ZIŅOJUMS par kopienas plašsaziņas līdzekļiem Eiropā
24.6.2008 - (2008/2011(INI))
Kultūras un izglītības komiteja
Referente: Karin Resetarits
EIROPAS PARLAMENTA REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS
par kopienas plašsaziņas līdzekļiem Eiropā
Eiropas Parlaments,
– ņemot vērā EK līguma 150. un 151. pantu,
– ņemot vērā Protokolu Nr. 9 par valsts apraides sistēmu dalībvalstīs (C340/109), kas pievienots 1997. gada 2. oktobrī parakstītajam Amsterdamas līgumam, ar ko groza Līgumu par Eiropas Savienību, Eiropas Kopienu dibināšanas līgumu un dažus saistītus aktus;
– ņemot vērā Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 11. pantu,
– ņemot vērā UNESCO konvencija par kultūras daudzveidību, kurā atzīta par likumīgu valsts politika plurālisma atzīšanai un veicināšanai;
– ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2002. gada 7. marta Direktīvu 2002/21/EK par kopējiem reglamentējošiem noteikumiem attiecībā uz elektronisko komunikāciju tīkliem un pakalpojumiem (pamatdirektīva)[1],
– ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2002. gada 7. marta Direktīvu 2002/19/EK par piekļuvi elektronisko komunikāciju tīkliem un ar tiem saistītām iekārtām un to savstarpēju savienojumu (piekļuves direktīvu)[2],
– ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2002. gada 7. marta Direktīvu 2002/20/EK par elektronisko komunikāciju tīklu un pakalpojumu atļaušanu (atļauju izsniegšanas direktīvu)[3],
– ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2002. gada 7. marta Direktīvu 2002/22/EK par universālo pakalpojumu un lietotāju tiesībām attiecībā uz elektronisko sakaru tīkliem un pakalpojumiem (Universālā pakalpojuma direktīvu)[4],
– ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2007. gada 11. decembra Direktīvu 2007/65/EK, ar ko groza Padomes Direktīvu 89/552/EEK par dažu tādu televīzijas raidījumu veidošanas un apraides noteikumu koordinēšanu, kas ietverti dalībvalstu normatīvajos un administratīvajos aktos[5],
– ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2002. gada 7. marta lēmumu Nr. 676/2002/EK par normatīvo bāzi radiofrekvenču spektra politikai Eiropas Kopienā (radiofrekvenču spektra lēmumu)[6],
– ņemot vērā Komisijas iesniegto Balto Grāmatu par Eiropas Savienības komunikācijas politiku (COM(2006)0035),
– ņemot vērā Komisijas paziņojumu Eiropas Parlamentam un Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai par Eiropas pieeju, kā sekmēt plašsaziņas līdzekļu lietotprasmi digitālajā vidē (COM(2007)0833),
– ņemot vērā Parlamenta1995. gada 14. jūlija rezolūciju par Zaļo grāmatu par stratēģiskajām iespējām stiprināt Eiropas programmu nozari Eiropas Savienības audiovizuālās politikas kontekstā,
– ņemot vērā Komisijas dienestu darba dokumentu par plašsaziņas līdzekļu plurālismu Eiropas Savienības dalībvalstīs (SEC(2007)0032),
– ņemot vērā savu rezolūciju par vārda un informācijas brīvības pārkāpuma riskiem ES un it īpaši Itālijā (Pamattiesību hartas 11. panta 2. punkts)[7],
– ņemot vērā Eiropas Parlamenta uzdoto pētījumu „Kopienas plašsaziņas līdzekļu statuss Eiropas Savienībā”,
– ņemot vērā Eiropas Padomes Ministru komitejas ieteikumu dalībvalstīm par plašsaziņas līdzekļu plurālismu un plašsaziņas līdzekļu satura dažādību (kopienas plašsaziņas līdzekļi/Rec(2007)2),
– ņemot vērā Eiropas Padomes Ministru komitejas deklarāciju (Decl-31.01.2007E) par plašsaziņas līdzekļu nozīmes aizsardzību demokrātijā plašsaziņas līdzekļu koncentrācijas kontekstā,
