ZIŅOJUMS par Padomes pamatlēmuma priekšlikumu par to, kā organizējama un īstenojama no sodāmības reģistra iegūtas informācijas apmaiņa starp dalībvalstīm

2.6.2008. - (5968/2008 – C6‑0067/2008 – 2005/0267(CNS)) - *

Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komiteja
Referents: Agustín Díaz de Mera García Consuegra

EIROPAS PARLAMENTA NORMATĪVĀS REZOLŪCIJAS PROJEKTS

par Padomes pamatlēmuma priekšlikumu par to, kā organizējama un īstenojama no sodāmības reģistra iegūtas informācijas apmaiņa starp dalībvalstīm

(5968/2008 – C6‑0067/2008 – 2005/0267(CNS))

(Apspriežu procedūra — jauna apspriešanās)

Eiropas Parlaments,

–   ņemot vērā Padomes tekstu (5968/2008),

–   ņemot vērā Komisijas priekšlikumu (COM(2005)0690),

–   ņemot vērā savu 2007. gada 21. jūnija nostāju[1],

–   ņemot vērā EK līguma 31. pantu un 34. panta 2. punkta b) apakšpunktu,

–   ņemot vērā EK līguma 39. panta 1. punktu, saskaņā ar kuru Padome ar to ir apspriedusies (C6‑0067/2008),

–   ņemot vērā Reglamenta 93. pantu, 51. pantu un 55. panta 3. punktu,

–   ņemot vērā Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komitejas ziņojumu (A6‑0207/2008),

1.  apstiprina grozīto Padomes tekstu;

2.  aicina Komisiju attiecīgi grozīt tās priekšlikumu saskaņā ar EK līguma 250. panta 2. punktu;

3.  aicina Padomi informēt Parlamentu, ja tā ir paredzējusi nepievienoties Parlamenta apstiprinātajam tekstam;

4.  prasa Padomei vēlreiz ar to apspriesties, ja tā ir paredzējusi būtiski grozīt apspriešanai iesniegto tekstu;

5.  aicina Padomi un Komisiju pēc Lisabonas līguma stāšanās spēkā piešķirt prioritāti jebkādiem turpmākiem priekšlikumiem, lai grozītu šo lēmumu saskaņā ar Deklarāciju Nr. 50 attiecībā uz Protokola par pārejas noteikumiem 10. pantu, kas ir jāpievieno Līgumam par Eiropas Savienību, Līgumam par Eiropas Savienības darbību un Eiropas Atomenerģijas kopienas dibināšanas līgumam;

6.  pauž apņēmību nākotnē izskatīt jebkādus šādus priekšlikumus steidzamā kārtā saskaņā ar procedūru, kas minēta 5. punktā, un ciešā sadarbībā ar dalībvalstu parlamentiem;

7.  uzdod priekšsēdētājam nosūtīt Parlamenta nostāju Padomei un Komisijai.

