ZIŅOJUMS par 2009. gada budžetu: pirmās pārdomas par 2009. gada provizorisko budžeta projektu un saskaņošanas pilnvarām

20.6.2008 - (2008/2025(BUD))

III iedaļa — Komisija
Budžeta komiteja
Referente: Jutta Haug

EIROPAS PARLAMENTA REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS

par 2009. gada budžetu: pirmās pārdomas par 2009. gada provizorisko budžeta projektu un saskaņošanas pilnvarām, III iedaļa — Komisija

(2008/2025(BUD))

Eiropas Parlaments,

–       ņemot vērā 2009. finanšu gada provizorisko budžeta projektu, kuru Komisija pieņēma 2008. gada 6. maijā,

–       ņemot vērā Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas 2006. gada 17. maija Iestāžu nolīgumu par budžeta disciplīnu un pareizu finanšu pārvaldību[1],

–       ņemot vērā EK līguma 272. pantu un Euratom līguma 177. pantu,

–       ņemot vērā 2008. gada 24. aprīļa rezolūcijas par Komisijas ikgadējo politikas stratēģiju 2009. gadam[2] un par budžeta struktūru un prioritātēm 2009. gadam[3],

–       ņemot vērā Reglamenta 69. pantu un IV pielikumu,

–       ņemot vērā Budžeta komitejas ziņojumu, kā arī Ārlietu komitejas, Attīstības komitejas, Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komitejas, Transporta un tūrisma komitejas, Lauksaimniecības un lauku attīstības komitejas un Kultūras un izglītības komitejas atzinumus (A6‑0262/2008),

A. tā kā Lisabonas līguma ratificēšanas gadījumā 2009. gadā Eiropas Parlaments likumdošanas un budžeta jomā iegūs līdzvērtīgas tiesības ar Padomi un Eiropas Savienībai tiks piešķirtas jaunas kompetences jomas, kurām visām būs būtiska ietekme uz ES budžetu;

B.  tā kā, piemērojot jaunā līguma noteikumus, tiks veiktas būtiskas izmaiņas ikgadējā budžeta procedūrā kopumā un izdevumi vairs netiks iedalīti obligātajos un neobligātajos, kā arī netiks noteikta neobligāto izdevumu (maksimālā) palielinājuma likme;

C. tā kā 2008. gada 16. aprīlī visas trīs iestādes deklarācijā vienojās pēc iespējas drīz sākt diskusiju par nepieciešamajiem pasākumiem attiecībā uz tiem budžeta jautājumiem, kas saistīti ar Lisabonas līgumu, paturot prātā to, ka 2009. gadā tiks ievēlēts jauns Eiropas Parlaments un jauna Eiropas Komisija, kuriem būs pilnībā jābūt gataviem Lisabonas līgumā paredzētajām izmaiņām, ja šo līgumu ratificēs,

2009. gada provizoriskais budžeta projekts

1.  atzīmē, ka provizoriskais budžeta projekts (PBP) 2009. gadam ir EUR 134 394,9 miljoni saistību apropriācijās un EUR 116 736,4 miljoni maksājumu apropriācijās, rezervē atstājot EUR 2638,1 miljonu saistību apropriācijās un EUR 7443,6 miljonus maksājumu apropriācijās, obligātajiem izdevumiem veidojot 33 % no saistību apropriācijām un 38 % no maksājumu apropriācijām;

2.  norāda, ka saistību apropriācijas 2009. gada PBP ir 1,04 % no IKN, t. i., par 3,1 % vairāk nekā 2008. gada budžetā, obligāto maksājumu pieaugumam veidojot 4,7 % saistībā ar tiešās palīdzības pakāpenisku ieviešanu jaunajās dalībvalstīs un neobligāto maksājumu pieaugumam veidojot 2,4 %;

3.  ar interesi atzīmē, ka 2009. gada PBP maksājumu apropriācijas ir 0,9 % no IKN, t. i., par 3,3 % vairāk nekā 2008. gada budžetā, obligāto izdevumu maksājumu apropriācijām palielinoties par 4,8 % — atbilstīgi saistību apropriāciju pieaugumam —, bet neobligāto izdevumu maksājumu apropriācijām samazinoties par 7,6 %;

4.  pieņem zināšanai Komisijas noteiktās PBP prioritātes:

–   atbalstīt ilgtspējīgu izaugsmi un veicināt tādas ekonomiskās vides attīstību, kura nodrošina labvēlīgus apstākļus darbavietu izveidei; atbalstīt jauninājumus;

–   turpināt kohēzijas politikas īstenošanu, lai samazinātu atšķirības starp Eiropas Savienības reģioniem;

–   apkarot klimata pārmaiņas un veicināt pētniecību tīras un efektīvas enerģijas jomā; attīstīt neatkarīgu un drošu ES enerģētikas politiku;

–   attīstīt kopēju integrācijas politiku un izveidot kopēju tiesiskuma telpu;

–   atbalstīt Tuvo Austrumu miera procesu, kā arī stabilitāti Kosovā un plašākā Balkānu reģionā;

–   sniegt pārtikas atbalstu un stiprināt sadarbības attīstības jomā vides aspektu;

Vispārējas pārdomas

5.  pauž pārliecību, ka Eiropas Savienībai jābūt apgādātai ar nepieciešamajiem resursiem, lai pilnībā īstenotu tās pašreizējos politikas virzienus un darbības un vienlaicīgi nodrošinātu tādu elastības līmeni, kas būtu pietiekams jaunu politisku uzdevumu risināšanai;

6.  norāda, ka PBP kopējās rezerves EUR 2638 miljonu apmērā lielāko daļu, proti, EUR 2027 miljonus, veido ar tirgu saistīto izdevumu un tiešo maksājumu rezerve 2. izdevumu kategorijā (KLP pirmais pīlārs); pauž nožēlu, ka daudzgadu finanšu shēma 2007.–2013. gadam (DFS) un 2006. gada 17. maija Iestāžu nolīgums ļauj šo 2. izdevumu kategorijā (KLP pirmais pīlārs) pieejamo rezervi izlietot vienīgi ļoti specifiskos gadījumos un ka tādēļ ES nespēj elastīgi reaģēt uz jaunām politiskām vajadzībām; uzsver, ka šo lielo rezervi jāļauj lietot, lai īstenotu ES jaunos prioritāros mērķus, kā tas saskaņā ar Padomes un Parlamenta vienošanos notika 2007. gada novembrī saistībā ar Galileo projektu; norāda, ka strukturāli kopš 2007. gada faktiskie izdevumi 2. izdevumu kategorijā (KLP pirmais pīlārs) nesasniedz DFS noteiktos maksimālos apjomus;

7.  norāda, ka ļoti mazo citās DFS izdevumu kategorijās, it īpaši 1.a, 3.b un 4. kategorijā, atstāto rezervju dēļ Eiropas Savienības spēja reaģēt uz politikas izmaiņām budžeta izteiksmē ir ļoti ierobežota; vienlaikus uzsver, ka ir iespējams piemērot Iestāžu nolīguma noteikumus, lai pārvarētu finanšu deficītu;

8.  uzskata, ka tam kā vienai no budžeta lēmējiestādēm ir pienākums nodrošināt, lai ES budžets tiktu īstenots, pēc iespējas optimālāk izlietojot ierobežotos līdzekļus; ir nodomājis īstenot centienus, lai sadarbībā ar specializētajām komitejām un ņemot vērā to prasības, panāktu vērienīgāku, līdzsvarotu un saskaņotu budžetu;

9.  ne vienmēr saskata skaidru korelāciju starp Komisijas ikgadējā politikas stratēģijā un PBP aprakstītajām politiskajām prioritātēm un līdzekļu palielināšanos attiecīgajās budžeta pozīcijās un politikas jomās; joprojām uzskata, ka Komisija PBP nepietiekami iekļauj Parlamenta prioritātes; nav pārliecināts, piemēram, par to, ka klimata pārmaiņu prioritāte patiešām ir pilnīgi atspoguļota Komisijas ierosinātajā budžetā; vēlas saņemt vairāk informācijas par metodēm, kas izmantotas, lai secinātu, ka vairāk nekā 10 % jeb EUR 14 miljardi no ES budžeta tiek izlietoti vides aizsardzības mērķiem; prasa izsmeļošu izklāstu par visiem budžetā iekļautajiem ar klimata pārmaiņām saistītajiem izdevumiem, tostarp arī struktūrfondiem, lai varētu izvērtēt korelāciju starp politiskajām un budžeta prioritātēm;

10. apliecina gatavību cieši sadarboties ar Padomi un Komisiju, lai drīzumā panāktu efektīvu vienošanos par tiesību aktu kopumu enerģijas un klimata pārmaiņu jomā; norāda, ka ES jāturpina sniegt pierādījumus tam, ka ekonomiskā izaugsme un attīstība ir savienojama ar ekonomiku, kurai raksturīgs neliels oglekļa emisiju daudzums;

11. pauž nopietnas bažas par to, ka pieejamās rezerves aizvien biežāk ir izveidotas budžeta „radošas” izstrādes rezultātā, piemēram, pašreizējās daudzgadu programmas koncentrējot laikposma beigās, neiekļaujot jau labi zināmās un paredzamās budžeta prasības un veicot citus līdzīgus manevrus; uzskata, ka šāda prakse ir pretrunā ar pareizas budžeta pārvaldības principu, un vēlreiz pieprasa tādu PBP, kurā būtu godīgi atspoguļotas nākamā gada budžeta vajadzības; aicina Komisiju un Padomi sadarboties, lai pieņemtu lēmumus, kas vajadzīgi pienācīga apropriāciju apjoma nodrošināšanai 2009. gada budžetā;

12. uzsver, ka ES budžeta izklāstā liela nozīme ir skaidrībai, konsekvencei un pārredzamībai, kas ir noteikti vajadzīgas arī saistībā ar nepieciešamību informēt ES iedzīvotājus par to, kā tiek izlietota ES nauda; pauž bažas par to, ka aizvien grūtāk ir nošķirt Komisijas darbības un administratīvos izdevumus un ka no darbības līdzekļiem jau tiek finansēta ievērojama administratīva rakstura izdevumu daļa, kas patiesībā būtu jāfinansē no 5. izdevumu kategorijas līdzekļiem;

13. pauž nožēlu par to, ka pašreiz nav skaidri norādītas nedz precīzas izmaiņas, kas veiktas nesen iesniegtajā finanšu plānojuma dokumentā salīdzinājumā ar iepriekšējo dokumentu, nedz tas, vai un kā šie pieaugumi konkrētā gadā tiek kompensēti, nedz arī tas, kā notiek apropriāciju pirmstermiņa izlietošana un saistību koncentrēšana laikposma beigās; uzskata, ka tas ir pretrunā ar Iestāžu nolīguma 46. punkta noteikumiem, un aicina Komisiju pildīt atbilstīgās saistības;

14. uzsver, ka ir īpaši svarīgi viscaur budžetā uzraudzīt ietekmi, kāda ir daudzgadu programmu pirmstermiņa izpildei un īstenošanas koncentrēšanai laikposma beigās, lai nodrošinātu saskaņotu saistību plānošanu visā DFS spēkā esamības periodā, ievērojot Iestāžu nolīgumā izklāstītas Parlamenta prioritātes;

15. pauž pārsteigumu par maksājumu apropriāciju izteikti nelielo apjomu (EUR 116 736 miljoni), ko Komisija ierosinājusi PBP; norāda, ka saistību apropriācijas, kas tika apstiprinātas 2007. un 2008. gada budžetā, kopumā sasniedza attiecīgi EUR 126 500 miljonus un EUR 129 100 miljonus;

16. prasa Komisijai turpināt 2007. gadā sākto padziļināto pārbaudi un skaidri izklāstīt turpmāko informāciju par cilvēkresursu politiku, amatā pārcelšanas stratēģijas piemērošanu un ārpakalpojumu piesaistes apjomu uzdevumu veikšanai 2009. gadā; aicina līdz 2009. gada 30. aprīlim iesniegt izpildes pārbaudes ziņojumu, tajā ietverot arī secinājumus, ko Komisija izdarīs saistībā ar tās iekšējo organizāciju; pieņem zināšanai Komisijas 2008. gada paveiktā darba pārbaudes ziņojumu „Komisijas cilvēkresursu plānošana un optimizācija, lai nodrošinātu ES prioritāšu īstenošanu”, kurā tā apstiprina savu apņemšanos līdz 2013. gadam neprasīt jaunas amata vietas, neskaitot pēdējo ar paplašināšanās saistīto amata vietu piešķīrumu 2009. gadā;

Par 1.a izdevumu apakškategoriju

17. atzīmē, ka konkurētspējai izaugsmei un nodarbinātībai PBP paredzētās saistību apropriācijas ir EUR 11 690 miljoni, rezervē atstājot EUR 82 miljonus; konstatē pieaugumu par 5,5 % salīdzinājumā ar 2008. gadu; atzīmē, ka maksājumu apropriācijas palielinājušās par 5,3 % un veido EUR 10 285,2 miljonus;

