Ziņojums - A6-0250/2008Ziņojums
A6-0250/2008

ZIŅOJUMS par Kosmosu un drošību

10.6.2008 - (2008/2030(INI))

Ārlietu komiteja
Referents: Karl von Wogau

Procedūra : 2008/2030(INI)
Dokumenta lietošanas cikls sēdē
Dokumenta lietošanas cikls :  
A6-0250/2008

EIROPAS PARLAMENTA REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS

par Kosmosu un drošību

(2008/2030(INI))

Eiropas Parlaments,

–       ņemot vērā Eiropadomes 2003. gada 12. decembrī pieņemto Eiropas Drošības stratēģiju „Droša Eiropa labākā pasaulē”,

–       ņemot vērā 2003. gada 12. decembrī Eiropadomes pieņemto ES stratēģiju pret masu iznīcināšanas ieroču izplatīšanu,

–       ņemot vērā Padomes 2007. gada 22. maija rezolūciju par Eiropas Kosmosa politiku,

– ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un Līgumu par Eiropas Savienību, kas grozīti ar Lisabonas līgumu, un to noteikumus, kuri attiecas uz Eiropas Kosmosa politiku (Līguma par Eiropas Savienības darbību 189. pants), pastāvīgo strukturēto sadarbību drošības un aizsardzības jautājumos (Līguma par Eiropas Savienību 42. panta 6. punkts un saistītais protokols) un ciešāku sadarbību civilajā jomā (Līguma par Eiropas Savienības darbību sestā daļa, III sadaļa), kā arī solidaritātes klauzulu (Līguma par Eiropas Savienību 222. pants) un noteikumus par savstarpēju palīdzību bruņotas agresijas gadījumā pret dalībvalsti vai dalībvalstīm (Līguma par Eiropas Savienību 42. panta 7. punkts);

–       ņemot vērā 2004. gada 29. janvāra rezolūciju par rīcības plānu Eiropas Kosmosa politikas īstenošanai[1],

–       ņemot vērā tā 2005. gada 14. aprīļa rezolūciju par Eiropas Drošības stratēģiju[2],

–       ņemot vērā 1967. gada Līgumu par principiem, kas reglamentē valstu darbības principus, pētot un izmantojot Kosmosu, tostarp Mēnesi un citus debesus ķermeņus, („Kosmosa Līgumu”),

–       ņemot vērā ES un Krievijas sadarbību Kosmosa politikas jomā, kas izveidota trīspusējās sarunās par Kosmosa jomu starp Eiropas Komisiju, Eiropas Kosmosa aģentūru un Roscosmos (Krievijas Kosmosa aģentūru),

–       ņemot vērā Reglamenta 45. pantu,

–       ņemot vērā Ārlietu komitejas ziņojumu un Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komitejas atzinumu (A6-0250/2008),

A.     tā kā Eiropas Kosmosa politikas pamatprincipiem ir jābūt ar Kosmosa izmantošanu saistītu draudu novēršanai un iespējām droši un brīvi piekļūt Kosmosam un izmantot to;

B.     tā kā dažādu politiskas un drošības problēmu dēļ, ar kurām aizvien biežāk saskaras Eiropas Savienība, neatkarīga Eiropas Drošības politika ir stratēģiska nepieciešamība;

C.     tā kā tas, ka ES dalībvalstīm nav kopīgas pieejas Kosmosa politikai, ir radījis pārāk dārgas programmas;

D.     tā kā krīžu vadības operācijas, ko īsteno kā daļu no Eiropas Drošības un aizsardzības politikas (EDAP), cieš no tā, ka ES dalībvalstu izmantotie Kosmosa līdzekļi nav savstarpēji savietojami;

E.     tā kā Eiropas Savienībai nav visaptverošas Eiropas Kosmosa izmantošanas sistēmas drošības un aizsardzības mērķiem;

F.     tā kā jaunākās paaudzes palaidējiekārtu izgatavošanai ir vajadzīgi aptuveni 15 gadi un pašreizējās palaidējiekārtas tuvāko 20 gadu laikā būs jānomaina;

G.     tā kā ASV, Krievija, Japāna un jaunās Kosmosa izmantotājvalstis, īpaši Ķīna, Indija, Dienvidkoreja, Taivāna, Brazīlija, Izraēla, Irāna, Malaizija, Pakistāna, Dienvidāfrika un Turcija strauji attīsta savus Kosmosa resursus;

H.     tā kā Eiropas Savienības Francijas prezidentūra 2008. gada otrajā pusē par vienu no savām prioritātēm noteiks Eiropas Kosmosa politikas uzlabošanu;

I.      tā kā viens no visrentablākajiem Kosmosa arhitektūras elementiem un iespējām nodrošināt ilgtspējīgu Kosmosa resursu floti, ir apkope orbītā, izmantojot tur izvietotus līdzekļus,

Vispārīgi apsvērumi

1.      norāda uz Kosmosa dimensijas nozīmi Eiropas Savienības drošībā un to, ka ir vajadzīga kopīga pieeja, lai būtu iespējams aizsargāt Eiropas intereses Kosmosā;

2.      uzsver, ka, lai Eiropas Savienības politiskās un diplomātiskās darbības varētu balstīties uz neatkarīgu, uzticamu un pilnīgu informāciju, ko iespējams izmantot konfliktu novēršanas politikā, krīžu vadības operācijās un drošības uzlabošanai visā pasaulē, īpaši uzraugot masu iznīcināšanas ieroču izplatīšanu un pārvadāšanas veidus un pārbaudot starptautisku līgumu ievērošanu, uzraugot vieglo un kājnieku ieroču starptautisko kontrabandu, aizsargājot stratēģiski nozīmīgu infrastruktūru un Eiropas Savienības robežas, kā arī civilajā aizsardzībā dabas vai cilvēka darbības izraisītu krīžu gadījumā, ir nepieciešami Kosmosa resursi;