Grozījums Nr.  1 Padomes pamatlēmuma priekšlikums 5.a apsvērums (jauns)
Padomes ierosinātais teksts	Grozījums
	(5a) Tas, ka attiecībā uz vienu un to pašu notiesājošu spriedumu var piemērot dažādus tiesiskos regulējumus, rada situāciju, ka dalībvalstu starpā notiek apmaiņa ar neuzticamu informāciju un attiecībā uz notiesāto personu tiek radīta juridiska nenoteiktība. Lai no šādas situācijas izvairītos, notiesāšanas dalībvalsts jāuzskata par tādu datu īpašnieci, kas attiecas uz notiesājošiem spriedumiem krimināllietās, ar kuriem tās teritorijā notiesāti citu dalībvalstu valstspiederīgie. Tādējādi notiesātās personas izcelsmes dalībvalstij, kurai šos datus nosūtīs, jānodrošina to aktualizēšana, ņemot vērā jebkādas izmaiņas vai dzēšanu, kas notiek notiesāšanas dalībvalstī. Tikai tādi dati, kas tiek aktualizēti šādā veidā, var tikt izmantoti izcelsmes dalībvalstī vai nosūtīti tālāk kādai citai dalībvalstij vai trešai valstij.
Grozījums Nr.  2 Padomes pamatlēmuma priekšlikums 9.aa apsvērums (jauns)
Padomes ierosinātais teksts	Grozījums
	(9a)a Ja informāciju saņem saskaņā ar 7. panta 2. punkta trešo daļu, valstspiederības dalībvalsts centrālajai iestādei ir jānodrošina, lai atbildēs uz personas pieprasījumu attiecībā uz informāciju par viņas sodāmību būtu iekļauta vispārēja atsauce uz pieprasījuma iesniedzēja datiem sodāmības reģistrā, ieskaitot informāciju, ko nodevušas notiesāšanas dalībvalstis.
Pamatojums
Šā grozījuma mērķis ir nodrošināt, lai personai nebūtu iespējams noslēpt faktu, ka viņai ir pasludināts spriedums kādā citā dalībvalstī, kas nav šīs personas pilsonības dalībvalsts, jo īpaši gadījumos, kad šī persona pieprasa informāciju par savu sodāmību nevis krimināllietas mērķim, bet citiem mērķiem.
Grozījums Nr.  3 Padomes pamatlēmuma priekšlikums 10. apsvērums
Padomes ierosinātais teksts	Grozījums
(10) Ar šā pamatlēmuma nosacījumiem iedibina noteikumus par tādu personas datu aizsardzību, ko šā pamatlēmuma īstenošanas rezultātā pārsūta no vienas dalībvalsts uz citu dalībvalsti. Esošos vispārējos noteikumus attiecībā uz tādu personas datu aizsardzību, kurus izmanto policijas un tiesu iestāžu sadarbībā krimināllietās, papildina ar noteikumiem, kas iedibināti ar šo pamatlēmumu. Turklāt uz personas datiem, ko apstrādā, pamatojoties uz šo pamatlēmumu, attiecas Eiropas Padomes 1981. gada Konvencija par personu aizsardzību attiecībā uz personas datu automatizētu apstrādi. Šajā pamatlēmumā ir ietverti arī 2005. gada 21. novembra Lēmuma par sodāmības reģistros iegūtas informācijas apmaiņu noteikumi, ar ko nosaka ierobežojumus attiecībā uz to, kā lūguma iesniedzēja dalībvalsts drīkst izmantot saņemto informāciju. Šos noteikumus papildina, paredzot īpašus noteikumus gadījumiem, kad personas valstspiederības dalībvalsts nodod tālāk informāciju par sodiem, ko tai sākotnēji sniegusi notiesāšanas dalībvalsts.	