ZIŅOJUMS par pakalpojumu tirdzniecību

EIROPAS PARLAMENTA REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS

PASKAIDROJUMS

Ekonomikas un monetārāS komitejaS ATZINUMS (9.6.2008)

Iekšējā tirgus un patērētāju aizsardzības komitejaS ATZINUMS (28.5.2008)

2.7.2008 - (2008/2004(INI))

Starptautiskās tirdzniecības komiteja
Referents: Syed Kamall

Procedūra : 2008/2004(INI)

Dokumenta lietošanas cikls sēdē

Dokumenta lietošanas cikls :

A6-0283/2008

Iesniegtie teksti :

A6-0283/2008

Debates :

PV 03/09/2008 - 17
CRE 03/09/2008 - 17

Balsojumi :

PV 04/09/2008 - 7.6
Balsojumu skaidrojumi
Balsojumu skaidrojumi

Pieņemtie teksti :

P6_TA(2008)0407

EIROPAS PARLAMENTA REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS
PASKAIDROJUMS
Ekonomikas un monetārāS komitejaS ATZINUMS
Iekšējā tirgus un patērētāju aizsardzības komitejaS ATZINUMS

par pakalpojumu tirdzniecību

(2008/2004(INI))

Eiropas Parlaments,

– ņemot vērā Vispārējo vienošanos par pakalpojumu tirdzniecību (VVPT), kas stājās spēkā 1995. gada janvārī,

– ņemot vērā Komisijas paziņojumu Padomei, Eiropas Parlamentam, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai „Globālā Eiropa — konkurence pasaulē. Ieguldījums ES izaugsmes un nodarbinātības stratēģijā” (COM(2006)0567),

– ņemot vērā Komisijas paziņojumu Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai „Globālā Eiropa: spēcīgāka partnerība, lai Eiropas eksportētājiem sniegtu piekļuvi tirgum” (COM(2007)0183,

– ņemot vērā priekšlikumu Padomes lēmumam par ekonomisko partnerattiecību nolīguma parakstīšanu un pagaidu piemērošanu starp Eiropas Kopienu un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un CARIFORUM valstīm, no otras puses (COM(2008)0155),

– ņemot vērā priekšlikumu Padomes lēmumam par ekonomisko partnerattiecību nolīguma noslēgšanu starp Eiropas Kopienu un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un CARIFORUM valstīm, no otras puses (COM(2008)0156),

– ņemot vērā 2007. gada 22. maija rezolūciju “Eiropa globalizācijas kontekstā — konkurētspējas ārējie aspekti”[1],

– ņemot vērā 2008. gada 19. februāra rezolūciju par ES stratēģiju, lai Eiropas uzņēmumiem nodrošinātu piekļuvi tirgum[2],

– ņemot vērā 2007. gada 13. decembra rezolūciju par tirdzniecības un ekonomiskajām attiecībām ar Koreju[3],

– ņemot vērā 2008. gada 8. maija rezolūciju par tirdzniecības un ekonomiskajām attiecībām ar Dienvidaustrumu Āzijas valstu asociāciju (ASEAN)[4],

– ņemot vērā 2006. gada 4. aprīļa rezolūciju par Dohas sarunu kārtas izvērtējumu pēc PTO Ministru konferences Honkongā[5],

– ņemot vērā 2006. gada 12. oktobra rezolūciju par ES ekonomiskajām un tirdzniecības attiecībām ar Mercosur saistībā ar sarunām par starpreģionālo asociācijas nolīgumu[6],

– ņemot vērā 2006. gada 1. jūnija rezolūciju par ES un ASV transatlantiskajām ekonomiskajām attiecībām[7],

– ņemot vērā 2005. gada 13. oktobra rezolūciju par ES un Ķīnas tirdzniecības attiecību perspektīvām[8],

– ņemot vērā 2006. gada 28. septembra rezolūciju par ES ekonomiskajām un tirdzniecības attiecībām ar Indiju[9],

– ņemot vērā Reglamenta 45. pantu,

– ņemot vērā Starptautiskās tirdzniecības komitejas ziņojumu, kā arī Ekonomikas un monetārās komitejas un Iekšējā tirgus un patērētāju aizsardzības komitejas atzinumus (A6-0283/2008),

A. tā kā Eiropas Savienība ir viskonkurētspējīgākā pakalpojumu tirgus dalībniece; tā kā Eiropas Savienība ir vislielākais eksportētājs un pakalpojumu sniedzējs pasaulē, nodrošinot vairāk nekā 28 % no pasaules kopējā eksporta, un tāpēc tā ir ļoti ieinteresēta jaunu preču, pakalpojumu un ieguldījumu tirgu atvēršanā;

B. tā kā 2007. gadā ES 25 pakalpojumu nozares īpatsvars IKP bija vairāk nekā 75 %; tā kā pakalpojumu nozares īpatsvars IKP 2007. gadā Ziemeļamerikā bija 78 %, Āfrikā — 52 % un Āzijā — 60 %;

C. tā kā pakalpojumu tirdzniecība līdz šim veidojusi 25 % no pasaules tirdzniecības kopapjoma un nozarei ir milzīgs potenciāls šo īpatsvaru palielināt un turpināt jaunu darbavietu izveidi šajā ekonomikas nozarē;

D. tā kā kvalitatīvas nodarbinātības attīstība ir saistīta ar darbavietu skaita pieaugumu; atzīmē, ka tieši pakalpojumu nozarē tiek radīts visvairāk nepilnas slodzes darbavietu un ka šīs nozares attīstības nolūkā ir jāņem vērā SDO ieteikumi;

E. tā kā daudzpusējās tirdzniecības sistēma, ko pārstāv Pasaules Tirdzniecības organizācija (PTO), joprojām ir visefektīvākā sistēma godīgas un vienlīdzīgas preču tirdzniecības panākšanai globālā līmenī, izstrādājot atbilstošus noteikumus un nodrošinot to ievērošanu; tā kā attiecībā uz PTO lomu saistībā ar Vispārējo vienošanos par pakalpojumu tirdzniecību (VVPT) ir jāņem vērā pakalpojumu nozares atšķirīgais raksturs, kas apgrūtina kvantitatīvu mērījumu veikšanu attiecībā uz nozares liberalizācijas pakāpi un pašreizējiem tirdzniecības šķēršļiem;

