ZIŅOJUMS par priekšlikumu Padomes lēmumam par to, ka Eiropas Kopienas vārdā noslēdz Nolīgumu par zveju Indijas okeāna dienvidu daļā

17.7.2008 - (COM(2007)0831 – C6‑0047/2008 – 2007/0285(CNS)) - *

Zivsaimniecības komiteja
Referents: Philippe Morillon

EIROPAS PARLAMENTA NORMATĪVĀS REZOLŪCIJAS PROJEKTS

par priekšlikumu Padomes lēmumam par to, ka Eiropas Kopienas vārdā noslēdz Nolīgumu par zveju Indijas okeāna dienvidu daļā

(COM(2007)0831 – C6‑0047/2008 – 2007/0285(CNS))

(Apspriežu procedūra)

Eiropas Parlaments,

–   ņemot vērā priekšlikumu Padomes lēmumam (COM(2007)0831),

–   ņemot vērā EK līguma 37. pantu un 300. panta 2. punkta pirmo daļu,

–   ņemot vērā EK līguma 300. panta 3. punkta pirmo daļu, saskaņā ar kuru Padome ar to ir apspriedusies (C6-0047/2008),

–   ņemot vērā Juridiskās komitejas atzinumu par ierosināto juridisko pamatu,

–   ņemot vērā Reglamenta 51. un 35. pantu un 83. panta 7. punktu,

–   ņemot vērā Zivsaimniecības komitejas ziņojumu (A6‑0315/2008),

1.  apstiprina grozīto priekšlikumu Padomes regulai un apstiprina nolīguma noslēgšanu;

2.  uzdod priekšsēdētājam nosūtīt Parlamenta nostāju Padomei un Komisijai.

Grozījums Nr.  1 Lēmuma priekšlikums 1. atsauce
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu un jo īpaši tā 37. pantu saistībā ar 300. panta 2. punkta pirmās daļas pirmo teikumu un 300. panta 3. punkta pirmo daļu,	ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu un jo īpaši tā 37. pantu saistībā ar 300. panta 2. punkta pirmās daļas pirmo teikumu un 300. panta 3. punkta otro daļu,

PASKAIDROJUMS

Indijas okeāna dienvidu reģiona valstis, kurās zvejniecībai ir svarīga nozīme, 2000. gadā nāca klajā ar iniciatīvu nodibināt jaunu reģionālu zivsaimniecības organizāciju (Nolīgums par zveju Indijas okeāna dienvidu daļā).

Pēc piecām starpvaldību konferencēm, no kurām pēdējā notika 2005. gada aprīlī Mombasā, Kenijā, ieinteresētās personas panāca vienošanos par Zvejas nolīguma projektu. Attiecīgais teksts pēc tam, kad to bija pārskatījusi redaktoru grupa, ir galīgā redakcija, kas tika pieņemta un tad darīta pieejama parakstīšanai diplomātiskajā konferencē Romā 2006. gada 7. jūlijā.

Kopienai ir zvejas intereses Indijas okeāna dienvidu daļā un — Reinjonas salas vārdā — arī piekrastes valsts statuss. Tādēļ saskaņā ar ANO Jūras tiesību konvenciju Kopienas pienākums ir sadarboties ar citām ieinteresētajām personām reģiona resursu pārvaldībā un saglabāšanā. Kopiena 2006. gada 7. jūlijā parakstīja SIOFA nolīgumu saskaņā ar Padomes Lēmumu 2006/496/EK, kuru Padome pieņēma 2006. gada 6. jūlijā.

Eiropas Komisija 2007. gada 21. decembrī nosūtīja Padomei priekšlikumu Padomes lēmumam par to, ka Eiropas Kopienas vārdā noslēdz Nolīgumu par zveju Indijas okeāna dienvidu daļā.

Padome 2008. gada 30. janvārī nolēma par šo nolīgumu apspriesties ar Parlamentu un mums nosūtīja pieprasījumu apspriesties.

Mūsu komiteja 2008. gada 3. februārī lūdza Juridisko komiteju pārbaudīt šī dokumenta juridisko pamatu, jo mēs uzskatījām, ka bija jāpiemēro piekrišanas procedūra, nevis apspriežu procedūra (EP Reglamenta 35. pants).

Juridiskā komiteja 2008. gada 26. februāra sanāksmē izskatīja mūsu pieprasījumu un paziņoja, ka tiešām bija jāpiemēro piekrišanas procedūra, ņemot vērā to, ka starptautiskajā nolīgumā ir paredzēta īpašas iestāžu sistēmas izveide (palīgstruktūru izveide, kas pieņems būtiskus lēmumus).