(10) Ar šā pamatlēmuma nosacījumiem iedibina noteikumus par tādu personas datu aizsardzību, ko šā pamatlēmuma īstenošanas rezultātā pārsūta no vienas dalībvalsts uz citu dalībvalsti. Esošos vispārējos noteikumus attiecībā uz tādu personas datu aizsardzību, kurus izmanto policijas un tiesu iestāžu sadarbībā krimināllietās, papildina ar noteikumiem, kas iedibināti ar šo pamatlēmumu, jo īpaši ar 9. pantā izklāstītajiem pamatprincipiem. Turklāt uz personas datiem, ko apstrādā, pamatojoties uz šo pamatlēmumu, attiecas Eiropas Padomes 1981. gada Konvencija par personu aizsardzību attiecībā uz personas datu automatizētu apstrādi. Šajā pamatlēmumā ir ietverti arī 2005. gada 21. novembra Lēmuma par sodāmības reģistros iegūtas informācijas apmaiņu noteikumi, ar ko nosaka ierobežojumus attiecībā uz to, kā lūguma iesniedzēja dalībvalsts drīkst izmantot saņemto informāciju. Šos noteikumus papildina, paredzot īpašus noteikumus gadījumiem, kad personas valstspiederības dalībvalsts nodod tālāk informāciju par sodiem, ko tai sākotnēji sniegusi notiesāšanas dalībvalsts.
Pamatojums
Pamatlēmums par tādu personas datu aizsardzību, kurus izmanto policijas un tiesu iestāžu sadarbībā krimināllietās (kam arī būtu jāattiecas uz šo tiesību aktu kā vispārīgai pamatnostādnei), vēl joprojām nav pieņemts. Tādēļ būtu jāpiemin vispārējs datu aizsardzības principu kopums, kas vienmēr jāievēro, vācot, apstrādājot un nododot tālāk datus saskaņā ar šo pamatlēmumu.
Grozījums Nr.  4 Lēmuma priekšlikums 10.a apsvērums (jauns)
Padomes ierosinātais teksts	Grozījums
	(10a) Šajā saistībā ir īpaši svarīgi pēc iespējas drīzāk pieņemt pamatlēmumu par tādu personas datu aizsardzību, kurus izmanto policijas un tiesu iestāžu sadarbībā krimināllietās, kas nodrošina pienācīgu datu aizsardzības līmeni un ietver personas datu apstrādi valsts līmenī.
Grozījums Nr.  5 Padomes pamatlēmuma priekšlikums 12.a apsvērums (jauns)
Padomes ierosinātais teksts	Grozījums
	(12a) Lai nodrošinātu, ka izraksti no sodāmības reģistra ir viegli saprotami, jāsniedz ziņas par to, ka pastāv notiesājoši spriedumi un no tiem izrietoši aizliegumi, kā arī ziņas par to, kur notiesājošie spriedumi ir pasludināti un reģistrēti. Tāpēc dalībvalstīm ir jāizveido salīdzināmi formāti izrakstiem par sodāmību, kuros jāiekļauj īpaša iedaļa sodāmībai attiecībā uz dzimumnoziegumiem.
Pamatojums
Jānodrošina, lai izraksti no sodāmības reģistra būtu viegli saprotami un lai tajos esošo informāciju izmantotu pareizi. To var panākt, apkopojot dažādos sodu veidus: piemēram, sodi par mantiskiem nodarījumiem, sodi par nodarījumiem pret personu, sodi par dzimumnoziegumiem utt. Sagrupēšana pēc soda veida nodrošinātu, ka būtu iespējams nekavējoties identificēt personas, kas notiesātas par dzimumnoziegumiem.
Grozījums Nr.  6 Padomes pamatlēmuma priekšlikums 5. pants – 2. punkts
Padomes ierosinātais teksts	Grozījums
2. Ja jebkādi groza vai svītro informāciju, kas nodota saskaņā ar 4. panta 4. punktu, attiecīgās personas valstspiederības dalībvalsts izdara identiskus grozījumus vai svītrojumus attiecībā uz informāciju, kas saglabāta saskaņā ar 1. punktu, lai to varētu nodot tālāk saskaņā ar 7. pantu.	2. Ja jebkādi groza vai svītro informāciju, kas nodota saskaņā ar 4. panta 4. punktu, attiecīgās personas valstspiederības dalībvalsts izdara identiskus grozījumus vai svītrojumus attiecībā uz informāciju, kas saglabāta saskaņā ar 1. punktu.
Pamatojums
Ierosinātā panta pēdējā daļa ievieš dubultu sistēmu attiecībā uz notiesājošiem spriedumiem, kas pasludināti citā dalībvalstī, kas nav notiesātās personas valstspiederības dalībvalsts (viena sistēma izmantošanai valstī un otra — pieprasītājām dalībvalstīm, kas nav valstspiederības dalībvalsts). Šī dubultā sistēma tikai padarīs komplicētāku un sarežģīs uzdevumu nodot tālāk informāciju.
Grozījums Nr.  7 Padomes pamatlēmuma priekšlikums 5. pants – 3. punkts