3.      atzinīgi vērtē to, ka „Kosmosa Padome” ir pieņēmusi tādu Eiropas Kosmosa politiku, kāda tā ir ierosināta Eiropas Komisijas un Eiropas Kosmosa Aģentūras kopīgajā paziņojumā, jo īpaši nodaļu par drošību un aizsardzību, tajā pašā laikā pauž nožēlu par to, ka netiek pieminēti ar ieroču izvietošanu Kosmosā saistītie draudi, kuri ir svarīgākie jautājumi, kas jāņem vērā, izstrādājot starptautisko attiecību stratēģiju (kā minēts Padomes 2007. gada 21. maija Rezolūcijas 2007/C/136/01 3. pielikumā[3]); tādēļ iesaka pienācīgi ņemt šo politiku vērā pārskatītajā Eiropas Drošības stratēģijā un uzskata, ka Kosmosa jautājumi ir jāatspoguļo iespējamajā Baltajā grāmata par drošības un aizsardzības politiku;

4.      norāda uz Eiropas Drošības politikas juridisko pamatu Lisabonas līgumā; atzinīgi vērtē Parlamentam un Padomei sniegto iespēju saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru noteikt pasākumus, kas vajadzīgi Eiropas kosmosa programmas izveidei; aicina Komisiju iesniegt Parlamentam un Padomei atbilstīgu priekšlikumu šādiem pasākumiem, kā arī paziņojumu par piemērotu attiecību izveidi ar Eiropas Kosmosa aģentūru; atzinīgi vērtē arī pastāvīgas strukturētas sadarbības iespējas drošības un aizsardzības jomā un ciešākas sadarbības iespējas civilajā jomā;

5.      aicina Eiropas Savienības dalībvalstis, Eiropas Kosmosa aģentūru un dažādās ieinteresētās puses biežāk un pēc iespējas labāk izmantot pašreizējās valstu un starptautiskās Kosmosa sistēmas, kā arī veicināt to savstarpējo papildināmību; tādēļ norāda uz to, ka EDAP ir vajadzīgi kopēji resursi vismaz šādās jomās: telekomunikāciju, informācijas pārvaldības, novērošanas un navigācijas jomā; iesaka dalīties un apmainīties ar šiem datiem atbilstīgi ES koncepcijai par uz tīklu orientētu operāciju sistēmu;

6.       ļoti pozitīvi vērtē Starptautiskās astronautikas akadēmijas un Starptautiskās asociācijas drošības palielināšanai Kosmosā centienus veicināt situācijas uzlabošanu, informētību un pasākumus, kas attiecas uz kosmiskajiem atkritumiem;

Neatkarīgs draudu novērtējums

7.      aicina dalībvalstis izmantot kopīgi tādus ģeotelpiskos izlūkdatus un dalīties ar tiem, kas nepieciešami neatkarīgam ES draudu novērtējumam;

Zemes novērošana un izpēte

8.      mudina pabeigt Eiropas Savienības Satelītcentra (EUSC) izveidi, lai varētu pilnībā izmantot tā piedāvātās iespējas; turklāt iesaka nekavējoties noslēgt nolīgumus starp EUSC un ES dalībvalstīm par iegūto attēlu nodošanu EDAP operāciju un spēku komandieru izmantošanai, vienlaikus nodrošinot savietojamību ar Globālā vides un drošības monitoringa (GMES) novērošanas resursiem un iegūto, ar drošību saistīto informāciju; šajā sakarā atzinīgi vērtē Taktisko attēlu izmantošanas stacijas projektu, ko kopīgi vada Eiropas Drošības aģentūra (EDA) un EUSC;

9.      mudina tās dalībvalstis, kuru rīcībā ir dažāda veida radari, optiskie un laikapstākļu novērošanas satelīti un izlūkošanas sistēmas (Helios, SAR-Lupe, TerraSAR-X, Rapid Eye, Cosmo-Skymed, Pleiades), nodrošināt to savietojamību; atzinīgi vērtē divpusējos un daudzpusējos nolīgumus, kas noslēgti starp vadošajām ES dalībvalstīm (piemēram, SPOT, ORFEO, Helios sadarbības sistēma, Šverīnas nolīgums un nākotnē veidojamais MUSIS); ierosina MUSIS sistēmu iekļaut Eiropas sistēmā un finansēt no ES budžeta;

10.    uzsver GMES nozīmi Eiropas Savienības ārpolitikā un drošības un aizsardzības politikā; aicina izveidot darbības budžeta pozīciju, lai nodrošinātu GMES pakalpojumu stabilitāti atbilstīgi lietotāju vajadzībām;

Navigācija, pozicionēšana un laika noteikšana

11.    uzsver, ka Galileo ir nepieciešams neatkarīgām EDAP operācijām, kopējai ārpolitikai un drošības politikai (KĀDP), Eiropas drošībai un Eiropas Savienības stratēģiskai autonomijai; īpaši norāda uz to, ka šie valsts regulētie pakalpojumi būs būtiski svarīgi navigācijas, pozicionēšanas un laika noteikšanas jomā, kā arī, lai izvairīties no nevajadzīga riska;

12.    norāda uz pirmajā lasījumā panākto Parlamenta un Padomes vienošanos par priekšlikumu regulai par Eiropas satelītu radionavigācijas programmu (EGNOS un Galileo) turpmāku ieviešanu un to, ka sistēma piederēs Kopienai un ka izvēršanas posms tiks pilnībā finansēts no Kopienas budžeta;

13. vērš uzmanību uz 2008. gada 23. aprīlī pieņemto nostāju[4], jo īpaši to, ka EGNOS un Galileo programmas ir jāuzskata par vienu no nākamās Eiropas Kosmosa programmas sasniegumiem, kā arī uz programmu vadību līdz ar Iestāžu Galileo komiteju, kas var kalpot par modeli Eiropas kosmosa politikas izstrādei;

Telekomunikācijas

14.    uzsver, ka EDAP operācijām (ES militārajam štābam, ES štābam, dislocējamajiem štābiem) un ANO, NATO un tamlīdzīgu organizāciju operācijās iesaistītajām ES vienībām ir nepieciešami droši satelītnodrošināti sakari;

15.    lai samazinātu izmaksas, prasa, lai Eiropas Savienības dalībvalstu rīcībā esošās un plānotās satelīta telekomunikāciju sistēmas (piemēram, Skynet, Syracuse, Sicral, SATCOM Bw, Spainsat) ir savstarpēji savietojamas;

