ZIŅOJUMS par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko nosaka Kopienas procedūras farmakoloģiski aktīvo vielu atlieku daudzumu noteikšanai dzīvnieku izcelsmes produktos un atceļ Regulu (EEK) Nr. 2377/90

16.5.2008 - (COM(2007)0194 – C6‑0113/2007 – 2007/0064(COD)) - ***I

Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komiteja
Referente: Avril Doyle

EIROPAS PARLAMENTA NORMATĪVĀS REZOLŪCIJAS PROJEKTS

par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko nosaka Kopienas procedūras farmakoloģiski aktīvo vielu atlieku daudzumu noteikšanai dzīvnieku izcelsmes produktos un atceļ Regulu (EEK) Nr. 2377/90

(COM(2007)0194 – C6‑0113/2007 – 2007/0064(COD))

(Koplēmuma procedūra, pirmais lasījums)

Eiropas Parlaments,

–   ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Eiropas Parlamentam un Padomei (COM(2007)0194),

–   ņemot vērā EK līguma 251. panta 2. punktu, 37. pantu, kā arī 152. panta 4.b punktu, saskaņā ar kuriem Komisija tam iesniedz priekšlikumu (C6-0113/2007),

–   ņemot vērā Juridiskās komitejas atzinumu par ierosināto juridisko pamatu,

–   ņemot vērā Reglamenta 51. un 35 pantu,

–   ņemot vērā Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komitejas ziņojumu un Lauksaimniecības un lauku attīstības komitejas atzinumu (A6-0190/2007),

1.  apstiprina grozīto Komisijas priekšlikumu;

2.  prasa Komisijai vēlreiz iesniegt savu priekšlikumu, ja tā ir paredzējusi šo priekšlikumu būtiski grozīt vai aizstāt ar citu tekstu;

3.  uzdod priekšsēdētājam nosūtīt Parlamenta nostāju Padomei un Komisijai.