– ņemot vērā kopējo deklarāciju par dažādību apraidē, kuru sagatavoja ANO īpašais referents par uzskatu un vārda brīvību, EDSO plašsaziņas līdzekļu brīvības pārstāvis, Amerikas valstu organizācijas īpašais referents par vārda brīvību un Āfrikas Cilvēktiesību un tautu tiesību komisijas īpašais referents par vārda brīvību un piekļuvi informācijai (pieņemta 2007. gada 12. decembrī),
– ņemot vērā Reglamenta 45. pantu,
– ņemot vērā Kultūras un izglītības komitejas ziņojumu (A6-0263/2008),
A. tā kā kopienas plašsaziņas līdzekļi ir bezpeļņas organizācijas un atbildīgi tās kopienas priekšā, kurai tie cenšas kalpot,
B. tā kā „bezpeļņas” nozīmē, ka šādu plašsaziņas līdzekļu galvenais mērķis ir iesaistīties sabiedriskās un/vai privātās darbībās bez komerciālas vai finansiālas peļņas,
C. tā kā „atbildīgi kopienai” nozīmē, ka kopienas plašsaziņas līdzekļiem jāinformē kopiena par savām darbībām un lēmumiem, tie jāpamato, bet iespējamu pārkāpumu gadījumā jāsaņem sods,
D. tā kā starp dalībvalstīm pastāv ievērojamas atšķirības saistībā ar kopienas plašsaziņas līdzekļu izplatību un ietekmi un tā kā šī ietekme ir visjūtamākā tajās dalībvalstīs, kuras skaidri atzīst šo plašsaziņas līdzekļu statusu un apzinās to pievienoto vērtību;
E. tā kā kopienas plašsaziņas līdzekļiem vajadzētu būt atvērtiem kopienas locekļu līdzdalībai satura veidošanā un tāpēc tiem vajadzētu veicināt aktīvu un brīvprātīgu līdzdalību plašsaziņas līdzekļu darbā un nevis pasīvu patēriņu;
F. tā kā kopienas plašsaziņas līdzekļi ļoti bieži nepārstāv sabiedrības vairākumu, bet tā vietā kalpo dažādām mazākām specifiskām mērķa grupām, kuras tiek ignorētas citos plašsaziņas līdzekļos un kuras daudzos gadījumos ir lokālas vai reģionālas;
G. tā kā kopienas plašsaziņas līdzekļiem piemīt būtiska, bet pagaidām vēl vispārēji neatzīta loma starp plašsaziņas līdzekļiem, jo īpaši tāpēc, ka tie ir vietēja rakstura satura avots un tie veicina novatorismu, radošumu un dažādību saturā;
H. tā kā kopienas plašsaziņas līdzekļiem ir jābūt skaidri definētiem pienākumiem, piemēram, dot sociālu labumu, kas arī jāatspoguļo saturā, ko tie veido,
I. tā kā viena no galvenajām Kopienas plašsaziņas līdzekļu vājībām Eiropas Savienībā ir tā, ka tie nav juridiski atzīti daudzās dalībvalstu tiesiskajās sistēmās, un tā kā pagaidām nevienā nozīmīgā Eiropas Savienības juridiskā dokumentā nav aplūkots jautājums par kopienas plašsaziņas līdzekļiem;
J. tā kā prakses kodekss, kuru ieviestu papildus juridiskai atzīšanai, precizētu šīs jomas statusu, procedūras un nozīmi, tādējādi veicinot noteiktību šajā nozarē un vienlaikus nodrošinot tās neatkarību un novēršot pārkāpumus;
K. tā kā Internet tīkls ir ievirzījis šo nozari jaunā laikmetā ar jaunām iespējām un problēmām un tā kā izmaksas saistībā ar pāreju no analogās un digitālo pārraidīšanu izraisa ievērojamu slogu kopienas plašsaziņas līdzekļiem;
L. tā kā 2008. gads ir nosaukts par Eiropas Starpkultūru dialoga gadu, kas nozīme, ka ES plašsaziņas līdzekļiem ir īpaši svarīga loma, nodrošinot mazākām kultūras kopienām visā sabiedrībā vispiemērotākos izpausmes veidus un informāciju un veicinot starpkultūru dialogu 2008. gadā un pēc tā;
M. tā kā kopienas plašsaziņas līdzekļi ir nozīmīgs veids, kā dot pilsoņiem lielākas iespējas un viņus mudināt aktīvi iesaistīties pilsoniskajā sabiedrībā, jo viņi kā iekšējā (ideju) plurālisma instruments bagātina sociālās apspriedes, un tā kā īpašumtiesību koncentrācijas dēļ pastāv risks, ka plašsaziņas līdzekļos netiks pienācīgi aplūkotas vietēja rakstura problēmas, kas ir svarīgas visām kopienas grupām,
1. uzsver, ka Kopienas plašsaziņas līdzekļi ir efektīvs līdzeklis kultūras un valodas daudzveidības, sociālās integrācijas un vietējās identitātes stiprināšanai, kas izskaidro nozares daudzveidību;