16.    atbalsta kopīga Eiropas Komisijas un EDA programmvadāmo rāciju projekta (SDR) izveidi; atzīmē, ka SDR uzlabos uz zemes izvietotās telekomunikāciju sistēmu daļas savietojamību;

17.    iesaka taupīt līdzekļus, kopīgi izmantojot infrastruktūru uz Zemes, kas atbalsta dažādu valstu telekomunikāciju sistēmas;

Kosmosa uzraudzība

18.    atbalsta Eiropas Kosmosa uzraudzības sistēmas izveidi, kas uzlabotu informāciju par stāvokli Kosmosa (tostarp, piemēram, tādas sistēmas kā GRAVES un TIRA), ļaujot novērot Kosmosa infrastruktūru, komiskos atkritumus un, iespējams, citus draudus;

Agrīnā satelītbrīdināšana pret ballistiskajām raķetēm

19.    nosoda to, ka ES dalībvalstīm nav piekļuves aktuālai informācijai par pasaulē palaistajām ballistiskajām raķetēm; tādēļ pauž atbalstu projektiem, kuru rezultātu tiks izveidota agrīnā satelītbrīdināšana par ballistisko raķešu palaišanu (tādiem kā, piemēram, Francijas sistēma „Spirale”); turklāt aicina nodrošināt, ka ar šīm nākotnē izveidojamajām sistēmām iegūtā informācija ir pieejama visām Eiropas Savienības dalībvalstīm, lai aizsargātu savus iedzīvotājus un atbalstītu iespējamos pretošanās pasākumus un pārbaudītu Kodolieroču neizplatīšanas līguma ievērošanu, kā arī izmantošanai EDAP operācijās un Eiropas drošības interešu aizsardzībai;

Signāla izlūkdati

20.    atbalsta signāla izlūkdatu (tādu elektronisko izlūkdatu kā „Essaim” un sakaru izlūkdatu) apmaiņu Eiropas līmenī;

Autonoma piekļuve Kosmosam un starptautiskajai videi

21.    atbalsta drošu, neatkarīgu un stabilu Eiropas Savienības piekļuvi Kosmosam, kas ir viens no priekšnoteikumiem autonomai rīcībai;

22.    iesaka nekomerciālus Eiropas satelītus laist orbītā ar Eiropas palaidējiekārtām, vēlams, no Eiropas Savienības teritorijas, paturot prātā Eiropas aizsardzības tehnoloģiju un ražošanas bāzes piegāžu drošību un aizsardzību;

23.    norāda, ka nepieciešams kāpināt izveides tempu, lai uzlabotā Ariane 5 būtu pieejama līdz 2015. gadam;

24.    iesaka, tiklīdz tas ir iespējams, sākt stratēģiskas ilgtermiņa investīcijas Eiropas palaidējiekārtās, lai neatpaliktu no pieaugošās starptautiskās konkurences; pieprasa gan budžeta, gan termiņu ziņā šajā projektā ievērot lielāku disciplīnu;

25..   iesaka izveidot apkopi orbītā, lai palīdzētu palielināt operatīvo Kosmosa resursu izmantošanas ilgumu, izturību, pieejamību un darbības efektivitāti, tajā pašā laikā samazinot izmaksas, kas saistītas ar šo resursu izvietošanu Kosmosā un uzturēšanu;

Pārvaldība

26.    mudina izveidot spēcīgu pīlāru sadarbību Kosmosa un drošības jautājumos, iesaistot visas puses (t. i., Komisiju, Padomi, EDA un Eiropas Savienības satelītcentru), lai aizsargātu drošības politiku un ar EDAP saistīto datu drošību;

27.    stingri iesaka veicināt to, lai visām ES dalībvalstīm ir vienlīdzīgas iespējas piekļūt operatīvajiem datiem, kas iegūti, izmantojot Kosmosa resursus pastiprinātā EDAP sistēmā;

28.    iesaka EDA izveidot administratīvās un finansiālās iespējas ar Kosmosu saistītu darbību pārvaldībai;

Finansējums

29.    norāda, ka laika posmam no 2007. līdz 2013. gadam ES budžetā atvēlēti aptuveni EUR 5,25 miljardi izdevumiem, kas saistīti ar Eiropas darbībām Kosmosā, proti, šajā laika posmā šādiem izdevumiem paredzēti EUR 750 miljoni gadā;

30.    aicina Eiropas Savienību izveidot darbības budžetu Kosmosa resursiem, ar kuriem atbalstīta EDAP un Eiropas drošības intereses;

31.    pauž bažas par to, ka koordinācijas trūkums starp ES valstīm rada resursu trūkumu, jo notiek nevajadzīga darbību dublēšanās; tādēļ atbalsta ideju, ka ES dalībvalstīm ir jāuzsāk kopīgas programmas, kas ilgtermiņā ļaus samazināt izmaksas;

32.    turklāt norāda, ka saskaņā ar aplēsēm kopējas Eiropas pieejas trūkums Kosmosa resursu sagādei, uzturēšanai un darbībai izmaksā simtiem miljonu eiro

33.    norāda, ka pieredze rāda – liela mēroga kopīgus projektus nav iespējams pienācīgi vadīt, ja ir iesaistītas 27 valstu budžeta lēmējiestādes, kas darbojas saskaņā ar principu par „godīgu atdevi” no ieguldītajiem līdzekļiem; tādēļ ierosina šis projektus un programmas finansēt no ES budžeta;

34.    norāda, ka saskaņā ar pašlaik pieejamajām aplēsēm, lai apmierinātu Eiropas drošības un aizsardzības vajadzības, kas saistītas ar satelīta telekomunikācijām, investīciju līmenis un Eiropas Savienības aptuvenie izdevumi Zemes novērošanai un izlūkdatu, tostarp signāla izlūkdatu, vākšanai ir ievērojami jāpalielina, lai varētu segt visaptverošas Kosmosa politikas vajadzības un mērķus;

35.    uzskata, ka Eiropas Savienībai, Eiropas Kosmosa aģentūrai, EDA un to dalībvalstīm ir jānodrošina pienācīgs finansējums paredzētajām Kosmosa darbībām un ar tām saistītajai izpētei; uzskata, ka liela nozīme ir ES finansējumam, kā tas ir, piemēram, Galileo projekta gadījumā;