Komisijas ierosinātais teksts	Parlamenta izdarītie grozījumi
Grozījums Nr. 1 Regulas priekšlikums 1. atsauce
ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu un jo īpaši tā 37. pantu un 152. panta 4. punkta b) apakšpunktu,	ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu un jo īpaši tā 152. panta 4. punkta b) apakšpunktu,
Pamatojums
Divkāršs juridiskais pamats ir attaisnojams tikai tad, ja tiesību akta viens no diviem mērķiem nav sekundārs attiecībā uz otru. Šajā gadījumā sabiedrības veselība ir skaidri dominējošais mērķis (skatīt 26. apsvērumu), tādēļ 37. pants šeit nav būtisks un ir pat dublējošs kā juridiskais pamats.
Grozījums Nr.  2 Regulas priekšlikums 1.a apsvērums (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(1a) Neraugoties uz to, ka eksistē tā saucamā "savstarpēji izrietošu noteikumu" procedūra, kuru ieviesa ar Direktīvas 2001/82/EC1 10. un 11. pantu, lai dotu iespēju ārstēt dzīvniekus, gadījumos, ja nav pieejamas piemērotas atļautas veterinārās zāles, daudzas veterinārās zāles, kas nepieciešamas terapijai ES joprojām nav pieejamas. Steidzami nepieciešamas risināt šo problēmu, fundamentāli pārskatot tiesību aktus, kas reglamentē veterināro zāļu apstiprināšanu. Šai pārskatīšanai jānodrošina, lai jauninājumi un konkurētspēja dzīvnieku veselības nozarē būtu līdzsvarā ar regulatīvajām prasībām. Īpaša uzmanība jāvelta ģenērisko veterināro zāļu apstiprināšanai, kuras, ekskluzīvo tiesību dēļ attiecībā uz datiem, ir atbrīvotas no prasībām par drošības un efektivitātes standartiem, bet tas nenozīmē, ka tās būtu atbrīvotas no pētījumiem par ietekmi uz vidi. Īpašas rūpes jāvelta dzīvnieku veselības nozares dažādībai ES, jo tas ir ar daudzām sugām saistīts, sarežģīts un bieži vien ierobežots tirgus, bet kurš ir izšķiroši svarīgs, lai realizētu lauksaimniecības, biškopības, akvakultūras un zirgaudzēšanas nozaru potenciālu un nodrošinātu ES pārtikas piegāžu drošību.
	1Eiropas Parlamenta un Padomes 2001. gada 6. novembra Direktīva 2001/82/EK par Kopienas kodeksu, kas attiecas uz veterinārajām zālēm (OV L 311, 28.11.2001., 1.lpp). Direktīvā jaunākie grozījumi izdarīti ar direktīvu 2004/28/EK (OV L 136, 30.4.2004., 58. lpp.).
Grozījums Nr.  3 Regulas priekšlikums 1.b apsvērums (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(1b) Lai aizsargātu sabiedrības veselību, maksimāli pieļaujamie atlieku daudzumi jānosaka saskaņā ar vispāratzītiem drošuma novērtēšanas principiem, ņemot vērā toksisko apdraudējumu, vides piesārņojumu, kā arī vielu netīšu mikrobioloģisko un farmakoloģisko ietekmi. Jāņem vērā arī citi zinātniski novērtējumi par attiecīgo vielu drošību, kurus iespējams veic starptautiskas organizācijas vai Kopienā izveidotās zinātniskās padomes.
Pamatojums
Ar šo grozījumu vairāk uzsvērta veselības aizsardzības tēma šajā regulā.
Grozījums Nr. 4 Regulas priekšlikums 5. apsvērums
(5) Ņemot vērā Komisijas 2004. gadā veikto sabiedrisko apspriešanu un Komisijas izvērtējumu par gūto pieredzi, ir nepieciešams mainīt maksimāli pieļaujamo atlieku daudzumu noteikšanas procedūras, vienlaikus saglabājot šīs noteikšanas sistēmu kopumā.	(5) Ņemot vērā Eiropas Parlamenta 2001. gada 3. maija rezolūciju par veterināro zāļu pieejamību, Komisijas 2004. gadā veikto sabiedrisko apspriešanu un Komisijas izvērtējumu par gūto pieredzi, ir nepieciešams mainīt maksimāli pieļaujamo atlieku daudzumu noteikšanas procedūras, vienlaikus saglabājot šīs noteikšanas sistēmu kopumā.
	1 OV C 27 E, 31.1.2002., 80. lpp.
Grozījums Nr. 5 Regulas priekšlikums 10. apsvērums
(10) Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 29. aprīļa Regulā (EK) Nr. 882/2004 par oficiālo kontroli, ko veic, lai nodrošinātu atbilstības pārbaudi saistībā ar dzīvnieku barības un pārtikas aprites tiesību aktiem un dzīvnieku veselības un dzīvnieku labturības noteikumiem, ir paredzēti vispārīgi noteikumi pārtikas kontrolei Eiropas Kopienā un sniegtas definīcijas šajā jomā. Ir lietderīgi šīs definīcijas piemērot arī tiesību aktiem par maksimāli pieļaujamajiem atlieku daudzumiem.	(10) Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 29. aprīļa Regulā (EK) Nr. 882/2004 par oficiālo kontroli, ko veic, lai nodrošinātu atbilstības pārbaudi saistībā ar dzīvnieku barības un pārtikas aprites tiesību aktiem un dzīvnieku veselības un dzīvnieku labturības noteikumiem, ir paredzēti vispārīgi noteikumi pārtikas kontrolei Eiropas Kopienā un sniegtas definīcijas šajā jomā. Ir lietderīgi šīs definīcijas piemērot arī tiesību aktiem par maksimāli pieļaujamajiem atlieku daudzumiem. Prioritāte jāpiešķir aizliegto vielu izmantošanas noteikšanai un jāizraugās daļa no paraugiem atbilstīgi riska analīzes principiem.
Grozījums Nr.  6 Regulas priekšlikums 16. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(16) Lai aizsargātu cilvēku veselību, maksimāli pieļaujamie atlieku daudzumi jānosaka saskaņā ar vispāratzītiem drošuma novērtēšanas principiem, ņemot vērā toksisko apdraudējumu, vides piesārņojumu, kā arī vielu netīšu mikrobioloģisko un farmakoloģisko ietekmi.	svītrots;
Grozījums Nr.  7 Regulas priekšlikums 20. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(20) Kopiena saistībā ar Codex Alimentarius veicina maksimāli pieļaujamo atlieku daudzumu starptautisko standartu attīstību, vienlaikus nodrošinot to, ka netiek pazemināts Kopienā pieņemtais cilvēku veselības aizsardzības augstais līmenis. Tādēļ Kopienai bez turpmāka apdraudējuma izvērtējuma jāpārņem tie Codex maksimāli pieļaujamie atlieku daudzumi, kurus tā ir atbalstījusi attiecīgajā Codex Alimentarius komisijas sanāksmē. Tādējādi tiks sekmēta konsekvence starp starptautiskajiem standartiem un Kopienas tiesību aktiem par atlieku daudzumiem pārtikā.	(20) Kopiena saistībā ar Codex Alimentarius veicina maksimāli pieļaujamo atlieku daudzumu starptautisko standartu attīstību, vienlaikus nodrošinot to, ka netiek pazemināts Kopienā pieņemtais cilvēku veselības aizsardzības augstais līmenis. Tādēļ Kopienai jāpārņem tie Codex maksimāli pieļaujamie atlieku daudzumi, kurus tā ir atbalstījusi attiecīgajā Codex Alimentarius komisijas sanāksmē, ar noteikumu, ka pārbauda vielas, kuras nav apstiprinātas ES, un konkrētu vielu sinerģisko un kumulatīvo ietekmi, kas rada bažas attiecībā uz cilvēka veselību. Tādējādi tiks sekmēta konsekvence starp starptautiskajiem standartiem un Kopienas tiesību aktiem par atlieku daudzumiem pārtikā, nesamazinot drošības līmeni, kas noteikts, lai saņemtu apstiprinājumu Kopienā. Komisijai ir jānodrošina Eiropas Parlamenta oficiāla līdzdalība pirms piekrišanas došanas.
Grozījums Nr.  8 Regulas priekšlikums 22. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(22) Tādēļ, lai sekmētu tirdzniecību Kopienā un importu, Kopienai jāparedz procedūras, lai kontroles nolūkos noteiktu atsauces vērtības pie tādas atlieku koncentrācijas, par kuru zinātniskais izvērtējums norāda, ka ietekme uz patērētājiem ir niecīga un laboratoriska analīze ir tehniski iespējama.	(22) Tādēļ, lai sekmētu tirdzniecību Kopienā un importu, Kopienai jāparedz procedūras, lai kontroles nolūkos noteiktu atsauces vērtības pie tādas atlieku koncentrācijas laboratoriska analīze ir tehniski iespējama, tomēr neapdraudot cilvēku veselības aizsardzības augsto līmeni Kopienā. Tomēr, nosakot atsauces vērtības kontroles nolūkos, nekādā gadījumā nedrīkst radīt priekšnosacījumus neatļautu vielu nelegālai izmantošanai, lai ārstētu produktīvos dzīvniekus. Tāpēc jebkādas šo vielu atliekas pārtikā ir ļoti nevēlamas.
Pamatojums
Se trata de reafirmar que la inclusión de estos valores de referencia no puede, en ningún caso, significar un riesgo para el consumidor, ni una forma de evadir la utilización de productos prohibidos. Con el texto propuesto se mantiene la idea fundamental del considerando pero se cambia el énfasis: se exige que los puntos de referencia sean analíticamente fiables pero se incide en su seguridad no bajo un criterio de mera exposición, sino de seguridad del consumidor en su más amplio sentido. Y, despejando cualquier duda sobre falsas tolerancias, expresamente se indica que ello no será, en modo alguno, una rebaja en la prohibición de uso de sustancias no autorizadas.
Grozījums Nr.  9 Regulas priekšlikums 1. pants – 1. punkts – ievaddaļa
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
1. Šajā regulā ir izklāstīti noteikumi un procedūras, lai noteiktu	1. Lai nodrošinātu pārtikas drošību, šajā regulā ir izklāstīti noteikumi un procedūras, lai noteiktu
Pamatojums
Šī grozījuma mērķis ir uzsvērt vispārējo šīs Regulas mērķi — sabiedrības veselības aizsardzību.
Grozījums Nr.  10 Regulas priekšlikums 1. pants – 1. punkts – b apakšpunkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
b) farmakoloģiski aktīvās vielas atlieku pielaides līmeni, zem kura šo atlieku iedarbība uz cilvēku ar pārtiku, kurā šī viela atrodas, tiek uzskatīta par niecīgu („atsauces vērtību”).	b) farmakoloģiski aktīvās vielas atlieku līmeni, kas noteikts kontroles nolūkos konkrētu vielu gadījumā , kurām nav noteikts maksimālais atlieku līmenis saskaņā ar šo regulu („atsauces vērtības”).
Pamatojums
Mērķis b) apakšpunkta grozījumam ir precizēt jēdzienu "atsauces vērtības", ieviešot precīzāku definīciju, kas nav saistīta ar "iedarbības" jēdzienu, kura dēļ to varētu interpretēt, kā drošības prasības samazinošu.
Grozījums Nr. 11 Regulas priekšlikums 4. pants – 2. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
2. Zinātniskā apdraudējuma izvērtējuma un riska pārvaldības ieteikumu mērķis ir nodrošināt augstu cilvēku veselības aizsardzības līmeni, vienlaikus nodrošinot arī to, ka piemērotu veterināro zāļu trūkums negatīvi neietekmē cilvēku veselību, dzīvnieku veselību un dzīvnieku labturību.	2. Zinātniskā apdraudējuma izvērtējuma un riska pārvaldības ieteikumu mērķis ir nodrošināt augstu cilvēku veselības aizsardzības līmeni, vienlaikus nodrošinot arī to, ka piemērotu veterināro zāļu trūkums negatīvi neietekmē cilvēku veselību, dzīvnieku veselību un dzīvnieku labturību. Šādos ieteikumos jāņem vērā visi attiecīgie Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādes zinātniskie atzinumi, izmantojot sadarbības dokumentus.
Grozījums Nr.  12 Regulas priekšlikums 5. pants
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
Lai nodrošinātu atļautu veterināro zāļu pieejamību tādu slimību ārstēšanai, kuras skar produktīvos dzīvniekus, komiteja, veicot zinātniskos apdraudējuma izvērtējumus un izstrādājot riska pārvaldības ieteikumus, izskata iespēju izmantot kādai farmakoloģiski aktīvai vielai kādā konkrētā pārtikas produktā noteiktos maksimāli pieļaujamos atlieku daudzumus arī citam pārtikas produktam, kas iegūts no vienas un tās pašas sugas, vai vienā vai vairākās sugās arī citām sugām.	Ņemot vērā mērķi, kas paredz nodrošināt augstu veselības aizsardzības līmeni, un 6. pantā noteiktos pamatprincipus, lai nodrošinātu atļautu veterināro zāļu pieejamību tādu slimību ārstēšanai, kuras skar produktīvos dzīvniekus, komiteja, veicot zinātniskos apdraudējuma izvērtējumus un izstrādājot riska pārvaldības ieteikumus, izskata iespēju izmantot kādai farmakoloģiski aktīvai vielai kādā konkrētā pārtikas produktā noteiktos maksimāli pieļaujamos atlieku daudzumus arī citam pārtikas produktam, kas iegūts no vienas un tās pašas sugas, vai vienā vai vairākās sugās arī citām sugām. Ekstrapolējot attiecībā uz dažādām dzīvnieku sugām, lai noteiktu maksimāli pieļaujamos atlieku daudzumus, jāpiemēro drošības koeficients.
Pamatojums
Ziņojuma sagatavotājs atbalsta Komisijas priekšlikuma mērķi, kas paredz aizstāt verifikācijas procedūru ar ekstrapolēšanu (rezultātu piemērošanu citiem pārtikas produktiem vai dzīvnieku sugām), to arvien vairāk izmantojot apdraudējuma izvērtēšanā. Šādi pasākumi tieši attiecībā uz mazāk izplatīto dzīvnieku grupām (kazām, aitām utt.) varētu uzlabot aktīvo vielu pieejamību. Šeit minētie grozījumi norāda arī uz to, ka, izmantojot ekstrapolēšanu, attiecīgi jāsamazinās arī pieļaujamo atlieku daudzumam.
Grozījums Nr.  13 Regulas priekšlikums 6. pants – 1. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
1. Zinātniskajā apdraudējuma izvērtējumā tiek aplūkots farmakoloģiski aktīvo vielu metabolisms un noārdīšanās attiecīgajās dzīvnieku sugās un atlieku veids un daudzums, izteikts pieļaujamajā dienas devā (PDD), ko cilvēki var uzņemt savas dzīves laikā un kas nerada ievērojamu veselības apdraudējumu. Var izmantot PDD alternatīvas, ja Komisija tās ir noteikusi, kā paredzēts 12. panta 1. punktā.	1. Zinātniskajā apdraudējuma izvērtējumā tiek aplūkots farmakoloģiski aktīvo vielu metabolisms un noārdīšanās dažādās dzīvnieku sugās un atlieku veids un daudzums, izteikts pieļaujamajā dienas devā (PDD), ko cilvēki var uzņemt savas dzīves laikā un kas nerada ievērojamu veselības apdraudējumu, īpaši ņemot vērā dažādu farmakoloģiski aktīvo vielu sinerģisko un kumulatīvo ietekmi, ka arī ietekmi uz īpaši uzņēmīgo iedzīvotāju grupu veselību. Var izmantot PDD alternatīvas, ja Komisija tās ir noteikusi, kā paredzēts 12. panta 1. punktā.
	Riska novērtēšanā jāņem vēra Regulā (EK) Nr. 178/2002 noteiktie pārtikas produktu drošības novērtēšanas pamatprincipi.
Pamatojums
Lai pārtikas aprites tiesību aktiem atbilstošu robežvērtību noteikšanu arī turpmāk varētu veikt saskaņoti, nodrošinātu atbilstību pārtikas produktu direktīvā noteiktajām robežvērtībām, jāievieš norāde uz būtiskajiem kritērijiem saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 178/2002, kurus izmanto attiecībā uz visiem tiesību aktiem pārtikas drošības jomā. Cita starpā tā paredz arī ņemt vērā atsevišķu iedzīvotāju grupu īpašo uzņēmību, kā arī sinerģisko un kumulatīvo toksisko ietekmi. Turklāt šos abus īpaši svarīgos aspektus precīzi izskaidro.
Grozījums Nr.  14 Regulas priekšlikums 6. pants – 2. punkts – b apakšpunkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
b) netīšas farmakoloģiskās vai mikrobioloģiskās ietekmes uz cilvēkiem risku;	b) toksikoloģiskās, farmakoloģiskās vai mikrobioloģiskās ietekmes uz cilvēkiem risku;
Pamatojums
Jāiekļauj arī toksikoloģiskie riski.
Grozījums Nr.  15 Regulas priekšlikums 7. pants — b apakšpunkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(b) citi pamatoti faktori, piemēram, pārtikas ražošanas tehnoloģiskie aspekti, kontroles iespējamība, veterinārajās zālēs esošo vielu lietošanas apstākļi un noteikumi un nepareizas vai nelikumīgas lietošanas iespējamība.	(b) citi pamatoti faktori, piemēram, pārtikas un dzīvnieku barības ražošanas tehnoloģiskie aspekti, kontroles iespējamība, veterinārajās zālēs esošo vielu lietošanas apstākļi, atbilstība labai veterinārajai praksei, un noteikumi un nepareizas vai nelikumīgas lietošanas iespējamība; Par ļaunprātīgu izmantošanu uzskata arī profilaktisku veterināro zāļu izmantošanu gadījumos, kad slimības varētu novērst arī piemēroti un atbilstoši mainot audzēšanas apstākļus;
Grozījums Nr. 16 Regulas priekšlikums 7. pants - c apakšpunkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
c) nepieciešamība noteikt maksimāli pieļaujamo atlieku daudzumu vai provizorisku maksimāli pieļaujamo atlieku daudzumu kādai veterinārajās zālēs esošai farmakoloģiski aktīvai vielai, kuras atliekas konstatētas konkrētā dzīvnieku izcelsmes pārtikas produktā, attiecīgās vielas maksimāli pieļaujamais atlieku daudzums un, ja vajadzīgs, nosacījumi vai ierobežojumi tās lietošanai;	c) nepieciešamība noteikt maksimāli pieļaujamo atlieku daudzumu vai provizorisku maksimāli pieļaujamo atlieku daudzumu kādai veterinārajās zālēs esošai farmakoloģiski aktīvai vielai, attiecīgās vielas maksimāli pieļaujamais atlieku daudzums un, ja vajadzīgs, nosacījumi vai ierobežojumi tās lietošanai;
Pamatojums
Jāsvītro, jo teksts ir lieks. Svītrojums neko nemaina saturā.
Grozījums Nr. 17 Regulas priekšlikums 7. pants – 1.a punkts (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	Veterināro zāļu, kurām nav noteikts maksimālais atlieku līmenis zirgu dzimtas dzīvniekos, kuras nav iekļautas Regulas (EEK) Nr. 2377/90 IV Pielikumā vai šīs regulas 13. panta 2. punktā un kuras izmanto nepareizi, kā definēts Direktīvas 2001/82/EK 1.panta 16. punktā, un saskaņā ar savstarpēji izrietošiem noteikumiem, un kurus neievada muskulī vai zemādas injekciju veidā, nominālais izdalīšanās laikposms ir seši mēneši.
Pamatojums
Tā kā steidzami nepieciešams uzlabot noteikumus attiecībā uz maksimālajiem atlieku līmeņiem zirgu dzimtas dzīvniekos, lai aizsargātu viņu veselību un labturību, bez pilnīgas izņemšanas no pārtikas ķēdes un bez jebkāda riska patērētājiem. Zirgu dzimtas dzīvnieki ir jāārstē ar vislabāko, ko mūsdienu zinātne var piedāvāt. Salīdzinoši zinātniskie pētījumi skaidri norāda uz to, ka nekādas šādas atliekas, piemēram, pēc orālas vai intravenozas ievadīšanas pēc sešiem mēnešiem muskuļu gaļā vairs nav sastopamas, tādējādi pieļaujot augstu drošības rezervi laika ziņā.
Grozījums Nr. 18 Regulas priekšlikums 7. pants – 1.b punkts (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	Farmaceitiskajiem līdzekļiem, kas satur farmakoloģiski aktīvās vielas, kas nav ietvertas "būtisko vielu sarakstā" vai "pozitīvajā sarakstā" attiecībā uz zirgu dzimtas dzīvniekiem, kas minētas Direktīvas 2001/82/EK 10. panta 3. punktā un kuras neievada intramuskulāri vai zemādas injekciju veidā, izdalīšanās periods ir seši mēneši.
Pamatojums
Tā kā steidzami nepieciešams uzlabot noteikumus attiecībā uz maksimālajiem atlieku līmeņiem zirgu dzimtas dzīvniekos, lai aizsargātu viņu veselību un labturību, bez pilnīgas izņemšanas no pārtikas ķēdes un bez jebkāda riska patērētājiem. Zirgu dzimtas dzīvnieki ir jāārstē ar vislabāko, ko mūsdienu zinātne var piedāvāt. Salīdzinoši zinātniskie pētījumi skaidri norāda uz to, ka nekādas šādas atliekas, piemēram, pēc orālas vai intravenozas ievadīšanas pēc sešiem mēnešiem muskuļu gaļā vairs nav sastopamas, tādējādi pieļaujot augstu drošības rezervi laika ziņā.
Grozījums Nr. 19 Regulas priekšlikums 8. pants - 2. punkts
2. Aģentūra nodrošina, ka komiteja sniedz atzinumu 210 dienu laikā pēc derīga pieprasījuma saņemšanas saskaņā ar 3. pantu un šā panta 1. punktu. Šo termiņu aptur, ja aģentūra konkrētā laikā pieprasa iesniegt papildu informāciju par attiecīgo vielu, līdz brīdim, kad pieprasītā papildu informācija ir sniegta.	2. Aģentūra nodrošina, ka komiteja sniedz atzinumu 210 dienu laikā pēc derīga pieprasījuma saņemšanas saskaņā ar 3. pantu un šā panta 1. punktu. Šo termiņu aptur, ja un kad aģentūra konkrētā laikā pieprasa iesniegt papildu informāciju par attiecīgo vielu, līdz brīdim, kad pieprasītā papildu informācija ir sniegta.
Pamatojums
Šis grozījums precizē tekstu.
Grozījums Nr. 20 Regulas priekšlikums 8. pants - 4.a punkts (jauns)
	4.a Īpašos gadījumos, kad vajadzīgs steidzams apstiprinājums, lai nodrošinātu cilvēku un dzīvnieku veselības un labklājības aizsardzību, Komisija saskaņā ar regulatīvo kontroles procedūru, kas minēta 21. panta 3. punktā, var noteikt maksimāli pieļaujamo atlieku daudzumu uz laiku, kas nepārsniedz piecus gadus.
Pamatojums
Atsevišķos gadījumos var būt nepieciešams izskatīt steidzamu apstiprinājumu zāļu vai citu produktu izmantošanai, lai apkarotu dzīvnieku slimības vai nodrošinātu to labturību (piemēram, lai apkarotu jaunu infekcijas slimību pārnēsātājus vai uzsāktu epidēmiju farmaceitisku ārstēšanu). Ja to prasa situācijas nopietnība un lai novērstu ievērojamus postījumus dzīvnieku veselībai un labturībai, jābūt pieejamai ārkārtas procedūrai, lai noteiktu pagaidu maksimāli pieļaujamo atlieku daudzuma noteikšanai.
Grozījums Nr.  21 Regulas priekšlikums 9. pants - 1. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
1. Attiecībā uz vielām, kas nav paredzētas izmantošanai veterinārajās zālēs, ko paredzēts laist Kopienas tirgū, ja saistībā ar šīm vielām saskaņā ar 3. pantu nav iesniegts pieprasījums, Komisija vai dalībvalstis var nosūtīt aģentūrai pieprasījumus pēc atzinuma par maksimāli pieļaujamajiem atlieku daudzumiem.	1. Komisija, dalībvalstis vai trešā puse, kurai ir likumīgas intereses var nosūtīt aģentūrai pieprasījumus pēc atzinuma par farmakoloģiski aktīvo vielu maksimāli pieļaujamajiem atlieku daudzumiem jebkurā no sekojošiem gadījumiem:
Piemēro 4. līdz 8. pantu.	a) ja attiecīgo vielu ir atļauts izmantot veterinārajās zālēs trešā valstī un attiecībā uz šo vielu nav iesniegts pieteikums saskaņā ar 3. pantu, vai