Padomes ierosinātais teksts	Grozījums
3. Tālākai nosūtīšanai atbilstīgi 7. pantam attiecīgās personas valstspiederības dalībvalsts var izmantot tikai tādu informāciju, kas atjaunināta saskaņā ar 2. punktu.	3. Attiecīgās personas valstspiederības dalībvalsts var izmantot tikai tādu informāciju, kas atjaunināta saskaņā ar 2. punktu.
Pamatojums
Ierosinātā panta pēdējā daļa ievieš dubultu sistēmu attiecībā uz notiesājošiem spriedumiem, kas pasludināti citā dalībvalstī, kas nav notiesātās personas valstspiederības dalībvalsts (viena sistēma izmantošanai valstī un otra — pieprasītājām dalībvalstīm, kas nav valstspiederības dalībvalsts). Šī dubultā sistēma tikai padarīs komplicētāku un sarežģīs uzdevumu nodot tālāk informāciju.
Grozījums Nr.  8 Padomes pamatlēmuma priekšlikums 6. pants – 1.a punkts (jauns)
Padomes ierosinātais teksts	Grozījums
	1.a Ja ir pieprasīta informācija no sodāmības reģistra dalībvalstī, kuras valstspiederīgais ir attiecīgā persona, mērķiem, kas nav saistīti ar ierosinātām krimināllietām, dalībvalsts, kura izdarījusi pieprasījumu, precizē iemeslus, kādēļ šāda informācija ir pieprasīta.
Pamatojums
Šis grozījums atbilst priekšlikuma 9. panta 2. punkta formulējumam, un tā mērķis ir noteikt īpašos gadījumus, kad šādu informāciju var nosūtīt saskaņā ar notiesāšanas dalībvalsts vai personas valstspiederības dalībvalsts tiesību aktiem, lai to izmantotu mērķiem, kas nav saistīti ar kriminālprocesu.
Grozījums Nr.  9 Padomes pamatlēmuma priekšlikums 6. pants – 2. punkts
Padomes ierosinātais teksts	Grozījums
2. Ja persona lūdz informāciju par tai pasludinātiem spriedumiem, tad attiecīgās lūguma saņēmējas dalībvalsts centrālā iestāde saskaņā ar attiecīgās valsts tiesību aktiem var adresēt citas dalībvalsts centrālajai iestādei lūgumu saņemt izziņu un ar to saistītu informāciju no sodāmības reģistra, ja vien ieinteresētā persona dzīvo vai dzīvojusi lūguma iesniedzējā dalībvalstī vai lūguma saņēmējā dalībvalstī, vai ir vai ir bijusi valstspiederīga kādā no šīm dalībvalstīm.	2. Ja persona lūdz informāciju par tai pasludinātiem spriedumiem, tad attiecīgās lūguma saņēmējas dalībvalsts centrālā iestāde saskaņā ar attiecīgās valsts tiesību aktiem adresē citas dalībvalsts centrālajai iestādei lūgumu saņemt izziņu un ar to saistītu informāciju no sodāmības reģistra, ja vien ieinteresētā persona dzīvo vai dzīvojusi lūguma iesniedzējā dalībvalstī vai lūguma saņēmējā dalībvalstī, vai ir vai ir bijusi valstspiederīga kādā no šīm dalībvalstīm.
Pamatojums
Gadījumos, ja ieinteresētā persona dzīvo vai ir dzīvojusi citā dalībvalstī, vai ir vai ir bijusi tās valstspiederīgā, un to var pierādīt, informācijas pieprasījums no šīs citas valsts nevar būt atkarīgs no tās valsts ieskatiem, kurā pieprasījums ir iesniegts.
Grozījums Nr.  10 Padomes pamatlēmuma priekšlikums 9. pants – -1. punkts (jauns)
Padomes ierosinātais teksts	Grozījums
	-1. Šā pamatlēmuma mērķiem attiecībā uz personas datu apstrādi ievēro vismaz šādus pamatprincipus:
	a) datu apstrādei jābūt atļautai tiesību aktos, tai jābūt nepieciešamai un samērīgai ar vākšanas mērķiem un/vai turpmāko apstrādi;
	b) dati tiek vākti tikai konkrētiem un likumīgiem mērķiem, un tos tālāk apstrādā veidā, kas atbilst šādiem mērķiem;
	c) dati ir precīzi un aktualizēti;
Pamatojums
Tāds pats pamatojums kā grozījumam Nr. 3.
