ZIŅOJUMS ar Eiropas Parlamenta ieteikuma priekšlikumu Padomei par ES prioritātēm ANO Ģenerālās asamblejas 63. sesijai
26.6.2008 - (2008/2111(INI))
Ārlietu komiteja
Referents: Alexander Lambsdorff
EIROPAS PARLAMENTA IETEIKUMA PRIEKŠLIKUMS PADOMEI
par ES prioritātēm ANO Ģenerālās asamblejas 63. sesijai
Eiropas Parlaments,
– ņemot vērā ieteikuma priekšlikumu Padomei par Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) Ģenerālās asamblejas 63. sesiju (B6‑0176/2008), ko ALDE grupas vārdā iesniedza Alexander Lambsdorff un Annemie Neyts-Uyttebroeck,
– ņemot vērā ANO ģenerālsekretāra ziņojumu „Lielākā brīvībā”, tam sekojošo 2005. gada Pasaules augstākā līmeņa sanāksmes rezultātu dokumentu, kā arī ģenerālsekretāra ziņojumu „Ieguldījums Apvienoto Nāciju Organizācijā, lai to stiprinātu pasaules līmenī”,
– ņemot vērā ES prioritātes ANO Ģenerālās asamblejas 62. sesijai,
– ņemot vērā savu 2004. gada 29. janvāra rezolūciju par Eiropas Savienības un Apvienoto Nāciju Organizācijas attiecībām[1], 2005. gada 9. jūnija rezolūciju par Apvienoto Nāciju Organizācijas reformu[2] un 2005. gada 29. septembra rezolūciju par ANO organizētās Pasaules augstākā līmeņa 2005. gada 14.–16. septembra sanāksmes rezultātiem[3],
– ņemot vērā Ģenerālās asamblejas 2008. gada 11. februāra 63. regulārās sesijas provizorisko darba kārtību un it īpaši tās punktus „Starptautiskā miera un drošības saglabāšana”, „Āfrikas attīstība”, „Cilvēktiesību veicināšana” un „Pārvaldības reforma”,
– ņemot vērā ANO Konvencijas par bioloģisko daudzveidību līgumslēdzēju pušu konferences devītās sanāksmes, kas notika 2008. gada 19.–30. maijā Bonnā, rezultātus,
– ņemot vērā Starptautiskās Krimināltiesas Romas statūtu 2009. gada pārskata konferenci,
– ņemot vērā Reglamenta 114. panta 3. punktu un 90. pantu,
– ņemot vērā Ārlietu komitejas ziņojumu (A6‑0265/2008),
A. tā kā ES ārpolitikas pamatā ir spēcīgs un viennozīmīgs atbalsts efektīvai daudzpusējai sadarbībai, kā noteikts ANO Statūtos;
B. tā kā Eiropas Savienība ir galvenā ANO politiskā un finansiālā partnere nabadzības apkarošanā, kā arī ekonomikas un sociālās attīstības veicināšanā, sniedzot kolektīvu drošību, tostarp aizsargājot iedzīvotājus, kuru iztika ir apdraudēta, un atbalstot cilvēktiesības visā pasaulē;
C. tā kā ANO reformu programma, kas ietver jaunu struktūru veidošanu, radikālus pārkārtojumus citās struktūrās, izmaiņas ANO operāciju vadībā, palīdzības sniegšanas reorganizāciju un būtiskas reformas ANO Sekretariātā, ir ārkārtīgi vērienīga un tai nepieciešams pastāvīgs politisks atbalsts, it īpaši laikā, kad jaunās politikas pamatnostādnes jau ir formulētas un ir sākusies to īstenošana;
D. tā kā divu svarīgāko jauno struktūru — Cilvēktiesību padomes un Miera veidošanas komisijas — darbībā ir sācies izšķirošs posms, kad tām jāpierāda, ka tās spēj sasniegt mērķus, ko katrai no šīm struktūrām ir noteikušas ANO dalībvalstis;
E. tā kā ANO Drošības padomes reforma, ko vajadzēja paveikt jau sen, vēl joprojām nav īstenota šī jautājuma jutīgo aspektu un saspīlējuma dēļ, ko rada nepieciešamība panākt labāku pārskatatbildību un lielāku ģeopolitisko līdzsvaru no vienas puses un nodrošināt šīs struktūras efektivitāti no otras puses;
F. tā kā 2008. gads ir izšķirošs gads centieniem izskaust nabadzību un līdz 2015. gadam sasniegt Tūkstošgades attīstības mērķus (TAM) visā pasaulē un tā kā ES dalībvalstīm ir jāuzņemas vadība pasaules mērogā, gatavojoties attiecīgajām galvenajām sanāksmēm, ko paredzēts rīkot šā gada otrajā pusē;