	b) attiecīgā viela ir tādu zāļu sastāvā, kuras paredzēts izmantot saskaņā ar Direktīvas 2001/82/EK 11. pantu, bet par šo vielu nav saņemts pieteikums saskaņā ar 3. pantu, vai
	c) attiecīgā viela ir iekļauta biocīdā produkta sastāvā, kuru izmanto dzīvnieku audzēšanai, un maksimālie atlieku līmeņi jānosaka saskaņā ar Direktīvas 98/8/EK 10. panta 2. punkta (ii) sadaļas (b) apakšpunktu vai
	d) attiecīgo vielu var izmantot dzīvnieku efektīvai ārstēšanai maznozīmīgu sugu vai niecīgas izmantošanas gadījumā, ja neeksistē īpašas zāles šādiem gadījumiem.
	1.a gadījumos, kas minēti 1. punkta d) apakšpunktā, attiecībā uz maznozīmīgām sugām vai niecīgu izmantošanu, pieprasījumu Aģentūrai var iesniegt ieinteresētā puse vai organizācija.
	1.b Piemēro 4. līdz 7. pantu.
	Šī panta 1. punktā minētajam pieprasījumam pēc atzinuma jāatbilst formas un satura prasībām, kādas noteikusi Komisija saskaņā ar 12. panta 1. punktu.
Pamatojums
Grozījuma mērķis ir lietderīgi un pozitīvi precizēt 9. panta tekstu. Radot iespējas noteikt MAL arī tad, ja nav izsniegta tirdzniecības atļauja, būtiski tiks veicināta pieejamība. Tas dos iespēju ražotāju organizācijām un zinātniekiem iesniegt pieteikumus MAL noteikšanai un stimulēs farmaceitiskos uzņēmumus izstrādāt veterinārās zāles, jo īpaši tās, kas paredzētas maznozīmīgām sugām vai niecīgai izmantošanai. It īpaši tas risinās zāļu pieejamības problēmas, ar kurām saskaras medus ražotāji un biškopji.
Grozījums Nr.  22 Regulas priekšlikums 9. pants - 3.a punkts (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	3.a Šī panta 1.–3. punkts attiecīgi attiecas uz apstiprinātajām farmakoloģiski aktīvajām vielām, kurām atlieku vērtības noteikšanas procedūras izmaksas nav samērojamas ar ieņēmumiem no šīs vielas pārdošanas tās niecīgās ekonomiskās nozīmes vai dzīvnieku sugas nelielās izplatības dēļ (niecīga izmantošana). Ekstrapolējot attiecībā uz dažādām dzīvnieku sugām, lai noteiktu maksimāli pieļaujamos atlieku daudzumus, piemēro drošības koeficientu.
	Komisija saskaņā ar regulatīvas kontroles procedūru, kas minēta 20. panta 3. punktā, var noteikt precīzākus nosacījumus šī punkta piemērošanai.
Pamatojums
Ekstrapolācija, kas noteikta 5. pantā, neatrisina visas problēmas, kas saistītas ar veterināro zāļu nelielo pieejamību dzīvnieku sugām ar nelielu ekonomisko nozīmi vai tām sugām, kurām noteikšanas procedūru piemērot būtu nesaprātīgi nelielā apgrozījuma dēļ. Šajā priekšlikumā mēģina risināt šo reālo un no dzīvnieku aizsardzības un veselības viedokļa nozīmīgo problēmu, lai gan būtu vēlama padziļinātāka diskusija par šo jautājumu.
Grozījums Nr.  23 Regulas priekšlikums 10. pants
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
Ja Komisija, pieprasītājs atbilstīgi 3. pantam vai kāda dalībvalsts atbilstīgi 9. pantam sakarā ar kādu jaunu informāciju uzskata, ka nepieciešama atzinuma pārskatīšana, lai aizsargātu cilvēku vai dzīvnieku veselību, tā var lūgt aģentūru sniegt jaunu atzinumu par attiecīgajām vielām.	Ja Komisija, jebkura persona, kas iesniedz atzinuma pieprasījumu atbilstīgi 3. pantam vai kāda dalībvalsts atbilstīgi 9. pantam sakarā ar kādu jaunu informāciju uzskata, ka nepieciešama atzinuma pārskatīšana, lai aizsargātu cilvēku vai dzīvnieku veselību, tā var lūgt aģentūru sniegt jaunu atzinumu par attiecīgajām vielām.
Šim pieprasījumam pievieno informāciju, kurā tiek izskaidrota problēmas būtība. Jaunajam atzinumam piemēro attiecīgi 8. panta 2. un 4. punktu vai 9. panta 2. un 3. punktu.	Šim pieprasījumam pievieno informāciju, kurā tiek izskaidrota problēmas būtība. Jaunajam atzinumam piemēro attiecīgi 8. panta 2. līdz 4. punktu vai 9. panta 2. un 3. punktu.
Pamatojums
Jaunais ierosinātais teksts skaidri norāda, kas var pieprasīt pārskatīšanu un pie kādiem apstākļiem:
- personas, kas pieprasījušas atzinumu saskaņā ar 3. pantu, var pieprasīt pārskatīšanu un
- Komisija un dalībvalstis var pieprasīt pārskatīšanu ne tikai attiecībā uz atzinumiem, kurus tās pieprasījušas saskaņā ar 9. pantu, bet arī attiecībā uz tiem atzinumiem, kurus pieprasījušas trešās puses saskaņā ar 3. pantu.
Grozījums Nr.  24 Regulas priekšlikums 12. pants - 1. punkts — ievaddaļa
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
1. Saskaņā ar 20. panta 2. punktā minēto regulatīvo procedūru Komisija, apspriežoties ar aģentūru, pieņem:	1. Komisija, apspriežoties ar aģentūru, pieņem noteikumus par:
Grozījums Nr.  25 Regulas priekšlikums 12. pants - 1. punkts — 1.a daļa (jauna)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	Lēmumu pieņem a) apakšpunktā minētajā gadījumā saskaņā ar regulatīvo procedūru, kas minēta 21. panta 2. punktā un b) apakšpunktā minētajā gadījumā saskaņā ar regulatīvās kontroles procedūru, kas minēta 21. panta 3. punktā.
Pamatojums
Šīs regulas pamatā ir metodikas noteikšana apdraudējuma izvērtēšanai un riska pārvaldībai, un tādēļ tā jāpieņem ar Eiropas Parlamenta līdzdalību. Tādēļ piedāvā mainīt regulatīvo procedūru pret regulatīvo kontroles procedūru. Starp citu šo pašu procedūru paredz arī 2. punktā minētās ekstrapolācijas noteikšanai.
Grozījums Nr. 26 Regulas priekšlikums 12. pants - 2. punkts - 1. daļa
2. Komisija, apspriežoties ar aģentūru, pieņem noteikumus par maksimāli pieļaujamā atlieku daudzuma, kas noteikts konkrētam pārtikas produktam, izmantošanu citam tās pašas sugas izcelsmes pārtikas produktam vai vienai sugai noteiktā daudzuma izmantošanu citām sugām, kā minēts 5. pantā. Šajos noteikumos konkrēti norāda, kā un ar kādiem nosacījumiem zinātniskā informācija par atliekām kādā konkrētā pārtikas produktā vai kādā sugā vai vairākās sugās var tikt izmantota, lai noteiktu maksimāli pieļaujamo atlieku daudzumu citos pārtikas produktos vai citās sugās.	2. Komisija, apspriežoties ar aģentūru un ieinteresētajām pusēm, pieņem noteikumus par maksimāli pieļaujamā atlieku daudzuma, kas noteikts konkrētam pārtikas produktam, izmantošanu citam tās pašas sugas izcelsmes pārtikas produktam vai vienai sugai noteiktā daudzuma izmantošanu citām sugām, kā minēts 5. pantā. Šajos noteikumos konkrēti norāda, kā un ar kādiem nosacījumiem zinātniskā informācija par atliekām kādā konkrētā pārtikas produktā vai kādā sugā vai vairākās sugās var tikt izmantota, lai noteiktu maksimāli pieļaujamo atlieku daudzumu citos pārtikas produktos vai citās sugās.
Pamatojums
Apspriešanās ar ieinteresētajām pusēm ir daļa no Komisijas labāka regulējuma politikas standarta prakses.
Grozījums Nr.  27 Regulas priekšlikums 13. pants - 2. punkts – d apakšpunkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
d) aizliegums vielu ievadīt.	d) vielas vai tās atlieku atrašanās aizliegums dzīvnieku izcelsmes produktos.
Pamatojums
Ja vielas vai tās atlieku atrašanās dzīvnieku izcelsmes produktos apdraud cilvēku veselību, neatkarīgi no tās daudzuma produktā, ir jāaizliedz tāda produkta tirdzniecība, kurā šo vielu ir iespējams noteikt. Aizliegt ievadīšanu nav pietiekams risinājums. Turklāt Eiropa nevar aizliegt vielas ievadīšanu trešās valstīs, tāpēc pēc negrozītās teksta versijas var saprast, ka viela tiks aizliegta tikai Eiropas produktos, bet nevis importētajos produktos.
Grozījums Nr.  28 Regulas priekšlikums 13. pants - 3. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
3. Maksimāli pieļaujamo atlieku daudzumu nosaka, ja tas vajadzīgs cilvēku veselības aizsardzības nolūkos, atbilstīgi aģentūras atzinumam saskaņā ar 4., 9. vai 10. pantu vai atbilstīgi Kopienas balsojumam Codex Alimentarius par to, ka kādai farmakoloģiski aktīvai vielai, kas paredzēta lietošanai veterinārās zālēs, jānosaka maksimāli pieļaujamais atlieku daudzums. Pēdējā gadījumā aģentūrai papildu izvērtējums nav jāveic.	3. Maksimāli pieļaujamo atlieku daudzumu nosaka, ja tas vajadzīgs cilvēku veselības aizsardzības nolūkos:
	a) atbilstīgi aģentūras atzinumam saskaņā ar 4., 9. vai 10. pantu; vai
	b) atbilstīgi Kopienas delegācijas balsojumam Codex Alimentarius par to, ka kādai farmakoloģiski aktīvai vielai, kas paredzēta lietošanai veterinārās zālēs, jānosaka maksimāli pieļaujamais atlieku daudzums, ja zinātniskie dati, kas ņemti vērā, ir bijuši pieejami Kopienas pārstāvim Codex Alimentarius pirms balsojuma Codex Alimentarius komisijā. Šajā gadījumā aģentūrai papildu izvērtējums nav jāveic.
Pamatojums
Ar šo grozījumu tiks veicināta Codex lēmumu pārredzamība.
Grozījums Nr. 29 Regulas priekšlikums 13. pants - 4. punkts - 1. daļa
4. Pagaidu maksimāli pieļaujamo atlieku daudzumu farmakoloģiski aktīvai vielai var noteikt, ja zinātniskie dati ir nepilnīgi, ar nosacījumu, ka nav pamata uzskatīt, ka attiecīgās vielas atliekas ierosinātajā līmenī apdraud cilvēku veselību.	4. Pagaidu maksimāli pieļaujamo atlieku daudzumu farmakoloģiski aktīvai vielai var noteikt, ja zinātniskie dati ir nepilnīgi, ar nosacījumu, ka nav pamata uzskatīt, ka attiecīgās vielas atliekas ierosinātajā līmenī rada risku cilvēku veselībai.
Pamatojums
"Risks" ir piemērotāks termins; ja šo grozījumu pieņems, tas piemērojams visā tekstā.
Grozījums Nr.  30 Regulas priekšlikums 13. pants - 6. punkts – ievaddaļa un a apakšpunkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
6. Atbilstīgi atzinumam saskaņā ar 4., 9. vai 10. pantu vielas ievadīšanu produktīvajiem dzīvniekiem aizliedz, ja tiek izpildīts viens no šādiem nosacījumiem:	6. Atbilstīgi atzinumam saskaņā ar 4., 9. vai 10. pantu vielas vai tās atlieku atrašanos dzīvnieku izcelsmes produktos aizliedz, ja tiek izpildīts viens no šādiem nosacījumiem:
(a) ja kādas farmakoloģiski aktīvās vielas lietošana produktīvajiem dzīvniekiem apdraud cilvēku veselību;	(a) ja kādas farmakoloģiski aktīvās vielas vai tās atlieku atrašanās dzīvnieku izcelsmes produktos rada risku cilvēku veselībai;
Pamatojums
Saskaņots ar 13. panta 2. punkta d) apakšpunkta grozījumu.
Grozījums Nr.  31 Regulas priekšlikums 13.a pants (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	13 a. pants
	Saīsinātā kārtība aģentūras atzinuma saņemšanai
	Konkrētos gadījumos, kad veterinārajām zālēm vai biocīdajiem produktiem ir steidzami jāsaņem atļauja, tāpēc ka tas saistīts ar sabiedrības veselību vai dzīvnieku veselību un labturību, Komisija, jebkura persona, kas pieprasījusi atzinumu saskaņā ar 3. pantu, vai dalībvalsts var lūgt aģentūru veikt farmakoloģiski aktīvo vielu maksimāli pieļaujamā atlieku līmeņa novērtēšanas šajos produktos saīsināto kārtību.
	Pieteikuma formu un saturu nosaka Komisija saskaņā ar 12. panta 1. punkta noteikumiem.
	Neatkarīgi no 9. panta 2. punkta un 8. panta 2. punkta noteikumiem, aģentūra nodrošina, ka komiteja spēj sniegt savu atzinumu 150 dienu laikā pēc pieteikuma saņemšanas.
Pamatojums
Saīsinātā kārtība jānosaka ārkārtīgi steidzamiem gadījumiem, kad jāreaģē uz smagu slimību, kuru nav iespējams ārstēt ar zālēm, kurām ir saņemta atļauja, un kas smagi ietekmē mājlopu veselību un labturību. Apvienotā kārtība maksimāli pieļaujamā atlieku līmeņa noteikšanai kavētu iespēju savlaicīgi reaģēt uz slimību.
Grozījums Nr. 32 Regulas priekšlikums 14. pants - 1. punkts - 1. daļa
1. Šīs regulas 13. pantā paredzētās klasificēšanas nolūkos Komisija 30 dienu laikā pēc 4. pantā, 9. panta 1. punktā vai 10. pantā minētā aģentūras atzinuma saņemšanas sagatavo regulas projektu. Komisija arī sagatavo regulas projektu 30 dienu laikā pēc tam, kad saņemts Kopienas balsojuma Codex Alimentarius rezultāts par to, ka jānosaka maksimāli pieļaujamais atlieku daudzums, kā minēts 13. panta 3. punktā.	1. Šīs regulas 13. pantā paredzētās klasificēšanas nolūkos Komisija 30 dienu laikā pēc 4. pantā, 9. panta 1. punktā vai 10. pantā minētā aģentūras atzinuma saņemšanas sagatavo regulas projektu. Komisija arī sagatavo regulas projektu 30 dienu laikā pēc tam, kad saņemts Kopienas Codex Alimentarius delegācijas balsojuma rezultāts par to, ka jānosaka maksimāli pieļaujamais atlieku daudzums, kā minēts 13. panta 3. punktā.
Pamatojums
Skatīt grozījumu 13. panta 3. punktā.
Grozījums Nr.  33 Regulas priekšlikums 14. pants - 2. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
2. Komisija 1. punktā minēto regulu pieņem saskaņā ar 20. panta 2. punktā minēto regulatīvo procedūru 30 dienu laikā pēc šīs procedūras beigām.	2. Komisija 1. punktā minēto regulu pieņem saskaņā ar 20. panta 3. punktā minēto regulatīvo kontroles procedūru 90 dienu laikā pēc šīs procedūras beigām.
Pamatojums
Regulatīvā kontroles procedūra šķiet šeit piemērota. Termiņš bija jāpagarina, lai nodrošinātu Parlamenta pienācīgu līdzdalību.
Grozījums Nr.  34 Regulas priekšlikums 14. pants - 2.a punkts (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	2.a Saīsinātās kārtības, kas minēta 13a. pantā, gadījumā Komisija pieņem 1. punktā minēto regulu 15 dienu laikā pēc 20. panta 2. punktā minētās regulatīvās procedūras.
Pamatojums
Šis punkts ir nepieciešams saistībā ar ieviesto saīsināto kārtību ārkārtas gadījumos.
Grozījums Nr. 35 Regulas priekšlikums 15. pants
Aģentūra konsultē atlieku laboratoriskās analīzes Kopienas references laboratorijas, ko Komisija noteikusi saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 882/2004, par piemērotām analīzes metodēm, lai noteiktu to farmakoloģiski aktīvo vielu atliekas, kurām saskaņā ar 13. pantu noteikti maksimāli pieļaujamie atlieku daudzumi. Aģentūra nodrošina šīs metodes Kopienas references laboratorijām un valstu references laboratorijām, kas noteiktas saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 882/2004.	Aģentūra konsultē atlieku laboratoriskās analīzes Kopienas references laboratorijas, ko Komisija noteikusi saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 882/2004, par piemērotām analīzes metodēm saskaņotai paraugu ņemšanai, lai noteiktu to farmakoloģiski aktīvo vielu atliekas, kurām saskaņā ar 13. pantu noteikti maksimāli pieļaujamie atlieku daudzumi. Aģentūra nodrošina šīs metodes Kopienas references laboratorijām un valstu references laboratorijām, kas noteiktas saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 882/2004.
Grozījums Nr.  36 Regulas priekšlikums 16. pants
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
Dalībvalstis nedrīkst aizliegt vai kavēt dzīvnieku izcelsmes pārtikas importu un laišanu tirgū, pamatojoties uz maksimāli pieļaujamajiem atlieku daudzumiem, ja ir ievēroti šīs regulas noteikumi un tās īstenošanas pasākumi.	Dalībvalstis aizliedz tādas dzīvnieku izcelsmes pārtikas importu un laišanu tirgū, kas satur nelegāli ievadītu farmakoloģiski aktīvu vielu atliekas, kas netiek klasificētas saskaņā ar 13. panta 2. punkta a), b) vai c) apakšpunktu.
	Atbilstīgi tādu preču imports no trešām valstīm, kuru sastāvā ir nelegāli ievadītu vielu atliekas, kuru izmantošana ir aizliegta Eiropas Savienībā, ir aizliegts, lai aizsargātu sabiedrības veselību.
Grozījums Nr.  37 Regulas priekšlikums 17. pants - 1. punkts — 1.a daļa (jauna)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	Jāņem vērā 4. un 8. pantā noteiktie apdraudējuma izvērtējuma pamatprincipi un jānodrošina augsts veselības aizsardzības līmenis.
Grozījums Nr. 38 Regulas priekšlikums 17. pants - 1. punkts - 3. daļa
Atsauces vērtības regulāri pārskata, ņemot vērā tehnoloģiju attīstību.	Atsauces vērtības pārskata, ņemot vērā, visus jaunākos datus par cilvēku veselības un pārtikas ķēdes aizsardzību.
Pamatojums
Cilvēku veselības un pārtikas ķēdes aizsardzībai jābūt galvenajam šīs regulas mērķim, nevis sasniegumiem analītiskajā jomā.
Grozījums Nr.  39 Regulas priekšlikums 17. pants - 1. punkts — 3.a daļa (jauna)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	Dzīvnieku valsts izcelsmes pārtikas produktus, kuru sastāvā ir farmakoloģiski aktīvas vielas, kam nav noteikts maksimālais pieļaujamais atlieku daudzums, nedrīkst laist tirgū.
Pamatojums
Jādomā, ka šis noteikums lielā mēra pamatots ar tirdzniecības tiesību aspektiem. To nevar pašu par sevi noliegt, taču riska novērtēšanas un veselības aizsardzības būtiskie pamatprincipi ir jāievēro arī šajā gadījumā.
Grozījums Nr. 40 Regulas priekšlikums 18. pants - 3. punkts - 1. daļa
3. Apdraudējuma izvērtējumā ņem vērā noteikumus, kas Komisijai jāpieņem, apspriežoties ar Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādi.	3. Apdraudējuma izvērtējumā ņem vērā noteikumus, tostarp zinātniskās metodes, kas Komisijai jāpieņem, apspriežoties ar Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādi.
Pamatojums
Riska novērtējums, par kuru ir atbildīga EPNI ir saistīts ar zinātniskajiem atzinumiem, metodēm un procedūrām. Nav skaidrs, kas tiek saprasts ar "noteikumiem".
Grozījums Nr.  41 Regulas priekšlikums 19.a pants (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	19a. pants
	Laišana tirgū
	Ja pārsniedz šajā regulā noteiktos maksimāli pieļaujamos atlieku daudzumus, attiecīgo produktu nedrīkst laist tirgū kā pārtikas produktu vai pārstrādāt pārtikas produktā, vai iekļaut pārtikas produkta sastāvā.
Pamatojums
Jāparedz tiesiska rīcība gadījumā, kad pārkāpj robežvērtības un bāzes vērtības. Aizliegums laist tirgū un iekļaut pārtikas produkta sastāvā ir piemērots pasākums un atvieglo pārbaudes iestādes darbu uz vietas.
Grozījums Nr.  42 Regulas priekšlikums 19.b pants (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	19.b pants
	Atsauces vērtību īstenošana
	1. Ja tiek veiktas dzīvnieku izcelsmes pārtikas pārbaudes un analītisko pārbaužu rezultāti apstiprina tādas farmakoloģiski aktīvas vielas klātbūtni, kas nav klasificējama saskaņā ar 13. panta 2. punkta a), b) un c) apakšpunktu, tādos daudzumos, kas vienādi ar vai augstāki par tās atsauces vērtību, attiecīgā partija ir jāuzskata par Kopienas tiesību aktu prasībām neatbilstīgu.
	2. Ja dzīvnieku izcelsmes pārtikas analītisko pārbaužu rezultāti ir zemāki par atsauces vērtībām, atļauj produkta iekļūšanu pārtikas apritē. Kompetentā iestāde saglabā iegūtos datus, gadījumiem, ja situācija atkārtojas. Ja vienas un tās pašas izcelsmes produktu analītisko pārbaužu rezultāti atkārtoti uzrāda potenciālo problēmu, kompetentā iestāde informē Komisiju un citas dalībvalstis Pastāvīgajā pārtikas aprites un dzīvnieku veselības komitejā. Komisija vērš izcelsmes dalībvalsts vai dalībvalstu kompetento iestāžu uzmanību attiecībā uz šo jautājumam un iesniedz atbilstīgus priekšlikumus.
	3. Sīki izstrādātus noteikumus pieņem saskaņā ar 21. panta 3. punktā minēto regulatīvo kontroles procedūru.
Pamatojums
Pour définir la raison d’être des seuils d’actions, il faut déterminer ce qu’il convient de faire des aliments d’origine animale dans lesquels on retrouve des résidus à des quantités inférieur, égales ou supérieures au seuil d’action. S’il n’y a pas de risque pour la santé humaine, il faut autoriser la mise sur le marché des produits d’origine animale dans lesquels on retrouve des résidus à des quantités inférieur au seuil d’action. Cet amendement est cohérent avec l’amendement 10 : l’association de ces deux amendements permettra la commercialisation d’aliments d’origine animale dans lesquels on retrouve des traces de substances pharmacologiquement active qui ne présentent pas de risque pour la santé humaine et pour lesquelles l’exposition des consommateurs est négligeable mais qui n’ont pas de limite maximale de résidus fixée.
Grozījums Nr.  43 Regulas priekšlikums 22. pants
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
Komisija [60] dienu laikā pēc šīs regulas stāšanās spēkā saskaņā ar 20. panta 2. punktā minēto regulatīvo procedūru pieņem regulu, kurā ietver farmakoloģiski aktīvās vielas un to klasifikāciju pēc maksimāli pieļaujamajiem atlieku daudzumiem saskaņā ar Regulas (EEK) Nr. 2377/90 I līdz IV pielikumu.	Komisija [90] dienu laikā pēc šīs regulas stāšanās spēkā saskaņā ar 20. panta 3. punktā minēto regulatīvo kontroles procedūru pieņem regulu, kurā ietver farmakoloģiski aktīvās vielas un to klasifikāciju pēc maksimāli pieļaujamajiem atlieku daudzumiem saskaņā ar Regulas (EEK) Nr. 2377/90 I līdz IV pielikumu.
Pamatojums
Runa ir par šīs regulas pielikumu sagatavošanu. Šeit paredzēts izmantot regulatīvo kontroles procedūru.
Grozījums Nr. 44 Regulas priekšlikums 22.a pants (jauns)
	22a. pants
	Ziņojums Eiropas Parlamentam un Padomei
	1. Ne vēlāk kā piecus gadus pēc šīs regulas stāšanās spēkā Komisija iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei ziņojumu.
	2. Ziņojumā jo īpaši tiek pārskatīta pieredze, kas gūta, piemērojot šo regulu.
	3. Vajadzības gadījumā ziņojumam pievieno attiecīgus priekšlikumus.