Grozījums Nr.  11 Lēmuma priekšlikums 9. pants – -1.a punkts (jauns)
Padomes ierosinātais teksts	Grozījums
	-1.a Tādu personas datu apstrāde, kas atklāj rases vai etnisko piederību, politiskos uzskatus, reliģisko vai filozofisko pārliecību, piederību kādai partijai vai arodbiedrībai un attiecībā uz dzimumdzīvi vai veselības stāvokli, ir aizliegta. Izņēmuma gadījumā šādus datus var apstrādāt, ja papildus 1. punktā izklāstītajiem principiem:
	a) apstrāde ir atļauta tiesību aktos pēc tam, kad ir saņemta kompetentas tiesu varas iestādes iepriekšēja atļauja katrā atsevišķā gadījumā, un ir absolūti nepieciešama lietas specifikas dēļ; un
	b) dalībvalstis nodrošina atbilstošus drošības pasākumus, piemēram, piešķir pieeju attiecīgajiem datiem tikai personālam, kas ir atbildīgs par tāda likumā paredzēta pienākuma veikšanu, kas attaisno datu apstrādi.
Grozījums Nr.  12 Padomes pamatlēmuma priekšlikums 9. pants – 1. punkts
Padomes ierosinātais teksts	Grozījums
1. Lūguma iesniedzēja dalībvalsts var izmantot kriminālprocesa vajadzībām paredzētus personas datus, kas tai nodoti saskaņā ar 7. panta 1. un 4. punktu, vienīgi konkrētā kriminālprocesa vajadzībām, saistībā ar kuru tos lūdza, saskaņā ar pielikumā pievienoto veidlapu.	1. Lūguma iesniedzēja dalībvalsts var izmantot kriminālprocesa vajadzībām paredzētus personas datus, kas tai nodoti saskaņā ar 7. panta 1. un 4. punktu, saskaņā ar -1. punktā minētajiem principiem un vienīgi konkrētā kriminālprocesa vajadzībām, saistībā ar kuru tos lūdza, saskaņā ar pielikumā pievienoto veidlapu.
Pamatojums
Tāds pats pamatojums kā grozījumam Nr. 3.
Grozījums Nr.  13 Padomes pamatlēmuma priekšlikums 9. pants – 2. punkts
Padomes ierosinātais teksts	Grozījums
2. Lūguma iesniedzēja dalībvalsts saskaņā ar tās tiesību aktiem personas datus, kas tai nodoti saskaņā ar 7. panta 2. un 4. punktu jebkurām vajadzībām – izņemot kriminālprocesa vajadzības –, var izmantot tikai un vienīgi tam mērķim, kuram dati bija lūgti un ievērojot ierobežojumus, ko lūguma saņēmēja dalībvalsts izklāsta attiecīgā veidlapā.	2. Lūguma iesniedzēja dalībvalsts saskaņā ar tās tiesību aktiem un -1. punktā minētajiem principiem personas datus, kas tai nodoti saskaņā ar 7. panta 2. un 4. punktu jebkurām vajadzībām – izņemot kriminālprocesa vajadzības –, var izmantot tikai un vienīgi tam mērķim, kuram dati bija lūgti, un ievērojot ierobežojumus, ko lūguma saņēmēja dalībvalsts izklāsta attiecīgā veidlapā.
Pamatojums
Tāds pats pamatojums kā grozījumam Nr. 3.
Grozījums Nr.  14 Padomes pamatlēmuma priekšlikums 9. pants – 3. punkts
Padomes ierosinātais teksts	Grozījums
3. Atkāpjoties no 1. un 2. punkta, lūguma iesniedzēja dalībvalsts var izmantot personas datus, kas tai nodoti saskaņā ar 7. panta 1., 2. un 4. punktu, lai novērstu tūlītēju un nopietnu sabiedrības drošības apdraudējumu.	3. Atkāpjoties no 1. un 2. punkta, lūguma iesniedzēja dalībvalsts var izmantot personas datus, kas tai nodoti saskaņā ar 7. panta 1., 2. un 4. punktu, lai novērstu tūlītēju un nopietnu sabiedrības drošības apdraudējumu, ja tas ir nepieciešams un ir samērīgi ar izmantošanas mērķi; šajā gadījumā lūguma iesniedzēja dalībvalsts iesniedz lūguma saņēmējai dalībvalstij ex post paziņojumu, kurā izklāstīts, ka pieprasījums atbilst nosacījumiem par nepieciešamību, samērīgumu, steidzamību un draudu nopietnību.
Grozījums Nr.  15 Padomes pamatlēmuma priekšlikums 9. pants – 4. punkts
