noteikumi ir ļoti šauri, un nosoda to, ka pašreizējā kaujas grupu koncepcijā nav atrisināta problēma, kas saistīta ar spēku veidošanu konkrētām operācijām; uzskata, ka, lai izvairītos no izšķērdīgas militāro struktūru veidošanas pārklāšanās, nepieciešams nekavējoties noskaidrot šo jautājumu;

37.    apzinās, ka spēku veidošana ir galvenokārt politiskas gribas un kopīga vērtējuma jautājums; aicina Padomi izskatīt iespējas uzlabot spēku veidošanu, piemēram, uzlabojot kaujas grupu koncepciju, kā rezultātā varētu izveidot lielākus pastāvīgos ES apvienotos operatīvos spēkus, vai izveidojot plašāku galvenā pamatmērķa īstenošanai pieejamo resursu katalogu, lai varētu ātri izveidot misijas apstākļiem piemērotus spēkus;

38.    aicina ES operāciju centrā izveidot pastāvīgu plānošanas operatīvo iespēju dienestu, kas vadītu EDAP militārās operācijas;

39.    ierosina pārveidot Eirokorpusu par pastāvīgiem, ES komandētiem spēkiem un aicina visas dalībvalstis iesaistīties to veidošanā;

40.    aicina turpināt uzlabot ES dalībvalstu bruņoto spēku savietojamību; nosoda pastāvošās atšķirības dalībvalstu bruņoto spēku mācībās un ekipējumā un aicina izveidot militāru „Erasmus” programmu, kurā būtu ietvertas kopīgas mācības tām militārpersonām, kuras paredzēts izmantot operācijās;

41.    atgādina, ka EDAP operāciju sekmīgums ir atkarīgs no pienācīga militārpersonu ekipējuma un apgādes; aicina Padomi izveidot kopīgus medicīniskās aprūpes un operatīvo apstākļu standartus; uzskata, ka šādi kopīgi standarti un regulāra apmaiņa ar labas prakses piemēriem, ko varētu koordinēt, piemēram, ES militārais štābs, atbalstītu atsevišķas dalībvalstis viņu iespēju veidošanas procesā un tādējādi palīdzētu viņām ar laiku nodrošināt spēkus ar pietiekamu jaudu;

42.    pauž nožēlu, ka Eiropas Aizsardzības aģentūra (EDA) tika izveidota pārāk vēlu, lai izvairītos no trīs dažādu bezapkalpes gaisa kuģim veltītu dalībvalstu programmu izveidošanas, lai gan varēja izveidot vienu Eiropas programmu, kā rezultātā daži uzņēmumi varēja iesaistīties vairākos projektos un vairākkārt iegūt nodokļu maksātāju naudu, neatstājot EDA citu iespēju kā vien strādāt pie bezapkalpes gaisa kuģa palaišanas regulētā gaisa telpā; atzīst, ka dod priekšroku vienam Eiropas satelītu projektam gan izlūkošanas, gan sakaru jomā;

43.    atzinīgi vērtē Komisijas aizsardzības paketi, īpaši priekšlikumus direktīvai aizsardzības iepirkuma jomā un direktīvai par Kopienas aizsardzības ekipējuma tirdzniecību Kopienā; uzskata, ka šie ir nepieciešami pasākumi, lai nodrošinātu dalībvalstu un ES militāro personālu ar iespējami labāko savietojamo ekipējumu;

44.    atzinīgi vērtē EDA padome 2007. gada 14. maija secinājumus, īpaši tos, kuros aicināts samazināt atkarību no trešo valstu avotiem svarīgāko aizsardzības tehnoloģiju jomā un uzsvērts, ka ES ir nepieciešama autonomija un darbības suverenitāte;

EDAP finansēšana – misijas

45.    norāda, ka pieaugošā ES loma, īpaši saistībā ar EDAP civilajām misijām, rada nepieciešamību aizvien palielināt KĀDP budžetu, kā arī pēc labākas un savlaicīgākas informācijas plūsmas no Padomes, lai Parlaments varētu sagatavot lēmumus par gada budžetu;