2. norāda, ka Kopienas plašsaziņas līdzekļi palīdz stiprināt specifisku interešu kopienu identitāti, tajā pašā laikā ļaujot šo kopienu locekļiem sadarboties ar citām sabiedrības grupām, un tāpēc tiem ir svarīga nozīme tolerances un plurālisma veicināšanā sabiedrībā, un tie dod savu ieguldījumu starpkultūru dialogā;
3. uzsver arī, ka Kopienas plašsaziņas līdzekļi veicina starpkultūru dialogu, izglītojot plašu sabiedrību, novēršot negatīvus stereotipus un mainot informācijas nesēju izplatītas idejas par sociālajām grupām, kurām draud atstumšana, piemēram, bēgļiem, migrantiem, romu kopienas pārstāvjiem un citām etniskajām un reliģiskajām minoritātēm; uzsver, ka kopienas plašsaziņas līdzekļi ir viens no instrumentiem, lai veicinātu imigrantu integrāciju, kā arī lai nodrošinātu, ka nelabvēlīgā stāvoklī esoši sabiedrības locekļi kļūst par aktīviem dalībniekiem, iesaistoties debatēs, kas viņiem ir svarīgas;
4. uzsver, ka kopienas plašsaziņas līdzekļiem var būt nozīmīga loma apmācības programmās, kurās ir iesaistītas ārējas organizācijas, piemēram, universitātes, un neapmācīti kopienas locekļi, turklāt tie var būt nozīmīgs darba pieredzes sniegšanas centrs; norāda, ka cilvēku apmācība digitālajās, tīmekļa lietošanas un rediģēšanas iemaņās, viņiem piedaloties kopienas plašsaziņas līdzekļu aktivitātēs, nodrošina lietderīgas un citam nododamas iemaņas;
5. norāda, ka kopienas plašsaziņas līdzekļi darbojas kā vietējās jaunrades katalizatori, nodrošinot māksliniekiem un radošajiem uzņēmējiem publisku platformu jaunu ideju un koncepciju izmēģināšanai;
6. uzskata, ka kopienas plašsaziņas līdzekļi palīdz sasniegt mērķi — uzlabot pilsoņu plašsaziņas līdzekļu lietotprasmi, tieši iesaistot viņus satura veidošanā un izplatīšanā, un mudina plašsaziņas līdzekļus skolas vidē attīstīt jauniešu pilsonisku attieksmi, palielināt informētību par plašsaziņas līdzekļiem, kā arī iegūt prasmes, kuras nākotnē var izmantot, lai iesaistītos kopienas plašsaziņas līdzekļos;
7. uzsver, ka kopienas plašsaziņas līdzekļi palīdz stiprināt plašsaziņas līdzekļu plurālismu, jo tie nodrošina papildu perspektīvas jautājumos, kas tuvi attiecīgajai kopienai;
8. uzsver — ņemot vērā, ka dažos rajonos, tostarp attālos rajonos, sabiedriskie un komerciālie plašsaziņas līdzekļi ir pārtraukuši darbību vai nepastāv, kā arī to, ka komerciālie plašsaziņas līdzekļi pamazām samazina vietējo saturu, kopienas plašsaziņas līdzekļi var vienīgais būt vietējo ziņu un informācijas avots, kā arī vienīgais veids, kā vietējām kopienām paust savu viedokli;
9. atzinīgi vērtē faktu, ka kopienas plašsaziņas līdzekļi vairo pilsoņu informētību par esošajiem sabiedriskajiem pakalpojumiem un palīdz sekmēt pilsonisko līdzdalību publiskajās diskusijās;
10. uzskata, ka kopienas plašsaziņas līdzekļi, kuri ir paredzēti noteiktām, īpaši izraudzītām auditorijām, var būt efektīvs veids, kā tuvināt Eiropas Savienību tās pilsoņiem; iesaka arī dalībvalstīm aktīvāk sadarboties ar kopienas plašsaziņas līdzekļiem, lai tādējādi veidotu ciešāku dialogu ar pilsoņiem;
11. uzsver, ka kopienas plašsaziņas līdzekļu kvalitāte ir ļoti svarīga to potenciāla realizēšanai, un norāda uz to, ka bez pietiekamiem finanšu resursiem šādu kvalitāti nav iespējams nodrošināt; atzīmē, ka kopienas plašsaziņas līdzekļu finanšu resursi ir stipri atšķirīgi, bet visumā diezgan trūcīgi, un atzīst, ka papildu finansējums un digitālā adaptācija ļautu kopienas plašsaziņas līdzekļu nozarei ieviest vairāk jauninājumu un sniegt jaunus un nozīmīgus pakalpojumus, tādējādi vairojot pastāvošo analogo piedāvājumu pievienoto vērtību;