Padomes ierosinātais teksts	Grozījums
4. Dalībvalstis veic vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu, ka uz personas datiem, kas ir saņemti no citas dalībvalsts saskaņā ar 4. pantu, ja tos nodod trešai valstij saskaņā ar 7. panta 3. punktu, attiecinātu vienus un tos pašus izmantošanas ierobežojumus, ko saskaņā ar šā panta 2. punktu piemēro lūguma iesniedzējā dalībvalstī. Dalībvalstis norāda, ka personas datus, ko nodod trešai valstij kriminālprocesa vajadzībām, šī valsts pēc tam drīkst izmantot vienīgi kriminālprocesa vajadzībām.	4. Turklāt dalībvalstis veic vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu, ka uz personas datiem, kas ir saņemti no citas dalībvalsts saskaņā ar 4. pantu, ja tos nodod trešai valstij saskaņā ar 7. panta 3. punktu, attiecinātu vienus un tos pašus izmantošanas ierobežojumus, ko saskaņā ar šā panta 2. punktu piemēro lūguma iesniedzējā dalībvalstī. Dalībvalstis norāda, ka personas datus, ko nodod trešai valstij kriminālprocesa vajadzībām, šī valsts pēc tam drīkst izmantot vienīgi kriminālprocesa vajadzībām.
Grozījums Nr.  16 Padomes pamatlēmuma priekšlikums 9. pants – 5. punkts
Padomes ierosinātais teksts	Grozījums
5. Šo pantu nepiemēro personas datiem, ko dalībvalsts ir ieguvusi, piemērojot šo pamatlēmumu, un kuru izcelsme ir minētā dalībvalsts.	5. Šā panta 1. līdz 4. punktu nepiemēro personas datiem, ko dalībvalsts ir ieguvusi, piemērojot šo pamatlēmumu, un kuru izcelsme ir minētā dalībvalsts.
Grozījums Nr.  17 Padomes pamatlēmuma priekšlikums 9. pants – 5.a punkts (jauns)
Padomes ierosinātais teksts	Grozījums
	5.a Katra dalībvalsts nodrošina, ka valsts datu aizsardzības iestādes sistemātiski tiek informētas par personas datu apmaiņu, kas notiek saskaņā ar šo pamatlēmumu, un īpaši par personas datu izmantošanu apstākļos, kas minēti 9. panta 3. punktā.
	Dalībvalstu datu aizsardzības iestādes pārrauga 1. punktā minēto datu apmaiņu un šim nolūkam savstarpēji sadarbojas.
Grozījums Nr.  18 Padomes pamatlēmuma priekšlikums 9.a pants (jauns)
Padomes ierosinātais teksts	Grozījums
	9.a pants
	Datu subjekta tiesības
	1. Datu subjektu informē par to, ka viņa(-as) personas dati tiek apstrādāti. Tādas informācijas sniegšanu atliek, ja tas vajadzīgs mērķu īstenošanai, kuru dēļ dati ir apstrādāti.
	2. Datu subjektam ir tiesības bez pārliekas kavēšanās iegūt informāciju par to, kāda informācija ir savākta, valodā, ko viņš(-a) saprot, kā arī rektificēt un vajadzības gadījumā pieprasīt datu dzēšanu, ja tie apstrādāti, pārkāpjot principus, kuri iekļauti 9. panta -1. punktā.
	3. Informācijas, kas minēta 1. punktā, sniegšanu var atteikt vai atlikt, ja tas ir absolūti nepieciešams, lai:
	a) aizsargātu drošību un sabiedrisko kārtību;
	b) novērstu noziedzīgus nodarījumus;
	c) netraucētu noziedzīgu nodarījumu izmeklēšanu un kriminālvajāšanu;
	d) aizsargātu trešo pušu tiesības un brīvības.
Grozījums Nr.  19 Padomes pamatlēmuma priekšlikums 11. pants – 1. punkts – a apakšpunkts – iv a daļa (jauns)
Padomes ierosinātais teksts	Grozījums
	(iv a)  informācija par tiesību zaudēšanu, kas izriet no notiesājoša sprieduma krimināllietā;
Grozījums Nr.  20 Padomes pamatlēmuma priekšlikums 11. pants – 1. punkts – b apakšpunkts – iv daļa
Padomes ierosinātais teksts	Grozījums
iv) informācija par tiesību zaudēšanu, kas izriet no kriminālas notiesāšanas;	svītrots