46.    aicina Padomi un Komisiju izveidot priekšlikumus, lai būtu iespējamas elastīgas, EDAP civilajām misijām, kuru gadījumā bieži vien nākas ātri pieņemt lēmumus, piemērotas iepirkumu procedūras, kuras jāizskata un par kurām jāvienojas Parlamentam, Padomei un Komisijai; atzinīgi vērtē to, ka Komisija nesen ir izveidojusi EDAP misiju dalībniekiem paredzētu apmācību par iepirkuma un finanšu procedūrām;

47.    pauž nožēlu par nevajadzīgi sarežģīto ES līguma 28. pantā paredzēto kārtību EDAP operāciju ātrai finansēšanai no līdzekļiem, kas nav ES budžeta līdzekļi; uzstāj uz to, lai pilnībā tiktu ievērots 2006. gada 17. maija Iestāžu nolīgums par budžeta disciplīnu un pareizu finanšu pārvaldību un tajā paredzētais strukturētais Padomes un Parlamenta dialogs; kas attiecas uz tālāku notikumu virzību, aicina Athena mehānismu pārnest uz KĀDP budžeta pozīciju, saglabājot tā elastīgumu;

48.    aicina saistībā ar finanšu plānu 2007.–2013. gadam veikt vidēja termiņa pārskatīšanu, izvērtējot, kā ES ārējie instrumenti (KADP budžeta, Stabilitātes instrumenta, Attīstības sadarbības instrumenta un Eiropas kaimiņattiecību politikas instrumenta) saskan ar dažādām (militārām un civilām) ES krīžu pārvarēšanas darbībām un papildina tās;

EADP un parlamentārā pārraudzība

49.    norāda, ka Eiropas Parlaments ar kontaktiem ar dalībvalstu parlamentiem (ārlietu komiteju priekšsēdētāju konference, aizsardzības komiteju priekšsēdētāju konference, NATO parlamentārā asambleja) un saskaņā ar Lisabonas līguma Protokola par dalībvalstu parlamentu lomu īstenošanu nākotnē ir likumīga Eiropas līmeņa iestāde, kurai vajadzētu parlamentāri pārraudzīt, uzraudzīt un kontrolēt EDAP;

50.    ņemot vērā jauno, Lisabonas līgumā paredzēto KĀDP un EDAP potenciālu, vēlas sekmēt ciešāku sadarbību starp attiecīgajām Eiropas Parlamenta un dalībvalstu parlamentu komitejām un NATO parlamentāro asambleju;

51.    aicina Politikas un drošības komiteju kopā ar Eiropas Parlamentu izveidot mehānismu konfidenciālai informācijai par jaunām krīzēm vai starptautiskiem drošības draudiem, kas būtu līdzīgs atsevišķu ES dalībvalstu parlamentos jau izveidotiem mehānismiem un kas atkarībā no konfidencialitātes pakāpes paredzētu tādus pasākumus kā slēgtas komitejas sēdes vai sanāksmes, kurās piedalās Politikas un drošības komiteja un ieceltie attiecīgo komiteju un apakškomiteju pārstāvji;

52.    uzsver, ka Parlamentam ciešā sadarbībā ar dalībvalstu parlamentiem ir jāturpina pieņemt ieteikumus vai rezolūcijas pirms EDAP operāciju sākšanas (tostarp pirms kaujas grupu izveidošanas), lai pirms EDAP operācijas būtu skaidra Eiropas Parlamenta nostāja; uzskata, ka, lai nodrošinātu elastīgumu periodos, kad nenotiek Parlamenta plenārsēdes, vai brīžos, kad ir nepieciešama steidzama dislokācija, Reglaments jāgroza, ļaujot attiecīgajai atbildīgajai komitejai pieņemt ieteikumus vai rezolūcijas Parlamenta vārdā;

53.    prasa Padomei vienotajā rīcībā, ar kuru atļauj EDAP operāciju, iekļaut atsauci uz Parlamenta pieņemtajiem ieteikumiem vai rezolūciju, tādējādi demonstrējot, ka Padome cenšas panākt, lai tās ārējai darbībai ar Parlamenta lēmumiem būtu papildu demokrātiska leģitimitāte;