7. PANTS – PALĪGSTRUKTŪRAS

1.        Līgumslēdzēju pušu sanāksme izveido pastāvīgu Zinātnisko komiteju, kuru sasauc — ja Līgumslēdzēju pušu sanāksme nenolemj citādi — vismaz vienu reizi gadā, vēlams pirms Līgumslēdzēju pušu sanāksmes, saskaņā ar šādiem noteikumiem:

a)        Zinātniskā komiteja:

i)          sniedz zinātnisku vērtējumu par zvejas resursiem un zvejas ietekmi uz jūras vidi, ņemot vērā Apgabala ekoloģiskās un okeanogrāfiskās pazīmes un attiecīgo zinātnisko pētījumu rezultātus,

ii)         veicina un atbalsta zinātniski pētniecisko sadarbību, lai pilnveidotu zināšanas par zvejas resursu stāvokli,

iii)        sniedz Līgumslēdzēju pušu sanāksmei zinātniskas konsultācijas un ieteikumus attiecībā uz 6. panta 1. punkta d) apakšpunktā noteikto saglabāšanas un apsaimniekošanas pasākumu izstrādi,

iv)        sniedz Līgumslēdzēju pušu sanāksmei zinātniskas konsultācijas un ieteikumus attiecībā uz zvejas darbības pārraudzības pasākumu izstrādi,

v)         sniedz Līgumslēdzēju pušu sanāksmei zinātniskas konsultācijas un ieteikumus attiecībā uz piemērotiem zvejniecības datu vākšanas un apmaiņas standartiem un formātu,

vi)        veic dažādas citas zinātniskas funkcijas, ko Līgumslēdzēju pušu sanāksme var uzlikt par pienākumu;

b)        izstrādājot konsultācijas un ieteikumus Zinātniskā komiteja ņem vērā Indijas okeāna Dienvidrietumu zvejas komisijas, kā arī citu attiecīgo pētniecisko organizāciju un reģionālo zvejas pārvaldības organizāciju izstrādnes.

2.        Ja ir pieņemti 6. pantā norādītie pasākumi, Līgumslēdzēju pušu sanāksme izveido Uzraudzības komiteju, lai pārbaudītu šādu pasākumu īstenošanu un atbilstību tiem. Uzraudzības komiteju sasauc — kopā ar Līgumslēdzēju pušu sanāksmi — saskaņā ar reglamentu, un tā sniedz ziņojumus, konsultācijas un ieteikumus Līgumslēdzēju pušu sanāksmei.

3.        Ja nepieciešams, Līgumslēdzēju pušu sanāksme var izveidot arī tādas pagaidu, īpašas vai pastāvīgas komitejas, kādas var būt nepieciešamas, lai izpētītu ar šā Nolīguma mērķu īstenošanu saistītos jautājumus un sniegtu attiecīgus ziņojumus, kā arī darba grupas, lai izpētītu īpašas tehniskas problēmas un sniegtu attiecīgus ieteikumus.

Saskaņā ar EK līguma 37. pantu, 300. panta 2. punkta pirmo daļu un 300. panta 3. punkta otro daļu atbilstoša ir piekrišanas procedūra.

Tāpēc ir jāizdara grozījums Padomes lēmuma juridiskajā pamatā par to, ka Eiropas Kopienas vārdā noslēdz Nolīgumu par zveju Indijas okeāna dienvidu daļā.

JURIDISKĀS KOMITEJAS ATZINUMS PAR JURIDISKO PAMATU

Philippe Morillon

Priekšsēdētājs

Zivsaimniecības komiteja

BRISELĒ

Par                  atzinumu par Priekšlikuma Padomes lēmumam par to, ka Eiropas Kopienas vārdā noslēdz Nolīgumu par zveju Indijas okeāna dienvidu daļā (COM(2007)0831 – 2007/0285 – (CNS)) juridisko pamatu

Godātais priekšsēdētāj!

Juridiskajai komitejai nosūtītajā 2008. gada 3. janvāra vēstulē Jūs saskaņā ar Reglamenta 35. panta 2. punktu aicinājāt izskatīt minētā Komisijas priekšlikuma juridiskā pamata likumību un atbilstību.

Komiteja izskatīja minēto jautājumu 2008. gada 26. februāra sanāksmē.

Priekšlikuma pamatā ir EK Līguma 37. pants[1] saistībā ar 300. panta 2. punkta pirmo daļu[2] un 300. panta 3. punkta pirmo daļu. Ir jāatceras, ka saskaņā ar 300. panta 3. punkta pirmo daļu ar Parlamentu tikai apspriežas.

