ZIŅOJUMS par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko izveido Eiropas Elektronisko sakaru tirgus iestādi

17.7.2008 - (COM(2007)0699 – C6‑0428/2007 – 2007/0249(COD)) - ***I

Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komiteja
Referente: Pilar del Castillo Vera

Labojumi/Papildinājumi

• ERR01 (PDF - 100 KB)
• ERR01 (DOC - 41 KB)

EIROPAS PARLAMENTA NORMATĪVĀS REZOLŪCIJAS PROJEKTS

par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko izveido Eiropas Elektronisko sakaru tirgus iestādi

(COM(2007)0699 – C6‑0428/2007 – 2007/0249(COD))

(Koplēmuma procedūra, pirmais lasījums)

Eiropas Parlaments,

–   ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Eiropas Parlamentam un Padomei (COM(2007)0699),

–   ņemot vērā EK līguma 251. panta 2. punktu un 95. pantu, saskaņā ar kuriem Komisija tam iesniedz priekšlikumu (C6‑0428/2007),

–   ņemot vērā Reglamenta 51. pantu,

–   ņemot vērā Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komitejas ziņojumu un Budžeta komitejas, Budžeta kontroles komitejas, Ekonomikas un monetārās komitejas, Iekšējā tirgus un patērētāju aizsardzības komitejas, Kultūras un izglītības komitejas, Juridiskās komitejas un Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komitejas atzinumus (A6‑0316/2008),

1.  apstiprina grozīto Komisijas priekšlikumu;

2.  prasa Komisijai vēlreiz iesniegt savu priekšlikumu, ja tā ir paredzējusi šo priekšlikumu būtiski grozīt vai aizstāt ar citu tekstu;

3.  uzdod priekšsēdētājam nosūtīt Parlamenta nostāju Padomei un Komisijai.