• [1]  Pieņemtie teksti, P6_TA(2007)0170.

PASKAIDROJUMS

Komisija 2005. gada 22. decembrī publicēja savu priekšlikumu Padomes pamatlēmumam par to, kā organizējama un īstenojama no sodāmības reģistra iegūtas informācijas apmaiņa. Priekšlikuma mērķis ir uzlabot saziņu starp tiesu iestādēm un nodrošināt, ka uz informācijas pieprasījumiem no dalībvalstīm attiecībā uz sodāmību tiek atbildēts pienācīgi, pilnīgi un izsmeļoši.

Priekšlikumā tiek skatīti šādi galvenie jautājumi:

1. notiesāšanas dalībvalsts pienākums nekavējoties nodot valstspiederības dalībvalstij pilnīgu informāciju par notiesājošiem spriedumiem, kas pasludināti tās valstspiederīgajiem,

2. valstspiederības dalībvalsts pienākums uzglabāt un atjaunināt visu saņemto informāciju,

3. nosacījumi un procedūra, kādā atbild uz informācijas pieprasījumu attiecībā uz sodāmību.

Eiropas Savienības Padome 2008. gada 6. februārī nolēma vēlreiz apspriesties ar Eiropas Parlamentu. Turpmāka apspriešanās ir pamatota, ņemot vērā būtiskās izmaiņas, kas veiktas teksta oriģinālā, un jo īpaši to, ka tiek iekļauti daži Parlamenta priekšlikumi un Beļģijas Karalistes iniciatīva attiecībā uz tādu aizliegumu atzīšanu un piemērošanu, kuri izriet no notiesājošiem spriedumiem par dzimumnoziegumiem, kas izdarīti pret bērniem.

Referents atzinīgi vērtē to, ka ir pieņemti daudzi no tiem priekšlikumiem, kas ierosināti Parlamenta 2007. gada 21. jūnija ziņojumā. Tomēr jāvērš uzmanība uz priekšlikumu par vienotu tiesisko regulējumu personas datu aizsardzībai, kurš ir identisks tam, ko sākotnēji bija formulējusi Komisija — tā kā netika ņemtas vērā Parlamenta iniciatīvas šajā jomā, būs jāizvirza turpmāki grozījumi. Referents arī pauž nožēlu par to, ka Padome izvēlējās noteikt dubultu sistēmu attiecībā uz notiesājošiem spriedumiem, kas pasludināti citā dalībvalstī, kas nav notiesātās personas valstspiederības dalībvalsts (vienu sistēmu izmantotu valstī un otru — pārējās dalībvalstīs, uz kurām tiks nosūtīta informācija par notiesājošiem spriedumiem). Šāda dubultā sistēma sarežģīto uzdevumu nodot tālāk informāciju tikai padarītu komplicētāku un to sarežģītu — tas liek atturēties no Komisijas sākotnēji ierosinātās sistēmas, saskaņā ar kuru jebkuras izmaiņas kriminālajā sodāmībā vai tās dzēšana notiesāšanas dalībvalstī liktu veikt tādas pašas izmaiņās vai dzēšanu notiesātās personas valstspiederības dalībvalstī.

Mums jāpievērš uzmanība dažiem priekšlikuma aspektiem, ko varbūt Padomei un dalībvalstīm vajadzētu rūpīgi izskatīt. Bažas rada pierādījumi, ka dzimumnoziedznieki un citas ļoti bīstamas personas izmanto to, ka trūkst efektīvas informācijas apmaiņas sistēmas, un izmanto šobrīd noteiktos ierobežojumus ES pilnvarām.