ES un NATO attiecības

54.    pauž nožēlu par Turcijas iebildumiem pret ES un NATO stratēģiskās sadarbības īstenošanu, kuras pamatā ir “Berlīne plus” (Berlin Plus) nolīgums; pauž bažas par šo iebildumu negatīvo ietekmi uz izvietotā ES personālsastāva, proti, ES policijas misijas Afganistānā un EULEX misijas Kosovā aizsardzību, un prasa, lai Turcija iespējami drīz atsauc savus iebildumus;

55.    uzskata, ka Eiropas Savienību un NATO savstarpēji papildina viena otru un aicina abas uz ciešu sadarbību;

°

°       °

56.    uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei, Komisijai, dalībvalstu parlamentiem, NATO parlamentārajai asamblejai un ANO ģenerālsekretāriem, NATO, Āfrikas Savienībai, EDSO, ESAO un Eiropas Padomei.

• [1]  OV C 33 E, 9.2.2006., 580. lpp.
• [2]  OV C 314 E, 21.12.2006., 334. lpp.
• [3]  Pieņemtie teksti, P6_TA(2007)0419.
• [4]  Pieņemtie teksti, P6_TA(2008)0031.

PASKAIDROJUMS

Eiropadome 2007. gada 14. decembrī aicināja ES Augsto pārstāvi KĀDP lietās ciešā sadarbībā ar Eiropas Komisiju un ES dalībvalstīm izskatīt Eiropas Drošības stratēģijas (EDS) īstenošanu, lai ierosinātu elementus, kuru mērķis ir uzlabot īstenot uzlabošanu un vajadzības, gadījumā elementus stratēģijas papildināšanai, lai tos varētu pieņemt 2008. gada decembra Eiropadome.

Referents piekrīt, ka šis uzdevums ir ļoti svarīgs, un ierosina izveidot ES Balto grāmatu, kurā būtu novērtēts panāktais progress un aplūkoti trūkumi saistībā ar EDS īstenošanu, kā arī iekļauti priekšlikumi EDS uzlabošanai un papildināšanai, piemēram, par EDAP operācijās gūto atziņu ņemšanai vērā, saiknes veidošanu starp drošības ārējiem un iekšējiem aspektiem (cīņa pret terorismu), robežu un kritiskās infrastruktūras aizsardzību, energoapgādes drošību, klimata pārmaiņu un dabas katastrofu ietekmi uz civilo aizsardzību un cilvēku drošības koncepciju. Baltajā grāmatā jāiekļauj arī kopējo Eiropas drošības interešu definīcija un kritēriji EDAP misiju sākšanai, jauni civilo un militāro iespēju mērķi, tostarp kontroles un vadības struktūras, jānovērtē reformu līguma ietekme uz EDAP un jāiekļauj priekšlikumi jaunai ES un NATO partnerībai.

Lisabonas līgums

Lisabonas līgums, ko parakstīja 2007. gada 13. decembrī, ieviesīs ievērojamas izmaiņas EDAP jomā, īpaši nostiprinot Augstā pārstāvja biroju un paredzot jaunu pantu par savstarpēju palīdzību aizsardzības jomā, solidaritātes klauzulu un iespēju veidot pastāvīgu, strukturētu sadarbību. Neietekmējot ratifikācijas procesu dalībvalstīs, Eiropas Parlamentam ir jācenšas rūpīgi uzraudzīt šo jauninājumu īstenošana un jāapspriež tie ar ES dalībvalstu parlamentiem.

Jau izveidotos Eiropas starptautiskos spēkus, piemēram, Eurocorps, Eurofor, Euromarfor, Eiropas Policijas spēkus, Spānijas un Itālijas kopīgos jūras spēkus, Eiropas Gaisa spēku grupu, Eindhovenā bāzēto Eiropas Gaisa satiksmes koordinācijas vienību, Atēnās bāzēto Starptautisko jūras transporta koordinācijas centru un visus citus spēkus un struktūras iespējams apvienot vienotā, pastāvīgā un strukturētā ES sadarbībā, kā to paredz Lisabonas līgums.

Civilo krīžu pārvarēšana un civilā aizsardzība

Lai ņemtu vērā EDAP civilajās misijās gūto pieredzi, 2008. gada 1. janvārī tika apstiprināts jaunais civilais pamatmērķis (CHG 2010), kas būs instruments, ar kura palīdzību palielināt EDAP civilajām misijām pieejamo dalībvalstu personāla skaitu.

