ZIŅOJUMS par priekšlikumu Padomes regulai par vispārējo tarifa preferenču sistēmas piemērošanu laikposmam no 2009. gada 1. janvāra līdz 2011. gada 31. decembrim, un ar ko groza Regulu (EK) Nr. 552/97, Nr. 1933/2006 un Komisijas Regulu (EK) Nr. 964/2007 un Nr. 1100/2006

29.5.2008 - (COM(2007)0857 – C6‑0051/2008 – 2007/0289(CNS)) - *

Starptautiskās tirdzniecības komiteja
Referents: Helmuth Markov

EIROPAS PARLAMENTA NORMATĪVĀS REZOLŪCIJAS PROJEKTS

par priekšlikumu Padomes regulai par vispārējo tarifa preferenču sistēmas piemērošanu laikposmam no 2009. gada 1. janvāra līdz 2011. gada 31. decembrim, un ar ko groza Regulu (EK) Nr. 552/97, Nr. 1933/2006 un Komisijas Regulu (EK) Nr. 964/2007 un Nr. 1100/2006

(COM(2007)0857 – C6‑0051/2008 – 2007/0289(CNS))

(Apspriežu procedūra)

Eiropas Parlaments,

–   ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Padomei (COM(2007)0857),

–   ņemot vērā EK līguma 133. pantu, saskaņā ar kuru Padome ar to ir apspriedusies (C6‑0051/2008),

–   ņemot vērā Reglamenta 51. pantu,

–   ņemot vērā Starptautiskās tirdzniecības komitejas ziņojumu (A6‑0200/2008),

1.  apstiprina grozīto Komisijas priekšlikumu;

2.  aicina Komisiju attiecīgi grozīt tās priekšlikumu saskaņā ar EK līguma 250. panta 2. punktu;

3.  aicina Padomi informēt Parlamentu, ja tā ir paredzējusi nepievienoties Parlamenta apstiprinātajam tekstam;

4.  prasa Padomei vēlreiz ar to apspriesties, ja tā ir paredzējusi būtiski grozīt Komisijas priekšlikumu;

5.  uzdod priekšsēdētājam nosūtīt Parlamenta nostāju Padomei un Komisijai.