12. atzīmē, ka nozarei trūkst atbalsta, kas palīdzētu pielikt nozīmīgus pūliņus, lai uzlabotu tās pārstāvniecību Eiropas Savienības un dalībvalstu lēmumu pieņēmēju vidū un kontaktus ar tiem;
13. uzsver, ka kopienas plašsaziņas līdzekļiem jābūt politiski neatkarīgiem;
14. aicina Komisiju un dalībvalstis ņemt vērā rezolūcijā iekļautos elementus, kopienas plašsaziņas līdzekļus nosakot kā:
a) bezpeļņas organizācijas, kuras ir neatkarīgas ne tikai no dalībvalstu, bet arī vietējām varas iestādēm, iesaistās galvenokārt sabiedriskās un pilsoniskās darbībās, kalpo skaidri noteiktam mērķim, kurš vienmēr sniedz sociālu labumu un veicina starpkultūru dialogu;
b) organizācijas, kas ir atbildīgas kopienai, kurai tie cenšas kalpot, kas nozīmē, ka tām jāinformē kopiena par savām darbībām un lēmumiem, tie jāpamato, bet iespējamu pārkāpumu gadījumā jātiek sodītiem, lai tādā veidā tos vadītu kopienas intereses un neveidotos hierarhiski organizēti tīkli;
c) organizācijas, kuras ir atvērtas kopienas locekļi līdzdalībai, tiem ļaujot iesaistīties visos darbības un pārvaldes aspektos, redakcijas saturu tomēr atstājot profesionāļu rokās;
15. iesaka dalībvalstīm juridiski atzīt, ja tas vēl nav noticis, kopienas plašsaziņas līdzekļus kā atsevišķu grupu līdzās komerciālajiem un sabiedriskajiem plašsaziņas līdzekļiem, vienlaikus nekaitējot tradicionālajiem plašsaziņas līdzekļiem;
16. aicina Komisiju ņemt vērā kopienas plašsaziņas līdzekļus kā alternatīvu, augšupēju risinājumu plašsaziņas līdzekļu plurālisma palielināšanai, izstrādājot plašsaziņas līdzekļu plurālisma rādītājus;
17. aicina dalībvalstis aktīvāk atbalstīt kopienas plašsaziņas līdzekļus, lai nodrošinātu plašsaziņas līdzekļu plurālismu, ja vien šāds atbalsts nenodara kaitējumu sabiedriskajiem plašsaziņas līdzekļiem;
18. uzsver lomu, kura var būt vietējām, reģionālajām un dalībvalstu iestādēm kopienas plašsaziņas līdzekļu atbalstā un veicināšanā, nodrošinot tām piemērotu infrastruktūru, kā arī sniedzot atbalstu tādu programmu kontekstā, kuras veicina paraugprakses apmaiņu, piemēram, Kopienas programma „Reģioni ekonomiskajām pārmaiņām” (bijusī Interreg programma);
19. lūdz dalībvalstis nodrošināt piekļuvi televīzijas un radio frekvenču spektram, gan analogajam, gan digitālajam, vienlaikus paturot prātā, ka kopienas plašsaziņas līdzekļu sniegtos pakalpojumus nevajadzētu vērtēt no neizmantoto iespēju izmaksu vai spektra piešķiršanas izmaksu viedokļa, bet gan no to sociālās vērtības viedokļa;
20. atzīst, ka, no vienas puses, tikai mazai nozares daļai ir zināšanas un pieredze, lai pieteiktos ES atbalstam un gūtu labumu no tā, tajā pašā laikā par finansējumu atbildīgie ierēdņi nav informēti par kopienas plašsaziņas līdzekļu potenciālu;
21. atzīst, ka šī nozare varētu vairāk izmantot ES finansēšanas shēmas, kuras veicina kopienas plašsaziņas līdzekļu mērķu sasniegšanu, īstenojot tādas specifiskas programmas kā Eiropas Reģionālās attīstības fonds un Eiropas Sociālais fonds, kā arī žurnālistu izglītības un apmācības iespējas, piemēram, mūžizglītības programmas un citas programmas; tomēr uzsver, ka finansējumu vajadzētu nodrošināt galvenokārt no dalībvalstu, vietējiem un/vai citiem avotiem;
22. mudina kopienas plašsaziņas līdzekļus izveidot Eiropas Internet tīkla platformu, lai ar tās palīdzību izplatītu nozarei noderīgu un svarīgu informāciju, un sekmēt sadarbības tīklu veidošanu un paraugprakses apmaiņu;
23. uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei un Komisijai, kā arī Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai, Reģionu komitejai un dalībvalstu valdībām un parlamentiem.