F. tā kā VVPT ir daudzpusēja pamatsistēma pakalpojumu tirdzniecības regulēšanai un tai tādai ir jābūt; tā kā tā neaizliedz valstīm un it īpaši ES vest sarunas par divpusējiem nolīgumiem ar tālejošākiem īpašo saistību sarakstiem, tomēr tām jāņem vērā tas, ka divpusēji nolīgumi var negatīvi ietekmēt daudzpusējās sistēmas attīstību un nozīmi;

G. tā kā efektīva pakalpojumu infrastruktūra ir viens no ekonomikas sekmīgas attīstības priekšnoteikumiem; tā kā pasaules līmeņa pakalpojumu pieejamība palīdz preču un pakalpojumu eksportētājiem un ražotājiem jaunattīstības valstīs gūt labumu no savas konkurētspējas; tā kā daudzas jaunattīstības valstis, pamatojoties uz ārvalstu ieguldījumiem un kompetenci, ir spējušas sekmīgi konkurēt arī starptautiskos pakalpojumu tirgos; tā kā pakalpojumu liberalizācija tādējādi ir kļuvusi par vienu no pamatelementiem daudzās attīstības stratēģijās;

H. tā kā tirdzniecības šķēršļi un ar valsts iekšpolitiku saistītie ierobežojumi („behind-the-border” barriers) ne vien ierobežo preču tirdzniecību, bet arī būtiski ietekmē pakalpojumu tirdzniecību un publisko iepirkumu;

I. tā kā, atverot pakalpojumu tirgu, ir skaidri jānošķir rūpnieciski attīstītās valstis un jaunattīstības valstis, kā arī katra atsevišķā jaunattīstības valstis, lai ņemtu vērā to dažādos attīstības līmeņus;

J. tā kā dažām jaunattīstības valstīm un it īpaši vismazāk attīstītajām valstīm ir jānostiprina sava pārvaldība un jāizveido efektīvas institūcijas un infrastruktūra tirdzniecības veicināšanai un pakalpojumu tirgu paplašināšanai;

K. tā kā ir svarīgi, lai Parlamentam būtu savlaicīga piekļuve dokumentiem, kas saistīti ar dažādajām Komisijai piešķirtajām sarunu pilnvarām,

Vispārējas piezīmes

1. atzīmē, ka starptautiskai tirdzniecībai, kas vērsta uz attīstību un nabadzības samazināšanu, ir jāveicina arī sociālais progress un kvalitatīva nodarbinātība; tirdzniecības noteikumiem jāatbilst SDO sociālajiem standartiem; līdzsvarotai tirdzniecībai visu interesēs ir svarīgi pasākumi nolūkā apkarot visu veidu ekspluatāciju darbavietā (aizliedzot piespiedu darbu un it īpaši bērnu darbu) un arodbiedrību brīvību ievērošana; vēlreiz apstiprina nepieciešamību pārskatīt tirdzniecības un sociālo jautājumu mijiedarbību;

2. vērš uzmanību uz Eiropas pakalpojumu sniedzēju ārējās konkurētspējas augsto līmeni; aicina Komisiju tirdzniecības sarunās turpināt gan pakalpojumu tirgus piekļuves pakāpenisku un savstarpēju atvēršanu, gan tādas politikas īstenošanu, kura paredz noteikumu pastiprinātu pārredzamību un paredzamību, ko papildina stingri noteikumi un sankcijas cīņai pret korupciju un monopolu izveidi, lai nolīguma abu parakstītājpušu iedzīvotājiem un uzņēmējiem būtu pieejams plašāks pakalpojumu klāsts;

3. pilnībā atzīst pastāvošo atšķirību starp dažādajiem pakalpojumu veidiem, kuriem ir vai nav ekonomiskā vai tirgus vērtība vai kuru pamatā ir nepieciešamība apmierināt sabiedriskās un vispārējas nozīmes vajadzības;

4. atgādina, ka Komisijai saistību sarakstu apspriešanā jāņem vērā dažādo dalībvalstu un jaunattīstības valstu intereses;

5. uzskata, ka pakalpojumu iekšējā tirgus efektīva darbība ir svarīga Eiropas uzņēmumu konkurētspējai pasaulē; uzsver, ka šajā sakarībā ir svarīgi savlaicīgi un pareizi īstenot un transponēt Kopienas tiesību aktus, tai skaitā Direktīvu 2006/123/EK par pakalpojumiem iekšējā tirgū[10];

6. uzsver, ka pakalpojumu nozare daudzos gadījumos var sniegt risinājumu vides problēmām, un uzskata, ka tas ir viens no svarīgākajiem ES zinātības eksporta pievienotās vērtības elementiem; uzsver, ka pakalpojumu nozares nozīme ir jāņem vērā, izstrādājot ilgtspējīgas attīstības politiku;

7. atzinīgi vērtē Komisijas uzsvaru uz to, ka ir jānodrošina, lai globalizācijas pozitīvā ietekme sasniegtu patērētājus; uzsver, ka apvienojumā ar augstu patērētāju aizsardzības līmeni godīgai konkurencei pakalpojumu jomā ir izšķiroša nozīme, lai patērētājiem nodrošinātu izdevīgumu, ko sniedz atvērtais Eiropas tirgus;

8. pauž pārliecību, ka pakalpojumiem ir svarīga nozīme ikvienā ekonomikā, un uzskata, ka tāpēc pakalpojumu tirgus pieejamības paplašināšana, ņemot vērā dažādos ekonomikas procesus, ir svarīga ne tikai rūpnieciski attīstītām, bet arī jaunattīstības valstīm;

9. uzsver, ka Eiropas Savienībai, pieprasot pakalpojumu nozares regulēšanas atcelšanu un liberalizāciju, ir jāņem vērā dažādās attīstības pakāpes, un tāpēc uzsver, ka ES nevar un tai nevajadzētu citām valstīm uzspiest „visiem viens” modeli;

10. atzīst valstu suverenitāti un līdz ar to arī to tiesības regulēt visas pakalpojumu jomas, it īpaši sabiedriskos pakalpojumus, neatkarīgi no tā, vai tās ir uzņēmušās saistības VVPT ietvaros, tomēr ar nosacījumu, ka visi attiecīgie noteikumi tiek izstrādāti saskaņā ar VVPT VI pantu par iekšzemes regulēšanu; uzskata, ka pakalpojumu tirgu efektīvai darbībai nepieciešami skaidri un juridiski nepārprotami noteikumi;

11. pieļauj domu, ka ieguvumi efektivitātes jomā saistībā ar tirgu atvēršanu pakalpojumu konkurencei, to papildinot ar iekšzemes regulatīviem pasākumiem, ļautu mazāk attīstītām valstīm nodrošināt saviem pilsoņiem plašāku pakalpojumu loku; uzsver nozīmi, kāda ir vispārēji pieejamiem un ilgtspējīgiem pakalpojumiem par pieejamām cenām un ar augstas kvalitātes standartiem;

