ZIŅOJUMS par priekšlikumu Padomes lēmumam par 2006. gada Starptautiskā nolīguma par tropu kokmateriāliem noslēgšanu Eiropas Kopienas vārdā

17.7.2008 - (11964/2007 – C6‑0326/2007 – 2006/0263(CNS)) - *

Starptautiskās tirdzniecības komiteja
Referente: Caroline Lucas

EIROPAS PARLAMENTA NORMATĪVĀS REZOLŪCIJAS PROJEKTS

par priekšlikumu Padomes lēmumam par 2006. gada Starptautiskā nolīguma par tropu kokmateriāliem noslēgšanu Eiropas Kopienas vārdā

(11964/2007 – C6‑0326/2007 – 2006/0263(CNS))

(Apspriežu procedūra)

Eiropas Parlaments,

–   ņemot vērā priekšlikumu Padomes lēmumam (11964/2007),

–   ņemot vērā projektu 2006. gada Starptautiskajam nolīgumam par tropu kokmateriāliem (11964/2007),

–   ņemot vērā EK līguma 133. un 175. pantu, kā arī 300. panta 2. punkta pirmās daļas pirmo teikumu,

–   ņemot vērā EK līguma 300. panta 3. punkta pirmo daļu, saskaņā ar kuru Padome ar to ir apspriedusies (C6‑0326/2007),

–   ņemot vērā Juridiskās komitejas atzinumu par ierosināto juridisko pamatu,

–   ņemot vērā Reglamenta 51. pantu, 83. panta 7. punktu un 35. pantu,

–   ņemot vērā Starptautiskās tirdzniecības komitejas ziņojumu un Attīstības komitejas atzinumu (A6‑0313/2008),

1.  apstiprina grozīto priekšlikumu Padomes lēmumam un apstiprina nolīguma slēgšanu;

2.  patur tiesības aizstāvēt Līgumā paredzētās prerogatīvas;

3.  uzdod priekšsēdētājam nosūtīt Parlamenta nostāju Padomei un Komisijai, kā arī dalībvalstu valdībām un parlamentiem un Starptautiskās tropu kokmateriālu organizācijas (ITTO) sekretariātam.