PASKAIDROJUMS
1. Kopienas plašsaziņas līdzekļu definēšana
Šajā ziņojumā tiek aplūkoti pasākumi, kas atbalstītu kopienas jeb alternatīvos plašsaziņas līdzekļus Eiropā, lai garantētu plurālistisku plašsaziņas līdzekļu vidi, kultūras daudzveidību un skaidri definētu nozari kā atsevišķu grupu plašsaziņas līdzekļu nozarē. Kopienas jeb alternatīvos plašsaziņas līdzekļus (turpmāk „KPL”) var definēt šādi.
Bezpeļņas plašsaziņas līdzekļi, kas ir atbildīgi kopienai, kurai tie cenšas kalpot. Tie ir atvērti kopienas locekļu līdzdalībai satura veidošanā. Kā tādi tie ir atsevišķa grupa plašsaziņas līdzekļu nozarē līdzās komerciālajiem un sabiedriskajiem plašsaziņas līdzekļiem.
KPL ir paredzēti specifiskām mērķa grupām. KPL uzdevums ir skaidri definēts un tiek īstenots atbilstoši saturam. Sabiedrības sociālais ieguvums ir to galvenais mērķis.
KPL rada vienotību, piešķir identitāti, veicina kopīgas intereses un saglabā kultūras un valodas daudzveidību.
KPL vada lielākoties ļoti ieinteresēti, radoši un sociāli atbildīgi pilsoņi.
KPL palīdz sasniegt mērķi uzlabot pilsoņu plašsaziņas līdzekļu lietotprasmi, tieši iesaistot viņus satura veidošanā un izplatīšanā.
2. Vēsturiskais konteksts un pašreizējā situācija
KPL aktivitātes pirmoreiz parādījās Latīņamerikā 20. gadsimta četrdesmitajos gados protesta kustībā alvas raktuvēs un turpmāk attīstījās Ziemeļamerikā 20. gadsimta piecdesmitajos gados.
Rietumeiropā KPL parādījās 20. gadsimta sešdesmitajos un septiņdesmitajos gados un tiecās nodrošināt alternatīvu saturu salīdzinājumā ar sabiedriskajiem apraides kanāliem, kuriem bija jāpakļaujas stingriem valsts diktētiem satura noteikumiem. Līdz ar 20. gadsimta astoņdesmito gadu liberalizāciju dažiem KPL tika piešķirts juridisks statuss. Kopš tā laika nozare lēnām, bet pastāvīgi piedzīvojusi plašāku atzīšanu visā Rietumeiropā.
Taču daudzās no tām valstīm, kas pievienojās Eiropas Savienībai 2004. un 2007. gadā, nozarei bija nedaudz atšķirīga vēsture. Pilsoņtiesību kustības izmantoja pirātraidīšanu kā instrumentu, lai protestētu pret autoritārajām valdībām. Piemērs ir Slovēnijas Radio Student, kas tika nodibināts 1969. gadā. Turklāt arī baznīcai bija svarīga nozīme alternatīvu plašsaziņas līdzekļu kustību attīstībā dažās citās Centrāleiropas valstīs. Piemēram, Polijā katoliskais kopienas radio bija cieši saistīts ar Polijas opozīciju, kas noveda pie pārmaiņām 1989.gadā.
Globālā tīmekļa attīstība pēdējos gados nozari ievirzījusi tā dēvētajā plašsaziņas līdzekļu trešajā laikmetā. KPL saskaras ar šo izaicinājumu tāpat kā visi citi plašsaziņas līdzekļi.
3. Sociālais un kultūras ieguvums
Plašsaziņas līdzekļi var kalpot dažādiem sociāliem un kultūras mērķiem.
KPL nozīme kultūru dialogā, sociālajā iekļaušanā un kopienas kohēzijā
KPL palīdz stiprināt specifisku interešu kopienu identitāti, tajā pašā laikā ļaujot šo kopienu locekļiem sadarboties ar citām sabiedrības grupām. Tāpēc tiem var būt svarīga nozīme tolerances un plurālisma veicināšanā sabiedrībā.