Padomes sekretariātā izveidotā Civilās plānošanas un rīcības vienība būs ES operāciju štāba civilais ekvivalents un būtiski svarīga struktūra, kas sniegs atbalstu EDAP civilo misiju plānošanā un īstenošanā.

Eiropas Savienībā faktiski ir notikusi pāreja no integrētas civilmilitāras pieejas krīžu pārvarēšanai, kas sevī ietver kopīgas civilmilitāras operācijas, uz salīdzināmiem, taču atsevišķiem mehānismiem lēmumu pieņemšanai un rezultātu paziņošanai EDAP militārajām misijām un civilajām misijām. Referents piekrīt, ka šī jaunā pieeja mazina bažas par to, ka ES civilās misijas ir militārās komandķēdes pakļautībā, tajā pašā laikā saglabājas līdzsvarota civilmilitārā pieeja ES krīžu pārvarēšanai.

Sekojot Somijas piemēram, dalībvalstīm vajadzētu nodrošināt attiecīgo savu valstu kompetento iestāžu sadarbību, lai izveidotu valstu rīcības plānus saistībā ar iespējamajiem ieguldījumiem EDAP misijās, kā arī izstrādātu procedūras, ar kurām nodrošina tālāko karjeras virzību šādu misiju dalībniekiem.

Runājot par civilo aizsardzību, pārskatītais Padomes lēmums par Kopienas Civilās aizsardzības mehānisma izveidi un jaunais civilās aizsardzības finansēšanas instruments uzlabos civilās aizsardzības palīdzības dienestu mobilizāciju un koordināciju lielu katastrofu gadījumā gan Eiropas Savienībā, gan ārpus tās Tomēr referents aicina Komisiju un Padomi veltīt vairāk uzmanības un pūļu šīs jomas civilās aizsardzības, humānās palīdzības, drošības politikas un vides aspektiem.

Cilvēku drošība un attīstības politikas drošības dimensija

2007. gada 19. novembrī notika pirmā kopīgā ES ārlietu un attīstības ministru tikšanās, kas bija nozīmīgs solis to problēmu aplūkošanā, ar kurām saskaras jaunattīstības valstis, tādējādi sekmējot ES īstermiņa drošības pasākumu un ilgtermiņa attīstības pasākumu saskaņotību un konsekvenci valstīs, kurās šie pasākumi tiek īstenoti;

Cilvēku drošība ir EDS pamatprincips, kurš kopā ar „pienākumu aizsargāt” nodrošina ES stingras politiskas pamatnostādnes gadījumos, kad nākas izšķirties par iejaukšanos, un stabilu politisko mandātu, kas ļauj efektīvi rīkoties krīžu situācijās.

Saskaņā ar starptautiskajiem tiesību aktiem Padomes pienākums ir nodrošināt, ka viss civilais un militārais personālsastāvs ir pilnībā apmācīts atbilstoši starptautiskajiem humanitārajiem standartiem un ka tiek pārskatītas un izstrādātas pienācīgas pamatnostādnes, lai nodrošinātu cieņu pret vietējiem iedzīvotājiem, kultūru un dzimumiem. Visu līmeņu KĀDP. EDAP, tostarp EDAP misiju amatiem jāizvirza vairāk sieviešu.

Atbruņošanās procesam, demobilizācijai un militārpersonu reintegrācijai ir jābūt neatņemamai EDAP sastāvdaļai. Kad vien iespējams, EDAP operāciju mandātā jāiekļauj norakstīto ieroču iznīcināšana vai droša uzglabāšana, lai izvairītos no nelikumīgas šādu ieroču tirdzniecības, tādējādi mācoties no NATO SFOR/EUFOR Althea operācijās gūtās pieredzes.