G. tā kā attiecībā uz TAM sasniegšanu ES centieni ir kā svarīgs katalizators un piemērs citiem līdzekļu devējiem, taču, ja saglabāsies pašreizējās tendences, ES oficiālās attīstības palīdzības saistību izpildei līdz 2010. gadam pietrūks EUR 75 miljardi;
H. tā kā daudzas Subsahāras Āfrikas valstis nav ne tuvu kāda no TAM īstenošanai un tā kā arī vairākās valstīs ar vidējiem ienākumiem ir reģioni un miljoniem cilvēku lielas etniskās grupas, kam neizdodas veiksmīgi tuvoties šo mērķu sasniegšanai;
I. tā kā pārtikas cenu straujā pieauguma un pasaules ekonomikas arvien lēnākas izaugsmes dēļ pastāv risks, ka par aptuveni 7 gadiem ieilgs TAM īstenošana, ja vien netiks veikti papildu ieguldījumi jaunattīstības valstu lauksaimniecības nozarē un lauksaimniecības un pārtikas rūpniecībā;
J. tā kā ANO Ģenerālā asambleja nolēma 2007. gada 4. un 5. oktobrī organizēt augsta līmeņa dialogu par reliģiju un kultūru savstarpēju sadarbību, lai veicinātu toleranci, sapratni un vispārēju cieņu attiecībā uz jautājumiem par reliģiskās pārliecības vai ticības brīvību un kultūras daudzveidību saskaņā ar citām līdzīgām iniciatīvām šajā jomā;
K. tā kā 2008. gads ir Eiropas Kultūru dialoga gads;
L. tā kā ANO Ģenerālās asamblejas darba kārtība vēl nav pietiekami skaidri noteikta un saplānota, kādai tai būtu jābūt, lai nodrošinātu konsekvenci šīs struktūras darbā un atvieglotu tās rezolūciju īstenošanas pārraudzību;
M. tā kā ANO Miera uzturēšanas operāciju departaments šobrīd vada 20 operācijas, kurās piedalās vairāk nekā 100 000 karavīru, puse no kuriem ir izvietoti Āfrikā;
N. tā kā ES dalībvalstu nostāju saskaņošana dažādās ANO struktūrvienībās un politikas jomās ir atšķirīga;
O. tā kā šāda saskaņošana ir jāpanāk, nekaitējot sarunām ar valstīm no citiem ģeopolitiskajiem blokiem, kas ir būtisks priekšnoteikums nepieciešamo alianšu izveidošanai ANO;
P. tā kā šādas saskaņošanas panākšanai ir nepieciešama ciešāka sadarbība starp attiecīgajām Padomes darba grupām Briselē, kā arī attiecīgajiem ES birojiem un dalībvalstu pastāvīgajām pārstāvniecībām Ņujorkā un Ženēvā;
Q. tā kā Lisabonas līgums piešķir ES juridiskas personas statusu, un tas ir jauninājums, kas būtiski ietekmēs ES pārstāvību ANO,
1. iesniedz Padomei šādus ieteikumus:
ES darbība ANO un Lisabonas līguma ratifikācija
a) pieprasa apspriest ES politiskās prioritātes nākamajai ANO Ģenerālās asamblejas sesijai, rīkojot izsmeļošas un plašas Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas debates;
b) uzskata, ka ES dalībvalstu pastāvīgajām pārstāvniecībām Ņujorkā būtu jāuztver šī oficiālā nostāja kā saistoša politiska platforma, kas tām jāizmanto par pamatu sarunās ar citām valstīm;
c) uzskata, ka vispār ES dalībvalstu nostāju saskaņošana ANO ir jāsāk atbilstošajās Padomes darba grupās, lai Ņujorkas diplomātiem būtu vieglāk vienoties par kopēju nostāju konkrētos jautājumos ANO struktūrās un vairāk laika varētu veltīt konsultācijām un sarunām ar citām reģionālajām grupām vai valstīm, kas ietilpst šādās grupās;
d) aicina Padomi un Komisiju apsvērt iespēju reorganizēt un paplašināt savus birojus Ņujorkā un Ženēvā, ņemot vērā lielākas pilnvaras un pienākumus, kas būs jāuzņemas ES pārstāvjiem saistībā ar Lisabonas līguma ratifikāciju, garantējot Kopienas politikas stratēģiju, programmu un fondu, kā arī ES kopējās ārpolitikas un drošības politikas pasākumu un uzdevumu optimālu koordinēšanu un sinerģiju;
e) mudina Padomi un Komisiju padziļināti izvērtēt, kā Lisabonas līgums ietekmēs Eiropas Savienības turpmāko pārstāvību ANO, un aicina ES dalībvalstis skaidri un nepārprotami apņemties nodrošināt Eiropas Savienības atbilstošu atpazīstamību un ietekmi ANO struktūrās un forumos;