Kosmosa infrastruktūras aizsardzība

36.    atzīst, ka stratēģisko Kosmosa resursu, kā arī tādas infrastruktūras, kas sniedz piekļuvi Kosmosam, piemēram, palaidējiekārtu un kosmisko staciju, neaizsargātība ir nepietiekami novērtēta; tādēļ uzsver, ka šie resursi ir pienācīgi jāaizsargā, izmantojot uz zemes bāzētu pretraķešu aizsardzības sistēmu, militārās lidmašīnas un Kosmosa uzraudzības sistēmas; turklāt atbalsta datu apmaiņu ar starptautiskajiem partneriem gadījumā, ja satelīti tiek neitralizēti pretinieka rīcības rezultātā;

37.    aicina samazināt nākotnē izveidojamo Eiropas satelītu sistēmu neaizsargātību, izveidojot pretbloķēšanas, aizsardzības „vairogu”, apkalpošanas orbītā, orbītas augstāko slāņu un daudzorbitālu satelītu izvietojuma sistēmas;

38.    uzsver, ka aizsargpasākumiem ir pilnībā jāatbilst starptautiskajiem standartiem par Kosmosa izmantošana miermīlīgā veidā un kopīgi pieņemtiem pārredzamības un uzticības veicināšanas pasākumiem; aicina ES dalībvalstis izpētīt iespēju izveidot juridiski un politiski saistošus „ceļu satiksmes" noteikumus Kosmosa izmantotājiem un Kosmosa satiksmes uzraudzības režīmu;

39.    uzsver, ka šīs neaizsargātības dēļ modernās sakaru iekārtas nekad nedrīkst būt pilnībā atkarīgas no Kosmosā izvietotām tehnoloģijām;

Starptautiskais tiesiskais režīms Kosmosa izmantošanai

40.    atgādina, cik svarīgs ir princips par Kosmosa izmantošanu mierīgos nolūkos, kurš norādīts 1967. gada Kosmosa Līgumā; tādēļ pauž bažas par iespējamu ieroču izvietošanu Kosmosā;

41.    aicina nekādā gadījumā nepieļaut, ka Eiropas Kosmosa politika veicina Kosmosa militarizāciju un bruņošanos Kosmosā;

42.    aicina pastiprināt starptautisko tiesisko režīmu neagresīvas Kosmosa izmantošanas regulēšanai un aizsardzībai, īpaši uzdodot ANO Miera mērķiem paredzēta visuma telpas izmantojuma komitejai (COPUOS) izstrādāt kosmisko atkritumu mazināšanas pamatnostādņu projektu, kas atbilst Starpaģentūru kosmisko atkritumu koordinācijas komitejas pamatnostādnēm, un aicina ANO atbruņošanās konferenci izstrādāt daudzpusēju nolīgumu par bruņošanās sacensību novēršanu Visumā; turklāt aicina ES prezidentūru nodrošināt proaktīvu ES pārstāvību COPUOS; aicina ES iestādes veicināt konferences organizēšanu, kuras mērķis ir pārskatīt Kosmosa Līgumu, lai padziļinātu to un aizliegtu jebkādu ieroču izvietošanu Kosmosā;

43.    aicina visus starptautiskos dalībniekus atturēties no agresīvu iekārtu izmantošanas Kosmosā; pauž īpašas bažas par destruktīva spēka lietojumu pret satelītiem, piemēram, Ķīnas antisatelītu testu 2007. gada janvārī un strauji pieaugošā kosmisko atkritumu daudzuma ietekmi uz drošību Kosmosā; tādēļ iesaka pieņemt juridisko saistošus starptautiskus instrumentus, kuru mērķis ir aizliegt ieroču izmantošanu, vēršot tos pret Kosmosa resursiem, un ieroču izvietošanu Kosmosā;

44.    aicina visus Kosmosa izmantotājus reģistrēt savus satelītus, tostarp militāros satelītus, tādējādi atbalstot uzticības veidošanas pasākumu attiecībā uz Kosmosa drošību; atbalsta Padomes īstenoto ES Rīcības kodeksu attiecībā uz Kosmosa objektiem; pieprasa, lai kodekss kļūtu par juridiski saistošu instrumentu;

45.    aicina Apvienoto Nāciju Organizāciju un Eiropas Savienību aktīvi iesaistīties satelītiem kaitīgu Kosmosa atkritumu samazināšanā un aizsardzībā pret šiem atkritumiem;

Transatlantiskā sadarbība Kosmosa politikas un pretraķešu aizsardzības jomā

46.    mudina Eiropas Savienību un Ziemeļatlantijas Līguma organizāciju sākt stratēģisku dialogu par Kosmosa politiku un pretraķešu aizsardzību, paturot prātā juridisko pienākumu izvairīties no jebkādas darbības, kas var būt nesavietojama ar miermīlīgas Kosmosa izmantošanas principu un īpašu uzmanību pievēršot satelītkomunikāciju sistēmu papildināmībai un savietojamībai, Kosmosa uzraudzībai un agrīnai brīdināšanai par ballistiskajām raķetēm, kā arī Eiropas spēku aizsardzībai ar karadarbības apgabalā izvietotu pretraķešu aizsardzības sistēmu;

47.    aicina Eiropas Savienību un Amerikas Savienotās Valstis iesaistīties stratēģiskā dialogā par Kosmosa resursu izmantošanu un uzņemties vadošo lomu ANO un ārpus šīs organizācijas, lai panāktu, ka Kosmosā tiek īstenota tikai miermīlīga politika;

Cita veida starptautiskā sadarbība

48.    atzinīgi vērtē nostiprināto sadarbību starp ES un Krieviju saskaņā ar Trīspusējo Kosmosa dialogu, ko 2006. gadā uzsāka Eiropas Komisija, Eiropas Kosmosa aģentūra un Roscosmos (Krievijas Kosmosa aģentūra), tostarp tādās jomās kā Kosmosā izvietotas iekārtas (satelītnavigācijas, Zemes novērošanas un satelītkomunikāciju sistēmas), kā arī piekļuve Kosmosam (palaidējiekārtas un nākotnē paredzamas Kosmosa transporta sistēmas);

°

°         °

49.    uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei, Komisijai, Eiropas Kosmosa aģentūrai, dalībvalstu parlamentiem un Apvienoto Nāciju Organizācijas, Ziemeļatlantijas Līguma organizācijas un Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas ģenerālsekretāriem.