18. atzinīgi vērtē Komisijas nodomu sākt nozīmīgus pasākumus darbavietu izveides un jauninājumu atbalsta, mazo un vidējo uzņēmumu (MVU) un pētniecības jomā; uzsver, ka pienācīgi jāīsteno un jāuzrauga pašreizējās iniciatīvas šajā jomā, piemēram, Konkurētspējas un inovāciju pamatprogramma un citas iniciatīvas attiecībā uz MVU;

19. uzsver, cik svarīgi ir nodrošināt vajadzīgos budžeta līdzekļus visiem pasākumiem, kas palīdz veicināt un uzsākt izglītības programmas plašsaziņas līdzekļu un jauno tehnoloģiju jomā;

20. pauž dziļas bažas par 1.a izdevumu kategorijā pieejamo nelielo rezervi, kas nozīmē, ka nebūs iespējams finansēt jaunas prioritātes, veicot līdzekļu pārdali un vienlaikus nopietni neapdraudot svarīgas pašreizējās programmas; tādēļ iesaka piešķirt papildu finansējumu, ja tiek noteiktas jaunas prioritātes;

21. uzskata, ka, ņemot vērā 1.a izdevumu apakškategorijā pieejamo nelielo rezervi, jau uzsākto izmēģinājuma projektu un sagatavošanas darbību pienācīga īstenošana un izvērtēšana jāuzskata par prioritāti, tomēr jaunu projektu un darbību ieviešanai nenoliedzami jābūt iespējamai arī turpmāk;

22. uzskata plānoto Mazās uzņēmējdarbības aktu par nozīmīgu stratēģiju MVU atbalstam; ar nepacietību gaida konkrētus priekšlikumus šī jaunā stratēģiskā instrumenta finansēšanai; mudina Komisiju un dalībvalstis šajā nolūkā vairāk izmantot arī caur struktūrfondiem pieejamos līdzekļus; norāda — tā kā novēloti maksājumi īpaši smagi skar MVU, Eiropas Savienībai jānovērš maksājumu kavēšana, izveidojot efektīvu un pārredzamu uzraudzības sistēmu, lai nodrošinātu maksājumu veikšanu noteiktā laikā;

Par 1.b izdevumu apakškategoriju

23. atzīmē, ka PBP saistību apropriācijas, kas paredzētas konkurētspējai izaugsmei un nodarbinātībai, palielinājušās par 2,5 % un sasniedz EUR 48 413,9 miljonus, tehniskajai palīdzībai paredzētajā kopējā finansējumā atstājot rezervi tikai EUR 14 miljonu apmērā; atzīmē, ka kopējo pieaugumu 2,5 % apmērā izraisīja ievērojamais Kohēzijas fonda līdzekļu palielinājums (par 14 % salīdzinājumā ar 2008. gadu), tajā pašā laikā struktūrfondiem paredzēto apropriāciju summa saglabājusies tādā pašā līmenī;

24. pauž nožēlu par maksājumu apropriāciju straujo samazināšanos salīdzinājumā ar 2008. gadu — par 13,9 %, nokrītoties līdz EUR 34 914,1 miljonam; it īpaši apšauba iemeslus maksājumu līmeņa prognožu samazināšanai, proti, par 30 % attiecībā uz ERAF konverģences mērķi, par 13 % — ERAF reģionālās konkurētspējas un nodarbinātības mērķi, par 85 % — ERAF teritoriālās sadarbības mērķi un par 50 % — Kohēzijas fonda 2007.–2013. gada jaunajām programmām;

25. ir nodomājis raudzīties, lai arī turpmāk tiktu garantēti līdzekļi kohēzijas politikai, kas ir nepieciešami, lai varētu risināt pašreizējos un nākotnes uzdevumus saistībā ar solidaritātes principa ievērošanu Eiropas Savienībā;

Par 2. izdevumu kategoriju

26. atzīmē, ka PBP saistību apropriācijas dabas resursu saglabāšanai un apsaimniekošanai ir noteiktas EUR 57 525,7 miljonu apmērā, t. i., par 3,5 % vairāk nekā 2008. gadā, atstājot EUR 2113,3 miljonus lielu rezervi; maksājumu apropriācijas palielinājušās par 3,0 % un veido EUR 54 834,9 miljonus; ar tirgu saistīto izdevumu un tiešā atbalsta maksājumu daļa 2. izdevumu kategorijā ir EUR 42 860,3 miljoni saistību apropriācijās un EUR 42 814,2 miljoni maksājumu apropriācijās;

27. uzsver, ka, neskarot vides pasākumus lauku attīstības programmā un vides standartus, uz kuriem pamatojas tiešo maksājumu savstarpējās atbilstības sistēma, vides prioritātēm tiek izmantoti tikai 0,5 % no 2. izdevumu kategorijas apropriācijām, lielāko daļu līdzekļu piešķirot tiešajam atbalstam un ar tirgu saistītiem izdevumiem;

28. atzinīgi vērtē LIFE+ piešķirto līdzekļu palielinājumu par EUR 20,9 miljoniem, tomēr ar zināmu nožēlu atzīmē, ka tikai daļa no šī pieauguma paredzēta darbību pastiprināšanai klimata pārmaiņu jomā; uzskata, ka ar šiem skaitļiem nav precīzi atspoguļota klimata pārmaiņu apkarošanas budžeta horizontālā prioritāte;

29. atgādina, ka KLP galvenais mērķis ir nodrošināt tirgus stabilizāciju, apgādes drošību un samērīgas cenas patērētājiem, un tādēļ prasa, lai ES 2009. gada budžetā paredz līdzekļus, kas vajadzīgi to jauno vajadzību apmierināšanai, kuras izraisa pašreizējā pārtikas krīze, it īpaši tam, lai uzlabotu pārtikas pieejamību vistrūcīgākajām personām, kas no šīs krīzes cieš visvairāk;

30. atzinīgi vērtē vispārējo lejupejošo tendenci lauksaimniecības preču eksporta kompensāciju jomā, kuru sekmē labvēlīgie tirgus apstākļi un ar tiem saistītie ietaupījumi;

31. atzīmē, ka PBP saistības lauku attīstības jomā saglabājas gandrīz nemainīgā līmenī, paredzot EUR 13 401 miljonu saistību apropriācijās (ieskaitot modulāciju) un EUR 10 926 miljonus maksājumu apropriācijās, t. i., par 4 % mazāk nekā 2008. gadā;

32. uzskata šos skaitļus par indikatīviem elementiem saistībā ar situācijas novērtējumu KLP jomā, kuru Komisija iesniedza 2008. gada 20. maijā;

33. norāda uz lielajām grūtībām saistībā ar ELFLA īstenošanu; pauž nožēlu, ka 2007. gadā apropriācijas EUR 2830 miljonu apmērā palika neizlietotas, ka EUR 1361 miljoni tika pārnesti uz 2008. gadu un EUR 1469 miljoni tika pārplānoti 2008.–2013. gadam saskaņā ar Iestāžu nolīguma 48. punktu; pauž bažas attiecībā uz šādu ievērojamu summu pārdali, kas būtiski novēlos līdzekļu pieejamību lauku rajonos;

Par 3.a izdevumu apakškategoriju

34. atzīmē, ka PBP saistības brīvības, drošības un tiesiskuma jomā ir pieaugušas par 15 % un veido EUR 839,1 miljonu, rezervē atstājot EUR 32,9 miljonus; maksājumu apropriācijas palielinājušās par 11,7 % un veido EUR 596,7 miljonus;

35. norāda, ka šis ievērojamais pieaugums salīdzinājumā ar 2008. gadu galvenokārt ir saistīts ar būtisko pieaugumu sadaļās „Solidaritāte — ārējās robežas, vīzu politika un personu brīva pārvietošanās” (par EUR 44,4 miljoniem jeb 15,6 %), „Migrācijas plūsmas — kopējā imigrācijas un patvēruma politika” (par EUR 43,3 miljoniem jeb 18,9 %) un „Drošība un brīvību aizsardzība” (par EUR 20,8 miljoniem jeb 27,1 %);

36. pieņem zināšanai saistību apropriāciju pieaugumu par 36,3 % īpašajā programmā „Noziedzības profilakse un apkarošana” un izskatīs tā iemeslus;

37. pauž bažas par paredzēto niecīgo finansējumu darbībai „Pamattiesības un tiesiskums”, kurš salīdzinājumā ar 2008. gada budžetu saistību apropriācijās palielinājies tikai par 0,2 % un maksājumu apropriācijās pat samazinājies par 10 %;

38. norāda, ka PBP saglabājies Eiropas Aģentūrai operatīvās sadarbības vadībai pie Eiropas Savienības dalībvalstu ārējām robežām (FRONTEX) paredzēto apropriāciju palielinājums, par kuru nobalsoja 2008. gadā, tomēr ar zināmām bažām atzīmē subsīdijas līdzsvarošanu, EUR 5,7 miljonus pārvietojot no darbības uz administratīvajiem izdevumiem; aicina palielināt FRONTEX 2009. gada apropriācijas, lai tā spētu izpildīt apņemšanos saglabāt un nepārtraukt misijas, it īpaši pie Eiropas Savienības dienvidu robežām (Hera, Nautilus un Poseidon);

39. uzsver, ka Eiropas paktā par migrācijas politiku jāietver jautājumi, kas saistīti ar nelegālās imigrācijas novēršanu, legālās imigrācijas pārvaldību, trešo valstu valstspiederīgo integrāciju un robežu aizsardzības pastiprināšanu, pilnībā ievērojot solidaritātes principu un nodrošinot pamattiesību aizsardzību;

Par 3.b izdevumu apakškategoriju

40. atzīmē, ka PBP pilsonībai paredzētās saistību apropriācijas ir EUR 628,7 miljoni, t. i., par 1,0 % vairāk nekā 2008. gadā, ja minētā gada apropriācijās neiekļauj Solidaritātes fondam un Bulgārijas un Rumānijas pārejas programmai paredzētās apropriācijas; atstātā rezerve ir EUR 22 miljoni, maksājumu apropriācijas palielinājušās par 0,7 % un sasniedz EUR 669 miljonus;

41. pauž nožēlu par to, ka šajā izdevumu kategorijā atstātā niecīgā rezerve — EUR 22 miljoni — sniedz ļoti ierobežo manevrēšanas iespējas attiecībā uz izmēģinājuma projektiem un sagatavošanas darbībām;

42. vērš uzmanību uz to, ka jāuzlabo ES civilās aizsardzības pasākumu efektivitāte un koordinēšana, cita starpā izstrādājot vienotu civilās aizsardzības metodoloģiju dalībvalstīs, izveidojot agrā brīdinājuma un novēršanas sistēmas un uzlabojot civilās aizsardzības palīdzības transportēšanas iespējas, lai uzlabotu gatavību ES pilsoņu aizsardzībai;

43. pauž nožēlu par to, ka Komisijas ierosinātais palielinājums šajā kategorijā, kas aptver būtiski svarīgus politikas virzienus ar tiešu ietekmi uz Eiropas iedzīvotāju ikdienas dzīvi, ir ievērojami zemāks nekā vidējais saistību apropriāciju palielinājums — par 3,1 %; pauž īpašu nožēlu, ka tieši šīm darbībām, kas ir svarīgas Eiropas iedzīvotājiem, piešķirto apropriāciju summa salīdzinājumā ar 2008. gadu ir palielinājusies tik nedaudz vai pat samazinājusies;

44. pauž bažas par Komisijas ierosināto samazinājumu daudzās budžeta pozīcijās, no kurām tiek finansētas saziņas darbības, it īpaši saistībā ar jaunajiem uzdevumiem un pārbaudījumiem, ar ko šajā jomā nāksies saskarties 2009. gadā, proti, Eiropas Parlamenta vēlēšanām un Lisabonas līguma iespējamo stāšanos spēkā;

45. uzskata, ka saziņas un informācijas politikas galvenais uzdevums ir informēt ES iedzīvotājus par ES īstenotajām darbībām un programmām un pēdējos gados panāktajiem uzlabojumiem;

46. atgādina, ka saskaņā ar Finanšu regulas 49. pantu visām iestādēm kopējas pamatsistēmas robežās ir tiesības īstenot saziņas politiku kā daļu no savas institucionālās autonomijas, ievērojot zināmu formas saskaņotības līmeni, kam būtu jāļauj ieviest un izmantot atpazīstamu „ES preču zīmi”, kuru lietotu visos Kopienas pasākumos;

47. atzīst nepieciešamību koordinēt dažādās saziņas politikas pieejas, ko attiecīgās iestādes īsteno Starpiestāžu informācijas un saziņas grupas ietvaros; atgādina, ka saziņa jau ilgu laiku ir Parlamentam svarīga prioritāte; uzskata, ka Parlamenta pamatloma šajā procesā ir būtiski svarīga un ka tā garantē šīs politikas nepārtrauktību un efektivitāti, it īpaši saistībā ar gaidāmajām Eiropas Parlamenta vēlēšanām; šajā sakarā norāda, ka jāveicina informācijas sniegšana pilsoņiem par viņu tiesībām, kas izriet no ES tiesību aktu piemērošanas;

Par 4. izdevumu kategoriju

48. atzīmē, ka apropriāciju saistības attiecībā uz ES lomu pasaulē palielinājušās par 1,8 % un veido EUR 7440,4 miljonus, pieejamā rezerve ir EUR 243,6 miljoni; maksājumu apropriācijas samazinājušās par 6,6 % un veido EUR 7 579,5 miljonus;