12. uzsver nepieciešamību pēc noteikumiem un standartiem liberalizācijas pārvaldībai; mudina saprātīgi un objektīvi ievērot vides un kvalitātes standartus, neradot nevajadzīgus šķēršļus tirdzniecībai;

13. atzinīgi vērtē to, ka Komisija ir publicējusi Kopienas priekšlikumu kopumu saistībā ar pašreizējām VVPT sarunām; tomēr uzskata, ka Komisijai pašreizējā notikumu attīstība būtu sīkāk jāapspriež ar Parlamentu un tā atbilstīgajām komitejām;

14. norāda, ka pakalpojumu tirdzniecība lielā mērā ir pieredzes nodošana starp valstīm un ka tādēļ pakalpojumu brīva tirdzniecība ir ikvienas attīstības stratēģijas svarīga daļa, jo tā ļauj ātri un efektīvi nodot plašu zinātību;

15. atzīst, ka bieži vien problēmas, kas saistītas ar godīgumu un pārredzamību pakalpojumu sniegšanā dažās jaunattīstības valstīs, tiek radītas ar attīstīto valstu uzņēmumu līdzdalību;

16. prasa Komisijai sīku pārskatu par tādām specifiskām pakalpojumu nozarēm kā programmatūras, filmu, loģistikas un finanšu pakalpojumi, kuriem ir svarīga nozīme atsevišķās jaunattīstības valstīs un kurus sniedz un izplata visā pasaulē; turklāt prasa Komisijai detalizēti analizēt šo nozaru attīstības ietekmi uz Eiropas pakalpojumu tirgu;

17. prasa Komisijai sīku pārskatu par nozīmīgiem datizraces dienestiem, kas darbojas pasaules mērogā; turklāt prasa Komisijai sīku informāciju par šo pakalpojumu sniegšanas vietu, operatoriem, apjomu un kvalitāti;

Dohas sarunu kārta par attīstību un VVPT

18. atgādina VVPT XIX pantu, kas paredz, ka PTO dalībvalstis, lai pakāpeniski sasniegtu augstāku liberalizācijas līmeni, iesaistās secīgās sarunu kārtās, kas sākas ne vēlāk kā piecus gadus pēc attiecīgā PTO nolīguma spēkā stāšanās datuma un pēc tam periodiski turpinās; atgādina, ka šādas sarunas notiek saskaņā ar vienotu saistību principu un tāpēc tās jālīdzsvaro ar interesēm, kas izvirzītas citās sarunu jomās;

19. atgādina, ka VVPT principi neaizliedz ne privatizāciju, ne atsevišķu regulējošo mehānismu atcelšanu; tāpēc uzsver, ka ikviena valsts var brīvi liberalizēt jebkuru pakalpojumu nozari; uzsver, ka VVPT saistību sarakstos ir norādītas katras PTO dalībvalsts ierobežojošās saistības pakalpojumu tirdzniecības jomā un ka ikviena PTO dalībvalsts var brīvi atvērt savu tirgu ārpus VVPT saistībām ar nosacījumu, ka tiek ievērots vislielākās labvēlības režīma princips vai VVPT V pants par ekonomisko integrāciju;

20. atgādina, ka Dohas sarunu kārtā par attīstību galvenā uzmanība jāpievērš attīstībai un līdz ar to sarunām par pakalpojumu tirdzniecību gan jāatbilst ES interesēm, gan arī jāveicina visnabadzīgāko valstu ekonomiskā izaugsme;

21. uzsver nepieciešamību atļaut jaunattīstības valstīm zināmu rīcības brīvību attiecībā uz savstarpīguma līmeni tirdzniecības atvēršanā, dodot tām iespēju pašām lemt par ātrumu, ar kādu jāsasniedz liberalizācija;

22. mudina ātri rast risinājumu attiecībā uz noteikumu kopumu sarunu vešanai par lauksaimniecību un nelauksaimnieciskā tirgus pieejamību, lai panāktu virzību sarunās par VVPT; uzsver to, cik svarīgi ir, lai PTO dalībvalstis iesniegtu būtiskus priekšlikumus; pauž nožēlu, ka lielākā daļa PTO dalībvalstu līdz šim to nav izdarījušas;

23. šajā sakarībā atzinīgi vērtē signālkonferences paziņojumu, lai Dohas sarunu kārtā par attīstību panāktu progresu sarunās par pakalpojumiem, kurās pašreiz nenotiek nekāda attīstība; uzsver, ka nolūkā rast impulsu šo sarunu attīstībai tādām valstīm kā Brazīlija, Indija un Ķīna jāuzlabo savi pašreizējie priekšlikumi;

24. atzīmē jaunattīstības valstu neatlaidīgo prasību, it īpaši ES un ASV, uzlabot priekšlikumus attiecībā uz 4. režīmu; uzskata, ka jāatrod pareizais līdzsvars, lai apmierinātu abu pušu prasības; prasa, lai Komisija to informē par jebkādām izmaiņām sākotnējos pieprasījumos;

Divpusējie un reģionālie nolīgumi

25. mudina pašreiz un nākotnē apspriežamajos divpusējos un reģionālajos tirdzniecības nolīgumos noteikt skaidras un tālejošas saistības;

26. atzīmē rezultātus, kas sasniegti saistībā ar Ekonomiskās partnerības nolīgumu ar ĀKK reģiona valstu Karību forumu (CARIFORUM); uzskata, ka pakalpojumu tirdzniecība ir viens no attīstību veicinošiem faktoriem ar nosacījumu, ka ir ieviesti pareizi un pārredzami iekšzemes noteikumi pakalpojumu pārvaldībai;

27. it īpaši atbalsta vienošanos par 4. režīmu ES un CARIFORUM nolīgumā; uzskata šo vienošanos par vienu no līdzekļiem, kā novērst speciālo zināšanu neizmantošanu;

28. attiecībā uz sarunām par ES un ASEAN valstu brīvās tirdzniecības nolīgumu (BTN) uzskata, ka tajos nolīguma aspektos, kas ietekmē publisko iepirkumu, ieguldījumus un pakalpojumus, jāņem vērā ASEAN dalībvalstu atšķirīgais attīstības līmenis un jāievēro visu dalībnieku tiesības regulēt sabiedriskos pakalpojumus, it īpaši tos, kuri saistīti ar pamatvajadzībām, — tam tomēr nevajadzētu atturēt privātos uzņēmumus no tukšuma aizpildīšanas gadījumos, kad attiecīgā valsts nav spējīga sniegt iedzīvotāju pieprasītos pakalpojumus;