Transports, sakari un izlūkošana

Tāliem pārlidojumiem paredzētās lidmašīnas A400M un militārā transporta piegādes kavēšanās un īsiem pārlidojumiem paredzētu darboties spējīgu helikopteru nepietiekamība nopietni apdraud EADP misiju un humānās palīdzības pasākumu sekmīgu īstenošanu. Jāveicina tādas iniciatīvas kā SALIS (Stratēģiskais gaisa pārvadājumu pagaidu risinājums) un Eiropas Drošības aģentūras (EDA) darbība stratēģiskā transporta jomā.

Paplašināts Francijas un Vācijas smago transporta helikopteru projekts, kurā iekļautas arī citas Eiropas valstis, varētu būtu vērtīgs visai ES. Referents apzinās, ka darbotiesspējīgu helikopteru nepietiekamības iemesli ir ļoti sarežģīti un ka tie galvenokārt ir saistīti ar lidojuma stundu un uzturēšanas augstajām izmaksām. Tādēļ referents uzskata, ka dalībvalstis varētu paredzēt palielinājumu aizsardzības budžetā, lai būtu iespējams efektīvi izmantot iepirktos helikopterus.

Runājot par sakariem, EDA programmvadāmo rāciju projekts varētu uzlabot saziņu starp civilajām un militārajām iestādēm ārkārtas situācijās.

Kas attiecas uz izlūkošanu, dalībvalstis, izmantojot ES Apvienoto situāciju centru, varētu palielināt apmaiņu ar izlūkdatiem, īpaši attiecībā uz attiecas uz tādiem jauniem draudiem, kas nav ietverti EDS, piemēram, energoapgādes drošību un klimata pārmaiņu ietekmi uz drošību;

Militārās iespējas

Kaujas grupas ir instruments, kas palīdz dalībvalstīm pārveidot savus bruņotos spēkus, uzlabot savietojamību un sākt veidot kopīgu stratēģisko aizsardzības kultūru. Taču EDAP operācijās kaujas grupas līdz šim vēl nekad nav izmantotas. Tajā pašā laikā pirms EDAP operācijām notiek sarežģīts spēku veidošanas process, kura dēļ bieži vien tiek aizkavēta spēku dislokācija. Tādēļ Padomei vajadzētu aplūkot iespējas izvairīties no neefektīviem un pretrunīgiem spēku veidošanas procesiem.

Pastāvošās atšķirības ES dalībvalstu bruņoto spēku mācībās un ekipējumā ir papildu šķērslis, un jāveic pasākumi, lai palielinātu ES līmeņa saskaņotību šajā jomā, kas pozitīvi ietekmētu EDAP. Pozitīvs pavērsiens būtu militāra „Erasmus” programma, kurā būtu ietvertas kopīgas mācības tām militārpersonām, kuras paredzēts izmantot EDAP operācijās.

Runājot par militārajām struktūrām, lai palielinātu efektivitāti, ES operāciju centrā jāizveido pastāvīgs plānošanas operatīvo iespēju dienests, kas vadītu EDAP militārās operācijas.

EDAP finansēšana – misijas

EDAP operācijām var būt nepieciešams ātri pieņemt ES lēmumus. Attiecībā uz EDAP civilajām misijām, ko finansē no ES KĀDP budžeta, Padomei un Komisijai ir jāiesniedz priekšlikumi Eiropas Parlamentam par elastīgām iepirkumu procedūrām EDAP misijām, kas apvienotu elastīgumu ar parlamentāro pārraudzību. Turklāt Padome varētu sākt dialogu ar Parlamentu par iespējamo Athena mehānisma pārvietošanu uz KĀDP budžetu, nezaudējot Athena mehānisma nodrošināto elastīgumu.

EADP un parlamentārā pārraudzība

Eiropas Parlamenta pārraudzība pār EDAP operācijām ir ļoti svarīga, un tai ir jāpapildina, nevis jākavē ES dalībvalstu parlamentu veiktā pārraudzība.

Eiropas Parlamentam ciešā sadarbībā ar dalībvalstu parlamentiem ir jāturpina pieņemt ieteikumus vai rezolūcijas pirms EDAP operāciju sākšanas (tostarp pirms kaujas grupu izveidošanas), lai attiecīgā operācija iegūtu demokrātisku leģitimitāti.