Zvejniecības komiteja konstatē, ka tādi priekšlikumi kā, piemēram, Padomes Lēmums par Kopienas pievienošanos Konvencijai par tālu migrējošo zivju krājumu saglabāšanu un pārvaldību Klusā okeāna rietumu un centrālajā daļā (COM (2003) 855) tika balstīti uz 300. panta 3. punkta otro daļu, nevis uz pirmo daļu, un tāpēc bija jāpiemēro piekrišanas procedūra.

Atbilstošie EK līguma noteikumi

300. panta 3. punkts

3. Padome slēdz nolīgumus, apspriedusies ar Eiropas Parlamentu, izņemot nolīgumus, kas minēti 133. panta 3. punktā, tostarp gadījumos, kad nolīgums attiecas uz jomu, attiecībā uz kuru jāievēro 251. vai 252. pantā paredzētā procedūra, lai pieņemtu iekšējus noteikumus. Eiropas Parlaments sniedz atzinumu termiņā, kuru Padome nosaka atbilstīgi jautājuma steidzamībai. Ja atzinums noteiktajā termiņā nav sniegts, Padome ir tiesīga pieņemt lēmumu.

Atkāpjoties no šā punkta iepriekšējās daļas, 310. pantā minētos nolīgumus, citus nolīgumus, kas, izvēršot sadarbību, izveido īpašu iestāžu sistēmu, nolīgumus, kas būtiski ietekmē Kopienas budžetu, kā arī nolīgumus, kuru dēļ jāizdara grozījumi kādā aktā, kurš pieņemts saskaņā ar 251. pantā minēto procedūru, slēdz tikai pēc tam, kad saņemta Eiropas Parlamenta piekrišana[3].

Juridiskais pamats

Atbilde uz vadošās komitejas uzdoto jautājumu ir atkarīga no tā, vai Nolīgums par zveju Indijas okeāna dienvidu daļā, izvēršot sadarbību, izveido īpašu iestāžu sistēmu Līguma 300. panta 3. punkta otrās daļas nozīmē, jo tādā gadījumā piemēro piekrišanas procedūru. Tiek uzsvērts, ka Tiesa vēl nav interpretējusi „īpašas iestāžu sistēmas” jēdzienu 300. panta 3. punkta otrās daļas nozīmē.

Jāatzīmē, ka visi Kopienas akti ir jābalsta uz Līgumā (vai citā tiesību aktā, kuru paredzēts īstenot) noteikta juridiskā pamata. Juridiskais pamats definē Kopienas kompetences ratione materiae un nosaka, kā šī kompetence ir jāizmanto, t. i., nosaka likumdošanas instrumentus, kurus var izmantot, un lēmumu pieņemšanas procedūru.

Saskaņā ar Eiropas Kopienu Tiesas praksi juridiskā pamata izvēle nav subjektīva, bet „tai jābūt pamatotai uz objektīviem faktoriem, kas ir pakļauti izskatīšanai tiesā”[4], tādiem kā attiecīgā pasākuma mērķis un saturs[5]. Tāpēc Tiesa ir skaidrojusi, ka nedz kādas iestādes vēlme aktīvāk piedalīties konkrētā tiesību akta pieņemšanā, nedz citā sakarībā veiktais darbs jomā, uz kuru attiecas šis akts vai šā akta pieņemšanas konteksts, nerada nekādas sekas šajā sakarībā.[6]

Padomes Lēmuma par Kopienas pievienošanos Konvencijai par tālu migrējošo zivju krājumu saglabāšanu un pārvaldību Klusā okeāna rietumu un centrālajā daļā (COM (2003) 855) priekšlikuma gadījumā, kas ir minēts Zvejniecības komitejas vēstulē, ar šo Konvenciju tiek izveidota strukturēta starptautiska organizācija, kurā lēmumi ir jāpieņem īpašai Zvejniecības komitejai. Tāpēc ir skaidrs, ka ar šo konvenciju tiek izveidota īpaša iestāžu sistēma 300. panta 3. punkta otrās daļas nozīmē.

Izskatot Nolīgumu par zveju Indijas okeāna dienvidu daļā, var konstatēt, ka

(I) 7. pantā ir paredzēta palīgstruktūru izveide, tostarp Zinātniskās komitejas un Atbilstības komitejas izveide. No 8. panta (lēmumu pieņemšana) ir iespējams secināt[7], ka šīs iestādes var pieņemt lēmumus par būtiskiem jautājumiem.