29. attiecībā uz sarunām par ES un Korejas BTN pauž bažas par ārvalstu uzņēmumu grūtībām piekļūt Korejas pakalpojumu, tostarp banku, apdrošināšanas, telekomunikāciju, ziņu aģentūru pakalpojumu un juridisko konsultāciju, tirgum; mudina Komisiju risināt šo jautājumu sarunās par BTN;

30. attiecībā uz sarunām par ES un Indijas BTN uzsver nozīmi, kāda ir ES partnerattiecībām ar Indiju, un nepieciešamību panākt tālejošu nolīgumu ar būtiskām un plašām saistībām un pēc iespējas mazākiem ierobežojumiem attiecībā uz Indijas tirgus pieejamību visos piegāžu režīmos; norāda, ka pakalpojumu tirdzniecības liberalizācijai jāaptver vismaz 90 % gan nozares pārklājuma, gan tirdzniecības apjoma ziņā, kā to paredz VVPT V pants; uzsver, ka īpaši stingri ierobežojumi ir tādās jomās kā finanšu pakalpojumi, vērtspapīri, grāmatvedība, telekomunikācijas, apgāde, pasta un kurjerpakalpojumi un juridiskie pakalpojumi;

31. attiecībā uz sarunām par ES un Persijas līča Sadarbības padomes BTN pauž bažas par pārredzamības un pārskatatbildības līmeni finanšu pakalpojumu un it īpaši valsts ieguldījumu fondu veikto ieguldījumu jomā;

Specifiski nozaru jautājumi

32. pieņem zināšanai Pasaules Bankas jaunāko pētījumu, kas rāda, ka dažās valstīs, piemēram, Etiopijā, Nigērijā, Kenijā un Ugandā, vairāk nekā 40 % iedzīvotāju viszemākajā ekonomikas (ienākumu sadalījuma) kvintilē, veselības aprūpi saņem no privātiem pakalpojumu sniedzējiem, kas ar to nodarbojas peļņas gūšanas nolūkā; uzsver, ka šajā jomā jāveic ieguldījumi, lai apmierinātu minētās vajadzības; turklāt uzsver, ka ES ir jāatbalsta pareizu iekšzemes noteikumu izstrāde pakalpojumu nozarēm šajās valstīs, lai tās vēlāk varētu atvērt savus pakalpojumu tirgus;

33. atzīmē, ka neviena no PTO dalībvalstīm vēl nav uzņēmusies saistības ūdens apgādes jomā; uzsver, ka gadījumā, ja kāda valsts uzņemtos šādas saistības, tai netiktu liegtas tiesības pēc saviem ieskatiem noteikt kvalitātes, drošības un tarifu līmeni vai citus politikas mērķus un ka ārvalstu un vietējiem piegādātājiem piemērotu tos pašus noteikumus;

34. uzsver kultūras pakalpojumu, piemēram, audiovizuālo, mūzikas un publicēšanas pakalpojumu, nozīmi gan Eiropas ekonomikā, gan arī attiecībā uz mūsu tirdzniecības partneriem; tāpēc aicina Komisiju nodrošināt līdzsvaru kultūras pakalpojumu tirdzniecībā, vienlaikus ievērojot intelektuālā īpašuma tiesību aizsardzību;

35. atzīmē, ka dažās valstīs, piemēram, Pakistānā un Indijā, privātais sektors var palīdzēt valsts sektoram sniegt izglītības pakalpojumus, nepalielinot izmaksas;

36. uzsver, ka daudzu jaunattīstības valstu ekonomikā lielu ieguldījumu dod tūrisma nozare; tāpēc uzskata par būtiski svarīgu Eiropas Savienības atbalstu, kas tiek sniegts, izmantojot sadarbību attīstības jomā un tehnisko palīdzību;

37. uzskata, ka, pamatojoties uz iepriekš pieņemtu pareizu un pārredzamu iekšzemes regulējumu, piesardzīga un pakāpeniska finanšu pakalpojumu tirgus atvēršana jaunattīstības valstīs var nodrošināt iedzīvotājiem un uzņēmējiem piekļuvi finanšu līdzekļiem, kas nepieciešami darbavietu radīšanai un nabadzības mazināšanai vietējā līmenī, jo tādējādi viņi vairs nav spiesti paļauties uz valsts monopoliem vai institūcijām;

38. uzskata, ka savas ārējās konkurētspējas palielināšanas nolūkā Eiropas Savienībai jāveic tirdzniecības politikas pasākumi, lai pastiprinātu elektronisko darījumu un tirdzniecības drošību, kā arī lai uzlabotu datu aizsardzību;

39. norāda, ka pakalpojumi, it īpaši finanšu pakalpojumi, ietekmē daudzas kompetenču jomas, un uzsver, ka šī rezolūcija attiecas galvenokārt uz pakalpojumu tirdzniecību, tas ir, uz tirgus pieejamības nodrošināšanu, brīvprātīgi atverot tirgus ar pieprasījuma un piedāvājuma sarunu metodes palīdzību; iesaka, lai finanšu pārraudzība, regulēšana un citi jautājumi, kas saistīti ar finanšu pakalpojumu dažādiem aspektiem, tiktu risināti atbilstīgā forumā;

40. stingri atbalsta Komisijas viedokli, ka piekļuve tirgum un pakalpojumu brīva tirdzniecība ir būtiski svarīga komponente Lisabonas programmā izaugsmei un nodarbinātībai; uzsver, ka atvērti tirgi kopā ar līdzsvarotu, regulētu un brīvu pakalpojumu tirdzniecību sniegs labumu visām iesaistītajām dalībvalstīm un reģioniem;

41. atzīmē, ka Eiropas uzņēmumi starptautiskā mērogā kļūst arvien aktīvāki, ka pasaules ekonomikas vispārējo izaugsmi lielā mērā nosaka trešās valstis un ka tādēļ labāka piekļuve tirgum veicinātu Eiropas Savienības konkurētspēju;

42. uzskata, ka pakalpojumu tirdzniecība ir nepieciešams papildinājums preču tirdzniecībai un ka tās abas nevajadzētu uzskatīt par savstarpēji nošķirtām;