Padomes ierosinātais teksts	Parlamenta izdarītie grozījumi
Grozījums Nr.1 Ievaddaļa
ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu un jo īpaši tā 133. un 175. pantu, lasīt saistībā ar 300. panta 2. punkta pirmā apakšpunkta pirmo teikumu un 300. panta 3. punkta pirmo apakšpunktu,	ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu un jo īpaši tā 133. un 175. pantu, lasīt saistībā ar 300. panta 2. punkta pirmā apakšpunkta pirmo teikumu un 300. panta 3. punkta otro apakšpunktu,
Pamatojums
Grozījumā atspoguļots Juridiskā dienesta un Juridiskās komitejas (G. Gargani 2007. gada 20. decembra vēstule) atzinums, ka ar nolīgumu tiek izveidota īpaša iestāžu sistēma, organizējot sadarbības procedūras, un Padomes nespēja pamatot šāda viedokļa noraidījumu.
Grozījums Nr.2 4. apsvērums
(4) Jaunā nolīguma mērķi iederas gan kopīgajā tirdzniecības politikā, gan vides politikā.	(4) Jaunā nolīguma mērķiem jāiederas gan kopīgajā tirdzniecības politikā, gan vides un attīstības politikā.
Pamatojums
STKN pašreizējā 2006. gada redakcijā neatbilst ne EK vides, ne attīstības politikai. Nolīguma galvenais mērķis ir „sekmēt (..) starptautiskās tirdzniecības paplašināšanu un diversificēšanu”, kā mazāk svarīgu mērķi minot mežu ilgtspējīgu apsaimniekošanu. Tāpēc vēlama 2006. gada Starptautiskā tropu kokmateriālu nolīguma atbilstība EK vides un attīstības politikas virzieniem, un tas jāpanāk, Eiropas Kopienai piemērojot šo nolīgumu.
Grozījums Nr.3 7.a apsvērums (jauns)
	(7a) Komisijai jāiesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei gada ziņojums, kurā ir analizēta 2006. gada Starptautiskā tropu kokmateriālu nolīguma (STKN) īstenošana un tropu kokmateriālu tirdzniecības negatīvo seku samazināšanas pasākumi, tostarp divpusējie nolīgumi, kas noslēgti saskaņā ar Rīcības plānu meža tiesību aktu ieviešanai, pārvaldībai un tirdzniecībai (FLEGT). 2006. gada Starptautiskā tropu kokmateriālu nolīguma 33. pantā ir noteikts, ka šā nolīguma īstenošanu izvērtē piecus gadus pēc tā stāšanās spēkā. Saskaņā ar šo noteikumu Komisijai jāiesniedz Parlamentam un Padomei 2006. gada Starptautiskā tropu kokmateriālu nolīguma darbības pārskats līdz 2010. gada beigām.
Pamatojums
Eiropas Komisija regulāri informē Eiropas Parlamentu par 2006. gada STKN piemērošanu. Gatavojot pārskatu, tā salīdzina STKN īstenošanu ar pašas Eiropas Kopienas mežu tiesībaizsardzības, pārvaldības un tirdzniecības instrumentiem. Eiropas Komisija sākotnēji neparedzēja apspriesties ar Eiropas Parlamentu par 2006. gada STKN, tāpēc ir svarīgi Eiropas Komisijai atgādināt tās pienākumu informēt Eiropas Parlamentu par EK tirdzniecības, vides un attīstības politikas virzienu piemērošanu.
Grozījums Nr.4 7.b apsvērums (jauns)
	(7b) Izstrādājot sarunu pilnvaras 2006. gada Starptautiskā tropu kokmateriālu nolīguma pārskatīšanai, Komisijai jāsagatavo priekšlikums, ka pašreizējais dokuments ir būtiski jāpārskata, nolīguma centrā izvirzot tropu mežu aizsardzību un ilgtspējīgu pārvaldību, kā arī noplicināto mežu apgabalu atjaunošanu, uzsverot, ka valstīs, kurās mežu izciršana rada problēmas, svarīga ir izglītošana un informēšana, lai uzlabotu sabiedrības izpratni par koksnes resursu ļaunprātīgu izmantošanu. Tropu kokmateriālu tirdzniecība ir jāatbalsta tikai tādā apjomā, kas atbilst šiem prioritārajiem mērķiem.
Pamatojums
Zinātības nodošana, kā arī pieredzes un atzītās prakses apmaiņa mežu pārvaldības jomā veicinās koksnes resursu ilgtspējīgu izmantošanu un palīdzēs izskaust nelegālu kokmateriālu tirdzniecību.
Grozījums Nr.5 7.c apsvērums (jauns)
	(7c) Šajās pilnvarās pārskatīt 2006. gada Starptautiskā tropu kokmateriālu nolīgumu īpaši jānosaka Starptautiskā tropu kokmateriālu padomes balsošanas metode, kas nepārprotami sekmēs tropu mežu saglabāšanu un ilgtspējīgu izmantošanu.
Pamatojums
Pašreizējais tirdzniecības pārsvars pār saglabāšanu un ilgtspējīgu izmantošanu atspoguļojas ITTO balsošanas sistēmā, kas paredz vairāk balsu ražotājvalstīm, kuras eksportē vairāk kokmateriālu. Tādējādi ITTO institucionālā struktūra rada lielāku ietekmi tiem, kas pārdod visvairāk, bet tiem, kuri rūpējas par saglabāšanu un ilgtspējīgu izmantošanu, ieguvums ir neliels. Lai ITTO balsošanas metode atbilstu EK vides un attīstības politikas mērķiem, tajā lielākam svaram jābūt valstīm, kas priekšroku dod meža resursu saglabāšanai un ilgtspējīgai izmantošanai.
Grozījums Nr.6 7.d apsvērums (jauns)
	(7d) Komisija ne vēlāk kā līdz 2008. gada vidum:   (a) izstrādā visaptverošu tiesību akta priekšlikumu, kas paredz novērst nelikumīgās un postošās cirsmās iegūtu kokmateriālu un kokmateriālu izstrādājumu laišanu tirgū;   (b) iesniedz paziņojumu par to, ka ES iesaistās un atbalsta pašreizējo un turpmākos globālos finansēšanas mehānismus mežu aizsardzības veicināšanai un saskaņā ar ANO Vispārējo konvenciju par klimata pārmaiņām/Kioto protokolu atbalsta tādu emisiju samazināšanu, kuras rodas mežu izciršanas rezultātā. Paziņojumā jāuzsver ES apņemšanās nodrošināt līdzekļus, lai palīdzētu jaunattīstības valstīm aizsargāt savus mežus, finansēt aizsargāto apgabalu struktūru un veicināt mežu izciršanas saimnieciskās alternatīvas. Lai nodrošinātu patiesu labumu klimatam, bioloģiskai daudzveidībai un cilvēkiem, paziņojumā it īpaši jānosaka šo instrumentu obligātie principi un kritēriji. Tajā jāparedz arī prioritārie pasākumi un prioritārie apgabali, kam jāpiešķir finansējums saskaņā ar šiem veicināšanas pasākumiem.
Pamatojums
Eiropas Komisijas sabiedriskā apspriešanās par papildu iespējām, kā novērst nelikumīgo meža izstrādāšanu[1], apliecināja, ka lielākā respondentu daļa priekšroku dod saistošiem tiesību aktiem, kuros noteikta prasība, ka ES tirgū var ievest tikai likumīgi iegūtus kokmateriālus un kokmateriālu izstrādājumus.

• [1]  (http://ec.europa.eu/environment/forests/pdf/addloptionssynthfinal.pdf),

PASKAIDROJUMS

Ievads

Pasaules vecajās mežaudzēs atrodas divas trešdaļas sauszemes bioloģiskās daudzveidības, lai gan 80 % šo mežu jau ir iznīcināti vai noplicināti un atlikušie meži ir apdraudēti. Ir aprēķināts, ka mežu izciršanas dēļ atmosfērā nokļūst apmēram 20 % no pasaules oglekļa emisijām.

2006. gada Starptautiskais nolīgums par tropu kokmateriāliem (ITTA) labākajā gadījumā var veicināt plašāko mērķi, kas paredz nodrošināt pasaules mežu ilgtspējīgu pārvaldību. Šādai pārvaldībai savukārt ir svarīga nozīme cīņā pret klimata pārmaiņām, bioloģiskās daudzveidības saglabāšanā, pamatiedzīvotāju cilvēktiesību aizstāvēšanā un ilgtspējīgas attīstības veicināšanā.