f) mudina Padomi pēc iespējas ātrāk risināt sarunas un definēt to, kā darbojas ES iecelti novērotāji ANO;
g) aicina arī dalībvalstis rosināt ANO ģeopolitisko grupu esošās struktūras pārskatīšanu, lai nodrošinātu, ka tā atspoguļo to valstu dalību ES, kuras tai pievienojās nesenajā paplašināšanās kārtā;
h) aicina Padomi un Komisiju regulāri informēt Parlamentu par to, kādas sekas, tostarp attiecībā uz budžetu, var būt iespējamiem pasākumiem, kuru mērķis ir reorganizēt ES pārstāvību dažādās ANO struktūrvienībās, arī Sekretariātā, un kā šie pasākumi var ietekmēt ES fondus un programmas;
ES ieguldījums ANO reformās
i) atzinīgi vērtē to, ka savu darbu ir atsākusi ANO Ģenerālās asamblejas attīstības darba grupa, kuras uzdevums ir noteikt veidus, kā stiprināt asamblejas nozīmi, autoritāti, lietderību un efektivitāti, un šajā sakarā aicina ES dalībvalstis sekmēt Ģenerālās asamblejas priekšsēdētāja darbības nozīmīgumu, kā arī atbilstoša finansējuma, cilvēkresursu un infrastruktūras piešķiršanu, un sistemātiskāku sadarbību starp Ģenerālo Asambleju, ģenerālsekretāru un ANO Drošības padomi, lai uzlabotu Drošības padomes pārskatatbildību un leģitimitāti;
j) mudina dalībvalstis neatlaidīgi pieprasīt, lai tiktu veikta ilgi gaidītā mandātu pārskatīšana, kas paredzēta, lai stiprinātu un atjauninātu ANO darba programmu atbilstoši dalībvalstu laikmetīgajām prasībām, pārskatot visus mandātus, kas ar Ģenerālās Asamblejas vai citu ANO iestāžu lēmumiem piešķirti pirms vairāk nekā pieciem gadiem;
k) atgādina dalībvalstīm 2005. gada Pasaules augstākā līmeņa sanāksmē dotos solījumus nostiprināt ANO, veicot vairākas reformas organizācijas vadībā un Sekretariātā; aicina Padomi atbalstīt šīs reformas, lai palielinātu pārskatatbildību un uzraudzību, uzlabotu vadības sniegumu un pārredzamību, kā arī stiprinātu ētiskumu, efektivitāti un organizatorisko potenciālu, pirmām kārtām pievēršoties Sekretariāta struktūras pārveidošanai;
l) mudina Padomi nodrošināt, lai Miera uzturēšanas operāciju departamenta un Politisko lietu departamenta darbinieku skaits būtu samērojams ar šo departamentu uzdevumiem un pienākumiem, un atbalstīt ģenerālsekretāra darbību šajā sakarā;
m) mudina dalībvalstis atbalstīt ANO ģenerālsekretāra centienus, lai īstenotu „pienākuma aizsargāt” koncepciju, kā tas apstiprināts 2005. gada Pasaules augstākā līmeņa sanāksmē; aicina dalībvalstis aktīvi piedalīties šajā procesā;
n) aicina Padomi pilnībā atbalstīt sarunu atsākšanu par Augsta līmeņa grupas ANO sistēmu saskaņotības jautājumos ieteikumu īstenošanu, un iesaka ES dalībvalstīm aktīvi sadarboties ar jaunattīstības valstīm, kas saņem Eiropas vai valstu palīdzību, kā arī nodrošināt gan kopējo ES, gan atsevišķu dalībvalstu ietekmi, lai garantētu jaunattīstības valstīm atbalstu saistībā ar izmaiņām ANO palīdzības sniegšanas sistēmā un sekmētu konsekventu ANO politikas virzienu īstenošanu dažādu palīdzības operāciju gaitā;
o) aicina dalībvalstis panākt vienotāku nostāju attiecībā uz ANO Drošības padomes reformu, kas, nemainot galīgo mērķi — pēc ANO reformām nodrošināt Eiropas Savienībai vienu pastāvīgu vietu padomē —, ir iecerēta, arī lai palielinātu ES ietekmi atbilstoši tās ieguldījumam ANO miera uzturēšanās operācijās un ANO palīdzībā attīstības jomā;
p) šajā sakarā atgādina dalībvalstīm, ka ir ārkārtīgi svarīgi nodrošināt, lai ANO Drošības padomē pārstāvētās ES dalībvalstis atbalstītu ES oficiālo nostāju, pienācīgi informētu citas dalībvalstis par Drošības padomē apspriežamajiem jautājumiem un aktīvi saskaņotu savus viedokļus ar ES Ministru padomes atbilstošajām darba grupām;