43. uzskata, ka pakalpojumu ekonomika ir kļuvusi par ESAO valstu ekonomiku kvantitatīvi nozīmīgāko jomu un ka apjomīgāka pakalpojumu tirdzniecība un pieejamība veicinās ekonomikas izaugsmi un veicinās uzņēmējdarbības izaugsmi un attīstību, uzlabojot citu nozaru rezultatīvos rādītājus, jo pakalpojumi sniedz nozīmīgu starpieguldījumu, it īpaši arvien vairāk savstarpēji saistītā globalizētā pasaulē;

44. atzīst, ka pašlaik notiekošajā PTO Dohas Attīstības programmas sarunu kārtā pakalpojumu tirgus pieejamības nodrošināšana ir sarežģīts jautājums; aicina Komisiju turpināt izstrādāt līdzsvarotu kopumu ar plašu pakalpojumu piedāvājumu, it īpaši finanšu jomā, kurā Eiropas Savienībai ir konkurētspējīgas speciālās zināšanas un liels izaugsmes potenciāls; norāda, ka jānodrošina atbilstība noteikumiem un standartiem, lai novērstu beztarifu šķēršļus, kas pakalpojumu jomā varētu būt jutīga tēma;

45. aicina Komisiju tirdzniecības sarunās pilnībā ņemt vērā vispārējas nozīmes pakalpojumus un tirgus atvēršanas iespējamo ietekmi uz šo pakalpojumu sniegšanu;

46. atzīmē, ka finanšu pakalpojumu jomā ES ir viens no atvērtākajiem tirgiem pasaulē, tomēr uzsver, ka Eiropas Savienībai aktīvāk un līdzsvarotāk jāpiedalās sarunās par pakalpojumu tirdzniecību un jāīsteno atklātības, attīstības un savstarpīguma principi;

47. uzsver, ka kompetentajām finanšu pakalpojumu iestādēm ir būtiski sekot līdzi attīstībai Eiropas un pasaules finanšu pakalpojumu tirgos; aicina Komisiju un dalībvalstis uzlabot atbilstīgos reglamentējošos noteikumus Eiropā, kā arī intensificēt Eiropas Savienības un tās tirdzniecības partneru regulējošo iestāžu dialogu nolūkā mazināt tirdzniecības šķēršļus;

48. aicina Komisiju izskatīt trešo valstu īstenoto ārzonu praksi, kas apdraud savstarpēji izdevīgu tirgus atvēršanu;

49. aicina dalībvalstis kopā ar Komisiju strādāt pie integrētākas un saskaņotākas tirdzniecības politikas, it īpaši ieguldījumu jomā; norāda, ka dalībvalstīm nevajadzētu pārspīlēt ārzemju ieguldījumu risku, bet censties sasniegt efektīvu savas ekonomikas atvērtību un izmantot kopīgu pieeju valsts ieguldījumu fondiem; atzīmē nepieciešamību izvērtēt tādus jautājumus kā piegādes pasūtījumu drošums, it īpaši attiecībā uz ārzemju valsts uzņēmumu ieguldījumiem enerģijas nozarē, un atgādina, ka šādu novērtējumu nevajadzētu izmantot kā aizsardzības pasākumu;

50. saistībā ar atbilstību Eiropas Savienības konkurences noteikumiem vērš Komisijas uzmanību uz iespējamu risku savstarpīguma trūkuma dēļ PTO nolīgumā par publisko iepirkumu;

51. aicina Komisiju stingrāk vērsties pret viltošanu, it īpaši internetā, tostarp veicinot labāku sadarbību starp dalībvalstu attiecīgajām kompetentajām iestādēm;

52. piekrīt Komisijas stingrajam atbalstam daudzpusējām tirdzniecības sarunām, tomēr atzīmē, ka attiecībā uz pakalpojumu tirdzniecību, it īpaši finanšu jomā, brīvās tirdzniecības nolīgumi varētu būt piemērotāks instruments tirgus pieejamības nodrošināšanai; stingri atbalsta pilnīgu ekonomisko partnerattiecību nolīgumu noslēgšanu ar ĀKK valstīm, kuri attiecas ne tikai uz precēm, bet arī uz pakalpojumiem un ieguldījumiem, tādējādi ļaujot šīm valstīm integrēties pasaules ekonomikā;

53. uzsver, ka efektīva piekļuve finanšu pakalpojumu tirgiem rada labākas iespējas konkurencei, pārredzamībai un diversifikācijai; atzīmē, ka it īpaši jaunajās tirgus ekonomikas valstīs efektīva piekļuve tirgum varētu veicināt straujāku vietējā finanšu tirgus attīstību, kas savukārt būtu izdevīgi uzņēmumu dibināšanai, kā arī nodrošinātu patērētājiem lielāku produktu izvēli un to labāku kvalitāti;

54. paužot bažas par ĀKK valstu vājo finansiālo, administratīvo un institucionālo veiktspēju, aicina Komisiju, slēdzot un īstenojot tirdzniecības nolīgumus ar valstīm, kuras tiek uzskatītas par nodokļu oāzēm, nodrošināt starptautiskā līmenī pieņemto finanšu pakalpojumu nozares regulēšanas un uzraudzības standartu ievērošanu;

55. uzskata, ka piekļuve finanšu pakalpojumiem (mikrokredītiem, banku kontu atvēršanai, banku pamatpakalpojumiem, hipotekārajiem kredītiem, izpirkumnomai un faktūrkreditēšanai, apdrošināšanai, pensijām un vietējiem un starptautiskiem pārskaitījumiem) ir īpaši nepieciešama jaunattīstības valstu iedzīvotājiem, lai viņi varētu iesaistīties ekonomikas pamatdarbībās, un tāpēc aicina Komisiju sekmēt piekļuvi finanšu pakalpojumu tirgum jaunattīstības valstīs un veicināt pamatotu regulējumu piesardzības nolūkā, konkurētspējīgu tirgu attīstību un izglītību finanšu pakalpojumu jomā;

o o

56. uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei, Komisijai, dalībvalstu valdībām un parlamentiem, Pasaules Tirdzniecības organizācijai un tās dalībvalstīm.

[1] OV C 102 E, 24.4.2008., 128. lpp.
[2] Pieņemtie teksti, P6_TA(2008)0053
[3] Pieņemtie teksti, P6_TA(2007)0629
[4] Pieņemtie teksti, P6_TA(2008)0195
[5] OV C 293 E, 2.12.2006., 155. lpp.
[6] OV C 308 E, 161.2.2006., 182. lpp.
[7] OV C 298 E, 8.12.2006., 235. lpp.
[8] OV C 233 E, 28.9.2006., 103. lpp.
[9] OV C 306 E, 15.12.2006., 400. lpp.
[10] OV L 376, 29.12.2006., 36. lpp.