Grozījums Nr.  1 Normatīvās rezolūcijas projekts 1.a punkts (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	1.a atzīmē, ka Komisija ir paziņojusi par tās nodomu Eiropas Telekomunikāciju regulatoru organizāciju (BERT) finansēt no pašreizējās daudzgadu finanšu shēmas 2007.–2013. gadam 1.a apakškategorijas, daļēji pārvietojot un daļēji palielinot līdzekļus laika posmam no 2009. līdz 2013. gadam; tomēr uzsver, ka budžeta lēmējinstitūcija vēl nav saņēmusi nekādu sīkāku informāciju par to, kā tas notiks, un tāpēc šobrīd vēl nav skaidrs, kuras programmas vai prioritātes tiks ietekmētas un kādas sekas tas radīs visā finanšu periodā, un vai 1.a apakškategorijā paliks pietiekama rezerve;
Grozījums Nr.  2 Normatīvās rezolūcijas projekts 1.b punkts (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	1.b uzsver, ka izveidojamā BERT pildīs arī administratīvus uzdevumus un sniegs atbalstu Komisijai; līdz ar to uzskata, ka, lai finansētu jauno iestādi, ir jāizpēta visas iespējas, ko piedāvā daudzgadu finanšu shēma 2007.–2013. gadam, tostarp arī 5. izdevumu kategorija, kurā varētu būt pieejama pietiekama rezerve;
Grozījums Nr.  3 Normatīvās rezolūcijas projekts 1.c punkts (jauns)
Normatīvās rezolūcijas projekts	Grozījums
	1.c uzsver, ka BERT izveidei piemēros 2006. gada 17. maija Iestāžu nolīguma 47. punkta noteikumus; norāda, ka gadījumā, ja likumdevēja iestāde nolemj izveidot šādu aģentūru, Parlaments sāks sarunas ar budžeta lēmējinstitūcijas otru lēmējiestādi, lai savlaicīgi vienotos par šīs aģentūras finansēšanu atbilstīgi attiecīgajiem Iestāžu nolīguma noteikumiem;
Grozījums Nr.  4 Regulas priekšlikums 1. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(1) Eiropas Parlamenta un Padomes 2002. gada 7. marta Direktīvas 2002/21/EK par kopējiem reglamentējošiem noteikumiem attiecībā uz elektronisko komunikāciju tīkliem un pakalpojumiem (pamatdirektīva), Eiropas Parlamenta un Padomes 2002. gada 7. marta Direktīvas 2002/19/EK par piekļuvi elektronisko komunikāciju tīkliem un ar tiem saistītām iekārtām un to savstarpēju savienojumu (piekļuves direktīva), Eiropas Parlamenta un Padomes 2002. gada 7. marta Direktīvas 2002/20/EK par elektronisko komunikāciju tīklu un pakalpojumu atļaušanu (atļauju izsniegšanas direktīva), Eiropas Parlamenta un Padomes 2002. gada 7. marta Direktīvas 2002/22/EK par universālo pakalpojumu un lietotāju tiesībām attiecībā uz elektronisko sakaru tīkliem un pakalpojumiem (universālā pakalpojuma direktīva) un Eiropas Parlamenta un Padomes 2002. gada 12. jūlija Direktīvas 2002/58/EK par personas datu apstrādi un privātās dzīves aizsardzību elektronisko komunikāciju nozarē (direktīva par privāto dzīvi un elektronisko komunikāciju) (še turpmāk kopā — pamatdirektīva un īpašās direktīvas”) mērķis ir izveidot Kopienā iekšējo elektronisko sakaru tirgu, vienlaikus lielākas konkurences dēļ nodrošinot lielus ieguldījumus, inovācijas un patērētāju aizsardzību.	(1) Eiropas Parlamenta un Padomes 2002. gada 7. marta Direktīvas 2002/21/EK par kopējiem reglamentējošiem noteikumiem attiecībā uz elektronisko komunikāciju tīkliem un pakalpojumiem (pamatdirektīva), Eiropas Parlamenta un Padomes 2002. gada 7. marta Direktīvas 2002/19/EK par piekļuvi elektronisko komunikāciju tīkliem un ar tiem saistītām iekārtām un to savstarpēju savienojumu (piekļuves direktīva), Eiropas Parlamenta un Padomes 2002. gada 7. marta Direktīvas 2002/20/EK par elektronisko komunikāciju tīklu un pakalpojumu atļaušanu (atļauju izsniegšanas direktīva), Eiropas Parlamenta un Padomes 2002. gada 7. marta Direktīvas 2002/22/EK par universālo pakalpojumu un lietotāju tiesībām attiecībā uz elektronisko sakaru tīkliem un pakalpojumiem (universālā pakalpojuma direktīva) un Eiropas Parlamenta un Padomes 2002. gada 12. jūlija Direktīvas 2002/58/EK par personas datu apstrādi un privātās dzīves aizsardzību elektronisko komunikāciju nozarē (direktīva par privāto dzīvi un elektronisko komunikāciju) (še turpmāk kopā — pamatdirektīva un īpašās direktīvas”), kā arī Eiropas Parlamenta rezolūcijas par patērētāju uzticēšanos digitālajai videi¹ mērķis ir izveidot Kopienā iekšējo elektronisko sakaru tirgu, vienlaikus lielākas konkurences dēļ nodrošinot lielus ieguldījumus, inovācijas un patērētāju aizsardzību. ___________ ¹ Pieņemtie teksti, P6_TA(2007)0287.
Grozījums Nr.  5 Regulas priekšlikums 2. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(2) Ar 2002. gada elektronisko sakaru regulējumu izveidota regulējuma sistēma, pēc kuras vadās valsts pārvaldes iestādes, un paredzēta minēto iestāžu sadarbība savā starpā un ar Komisiju, lai izveidotos konsekventa regulējuma prakse un lai regulējumu konsekventi piemērotu visā Kopienā.	(2) Ar 2002. gada elektronisko sakaru regulējumu izveidota regulējuma sistēma, pēc kuras vadās valsts regulatīvās iestādes, un paredzēta minēto iestāžu sadarbība savā starpā un ar Komisiju, lai izveidotos konsekventa regulējuma prakse un lai regulējumu konsekventi piemērotu visā Kopienā, tomēr paredzot regulatīvas konkurences iespēju starp valsts regulatīvajām iestādēm, ņemot vērā īpašos valsts tirgus nosacījumus.
Pamatojums
BERT nav jānoved pie valstu tirgu pilnīgas saskaņošanas. Ir jāsaglabā veselīga regulējuma konkurence.
Grozījums Nr.  6 Regulas priekšlikums 3. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(3) Ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 10. marta Regulu (EK) Nr. 460/2004, ar ko izveido Eiropas Tīklu un informācijas drošības aģentūru, (še turpmāk — „ETIDA regula”) 2004. gadā uz pieciem gadiem izveidoja Eiropas Tīklu un informācijas drošības aģentūru (ETIDA) ar mērķi nodrošināt Kopienā lielu un efektīvu tīklu un informācijas drošību, kas noderētu ES iedzīvotājiem, patērētājiem, uzņēmumiem un publiskā sektora organizācijām, tādējādi sekmējot netraucētu iekšējā tirgus darbību.	svītrots
Grozījums Nr.  7 Regulas priekšlikums 4.a apsvērums (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(4a) Eiropas Telekomunikāciju regulatoru organizācija (BERT) ir jāizveido, lai pabeigtu saskaņošanu starp dalībvalstu regulatīvajām iestādēm, līdzšinējās regulējošās pieejas saskaņojot tā, lai neapdraudētu regulējuma konkurenci.
Grozījums Nr.  8 Regulas priekšlikums 7. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(7) Tādēļ vajadzīgs stabilāks institucionālais pamats, lai izveidotu struktūru, kas apvienotu valsts pārvaldes iestāžu īpašās zināšanas un pieredzi ar skaidri noteiktu kompetenci attiecīgās jomās, ņemot vērā, ka struktūrai jābauda patiesa autoritāte tās starp tās locekļiem un nozarē, ko regulē ar tās kvalitatīvo darbību.	(7) Tādēļ vajadzīgs stabilāks institucionālais pamats, lai izveidotu struktūru, kas apvienotu valsts regulatīvo iestāžu īpašās zināšanas un pieredzi ar skaidri noteiktu kompetenci attiecīgās jomās, ņemot vērā, ka struktūrai jābūt autoritātei starp tās locekļiem un nozarē, kuras regulējumu nosaka minētās struktūras darbības kvalitāte.
Grozījums Nr.  9 Regulas priekšlikums 10. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(10) Komisijas 2007. gada 1. jūnija Paziņojumā Eiropas Parlamentam un Padomei par Eiropas Tīklu un informācijas drošības aģentūras (ENISA) novērtējumu dots atzinīgs vērtējums neatkarīgu ekspertu ziņojumam, kurā novērtēta ETID aģentūras darbība kopš tās izveidošanas un ETID administratīvās padomes ieteikumi ETID regulai, un ar to sāka publisku apspriešanu. Minētā ekspertu ziņojuma svarīgākie konstatējumi liecināja, ka politika, kas noteica ETIDA izveidošanu, un sākotnējie mērķi ir lietderīgi un jo īpaši ieguldījums īsta iekšējā elektronisko sakaru tirgus izveidošanā.	svītrots
Grozījums Nr.  10 Regulas priekšlikums 11. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(11) Vienlaikus konstatēja vairākas problēmas, tostarp jo īpaši saistībā ar tās organizatorisko struktūru, darbinieku prasmēm un skaitu un loģistiku. ETIDA svarīgākajām funkcijām jākļūst par galvenajām Iestādei, kurai, skaidrāk nosakot mērķus un uzdevumus, jāpanāk, ka atbilstīgi labāka regulējuma principiem viena iestāde ar kompetenci jautājumos par ES elektronisko sakaru tīklu un pakalpojumu regulējumu var sasniegt minētos mērķus un var izpildīt minētos uzdevumus efektīvāk, ātrāk un rentablāk.	svītrots
Grozījums Nr.  11 Regulas priekšlikums 11.a apsvērums (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(11a) Pašreizējā pieeja nolūkā panākt lielāku konsekvenci starp valsts regulatīvajām iestādēm (VRI), apmainoties ar informāciju un zināšanām par praksi, ir izrādījusies veiksmīga jau īsā laikā pēc tās ieviešanas. Tomēr būs nepieciešama intensīvāka koordinācija starp visām valsts regulatīvajām iestādēm valstu un Eiropas līmenī, lai saprastu un turpinātu attīstīt elektronisko sakaru pakalpojumu iekšējo tirgu nolūkā veicināt regulējuma konsekvenci.
Pamatojums
Jāmin, ka pēdējo gadu laikā ir panākta valsts regulatīvo iestāžu sadarbība, lai arī tā nav perfekta. Ir nepieciešama lielāka sadarbība, lai saprastu un pareizi virzītu Eiropas sakaru tirgu.
Grozījums Nr.  12 Regulas priekšlikums 12. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(12) Tādēļ jāizveido jauna Kopienas struktūra — Eiropas Elektronisko sakaru tirgus iestāde (še turpmāk — „Iestāde”). Iestāde, palīdzot Komisijai un valsts pārvaldes iestādēm, sekmētu iekšējā tirgus izveidošanu. Tā darbotos kā references centrs un baudītu uzticību, jo būtu neatkarīga, sniegtu kvalitatīvus padomus un izplatītu kvalitatīvu informāciju, tās procedūras un darbības metodes būtu pārskatāmas, un tā būtu neatlaidīga uzticēto uzdevumu izpildē.	(12) Tādēļ jāizveido jauna struktūra — BERT. BERT, palīdzot Komisijai un VRI, sekmētu iekšējā tirgus izveidošanu. Tā darbotos kā references centrs un baudītu uzticību, jo būtu neatkarīga, sniegtu kvalitatīvus padomus un izplatītu kvalitatīvu informāciju, tās procedūras un darbības metodes būtu pārskatāmas, un tā būtu neatlaidīga uzticēto uzdevumu izpildē.
	(Šis grozījums piemērojams visā tekstā. Ja šo grozījumu pieņems, būs jāveic izmaiņas visā dokumentā.)
Grozījums Nr.  13 Regulas priekšlikums 14. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(14) Iestādei jāaizstāj ERG un jākalpo par ekskluzīvu forumu to valsts pārvaldes iestāžu sadarbībai, kuras atbilstīgi regulējumam pilda visus pienākumus.	(14) BERT aizstāj ERG un kalpo par ekskluzīvu forumu to valsts regulatīvo iestāžu sadarbībai, kuras atbilstīgi regulējumam pilda visus pienākumus, kā arī šo iestāžu un Komisijas sadarbībai.
Grozījums Nr.  14 Regulas priekšlikums 15. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(15) Iestāde jāizveido atbilstīgi Kopienas pašreizējai iestāžu struktūrai un varas sadalījumam. Tai jābūt neatkarīgai tehniskos jautājumos un tiesiski, administratīvi un finansiāli autonomai. Tādēļ vajag un ir lietderīgi, lai tā būtu Kopienas struktūra, kas ir juridiska persona un kas pildītu uzdevumus, kuri tai noteikti ar šo regulu.	(15) BERT jāizveido atbilstīgi Kopienas pašreizējai iestāžu struktūrai un varas sadalījumam. Tai jābūt neatkarīgai tehniskos jautājumos un tiesiski, administratīvi un finansiāli autonomai. Tādēļ vajag, lai tā būtu Kopienas struktūra, kas ir juridiska persona un kas pildītu uzdevumus, kuri tai noteikti ar šo regulu.
Grozījums Nr.  15 Regulas priekšlikums 16. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(16) Iestādes darbam jābūt pakārtotam valsts un Kopienas centieniem, un tādēļ iestādei jāveic uzdevumi, pilnībā sadarbojoties ar valsts pārvaldes iestādēm un Komisiju, un jābūt gatavai kontaktēties ar nozares pārstāvjiem, patērētāju grupām un citām atbilstīgajām ieinteresētajām personām.	(16) BERT darbam jābūt pakārtotam valsts un Kopienas centieniem, un tādēļ iestādei jāveic uzdevumi, pilnībā sadarbojoties ar valsts regulatīvajām iestādēm un Komisiju, un jābūt gatavai kontaktēties ar nozares pārstāvjiem, patērētāju grupām, kultūras interešu grupām un citām atbilstīgajām ieinteresētajām personām.
Pamatojums
Atvērtība nozīmē to, ka jākontaktējas ar dažādām kultūras interešu grupām, jo tās var sniegt būtisku informāciju arī par kultūras dažādības jautājumiem saistībā ar atļauju izsniegšanas kārtību Eiropas pakalpojumu jomā.
Grozījums Nr.  16 Regulas priekšlikums 17. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(17) Šai regulai un ar to izveidotajai Iestādei jābūt Kopienas elektronisko sakaru regulējuma neatņemamai daļai. Tādējādi Iestādei ir jo īpaši svarīga nozīme mehānismos, kas paredzēti iekšējā elektronisko sakaru tirgus konsolidēšanai un tirgus analīzes veikšanai zināmos apstākļos.	(17) BERT ir svarīga nozīme mehānismos, kas paredzēti iekšējā elektronisko sakaru tirgus konsolidēšanai un tirgus analīzes veikšanai zināmos apstākļos.
Grozījums Nr.  17 Regulas priekšlikums 18. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(18) Iestādei attiecīgi jādod padomi Komisijai un valsts pārvaldes iestādēm saskaņā ar Kopienas elektronisko sakaru regulējumu un tādējādi jāpalīdz to efektīvi īstenot.	(18) BERT attiecīgi jādod padomi Komisijai un valsts regulatīvajām iestādēm, kā arī Eiropas Parlamentam, ja tas prasa, saskaņā ar Kopienas elektronisko sakaru regulējumu un tādējādi jāpalīdz to efektīvi īstenot.
Grozījums Nr.  18 Regulas priekšlikums 19. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(19) Iestādei vienmēr jāpalīdz Komisijai saistībā ar Kopienas pienākumu attiecināšanu uz numuru saglabāšanu. Šāda attiecināšana var būt saistīta jo īpaši ar saglabājamās informācijas apjomu vai tīklu veidiem (t.i., fiksētie vai mobilie), starp kuriem saglabājami numuri un informācija. Minēto pienākumu grozot, jāņem vērā cenas lietotājiem un pārslēgšanās izmaksas uzņēmumiem, kā arī dalībvalstu pieredze.	svītrots
Grozījums Nr.  19 Regulas priekšlikums 20. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(20) Iestādei jāpalīdz Komisijai, sagatavojot gada pārskatu par dalībvalstu pasākumiem, kas veikti, lai iedzīvotājus informētu par vienu Eiropas neatliekamās palīdzības numuru 112 un tā izmantošanu. Iestāde gada pārskatā parasti norāda, kāda ir labākā praksi un vēl palikušās vājās vietas, un palīdz uzlabot Eiropas Savienībā ceļojošo iedzīvotāju aizsardzības un drošības līmeni.	(20) BERT gada pārskatā parasti norāda, kāda ir labākā prakse un vēl palikušās vājās vietas, un palīdz paaugstināt Eiropas Savienībā ceļojošo iedzīvotāju ieguvumu līmeni.
Grozījums Nr.  20 Regulas priekšlikums 21. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(21) Saistībā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2002. gada 7. marta Lēmumu Nr. 676/2002/EK par normatīvo bāzi radiofrekvenču spektra politikai Eiropas Kopienā (radiofrekvenču spektra lēmums) Komisija var lūgt Iestādes neatkarīgo ekspertu padomu par radiofrekvenču izmantošanu Kopienā. Šī padomdošana var ietvert īpašu tehnisko izpēti, kā arī ekonomiskās vai sociālās ietekmes novērtējumu un analīzi, kas saistīta ar frekvenču politikas pasākumiem. Tā var ietvert arī jautājumus, kas saistīti ar Lēmuma Nr. 676/2002/EK 4. panta īstenošanu, ja Iestādei var prasīt dot padomu Komisijai par rezultātiem, kas sasniegti, Komisijai pilnvarojot Eiropas Pasta un elektronisko sakaru pārvalžu konferenci (CEPT).	(21) Saistībā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2002. gada 7. marta Lēmumu Nr. 676/2002/EK par normatīvo bāzi radiofrekvenču spektra politikai Eiropas Kopienā (radiofrekvenču spektra lēmums) Komisija attiecīgā gadījumā var lūgt BERT neatkarīgo ekspertu padomu par radiofrekvenču izmantošanu Kopienā. Šī padomdošana var ietvert īpašu tehnisko izpēti, kā arī ekonomiskās vai sociālās ietekmes novērtējumu un analīzi, kas saistīta ar frekvenču politikas pasākumiem. Tā var ietvert arī jautājumus, kas saistīti ar Lēmuma Nr. 676/2002/EK 4. panta īstenošanu, ja Iestādei var prasīt dot padomu Komisijai par rezultātiem, kas sasniegti, Komisijai pilnvarojot Eiropas Pasta un elektronisko sakaru pārvalžu konferenci (CEPT).
Grozījums Nr.  21 Regulas priekšlikums 22. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(22) Lai gan tehnikas un tirgus attīstība ir pavērusi lielākas iespējas izvērst elektronisko sakaru pakalpojumus pāri atsevišķu dalībvalstu ģeogrāfiskajām robežām, ir risks, ka atšķirīgi juridiski un regulējuma nosacījumi minēto sakaru izvēršanai atsevišķu valstu tiesību aktos arvien vairāk kavēs šādu starptautisku pakalpojumu sniegšanu. Tādēļ iestādes nozīmei jābūt lielai, izstrādājot saskaņotus nosacījumus minēto pakalpojumu atļaušanai (vai nu attiecībā uz vispārējām atļaujām, vai radiofrekvenču izmantošanas tiesībām, vai numuru izmantošanas tiesībām) un dodot padomu Komisijai par to pasākumu precizēšanu, kas pieņemami atbilstīgi Direktīvai 2002/21/EK (pamatdirektīva), lai panāktu šādus saskaņotus nosacījumus.	(22) Lai gan elektronisko sakaru nozare ir galvenā nozare, lai Eiropā attīstītu uz zināšanām balstītu ekonomiku, un tehnikas un tirgus attīstība ir pavērusi lielākas iespējas izvērst elektronisko sakaru pakalpojumus pāri atsevišķu dalībvalstu ģeogrāfiskajām robežām, pastāv risks, ka atšķirīgi juridiski un regulējuma nosacījumi minēto sakaru izvēršanai atsevišķu valstu tiesību aktos arvien vairāk kavēs šādu starptautisku pakalpojumu sniegšanu.
Grozījums Nr.  22 Regulas priekšlikums 22.a apsvērums (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(22a) Komisija ir atzinusi, ka globālajam telekomunikāciju tirgum piemīt vispārējs un pārrobežu raksturs, norādot, ka šis tirgus atšķiras no telekomunikāciju pakalpojumiem, kas tiek sniegti vienīgi valsts mērogā, un ka attiecībā uz visiem globālajiem telekomunikāciju pakalpojumiem (GTP) vienotais tirgus tiek uzskatīts par tādu, kas jānošķir no valsts mēroga telekomunikāciju pakalpojumiem. GTP ir atsevišķs gadījums, kad būtu jāsaskaņo atļauju piešķiršanas nosacījumi. Ir vispāratzīts, ka šādi pakalpojumi, kurus veido uzņēmējdarbības datu un balss pakalpojumu pārvaldība daudznacionāliem uzņēmumiem, kuri ir izvietoti dažādās valstīs, pēc būtības ir pārrobežu un tiek sniegti visā Eiropā. BERT ir jāizstrādā kopēja reglamentējoša pieeja, lai integrēti un nepārtraukti pakalpojumi sniegtu saimniecisku labumu visiem Eiropas reģioniem.
Grozījums Nr.  23 Regulas priekšlikums 23. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(23) Iestādei jo īpaši jānovērtē vienas atlases procedūras vajadzība Kopienā attiecībā uz izmantošanas tiesībām ar saskaņotiem nosacījumiem, jādod padoms Komisijai par noteikumiem un kritērijiem, kas piemērojami šādas atlases procedūrā, un jāsaņem un jānovērtē šādu izmantošanas tiesību pieteikumus no uzņēmumiem. Attiecīgā gadījumā Iestādes uzdevumam jābūt arī dot padomu Komisijai par šādu izmantošanas tiesību atsaukšanu.	svītrots
Grozījums Nr.  24 Regulas priekšlikums 24. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(24) Iestādei jābūt Eiropas mēroga centram, kurā strādā eksperti tīklu un informācijas drošības jautājumos un kurš dod norādījumus un padomus Eiropas Parlamentam, Komisijai vai kompetentajām struktūrām, kuras izraudzījušās dalībvalstis. Sabiedrībai pati svarīgākā un ES elektronisko sakaru tīklu un pakalpojumu regulējumā ļoti svarīga joprojām ir sakaru tīklu un informācijas sistēmu drošība un elastīgums. Ir risks, ka netraucētu iekšējā tirgus darbību apdraud neviendabīga to ar drošību saistīto noteikumu piemērošana, kuri izklāstīti pamatdirektīvā un īpašajās direktīvās. Iestādes atzinums, kurā pēc Komisijas un dalībvalstu pieprasījuma dots tehnisks padoms, nodrošinātu minēto direktīvu konsekventu piemērošanu valsts līmenī.	svītrots
Grozījums Nr.  25 Regulas priekšlikums 25. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(25) Elektronisko sakaru nodrošinātājiem var noteikt administratīvos maksājumus par atļauju piešķiršanas sistēmas pārvaldību un izmantošanas tiesību piešķiršanu. Papildus administratīvajiem maksājumiem var iekasēt frekvenču un numuru izmantošanas nodevas. Lai samazinātu uzņēmumu administratīvo slogu, kopīgās atlases procedūras gadījumā Iestādei jāiekasē un jāsadala dalībvalstīm administratīvie maksājumi un izmantošanas nodevas.	svītrots
Grozījums Nr.  26 Regulas priekšlikums 27. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(27) Iestādei jāsekmē labāka regulējuma prakses izstrādāšana un konsekvence elektronisko sakaru nozares regulējuma piemērošanā, veicinot informācijas apmaiņu starp valsts iestādēm un atbilstīgu informāciju darot viegli pieejamu sabiedrībai. Iestādei jābūt iespējai risināt ekonomiskus un tehniskus jautājumus un piekļūt visjaunākajai informācijai, kas ir pieejama, lai varētu pievērsties saimnieciskiem un tehniskiem uzdevumiem, kurus liks veikt attīstībā esoša informācijas sabiedrība, piemēram, tādās jomās kā tīkla un informācijas drošība un radiofrekvenču identifikācijas ierīces.	(27) Elektronisko sakaru nozarē ieguldījumi ir cieši saistīti ar jauninājumiem. BERT jāsekmē labāka regulējuma prakses izstrādāšana un konsekvence elektronisko sakaru nozares regulējuma piemērošanā, veicinot informācijas apmaiņu starp valsts iestādēm un atbilstīgu informāciju darot viegli pieejamu sabiedrībai. BERT jābūt iespējai risināt ekonomiskus un tehniskus jautājumus un piekļūt visjaunākajai informācijai, kas ir pieejama, lai varētu pievērsties saimnieciskiem un tehniskiem uzdevumiem, kurus izvirza progresējoša informācijas sabiedrība.
Grozījums Nr.  27 Regulas priekšlikums 28. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(28) Lai Iestāde varētu veikt šajā regulā izklāstītos uzdevumus un labāk izprast uzdevumus elektronisko sakaru jomā, tostarp pašreizējos un jaunos riskus tīklu un informācijas drošības jomā, Iestādei jāspēj analizēt pašreizējās un jaunākās tendences. Tādēļ Iestāde var vākt atbilstīgu informāciju, jo īpaši par drošības un integritātes pārkāpumiem, kas būtiski ietekmē tīklu darbību vai pakalpojumus no valsts pārvaldes iestādēm, atbilstīgi Direktīvas 2002/21/EK (pamatdirektīva) 13.a panta 3. punktam, kā arī veicot aptaujas.	svītrots
Grozījums Nr.  28 Regulas priekšlikums 29. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(29) Kā centram informācijas sniegšanai un apmaiņai par jautājumiem saistībā ar elektronisko sakaru pakalpojumu regulējumu visā Kopienā un lai veicinātu pārskatāmību un samazinātu administratīvo slogu minēto pakalpojumu nodrošinātājiem un izmantotājiem, Iestādei jāuztur un jādara pieejams reģistrs ar informāciju par frekvenču izmantošanu Kopienā, pamatojoties uz standartizētu informāciju, ko regulāri sniedz visas dalībvalstis. Lai uzlabotu pārskatāmību mazumtirdzniecības cenām par regulētu viesabonēšanas zvanu izdarīšanu un saņemšanu Kopienā un palīdzētu viesabonētājiem lemt par mobilo telefonu izmantošanu ārzemēs, Iestādei jānodrošina, lai jaunākā informācija par to, kā piemēro Eiropas Parlamenta un Padomes 2007. gada 27. jūnija Regulu (EK) Nr. 717/2007 par viesabonēšanu publiskajos mobilo telefonsakaru tīklos Kopienā un grozījumiem Direktīvā 2002/21/EK, būtu pieejama ieinteresētajām personām, un katru gadu jāpublicē šādas pārraudzības rezultāti.	(29) Lai uzlabotu pārskatāmību mazumtirdzniecības cenām par regulētu viesabonēšanas zvanu izdarīšanu un saņemšanu Kopienā un palīdzētu viesabonētājiem lemt par mobilo telefonu izmantošanu ārzemēs, BERT jānodrošina, lai jaunākā informācija par to, kā piemēro Eiropas Parlamenta un Padomes 2007. gada 27. jūnija Regulu (EK) Nr. 717/2007 par viesabonēšanu publiskajos mobilo telefonsakaru tīklos Kopienā un grozījumiem Direktīvā 2002/21/EK, būtu pieejama ieinteresētajām personām, un katru gadu jāpublicē šādas pārraudzības rezultāti.
Grozījums Nr.  29 Regulas priekšlikums 31. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(31) Komisijai jāvar prasīt Iestādei uzņemties veikt specifiskus papildu uzdevumus, kuri ietilpst tās parastās darbības jomā un kurus var uzskatīt par ieguldījumu Kopienas elektronisko sakaru regulējuma mērķu sasniegšanā.	svītrots
Pamatojums
Šādai pilnvaru deleģēšanai nav pamatojuma, jo regulatīvajām iestādēm šādi uzdevumi ir jādod tikai tad, ja ir īpaša reglamentējoša nepieciešamība, kā arī ar īpaša tiesību akta palīdzību, apspriežoties ar iesaistītajām grupām. Citādi var rasties risks, ka reglamentējošus uzdevumus, kuru veikšanas nepieciešamība nav konstatēta, var deleģēt tikai uz aizdomu pamata, apdraudot tiesisko noteiktību un galu galā arī konkurenci.
Grozījums Nr.  30 Regulas priekšlikums 32. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(32) Iestādes organizatoriskajai struktūrai jābūt piemērotai to uzdevumu veikšanai, kas tai jāpilda. Pieredze ar līdzīgām Kopienas iestādēm liecina, ka struktūra jāpielāgo, lai tā atbilstu Kopienas elektronisko sakaru regulējuma sistēmas specifiskajām vajadzībām. Jo īpaši jāņem vērā valsts pārvaldes iestāžu specifika un neatkarība.	(32) BERT organizatoriskajai struktūrai jābūt vienkāršai un piemērotai to uzdevumu veikšanai, kas tai jāpilda. Struktūra jāpielāgo, lai tā atbilstu Kopienas elektronisko sakaru regulējuma sistēmas specifiskajām vajadzībām Jo īpaši jāievēro VRI specifika un neatkarība gan valstu, gan Eiropas mērogā.
Grozījums Nr.  31 Regulas priekšlikums 33. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(33) Iestādei jābūt pilnvarām, kas vajadzīgas, lai efektīvi un, galvenais, neatkarīgi veiktu regulatīvās funkcijas. Tādēļ atbilstīgi situācijai valsts līmenī regulatoru padomei jādarbojas neatkarīgi no tirgus interesēm, un tā nedrīkst prasīt vai pieņemt norādījumus no valdības vai citām publiskām vai privātām struktūrām.	(33) BERT jābūt pilnvarām, kas vajadzīgas, lai efektīvi un, galvenais, neatkarīgi veiktu savas funkcijas. Tādēļ atbilstīgi situācijai valsts līmenī regulatoru padomei jādarbojas neatkarīgi no tirgus interesēm, un tā nedrīkst prasīt vai pieņemt norādījumus no valdības vai citām publiskām vai privātām struktūrām.
Grozījums Nr.  32 Regulas priekšlikums 34. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(34) Lai Iestāde darbotos netraucēti, direktors jāieceļ, vadoties pēc nopelniem un dokumentētām administratīvām un vadītāja prasmēm, kā arī pēc kompetences un pieredzes darbā ar elektronisko sakaru tīkliem, pakalpojumiem un tirgiem, un direktoram jāpilda pienākumi pilnīgi neatkarīgi un tāpat jāpielāgo arī Iestādes iekšējā organizācija un darbība. Direktoram jānodrošina Iestādes uzdevumu efektīva un neatkarīga izpilde.	(34) Lai BERT darbotos netraucēti, rīkotājdirektors jāieceļ, vadoties pēc nopelniem un dokumentētām administratīvām un vadītāja prasmēm, kā arī pēc kompetences un pieredzes darbā ar elektronisko sakaru tīkliem, pakalpojumiem un tirgiem, un direktoram jāpilda pienākumi pilnīgi neatkarīgi un tāpat jāpielāgo arī BERT iekšējā organizācija un darbība. Rīkotājdirektoram jānodrošina BERT uzdevumu efektīva un neatkarīga izpilde.
	(Šis grozījums piemērojams visā tekstā. Ja šo grozījumu pieņems, būs jāveic izmaiņas visā dokumentā.)
Grozījums Nr.  33 Regulas priekšlikums 36. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(36) Jānodrošina, lai pusēm, uz ko attiecas Iestādes lēmumi, būtu vajadzīgie tiesiskās aizsardzības līdzekļi. Jāizveido atbilstīgs apelācijas mehānisms, lai varētu pārsūdzēt Iestādes lēmumus specializētā apelācijas padomē, par kuras lēmumiem, savukārt, varētu griezties Tiesā.	svītrots
Grozījums Nr.  34 Regulas priekšlikums 37. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(37) Papildus saviem darbības principiem, kuru pamatā ir neatkarība un pārskatāmība, Iestādei jābūt organizācijai, kas gatava kontaktēties ar nozares pārstāvjiem, patērētājiem un citām ieinteresētajām personām. Iestādei jāstiprina sadarbība starp dažādiem tirgus dalībniekiem, kas darbojas tīku un informācijas drošības jomā, inter alia, regulāri organizējot apspriedes ar nozares pārstāvjiem, pētniecības centriem, kā arī pārējam ieinteresētajām personām un izveidojot kontaktu tīklu Kopienas struktūrām, publiskā sektora struktūrām, kuras izraudzījušās dalībvalstis, privātā sektora un patērētāju struktūrām.	(37) Papildus saviem darbības principiem, kuru pamatā ir neatkarība un pārskatāmība, BERT jābūt gatavai kontaktēties arī ar nozares pārstāvjiem, patērētājiem, arodbiedrībām, valsts sektora iestādēm, pētniecības centriem un citām ieinteresētajām personām. Vajadzības gadījumā BERT jāpalīdz Komisijai, lai uzņēmumu vidū izplatītu paraugpraksi un apmainītos ar to.
Pamatojums