Ar ierosināto tiesisko regulējumu tiek noteikts, kas var pieprasīt informāciju attiecībā uz notiesājošiem spriedumiem. Īsumā formulējot, pieprasījumus var iesniegt vai nu ieinteresētā persona, vai arī dalībvalstu centrālās iestādes. Tomēr pastāv ļoti specifiski gadījumi, kad noteiktām valsts iestādēm vai privātām struktūrām būtu jāspēj noskaidrot, vai pastāv sodāmība personām, ko tās paredzējušas nodarbināt (vai ko tās jau nodarbina). Ar to šeit tiek domātas izglītības vai bērnu aprūpes iestādes.

Ar to vien, ka izglītības vai bērnu aprūpes iestādes (kas var būt gan valsts, gan privātas struktūras) atlases procesa ietvaros pieprasa iesniegt dažādus dokumentus, kas apliecina kandidāta deklarēto pieredzi, prasmi un kvalifikāciju, ir par maz — šīm iestādēm jābūt iespējai pieprasīt (un praksē tas ir tām jādara), lai kandidāts līdz ar citiem dokumentiem obligāti iesniegtu arī izziņu par viņa sodāmību (tās neesamību).

Tomēr tāda procedūra, kāda šeit izklāstīta iepriekšējā rindkopā, nebūtu pietiekama bērnu drošības garantēšanai. Izglītības iestādei jābūt iespējai noskaidrot, vai tās personālam (t.i., pašreizējiem darbiniekiem) pastāv krimināla sodāmība attiecībā uz dzimumnoziegumiem pret bērniem. Tādēļ būtu vēlams, lai šādas iestādes, vienlaikus ievērojot pamattiesības un personas datu aizsardzības principus, varētu pieprasīt un nodrošināt piekļuvi informācijai gadījumos, kad attiecīgajām personām patiešām ir krimināla sodāmība attiecībā uz noziegumiem pret bērniem.

PROCEDŪRA

Virsraksts	No sodu reģistriem iegūtās informācijas apmaiņa dalībvalstu starpā
Atsauces	05968/2008 – C6-0067/2008 – COM(2005)0690 – C6-0052/2006 – 2005/0267(CNS)
Datums, kad notika apspriešanās ar EP	10.2.2006
Komiteja, kas atbildīga par jautājumu        Datums, kad paziņoja plenārsēdē	LIBE 21.2.2008
Referents(-e/-i/-es)        Iecelšanas datums	Agustín Díaz de Mera García Consuegra 27.2.2008
Izskatīšana komitejā	5.5.2008		29.5.2008
Pieņemšanas datums	29.5.2008
Galīgā balsojuma rezultāti	+: –: 0:	35 0 2
Deputāti, kas bija klāt galīgajā balsojumā	Alexander Alvaro, Emine Bozkurt, Philip Bradbourn, Mihael Brejc, Kathalijne Maria Buitenweg, Michael Cashman, Giusto Catania, Jean-Marie Cavada, Carlos Coelho, Panayiotis Demetriou, Agustín Díaz de Mera García Consuegra, Bárbara Dührkop Dührkop, Claudio Fava, Armando França, Urszula Gacek, Patrick Gaubert, Jeanine Hennis-Plasschaert, Lívia Járóka, Ewa Klamt, Stavros Lambrinidis, Henrik Lax, Roselyne Lefrançois, Claude Moraes, Martine Roure, Csaba Sógor, Manfred Weber, Tatjana Ždanoka
Aizstājējs(-i), kas bija klāt galīgajā balsojumā	Edit Bauer, Simon Busuttil, Genowefa Grabowska, Sophia in ‘t Veld, Syed Kamall, Sylvia-Yvonne Kaufmann, Marianne Mikko, Bill Newton Dunn, Nicolae Vlad Popa
Aizstājējs(-i) (178. panta 2. punkts), kas bija klāt galīgajā balsojumā	Manolis Mavrommatis