49. konstatē, ka minētais pieaugums 1,8 % apmērā ir mazāks par ES vispārējā budžeta vidējo pieaugumu (3,1 %); uzskata to par ļoti nelabvēlīgu parādību, ņemot vērā, ka 4. izdevumu kategorija tradicionāli ir bijusi viena no „visprasīgākajām” Eiropas Savienības budžeta jomām;

50. pauž nopietnas bažas par nepietiekamo finansējumu 4. izdevumu kategorijā un stingri nosoda Komisijas nenoteikto pieeju budžeta izstrādei, jo tā nemaz neņem vērā šajā jomā sagaidāmās reālās vajadzības; atzīmē, ka tāpēc pašreizējo rezervi EUR 243,6 miljonu apmērā tas uzskata drīzāk par patvaļīgi noteiktu skaitli; uzskata, ka šo problēmu var risināt, vienīgi veicot visaptverošu DFS pārskatīšanu un tās rezultātā palielinot 4. izdevumu kategorijas maksimālo apjomu 2007.–2013. gadam;

51. norāda, ka pirms PBP iesniegšanas Parlaments savā iepriekš minētajā 2008. gada 24. aprīļa rezolūcijā prasīja reāli aprakstīt finansējuma vajadzības, it īpaši DFS 4. izdevumu kategorijā; neuzskata, ka PBP attiecībā uz šo izdevumu kategoriju ir ievērots pareizas finanšu pārvaldības princips;

52. tāpēc ar bažām atzīmē Komisijas jau budžeta procedūras agrīnā stadijā izteikto paziņojumu, ka Kosovai, Tuvajiem Austrumiem, pārtikas atbalstam un makrofinansiālajam atbalstam piešķirtās apropriācijas noteikti nebūs pietiekamas, lai izpildītu pašreizējās saistības, ko ES uzņēmusies pasaules līmenī, nemaz nerunājot par papildu vajadzību apmierināšanu — piemēram, palīdzībai Palestīnai un miera procesam, PBP tiek ierosināts piešķirt EUR 161 miljonu saistību apropriācijās un EUR 100 miljonus maksājumu apropriācijās, lai gan 2008. gada budžetā galīgās summas bija attiecīgi EUR 300 miljoni un EUR 200 miljoni; attiecībā uz Kosovu apropriācijas EULEX misijai saistībā ar KĀDP samazinātas par 15,7 %; uzskata, ka tas nav pieņemami un aicina izmantot citu pieeju attiecībā uz Palestīnai un Kosovai paredzētiem izdevumiem; uzskata — ņemot vērā lēmumu ievērojami palielināt EUPOL misijā Afganistānā sākotnēji paredzēto ekspertu skaitu —, ka jau šajā posmā iespējams prognozēt finanšu deficītu;

53. vēlreiz apstiprina savu atbalstu pamatīgākas un diferencētākās Eiropas kaimiņattiecību politikas īstenošanai; uzsver, ka Eiropas kaimiņattiecību un partnerības instrumentam (ENPI) jānodrošina pienācīgs finansējums, kas atbilst ES saistībām attiecībās ar kaimiņvalstīm Eiropas austrumos un dienvidos; konstatē, ka 2009. finanšu gadam ir paredzēta tikai nedaudz lielāka apropriāciju summa, un uzsver — nesenā iniciatīva „Barselonas process: Vidusjūras reģiona savienība” nekādā gadījumā nedrīkst kaitēt centieniem līdzsvarot austrumu un dienvidu Eiropas kaimiņvalstīm paredzētās saistību apropriācijas, nedz arī veicināt saspīlējumu attiecībā uz ENPI atvēlētajiem budžeta līdzekļiem;

54. pauž nožēlu, ka nav iesniegti nedz risinājumi, nedz šādu risinājumu idejas minēto papildu vajadzību finansēšanai; atkārtoti steidzami aicina viest skaidrību attiecībā uz nepieciešamā finansējuma kopējo apjomu 4. izdevumu kategorijā, tostarp KĀDP paredzētajai nodaļai;

55. atkārto savu pārliecību, ka nedz elastības instrumentu, nedz ārkārtas palīdzības rezervi (EUR 244 miljoni) nedrīkst novirzīt vai nepareizi izmantot ilgtermiņā plānotu ES politikas virzienu un darbību finansēšanai, un pauž stingru apņemšanos aizstāvēt šo viedokli budžeta procedūras laikā;

56. ar bažām pievērš uzmanību tam, ka pārtikas krīze un klimata pārmaiņu ietekme pasaulē kļūst aizvien aktuālāka, un uzsver, ka ES ir jāspēj pildīt savas saistības attiecībā uz pārtikas atbalsta piegādi un palīdzību jaunattīstības valstīm katastrofu gadījumā; ar patiesām bažām atzīmē, ka 2009. gada PBP pārtikas atbalstam piešķirtās apropriācijas salīdzinājumā ar 2008. gadu palielinājušās tikai par EUR 6,8 miljoniem (par 3 %) un ka jau 2008. gada aprīļa beigās Komisija pieprasīja pārvietojumu EUR 60 miljonu apmērā, lai segtu ar pārtikas atbalstu saistītās papildu izmaksas 2008. gadā (saistību apropriāciju pieaugums par 26,88 %); aicina 2009. gadā šīm mērķim piešķirt papildu līdzekļus, izmantojot visus pieejamos budžeta mehānismus;

57. atzinīgi vērtē Rietumbalkānu valstīm paredzēto apropriāciju palielinājumu saskaņā ar Pirmspievienošanās atbalsta instrumenta (IPA) iestāžu veidošanas komponenti un jo īpaši Komisijas ieceri paātrināt papildu stipendiju piešķiršanas procesu un palielināt finansējumu pilsoniskās sabiedrības dialogam; aicina Komisiju atbalstīt Balkāniem sagatavotās sociālās programmas īstenošanu;

58. uzsver, ka jauni tirdzniecības palīdzības līdzekļi jāpiešķir papildus pašreizējai attīstības palīdzībai un ka jaunu saistību izpildei tirdzniecības palīdzības jomā nedrīkst pārvietot līdzekļus, kas jau paredzēti citām attīstības iniciatīvām; atkārtoti aicina Komisiju sniegt informāciju par to, no kurienes tiks ņemti apsolītie EUR 1000 miljoni;

59. atzinīgi vērtē Komisijas iniciatīvu izveidot Pasaules klimata pārmaiņu aliansi un Pasaules energoefektivitātes un atjaunojamās enerģijas fondu, uzskatot tos par nozīmīgiem pasākumiem, lai palīdzētu jaunattīstības valstīm piemēroties klimata pārmaiņām un tās novērst; tomēr uzsver, ka līdz šim nav piešķirts pietiekami daudz līdzekļu; aicina 2009. gada budžetā nekavējoties piešķirt šīm iniciatīvām vairāk līdzekļu papildus plānotajām saistībām attīstības jomā; turklāt uzsver, cik svarīgi ir nostiprināt šīs iniciatīvas, ilgtermiņā nodrošinot papildu līdzekļus;

60. pieņem zināšanai, ka 2009. gada PBP Garantiju fondam aizdevumiem paredzētās apropriācijas ir EUR 92,46 miljoni — pretēji sākotnējam finanšu plānojumam, kurā šim fondam bija paredzēti EUR 200 miljoni; norāda, ka šī manevra rezultātā 2009. gada PBP būtiska pieejamās rezerves daļa, t. i., EUR 107,54 miljoni no EUR 243,6 miljoniem, ir izveidota mākslīgi; ar nopietnām bažām uzsver, ka Garantiju fonda 2009. gada budžeta sagatavošanas procesā šos „ietaupījumus”, ļoti iespējams, vajadzēs kompensēt ar lielākiem izdevumiem nākamajos gados, 4. izdevumu kategorijā atstājot vēl mazākas rezerves, nekā pašlaik tiek plānots;

61. norāda — tā kā vēl nav noteikta Augstajam pārstāvim, Eiropadomes priekšsēdētājam un Eiropas Ārējās darbības dienestam vajadzīgā institucionālā struktūra, nepieciešamās budžeta apropriācijas ir jāpiešķir pakāpeniski, precizējot jauno organizatorisko struktūru darbības jomu un pienākumus; uzsver, ka ne institucionālās pārmaiņas, ne jaunie KDAP noteikumi nedrīkst vēl vairāk noslogot saistību apropriāciju pašreizējo apjomu 4. izdevumu kategorijā;

62. uzsver to izmēģinājuma projektu un sagatavošanas darbību politisko nozīmi, ko budžeta lēmējinstitūcija ir apstiprinājusi 4. izdevumu kategorijā; prasa Komisijai tos savlaicīgi un aktīvi īstenot, piešķirtās saistību apropriācijas izlietojot pilnībā;

Par 5. izdevumu kategoriju

63. atzīmē, ka administratīvajiem izdevumiem ierosinātā summa, salīdzinot ar 2008. gadu, palielinājusies par 5 % un veido EUR 7647,9 miljonus (2008. gadā: EUR 7281,5 miljoni) un ka līdz finanšu shēmas maksimālajai robežai ir atstāta ļoti neliela rezerve — EUR 129,1 miljons (apmēram 1,7 % no izdevumu kopapjoma);

64. lai gan atzinīgi vērtē to, ka Komisijas pieprasījums pēc jaunām amata vietām attiecas tikai uz iepriekš izziņoto pēdējo 250 amata vietu izveidi saistībā ar „ES-2”, atzīmē, ka ierosinātais administratīvo izdevumu pieaugums tomēr ir lielāks nekā visa budžeta vidējais pieaugums; atzīst, ka tas lielā mērā var būt saistīts ar darba samaksas un pensiju indeksācijas izmaksām, kā arī zināmā mērā ar ēku politiku; norāda, ka 2009. finanšu gadā var būt nepieciešamas turpmākas korekcijas, ja spēkā stāsies Lisabonas līgums; šajā sakarā nolemj padziļināti pārbaudīt iestāžu administratīvos izdevumus, lai noskaidrotu iestāžu vajadzības 2009. gadā un pēc tam;

65. neraugoties uz saņemtās informācijas palielināšanos un Komisijas provizoriskajiem slēdzieniem, ka izpildaģentūras veicina ES programmu kvalitāti, uzskata, ka jāturpina pētīt dažāda veida finanšu/administratīvo ietekmi uz 5. izdevumu kategoriju; piemēram, pauž pārsteigumu par to, ka nākotnē paredzēto 947 jaunu amata vietu izveides abās pētniecības aģentūrās (kā minēts padziļinātas pārbaudes ziņojumā) rezultātā Komisijas departamentos tajā pašā laikposmā atbrīvosies tikai 117 amata vietas;

66. pauž bažas par to, ka Komisijas praktizētā ārpakalpojumu izmantošana kopā ar jaunākajām izmaiņām Civildienesta noteikumos ir izraisījusi situāciju, ka aizvien lielāks skaits ES darbinieku netiek nedz uzrādīts iestāžu amatu sarakstos, ko pieņem budžeta lēmējinstitūcija, nedz arī šiem darbiniekiem maksā algu no DFS 5. izdevumu kategorijas līdzekļiem; pauž dziļu nožēlu par šo pārredzamības trūkumu, kas attiecas arī uz nacionālo ekspertu pieņemšanu darbā; prasa rīkot visu ieinteresēto personu atklātu un vispusīgu diskusiju par ES turpmāko pārvaldību;

67. atzinīgi vērtē paveikto saistībā ar 2007. gada personāla padziļinātas pārbaudes ziņojumu, ko tas saņēma kā atbildes reakciju uz saviem 2008. gada budžeta grozījumiem; ir nodomājis rūpīgi izpētīt šo dokumentu, lai izstrādātu secinājumus attiecībā uz 2009. gada budžetu;

68. jautā Komisijai, kādi pasākumi tiek veikti, lai sasniegtu mērķi līdz 2012. gadam par 25 % samazināt administratīvo slogu ES un noskaidrotu, cik lielā mērā „vienas pieturas” principu iespējams izmantot turpmākai birokrātijas mazināšanai;

69. plāno izskatīt citu iestāžu administratīvās apropriācijas un amata vietu pieprasījumus, lai palielinātu efektivitāti, tostarp darbinieku amatā pārcelšanu, kad vien tas iespējams, saskaņā ar noteiktajām prioritātēm; atzīmē, ka attiecībā uz citām iestādēm ierosinātais vidējais apropriāciju pieaugums ir 4,8 %, palielinoties no EUR 2673,8 miljoniem līdz EUR 2803,2 miljoniem, un ir tikai nedaudz zemāks par Komisijas ierosināto pieauguma līmeni;

Par 6. izdevumu kategoriju

70. atzīmē, ka 2009. gadā, kas ir pēdējais gads, kad tiek maksāta budžeta kompensācija Bulgārijai un Rumānijai, saistību un maksājumu apropriācijas ir noteiktas EUR 209,1 miljona apmērā, t. i., par 1,2 % vairāk nekā 2008. gadā; paredzot šādas apropriācijas, tiek atstāta ļoti neliela rezerve — EUR 0,9 miljoni;