Tomēr Nolīgums par tropu kokmateriāliem var tikai daļēji nodrošināt vispārējās efektīvās politikas sistēmu attiecībā uz pasaules mežiem. Jebkuram nolīgumam jābūt daļai no vispārējas pieejas, kurā iekļauti arī mērenās klimata joslas meži, pieprasījums pēc kokmateriālu izstrādājumiem un izsekojamība visā piegādes ķēdē.

Iepriekšējo nolīgumu ietekme

Pasaules mežu izciršana turpinās. Saskaņā ar ESAO aplēsēm katru gadu tiek zaudēts sākotnējais mežs teritorijā, kas līdzinās Grieķijas teritorijai, draudot iznīcināt neaizstājamu bioloģisko daudzveidību un palielinot globālās sasilšanas draudus.

Lai gan ir pagājuši vairāk nekā divdesmit gadi, kopš tika noslēgts pirmais nolīgums par tropu kokmateriāliem, pārmērīga izmantošana un nelikumīga mežistrāde joprojām ir plaši izplatīta parādība. Nelikumīga ir gandrīz puse visas mežistrādes tādos reģionos kā Amazone, Kongo baseins, Dienvidaustrumu Āzija un Krievija. Pašlaik Pārtikas un lauksaimniecības organizācija (FAO) ir aprēķinājusi, ka mazāk nekā 7 % pasaules mežu teritorijas ir ekomarķēta un mazāk nekā 5 % tropu mežu tiek pārvaldīti ilgtspējīgā veidā.

Tas ir novedis ne tikai pie pastāvīgas mežu izciršanas, nopietni ietekmējot šo reģionu iedzīvotāju ekonomisko labklājību ilgtermiņā, kā arī mežu ekosistēmu veselīgu pastāvēšanu, bet arī pie vietējo iedzīvotāju tiesību pārkāpumiem. Ieņēmumi no nelikumīgas mežu izmantošanas ir tikuši izlietoti, lai finansētu un paildzinātu konfliktus vairākās Centrālāfrikas valstīs.

Nelikumīgo kokmateriālu un meža produktu lētais imports kopā ar neatbilstību sociālajiem un vides pamatstandartiem destabilizē starptautiskos tirgus, ierobežo ražotājvalstu nodokļu ieņēmumus un apdraud augstāk kvalificētas darbavietas gan importētājvalstīs, gan eksportētājvalstīs. Tāpat tas apdraud uzņēmumus, kas rīkojas atbildīgi un ievēro pastāvošos standartus.

Ņemot vērā Starptautiskās tropu kokmateriālu organizācijas (ITTO) struktūru, šādas problēmas nebūt nav pārsteidzošas. Pants, kas definē iepriekšējo un 2006. gada nolīgumu mērķus, sākas ar vārdiem „lai veicinātu starptautiskās tirdzniecības paplašināšanu un novirzīšanu” un turpinās ar tekstu par ilgtspējību. Turklāt ITTO balsošanas struktūra piešķir papildu balsis ražotājvalstīm, kas eksportē vairāk kokmateriālu, bet patērētājvalstu balsu skaitu galvenokārt nosaka to tropu kokmateriālu vidējais importa apjoms. Tādējādi, neskatoties uz visu daiļrunību par ilgtspējību, attiecīgā sistēma ir veidota tā, lai dotu lielāko ietekmi visaktīvākajiem tirdzniecības dalībniekiem. Ilgtspējīga pārvaldīšana vai ilgtermiņa domāšana netiek pienācīgi novērtēta.

Tajā pašā laikā 2006. gada nolīguma struktūra ir cieši saistīta ar valdību. Parlamenta deputātiem un pilsoniskajai sabiedrībai nolīgumā nav skaidri noteikta loma politikas formulēšanā. Lai gan pastāv noteikumi par pārskatu sagatavošanu reizi divos gados, nav bijusi neatkarīga revīzija par dalībvalstu mežsaimniecības pārvaldes politikas virzienu ilgtspējību vai par to ietekmi uz vietējiem iedzīvotājiem.

Vajadzība pēc saskaņotākiem politikas virzieniem

Tropu meži ir īpaši svarīgi cīņā pret klimata pārmaiņām, jo vidēji tie absorbē apmēram par 50 % vairāk oglekļa uz vienu hektāru nekā koki mērenās joslas zonās. Kā secināts Stern ziņojumā, „pastāv vērā ņemami pierādījumi, ka pasākumi, lai novērstu turpmāku mežu izciršanu, būtu lēti salīdzinājumā ar citiem ietekmes mazināšanas veidiem, ja tiktu ieviesti pareizie politikas virzieni un institucionālās struktūras”.

Dažkārt tiek apgalvots, ka ES imports veido relatīvi mazu daļu no kopā saražotajiem tropu kokmateriāliem. Tomēr netiek ņemts vērā apjoms, kādā šie kokmateriāli tiek apstrādāti trešās valstīs, pirms tie mēbeļu veidā tiek eksportēti uz Eiropu vai ASV.