Lai nodrošinātu elastīgumu brīžos, kad nenotiek Parlamenta plenārsēdes, varētu grozīt Reglamentu, lai ļautu atbildīgajai Parlamenta komitejai Parlamenta vārdā pieņemt ieteikumus vai rezolūcijas. Padome vienotajā rīcībā, ar kuru atļauj EDAP operāciju, varētu iekļaut atsauci uz Parlamenta pieņemtajiem ieteikumiem vai rezolūciju, tādējādi demonstrējot, ka Padome cenšas panākt, lai tās ārējai darbībai būtu papildu demokrātiska leģitimitāte.

MAZĀKUMA VIEDOKLIS

ievērojot Reglamenta 48. panta 3. punktu,

Eiropas Apvienoto kreiso un Ziemeļvalstu zaļo kreiso apvienotā grupa

Referents propagandē virkni jauninājumu Eiropas militārās politikas jomā, kas vēl vairāk militarizēs ES.

Tie ir balstīti uz tādiem nepareiziem apsvērumiem kā:

- uzsvars uz ļoti ciešu ES un NATO sadarbību visās jomās; viens no piemēriem ir ISAF/EUPOL Afganistānā;

- atzinīga atsaukšanās uz Lisabonas līgumu, kurš paredz virkni jauninājumu militārajā jomā, ignorējot to, ka Lisabonas līgums vēl nav ratificēts;

- norāde ziņojumā uz EDAP darbību Irānā, kas šajā gadījumā ir nevietā; tiek uzskatīts, ka šī valsts ražo atomieročus, tādēļ atzinīgi tiek vērtēta neproduktīvu ANO sankciju pastiprināšana;

- atsevišķu militāru projektu veicināšana, atzinīgi atsaucoties uz Eiropas Bruņojuma aģentūru;

- ES kaujas grupas raksturotas veidā, kas sekmē to izmantošanu;

- pausta vēlme pārveidot Eurocorps par pastāvīgu vienību, kas darbojas ES vadībā;

- atzinīga norāde uz Komisijas „aizsardzības paketi”, kas nozīmē bruņojuma un ieroču eksporta palielināšanu;

- de facto aicinājums ES izveidot pašai savu militāro budžetu;

- policijas misiju iekļaušana civilajās misijās;

- „cilvēku drošības koncepcijas” propaganda, kura aizvien biežāk tiek izmantota, lai padarītu likumīgu militāru iejaukšanos.

Jaromír Kohlíček, Erik Meijer, Willy Meyer Pleite, Athanasios Pafilis, Tobias Pflüger

REZULTĀTI GALĪGAJAM BALSOJUMAM KOMITEJĀ

Pieņemšanas datums	6.5.2008
Galīgā balsojuma rezultāti	+: –: 0:	48 4 0
Deputāti, kas bija klāt galīgajā balsojumā	Christopher Beazley, Angelika Beer, Colm Burke, Véronique De Keyser, Giorgos Dimitrakopoulos, Bronisław Geremek, Maciej Marian Giertych, Ana Maria Gomes, Klaus Hänsch, Richard Howitt, Anna Ibrisagic, Jelko Kacin, Ioannis Kasoulides, Maria Eleni Koppa, Helmut Kuhne, Vytautas Landsbergis, Johannes Lebech, Willy Meyer Pleite, Francisco José Millán Mon, Raimon Obiols i Germà, Vural Öger, Justas Vincas Paleckis, Ioan Mircea Paşcu, Alojz Peterle, Tobias Pflüger, João de Deus Pinheiro, Samuli Pohjamo, Libor Rouček, José Ignacio Salafranca Sánchez-Neyra, Jacek Saryusz-Wolski, György Schöpflin, István Szent-Iványi, Konrad Szymański, Inese Vaidere, Ari Vatanen, Kristian Vigenin, Jan Marinus Wiersma, Luis Yañez-Barnuevo García, Zbigniew Zaleski, Josef Zieleniec
Aizstājējs(-i), kas bija klāt galīgajā balsojumā	Laima Liucija Andrikienė, Alexandra Dobolyi, Árpád Duka-Zólyomi, Carlo Fatuzzo, Marie Anne Isler Béguin, Erik Meijer, Rihards Pīks, Wojciech Roszkowski, Inger Segelström, Adrian Severin, Jean Spautz, Karl von Wogau