Izmēģinājuma projekti un sagatavošanas darbības

71. pauž nožēlu, ka Komisijas PBP, kā parasti, nav iekļautas nekādas saistības attiecībā uz izmēģinājuma projektiem un sagatavošanas darbībām, tātad tie būs jāfinansē no attiecīgo DFS izdevumu kategoriju rezervēm; pauž pārsteigumu par to, ka ir daži izņēmumi no šī vispārējā noteikuma — neliels skaits izmēģinājuma projektu un sagatavošanas darbību, kuros Komisija, šķiet, ir ieinteresēta, jau ir iekļauti PBP kopā ar saistību apropriācijām;

72. atgādina Komisijas pienākumu saskaņā ar Iestāžu nolīguma 46.a punktu attiecībā uz ikgadējām darbībām nodrošināt daudzgadu novērtējumus un līdz maksimālajam pieļaujamajam apjomam atlikušās rezerves;

73. uzsver, ka saskaņā ar Iestāžu nolīgumu jebkurā finanšu gadā kopējā izmēģinājuma projektu kopsumma var sasniegt EUR 40 miljonus un sagatavošanas darbību kopsumma EUR 100 miljonus, no kuriem ne vairāk kā EUR 50 miljonus var piešķirt jaunām sagatavošanas darbībām;

74. apstiprina savu jau minētajā 2008. gada 24. aprīļa rezolūcijā pausto apņemšanos pilnībā izmantot visas Iestāžu nolīgumā izmēģinājuma projektiem un sagatavošanas darbībām paredzētās ikgadējās summas, ja rastos šāda nepieciešamība saistībā ar ierosināto projektu un darbību skaitu un apmēru, jo uzskata tos par neaizstājamu instrumentu, lai bruģētu ceļu tādiem jauniem politikas virzieniem, kas ir Eiropas iedzīvotāju interesēs;

75. atgādina, ka attiecībā uz 2008. finanšu gadu tas pieņēma izmēģinājuma projektus un sagatavošanas darbības, kuriem paredzētās saistību apropriācijas bija EUR 107,32 miljoni; 1.a izdevumu apakškategorijā apropriācijas projektiem un darbībām veidoja EUR 38 miljonus, 2. izdevumu kategorijā — EUR 25,15 miljonus, 3.a izdevumu apakškategorijā — EUR 3 miljonus, 3.b izdevumu apakškategorijā — EUR 9,5 miljonus un 4. izdevumu kategorijā — EUR 31,67 miljonus;

76. uzsver, ka gadījumā, ja Parlaments nolemtu izmēģinājuma projektiem un sagatavošanas darbībām saglabāt līdzīgu finansējuma līmeni arī 2009. gadā, gandrīz puse no 1.a un 3.b izdevumu apakškategorijā pieejamām rezervēm būtu jau izlietota, lai gan izmēģinājuma projektu un sagatavošanas darbību 2008. gada izdevumu līmenis pat nesasniedza Iestāžu nolīgumā noteiktos maksimālos apjomus;

77. pauž vēlmi pirms Parlamenta vasaras brīvdienām iesniegt Komisijai pirmo provizorisko savu nodomu sarakstu attiecībā uz izmēģinājuma projektiem un sagatavošanas darbībām 2009. gada budžeta procedūrai saskaņā ar Iestāžu nolīguma II pielikuma D daļu, lai atvieglotu līdzsvarota un saskaņota galīgā izmēģinājuma projektu un sagatavošanas darbību kopuma izveidi; norāda, ka šāds saraksts atsevišķiem deputātiem, specializētajām komitejām un politiskajām grupām neliedz iespēju iesniegt citus izmēģinājuma projektu un sagatavošanas darbību priekšlikumus vai grozījumus pirmajā lasījumā, kas notiks rudenī; šajā sakarā uzstāj, ka visās budžeta izdevumu kategorijās un apakškategorijās jābūt pieejamai pietiekamai rezervei;

78. vēlas sadarbībā ar Komisiju un Padomi izskatīt iespēju īstenot Parlamenta aicinājumu izveidot Eiropas sūtņa amatu sieviešu tiesību jautājumos;

Par aģentūrām

79. atzīmē, ka PBP piešķīrumi decentralizētajām aģentūrām saistību apropriācijās palielinājušies līdz EUR 563,9 miljoniem, t. i., par 1,76 %, bet maksājumu apropriācijās samazinājušies par EUR 6 miljoniem jeb 1 %;

80. norāda, ka, neraugoties uz saistību apropriāciju vispārējo nelielo pieaugumu (ja sasummē visām aģentūrām piešķirtās apropriācijas), 1.a izdevumu apakškategorijā aģentūrām piešķirtās apropriācijas salīdzinājumā ar 2008. gada budžetu ir samazinātas par 3,29 % jeb EUR 8,9 miljoniem saskaņā ar budžeta lēmējinstitūcijas 2008. gada novembra saskaņošanas sanāksmē pieņemto lēmumu veikt lineāru samazinājumu EUR 50 miljonu apmērā visā 2009.–2013. gada laikposmā, lai finansētu programmu Galileo;

81. atzīmē, ka šis 1.a apakškategorijā aģentūrām paredzēto līdzekļu samazinājums nav bijis lineārs, kā tas formulēts saskaņošanas sanāksmes secinājumos; plāno sīki izvērtēt budžeta samazinājumu pakāpi un sadalījumu; atkārto, ka par šiem Komisijas ierosinājumiem ir jālemj budžeta lēmējinstitūcijai;

82. īpašu uzmanību pievērsīs aģentūru budžeta izpildei un rūpīgi pārbaudīs iespējamos pārpalikumus, lai pārliecinātos, ka aģentūru 2009. gada budžeta izstrādē ir ņemti vērā piešķirtie ieņēmumi;

83. pauž nožēlu par to, ka Komisija budžeta lēmējinstitūcijai vēl aizvien nav iesniegusi sīku izklāstu par to, kā tā gatavojas finansēt abās jaunās, pašreiz apspriešanā esošās, aģentūras, viena no kurām jau ir iekļauta 2009. gada PBP ar atgādinājumu (p.m.), un mudina Komisiju pēc iespējas drīzāk sniegt sīkāku informāciju šajā jautājumā; ir nonācis pie secinājuma, ka, ņemot vērā situāciju pašreizējo rezervju jomā, ir jāizpēta visas Iestāžu nolīgumā paredzētās iespējas, lai varētu finansēt jaunas institūcijas, kuras daļēji pilda administratīvus uzdevumus; atgādina, ka saskaņā ar Iestāžu nolīguma 47. punktu ir nepieciešama iepriekšēja vienošanās ar budžeta lēmējinstitūciju par ikvienas jaunas aģentūras finansējumu;

84. vēlreiz uzsver, ka pašreizējo un nākotnē paredzēto decentralizēto aģentūru finansēšanas līmenis tiešā veidā ietekmēs DFS izdevumu kategorijās pieejamās rezerves; norāda, ka saskaņā ar 2006. gada 17. maija Iestāžu nolīgumu Komisijai, izstrādājot priekšlikumu par jaunas decentralizētas aģentūras izveidi, jāizvērtē finansiālā ietekme uz attiecīgo budžeta izdevumu kategoriju; centīsies nodrošināt, lai decentralizēto aģentūru darbība sniegtu pievienoto vērtību un būtu ES pilsoņu interesēs;

85. atzinīgi vērtē Komisijas nodomu veicināt iestāžu dialogu par visu Finanšu regulas 185. pantā noteikto institūciju lomu un vietu Eiropas pārvaldībā; vēlas atkārtot, cik svarīgi ir iestāžu līmenī nodrošināt Iestāžu nolīguma 47. punktā noteiktās procedūras sistemātisku piemērošanu;

Par izpildaģentūrām un citām ārpakalpojumu izmantošanas tendencēm

86. atzīmē, ka jebkāda turpmāka izpildaģentūru un citu līdzīgu ad hoc institūciju paplašināšanās tiks finansēta no atbilstīgajai programmai piešķirtajiem līdzekļiem; tāpēc pauž bažas, ka izpildaģentūru un citu institūciju skaita pieaugums samazinās programmu finansējumā pieejamos darbības līdzekļus un novedīs pie DFS 5. izdevumu kategorijas administratīvo izdevumu finansēšanas no darbības pozīcijām;

87. pauž bažas, ka izpildaģentūru un citu ad hoc institūciju izveide var novest pie nepārredzama ES ierēdņu un līgumdarbinieku skaita pieauguma, it īpaši, ja netiks samazināts un/vai atbilstīgi pārdalīts amata vietu skaits attiecīgajos Komisijas ģenerāldirektorātos; mudina ievērot Izpildaģentūru izveides kārtību (pārskatīto Rīcības kodeksu), it īpaši attiecībā uz šo aģentūru finansēšanas un personāla komplektēšanas uzraudzību, ko veic Parlaments;

Secinājumi un iespējamās pilnvaras saskaņošanai

88. uzskata, ka budžeta saskaņošanas sanāksmē, kam jānotiek 2008. gada jūlijā, īpaša uzmanība jāpievērš šādiem jautājumiem:

–  atbilstošs maksājumu līmenis;

–  pareizas finanšu pārvaldības principa ievērošana, it īpaši attiecībā uz vajadzību reālu atspoguļojumu 4. izdevumu kategorijā;

–  Komisijas apņemšanās gadījumos, kas skar ES Solidaritātes fondu vai Eiropas Globalizācijas pielāgošanās fondu, iesniegt budžeta grozījumus, kuru vienīgais mērķis ir šo fondu mobilizēšana, lai novērstu jebkādu finansiālās palīdzības sniegšanas aizkavēšanos;

–  atbilstīga reakcija uz prasībām pārtikas atbalsta un pārtikas nodrošinājuma jomā;

–  stāvoklis saistībā ar Iestāžu nolīguma 44. punkta īstenošanu, kā arī Komisijas rīcības plāna integrētas iekšējās kontroles struktūras ieviešanai (COM(2006)0009) 5(N) punkta īstenošanu;

– pietiekami līdzekļi programmai „Pilsoņu Eiropa”;

– budžeta lēmējinstitūcijas provizoriskie nodomi attiecībā uz izmēģinājuma projektiem un sagatavošanas darbībām;

– skaidrs budžeta izklāsts, it īpaši attiecībā uz administratīvajiem izdevumiem un cilvēkresursiem, tostarp ārpakalpojumu piesaisti atsevišķu uzdevumu veikšanai;

– atbilstoši budžeta līdzekļi, lai varētu īstenot ES prioritātes „Konkurētspēja izaugsmei un nodarbinātībai”, „Klimata pārmaiņu apkarošana un ilgtspējīgas Eiropas attīstības veicināšana”, kā arī „Vienotas imigrācijas politikas ieviešana”;

89. pauž dziļu nožēlu par Padomes ieradumu ES budžeta pirmajā lasījumā izdarīt vispārējus samazinājumus, nenorādot konkrētus iemeslus; aicina Padomi, pieņemot budžeta projektu, izskatīt katru budžetu veidojošo elementu, piemērojot efektivitātes, ekonomijas un Eiropas pievienotās vērtības kritērijus. norāda, ka ES budžeta izveide ir fundamentāls politisks akts, kas nav tikai uzdevums grāmatvedības jomā, un sagaida, ka Padome šajā budžeta procedūrā nodrošinās iespēju veidot patiesu politisko dialogu ar Parlamentu;

o

o o

90. uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei un Komisijai.

• [1]  OV C 139, 14.6.2006., 1. lpp. Nolīgumā jaunākie grozījumi izdarīti ar Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmumu 2008/371/EK (OV L 128, 16.5.2008., 8. lpp.).
• [2]  Pieņemtie teksti, P6_TA(2008)0174
• [3]  Pieņemtie teksti, P6_TA(2008)0175

PASKAIDROJUMS

Šai rezolūcijai ir divkāršs mērķis.

Pirmkārt, tai jāatspoguļo Komisijas 2009. gada PBP pirmais novērtējums un arī jāiezīmē pamatnostādnes rezolūcijai, kuru Parlaments pieņems pirmajā lasījumā un par kuru, kā parasti, balsos š.g. oktobrī. Otrkārt, tai jāsniedz Parlamenta delegācijai provizoriskas pilnvaras sarunām ar otru budžeta lēmējiestādi jūlija saskaņošanas sanāksmē.

Rezolūcija pamatojas un attiecas uz Parlamenta 2008. gada 24. aprīlī pieņemto rezolūciju par budžeta shēmu un prioritātēm 2009. gadam un politisko grupu rezolūciju par Komisijas ikgadējo politikas stratēģiju.

Tajā iespēju robežās tiks ņemti vērā pārējo komiteju atzinumi, kurus uzskata par būtisku elementu ar 2009. gada budžetu saistīto lēmumu pieņemšanas procesā.