ES ar brīvprātīgo partnerattiecību nolīgumu (BPN) palīdzību, kas noslēgti saskaņā ar Rīcības plānu meža tiesību aktu ieviešanai, pārvaldībai un tirdzniecībai (FLEGT), ir mēģinājusi reaģēt uz bažām saistībā ar nelikumīgu mežistrādi. Lai gan šādi divpusējie nolīgumi dod iespēju ražotājvalstīs ieviest izmaiņas mežsaimniecības nozarē attiecībā uz pārvaldības stiprināšanu, meža un vides tiesību aktu pilnveidošanu un labāku īstenošanu, kā arī dialoga organizēšanu starp valdību un pilsonisko sabiedrību, šie nolīgumi vieni paši ir nepietiekami, lai kontrolētu nelikumīgu kokmateriālu un kokmateriālu izstrādājumu tirdzniecību ES tirgū. BPN ir trūkumi (krāpšanas draudi, ierobežota ģeogrāfiskā darbības joma, naudas atmazgāšanas risks caur trešām valstīm u.c.), kas var apdraudēt vai pat būt pretrunā nelikumīgu kokmateriālu importa novēršanas mērķim. Tāpat joprojām tiek apšaubīta to izpildāmība.

BPN varētu būt noderīgi ar nosacījumu, ka tie tiek atbalstīti ar juridiski saistošiem obligātiem standartiem, lai nodrošinātu, ka BPN dalībnieki nebaidās no situācijas, kad citiem, uz kuriem neattiecas šādi ierobežojumi, būtu priekšrocības. Lai gan juridiski saistošas sistēmas ieviešana pasaules mērogā joprojām ir tālā nākotnē, Eiropas Savienībai ir jāsāk iekšēji pieņemt juridiski saistošus standartus, kā arī instrumentus neatbilstības sodīšanai.

Šajā sakarā ir žēl, ka Komisija vēl nav ierosinājusi visaptverošus tiesību aktus, lai nodrošinātu, ka Eiropas tirgū tiek laisti tikai no likumīgiem avotiem un labi pārvaldītiem mežiem iegūti kokmateriāli un kokmateriālu izstrādājumi. Bez šādiem tiesību aktiem godājami ražotāji un tirgotāji vienmēr uztrauksies, ka viņus var apdraudēt uzņēmumi, kas tikai ieinteresēti līdz minimumam samazināt īstermiņa izmaksas.

Turklāt publiskā iepirkuma politikas nostādnēs, kurās ir prasība, ka kokmateriāli un kokmateriālu izstrādājumi ir jāiegūst no likumīgiem un ilgtspējīgiem avotiem, ir svarīga nozīme, padarot pievilcīgāku sertificētu kokmateriālu ražošanu, kā arī parādot valsts iestāžu praktisko apņemšanos šo mērķi sasniegt.

Līdzīgi marķēšanas iniciatīvas, piemēram, Mežu pārvaldības padomes marķēšanas iniciatīvas, kas ļauj patērētājiem būt pārliecinātiem, ka kokmateriāli, ko tie pērk, ir ne tikai likumīgi, bet arī nāk no ilgtspējīgi pārvaldītiem mežiem, var lietderīgi papildināt starptautiskos nolīgumus ar nosacījumu, ka marķējuma pamatā ir neatkarīga pārbaude. Šāda sertifikācija ir arī būtiska lauksaimniecības degvielu importa pavadprocedūra, ja vien fosilās degvielas aizstāšanas rezultātā panākto klimata uzlabošanos ievērojami nepārsniegs paaugstinātas CO₂ emisijas, kas nonāk atmosfērā mežu izciršanas rezultātā.

ES ir jānodrošina, ka tās divpusējos vai daudzpusējos tirdzniecības nolīgumos nekas neierobežos šādu politikas nostādņu īstenošanas darbības jomu. Tas ir īpaši svarīgi attiecībā uz ierosināto tirdzniecības nolīgumu ar Dienvidaustrumu Āzijas valstīm, kurā jēgpilnā nodaļā par ilgtspējīgu attīstību ir jāapskata jautājums par mežu saglabāšanu un cīņu pret nelikumīgu mežistrādi.

Stingrāka un efektīvāka nolīguma iezīmes

Diemžēl 2006. gada Starptautiskais nolīgums par tropu kokmateriāliem (ITTA) tā ierobežotās ietekmes dēļ radikāli neatšķīrās no 1994. gada nolīguma. Ja sarunu dalībnieki būtu gribējuši atrisināt pamatproblēmu, viņi būtu atcēluši ITTO mērķus un sākuši ar tropu mežu aizsardzības un ilgtspējīgas pārvaldības nodrošināšanu, kā arī noplicināto mežu teritoriju atjaunošanu. Tādā gadījumā tropu kokmateriālu tirdzniecība tiktu veicināta tikai tādā apmērā, kas atbilst šiem iepriekšējiem mērķiem.

Šāda izmaiņa neapšaubāmi ietekmētu ražotājvalstu un to iedzīvotāju ieņēmumus, no kuriem nevar prasīt segt pasaules resursu saglabāšanas izmaksas. Kā minēts iepriekš, tropu mežiem ir izšķiroša loma cīņā pret klimata pārmaiņām. Tādēļ starptautiskajai sabiedrībai jābūt gatavai apsvērt piemērotas kompensācijas shēmas tām valstīm, kas nolemj par prioritāti noteikt ilgtermiņa mērķi veicināt ilgtspējīgus mežus, nevis maksimāli palielināt īstermiņa ieņēmumus.

Tam savukārt ir ietekme uz attīstības palīdzību un starptautisko finanšu iestāžu sniegtajiem aizdevumiem. Abiem minētajiem dalībniekiem ir jāmēģina nodrošināt, ka vietējai sabiedrībai ir mežistrādes alternatīvas tiem gadījumiem, kad mežizstrāde neizrādītos ilgtspējīga, un ka izmaksas par „pasaules kopējās vērtības” jeb tropu meža saglabāšanu tiek taisnīgi sadalītas starp valstīm.