Tā kā Zinātniskajai komitejai ir (a) jāveic zvejas resursu un zvejas ietekmes zinātnisks novērtējums, (b) jāveicina un jāatbalsta sadarbība zinātniskās pētniecības jomā un (c) jāsniedz zinātniski padomi un ieteikumi saglabāšanas, pārvaldības un uzraudzības pasākumu izstrādei, kā arī par zvejniecības datu vākšanas un apmaiņas standartiem, Atbilstības komitejas uzdevums ir kontrolēt Pušu sanāksmes pieņemto pasākumu īstenošanu un ievērošanu, un tā ir pilnvarota sniegt ziņojumus, padomus un ieteikumus Pušu sanāksmei.

(II) Pušu sanāksme „var izveidot arī tādas pagaidu, īpašas vai pastāvīgas komitejas, kādas var būt nepieciešamas, lai izpētītu ar šā Nolīguma mērķu īstenošanu saistītos jautājumus un sniegtu attiecīgus ziņojumus, kā arī darba grupas, lai izpētītu īpašas tehniskas problēmas un sniegtu attiecīgus ieteikumus”.

(III) Lai gan Nolīgumā ir paredzēts, ka Pušu sanāksmes un palīgstruktūru lēmumus par „būtiskiem jautājumiem” pieņem vienprātīgi, citus lēmumus pieņem ar vienkāršu balsu vairākumu.

Šie faktori apliecina to, ka ar Nolīgumu par zveju Indijas okeāna dienvidu daļā izveido īpašu iestāžu sistēmu 300. panta 3. punkta otrās daļas nozīmē. Tāpēc būtu jāpiemēro piekrišanas procedūra.

Tāpēc 2008. gada 26. februāra sanāksmē Juridiskā komiteja vienprātīgi[8] nolēma ieteikt par Padomes Lēmuma par Kopienas pievienošanos Konvencijai par tālu migrējošo zivju krājumu saglabāšanu un pārvaldību Klusā okeāna rietumu un centrālajā daļā priekšlikuma juridisko pamatu noteikt 300. panta 3. punkta otro daļu, nevis šā noteikuma pirmo daļu.

Patiesā cieņā

Giuseppe Gargani

• [1]  37. pants
  1. Lai izstrādātu vispārēju kopējas lauksaimniecības politikas plānu, tūlīt pēc tam, kad šis Līgums stājies spēkā, Komisija sasauc dalībvalstu konferenci nolūkā salīdzināt valstu lauksaimniecības politiku, īpaši sagatavojot pārskatu par to resursiem un vajadzībām.
  2. Komisija, ņēmusi vērā 1. punktā paredzētās konferences darbu un apspriedusies ar Ekonomikas un sociālo lietu komiteju, divos gados pēc tam, kad šis Līgums stājies spēkā, iesniedz priekšlikumus par kopējas lauksaimniecības politikas izstrādi un ieviešanu, tostarp paredzot aizstāt valstu lauksaimniecības tirgu organizācijas sistēmas ar vienu no 34. panta 1. punktā paredzētajām kopīgas organizācijas formām, kā arī priekšlikumus par to, kā īstenot šajā sadaļā izklāstītos pasākumus.
  Izstrādājot šos priekšlikumus, ņem vērā šajā sadaļā iztirzāto lauksaimniecības jautājumu savstarpējo atkarību.
  Padome pēc Komisijas priekšlikuma, apspriedusies ar Eiropas Parlamentu, ar kvalificētu balsu vairākumu pieņem regulas, direktīvas vai lēmumus; tas neliedz izdot arī ieteikumus.
  3. Padome saskaņā ar 2. punktu, pieņemot lēmumu ar kvalificētu balsu vairākumu, var aizstāt valstu tirgus organizācijas sistēmas ar kopīgo tirgus organizācijas sistēmu, kas paredzēta 34. panta 1. punktā, ja

  (a)		a) tām dalībvalstīm, kas neatbalsta šo pasākumu un kurām ir pašām savas organizācijas sistēmas konkrētām ražošanas nozarēm, kopīgā lauksaimniecības tirgu organizācijas sistēma piedāvā līdzvērtīgus attiecīgo ražotāju nodarbinātības un dzīves līmeņa aizsargpasākumus, ņemot vērā iespējamus pielāgojumus un specializāciju, kas būs vajadzīga laika gaitā;

  (b)		b) šāda organizācija tirdzniecībai Kopienā nodrošina līdzīgus nosacījumus tiem, kas pastāv attiecīgās valsts tirgū.