IEVADS

Šī ziņojuma mērķis ir uzsvērt pakalpojumu tirdzniecības nozīmi, jo tā paaugstina labklājības līmeni un rada darbavietas visām ekonomikas nozarēm visā pasaulē, kā arī ir attīstības katalizators. Visā pasaulē pakalpojumi ir ekonomikas un tirdzniecības pamats, ne tikai radot labklājību kā tādu, bet arī nodrošinot būtisku atbalstu ekonomikai un rūpniecībai kopumā, piemēram, ar finanšu, loģistikas un saziņas palīdzību.

Termins „pakalpojumu tirdzniecība” aptver lielu skaitu nozaru, kuras visas nav iespējams iekļaut vienā ziņojumā. Tāpēc šajā ziņojumā uzmanība tiks koncentrēta uz plašākām pakalpojumu tēmām, tostarp VVPT un divpusējiem un reģionāliem tirdzniecības nolīgumiem, kā arī dažiem specifisku nozares jautājumu piemēriem.

PAKALPOJUMI KĀ EKONOMIKAS DAĻA

Ņemot vērā pašreizējo globalizācijas līmeni un straujo tehnoloģisko progresu, uzmanība vairāk nekā jebkad agrāk jāvelta ne tikai fizisku preču, bet arī pakalpojumu tirdzniecībai. Pētījumi atkārtoti rāda, ka pakalpojumu īpatsvars IKP pastāvīgi palielinās gandrīz visās ekonomikās: ES tas ir 75 %, Ziemeļamerikā — 78 %, Āfrikā — 52 % un Āzijā — 60 %.

Lai gan pakalpojumu tirdzniecība lielā mērā ir atkarīga no efektīvas pakalpojumu nozares darbības, tas nenozīmē, ka attiecībā uz pakalpojumu tirdzniecību jāizmanto tāda pati pieeja. Patiešām, tā kā finanšu, saziņas un profesionālie pakalpojumi ir galvenais starpposma ieguldījums visās nozarēs, tehnoloģiski uzlabojumi tajās var paaugstināt vispārējo ražīgumu. Tādējādi, ja preču tirdzniecības liberalizēšana veicina ekonomikas specializāciju, pakalpojumu tirdzniecības atvēršana, atļaujot veikt ārvalstu ieguldījumus, varētu palielināt un līdzsvarot produkcijas apjomu, kā arī uzlabot infrastruktūru visās ekonomikas nozarēs.

Šajā ziņojumā uzsvērts, ka pakalpojumi nav bagātāko valstu privilēģija, tie ir jebkuras ekonomikas svarīga un augoša daļa. Lielisks piemērs pakalpojumu radītajam lielajam izaugsmes potenciālam nabadzīgajās valstīs ir straujā telekomunikāciju attīstība Āfrikā un Dienvidamerikā, kas parādīja to, kādu progresu var sasniegt ar liberalizācijas un konkurences palīdzību. Straujā telekomunikāciju attīstība vērš uzmanību uz to, kāda ietekme var būt pakalpojumu liberalizācijai, kas veicina tirdzniecību un atvieglo globalizāciju, nabadzīgāko valstu uzņēmējiem un iedzīvotājiem nodrošinot piekļuvi saziņas līdzekļiem un informācijai, kuri citādi nebūtu pieejami.

Ir būtiski uzsvērt, ka pakalpojumu tirdzniecības atvēršana nenozīmē privatizāciju. Atsevišķu valstu valdības, ja tās vēlas, joprojām var piedāvāt valsts banku, valsts telekomunikāciju vai valsts ūdens apgādes pakalpojumus, kā arī joprojām likt šķēršļus vietējo un ārvalstu uzņēmēju vai uzņēmumu piedāvātajiem konkurētspējīgajiem pakalpojumiem, lai gan nevalstiska pakalpojumu sniegšana varētu papildināt, nevis apgrūtināt daudzu sabiedrisko pakalpojumu sniegšanu.

Autors atzīst, ka ir svarīgi, lai iedzīvotājiem tiktu nodrošināta piekļuve un izvēles iespējas, it īpaši nabadzīgajās valstīs, kurās centrālajai valdībai vai vietējām pašvaldībām nav līdzekļu vai dažreiz pat vēlēšanās nodrošināt atbilstoša līmeņa pakalpojumu sniegšanu. Piemēram, dažos gadījumos valdībai nav atbilstīgas veiktspējas, lai nodrošinātu tīru ūdeni graustu rajonu iedzīvotājiem. Daži pētījumi atklāja, ka daudzi nabadzīgie iedzīvotāji, kas dzīvo graustu rajonos, var un patiešām maksā par privātu ūdens apgādi, pat ja tarifi sākotnēji var šķist diezgan augsti. Tas ir tāpēc, ka bieži vien šī maksa tomēr ir zemāka nekā tā, kas jāmaksā starpniekiem par apšaubāmas kvalitātes ūdeni. Tomēr alternatīvi piegādātāji ne vienmēr ir ārvalstu pakalpojumu sniedzēji, tie var būt arī vietējie uzņēmēji. Turklāt finanšu pakalpojumu tirdzniecības atvēršana, piemēram, nozīmētu to, ka iedzīvotājiem aizdevuma saņemšanai vairs nav jāpaļaujas tikai uz vienu banku, ko var vadīt kāds korumpēta valdības locekļa sabiedrotais vai ģimenes loceklis. Iedzīvotāji turklāt bieži vien atzinīgi uzņem plašsaziņas pakalpojumu nozares atvēršanu, jo tā lietotājam nodrošina izvēles iespējas un palielina vārda brīvību. Autors pauž kritisku nostāju attiecībā uz gadījumiem, kad kultūras daudzveidība tiek izmantota kā attaisnojums konkurējošu plašsaziņas pakalpojumu sniedzēju darbības izbeigšanai, lai saglabātu propagandu izplatošās valsts raidorganizācijas monopolstāvokli.