BERT ir jābūt iespējai apspriesties un sadarboties ar dažādām elektronisko sakaru nozares ieinteresētajām personām.
Grozījums Nr.  35 Regulas priekšlikums 38. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(38) Tādēļ Iestādes procedūrām jānodrošina, ka Iestādei ir pieejamas speciālistu īpašās zināšanas un elektronisko sakaru nozares pieredze, jo īpaši tādās tehniski sarežģītās un strauju pārmaiņu jomās kā tīkli un informācijas drošība.	(38) Tādēļ BERT procedūrām jānodrošina, ka BERT ir pieejamas speciālistu īpašās zināšanas un elektronisko sakaru nozares pieredze, jo īpaši tehniski sarežģītās un strauju pārmaiņu jomās.
Grozījums Nr.  36 Regulas priekšlikums 39. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(39) Jāieceļ galvenais tīklu drošības speciālists, lai nodrošinātu, ka, veicot Iestādes uzdevumus saistībā ar tīklu un informācijas drošību, īpašās zināšanas un pieredze ir vajadzīgajā līmenī. Jāizveido pastāvīga ieinteresēto personu grupa, lai dotu padomu galvenajam tīklu drošības speciālistam, mudinātu dalīties ar pieredzi un labāko praksi šajos jautājumos un uzturētu regulāru dialogu ar privāto sektoru, patērētāju organizācijām un pārējām ieinteresētājām personām.	svītrots
Grozījums Nr.  37 Regulas priekšlikums 40. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(40) Lai Iestādei garantētu pilnīgu autonomiju un neatkarību, tai jāsaņem autonoms budžets. Attiecībā uz visām subsīdijām, ko piešķir no Eiropas Savienības vispārējā budžeta, jāpiemēro Kopienas budžeta procedūra. Turklāt Revīzijas palātai jāveic grāmatvedības revīzija saskaņā ar 91. pantu Komisijas 2002. gada 23. decembra Regulā (EK, Euratom) Nr. 2343/2002 par pamata Finanšu regulu struktūrām, kas minētas 185. pantā Padomes Regulā (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 par Finanšu regulu, ko piemēro Eiropas Kopienu vispārējam budžetam.	(40) Lai BERT garantētu pilnīgu autonomiju un neatkarību, tai jāsaņem autonoms budžets. Vienu trešdaļu finansējuma piešķirs no Eiropas Savienības vispārējā budžeta, savukārt divas trešdaļas līdzekļu nodrošinās VRI. Dalībvalstīm jānodrošina, ka VRI ir atbilstīgs un beznosacījumu finansējums šim mērķim. Šāda finansēšanas metode neskar BERT neatkarību ne no dalībvalstīm, ne no Eiropas Komisijas.
Grozījums Nr.  38 Regulas priekšlikums 42. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(42) Komisijai jāvar noteikt finansiālus sodus uzņēmumiem, kas nesniedz informāciju, kura vajadzīga Iestādei, lai tā efektīvi izpildītu uzdevumus. Turklāt dalībvalstīm jānodrošina, ka tām ir atbilstīgs regulējums, lai noteiktu uzņēmumiem efektīvus, samērīgus un atturošus sodus par to pienākumu nepildīšanu, kas izriet no šīs regulas.	(42) Komisijai jāvar veikt nepieciešamos pasākumus gadījumā, ja uzņēmumi neiesniedz informāciju, kura vajadzīga BERT, lai tā efektīvi izpildītu uzdevumus. Turklāt dalībvalstīm jānodrošina, ka tām ir atbilstīgs regulējums, lai noteiktu uzņēmumiem efektīvus, samērīgus un atturošus sodus par to pienākumu nepildīšanu, kas izriet no šīs regulas.
Grozījums Nr.  39 Regulas priekšlikums 43. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(43) Iestādei, savas darbības jomā īstenojot mērķus un pildot uzdevumus, jo īpaši jāievēro noteikumi, kas attiecas uz Kopienas iestādēm un ir par darbībām ar slepeniem dokumentiem. Attiecīgā gadījumā ir lietderīgi nodrošināt saskaņotu un drošu informācijas apmaiņu atbilstīgi šai regulai.	(43) VRI jānodrošina, ka, savas darbības jomā īstenojot mērķus un pildot uzdevumus, BERT jo īpaši ievēro noteikumus, kas attiecas uz Kopienas iestādēm un ir par darbībām ar slepeniem dokumentiem. Attiecīgā gadījumā ir lietderīgi nodrošināt saskaņotu un drošu informācijas apmaiņu atbilstīgi šai regulai.
Grozījums Nr.  40 Regulas priekšlikums 44. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(44) Iestādei jāpiemēro attiecīgie Kopienas tiesību akti par publisku piekļuvi dokumentiem atbilstīgi Eiropas Parlamenta un Padomes 2001. gada 30. maija Regulai (EK) Nr. 1049/2001 par publisku piekļuvi Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas dokumentiem un par personu aizsardzību saistībā ar personas datu apstrādi atbilstīgi Eiropas Parlamenta un Padomes 2000. gada 18. decembra Regulai (EK) Nr. 45/2001 par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi Kopienas iestādēs un struktūrās un par šādu datu brīvu apriti.	(44) VRI jānodrošina, ka BERT piemēro attiecīgos Kopienas tiesību aktus par publisku piekļuvi dokumentiem atbilstīgi Eiropas Parlamenta un Padomes 2001. gada 30. maija Regulai (EK) Nr. 1049/2001 par publisku piekļuvi Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas dokumentiem un par personu aizsardzību saistībā ar personas datu apstrādi atbilstīgi Eiropas Parlamenta un Padomes 2000. gada 18. decembra Regulai (EK) Nr. 45/2001 par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi Kopienas iestādēs un struktūrās un par šādu datu brīvu apriti.
Grozījums Nr.  41 Regulas priekšlikums 45. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(45) Trešo valstu līdzdalībai iestādes darbā jābūt iespējamai saskaņā ar attiecīgiem nolīgumiem, ko slēdz Kopiena.	svītrots
Grozījums Nr.  42 Regulas priekšlikums 46. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(46) Vienmērīga pāreja jānodrošina saistībā ar pašreizējām ETIDA darbībām, kuras ietilpst Iestādes darbības jomā.	svītrots
Grozījums Nr.  43 Regulas priekšlikums 47. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(47) Šīs regulas īstenošanai vajadzīgos pasākumus jāpieņem saskaņā ar Padomes 1999. gada 28. jūnija Lēmumu 1999/468/EK, ar ko nosaka Komisijai piešķirto ieviešanas pilnvaru īstenošanas kārtību.	svītrots
Grozījums Nr.  44 Regulas priekšlikums 48. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(48) Konkrēti, Komisijai jāpiešķir pilnvaras, lai pielāgotu tehnikas vai tirgus attīstībai informāciju, kas minēta šīs regulas pielikumā. Minētie pasākumi jāpieņem saskaņā ar regulatīvo kontroles procedūru, kas izklāstīta Lēmuma 1999/468/EK 5.a pantā, jo to darbības joma ir vispārīga un tie paredzēti nebūtisku šīs regulas elementu grozīšanai.	svītrots
Grozījums Nr.  45 Regulas priekšlikums 49. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(49) Kopiena var noteikt pasākumus saskaņā ar Līguma 5. pantā izklāstīto subsidiaritātes principu, jo dalībvalstis nevar pietiekami sasniegt ierosinātās rīcības mērķus, proti, labāku iekšējā elektronisko sakaru tīklu un pakalpojumu tirgus darbību un visu Kopienu apverošu elektronisko sakaru ieviešanu, bet, ņemot vērā šīs regulas darbības jomu, kas ietver visu Eiropu, Kopienas līmenī to var izdarīt labāk. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu, šī regula nosaka tikai to, kas vajadzīgs minēto mērķu sasniegšanai,	svītrots
Grozījums Nr.  46 Regulas priekšlikums 49.a apsvērums (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(49a) Lai izvērtētu, vai BERT pilnvaras ir jāpagarina, 2014. gada 1. janvārī jāveic pārskatīšana. Ja pagarinājums ir pamatots, jāpārskata budžeta un procedūras noteikumi, kā arī cilvēkresursi.
Grozījums Nr.  47 Regulas priekšlikums 1. pants – 1. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
1. Tiek izveidota Eiropas Elektronisko sakaru tirgus iestāde, kuras pienākumi izklāstīti šajā regulā.	1. Tiek izveidota Eiropas Telekomunikāciju regulatoru organizācija (BERT), kuras pienākumi izklāstīti šajā regulā. Komisija konsultē BERT tās darbības procesā saskaņā ar pamatdirektīvu un īpašajām direktīvām, kā noteikts šajā regulā.
Grozījums Nr.  48 Regulas priekšlikums 1. pants – 2. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
2. Iestāde rīkojas pamatdirektīvas un īpašo direktīvu darbības jomā un izmanto īpašās zināšanas, kas pieejamas valsts pārvaldes iestādēm. Pildot II un III nodaļā uzskaitītos uzdevumus, tā sekmē labāku iekšējā elektronisko sakaru tīklu un pakalpojumu tirgus darbību, tostarp jo īpaši visu Kopienu aptverošu elektronisko sakaru ieviešanu un augsta un efektīva līmeņa tīklu un informācijas drošības nodrošināšanu.	2. BERT rīkojas pamatdirektīvas un īpašo direktīvu darbības jomā un izmanto īpašās zināšanas, kas pieejamas valsts regulatīvajām iestādēm (VRI). Pildot II un III nodaļā uzskaitītos uzdevumus, tā uzlabo valstu tiesību aktus elektronisko sakaru jomā un sekmē labāku iekšējā elektronisko sakaru tīklu un pakalpojumu tirgus darbību, tostarp jo īpaši elektronisko sakaru reglamentējošo noteikumu efektīvu un konsekventu piemērošanu un visu Kopienu aptverošu elektronisko sakaru ieviešanu.
Grozījums Nr.  49 Regulas priekšlikums 1. pants – 3. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
3. Iestāde veic uzdevumus, sadarbojoties ar valsts pārvaldes iestādēm un Komisiju, Eiropas elektronisko sakaru regulējuma sistēmā.	3. BERT veic uzdevumus, sadarbojoties ar VRI un Komisiju.
	BERT kalpo kā iestāde informācijas apmaiņai un vienotu lēmumu pieņemšanai starp VRI. BERT nodrošina organizatorisku pamatu VRI lēmumu pieņemšanai. BERT pieņem kopējās nostājas un piezīmes. Turklāt BERT konsultē Komisiju un palīdz VRI visos jautājumos, kuri saskaņā ar pamatdirektīvu un īpašajām direktīvām attiecas uz VRI piešķirto uzdevumu darbības jomu.
Pamatojums
Daudzi Iestādes regulējošie pienākumi jānodala un tiem jāpaliek dalībvalstu kompetencē.
Grozījums Nr.  50 Regulas priekšlikums 1. pants – 5. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
5. Iestādes mērķi un uzdevumi neierobežo dalībvalstu kompetenci tīklu un informācijas drošības jomā, kas neietilpst EK līguma darbības jomā, proti, kompetenci, uz ko attiecas Līguma par Eiropas Savienību V un VI sadaļa. Katrā ziņā iestādes mērķi un uzdevumi neierobežo darbības saistībā ar sabiedrības drošību, aizsardzību, valsts darbības krimināltiesību un valsts drošības jomā, arī valsts ekonomiskās labklājības jomā, ja darbības saistītas ar jautājumiem par valsts drošību.	svītrots
Grozījums Nr.  51 Regulas priekšlikums 1. pants – 5.a punkts (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	5.a Padome un Eiropas Parlaments pieņem lēmumu, ar ko izveido biroju, lai nodrošinātu pietiekamus resursus BERT. Pieņemtajā lēmumā ietver šādus noteikumus:
	a) ar to paredz, ka birojs ir Kopienas administrācijas daļa attiecībā uz nodarbinātības un budžeta atbildības noteikumiem;
	b) ciktāl ir jānodrošina BERT uzdevumu neatkarīga īstenošana, ar lēmumu paredz atsevišķus iestādes civildienesta noteikumus un
	c) lēmumā ietver arī noteikumus par BERT pirmo sapulci un pirmo priekšsēdētāju.
	Birojs atrodas Briselē.
Grozījums Nr.  52 Regulas priekšlikums 3. pants – a apakšpunkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(a) pēc Komisijas pieprasījuma vai pēc savas ierosmes sniedz atzinumus un palīdz Komisijai, nodrošinot papildu tehnisku atbalstu visu elektronisko sakaru jautājumu risināšanā,	(a) pēc Komisijas vai Eiropas Parlamenta pieprasījuma vai pēc savas ierosmes sniedz atzinumus un palīdz Komisijai un Eiropas Parlamentam, nodrošinot tiem papildu tehnisko atbalstu visu elektronisko sakaru jautājumu risināšanā,
Pamatojums
Komisijas priekšlikuma paskaidrojuma rakstā noteikts, ka Iestāde jāizveido, paredzot, ka tā „būs Eiropas Parlamenta pakļautībā”. Tādēļ jānodrošina ciešāka saikne starp Parlamentu un Iestādi.
Grozījums Nr.  53 Regulas priekšlikums 3. pants – aa apakšpunkts (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(aa) izstrādā kopējo nostāju, pamatnostādnes un paraugpraksi reglamentējošu tiesiskās aizsardzības līdzekļu piemērošanai valsts līmenī un uzrauga to īstenošanu visās dalībvalstīs,
Pamatojums
Ierosinātā grozījuma nolūks ir uzsvērt BERT nozīmi, lai pastiprinātu tiesisko aizsardzības līdzekļu konsekvenci, sniedzot pamatnostādni VRI, kā arī lai īstenotu uzraudzību.
Grozījums Nr.  54 Regulas priekšlikums 3. pants – c apakšpunkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(c) dod padomu tirgus dalībniekiem un valsts pārvaldes iestādēm regulējuma jautājumos,	(c) dod padomu tirgus dalībniekiem (tostarp patērētājiem un patērētāju organizācijām) un VRI regulējuma jautājumos,
Grozījums Nr.  55 Regulas priekšlikums 3. pants – da apakšpunkts (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(da) apmainās ar pieredzi un veicina inovāciju elektronisko sakaru jomā,
Pamatojums
Ir jāuzsver BERT nozīme inovācijas veicināšanā Eiropā, jo inovācija ir arī patērētāju interesēs.
Grozījums Nr.  56 Regulas priekšlikums 3. pants – e apakšpunkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(e) dod padomu un sniedz palīdzību Komisijai vai kompetentai struktūrai, ko saistībā ar tīkla vai informācijas drošības jautājumu, kurš ietilpst Iestādes darbības jomā, izraudzījusies dalībvalsts,	svītrots
Grozījums Nr.  57 Regulas priekšlikums 3. pants – f apakšpunkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(f) pieņem individuālus lēmumus par Eiropas Telenumerācijas telpas (ETNT) numuru izmatošanas tiesību piešķiršanu,	svītrots
Grozījums Nr.  58 Regulas priekšlikums 3. pants – g apakšpunkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(g) palīdz Komisijai izraudzīties uzņēmumus, kam piešķiramas radiofrekvenču un numuru izmantošanas tiesības,	svītrots
Pamatojums
BERT varēs sniegt padomu (līdzīgi kā jebkuros citos jautājumos, tostarp 7. pantā minētās procedūras ietvaros) Komisijai, kā arī citām kompetentajām iestādēm saistībā ar radiofrekvenču piešķiršanu, lai tās var efektīvāk īstenot savas kompetences. BERT nepārņems no Komisijas pašreizējās procedūras (ko norāda vārds „palīdz”), jo šādas procedūras tiek paredzētas Komisijai un, ņemot vērā iespējamo šādu procedūru nelielo skaitu, šā uzdevuma nodošana aģentūrai nav pamatota un nav proporcionāla.
Grozījums Nr.  59 Regulas priekšlikums 3. pants – h apakšpunkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(h) iekasē un sadala izmantošanas nodevas par radiofrekvenču un numuru izmantošanas tiesībām,	svītrots
Grozījums Nr.  60 Regulas priekšlikums 3. pants – i apakšpunkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(i) sagatavo ieteikumus valsts pārvaldes iestādēm starptautisku strīdu gadījumos un e-pieejamības jautājumos.	(i) konsultē VRI starptautisku strīdu gadījumos un attiecīgos gadījumos e-pieejamības jautājumos.
Pamatojums
Jāizvairās no termina „ieteikumi", jo tam ir īpaša nozīme Kopienas tiesību aktos.
Grozījums Nr.  61 Regulas priekšlikums 3. pants – ia apakšpunkts (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(ia) izstrādā kopējās nostājas par jautājumiem, kas attiecas uz visu Eiropu, piemēram, par globālajiem telekomunikāciju pakalpojumiem, lai uzlabotu regulējuma atbilstību un veicinātu Viseiropas tirgus izveidošanu un noteikumu pieņemšanu, kas piemērojami visā Eiropā.
Pamatojums
Saskaņā ar pašreizējām ES vispārējām nostādnēm globālu telekomunikāciju pakalpojumu sniedzējam jāatbilst visu valsts līmeņa regulējošo iestāžu individuālajām licencēšanas prasībām, lai tie varētu sniegt Viseiropas pakalpojumus. Šie valstu pasākumi ievērojami atšķiras, un arī atbilstības saistības, kas izriet no valstu licencēšanas izsniegšanas kārtības, ir ļoti dažādas.
Grozījums Nr.  62 Regulas priekšlikums 4. pants – 1. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
1. Pēc Komisijas pieprasījuma Iestāde sniedz atzinumus par visiem elektronisko sakaru jautājumiem.	1. Pēc Komisijas pieprasījuma BERT sniedz atzinumus par visiem elektronisko sakaru jautājumiem, kā noteikts šajā regulā. Pēc savas iniciatīvas BERT var arī sniegt atzinumus par šiem jautājumiem Komisijai vai VRI.
Grozījums Nr.  63 Regulas priekšlikums 4. pants – 2. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
2. Iestāde jo īpaši sekmē pamatdirektīvas un īpašo direktīvu noteikumu saskaņotu piemērošanu, palīdzot Komisijai sagatavot ieteikumus vai lēmumus, kas Komisijai jāpieņem saskaņā ar Direktīvas 2002/21/EK (pamatdirektīva) 19. pantu.	2. Lai sekmētu pamatdirektīvas un īpašo direktīvu noteikumu saskaņotu piemērošanu, Komisija prasa palīdzību BERT arī nolūkā sagatavot ieteikumus vai lēmumus, kas Komisijai jāpieņem saskaņā ar Direktīvas 2002/21/EK (pamatdirektīva) 19. pantu. Eiropas Parlaments arī var prasīt šādu palīdzību no BERT, kāda tam ir pamatoti nepieciešama saistībā ar ikvienu jautājumu vai tiesību aktu BERT darbības jomā.
Grozījums Nr.  64 Regulas priekšlikums 4. pants – 3. punkts – ievaddaļa
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
3. Šā panta 1. punktā minētie jautājumi ietver šādus:	3. Šā panta 1. punktā minētie jautājumi ir šādi:
Pamatojums
Precīzi jādefinē Iestādes pienākumi.
Grozījums Nr.  65 Regulas priekšlikums 4. pants – 3. punkts – b apakšpunkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(b) publisko elektronisko sakaru tīklu un pakalpojumu integritāte un drošība, tostarp jautājumi, kas saistīti ar drošības un/vai integritātes pārkāpumiem, atbilstīgi Direktīvas 2002/21/EK (pamatdirektīva) 13.a pantam un Direktīvas 2002/58/EK (direktīva par privāto dzīvi un elektronisko komunikāciju) 4. pantam,	svītrots
Grozījums Nr.  66 Regulas priekšlikums 4. pants – 3. punkts – e apakšpunkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(e) konkrētu valstu tirgus analīze atbilstīgi Direktīvas 2002/21/EK (pamatdirektīva) 16. pantam,	(e) konkrētu valstu tirgus un vajadzības gadījumā vietējo tirgu analīze atbilstīgi Direktīvas 2002/21/EK (pamatdirektīva) 16. pantam,
Pamatojums
BERT ir konsultatīva loma tirgus analīzē valstu un vajadzības gadījumā vietējā līmenī.
Grozījums Nr.  67 Regulas priekšlikums 4. pants – 3. punkts – i apakšpunkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(i) numerācijas jautājumi atbilstīgi Direktīvas 2002/21/EK (pamatdirektīva) 10. pantam un piekļuve numuriem un pakalpojumiem Kopienā atbilstīgi Direktīvas 2002/22/EK (universālā pakalpojuma direktīva) 28. pantam,	svītrots
Pamatojums
Šiem jautājumiem ir jāpaliek dalībvalstu kompetencē.
Grozījums Nr.  68 Regulas priekšlikums 4. pants – 3. punkts – o apakšpunkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(o) pasākumi, kas saistīti ar radiofrekvenču jautājumiem, atbilstīgi Lēmuma Nr. 676/2002/EK (Radiofrekvenču spektra lēmums) 2. pantam,	(o) jautājumi, kuri ar pamatdirektīvu un īpašajām direktīvām ir noteikti kā BERT atbildība, ciktāl tie skar frekvenču spektra pārvaldību, vai arī uz tiem attiecas šī pārvaldība,
Pamatojums
Būtu lietderīgi direktīvā precizēt, kuri jautājumi attiecas uz Iestādes darbības jomu.
Grozījums Nr.  69 Regulas priekšlikums 4. pants – 3. punkts – p apakšpunkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(p) atbilstīgi Direktīvas 2002/20/EK (atļauju izsniegšanas direktīva) 6.a un 6.b pantam	svītrots
(i) saskaņoti nosacījumi par radiofrekvenču vai numuru izmantošanas tiesībām,
(ii) tādu izmantošanas tiesību grozīšana vai atsaukšana, kas piešķirtas koordinējot vai saskaņojot,
(iii) tādu uzņēmumu atlase, kam individuālas frekvenču vai numuru izmantošanas tiesības varētu piešķirt pakalpojumiem ar starptautisku potenciālu.
Grozījums Nr.  70 Regulas priekšlikums 4. pants – 3. punkts – pa apakšpunkts (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(pa) pasākumi, lai nodrošinātu kopēju Viseiropas noteikumu un prasību izstrādāšanu attiecībā uz globālo telekomunikāciju pakalpojumu sniedzējiem.
Pamatojums
Saskaņā ar pašreizējām ES vispārējām nostādnēm globālo telekomunikāciju pakalpojumu sniedzējam jāatbilst visu valsts līmeņa regulējošo iestāžu individuālajām licencēšanas prasībām, lai tie varētu sniegt Viseiropas pakalpojumus. Šie valstu pasākumi ievērojami atšķiras, un arī atbilstības saistības, kas izriet no valstu licencēšanas izsniegšanas kārtības, ir ļoti dažādas.
Grozījums Nr.  71 Regulas priekšlikums 4. pants – 4. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
4. Turklāt iestāde veic konkrētus uzdevumus, kas izklāstīti no 5. līdz 23. pantam.	4. Turklāt Komisija var pieprasīt BERT veikt konkrētus uzdevumus, kas izklāstīti no 5. līdz 23. pantam.
Grozījums Nr.  72 Regulas priekšlikums 4. pants – 4.a punkts (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	4.a Komisija un VRI pilnībā ņem vērā BERT sniegtos atzinumus. Ja BERT ierosina alternatīvus risinājumus, ņemot vērā dažādos tirgus nosacījumus un dažādo regulatīvo pieeju virziena atkarību, VRI apsver, kurš risinājums vislabāk atbilst to regulatīvajai pieejai. VRI un Komisija publisko informāciju, kādā veidā ir ņemts vērā BERT atzinums.
Pamatojums
Piedāvājot risinājumus, ir jāņem vērā pastāvošās atšķirības valstu tirgos.
Grozījums Nr.  73 Regulas priekšlikums 5. pants – 2. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
2. Iestāde 4 nedēļu laikā pēc šādas informācijas saņemšanas sniedz atzinumu Komisijai par attiecīgā pasākuma projektu. Atzinumā sīki un objektīvi analizēts, vai paredzētais pasākums nerada šķērsli vienotajam tirgum un atbilst Kopienas tiesību aktiem un jo īpaši mērķiem, kas minēti Direktīvas 2002/21/EK (pamatdirektīva) 8. pantā. Attiecīgā gadījumā Iestāde norāda, kādas izmaiņas jāizdara pasākuma projektā, lai panāktu, ka atbilstība šiem mērķiem ir iespējami lielāka.	2. BERT 4 nedēļu laikā pēc šādas informācijas saņemšanas sniedz atzinumu Komisijai par attiecīgā pasākuma projektu. Atzinumā sīki un objektīvi analizēts, vai paredzētais pasākums nerada šķērsli vienotajam tirgum un atbilst Kopienas tiesību aktiem un jo īpaši mērķiem, kas minēti Direktīvas 2002/21/EK (pamatdirektīva) 8. pantā. Attiecīgā gadījumā Komisija prasa BERT norādīt, kādas izmaiņas jāizdara pasākuma projektā, lai panāktu, ka atbilstība šiem mērķiem ir iespējami lielāka.
Grozījums Nr.  74 Regulas priekšlikums 7. pants – 2. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
2. Ja Komisija ir noteikusi starpvalstu tirgu saskaņā ar Direktīvas 2002/21/EK (pamatdirektīva) 15. panta 4. punktu, Iestāde veic tirgus analīzi, sadarbojoties ar valsts pārvaldes iestādēm atbilstīgi minētās direktīvas 16. panta 5. punktam, un sniedz par to atzinumu Komisijai.	2. Ja Komisija ir noteikusi starpvalstu tirgu saskaņā ar Direktīvas 2002/21/EK (pamatdirektīva) 15. panta 4. punktu, Iestāde var pēc pieprasījuma palīdzēt VRI, kuras iesaistījušās kopējās tirgus analīzes veikšanā, atbilstīgi minētās direktīvas 16. panta 5. punktam.
Pamatojums
Kopā ar otru grozījumu, kas attiecas uz šo pantu.
Grozījums Nr.  75 Regulas priekšlikums 7. pants – 3. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
3. Ja iestāde secina, ka konkurence atbilstīgajā starpvalstu tirgū nav pilnvērtīga, Komisijai sniegtajā atzinumā tā iekļauj pasākuma projektu, norādot uzņēmumus, ko uzskata par tādiem, kuri jāatzīst par uzņēmumiem, kam ir būtiska ietekme minētajā tirgū, un atbilstīgos pienākumus, kas jāuzliek.	svītrots
Pamatojums
Kopā ar otru grozījumu, kas attiecas uz šo pantu.
Grozījums Nr.  76 Regulas priekšlikums 7. pants – 4. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
4. Pirms atzinuma sniegšanas atbilstīgi 1. un 3. punktam, Iestāde apspriežas ar valsts pārvaldes iestādēm un valsts konkurences iestādēm un rīko sabiedrisko apspriešanos saskaņā ar šīs regulas 42. pantu.	svītrots
Pamatojums
Kopā ar otru grozījumu, kas attiecas uz šo pantu.
Grozījums Nr.  77 Regulas priekšlikums 8. pants – 1. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
1. Iestāde var pieņemt individuālus lēmumus par Eiropas Telenumerācijas telpas (ETNT) numuru izmantošanas tiesību piešķiršanu atbilstīgi Direktīvas 2002/21/EK (pamatdirektīva) 10. pantam. Iestāde to dalībvalstu vārdā, kam piešķirta sākuma ciparu kombinācija (3883), atbild arī par Eiropas Telenumerācijas telpas (ETNT) pārvaldību un attīstību.	svītrots
Grozījums Nr.  78 Regulas priekšlikums 8. pants – 2. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
2. Iestāde veic uzdevumus, kas saistīti ar harmonizēto numuru sēriju piešķiršanu un pārvaldību atbilstīgi Direktīvas 2002/21/EK (pamatdirektīva) 10. panta 4. punktam.	svītrots
Grozījums Nr.  79 Regulas priekšlikums 8. pants – 3. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
3. Iestāde kopā ar valsts pārvaldes iestādēm risina jautājumus par krāpšanu vai numerācijas resursu ļaunprātīgu izmantošanu Kopienā, jo īpaši attiecībā uz starptautiskiem pakalpojumiem. Iestāde var sniegt atzinumu par darbību, ko var veikt Kopienā vai valstī, lai saistībā ar numerāciju mazinātu krāpšanu, ļaunprātīgu izmantošanu un citas patērētāju problēmas.	3. Pēc Komisijas pieprasījuma, BERT kopā ar valsts regulatīvajām iestādēm risina jautājumus par krāpšanu vai numerācijas resursu ļaunprātīgu izmantošanu Kopienā, jo īpaši attiecībā uz starptautiskiem pakalpojumiem. BERT var sniegt atzinumu par darbību, ko var veikt Kopienā vai valstī, lai saistībā ar numerāciju mazinātu krāpšanu, ļaunprātīgu izmantošanu un citas patērētāju problēmas.
Grozījums Nr.  80 Regulas priekšlikums 9. pants – 1. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
1. Iestāde sagatavo gada pārskatu par pasākumiem, ko veikušas dalībvalstis, lai informētu iedzīvotājus par vienu Eiropas neatliekamās palīdzības numuru 112 un tā izmantošanu, pamatojoties uz informāciju, kas saņemta saskaņā ar Direktīvas 2002/22/EK (universālā pakalpojuma direktīva) 26. panta 4. punktu. Šā pārskata rezultātus iekļauj gada ziņojumā, kas minēts 21. panta 2. punktā.	svītrots
Grozījums Nr.  81 Regulas priekšlikums 10. pants – 1. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
1. Pēc pieprasījuma Iestāde sniedz padomu Komisijai un jo īpaši par tehniskiem vai ekonomiskiem aspektiem veic pētījumus un analīzi par radiofrekvenču izmantošanu elektroniskajiem sakariem Kopienā.	1. Pēc pieprasījuma BERT attiecīgos gadījumos sniedz padomu Komisijai, Radiofrekvenču spektra politikas grupai (turpmāk tekstā „RSPG”) un Radiofrekvenču spektra komitejai (turpmāk tekstā „RSK”) saistībā ar tiem BERT darbības jautājumiem, kuri attiecas uz radiofrekvenču izmantošanu elektroniskajiem sakariem Kopienā. Pēc vajadzības BERT cieši sadarbojas ar RSPG un RSK.
Grozījums Nr.  82 Regulas priekšlikums 10. pants – 3. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
3. Pēc pieprasījuma Iestāde sniedz padomu Komisijai par to, kā izstrādāt kopējās politikas mērķus, kas minēti Lēmuma Nr. 676/2002/EK (Radiofrekvenču spektra lēmums) 6. panta 3. punktā, ja tie attiecas uz elektronisko sakaru nozari.	3. Komisija var pieprasīt BERT sniegt padomu RSPG un RSK saistībā ar padomu, ko RSK sniegusi Komisijai par to, kā izstrādāt kopējās politikas mērķus, kas minēti Lēmuma Nr. 676/2002/EK (Radiofrekvenču spektra lēmums) 6. panta 3. punktā, ja tie attiecas uz elektronisko sakaru nozari.
Grozījums Nr.  83 Regulas priekšlikums 10. pants – 4. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
4. Iestāde publicē tādu gada ziņojumu par paredzamajām tendencēm frekvenču jomā elektronisko sakaru nozarē un politikā, kurā norāda iespējamās vajadzības un gaidāmos uzdevumus.	4. BERT attiecīgā gadījumā sniedz padomu saistībā ar Komisijas, RSPG, RSK vai ikvienas citas atbildīgās struktūras publicētajiem ziņojumiem par paredzamajām tendencēm frekvenču jomā elektronisko sakaru nozarē un politikā, kuros norāda iespējamās vajadzības un gaidāmos uzdevumus.
Pamatojums
The amendments aim to define the roles of BERT regarding frequencies more precisely and clarify that its primary role is to provide advice not only to the Commission but to the specific bodies (RSC and RSPG) which are already assigned duties in connection with radio frequencies. BERT should not be granted duties which are assigned to RSC and RSPG, as it would lead to ineffectiveness and a confusion of regulatory and frequency competences, but rather its role should be complementary to such bodies to ensure that electronic communications policy objectives are uniform in all the relevant bodies active in the electronic communications sector.
Grozījums Nr.  84 Regulas priekšlikums 11. pants – 1. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