Secinājumi

Tas, ka Parlaments atbalstīja 2006. gada ITTA, ir uzskatāms par neapmierinoša nolīguma negribīgu apstiprināšanu. Ir jāatzīst, ka rezultāts ir tālu no tā, kas vajadzīgs, lai risinātu tropu mežu bojāejas problēmu. Komisijai ir jāsāk gatavoties nākamajai sarunu kārtai, lai nodrošinātu ievērojami pilnveidotu nākamo nolīgumu.

ITTA režīms ir pilnībā jāpārstrādā, un Parlamenta piekrišana jebkuram turpmākajam nolīgumam būs atkarīga no radikālām attiecīgā nolīguma mērķu izmaiņām. 2006. gada ITTA pārstrādes mērķim jābūt tropu mežu aizsardzībai un ilgtspējīgai pārvaldīšanai. Tropu kokmateriālu tirdzniecībai jānotiek tikai tādā apmērā, kas atbilst minētajam mērķim. Tādējādi Komisijai ir jāierosina piemēroti finansēšanas mehānismi valstīm, kas vēlas ierobežot savu kokmateriālu eksportu, un ITTO balsošanas sistēmas pārveide, lai atbalstītu kokmateriālus ražojošās valstis, kuras par prioritāti noteikušas mežu resursu saglabāšanu un ilgtspējīgu izmantošanu.

Pa to laiku Komisijai un dalībvalstīm ir ievērojami jāpalielina atbalstam paredzētie finanšu resursi, lai veicinātu tropu mežu saglabāšanu un ekoloģiski atbildīgu izmantošanu, lai atbalstītu pasākumus, kas vērsti uz vides pārvaldības stiprināšanu un resursu palielināšanu, lai veicinātu ekonomiski dzīvotspējīgas alternatīvas destruktīvām mežistrādes, izrakteņu ieguves un lauksaimniecības darbībām, kā arī lai stiprinātu valstu parlamentu un pilsoniskās sabiedrības, tostarp vietējo kopienu un vietējo iedzīvotāju, spēju piedalīties lēmumu pieņemšanā attiecībā uz dabas resursu saglabāšanu, izmantošanu un pārvaldīšanu, kā arī lai norobežotu un aizsargātu viņu tiesības uz zemi.

Turklāt Komisijai un dalībvalstīm ir jāstrādā starptautiskajā arēnā, lai virzītu uz priekšu diskusijas par klimata pārmaiņām un mežu izciršanu, ANO Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām saistībā panākot vienprātību par starptautisku finansēšanas mehānismu, kura uzdevums būtu samazināt mežu izciršanas un mežu noplicināšanas radītās oglekļa dioksīda emisijas, un par kopējo ieguvumu attiecībā uz bioloģiskās daudzveidības aizsardzību un ilgtspējīgas attīstības maksimālu palielināšanu.

Tāpat Komisijai un dalībvalstīm ir jāstrādā, lai nodrošinātu, ka eksporta kredītu aģentūras, Kotonū investīciju mehānisms un citas starptautiskās aizdevumu iestādes, kas finansē projektus ar Eiropas valsts naudu, piemēro pieņemto brīvas, iepriekšējas un apzinātas piekrišanas principu, pirms finansiāli atbalstīt jebkādus projektus mežu jomā. Tāpat ir jānovērtē šo projektu ietekme uz vidi un jāīsteno to izvērtēšanas procedūras, lai nodrošinātu, ka tie neveicina mežu izciršanu, mežu noplicināšanu vai nelikumīgas mežistrādes darbības.

Visbeidzot ir jāpanāk spēcīgs un straujš progress, īstenojot FLEGT rīcības plānu, tostarp Komisijai bez turpmākas kavēšanās ir jāiesniedz visaptverošs tiesību akta priekšlikums, kura uzdevums būtu nodrošināt, ka ES tirgū tiek laisti tikai likumīgi iegūti kokmateriāli un kokmateriālu izstrādājumi.

Parlamentam, kā arī citām starpreģionālām asamblejām un ITTO valstu parlamentiem ir pilnībā jāiesaistās 2006. gada ITTA īstenošanā. Šajā sakarā mēs aicinām

· pēc iespējas drīz apspriesties ar Parlamentu par to, kad Kopiena plāno veikt brīvprātīgas finanšu iemaksas ITTA plānotajām darbībām caur organizācijas brīvprātīgajiem kontiem,

· Komisiju iesniegt ikgadēju ziņojumu par ITTA īstenošanu, kā arī par pasākumiem, lai līdz minimumam samazinātu tropu mežu tirdzniecības negatīvo ietekmi, tostarp divpusējiem nolīgumiem saskaņā ar FLEGT programmu. Parlamentam pilnībā jāiesaistās un jāsaņem informācija par progresu, kas panākts visos sarunu posmos par FLEGT partnerattiecību nolīgumiem.

JURIDISKĀS KOMITEJAS ATZINUMS PAR JURIDISKO PAMATU

Helmuth Markov

Priekšsēdētājs

Starptautiskās tirdzniecības komiteja

BRISELĒ

Par                  atzinumu attiecībā uz juridisko pamatu Padomes lēmuma priekšlikumam par 2006. gada Starptautiskā nolīguma par tropu kokmateriāliem noslēgšanu Eiropas Kopienas vārdā (11964/2007 – C6‑0326/2007 – 2006/0263(CNS))

Godātais priekšsēdētāj!