q) aicina dalībvalstis atbalstīt priekšsēdētāja S. Kerim izveidoto Drošības padomes reformas darba grupu; šajā sakarā atzinīgi vērtē iniciatīvas „Visaptverošs process” radīto ierosmi pārkārtojumiem Drošības padomē; mudina Padomi sekmēt diskusiju, kurā galvenā uzmanība tiktu pievērsta jautājumiem, kas skar kopīgas intereses, lai tādējādi panāktu jūtamu progresu šajā jomā;
Eiropas Savienība un ANO Cilvēktiesību padome
r) mudina ES dalībvalstis, jo īpaši Franciju un Slovākiju kā jaunievēlētās ANO Cilvēktiesību padomes locekles, dubultot savus centienus nodrošināt Cilvēktiesību padomes sekmīgu darbību, lai aizsargātu un veicinātu vispārējās tiesības; šajā sakarā aicina uzlabot pārskatatbildību attiecībā uz kārtību, kādā tiek ieviestas un atjaunotas īpašās procedūras un ieceltas pilnvarotās personas, jo šīs kārtības pamatā jābūt pārredzamības un reālas konkurences principiem;
s) uzver pilsoniskās sabiedrības līdzdalības nozīmi ANO Cilvēktiesību padomes darbā un mudina tās ES dalībvalstis, kuras piedalās ANO Cilvēktiesību padomes darbā, ieviest efektīvus veidus un instrumentus, kas ļautu pilsoniskajai sabiedrībai piedalīties ANO Cilvēktiesību padomes darbā, lai labāk aizsargātu cilvēktiesības visā pasaulē un pozitīvi veicinātu šīs iestādes pārredzamību;
t) aicina Padomei stiprināt tos centienus, kuru mērķis ir palielināt ANO dalībvalstu atbildību cilvēktiesību jomā, palielinot vispārējā salīdzinošā pārskata efektivitāti, jo īpaši nodrošinot stingrākas procedūras, lai novērstu apzinātas šķēršļu likšanas vai novirzīšanas taktiku;
u) ir noraizējies par to, ka pēdējā laikā tiek kritizēts Augstā komisāra cilvēktiesību jautājumos biroja darbs; aicina dalībvalstis atbalstīt biroju, jo īpaši Ģenerālās asamblejas Piektajā komitejā, lai nodrošinātu, ka netiek mazināta biroja neatkarība un ka birojam tiek piešķirti visi finanšu resursi, kas vajadzīgi, lai ļautu tam īstenot savas pilnvaras; aicina ES dalībvalstis rūpīgi pārraudzīt jauna augstā komisāra iecelšanas procedūru, kad 2008. gada jūnijā beigsies pašreizējā augstā komisāra pilnvaras;
v) aicina visas ES dalībvalstis arī turpmāk piedalīties 2009. gada Durbanas Pārskata konferences sagatavošanā un nodrošināt, lai konference dotu visām ieinteresētajām personām iespēju no jauna apliecināt savu nostāju un apņēmību cīnīties pret rasismu, rasu diskrimināciju, diskrimināciju sabiedriskā stāvokļa dēļ, ksenofobiju un jebkura cita veida neiecietību un noteikt konkrētus kritērijus virzībā uz rasisma izskaušanu, pamatojoties uz Durbanas deklarāciju un rīcības programmu un tās pilnībā ievērojot;
w) aicina Padomi nepieļaut ar sākotnējo Durbanas konferenci saistīto negatīvo notikumu atkārtošanos; aicina visas ES dalībvalstis nodrošināt, lai 2009. gada Durbanas Pārskata konferencē piedalītos pilsoniskā sabiedrībā saskaņā ar ANO Statūtiem un ANO Ekonomikas un sociālo lietu padomes 1996. gada 25. jūlija rezolūciju Nr. 1996/31;
x) aicina visas ES dalībvalstis veicināt un aizsargāt bērnu tiesības, atbalstot bērnu tiesību iekļaušanu attiecīgo ANO sistēmas iestāžu un mehānismu darbībā;
Eiropas Savienība un ANO Miera veidošanas komisija (MVK)
y) uzskata, ka ES dalībvalstīm kopīgi jāatbalsta MVK nozīmes palielināšana saistībā ar ANO sistēmu un jānodrošina, lai atbilstošās ANO iestādes pienācīgi ņemtu vērā tās ieteikumus, kā arī jāatbalsta labāka sinerģija starp MVK un ANO aģentūrām, fondiem un programmām; uzsver MVK un starptautisko finanšu iestāžu ciešākas sadarbības nozīmi, kuras aktīvi darbojas valstīs, kas atgūstas pēc konflikta;
z) aicina Padomi un dalībvalstis veicināt ieguldījumus ANO Miera veidošanas fondā, lai nodrošinātu to ar pietiekamiem resursiem;