Piemērs. Londonā jauniešiem, kas beidz skolu un interesējas par futbolu, domāts radio projekts internetā, kas nodarbojas ar dažādiem līdzjutējiem svarīgiem jautājumiem. Jaunieši komentē mačus, intervē elkus, apspriež rasismu, homofobiju un grautiņus, konfrontē noziedzniekus ar upuriem. Pie tam viņus profesionāli atbalsta kādas Londonas universitātes radio veidotāji. Projekts tiek atbalstīts no valsts puses, un to finansē kāds liels Londonas futbola klubs, kura mājas lapā ievietota tā reklāma.
KPL ir efektīvs līdzeklis arī, lai stiprinātu sociālo integrāciju un pilnvaru piešķiršanu vietējā līmenī. KPL var ļaut nelabvēlīgā situācijā esošiem sabiedrības locekļiem kļūt par aktīviem dalībniekiem sabiedrībā, lai iesaistītos debatēs par jautājumiem, kas viņiem ir svarīgi.
Piemērs. Angel Radio (AK) mērķa grupa ir gados vecāki pilsoņi, kas cenšas sabiedrības dzīvē spēlēt aktīvāku lomu. Radiostacijas saturā ir daudz specifisku jautājumu, kas attiecas uz gados vecākiem cilvēkiem. Radiostacija mēģina ierosināt publiskas debates par jautājumiem, kas svarīgi klausītājiem. Tā ir producējusi kompaktdiskus vietējām skolām, lai palielinātu informētību par tādiem jautājumiem kā veco cilvēku pamešana novārtā, kā arī viņu fiziska un garīga aizskaršana.
KPL palīdz pilsoņiem labāk tikt galā ar jaunām problēmām, jo ar KPL palīdzību vieglāk atrast citus cilvēkus, kurus arī skar šīs problēmas.
Piemērs. Sākt dzīvi no jauna zemē, kuras kultūru un valodu nepazīst, pieder pie mobilo eiropiešu ikdienas. Jauniesācējiem ir vieglāk, ja pieredzē var dalīties ar cilvēkiem no vecās dzimtenes, kuriem ir tāds pats liktenis. Atbilstošas interneta platformas ir labi KPL piemēri darbībā.
Kopienas plašsaziņas līdzekļi un plašsaziņas līdzekļu lietotprasme
KPL ir potenciāls, lai tie kalpotu kā instruments individuālo iemaņu stiprināšanai plašsaziņas līdzekļu vides profesijās. Apmācība digitālajās iemaņās un tīmekļa lietošanas iemaņās KPL aktivitāšu kontekstā sniedz ārkārtīgi noderīgas un citam nododamas iemaņas. Tas cilvēkiem palīdz ne tikai dabūt darbu plašsaziņas līdzekļu nozarē, bet arī paaugstināt pašnovērtējumu un pašpaļāvību. Viņi sāk atgūt motivāciju mācīties.
Kopienas plašsaziņas līdzekļi kā saikne starp vietējo sabiedrību un vietējiem sabiedriskajiem pakalpojumiem
KPL var veicināt pilsoņu informētību par esošajiem sabiedriskajiem pakalpojumiem un mudināt viņus tāpat palīdzēt sabiedriskajiem dienestiem labāk apmierināt kopienas vajadzības. Vietējo sabiedrisko pakalpojumu iestādes var sadarboties ar KPL, lai saistītos ar vietējo kopienu.
Vietējā radošā potenciāla veicināšana
KPL darbojas kā vietējās jaunrades katalizators un sniedz māksliniekiem un radošajiem uzņēmējiem platformu jaunu ideju un koncepciju testēšanai sabiedrībā.
Piemērs. Amsterdamas atklātais kanāls ir kopienas televīzijas iniciatīva. Tādi TV šovi kā Hoekstreen Live piedāvā avangarda radošās programmas. Hoekstreen Live ir divdesmit četru stundu garš šovs, kas izmanto uz līdzdalību balstītu pieeju sarunu šoviem, jo kamera tiek nodota no rokas rokā ikvienam, kurš grib filmēt. Cilvēki, kas vēlas piedalīties, var ieiet studijā un piedalīties šova tiešraidē. Tas arī eksperimentē ar interneta un raidošo plašsaziņas līdzekļu konverģenci. Viņiem ir virtuālās TV komanda, kas filmē un pārraida notikumus, kuri notiek „otrajā dzīvē” — uz tīmekļa bāzes veidotajā virtuālajā pasaulē.