2007. gada 19. decembra sanāksmē Juridiskā komiteja saskaņā ar Reglamenta 35. panta 3. punktu nolēma pēc savas iniciatīvas izskatīt minētā Padomes priekšlikuma juridiskā pamata spēkā esamību un atbilstību.

Komiteja izskatīja minēto jautājumu 2007. gada 19. decembra sanāksmē.

Ņemot vērā to, ka Starptautiskās tirdzniecības komiteja ir nolēmusi šajā decembrī balsot par tās ziņojumu, Juridiskā komiteja uzskata par ieteicamu saskaņā ar Reglamenta 35. panta 3. punktu pēc savas iniciatīvas ierosināt jautājumu par juridisko pamatu Padomes lēmumam, lai izvairītos no problēmām plenārsēdes balsojumā, ja kāds no deputātiem nolemtu ierosināt jautājumu par juridisko pamatu.

Ierosinātais juridiskais pamats ir EK līguma 133. un 175. pants saistībā ar 300. panta 2. punkta 1. daļas 1. teikumu un 300. panta 3. punkta 1. daļu.

Tika ierosināts grozīt juridisko pamatu tādējādi, ka atsauce tiek izdarīta uz 300. panta 3. punkta 2. daļu nevis uz pirmo daļu. Šā grozījuma rezultātā Parlamentam būtu piekrišanas procedūras priekšrocības, kas aizstātu vienkāršu apspriešanos.

Par jautājumu atbildīgā komiteja lūgusi Juridiskajam dienestam sniegt atzinumu, kurš atbalsta šo juridiskā pamata grozīšanu.

Atbilstošie EK līguma noteikumi

300. panta 3. punkts.

3. Padome slēdz nolīgumus, apspriedusies ar Eiropas Parlamentu, izņemot nolīgumus, kas minēti 133. panta 3. punktā, tostarp gadījumos, kad nolīgums attiecas uz jomu, attiecībā uz kuru jāievēro 251. vai 252. pantā paredzētā procedūra, lai pieņemtu iekšējus noteikumus. Eiropas Parlaments sniedz atzinumu termiņā, kuru Padome nosaka atbilstīgi jautājuma steidzamībai. Ja atzinums noteiktajā termiņā nav sniegts, Padome ir tiesīga pieņemt lēmumu.

Atkāpjoties no šā punkta iepriekšējās daļas, 310. pantā minētos nolīgumus, citus nolīgumus, kas, izvēršot sadarbību, izveido īpašu iestāžu sistēmu, nolīgumus, kas būtiski ietekmē Kopienas budžetu, kā arī nolīgumus, kuru dēļ jāizdara grozījumi kādā aktā, kurš pieņemts saskaņā ar 251. pantā minēto procedūru, slēdz tikai pēc tam, kad saņemta Eiropas Parlamenta piekrišana.

Izvērtējums

Izlemjamais jautājums ir par to, vai apspriežamais nolīgums, izvēršot sadarbību, izveido īpašu iestāžu sistēmu.

Vispirms jāatzīmē, ka Eiropas Kopienu Tiesas judikatūrā[1] ir nostiprināta juridiskā pamata izvēles noteikšana Kopienas aktiem vienīgi, atsaucoties uz objektīviem kritērijiem, kurus var pārbaudīt, izskatot attiecīgu prasību tiesu iestādēs un kuri jo īpaši ir saistīti ar ierosinātā akta mērķi un saturu.

Pārbaudāmā priekšlikuma saturu veido septiņi apsvērumi un divi panti, kas apstiprina 2006. gada Starptautiskā tropu kokmateriālu nolīguma noslēgšanu.

Saskaņā ar 4. apsvērumu nolīguma mērķi vienādā mērā atbilst gan kopējai tirdzniecības politikai, gan kopējai vides politikai.

Nolīguma galvenie mērķi ir paredzēti šā nolīguma 1. pantā, un tie ir šādi: „veicināt to tropu kokmateriālu, kas iegūti no ilgtspējīgi apsaimniekotiem un likumīgi izstrādātiem mežiem, starptautiskās tirdzniecības un profila paplašināšanu, kā arī veicinātu šo mežu, kuros iegūst tropu kokmateriālus, ilgtspējīgu apsaimniekošanu”. Nolīgumu veido šādas nodaļas: mērķi, definīcijas, struktūra un pārvalde, Starptautiskā tropu kokmateriālu padome, privilēģijas un neaizskaramība, finanšu jautājumi, operatīvās darbības, statistikas dati, pētījumi un informācija, dažādi citi jautājumi un nobeiguma noteikumi.

Tiek konstatēts, ka par jautājumu atbildīgā komiteja savā 2007. gada 7. novembra ziņojuma projektā raksturojusi savu apstiprinājumu Starptautiskajam nolīgumam par tropu kokmateriāliem „kā negribīgu piekrišanu neapmierinošam līgumam”. Ziņotājs sūdzas par to, ka nolīguma noslēgšanas rezultātā „tikpat kā netiek risinātas tropu meža zuduma problēmas”.

Attiecībā uz „īpašas iestāžu sistēmas” koncepciju 300. panta 3. punkta 2. daļas nozīmē ir konstatēts, ka Tiesa vēl nav precizējusi, kā tā ir jāinterpretē.