aa) mudina Drošības padomē pārstāvētās ES dalībvalstis sekmēt konsultācijas ar MVK par jaunu valstu pieteikumiem Miera veidošanas komisijā un mandātu integrētu miera veidošanas operāciju īstenošanai, jo īpaši, lai nodrošinātu vienmērīgu un savlaicīgu pāreju no miera uzturēšanas uz miera veidošanu; šajā sakarā atzinīgi vērtē to, ka Miera veidošanas atbalsta birojs ir saistīts ar integrēto misiju plānošanas procesu;
ab) uzskata, ka ir svarīgi, lai MVK ne tikai uzlabotu iesaistīto personu darbības koordināciju, nodrošinātu paredzamu finansējumu un panāktu plašākas starptautiskas uzmanības pievēršanu valstīm, kurās bijuši konflikti, bet arī sadarbībā ar atbilstošajiem ANO departamentiem risinātu jautājumu par nepieciešamību uzlabot organizācijas spējas pilnveidot savas zināšanas miera veidošanas jomā;
ac) ņemot vērā iepriekš minēto, uzsver nepieciešamību nodrošināt, lai MVK pieejamie cilvēkresursi un finanšu resursi būtu proporcionāli atbilstoši ANO struktūru un palīdzības saņēmējvalstu uzdevumiem un gaidītajiem rezultātiem, un aicina ES dalībvalstis izvirzīt šo jautājumu apspriešanai ANO Ģenerālās asamblejas atbilstošajā komitejā;
Eiropas Savienība un Tūkstošgades attīstības mērķi (TAM)
ad) mudina Padomi atbalstīt Komisijas priekšsēdētāja J. M. Barroso un komisāra Louis Michel aicinājumus dalībvalstīm sagatavot precīzus un saistošus grafikus, lai palielinātu katras valsts sniegto reālo atbalstu un sasniegtu kopējo mērķi — 0,56 % no nacionālā kopienākuma 2010. gadā un 0,7 % no NKI 2015. gadā;
ae) atgādina dalībvalstīm, ka nav vajadzīgi jauni solījumi vai jaunas procedūras, lai sasniegtu TAM, un ka galvenā uzmanība ir jāpievērš jau pausto solījumu izpildei un esošo procedūru izvēršanai;
af) atzīmē, ka ir jāturpina risināt veselības aprūpes pakalpojumu publiskā finansējuma krīze, lai savlaicīgi sasniegtu trīs ar veselības aprūpi saistītos TAM, šai nolūkā nodrošinot atbilstīgu un prognozējamu periodisko finansējumu, medikamentu pieejamību, kā arī decentralizētu līdzdalības pārvaldību, un aicina ES dalībvalstis darīt visu iespējamo, lai stiprinātu vispārējas, integrētas veselības aizsardzības sistēmas, kas reaģē uz vietējām vajadzībām, un pakāpeniski iekļaut tādu programmu integrāciju, kas paredzētas konkrētām slimībām (sestais TAM);
ag) uzskata, ka dzimumu līdztiesība (trešais TAM) ir svarīgs elements centienos sasniegt TAM mērķus, un iesaka ES dalībvalstīm steidzami risināt vispārēju finansējuma trūkumu, lai sasniegtu trešo TAM; atzīmē, ka ne tikai izglītība, bet arī iespēju nodrošināšana sievietēm ir nozīmīgs veicinošs faktors, lai sasniegtu ceturto TAM (bērnu mirstība) un piekto TAM (mātes veselība), kas ir izšķiroši vispārējā attīstības progresa rādītāji;
ah) atzīmē — lai gan pēdējos gados ir panākts ievērojams progress, lai nodrošinātu vispārēju pamatizglītību, aptuveni 93 miljoni bērnu pamatskolas vecumā 2006. gadā vēl neapmeklēja skolu, un lielākā daļa no tiem bija meitenes; aicina ES dalībvalstis risināt augošās finanšu vajadzības, lai atbalstītu izglītību, tostarp konfliktu skartās, nestabilās valstīs;
ai) atgādinot ES saistības veicināt attīstības politikas saskaņotību, iesaka Padomei un ES dalībvalstīm veicināt diskusiju ANO mērogā par to, kā nodrošināt, lai ar klimata pārmaiņām saistītie centieni un mērķi palīdzētu sasniegt TAM; atzīmē, ka ir vajadzīgi daudz lielāki ieguldījumi pielāgošanās fondos, lai garantētu „pret klimata pārmaiņām drošu” attīstību visnabadzīgākajās valstīs;
aj) mudina dalībvalstis aktīvi piedalīties augsta līmeņa sanāksmē par Āfrikas attīstības vajadzībām (NEPAD), ko paredzēts rīkot 2008. gada 22. septembrī, kā arī Apvienoto Nāciju Organizācijas augsta līmeņa sanāksmē par TAM, kas notiks 2008. gada 25. septembrī Ņujorkā;