Ārlietu komitejaS ATZINUMS (4.6.2008)

Budžeta komitejai

par 2009. gada budžetu: pirmās pārdomas par 2009. gada provizorisko budžeta projektu un saskaņošanas pilnvarām
(2008/2025(BUD))

Atzinumu sagatavoja: Véronique De Keyser

IEROSINĀJUMI

Ārlietu komiteja aicina par jautājumu atbildīgo Budžeta komiteju savā rezolūcijas priekšlikumā iekļaut šādus ierosinājumus:

1.   uzsver — lai Eiropas Savienība varētu pildīt savas saistības ārējās darbības jomā un aktīvi risināt aktuālas globāla mēroga problēmas, ir jānodrošina pietiekami līdzekļi ES budžetā;

2.   pauž vilšanos par apropriāciju summu, ko Komisija 2009. finanšu gada provizoriskajā budžeta projektā (PBP) paredzējusi 4. izdevumu kategorijai, un par to, ka saistību apropriāciju pieaugums attiecībā uz 2008. finanšu gada budžetu ir mazāks kā inflācijas līmenis šim pašam laikposmam, lai gan ES starptautiskās saistības joprojām palielinās;

3.   uzskata, ka pašreizējā rezerve ir diezgan mākslīgi un patvaļīgi noteikta; aicina Komisiju neizmantot elastības fondu vai ārkārtas palīdzībai paredzēto rezervi, lai finansētu plānojamus ilgtermiņa pasākumus;

4.   apzinās 2007.–2013. gada finanšu shēmas ierobežojumus; tāpēc mudina Komisiju un Padomi, gatavojot ES finanšu shēmas pārskatu, pienācīgi ņemt vērā to, ka ES kļūst aizvien nozīmīgāks pasaules līmeņa sadarbības partneris;

5.   norāda — tā kā vēl nav noteikta Augstajam pārstāvim, Eiropadomes priekšsēdētājam un Eiropas Ārējās darbības dienestam vajadzīgā institucionālā struktūra, nepieciešamās budžeta apropriācijas ir jāpiešķir pakāpeniski, precizējot jauno organizatorisko struktūru darbības jomu un pienākumus; uzsver, ka ne institucionālās pārmaiņas, ne jaunie kopējās drošības un aizsardzības politikas (KDAP) noteikumi nedrīkst vēl vairāk noslogot saistību apropriāciju pašreizējo apjomu 4. izdevumu kategorijā;

6.   pauž bažas par 2009. finanšu gada PBP Kosovai paredzētajām apropriācijām, sevišķi saskaņā ar kopējo ārpolitiku un drošības politiku (KĀDP) un pirmspievienošanās atbalsta instrumentu (IPA), jo šo apropriāciju summa ir mazāka par finansējuma apjomu, kas šim nolūkam paredzēts apstiprinātajā 2008. finanšu gada budžetā; aicina Komisiju un Padomi informēt Parlamentu par finansējumu, kas iegūts no 2008. finanšu gada budžeta, ņemot vērā pašreizējo stāvokli Kosovā un to, ka Eiropas Savienības Tiesiskuma misijas Kosovā (EULEX) īstenošana, iespējams, aizkavēsies; mudina Komisiju ar šādu pamatojumu vēlreiz izvērtēt prasības attiecībā uz Kosovas iestāžu veidošanu un sociālekonomisko attīstību, kā arī ES ieguldījumu, lai nodrošinātu starptautisko misiju klātbūtni šajā valstī 2009. gadā;

7.   pauž neapmierinātību ar 2009. finanšu gada PBP Palestīnai paredzēto apropriāciju summu, kas ir gandrīz par 50 % mazāka kā apstiprinātajā 2008. finanšu gada budžetā paredzētā un par vairāk nekā 60 % mazāka kā 2007. finanšu gada galīgajā budžetā atvēlētā summa; uzskata — plānojot nepieciešamās palīdzības apjomu, Komisija šajā gadījumā var ņemt vērā gūto pieredzi un prognozētās vajadzības, un tāpēc tai jābūt iespējai piešķirt finansējumu, kas nepieciešams, lai palīdzētu nodrošināt Palestīnas pašpārvaldes spēju darboties un Tuvo Austrumu miera procesa norisi;

8.   atbalsta pasākumus un apropriācijas, kas paredzēti, lai ES varētu piedalīties miera procesos konfliktu zonās, piemēram, Irākā;

9.   vēlreiz apstiprina savu atbalstu pamatīgākas un diferencētākās Eiropas kaimiņattiecību politikas īstenošanai; uzsver, ka Eiropas kaimiņattiecību un partnerības instrumentam (ENPI) jānodrošina finansējums, kas atbilst ES saistībām attiecībās ar Austrumeiropas un dienvidu kaimiņvalstīm; konstatē, ka 2009. finanšu gadam ir paredzēta tikai nedaudz lielāka apropriāciju summa, un uzsver — nesenā iniciatīva „Barselonas process: Vidusjūras reģiona savienība” nekādā gadījumā nedrīkst kaitēt centieniem līdzsvarot austrumu un dienvidu Eiropas kaimiņvalstīm paredzētās saistību apropriācijas, nedz arī veicināt saspīlējumu attiecībā uz ENPI atvēlētajiem budžeta līdzekļiem;

10. atzinīgi vērtē Rietumbalkānu valstīm paredzēto apropriāciju palielinājumu saskaņā ar IPA iestāžu veidošanas komponenti un jo īpaši Komisijas ieceri paātrināt papildu stipendiju piešķiršanas procesu un palielināt finansējumu pilsoniskās sabiedrības dialogam; aicina Komisiju atbalstīt Balkāniem sagatavotās sociālās programmas īstenošanu;

11. uzskata, ka, īstenojot sadarbību ar Tuvo Austrumu jaunattīstības valstīm, sevišķi attiecībā uz Irāku, stipendiju programmu un pilsētu sadraudzības veicināšana varētu labvēlīgi ietekmēt savstarpēju tuvināšanos;

12. vēlreiz apstiprina savu atbalstu ES ārpolitikas pamatelementiem — demokrātijai un cilvēktiesībām; uzskata, ka nevardarbīgu pasākumu veicināšana ir viens no atbilstīgākajiem demokrātijas un cilvēktiesību atbalsta veidiem; ar gandarījumu konstatē — lai arī pavisam nedaudz, tomēr ir palielinājies finansējums Eiropas iniciatīvai demokrātijas un cilvēktiesību jomā (EIDHR), tostarp līdzekļi, kas piešķirti vēlēšanu novērošanai, un uzsver, ka šī 2009. finanšu gada PBP atvēlētā summa ir jāsaglabā kā mazākā pieļaujamā summa; ir noraizējies par to, ka Eiropas organizācijas, piemēram, neatkarīgi politiskie fondi, bieži de facto netiek iesaistīti EIDHR īstenošanā Komisijas delegāciju līmenī, un prasa īstenot EIDHR atbilstīgi spēkā esošajiem tiesību aktiem, lai efektīvāk veicinātu demokrātiju;

13. atbalsta pasākumus, kas paredzēti pārvietošanas stratēģiskā pielietojuma veicināšanai, lai nodrošinātu cilvēkiem dzīves telpu akūtas bēgļu krīzes situācijās, un kas ļautu ES apliecināt nozīmīgu un konkrētu solidaritāti Eiropas līmenī, kurai savukārt var būt labvēlīga ietekme plašākā nozīmē, sniedzot humāno palīdzību konkrētai valstij vai reģionam;

14. vēlreiz norāda, ka Latīņamerika ir viens no Eiropas Savienības prioritārajiem reģioniem, un uzsver — ES attiecībām ar šā reģiona valstīm ir jānodrošina atbilstīgs finansējums, ņemot vērā Limā notikušās augstākā līmeņa sanāksmes rezultātus, un šīs attiecības jāveido, ievērojot cilvēktiesības, demokrātijas principus un vides tiesības;

15. tā kā, pamatojoties uz 2007. gadā pieņemto stratēģiju, ir jāstiprina ES attiecības ar Vidusāzijas valstīm, atbalsta šim reģionam 2009. gadā plānotās palīdzības līdzekļu iepriekšēju izmaksāšanu;

16. atzinīgi vērtē to, ka ir palielinājies Stabilitātes instrumentam ierosinātais finansējums; taču uzsver — ir jāpilnveido kritēriji līdzekļu piešķiršanai saskaņā ar šo instrumentu, lai tie kļūtu pārredzamāki un lai nodrošinātu, ka finansējumu piešķir atbilstīgi reālajām prioritātēm; atgādina, ka Parlaments ir jāiesaista attiecīgo kritēriju izstrādes un definēšanas procesā; norāda uz konfliktu novēršanas tīkla atsevišķu sagatavošanas darbību dublēšanos, kuru īstenošana ir jāpārtrauc un attiecīgie finanšu līdzekļi jāpiešķir miera veidošanas partnerattiecībām saskaņā ar Stabilitātes instrumentu;

17. ar bažām pievērš uzmanību tam, ka pārtikas krīze un klimata pārmaiņu ietekme pasaulē kļūst aizvien aktuālāka; mudina Komisiju un Padomi apsvērt iespējamo ietekmi uz drošību pasaulē un uzsver — ES ir jāspēj reaģēt uz šo situāciju un ar to saistītām spekulācijām, kā arī pildīt savas saistības attiecībā uz pārtikas atbalsta piegādi un palīdzību dabas katastrofu gadījumā jaunattīstības valstīm;

18. nepiekrīt ierosinājumam palielināt finansējumu Eiropas Savienības īpašajiem pārstāvjiem (ESĪP), jo īpaši tādēļ, ka Parlamentam vēl ir jāiesaistās jaunu ESĪP amatu izveides, šo īpašo pārstāvju pilnvaru noteikšanas un iecelšanas procesā; uzsver — saskaņā ar Lisabonas līgumu ES iestādes varēs veidot Komisijas delegāciju un Padomes ESĪP sinerģiju (nodrošinot, ka delegācijas vadītāja un ESĪP amatu ieņem viena un tā pati persona), tā novēršot pienākumu dublēšanos, uzlabojot koordināciju un palielinot ES ārējās darbības efektivitāti;

19. augstu vērtē pastāvīgo dialogu ar Padomes prezidentūru par KĀDP prioritātēm; ir apņēmies stiprināt šo dialogu, lai garantētu iestāžu savlaicīgu savstarpējo koordināciju, nosakot KĀDP īstenošanas virzienu, un lai veicinātu KĀDP efektivitāti un demokrātisko leģitimitāti; uzsver — ir jāuzlabo sniegtās informācijas kvalitāte un jānodrošina, ka informācija tiek sniegta pastāvīgi;

20. vēlreiz apliecina atbalstu Parlamenta Ārlietu komitejas izveidoto darba grupu veiktajiem pasākumiem, lai uzraudzītu ārējās palīdzības instrumentu īstenošanu; cer uz ciešāku strukturētu sadarbību un apspriedēm ar Komisiju jautājumos, kas saistīti ar daudzgadu indikatīvo plānošanas dokumentu izpildi un pārskatīšanu;

21. šajā sakarā atgādina, ka ir aicinājis slēgt Parlamenta un Padomes iestāžu nolīgumu, ar ko, pamatojoties uz Lisabonas līgumu, nosaka abu iestāžu sadarbību ārējās darbības jomā, tostarp attiecībā uz konfidenciālas informācijas pieejamību;

22. uzsver to izmēģinājuma projektu un sagatavošanas darbību politisko nozīmi, ko budžeta lēmējinstitūcija ir apstiprinājusi 4. izdevumu kategorijā; prasa Komisijai tos savlaicīgi un aktīvi īstenot, pilnībā izmantojot piešķirtās saistību apropriācijas;

23. konstatē — Komisija ierosina palielināt finansējumu tematiskajai programmai vides aizsardzībai un dabas resursu, tostarp energoresursu, ilgtspējīgai apsaimniekošanai; atgādina, ka ir jāveido kopēja ārējā enerģētikas politika, un aicina Komisiju informēt Parlamentu par finansējumu, kas 2009. finanšu gada budžetā paredzēts Eiropas enerģētikas tīklu (TEN-E) prioritāro projektu īstenošanai, lai stiprinātu ES nodrošinājumu ar enerģiju.