PASKAIDROJUMS

Veterinārmedicīnas izstrādājumi, kurus izmanto to dzīvnieku terapeitiskai ārstēšanai un labturībai, kurus izmanto cilvēku uzturā, var atstāt atliekas šajos produktīvajos dzīvniekos[1]. Lai nodrošinātu sabiedrības veselību un patērētāju aizsardzību jāveic riska novērtējums[2] par visu veterinārmedicīnisko izstrādājumu sastāvā esošo farmakoloģiski aktīvo vielu atlieku drošību[3]. Pašreizēja Padomes Regula 2377/90 nosaka maksimāli pieļaujamos atlieku līmeņus, kas jānosaka visām šādām aktīvām vielām, kur atbilstīgi.

Komisijas priekšlikuma atcelt Regulu Nr. 2377/90 mērķis ir atrisināt sarežģījumus, piemērojot šo pašreiz spēkā esošo tiesību aktu. Tajā ir ierosināti tik nepieciešamie citi veidi, kā sasniegt augstu patērētāju aizsardzības līmeni, ko papildinātu nepārtraukta veterināro zāļu pieejamība un izstrāde Eiropas tirgum un labāka Kopienas iekšējā un ārējā tirdzniecība ar dzīvnieku izcelsmes produktiem. Tā kā galvenais mērķis ir cilvēku veselības aizsardzība, nepieciešama saskaņotāka pieeja riska analīzei un kontrolei attiecībā uz farmakoloģiski aktīvām vielām, kuras var būt sastopamas pārtikā, kas ražota, vai importēta Eiropas Savienībā.