1. Pēc Komisijas pieprasījuma Iestāde sniedz Komisijai atzinumu par darbības jomu un saturu īstenošanas pasākumiem, kas noteikti Direktīvas 2002/20/EK (atļauju izsniegšanas direktīva) 6.a pantā. Atzinumā jo īpaši var iekļaut Iestādes novērtējumu par priekšrocībām, kādas rastos vienotajam elektronisko sakaru un pakalpojumu tirgum, ja īstenotu Komisijas pasākumus, kuri pieņemti atbilstīgi Direktīvas 2002/20/EK (atļauju izsniegšanas direktīva) 6.a pantam, un norādīt pakalpojumus, kas varētu aptvert visu Kopienu un minēto pasākumu dēļ būtu izdevīgāki.	1. Komisija var lūgt BERT sniegt Komisijai, RSPG vai RSK atzinumu par darbības jomu un saturu īstenošanas pasākumiem, kas noteikti Direktīvas 2002/20/EK (atļauju izsniegšanas direktīva) 6.a pantā. Atzinumā jo īpaši var iekļaut BERT novērtējumu par priekšrocībām, kādas rastos vienotajam elektronisko sakaru un pakalpojumu tirgum, ja īstenotu Komisijas pasākumus, kuri pieņemti atbilstīgi Direktīvas 2002/20/EK (atļauju izsniegšanas direktīva) 6.a pantam, un norādīt pakalpojumus, kas varētu aptvert visu Kopienu un minēto pasākumu dēļ būtu izdevīgāki.
Grozījums Nr.  85 Regulas priekšlikums 11. pants – 2. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
2. Ja saskaņā ar 1. punktu sniegtais Iestādes atzinums ir par kopīgu atlases procedūru, ko piemēro izmantošanas tiesībām, kas ir Direktīvas 2002/20/EK (atļauju izsniegšanas direktīva) 6.b panta darbības jomā, šajā atzinumā jo īpaši:	svītrots
(a) nosaka elektronisko sakaru pakalpojumus, kurus sniegt Kopienā starptautiskā mērogā būtu izdevīgi, jo tiktu izmantotas frekvences vai numuri, uz kuriem tiesības piešķirtu ar vienu procedūru un ar vieniem un tiem pašiem nosacījumiem;
(b) noteiktu numurus un numuru sērijas, ko varētu izmantot šādiem pakalpojumiem;
(c) novērtētu šādu pakalpojumu faktisko vai iespējamo pieprasījumu Kopienā un
(d) noteiktu ierobežojumus, ko tā uzskata par lietderīgiem attiecībā uz to izmantošanas tiesību skaitu, kuras piedāvā kopīgajā atlases procedūrā, un procedūras, kas jāievēro, atlasot uzņēmumus, kuriem piešķiramas minētās tiesības, attiecīgā gadījumā pienācīgi ņemot vērā principus, kas izklāstīti Direktīvas 2002/20/EK (atļauju izsniegšanas direktīva) 7. pantā.
Grozījums Nr.  86 Regulas priekšlikums 11. pants – 3. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
3. Pēc Komisijas pieprasījuma Iestāde komentē vai papildina atzinumus, kas sniegti atbilstīgi 1. punktam, minētajā pieprasījumā noteiktajā termiņā.	3. Pēc Komisijas, RSPG, RSK vai jebkuras citas atbildīgās iestādes pieprasījuma Iestāde komentē vai papildina atzinumus, kas sniegti atbilstīgi 1. punktam, minētajā pieprasījumā noteiktajā termiņā.
Pamatojums
Lai gan tas ir iekšējā tirgus interesēs, ka BERT sniedz ieguldījumu Komisijas darbā attiecībā uz nosacījumu un procedūru saskaņošanu saistībā ar atļaujām un sniedz atzinumus Komisijai, ikviena konkrēta prasība attiecībā uz šāda atzinuma saturu būtu pretrunā ar elastīguma principu un BERT spēju efektīvi papildināt VRI pieredzi.
Grozījums Nr.  87 Regulas priekšlikums 12. pants
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
12. pants	svītrots
Priekšlikums par uzņēmumu atlasi
Atbilstīgi Direktīvas 2002/20/EK (atļauju izsniegšanas direktīva) 6.b pantam Iestāde
(a) pieņem no uzņēmumiem un izskata radiofrekvenču un numuru izmantošanas tiesību pieteikumus un iekasē administratīvos maksājumus un nodevas, kas uzliktas uzņēmumiem atbilstīgi kopīgai atlases procedūrai;
(b) veic kopīgo atlases procedūru un iesaka uzņēmumus, kam saskaņā ar minētajiem noteikumiem var piešķirt individuālas izmantošanas tiesības;
(c) iesniedz Komisijai ziņojumu, kurā raksturoti saņemtie pieteikumi, novērtēti minētie pieteikumi, ierosināti individuālu izmantošanas tiesību piešķiršanai visatbilstošākie uzņēmumi un pamatota šī atlase, atsaucoties uz atlases kritērijiem, kas izklāstīti atbilstīgajā īstenošanas pasākumā.
Grozījums Nr.  88 Regulas priekšlikums 13. pants – 1. daļa
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
Pēc Komisijas pieprasījuma Iestāde sniedz Komisijai atzinumu par tādu izmantošanas tiesību atsaukšanu, kas piešķirtas kopīgajās procedūrās, kuras paredzētas atbilstīgi Direktīvas 2002/20/EK (atļauju izsniegšanas direktīva) 6.b pantam.	Komisija var pieprasīt BERT sniegt Komisijai, RSPG vai RSK atzinumu par tādu izmantošanas tiesību atsaukšanu, kas piešķirtas kopīgajās procedūrās, kuras paredzētas atbilstīgi Direktīvas 2002/20/EK (atļauju izsniegšanas direktīva) 6.b pantam.
Grozījums Nr.  89 Regulas priekšlikums 14. pants
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
14. pants	svītrots
Tīklu un informācijas drošība
Papildus 4. panta 3. punkta b) apakšpunktā un 19. panta 4. un 5. punktā minētajiem uzdevumiem Iestāde palīdz attīstīt tīklu un informācijas drošības kultūru, jo īpaši
(a) veicinot Komisijas un dalībvalstu sadarbību, kopīgu metožu izstrādāšanu, lai novērstu tīkla un informācijas drošības problēmas, risinātu tās un reaģētu uz tām;
(b) informējot Komisiju par pētījumiem tīklu un informācijas drošības jomā, kā arī par efektīvu riska novēršanas tehnoloģiju izmantošanu un veicinot riska novērtēšanu, savstarpēji savietojamus riska pārvaldības risinājumus un pētījumus par novēršanas pārvaldības risinājumiem publiskā un privātā sektora organizācijās, un
(c) sekmējot Kopienas centienus sadarboties ar trešām valstīm un attiecīgā gadījumā ar starptautiskām organizācijām, lai veicinātu vienotu starptautisku pieeju tīklu un informācijas drošības jautājumiem.
Grozījums Nr.  90 Regulas priekšlikums 15. pants
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
Iestāde pēc savas ierosmes var sniegt atzinumu Komisijai par jautājumiem, kas minēti 4. panta 2. punktā, 7. panta 1. punktā, 8. panta 3. punktā, 10. panta 1. punktā, 12., 14., 21. un 22. pantā.	Iestāde pēc savas ierosmes var sniegt atzinumu Eiropas Parlamentam un Komisijai, jo īpaši par jautājumiem, kas minēti 4. panta 2. punktā, 7. panta 1. punktā, 8. panta 3. punktā, 10. panta 1. punktā, 14., 21. un 22. pantā, kā arī par citiem jautājumiem, kurus tā uzskata par būtiskiem.
Pamatojums
Komisijas priekšlikuma paskaidrojuma rakstā noteikts, ka Iestāde jāizveido, paredzot, ka tā „būs Eiropas Parlamenta pakļautībā”. Tādēļ jānodrošina ciešāka saikne starp Parlamentu un Iestādi. Ar citiem grozījumiem 12. pants jau ir svītrots, jo radiofrekvenču lietošanas tiesības un numurus efektīvi jau pārvalda Radiofrekvenču spektra politikas grupa (RSPG), Radiofrekvenču spektra komiteja (RSK) un Komunikāciju komiteja (KoKom).
Grozījums Nr.  91 Regulas priekšlikums 16. pants
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
16. pants	svītrots
Administratīvo maksājumu iekasēšana par Iestādes pakalpojumiem
1. Komisija nosaka administratīvos maksājumus, ko uzliek uzņēmumiem par Iestādes sniegtajiem pakalpojumiem atbilstīgi 54. panta 2. punktā minētajai procedūrai un pamatojoties uz Iestādes atzinumu. Iestāde iekasē šos administratīvos maksājumus.
2. Administratīvos maksājumus atsevišķiem uzņēmumiem uzliek objektīvi, pārredzami un samērīgi, lai papildu administratīvās izmaksas un saistītie maksājumi būtu iespējami mazāki.
3. Šā panta 1. punktā minētie administratīvie maksājumi var būt par
(a) administratīvajām izmaksām, kas Iestādei radušās, vadot atlases procedūru atbilstīgi 12. pantam,
(b) pārsūdzību izskatīšanu saskaņā ar 34. pantu,
(c) administratīvajām izmaksām, kas Iestādei radušās, pārvaldot Eiropas Telenumerācijas telpu atbilstīgi 8. pantam.
Visus maksājumus aprēķina un maksā euro.
4. Administratīvo maksājumu summu nosaka tādu, lai nodrošinātu, ka ar ieņēmumiem, ko dod šie maksājumi, principā pietiek, lai pilnībā segtu sniegto pakalpojumu izmaksas.
5. Iestāde publicē gada pārskatu par administratīvajām izmaksām un maksājumiem. Ja maksājumu kopsumma un kopējā administratīvo izdevumu summa atšķiras, Iestāde sniedz atzinumu Komisijai, norādot, kādas ir atbilstīgas korekcijas, kas izdarāmas, nosakot maksājumus.
Grozījums Nr.  92 Regulas priekšlikums 17. pants
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
17. pants	svītrots
Izmantošanas nodevu par radiofrekvenču un numuru izmantošanas tiesībām un kopīgas atlases procedūras administratīvo maksājumu iekasēšana un sadalīšana
1. Ja atbilstīgi Direktīvas 2002/20/EK (atļauju izsniegšanas direktīva) 6.b pantam uzņēmumiem uzliek izmantošanas nodevas par radiofrekvenču un numuru izmantošanas tiesībām, ko piešķir, veicot kopīgu atlases procedūru, Iestāde atbild par šādu izmantošanas nodevu iekasēšanu un sadalīšanu.
Kad Iestāde ir saņēmusi izmantošanas nodevas, tās sadala starp attiecīgajām dalībvalstīm un Iestādi, ievērojot termiņu un sadalījuma attiecību, kas atbilstīgi Direktīvas 2002/20/EK (atļauju izsniegšanas direktīva) 6.b pantam jānosaka Komisijai.
Ja Komisija nenosaka termiņu un sadalījuma attiecību, izmantošanas nodevas jāsadala, vadoties pēc to dalībvalsts iedzīvotāju skaita, kam vajadzēja piešķirt izmantošanas tiesības iepriekšējā gadā, kas beidzās pirms atlases procedūras sākšanas.
2. Iestāde atbild par to administratīvo maksājumu iekasēšanu un sadali, kas par tiesībām izmantot frekvences un numurus uzlikti atlasītajiem uzņēmumiem pēc kopīgas atlases procedūras, lai segtu valsts pārvaldes iestāžu administratīvās izmaksas par kopīgo izmantošanas nosacījumu ievērošanas pārraudzību.
Šā punkta pirmajā daļā minētos administratīvos maksājumus pēc to saņemšanas Iestāde sadala attiecīgajām valsts pārvaldes iestādēm atbilstīgi valsts pārvaldes iestāžu uzrādītajām pārraudzības izmaksu summām.
Grozījums Nr.  93 Regulas priekšlikums 19. pants – 1. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
1. Iestāde, ņemot vērā Kopienas elektronisko sakaru politiku, veicina informācijas apmaiņu gan dalībvalstu starpā, gan starp dalībvalstīm, valsts pārvaldes iestādēm un Komisiju par stāvokli un attīstību elektroniskos sakaru tīklus un pakalpojumus, tostarp tīklu un informācijas drošību, regulatīvo darbību jomā.	1. BERT, ņemot vērā Kopienas elektronisko sakaru politiku, veicina informācijas apmaiņu gan dalībvalstu starpā, gan starp dalībvalstīm, VRI un Komisiju par stāvokli un attīstību elektronisko sakaru tīklu un pakalpojumu regulatīvo darbību jomā. Ņemot vērā dažādos tirgus nosacījumus un dažādo regulatīvo pieeju virziena atkarību, BERT var izstrādāt alternatīvus risinājumus, ievērojot saskaņotus normatīvos noteikumus.
Grozījums Nr.  94 Regulas priekšlikums 19. pants – 2. punkts – b apakšpunkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(b) Pasūtot vai veicot pētījumus par elektronisko sakaru tīkliem un pakalpojumiem un to regulējumu un aizsardzību un	(b) Pasūtot vai veicot pētījumus par elektronisko sakaru tīkliem un pakalpojumiem un to regulējumu un
Grozījums Nr.  95 Regulas priekšlikums 19. pants – 2. punkts – c apakšpunkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(c) organizējot vai veicinot apmācību visos elektronisko sakaru jautājumos.	(c) organizējot vai veicinot VRI apmācību jautājumos, kuri saskaņā ar pamatdirektīvu un īpašajām direktīvām ietilpst BERT darbības jomā.
Pamatojums
To ziņojumu temati, kurus var pasūtīt Iestādei vai BERT, var būt tikai tādi, kuri attiecas uz BERT kompetenci.
Grozījums Nr.  96 Regulas priekšlikums 19. pants – 3. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
3. Iestāde šādu informāciju publicē viegli pieejamā veidā.	3. BERT šādu informāciju publicē viegli pieejamā veidā. Pilnībā ievēro konfidencialitāti.
Grozījums Nr.  97 Regulas priekšlikums 19. pants – 4. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
4. Iestāde vāc atbilstīgu informāciju, jo īpaši saskaņā ar Direktīvas 2002/21/EK (pamatdirektīva) 13.a. pantu, lai analizētu pašreizējos un jaunos riskus. Tā jo īpaši analizē Eiropas mēroga riskus, kas var ietekmēt elektronisko sakaru tīklu elastību un pieejamību, tajos saņemtās un nosūtītās informācijas autentiskumu, integritāti un konfidencialitāti, un sniedz analīzes rezultātus dalībvalstīm un Komisijai.	svītrots
Grozījums Nr.  98 Regulas priekšlikums 19. pants – 5. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
5. Iestāde sekmē informētību un savlaicīgas, objektīvas un visaptverošas informācijas, tostarp par tīklu un informācijas drošības jautājumiem, pieejamību visiem izmantotājiem, veicinot, inter alia, apmaiņu ar pašlaik labāko praksi, tostarp lietotāju brīdināšanas metodēm, un cenšoties rast sinerģiju starp publiskā un privātā sektora iniciatīvām.	svītrots
Grozījums Nr.  99 Regulas priekšlikums 20. pants
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
20. pants	svītrots
Frekvenču spektra izmantošanas reģistra pārvaldība
1. Dalībvalstis dara publiski pieejamu reģistru, kas ir kopējs piekļuves punkts informāciju sniegšanai par frekvenču spektra izmantošanu dalībvalstīs, lai saskaņoti nodrošinātu pieejamību informācijai par radiofrekvenču izmantošanu Kopienā. Informāciju par radiofrekvenču izmantošanu dalībvalstis sniedz regulāri un pēc Iestādes pieprasījuma. Iestāde atbild par reģistra publicēšanu un pārvaldību. Reģistrā ir informācija, kas norādīta šis Regulas pielikumā, kā arī cita informācija, ko Iestāde uzskata par lietderīgu. Komisija var pieņemt īstenošanas pasākumus, lai pielikumu pielāgotu tehnikas vai tirgus attīstībai. Minētos pasākumus, kas paredzēti šīs regulas nebūtisko elementu grozīšanai, pieņem saskaņā ar 54. panta 3. punktā minēto procedūru.
2. Iestāde atbild par tādas Kopienā ceļojošiem mobilo sakaru operatora klientiem paredzētās balss un datu pakalpojumu cenu datubāzes pārvaldību un publicēšanu, kurā attiecīgā gadījumā ir arī informācija par konkrētām viesabonēšanas zvanu izdarīšanas un saņemšanas izmaksām Kopienas visattālākajos reģionos. Tā pārrauga šādu cenu tendences un publicē gada ziņojumu.
Grozījums Nr.  100 Regulas priekšlikums 21. pants – 1. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
1. Iestāde pārrauga elektronisko sakaru tirgus attīstības tendences un jo īpaši tādu produktu un pakalpojumu mazumtirdzniecības cenas, ko patērētāji izmanto visbiežāk.	1. Komisija var pieprasīt BERT pārraudzīt elektronisko sakaru tirgus attīstības tendences un jo īpaši tādu produktu un pakalpojumu mazumtirdzniecības cenas, ko patērētāji izmanto visbiežāk.
Grozījums Nr.  101 Regulas priekšlikums 21. pants – 2. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
2. Iestāde publicē tādu gada ziņojumu par tendencēm, tostarp patērētāju jautājumiem, elektronisko sakaru nozarē, kurā norāda, kādi šķēršļi vēl pārvarami, lai varētu pabeigt vienotā elektronisko sakaru tirgus izveidošanu. Ziņojumā ietver arī pārskatu un analīzi informācijai par valsts pārsūdzības procedūrām, ko dalībvalstis sniedz saskaņā ar Direktīvas 2002/21/EK (pamatdirektīva) 4. panta 3. punktu, un informācijai par to, cik lielā mērā dalībvalstīs izmanto procedūras strīdu izšķiršanai ārpustiesas kārtībā, kuras minētas Direktīvas 2002/22/EK (universālā pakalpojuma direktīva) 34. pantā.	2. BERT publicē tādu gada ziņojumu par tendencēm, tostarp patērētāju jautājumiem, elektronisko sakaru nozarē, kurā norāda, kādi šķēršļi vēl pārvarami, lai varētu pabeigt vienotā elektronisko sakaru tirgus izveidošanu. Ziņojumā ietver arī pārskatu un analīzi informācijai par valsts pārsūdzības procedūrām, ko dalībvalstis sniedz saskaņā ar Direktīvas 2002/21/EK (pamatdirektīva) 4. panta 3. punktu, un informācijai par to, cik lielā mērā dalībvalstīs izmanto procedūras strīdu izšķiršanai ārpustiesas kārtībā, kuras minētas Direktīvas 2002/22/EK (universālā pakalpojuma direktīva) 34. pantā. Šo ziņojumu iesniedz Eiropas Parlamentam, kas pēc tam var sniegt atzinumu par minēto ziņojumu.
Grozījums Nr.  102 Regulas priekšlikums 21. pants – 3. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
3. Iestāde saistībā ar gada ziņojuma publicēšanu var sniegt Komisijai atzinumu par pasākumiem, ko varētu veikt, lai atrisinātu problēmas, kuras norādītas, novērtējot 1. punktā minēto jautājumus.	3. Komisija var pieprasīt BERT sniegt atzinumu par pasākumiem, ko varētu veikt, lai atrisinātu problēmas, kuras norādītas, novērtējot 1. punktā minēto jautājumus, saistībā ar gada ziņojuma publicēšanu. Šo atzinumu iesniedz Eiropas Parlamentam.
Grozījums Nr.  103 Regulas priekšlikums 21. pants – 4. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
4. Atbilstīgi Direktīvas 2002/21/EK (pamatdirektīva) 18. pantam Iestāde regulāri publicē ziņojumu par interaktīvās ciparu televīzijas pakalpojumu savietojamību.	4. Atbilstīgi Direktīvas 2002/21/EK (pamatdirektīva) 18. pantam Komisija var pieprasīt BERT regulāri publicēt ziņojumu par interaktīvās ciparu televīzijas pakalpojumu savietojamību.
Grozījums Nr.  104 Regulas priekšlikums 22. pants – 1. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
1. Pēc Komisijas pieprasījuma Iestāde dod Komisijai un dalībvalstīm padomu par elektronisko sakaru pakalpojumu un termināliekārtu savietojamības, pieejamības un izmantošanas uzlabošanu un jo īpaši padomu starptautiskās savietojamības jautājumos. Tā izveido grupu, ko veido pārstāvji no dalībvalstīm, elektronisko sakaru nozares uzņēmumu apvienībām, tiešo izmantotāju apvienībām un apvienībām, kas pārstāv tiešos izmantotājus invalīdus. Minētā grupa izskatīs arī tiešo izmantotāju invalīdu un vecu cilvēku īpašās vajadzības.	Pēc Komisijas pieprasījuma vai savas ierosmes BERT dod Komisijai un VRI padomu par elektronisko sakaru pakalpojumu un termināliekārtu savietojamības, pieejamības un izmantošanas uzlabošanu un jo īpaši padomu starptautiskās savietojamības jautājumos, uzmanību pievēršot to tiešo lietotāju īpašajām vajadzībām, kuriem ir invaliditāte, un vecāka gadagājuma cilvēku vajadzībām.
Grozījums Nr.  105 Regulas priekšlikums 22. pants – 2. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
2. Iestāde, pamatojoties uz informāciju, ko sniegušas dalībvalstis un ko tā saņēmusi saskaņā ar Direktīvas 2002/22/EK (universālā pakalpojuma direktīva) 33. panta 3. punktu, publicē gada pārskatu par pasākumiem, kuri veikti, lai uzlabotu elektronisko sakaru pakalpojumu un iekārtu pieejamību tiešajiem izmantotājiem invalīdiem. Ziņojumā norāda pasākumus, ko varētu veikt Kopienas vai valsts mērogā, lai uzlabotu piekļuvi. Attiecīgā gadījumā Iestāde var ieteikt pasākumus, ko varētu veikt valsts mērogā.	svītrots
Grozījums Nr.  106 Regulas priekšlikums 23. pants
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
Pēc Komisijas pieprasījuma Iestāde var veikt konkrētus papildu uzdevumus.	Pēc Komisijas pieprasījuma BERT var veikt konkrētus papildu uzdevumus, ja tam piekrīt visi Komisijas locekļi.
Grozījums Nr.  107 Regulas priekšlikums 24. pants
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
24. pants	24. pants
Iestādes struktūrvienības	BERT struktūrvienības
Aģentūrai ir	BERT ir:
(a) valde,	(a) Regulatoru padome,
(b) regulatoru padome,
(c) direktors,	(c) rīkotājdirektors.
(d) galvenais tīkla drošības speciālists,
(e) pastāvīga ieinteresēto personu grupa,
(f) apelācijas padome.
	(Šis grozījums piemērojams visā tekstā. Ja šo grozījumu pieņems, būs jāveic izmaiņas visā dokumentā.)
Grozījums Nr.  108 Regulas priekšlikums 25. pants – 1. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
1. Valde sastāvā ir divpadsmit locekļi. Sešus ieceļ Komisija, un sešus — Padome. Valdes locekļus ieceļ, nodrošinot visaugstāko kompetences un neatkarības standartu ievērošanu un atbilstīgo īpašo zināšanu jomu plašu pārstāvību. Pilnvaru termiņš ir pieci gadi, un to var vienu reizi atjaunot.	1. Regulatoru padomes sastāvā ietilpst viens loceklis no katras dalībvalsts, kurš ir neatkarīgas VRI vadītājs vai augsta līmeņa pārstāvis un ikdienā ir atbildīgs par regulējuma piemērošanu attiecīgajā dalībvalstī. Katras dalībvalsts VRI izraugās vienu pārstāvja vietnieku. Komisija, saņemot Regulatoru padomes iepriekšēju piekrišanu, piedalās kā novērotāja.
Grozījums Nr.  109 Regulas priekšlikums 25. pants – 2. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
2. Valde no savu locekļu vidus ievēl priekšsēdētāju un viņa vietnieku. Priekšsēdētāja vietnieks automātiski aizvieto priekšsēdētāju, ja priekšsēdētājs nevar veikt savas funkcijas. Priekšsēdētāja un priekšsēdētāja vietnieka pilnvaru termiņš ir divarpus gadi, un šo termiņu var atjaunot. Tomēr priekšsēdētāja un priekšsēdētāja vietnieka pilnvaru termiņu katrā ziņā pārtrauc, ja tie vairs nav valdes locekļi.	2. Regulatoru padome no savu locekļu vidus ievēl priekšsēdētāju un viņa vietnieku. Priekšsēdētāja vietnieks automātiski aizvieto priekšsēdētāju, ja priekšsēdētājs nevar veikt savas funkcijas. Saskaņā ar reglamentā paredzēto ievēlēšanas kārtību priekšsēdētāja un priekšsēdētāja vietnieka pilnvaru termiņš ir divarpus gadi.
Grozījums Nr.  110 Regulas priekšlikums 25. pants – 3. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
3. Valdes sanāksmes sasauc tās priekšsēdētājs. Iestādes direktors piedalās apspriedēs, ja vien valde nelemj citādi. Valdes uz regulārajām apspriedēm sanāk vismaz divas reizes gadā. Tā sanāk arī pēc priekšsēdētāja ierosmes, pēc Komisijas pieprasījuma vai pēc vismaz trešās daļas valdes locekļu pieprasījuma. Valde var uzaicināt sanāksmēs kā novērotāju piedalīties jebkuru personu, kuras atzinums var būt svarīgs. Valdes locekļiem, ievērojot reglamentu, var palīdzēt padomdevēji vai eksperti. Iestāde sniedz valdei sekretariāta pakalpojumus.	3. Regulatoru padomes sanāksmes sasauc priekšsēdētājs, un tās notiek vismaz četras reizes gadā. Izņēmuma kārtā Regulatoru padome var sanākt arī pēc priekšsēdētāja ierosmes, pēc Komisijas pieprasījuma vai pēc vismaz trešās daļas Regulatoru padomes locekļu pieprasījuma. Regulatoru padome var uzaicināt sanāksmēs kā novērotāju piedalīties jebkuru personu, kuras atzinums var būt svarīgs. Regulatoru padomes locekļiem, ievērojot reglamentu, var palīdzēt padomdevēji vai eksperti.
Grozījums Nr.  111 Regulas priekšlikums 25. pants – 4. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
4. Valde lēmumus pieņem ar balsu vairākumu, ko veido divas trešdaļas klātesošo valdes locekļu balsu.	4. Regulatoru padome lēmumus pieņem ar balsu vairākumu, ko veido divas trešdaļas klātesošo valdes locekļu balsu, ja vien šajā regulā, pamatdirektīvā un īpašajās direktīvās nav paredzēts citādi.
	Regulatoru padome pieņem BERT reglamentu ar divu trešdaļu tās locekļu balsu vairākumu. Šis reglaments paredz, ka Regulatoru padomes locekļiem vienmēr pirms katras sanāksmes izdala pilnu darba kārtību un priekšlikumu projektus, lai viņiem būtu iespēja pirms balsošanas iesniegt grozījumus. Šos lēmumus dara zināmus Komisijai.
Grozījums Nr.  112 Regulas priekšlikums 25. pants – 5.a punkts (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	5.a Regulatoru padome, veicot ar šo regulu tai uzliktos pienākumus, darbojas neatkarīgi, tā neprasa un nepieņem norādījumus no dalībvalstīm vai citām publiskām vai privātām struktūrām.
Grozījums Nr.  113 Regulas priekšlikums 25. pants – 5.b punkts (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	5.b BERT Regulatoru padomei sniedz sekretariāta pakalpojumus.
Grozījums Nr.  114 Regulas priekšlikums 26. pants – virsraksts un 1. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
Valdes uzdevumi	Regulatoru padomes uzdevumi
1. Valde, apspriežoties ar regulatoru padomi, atbilstīgi 29. panta 2. punktam ieceļ direktoru.	1. Regulatoru padome atbilstīgi 26. panta 13.b punktam ieceļ izpilddirektoru. Visus lēmumus saistībā ar 3. pantā uzskaitīto BERT pienākumu izpildi pieņem Regulatoru padome.
Grozījums Nr.  115 Regulas priekšlikums 26. pants – 2. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
2. Valde, apspriežoties ar direktoru, atbilstīgi 31. panta 2. punktam ieceļ galveno tīklu drošības speciālistu.	svītrots
Grozījums Nr.  116 Regulas priekšlikums 26. pants – 3. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
3. Atbilstīgi 27. panta 1. punktam valde ieceļ regulatoru padomes locekļus.	svītrots
Grozījums Nr.  117 Regulas priekšlikums 26. pants – 4. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
4. Atbilstīgi 33. panta 1. punktam valde ieceļ apelācijas padomes locekļus.	svītrots
Grozījums Nr.  118 Regulas priekšlikums 26. pants – 5. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
5. Katru gadu līdz 30. septembrim valde, apspriežoties ar Komisiju un saņemot regulatoru padomes apstiprinājumu atbilstīgi 28. panta 3. punktam, pieņem Iestādes nākamā gada darba programmu un nosūta to Eiropas Parlamentam, Padomei un Komisijai. Darba programmas pieņemšana neietekmē gadskārtējo budžeta procedūru.	5. Pēc apspriešanās ar Komisiju Regulatoru padome saskaņā ar 30. panta 4. punktu un budžeta projektu, kas pieņemts atbilstīgi 37. pantam, katru gadu līdz 30. septembrim pieņem BERT nākamā gada darba programmu un nosūta to Eiropas Parlamentam, Padomei un Komisijai.
Grozījums Nr.  119 Regulas priekšlikums 26. pants – 6. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
6. Valde izmanto budžeta pilnvaras saskaņā ar 36.—38. pantu.	svītrots
Grozījums Nr.  120 Regulas priekšlikums 26. pants – 7. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
7. Ar Komisijas piekrišanu valde lemj par novēlējumu, dāvinājumu vai neatmaksājamu piešķīrumu pieņemšanu no citiem Kopienas avotiem.	svītrots
Grozījums Nr.  121 Regulas priekšlikums 26. pants – 8. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
8. Valdei ir disciplināras pilnvaras attiecībā uz direktoru un galveno tīkla drošības speciālistu.	8. Regulatoru padomei ir disciplināras pilnvaras attiecībā uz rīkotājdirektoru.
Grozījums Nr.  122 Regulas priekšlikums 26. pants – 9. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
9. Attiecīgā gadījumā valde saskaņā ar 49. panta 2. punktu izstrādā Iestādes personāla politiku.	svītrots
Grozījums Nr.  123 Regulas priekšlikums 26. pants – 10. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
10. Atbilstīgi 47. pantam valde pieņem īpašus noteikumus par tiesībām piekļūt Iestādes dokumentiem.	10. Atbilstīgi 47. pantam Regulatoru padome BERT vārdā pieņem īpašus noteikumus par tiesībām piekļūt BERT dokumentiem.
Grozījums Nr.  124 Regulas priekšlikums 26. pants – 11. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
11. Valde pieņem gada pārskatu par Iestādes darbību un vēlākais līdz 15. jūnijam nosūta to Eiropas Parlamentam, Padomei, Komisijai, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Revīzijas palātai. Atbilstīgi 28. panta 4. punktam pārskatā ietver atsevišķu sadaļu, ko apstiprina regulatoru padome, par Iestādes regulatīvajām darbībām attiecīgajā gadā.	11. Regulatoru padome pieņem gada pārskatu par BERT darbību un vēlākais līdz 15. jūnijam nosūta to Eiropas Parlamentam, Padomei, Komisijai, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Revīzijas palātai. Eiropas Parlaments var pieprasīt Regulatoru padomes priekšsēdētājam vai rīkotājdirektoram gada pārskatā iekļaut būtiskus jautājumus, kas saistīti ar BERT darbībām.
Grozījums Nr.  125 Regulas priekšlikums 26. pants – 13. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
13. Valde sniedz atzinumu Komisijai par administratīvajiem maksājumiem, ko Iestāde var iekasēt no uzņēmumiem, veicot uzdevumus, kas minēti 16. pantā.	svītrots
Grozījums Nr.  126 Regulas priekšlikums 26. pants – 13.a punkts (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	13.a Regulatoru padome sniedz norādījumus rīkotājdirektoram par amata pienākumu izpildi.
Grozījums Nr.  127 Regulas priekšlikums 26. pants – 13.b punkts (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	13.b Regulatoru padome ieceļ rīkotājdirektoru. Regulatoru padome pieņem šo lēmumu ar trīs ceturtdaļu locekļu balsu vairākumu. Rīkotājdirektora amata kandidāts nepiedalās šā lēmuma sagatavošanā un par to nebalso.
Grozījums Nr.  128 Regulas priekšlikums 26. pants – 13.d punkts (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	13.d Regulatoru padome apstiprina gada pārskata atsevišķo sadaļu par regulatīvām darbībām atbilstīgi 26. panta 11. punktam un 30. panta 9. punktam.
	(28. panta 4. punkta teksta pārvietošana.)
Grozījums Nr.  129 Regulas priekšlikums 27. pants
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
27. pants	svītrots
Regulatoru padome
1. Regulatoru padomi veido viens loceklis no katras dalībvalsts, kurš ir neatkarīgas valsts pārvaldes iestādes vadītājs un praktiski atbild par regulējuma piemērošanu dalībvalstī, direktors un viens Komisijas pārstāvis bez balsstiesībām. Valsts pārvaldes iestādes nominē vienu pārstāvja vietnieku no katras dalībvalsts.
2. Direktors ir regulatoru padomes priekšsēdētājs.
3. Regulatoru padome no savu locekļu vidus ievēl priekšsēdētāja vietnieku. Priekšsēdētāja vietnieks aizvieto priekšsēdētāju, ja priekšsēdētājs nevar veikt savas funkcijas. Priekšsēdētāja vietnieka pilnvaru termiņš ir divarpus gadi, un šo termiņu var atjaunot. Tomēr priekšsēdētāja vietnieka pilnvaru termiņu katrā ziņā pārtrauc, ja tas vairs nav regulatoru padomes loceklis.