  • [1]  OV C 96 E, 21.4.2005., 136. lpp.
  • [2]  OV C 33 E, 9.2.2006., 580. lpp.
  • [3]  OV C 136, 20.6.2007., 1. lpp.
  • [4]  Pieņemtie teksti, P6_TA(2008)0167.

PASKAIDROJUMS

1. Ievads

2003. gada Eiropas Drošības stratēģijā izmantots drošības jēdziens plašā nozīmē. Uzdevumi, kas izriet no šīs stratēģijas, ietver miera uzturēšanas operācijas, stratēģiski nozīmīgās infrastruktūras un mūsu kopējo ārējo robežu aizsardzību, aizsardzību pret ieroču izplatīšanu un līgumu pārbaudi.

Spēja izpildīt šos uzdevumus ir atkarīga un būs arvien vairāk atkarīga no satelītu sistēmu pieejamības. Lai aizpildītu pašreizējos robus šajā jomā, kas radušies neizmantoto iespēju dēļ, referents ierosina ciešāku sadarbību kopējo Eiropas sistēmu izstrādē Kosmosa tehnoloģiju jomā.

2. Eiropas Kosmosa politika

Referents atzinīgi vērtē to, ka ES Padome ir pieņēmusi Eiropas Kosmosa politiku (EKP), kāda tā ir ierosināta Eiropas Komisijas un Eiropas Kosmosa Aģentūras (EKA) kopīgajā paziņojumā, jo īpaši nodaļu par drošību un aizsardzību.

Padome ir aicināta atsaukties uz EKP Baltajā grāmatā, ar kuru īsteno Eiropas Drošības stratēģiju.

Turklāt Lisabonas līgums rada juridisku pamatu Eiropas Kosmosa politikai, kā arī pastāvīgas strukturētas sadarbības iespējas drošības un aizsardzības jautājumos un plašākas sadarbības iespējas civilajā jomā.

3. Satelītu sistēmas

Satelītu sistēmas Zemes novērošanas un izpētes, telekomunikāciju, navigācijas, pozicionēšanas un laika noteikšanas jomās ir šo sistēmu īpašnieku „acis un ausis". Tām var būt kā militārs, tā civils pielietojums.

Tādēļ ES valstīm izšķiroši svarīga ir piekļuve datiem, ko iegūst ar šādām sistēmām, lai nodrošinātu EDAP un KĀDP lēmumu pieņēmējus ar atbilstīgu informāciju. Tā kā ir plaši atzīts, ka Kosmosa resursi ir nepieciešami ES krīžu pārvarēšanas operācijās un tie var nodrošināt ES ar būtiski svarīgu instrumentu krīžu izplatības pārraudzībai un starptautisko līgumu pārbaudei, ES dalībvalstis, EKA un dažādas ieinteresētās personas ir jāmudina pēc iespējas labāk izmantot pašreizējās valstu un starptautiskās Kosmosa sistēmas, kā arī veicināt to savstarpējo papildināmību.

Taču šīs iespējas var kļūt par „Ahileja papēdi”, ja tās izmanto naidīga valsts vai puses, kas nav saistītas ar valsts interesēm, vai ja tās vienkārši saduras ar kosmiskiem atkritumiem. Tādēļ ir ieteicams radīt tādu Kosmosa uzraudzības sistēmu, kas varētu nodrošināt Eiropas satelītu labāku aizsardzību.

Zemes novērošana var nodrošināt pastāvīgu uzraudzību no liela attāluma nemitīgi atjaunotai situācijas pārraudzībai un teritoriju kartografēšanai. Telekomunikāciju satelīti (Satcom) bieži ir vienīgais pieejamais līdzeklis, lai izveidotu pilnībā funkcionējošu „informācijas ķēdi”. Tos var izmantot, lai pārraidītu no attāluma savāktus datus uz tāliem vadības centriem, kā arī, lai izplatītu informāciju dažādām struktūrām.

Turpmāk Eiropas līmenī varētu ievērojami normalizēt un standartizēt pētniecības, tehniskās attīstības un izstrādes jomas gan attiecībā uz Zemes novērošanu, gan Satcom. Tādējādi varētu izvairīties no dublēšanās, kas rada zaudējumus, un iegūt apjomradītus ietaupījumus.

Turklāt EDAP operācijām varētu būt ieguvums no augstāka līmeņa ES dalībvalstu pārvaldīto Kosmosa resursu savietojamības.

Vairākas ES dalībvalstis ir izveidojušas savas Kosmosa sistēmas, lai apmierinātu savas drošības vajadzības. Tomēr budžeta ierobežojumi un vajadzība pēc savstarpējas izmantojamības prasa integrētāku Eiropas līmeņa pieeju. Šajā attīstības procesā līdere ir Francija, kura slēdz divpusējus vai daudzpusējus pamatnolīgumus ar citām ES dalībvalstīm (Vāciju, Itāliju, Apvienoto Karalisti un Spāniju).

3.1.     Zemes novērošana un izlūkošana

Vairākas valstis ir izveidojušas vai veido savas Zemes novērošanas (ZN) sistēmas: Francija (kopš 1986. gada ar SPOT 1 līdz Helios B un Pleiades), Itālija (Cosmo-SkyMed), Vācija (SAR-Lupe), Spānija (SEOSAT, Eiropas GMES projekta ietvaros), Zviedrija (SVEA projekts, kam joprojām gaida bruņoto spēku atļauju), Lielbritānija (Topsat). Dažas no tām bija iecerētas civilmilitāram lietojumam, bet citas varētu izmantot vairākas valstis. Tām ES dalībvalstīm, kas pārvalda dažādus radaru veidus, optiskos un laika apstākļu novērošanas satelītus, kā arī izlūkošanas sistēmas, ir jānodrošina to saderība.