Sarežģījumi ar spēkā esošajiem tiesību aktiem par maksimālā atlieku līmeņa noteikšanu:

Komisijai ir taisnība, norādot, ka spēkā esošie tiesību akti ir noveduši pie tā, kā būtiski samazinājies veterināro zāļu skaits — "tiktāl, ka tas nelabvēlīgi ietekmē sabiedrības veselību un dzīvnieku veselību un labturību". Eiropas Zāļu novērtēšanas aģentūras Veterināro zāļu komiteja ir vienisprātis, ka trūkst zāļu, lai ārstētu dzīvniekus un nodrošinātu viņu labturību. Īpaši satraucoša situācija ir attiecībā uz retāku izmantošanu maznozīmīgākām sugām, piemēram, aitām un zirgiem, bitēm un zivīm. Tā rezultātā būtiski trūkst atļautās zāles un pieaug nepareizas zāļu lietošanas gadījumi, kas var apdraudēt efektīvu atlieku kontroli, tādējādi būtiski ietekmējot patērētāju drošību. Arī veterinārārstu aprindas ir noraizējušās par pieaugošo terapeitisko iespēju trūkumu, ko nosaka būtisku vielu trūkums, vēl vairāk apdraudot dzīvnieku veselību un labturību, kas savukārt var apgrūtināt dzīvnieku olbaltumvielu drošas piegādes cilvēku pārtikā.

Citas problēmas, kas saistītas ar Regulu Nr. 2377/90:

· ES atbalstītos starptautiskos standartus Kopienas tiesību aktos var iekļaut tikai tad, ja Eiropas Zāļu aģentūra ir sniegusi jaunu zinātnisko izvērtējumu.

· Dalībvalstu kontroles dienestiem nav atsauces vērtību jo īpaši attiecībā uz vielām, kuras konstatētas pārtikā no trešām valstīm.

· Spēkā esošie tiesību akti ir diezgan neskaidri.

Piedāvātais risinājums

Priekšlikumā atcelt Regulu 2377/90 ir aplūkoti pašreizējās situācijas trūkumi un grozīts spēkā esošais vielu maksimāli pieļaujamo atlieku daudzumu tiesiskais regulējums, bet kopējā maksimāli pieļaujamo atlieku daudzumu noteikšanas sistēma, kuras pamatā ir zinātniskais izvērtējums, ir atstāta neskarta. Galvenie ierosinājumi ir šādi:

ir jāizvērtē iespējas ekstrapolēt[4] obligāto vispārējā zinātniskā izvērtējuma daļu un izveidot tiesisko bāzi, uz kuras pamata Komisija varētu noteikt ekstrapolācijas piemērošanas principus. Tas veicinās zāļu izstrādāšanu mazāknozīmīgām produktīvo dzīvnieku sugām un tādējādi samazinās apdraudējumu sabiedrības veselībai nepareizas zāļu lietošanas rezultātā. Tas arī samazinās jaunu zāļu izstrādes izmaksas, nesamazinot pašreizējās drošības prasības attiecībā uz sabiedrības veselību.

ir jānosaka pienākums pielāgot Kopienas tiesību aktus, tajos iekļaujot arī tos maksimāli pieļaujamos atlieku daudzumus, kas Codex Alimentarius[5] noteikti ar ES atbalstu, tādējādi samazinot papildu un nevajadzīgu novērtējumu skaitu.

ir jāizveido konkrēts tiesiskais regulējums, lai, jo īpaši kontroles mērķiem un attiecībā uz ievesto pārtiku noteiktu maksimāli pieļaujamos atlieku daudzumus tām farmakoloģiski aktīvajām vielām, kuras nav paredzēts atļaut kā veterinārās zāles. lai to sasniegtu, priekšlikumā nodrošināts, ka minimālas vajadzīgās veiktspējas robežas (MRPL)[6] (kontroles paņēmieni atbilstīgi ekspertu ieteikumiem, kurus izmanto kā atskaites punktus robežkontrolēs) ir juridiski skaidrāk pamatoti, tādējādi uzlabojot patērētāju aizsardzību un vienotā tirgus darbību.

izmainīt pantu secību, lai izveidotu loģisku struktūru, kurā būtu atsevišķi izdalīti apdraudējuma izvērtējuma un riska pārvaldības noteikumi, atbilstīgi "Labāka regulējuma" mērķim.

šajā regulas priekšlikumā ir jāiekļauj noteikumi (attiecībā uz maksimāli pieļaujamajiem atlieku daudzumiem, izmantošanas nosacījumiem un aizliegumiem) par atsevišķām vielām, kuri patlaban atrodami četros spēkā esošās regulas pielikumos, tas atkal ir jautājums par Labāku Regulējumu.

Neraugoties uz to, ka netika izmantota iespēja vairāk konsolidēt attiecīgos spēkā esošos tiesību aktus, es ļoti atzinīgi vērtēju piedāvātos risinājumus, lai nodrošinātu cilvēku veselības labāku aizsardzību un veterināro zāļu lielāku pieejamību, uzskatot to par, jau ļoti sen nepieciešamu, uzlabojumu pašreizējā maksimāli pieļaujamo atlieku līmeņu noteikšanas sistēmā. Manis ierosinātie grozījumi lielākoties ir domāti kā precizējumi un to mērķis nav būtiski grozīt Komisijas priekšlikumu.

• [1]  Regulas priekšlikumā par atlieku daudzuma noteikšanas procedūras pārskatīšanu "produktīvie dzīvnieki" ir definēti kā "dzīvnieki, kurus audzē, tur, nokauj vai ievāc īpaši pārtikas ražošanas nolūkos"
• [2]  Riska novērtējums ir zinātniski pamatota pieeja; mērķis ir novērtēt zināmo un iespējamo negatīvo ietekmi uz veselību saskarsmē ar pārtikas izraisītu apdraudējumu, veterinārajiem medikamentiem iedarbojoties uz cilvēkiem.
• [3]  Saskaņā ar pašreiz spēkā esošo tiesību aktu — Padomes Regulu Nr. EEK 2377/90
• [4]  t.i., kā ar zināmiem nosacījumiem maksimālo atlieku daudzumu, kas noteikts kādai vielai attiecībā uz vienu vai vairākām sugām, varētu attiecināt uz citām sugām, neatkārtojot galvenos zinātniskos pētījumus. Piemēram, pārtikas produkts ð pārtikas produkts: no aitas muskuļa uz aitas nierēm un sugu ð uz sugu: no aitām uz kazām.
• [5]  ANO Pārtikas un lauksaimniecības organizācijas (FAO) Codex Alimentarius Komisija un Pasaules Veselības organizācija (PVO) izstrādā pārtikas standartus, vadlīnijas un saistītos tekstus, piemēram, rīcības kodeksu, kā daļu no Kopīgās FAO/PVO pārtikas standartu programmas.
• [6]  Minimālās vajadzīgās veiktspējas robežas pirmo reizi ieviesa Komisijas Lēmumā 2005/34 ar ko ievieš saskaņotus standartus, nosakot atsevišķas atliekas dzīvnieku izcelsmes produktos, kas ievesti no trešām valstīm.

Juridiskās komitejas atzinums attiecībā uz juridisko pamatu

Miroslav Ouzký

Priekšsēdētājs

Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komiteja

BRISELĒ

Par                  atzinumu attiecībā uz juridisko pamatu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko nosaka Kopienas procedūras farmakoloģiski aktīvo vielu atlieku daudzumu noteikšanai dzīvnieku izcelsmes produktos un atceļ Regulu (EEK) Nr. 2377/90 (COM(2007)0194 – C6‑0113/2007 – 2007/0064(COD))

Godātais priekšsēdētāj!

Juridiskajai komitejai nosūtītajā 2008. gada 26. marta vēstulē Jūs saskaņā ar Reglamenta 35. panta 2. punktu prasījāt izskatīt minētā Komisijas priekšlikuma juridiskā pamata spēkā esamību un atbilstību.

Komiteja izskatīja minēto jautājumu 2008. gada 8. aprīļa sanāksmē.

Priekšvēsture

Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komitejas priekšsēdētājs Miroslav Ouzký nosūtīja Juridiskās komitejas priekšsēdētājam vēstuli, kas datēta 2008. gada 26. martā, ar šādu saturu:

„Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komiteja šobrīd izskata priekšlikumu regulai par farmakoloģiski aktīvo vielu atlieku daudzumu noteikšanu dzīvnieku izcelsmes produktos (COM(2007)0194.

Priekšlikumam ir divkāršs juridiskais pamats — EK līguma 37. pants un 152. panta 4. punkts. Referente A. Doyle ir iesniegusi priekšlikuma grozījumus, lai svītrotu 37. pantu kā juridisko pamatu, jo referente uzskata, ka atbilstīgs un pietiekams juridiskais pamats ir EK līguma 152. panta 4. punkts un ka divkāršs juridiskais pamats var būt attaisnojams tikai tad, ja viens no diviem mērķiem nav pakārtots otram, bet šajā gadījumā saskaņā ar 26. punktu tas tā ir.

Ņemot vērā iepriekšminēto, es vēlētos pieprasīt Jūsu komitejai sniegt atzinumu par šā priekšlikuma juridiskā pamata piemērotību saskaņā ar Reglamenta 35. panta 2. punktu.

Būšu ļoti pateicīgs, ja šo atzinumu varēsiet sniegt līdz 2008. gada 2. maijam, ņemot vērā balsojumu par ziņojuma projektu Vides komitejā, kas saskaņā ar pašreizējiem plāniem notiks 2008. gada 6. maijā."

To ņemot vērā, Komisija ierosina, lai par juridisko pamatu kalpotu Līguma 37. pants un 152. panta 4. punkta b) apakšpunkts, turpretī A. Doyle ierosina, ka tam jābūt tikai 152. panta 4. punkta b) apakšpunktam. Jāatzīmē, ka referente sava grozījuma pamatojumā formulē, ka „šajā gadījumā sabiedrības veselība ir izteikti dominējošais mērķis (sk. 26. apsvērumu), kā rezultātā 37. pants kā juridiskais pamats zaudē nozīmi un pat kļūst lieks”.

Izskatāmie juridiskie pamati

37. pants

1. Lai izstrādātu vispārīgu kopējās lauksaimniecības politikas plānu, tūlīt pēc tam, kad šis Līgums stājies spēkā, Komisija sasauc dalībvalstu konferenci nolūkā salīdzināt valstu lauksaimniecības politiku, īpaši sagatavojot pārskatu par to resursiem un vajadzībām.

2. Komisija, ņēmusi vērā 1. punktā paredzētās konferences darbu un apspriedusies ar Ekonomikas un sociālo lietu komiteju, divos gados pēc tam, kad šis Līgums stājies spēkā, iesniedz priekšlikumus par kopējas lauksaimniecības politikas izstrādi un ieviešanu, tostarp paredzot aizstāt valstu lauksaimniecības tirgu organizācijas ar vienu no 34. panta 1. punktā paredzētajām kopīgās organizācijas formām, kā arī priekšlikumus par to, kā īstenot šajā sadaļā izklāstītos pasākumus. Izstrādājot šos priekšlikumus, ņem vērā šajā sadaļā iztirzāto lauksaimniecības jautājumu savstarpējo atkarību.

Padome pēc Komisijas priekšlikuma, apspriedusies ar Eiropas Parlamentu, ar kvalificētu balsu vairākumu pieņem regulas, direktīvas vai lēmumus; tas neliedz izdot arī ieteikumus.

3. Padome saskaņā ar 2. punktu, pieņemot lēmumu ar kvalificētu balsu vairākumu, var aizstāt valstu tirgus organizācijas ar tirgus kopīgo organizāciju, kas paredzēta 34. panta 1. punktā, ja:

a) tām dalībvalstīm, kas neatbalsta šo pasākumu un kam ir pašām savas organizācijas konkrētām ražošanas nozarēm, lauksaimniecības tirgu kopīgā organizācija piedāvā līdzvērtīgus attiecīgo ražotāju nodarbinātības un dzīves līmeņa aizsargpasākumus, ņemot vērā iespējamus pielāgojumus un specializāciju, kas būs vajadzīga laika gaitā;

b) šāda organizācija tirdzniecībai Kopienā nodrošina līdzīgus nosacījumus tiem, kas pastāv attiecīgās valsts tirgū.

4. Ja kādām izejvielām ievieš lauksaimniecības tirgu kopīgo organizāciju, pirms tā ieviesta attiecīgajiem pārstrādes produktiem, tad no trešām valstīm var importēt Kopienā tās izejvielas, ko izmanto pārstrādes produktiem, kurus paredz eksportēt uz trešām valstīm.

152. pants

1. Nosakot un īstenojot visu Kopienas politiku un darbības, ir jānodrošina augsts cilvēku veselības aizsardzības līmenis.