Plašsaziņas līdzekļu plurālisms un kopienas plašsaziņas līdzekļi
Plašsaziņas līdzekļu plurālisms ir koncepcija, kas ietver sevī pilsoņu pieeju daudziem un dažādiem informācijas avotiem ar plašu satura diapazonu, kas ļauj viņiem izveidot savu viedokli bez liekas vienu dominējošu viedokli veidojošas varas ietekmes. Kā tādu to uzskata par demokrātiskas sabiedrības svarīgu elementu, un tāpēc tas kā dārgums ietverts Pamattiesību hartas 11. pantā. KPL palīdz stiprināt plašsaziņas līdzekļu plurālismu, jo tie sniedz papildu perspektīvas jautājumos, kas tuvi attiecīgajai kopienai.
Piemērs. La Maison des Media Libres ir Francijas iniciatīva, kas četras KPL televīzijas iniciatīvas apvieno zem vienas jumta organizācijas, lai nodrošinātu alternatīvu perspektīvu saistībā ar pašlaik aktuāliem, kā arī sociālajiem un kultūras jautājumiem. Mērķis ir izveidot alternatīvu plašsaziņas līdzekļu centru, kas iekļauj televīzijas un radio produkciju, grāmatu izdošanu, filmu izplatīšanu un aktivitātes.
4. ES un KPL
Komunikāciju politika
Baltā Grāmata par Eiropas komunikāciju politiku nepārprotami atsaucas uz tiesībām uz informāciju, vārda brīvību, iekļautību, daudzveidību un līdzdalību, kurām jānosaka ES politikas veidošana šajā jomā. Viens no galvenajiem principiem, kas veicināts Baltajā Grāmatā, ir pievērsties pilsoņu interesēm, tieši komunicējot vietējā mērogā. ES politikas iniciatīvas un to sekas jāapspriež cilvēku ikdienas dzīves vietējā kontekstā. KPL varētu palīdzēt veicināt pilsoņu līdzdalību publiskās diskusijās un palīdzēt Komisijai radīt saiknes starp pilsoņu interesēm un ES politiku. Aktīvāka sadarbība ar vietējiem KPL varētu būt veids, kā Komisijai iesaistīties ciešākā dialogā ar pilsoņiem.
Izglītība un plašsaziņas līdzekļu lietotprasme
Nesenajā Komisijas paziņojumā par plašsaziņas līdzekļu lietotprasmi konstatēts, ka „ir svarīgi, lai sabiedrība labāk izprastu plašsaziņas līdzekļu ekonomiskos un kultūras aspektus un lai risinātos diskusijas par to, cik nozīmīgi Eiropas ekonomikai ir stabili un konkurētspējīgi plašsaziņas līdzekļi globālā mērogā, kas nodrošinātu plurālismu un kultūras daudzveidību”. KPL nepārprotami palīdz sasniegt mērķi uzlabot pilsoņu izpratni par plašsaziņas līdzekļu industriju, it īpaši, pilsoņiem tieši iesaistoties satura veidošanā un izplatīšanā.
Plašsaziņas līdzekļu plurālisms
Komisija 2009. gada sākumā plāno publicēt paziņojumu par plašsaziņas līdzekļu plurālisma rādītājiem, atspoguļojot ES institūcijās plaši izplatītās bažas, ka plašsaziņas līdzekļu plurālismu un daudzveidību kavē plašsaziņas līdzekļu koncentrācija. Paredzams, ka tam sekos sabiedriskās apspriedes. Šīm apspriedēm jāņem vērā KPL kā alternatīvs, augšupējs risinājums, lai palielinātu plašsaziņas līdzekļu plurālismu. Turklāt aktīvāks atbalsts KPL no dalībvalstu puses būtu veids, kā nodrošināt plašsaziņas līdzekļu plurālismu.
5. Nozares vajadzības
Viena no galvenajām vājajām vietām attiecībā uz KPL stāvokli Eiropā ir tā, ka daudzu dalībvalstu likumos tie nav tiesiski atzīti. Viens no pozitīviem piemēriem ir Apvienotā Karaliste, kur KPL ir tiesiski atzīti līdztekus privātajiem un komerciālajiem plašsaziņas līdzekļiem. Turpretim ES līdz šim neatsaucas uz KPL kā atšķirīgu plašsaziņas līdzekļu formu, bet strādā tikai ar terminiem „sabiedrisko un komerciālo plašsaziņas līdzekļu pakalpojumu sniedzēji”.
Nevienā no svarīgiem juridiskiem tekstiem nav ietverts KPL jēdziens.