Ņemot to vērā, šķiet, ir mērķtiecīgi minēt dažus apsvērumus attiecībā uz loģisku pamatu piekrišanas procedūras piemērošanai, kas paredzēta 300. panta 3. punkta otrajā daļā, tā vietā, lai piemērotu šīs normas pirmajā daļā noteikto apspriežu procedūru.

Piekrišanas procedūra ir paredzēta attiecībā uz četru veidu tiesību aktiem:

-          nolīgumi, kas rada ievērojamas sekas Kopienas budžetam;

-          nolīgumi, kuru rezultātā nepieciešama tiesību aktu grozīšana, kuri pieņemti, piemērojot koplēmuma procedūru;

-          nolīgumi, kas ir pamatā asociācijām ar savstarpējām tiesībām un pienākumiem, kopīgu rīcību un īpašām procedūrām;

-          nolīgumi, kas izveido iestāžu īpašu sistēmu, ieviešot sadarbības procedūras.

Ir iespējams pieradīt, ka lēmums par piekrišanas procedūru ir pieņemts turpmāk izklāstīto iemeslu dēļ.

Pirmie divi gadījumi attiecīgi atspoguļo Parlamenta lomu budžeta pieņemšanas procedūrā un koplēmuma procedūrā.

Savukārt nolīgumiem, kuri attiecas uz iepriekš norādītajiem trešo un ceturto ievilkumu, ir viens kopējs aspekts, proti, tie paredz kompleksu un pastāvīgi struktūru, kurai piemīt noteikta autonomija no nolīguma pusēm, un, īstenojot šo autonomiju, var pieņemt pusēm saistošus noteikumus, kas nav iekļauti pašā nolīgumā. Ja tiek izveidota asociācija, tās struktūra, iespējams, var būt lielākā mērā sarežģīta nekā tad, ja tiek izveidota īpaša iestāžu sistēma, ieviešot sadarbības procedūras. Var pierādīt, ka Parlamenta piekrišana ir nepieciešama, jo apspriežamais nolīgums ir „nepilnīgs” tādā nozīmē, ka tā mērķu sasniegšana nav atkarīga vienīgi no noteikumiem, kas skaidri ir paredzēti paša līguma tekstā. Pusēm būs saistoši ne tikai noteikumi, kas paredzēti līgumā, bet arī tie noteikumi, kas tiks pieņemti, īstenojot tajā paredzētās procedūras. Tā rezultātā radītā nenoteiktības pakāpe attiecībā uz to, kādi faktiskie pienākumi radīsies, īstenojot Nolīgumu, prasa garantēt Parlamenta piekrišanas saņemšanu.

Tāpēc jautājums, uz kuru jāsniedz atbilde ir tāds, vai apskatāmais nolīgums attiecas uz „nolīgumu” kategoriju, „kas izveido īpašu iestāžu sistēmu, ieviešot sadarbības procedūras”.

Lai piemērotu 300. panta 3. punkta 2. daļu, šādiem būtiski nepieciešamiem elementiem jābūt funkcionāli savstarpēji saistītiem: proti, ir jāīsteno „sadarbības procedūras” un jābūt „īpašai iestāžu sistēmai”.

Nolīguma galvenais mērķis ir „veicināt to tropu kokmateriālu, kas iegūti no ilgtspējīgi apsaimniekotiem un likumīgi izstrādātiem mežiem, starptautiskās tirdzniecības un profila paplašināšanu, kā arī veicinātu šo mežu, kuros iegūst tropu kokmateriālus, ilgtspējīgu apsaimniekošanu” (1. pants). Lai to panāktu, Nolīgumā ir paredzēti daži konkrēti instrumenti.

Vispirms 3. pantā ir paredzēts, ka „Starptautiskā tropu mežu organizācija … turpina pastāvēt šā nolīguma noteikumu izpildes un darbības pārraudzības nolūkā”.

Organizācijas darbošanos nodrošina Padome (6. pants), komitejas un palīgstruktūras (26. pants), kā arī izpilddirektors un personāls.

Ir noteikts, ak Padome ir „organizācijas augstāka iestāde” un to veido visas dalīborganizācijas.

Viena no svarīgākajām Padomes pilnvarām ir „pieņemt lēmumus, kas nepieciešami, lai nodrošinātu efektīvu un iedarbīgu Organizācijas darbību” (7. panta b) punkts). Šādā nolūkā 10., 11. un 12. pantā ir paredzēti noteikumi, kas regulē lēmumu pieņemšanas procesu un balsošanas procedūru. Balsu sadalījums ir atkarīgs no tā, vai dalīborganizācija ir ražotājs vai patērētājs.

Ražotāju gadījumā tiek ņemtas vērā „to attiecīgās daļas no visu tropu mežu resursiem” un „attiecīgais vidējais tropu kokmateriālu neto eksports” (10. panta 2. punkts). Patērētajiem balsis tiek piešķirtas, ņemot vērā „to attiecīgo vidējo tropu kokmateriālu neto importa apjomu” (10. panta 4. punkts).

Ir svarīgi norādīt uz to, ka ne vienmēr lēmumu pieņemšanai vajadzīgs konsenss. Kaut arī tomēr ir paredzēts, ka „Padome cenšas pieņemt visus lēmumus un izteikt ierosinājumus vienprātīgi”, 12. panta 2. punktā ir paredzēts — „vienprātību nevar panākt, Padome pieņem visus lēmumus un izsaka ierosinājumus ar vienkāršu balsu vairākumu, ja vien šis nolīgums neparedz īpašo balsojumu”. Vēl viens svarīgs noteikums ir paredzēts 13. pantā attiecībā uz Padomes sēžu kvorumu, tā kā no tā izriet, ka lēmumu pieņemšanai nav nepieciešama visu pārstāvju klātbūtne.