Kopienas rīcība papildina dalībvalstu politiku un ir vērsta uz to, lai uzlabotu iedzīvotāju veselību, veiktu slimību profilaksi un novērstu draudus cilvēku veselībai. Šāda rīcība ir arī cīņa pret slimībām, kas visvairāk apdraud veselību, veicinot pētījumus par to cēloņiem, izplatīšanos un profilaksi, kā arī informēšanu un izglītošanu veselības aizsardzības jautājumos.

Kopiena papildina dalībvalstu rīcību, kas mazina narkotiku izraisīto kaitējumu veselībai, arī informējot un veicot profilakses pasākumus.

2. Kopiena veicina dalībvalstu sadarbību šajā pantā minētajās jomās, vajadzības gadījumā atbalstot to rīcību. Dalībvalstis saziņā ar Komisiju savstarpēji koordinē politiku un programmas jomās, kas minētas 1.punktā. Komisija, uzturot ciešus sakarus ar dalībvalstīm, var nākt klajā ar dažādiem lietišķiem ierosinājumiem, lai veicinātu šādu koordināciju.

3. Kopiena un dalībvalstis veicina sadarbību ar trešām valstīm un kompetentām starptautiskām organizācijām veselības aizsardzības jomā.

4. Padome saskaņā ar 251. pantā minēto procedūru, apspriedusies ar Ekonomikas un sociālo lietu komiteju un Reģionu komiteju, veicina šajā pantā minēto mērķu sasniegšanu, paredzot:

a) pasākumus, kas nosaka augstus kvalitātes un drošības standartus cilvēku orgāniem un vielām, kā arī asinīm un asins preparātiem; šie pasākumi neliedz dalībvalstīm atstāt spēkā vai ieviest stingrākus aizsargpasākumus;

b) atkāpjoties no 37. panta, veterinārijas un fitosanitārijas pasākumus, kuru tiešais mērķis ir sabiedrības veselības aizsardzība;

c) veicināšanas pasākumus ar mērķi sargāt un uzlabot cilvēku veselību, kas neietver dalībvalstu normatīvo aktu saskaņošanu.

Padome ar kvalificētu balsu vairākumu pēc Komisijas priekšlikuma var arī pieņemt ieteikumus sakarā ar šajā pantā izklāstītajiem mērķiem.

5. Kopienas rīcība iedzīvotāju veselības aizsardzības jomā pilnīgi respektē dalībvalstu atbildību par medicīnas pakalpojumu un medicīniskās aprūpes organizēšanu un īstenošanu. Proti, šā panta 4. punkta a) apakšpunktā minētie pasākumi neietekmē valstu noteikumus par orgānu un asiņu ziedošanu vai izmantošanu medicīnā.

Izvērtējums

Vispārējais izvērtējums

Visiem kopienas tiesību aktiem jābalstās uz juridiska pamata, kas noteikts Līgumā (vai kādā citā tiesību aktā, kura īstenošanai tie paredzēti). Juridiskais pamats nosaka Kopienas kompetenci ratione materiae un konkretizē izmantojamās kompetences apjomu, proti, izmantojamos juridisko(s) līdzekli(-ļus) un lēmumu pieņemšanas procedūru.

Ņemot vērā juridiskā pamata nozīmi, tā izvēle ir būtiska, it īpaši Parlamentam, jo juridiskais pamats nosaka Parlamenta ietekmi uz likumdošanas procesu vai to, ka šādas ietekmes nav.

Saskaņā ar Eiropas Kopienu Tiesas praksi juridiskā pamata izvēle nav subjektīva, bet „tai jābūt pamatotai uz objektīviem faktoriem, kas ir pakļauti izskatīšanai tiesā”[1], tādiem kā attiecīgā pasākuma mērķis un saturs[2]. Turklāt par izšķirošo faktoru jāuzskata pasākuma galvenais mērķis[3].

Saskaņā ar Eiropas Kopienu Tiesas praksi vispārējs Līgums ir pietiekams juridiskais pamats, pat ja attiecīgais pasākums pakārtoti arī ir vērsts uz kādu mērķi, uz kuru tiecas noteikts Līguma pants[4].

Tomēr, ja aktam ir vairāki vienlaicīgi mērķi, kuri ir savstarpēji cieši saistīti un neviens no tiem nav sekundārs un netiešs attiecībā pret citiem, pasākums jāpamato ar dažādiem attiecīgiem Līguma noteikumiem[5], ja vien tas nav neiespējams noteikumos paredzēto lēmumu pieņemšanas procedūru savstarpējas nesavienojamības dēļ[6].

Komisijas priekšlikums regulai balstās gan uz EK līguma 37. pantu, gan uz 152. panta 4. punkta b) apakšpunktu, kurš atsaucas uz 37. pantu. Jautājums ir tāds — vai 152. panta 4. punkta b) apakšpunkts viens pats būtu pietiekams juridiskais pamats.

Priekšlikuma analīze

Saskaņā ar 26. apsvērumu „paredzētās darbības mērķis” ir „aizsargāt cilvēku veselību un dzīvnieku veselību, kā arī nodrošināt piemērotu veterināro zāļu pieejamību”. Tomēr labāk to izskaidro 1. pants „Priekšmets un darbības joma”, kurā teikts šādi:

"1.        Šajā regulā ir izklāstīti noteikumi un procedūras, lai noteiktu

(a) farmakoloģiski aktīvās vielas maksimāli pieļaujamo koncentrāciju dzīvnieku izcelsmes pārtikā („maksimāli pieļaujamo atlieku daudzumu”);

(b) farmakoloģiski aktīvās vielas atlieku pielaides līmeni, zem kura šo atlieku iedarbība uz cilvēku ar pārtiku, kurā šī viela atrodas, tiek uzskatīta par niecīgu („atsauces vērtību”).

2.          Šo regulu nepiemēro

(a) bioloģiskas izcelsmes aktīvajām vielām, kas paredzētas aktīvas vai pasīvas imunitātes izraisīšanai vai imunitātes diagnosticēšanai un ko izmanto imunoloģiskajās veterinārajās zālēs;

(b) vielām, kas ietilpst Regulas (EEK) Nr. 315/93 piemērošanas jomā.

3.          Šo regulu piemēro, neskarot Kopienas tiesību aktus, ar ko aizliedz lietot produktīvajos dzīvniekos atsevišķas vielas, kurām ir hormonāla iedarbība, kā noteikts Direktīvā 96/22/EK.”

Izskatot pārējo priekšlikuma daļu, redzams, ka atbilstošs ir EK līguma 152. panta 4. punkta b) apakšpunkts, jo pasākums ir veidots skaidri ar mērķi aizsargāt cilvēku veselību, nosakot farmakoloģiski aktīvo vielu maksimāli pieļaujamo atlieku daudzumu attiecībā uz dažādiem dzīvnieku izcelsmes produktiem (sk. 2. apsvērumu). Noteiktās procedūras pēc sava rakstura ir veterināras procedūras, tomēr tām ir skaidrs mērķis aizsargāt cilvēku veselību.

Tomēr, kā Juridiskais dienests norāda savā 2008. gada 2. aprīļa piezīmē SJ-0811/08, jāatzīst, ka priekšlikumā netieši ir runa par lauksaimniecības produktiem, kas uzskaitīti Līguma I pielikumā, un ka Eiropas Kopienu Tiesa ir pasludinājusi faktu, ka pasākums attiecas uz minētajā pielikumā uzskaitītajiem produktiem, par vienu no nosacījumiem 37. panta izmantošanai par juridisko pamatu[7]. Uzskatām, ka šis arguments nav īpaši spēcīgs.

Juridiskais dienests apgalvo, ka juridiskā prakse samērā bieži apvieno abus juridiskos pamatus — 37. pantu un 152. panta 4. punkta b) apakšpunktu — un ka bieži ir grūti nodalīt pilnībā lauksaimniecības aktus (veterinārijas vai fitosanitārijas aktus) un tādus lauksaimniecības aktus, kas vērsti galvenokārt uz sabiedrības veselības aizsardzību, tomēr tas atzīst, ka 37. panta izmantošana šādu aktu pieņemšanai ir atgriešanās pie tās kārtības, kāda pastāvēja pirms Amsterdamas līguma, kad nebija īpaša Līguma punkta par veterinārijas un fitosanitārijas pasākumiem, un ka dažos gadījumos likumdevējs izmantoja tikai 152. panta 4. punkta b) apakšpunktu par juridisko pamatu tādiem pasākumiem, ko pieņēma, lai kontrolētu noteiktas dzīvnieku vai augu slimības, kas ir sevišķi bīstamas dzīvnieku veselībai. Tas arī atzīst, ka „37. pantu nevar uzskatīt par absolūti būtisku, lai ierosinātais akts būtu spēkā”.

Pienācīgi ņemot vērā Juridiskā dienesta viedokli, tomēr uzskatām, ka nav nepieciešams atsaukties uz 37. pantu, ņemot vērā skaidri izteikto atkāpi 152. panta 4. punkta b) apakšpunktā attiecībā uz pasākumiem veterinārajā jomā, kuru tiešais mērķis ir sabiedrības veselības aizsardzība. Nav šaubu par to, ka, ņemot vērā ierosinātās regulas mērķi un saturu, sabiedrības veselības aizsardzība ir pasākuma tiešais un galvenais mērķis. Turklāt no juridiskās metodikas aspekta uzskatām, ka jāizvairās no vairāku juridisko pamatu izmantošanas, izņemot tad, ja — kā norāda Tiesa — aktam ir vairāki vienlaicīgi mērķi, kuri ir savstarpēji cieši saistīti un neviens no tiem nav sekundārs un netiešs attiecībā pret citiem.

Turklāt jāņem vērā arī tas fakts, ka 37. panta 2. punktā ir paredzēta apspriežu procedūra, nevis koplēmums, jo tas rada neatbilstību starp to un 152. panta 49. punkta b) apakšpunktu. Lai gan Juridiskais dienests norāda uz titāna dioksīda lietu[8], ka tā norāda, ka šādu apvienotu juridisko pamatu gadījumā priekšroka ir koplēmuma procedūrai, ņemot vērā augstāk izklāstīto analīzi, uzskatām, ka uz šo precedentu balstīties nav nepieciešams.

Tādējādi 152. panta 4. punkta b) apakšpunkts ir pietiekams kā juridiskais pamats, un tādēļ nav nepieciešamības atsaukties uz 37. pantu.

Līdz ar to uzskatām, ka pareizais juridiskais pamats ir 152. panta 4. punkta b) apakšpunkts.

Tādēļ Juridiskā komiteja savā 2008. gada 8. aprīļa sanāksmē vienbalsīgi[9] nolēma ieteikt, ka pareizais juridiskais pamats Eiropas Parlamenta un Padomes regulas, ar ko nosaka Kopienas procedūras farmakoloģiski aktīvo vielu atlieku daudzumu noteikšanai dzīvnieku izcelsmes produktos un atceļ Regulu (EEK) Nr. 2377/90, priekšlikumam ir Līguma 152. panta 4. punkta b) apakšpunkts.

Patiesā cieņā,

Giuseppe Gargani

• [1]  Lieta 45/86, Komisija/Padome [1987], ECR 1439, 5. punkts.
• [2]  Lieta C-300/896, Komisija/Padome [1991], ECR I-287, 10. punkts.
• [3]  Lieta C-377/98, Nīderlande/Eiropas Parlaments un Padome [2001], ECR I-7079, 27. punkts.
• [4]  Lieta C-377/98, Nīderlande/Eiropas Parlaments un Padome [2001], ECR I-7079, 27.–28. punkts. Lieta C-491/01, British American Tobacco (Investments) un Imperial Tobacco, [2002] ECR I-11453. lpp., 93.–94. punkts.
• [5]  Lieta 165/87, Komisija/Padome [1988], ECR 5545, 11. punkts.
• [6]  Sk. Lietu C-300/89 Komisija/Padome [1991] ECR I-2867, 17.–21. punkts (Titāna dioksīda lieta), Lietu C-388/01 Komisija/Padome [2004] ECR I-4829, 58. punkts un Lietu C-491/01 British American Tobacco [2002] ECR I-11453, 103.–111. punkts.
• [7]  Sk. apvienotās lietas C-164/97 un C-165/97 Parlaments/Padome [1999], ECR I-1139.
• [8]  Lieta C-300/89, Komisija/Padome [1991], ECR I-2867.
• [9]  Galīgajā balsojumā piedalījās: Titus Corlăţean (priekšsēdētāja vietnieks), Lidia Joanna Geringer de Oedenberg (vicepriekšsēdētāja), Diana Wallis (atzinuma sagatavotāja), Sharon Bowles, Mogens Camre, Carlo Casini, Marek Aleksander Czarnecki, Bert Doorn, Vicente Miguel Garcés Ramón, Klaus-Heiner Lehne, Antonio Masip Hidalgo, Hans-Peter Mayer, Manuel Medina Ortega, Hartmut Nassauer, Michel Rocard, Aloyzas Sakalas un Jaroslav Zvěřina.