Grozījums Nr.  1 Regulas priekšlikums – grozījumu tiesību akts 1.a apsvērums (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(1a) Vispārējo tarifa preferenču sistēma jau kopš izveidošanas ir viens no galvenajiem ES tirdzniecības un attīstības politikas instrumentiem, kā palīdzēt jaunattīstības valstīm samazināt nabadzību, radot ieņēmumus no starptautiskās tirdzniecības, un kā veicināt šo valstu ilgtspējīgu attīstību, atbalstot rūpniecības izaugsmi un ekonomikas dažādošanu.
Pamatojums
Sistēmas pirmais un galvenais mērķis ir palīdzēt jaunattīstības valstīm samazināt nabadzību.
Grozījums Nr.  2 Regulas priekšlikums 2.a apsvērums (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(2a) ES attīstības politikas un līdz ar to VPS galvenais mērķis ir, izmantojot jaunattīstības valstu ekonomiku lielāku diversifikāciju un plašāku iesaistīšanos globālajā tirdzniecībā, veicināt Tūkstošgades attīstības mērķu sasniegšanu, nabadzības izskaušanu, ilgtspējīgu attīstību un labu pārvaldību jaunattīstības valstīs.
Pamatojums
VPS nav izstrādāta, lai veicinātu ES tirdzniecību, bet ar mērķi atbalstīt jaunattīstības valstis, it īpaši vismazāk attīstītās valstis, izmantojot „Viss, izņemot ieročus” preferences. Pirms jaunās regulas pieņemšanas ir īpaši jāuzsver, ka ES attīstības politikas un līdz ar to arī jaunās VPS regulas mērķis ir Tūkstošgades mērķu sasniegšana un nabadzības mazināšana.
Grozījums Nr.  3 Regulas priekšlikums – grozījumu tiesību akts 6.a apsvērums (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(6a) Lai palielinātu VPS izmantošanas līmeni un efektivitāti un dotu jaunattīstības valstīm iespēju gūt labumu no starptautiskās tirdzniecības un preferenču režīma, Eiropas Savienībai jācenšas šīm valstīm, it īpaši vismazāk attīstītajām valstīm, sniegt atbilstošu tehnisko palīdzību.
Pamatojums
Lai palielinātu VPS izmantošanas līmeni un efektivitāti, ir svarīgi jaunattīstības valstīm sniegt atbilstošu tehnisko palīdzību.
Grozījums Nr.  4 Regulas priekšlikums – grozījumu tiesību akts 8.a apsvērums (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(8a) Jāsniedz tehnisks atbalsts, lai īstenotu konvencijas, kas minētas ilgtspējīgas attīstības un labas valsts pārvaldes īpašajā veicināšanas režīmā.
Pamatojums
Jāatbalsta jaunattīstības valstis, kuras ir gatavas uzņemties īpašajā režīmā prasītos papildu apgrūtinājumus un pienākumus.
Grozījums Nr.  5 Regulas priekšlikums – grozījumu tiesību akts 10.a apsvērums (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(10a) Jaunattīstības valstīm, kuras atbilst īpašā ilgtspējīgas attīstības un labas pārvaldības veicināšanas režīma atbilstības kritērijiem pēc 2008. gada 31. oktobra, jāgūst labums no papildu tarifa preferencēm, tiklīdz tās atbilst minētajiem kritērijiem. Komisijai par jaunajiem pieprasījumiem jālemj reizi gadā.
Pamatojums
Šajā regulas priekšlikumā nav paredzēts mehānisms tam, lai valsts, kas nodrošina atbilstību šiem kritērijiem pēc 2008. gada 31. oktobra, varētu pieprasīt, lai uz to attiecina īpašo veicināšanas režīmu. Pašreizējais teksts paredz, ka būs jāgaida nākamās regulas spēkā stāšanās 2012. gadā, lai varētu iesniegt attiecīgu pieprasījumu. Lai īpašajam veicināšanas režīmam saglabātu tā stimulējošo iedarbību, ir svarīgi paredzēt iespēju iesniegt jaunus pieprasījumus. Ierosinātais biežums ir vienreiz gadā.
Grozījums Nr.  6 Regulas priekšlikums – grozījumu tiesību akts 15.a apsvērums (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(15a) Lai novērstu „preferenču eroziju”, Komisijai jāapsver iespēja nākamajā regulā ražojumus no paaugstināta riska kategorijas pārcelt uz zema riska kategoriju.
Grozījums Nr.  7 Regulas priekšlikums – grozījumu tiesību akts 19. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(19) Kopienas tirdzniecības politikas konsekvences labad saņēmējvalstij nav jāgūst labums gan no Kopienas sistēmas, gan no brīvās tirdzniecības nolīguma, ja minētais nolīgums paredz vismaz tās visas preferences, kuras minētajai valstij nodrošina pašreizējā sistēma.	(19) Kopienas tirdzniecības politikas konsekvences labad saņēmējvalstij nav jāgūst labums gan no Kopienas sistēmas, gan no brīvās tirdzniecības nolīguma, ja minētais nolīgums paredz, reāli īsteno un attiecīgā gadījumā nostiprina vismaz tās visas preferences, kuras minētajai valstij nodrošina pašreizējā sistēma.
Pamatojums
Lai palielinātu Kopienas tirdzniecības politikas konsekvenci, ir jānodrošina, lai tad, ja brīvās tirdzniecības nolīguma noslēgšana izraisa to, ka kāda valsts tiek izslēgta no pašreizējās sistēmas saņēmējvalstu saraksta, minētajam nolīgumam ir ne vien jāaptver, bet arī reāli jāīsteno un jānostiprina preferences, kas jau ir piešķirtas saskaņā ar pašreizējo sistēmu.
Grozījums Nr.  8 Regulas priekšlikums – grozījumu tiesību akts 21.a apsvērums (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(21a) Izcelsmes noteikumi jāpārskata, lai ņemtu vērā starpreģionālo un pasaules kumulāciju un iespēju valstij izmantot preferenču režīmu saskaņā ar VPS, VPS+ vai iniciatīvu „Viss, izņemot ieročus” (VII), pat ja tā nav eksporta gala saņēmēja, ar nosacījumu, ka attiecīgajā valstī attiecīgajiem ražojumiem tiek pievienota ievērojama vērtība. Saistībā ar šo pārskatīšanu būtu jāsvītro arī prasība par noteiktu ražojumu dubultu pārveidošanu.
Pamatojums
Komisijai jāpārskata izcelsmes noteikumu sistēma un jāņem vērā pasaules un reģionu kumulācija un iespēja valstij izmantot preferenču režīmu saskaņā ar VPS, VPS+ un iniciatīvu VII, pat ja attiecīgā valsts nav eksporta gala saņēmēja. Saistībā ar šo pārskatīšanu Komisijai jāsvītro arī prasība par noteiktu ražojumu dubultu pārveidošanu, lai atvieglotu kārtību, kādā jaunattīstības valstis var izmantot izcelsmes noteikumus.
Grozījums Nr.  9 Regulas priekšlikums – grozījumu tiesību akts 21.b apsvērums (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(21b) Komisijai prioritārā kārtā jācenšas Pasaules Tirdzniecības organizācijā panākt vienošanos par izcelsmes noteikumu saskaņošanu, lai preferenču režīmu attiecinātu uz jaunattīstības valstīm un vismazāk attīstītajām valstīm.
Pamatojums
Izcelsmes noteikumu sarežģītība ir viens no galvenajiem to nepietiekamas izmantošanas iemesliem, neskatoties uz to, ka šie noteikumi ļoti ietekmē reģionālo integrāciju. Saskaņota izcelsmes noteikumu sistēma ļautu jaunattīstības un vismazāk attīstītajām valstīm plašāk izmantot VPS sniegtās iespējas.
Grozījums Nr.  10 Regulas priekšlikums – grozījumu tiesību akts 3. pants – 1.a punkts (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	1.a Pamatojoties uz pēdējiem salīdzināmiem un pielāgotiem datiem, kas pieejami šīs regulas pieņemšanas laikā, Komisija nosaka, kuras saņēmējvalstis atbilst šā panta 1. punkta kritērijiem.
Pamatojums
Ar šo grozījumu tiek atjaunota COM(2004)699 oriģinālās versijas 3. panta 2. punkta ideja, lai palielinātu datu drošību un nodrošinātu pārredzamību visām potenciālām sistēmas dalībvalstīm.
Grozījums Nr.  11 Regulas priekšlikums – grozījumu tiesību akts 3. pants – 1.b punkts (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	1.b Katru gadu Komisija Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī publicē paziņojumu par saņēmējvalstīm, kas atbilst šā panta 1. punkta kritērijiem.
Pamatojums
Šāds noteikums sistēmu padarīs prognozējamāku.
Grozījums Nr.  12 Regulas priekšlikums – grozījumu tiesību akts 3. pants - 2. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
2. Ja saņēmējvalsts gūst labumu no preferenciālas komercvienošanās, kas noslēgta ar Kopienu un kas aptver vismaz visas tās preferences, kuras šai valstij sniedz pašreizējā sistēma, to svītro no saņēmējvalstu saraksta.	2. 2. Ja saņēmējvalsts gūst labumu no preferenciālas komercvienošanās ar Kopienu, komercvienošanās gūst virsroku pār sistēmas piemērošanu ar nosacījumu, ka minētā vienošanās reāli īsteno un attiecīgā gadījumā nostiprina vismaz visas tās preferences, kuras šai valstij sniedz pašreizējā sistēma. Komercvienošanās ar Kopienu nav šķērslis tam, lai piemērotu īpašo veicināšanas režīmu, kas paredzēts 7. līdz 10. pantā.
Pamatojums
Ja komercvienošanās ir izdevīgāka nekā pašreizējā sistēma, tai ir jādod priekšroka pār minēto sistēmu ar nosacījumu, ka šāda vienošanās tiek reāli īstenota un tiešām ir izdevīgāka. Turklāt tad, ja valsts var iegūt papildu preferences, ievērojot nosacījumus, ko paredz īpašais ilgtspējīgas attīstības un labas pārvaldības veicināšanas režīms, tai jābūt iespējai izmantot šo īpašo režīmu, pat ja tai jau ir noslēgta komercvienošanās ar Kopienu.
Grozījums Nr.  13 Regulas priekšlikums – grozījumu tiesību akts 3. pants – 3. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
3. Komisija informē saņēmējvalsti par tās svītrošanu no attiecīgo saņēmējvalstu saraksta.	3. Ja valsts tiek svītrota no attiecīgo saņēmējvalstu saraksta, Komisija informē par to attiecīgo valsti un Eiropas Parlamentu.
Pamatojums
Jāinformē arī Eiropas Parlaments.
Grozījums Nr.  14 Regulas priekšlikums – grozījumu tiesību akts 3. pants – 3.a punkts (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	3.a Lai uzlabotu sistēmas ietekmi, Komisija jaunattīstības valstīm un it īpaši vismazāk attīstītajām valstīm sniedz atbilstošu tehnisko palīdzību, lai nodrošinātu institucionālo un regulatīvo kapacitāti, kas vajadzīga starptautiskās tirdzniecības un VPS izmantošanai.
Pamatojums
Lai pilnībā izmantotu starptautiskās tirdzniecības sistēmu un preferenču režīmus, jaunattīstības valstīm jāsaņem atbilstoša tehniskā palīdzība.
Grozījums Nr.  15 Regulas priekšlikums – grozījumu tiesību akts 5. pants – 2. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
2. Regulas 1. panta 2. punktā minētā režīma izpratnē ražojumu izcelsmes noteikumi, kas skar ražojumu izcelsmes jēdziena definīciju, procedūras un attiecīgās administratīvās sadarbības metodes, ir izklāstītas Regulā (EEK) Nr. 2454/93.	2. Regulas 1. panta 2. punktā minētā režīma izpratnē ražojumu izcelsmes noteikumi, kas skar ražojumu izcelsmes jēdziena definīciju, procedūras un attiecīgās administratīvās sadarbības metodes, ir izklāstītas Regulā (EEK) Nr. 2454/93. Izcelsmes noteikumu formu, saturu un procedūras regulāri pārskata, lai novērtētu to ietekmi uz VPS izmantojuma līmeni un uzlabotu atbilstību ekonomiskās attīstības veicināšanas mērķim.
Pamatojums