VVPT UN CITI DIVPUSĒJIE UN REĢIONĀLIE NOLĪGUMI

Pašreizējā PTO Dohas sarunu kārta par attīstību ir nonākusi strupceļā ar lauksaimniecību saistītu domstarpību dēļ. Ar šo ziņojumu lasītājiem tiek atgādināts, ka, lai gan lauksaimniecība ir cilvēka izdzīvošanai svarīga nozare, tās īpatsvars IKP ir mazs un tai nevajadzētu aizkavēt citu svarīgu ekonomikas nozaru atvēršanu. ES jādemonstrē morāls piemērs, samazinot tarifus un subsīdijas, kas apgrūtina fizisko preču tirdzniecību un lauksaimniecību, lai panāktu lielāku ieguvumu no pakalpojumu tirdzniecības, kura ir būtiska ne tikai ES ražotājiem un patērētājiem, bet arī nabadzīgo valstu iedzīvotājiem.

Šī daudzpusējo sarunu strupceļa dēļ daudzas valstis, tai skaitā ES dalībvalstis, turpina sarunas par divpusējiem un reģionāliem nolīgumiem. Saistības, kas tika apspriestas sarunās par ekonomisko partnerattiecību nolīguma noslēgšanu ar CARIFORUM, liecināja par skaidru vēlmi darba kārtībā iekļaut pakalpojumus. Vienošanās par 4. režīmu, cerams, atrisinās problēmas, kas saistītas ar intelektuālā darbaspēka emigrāciju un izglītotu cilvēku prasmju un iemaņu nepietiekamu izmantošanu nabadzīgajās valstīs.

Starptautiskās tirdzniecības komitejai

par pakalpojumu tirdzniecību
(2008/2004(INI))

Atzinumu sagatavoja: Olle Schmidt

IEROSINĀJUMI

Ekonomikas un monetārā komiteja aicina par jautājumu atbildīgo Starptautiskās tirdzniecības komiteju rezolūcijas priekšlikumā iekļaut šādus ierosinājumus:

1. norāda, ka pakalpojumi, it īpaši finanšu pakalpojumi, ietekmē daudzas kompetenču jomas, un uzsver, ka šī rezolūcija attiecas galvenokārt uz pakalpojumu tirdzniecību, tas ir, ar to paredz piekļuvi tirgum, brīvprātīgi atverot tirgus, izmantojot pieprasījuma un piedāvājuma sarunu metodi; iesaka, lai finanšu pārraudzība, regulācija un citi jautājumi, kas saistīti ar finanšu pakalpojumu dažādiem aspektiem, tiktu risināti attiecīgā forumā;

2. stingri atbalsta Komisijas viedokli, ka piekļuve tirgum un pakalpojumu brīva tirdzniecība ir Lisabonas darba kārtības izaugsmei un nodarbinātībai svarīga sastāvdaļa; uzsver, ka atvērti tirgi kopā ar līdzsvarotu, regulētu un brīvu pakalpojumu tirdzniecību sniegs labumu visām procesa dalībvalstīm un reģioniem;

3. norāda, ka Eiropas uzņēmumi kļūst starptautiski aktīvāki, ka pasaules ekonomikas kopējo izaugsmi lielā mērā nodrošina trešās valstis un ka tādēļ labāka piekļuve tirgum stiprinātu Eiropas Savienības konkurētspēju;

4. uzskata, ka pakalpojumu tirdzniecība ir nepieciešams papildinājums preču tirdzniecībai un ka tās abas nav jāuzskata par savstarpēji nošķirtām;

5. uzskata, ka pakalpojumu ekonomika ir kļuvusi par ESAO valstu ekonomiku kvantitatīvi nozīmīgāko jomu un ka apjomīgāka pakalpojumu tirdzniecība un pieejamība palielinās ekonomikas izaugsmi un veicinās uzņēmējdarbības pieaugumu un attīstību, uzlabojot citu nozaru veikumu, jo pakalpojumi sniedz galveno starpniekieguldījumu arvien vairāk savstarpēji saistītā globālā pasaulē;

6. atzīst, ka pašlaik notiekošo PTO Dohas Attīstības programmas sarunu sarežģīts jautājums ir, kā nodrošināt pakalpojumu piekļuvi tirgum; aicina Komisiju censties izstrādāt līdzsvarotu, plaša pakalpojumu spektra piedāvājumu, jo īpaši finanšu pakalpojumu jomā, kurā Eiropas Savienībai ir konkurētspējīgas zināšanas un liels izaugsmes potenciāls; norāda, ka jānodrošina noteikumu un standartu ievērošana, lai novērstu netarifu šķēršļus, kas pakalpojumu jomā varētu būt jutīga tēma;

7. aicina Komisiju tirdzniecības sarunās pilnībā ņemt vērā vispārējas nozīmes pakalpojumus un to, kā šos pakalpojumus ietekmēs potenciālā tirgus atvēršana;

8. atzīmē, ka finanšu pakalpojumu jomā ES ir viens no visatvērtākajiem tirgiem pasaulē, bet uzsver, ka Eiropas Savienībai jāīsteno aktīvākas un līdzsvarotākas sarunas par pakalpojumu tirdzniecību un jāievieš atklātības, attīstības un savstarpīguma principi;

9. uzsver, ka finanšu pakalpojumu pārvaldības iestādēm ir būtiski neatpalikt no attīstības Eiropas un globālajos finanšu pakalpojumu tirgos; aicina Komisiju un dalībvalstis uzlabot Eiropas tiesisko regulējumu, kā arī intensificēt Eiropas Savienības un tās tirdzniecības partneru regulējošo iestāžu dialogu, lai samazinātu tirdzniecības šķēršļus;

10. aicina Komisiju analizēt trešo valstu praksi izmantot ārzonas, jo tas apdraud tirgu atvēršanas savstarpējo izdevīgumu;

11. aicina dalībvalstis kopā ar Komisiju izstrādāt integrētāku un saskaņotāku tirdzniecības politiku, jo īpaši investīciju jomā; uzsver, ka dalībvalstīm nevajadzētu pārvērtēt ārzemju ieguldījumu riskus, bet censties sasniegt savu ekonomiku reālu atvērtību un nodrošināt kopīgu pieeju suverēnu līdzekļu fondiem; ņem vērā vajadzību vērtēt tādus jautājumus kā piegādes drošība, it īpaši saistībā ar valstij piederošo ārvalstu uzņēmumu investīcijām enerģētikas sektorā, un atgādina, ka šādus vērtējumus nedrīkst izmantot tirgus aizsardzības pasākumiem;

12. ņemot vērā atbilstību Eiropas Savienības konkurences noteikumiem, vērš Komisijas uzmanību uz iespējamu savstarpīguma trūkumu PTO līgumā par publisko iepirkumu;

13. aicina Komisiju stingrāk vērsties pret krāpniecību, it īpaši internetā, un cita starpā veicināt labāku sadarbību starp valstu pārvaldēm;