Š noteikumu svarīgums izpaužas tad, ja tos aplūko saistībā ar 29. panta 2. punktu, kurā paredzēts, ka: „Dalīborganizācijas apņemas akceptēt un izpildīt Padomes lēmumus saskaņā ar šā nolīguma noteikumiem un atturas no tādu pasākumu īstenošanas, kuri ierobežotu tos vai darbotos pret tiem.” Citiem vārdiem sakot, organizācijas Padomes lēmumi būs saistoši arī tām pusēm, kuru pārstāvji nepiekrita akta pieņemšanai vai nepiedalījās sanāksmē.

Turklāt ar 17. pantu organizācijai tiek piešķirts juridiskas personas statuss un „tā ir tiesīga slēgt līgumus, iegūt un atsavināt kustamu un nekustamu īpašumu, kā arī sniegt prasību tiesā”.

Visbeidzot jāņem vērā „administratīvais kontus kas ir noteiktu iemaksu konts”, „speciālo konts un Bali partnerības fonds, kuri ir brīvprātīgo iemaksu konti”, un „citi konti, ko Padome uzskata par piemērotiem un nepieciešamiem” (18. pants), kā arī Padomes galvenās funkcijas saistība ar līdzdalību organizācijā un vienošanos esamība )30., 31., 32., 37., 40., 42., 44. un 47. pants).

Secinājums

Ņemot vērā iepriekš izklāstīto analīzi, tiek konstatēts, ka nolīgums izveido „iestāžu īpašu sistēmu”.

Juridiskā komiteja 2007. gada 19. decembra sanāksmē attiecīgi nolēma, pieņemot vienprātīgu lēmumu[2], ierosināt, ka juridiskais pamats jāgroza, atsaucoties uz EK līguma 300. panta 3. punkta otro apakšpunktu, kurā pieprasīta Parlamenta piekrišana un nevis vienīgi apspriešanās ar to.

Patiesā cieņā,

Giuseppe Gargani

• [1]  Sk. Lietu C–338/89, Komisija/Padome, [2004] Eiropas Kopienu Tiesas prakses apkopojums, I-7829. lpp., 54. punkts; Lietu C–211/91, Komisija pret Padomi, [2003] Eiropas Kopienu Tiesas prakses apkopojums, I-8913. lpp., 38. punkts; Lietu C–155/62, Komisija/Padome, [1990] Eiropas Kopienu Tiesas prakses apkopojums, I-939. lpp., 62. punkts.
• [2]  Galīgajā balsojumā piedalījās: Giuseppe Gargani (priekšsēdētājs), Titus Corlăţean (priekšsēdētāja vietnieks), Lidia Joanna Geringer de Oedenberg (priekšsēdētāja vietniece), Francesco Enrico Speroni (priekšsēdētāja vietnieks), Marie Panayotopoulos-Cassiotou (atzinuma sagatavotāja), Carlo Casini, Vicente Miguel Garcés Ramón, Klaus-Heiner Lehne, Katalin Lévai, Eva Lichtenberger, Antonio Masip Hidalgo, Manuel Medina Ortega, Michel Rocard, Aloyzas Sakalas, Diana Wallis un Tadeusz Zwiefka.

PROCEDŪRA

Virsraksts	2006. gada Starptautiskais nolīgums par tropu kokmateriāliem
Atsauces	11964/2007 – C6-0326/2007 – 2006/0263(CNS)
Datums, kad notika apspriešanās ar EP	27.9.2007
Komiteja, kas atbildīga par jautājumu        Datums, kad paziņoja plenārsēdē	INTA 11.10.2007
Komiteja(-s), kurai(-ām) ir lūgts sniegt atzinumu        Datums, kad paziņoja plenārsēdē	DEVE 11.10.2007
Atzinumu nav sniegusi        Lēmuma datums	DEVE 5.11.2007
Referents(-e/-i/-es)        Iecelšanas datums	Caroline Lucas 9.10.2007
Juridiskā pamata apstrīdēšana        Datums, kad JURI komiteja sniedza atzinumu	JURI 19.12.2007
Izskatīšana komitejā	21.11.2007
Pieņemšanas datums	15.7.2008
Galīgais balsojums	+: –: 0:	25 1 0
Deputāti, kas bija klāt galīgajā balsošanā	Graham Booth, Daniel Caspary, Françoise Castex, Christofer Fjellner, Béla Glattfelder, Ignasi Guardans Cambó, Jacky Hénin, Syed Kamall, Caroline Lucas, Marusya Ivanova Lyubcheva, Erika Mann, Helmuth Markov, Georgios Papastamkos, Tokia Saïfi, Peter Šťastný, Robert Sturdy, Daniel Varela Suanzes-Carpegna, Iuliu Winkler, Corien Wortmann-Kool
Aizstājējs(-i), kas bija klāt galīgajā balsošanā	Jean-Pierre Audy, Eugenijus Maldeikis, Rovana Plumb, Salvador Domingo Sanz Palacio, Zbigniew Zaleski
Aizstājējs(-i) (178. panta 2. punkts), kas bija klāt galīgajā balsošanā	Emanuel Jardim Fernandes, Francesco Ferrari