KOMITEJAS GALĪGAIS BALSOJUMS

Pieņemšanas datums	3.6.2008
Galīgais balsojums	+: –: 0:	36 6 0
Deputāti, kas bija klāt galīgajā balsošanā	André Brie, Colm Burke, Philip Claeys, Véronique De Keyser, Hanna Foltyn-Kubicka, Bronisław Geremek, Maciej Marian Giertych, Ana Maria Gomes, Alfred Gomolka, Anna Ibrisagic, Ioannis Kasoulides, Maria Eleni Koppa, Helmut Kuhne, Willy Meyer Pleite, Francisco José Millán Mon, Philippe Morillon, Annemie Neyts-Uyttebroeck, Baroness Nicholson of Winterbourne, Alojz Peterle, Tobias Pflüger, João de Deus Pinheiro, Samuli Pohjamo, Libor Rouček, Christian Rovsing, Katrin Saks, José Ignacio Salafranca Sánchez-Neyra, Jacek Saryusz-Wolski, György Schöpflin, István Szent-Iványi, Inese Vaidere, Ari Vatanen, Jan Marinus Wiersma, Luis Yañez-Barnuevo García, Zbigniew Zaleski, Josef Zieleniec
Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā	Alexandra Dobolyi, Árpád Duka-Zólyomi, James Elles, Jaromír Kohlíček, Doris Pack, Rihards Pīks, Karl von Wogau
Aizstājēji (178. panta 2. punkts), kas bija klāt galīgajā balsošanā

Attīstības komitejaS ATZINUMS (28.5.2008)

Budžeta komitejai

par 2009. gada budžetu: pirmās pārdomas par 2009. gada provizorisko budžeta projektu un saskaņošanas pilnvarām
(2008/2025(BUD))

Atzinumu sagatavoja: Maria Martens

IEROSINĀJUMI

Attīstības komiteja aicina par jautājumu atbildīgo Budžeta komiteju rezolūcijas priekšlikumā iekļaut šādus ierosinājumus:

1.   pauž dziļas bažas par to, kā apjomīgais pārtikas cenu pieaugums pasaulē ietekmē pārtikas atbalsta sniegšanu jaunattīstības valstīm, un norāda uz kraso nepietiekamību, ko jau uzsvērušas struktūrvienības, kuras nodrošina finansējumu; aicina Komisiju 23 02 02. budžeta pozīciju pielāgot faktiskajām vajadzībām, kas radīsies 2009. gadā, un attiecīgi to palielināt, vienlaikus neapdraudot citas EP politiskās prioritātes; norāda, ka pārtikas cenas nosaka strukturāli iemesli un to kritums 2009. gadā vai turpmākajos gados nav sagaidāms, kā arī norāda, ka atbilstoši kopīgajam paziņojumam „Eiropas konsenss par humāno palīdzību” Eiropas Savienība „vēlas parādīt apņēmību sniegt humāno palīdzību, mobilizējot piemērotu finansējumu, kas balstīts uz civiliedzīvotāju vajadzību novērtējumu”; aicina 2009. gadā šīm mērķim piešķirt papildu līdzekļus, izmantojot visus pieejamos budžeta mehānismus, tostarp tradicionālos budžeta mehānismus, piemēram, elastības fondu, vai novatoriskus veidus, piemēram, daudzgadu finanšu shēmas (DFS) pārskatīšanu nolūkā iekļaut 2008. gadā neizlietotos līdzekļus 5. sadaļā;

2.   aicina budžetā saglabāt 19 09 02. pozīciju (Sadarbība ar vidēju ienākumu grupas valstīm Latīņamerikā) un 19 10 01 05. pozīciju (Sadarbība ar vidēju ienākumu grupas valstīm Āzijā) kā sagatavošanas darbības, lai finansētu intervences pasākumus šajos reģionos, kuri neatbilst oficiālās attīstības palīdzības (ODA) saņemšanas kritērijiem un uz kuriem tādēļ neattiecas Regula(EK) Nr. 1905/2006; uzsver, ka šādas darbības ir vēlamas, lai ievērotu ES stratēģiski nozīmīgas intereses vai risinātu savstarpēji svarīgus jautājumus, un aicina Komisiju nekavējoties ierosināt finanšu instrumentu šādiem pasākumiem;

3.   vērš uzmanību uz nedrošo finansiālo situāciju 4. izdevumu kategorijā, ko izraisījušas vajadzības Kosovā un Palestīnā, kuras nevarēja paredzēt DFS izstrādes laikā; uzskata, ka šo problēmu var risināt, vienīgi veicot visaptverošu DFS pārskatīšanu un tās rezultātā palielinot 4. izdevumu kategorijas maksimālo apjomu 2007.–2013. gadam; norāda, ka tematiskajai programmai „Ieguldījums cilvēkos” jāveicina daudzu politisko un programmas prioritāšu izpilde un ka veselības aprūpei, kas ir viena no šīm prioritātēm, paredzētie izdevumi kopš 2003.–2006. gada ir samazināti un 2007. un 2008. gadā piešķirtie līdzekļi nav sasnieguši gada vidējo līmeni, kas plānots laika periodam no 2007. līdz 2013. gadam;

4.   atzinīgi vērtē Komisijas iniciatīvu izveidot Pasaules klimata pārmaiņu aliansi un Pasaules energoefektivitātes un atjaunojamās enerģijas fondu, uzskatot tos par nozīmīgiem pasākumiem, lai palīdzētu jaunattīstības valstīm piemēroties klimata pārmaiņām un tās novērst; tomēr uzsver, ka līdz šim nav piešķirts pietiekami daudz līdzekļu; aicina 2009. gada budžetā nekavējoties piešķirt šīm iniciatīvām vairāk līdzekļu papildus plānotajām saistībām attīstības jomā; turklāt uzsver, cik svarīgi ir nostiprināt šīs iniciatīvas, ilgtermiņā nodrošinot papildu līdzekļus;

5.   uzsver, ka visaptveroši jāizvērtē ES pasākumu attīstības sadarbības jomā, tostarp budžeta atbalsta veidā sniegtas palīdzības, rezultāti un to iespējamā ilgtspējība; norāda, ka pārredzamībai šajā jomā ir būtiska nozīme parlamentārās pārskatatbildības nodrošināšanā; uzsver, ka jāsasniedz mērķis līdz 2009. gadam 20 % no līdzekļiem, ko piešķir saskaņā ar valstu programmām, uz kurām attiecas Attīstības sadarbības instruments, novirzīt pamatizglītībai, vidējai izglītībai un veselības aprūpes pamatpakalpojumiem, izmantojot projektus, programmas vai budžeta atbalstu saistībā ar šīm jomām; mudina Komisiju pastiprināt rezultātu izvērtēšanu un secinājumus nosūtīt Parlamentam;

6.   atzinīgi vērtē Komisijas plānus pēc iespējas drīzāk īstenot līgumus, ko tā ierosinājusi saistībā ar Tūkstošgades attīstības mērķiem (TAM); aicina principus, kas ir šo līgumu pamatā, piemērot arī visam pārējam vispārējam un nozares budžeta atbalstam;

7.   aicina Komisiju nākt klajā ar jaunām idejām un praktiskiem pasākumiem, kā uzlabot pārbaudes, ko parlaments veic attiecībā uz partnervalstīs sniegtu budžeta atbalstu;

8.   aicina noteikt stingrākus ar budžeta atbalstu saistītus darbības rādītājus dzimumu līdztiesības jomā, kā arī tos paplašināt, ietverot arī sieviešu pilsoniskās tiesības;

9.   atbalsta turpmāku mērķu iekļaušanu nolīgumos par budžeta atbalstu, lai palielinātu veselības aprūpei un izglītībai paredzētos izdevumus; ierosina nolīgumos iekļaut konkrētus grafikus, lai sasniegtu Abudžas deklarācijā noteikto mērķi, ka veselības aprūpei tiek tērēti 15 % no attiecīgās valsts budžeta, un vispasaules izglītības kampaņas mērķi, ka izglītībai tiek tērēti 20 % no attiecīgās valsts budžeta.

KOMITEJAS GALĪGAIS BALSOJUMS 

Pieņemšanas datums	28.5.2008
Galīgais balsojums	+: –: 0:	29 0 0
Deputāti, kas bija klāt galīgajā balsošanā	Margrete Auken, Alessandro Battilocchio, Thijs Berman, Danutė Budreikaitė, Marie-Arlette Carlotti, Corina Creţu, Beniamino Donnici, Fernando Fernández Martín, Juan Fraile Cantón, Alain Hutchinson, Filip Kaczmarek, Glenys Kinnock, Maria Martens, Gay Mitchell, Luisa Morgantini, Horst Posdorf, José Ribeiro e Castro, Frithjof Schmidt, Jürgen Schröder, Feleknas Uca, Anna Záborská, Jan Zahradil
Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā	John Bowis, Ana Maria Gomes, Miguel Angel Martínez Martínez, Manolis Mavrommatis, Mihaela Popa, Renate Weber, Gabriele Zimmer

Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komitejas atzinums (9.6.2008)

Budžeta komitejai

par 2009. gada budžetu: pirmās pārdomas par 2009. gada provizorisko budžeta projektu un saskaņošanas pilnvarām
(2008/2025(BUD))

Atzinumu sagatavoja: Göran Färm

IEROSINĀJUMI

Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komiteja aicina par jautājumu atbildīgo Budžeta komiteju rezolūcijas priekšlikumā iekļaut šādus ierosinājumus:

1.   uzsver, ka uzdevumi, kas saistīti ar ilgtspējīgu enerģiju un cīņu pret klimata pārmaiņām, ir jāatspoguļo ES budžeta prioritātēs; norāda, ka šīm prioritātēm būs nepieciešami papildu budžeta līdzekļi, it īpaši Eiropas energotehnoloģiju stratēģiskā plāna finansēšanai un energoefektivitātes veicināšanai; atgādina, ka šie budžeta līdzekļi jārod papildus un tas nedrīkst mazināt pašreizējo finansējumu Kopienas programmām pētniecības un jauninājumu jomā;

2.   pauž dziļas bažas par 1.A izdevumu kategorijā pieejamo nelielo rezervi, kas nozīmē, ka nebūs iespējams finansēt jaunas prioritātes, veicot līdzekļu pārdali un vienlaikus nopietni neapdraudot svarīgas pašreizējās programmas; tādēļ iesaka piešķirt papildu finansējumu, ja tiek izvirzītas jaunas prioritātes;

3.   uzsver nozīmi, kāda ir Lisabonas stratēģijas reformai, kura jānodrošina ar atbilstīgu finansējumu, un to, ka pienācīgi jāīsteno un jāuzrauga pašreizējās iniciatīvas šajā jomā, piemēram, Konkurētspējas un inovāciju pamatprogramma un citas iniciatīvas attiecībā uz mazajiem un vidējiem uzņēmumiem;

4.   pieņem zināšanai nesenos lēmumus budžeta jomā, proti, finansēt projektu Galileo un Eiropas Inovāciju un tehnoloģiju institūtu (ETI) — iniciatīvas, kurām to īstenošanas laikā būs nepieciešama intensīva uzraudzība un izvērtēšana;

5.   atgādina, ka ETI darbība uzskatāma par tādu, kas papildina citas Kopienas iniciatīvas pētniecības un jauninājumu jomā, galvenokārt Septīto pamatprogrammu pētniecībai, tehnoloģiju attīstībai un demonstrējumu pasākumiem un Konkurētspējas un inovāciju pamatprogrammu, un ka saistībā ar finanšu shēmas pārskatīšanu pētniecībai un jauninājumiem jānodrošina optimāls līdzekļu piešķīrums;

6.   uzsver, ka cieši jāuzrauga Septītās pamatprogrammas īstenošana, kā arī kopuzņēmuma darbs, īstenojot kopīgās tehnoloģiju ierosmes, un it īpaši Eiropas Pētniecības padomes (ERC) darbs;

7.   aicina Komisiju veicināt tādas reglamentējošas sistēmas izveidi attiecībā uz elektroniskajiem sakariem, kas sekmētu saskaņotus ieguldījumus (gan esošajiem uzņēmumiem, gan jaunajiem dalībniekiem), nodrošinātu konkurenci un izvēles brīvību patērētājiem un spētu risināt pašreizējos un gaidāmos uzdevumus, tādus kā optiskās šķiedras izvērsta izmantošana Eiropas Savienībā;

8.   apšauba, vai ir lietderīga pašreizējā tendence veidot jaunas regulatīvās aģentūras, kurām uztic administratīvos uzdevumus, piemēram, Eiropas Elektronisko sakaru tirgus iestādi un Energoregulatoru sadarbības aģentūru, kuru izveide ir ierosināta; pauž viedokli, ka to Komisijas departamentu, kuri strādā prioritārās jomās, pienācīgs nodrošinājums ar personālu varētu būt labāks veids politisko mērķu sasniegšanai;

9.   tomēr iesaka nodrošināt atbilstīgu finansējumu jaunajām Eiropas Kopienas aģentūrām un esošo aģentūru paplašināšanai, pamatojoties uz budžeta lēmējinstitūcijas lēmumiem;

10. uzskata — tā kā rezerve 1.A izdevumu kategorijā ir neliela, par vienu no prioritātēm jāuzskata uzsākto izmēģinājuma projektu un sagatavošanas darbību pienācīga īstenošana un izvērtēšana, kā arī jauni izmēģinājuma projekti un sagatavošanas darbības.