Tādēļ ir stingri jāatbalsta divpusēji un daudzpusēji nolīgumi starp vadošajām ES valstīm, jo ar tiem ir iespējams taupīt nodokļu maksātāju naudu. Francija un Itālija, kas ir parakstījušas Turīnas nolīgumu, pamatojoties uz divu attiecīgo iespēju kombināciju (optiskā un radara novērošana - ORFEO[1][2]), lai papildinātu savas savstarpējās programmas. Šī paša iemesla dēļ arī Francija un Vācija 2002. gadā parakstīja divpusēju iespēju apmaiņas nolīgumu starp SAR Lupe un Helios II (Šverīnas nolīgums). Eiropas Parlaments varētu sniegt atbalstu „eiropeizētas” izlūkošanas sistēmas izveidei, kas būtu līdzīga plānotajai MUSIS[3][4].

Ņemot vērā Eiropas Savienības iespējas Zemes novērošanas (ZN) jomā, ES Satelītu centrs (ESSC), kas izvietots Torehonā (Spānijā), nodrošina sintētisku attēlu analīzi drošības nolūkos, lai atbalstītu EDAP darbības, izmantojot brīvi pieejamos un dalībvalstu avotus. Kamēr nav noslēgti nolīgumi starp ESSC un dalībvalstīm, lai nodrošinātu pieejamus attēlus EDAP darbībām, ESSC neizmanto savu potenciālu pilnā apjomā.

Visbeidzot, Globālais vides un drošības monitorings (GMES) ir Eiropas iniciatīva, ko vada Eiropas Komisija, un tā ir paredzēta, lai nodrošinātu civilās drošības pakalpojumus vides un humanitārā dimensijā un lai veicinātu dažu atbruņošanās līgumu pārbaudi. GMES balstīsies uz novērojumu datiem, ko saņems no Zemes novērošanas satelītiem un uz zemes esošas informācijas. Tiklīdz 2008. gadā būs izstrādāti pirmie pakalpojumi (kartografēšana, atbalsts ārkārtas situāciju pārvaldībai un prognozēšanai), tiem jābūt pieejamiem EDAP darbību atbalstam, un ES budžetā ir jāizveido darbības budžeta pozīcija.

Turklāt ES dalībvalstīm ir jāapvieno ģeotelpiskie izlūkdati un jāapmainās ar tiem ne tikai, lai atbalstītu EDAP darbības, bet arī lai iegūtu neatkarīgu novērtējumu par draudiem ES.

3.2.     Telekomunikācijas

Militārās un drošības kopienas arvien vairāk paļaujas uz komerciālām sistēmām, lai nodrošinātu lielāku joslas platumu kompleksām militārām sistēmām. Droši sakari ir nepieciešami ikvienai EDAP darbībai, lai tā būtu sekmīga. Pašreizējās nostādnes attiecībā uz militārajiem Satcom galvenokārt pamatotas uz diviem pakalpojumu līmeņiem: neaizsargātas saziņas un augsta aizsardzības līmeņa militāras pārraides. Eiropā tikai dažas valstis ir izstrādājušas augsta drošības līmeņa iespējas (tehnoloģisku un budžeta grūtību dēļ), un divas no tām (Francija un Apvienotā Karaliste) ir kodolvalstis. Apvienotā Karaliste izmanto pati savu Skynet sistēmu ar pēdējo Skynet V versiju, kas ir iecerēta kā divējādi izmantojama sistēma. Francijas Bruņotie spēki pēc civilās satelīta platformas (Telecom-2) izmantošanas ir izvēlējušies programmu tikai militāram nolūkam (Syracuse III). Itālija un Spānija ir izstrādājušas savu militāro Satcom (attiecīgi SICRAL un Spainsat). NATO ir izvēlējusies kopā apvienotas Francijas, Itālijas un Lielbritānijas sistēmas un nodrošinājusi pirmo telekomunikāciju satelītu, tā dēvēto Satcom Post-2000. Visbeidzot, divi jauni Vācijas militārie satelīti sāks darboties 2009. gadā (saukti par SatcomBw).

Referents prasa, lai pašreizējās un nākotnes satelīta telekomunikāciju sistēmas, kas ir ES rīcībā, būtu savietojamas. Būtu ideāli, ja nākamo Satcom paaudžu radīšanā un finansēšanā būtu daudz lielāka sadarbība nekā pašlaik.

Turklāt būtu jāsniedz atbalsts nepārtrauktajai programmvadāmā radio attīstībai, ko veic Eiropas Aizsardzības aģentūra (EAA) kopā ar Eiropas Komisiju, nodrošinot telekomunikāciju sistēmu virszemes stacionāro iekārtu savietojamību.

3.3      Navigācija-Pozicionēšana-Laika noteikšana

Saskaņā ar EK/EKA kopīgu iniciatīvu Eiropa līdz 2013. gadam pārvaldīs jaunu globālu satelītnavigācijas sistēmu (GSNS) Galileo: tas ir 30 satelītu tīkls, kas lietotājiem ar atbilstīgu uztvērēju nodrošinās iespēju ar ārkārtīgu precizitāti noteikt savu atrašanās vietu. Referents atzinīgi vērtē kompromisu, ko ES panāca 2007. gada novembrī, un uzsver, ka Galileo jābūt pilnībā pieejamai neatkarīgām EDAP darbībām (jo īpaši šīs sistēmas valsts regulētajiem pakalpojumiem).

3.4      Agrīnā satelītbrīdināšana pret ballistiskajām raķetēm

Jāatbalsta projekti, kas paredzēti agrīnās brīdināšanas sistēmām pret ballistisko raķešu palaišanu (tādi kā Francijas Spirale). Nākotnē informācija, ko iegūst no šīm sistēmām, ir jāizplata visām ES dalībvalstīm.

3.5.     Signāla izlūkdati

Signāla izlūkdatu ieguvē un apmaiņa (elektroniskās informācijas, piemērām, Francijas Essaim, un sakaru informācijas apmaiņa) ir ieteicama Eiropas līmenī, nodrošinot atbalstu EDAP darbībām.

4. Kosmosa uzraudzība un Kosmosa infrastruktūras aizsardzība

Pašlaik Eiropa lielā mērā ir atkarīga no Kosmosa uzraudzības (t.i., sistemātiskas sekošanas Kosmosa objektiem) ar radariem un optiskajiem teleskopiem, ko veic ASV un Krievija. Taču EKA un Eiropas Komisija ir sākušas dialogu par to, lai definētu iespējamu Eiropas Kosmosa uzraudzības sistēmas izveidi, kas panāktu Kosmosā esošā stāvokļa apzināšanos. Vācijas TIRA un Francijas GRAVES radari varētu piedalīties šajā sistēmā.