ak) iesaka Padomei un ES dalībvalstīm atsākt diskusijas par parādu atvieglojumiem ANO līmenī, lai no jauna definētu parāda ilgtspējības kritērijus tādā veidā, kas veicinātu attīstības mērķu sasniegšanu, nevis parāda atlīdzināšanu;
al) uzskata, ka jauno māmiņu mirstības rādītājs joprojām ir nepieņemami augsts daudzās jaunattīstības valstīs, kurās katru gadu vairāk nekā 500 000 sieviešu mirst no ārstējamām un novēršamām komplikācijām, kas saistītas ar grūtniecību un dzemdībām; tādēļ mudina ES dalībvalstis ievērojami palielināt centienus un finansējumu, lai nodrošinātu vispārēju piekļuvi seksuālās un reproduktīvās veselības informācijai un pakalpojumiem, kas ir būtiski, lai sasniegtu ar veselības aprūpi saistītos TAM, un ir būtiski dzimumu līdztiesībai un cīņai pret nabadzību;
am) ņemot vērā pašreizējo pārtikas krīzi, mudina Padomi un ES dalībvalstis veikt pasākumus, lai mazinātu traucējumus tirdzniecībā;
ES un ANO sadarbības uzlabošana praksē
an) mudina dalībvalstis un Komisiju gan politiski, gan finansiāli atbalstīt ANO Demokrātijas fondu (UNDEF);
ao) aicina Padomi un sevišķi tās ES dalībvalstis, kuras ir ANO Drošības padomes pastāvīgās vai pagaidu locekles, atbalstīt ANO sankciju sistēmas (teroristu „melnie” saraksti) pārskatīšanu, lai to saskaņotu ar pienākumiem, kas noteikti ANO Paktā par pilsoniskajām un politiskajām tiesībām (UNCCPR), jo īpaši ieviešot atbilstīgas paziņošanas un pārsūdzības procedūras; šajā sakarā kā pirmo soli pareizajā virzienā atzinīgi vērtē ANO Drošības padomes 2006. gadā pieņemto rezolūciju Nr. 1730, ar ko nosaka kārtību svītrojumiem no saraksta un kontaktpunktu svītrošanas pieprasījumu iesniegšanai ANO Sekretariātā;
ap) aicina ES dalībvalstis pirms Pārskata konferences sākt ANO diskusiju par problēmām, kas jārisina Starptautiskajai Krimināltiesai un kas var mazināt šīs tiesas efektivitāti, lai šīs diskusijas rezultātā panāktu vienošanos par joprojām neizstrādāto agresijas nozieguma definīciju un nosacījumus, saskaņā ar kuriem tiesa varētu īstenot savu jurisdikciju, kā tas noteikts Romas statūtu 5. panta 2. punktā;
aq) ņemot vērā, ka klimata pārmaiņas neapšaubāmi ietekmē iztiku miljoniem cilvēku, uzskata — ES ir aktīvi jārosina ANO Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām dalībvalstis turpināt sarunas, lai līdz 2009. gada beigām noslēgtu starptautisku nolīgumu par klimata pārmaiņām, un aicina ES dalībvalstis uzņemties šādu vispārēju pasaules mēroga sarunu vadību; turklāt mudina dalībvalstis šajā sakarā veicināt atjaunojamu un CO2 emisiju ziņā neitrālu enerģijas avotu izmantošanu; visbeidzot, uzskata, ka dalībvalstīm ir jāapsver iespēja ieteikt, lai ANO līmenī tiktu izveidota katastrofu gadījumos vajadzīgu konsultāciju vienība, kas sistemātiski sniegtu padomus valstu valdībām par efektīvu sagatavotību katastrofām;
ar) aicina gan ES, gan ANO pārstāvjus vispārēji apsvērt sadarbību starp ES un Āfrikas Savienību, lai panāktu mieru un drošību Āfrikas kontinentā, pievēršot īpašu uzmanību iespējām uzlabot ANO misiju kvalitāti, šajā nolūkā izmantojot papildu potenciālu, ko sniegtu ES līdzdalība; iesaka rūpīgi apsvērt abu organizāciju potenciālu apvienošanu, veidojot sinerģijas, kas labvēlīgi ietekmēs ne tikai situāciju tehnoloģijas un militārā aprīkojuma jomā, bet arī veicinās to darbības leģitimitāti un atzīšanu, kā arī izmaksu lietderību un atbilstību mandātam;