KOMITEJAS GALĪGAIS BALSOJUMS

Pieņemšanas datums	5.6.2008
Galīgais balsojums	+: –: 0:	45 0 0
Deputāti, kas bija klāt galīgajā balsošanā	Šarūnas Birutis, Jan Březina, Jerzy Buzek, Jorgo Chatzimarkakis, Dragoş Florin David, Den Dover, Lena Ek, Norbert Glante, Fiona Hall, Rebecca Harms, Erna Hennicot-Schoepges, Mary Honeyball, Romana Jordan Cizelj, Werner Langen, Anne Laperrouze, Eluned Morgan, Angelika Niebler, Atanas Paparizov, Aldo Patriciello, Miloslav Ransdorf, Herbert Reul, Teresa Riera Madurell, Mechtild Rothe, Paul Rübig, Britta Thomsen, Patrizia Toia, Nikolaos Vakalis, Adina-Ioana Vălean, Alejo Vidal-Quadras
Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā	Christian Ehler, Göran Färm, Juan Fraile Cantón, Robert Goebbels, Françoise Grossetête, Satu Hassi, Gunnar Hökmark, Mieczysław Edmund Janowski, Eija-Riitta Korhola, Lambert van Nistelrooij, Esko Seppänen, Hannes Swoboda, Silvia-Adriana Ţicău
Aizstājēji (178. panta 2. punkts), kas bija klāt galīgajā balsošanā	Giovanna Corda, Catherine Neris, Antolín Sánchez Presedo

Transporta un tūrisma komitejaS ATZINUMS (29.5.2008)

Budžeta komitejai

par 2009. gada budžetu: pirmās pārdomas par 2009. gada provizorisko budžeta projektu un saskaņošanas pilnvarām
(2008/2025(BUD))

Atzinumu sagatavoja: Eva Lichtenberger

IEROSINĀJUMI

Transporta un tūrisma komiteja aicina par jautājumu atbildīgo Budžeta komiteju rezolūcijas priekšlikumā iekļaut šādus ierosinājumus:

1. norāda, ka politiku, kas paredzēta klimata pārmaiņu izraisīto seku mazināšanai, ES uzskata par ļoti nozīmīgu pasaules mērogā; mudina Komisiju prioritēt priekšlikumus, kas spēj nodrošināt energoresursu ietaupījumus transporta jomā;

2. norāda uz izmēģinājuma projektu un sagatavošanas darbību nozīmi, nosakot nepieciešamību pēc jaunām budžeta programmām un to efektivitāti, lai reaģētu uz jaunām vajadzībām un prasībām transporta politikas jomā; atgādina, ka izmēģinājuma projekti pēc savas būtības ir tādi, ka tie nevar aizvietot pilnībā izstrādātas programmas un politikas nostādnes; aicina Komisiju regulāri ziņot par izmēģinājuma projektu un sagatavošanas darbību īstenošanu un it īpaši ziņot Parlamentam par secinājumiem, ko no tā var izdarīt; līdzīgi kā visu citu budžeta izdevumu gadījumā uzstāj, ka izmēģinājuma projektiem patiešām jānodrošina pievienotā vērtība ES līmenī, un mudina Komisiju pievērst īpašu uzmanību visām programmām, kas ietekmē CO₂ emisiju mazināšanu transporta jomā;

3. mudina Komisiju saistībā ar provizorisko budžeta projektu sekot līdzi izmēģinājuma projektiem un sagatavošanas darbībām, kas saistītas ar transportu un tūrismu, īpaši attiecībā uz pārrobežu satiksmes veicināšanu ES ārējās ziemeļaustrumu robežas šķērsošanas vietās (06 07 05) un Eiropas labākajiem galamērķiem (02 02 08), un ziņot, kādi turpmāki pasākumi varētu būt nepieciešami pēc izmēģinājuma projekta par drošību Eiropas ceļu tīklā (06 07 02) pabeigšanas, kam jānotiek 2009. gadā; šis izmēģinājuma projekts ir jāturpina un jāpaplašina, iekļaujot jaunu elementu drošu stāvvietu izveidei gar Eiropas transporta koridoriem, kā arī prioritārus Eiropas komunikāciju tīklu (TEN) projektus jaunākajās dalībvalstīs Eiropas Savienības dienvidaustrumu daļā; atgādina, cik nozīmīga ir sagatavošanas darbība par kontroles punktiem saistībā ar dzīvnieku pārvadāšanu (17 04 03 03), ņemot vērā vaislas dzīvnieku tirdzniecības starp ES un Krievijas Federāciju straujo pieaugumu;

4. uzsver, cik svarīgi ir attīstīt vajadzīgo dzelzceļa un jūras transporta infrastruktūru, un aicina Komisiju nodrošināt, lai šī prioritāte tiktu atspoguļota ES 2009. gada budžetā;

5. mudina Komisiju nodrošināt pilsētu sabiedriskā transporta attīstības veicināšanu, izveidojot īpašu fondu šim nolūkam; ņemot vērā valsts atbalsta nozīmību pilsētu sabiedriskā transporta parka modernizācijā, aicina Komisiju noteikt skaidrus šī atbalsta piešķiršanas nosacījumus pilsētu sabiedriskā transporta transportlīdzekļu iegādei, līdzīgus tiem, ko piemēro dzelzceļa transporta nozarē;

6. uzstāj, ka provizoriskajā budžeta projektā Eiropas Jūras drošības aģentūrai, Eiropas Aviācijas drošības aģentūrai, Eiropas Dzelzceļa aģentūrai un Galileo uzraudzības iestādei paredzētajiem līdzekļiem jāatbilst šo iestāžu pašreizējiem un ar tiesību aktu jau paplašinātajiem pienākumiem un ka līdzekļus nedrīkst nevajadzīgi ierobežot, tādējādi kavējot tādas kompetences nodošanu šīm aģentūrām, par ko panākta vienošanās; norāda uz apjomradītiem ietaupījumiem un dublēšanās novēršanu, kas nodrošina pastāvīgus publisko finanšu ietaupījumus arī tajās dalībvalstīs, kuras skar šāda kompetences nodošana; tomēr uzstāj, ka darba ar tehniskajiem standartiem deleģēšana no aģentūrām attiecīgās jomas pārstāvjiem nedrīkst novest pie tā, ka kādam komerciālam partnerim rodas vai tiek uzturētas oligopola vai monopola priekšrocības;

7. aicina Komisiju nodrošināt, lai provizoriskais budžeta projekts atspoguļo Parlamenta prioritātes transporta un tūrisma jomā, kas ir šādas: veicināt pāreju uz vides ziņā ilgtspējīgākiem transporta veidiem un praksi, veicināt izpratni par pasažieru tiesībām un to efektīvu īstenošanu, sekmēt transporta drošību un izmantot ES budžetu kā katalizatoru, lai piesaistītu papildu publiskus un privātus ieguldījumus TEN; atgādina, ka ES un dalībvalstu līdzekļi nav pietiekami Eiropas transporta tīkla (TEN-T) prioritāro projektu finansēšanai, ņemot vērā konstatētās vajadzības, un aicina Komisiju veikt uzraudzību un sniegt informāciju par to, kā tas ietekmē TEN-T;

8. aicina Padomi, pieņemot budžeta projektu, neveikt visaptverošu procentuāli diskriminējošu līdzekļu samazināšanu provizoriskajā budžeta projektā un izskatīt katru budžetu veidojošo elementu, piemērojot efektivitātes, ekonomijas un Eiropas pievienotās vērtības kritērijus.

KOMITEJAS GALĪGAIS BALSOJUMS

Pieņemšanas datums	29.5.2008
Galīgais balsojums	+: –: 0:	27 0 0
Deputāti, kas bija klāt galīgajā balsošanā	Inés Ayala Sender, Paolo Costa, Arūnas Degutis, Petr Duchoň, Saïd El Khadraoui, Robert Evans, Emanuel Jardim Fernandes, Francesco Ferrari, Brigitte Fouré, Mathieu Grosch, Georg Jarzembowski, Timothy Kirkhope, Sepp Kusstatscher, Jörg Leichtfried, Marian-Jean Marinescu, Erik Meijer, Willi Piecyk, Paweł Bartłomiej Piskorski, Luís Queiró, Reinhard Rack, Brian Simpson, Yannick Vaugrenard
Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā	Nathalie Griesbeck, Zita Gurmai, Leopold Józef Rutowicz
Aizstājēji (178. panta 2. punkts), kas bija klāt galīgajā balsošanā	Rovana Plumb, Bart Staes

Lauksaimniecības un lauku attīstības komitejaS ATZINUMS (29.5.2008)

Budžeta komitejai

par 2009. gada budžetu: pirmās pārdomas par 2009. gada provizorisko budžeta projektu un saskaņošanas pilnvarām
(C6-0000/2008 – 2008/2025(BUD))

Atzinumu sagatavoja: Kyösti Virrankoski

IEROSINĀJUMI

Lauksaimniecības un lauku attīstības komiteja aicina par jautājumu atbildīgo Budžeta komiteju rezolūcijas priekšlikumā iekļaut šādus ierosinājumus:

1.      uzsver, ka, stājoties spēkā Lisabonas līgumam, kas paredzēts 2009. gada 1. janvārī, izzudīs dalījums „obligātajos” un „neobligātajos” maksājumos un tādēļ uz 2009. gada pārvietojumiem attieksies jaunā procedūra un ar to saistītie EP pienākumi;

2.      norāda, ka pašlaik lauksaimniecībai un lauku attīstībai paredzētie izdevumi kopā joprojām veido ievērojamu daļu ES budžeta; uzsver, ka ir jānodrošina daudzgadu finanšu shēmas plānošanas drošība un uzticamība, par ko notikusi vienošanās; uzsver — jānodrošina, lai Lauksaimniecības un lauku attīstības komiteju saskaņošanas komitejas sanāksmēs pārstāvētu attiecīgie komitejas locekļi; uzsver arī to, ka jānodrošina koordinācija starp Budžeta komiteju un specializētajām komitejām saistībā ar likumdošanas darbā skartajiem budžeta aspektiem, ņemot vērā to ietekmi uz daudzgadu finanšu shēmu un ikgadējo budžeta procedūru;

3.      norāda, ka lauku attīstība ir īpaša prioritāte, kas paredzēta daudzgadu finanšu shēmā; atzīmē lauku attīstībai 2009. gadā paredzēto modulāciju un pārvietojumu EUR 1792 miljonu apmērā tiešā atbalsta un tirgus pasākumu veidā, kā rezultātā tiešajam atbalstam un tirgus pasākumiem 2009. gadā pieejamais maksimālais apjoms ir EUR 44 887 miljoni un lauku attīstībai — EUR 13 402 miljoni; atkārtoti uzsver, ka budžetā pilnīgi pārredzami jāatspoguļo no tiešā atbalsta modulācijas ceļā novirzītās summas;

4.      norāda, ka joprojām ir pieejama rezerve EUR 2113 miljonu apmērā, kas iekļaujas 2. izdevumu kategorijas maksimālajā apjomā, un tas liecina par kopējās lauksaimniecības politikas (KLP) reformu panākumiem;

5.      norāda uz lielajām grūtībām saistībā ar ELFLA īstenošanu; pauž nožēlu, ka 2007. gadā apropriācijas EUR 2830 miljonu apmērā palika neizlietotas, ka EUR 1361 miljoni tika pārnesti uz 2008. finanšu gadu un EUR 1469 miljoni tika pārplānoti 2008.–2013. gadam saskaņā ar 48. punktu Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas 2006. gada 17. maija Iestāžu nolīgumā par budžeta disciplīnu un pareizu finanšu pārvaldību[1], lai arī Padomes 2005. gada 20. septembra Regulu Nr. 1698/2005 par atbalstu lauku attīstībai no Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai (ELFLA)[2] pieņēma pietiekami laicīgi, lai izvairītos no šādiem ar procedūru saistītiem trūkumiem; pauž bažas attiecībā uz šādu ievērojamu summu pārdali, kas būtiski novēlos līdzekļu pieejamību lauku rajonos;

6.      aicina Komisiju nākamajā lauku attīstības regulā iekļaut konstruktīvāku grafiku un nodrošināt dalībvalstīm pietiekami daudz laika darbības programmu iesniegšanai;

7.      pauž bažas par lauku attīstībai paredzēto maksājumu un saistību apjoma atšķirību, kas 2007. gadā bija 25 %, 2008. gadā — 30 % un 2009. gadā varētu būt 30 %; tādēļ prasa, lai Komisija iesniedz prognozi par apropriāciju atcelšanu 2009. gadā un visā 2007.–2013. gada periodā, kā arī prognozi attiecībā uz problēmām, kas vēl jārisina, lai likvidētu pārmērīgi pieprasītu līdzekļu pārpalikumus (pašlaik lauku attīstības jomā nesamaksāto saistību (RAL) apjoms ir gandrīz EUR 9 miljardi) 2007.–2013. gada perioda beigās, jo iepriekš minētā Iestāžu nolīguma I pielikumā noteiktais maksājumu maksimālais apjoms samazinās no 1,06 % no NKI 2007. gadā uz 0,94 % no NKI 2013. gadā;

8.      atgādina, ka KLP galvenais mērķis ir nodrošināt tirgus stabilizāciju, apgādes drošību un samērīgas cenas patērētājiem; tādēļ prasa, lai Komisija 2009. gada budžetā paredz līdzekļus, kas vajadzīgi to jauno vajadzību apmierināšanai, kuras izraisa pašreizējā pārtikas krīze, it īpaši tam, lai uzlabotu pārtikas pieejamību vistrūcīgākajām personām, kas no šīs krīzes cieš visvairāk;

9.      norāda, ka turpmāka modulācija, kura paredzēta KLP darbības novērtējumā un kuras dēļ notiek līdzekļu pārvietošana no ELGF uz ELFLA, palielina vajadzību pēc dalībvalstu nodrošināta līdzfinansējuma; aicina Komisiju rūpīgi uzraudzīt šo līdzekļu izlietojuma plānošanu dalībvalstīs un uzsver, ka lielāki ES līdzekļi paredz līdzfinansējumu no dalībvalstīm, un brīdina, ka tas nedrīkst samazināt pašreiz nodrošināto līdzfinansējumu;