Izcelsmes noteikumi ir svarīgi jaunattīstības valstu eksporta iespējām saskaņā ar VPS, VPS+ un VII režīmiem. Vairākos gadījumos režīmu izmantošanu traucē izcelsmes noteikumi, kas ir stingrāki nekā nepieciešams. Izcelsmes noteikumus pārskata, neapspriežoties ar Parlamentu. Turpmāk pārskatot izcelsmes noteikumus, kas būtu jādara regulāri, Komisija ņem vērā starpreģionālo un globālo kumulāciju un apsvērumus par valsts atbilstību VPS, VPS+ un VII preferenču režīmiem, pat ja tā nav eksporta galamērķa valsts. Šādas izmaiņas uzlabotu jaunattīstības valstu iespējas izmantot VPS režīmus un veicinātu ekonomisko attīstību.
Grozījums Nr.  16 Regulas priekšlikums – grozījumu tiesību akts 5. pants – 3.a punkts (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	3.a Komisija PTO darbā prioritāti piešķir tam, lai saskaņotu izcelsmes noteikumus, ar kuriem tiek noteikts preferenču režīms jaunattīstības valstīm un vismazāk attīstītajām valstīm.
Pamatojums
Eiropas Savienībai, strādājot PTO ar izcelsmes noteikumu saskaņošanu, skaidri jāizrāda vēlme īpaši pievērsties VPS.
Grozījums Nr.  17 Regulas priekšlikums – grozījumu tiesību akts 7. pants – 3.a punkts (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	3.a Tehnisko palīdzību sniedz arī, lai palīdzētu attiecīgajām jaunattīstības valstīm ievērot ratifikācijas un efektīvas ieviešanas prasības, kas noteiktas jaunajā īpašajā ilgtspējīgas attīstības un labas pārvaldības veicināšanas režīmā.
Pamatojums
Jāpalīdz jaunattīstības valstīm, kas vēlās uzņemties īpašu slogu un atbildību, ratificējot un efektīvi īstenojot starptautiskās konvencijas, ko pieprasa īpašais veicināšanas režīms.
Grozījums Nr.  18 Regulas priekšlikums – grozījumu tiesību akts 8. pants – 3. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
3. Komisija pastāvīgi pārskata to konvenciju ratifikācijas statusu un faktisku īstenošanu, kas uzskaitītas III pielikumā. Komisija pirms šīs regulas piemērošanas posma beigām un nākamās regulas apspriešanas laikā iesniedz Padomei ziņojumu par šādu konvenciju ratifikācijas statusu un arī uzraudzības iestāžu ieteikumus.	3. Komisija pastāvīgi pārskata to konvenciju ratifikācijas statusu un faktisku īstenošanu, kas uzskaitītas III pielikumā. Komisija pirms šīs regulas piemērošanas posma beigām un nākamās regulas apspriešanas laikā iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei ziņojumu par šādu konvenciju ratifikācijas un īstenošanas statusu, aprakstot katru valsti, kas gūst labumu no īpašā veicināšanas režīma. Attiecīgā gadījumā Komisija iekļauj uzraudzības iestāžu ieteikumus par to, vai konvencijas efektīvas īstenošanas labad konkrētajai valstij jāveic papildu pasākumi.
	Ziņojumā Komisija arī novērtē īpašā veicināšanas režīma efektivitāti noteiktā mērķa sasniegšanā un attiecīgā gadījumā iesaka III pielikuma pārskatīšanu.
Pamatojums
Lai sasniegtu īpašajam režīmam noteikto mērķi, ir būtiski to laiku pa laikam pielāgot un pārskatīt.
Grozījums Nr.  19 Regulas priekšlikums – grozījumu tiesību akts 9. pants - 1. punkts - a apakšpunkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
a) valsts vai teritorija, kas uzskaitīta I pielikumā, ir iesniegusi attiecīgu pieprasījumu līdz 2008. gada 31. oktobrim, un	a) valsts vai teritorija, kas uzskaitīta I pielikumā, ir iesniegusi attiecīgu pieprasījumu līdz 2008. gada 31. oktobrim, vai valstis vai teritorijas, kas atbilst 8. panta 1. un 2. punktā noteiktajiem kritērijiem, pēc minētā datuma reizi gadā, un
Pamatojums
Šajā regulas priekšlikumā nav paredzēts mehānisms tam, lai valsts, kas nodrošina atbilstību šiem kritērijiem pēc 2008. gada 31. oktobra, varētu pieprasīt, lai uz to attiecina īpašo veicināšanas režīmu. Pašreizējais teksts paredz, ka būs jāgaida nākamās regulas spēkā stāšanās 2012. gadā, lai varētu iesniegt attiecīgu pieprasījumu. Lai īpašajam veicināšanas režīmam saglabātu tā stimulējošo iedarbību, ir svarīgi paredzēt iespēju iesniegt jaunus pieprasījumus. Ierosinātais biežums ir vienreiz gadā.
Grozījums Nr.  20 Regulas priekšlikums – grozījumu tiesību akts 10. pants - 1. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
1. Komisija novērtē pieprasījumu kopā ar 9. panta 2. punktā minēto informāciju. Komisija, pārbaudot pieprasījumu, ņem vērā visu attiecīgo starptautisko organizāciju un aģentūru konstatējumus. Komisija var uzdot pieprasītājai valstij jautājumus, ko tā uzskata par svarīgiem, un saņemto informāciju pārbaudīt kopā ar pieprasītāju valsti vai visiem pārējiem attiecīgiem avotiem.	1. Komisija novērtē pieprasījumu kopā ar 9. panta 2. punktā minēto informāciju. Komisija, pārbaudot pieprasījumu, ņem vērā visu attiecīgo starptautisko organizāciju un aģentūru konstatējumus. Komisija var uzdot pieprasītājai valstij jautājumus, ko tā uzskata par svarīgiem, un saņemto informāciju tā pārbauda kopā ar pieprasītāju valsti vai visiem pārējiem attiecīgiem avotiem, tostarp Eiropas Parlamentu un pilsoniskās sabiedrības pārstāvjiem, piemēram, sociālajiem partneriem.
Pamatojums
Eiropas Parlaments un citi „atbilstīgie avoti”, piemēram, pilsoniskās sabiedrības pārstāvji, tostarp sociālie partneri, jāņem vērā, pārbaudot to, kā tiek īstenota lielākā daļa no III pielikumā minētajām konvencijām, piemēram, konvencijas, kas attiecas uz cilvēktiesībām un uz profesionālajiem standartiem.
Grozījums Nr.  21 Regulas priekšlikums – grozījumu tiesību akts 10. pants - 3. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
3. Komisija informē pieprasītāju valsti par lēmumu, kas pieņemts saskaņā ar 2. punktu. Ja valstij piešķir īpašo veicināšanas režīmu, tai tiek paziņota diena, kad minētais lēmums stājas spēkā. Komisija līdz 2008. gada 15. decembrim publicē paziņojumu Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī, uzskaitot valstis, kuras gūst labumu no īpašā veicināšanas režīma ilgtspējīgai attīstībai un labai pārvaldībai.	3. Komisija informē pieprasītāju valsti par lēmumu, kas pieņemts saskaņā ar 2. punktu. Ja valstij piešķir īpašo veicināšanas režīmu, tai tiek paziņota diena, kad minētais lēmums stājas spēkā. Komisija līdz 2008. gada 15. decembrim publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī paziņojumu, ko atjauno reizi gadā, uzskaitot valstis, kuras gūst labumu no īpašā veicināšanas režīma ilgtspējīgai attīstībai un labai pārvaldībai.
Pamatojums
Šajā regulas priekšlikumā nav paredzēts mehānisms tam, lai valsts, kas nodrošina atbilstību šiem kritērijiem pēc 2008. gada 31. oktobra, varētu pieprasīt, lai uz to attiecina īpašo veicināšanas režīmu. Pašreizējais teksts paredz, ka būs jāgaida nākamās regulas spēkā stāšanās 2012. gadā, lai varētu iesniegt attiecīgu pieprasījumu. Lai īpašajam veicināšanas režīmam saglabātu tā stimulējošo iedarbību, ir svarīgi paredzēt iespēju iesniegt jaunus pieprasījumus. Ierosinātais biežums ir vienreiz gadā.
Grozījums Nr.  22 Regulas priekšlikums – grozījumu tiesību akts 10. pants - 4. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
4. Ja pieprasītājai valstij īpašais veicināšanas režīms netiek piešķirts, Komisija iemeslus izskaidro, ja minētā valsts to pieprasa.	4. Ja pieprasītājai valstij īpašais veicināšanas režīms netiek piešķirts, Komisija iemeslus izskaidro un par tiem informē pieprasītāju valsti un Eiropas Parlamentu.
Pamatojums
Lielākas pārredzamības, juridiskās noteiktības un demokrātiskās kontroles labad ir nepārtraukti jāinformē gan Eiropas Parlaments, gan saņēmējvalstis par VPS īstenošanu, virzību un rezultātiem.
Grozījums Nr.  23 Regulas priekšlikums – grozījumu tiesību akts 17. pants – -1. punkts (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	-1. Komisija pastāvīgi uzrauga saņēmējvalstu saistību ievērošanu un to, vai nav īstenojies kāds no 15. panta 1. un 2. punktā un 16. panta 1. un 2. punktā paredzētajiem preferenču režīma pagaidu atcelšanas nosacījumiem. Tā publicē ikgadēju ziņojumu par pagaidu atcelšanu un nosūta to Eiropas Parlamentam, Padomei, un dalībvalstīm.
Pamatojums
Komisijai nav tikai jāgaida uz pārējiem, lai saņemtu informāciju par iespējamiem saistību pārkāpumiem, kas varētu pamatot pagaidu atcelšanu. Tai ir arī aktīvi jācenšas pārbaudīt, vai šādas saistības tiek ievērotas. Informāciju par pagaidu atcelšanu ir jāpublisko, un ikgadējs ziņojums sniegtu labu pārskatu par VPS darbību.
Grozījums Nr.  24 Regulas priekšlikums – grozījumu tiesību akts 17. pants – -1. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
1. Ja Komisija vai kāda no dalībvalstīm saņem ziņas, kas var attaisnot pagaidu atcelšanu, un ja Komisija vai kāda no dalībvalstīm uzskata, ka ir pietiekams pamats sākt izmeklēšanu, tā informē Komiteju un pieprasa konsultācijas. Konsultācijas notiek viena mēneša laikā.	1. Ja Eiropas Parlaments, Komisija vai kāda no dalībvalstīm saņem ziņas, kas var attaisnot pagaidu atcelšanu, un ja Eiropas Parlaments, Komisija vai kāda no dalībvalstīm uzskata, ka ir pietiekams pamats sākt izmeklēšanu, tā informē Komiteju un Eiropas Parlamentu un pieprasa konsultācijas. Konsultācijas notiek viena mēneša laikā.
Pamatojums
Eiropas Parlamentam jābūt iespējai pieprasīt konsultācijas. Preferenču atcelšana ir svarīgs lēmums, kas ievērojami ietekmē attiecīgās jaunattīstības valsts tirdzniecības iespējas. Parlamenta līdzdalība šajā kontekstā ir jāpastiprina.
Grozījums Nr.  25 Regulas priekšlikums – grozījumu tiesību akts 17. pants – 2. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
2. Pēc konsultācijām Komisija saskaņā ar 27. panta 5. punktā minēto procedūru viena mēneša laikā var lemt par izmeklēšanas sākšanu.	2. Pēc konsultācijām Komisija saskaņā ar 27. panta 5. punktā minēto procedūru viena mēneša laikā var lemt par izmeklēšanas sākšanu. Attiecībā uz iemesliem, kas minēti 15. panta 1. punkta a) apakšpunktā, Komisija automātiski uzsāk izmeklēšanu visos gadījumos, kad SDO standartu piemērošanas komiteja paredz „īpašu punktu” saņēmējvalstij, kura neievēro pamatnoteikumus darba attiecību jomā.
Pamatojums
Darba pamatnoteikumu piemērošanai ir svarīga nozīme attiecībā uz to, lai aizsargātu VPS+ īpašās veicināšanas režīma likumīgumu. Tāpēc ir nepieciešams uzsākt izmeklēšanu, tiklīdz SDO standartu piemērošanas komiteja konstatē pamatnoteikumu pārkāpumu darba attiecību jomā.
Grozījums Nr.  26 Regulas priekšlikums – grozījumu tiesību akts 18. pants – 3. pants
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
3. Komisija meklē visu informāciju, ko uzskata par vajadzīgu, ietverot pieejamos novērtējumus, komentārus, lēmumus, ieteikumus un secinājumus, ko piedāvā ANO, ILO un citu kompetentu starptautisku iestāžu attiecīgās uzraudzības organizācijas. Tās kalpo par izejas punktu, lai izpētītu, vai pagaidu atcelšana ir pamatota 15. panta 1. punkta a) apakšpunktā minētā iemesla dēļ. Komisija var pārbaudīt no ražotājiem un attiecīgās saņēmējvalsts saņemto informāciju.	3. Komisija meklē visu informāciju, ko uzskata par vajadzīgu, ietverot pieejamos novērtējumus, komentārus, lēmumus, ieteikumus un secinājumus, ko piedāvā citas Eiropas iestādes un ANO, ILO un citu kompetentu starptautisku iestāžu attiecīgās uzraudzības organizācijas. Tās kalpo par izejas punktu, lai izpētītu, vai pagaidu atcelšana ir pamatota 15. panta 1. punkta a) apakšpunktā minētā iemesla dēļ. Komisija var pārbaudīt no ražotājiem, pilsoniskās sabiedrības pārstāvjiem, tostarp sociālajiem partneriem, un attiecīgās saņēmējvalsts saņemto informāciju.