14. piekrīt Komisijas stingrajam atbalstam daudzpusējām tirdzniecības sarunām, bet atzīmē, ka iekšējās tirdzniecības pakalpojumiem, īpaši attiecībā uz finanšu pakalpojumiem, brīvās tirdzniecības nolīgumi varētu būt piemērotāki piekļuves tirgum nodrošināšanai; stingri atbalsta pilno ekonomisko partnerattiecību nolīgumu noslēgšanu ar ĀKK valstīm, jo šie nolīgumi attiecas ne tikai uz precēm, bet arī uz pakalpojumiem un ieguldījumiem, tādējādi veicinot šo valstu integrāciju globālajā ekonomikā;

15. uzsver, ka finanšu pakalpojumu efektīva piekļuve tirgum rada labākas iespējas konkurencei, pārredzamībai un dažādošanai; norāda, ka it īpaši jaunajās tirgus ekonomikas valstīs efektīva piekļuve tirgum varētu veicināt straujāku vietējā finanšu tirgus attīstību, atbalstot uzņēmumu veidošanu, kā arī piedāvājot patērētājiem lielāku izvēli un labākus risinājumus;

16. nobažījies par ĀKK valstu vājajām finansiālajām administratīvajām un institucionālajām spējām, aicina Komisiju, slēdzot un īstenojot tirdzniecības nolīgumus ar valstīm, kas uzskatāmas par nodokļu oāzēm, nodrošināt starptautiski pieņemtu finanšu pakalpojumu nozares regulēšanas un uzraudzības standartu ievērošanu;

17. uzskata, ka piekļuve finanšu pakalpojumiem (mikrokredītiem, banku kontiem, banku pamatpakalpojumiem, hipotekārajiem aizdevumiem, izpirkumnomai un faktūrkreditēšanai, apdrošināšanai, pensijām un vietējiem un starptautiskiem pārskaitījumiem) ir īpaši nepieciešama jaunattīstības valstu iedzīvotājiem, lai iesaistītos ekonomikas pamatdarbībās, un tāpēc aicina Komisiju sekmēt labāku piekļuvi finanšu pakalpojumu tirgum jaunattīstības valstīs un atbalstīt saprātīgu regulējumu, konkurētspējīgu tirgu attīstību un izglītību finanšu pakalpojumu jomā.

KOMITEJAS GALĪGAIS BALSOJUMS

Pieņemšanas datums

Galīgais balsojums

+:

–:

0:

Deputāti, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Mariela Velichkova Baeva, Zsolt László Becsey, Pervenche Berès, Sharon Bowles, Udo Bullmann, Manuel António dos Santos, Jonathan Evans, Elisa Ferreira, José Manuel García-Margallo y Marfil, Jean-Paul Gauzès, Donata Gottardi, Benoît Hamon, Karsten Friedrich Hoppenstedt, Othmar Karas, Piia-Noora Kauppi, Wolf Klinz, Christoph Konrad, Guntars Krasts, Kurt Joachim Lauk, Andrea Losco, Florencio Luque Aguilar, John Purvis, Alexander Radwan, Bernhard Rapkay, Dariusz Rosati, Eoin Ryan, Antolín Sánchez Presedo, Olle Schmidt, Peter Skinner, Margarita Starkevičiūtė, Ivo Strejček, Ieke van den Burg

Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Mia De Vits, Harald Ettl, Margaritis Schinas

Starptautiskās tirdzniecības komitejai

par pakalpojumu tirdzniecību
(2008/2004(INI))

Atzinumu sagatavoja: Cristian Silviu Buşoi

IEROSINĀJUMI

Iekšējā tirgus un patērētāju aizsardzības komiteja aicina par jautājumu atbildīgo Starptautiskās tirdzniecības komiteju rezolūcijas priekšlikumā iekļaut šādus ierosinājumus:

1. atgādina, ka pakalpojumi veido vairāk nekā trīs ceturtdaļas Eiropas ekonomikas un ka daudzi pakalpojumi ir ļoti vajadzīgi konkurētspējai un jauninājumiem citās ražošanas cikla nozarēs, piemēram, rūpniecībā un lauksaimniecībā;

2. uzskata, ka, ieviešot godīgu tirdzniecību ar pakalpojumiem, ir jānodrošina atbilstība EK līguma 2. pantā izklāstītajiem principiem;

3. uzskata, ka pakalpojumu iekšējā tirgus efektīva darbība ir svarīga Eiropas uzņēmumu konkurētspējai pasaulē; uzsver, ka šajā sakarā ir svarīgi laikus un pareizi īstenot un transponēt Kopienas tiesību aktus, tostarp Direktīvu 2006/123/EK par pakalpojumiem iekšējā tirgū[1];

4. uzskata, ka līdzsvarota un uz panākumiem orientēta uzņēmumu politika, jo īpaši Eiropas Mazo uzņēmumu akts, varētu palielināt MVU konkurētspēju; aicina nākamajā iniciatīvā izskatīt arī pakalpojumu nozares vajadzības un pauž atbalstu likumdošanas instrumentam;

5. atgādina pakalpojumu nozīmību Eiropas ekonomikai un pauž bažas par virzības trūkumu pašreizējā Pasaules Tirdzniecības organizācijas sarunu kārtā par pakalpojumiem;

6. norāda, ka kvalificētu darba ņēmēju trūkums ir jauna problēma pakalpojumu nozarei Eiropā un ka ir jāizstrādā pasākumi šīs problēmas risināšanai, citstarp izmantojot darba ņēmēju mūžizglītību un apmācību;

7. uzsver, ka pakalpojumu nozare daudzos gadījumos var sniegt risinājumus vides problēmām, un uzskata, ka tas ir viens no ES pievienotās vērtības galvenajiem elementiem, eksportējot zinātību; uzsver, ka pakalpojumu nozares svarīgums ir jāņem vērā, izstrādājot ilgtspējīgas attīstības politiku;

8. atzinīgi vērtē to, ka Komisija uzsver, ka ir jānodrošina, lai globalizācijas pozitīvā ietekme sasniegtu patērētājus; uzsver, ka kopā ar augstu patērētāju aizsardzības līmeni godīga konkurence pakalpojumu jomā ir izšķiroša, lai nodrošinātu, ka Eiropas brīvais tirgus dod labumu patērētājiem.

KOMITEJAS GALĪGAIS BALSOJUMS

KOMITEJAS GALĪGAIS BALSOJUMS

[1] OJ L 376, 29.12.2006, p. 36.

Juridisks paziņojums - Privātuma politika