Šajos apstākļos KPL ir grūtā stāvoklī.
Tiesiskā statusa oficiāla atzīšana ir svarīga KPL attīstībai. Tas nozarei ļautu kļūt pamanāmākai politikas veidotāju vidū, kā arī sadarboties ar iespējamiem reklāmdevējiem vai finansējošām struktūrām.
Pamatojoties uz pašlaik spēkā esošajiem noteikumiem, dalībvalstīm ir jāizmanto iespēja dalībvalstu likumos definēt pienākumus, kas obligāti jāievēro, lai tādējādi iekļautu KPL. Pienākumiem, kas jāievēro, jābūt saprātīgiem, ņemot vērā skaidri definētus vispārējo interešu mērķus. Šādi mērķi cita starpā ietver vārda brīvību, plašsaziņas līdzekļu plurālismu, kultūras un lingvistisko daudzveidību un sociālo iekļaušanu.
Kultūras daudzveidību un plašsaziņas līdzekļu plurālismu dalībvalstu iestādes var izmantot, lai novērtētu operatoru nepieciešamību iekļaut savos tīklos specifiskus apraides pakalpojumus. Digitālajā vidē ir svarīgi arī nodrošināt, lai tādi instrumenti kā elektroniskās programmēšanas rokasgrāmatas savos sarakstos ietvertu KPL. Tāpēc ES un dalībvalstu reglamentējošām iestādēm jāpārņem šie jēdzieni, lai pamatotu radio frekvenču piešķiršanu KPL un to iekļaušanu digitālajā vidē, tostarp sekošanu digitālās pārslēgšanās gaitai.
Šajā ziņā jāatzīmē, ka pārejas izmaksas no analogās uz digitālo pārraidi uzliek ievērojamu slogu KPL darbībai.
6. Kopienas plašsaziņas līdzekļu finansēšana
KPL finansiālie resursi var būt stipri atšķirīgi, bet visumā ir diezgan trūcīgi. ES finansējums var būt svarīgs ienākumu avots. Ievērojot faktu, ka nozare ir heterogēna un ieguvumi no KPL ir plaši izplatīti, nozare var gūt labumu no vairākiem ES fondiem, piemēram, Eiropas Reģionālās attīstības fonda, Eiropas Sociālā fonda, Mūžizglītības programmas un citiem.
Tomēr tikai nozares mazākajai daļai ir zināšanas un pieredze, kā pieteikties ES atbalstam un gūt labumu no tā. No otras puses, fondu ierēdņi arī nav informēti par KPL potenciāla vērienu.
Līdz ar to pastāv iespēja dziļāk integrēt KPL jēdzienu ES atbalsta pasākumos. Informācija par pieteikšanos ES finansējumam jāizplata, izmantojot Eiropas Savienības avotu, kas veidots uz interneta bāzes un veltīts KPL.
7. Nozares organizācija un pārstāvniecība ES līmenī
Jebkāda veida atsauces trūkums uz KPL ES dokumentos ir skaidra norāde, ka nozarei trūkst saiknes ar likumdevējiem un pārvaldi ES līmenī.
Notiekošā Eiropas telekomunikāciju noteikumu pārskatīšana būtu svarīga iespēja nozarei paust savu nostju un piedalīties debatēs. Tas pats attiecas uz paredzētajām sabiedriskajām apspriedēm par plašsaziņas līdzekļu plurālismu. KPL pievienotā vērtība ES mērķu īstenošanā ir labs arguments Komisijai, lai izskatītu atbalstu nozares līdzdalībai diskusijās Eiropas līmenī.
KOMITEJAS GALĪGAIS BALSOJUMS
|
Pieņemšanas datums |
2.6.2008 |
|
|
|
||
|
Galīgais balsojums |
+: –: 0: |
20 1 0 |
||||
|
Deputāti, kas bija klāt galīgajā balsošanā |
Katerina Batzeli, Ivo Belet, Věra Flasarová, Milan Gaľa, Claire Gibault, Lissy Gröner, Luis Herrero-Tejedor, Ruth Hieronymi, Mikel Irujo Amezaga, Manolis Mavrommatis, Ljudmila Novak, Doris Pack, Christa Prets, Karin Resetarits, Pál Schmitt, Helga Trüpel, Thomas Wise |
|||||
|
Aizstājējs(-a/-i/-as), kas bija klāt galīgajā balsošanā |
Victor Boştinaru, Gyula Hegyi, Elisabeth Morin, Ewa Tomaszewska |
|||||