Pamatojums
Konsultācijas ar pilsonisko sabiedrību (tostarp sociālajiem partneriem, piemēram, arodbiedrībām) un citām ES iestādēm (tostarp Eiropas Parlamentu) ir vajadzīgas, lai iegūtu pēc iespējas vairāk informācijas izmeklēšanā, pēc kuras var uz laiku atcelt ar šo regulu paredzētās preferences.
Grozījums Nr.  27 Regulas priekšlikums – grozījumu tiesību akts 19. pants – 1. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
1. Komisija iesniedz Komitejai ziņojumu par sava darba rezultātiem.	1. Komisija iesniedz komitejai un Eiropas Parlamentam ziņojumu par sava darba rezultātiem.
Pamatojums
Lai palielinātu pārredzamību un demokrātisko kontroli, Eiropas Parlamentam jābūt iesaistītam visos III pielikumā minēto konvenciju īstenošanas uzraudzības posmos.
Grozījums Nr.  28 Regulas priekšlikums – grozījumu tiesību akts 19. pants – 4. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
4. Ja Komisija uzskata pagaidu atcelšanu par vajadzīgu, tā iesniedz atbilstīgu priekšlikumu Padomei, kura ar kvalificētu balsu vairākumu par to lemj divu mēnešu laikā. Šā panta 3. punktā minētajos gadījumos Komisija šajā punktā minētā laikposma beigās iesniedz savu priekšlikumu.	4. Ja Komisija uzskata pagaidu atcelšanu par vajadzīgu, tā pēc Eiropas Parlamenta informēšanas iesniedz atbilstīgu priekšlikumu Padomei, kura ar kvalificētu balsu vairākumu par to lemj divu mēnešu laikā. Šā panta 3. punktā minētajos gadījumos Komisija šajā punktā minētā laikposma beigās iesniedz savu priekšlikumu.
Pamatojums
Lai palielinātu pārredzamību un demokrātisko kontroli, Eiropas Parlamentam jābūt iesaistītam visos III pielikumā minēto konvenciju īstenošanas uzraudzības posmos.
Grozījums Nr.  29 Regulas priekšlikums – grozījumu tiesību akts 20. pants – 7. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
7. Ja ārkārtas apstākļi, kas prasa tūlītēju rīcību, izmeklēšanu padara neiespējamu, Komisija pēc Komitejas informēšanas veic jebkuru aizsargpasākumu, kurš ir absolūti vajadzīgs.	7. Ja ārkārtas apstākļi, kas prasa tūlītēju rīcību, izmeklēšanu padara neiespējamu, Komisija pēc Komitejas un Eiropas Parlamenta informēšanas veic tādu aizsargpasākumu, kāds ir absolūti nepieciešams.
Pamatojums
Lai palielinātu pārredzamību, juridisko skaidrību un demokrātisko kontroli, Eiropas Parlaments ir jāinformē gadījumā, ja Komisija veic pasākumus pret kādu saņēmējvalsti, iepriekš neveicot izmeklēšanu.
Grozījums Nr.  30 Regulas priekšlikums – grozījumu tiesību akts 21. pants
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
Ja to produktu ievešana, kas iekļauti Līguma I pielikumā, izraisa vai draud izraisīt nopietnus Kopienas tirgu, jo īpaši viena vai vairāku attālāko reģionu tirgu, vai to regulēšanas mehānismu darbības traucējumus, Komisija pēc dalībvalsts vai pēc savas iniciatīvas var atcelt preferenču režīma piemērošanu attiecīgajiem ražojumiem pēc tam, kad ir konsultējusies ar attiecīgās kopējā tirgus organizācijas pārvaldības komiteju.	Ja to produktu ievešana, kas iekļauti Līguma I pielikumā, izraisa vai draud izraisīt nopietnus Kopienas tirgu, jo īpaši viena vai vairāku attālāko reģionu tirgu, vai to regulēšanas mehānismu darbības traucējumus, Komisija pēc savas iniciatīvas vai pēc dalībvalsts vai Eiropas Parlamenta pieprasījuma var atcelt preferenču režīma piemērošanu attiecīgajiem ražojumiem pēc tam, kad ir konsultējusies ar attiecīgās kopējā tirgus organizācijas pārvaldības komiteju.
Pamatojums
Eiropas Parlamentam jābūt iespējai brīdināt par darbības traucējumiem.
Grozījums Nr.  31 Regulas priekšlikums – grozījumu tiesību akts 22. pants – 1. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
1. Komisija informē attiecīgo saņēmējvalsti par lēmumu, kas pieņemts saskaņā ar 20. vai 21. pantu, pirms tā stāšanās spēkā. Komisija par to paziņo arī Padomei un dalībvalstīm.	1. Komisija tiklīdz iespējams informē attiecīgo saņēmējvalsti par lēmumu, kas pieņemts saskaņā ar 20. vai 21. pantu, pirms tā stāšanās spēkā. Komisija par to paziņo arī Eiropas Parlamentam, Padomei un dalībvalstīm.
Pamatojums
Jāinformē arī Eiropas Parlaments.
Grozījums Nr.  32 Regulas priekšlikums – grozījumu tiesību akts 22. pants – 2. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
2. Jebkura dalībvalsts viena mēneša laikā var iesniegt saskaņā ar 20. vai 21. punktu pieņemtu lēmumu Padomei izskatīšanai. Padome viena mēneša laikā ar kvalificētu balsu vairākumu var pieņemt citu lēmumu.	2. Jebkura dalībvalsts, kā arī Eiropas Parlaments viena mēneša laikā var iesniegt saskaņā ar 20. vai 21. pantu pieņemtu lēmumu Padomei izskatīšanai. Padome viena mēneša laikā ar kvalificētu balsu vairākumu var pieņemt citu lēmumu. Attiecīgā gadījumā Padome informē pieprasītāju valsti un Eiropas Parlamentu par savu lēmumu.
Pamatojums
Ja 20. un 21. pantā minētie aizsardzības noteikumi noteiktai valstij rada preferenču režīma apturēšanu, Eiropas Parlamentam jābūt iespējai tāpat kā ikvienai dalībvalstij vērsties Padomē, prasot, lai tā pieņem citu lēmumu, lemjot ar kvalificēto vairākumu.
Grozījums Nr.  33 Regulas priekšlikums – grozījumu tiesību akts 25. pants - e apakšpunkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
e) sakarā ar saņēmējvalstu saraksta izveidošanu vēlākais līdz 2008. gada 15. decembrim saskaņā ar 10. pantu.	e) sakarā ar reizi gadā atjaunināmā saņēmējvalstu saraksta izveidošanu vēlākais līdz 2008. gada 15. decembrim saskaņā ar 10. pantu.
Pamatojums
Šajā regulas priekšlikumā nav paredzēts mehānisms tam, lai valsts, kas atbilst šiem kritērijiem pēc 2008. gada 31. oktobra, varētu pieprasīt, lai uz to attiecina īpašo veicināšanas režīmu. Pašreizējais teksts paredz, ka būs jāgaida nākamās regulas spēkā stāšanās 2012. gadā, lai varētu iesniegt attiecīgu pieprasījumu. Lai īpašajam veicināšanas režīmam saglabātu tā stimulējošo iedarbību, ir svarīgi paredzēt iespēju iesniegt jaunus pieprasījumus. Ierosinātais biežums ir vienreiz gadā.
Grozījums Nr.  34 Regulas priekšlikums – grozījumu tiesību akts 26.a pants (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	26.a pants
	1. Komisija regulāri informē Eiropas Parlamentu par:
	a) statistiku tirdzniecībai starp Eiropas Savienības valstīm un VPS saņēmējvalstīm;
	b) to konvenciju ratifikācijas un īstenošanas statusu, kas iekļautas III pielikumā, aprakstot katru valsti, kas gūst labumu no īpašā veicināšanas režīma. Attiecīgā gadījumā Komisija iekļauj ieteikumus par to, vai konvencijas efektīvas īstenošanas labad konkrētajai valstij jāveic papildu pasākumi;
	c) atbilstošu informāciju par virzību uz Tūkstošgades mērķu sasniegšanu, it īpaši vismazāk attīstītajās valstīs.
	2. Komisija sagatavo VPS ietekmes novērtējumu par laiku posmu no 2006. gada 1. janvāra līdz 2009. gada 31. decembrim. Novērtējumu līdz 2010. gada 1. martam nosūta Komitejai, Eiropas Parlamentam un Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai.
	3. Komisija, konsultējoties ar Komiteju, nosaka šā panta 2. punktā minētā ietekmes novērtējuma saturu, iekļaujot saņēmējvalstu viedokli un jebkurā gadījumā vismaz šādus elementus:
	- padziļinātu statistisko analīzi par VPS izmantošanas līmeni katrai valstij un sadaļai, tostarp salīdzinājumu ar iepriekšējiem gadiem;
	- izslēgšanas un izslēgto valstu sociālās un ar tirdzniecību saistītās ietekmes novērtējumu;
	- iepriekšēju novērtējumu par turpmākas diferencēšanas ietekmi uz valstīm, uz kurām attieksies nākamā regula;
	- analīzi par ietekmi, ko var radīt preferenču sistēmas paplašināšana, palielinot preferenču robežas paaugstināta riska ražojumiem un/vai pārceļot ražojumus no paaugstināta riska kategorijas uz zema riska kategoriju;
	- novērtējumu par šīs regulas ieguldījumu Tūkstošgades mērķu sasniegšanā, it īpaši attiecībā uz vismazāk attīstītajām valstīm.
	4. Komisija Dohas sarunu nobeigumā iesniedz Eiropas Parlamentam īpašu ziņojumu, kurā analizē sarunu ietekmi uz šajā regulā noteikto sistēmu un apsver pasākumus VPS efektivitātes nodrošināšanai.
Pamatojums
Jāizstrādā sistēma, kā regulāri uzraudzīt un vērtēt šīs regulas darbību, un jāinformē Eiropas Parlaments. Regulā jāiekļauj noteikums par PTO sarunu ietekmi uz vismazāk attīstītajām valstīm. Jāņem vērā vispārējs sistēmas novērtējums un saņēmējvalstu atzinumi, un tikai tad var pārskatīt spēkā esošo regulu. Kontekstā ar tā saucamo preferenču eroziju, īpaša uzmanība jāvelta iespējamai sistēmas darbības jomas un palīdzības apjoma optimizācijai.
Grozījums Nr.  35 Regulas priekšlikums – grozījumu tiesību akts 27. pants – 3. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
3. Komiteja, pamatojoties uz Komisijas ziņojumu par laikposmu no 2009. gada 1. janvāra, pārbauda sistēmas ietekmi. Šis ziņojums attiecas uz visiem preferenču režīmiem, kas minēti 1. panta 2. punktā, un to iesniedz savlaicīgi pirms nākamās regulas apspriešanas.	3. Komiteja, pamatojoties uz 26.a panta 2. punktā minēto ietekmes novērtējumu, pārbauda sistēmas ietekmi. Šis ziņojums attiecas uz visiem preferenču režīmiem, kas minēti 1. panta 2. punktā, un to iesniedz savlaicīgi pirms nākamās regulas apspriešanas.
Pamatojums
Lai atbilstoši pārskatītu regulu, ir nepieciešams labs ietekmes novērtējums par sistēmas darbību.
Grozījums Nr.  36 Regulas priekšlikums – grozījumu tiesību akts 29. pants – 2.a punkts (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	2.a Komisija pārskatītās regulas priekšlikumu laika posmam no 2012. gada 1. janvāra līdz 2014. gada 31. decembrim nosūta Eiropas Parlamentam, Padomei un Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai līdz 2010. gada 1. jūnijam. Jaunajā priekšlikumā tiek pienācīgi ņemti vērā 26.a panta 2. punktā minētā ietekmes novērtējuma rezultāti.
Pamatojums
Lai izpildītu saņēmējvalstu un uzņēmumu prasību par laicīgu informēšanu vismaz vienu gadu iepriekš, pārskatītā regula jāapstiprina līdz 2011. gada 1. janvārim. Lai būtu pietiekams laiks pienācīgām apspriedēm ar Eiropas Parlamentu un attiecīgajām ieinteresētajām pusēm, priekšlikums jāiesniedz vismaz sešus mēnešus iepriekš, tas ir, 2010. gada 1. jūnijā. Šāds termiņš ļauj Komisijai iekļaut ietekmes novērtējuma secinājumus, kas tiks publicēti līdz 2010. gada 1. martam.