10.    aicina Komisiju ieņemt stingru nostāju cukura reformas īstenošanas jautājumā, lai attieksme pret dalībvalstīm būtu vienlīdzīga un labāk pārredzama;

11.     uzskata, ka no 5., 6., 7. un 17. nodaļas pašlaik finansētie izmēģinājuma projekti un sagatavošanas darbības, ko apstiprināja līdz ar 2008. gada budžetu, vēl ir ļoti agrīnā stadijā, un uzsver, ka tie jāīsteno noteiktajos termiņos un efektīvi;

12.    uzsver, ka ir nepieciešama skolām paredzētu augļu programma un uzsver šādas programmas pozitīvo ietekmi uz sabiedrības veselību un bērnu izpratni par uztura jautājumiem; pauž nožēlu, ka Komisija joprojām nav iesniegusi šādas programmas priekšlikumu; aicina Komisiju nekavējoties iesniegt šo priekšlikumu un grozījumu vēstulē iekļaut jaunu budžeta pozīciju šim mērķim; norāda, ka dalībvalstu dalībai šādā programmā jābūt brīvprātīgai;

13.     vēlreiz apstiprina savu nostāju attiecībā uz piena nozares pārstrukturizācijas fonda izveidi, kas jāizmanto, lai piena nozari pielāgotu jaunajai situācijai — it īpaši mazāk labvēlīgos un jutīgos apgabalos —, ņemot vērā iespējamo kvotu sistēmas pakāpenisko likvidāciju;

14.    aicina izveidot izmēģinājuma projektu, lai veicinātu apmaiņas programmu starp jaunajiem lauksaimniekiem jaunattīstības valstīs un jaunajiem lauksaimniekiem ES, tādējādi dodot viņiem iespēju tieši veidot izpratni par attiecīgo tirgu darbību, attiecīgo tehnoloģiju izmantošanu un risinājumiem saistībā ar pielāgošanos klimata pārmaiņām;

15.    mudina Padomi un Komisiju palielināt jaunajiem lauksaimniekiem paredzēto budžetu, jo šai grupai jāsaskaras ar ievērojamiem jauniem uzdevumiem, piemēram, cīņu ar klimata pārmaiņām un pārtikas ražošanas saglabāšanu Eiropā, un jauno lauksaimnieku skaits gadu gaitā turpina samazināties, un ierosina to darīt, paredzot vairāk līdzekļu jauno lauksaimnieku izglītībai, apmācības tīkliem un apmaiņas programmām vai pastiprinot viņiem paredzētos politikas instrumentus, kas iekļauti Lauku attīstības programmā.

PROCEDŪRA

Pieņemšanas datums	27.5.2008
Galīgais balsojums	+: –: 0:	37 0 0
Deputāti, kas bija klāt galīgajā balsošanā	Vincenzo Aita, Peter Baco, Bernadette Bourzai, Niels Busk, Luis Manuel Capoulas Santos, Giuseppe Castiglione, Giovanna Corda, Joseph Daul, Albert Deß, Gintaras Didžiokas, Constantin Dumitriu, Michl Ebner, Ioannis Gklavakis, Lutz Goepel, Friedrich-Wilhelm Graefe zu Baringdorf, Esther Herranz García, Lily Jacobs, Elisabeth Jeggle, Heinz Kindermann, Vincenzo Lavarra, Stéphane Le Foll, Mairead McGuinness, Rosa Miguélez Ramos, James Nicholson, María Isabel Salinas García, Agnes Schierhuber, Czesław Adam Siekierski, Alyn Smith, Petya Stavreva, Witold Tomczak, Donato Tommaso Veraldi, Janusz Wojciechowski, Andrzej Tomasz Zapałowski
Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā	Liam Aylward, Esther De Lange, Brian Simpson, Struan Stevenson, Kyösti Virrankoski
Aizstājēji (178. panta 2. punkts), kas bija klāt galīgajā balsošanā

• [1]  OV C 139, 14.6.2006., 1. lpp. Nolīgumā jaunākie grozījumi izdarīti ar Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmumu 2008/371/EK (OV L 128, 16.5.2008., 8. lpp.).
• [2]  OV L 277, 21.10.2005., 1. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 146/2008 (OV L 46, 21.2.2008, 1. lpp.).

Kultūras un izglītības komitejas atzinums (4.6.2008)

Budžeta komitejai

par 2009. gada budžetu: pirmās pārdomas par 2009. gada provizorisko budžeta projektu un saskaņošanas pilnvarām
(2008/2025(BUD))

Atzinumu sagatavoja: Helga Trüpel

IEROSINĀJUMI

Kultūras un izglītības komiteja aicina par jautājumu atbildīgo Budžeta komiteju rezolūcijas priekšlikumā iekļaut šādus ierosinājumus:

1.  atzinīgi vērtē Komisijas 2009. gada politikas stratēģijā pausto viedokli, ka ES jāturpina pievērst galveno uzmanību tās pilsoņiem, un tādēļ uzsver, cik svarīgs ir ES finansējums mūžizglītības un pilsonības jomā, jo šīs programmas tieši atbalsta pilsoņu darbības; uzstāj, ka pirms 2009. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanām programmām „Eiropa pilsoņiem” un „Jaunatne darbībā” ir jāpiešķir lielāks finansējums nekā paredzēts jaunākajos aprēķinos, jo šīs programmas bauda pilsoņu plašu atbalstu, par ko liecina augstie īstenošanas rādītāji;

2.   uzstāj — ņemot vērā Eiropas Parlamenta vēlēšanas un plašsaziņas līdzekļos sniegtas atbilstīgas informācijas nozīmību — pienācīga uzmanība ir jāpievērš informācijas politikai kopumā un Eiropas pētnieciskajai žurnālistikai jo īpaši, un tādēļ jāizveido Eiropas Žurnālistikas fonds, lai ar tā starpniecību sniegtu atbalstu nelielām grupām žurnālistu no vairākām dalībvalstīm, kuri veic izpēti par Eiropas jautājumiem dažādās ES dalībvalstīs nolūkā to publicēt šajās valstīs;

3.   pirms ES finansētas programmas īstenošanas sporta jomā atbalsta jaunas sagatavošanas darbības izveidi šajā jomā, tai paredzot gada budžetu EUR 5 miljonu apmērā 3.b izdevumu kategorijā, ņemot vērā, ka Eiropas Kopienas dibināšanas līguma, kas grozīts ar Lisabonas līgumu par Eiropas Savienības darbību, 149. pantā ES paredzēta jauna kompetence sporta jomā, tostarp veicinošu pasākumu īstenošanā; prasa turpināt un pilnībā izvērst Kultūras un izglītības komitejas ierosinātos izmēģinājuma projektus, it īpaši pagājušajā gadā ierosināto projektu par mākslinieku mobilitāti, kā arī finansējuma priekšlikumu speciālo olimpisko spēļu Vienotajai sporta programmai, kas ierosināts, pamatojoties uz sagatavošanas darbību sporta jomā, un ko šī komiteja konsekventi atbalsta; atbalsta sagatavošanas darbības MEDIA INTERNATIONAL turpināšanu, finansējot to no 4. izdevumu kategorijas, jo tā veicina ES plašsaziņas līdzekļu politikas darbību starptautiskā mērogā;

4.   atbalsta tādas skolotāju mobilitātei paredzētas izmēģinājuma programmas izstrādi un īstenošanu, kura līdzinātos mākslinieku mobilitātes programmai, kā galveno mērķi izvirzot profesionālo izglītību Eiropas līmenī un mācībspēku valodu zināšanu uzlabošanu, vienlaikus liekot pamatu daudzgadu programmai, kas paredzēta skolotāju mobilitātei Eiropas Savienībā un līdzinās Erasmus programmai;

5.   uzsver, cik svarīgi ir nodrošināt vajadzīgos budžeta līdzekļus visiem pasākumiem, kas palīdz veicināt un uzsākt izglītības programmas plašsaziņas līdzekļu un jauno tehnoloģiju jomā;

6.   uzskata, ka, ņemot vērā iedzīvotāju un organizāciju izrādīto lielo interesi par Eiropas Starpkultūru dialoga gadu, kā arī šī pasākuma līdzšinējos panākumus, ir jāizmanto sasniegtie rezultāti un starpkultūru dialogs institucionālā līmenī jāturpina veicināt arī pēc 2008. gada beigām; tādēļ atbalsta citu ar starpkultūru dialogu saistītu iniciatīvu iekļaušanu programmā „Kultūra (2007–2013)”, kā arī šādu pasākumu vispārēju iekļaušanu Kopienas attīstības programmās sociālajā un vides jomā;

7.   norāda uz pašreizējās reģionālās programmas Euromed Audiovisual II un tās priekšteces — Euromed Audiovisual I — panākumiem un izcilajiem rezultātiem; ņemot to vērā, uzskata, ka ir jānodrošina pietiekams finansējums, lai Euromed Audiovisual varētu turpināt ar pašreizējo 2007.–2013. gadam paredzēto instrumentu vai jaunu instrumentu starpniecību;

8.   gaida 2009. gada budžeta projektu, lai veiktu rūpīgu analīzi, un uzstāj, ka jāparedz iespēja vajadzības gadījumā budžeta procedūras laikā ierosināt papildu izmēģinājuma projektus, it īpaši tādus, kas paredzēti daudzvalodības veicināšanai un atbalstam, un sagatavošanas darbības;

9.   norāda, ka jāatrod līdzekļi daudzvalodības veicināšanai, kas būtu nozīmīgs pasākums Eiropas Savienības kultūras bagātināšanā, īpaši uzsverot, ka jāveicina to dažādo valodu stāvoklis, kuras lieto ievērojams skaits Eiropas Savienības iedzīvotāju;

10.  atgādina Komisijai, ka Parlaments to ir atkārtoti aicinājis ieviest mehānismus to pasākumu pārredzamības un uzraudzības nodrošināšanai, kurus īsteno ES informācijas un saziņas politikas ietvaros; uzsver, ka visām iestādēm jāpiedalās Eiropas Savienības vārdā īstenotu informācijas kampaņu sagatavošanā.

KOMITEJAS GALĪGAIS BALSOJUMS

Pieņemšanas datums	3.6.2008
Galīgais balsojums	+: –: 0:	27 1 -
Deputāti, kas bija klāt galīgajā balsošanā	Maria Badia i Cutchet, Katerina Batzeli, Ivo Belet, Nicodim Bulzesc, Guy Bono, Marielle De Sarnez, Milan Gaľa, Claire Gibault, Lissy Gröner, Věra Flasarová, Luis Herrero-Tejedor, Ruth Hieronymi, Mikel Irujo Amezaga, Ramona Nicole Mănescu, Manolis Mavrommatis, Marianne Mikko, Ljudmila Novak, Doris Pack, Christa Prets, Pál Schmitt, Hannu Takkula, Helga Trüpel, Thomas Wise
Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā	Victor Boştinaru, Jean-Marie Cavada, Ignasi Guardans Cambó, Den Dover, Elisabeth Morin
Aizstājēji (178. panta 2. punkts), kas bija klāt galīgajā balsošanā

PROCEDŪRA

Virsraksts	Pirmās pārdomas par 2009. gada provizorisko budžeta projektu un saskaņošanas pilnvarām
Procedūras numurs	2008/2025(BUD)
Komiteja, kas atbildīga par jautājumu	BUDG
Komiteja(s), kurai(-ām) lūdza sniegt atzinumu   Datums, kad paziņoja plenārsēdē	AFET0.0.0000		DEVE0.0.0000			ITRE0.0.0000
	TRAN 0.0.0000		AGRI 0.0.0000			CULT 0.0.0000
Referents(-i)   Iecelšanas datums	Jutta Haug24 .1.2008
Aizstātais(-ie) referents(-i)	[]
Datums, kad pieņēma lēmumu par ziņojuma sagatavošanu	0.0.0000
Izskatīšana komitejā	6.5.2008			28.5.2008
Pieņemšanas datums	16.5.2008
Galīgais balsojums	+: –: 0:	34 0 0
Deputāti, kas bija klāt galīgajā balsojumā	Richard James Ashworth, Reimer Böge, Valdis Dombrovskis, James Elles, Salvador Garriga Polledo, Ingeborg Gräßle, Ville Itälä, Janusz Lewandowski, Francesco Musotto, Margaritis Schinas, László Surján, Herbert Bösch, Costas Botopoulos, Brigitte Douay, Vicente Miguel Garcés Ramón, Catherine Guy-Quint, Jutta Haug, Vladimír Maňka, Cătălin-Ioan Nechifor, Gary Titley, Ralf Walter, Nathalie Griesbeck, Anne E. Jensen, Jan Mulder, Kyösti Virrankoski, Esko Seppänen, Nils Lundgren
Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā	Juan Andrés Naranjo Escobar, Rihards Pīks, José Albino Silva Peneda, Thijs Berman, Bárbara Dührkop Dührkop, István Szent-Iványi
Aizstājēji (178. panta 2. punkts), kas bija klāt galīgajā balsošanā	Bill Newton Dunn
Iesniegšanas datums	20.6.2008
Piezīmes (šī informācija pieejama tikai vienā valodā)	...