4. Regulatoru padome lēmumus pieņem ar vienkāršu balsu vairākumu. Katram loceklim jeb tā vietniekam, kas nav direktors, un Komisijas pārstāvim ir pa vienai balsij.
5. Regulatoru padome pieņem reglamentu.
6. Veicot šajā regulā paredzētos uzdevumus, regulatoru padome darbojas neatkarīgi un neprasa un nepieņem norādījumus no dalībvalsts valdības vai citām publiskām vai privātām struktūrām.
7. Iestāde regulatoru padomei sniedz sekretariāta pakalpojumus.
Grozījums Nr.  130 Regulas priekšlikums 28. pants
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
28. pants	svītrots
Regulatoru padomes uzdevumi
1. Regulatoru padome savas kompetences jomā sniedz direktoram atzinumu pirms 4.-23. pantā minēto atzinumu, ieteikumu un lēmumu pieņemšanas. Turklāt, direktoram veicot uzdevumus, regulatoru padome dod tam norādījumus.
2. Regulatoru padome sniedz atzinumu par direktora kandidātu atbilstīgi 26. panta 1. punktam un 29. panta 2. punktam. Regulatoru padome pieņem šo lēmumu ar trīs ceturtdaļu locekļu balsu vairākumu. Direktors nepiedalās šādu atzinumu sagatavošanā un par tiem nebalso.
3. Regulatoru padome atbilstoši 26. panta 5. punktam, 30. panta 4. punktam un budžeta projektam, kas sagatavots saskaņā ar 37. pantu, apstiprina Iestādes darba programmu nākamajam gadam saistībā ar tās darbībām..
4. Regulatoru Padome apstiprina gada pārskata atsevišķo sadaļu par regulatīvām darbībām atbilstīgi 26. panta 11. punktam un 30. panta 9. punktam.
	(28. panta 1., 3., un 4. punkts ir pārcelts un attiecīgi ir 26. panta 13.a, 13.c, un 13.d punkts.)
Grozījums Nr.  131 Regulas priekšlikums 29. pants – 1. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
1. Iestādi vada direktors, kas, veicot savas funkcijas, ir neatkarīgs. Neskarot Komisijas, valdes un regulatoru padomes attiecīgās pilnvaras, direktors neprasa un nepieņem norādījumus no valdības vai citām struktūrām.	1. BERT vada rīkotājdirektors, kurš par savu darbību sniedz pārskatu Regulatoru padomei un ievēro tās norādījumus. Rīkotājdirektors neprasa un nepieņem nekādus norādījumus no valdības vai citām struktūrām.
Pamatojums
Rīkotājdirektoram ir jābūt pieredzējušam darbiniekam, kuram ir darba pienākumi BERT un kurš sniedz darbības pārskatu Regulatoru padomei.
Grozījums Nr.  132 Regulas priekšlikums 29. pants – 2. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
2. Valde, apspriežoties ar regulatoru padomi, izvēloties vienu no vismaz diviem Komisijas ierosinātajiem kandidātiem un ņemot vērā to nopelnus, prasmes un pieredzi elektronisko sakaru tīklu un pakalpojumu jomā, ieceļ direktoru. Pirms iecelšanas amatā Eiropas Parlamenta kompetentā komiteja var uzaicināt valdes izvēlēto kandidātu teikt uzrunu un atbildēt uz komitejas locekļu jautājumiem.	2. Rīkotājdirektoru ieceļ Regulatoru padome, ņemot vērā nopelnus, prasmes un pieredzi elektronisko sakaru tīklu un pakalpojumu jomā. Pirms iecelšanas amatā Eiropas Parlaments un Komisija var sniegt nesaistošu atzinumu par Regulatoru padomes izraudzītā kandidāta atbilstību. Šādā nolūkā Eiropas Parlamenta kompetentā komiteja uzaicina kandidātu teikt uzrunu un atbildēt uz komitejas locekļu jautājumiem.
Grozījums Nr.  133 Regulas priekšlikums 29. pants – 3. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
3. Direktora pilnvaru termiņš ir pieci gadi. Deviņu mēnešu laikā pirms šā perioda beigām Komisijai veic novērtējumu. Novērtējumā Komisija jo īpaši izskata	3. Rīkotājdirektora pilnvaru termiņš ir pieci gadi.
(a) direktora paveikto;
(b) Iestādes pienākumus un tai izvirzītās prasības nākamajiem gadiem.
Grozījums Nr.  134 Regulas priekšlikums 29. pants – 4. punkts – pirmā daļa
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
4. Pēc Komisijas priekšlikuma valde, apspriežoties ar regulatoru padomi, ņemot vērā novērtējuma ziņojumu un tikai gadījumos, kad to var pamatot ar Iestādes pienākumiem un tai izvirzītajām prasībām, var vienu reizi pagarināt direktora pilnvaru termiņu par ne vairāk kā trim gadiem.	4. Regulatoru padome, ņemot vērā novērtējuma ziņojumu un tikai gadījumos, kad to var pamatot ar BERT pienākumiem un tai izvirzītajām prasībām, var vienu reizi pagarināt rīkotājdirektora pilnvaru termiņu par ne vairāk kā trim gadiem.
Grozījums Nr.  135 Regulas priekšlikums 29. pants – 5. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
5. Direktoru var atlaist no amata tikai ar valdes lēmumu un pēc apspriešanās ar regulatoru padomi. Valde pieņem šo lēmumu ar trīs ceturtdaļu locekļu balsu vairākumu.	5. Rīkotājdirektoru var atlaist no amata tikai ar Regulatoru padomes lēmumu, ņemot vērā Eiropas Parlamenta atzinumu. Regulatoru padome pieņem šo lēmumu ar trīs ceturtdaļu locekļu balsu vairākumu.
Grozījums Nr.  136 Regulas priekšlikums 29. pants – 6. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
6. Eiropas Parlaments vai Padome var lūgt direktoram iesniegt ziņojumu par pienākumu pildīšanu.	6. Eiropas Parlaments vai Padome var prasīt rīkotājdirektoram iesniegt ziņojumu par pienākumu pildīšanu. Ja tas ir nepieciešams, atbildīgā komiteja Eiropas Parlamentā var lūgt rīkotājdirektoram uzstāties un atbildēt uz deputātu jautājumiem.
Grozījums Nr.  137 Regulas priekšlikums 30. pants – 2. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
2. Direktors sagatavo valdes darbu. Direktors bez balsstiesībām piedalās valdes darbā.	2. Rīkotājdirektors sagatavo Regulatoru padomes darba kārtību. Rīkotājdirektors bez balsstiesībām piedalās Regulatoru padomes darbā.
Pamatojums
Rīkotājdirektoram darba kārtība ir jāsagatavo, nevis jānosaka. Darba kārtības noteikšana ir izpildes uzdevums, kurš ir jāveic priekšsēdētājam.
Grozījums Nr.  138 Regulas priekšlikums 30. pants – 3. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
3. Pēc regulatoru padomes apstiprinājuma direktors pieņem 4.-23. pantā minētos atzinumus, ieteikumus un lēmumus.	svītrots
Pamatojums
Rīkotājdirektoram ir jābūt pieredzējušam darbiniekam, kuram ir darba pienākumi BERT un kurš sniedz darbības pārskatu Regulatoru padomei. Šis priekšlikums nāk no Komisijas EECMA priekšlikuma, un tas nav saskaņā ar BERT priekšlikumu.
Grozījums Nr.  139 Regulas priekšlikums 30. pants – 4. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
4. Katru gadu direktors nākamajam gadam sagatavo Iestādes ikgadējās darba programmas projektu un līdz attiecīgā gada 30. jūnijam iesniedz to regulatoru padomei un Komisijai.	4. Katru gadu rīkotājdirektors nākamajam gadam sagatavo BERT ikgadējās darba programmas projektu un līdz attiecīgā gada 30. jūnijam iesniedz to Regulatoru padomei. Regulatoru padome apstiprina darba programmas projektu saskaņā ar 26. panta 5. punktu.
Pirms 1. septembra Direktors iesniedz darba programmu, lai Valde to pieņemtu.
Pamatojums
Izpilddirektora uzdevumi (aizstājot direktora amatu) ir pārskatīti, lai atbilstu citos pantos ierosinātajiem grozījumiem.
Grozījums Nr.  140 Regulas priekšlikums 30. pants – 5. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
5. Direktors atbild par Iestādes ikgadējās darba programmas īstenošanu saskaņā ar attiecīgi regulatoru padomes un galvenā tīklu drošības speciālista norādēm un valdes administratīvā pārraudzībā.	5. Rīkotājdirektors atbild par BERT ikgadējās darba programmas īstenošanas uzraudzību saskaņā ar Regulatoru padomes norādēm.
Pamatojums
Rīkotājdirektoram ir jābūt pieredzējušam darbiniekam, kurš par savu darbību sniedz pārskatus BERT. Pareiza īstenošana ir Regulatoru padomes uzdevums. Rīkotājdirektora uzdevums ir šā procesa uzraudzība.
Grozījums Nr.  141 Regulas priekšlikums 30. pants – 8. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
8. Katru gadu direktors sagatavo gada ziņojuma projektu par Iestādes darbu, ietverot sadaļu par Iestādes regulatīvajām darbībām un sadaļu par finanšu un administratīviem jautājumiem.	8. Katru gadu rīkotājdirektors sagatavo gada ziņojuma projektu par BERT darbu, ietverot sadaļu par BERT konsultatīvajām darbībām un sadaļu par finanšu un administratīviem jautājumiem.
Grozījums Nr.  142 Regulas priekšlikums 30. pants – 9. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
9. Attiecībā uz Iestādes personālu direktors īsteno 49. panta 3. punktā paredzētās pilnvaras.	9. Attiecībā uz BERT personālu Regulatoru padome var rīkotājdirektoram uzdot, lai viņš īsteno 49. panta 3. punktā paredzētās pilnvaras.
Grozījums Nr.  143 Regulas priekšlikums 31. pants
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
31. pants	svītrots
Galvenais tīklu drošības speciālists
1. Galvenais tīklu drošības speciālists atbild par Iestādes tīklu un informācijas drošības uzdevumu koordinēšanu. Galvenais tīklu drošības speciālists strādā direktora pakļautībā un tam atskaitās. Galvenais tīklu drošības speciālists sagatavos projektu gada darba programmai šo darbību veikšanai.
2. Valde, izvēloties vienu no vismaz diviem Komisijas ierosinātajiem kandidātiem un ņemot vērā to nopelnus, prasmes un pieredzi tīklu un informācijas drošības jomā, ieceļ galveno tīklu drošības speciālistu uz pieciem gadiem.
3. Galveno tīklu drošības speciālistu var atlaist no amata tikai ar valdes lēmumu un pēc apspriešanās ar direktoru. Valde pieņem šo lēmumu ar trīs ceturtdaļu locekļu balsu vairākumu.
4. Pēc Komisijas priekšlikuma valde, apspriežoties ar direktoru un tikai gadījumos, kad to var pamatot ar Iestādes pienākumiem un tai izvirzītajām prasībām, var vienu reizi pagarināt direktora pilnvaru termiņu par ne vairāk kā trim gadiem.
Grozījums Nr.  144 Regulas priekšlikums 32. pants
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
32. pants	svītrots
Pastāvīgā ieinteresēto personu grupa
1. Galvenais tīklu drošības speciālists izveido pastāvīgu ieinteresēto personu grupu, ko veido eksperti, kuri pārstāv atbilstīgās ieinteresētās personas jo īpaši no informācijas un sakaru tehnoloģijas nozares, patērētāju grupām un akadēmisko ekspertu vidus tīklu un informācijas drošības jomā. Galvenais tīklu drošības speciālists, apspriežoties ar direktoru, nosaka procedūras jo īpaši saistībā ar grupas locekļu skaitu, sastāvu un iecelšanu un grupas darbību.
2. Grupas priekšsēdētājs ir galvenais tīklu drošības speciālists. Grupas locekļu pilnvaru termiņš ir divarpus gadi. Grupas locekļi nedrīkst būt valdes vai regulatoru padomes locekļi.
3. Komisijas pārstāvjiem ir tiesības būt klāt Grupas sanāksmēs un piedalīties tās darbā.
4. Grupa var dot padomus galvenajam tīklu drošības speciālistam, par to, kā pildīt ar šo regulu noteiktos pienākumus, izstrādāt priekšlikumu par atbilstīgajām Iestādes darba programmas daļām, kā arī sazināties ar ieinteresētajām personām par visiem jautājumiem, kas saistīt ar darba programmu.
Grozījums Nr.  145 Regulas priekšlikums 33. pants
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
33. pants	svītrots
Apelācijas padome
1. Apelācijas padomi veido seši locekļi un seši vietnieki, kurus ieceļ no pašreizējiem vai bijušajiem valsts pārvaldes iestāžu, konkurences iestāžu vai citu valsts vai Kopienas iestāžu vadošiem darbiniekiem ar attiecīgu pieredzi elektronisko sakaru nozarē. Apelācijas padome ieceļ priekšsēdētāju.
2. Apelācijas padomes locekļus, publicējot uzaicinājumu paust ieinteresētību, pēc Komisijas priekšlikuma ieceļ valde, apspriežoties ar regulatoru valdi.
3. Apelācijas padomes locekļu amata pilnvaru termiņš ir pieci gadi. Šo termiņu var atjaunot. Apelācijas padomes locekļi lēmumu pieņemšanā ir neatkarīgi. Tos nesaista nekādi norādījumi. Apelācijas padomes locekļi nedrīkst veikt citus pienākumus Iestādē, valdē vai regulatoru padomē. Apelācijas padomes locekļus nevar atlaist no amata, izņemot, ja loceklis atzīts par vainīgu nopietnā pārkāpumā, un atlaišanas lēmumu pieņem valde pēc apspriešanās ar regulatoru padomi.
4. Apelācijas padomes locekļi nevar piedalīties apelācijas procesā, ja viņi tajā ir personīgi ieinteresēti vai ja viņi jau iepriekš ir bijuši tajā iesaistīti kā vienas procesā iesaistītas puses pārstāvji, vai arī ja viņi piedalījušies pārsūdzētā lēmuma pieņemšanā.
Ja kāda šā punkta pirmajā daļā minētā iemesla vai kāda cita iemesla dēļ kāds no apelācijas padomes locekļiem uzskata, ka viņa kolēģim nebūtu jāpiedalās apelācijas procesā, tad viņš attiecīgi informē apelācijas padomi. Visas apelācijas procesā iesaistītās puses var iebilst pret apelācijas padomes locekli jebkura šā punkta pirmajā daļā minētā iemesla dēļ vai arī tad, ja radušās aizdomas par neobjektivitāti. Iebildumu nevar pamatot ar locekļa valstspiederību, un to nepieņem, ja, apzinoties iebilduma iemeslu, apelācijas izskatīšanas procesā iesaistītā puse ir veikusi kādu procedūras pasākumu.
5. Apelācijas padomes lēmumu par rīcību 4. punktā paredzētajos gadījumos pieņem bez attiecīgā locekļa līdzdalības. Lai pieņemtu šo lēmumu, attiecīgo locekli apelācijas padomē aizstāj viņa vietnieks, izņemot gadījumus, kad arī vietnieks ir līdzīgā situācijā. Pēdējā minētajā gadījumā priekšsēdētājs ieceļ aizstājēju no citiem vietniekiem.
Grozījums Nr.  146 Regulas priekšlikums 34. pants
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
34. pants	svītrots
Apelācijas
1. Apelācijas padome atbild par lēmumu pieņemšanu par apelācijām, kas iesniegtas par Iestādes lēmumiem vai pasākumiem jomās, kuras noteiktas 8. panta 1. punktā.
2. Apelācijas padome pieņem lēmumus ar kvalificētu vairākumu, ko veido vismaz četri no sešiem locekļiem. Apelācijas padomi sasauc pēc vajadzības.
3. Apelācija, ko iesniedz saskaņā ar 1. punktu, neaptur attiecīgā lēmuma piemērošanu. Tomēr apelācijas padome, ja tā uzskata, ka lietas apstākļi to prasa, var apturēt apstrīdētā lēmuma piemērošanu.
4. Apelāciju kopā ar tās pamatojumu iesniedz Iestādē rakstveidā divu mēnešu laikā pēc lēmuma vai pasākuma paziņošanas attiecīgajam uzņēmumam vai, ja tas nav iespējams, dienā, kad Aģentūra šo lēmumu vai pasākumu publiskojusi. Apelācijas padome pieņem lēmumu divu mēnešu laikā pēc apelācijas iesniegšanas.
5. Ja apelācija ir pieņemama, apelācijas padome pārbauda, vai apelācija ir pamatota. Tā tik bieži, cik vajadzīgs, uzaicina apelācijas procesā iesaistītās puses noteiktos termiņos iesniegt komentārus par sniegtajiem paziņojumiem vai par pārējo apelācijas procesā iesaistīto pušu ziņojumiem. Apelācijas procesā iesaistītajām pusēm ir tiesības izteikties mutiski.
6. Apelācijas padome, ievērojot šo pantu, var īstenot visas pilnvaras, kas ir Iestādes kompetencē, vai nodot lietu Iestādes kompetentajai struktūrvienībai. Minētajai kompetentajai struktūrvienībai apelācijas padomes lēmums ir saistošs.
7. Apelācijas padome pieņem reglamentu.
Grozījums Nr.  147 Regulas priekšlikums 35. pants
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
35. pants	svītrots
Prasību celšana Pirmās instances tiesā un Eiropas Kopienu Tiesā
1. Saskaņā ar Līguma 230. pantu Pirmās instances tiesā vai Eiropas Kopienu tiesā var celt prasību, apstrīdot apelācijas padomes lēmumu vai, ja tai nav tiesību izskatīt apelāciju, Iestādes lēmumu.
2. Ja Iestāde nepieņem lēmumu, Eiropas Pirmās instances tiesā vai Eiropas Kopienu Tiesā var ierosināt tiesvedību par bezdarbību saskaņā ar Līguma 232. pantu.
3. Iestādei jāveic vajadzīgie pasākumi, lai ievērotu Eiropas Pirmās instances tiesas vai Eiropas Kopienu tiesas spriedumu.
Grozījums Nr.  148 Regulas priekšlikums 36. pants – 1. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
1. Iestādes ieņēmumus veido	1. BERT ieņēmumu sadalījums ir šāds:
(a) maksājumi par Iestādes pakalpojumiem,	(a) vienu trešdaļu no ikgadējā finansējuma maksā tieši kā Kopienas subsīdiju saskaņā ar budžeta lēmējinstitūcijas noteikto attiecīgo izdevumu kategoriju Eiropas Savienības vispārējā budžetā un 2006. gada 17. maija Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas Iestāžu nolīguma par budžeta disciplīnu un pareizu finanšu pārvaldību1 47. panta noteikumiem;
(b) attiecīgā daļa izmantošanas nodevu, ko atbilstīgi 17. panta noteikumiem samaksājuši pieteikuma iesniedzēji,	(b) divas trešdaļas no gada līdzekļiem ir VRI tiešās iemaksas. Dalībvalstis nodrošina, ka VRI ir pietiekami finanšu resursi un cilvēkresursi, kādi ir vajadzīgi, lai piedalītos BERT darbā un to finansētu. Dalībvalstis konkrēti nosaka budžeta pozīciju, kas VRI turpmāk jāizmanto, lai nodrošinātu BERT resursus no to gada budžeta. Šos budžetus publisko.
(c) Kopienas subsīdija, kas ir iegrāmatota Eiropas Kopienu vispārējā budžetā (Komisijas iedaļā),
(d) novēlējumi, dāvinājumi vai neatmaksājami piešķīrumi, kas minēti 26. panta 7. punktā,
(e) brīvprātīgas dalībvalstu vai to pārvaldes iestāžu iemaksas.
	_____________________ 1 OV C 139, 14.6.2006., 1. lpp. Nolīgumā grozījumi izdarīti ar Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmumu 2008/29/EK (OV L 6, 10.1.2008., 7. lpp.).
Grozījums Nr.  149 Regulas priekšlikums 36. pants – 4. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
4. Iestādes ieņēmumus un izdevumus prognozē katram finanšu gadam, kas atbilst kalendārajam gadam, un iegrāmato budžetā.	4. Visus ieņēmumus un izdevumus prognozē katram finanšu gadam, kas atbilst kalendārajam gadam, un iegrāmato budžetā.
Grozījums Nr.  150 Regulas priekšlikums 36. pants – 4.a punkts (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	4.a BERT organizatorisko un finanšu struktūru pārskata 2014. gada 1. janvārī.
Grozījums Nr.  151 Regulas priekšlikums 37. pants – 1. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
1. Katru gadu vēlākais līdz 15. februārim direktors sagatavo provizorisko budžeta projektu, kas ietver saimnieciskās darbības un darba programmas izdevumus, kuri paredzēti nākamajā gadā, un nosūta šo projektu kopā ar provizorisko amatu sarakstu valdei. Katru gadu valde, pamatojoties uz direktora sagatavoto projektu, sagatavo Iestādes ieņēmumu un izdevumu aplēsi nākamajam finanšu gadam. Šo aplēsi, iekļaujot amatu saraksta projektu, valde ne vēlāk kā 31. martā nosūta Komisijai. Pirms aplēses pieņemšanas direktora sagatavoto projektu nosūta regulatoru padomei, kas par šo projektu var sniegt atzinumu.	1. Katru gadu vēlākais līdz 15. februārim rīkotājdirektors sagatavo provizorisko budžeta projektu, kas ietver saimnieciskās darbības un darba programmas izdevumus, kuri paredzēti nākamajā gadā, un nosūta šo projektu kopā ar provizorisko amatu sarakstu Regulatoru padomei. Katru gadu Regulatoru padome, pamatojoties uz rīkotājdirektora sagatavoto projektu, sagatavo BERT ieņēmumu un izdevumu aplēsi nākamajam finanšu gadam. Šo aplēsi, iekļaujot amatu saraksta projektu, Regulatoru padome ne vēlāk kā 31. martā nosūta Komisijai.
Pamatojums
Regulatoru padomei jāpiešķir lielākas budžeta pilnvaras, lai nodrošinātu īstenu neatkarību no Komisijas.
Grozījums Nr.  152 Regulas priekšlikums 38. pants – 1.a punkts (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	1.a Rīkotājdirektors sagatavo gada pārskatu par BERT darbību, kā arī ticamības deklarāciju. Šos dokumentus publisko.
Pamatojums
Saskaņā ar spēkā esošajiem noteikumiem, katras aģentūras direktors lemj par darbības pārskata un ticamības deklarācijas sagatavošanu. Līdz ar to atsevišķi direktori šos dokumentus sagatavo, bet citi ne. Lai ievērotu konsekvenci, būtu vēlams, lai dokumentus sagatavotu visi direktori.
Grozījums Nr.  153 Regulas priekšlikums 38.a pants (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	38.a pants
	Iekšējās kontroles sistēmas
	Par BERT iekšējās kontroles sistēmu revīziju atbild Komisijas iekšējais revidents.
Pamatojums
Grozījums izdarīts, lai precizētu atbildību par revīziju.
Grozījums Nr.  154 Regulas priekšlikums 41. pants – 1. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
1. Uzņēmumi, kas nodrošina elektronisko sakaru tīklus un pakalpojumus, sniedz visu informāciju, tostarp finanšu informāciju, kuru Iestāde pieprasa, lai izpildītu uzdevumus, kas tai noteikti ar šo regulu. Pēc pieprasījuma uzņēmumi nekavējoties sniedz minēto informāciju, ievērojot Iestādes norādītos termiņus un detalizētības pakāpi. Iestāde norāda iemeslus, kas pamato informācijas pieprasījumu.	1. Uzņēmumi, kas nodrošina elektronisko sakaru tīklus un pakalpojumus, sniedz visu informāciju, tostarp finanšu informāciju, kuru BERT pieprasa, lai izpildītu uzdevumus, kas tai noteikti ar šo regulu. Pēc pieprasījuma uzņēmumi nekavējoties sniedz minēto informāciju, ievērojot BERT norādītos termiņus un detalizētības pakāpi. Komisija var prasīt, lai BERT norāda iemeslus, kas pamato informācijas pieprasījumu.
Grozījums Nr.  155 Regulas priekšlikums 41. pants – 2.a punkts (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	2.a Vajadzības gadījumā nodrošina saskaņā ar 1. un 2. pantu sniegtās informācijas konfidencialitāti. Piemēro 46. panta noteikumus.
Pamatojums
Vajadzības gadījumā jānodrošina informācijas konfidencialitāte.
Grozījums Nr.  156 Regulas priekšlikums 42. pants
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
Izņemot gadījumus, uz ko attiecas 20. pants vai 21. pants, Iestāde attiecīgā gadījumā apspriežas ar atbilstīgajām ieinteresētājām personām un dod tām iespēju pieņemamā termiņā iesniegt komentārus par pasākuma projektu. Iestāde publisko apspriešanās rezultātus, izņemot gadījumus, kad informācija ir konfidenciāla.	Ja BERT saskaņā ar šīs regulas noteikumiem plāno sniegt atzinumu, tā apspriežas ar atbilstīgajām ieinteresētajām personām un dod tām iespēju pieņemamā termiņā iesniegt komentārus par atzinuma projektu. BERT publisko apspriešanās rezultātus, izņemot gadījumus, kad informācija ir konfidenciāla.
Grozījums Nr.  157 Regulas priekšlikums 43. pants – 1. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
1. Komisija var uzlikt uzņēmumiem finansiālus sodus, ja tie nesniedz informāciju, kas minēta 41. pantā. Sodiem ir jābūt efektīviem, samērīgām un atturošiem.	svītrots
Grozījums Nr.  158 Regulas priekšlikums 43. pants – 3. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
3. Ja atbilstīgi šim pantam tiek uzlikti sodi, Iestāde publicē sodīto uzņēmumu nosaukumus, uzlikto finansiālo sodu summas un iemeslus.	3. Komisija aizrāda uzņēmumiem, ja tie nav ievērojuši prasību sniegt 41. pantā minēto informāciju. Vajadzības gadījumā un pēc BERT pieprasījuma Komisija var publicēt šo uzņēmumu nosaukumus.
Grozījums Nr.  159 Regulas priekšlikums 44. pants
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
Iestādes personāls, tostarp direktors, galvenais tīklu drošības speciālists un amatpersonas, ko dalībvalstis norīkojušas uz laiku, sniedz saistību deklarāciju un interešu deklarāciju, norādot, ka tām nav tiešu vai netiešu interešu, kuras varētu uzskatīt par tādām, kas ietekmē to neatkarību. Šādas deklarācijas iesniedz rakstiski.	BERT personāls, Regulatoru padomes locekļi un rīkotājdirektors iesniedz ikgadējo saistību deklarāciju un interešu deklarāciju, norādot, ka tiem nav tiešu vai netiešu interešu, kuras varētu uzskatīt par tādām, kas ietekmē to neatkarību. Šādas deklarācijas iesniedz rakstiski.
Grozījums Nr.  160 Regulas priekšlikums 45. pants – 2. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
2. Iestāde nodrošina, ka attiecīgā gadījumā sabiedrība un ieinteresētās puses saņem objektīvu, uzticamu un viegli pieejamu informāciju jo īpaši par tās darba rezultātiem. Iestāde publisko interešu deklarācijas, ko sniedzis direktors, dalībvalstu uz laiku norīkotās amatpersonas un eksperti.	2. BERT nodrošina, ka attiecīgā gadījumā sabiedrība un ieinteresētās puses saņem objektīvu, uzticamu un viegli pieejamu informāciju jo īpaši par tās darba rezultātiem. BERT publisko interešu deklarācijas, ko snieguši Regulatoru padomes locekļi un rīkotājdirektors.
Grozījums Nr.  161 Regulas priekšlikums 46. pants – 2. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
2. Iestādes valdes un padomju locekļi, direktors, pieaicinātie eksperti un darbinieki, tostarp dalībvalstu uz laiku norīkotās amatpersonas, pilda konfidencialitātes prasības atbilstīgi Līguma 287. pantam, pat ja tiem vairs nav jāpilda savi pienākumi.	2. BERT Regulatoru padomes locekļi, rīkotājdirektors, pieaicinātie eksperti un BERT darbinieki, pilda konfidencialitātes prasības atbilstīgi Līguma 287. pantam, pat ja tiem vairs nav jāpilda savi pienākumi.
Grozījums Nr.  162 Regulas priekšlikums 47. pants – 3. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
3. Par lēmumiem, ko Iestāde pieņēmusi saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1049/2001 8. pantu, var sūdzēties ombudam vai ierosināt lietu Tiesā, attiecīgi ievērojot Līguma 195. un 230. pantā izklāstītos nosacījumus.	svītrots
Grozījums Nr.  163 Regulas priekšlikums 49. pants – 1. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
1. Uz Iestādes darbiniekiem, tostarp direktoru un galveno tīklu drošības speciālistu, attiecas Eiropas Kopienu ierēdņu Civildienesta noteikumi, Eiropas Kopienu pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtība un noteikumi, kurus Eiropas Kopienas iestādes ir kopīgi pieņēmušas, lai piemērotu šos civildienesta noteikumus un nodarbināšanas kārtību.	1. Uz BERT darbiniekiem attiecas Eiropas Kopienu ierēdņu Civildienesta noteikumi, Eiropas Kopienu pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtība un noteikumi, kurus Eiropas Kopienas iestādes ir kopīgi pieņēmušas, lai piemērotu šos civildienesta noteikumus un nodarbināšanas kārtību.
Grozījums Nr.  164 Regulas priekšlikums 53. pants
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
Iestāde ļauj piedalīties tās darbā Eiropas valstīm, kas noslēgušas nolīgumus ar Kopienu, ja šīs regulas darbības jomā minētās valstis ir pieņēmušas un piemēro Kopienas tiesību aktus. Saskaņā ar šo nolīgumu atbilstīgajiem noteikumiem nosaka kārtību, kādā piemēro sīki izstrādātus noteikumus par šo valstu dalību Aģentūras darbā un jo īpaši šādas dalības veidu un apmēru. Šī kārtība jo īpaši ietver noteikumus par finanšu iemaksām un personālu. Noteikumos var paredzēt pārstāvību regulatoru padomē bez balsstiesībām.	BERT ļauj piedalīties tās darbā Eiropas valstīm, kas noslēgušas nolīgumus ar Kopienu, ja šīs regulas darbības jomā minētās valstis ir pieņēmušas un piemēro Kopienas tiesību aktus. Saskaņā ar šo nolīgumu atbilstīgajiem noteikumiem nosaka kārtību, kādā piemēro sīki izstrādātus noteikumus par šo valstu dalību BERT darbā un jo īpaši šādas dalības veidu un apmēru. Saskaņā ar Regulatoru padomes lēmumu šajos noteikumos var paredzēt pārstāvību Regulatoru padomes sanāksmēs bez balsstiesībām.
Grozījums Nr.  165 Regulas priekšlikums 55. pants
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
Piecu gadu laikā pēc faktiskās darbības sākšanas un pēc tam reizi piecos gados Komisija publicē vispārēju ziņojumu par pieredzi, kas gūta Iestādei darbojoties un veicot procedūras, kas noteiktas ar šo regulu. Vērtējums aptver Iestādes darba rezultātus un metodes saistībā ar Iestādes mērķi, pilnvarām un uzdevumiem, kas noteikti šajā regulā un ikgadējās darba programmās. Novērtējumā ņemti vērā ieinteresēto personu uzskati, kas pausti Kopienas un valsts līmenī. Ziņojumu un visus saistītos priekšlikumus nosūtīs Eiropas Parlamentam un Padomei.	Trīs gadu laikā pēc faktiskās darbības sākšanas Komisija publicē vispārēju novērtējumu par pieredzi, kas gūta BERT darbā. Vērtējums aptver BERT darba rezultātus un metodes saistībā ar BERT mērķi, pilnvarām un uzdevumiem, kas noteikti šajā regulā un ikgadējās darba programmās. Novērtējuma ziņojumā ņem vērā ieinteresēto personu viedokli gan Kopienas, gan valsts līmenī, un ziņojumu nosūta Eiropas Parlamentam un Padomei. Eiropas Parlaments par novērtējuma ziņojumu sniedz atzinumu.
Grozījums Nr.  166 Regulas priekšlikums 56. pants
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
56. pants	svītrots
Pārejas noteikumi
1. Iestāde 2011. gada 14. martā uzņemas atbildību par visām darbībām, ko pirms minētās dienas veica Eiropas Tīklu un Informācijas drošības aģentūra un kas ir šis regulas darbības jomā.
2. Eiropas Tīklu un Informācijas drošības aģentūras līdzdalību kustamo īpašumu pārvaldībā iepriekš 1. punktā minētajā dienā nodod iestādei no minētās dienas.
Grozījums Nr.  167 Regulas priekšlikums 57. pants – 1.a punkts (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	Lai izvērtētu, vai BERT pilnvaras ir jāpagarina, 2014. gada 1. janvārī veic pārskatīšanu. Ja pagarinājums ir pamatots, pārskata budžeta un procedūras noteikumus, kā arī cilvēkresursus.
Pamatojums
Pirms pieņem lēmumu par BERT nākotni, ir jāveic pārskatīšana.