Lauksaimniecības un lauku attīstības komitejas atzinums (23.11.2007)

Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komitejai

par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko nosaka Kopienas procedūras farmakoloģiski aktīvo vielu atlieku daudzumu noteikšanai dzīvnieku izcelsmes produktos un atceļ Regulu (EEK) Nr. 2377/90
(COM(2007)0194 – C6‑0113/2007 – 2007/0064(COD))

Atzinumu sagatavoja: Friedrich-Wilhelm Graefe zu Baringdorf

ĪSS PAMATOJUMS

Ziņojuma sagatavotājs kopumā atzinīgi vērtē regulas, ar ko nosaka Kopienas procedūras farmakoloģiski aktīvo vielu atlieku daudzumu (MRL) noteikšanai dzīvnieku izcelsmes produktos, mērķus. Tātad ir jānodrošina lietotāju un dzīvnieku efektīvāka aizsardzība un jāvienkāršo procedūra, lai atbilstīgi ņemtu vērā steidzamās vajadzības, kas bieži sastopamas praksē.

Ziņojuma sagatavotājs īpaši uzsver apstākļus, kuros iespējams attiecināt zinātniski noteikto MRL uz citam dzīvnieku sugām (ekstrapolēšana), jo tas varētu veicināt izmaksu samazināšanos veterināro zāļu apstiprināšanas jomā, jo īpaši niecīgai izmantošanai (aitām, kazām, zirgiem). Jāveic turpmāki pasākumi, lai uzlabotu veterināro ārstniecības līdzekļu kvalitāti un pieejamību niecīgai izmantošanai.

Ziņojuma sagatavotājam ir iebildumi pret starptautiskā konteksta pārņemšanu (Codex Alimentarius) attiecībā uz noteikto MRL. Starptautiskās vienošanās šajā jomā ir Eiropai ļoti nozīmīgas, jo tā ir ne tikai lielu apjomu importētāja, bet arī eksportētāja. Turklāt ES jāsaglabā iespēja īstenot pasākumus patērētāju aizsardzības nodrošināšanai.

Tāpat kā attiecībā uz pārējiem piedāvātajiem vienkāršojumiem, vienmēr jāņem vērā, ka veselības aizsardzība ir Kopienas svarīgākais mērķis. Tādēļ, pieņemot jebkādus lēmumus, tam jāpievērš atbilstoša uzmanība. Tā kā kodeksa noteiktie daudzumi ietekmē MRL vērtību noteikšanu Kopienā, Komisijai jāiesaista Padome un Eiropas Parlaments pirms tā pieņem lēmumu par apstiprinājumu. Saistībā ar pagātnes pieredzi jānoraida arī automātiska to lēmumu pārņemšana, kuros sabiedrība vai attiecīgi dalībvalstis un Eiropas Parlaments nebija formāli iesaistīti koplēmuma procedūrā.

Vispārējā novērtējuma jomā jāņem vērā, ka MRL ir galvenokārt saistīts ar pārtikas aprites tiesību aktiem. Tādēļ jānodrošina, ka riska novērtēšanā izmanto tos pašus aspektus kā pārējās pārtikas produktu tiesību jomās. Īpaši jāņem vērā sevišķi uzņēmīgo iedzīvotāju grupu aizsardzība un kumulatīvās ietekmes iespējamība.

Šķiet lietderīgi noteikt MRL vielām, kuras neizmanto veterinārajos ārstniecības līdzekļos, bet kurām ir līdzīga iedarbība, un vielām, kuras izmanto galvenokārt ārzemēs un pie mums nonāk tirgū tikai dzīvnieku izcelsmes produktu sastāvā, lai atvieglotu izmantojamību un pārbaudītu noteikumu pārredzamību. Tirdzniecības un pārvaldes jautājumi tomēr arvien jāpakārto veselības aizsardzībai.

Ziņojuma sagatavotājs piedāvāja arī noteikumus rīcībai ar farmakoloģiski aktīvām vielām, kurām nav noteiktas konkrētas vērtības. Priekšlikumi pēc būtības atbilst iepriekšējās Regulas (EEK) Nr. 2377/90 noteikumiem.

Nosakot novērtēšanas prasības un MRL, jānodrošina plašākas Eiropas Parlamenta līdzdalības tiesības nekā to paredz Komisijas projekts.

GROZĪJUMI

Lauksaimniecības un lauku attīstības komiteja aicina par jautājumu atbildīgo Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komiteju savā ziņojumā iekļaut šādus grozījumus:

Komisijas iesniegtais priekšlikums[1]	Parlamenta izdarītie grozījumi
Grozījums Nr. 1 1. panta 1. punkta (a) apakšpunkts
(a) farmakoloģiski aktīvās vielas maksimāli pieļaujamo koncentrāciju dzīvnieku izcelsmes pārtikā („maksimāli pieļaujamo atlieku daudzumu”);	(a) farmakoloģiski aktīvās vielas maksimāli pieļaujamo veterinārā produkta sastāvā esošo koncentrāciju dzīvnieku izcelsmes pārtikā („maksimāli pieļaujamo atlieku daudzumu”);
Pamatojums
Vielas, uz kurām attiecas šī regula, veido lielu grupu, un tās visas savā ziņā ir farmakoloģiski aktīvas. Tomēr tekstā turpmāk noteiktās procedūras skaidri atšķiras vielām, kuras ietilpst veterinārajās zālēs, un tām, kuras ir paredzētas citai izmantošanai. Tādēļ šie divi veidi kā atsevišķas vienības jānodala jau no sākuma.
Grozījums Nr. 2 1. panta 1. punkta (a a) apakšpunkts (jauns)
	(aa) aktīvās vielas atlieku maksimāli pieļaujamo koncentrāciju biocīdos produktos, kurus izmanto mājlopu audzēšanā un kurus ir atļauts izmantot dzīvnieku izcelsmes pārtikā;
Pamatojums
Vielas, uz kurām attiecas šī regula, veido lielu grupu, un tās visas savā ziņā ir farmakoloģiski aktīvas. Tādēļ būtu vēlams nodalīt tās vielas, kuras nav iekļautas veterinārajās zālēs, bet uz kurām attiecas šī regula. Tām būtu vēlams izmantot terminu „aktīvās vielas”, lai terminu „farmakoloģiski aktīvās vielas” varētu izmantot tikai attiecībā uz tām vielām, kuras domātas zāļu gatavošanai saskaņā ar Kopienas tiesību aktiem par farmācijas izstrādājumiem.
Grozījums Nr. 3 5. pants
Lai nodrošinātu atļautu veterināro zāļu pieejamību tādu slimību ārstēšanai, kuras skar produktīvos dzīvniekus, komiteja, veicot zinātniskos apdraudējuma izvērtējumus un izstrādājot riska pārvaldības ieteikumus, izskata iespēju izmantot kādai farmakoloģiski aktīvai vielai kādā konkrētā pārtikas produktā noteiktos maksimāli pieļaujamos atlieku daudzumus arī citam pārtikas produktam, kas iegūts no vienas un tās pašas sugas, vai vienā vai vairākās sugās arī citām sugām.	Ņemot vērā mērķi, kas paredz nodrošināt augstu veselības aizsardzības līmeni, un 6. pantā noteikto pamatprincipu ievērošanu, lai nodrošinātu atļautu veterināro zāļu pieejamību tādu slimību ārstēšanai, kuras skar produktīvos dzīvniekus, komiteja, veicot zinātniskos apdraudējuma izvērtējumus un izstrādājot riska pārvaldības ieteikumus, izskata iespēju izmantot:
	(a) kādā konkrētā pārtikas produktā noteiktos maksimāli pieļaujamos atlieku daudzumus arī citam pārtikas produktam, kas iegūts no vienas un tās pašas sugas,
	(b) vienā vai vairākās sugās arī citām sugām noteikto maksimāli pieļaujamo atlieku daudzumu. Ekstrapolējot attiecībā uz dažādām dzīvnieku sugām, lai noteiktu maksimāli pieļaujamos atlieku daudzumus, jāpiemēro drošības koeficients.
Pamatojums
This article lays down the general conditions for extrapolation. The rapporteur supports the objective set out in the Commission proposal of improving test procedures by making greater use of extrapolation (i.e. applying results to other foodstuffs or animal species) during risk assessment. This objective will contribute to increasing the availability of active substances, particularly for smaller groups of animals (goats, sheep etc.). The changes proposed here simply serve to ensure that, even when extrapolation is applied, there must be an appropriate reduction in authorised residue levels. It should also be made clear that extrapolation needs to occur in 'two dimensions' - between species, between tissues and between tissues of different species. The proposed wording is more explicit in this sense.
Grozījums Nr. 4 6. panta 1. punkts
1. Zinātniskajā apdraudējuma izvērtējumā tiek aplūkots farmakoloģiski aktīvo vielu metabolisms un noārdīšanās attiecīgajās dzīvnieku sugās un atlieku veids un daudzums, izteikts pieļaujamajā dienas devā (PDD), ko cilvēki var uzņemt savas dzīves laikā un kas nerada ievērojamu veselības apdraudējumu. Var izmantot PDD alternatīvas, ja Komisija tās ir noteikusi, kā paredzēts 12. panta 1. punktā.	1. Zinātniskajā apdraudējuma izvērtējumā tiek aplūkots farmakoloģiski aktīvo vielu metabolisms un noārdīšanās dažādās dzīvnieku sugās un atlieku veids un daudzums, izteikts pieļaujamajā dienas devā (PDD), ko cilvēki var uzņemt savas dzīves laikā un kas nerada ievērojamu veselības apdraudējumu. Var izmantot PDD alternatīvas, ja Komisija tās ir noteikusi, kā paredzēts 12. panta 1. punktā.
Pamatojums
[Grozījuma pirmā daļa neattiecas uz tekstu latviešu valodā]. Atbilstošāks ir apzīmējums „dažādās” nevis „attiecīgajās” dzīvnieku sugās, jo formulējums ir plašāks un tādējādi jo lielāks skaits sugu tiek ņemts vērā, jo ekstrapolācijas radītais vispārinājums būs atbilstošāks realitātei.
Grozījums Nr. 5 6. panta 2. punkta (b) apakšpunkts
(b) netīšas farmakoloģiskās vai mikrobioloģiskās ietekmes uz cilvēkiem risku;	b) farmakoloģiskās vai mikrobioloģiskās ietekmes uz cilvēkiem risku;
Pamatojums
Farmakoloģisko vielu (vai citu šajā regulā noteikto vielu) atliekas pārtikas produktos nonāk nejauši vai netīši. Tādēļ nav vajadzības nodalīt tīšu un netīšu ietekmi, jo visos gadījumos tā būs netīša.
Grozījums Nr. 6 6. panta 3. punkts
3. Ja vielas metabolismu vai noārdīšanos nevar izvērtēt un vielas lietošanas mērķis ir veicināt dzīvnieku veselību un labturību, zinātniskajā apdraudējuma izvērtējumā var ņemt vērā pārraudzības datus vai datus par iedarbību.	3. Ja vielas metabolismu vai noārdīšanos nevar izvērtēt, zinātniskajā apdraudējuma izvērtējumā var ņemt vērā pārraudzības datus vai datus par iedarbību.
Pamatojums
Teikuma daļa „un vielas lietošanas mērķis ir veicināt dzīvnieku veselību un labturību” ir lieka, jo visas attiecīgās vielas ir domātas vismaz vienam no šiem mērķiem.
Grozījums Nr. 7 7. panta (c) punkts
(c) nepieciešamība noteikt maksimāli pieļaujamo atlieku daudzumu vai provizorisku maksimāli pieļaujamo atlieku daudzumu kādai veterinārajās zālēs esošai farmakoloģiski aktīvai vielai, kuras atliekas konstatētas konkrētā dzīvnieku izcelsmes pārtikas produktā, attiecīgās vielas maksimāli pieļaujamais atlieku daudzums un, ja vajadzīgs, nosacījumi vai ierobežojumi tās lietošanai;	(c) nepieciešamība noteikt maksimāli pieļaujamo atlieku daudzumu vai provizorisku maksimāli pieļaujamo atlieku daudzumu kādai veterinārajās zālēs esošai farmakoloģiski aktīvai vielai, attiecīgās vielas maksimāli pieļaujamais atlieku daudzums un, ja vajadzīgs, nosacījumi vai ierobežojumi tās lietošanai;
Pamatojums
[Grozījuma pirmā daļa neattiecas uz tekstu latviešu valodā]. Ar šo grozījumu svītro nevajadzīgu paskaidrojumu, jo atlieku klātbūtne un pielaides slieksnis veido maksimāli pieļaujamā atlieku daudzuma pastāvēšanas jēgu.
Grozījums Nr. 8 7. panta (d a) punkts (jauns)
	(da) iespēja iesniegt ieteikumus, kuru mērķis ir citām sugām, no kurām ražo pārtikas produktus noteikt aizlieguma periodus, ja jāizmanto kaskādes sistēmu.
Pamatojums
[Pamatojuma teksts pārsniedz noteikto apjomu, tādēļ nav tulkots.]
Grozījums Nr. 9 8. panta 4.a punkts (jauns)
	4.a Īpašos gadījumos, kad vajadzīgs steidzams apstiprinājums, lai nodrošinātu cilvēku un dzīvnieku veselības un labklājības aizsardzību, Komisija saskaņā ar regulatīvo kontroles procedūru, kas minēta 21. panta 3. punktā, var noteikt maksimāli pieļaujamo atlieku daudzumu uz laiku, kas nepārsniedz piecus gadus.
Pamatojums
Atsevišķos gadījumos var būt nepieciešams izskatīt steidzamu apstiprinājumu zāļu vai citu produktu izmantošanai, lai apkarotu dzīvnieku slimības vai nodrošinātu to labturību (piemēram, lai apkarotu jaunu infekcijas slimību pārnēsātājus vai uzsāktu epidēmiju farmacētisku ārstēšanu). Ja to prasa situācijas nopietnība un lai novērstu ievērojamus postījumus dzīvnieku veselībai un labturībai, jābūt pieejamai ārkārtas procedūrai, lai noteiktu pagaidu maksimāli pieļaujamo atlieku daudzuma noteikšanai.
Grozījums Nr. 10 II virsraksta 1. nodaļas 2. iedaļas virsraksts
Farmakoloģiski aktīvās vielas, kas nav paredzētas izmantošanai veterinārajās zālēs	Farmakoloģiski aktīvās vielas, kas nav paredzētas izmantošanai veterinārajās zālēs un citas aktīvās vielas, kuras nav iekļautas 1. nodaļā
Pamatojums
Virsraksts mainīts saskaņā ar citiem iesniegtajiem grozījumiem.
Grozījums Nr. 11 9. panta 1. punkta 1. daļa
1. Attiecībā uz vielām, kas nav paredzētas izmantošanai veterinārajās zālēs, ko paredzēts laist Kopienas tirgū, ja saistībā ar šīm vielām saskaņā ar 3. pantu nav iesniegts pieprasījums, Komisija vai dalībvalstis var nosūtīt aģentūrai pieprasījumus pēc atzinuma par maksimāli pieļaujamajiem atlieku daudzumiem.	1. Attiecībā uz vielām, kas nav paredzētas izmantošanai veterinārajās zālēs, ko paredzēts laist Kopienas tirgū, ja saistībā ar šīm vielām saskaņā ar 3. pantu nav iesniegts pieprasījums, Komisija vai dalībvalstis, vai arī trešā persona ar likumīgām interesēm var nosūtīt aģentūrai pieprasījumus pēc atzinuma par maksimāli pieļaujamajiem atlieku daudzumiem.
Pamatojums
Šī panta 3. punkts paredz, ka arī trešās puses var iesniegt pieprasījumu, kaut gan 1. punkts neparedz šādu iespēju. Sistemātisks skaidrojums.
Grozījums Nr. 12 13. panta virsraksts
Farmakoloģiski aktīvo vielu klasificēšana	Aktīvo vielu klasificēšana
Pamatojums
Šis grozījums atbilst 1. panta grozījumam.
Grozījums Nr. 13 13. panta 1. punkts
1. Komisija klasificē farmakoloģiski aktīvās vielas, par kurām sniegts aģentūras atzinums par maksimāli pieļaujamo atlieku daudzumu saskaņā ar 4., 9. un 10. pantu.	Komisija klasificē aktīvās vielas, par kurām sniegts aģentūras atzinums par maksimāli pieļaujamo atlieku daudzumu saskaņā ar 4., 9. un 10. pantu.
	(Šis grozījums attiecas uz visu pantu. Tā pieņemšanas rezultātā tehniski grozījumi būs jāveic visā pantā.)
Pamatojums
Lai nodrošinātu atbilstību grozījumam, kas iesniegts attiecībā uz 1. panta 1. punktu, tam pievienojot jaunu punktu (aa), un lai skaidri parādītu, ka šis pants attiecas uz visām vielām, kas minētas 1. pantā, vēlams svītrot vārdu „farmakoloģiski”.
Grozījums Nr. 14 13. panta 4. punkts
4. Pagaidu maksimāli pieļaujamo atlieku daudzumu farmakoloģiski aktīvai vielai var noteikt, ja zinātniskie dati ir nepilnīgi, ar nosacījumu, ka nav pamata uzskatīt, ka attiecīgās vielas atliekas ierosinātajā līmenī apdraud cilvēku veselību.	4. Pagaidu maksimāli pieļaujamo atlieku daudzumu aktīvai vielai var noteikt, ja zinātniskie dati ir nepilnīgi, ar nosacījumu, ka nav pamata uzskatīt, ka attiecīgās vielas atliekas ierosinātajā līmenī rada apdraudējumu cilvēka veselībai. Apdraudējuma izvērtējumu pamato ar pamatprincipiem, kas minēti 6. pantā un 12. panta noteikumos.
Pagaidu maksimāli pieļaujamais atlieku daudzums attiecas uz noteiktu laika posmu, kas nepārsniedz piecus gadus. Šo laika posmu var vienu reizi pagarināt uz laika posmu, kas nepārsniedz divus gadus, ja var pierādīt, ka šāds pagarinājums ļautu pabeigt notiekošos zinātniskos pētījumus.	Pagaidu maksimāli pieļaujamais atlieku daudzums attiecas uz noteiktu laika posmu, kas nepārsniedz trīs gadus. Šo laika posmu var vienu reizi pagarināt uz laika posmu, kas nepārsniedz divus gadus, ja var pierādīt, ka šāds pagarinājums ļautu pabeigt notiekošos zinātniskos pētījumus.
Pamatojums
Piecu gadu maksimālais termiņš pagaidu apstiprinājumam ir pārāk garš. Parasti tās ir vielas, kurām jau ir veikta apstiprināšanas vai citāda pārbaude, tāpēc nepieciešamās atziņas būtu jāspēj iegūt trīs gadu laikā. Šis termiņš ir garāks nekā parastā procedūrā paredzētais termiņš daudzumu noteikšanai.
Grozījums Nr. 15 13. panta 6. punkta (a) apakšpunkts
(a) ja kādas farmakoloģiski aktīvās vielas lietošana produktīvajiem dzīvniekiem apdraud cilvēku veselību;	(a) ja kādas aktīvās vielas lietošana produktīvajiem dzīvniekiem rada risku cilvēku veselībai;
Grozījums Nr. 16 16. pants
Dalībvalstis nedrīkst aizliegt vai kavēt dzīvnieku izcelsmes pārtikas importu un laišanu tirgū, pamatojoties uz maksimāli pieļaujamajiem atlieku daudzumiem, ja ir ievēroti šīs regulas noteikumi un tās īstenošanas pasākumi.	Dalībvalstis nedrīkst aizliegt vai kavēt dzīvnieku izcelsmes pārtikas importu un laišanu tirgū, pamatojoties uz maksimāli pieļaujamajiem atlieku daudzumiem vai atsauces vērtībām, ja ir ievēroti šīs regulas noteikumi
Pamatojums
Šī regula paredz divus rādītājus attiecībā uz barības vielu veselības standartiem saistībā ar citu vielu klātbūtni, proti, maksimāli pieļaujamo atlieku daudzumu un atsauces vērtības. Dzīvnieku izcelsmes barības vielas, kuru vērtība nepārsniedz vienu no piegāžu rādītājiem, uzskatāmas par drošām, un tās var brīvi laist apgrozībā, neradot ar atlieku daudzumu pamatotus šķēršļus. Šīs regulas 16. pantam jāatteicas uz pārvietošanās brīvību saistībā ar abiem rādītājiem un ne tikai ar maksimāli pieļaujamo atlieku daudzumu.
Grozījums Nr. 17 18. panta 1. punkts
1. Atsauces vērtības balstās uz analizējamās vielas saturu paraugā, ko ar analīzes metodi, kura apstiprināta saskaņā ar Kopienas prasībām, var noteikt un apstiprināt references kontrollaboratorijas, kas noteiktas saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 882/2004. Šajā darbā attiecīgā Kopienas references laboratorija Komisijai sniedz padomus par analīzes metožu veikšanu.	1. Atsauces vērtības balstās uz maksimāli pieļaujamo atlieku daudzumu attiecīgajai vielai un/vai analizējamās vielas saturu paraugā, ko ar analīzes metodi, kura apstiprināta saskaņā ar Kopienas prasībām, var noteikt un apstiprināt references kontrollaboratorijas, kas noteiktas saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 882/2004. Šajā darbā attiecīgā Kopienas references laboratorija Komisijai sniedz padomus par analīzes metožu veikšanu.
Pamatojums
Ja attiecīgā komiteja izskata jautājumu par atsauces vērtības noteikšanu, iespējams, ka konkrētiem audiem vai sugām šajā jomā jau ir noteikts maksimāli pieļaujamais atlieku daudzums. Šādā gadījumā neapšaubāmi jāņem vērā jau pastāvošais maksimāli pieļaujamais atlieku daudzums, ja atsauces vērtības nosaka, izmantojot to pašu pamatojumu kā jebkuriem citiem pieejamiem analītiskiem datiem.
Grozījums Nr. 18 22. pants
Komisija [60] dienu laikā pēc šīs regulas stāšanās spēkā saskaņā ar 20. panta 2. punktā minēto regulatīvo procedūru pieņem regulu, kurā ietver farmakoloģiski aktīvās vielas un to klasifikāciju pēc maksimāli pieļaujamajiem atlieku daudzumiem saskaņā ar Regulas (EEK) Nr. 2377/90 I līdz IV pielikumu.	Komisija [90] dienu laikā pēc šīs regulas stāšanās spēkā saskaņā ar 20. panta 3. punktā minēto regulatīvo kontroles procedūru pieņem regulu, kurā ietver farmakoloģiski aktīvās vielas un to klasifikāciju pēc maksimāli pieļaujamajiem atlieku daudzumiem saskaņā ar Regulas (EEK) Nr. 2377/90 I līdz IV pielikumu.
Pamatojums
Runa ir par šīs regulas pielikumu sagatavošanu. Šeit paredzēts izmantot regulatīvo kontroles procedūru.

PROCEDŪRA

Virsraksts	Farmakoloģiski aktīvu vielu atlieku pieļaujamā daudzuma noteikšana dzīvnieku izcelsmes produktos
Atsauces	COM(2007)0194 - C6-0113/2007 - 2007/0064(COD)
Komiteja, kas atbildīga par jautājumu	ENVI
Atzinumu sniedza        Datums, kad paziņoja plenārsēdē	AGRI 24.5.2007
Atzinumu sagatavoja        Iecelšanas datums	Friedrich-Wilhelm Graefe zu Baringdorf 8.5.2007
Izskatīšana komitejā	11.9.2007		9.10.2007		21.11.2007
Pieņemšanas datums	21.11.2007
Galīgā balsojuma rezultāti	+: –: 0:	27 1 0
Deputāti, kas bija klāt galīgajā balsojumā	Vincenzo Aita, Peter Baco, Bernadette Bourzai, Niels Busk, Luis Manuel Capoulas Santos, Giuseppe Castiglione, Albert Deß, Duarte Freitas, Ioannis Gklavakis, Lutz Goepel, Bogdan Golik, Friedrich-Wilhelm Graefe zu Baringdorf, Elisabeth Jeggle, Heinz Kindermann, Diamanto Manolakou, Mairead McGuinness, Rosa Miguélez Ramos, Neil Parish, Agnes Schierhuber, Willem Schuth, Czesław Adam Siekierski, Petya Stavreva, Csaba Sándor Tabajdi, Donato Tommaso Veraldi
Aizstājējs(-i), kas bija klāt galīgajā balsojumā	Katerina Batzeli, Esther De Lange, Wiesław Stefan Kuc, Zdzisław Zbigniew Podkański

• [1]  OV vēl nav publicēts.

PROCEDŪRA

Virsraksts	Farmakoloģiski aktīvu vielu atlieku pieļaujamā daudzuma noteikšana dzīvnieku izcelsmes produktos
Atsauces	COM(2007)0194 – C6-0113/2007 – 2007/0064(COD)
Datums, kad to iesniedza EP	17.4.2007
Komiteja, kas atbildīga par jautājumu        Datums, kad paziņoja plenārsēdē	ENVI 24.5.2007
Komiteja(-s), kurai(-ām) ir lūgts sniegt atzinumu        Datums, kad paziņoja plenārsēdē	AGRI 24.5.2007
Referents(-e/-i/-es)        Iecelšanas datums	Avril Doyle 12.6.2007
Juridiskā pamata apstrīdēšana        Datums, kad JURI komiteja sniedza atzinumu	JURI 8.4.2008
Izskatīšana komitejā	29.1.2008		8.4.2008
Pieņemšanas datums	6.5.2008
Galīgā balsojuma rezultāti	+: –: 0:	42 0 1
Deputāti, kas bija klāt galīgajā balsojumā	Georgs Andrejevs, Irena Belohorská, John Bowis, Frieda Brepoels, Hiltrud Breyer, Magor Imre Csibi, Chris Davies, Avril Doyle, Mojca Drčar Murko, Jill Evans, Karl-Heinz Florenz, Matthias Groote, Françoise Grossetête, Satu Hassi, Jens Holm, Christa Klaß, Eija-Riitta Korhola, Holger Krahmer, Urszula Krupa, Aldis Kušķis, Jules Maaten, Linda McAvan, Riitta Myller, Péter Olajos, Miroslav Ouzký, Vladko Todorov Panayotov, Vittorio Prodi, Frédérique Ries, Dagmar Roth-Behrendt, Carl Schlyter, Horst Schnellhardt, Richard Seeber, María Sornosa Martínez, Antonios Trakatellis, Thomas Ulmer, Anja Weisgerber, Åsa Westlund, Glenis Willmott
Aizstājējs(-i), kas bija klāt galīgajā balsojumā	Anne Laperrouze, Kartika Tamara Liotard, Miroslav Mikolášik, Alojz Peterle, Lambert van Nistelrooij