PASKAIDROJUMS

Tirdzniecība un palīdzība parasti ir visnozīmīgākie ārējie spēki, kas palīdz valstij attīstīties.

Klasiskais instruments, lai palielinātu tirdzniecību, ir tarifa preferences, tas nozīmē, ka preces, kuras mēs ievedam no jaunattīstības valstīm, nav pakļautas parastajām muitas nodevām.

Attīstītās valstis ilgu laiku ir piešķīrušas vienpusējas tirdzniecības preferences dažādām jaunattīstības valstīm.

1968. gadā Apvienoto Nāciju Organizācijas konference par tirdzniecību un attīstību (UNCTAD) ierosināja izveidot „vispārējo preferenču sistēmu” (VPS), saskaņā ar kuru rūpnieciskās valstis vienpusēji piešķirtu tirdzniecības preferences visām jaunattīstības valstīm, nevis tikai bijušajām kolonijām.

Kopš tā laika ESAO valstis ir ieviesušas daudzas vienpusēju preferenču sistēmas papildus savstarpējiem divpusējās un reģionālās tirdzniecības liberalizēšanas nolīgumiem, kuru skaits arvien pieaug.

Vienpusējās sistēmās ietilpst valsts VPS programmas, VPS+ programmas vismazāk attīstītajām valstīm, piemēram, ES iniciatīva „Viss, izņemot ieročus” (EBA) un īpašie nolīgumi par jaunattīstības valstu darbības jomām, piemēram, ASV un Āfrikas Izaugsmes un iespēju akts (AGOA), Karību jūras baseina iniciatīva, utt.

Eiropas Kopiena bija pirmā, kas 1971. gadā ieviesa VPS. Eiropas Savienības VPS ir visvairāk izmantotā no šādām attīstīto valstu sistēmām, un tā piešķir ražojumiem, ko ieved no VPS saņēmējvalstīm vai nu beznodokļu piekļuvi, vai tarifa samazinājumu atkarībā no tā, kāds VPS nolīgums ar valsti ir noslēgts. Kopš 1971. gada, kad ieviesa šo sistēmu, VPS ir bijusi nozīmīgs tirdzniecības politikas instruments, ar kura palīdzību jaunattīstības valstis guvušas ienākumus, izmantojot starptautisko tirdzniecību, lai izskaustu nabadzību un veicinātu ilgtspējīgu attīstību.

Laika posmam no 2006. līdz 2008. gadam saņēmējvalstīm ir spēkā trīs režīma veidi:

1) visas saņēmējvalstis izmanto ieguvumus no vispārējā režīma;

2) īpašais veicināšanas režīms ilgtspējīgai attīstībai un labai pārvaldībai (VPS+) nodrošina papildu ieguvumus valstīm, kuras īsteno noteiktus starptautiskus standartus cilvēktiesību un darba tiesību jomā, vides aizsardzībā, cīņā pret narkomāniju un labas pārvaldības jomā;

3) īpašais režīms vismazāk attīstītajām valstīm, kas pazīstams arī kā iniciatīva „Viss, izņemot ieročus”, nodrošina vislabvēlīgāko attieksmi, lai piešķirtu vismazāk attīstītajām valstīm „beznodokļu un bezkvotu” piekļuvi Eiropas Savienības tirgum.

Pašreizējās sistēmas pamatnostādnes attiecas uz laika posmu no 2006. līdz 2015. gadam.

Pirmā daudzgadu īstenošanas regula ir spēkā no 2006. gada 1. janvāra līdz 2008. gada 31. decembrim. Otrā regula tiks īstenota no 2009. gada 1. janvāra līdz 2011. gada 31. decembrim.

Grafiks

Priekšlikums Padomes regulai, ar kuru piemēro vispārējo tarifa preferenču sistēmu laika posmam no 2009. gada 1. janvāra līdz 2011. gada 31. decembrim, tika nosūtīts Starptautiskās tirdzniecības komitejai saskaņā ar apspriežu procedūru.

Diemžēl, un pretēji tām vēlmēm, ko Parlaments ir izklāstījis rezolūcijā par priekšlikumu Padomes regulai, ar kuru piemēro vispārējo tarifa preferenču sistēmu[1], Komisija nenosūtīja savu priekšlikumu pietiekoši laicīgi (līdz 2007. gada 1. jūnijam), lai dotu iespēju Eiropas Parlamentam veikt apspriedes pilnā apjomā saprātīgā laika posmā.

Patiesībā regula, ar ko īsteno VPS, ir jāpublicē pietiekami laicīgi, lai dotu iespēju uzņēmējiem un saņēmējvalstīm pielāgoties ieviestajām izmaiņām. Referents tādēļ izsaka nožēlu, ka Komisija priekšlikumu iesniedza tikai 2007. gada 21. decembrī. 2008. gada 31. janvārī Padome lūdza Parlamentu sniegt atzinumu pirms 10. aprīļa.

Referents vēlas uzsvērt, ka Eiropas Parlamenta apspriežu process ir bijis pārlieku sasteigts un sevišķi neveiksmīgs, ņemot vērā Lisabonas līguma faktoru. Tiklīdz Lisabonas līgums tiks ratificēts, tas piešķirs Parlamentam līdzvērtīga likumdevēja lomu jautājumos, kas attiecas uz tirdzniecību, un VPS īstenošanas regulas tiks pieņemtas saskaņā ar koplēmuma procedūru (parastā likumdošanas procedūra).

Paskaidrojums par grozījumiem

Referenta grozījumu nolūks ir uzlabot Komisijas priekšlikumu saskaņā ar četriem pamatmērķiem: (1) izveidot efektīvāku sistēmu, kas labāk atbilstu saņēmējvalstu un uzņēmēju interesēm; (2) izstrādāt noteikumus, kas nodrošinās labāk regulētu reformu procesu, kurā ir garantēta saņēmēju iesaiste; (3) nodrošināt, ka regulā ir pienācīgi uzsvērts uzdevums nodrošināt Parlamenta demokrātisku kontroli; un (4) saskaņot Eiropas Savienības vispārējo preferenču sistēmu ar daudzpusējo sistēmu, ko nodrošina PTO un Dohas sarunu kārta.

Eiropas Savienības raksturīgai iezīmei ir jābūt labākai pārredzamībai un juridiskajai noteiktībai. Daudzi no iesniegtajiem grozījumiem ir pielāgoti mērķim, lai VPS kļūtu par skaidrāku un pārredzamāku sistēmu.

Izcelsmes noteikumi

Izcelsmes noteikumi un ar tiem saistītās pārvaldes procedūras ir vieni no galvenajiem iemesliem VPS piešķirto tirdzniecības preferenču nepietiekamai izmantošanai, it īpaši no vismazāk attīstīto valstu puses. Izcelsmes noteikumi var kavēt uz papīra noteiktas preferences sniegt pozitīvu ietekmi, un pastāv risks, ka šie noteikumi veido šķēršļus tirdzniecībai, nosakot komerciāli nesasniedzamus mērķus, un tādēļ preferences tiek izmantotas nepietiekami vai netiek izmantotas vispār.

VPS reforma ir daļa no izcelsmes noteikumu par preferencēm vispārējās reformas, ko ir piemērojusi Eiropas Savienība. Tādēļ, kā Komisija ir norādījusi ietekmes novērtējumā, spēkā ir jāstājas jauniem, pārskatītiem izcelsmes noteikumiem paralēli jaunajai vispārējai preferenču sistēmai (2009. gada 1. janvārī). Apspriedes ar Parlamentu par izcelsmes noteikumu vispārēju reformu nav notikušas, un tagad pastāv risks pieņemt regulu par VPS, nezinot, kāda būs reformas ietekme.

Referents uzskata, ka reformai ir jāļauj reģionālā kumulācija un arī jāietver iespēja horizontālajai kumulācijai starp reģioniem vai globālajai kumulācijai tām valstīm, kas gūst labumu no īpašiem nolīgumiem saskaņā ar VPS. Kopā ar tām pašām nostādnēm ir jāsniedz apsvērumi, lai ieviestu labvēlīgākus noteikumus par prasībām attiecībā uz ražojuma izcelsmes atzīšanu. Ir ierosināts Eiropas Savienībai paust savu vēlmi piešķirt prioritāti VPS saistībā ar darbu, ko ir uzsākusi PTO par izcelsmes noteikumu saskaņošanu.

Iekļautās valstis

Ir saņemta kritika par iekļautajām valstīm gan no saņēmējvalstīm, gan no nevalstiskajām organizācijām, gan no pētniekiem. Mums bieži ir situācijas, kad nabadzīgas valstis, kurās ir daudzveidīga vai apjomīgāka ekonomika, tiek nekavējoties izslēgtas no visizdevīgākajām sistēmām. Ievešanas robežlīmeni varētu aizstāt ar citu kritēriju, kas būtu konkrētāks un, it īpaši, tiešāk saistīts ar attīstības līmeni (IKP uz iedzīvotāju ir labs šāda kritērija piemērs). Valstis, kas var saņemt vislielākos ieguvumus no tarifa preferencēm, bieži ir tās valstis, kas neatbilst neaizsargātības pārbaudes prasībām attiecībā uz VPS+. Referents uzskata, ka šis jautājums ir jāizvirza tad, kad notiks nākamā sistēmas pārskatīšana.

Ietekmes novērtējums un Dohas sarunu kārtas īstenošana

Saskaņā ar ietekmes novērtējuma ziņojumu viena gada piemērošanas laiks nav pietiekams, lai izstrādātu galīgo novērtējumu. Komisija tādēļ iesaka nemainīt pašreizējos VPS noteikumus, lai ļautu sistēmas lietotājiem pielāgoties.

Saskaņā ar skaidro vēstījumu Parlamenta 2005. gada rezolūcijā[2] referents izsaka dziļu nožēlu, ka ietekmes novērtējuma ziņojums apsver tikai sistēmas darbības un ietekmes viena gada periodu.

Lai novērstu to, ka arī turpmāk acīmredzami pietrūkst kvantitatīvas un kvalitatīvas informācijas par VPS darbību, referents ir ierosinājis jaunu pantu, kas regulē novērtējuma procedūru, nodrošinot saņēmējvalstu piezīmju iekļaušanu.

Referents arī ierosina iespējamās ietekmes uz VPS īpašu analīzi, ja PTO Dohas sarunu kārta ir pabeigta. Šis pētījums palīdzēs jaunattīstības valstīm un vismazāk attīstītajām valstīm aktīvi un bez bažām piedalīties sarunu procesā ar pārliecību, ka Eiropas Savienība īstenos pasākumus, kas vajadzīgi, lai ne vien novērstu jebkādu „preferenču eroziju”, bet arī saglabātu un stiprinātu pašreizējo preferenču režīmu.

Parlamenta nozīme

Kamēr tiek ratificēts Lisabonas līgums un pieņemtas VPS īstenošanas regulas, izmantojot parasto likumdošanas procedūru (koplēmumu), referents ierosina dažādus grozījumus, lai nodrošinātu, ka tiek ņemta vērā Parlamenta demokrātiskas kontroles funkcija.

Tehniskā palīdzība

Referents ir iesniedzis grozījumus ar mērķi palielināt pašreizējās sistēmas ietekmi un uzlabot VPS izmantošanas rādītāju, nodrošinot tehnisko palīdzību, kas ir īpaši plānota, lai palielinātu institucionālo un regulatīvo kapacitāti, kura savukārt ir nepieciešama visnabadzīgākajām valstīm, lai pēc iespējas vairāk izmantotu starptautisko tirdzniecību un VPS.