Šī darbība ir būtiska, ja ES vēlas nodrošināt labāku savu satelītu aizsardzību. Ir adekvāti jāaizsargā jutīgie stratēģiskie Kosmosa resursi, kā arī tā infrastruktūra, kas nodrošina piekļuvi Kosmosam. Tiek ierosināta datu apmaiņa ar starptautiskiem partneriem gadījumā, ja ienaidnieka darbība paralizētu satelītus.

5. Autonoma piekļuve Kosmosam un starptautiskai videi

Referents uzskata, ka ES droša, neatkarīga un ilgtspējīga piekļuve Kosmosam ir viens no ES neatkarīgas darbības priekšnoteikumiem. Tādēļ, vienlaikus paturot prātā Eiropas aizsardzības tehnoloģiskā un rūpnieciskā pamata nodrošināšanas un aizsardzības drošības aspektus, ir ieteicams, lai Eiropas nekomerciālos satelītus orbītā palaistu Eiropas starta iekārtas ES teritorijā. Stratēģiski ilgtermiņa ieguldījumi jaunās Eiropas starta iekārtās būtu jāuzsāk pēc iespējas drīzāk. Īsāk sakot, Ariane 5 palaišanas iekārta jāuzlabo ar atkārtoti darbināmu motoru, lai saglabātu tās priekšrocības, kas palielina Ariane 5 konkurētspēju.

6.  Pārvaldība

Nākotnē ir jāizveido integrēta Eiropas Kosmosa izmantošanas sistēma ar spēcīgu pīlāru sadarbību, iesaistot Eiropas Komisiju, Padomi, EAA, ESSC un EKA. Jāizveido pastiprināta EDAP struktūra, lai nodrošinātu mazākām ES valstīm, kurām ir samazinātas iespējas finansēt pašām savus Kosmosa resursus, piekļuvi operatīviem datiem.

7. Finansējums

Referents aicina ES nodrošināt drošu un adekvātu finansējumu paredzētajām Kosmosa darbībām un izveidot darbības budžetu pakalpojumiem, ko nodrošina Kosmosa resursi, lai atbalstītu EDAP un Eiropas drošības intereses.

Koordinācijas trūkums starp ES valstīm rada resursu trūkumu, tādēļ ES dalībvalstīm ir jāuzsāk kopīgas programmas, kas vērstas uz ilgtermiņa izmaksu samazināšanu. Pārsteidzoši, ka Eiropas kopējas pieejas trūkums Kosmosa resursu sagādei, uzturēšanai un darbībai izmaksā simtiem miljonu eiro.

Nākotnē satelītresursi, ko izmanto drošības un aizsardzības mērķiem, piemēram, MUSIS ir jāfinansē no ES budžeta.

8. Starptautiskais tiesiskais režīms Kosmosa izmantošanai

Ziņojumā paustas bažas par iespējamu Kosmosa bruņošanu un atgādināts, cik svarīgs ir princips par Kosmosa izmantošanu mierīgos nolūkos, kurš norādīts 1967. gada Līgumā, kas nosaka valstu darbības principus Kosmosa izpētē un izmantošanā.

Turklāt starptautiskais tiesiskais režīms neagresīvas Kosmosa izmantošanas regulēšanai un aizsardzībai būtu jāpastiprina, jo īpaši ANO Miera mērķiem paredzēta visuma telpas izmantojuma komitejas (COPUOS) darbības jomā, izstrādājot kosmisko atkritumu mazināšanas pamatnostādnes. Šīm darbībām jābūt saskaņā ar tām darbībām, ko veic Starpaģentūru kosmisko atkritumu koordinācijas komiteja (IADC), kā arī ANO atbruņošanās konference (CD), kas pašlaik izstrādā daudzpusēju nolīgumu par bruņošanās sacensību novēršanu visuma telpā (PAROS). ES prezidentūrai aktīvi jāpārstāv ES iepriekš minētajās ANO struktūrās.

Visiem starptautiskajiem dalībniekiem ir jāatturas no agresīvu iekārtu izmantošanas Kosmosā kā, piemēram, Ķīnas antisatelīta tests 2007. gada janvārī, kas radīja trauksmi Kosmosa atkritumu daudzuma dēļ. ANO un ES aktīvi jāiesaistās satelītiem kaitīgu Kosmosa atkritumu samazināšanā un aizsardzībā pret šiem atkritumiem.

Neraugoties uz pašreizējo praksi un pretēji saviem pienākumiem, ne visi Kosmosa lietotāji reģistrē savus satelītus, to skaitā arī militāros satelītus. Reģistrācija ir jāatbalsta, un tai ir jābūt uzticības veidošanas pasākumam attiecībā uz Kosmosa drošību. Papildus tam, visaptverošs ES Rīcības kodekss attiecībā uz Kosmosa objektiem, ko īsteno Padome, var nodrošināt drošāku orbītu.

9. Transatlantiskā un cita starptautiskā sadarbība Kosmosa politikas jomā

Lai gan nostiprinātā sadarbība starp ES un Krieviju saskaņā ar Trīspusējo Kosmosa dialogu, ko 2006. gadā uzsāka Eiropas Komisija, Eiropas Kosmosa aģentūra un Roscosmos (Krievijas Kosmosa aģentūra) ir ļoti vēlama, sadarbība ar ASV un NATO atpaliek.

Tādēļ referents lūdz ES un ASV iesaistīties stratēģiskā dialogā par Kosmosa resursu izmantošanu.

ES un NATO ir mudinātas uzsākt līdzīgu dialogu par Kosmosa politiku un pretraķešu aizsardzību, jo īpaši par satelītsakaru sistēmu papildināmību un savietojamību, Kosmosa uzraudzību un agro brīdināšanu par ballistiskajām raķetēm, kā arī Eiropas spēku aizsardzību, ko veic pretraķešu aizsardzības sistēma karadarbības laukā.