PASKAIDROJUMS

Pamatojums: pamatprogrammas

Pirmais 2001. gada Komisijas pamatpriekšlikums tika izstrādāts atbilstīgi Eiropas plānam uzsākt Eiropas elektronisko sakaru tirgus liberalizāciju. Atverot un pārstrukturējot tirgu, Eiropa veicināja tādu struktūru izveidošanos, kuras labāk atbildēja uz izaicinājumu ieviest jauninājumus un attīstīt konkurētspējīgus tirgus elektronisko sakaru nozarē. Pēc astoņiem gadiem veicot pārskatu, tā uzdevums ir no jauna izvērtēt šajā laika periodā paveikto, kritiski analizēt ES tiesiskā regulējuma panākumus, atbalstot pāreju uz konkurētspējīgu un integrētu tirgu, un attiecīgi ierosināt jaunas idejas un direktīvas.

Kopumā jāatzīmē, ka šīs nozares konkurētspējas veicināšana ir izrādījusies ieguldījumu un jaunievedumu galvenais virzītājspēks. Pūliņi ir atmaksājušies, un šīs liberalizācijas ietekme ir bijusi ļoti pozitīva, radot izaugsmi, darbavietas un jaunas ekonomikas un sociālās iespējas. Pašreiz elektronisko sakaru pakalpojumi ir ātri augošs augsto tehnoloģiju sektors ar daudziem jaunievedumiem, ievērojamiem ieguldījumiem un ražīgumu, un tā rentabilitāte bieži vien ir bijusi virs vidējā līmeņa tautsaimniecībā, neskaitot finanšu sektoru. Tādējādi šai nozarei tautsaimniecībā, neskaitot finanšu sektoru, ir būtiska nozīme, kas pēc Eurostat aprēķiniem 2005. gadā ES 27 dalībvalstīs bija vidēji 3,5 % no pievienotās vērtības.

Salīdzinot konkurētspēju ar konkurentiem, ieguldījumi šajā sektorā pārsniedza ASV un Āzijas Klusā okeāna reģiona ieguldījumus 2005. gadā. Tajā pašā gadā Eiropas elektronisko sakaru tirgus sasniedza apmēram 273 miljardus EUR. Patērētāji ir skaidri jutuši šo ietekmi. Konkurence elektronisko sakaru operatoru starpā pēdējo 20 gadu laikā ir būtiski samazinājusi telefona zvanu cenu. No 2000. gada līdz 2006. gadam ES trīs minūšu telefonsarunas izsvērtā vidējā cena samazinājās par 65 %, un desmit minūšu cena samazinājās par 74 %.

Liberalizācija līdz šim ir bijusi veiksmīga, taču mums joprojām ir pienākums nodrošināt to, ka mēs kā politikas veidotāji turpinām radīt mūsu uzņēmumiem labākos nosacījumus, jo īpaši ņemot vērā mūsu centienus pārveidot Eiropu par zināšanu ekonomiku un elektronisko sakaru sektora nozīmi šī mērķa sasniegšanā. Tāpēc mēs nedrīkstam dusēt uz lauriem. Izveidot integrētu tirgu joprojām traucē vairāki trūkumi. Dalībvalstu starpā joprojām ir pārrobežu strīda jautājumi un būtiskas atšķirības attiecībā uz platjoslas piekļuvi, digitalizāciju un pakalpojumiem. Šīs problēmas ir jāatrisina, ja vēlamies nodrošināt patiesi kopēju tirgu.

Komisijas priekšlikums par EECMA: būtiskākās problēmas

Pašreizējā Eiropas elektronisko sakaru sistēmas pārskatā Komisija ir ierosinājusi izveidot Eiropas Elektronisko sakaru tirgus iestādi (EECMA) (COM(2007)0699; 2007/0249(COD)). Referente uzskata, ka priekšlikums par EECMA, lai cik būtu labi iecerēts, tajā iedziļinoties, atklāj vairākas grūtības. Komisijas priekšlikums pauž labu gribu uzlabot vienotā tirgus darbību. Tomēr šie tālredzīgie priekšlikumi par EECMA, gluži pretēji, varētu radīt šķēršļus Eiropas konkurētspējai, būtiski palielinot birokrātiju un tādējādi traucējot Eiropas Komisijas pūliņiem ieviest labāku regulējumu, ko publiski tik ļoti ir atbalstījis prezidents Barroso. Turklāt šādi rīkojoties, tiktu pārkāpts subsidiaritātes princips, atņemot dalībvalstīm un vietējo valsts pārvaldes iestāžu pilnvaras. Iestāde būtu nevajadzīgi tālu no tiem tirgiem, kuru regulēšanai tā tiktu izveidota, darbojoties nošķirtībā no tiem, kam ir ikdienas zināšanas par šiem tirgiem. Tās pastāvēšana un darbība ir pretrunā ar ilgtermiņa mērķi aizstāt ex-ante regulējumu ar konkurences tiesību aktiem, tādējādi samazinot tiesisko drošību un Eiropas regulējuma pareģojamību. Ierosinājumu apvienot iestādi ar ENISA ir ļoti grūti izprast. ENISA apvienošana ar EECMA patiešām tikai traucētu pēdējās darbību. Tādējādi Komisija nesamazinātu administrācijas izmaksas un tikai novērstu aģentūru no tās galvenā mērķa, paredzot risināt nesaistītus ENISA jautājumus.

Paši pamati: BERT

Referente iebilst, ka mums nevajadzētu pārāk steigties ar to pozitīvo īpašību atmešanu, kas raksturīgas pašreizējam elektronisko sakaru tīklu un pakalpojumu Eiropas Regulatoru grupai (ERG), lai gan uzsver, ka ir nepieciešamas reformas tās sekmīgai darbībai turpmāk. Viņa uzsver, ka dažas atbildes ir atrodamas Komisijas priekšlikumā par EECMA, lai gan tas paredz izveidot apgrūtinošu Eiropas aģentūru. Tāpēc referente ierosina izveidot BERT (Eiropas elektronisko sakaru regulatoru iestāde), kas uzņemtos daudzas EECMA funkcijas, nekļūstot par smagnēju aģentūru un balstoties uz ERG labo praksi, pilnveidojot tās darbību un darba metodes, un stiprinot Komisijas pienākumu konsultēties ar šo jauno iestādi un maksimāli ņemt vērā tās atzinumus. BERT izveidošana, pamatojoties uz EK Līguma 95. pantu, iekļautu pašreiz esošo ERG Eiropas tiesību aktos, oficiāli izveidojot padomdevēju iestādi, kuras funkcijas un atbildība ir skaidri noteiktas regulējumā. Tādējādi BERT būtu lielāka efektivitātes un likumības pakāpe nekā ERG ir pašreiz, saglabājot valsts pārvaldes iestāžu (VPI) efektīvo līdzdalību un to nenovērtējamo praktisko pieredzi.

Ko BERT darītu?

BERT būtu neatkarīgs kompetents padomdevējs Komisijai un saglabātu neatkarību gan no valdībām, gan nozares dalībniekiem. Tāpat kā EECMA BERT darbotos kā galvenā padomdevēju iestāde Komisijai un arī atsevišķām VPI, lai veicinātu saskaņotu pieeju regulējumam visā Eiropas Savienībā. BERT brīvi paustu tās uzskatus un ne tikai pēc Komisijas pieprasījuma, un turpinātu attīstīt pašreizējo ERG sīki izstrādāto vienoto nostāju galvenajos tirgos, izstrādātu atbilstības programmu, lai izsekotu VPI darbībai un atklātu jebkuras nepamatotas novirzes.

Pašreizējam saskaņošanas līdzsvaram, kas ir balstīts uz subsidiaritātes principu, ir sava īpaša pastāvēšanas būtība, un iekšējais tirgus patiesībā joprojām ir dažādu apakštirgu sakopojums ar savām īpašām pazīmēm un dinamiku. Tāpēc saskaņota regulatīvā iejaukšanās patiesībā nozīmē nodrošināt, ka regulējums tiek piemērots samērīgi, kad tiek risināti īpaši konkurences jautājumi, kas rodas noteiktā vietā un laikā, un vislabāk to izdarītu uz vietas esošās VPI.

ENISA uzdevumi, protams, nebūtu iekļauti BERT kompetencē, jo to attiecīgo pienākumu starpā nav sinerģijas, turklāt šāda rīcība varētu apdraudēt iestādes neatkarību.

Spektra politika, dažādu VPI sastāvs un kompetences atšķiras dalībvalstu starpā, jo ne visām VPI ir zināšanas šajā jomā. Līdz ar to Radiofrekvenču spektra politikas grupai un Radiofrekvenču spektra komitejai vajadzētu turpināt pildīt uzdevumus, un lai gan BERT neuzņemtos Eiropas radiofrekvenču spektra politikas virzību, tomēr ar šīm esošajām iestādēm vajadzētu izveidot ciešu sadarbības sistēmu, kas dotu iespēju BERT attiecīgi konsultēt Komisiju par uzņēmumu atlasi radiofrekvenču un numuru lietošanas tiesību piešķiršanai jebkurā iespējamā Viseiropas licencēšanas procesā.

Uzbūve un personāls

BERT jābūt pilnībā atbildīgai un pārredzamai attiecīgajām Eiropas iestādēm. BERT veidos katras dalībvalsts VPI pārstāvji atbilstīgi ERG pašreizējai uzbūvei. Tai būs daudz vieglāka struktūra nekā EECMA, bet tai būs pašai savs personāls, lai garantētu tās neatkarību gan no Komisijas, gan dalībvalstīm.

Regulatoru valdi veidos 27 VPI pārstāvji. Lai veicinātu BERT atbildīgumu, pārredzamību un skaidrību, tiks izveidots direktora amats. Eiropas Parlaments varēs aicināt direktoru piedalīties debatēs un informēt deputātus par BERT darbu un sasniegto. Viņš arī sniegtu aktuālu informāciju par Eiropas elektronisko sakaru tirgus izveidi.

Finansējums un pārredzamība

BERT jāfinansē atbilstoši turpmāk izklāstītajam. Viena trešdaļa BERT finansējuma būs no Kopienas budžeta un divas trešdaļas – no valsts pārvaldes iestādēm. Katrai dalībvalstij jāpieņem attiecīgi noteikumi, lai nodrošinātu pietiekamu finansējumu VPI, lai tās varētu sniegt pienācīgu ieguldījumu BERT darbībā. Šāda dalījuma pamatojums ir tāds, ka Kopienas ieguldījums vienas trešdaļas apmērā nodrošinās, ka BERT zināmā mērā iekļausies Kopienas sistēmā, tomēr Kopienas minimālais ieguldījums nepiešķirs BERT tādai Eiropas aģentūrai raksturīgās pazīmes, ar kuru saistītos riskus es izklāstīju iepriekš. BERT iekļaušana Kopienas sistēmā dod pārliecību par tās atbildīgumu un pārredzamību. BERT būs jāievēro noteiktas Eiropas prasības, lai turpinātu saņemt Eiropas Kopienas finansējumu, un tai būs jāpamato savi pārskati Kopienas finansistiem. Kopējs finansējums rada pārliecību par BERT neatkarību un efektivitāti lielākā mērā nekā pašreiz piemīt ERG, un mudina VPI, piedaloties tās darbībā, sniegt augstas kvalitātes palīdzību BERT.

Atbildīgums

Kā minēts iepriekš, BERT būs atbildīga par tās rīcību. BERT sagatavos publiski pieejamu visaptverošu ikgadēju pārskatu pār savu darbību. BERT pārskatus rūpīgi pārbaudīs budžeta kontroles komiteja. Lai garantētu pārredzamību, direktors sniegs ikgadēju savu interešu pārskatu. Direktora atlasi veiks Regulatoru valde, taču šo procesu arī pārraudzīs Eiropas Komisija un Eiropas Parlaments, kuriem ir pienākums sniegt nesaistošus atzinumus par izvirzīto kandidātu. Turklāt Eiropas Parlamentam jābūt iespējai prasīt direktoram un/vai jebkuram Regulatoru valdes loceklim tam iesniegt informētus pārskatus vai piedalīties sēdēs.

Skaidrs uzdevums: skaidrs laikposms

Nevajadzētu aizmirst, ka vajadzība izveidot iestādi ir īslaicīga. BERT būtu pārejas iestāde, kas darbotos līdz konkurences tiesību akti un tirgi būs attīstījušies tik lielā mērā, ka ex-ante regulējums vairs nebūs vajadzīgs. Ņemot vērā, ka tādējādi šai iestādei būtu īss darbības ilgums, ir lietderīgāk turpināt veidot elastīgu BERT nekā smagnēju Komisijas struktūru EECMA veidolā. Nevajadzētu šaubīties par tās uzdevumu: jābūt pilnīgai skaidrībai, ka tās vienīgais mērķis ir attīstīt pamatnosacījumus elektronisko sakaru tirgum, lai tas pēc iespējas ātrāk varētu darboties, ievērojot vienīgi vispārējos konkurences tiesību aktus.

Budžeta komitejaS ATZINUMS  (29.5.2008)

Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komitejai

par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko izveido Eiropas Elektronisko sakaru tirgus iestādi
(COM(2007)0699 – C6‑0428/2007 – 2007/0249(COD))

Atzinumu sagatavoja: Jutta Haug

ĪSS PAMATOJUMS

Komisijas priekšlikums

Vispārīga informācija

Komisija iesaka izveidot neatkarīgu Elektronisko sakaru tirgus iestādi, kura strādātu ciešā sadarbībā ar dalībvalstu pārvaldes iestādēm un Komisiju. Atbilstoši priekšlikumam jaunajai iestādei būs regulatoru valde, kuru veidos visu ES visu ES dalībvalstu valsts pārvaldes iestāžu vadītāji, un jaunā iestāde aizstās Eiropas Regulatoru grupu.

Saskaņā ar Komisijas ieteikumu jaunā aģentūra sniegs Komisijai ekspertu konsultācijas, lai tiktu sagatavoti lēmumi par regulējumu un veicināta iekšējā tirgus izveidi, uzlabojot ES likumu piemērošanas konsekvenci, un tā būs ES mēroga centrs, kurā strādās eksperti elektronisko sakaru tīklu un pakalpojumu jomā.

Jaunā iestāde pārņemtu arī Eiropas Tīkla un informācijas drošības aģentūras (ETIDA) funkcijas, tādējādi atrisinot daudzas no problēmām, kas konstatētas ETIDA darbā.

             Jaunās iestādes galvenie uzdevumi

Iestāde Eiropas mērogā papildinātu (un nevis dublētu, kā to uzsver Komisija) regulēšanas uzdevumus, ko valsts pārvaldes iestādes veic valsts mērogā. Iestāde to īstenos, veicot šādas darbības:

Ø tā darbosies kā valstu regulatoru sadarbības struktūra;

Ø tā uzraudzīs regulējumu tirgus noteikšanai, analīzei un tiesiskās aizsardzības pasākumu īstenošanai;

Ø tā noteiks starpvalstu tirgus;

Ø tā dos padomus par radiofrekvenču harmonizāciju;

Ø tā īstenos lēmumu pieņemšanas pilnvaras saistībā ar numuru piešķiršanas pārvaldību un sniegs padomu par numuru pārnesamību;

Ø tā sekmēs tīklu un informācijas drošību;

Ø tā pildīs vispārējas informācijas sniegšanas un padomu došanas funkcijas.

Finansiālā ietekme

Laika posmam no 2010. līdz 2013. gadam jaunās elektronisko sakaru iestādes izdevumi, kā paredz Komisija, būs EUR 88,3 miljoni, no kuriem EUR 34 miljoni būtu darbības izdevumi un EUR 54,3 miljoni — administratīvie izdevumi (EUR 39,2 miljoni cilvēkresursiem un EUR 15 miljoni citiem administratīvajiem izdevumiem).

Tiek lēsts, ka gada budžets pirmajā gadā būs EUR 10 miljoni, šiem izdevumiem palielinoties līdz EUR 28 miljoniem, sākot ar trešo gadu. Papildus Kopienas iemaksām, iestāde var iekasēt nodevas un maksājumus par dažiem pakalpojumiem. Tiek plānots, ka iestādes peļņa, kas gūta par sniegtajiem pakalpojumiem, būs ieguldījums darbības finansēšanā.

Tiek lēsts, ka pilnībā izveidotā iestādē būs 134 pastāvīgie darbinieki. Tas ietver ETIDA uzdevumu un resursu pārņemšanu 2011. gadā.