as) aicina Padomi arī turpmāk svarīgu prioritāti piešķirt veiksmīgu partnerattiecību veidošanai starp reģioniem, jo īpaši strādājot ar partneriem visos pasaules reģionos, lai nodrošinātu ANO Ģenerālās asamblejas rezolūcijas Nr. 62/149 efektīvu īstenošanu, kurā aicināts noteikt nāvessoda izpildes moratoriju visā pasaulē nāvessoda atcelšanas nolūkā;
at) atzīmē, ka ANO ģenerālsekretārs ir nolēmis pārstrukturēt ANO misiju Kosovā, tā ļaujot ES vēl ietekmīgāk darboties tiesiskuma jomā, un aicina tās ES dalībvalstis, kuras ir vienprātīgi apstiprinājušas EULEX misijas uzsākšanu, rūpīgi uzraudzīt šā lēmuma izpildi uz vietas;
au) pauž bažas par to, ka strupceļā ir nonākušas ar atbruņošanos saistītās sarunas tādos jautājumos kā līgums par skaldmateriālu ražošanas pārtraukšanu un pārbaudes protokols bioloģisko ieroču konvencijas vajadzībām, kā arī to, ka ir apstājies Līguma par kodolizmēģinājumu vispārēju aizliegumu ratifikācijas process; tomēr atzīst, ka ANO 63. sesija sniedz ES lielisku iespēju uzņemties iniciatīvu, veicinot nesen parakstītā līguma par kasešu munīcijas aizliegumu ratifikāciju un vispārināšanu, kā arī sākot sarunas, lai noslēgtu starptautisku līgumu par ieroču tirdzniecības aizliegumu un starptautisku līgumu, ar ko nosaka vājināta urāna ieroču vispārēju aizliegumu; aicina ES un ANO arī turpmāk darīt visu iespējamo, lai stiprinātu ANO Rīcības programmu attiecībā uz kājnieku ieročiem un vieglajiem ieročiem, kā arī paplašinātu Otavas līguma par kājnieku mīnu aizliegumu piemērošanas jomu;
av) mudina dalībvalstis veikt vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu starptautisku vienprātību, kas ļautu slēgt ar Vispārējo konvenciju par starptautisko terorismu saistītās sarunas;
aw) aicina Padomi veicināt visus pasākumus, kuru mērķis ir integrēt dzimumu līdztiesības jautājumus visos ANO darbības aspektos, un nodrošināt tiem atbilstīgu finansējumu;
ax) mudina Padomi atbalstīt visus pasākumus, kuru mērķis ir cīņa pret sugu izzušanu un vides aizsardzība, kā arī nepieciešamo finanšu resursu mobilizācija;
2. uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo ieteikumu Padomei un informēšanas nolūkā Komisijai.
IETEIKUMA PRIEKŠLIKUMS PADOMEI (B6‑0176/2008) (17.4.2008)
Ievērojot Reglamenta 114. panta 1. punktu,
iesniedza Alexander Lambsdorff, Annemie Neyts-Uyttebroeck
ALDE grupas vārdā
par Apvienoto Nāciju Organizācijas Ģenerālās asamblejas 63. sesiju
Eiropas Parlaments,
- ņemot vērā Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) ģenerālsekretāra ziņojumu „Lielākā brīvībā”, tam sekojošo 2005. gada Pasaules augstākā līmeņa sanāksmes rezultātu dokumentu, kā arī ģenerālsekretāra ziņojumu „Ieguldījums Apvienoto Nāciju Organizācijā, lai to stiprinātu pasaules līmenī”,
- ņemot vērā ANO Ģenerālās asamblejas 62. sesiju,
- ņemot vērā Reglamenta 114. panta 1. punktu,
A. tā kā ES ārlietu politikas pamatā ir spēcīgs un nepārprotams atbalsts efektīvai daudzpusējai sadarbībai, kā noteikts ANO Statūtos;
B. tā kā Eiropas Savienība ir galvenā ANO politiskā un finansiālā partnere nabadzības apkarošanā, kā arī ekonomikas un sociālās attīstības veicināšanā, sniedzot kolektīvu drošību un atbalstot cilvēktiesības visā pasaulē;
C. tā kā jau sen nepieciešamā ANO Drošības padomes reforma vēl joprojām nav īstenota;
D. tā kā ES dalībvalstu nostāju saskaņošana dažādās ANO struktūrvienībās un politikas jomās ir atšķirīga;
E. tā kā, lai panāktu saskaņotību, ir cieši jāsadarbojas attiecīgajām Briselē esošajām Padomes darba grupām un attiecīgajiem ES birojiem un dalībvalstu pastāvīgajām pārstāvniecībām Ņujorkā;
F. tā kā ar Lisabonas līgumu nosaka, ka ES ir juridiska persona, un tas ir jauninājums, kas būtiski ietekmēs ES pārstāvību Apvienoto Nāciju Organizācijā,
iesniedz Padomei šos ieteikumus.