• [1]  P6_TA (2005)0066.
• [2]  P6_TA (2005)0066.

Attīstības komitejaS ATZINUMS (6.5.2008)

Starptautiskās tirdzniecības komitejai

par priekšlikumu Padomes regulai, ar ko piemēro vispārējo tarifa preferenču sistēmu laikposmam no 2009. gada 1. janvāra līdz 2011. gada 31. decembrim un ar ko groza Regulu (EK) Nr. 552/97, Nr. 1933/2006 un Komisijas Regulu (EK) Nr. 964/2007 un Nr. 1100/2006
(COM(2007)0857 – C6‑0051/2008 – 2007/0289(CNS))

Atzinumu sagatavoja: Filip Kaczmarek

ĪSS PAMATOJUMS

Eiropas Kopiena 1971. gadā ieviesa vispārējo preferenču sistēmu (VPS) jaunattīstības valstīm. Komisija 2004. gada jūlijā pieņēma paziņojumu „Jaunattīstības valstis, starptautiskā tirdzniecība un ilgtspējīga attīstība: Kopienas vispārējo preferenču sistēmas (VPS) uzdevumi desmitgadei no 2006. līdz 2015. gadam” (COM(2004)461). Pamatojoties uz minēto paziņojumu, Komisija ierosināja jauno VPS regulu, kas tika pieņemta 2005. gada 27. jūnijā[1], aizstājot iepriekšējo, tā saukto “vienošanos par narkotiku apkarošanu”, kuru PTO Apelācijas iestāde atzina par neatbilstošu PTO noteikumiem (“veicināšanas klauzula”, lai dažām jaunattīstības valstīm piešķirtu labvēlīgākus tarifus nekā citām, pamatojoties uz konkrētiem nosacījumiem).

Padomes Regulā Nr. 980/2005, kuras beigu termiņš ir 2008. gada 31. decembris, ir noteikti trīs dažādi tarifa preferenču veidi jaunattīstības valstīm. Pašreizējais Komisijas priekšlikums 2009.–2011. gada periodam ietver tādas pašas preferenču sistēmas:

a) vispārējo režīmu (“parasto” VPS režīmu);

b) īpašo veicināšanas režīmu ilgtspējīgai attīstībai un labai pārvaldībai (tā saukto “VPS+” režīmu);

c) īpašo režīmu vismazāk attīstītajām valstīm (tā saukto “Viss, izņemot ieročus” (EBA) režīmu).

Vispārējais režīms (VPS) attiecas uz visām regulas pielikumā (I pielikums) iekļautajām jaunattīstības valstīm. Valstis tiek svītrotas no saraksta, ja Pasaules Banka tās ir klasificējusi kā valstis ar augstu ienākumu līmeni trīs gadus pēc kārtas un ja to eksports uz ES ir pietiekami diversificēts (ja no šīs valsts uz ES saskaņā ar VPS importēto preču piecas lielākās sadaļas naudas izteiksmē veido mazāk nekā 75 % no kopējā VPS aptvertā importa no šīs valsts uz ES). Valsti svītro no saraksta arī tad, ja tā gūst labumu no preferenciālas komercvienošanās, kas aptver vismaz visas tās preferences, kuras šai valstij sniedz VPS sistēma.

Regulas II pielikums ietver režīma aptvertos produktus, kas klasificēti kā paaugstināta riska un zema riska produkti. Produkti, kuri klasificēti kā zema riska produkti, tiek atbrīvoti no muitas nodokļa (izņemot lauksaimniecības komponentes). Paaugstināta riska produktiem tiek piemērots muitas nodokļa samazinājums. Tomēr, ja jaunattīstības valsts ar konkrētu produktu grupu ieņem stabilu vietu ES importā, Komisija piemēro aizsardzības pasākumus un produkti tiek izslēgti no sistēmas. Preferenču režīmus var atcelt šādos gadījumos — nopietni cilvēktiesību vai labas pārvaldības principu pārkāpumi, tostarp preču ražošana cietumos, trūkumi narkotiku eksporta ierobežošanā, kā arī negodīga tirdzniecības prakse.

VPS+ režīms pieļauj beznodokļu importu ES arī II pielikumā ietvertajiem paaugstināta riska produktiem. Tomēr daļēji tiek saglabāti īpašie maksājumi.

Jaunattīstības valsts, kuras nozīme ES tirgū ir neliela (valsts, “kuras vispārējo preferenču sistēmā aptvertais imports Kopienā pārstāv mazāk nekā 1 % vērtībā no kopējā vispārējo preferenču sistēmā aptvertā importa Kopienā”, saskaņā ar 8. panta 2. punkta b) apakšpunktu ir tiesības uz VPS+ režīmu, kas pieprasa, lai valsts būtu ratificējusi un efektīvi īstenojusi regulas III pielikumā uzskaitītās konvencijas (ANO/ILO 16 konvencijas cilvēktiesību un darba ņēmēju tiesību jomā un 11 konvencijas, kas saistītas ar vides un pārvaldības principiem). Valstij (vai teritorijai) jāiesniedz pieprasījums līdz 2008. gada 31. oktobrim.

Režīms „Viss, izņemot ieročus” attiecas uz visām ANO sarakstā ietvertajām vismazāk attīstītajām valstīm. Šīm valstīm tiek atcelti visi muitas nodokļi. Tomēr izņēmums ir ne vien ieroči un munīcija, bet arī rīsi un cukurs.

VPS ir viens no galvenajiem instrumentiem, ko izmanto, lai samazinātu nabadzību jaunattīstības valstīs, palīdzot tām gūt ieņēmumus starptautiskajā tirdzniecībā. 2007. gada decembrī iesniegtajā Komisijas ietekmes novērtējumā[2] ir noteikts, ka VPS galvenais mērķis sekmēt nabadzības novēršanu un veicināt ilgtspējīgu attīstību un labu pārvaldību jaunattīstības valstīs joprojām ir spēkā un ir piemērojams laikposmam no 2009. līdz 2011. gadam. VPS sistēma tās pašreizējā formā stājās spēkā tikai 2006. gadā, tādēļ ietekmes novērtējumā bija iespējams izvērtēt tikai tās viena gada piemērošanas rezultātu. Pēc Komisijas ieskatiem tas bija nepietiekami, lai veiktu būtisku pārskatu un regulas pārskatīšanu. Tomēr tā uzskata, ka, izvēršot preferenciālu tirdzniecību ar nabadzīgākajām valstīm, nesen ieviestie VPS noteikumi palīdzēs veicināt šo valstu attīstību un nabadzības samazināšanu tajās. Tādēļ Komisijas priekšlikumā ir pārskatīti tikai daži, no regulāras sistēmas piemērošanas izrietoši 2005. gada regulas aspekti:

§ tarifu preferenču atcelšana atsevišķu valstu konkrētiem produktiem šo produktu importēšanas no minētajām valstīm nozīmīguma rezultātā,

§ līdz 2008. gada 31. oktobrim valstīs jābūt ratificētām un īstenotām regulas III pielikumā uzskaitītajām konvencijām, savukārt 2005. gada regulā tam bija paredzēts trīs gadu pārejas periods,

§ tarifu samazināšanas shēmas atcelšana cukuram atbilstoši EBA režīmam,

§ gadījumā, ja Komisija ierosina atcelt valstij preferences, Padomei turpmākai lēmuma pieņemšanai viena mēneša vietā būs nepieciešami divi mēneši.

GROZĪJUMI

Attīstības komiteja aicina par jautājumu atbildīgo Starptautiskās tirdzniecības komiteju savā ziņojumā iekļaut šādus grozījumus:

Grozījums Nr.  37 Regulas priekšlikums 2.a apsvērums (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(2a) ES attīstības politikas un līdz ar to VPS sistēmas galvenais mērķis ir, izmantojot jaunattīstības valstu ekonomiku lielāku diversifikāciju un iesaistīšanos globālajā tirdzniecībā, veicināt Tūkstošgades attīstības mērķu sasniegšanu, nabadzības izskaušanu, ilgtspējīgu attīstību un labu pārvaldību jaunattīstības valstīs.
Or.
Pamatojums
VPS sistēma nav izstrādāta, lai veicinātu ES tirdzniecību, bet ar mērķi atbalstīt jaunattīstības valstis, it īpaši vismazāk attīstītās valstis, izmantojot „Viss, izņemot ieročus” preferences. Pirms jaunās regulas pieņemšanas ir īpaši jāuzsver, ka ES attīstības politikas un līdz ar to arī jaunās VPS regulas mērķis ir Tūkstošgades mērķu sasniegšana un nabadzības mazināšana.
Grozījums Nr.  38 Regulas priekšlikums 5.a apsvērums (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(5.a) Lai palielinātu VPS izmantošanas līmeni un ļautu jaunattīstības valstīm gūt labumu no starptautiskās tirdzniecības un preferenču piemērošanas, ES jācenšas šīm valstīm, it īpaši vismazāk attīstītajām valstīm, sniegt pienācīgu tehnisko palīdzību.
Or
Pamatojums
VPS izmantošanas līmenis ir palielinājies, tomēr jaunattīstības valstis joprojām nespēj pilnīgi izmantot VPS sniegtās iespējas. Lai palielinātu izmantošanas līmeni, jaunattīstības valstīm ir vajadzīga tehniskā palīdzība, kas būtu vērsta uz tirdzniecības iespēju izmantošanu un šo valstu ražojumu iekļūšanu ES tirgū.
Grozījums Nr.  39 Regulas priekšlikums 21.a apsvērums (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(21a) Izcelsmes noteikumi ir jāpārskata, lai ņemtu vērā starpreģionālo un globālo kumulāciju un iespēju valstij būt tiesīgai uz VPS, VPS+ un „Viss, izņemot ieročus” (EBA) preferenču režīmu, pat ja tā nav eksporta saņēmēja, ar nosacījumu, ka šajā valstī precēm pievienotā vērtība ievērojami palielinās. Veicot šo pārskatīšanu, ir arī jāatceļ noteiktu produktu divkāršās pārstrādes prasība.
Or
Pamatojums
Komisijai ir jāpārskata izcelsmes noteikumi un jāņem vērā starpreģionālā un globālā kumulācija un apsvērumi par valsts atbilstību VPS, VPS+ un „Viss, izņemot ieročus” (EBA) preferenču režīmiem, pat ja tā nav eksporta galamērķa valsts. Veicot šo pārskatīšanu, tai ir arī jāatceļ noteiktu produktu divkāršas pārstrādes prasība, lai mīkstinātu izcelsmes noteikumu izmantošanas kārtību jaunattīstības valstīs.
Grozījums Nr.  40 Regulas priekšlikums 21.b apsvērums (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(21b) Komisijai prioritārā kārtā jācenšas Pasaules Tirdzniecības organizācijā panākt nolīgumu par to, lai tiktu saskaņoti izcelsmes noteikumi, kas nosaka preferenču režīma piešķiršanu jaunattīstības valstīm un vismazāk attīstītajām valstīm.
Or.
Pamatojums
Izcelsmes noteikumu sarežģītība ir viens no galvenajiem to nepietiekamas izmantošanas iemesliem, neskatoties uz to, ka šie noteikumi ļoti ietekmē reģionālo integrāciju. Saskaņota izcelsmes noteikumu sistēma ļautu jaunattīstības un vismazāk attīstītajām valstīm plašāk izmantot VPS sniegtās iespējas.
Grozījums Nr.  41 Regulas priekšlikums 5. pants – 2. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
2. Regulas 1. panta 2. punktā minētā režīma izpratnē ražojumu izcelsmes noteikumi, kas skar ražojumu izcelsmes jēdziena definīciju, procedūras un attiecīgās administratīvās sadarbības metodes, ir izklāstītas Regulā (EEK) Nr. 2454/93.	2. Regulas 1. panta 2. punktā minētā režīma izpratnē ražojumu izcelsmes noteikumi, kas skar ražojumu izcelsmes jēdziena definīciju, procedūras un attiecīgās administratīvās sadarbības metodes, ir izklāstītas Regulā (EEK) Nr. 2454/93. Izcelsmes noteikumu formu, saturu un procedūras regulāri pārskata, lai novērtētu to ietekmi uz VPS izmantojuma līmeni un uzlabotu atbilstību ekonomiskās attīstības veicināšanas mērķim.
Pamatojums
Izcelsmes noteikumi ir svarīgi jaunattīstības valstu eksporta iespējām saskaņā ar VPS, VPS+ un EBA režīmiem. Vairākos gadījumos režīmu izmantošanu traucē izcelsmes noteikumi, kas ir stingrāki nekā nepieciešams. Izcelsmes noteikumus pārskata, neapspriežoties ar Parlamentu. Turpmāk pārskatot izcelsmes noteikumus, kas būtu jādara regulāri, Komisija ņems vērā starpreģionālo un globālo kumulāciju un apsvērumu par valsts atbilstību VPS, VPS+ un „Viss, izņemot ieročus” (EBA) preferenču režīmiem, pat ja tā nav eksporta galamērķa valsts. Šādas izmaiņas uzlabotu jaunattīstības valstu iespējas izmantot VPS režīmus un veicinātu ekonomisko attīstību.
Grozījums Nr.  42 Regulas priekšlikums 8. pants – 3. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
3. Komisija pastāvīgi pārskata to konvenciju ratifikācijas statusu un faktisku īstenošanu, kas uzskaitītas III pielikumā. Komisija pirms šīs regulas piemērošanas posma beigām un nākamās regulas apspriešanas laikā iesniedz Padomei ziņojumu par šādu konvenciju ratifikācijas statusu un arī uzraudzības iestāžu ieteikumus.	3. Komisija pastāvīgi pārskata to konvenciju ratifikācijas statusu un faktisku īstenošanu, kas uzskaitītas III pielikumā. Komisija pirms šīs regulas piemērošanas posma beigām un nākamās regulas apspriešanas laikā iesniedz Padomei ziņojumu par šādu konvenciju ratifikācijas un īstenošanas statusu katrā valstī un arī uzraudzības iestāžu ieteikumus. Vajadzības gadījumā Komisija ziņojumam pievieno ieteikumus par attiecīgās valsts papildpasākumiem, lai nodrošinātu konkrētas konvencijas īstenošanu.
O
Pamatojums
Komisijai katra valsts, uz kuru attiecas īpaša ilgtspējīgas attīstības un labas pārvaldības iniciatīvas kārtība, jāinformē par III pielikumā minēto konvenciju īstenošanas novērtējumu un jāiesaka piemēroti ieteikumi, lai attiecīgā valsts varētu novērst trūkumus savu pienākumu izpildē un pēc iespējas izpildīt saistības attiecībā uz ilgtspējīgu attīstību un labu pārvaldību.
Grozījums Nr.  43 Regulas priekšlikums 9. pants – 1. punkts – a apakšpunkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
a) valsts vai teritorija, kas uzskaitīta I pielikumā, ir iesniegusi attiecīgu pieprasījumu līdz 2008. gada 31. oktobrim, un	a) valsts vai teritorija, kas minēta I pielikumā, ir iesniegusi attiecīgu pieprasījumu un
Pamatojums
Regulai nevajadzētu ierobežot VPS+ režīma pieprasījumu iesniegšanu ar 2008. gada 31. oktobri. Nav nekāda iemesla atšķirīgi izturēties pret valstīm, ja tās izpilda VPS+ režīma pieprasījumu prasības nevis līdz 2008. gada 31. oktobrim, bet vēlāk trīs gadu periodā no 2009. līdz 2011. gadam. Ir arī apšaubāms, vai termiņa noteikšana atbilst PTO prasībām, t. i., PTO Veicināšanas klauzulai, kas rūpnieciski attīstītajām valstīm saskaņā ar noteiktiem nosacījumiem ļauj dažām jaunattīstības valstīm piešķirt labāku tarifu režīmu nekā citām. Tāpēc pret regulu varētu vērsties jaunattīstības valstis, kuras nevar izmantot VPS+ režīmu[3].
Grozījums Nr.  44 Regulas priekšlikums 10. pants – 1. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
1. Komisija novērtē pieprasījumu kopā ar 9. panta 2. punktā minēto informāciju. Komisija, pārbaudot pieprasījumu, ņem vērā visu attiecīgo starptautisko organizāciju un aģentūru konstatējumus. Komisija var uzdot pieprasītājai valstij jautājumus, ko tā uzskata par svarīgiem, un saņemto informāciju pārbaudīt kopā ar pieprasītāju valsti vai visiem pārējiem attiecīgiem avotiem.	1. Komisija novērtē pieprasījumu kopā ar 9. panta 2. punktā minēto informāciju. Komisija, pārbaudot pieprasījumu, ņem vērā visu attiecīgo starptautisko organizāciju un aģentūru konstatējumus. Komisija var uzdot pieprasītājai valstij jautājumus, ko tā uzskata par svarīgiem, un saņemto informāciju tā pārbauda kopā ar pieprasītāju valsti vai visiem pārējiem attiecīgiem avotiem, tostarp Eiropas Parlamentu un pilsoniskās sabiedrības pārstāvjiem, piemēram, sociālajiem partneriem.
Pamatojums
Eiropas Parlaments un pārējie „attiecīgie avoti” (piemēram, pilsoniskās sabiedrības pārstāvji, tostarp sociālie partneri) ir jāņem vērā, veicot lielākās daļas III pielikumā minēto konvenciju (piemēram, cilvēktiesību konvencijas un profesionālo standartu konvencijas) īstenošanas pārbaudi.
Grozījums Nr.  45 Regulas priekšlikums 10. pants – 4. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
4. Ja pieprasītājai valstij īpašais veicināšanas režīms netiek piešķirts, Komisija iemeslus izskaidro, ja minētā valsts to pieprasa.	4. Ja pieprasītājai valstij īpašais veicināšanas režīms netiek piešķirts, Komisija sniedz šā lēmuma pamatojumu un par to informē pieprasītāju valsti un Eiropas Parlamentu.
Pamatojums
Lielākas pārredzamības, juridiskās noteiktības un demokrātiskās kontroles labad Eiropas Parlaments un saņēmējvalstis ir regulāri jāinformē par gadījumiem, kad kādai valstij atsaka piešķirt īpašo veicināšanas režīmu.
Grozījums Nr.  46 Regulas priekšlikums 17. pants – -1. punkts (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	-1. Komisija pastāvīgi uzrauga saņēmējvalstu saistību ievērošanu un to, vai nav īstenojies kāds no 15. panta 1. un 2. punktā un 16. panta 1. un 2. punktā paredzētajiem preferenču režīma pagaidu atcelšanas nosacījumiem. Tā publicē ikgadēju ziņojumu par pagaidu atcelšanu un nosūta to Padomei, Eiropas Parlamentam un dalībvalstīm.
Pamatojums
Komisijai nav tikai jāgaida uz pārējiem, lai saņemtu informāciju par iespējamiem saistību pārkāpumiem, kas varētu pamatot pagaidu atcelšanu. Tai ir arī aktīvi jācenšas pārbaudīt, vai šādas saistības tiek ievērotas. Informāciju par pagaidu atcelšanu ir jāpublisko, un ikgadējs ziņojums sniegtu labu pārskatu par VPS darbību.
Grozījums Nr.  47 Regulas priekšlikums 17. pants – 1. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
1. Ja Komisija vai kāda no dalībvalstīm saņem ziņas, kas var attaisnot pagaidu atcelšanu, un ja Komisija vai kāda no dalībvalstīm uzskata, ka ir pietiekams pamats sākt izmeklēšanu, tā informē Komiteju un pieprasa konsultācijas. Konsultācijas notiek viena mēneša laikā.	1. Ja Komisija, Eiropas Parlaments vai kāda no dalībvalstīm saņem ziņas, kas var attaisnot pagaidu atcelšanu, un ja Komisija vai kāda no dalībvalstīm uzskata, ka ir pietiekams pamats sākt izmeklēšanu, tā informē Komiteju un Eiropas Parlamentu un pieprasa konsultācijas. Konsultācijas notiek viena mēneša laikā.
Pamatojums
Preferenču atcelšana ir svarīgs lēmums, kas ievērojami ietekmē attiecīgās jaunattīstības valsts tirdzniecības iespējas. Parlamenta līdzdalība šajā kontekstā ir jāpastiprina.
Grozījums Nr.  48 Regulas priekšlikums 18. pants – 3. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
3. Komisija meklē visu informāciju, ko uzskata par vajadzīgu, ietverot pieejamos novērtējumus, komentārus, lēmumus, ieteikumus un secinājumus, ko piedāvā ANO, ILO un citu kompetentu starptautisku iestāžu attiecīgās uzraudzības organizācijas. Tās kalpo par izejas punktu, lai izpētītu, vai pagaidu atcelšana ir pamatota 15. panta 1. punkta a) apakšpunktā minētā iemesla dēļ. Komisija var pārbaudīt no ražotājiem un attiecīgās saņēmējvalsts saņemto informāciju.	3. Komisija meklē visu informāciju, ko uzskata par vajadzīgu, ietverot pieejamos novērtējumus, komentārus, lēmumus, ieteikumus un secinājumus, ko piedāvā citas Eiropas iestādes un ANO, ILO un citu kompetentu starptautisku iestāžu attiecīgās uzraudzības organizācijas. Tās kalpo par izejas punktu, lai izpētītu, vai pagaidu atcelšana ir pamatota 15. panta 1. punkta a) apakšpunktā minētā iemesla dēļ. Komisija var pārbaudīt no ražotājiem, pilsoniskās sabiedrības pārstāvjiem, tostarp sociālajiem partneriem, un attiecīgās saņēmējvalsts saņemto informāciju.
Pamatojums
Konsultācijas ar pilsonisko sabiedrību (tostarp sociālajiem partneriem, piemēram, arodbiedrībām) un citām ES iestādēm (tostarp Eiropas Parlamentu) ir vajadzīgas, lai iegūtu pēc iespējas vairāk informācijas izmeklēšanā, pēc kuras var uz laiku atcelt ar šo regulu paredzētās preferences.
Grozījums Nr.  49 Regulas priekšlikums 19. pants – 1. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
1. Komisija iesniedz Komitejai ziņojumu par sava darba rezultātiem.	1. Komisija iesniedz komitejai un Eiropas Parlamentam ziņojumu par sava darba rezultātiem.
Pamatojums
Lai palielinātu pārredzamību un demokrātisko kontroli, Eiropas Parlamentam jābūt iesaistītam visos III pielikumā minēto konvenciju īstenošanas uzraudzības posmos.
Grozījums Nr.  50 Regulas priekšlikums 19. pants – 4. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
4. Ja Komisija uzskata pagaidu atcelšanu par vajadzīgu, tā iesniedz atbilstīgu priekšlikumu Padomei, kura ar kvalificētu balsu vairākumu par to lemj divu mēnešu laikā. Šā panta 3. punktā minētajos gadījumos Komisija šajā punktā minētā laikposma beigās iesniedz savu priekšlikumu.	4. Ja Komisija uzskata pagaidu atcelšanu par vajadzīgu, tā pēc Eiropas Parlamenta informēšanas iesniedz atbilstīgu priekšlikumu Padomei, kura ar kvalificētu balsu vairākumu par to lemj divu mēnešu laikā. Šā panta 3. punktā minētajos gadījumos Komisija šajā punktā minētā laikposma beigās iesniedz savu priekšlikumu.
Pamatojums
Lai palielinātu pārredzamību un demokrātisko kontroli, Eiropas Parlamentam jābūt iesaistītam visos III pielikumā minēto konvenciju īstenošanas uzraudzības posmos.
Grozījums Nr.  51 Regulas priekšlikums 20. pants – 7. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
7. Ja ārkārtas apstākļi, kas prasa tūlītēju rīcību, izmeklēšanu padara neiespējamu, Komisija pēc Komitejas informēšanas veic jebkuru aizsargpasākumu, kurš ir absolūti vajadzīgs.	7. Ja ārkārtas apstākļi, kas prasa tūlītēju rīcību, izmeklēšanu padara neiespējamu, Komisija pēc Komitejas un Eiropas Parlamenta informēšanas veic tādu aizsargpasākumu, kāds ir absolūti nepieciešams.
Pamatojums
Lai palielinātu pārredzamību un demokrātisko kontroli, Eiropas Parlamentam ir jāiesaistās aizsardzības klauzulu izmantošanas kontrolē atbilstīgi pašreizējai regulai.
Grozījums Nr.  52 Regulas priekšlikums 22.pants – 1. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
1. Komisija informē attiecīgo saņēmējvalsti par lēmumu, kas pieņemts saskaņā ar 20. vai 21. pantu, pirms tā stāšanās spēkā. Komisija par to paziņo arī Padomei un dalībvalstīm.	1. Komisija tiklīdz iespējams informē attiecīgo saņēmējvalsti par lēmumu, kas pieņemts saskaņā ar 20. vai 21. pantu, pirms tā stāšanās spēkā. Komisija par to paziņo arī Padomei, Eiropas Parlamentam un dalībvalstīm.
Pamatojums
Lai palielinātu pārredzamību un demokrātisko kontroli, Eiropas Parlamentam ir jāiesaistās aizsardzības klauzulu izmantošanas kontrolē atbilstīgi pašreizējai regulai.
Grozījums Nr.  53 Regulas priekšlikums 27. pants – 3. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
3. Komiteja, pamatojoties uz Komisijas ziņojumu par laikposmu no 2009. gada 1. janvāra, pārbauda sistēmas ietekmi. Šis ziņojums attiecas uz visiem preferenču režīmiem, kas minēti 1. panta 2. punktā, un to iesniedz savlaicīgi pirms nākamās regulas apspriešanas.	3. Komiteja, pamatojoties uz Komisijas ziņojumu par laikposmu no 2006. gada 1. janvāra, pārbauda sistēmas ietekmi. Šajā ziņojumā ir ietekmes novērtējuma pētījums, kurā iekļauti vismaz šādi punkti:
	– salīdzinošs pētījums par VPS izmantojuma līmeni saskaņā ar šo regulu un iepriekšējām regulām, lai konstatētu pozitīvās un negatīvās tendences,
	– novērtējums par attiecīgo valstu nabadzības rādītāju gradācijas ietekmi,
	– salīdzinošs pētījums par VPS un ekonomisko partnerattiecību nolīgumu piedāvātajiem preferenču režīmiem.
	Šis ziņojums attiecas uz visiem preferenču režīmiem, kas minēti 1. panta 2. punktā, un to iesniedz savlaicīgi pirms nākamās regulas apspriešanas.
Pamatojums
Lai 2010. un 2011. gadā pienācīgi novērtētu regulu laikposmam no 2012. līdz 2014. gadam, ir nepieciešams pienācīgs ietekmes novērtējuma pētījums par sistēmas darbību. Pētījums, ko iesniedza 2007. gada decembrī, nebija pietiekami detalizēts, un tajā bija izskatīts tikai viens piemērošanas gads 2005. gadā pieņemtajai regulai.