  
  4. Ja kādām izejvielām ievieš kopīgu lauksaimniecības tirgu organizācijas sistēmu, pirms tā ieviesta attiecīgajiem pārstrādes produktiem, tad no trešām valstīm var importēt Kopienā tās izejvielas, ko izmanto apstrādes produktiem, kurus paredz eksportēt uz trešām valstīm.
• [2]  Ievērojot pilnvaras, kas Komisijai piešķirtas šajā jomā, Padome pēc Komisijas priekšlikuma ar kvalificētu balsu vairākumu pieņem lēmumus par nolīgumu parakstīšanu, reizē ar kuriem var pieņemt arī lēmumus par nolīgumu pagaidu piemērošanu pirms to stāšanās spēkā, kā arī pieņem lēmumus par nolīgumu slēgšanu. Padome lēmumus pieņem vienprātīgi, ja nolīgums attiecas uz jomu, attiecībā uz kuru vajadzīga vienprātība, lai pieņemtu iekšējus noteikumus un slēgtu 310. pantā minētos nolīgumus.
• [3]  Izcēlums pievienots.
• [4]  Lieta 45/86, Komisija/Padome, [1987] Recueil, 1439. lpp., 5. punkts.
• [5]  Lieta Nr. C–300/89, Komisija/Padome, [1991], Eiropas Kopienu Tiesas prakses apkopojums Nr. I–287, 10. pants.
• [6]  Lieta Nr. C-269/97, Komisija/Padome, [2000], Eiropas Kopienu Tiesas prakses apkopojums Nr. I-2257, 43. un 44. pants.
• [7]  1.         Ja vien šajā Nolīgumā nav noteikts citādi, Pušu sanāksme un tās palīgstruktūras būtiskos jautājumos lēmumus pieņem uz klātesošo Līgumslēdzēju pušu vienprātības pamata, ar vienprātību saprotot to, ka lēmuma pieņemšanas laikā pret to nav celti nekādi formāli iebildumi. Tas, vai jautājums ir būtisks, ir jāaplūko kā būtisks jautājums.
  2.            Jautājumos, kas ir citādi nekā 1. punktā norādītie, lēmumus pieņem ar vienkāršu klātesošo un balsojošo Līgumslēdzēju pušu balsu vairākumu.
  3.            Pušu sanāksmes pieņemtie lēmumi ir saistoši visām Līgumslēdzējām pusēm.
• [8] ¹ Galīgajā balsojumā piedalījās Giuseppe Gargani (priekšsēdētājs), Titus Corlăţean (priekšsēdētāja vietnieks), Rainer Wieland (priekšsēdētāja vietnieks), Lidia Joanna Geringer de Oedenberg (priekšsēdētāja vietniece), Francesco Enrico Speroni (priekšsēdētāja vietnieks), Diana Wallis (atzinuma sagatavotāja), Monica Frassoni, Neena Gill, Piia-Noora Kauppi, Klaus-Heiner Lehne, Katalin Lévai, Antonio López-Istúriz White, Hans-Peter Mayer, Manuel Medina Ortega, Hartmut Nassauer, Aloyzas Sakalas, Vicente Miguel Garcés Ramón (aizvietoja Giulietto Chiesa), Sajjad Karim (aizvietoja Carlo Casini), Gabriele Stauner (aizvieotja Bert Doorn), József Szájer (aizvietoja Othmar Karas) un Jacques Toubon (aizvietoja Jaroslav Zvěřina).

PROCEDŪRA

Virsraksts	Nolīgums par zveju Indijas okeāna dienvidu daļā
Atsauces	COM(2007)0831 – C6-0047/2008 – 2007/0285(CNS)
Datums, kad notika apspriešanās ar EP	30.1.2008
Komiteja, kas atbildīga par jautājumu        Datums, kad paziņoja plenārsēdē	PECH 19.2.2008
Referents(-e/-i/-es)        Iecelšanas datums	Philippe Morillon 23.1.2008
Juridiskā pamata apstrīdēšana        Datums, kad JURI komiteja sniedza atzinumu	JURI 26.2.2008
Pieņemšanas datums	15.7.2008
Galīgā balsojuma rezultāti	+: –: 0:	21 1 0
Deputāti, kas bija klāt galīgajā balsojumā	Stavros Arnaoutakis, Elspeth Attwooll, Marie-Hélène Aubert, Iles Braghetto, Niels Busk, David Casa, Paulo Casaca, Zdzisław Kazimierz Chmielewski, Emanuel Jardim Fernandes, Carmen Fraga Estévez, Ioannis Gklavakis, Pedro Guerreiro, Heinz Kindermann, Rosa Miguélez Ramos, Seán Ó Neachtain, Struan Stevenson, Margie Sudre, Cornelis Visser
Aizstājējs(-i), kas bija klāt galīgajā balsojumā	Ole Christensen, Constantin Dumitriu, Carl Schlyter, Thomas Wise