  • [1]  ORFEO – optiskā un radara apvienotā Zemes novērošana, Francijas-Itālijas nolīgums, iesaistot Cosmo-Skymed un Pleiades.
  • [2]  ORFEO – optiskā un radara apvienotā Zemes novērošana, Francijas-Itālijas nolīgums, iesaistot Cosmo-Skymed un Pleiades.
  • [3]  MUSIS - daudzvalstu kosmiskā attēlveidošanas sistēma uzraudzībai, izpētei un novērošanai (balstās uz BOC dokumentu - Besoin Opérationnel Commun).
  • [4]  MUSIS - daudzvalstu kosmiskā attēlveidošanas sistēma uzraudzībai, izpētei un novērošanai (pamatota uz BOC dokumentu - Besoin Opérationnel Commun).

Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komitejaS ATZINUMS (30.5.2008)

Ārlietu komitejai

par kosmosu un drošību
(2008/2030(INI))

Atzinumu sagatavoja: Romana Jordan Cizelj

IEROSINĀJUMI

Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komiteja aicina par jautājumu atbildīgo Ārlietu komiteju savā rezolūcijas priekšlikumā iekļaut šādus ierosinājumus:

–  ņemot vērā Lisabonas līgumu, ar kuru groza Eiropas Savienības līgumu un Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu un kurš parakstīts Lisabonā 2007. gada 13. decembrī, un ar kuru nodaļā „Pētniecība un tehnoloģiskā attīstība” tika pievienots jauns 172.a pants, tādējādi nodrošinot Eiropas Savienībai tiesisku pamatu veidot Eiropas kosmosa politiku,

Vispārējie apsvērumi

1.  pauž gandarījumu par to, ka Līguma par Eiropas Savienības darbību iekļauts 172.a pants par Eiropas kosmosa politiku, un atzinīgi vērtē tai un Padomei sniegto iespēju saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru noteikt pasākumus, kas vajadzīgi Eiropas kosmosa programmas veidošanai;

2.  aicina Komisiju iesniegt tai un Padomei atbilstīgu priekšlikumu šādiem pasākumiem, kā arī paziņojumu par atbilstīgu attiecību dibināšanu ar Eiropas Kosmosa aģentūru;

Navigācija – pozicionēšana

3.  atzīmē pirmajā lasījumā panākto Parlamenta un Padomes vienošanos par priekšlikumu regulai par Eiropas satelītu radionavigācijas programmu (EGNOS un Galileo) turpmāku ieviešanu un to, ka sistēma piederēs Kopienai un ka izvēršanas posms tiks pilnībā finansēts no Kopienas budžeta;

4.  vērš uzmanību uz 2008. gada 23. aprīlī pieņemto nostāju1, jo īpaši to, ka EGNOS un Galileo programmas ir jāuzskata par vienu no nākamās Eiropas Kosmosa programmas sasniegumiem, kā arī uz programmu vadību līdz ar Iestāžu Galileo komiteju, kas var būt par modeli Eiropas kosmosa politikas izstrādei.   

KOMITEJAS GALĪGAIS BALSOJUMS

Pieņemšanas datums

28.5.2008

 

 

 

Galīgais balsojums

+:

–:

0:

50

0

0

Deputāti, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Šarūnas Birutis, Jan Březina, Philippe Busquin, Jerzy Buzek, Jorgo Chatzimarkakis, Giles Chichester, Dragoş Florin David, Pilar del Castillo Vera, Lena Ek, Adam Gierek, Norbert Glante, Umberto Guidoni, András Gyürk, Fiona Hall, David Hammerstein, Erna Hennicot-Schoepges, Ján Hudacký, Romana Jordan Cizelj, Anne Laperrouze, Eugenijus Maldeikis, Eluned Morgan, Angelika Niebler, Reino Paasilinna, Atanas Paparizov, Aldo Patriciello, Francisca Pleguezuelos Aguilar, Anni Podimata, Miloslav Ransdorf, Vladimír Remek, Herbert Reul, Teresa Riera Madurell, Paul Rübig, Andres Tarand, Patrizia Toia, Catherine Trautmann, Claude Turmes, Alejo Vidal-Quadras

Aizstājējs(-i), kas bija klāt galīgajā balsošanā

Gabriele Albertini, Alexander Alvaro, Ivo Belet, Manuel António dos Santos, Robert Goebbels, Satu Hassi, Edit Herczog, Pierre Pribetich, Bernhard Rapkay, Silvia-Adriana Ţicău, Lambert van Nistelrooij

Aizstājējs(-i) (178. panta 2. punkts), kas bija klāt galīgajā balsošanā

Emmanouil Angelakas, Nicolae Vlad Popa

KOMITEJAS GALĪGAIS BALSOJUMS

Pieņemšanas datums

3.6.2008

 

 

 

Galīgais balsojums

+:

–:

0:

43

6

1

Deputāti, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Monika Beňová, André Brie, Colm Burke, Philip Claeys, Véronique De Keyser, Hanna Foltyn-Kubicka, Georgios Georgiou, Bronisław Geremek, Maciej Marian Giertych, Ana Maria Gomes, Alfred Gomolka, Klaus Hänsch, Anna Ibrisagic, Jelko Kacin, Ioannis Kasoulides, Maria Eleni Koppa, Helmut Kuhne, Willy Meyer Pleite, Philippe Morillon, Annemie Neyts-Uyttebroeck, Baroness Nicholson of Winterbourne, Raimon Obiols i Germà, Alojz Peterle, Tobias Pflüger, João de Deus Pinheiro, Samuli Pohjamo, Raül Romeva i Rueda, Libor Rouček, Katrin Saks, José Ignacio Salafranca Sánchez-Neyra, Jacek Saryusz-Wolski, György Schöpflin, István Szent-Iványi, Inese Vaidere, Ari Vatanen, Jan Marinus Wiersma, Luis Yañez-Barnuevo García, Zbigniew Zaleski, Josef Zieleniec

Aizstājējs(-i), kas bija klāt galīgajā balsošanā

Maria Badia i Cutchet, Giulietto Chiesa, Alexandra Dobolyi, Árpád Duka-Zólyomi, Evgeni Kirilov, Jaromír Kohlíček, Miloš Koterec, Doris Pack, Rihards Pīks, Jean Spautz, Karl von Wogau