Eiropas Savienības klātbūtne Apvienoto Nāciju Organizācijā
1. prasa, lai ES politiskās prioritātes nākamajai ANO Ģenerālās asamblejas sesijai tiktu sīki un plaši apspriestas Briselē, kā arī izklāstītas Padomes oficiālā nostājā;
2. uzskata, ka šī oficiālā nostāja pastāvīgajās pārstāvniecībās Ņujorkā ir jāuztver kā saistoša platforma, kas jāizmanto par pamatu sarunās ar citām valstīm;
3. aicina Padomi un Komisiju apsvērt savu Ņujorkas biroju pārstrukturēšanu, ņemot vērā Lisabonas līguma ratifikāciju;
4. mudina Padomi sīki izpētīt, kāda ir Lisabonas līguma ietekme uz ES turpmāko pārstāvību Apvienoto Nāciju Organizācijā, un mudina dalībvalstis apņemties skaidri un nepārprotami veikt visus nepieciešamos pasākumus, lai nodrošinātu, ka Eiropas Savienība ir pienācīgi pārstāvēta un tai ir atbilstīgas pilnvaras ANO struktūrvienībās un forumos;
ES ieguldījums Apvienoto Nāciju Organizācijas reformā
5. aicina Padomi, Komisiju un dalībvalstis arī turpmāk stingri pieprasīt kritēriju izveidi dalībai ANO Cilvēktiesību komitejas vēlēšanās; aicina ES dalībvalstis ANO Cilvēktiesību komitejā pirms šādas reformas īstenošanas piemērot minētos kritērijus, nosakot atbalstu kandidātvalstīm;
6. norāda, ka ES vajadzētu pieņemt vienotu nostāju, lai risinātu cilvēktiesību jautājumus, tomēr svarīgi ir arī tas, lai katra ES dalībvalsts paustu ES nostāju, tādējādi piešķirot tai lielāku nozīmi;
7. nopietni uzskata, ka Apvienoto Nāciju Organizācijas dalībvalstis, nodibinot Miera veidošanas komisiju, ir radījušas jaunu nozīmīgu struktūru, lai neaizsargātām sabiedrībām palīdzētu atgūties no kara posta;
8. aicina Padomi atbalstīt Miera veidošanas komisijas darbu, akcentējot jebkurus trūkumus, kas grauj mieru;
9. atzinīgi vērtē to, ka darbu ir atsākusi Ģenerālās asamblejas attīstības darba grupa, kuras uzdevums ir noteikt veidus, kā stiprināt asamblejas nozīmi, autoritāti, lietderību un efektivitāti;
10. aicina dalībvalstis panākt vienotāku nostāju ANO Drošības padomes reformas jautājumā;
11. uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo ieteikumu Padomei un informēšanas nolūkā Komisijai.
KOMITEJAS GALĪGAIS BALSOJUMS
|
Pieņemšanas datums |
24.6.2008 |
|
|
|
||
|
Galīgā balsojuma rezultāti |
+: –: 0: |
57 3 4 |
||||
|
Deputāti, kas bija klāt galīgajā balsošanā |
Roberta Alma Anastase, Sir Robert Atkins, Christopher Beazley, Bastiaan Belder, André Brie, Elmar Brok, Colm Burke, Giorgos Dimitrakopoulos, Michael Gahler, Georgios Georgiou, Maciej Marian Giertych, Ana Maria Gomes, Alfred Gomolka, Klaus Hänsch, Jana Hybášková, Anna Ibrisagic, Ioannis Kasoulides, Metin Kazak, Maria Eleni Koppa, Helmut Kuhne, Vytautas Landsbergis, Johannes Lebech, Francisco José Millán Mon, Pasqualina Napoletano, Annemie Neyts-Uyttebroeck, Raimon Obiols i Germà, Justas Vincas Paleckis, Ioan Mircea Paşcu, Tobias Pflüger, João de Deus Pinheiro, Samuli Pohjamo, Michel Rocard, Libor Rouček, Christian Rovsing, José Ignacio Salafranca Sánchez-Neyra, Jacek Saryusz-Wolski, György Schöpflin, Marek Siwiec, Hannes Swoboda, István Szent-Iványi, Charles Tannock, Ari Vatanen, Jan Marinus Wiersma, Luis Yañez-Barnuevo García, Zbigniew Zaleski, Josef Zieleniec |
|||||
|
Aizstājējs(-i), kas bija klāt galīgajā balsošanā |
Laima Liucija Andrikienė, Cristian Silviu Buşoi, Giulietto Chiesa, Andrew Duff, Árpád Duka-Zólyomi, Carlo Fatuzzo, Gisela Kallenbach, Tunne Kelam, Evgeni Kirilov, Jaromír Kohlíček, Graf Alexander Lambsdorff, Jo Leinen, Nickolay Mladenov, Rihards Pīks, Aloyzas Sakalas, Antolín Sánchez Presedo, Inger Segelström |
|||||
|
Aizstājējs(-i) (178. panta 2. punkts), kas bija klāt galīgajā balsošanā |
Lambert van Nistelrooij |
|||||