• [1]  Padomes Regula Nr. 980/2005 par vispārējo tarifa preferenču sistēmas piemērošanu, OV L 169, 30.06.2005, 1. lpp.
• [2]  Komisijas dienestu darba dokuments: Pavaddokuments Padomes Regulai par vispārējo tarifa preferenču sistēmas piemērošanu 2009.–2011. gadam. Ietekmes novērtējuma ziņojums, SEC(2007)1726, 21.12.2007.)
• [3]  Skatīt PTO Apelācijas institūcijas ziņojumu „EK tarifu preferences” WT/DS246/AB/R, kas pieņemts 2004. gada 20. aprīlī.

PROCEDŪRA

Virsraksts	Vispārējo tarifa preferenču sistēmas piemērošana laikposmam no 2009. gada 1. janvāra līdz 2011. gada 31. decembrim
Atsauces	COM(2007)0857 – C6-0051/2008 – 2007/0289(CNS)
Komiteja, kas atbildīga par jautājumu	INTA
Atzinumu sniedza   Datums, kad paziņoja plenārsēdē	DEVE 19.2.2008
Atzinumu sagatavoja   Iecelšanas datums	Filip Kaczmarek 27.2.2008
Izskatīšana komitejā	1.4.2008
Pieņemšanas datums	6.5.2008
Galīgā balsojuma rezultāti	+: –: 0:	25 0 0
Deputāti, kas bija klāt galīgajā balsojumā	Margrete Auken, Thijs Berman, Josep Borrell Fontelles, Danutė Budreikaitė, Corina Creţu, Nirj Deva, Koenraad Dillen, Alexandra Dobolyi, Fernando Fernández Martín, Juan Fraile Cantón, Alain Hutchinson, Romana Jordan Cizelj, Filip Kaczmarek, Maria Martens, Gay Mitchell, José Javier Pomés Ruiz, Horst Posdorf, Toomas Savi, Pierre Schapira, Frithjof Schmidt, Anna Záborská
Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsojumā	Ana Maria Gomes, Miguel Angel Martínez Martínez, Manolis Mavrommatis, Renate Weber

PROCEDŪRA

Virsraksts	Vispārējās tarifa preferences laikposmam no 2009. gada 1. janvāra līdz 2011. gada 31. decembrim
Atsauces	COM(2007)0857 – C6-0051/2008 – 2007/0289(CNS)
Datums, kad notika apspriešanās ar EP	31.1.2008
Komiteja, kas atbildīga par jautājumu        Datums, kad paziņoja plenārsēdē	INTA 19.2.2008
Komiteja(-s), kurai(-ām) ir lūgts sniegt atzinumu        Datums, kad paziņoja plenārsēdē	DEVE 19.2.2008
Referents(-e/-i/-es)        Iecelšanas datums	Helmuth Markov 25.2.2008
Izskatīšana komitejā	26.2.2008		6.5.2008
Pieņemšanas datums	27.5.2008
Galīgā balsojuma rezultāti	+: –: 0:	27 0 0
Deputāti, kas bija klāt galīgajā balsojumā	Kader Arif, Françoise Castex, Christofer Fjellner, Glyn Ford, Béla Glattfelder, Ignasi Guardans Cambó, Jacky Hénin, Marusya Ivanova Lyubcheva, Erika Mann, Helmuth Markov, David Martin, Godelieve Quisthoudt-Rowohl, Tokia Saïfi, Peter Šťastný, Robert Sturdy, Daniel Varela Suanzes-Carpegna, Corien Wortmann-Kool
Aizstājējs(-i), kas bija klāt galīgajā balsojumā	Jean-Pierre Audy, Ole Christensen, Albert Deß, Eugenijus Maldeikis, Javier Moreno Sánchez, Salvador Domingo Sanz Palacio, Frithjof Schmidt, Zbigniew Zaleski
Aizstājējs(-i) (178. panta 2. punkts), kas bija klāt galīgajā balsojumā	Fernando Fernández Martín