Kā atzīmē Komisija, šīs izmaksas jāsalīdzina ar ietaupījumiem, ko panāks, ierosinātajā iestādē iekļaujot ETIDA. Pašreizējais ETIDA gada budžets ir EUR 8 miljoni. Neskatoties uz sagaidāmajiem ietaupījumiem ETIDA slēgšanas dēļ, Komisija finanšu pārskatā atzīmē, ka pašreizējais priekšlikums saistībā ar jauno aģentūru nozīmē, ka finanšu plānā būs jāpārplāno attiecīgā pozīcija.

Novērtējums

No budžeta viedokļa atzinuma sagatavotāja iesaka iebilst pret jaunās Elektronisko sakaru tirgus iestādes izveidi, pamatojoties uz to, ka pastāv neskaidrības sakarā ar šīs iestādes finansēšanu. Pie šāda secinājuma viņa nonāca šādu apsvērumu dēļ.

1) Jaunā Elektronisko sakaru tirgus iestāde ir jāfinansē no 2007.–2013. gada daudzgadu finanšu shēmas 1.a izdevumu apakškategorijas, kuras rezerves ir kļuvušas īpaši ierobežotas. Šajā kategorijā jau bija vajadzīga pārplānošana, lai varētu vienoties par Galileo finansēšanu. Tā rezultātā 1.a apakškategorijas rezerves 2008. gadam bija izsmeltas. Komisija tās priekšlikuma finanšu pārskatā tik tiešām jau ir norādījusi, ka elektronisko sakaru aģentūras izveides dēļ būs nepieciešama 1.a apakškategorijas pārplānošana.

Tomēr nav sīkāk paskaidrots, kā to paredzēts veikt. Jaunās elektronisko sakaru iestādes finansēšana nav iekļauta ne Komisijas pēdējā 2008. gada 31. janvāra finansējuma plānā, ne tabulās, kas pievienotas ikgadējai politikas stratēģijai 2009. gadam, kurā tikai norādīts, ka aģentūru, kuru izveidos 2010. gadā „finansēs, daļēji pārvietojot līdzekļus informācijas sabiedrības politikas jomā un daļēji palielinot līdzekļus par EUR 37,5 miljoniem laika posmam no 2009. līdz 2013. gadam”. Pagaidām Komisija nav spējusi precīzi izklāstīt, kā tas tiks veikts.

Ja aģentūras finansēšanas dēļ jau ir nepieciešama pārplānošana, tad jebkuras jaunas prioritātes nākotnē būs vēl grūtāk vai pat neiespējami finansēt no pašreizējām rezervēm. Tas atzinuma sagatavotājai šķiet nepieņemami (sk. grozījumu Nr. 1).

2) Šajā sakarā vēlreiz jāuzsver, ka tādām aģentūrām kā jaunā ierosinātā aģentūra jāpilda arī administratīvi uzdevumi. Tādēļ nopietni jāapsver iespēja šādas iestādes finansēt no daudzgadu finanšu shēmas 5. izdevumu kategorijas, kurai ir papildu priekšrocība, t.i., tās rezerves nav tik ierobežotas kā citām — darbības pozīcijām (skat. grozījumu Nr. 2).

GROZĪJUMI

Budžeta komiteja aicina par jautājumu atbildīgo Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komiteju savā ziņojumā iekļaut šādus grozījumus:

Grozījums Nr.  1 Normatīvās rezolūcijas projekts 1.a punkts (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	1.a uzskata, ka likumdošanas priekšlikumā norādītā atsauces summa nav savienojama ar pašreizējās 2007.–2013. gada daudzgadu finanšu shēmas 1.a izdevumu apakškategorijas maksimālo apjomu, neapdraudot citu prioritāšu finansēšanu; atzīmē, ka Komisija ir paziņojusi par tās nodomu Eiropas Elektronisko sakaru tirgus iestādi finansēt no 1.a apakškategorijas, daļēji pārvietojot līdzekļus un daļēji palielinot līdzekļus laika posmam no 2009. līdz 2013. gadam; tomēr uzsver, ka budžeta lēmējinstitūcija vēl nav saņēmusi nekādu sīkāku informāciju par to, kā tas notiks, un tāpēc šobrīd vēl nav skaidrs, kuras programmas vai prioritātes tiks ietekmētas un kādas sekas tas radīs visā finanšu laikposmā, un vai 1.a apakškategorijā paliks pietiekama rezerve;
Grozījums Nr.  2 Normatīvās rezolūcijas projekts 1.b punkts (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	1.b uzsver, ka ieteiktā Eiropas Elektronisko sakaru tirgus iestāde pildīs arī administratīvus uzdevumus un sniegs atbalstu Komisijai; līdz ar to uzskata, ka ir jāizpēta visas iespējas jauno aģentūru finansēt no 2007.–2013. gada daudzgadu finanšu shēmas 5. izdevumu kategorijas, kur varētu vēl būt pieejama pietiekama rezerve;
Grozījums Nr.  3 Normatīvās rezolūcijas projekts 1.c punkts (jauns)
Normatīvās rezolūcijas projekts	Grozījums
	1.c uzsver, ka Eiropas Elektronisko sakaru tirgus iestādes izveidei piemēros 2006. gada 17. maija Iestāžu nolīguma 47. punkta noteikumus; norāda, ka tad, ja likumdevēja iestāde lems par labu šādas aģentūras izveidei, Parlaments sāks sarunas ar budžeta lēmējinstitūcijas otru lēmējiestādi, lai savlaicīgi vienotos par šīs aģentūras finansēšanu atbilstoši attiecīgajiem Iestāžu nolīguma noteikumiem;

PROCEDŪRA

Virsraksts	Eiropas Elektronisko sakaru tirgus iestāde
Atsauces	COM(2007)0699 – C6-0428/2007 – 2007/0249(COD)
Komiteja, kas atbildīga par jautājumu	ITRE
Atzinumu sniedza   Datums, kad paziņoja plenārsēdē	BUDG 10.12.2007
Atzinumu sagatavoja   Iecelšanas datums	Jutta Haug 20.9.2004
Izskatīšana komitejā	8.4.2008		29.5.2008
Pieņemšanas datums	29.5.2008
Galīgā balsojuma rezultāti	+: –: 0:	24 0 0
Deputāti, kas bija klāt galīgajā balsojumā	Simon Busuttil, Daniel Dăianu, Brigitte Douay, James Elles, Szabolcs Fazakas, Markus Ferber, Vicente Miguel Garcés Ramón, Salvador Garriga Polledo, Ingeborg Gräßle, Louis Grech, Nathalie Griesbeck, Catherine Guy-Quint, Jutta Haug, Ville Itälä, Anne E. Jensen, Silvana Koch-Mehrin, Wiesław Stefan Kuc, Janusz Lewandowski, Vladimír Maňka, Mario Mauro, László Surján, Kyösti Virrankoski
Aizstājējs(-i), kas bija klāt galīgajā balsojumā	Marusya Ivanova Lyubcheva, Gianluca Susta

Budžeta kontroles komitejaS ATZINUMS  (3.6.2008)

Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komitejai

par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko izveido Eiropas Elektronisko sakaru tirgus iestādi
(COM(2007)0699 – C6‑0428/2007 – 2007/0249(COD))

Atzinumu sagatavoja: Umberto Guidoni

ĪSS PAMATOJUMS

Lai Eiropas Savienībā veicinātu efektīva vienota elektronisko sakaru tirgus izveidi, Komisija ierosina dibināt jaunu, neatkarīgu iestādi, kas cieši sadarbosies ar valsts regulatīvajām iestādēm un Komisiju. Jaunajai iestādei, kas būs Eiropas Parlamenta pakļautībā, būs regulatoru valde, kuru veidos visu ES dalībvalstu valsts regulatīvo iestāžu vadītāji.

Jaunā iestāde sniegs Komisijai ekspertu konsultācijas, uzlabos ES likumu piemērošanas konsekvenci un darbosies kā ES mēroga centrs, kurā strādās eksperti elektronisko sakaru tīklu un pakalpojumu jomā. Jaunā iestāde pārņemtu arī Eiropas Tīkla un informācijas drošības aģentūras (ETIDA) funkcijas, tādējādi atrisinot daudzas no problēmām, kas konstatētas ETIDA darbā.

Priekšlikuma 38. panta 10. punktā ir paredzēts, ka Eiropas Parlaments apstiprina budžeta izpildi.

GROZĪJUMI

Budžeta kontroles komiteja aicina par jautājumu atbildīgo Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komiteju ziņojumā iekļaut šādus grozījumus:

Grozījums Nr.  1 Regulas priekšlikums 12. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(12) Tādēļ jāizveido jauna Kopienas struktūra — Eiropas Elektronisko sakaru tirgus iestāde (še turpmāk — „Iestāde”). Iestāde, palīdzot Komisijai un valsts pārvaldes iestādēm, sekmētu iekšējā tirgus izveidošanu. Tā darbotos kā references centrs un baudītu uzticību, jo būtu neatkarīga, sniegtu kvalitatīvus padomus un izplatītu kvalitatīvu informāciju, tās procedūras un darbības metodes būtu pārskatāmas, un tā būtu neatlaidīga uzticēto uzdevumu izpildē.	(12) Tādēļ jāizveido jauna Kopienas struktūra, pamatojoties uz Eiropas Regulatoru grupu (ERG) (še turpmāk — „Iestāde”), kuras darbība ir uzlabota. Iestāde, palīdzot Komisijai un valsts pārvaldes iestādēm, sekmētu iekšējā tirgus izveides pabeigšanu. Tā darbotos kā references centrs un baudītu uzticību, jo būtu neatkarīga, sniegtu kvalitatīvus padomus un izplatītu kvalitatīvu informāciju, tās procedūras un darbības metodes būtu pārskatāmas, un tā būtu neatlaidīga uzticēto uzdevumu izpildē.
Pamatojums
Nav vajadzības veidot jaunu aģentūru. Tā vietā ir jāizveido tāda iestāde kā uzlabota ERG, kuras darbības noteikumi ir nostiprināti ES tiesību aktos. Eiropas Kopienu Tiesas Lielās palātas 2006. gada 2. maija spriedumā lietā C-217/04 Apvienotā Karaliste/Parlaments un Padome norādīts, ka Kopienas iestādi var izveidot, pamatojoties uz 95. pantu. Šā panta noteikumi ir pietiekams pamatojums, lai ERG dotu lielākas pilnvaras, piešķirot tai juridiskas personas statusu un neatkarību.
Grozījums Nr.  2 Regulas priekšlikums 24. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(24) Iestādei jābūt Eiropas mēroga centram, kurā strādā eksperti tīklu un informācijas drošības jautājumos un kurš dod norādījumus un padomus Eiropas Parlamentam, Komisijai vai kompetentajām struktūrām, kuras izraudzījušās dalībvalstis. Sabiedrībai pati svarīgākā un ES elektronisko sakaru tīklu un pakalpojumu regulējumā ļoti svarīga joprojām ir sakaru tīklu un informācijas sistēmu drošība un elastīgums. Ir risks, ka netraucētu iekšējā tirgus darbību apdraud neviendabīga to ar drošību saistīto noteikumu piemērošana, kuri izklāstīti pamatdirektīvā un īpašajās direktīvās. Iestādes atzinums, kurā pēc Komisijas un dalībvalstu pieprasījuma dots tehnisks padoms, nodrošinātu minēto direktīvu konsekventu piemērošanu valsts līmenī.	(24) ETIDA, kuras pilnvaru termiņš ir pagarināts, jābūt Eiropas mēroga centram, kurā strādā eksperti tīklu un informācijas drošības jautājumos un kurš dod norādījumus un padomus Eiropas Parlamentam, Komisijai vai kompetentajām struktūrām, kuras izraudzījušās dalībvalstis. Sabiedrībai pati svarīgākā un ES elektronisko sakaru tīklu un pakalpojumu regulējumā ļoti svarīga joprojām ir sakaru tīklu un informācijas sistēmu drošība un elastīgums. Ir risks, ka netraucētu iekšējā tirgus darbību apdraud neviendabīga to ar drošību saistīto noteikumu piemērošana, kuri izklāstīti pamatdirektīvā un īpašajās direktīvās. Atzinums, ko sniedz ETIDA, kuras pilnvaru termiņš ir pagarināts un kura ietilpst gan Informācijas sabiedrības un mediju ģenerāldirektorātā, gan Tiesiskuma, brīvības un drošības ģenerāldirektorātā, un kurā pēc Komisijas un dalībvalstu pieprasījuma dots tehnisks padoms, nodrošinātu minēto direktīvu konsekventu piemērošanu valsts līmenī.
Pamatojums
ETIDA pilnvaru laiks beidzas 2009. gadā, un, ja kāda cita iestāde nepārņems tās pašreizējos pienākumus, nebūs iespējams pārraudzīt un pienācīgi risināt jautājumus, kas saistīti ar Eiropas tīklu un informācijas drošību. Turklāt pašlaik notiek ETIDA otrā izvērtēšana. Galīgo lēmumu par ETIDA nākotni varēs pieņemt tikai pēc šīs izvērtēšanas rezultātu saņemšanas.
Grozījums Nr.  3 Regulas priekšlikums 1. pants — 1. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
1. Tiek izveidota Eiropas Elektronisko sakaru tirgus iestāde, kuras pienākumi izklāstīti šajā regulā.	1. Tiek izveidota uzlabota ERG — Iestāde —, kuras pienākumi izklāstīti šajā regulā.
Pamatojums
Nav vajadzības veidot jaunu aģentūru. Tā vietā ir jāizveido tāda iestāde kā uzlabota ERG, kuras darbības noteikumi ir nostiprināti ES tiesību aktos. Eiropas Kopienu Tiesas Lielās palātas 2006. gada 2. maija spriedumā lietā C-217/04 Apvienotā Karaliste/Parlaments un Padome norādīts, ka Kopienas iestādi var izveidot, pamatojoties uz 95. pantu. Šā panta noteikumi ir pietiekams pamatojums, lai ERG dotu lielākas pilnvaras, piešķirot tai juridiskas personas statusu un neatkarību.
Grozījums Nr.  4 Regulas priekšlikums 38. pants – 1.a punkts (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	1.a Direktors sagatavo gada pārskatu par Iestādes darbību, kā arī ticamības apliecinājumu. Šie dokumenti ir jāpublisko.
Pamatojums
Saskaņā ar spēkā esošajiem noteikumiem, katras aģentūras direktors lemj par darbības pārskata un ticamības apliecinājuma sagatavošanu. Tādēļ daži direktori šos dokumentus sagatavo, bet daži ne. Lai ievērotu konsekvenci, būtu vēlams, lai dokumentus sagatavotu visi direktori.
Grozījums Nr.  5 Regulas priekšlikums 38.a pants (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	38.a pants
	Iekšējās kontroles sistēmas
	Komisijas iekšējais revidents atbild par Iestādes iekšējās kontroles sistēmu revīziju.
Pamatojums
Grozījums izdarīts, lai precizētu atbildību par revīziju.
Grozījums Nr.  6 Regulas priekšlikums 39. pants
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
Iestādē piemērojamos finanšu noteikumus sagatavo valde pēc apspriešanās ar Komisiju. Šie noteikumi var atšķirties no Komisijas Regulas (EK, Euratom) Nr. 2343/2002 prasībām, ja Iestādes darbības nodrošināšanai jāveic īpašas darbības un ja saņemts iepriekšējs Komisijas apstiprinājums.	Iestādē piemērojamos finanšu noteikumus sagatavo valde pēc apspriešanās ar Komisiju. Šie noteikumi var atšķirties no Komisijas Regulas (EK, Euratom) Nr. 2343/2002 prasībām tikai tad, ja Iestādes darbības nodrošināšanai jāveic īpašas darbības un ja saņemta iepriekšēja Komisijas piekrišana.
Pamatojums
Grozījums izdarīts, lai terminoloģija būtu saskaņota gan šajā priekšlikumā, gan nesenajos priekšlikumos par kopuzņēmumiem.

PROCEDŪRA

Virsraksts	Eiropas Elektronisko sakaru tirgus iestāde
Atsauces	COM(2007)0699 – C6-0428/2007 – 2007/0249(COD)
Komiteja, kas atbildīga par jautājumu	ITRE
Atzinumu sniedza        Datums, kad paziņoja plenārsēdē	CONT 10.12.2007
Atzinumu sagatavoja        Iecelšanas datums	Umberto Guidoni 22.1.2008
Pieņemšanas datums	2.6.2008
Galīgā balsojuma rezultāti	+: –: 0:	9 2 0
Deputāti, kas bija klāt galīgajā balsojumā	Jean-Pierre Audy, Herbert Bösch, Paulo Casaca, Jorgo Chatzimarkakis, Esther De Lange, Szabolcs Fazakas, Dan Jørgensen, Bogusław Liberadzki, Nils Lundgren, Ashley Mote, José Javier Pomés Ruiz
Aizstājējs, kas bija klāt galīgajā balsojumā	Paul Rübig

Ekonomikas un monetārāS komitejaS ATZINUMS  (6.6.2008)

Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komitejai

par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko izveido Eiropas Elektronisko sakaru tirgus iestādi
(COM(2007)0699 – C6‑0428/2007 – 2007/0249(COD))

Atzinumu sagatavoja: Bernhard Rapkay

ĪSS PAMATOJUMS

Vienota elektronisko sakaru iekšējā tirgus izveide ir galvenā ES politikas prioritāte. Komisija savā pirmajā 2006. gada jūnija ziņojumā ierosināja reglamentējošo noteikumu grozījumus. Šinī visaptverošajā un plašajā pārskatīšanā konstatēja vairākas vēl šim neatrisinātas problēmas.

Lai atvieglotu šo šķēršļu novēršanu, Komisija ierosina izveidot jaunu neatkarīgu iestādi, kurai cieši jāsadarbojas ar nacionālajiem regulatoriem un Komisiju. Jaunajai iestādei, kas būs Eiropas Parlamenta pakļautībā, būs regulatoru padome, kuru veidos visu ES dalībvalstu nacionālo regulatoru vadītāji, un jaunā iestāde aizstās Eiropas Regulatoru grupu. Tai jārisina šādi galvenie uzdevumi:

· lietpratīgi jākonsultē Komisija, lai nodrošinātu vienotu ES noteikumu izmantošanu;

· jāuzrauga tirgus regulējumi noteikšanai, analīzei un tiesiskās aizsardzības pasākumu īstenošanai;

· jānosaka starpvalstu tirgi;

· jādod padomi par radiofrekvenču saskaņošanu un jālemj par numerācijas pārvaldību;

· jābūt Eiropas mēroga centram elektronisko sakaru tīklu jautājumos;

· jāsekmē tīklu un informācijas drošība; iestāde pārņems uzdevumus, ko pašlaik veic Eiropas Tīkla un informācijas drošības aģentūra (ETIDA).

Pret šo Komisijas priekšlikumu pilnībā iebilda Padome. Tādēļ tiek ierosināts izveidot citu struktūru — Nacionālo regulatoru apvienību (tīklu) (angļu valodā — „Joint Body (Network) of National Regulatory Authorities“). Minētajam tīklam, kurā apvienojas dalībvalstu regulatori, nebūs juridiskas personas statusa. Tas nozīmē, ka tīkls ne tiešā, ne netiešā veidā nav Kopienas pārvaldes daļa. Atšķirībā no Komisijas priekšlikuma galvenā vērība pievērsta kopīgai lēmumu pieņemšanas procedūras izveidei saskaņā ar dalībvalstu tiesību aktiem. Dalībvalstu regulatoru tīkla izveide nozīmē, ka nenotiks EK līmeņa iestādes izveide un EK iestāžu lēmumu pieņemšanas pilnvaru deleģēšana. Tīkla regulatīvās pilnvaras jānosaka un jāapstiprina ne tikai šajā regulā, bet arī pamatdirektīvā.

Tīklam pēc savas iniciatīvas, vai — ja to skaidri paredz direktīvu tiesiskais pamats — jāpieņem atzinumi un kopējas nostājas jomās, kas saskaņā ar pamatdirektīvu ietilpst dalībvalstu regulatoru kompetencē . Turklāt dalībvalstu regulatoriem ir jāpilda kopējo nostāju saistības, kā arī Komisijas ieteikumi. Tas nozīmē, ka tie jāņem vērā katrreiz, pieņemot lēmumus. Tīkla lēmumi jāpieņem ar balsu vairākumu, turklāt katras valsts regulatoram ir viena balss. Tīklam jāuztic pildīt tos pašus pamatuzdevumus, kas izstrādāti Komisijas priekšlikumā. Tīkla pienākums ir sniegt Eiropas Parlamentam ikgadēju ziņojumu.

Lai nodrošinātu dalībvalstu nacionālo regulatoru tīkla finansiālo un materiālo neatkarību no dalībvalstīm, jānodrošina tā finansējums no Kopienas. Tā kā tīklam nav juridiskas personas statusa, tam nav iespējams piešķirt finansējumu tiešā veidā. Tāpēc jāizmanto „netiešais” finansējums, galvenokārt atbilstošā veidā sniedzot materiālos līdzekļus no Kopienas pārvaldes resursiem. Tiktu izveidota atbilstīga administratīvā struktūra bez juridiskas personas statusa — Nacionālo regulatoru tīkla sekretariāts (Office of the Network of National Regulatory Authorities).

Ņemot vērā nacionālo regulatoru plašās lēmumu pieņemšanas iespējas, kuru pamatā ir uz procedūrām orientēts regulējums, ir nepieciešama minimāla koordinēšana tirgus regulēšanas procesā. Lai īstenotu iekšējā tirgus uzdevumu — novērstu šķēršļus iekļūšanai tirgū, ir vajadzīga praktiska un efektīva augšupēja regulējuma iniciatīva, kas efektīvi apkopo informāciju par patiesajām piekļuves problēmas un, ņemot to vērā, koordinē nacionālo reulatoru korektīvos pasākumus. Elektronisko sakaru iekšējā tirgus šķēršļu iespējamos iemeslus nacionālie regulatori vislabāk var konstatēt uz vietas, un tad to pienākums ir koordinēt problēmu risinājumus saskaņā ar nacionālo regulatoru tīkla ierosināto procedūru, kas noteikta atbilstīgi Kopienas tiesību aktiem.

GROZĪJUMI

Ekonomikas un monetārā komiteja aicina par jautājumu atbildīgo Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komiteju savā ziņojumā iekļaut šādus grozījumus:

Grozījums Nr.  1 Regulas priekšlikums Virsraksts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
Eiropas Parlamenta un Padomes regula, ar ko izveido Eiropas Elektronisko sakaru tirgus iestādi	Eiropas Parlamenta un Padomes regula, ar ko izveido Elektronisko sakaru tirgus nacionālo regulatoru tīklu
	(Šis grozījums attiecas uz visu tekstu. Pieņemot šo grozījumu, būs jāveic atbilstīgas izmaiņas visā tekstā.)
Grozījums Nr.  2 Regulas priekšlikums 3. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(3) Ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 10. marta Regulu (EK) Nr. 460/2004, ar ko izveido Eiropas Tīklu un informācijas drošības aģentūru, (še turpmāk — „ETIDA regula”) 2004. gadā uz pieciem gadiem izveidoja Eiropas Tīklu un informācijas drošības aģentūru (ETIDA) ar mērķi nodrošināt Kopienā lielu un efektīvu tīklu un informācijas drošību, kas noderētu ES iedzīvotājiem, patērētājiem, uzņēmumiem un publiskā sektora organizācijām, tādējādi sekmējot netraucētu iekšējā tirgus darbību.	(3) Ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 10. marta Regulu (EK) Nr. 460/2004, ar ko izveido Eiropas Tīklu un informācijas drošības aģentūru, (še turpmāk — „ETIDA regula”) 2004. gadā uz pieciem gadiem izveidoja Eiropas Tīklu un informācijas drošības aģentūru (ETIDA) ar mērķi nodrošināt Kopienā lielu un efektīvu tīklu un informācijas drošību, kas noderētu ES iedzīvotājiem, patērētājiem, uzņēmumiem un publiskā sektora organizācijām, tādējādi sekmējot netraucētu iekšējā tirgus darbību. Tāpēc jebkādas izmaiņas ETIDA darbības mērķos, struktūrā un organizācijā izskatīs nākamajā ETIDA regulas pārskatīšanā.
Pamatojums
Komisijas ierosinātās iestādes mērķi un uzdevumi atšķiras no ETIDA pamatfunkcijām. Vajadzība turpināt ETIDA darbību ir izklāstīta jaunākajā 2007. gada novērtējumā, un tādēļ jaunas iestādes vai cita Eiropas tīkla izveidošana neattiecas uz ETIDA darbības turpināšanu.
Grozījums Nr.  3 Regulas priekšlikums 7. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(7) Tādēļ vajadzīgs stabilāks institucionālais pamats, lai izveidotu struktūru, kas apvienotu valsts pārvaldes iestāžu īpašās zināšanas un pieredzi ar skaidri noteiktu kompetenci attiecīgās jomās, ņemot vērā, ka struktūrai jābauda patiesa autoritāte tās starp tās locekļiem un nozarē, ko regulē ar tās kvalitatīvo darbību.	(7) Tādēļ vajadzīgs stabilāks institucionālais pamats, lai, pamatojoties uz Eiropas Regulatoru grupu (ERG), izveidotu struktūru, kas apvienotu nacionālo regulatoru īpašās zināšanas un pieredzi ar skaidri noteiktu kompetenci attiecīgās jomās, ņemot vērā, ka struktūrai jābauda patiesa autoritāte tās starp tās locekļiem un nozarē, ko regulē ar tās kvalitatīvo darbību.
Grozījums Nr.  4 Regulas priekšlikums 7.a apsvērums (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(7a) Tādēļ jāizveido jauna Kopienas struktūra — Eiropas elektronisko sakaru tirgus nacionālo regulatoru tīkls (turpmāk — „Tīkls”). Tīklam, veicinot investīcijas un piešķirot prioritāru nozīmi infrastruktūru konkurencei, kā arī veicinot labāku piekļuvi informācijas sabiedrības iespējām, jo īpaši lauku reģionos, izmantojot mobilo platjoslas sakaru pakalpojumus, īpaši jātiecas nodrošināt, lai patērētāji arī turpmāk var pilnībā izmantot informācijas sabiedrības iespējas, jauninājumus un nākamās paaudzes tīklus.
Pamatojums
Šā grozījuma nolūks ir norādīt, ka, pārskatot ES reglamentējošos noteikumus par elektroniskajiem sakariem, vispirms ir jāmēģina mērķus īstenot, atjauninot materiālo apgādi. Organizatoriskiem jautājumiem šeit drīzāk ir otršķirīga nozīme. Ir jārisina steidzami jautājumi par tiesību aktu piemērojamību, lai tie atbilstu pasākumiem, ar ko veicina investīcijas nākamās paaudzes tīklos un nodrošina platjoslas pakalpojumu pieejamību mazākapdzīvotos reģionos.
Grozījums Nr.  5 Regulas priekšlikums 10. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(10) Komisijas 2007. gada 1. jūnija Paziņojumā Eiropas Parlamentam un Padomei par Eiropas Tīklu un informācijas drošības aģentūras (ENISA) novērtējumu dots atzinīgs vērtējums neatkarīgu ekspertu ziņojumam, kurā novērtēta ETID aģentūras darbība kopš tās izveidošanas un ETID administratīvās padomes ieteikumi ETID regulai, un ar to sāka publisku apspriešanu. Minētā ekspertu ziņojuma svarīgākie konstatējumi liecināja, ka politika, kas noteica ETIDA izveidošanu, un sākotnējie mērķi ir lietderīgi un jo īpaši ieguldījums īsta iekšējā elektronisko sakaru tirgus izveidošanā.	svītrots
Grozījums Nr.  6 Regulas priekšlikums 11. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(11) Vienlaikus konstatēja vairākas problēmas, tostarp jo īpaši saistībā ar tās organizatorisko struktūru, darbinieku prasmēm un skaitu un loģistiku. ETIDA svarīgākajām funkcijām jākļūst par galvenajām Iestādei, kurai, skaidrāk nosakot mērķus un uzdevumus, jāpanāk, ka atbilstīgi labāka regulējuma principiem viena iestāde ar kompetenci jautājumos par ES elektronisko sakaru tīklu un pakalpojumu regulējumu var sasniegt minētos mērķus un var izpildīt minētos uzdevumus efektīvāk, ātrāk un rentablāk.	svītrots
Pamatojums
Komisijas ierosinājums apvienot ETIDA un Tīklu nav pietiekami pamatots, lai pašreiz to pieņemtu — elektronisko sakaru regulatoru tīklam un ETIDA ir dažādi darbības mērķi. Turklāt vairākās dalībvalstīs nacionālajiem elektronisko sakaru regulatoriem nav to pilnvaru, kuras ietilpst ETIDA darbības jomā. Apvienošana, iespējams, radītu traucējumus gan ETIDA, gan Tīkla darbībā. Iestādei nevar piešķirt drošības garantēšanas pilnvaras, kuras jau efektīvi pilda ETIDA.
Grozījums Nr.  7 Regulas priekšlikums 12. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(12) Tādēļ jāizveido jauna Kopienas struktūra — Eiropas Elektronisko sakaru tirgus iestāde (še turpmāk — „Iestāde”). Iestāde, palīdzot Komisijai un valsts pārvaldes iestādēm, sekmētu iekšējā tirgus izveidošanu. Tā darbotos kā references centrs un baudītu uzticību, jo būtu neatkarīga, sniegtu kvalitatīvus padomus un izplatītu kvalitatīvu informāciju, tās procedūras un darbības metodes būtu pārskatāmas, un tā būtu neatlaidīga uzticēto uzdevumu izpildē.	(12) Tīklam, palīdzot Komisijai un nacionālajiem regulatoriem, jāsekmē iekšējā tirgus izveidošana. Tas darbotos kā references centrs un baudītu uzticību, jo būtu neatkarīgs, sniegtu kvalitatīvus padomus un izplatītu kvalitatīvu informāciju, tā procedūras un darbības metodes būtu pārskatāmas, un tas būtu neatlaidīgs uzticēto uzdevumu izpildē.
Grozījums Nr.  8 Regulas priekšlikums 15. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(15) Iestāde jāizveido atbilstīgi Kopienas pašreizējai iestāžu struktūrai un varas sadalījumam. Tai jābūt neatkarīgai tehniskos jautājumos un tiesiski, administratīvi un finansiāli autonomai. Tādēļ vajag un ir lietderīgi, lai tā būtu Kopienas struktūra, kas ir juridiska persona un kas pildītu uzdevumus, kuri tai noteikti ar šo regulu.	(15) Tīkls jāizveido atbilstīgi Kopienas pašreizējai iestāžu struktūrai un varas sadalījumam.
Grozījums Nr.  9 Regulas priekšlikums 19. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(19) Iestādei vienmēr jāpalīdz Komisijai saistībā ar Kopienas pienākumu attiecināšanu uz numuru saglabāšanu. Šāda attiecināšana var būt saistīta jo īpaši ar saglabājamās informācijas apjomu vai tīklu veidiem (t.i., fiksētie vai mobilie), starp kuriem saglabājami numuri un informācija. Minēto pienākumu grozot, jāņem vērā cenas lietotājiem un pārslēgšanās izmaksas uzņēmumiem, kā arī dalībvalstu pieredze.	(19) Tīklam vienmēr jāpalīdz Komisijai un dalībvalstīm saistībā ar Kopienas pienākumu attiecināšanu uz numuru saglabāšanu. Šāda attiecināšana var būt saistīta jo īpaši ar saglabājamās informācijas apjomu vai tīklu veidiem (t.i., fiksētie vai mobilie), starp kuriem saglabājami numuri un informācija. Minēto pienākumu grozot, jāņem vērā cenas lietotājiem un pārslēgšanās izmaksas uzņēmumiem, kā arī dalībvalstu pieredze.
Grozījums Nr.  10 Regulas priekšlikums 33. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(33) Iestādei jābūt pilnvarām, kas vajadzīgas, lai efektīvi un, galvenais, neatkarīgi veiktu regulatīvās funkcijas. Tādēļ atbilstīgi situācijai valsts līmenī regulatoru padomei jādarbojas neatkarīgi no tirgus interesēm, un tā nedrīkst prasīt vai pieņemt norādījumus no valdības vai citām publiskām vai privātām struktūrām.	(33) Tīklam jābūt pilnvarām, kas vajadzīgas, lai efektīvi veiktu regulatīvās funkcijas.
Grozījums Nr.  11 Regulas priekšlikums 34. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(34) Lai Iestāde darbotos netraucēti, direktors jāieceļ, vadoties pēc nopelniem un dokumentētām administratīvām un vadītāja prasmēm, kā arī pēc kompetences un pieredzes darbā ar elektronisko sakaru tīkliem, pakalpojumiem un tirgiem, un direktoram jāpilda pienākumi pilnīgi neatkarīgi un tāpat jāpielāgo arī Iestādes iekšējā organizācija un darbība. Direktoram jānodrošina Iestādes uzdevumu efektīva un neatkarīga izpilde.	(34) Lai Tīkls darbotos netraucēti, direktors jāieceļ, vadoties pēc nopelniem un dokumentētām administratīvām un vadītāja prasmēm, kā arī pēc kompetences un pieredzes darbā ar elektronisko sakaru tīkliem, pakalpojumiem un tirgiem, un direktoram jābūt elastīgam, pildot pienākumus saistībā ar Tīkla iekšējās darbības organizāciju. Direktoram jānodrošina Tīkla uzdevumu efektīva izpilde.
Grozījums Nr.  12 Regulas priekšlikums 36. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(36) Jānodrošina, lai pusēm, uz ko attiecas Iestādes lēmumi, būtu vajadzīgie tiesiskās aizsardzības līdzekļi. Jāizveido atbilstīgs apelācijas mehānisms, lai varētu pārsūdzēt Iestādes lēmumus specializētā apelācijas padomē, par kuras lēmumiem, savukārt, varētu griezties Tiesā.	svītrots
Grozījums Nr.  13 Regulas priekšlikums 46. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(46) Vienmērīga pāreja jānodrošina saistībā ar pašreizējām ETIDA darbībām, kuras ietilpst Iestādes darbības jomā.	svītrots
Grozījums Nr.  14 Regulas priekšlikums 1. pants – 2. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
2. Iestāde rīkojas pamatdirektīvas un īpašo direktīvu darbības jomā un izmanto īpašās zināšanas, kas pieejamas valsts pārvaldes iestādēm. Pildot II un III nodaļā uzskaitītos uzdevumus, tā sekmē labāku iekšējā elektronisko sakaru tīklu un pakalpojumu tirgus darbību, tostarp jo īpaši visu Kopienu aptverošu elektronisko sakaru ieviešanu un augsta un efektīva līmeņa tīklu un informācijas drošības nodrošināšanu.	2. Tīkls rīkojas pamatdirektīvas un īpašo direktīvu darbības jomā un izmanto nacionālajos regulatoros pieejamās speciālās zināšanas. Pildot II un III nodaļā uzskaitītos uzdevumus, tas sekmē labāku iekšējā elektronisko sakaru tīklu un pakalpojumu tirgus darbību, tostarp jo īpaši visu Kopienu aptverošu elektronisko sakaru ieviešanu.
Pamatojums
Iestādei nevar piešķirt drošības nodrošināšanas pilnvaras, kuras jau efektīvi pilda Eiropas Tīklu un informācijas drošības aģentūra (ETIDA).
Grozījums Nr.  15 Regulas priekšlikums 3. pants – a apakšpunkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(a) pēc Komisijas pieprasījuma vai pēc savas ierosmes sniedz atzinumus un palīdz Komisijai, nodrošinot papildu tehnisku atbalstu visu elektronisko sakaru jautājumu risināšanā,	(a) pēc Eiropas Parlamenta vai Komisijas pieprasījuma vai pēc savas ierosmes sniedz atzinumus un palīdz Eiropas Parlamentam un Komisijai, nodrošinot tiem papildu tehnisko atbalstu visu elektronisko sakaru jautājumu risināšanā,
Pamatojums
Komisijas priekšlikuma paskaidrojuma rakstā noteikts, ka iestāde jāizveido, paredzot, ka tā „būs Eiropas Parlamenta pakļautībā”. Tādēļ jānodrošina ciešāka saikne starp Parlamentu un Iestādi.
Grozījums Nr.  16 Regulas priekšlikums 3. pants – e apakšpunkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(e) dod padomu un sniedz palīdzību Komisijai vai kompetentai struktūrai, ko saistībā ar tīkla vai informācijas drošības jautājumu, kurš ietilpst Iestādes darbības jomā, izraudzījusies dalībvalsts,	svītrots
Pamatojums
Iestādei nevar piešķirt drošības nodrošināšanas pilnvaras, kuras jau efektīvi pilda Eiropas Tīklu un informācijas drošības aģentūra (ETIDA).
Grozījums Nr.  17 Regulas priekšlikums 3. pants – f apakšpunkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(f) pieņem individuālus lēmumus par Eiropas Telenumerācijas telpas (ETNT) numuru izmatošanas tiesību piešķiršanu,	svītrots
Pamatojums
Eiropas Radiosakaru birojs (ERB) jau veic pietiekamus pasākumus.
Grozījums Nr.  18 Regulas priekšlikums 3. pants – g apakšpunkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(g) palīdz Komisijai izraudzīties uzņēmumus, kam piešķiramas radiofrekvenču un numuru izmantošanas tiesības,	svītrots
Pamatojums
Radiofrekvenču un numuru lietošanas tiesības jau efektīvi pārvalda Radiofrekvenču spektra politikas grupa (RSPG), Radiofrekvenču spektra komiteja (RSK) un Komunikāciju komiteja.
Grozījums Nr.  19 Regulas priekšlikums 3. pants – h apakšpunkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(h) iekasē un sadala izmantošanas nodevas par radiofrekvenču un numuru izmantošanas tiesībām,	svītrots
Pamatojums
Jautājumus par radiofrekvenču spektru jau efektīvi risina Radiofrekvenču spektra politikas grupa (RSPG).
Grozījums Nr.  20 Regulas priekšlikums 3. pants – i apakšpunkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(i) sagatavo ieteikumus valsts pārvaldes iestādēm starptautisku strīdu gadījumos un e-pieejamības jautājumos.	svītrots
Grozījums Nr.  21 Regulas priekšlikums 4. pants – 1. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
1. Pēc Komisijas pieprasījuma Iestāde sniedz atzinumus par visiem elektronisko sakaru jautājumiem.	1. Pēc Eiropas Parlamenta vai Komisijas pieprasījuma Tīkls sniedz atzinumus par 3. punktā minētajiem elektronisko sakaru jautājumiem. Komisija var pieprasīt atzinumu par citiem jautājumiem elektronisko sakaru jomā, ja šis pieprasījums ir pamatots un samērīgs un ja pieprasījuma izdarīšanas brīdī Eiropas Parlamentam un Padomei tiek sniegta informācija un dota iespēja izdarīt rūpīgu pārbaudi.
Pamatojums
Komisijas priekšlikuma paskaidrojuma rakstā noteikts, ka iestāde jāizveido, paredzot, ka „tā būs Eiropas Parlamenta pakļautībā”. Tādēļ jānodrošina ciešāka saikne starp Parlamentu un Iestādi. Komisijas pieprasījumiem par atzinumu sniegšanu jābūt samērīgiem un pamatotiem.
Grozījums Nr.  22 Regulas priekšlikums 4. pants – 3. punkts – b apakšpunkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(b) publisko elektronisko sakaru tīklu un pakalpojumu integritāte un drošība, tostarp jautājumi, kas saistīti ar drošības un/vai integritātes pārkāpumiem, atbilstīgi Direktīvas 2002/21/EK (pamatdirektīva) 13.a pantam un Direktīvas 2002/58/EK (direktīva par privāto dzīvi un elektronisko komunikāciju) 4. pantam,	svītrots
Pamatojums
Ar drošības jautājumiem jau efektīvi nodarbojas Eiropas Tīklu un informācijas drošības aģentūra (ETIDA).
Grozījums Nr.  23 Regulas priekšlikums 4. pants – 3. punkts – e apakšpunkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(e) konkrētu valstu tirgus analīze atbilstīgi Direktīvas 2002/21/EK (pamatdirektīva) 16. pantam,	(e) sadarbojoties ar attiecīgajiem nacionālajiem regulatoriem, konkrētu valstu tirgus analīze atbilstīgi Direktīvas 2002/21/EK (pamatdirektīva) 16. pantam,
Pamatojums
Tirgus analīzi efektīvāk var veikt valstu regulatori, tādēļ ir vēlama sadarbība.
Grozījums Nr.  24 Regulas priekšlikums 4. pants – 3. punkts – i apakšpunkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(i) numerācijas jautājumi atbilstīgi Direktīvas 2002/21/EK (pamatdirektīva) 10. pantam un piekļuve numuriem un pakalpojumiem Kopienā atbilstīgi Direktīvas 2002/22/EK (universālā pakalpojuma direktīva) 28. pantam,	svītrots
Pamatojums
Šiem jautājumiem ir jābūt dalībvalstu kompetencē.
Grozījums Nr.  25 Regulas priekšlikums 4. pants – 3. punkts – o apakšpunkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(o) pasākumi, kas saistīti ar radiofrekvenču jautājumiem, atbilstīgi Lēmuma Nr. 676/2002/EK (Radiofrekvenču spektra lēmums) 2. pantam,	svītrots
Pamatojums
Jautājumus par radiofrekvenču spektru jau efektīvi risina Radiofrekvenču spektra politikas grupa (RSPG).
Grozījums Nr.  26 Regulas priekšlikums 4. pants – 3. punkts – p apakšpunkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(p) atbilstīgi Direktīvas 2002/20/EK (atļauju izsniegšanas direktīva) 6.a un 6.b pantam	svītrots
i) saskaņoti nosacījumi par radiofrekvenču vai numuru izmantošanas tiesībām,
ii) tādu izmantošanas tiesību grozīšana vai atsaukšana, kas piešķirtas koordinējot vai saskaņojot,
iii) tādu uzņēmumu atlase, kam individuālas frekvenču vai numuru izmantošanas tiesības varētu piešķirt pakalpojumiem ar starptautisku potenciālu.
Pamatojums
Jautājumus par radiofrekvenču spektru jau efektīvi risina Radiofrekvenču spektra politikas grupa (RSPG).
Grozījums Nr.  27 Regulas priekšlikums 4. pants – 4.a punkts (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	4.a Visus Tīkla atzinumus nosūta Eiropas Parlamentam, un Tīkls saistībā ar regulatīvo kontroles procedūru informē Eiropas Parlamentu par saviem galīgajiem priekšlikumiem.
Pamatojums
Komisijas priekšlikuma paskaidrojuma rakstā noteikts, ka iestāde jāizveido, paredzot, ka tā „būs Eiropas Parlamenta pakļautībā”. Tādēļ jānodrošina ciešāka saikne starp Parlamentu un Iestādi.
Grozījums Nr.  28 Regulas priekšlikums 6. pants – 1. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
1. Ja atbilstīgi Direktīvas 2002/21/EK (pamatdirektīva) 16. panta 7. punktam Komisija pieprasa Iestādei veikt īpaša konkrēta tirgus analīzi dalībvalstī, Iestāde sniedz atzinumu un vajadzīgo informāciju Komisijai, tostarp par sabiedriskās apspriešanas un tirgus analīzes rezultātiem. Ja iestāde konstatē, ka konkurence šajā tirgū nav pilnvērtīga, pēc sabiedriskās apspriešanas tā atzinumā iekļauj pasākuma projektu, norādot uzņēmumus, ko uzskata par tādiem, kuri jāatzīst par uzņēmumiem, kam ir būtiska ietekme minētajā tirgū, un atbilstīgos pienākumus, kas jāuzliek.	1. Ja atbilstīgi Direktīvas 2002/21/EK (pamatdirektīva) 16. panta 7. punktam Komisija pieprasa Tīklam veikt īpaša konkrēta tirgus analīzi kādā dalībvalstī, Tīkls veic tirgus analīzi, sadarbojoties ar attiecīgās valsts nacionālo regulatoru. Tīkls un attiecīgās valsts nacionālais regulators sniedz kopīgu atzinumu, par ko galu galā ir atbildīgs Tīkls, un vajadzīgo informāciju Komisijai, tostarp par sabiedriskās apspriešanas un tirgus analīzes rezultātiem. Ja Tīkls un nacionālais regulators konstatē, ka konkurence šajā tirgū nav pilnvērtīga, pēc sabiedriskās apspriešanas tie atzinumā iekļauj pasākuma projektu, norādot uzņēmumus, ko uzskata par tādiem, kuri jāatzīst par uzņēmumiem, kam ir būtiska ietekme minētajā tirgū, un atbilstīgos pienākumus, kas jāuzliek.
Pamatojums
Tirgus analīzes var veikt efektīvāk, tieši iesaistot valstu regulatorus. Iestādei jāuzrauga analīzes veikšanas process, un tās pārziņā ir ieteikumu sniegšana.
Grozījums Nr.  29 Regulas priekšlikums 6. pants – 3. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
3. Iestāde pēc pieprasījuma sniedz Komisijai visu pieejamo informāciju, lai izpildītu 1. punktā minētos uzdevumus.	3. Tīkls un nacionālais regulators pēc pieprasījuma sniedz Komisijai visu pieejamo informāciju, lai izpildītu 1. punktā minētos uzdevumus.
Pamatojums
Tirgus analīzes var veikt efektīvāk, tieši iesaistot valstu regulatorus. Iestādei jāuzrauga analīzes veikšanas process, un tās pārziņā ir ieteikumu sniegšana.
Grozījums Nr.  30 Regulas priekšlikums 7. pants – 4. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
4. Pirms atzinuma sniegšanas atbilstīgi 1. un 3. punktam, Iestāde apspriežas ar valsts pārvaldes iestādēm un valsts konkurences iestādēm un rīko sabiedrisko apspriešanos saskaņā ar šīs regulas 42. pantu.	svītrots
Grozījums Nr.  31 Regulas priekšlikums 8. pants – 1. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
1. Iestāde var pieņemt individuālus lēmumus par Eiropas Telenumerācijas telpas (ETNT) numuru izmantošanas tiesību piešķiršanu atbilstīgi Direktīvas 2002/21/EK (pamatdirektīva) 10. pantam. Iestāde to dalībvalstu vārdā, kam piešķirta sākuma ciparu kombinācija (3883), atbild arī par Eiropas Telenumerācijas telpas (ETNT) pārvaldību un attīstību.	svītrots
Pamatojums
Eiropas Radiosakaru birojs (ERB) jau veic pietiekamus pasākumus.
Grozījums Nr.  32 Regulas priekšlikums 8. pants – 2. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
2. Iestāde veic uzdevumus, kas saistīti ar harmonizēto numuru sēriju piešķiršanu un pārvaldību atbilstīgi Direktīvas 2002/21/EK (pamatdirektīva) 10. panta 4. punktam.	svītrots
Pamatojums
Eiropas Radiosakaru birojs (ERB) jau veic pietiekamus pasākumus.
Grozījums Nr.  33 Regulas priekšlikums 10. pants – 1. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
1. Pēc pieprasījuma Iestāde sniedz padomu Komisijai un jo īpaši par tehniskiem vai ekonomiskiem aspektiem veic pētījumus un analīzi par radiofrekvenču izmantošanu elektroniskajiem sakariem Kopienā.	1. Pēc pieprasījuma Tīkls sniedz padomu Komisijai un attiecīgā gadījumā cieši sadarbojas ar Komunikāciju komiteju, Radiofrekvenču spektra politikas grupu (RSPG) un/vai Radiofrekvenču spektra komiteju (RSK) saistībā ar jautājumiem, kas ietilpst tā kompetencē, jo īpaši jautājumiem, kuri ietekmē radiofrekvenču izmantošanu vai kurus ietekmē radiofrekvenču izmantošana elektroniskajiem sakariem Kopienā. Attiecīgos gadījumos Tīkls cieši sadarbojas ar RSPG un RSK.
Pamatojums
Tīkla darbības kompetences ir jāsaskaņo ar jau pastāvošajām iestādēm, kas nodarbojas ar frekvenču politikas jautājumiem. Jautājumus par frekvencēm risina RSKC un RSPG, un daudzus citus, tostarp tehniskus un ekonomiskus, jautājumus elektronisko sakaru jomā — Komunikāciju komiteja.
Grozījums Nr.  34 Regulas priekšlikums 10. pants – 4. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
4. Iestāde publicē tādu gada ziņojumu par paredzamajām tendencēm frekvenču jomā elektronisko sakaru nozarē un politikā, kurā norāda iespējamās vajadzības un gaidāmos uzdevumus.	4. Tīkls kopā ar RSPG veido reģistru saistībā ar paredzamajām tendencēm frekvenču jomā elektronisko sakaru nozarē. Attiecīgā gadījumā laiku pa laikam vai arī pēc Komisijas pieprasījuma Tīkls iesniedz ziņojumu, kurā norāda iespējamās vajadzības un gaidāmos uzdevumus.
Pamatojums
Pienākums sagatavot ikgadēju ziņojumu ir pārspīlēts un apgrūtinošs. Ziņojumi jāsagatavo, ja Iestāde uzskata, ka tas ir nepieciešams, vai tad, ja tas tiek pieprasīts, kā paredzēts iepriekš. Radiofrekvenču spektra politikas grupa (RSPG) var būt labāk piemērota, lai veiktu šo pienākumu.
Grozījums Nr.  35 Regulas priekšlikums 11. pants – 2. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
2. Ja saskaņā ar 1. punktu sniegtais Iestādes atzinums ir par kopīgu atlases procedūru, ko piemēro izmantošanas tiesībām, kas ir Direktīvas 2002/20/EK (atļauju izsniegšanas direktīva) 6.b panta darbības jomā, šajā atzinumā jo īpaši:	svītrots
(a) nosaka elektronisko sakaru pakalpojumus, kurus sniegt Kopienā starptautiskā mērogā būtu izdevīgi, jo tiktu izmantotas frekvences vai numuri, uz kuriem tiesības piešķirtu ar vienu procedūru un ar vieniem un tiem pašiem nosacījumiem;
(b) noteiktu numurus un numuru sērijas, ko varētu izmantot šādiem pakalpojumiem;
(c) novērtētu šādu pakalpojumu faktisko vai iespējamo pieprasījumu Kopienā un
(d) noteiktu ierobežojumus, ko tā uzskata par lietderīgiem attiecībā uz to izmantošanas tiesību skaitu, kuras piedāvā kopīgajā atlases procedūrā, un procedūras, kas jāievēro, atlasot uzņēmumus, kuriem piešķiramas minētās tiesības, attiecīgā gadījumā pienācīgi ņemot vērā principus, kas izklāstīti Direktīvas 2002/20/EK (atļauju izsniegšanas direktīva) 7. pantā.
Pamatojums
Šiem jautājumiem ir jāpaliek dalībvalstu kompetencē.
Grozījums Nr.  36 Regulas priekšlikums 12. pants
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
12. pants	svītrots
Priekšlikums par uzņēmumu atlasi
Atbilstīgi Direktīvas 2002/20/EK (atļauju izsniegšanas direktīva) 6.b pantam Iestāde
(a) pieņem no uzņēmumiem un izskata radiofrekvenču un numuru izmantošanas tiesību pieteikumus un iekasē administratīvos maksājumus un nodevas, kas uzliktas uzņēmumiem atbilstīgi kopīgai atlases procedūrai;
(b) veic kopīgo atlases procedūru un iesaka uzņēmumus, kam saskaņā ar minētajiem noteikumiem var piešķirt individuālas izmantošanas tiesības;
(c) iesniedz Komisijai ziņojumu, kurā raksturoti saņemtie pieteikumi, novērtēti minētie pieteikumi, ierosināti individuālu izmantošanas tiesību piešķiršanai visatbilstošākie uzņēmumi un pamatota šī atlase, atsaucoties uz atlases kritērijiem, kas izklāstīti atbilstīgajā īstenošanas pasākumā.
Pamatojums
Radiofrekvenču un numuru lietošanas tiesības jau efektīvi pārvalda Radiofrekvenču spektra politikas grupa (RSPG), Radiofrekvenču spektra komiteja (RSK) un Komunikāciju komiteja.
Grozījums Nr.  37 Regulas priekšlikums 13. pants – pirmā daļa
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
Pēc Komisijas pieprasījuma Iestāde sniedz Komisijai atzinumu par tādu izmantošanas tiesību atsaukšanu, kas piešķirtas kopīgajās procedūrās, kuras paredzētas atbilstīgi Direktīvas 2002/20/EK (atļauju izsniegšanas direktīva) 6.b pantam.	Pēc Komisijas vai RSPG pieprasījuma Tīkls sniedz Komisijai un RSPG atzinumu par tādu izmantošanas tiesību atsaukšanu, kas piešķirtas kopīgajās procedūrās, kuras paredzētas atbilstīgi Direktīvas 2002/20/EK (atļauju izsniegšanas direktīva) 6.b pantam.
Pamatojums
Iestādei jāveic koordinējoši pienākumi spektra pārvaldībā, strādājot kopā gan ar Komisiju, gan ar Radiofrekvenču spektra politikas grupu (RSPG).
Grozījums Nr.  38 Regulas priekšlikums 14. pants
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
14. pants	svītrots
Tīklu un informācijas drošība
Papildus 4. panta 3. punkta b) apakšpunktā un 19. panta 4. un 5. punktā minētajiem uzdevumiem Iestāde palīdz attīstīt tīklu un informācijas drošības kultūru, jo īpaši
(a) veicinot Komisijas un dalībvalstu sadarbību, kopīgu metožu izstrādāšanu, lai novērstu tīkla un informācijas drošības problēmas, risinātu tās un reaģētu uz tām;
(b) informējot Komisiju par pētījumiem tīklu un informācijas drošības jomā, kā arī par efektīvu riska novēršanas tehnoloģiju izmantošanu un veicinot riska novērtēšanu, savstarpēji savietojamus riska pārvaldības risinājumus un pētījumus par novēršanas pārvaldības risinājumiem publiskā un privātā sektora organizācijās, un
(c) sekmējot Kopienas centienus sadarboties ar trešām valstīm un attiecīgā gadījumā ar starptautiskām organizācijām, lai veicinātu vienotu starptautisku pieeju tīklu un informācijas drošības jautājumiem.
Grozījums Nr.  39 Regulas priekšlikums 17. pants
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
17. pants	svītrots
Izmantošanas nodevu par radiofrekvenču un numuru izmantošanas tiesībām un kopīgas atlases procedūras administratīvo maksājumu iekasēšana un sadalīšana
1. Ja atbilstīgi Direktīvas 2002/20/EK (atļauju izsniegšanas direktīva) 6.b pantam uzņēmumiem uzliek izmantošanas nodevas par radiofrekvenču un numuru izmantošanas tiesībām, ko piešķir, veicot kopīgu atlases procedūru, Iestāde atbild par šādu izmantošanas nodevu iekasēšanu un sadalīšanu.
Kad Iestāde ir saņēmusi izmantošanas nodevas, tās sadala starp attiecīgajām dalībvalstīm un Iestādi, ievērojot termiņu un sadalījuma attiecību, kas atbilstīgi Direktīvas 2002/20/EK (atļauju izsniegšanas direktīva) 6.b pantam jānosaka Komisijai.
Ja Komisija nenosaka termiņu un sadalījuma attiecību, izmantošanas nodevas jāsadala, vadoties pēc to dalībvalsts iedzīvotāju skaita, kam vajadzēja piešķirt izmantošanas tiesības iepriekšējā gadā, kas beidzās pirms atlases procedūras sākšanas.
2. Iestāde atbild par to administratīvo maksājumu iekasēšanu un sadali, kas par tiesībām izmantot frekvences un numurus uzlikti atlasītajiem uzņēmumiem pēc kopīgas atlases procedūras, lai segtu valsts pārvaldes iestāžu administratīvās izmaksas par kopīgo izmantošanas nosacījumu ievērošanas pārraudzību.
Šā punkta pirmajā daļā minētos administratīvos maksājumus pēc to saņemšanas Iestāde sadala attiecīgajām valsts pārvaldes iestādēm atbilstīgi valsts pārvaldes iestāžu uzrādītajām pārraudzības izmaksu summām.
Pamatojums
Jautājumus par radiofrekvenču spektru jau efektīvi risina Radiofrekvenču spektra politikas grupa (RSPG).
Grozījums Nr.  40 Regulas priekšlikums 19. pants – 1. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
1. Iestāde, ņemot vērā Kopienas elektronisko sakaru politiku, veicina informācijas apmaiņu gan dalībvalstu starpā, gan starp dalībvalstīm, valsts pārvaldes iestādēm un Komisiju par stāvokli un attīstību elektroniskos sakaru tīklus un pakalpojumus, tostarp tīklu un informācijas drošību, regulatīvo darbību jomā.	1. Tīkls, ņemot vērā Kopienas elektronisko sakaru politiku, veicina informācijas apmaiņu gan dalībvalstu un Eiropas Parlamenta starpā, gan starp dalībvalstīm, nacionālajiem regulatoriem un Komisiju par regulatīvo darbību stāvokli un attīstību elektronisko sakaru tīklu un pakalpojumu jomā.
Pamatojums
Komisijas priekšlikuma paskaidrojuma rakstā noteikts, ka Iestāde jāizveido, paredzot, ka tā „būs Eiropas Parlamenta pakļautībā”. Tādēļ jānodrošina ciešāka saikne starp Parlamentu un Iestādi. Iestādei nevar piešķirt drošības nodrošināšanas pilnvaras, kuras jau efektīvi pilda Eiropas Tīklu un informācijas drošības aģentūra (ETIDA).
Grozījums Nr.  41 Regulas priekšlikums 19. pants – 4. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
4. Iestāde vāc atbilstīgu informāciju, jo īpaši saskaņā ar Direktīvas 2002/21/EK (pamatdirektīva) 13.a. pantu, lai analizētu pašreizējos un jaunos riskus. Tā jo īpaši analizē Eiropas mēroga riskus, kas var ietekmēt elektronisko sakaru tīklu elastību un pieejamību, tajos saņemtās un nosūtītās informācijas autentiskumu, integritāti un konfidencialitāti, un sniedz analīzes rezultātus dalībvalstīm un Komisijai.	svītrots
Pamatojums
Drošības jautājumus jau efektīvi risina Eiropas Tīklu un informācijas drošības aģentūra (ETIDA).
Grozījums Nr.  42 Regulas priekšlikums 19. pants – 5. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
5. Iestāde sekmē informētību un savlaicīgas, objektīvas un visaptverošas informācijas, tostarp par tīklu un informācijas drošības jautājumiem, pieejamību visiem izmantotājiem, veicinot, inter alia, apmaiņu ar pašlaik labāko praksi, tostarp lietotāju brīdināšanas metodēm, un cenšoties rast sinerģiju starp publiskā un privātā sektora iniciatīvām.	svītrots
Pamatojums
Drošības jautājumus jau efektīvi risina Eiropas Tīklu un informācijas drošības aģentūra (ETIDA).
Grozījums Nr.  43 Regulas priekšlikums 20. pants – 2. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
2. Iestāde atbild par tādas Kopienā ceļojošiem mobilo sakaru operatora klientiem paredzētās balss un datu pakalpojumu cenu datubāzes pārvaldību un publicēšanu, kurā attiecīgā gadījumā ir arī informācija par konkrētām viesabonēšanas zvanu izdarīšanas un saņemšanas izmaksām Kopienas visattālākajos reģionos. Tā pārrauga šādu cenu tendences un publicē gada ziņojumu.	svītrots
Pamatojums
Iejaukšanās mobilo sakaru un datu viesabonēšanā bija iecerēta kā pasākums tirgus darbības koriģēšanai, nevis kā pastāvīgs pasākums. Nepārtrauktas uzraudzības īstenošana ietilpst Komisijas kompetencē; to var pieprasīt, bet tā nav jāmin regulā.
Grozījums Nr.  44 Regulas priekšlikums 23. pants
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
Pēc Komisijas pieprasījuma Iestāde var veikt konkrētus papildu uzdevumus.	Pēc Eiropas Parlamenta vai Komisijas pieprasījuma Tīkls var veikt konkrētus papildu uzdevumus saistībā ar jebkādiem elektronisko sakaru jautājumiem.
Pamatojums
Komisijas priekšlikuma paskaidrojuma rakstā noteikts, ka Iestāde jāizveido, paredzot, ka tā „būs Eiropas Parlamenta pakļautībā”. Tādēļ jānodrošina ciešāka saikne starp Parlamentu un Iestādi.
Grozījums Nr.  45 Regulas priekšlikums 24. pants
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
Iestādes struktūrvienības	Tīkla organizatoriskā struktūra
Aģentūrai ir	Tīkls ieceļ direktoru, izveido sekretariātu, izstrādā budžetu un pieņem lēmumu par galvenās mītnes atrašanās vietu.
(a) valde,
(b) regulatoru padome,
(c) direktors,
(d) galvenais tīkla drošības speciālists,
(e) pastāvīga ieinteresēto personu grupa,
(f) apelācijas padome.
Grozījums Nr.  46 Regulas priekšlikums 25. pants
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
25. pants	svītrots
Valde
1. Valde sastāvā ir divpadsmit locekļi. Sešus ieceļ Komisija, un sešus — Padome. Valdes locekļus ieceļ, nodrošinot visaugstāko kompetences un neatkarības standartu ievērošanu un atbilstīgo īpašo zināšanu jomu plašu pārstāvību. Pilnvaru termiņš ir pieci gadi, un to var vienu reizi atjaunot.
2. Valde no savu locekļu vidus ievēl priekšsēdētāju un viņa vietnieku. Priekšsēdētāja vietnieks automātiski aizvieto priekšsēdētāju, ja priekšsēdētājs nevar veikt savas funkcijas. Priekšsēdētāja un priekšsēdētāja vietnieka pilnvaru termiņš ir divarpus gadi, un šo termiņu var atjaunot. Tomēr priekšsēdētāja un priekšsēdētāja vietnieka pilnvaru termiņu katrā ziņā pārtrauc, ja tie vairs nav valdes locekļi.
3. Valdes sanāksmes sasauc tās priekšsēdētājs. Iestādes direktors piedalās apspriedēs, ja vien valde nelemj citādi. Valdes uz regulārajām apspriedēm sanāk vismaz divas reizes gadā. Tā sanāk arī pēc priekšsēdētāja ierosmes, pēc Komisijas pieprasījuma vai pēc vismaz trešās daļas valdes locekļu pieprasījuma. Valde var uzaicināt sanāksmēs kā novērotāju piedalīties jebkuru personu, kuras atzinums var būt svarīgs. Valdes locekļiem, ievērojot reglamentu, var palīdzēt padomdevēji vai eksperti. Iestāde sniedz valdei sekretariāta pakalpojumus.
4. Valde lēmumus pieņem ar balsu vairākumu, ko veido divas trešdaļas klātesošo valdes locekļu balsu.
5. Katram valdes loceklim ir viena balss. Sīkāku balsojuma kārtību nosaka reglamentā, tostarp precizē apstākļus, kādos viens valdes loceklis var rīkoties cita locekļa vārdā, un attiecīgā gadījumā noteikumus par kvorumu.
Pamatojums
Valde var apdraudēt regulatoru neatkarību, veido nevajadzīgu birokrātijas slāni, un tā jāatceļ.
Grozījums Nr.  47 Regulas priekšlikums 26. pants
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
26. pants	svītrots
Valdes uzdevumi
1. Valde, apspriežoties ar regulatoru padomi, atbilstīgi 29. panta 2. punktam ieceļ direktoru.
2. Valde, apspriežoties ar direktoru, atbilstīgi 31. panta 2. punktam ieceļ galveno tīklu drošības speciālistu.
3. Atbilstīgi 27. panta 1. punktam valde ieceļ regulatoru padomes locekļus.
4. Atbilstīgi 33. panta 1. punktam valde ieceļ apelācijas padomes locekļus.
5. Katru gadu līdz 30. septembrim valde, apspriežoties ar Komisiju un saņemot regulatoru padomes apstiprinājumu atbilstīgi 28. panta 3. punktam, pieņem Iestādes nākamā gada darba programmu un nosūta to Eiropas Parlamentam, Padomei un Komisijai. Darba programmas pieņemšana neietekmē gadskārtējo budžeta procedūru.
6. Valde izmanto budžeta pilnvaras saskaņā ar 36.—38. pantu.
7. Ar Komisijas piekrišanu valde lemj par novēlējumu, dāvinājumu vai neatmaksājamu piešķīrumu pieņemšanu no citiem Kopienas avotiem.
8. Valdei ir disciplināras pilnvaras attiecībā uz direktoru un galveno tīkla drošības speciālistu.
9. Attiecīgā gadījumā valde saskaņā ar 49. panta 2. punktu izstrādā Iestādes personāla politiku.
10. Atbilstīgi 47. pantam valde pieņem īpašus noteikumus par tiesībām piekļūt Iestādes dokumentiem.
11. Valde pieņem gada pārskatu par Iestādes darbību un vēlākais līdz 15. jūnijam nosūta to Eiropas Parlamentam, Padomei, Komisijai, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Revīzijas palātai. Atbilstīgi 28. panta 4. punktam pārskatā ietver atsevišķu sadaļu, ko apstiprina regulatoru padome, par Iestādes regulatīvajām darbībām attiecīgajā gadā.
12. Valde pieņem reglamentu.
13. Valde sniedz atzinumu Komisijai par administratīvajiem maksājumiem, ko Iestāde var iekasēt no uzņēmumiem, veicot uzdevumus, kas minēti 16. pantā.
Grozījums Nr.  48 Regulas priekšlikums 27. pants
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
27. pants	svītrots
Regulatoru padome
1. Regulatoru padomi veido viens loceklis no katras dalībvalsts, kurš ir neatkarīgas valsts pārvaldes iestādes vadītājs un praktiski atbild par regulējuma piemērošanu dalībvalstī, direktors un viens Komisijas pārstāvis bez balsstiesībām. Valsts pārvaldes iestādes nominē vienu pārstāvja vietnieku no katras dalībvalsts.
2. Direktors ir regulatoru padomes priekšsēdētājs.
3. Regulatoru padome no savu locekļu vidus ievēl priekšsēdētāja vietnieku. Priekšsēdētāja vietnieks aizvieto priekšsēdētāju, ja priekšsēdētājs nevar veikt savas funkcijas. Priekšsēdētāja vietnieka pilnvaru termiņš ir divarpus gadi, un šo termiņu var atjaunot. Tomēr priekšsēdētāja vietnieka pilnvaru termiņu katrā ziņā pārtrauc, ja tas vairs nav regulatoru padomes loceklis.
4. Regulatoru padome lēmumus pieņem ar vienkāršu balsu vairākumu. Katram loceklim jeb tā vietniekam, kas nav direktors, un Komisijas pārstāvim ir pa vienai balsij.
5. Regulatoru padome pieņem reglamentu.
6. Veicot šajā regulā paredzētos uzdevumus, regulatoru padome darbojas neatkarīgi un neprasa un nepieņem norādījumus no dalībvalsts valdības vai citām publiskām vai privātām struktūrām.
7. Iestāde regulatoru padomei sniedz sekretariāta pakalpojumus.
Grozījums Nr.  49 Regulas priekšlikums 28. pants
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
28. pants	svītrots
Regulatoru padomes uzdevumi
1. Regulatoru padome savas kompetences jomā sniedz direktoram atzinumu pirms 4.–23. pantā minēto atzinumu, ieteikumu un lēmumu pieņemšanas. Turklāt, direktoram veicot uzdevumus, regulatoru padome dod tam norādījumus.
2. Regulatoru padome sniedz atzinumu par direktora kandidātu atbilstīgi 26. panta 1. punktam un 29. panta 2. punktam. Regulatoru padome pieņem šo lēmumu ar trīs ceturtdaļu locekļu balsu vairākumu. Direktors nepiedalās šādu atzinumu sagatavošanā un par tiem nebalso.
3. Regulatoru padome atbilstoši 26. panta 5. punktam, 30. panta 4. punktam un budžeta projektam, kas sagatavots saskaņā ar 37. pantu, apstiprina Iestādes darba programmu nākamajam gadam saistībā ar tās darbībām.
4. Regulatoru Padome apstiprina gada pārskata atsevišķo sadaļu par regulatīvām darbībām atbilstīgi 26. panta 11. punktam un 30. panta 9. punktam.
Grozījums Nr.  50 Regulas priekšlikums 29. pants
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
29. pants	svītrots
Direktors
1. Iestādi vada direktors, kas, veicot savas funkcijas, ir neatkarīgs. Neskarot Komisijas, valdes un regulatoru padomes attiecīgās pilnvaras, direktors neprasa un nepieņem norādījumus no valdības vai citām struktūrām.
2. Valde, apspriežoties ar regulatoru padomi, izvēloties vienu no vismaz diviem Komisijas ierosinātajiem kandidātiem un ņemot vērā to nopelnus, prasmes un pieredzi elektronisko sakaru tīklu un pakalpojumu jomā, ieceļ direktoru. Pirms iecelšanas amatā Eiropas Parlamenta kompetentā komiteja var uzaicināt valdes izvēlēto kandidātu teikt uzrunu un atbildēt uz komitejas locekļu jautājumiem.
3. Direktora pilnvaru termiņš ir pieci gadi. Deviņu mēnešu laikā pirms šā perioda beigām Komisijai veic novērtējumu. Novērtējumā Komisija jo īpaši izskata
(a) direktora paveikto;
(b) Iestādes pienākumus un tai izvirzītās prasības nākamajiem gadiem.
4. Pēc Komisijas priekšlikuma valde, apspriežoties ar regulatoru padomi, ņemot vērā novērtējuma ziņojumu un tikai gadījumos, kad to var pamatot ar Iestādes pienākumiem un tai izvirzītajām prasībām, var vienu reizi pagarināt direktora pilnvaru termiņu par ne vairāk kā trim gadiem.
Valde informē Eiropas Parlamentu par nodomu pagarināt direktora pilnvaru termiņu. Mēneša laikā pirms direktora pilnvaru termiņa pagarināšanas Eiropas Parlamenta kompetentā komiteja var uzaicināt direktoru teikt uzrunu un atbildēt uz komitejas locekļu jautājumiem.
5. Direktoru var atlaist no amata tikai ar valdes lēmumu un pēc apspriešanās ar regulatoru padomi. Valde pieņem šo lēmumu ar trīs ceturtdaļu locekļu balsu vairākumu.
6. Eiropas Parlaments vai Padome var lūgt direktoram iesniegt ziņojumu par pienākumu pildīšanu.
Grozījums Nr.  51 Regulas priekšlikums 30. pants
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
30. pants	svītrots
Direktora uzdevumi
1. Direktors pārstāv Iestādi un atbild par tās vadīšanu.
2. Direktors sagatavo valdes darbu. Direktors bez balsstiesībām piedalās valdes darbā.
3. Pēc regulatoru padomes apstiprinājuma direktors pieņem 4.‑23. pantā minētos atzinumus, ieteikumus un lēmumus.
4. Katru gadu direktors nākamajam gadam sagatavo Iestādes ikgadējās darba programmas projektu un līdz attiecīgā gada 30. jūnijam iesniedz to regulatoru padomei un Komisijai.
Pirms 1. septembra Direktors iesniedz darba programmu, lai Valde to pieņemtu.
5. Direktors atbild par Iestādes ikgadējās darba programmas īstenošanu saskaņā ar attiecīgi regulatoru padomes un galvenā tīklu drošības speciālista norādēm un valdes administratīvā pārraudzībā.
6. Direktors veic visus vajadzīgos pasākumus un jo īpaši pieņem administratīvus norādījumus un publicē paziņojumus, lai nodrošinātu Iestādes darbību saskaņā ar šīs regulas noteikumiem.
7. Direktors sagatavo Iestādes ieņēmumu un izdevumu aplēsi saskaņā ar 37. pantu un pilda Iestādes budžetu saskaņā ar 38. pantu.
8. Katru gadu direktors sagatavo gada ziņojuma projektu par Iestādes darbu, ietverot sadaļu par Iestādes regulatīvajām darbībām un sadaļu par finanšu un administratīviem jautājumiem.
9. Attiecībā uz Iestādes personālu direktors īsteno 49. panta 3. punktā paredzētās pilnvaras.
Grozījums Nr.  52 Regulas priekšlikums 31. pants
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
31. pants	svītrots
Galvenais tīklu drošības speciālists
1. Galvenais tīklu drošības speciālists atbild par Iestādes tīklu un informācijas drošības uzdevumu koordinēšanu. Galvenais tīklu drošības speciālists strādā direktora pakļautībā un tam atskaitās. Galvenais tīklu drošības speciālists sagatavos projektu gada darba programmai šo darbību veikšanai.
2. Valde, izvēloties vienu no vismaz diviem Komisijas ierosinātajiem kandidātiem un ņemot vērā to nopelnus, prasmes un pieredzi tīklu un informācijas drošības jomā, ieceļ galveno tīklu drošības speciālistu uz pieciem gadiem.
3. Galveno tīklu drošības speciālistu var atlaist no amata tikai ar valdes lēmumu un pēc apspriešanās ar direktoru. Valde pieņem šo lēmumu ar trīs ceturtdaļu locekļu balsu vairākumu.
4. Pēc Komisijas priekšlikuma valde, apspriežoties ar direktoru un tikai gadījumos, kad to var pamatot ar Iestādes pienākumiem un tai izvirzītajām prasībām, var vienu reizi pagarināt direktora pilnvaru termiņu par ne vairāk kā trim gadiem.
Grozījums Nr.  53 Regulas priekšlikums 32. pants
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
32. pants	svītrots
Pastāvīgā ieinteresēto personu grupa
1. Galvenais tīklu drošības speciālists izveido pastāvīgu ieinteresēto personu grupu, ko veido eksperti, kuri pārstāv atbilstīgās ieinteresētās personas jo īpaši no informācijas un sakaru tehnoloģijas nozares, patērētāju grupām un akadēmisko ekspertu vidus tīklu un informācijas drošības jomā. Galvenais tīklu drošības speciālists, apspriežoties ar direktoru, nosaka procedūras jo īpaši saistībā ar grupas locekļu skaitu, sastāvu un iecelšanu un grupas darbību.
2. Grupas priekšsēdētājs ir galvenais tīklu drošības speciālists. Grupas locekļu pilnvaru termiņš ir divarpus gadi. Grupas locekļi nedrīkst būt valdes vai regulatoru padomes locekļi.
3. Komisijas pārstāvjiem ir tiesības būt klāt Grupas sanāksmēs un piedalīties tās darbā.
4. Grupa var dot padomus galvenajam tīklu drošības speciālistam, par to, kā pildīt ar šo regulu noteiktos pienākumus, izstrādāt priekšlikumu par atbilstīgajām Iestādes darba programmas daļām, kā arī sazināties ar ieinteresētajām personām par visiem jautājumiem, kas saistīt ar darba programmu.
Grozījums Nr.  54 Regulas priekšlikums 33. pants
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
33. pants	svītrots
Apelācijas padome
1. Apelācijas padomi veido seši locekļi un seši vietnieki, kurus ieceļ no pašreizējiem vai bijušajiem valsts pārvaldes iestāžu, konkurences iestāžu vai citu valsts vai Kopienas iestāžu vadošiem darbiniekiem ar attiecīgu pieredzi elektronisko sakaru nozarē. Apelācijas padome ieceļ priekšsēdētāju.
2. Apelācijas padomes locekļus, publicējot uzaicinājumu paust ieinteresētību, pēc Komisijas priekšlikuma ieceļ valde, apspriežoties ar regulatoru valdi.
3. Apelācijas padomes locekļu amata pilnvaru termiņš ir pieci gadi. Šo termiņu var atjaunot. Apelācijas padomes locekļi lēmumu pieņemšanā ir neatkarīgi. Tos nesaista nekādi norādījumi. Apelācijas padomes locekļi nedrīkst veikt citus pienākumus Iestādē, valdē vai regulatoru padomē. Apelācijas padomes locekļus nevar atlaist no amata, izņemot, ja loceklis atzīts par vainīgu nopietnā pārkāpumā, un atlaišanas lēmumu pieņem valde pēc apspriešanās ar regulatoru padomi.
4. Apelācijas padomes locekļi nevar piedalīties apelācijas procesā, ja viņi tajā ir personīgi ieinteresēti vai ja viņi jau iepriekš ir bijuši tajā iesaistīti kā vienas procesā iesaistītas puses pārstāvji, vai arī ja viņi piedalījušies pārsūdzētā lēmuma pieņemšanā.
Ja kāda šā punkta pirmajā daļā minētā iemesla vai kāda cita iemesla dēļ kāds no apelācijas padomes locekļiem uzskata, ka viņa kolēģim nebūtu jāpiedalās apelācijas procesā, tad viņš attiecīgi informē apelācijas padomi. Visas apelācijas procesā iesaistītās puses var iebilst pret apelācijas padomes locekli jebkura šā punkta pirmajā daļā minētā iemesla dēļ vai arī tad, ja radušās aizdomas par neobjektivitāti. Iebildumu nevar pamatot ar locekļa valstspiederību, un to nepieņem, ja, apzinoties iebilduma iemeslu, apelācijas izskatīšanas procesā iesaistītā puse ir veikusi kādu procedūras pasākumu.
5. Apelācijas padomes lēmumu par rīcību 4. punktā paredzētajos gadījumos pieņem bez attiecīgā locekļa līdzdalības. Lai pieņemtu šo lēmumu, attiecīgo locekli apelācijas padomē aizstāj viņa vietnieks, izņemot gadījumus, kad arī vietnieks ir līdzīgā situācijā. Pēdējā minētajā gadījumā priekšsēdētājs ieceļ aizstājēju no citiem vietniekiem.
Grozījums Nr.  55 Regulas priekšlikums 34. pants
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
34. pants	svītrots
Apelācijas
1. Apelācijas padome atbild par lēmumu pieņemšanu par apelācijām, kas iesniegtas par Iestādes lēmumiem vai pasākumiem jomās, kuras noteiktas 8. panta 1. punktā.
2. Apelācijas padome pieņem lēmumus ar kvalificētu vairākumu, ko veido vismaz četri no sešiem locekļiem. Apelācijas padomi sasauc pēc vajadzības.
3. Apelācija, ko iesniedz saskaņā ar 1. punktu, neaptur attiecīgā lēmuma piemērošanu. Tomēr apelācijas padome, ja tā uzskata, ka lietas apstākļi to prasa, var apturēt apstrīdētā lēmuma piemērošanu.
4. Apelāciju kopā ar tās pamatojumu iesniedz Iestādē rakstveidā divu mēnešu laikā pēc lēmuma vai pasākuma paziņošanas attiecīgajam uzņēmumam vai, ja tas nav iespējams, dienā, kad Aģentūra šo lēmumu vai pasākumu publiskojusi. Apelācijas padome pieņem lēmumu divu mēnešu laikā pēc apelācijas iesniegšanas.
5. Ja apelācija ir pieņemama, apelācijas padome pārbauda, vai apelācija ir pamatota. Tā tik bieži, cik vajadzīgs, uzaicina apelācijas procesā iesaistītās puses noteiktos termiņos iesniegt komentārus par sniegtajiem paziņojumiem vai par pārējo apelācijas procesā iesaistīto pušu ziņojumiem. Apelācijas procesā iesaistītajām pusēm ir tiesības izteikties mutiski.
6. Apelācijas padome, ievērojot šo pantu, var īstenot visas pilnvaras, kas ir Iestādes kompetencē, vai nodot lietu Iestādes kompetentajai struktūrvienībai. Minētajai kompetentajai struktūrvienībai apelācijas padomes lēmums ir saistošs.
7. Apelācijas padome pieņem reglamentu.
Grozījums Nr.  56 Regulas priekšlikums 35. pants
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
35. pants	svītrots
Prasību celšana Pirmās instances tiesā un Eiropas Kopienu Tiesā
1. Saskaņā ar Līguma 230. pantu Pirmās instances tiesā vai Eiropas Kopienu tiesā var celt prasību, apstrīdot apelācijas padomes lēmumu vai, ja tai nav tiesību izskatīt apelāciju, Iestādes lēmumu.
2. Ja Iestāde nepieņem lēmumu, Eiropas Pirmās instances tiesā vai Eiropas Kopienu Tiesā var ierosināt tiesvedību par bezdarbību saskaņā ar Līguma 232. pantu.
3. Iestādei jāveic vajadzīgie pasākumi, lai ievērotu Eiropas Pirmās instances tiesas vai Eiropas Kopienu tiesas spriedumu.
Grozījums Nr.  57 Regulas priekšlikums 36. pants – 1. punkts – a–e punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(a) maksājumi par Iestādes pakalpojumiem,	(a) vienu trešdaļu no ikgadējā finansējuma maksā tieši kā Kopienas subsīdiju saskaņā ar budžeta lēmējinstitūcijas noteikto attiecīgo izdevumu kategoriju EK vispārējā budžetā un 2006. gada 6. maija Iestāžu nolīguma 47. panta noteikumiem;
(b) attiecīgā daļa izmantošanas nodevu, ko atbilstīgi 17. panta noteikumiem samaksājuši pieteikuma iesniedzēji,	(b) divas trešdaļas no gada ienākumiem veido nacionālo regulatoru tiešās iemaksas. Dalībvalstu pienākums ir nodrošināt, ka nacionālo regulatoru rīcībā ir pietiekami finanšu līdzekļi un cilvēkresursi, lai pildītu BERT noteiktos uzdevumus un varētu nodrošināt pienācīgu BERT finansējumu; dalībvalstis nosaka budžeta pozīciju, kas nacionālajiem regulatoriem turpmāk jāizmanto, lai nodrošinātu BERT resursus no to ikgadējā budžeta; šie budžeti ir jāpublisko.
(c) Kopienas subsīdija, kas ir iegrāmatota Eiropas Kopienu vispārējā budžetā (Komisijas iedaļā),
(d) novēlējumi, dāvinājumi vai neatmaksājami piešķīrumi, kas minēti 26. panta 7. punktā,
(e) brīvprātīgas dalībvalstu vai to pārvaldes iestāžu iemaksas.
Pamatojums
Iestādei nedrīkst būt maksājumu iekasēšanas pilnvaras. Iestāde galvenokārt jāfinansē no dalībvalstu līdzekļiem, lai nodrošinātu tās patiesu neatkarību no Komisijas.
Grozījums Nr.  58 Regulas priekšlikums 36. pants – 2. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
2. Iestādes izdevumi ir personāla, administratīvie, infrastruktūras un saimnieciskās darbības izdevumus.	2. Tīkla izdevumi ir personāla, administratīvie, infrastruktūras un saimnieciskās darbības izdevumi, tostarp izdevumi, kas saistīti ar neatkarīga sekretariāta izveidi.
Pamatojums
Iestādei jābūt savam sekretariātam, kas īstenos visas ar Iestādes darbību saistītās administratīvās funkcijas.
Grozījums Nr.  59 Regulas priekšlikums 38. pants – 5. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
5. Valde sniedz atzinumu par Iestādes galīgajiem pārskatiem.	svītrots
Grozījums Nr.  60 Regulas priekšlikums 39. pants
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
Iestādē piemērojamos finanšu noteikumus sagatavo valde pēc apspriešanās ar Komisiju. Šie noteikumi var atšķirties no Komisijas Regulas (EK, Euratom) Nr. 2343/2002 prasībām, ja Iestādes darbības nodrošināšanai jāveic īpašas darbības un ja saņemts iepriekšējs Komisijas apstiprinājums.	Tīklam piemērojamos finanšu noteikumus sagatavo Tīkls pēc apspriešanās ar Komisiju. Šie noteikumi var atšķirties no Komisijas Regulas (EK, Euratom) Nr. 2343/2002 prasībām, ja Tīkla darbības nodrošināšanai jāveic īpašas darbības un ja saņemts iepriekšējs Komisijas apstiprinājums.
Grozījums Nr.  61 Regulas priekšlikums 40. pants
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
40. pants	svītrots
Krāpšanas apkarošanas pasākumi
1. Krāpšanas, korupcijas un citu nelikumīgu darbību apkarošanai Iestādē bez ierobežojumiem piemēro Eiropas Parlamenta un Padomes 1999. gada 25. maija Regulu (EK) Nr. 1073/1999 par izmeklēšanu, ko veic Eiropas Birojs krāpšanas apkarošanai (OLAF).
2. Iestāde pievienojas Eiropas Parlamenta, Eiropas Savienības Padomes un Eiropas Kopienu Komisijas 1999. gada 25. maija Iestāžu nolīgumam par iekšējo izmeklēšanu, ko veic Eiropas Birojs krāpšanas apkarošanai (OLAF), un tā nekavējoties izdod attiecīgus noteikumus, kas attiecas uz visu Iestādes personālu.
3. Finansējuma lēmumos, nolīgumos un no tiem izrietošajos īstenošanas instrumentos nepārprotami paredz, ka vajadzības gadījumā Revīzijas palāta un OLAF var veikt pārbaudes uz vietas pie Iestādes izmaksāto līdzekļu saņēmēja, kā arī pie personāla, kas atbild par līdzekļu piešķiršanu.
Grozījums Nr.  62 Regulas priekšlikums 45. pants – 3. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
3. Pēc direktora ierosinājuma regulatoru padome var atļaut ieinteresētām personām novērot dažus iestādes darbību procesus.	svītrots
Grozījums Nr.  63 Regulas priekšlikums 47. pants – 3. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
3. Par lēmumiem, ko Iestāde pieņēmusi saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1049/2001 8. pantu, var sūdzēties ombudam vai ierosināt lietu Tiesā, attiecīgi ievērojot Līguma 195. un 230. pantā izklāstītos nosacījumus.	svītrots
Grozījums Nr.  64 Regulas priekšlikums 48. pants
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
48. pants	svītrots
Juridiskais statuss
1. Iestāde ir Kopienas struktūra ar juridiskas personas statusu.
2. Dalībvalstīs Iestādei ir visplašākā tiesību un rīcības spēja, ko saskaņā ar šo valstu tiesību aktiem piešķir juridiskām personām. Iestāde jo īpaši var iegādāties un pārdot kustamu un nekustamu īpašumu un būt puse tiesas procesos.
3. Iestādi pārstāv tās direktors.
4. Iestādes galvenā mītne atrodas [...]. Kamēr Iestādes telpas vēl nav iekārtotas, Aģentūra izmantos Komisijas telpas.
Grozījums Nr.  65 Regulas priekšlikums 49. pants
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
49. pants	svītrots
Personāls
1. Uz Iestādes darbiniekiem, tostarp direktoru un galveno tīklu drošības speciālistu, attiecas Eiropas Kopienu ierēdņu Civildienesta noteikumi, Eiropas Kopienu pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtība un noteikumi, kurus Eiropas Kopienas iestādes ir kopīgi pieņēmušas, lai piemērotu šos civildienesta noteikumus un nodarbināšanas kārtību.
2. Valde, vienojoties ar Komisiju, saskaņā ar Eiropas Kopienu ierēdņu Civildienesta noteikumu 110. pantā paredzēto kārtību pieņem vajadzīgos īstenošanas pasākumus.
3. Iestāde attiecībā uz personālu izmanto pilnvaras, kādas Eiropas Kopienu Civildienesta noteikumos paredzētas iecēlējiestādei un Eiropas Kopienu pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtībā — iestādei, kura pilnvarota slēgt līgumus.
4. Valde var pieņemt noteikumus, kas ļauj nodarbināt Iestādē dalībvalstu norīkotos ekspertus.
Grozījums Nr.  66 Regulas priekšlikums 50. pants
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
50. pants	svītrots
Privilēģijas un neaizskaramība
Uz Iestādi un tās personālu attiecas Protokols par Eiropas Kopienu privilēģijām un imunitāti.
Grozījums Nr.  67 Regulas priekšlikums 51. pants
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
51. pants	svītrots
Iestādes atbildība
1. Attiecībā uz nelīgumisku atbildību Iestāde atbilstīgi vispārīgiem principiem, kas kopēji dalībvalstu tiesību aktos, atlīdzina visus zaudējumus, kurus, pildot savus pienākumus, radījusi Iestāde vai tās darbinieki. Visi strīdi par šādu zaudējumu kompensāciju ir Eiropas Kopienu Tiesas kompetencē.
2. Iestādes darbinieku personisko finansiālo un disciplināro atbildību pret Iestādi nosaka ar atbilstīgajiem noteikumiem, ko piemēro Iestādes personālam.
Grozījums Nr.  68 Regulas priekšlikums 54.a pants (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	54.a pants
	Nacionālo regulatoru tīkls katru gadu sniedz Eiropas Parlamentam ziņojumu par savu darbību.
Grozījums Nr.  69 Regulas priekšlikums 55. pants
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
Piecu gadu laikā pēc faktiskās darbības sākšanas un pēc tam reizi piecos gados Komisija publicē vispārēju ziņojumu par pieredzi, kas gūta Iestādei darbojoties un veicot procedūras, kas noteiktas ar šo regulu. Vērtējums aptver Iestādes darba rezultātus un metodes saistībā ar Iestādes mērķi, pilnvarām un uzdevumiem, kas noteikti šajā regulā un ikgadējās darba programmās. Novērtējumā ņemti vērā ieinteresēto personu uzskati, kas pausti Kopienas un valsts līmenī. Ziņojumu un visus saistītos priekšlikumus nosūtīs Eiropas Parlamentam un Padomei.	Piecu gadu laikā pēc faktiskās darbības sākšanas Komisija publicē vispārēju ziņojumu par pieredzi, kas gūta, Tīklam darbojoties un veicot procedūras, kuras noteiktas ar šo regulu. Vērtējums aptver Tīkla darba rezultātus un metodes saistībā ar Tīkla mērķi, pilnvarām un uzdevumiem, kas noteikti šajā regulā un Tīkla ikgadējās darba programmās. Novērtējumā ņemti vērā ieinteresēto personu uzskati, kas pausti Kopienas un dalībvalstu līmenī. Ziņojumu un visus saistītos priekšlikumus nosūta Eiropas Parlamentam un Padomei.
	Ja novērtējuma ziņojums, kas iesniegts saskaņā ar šā panta 1. punktu, liecina par to, ka, ņemot vērā ar iekšējā tirgus darbību saistītus objektīvus iemeslus, Tīkla darbība ir jāpagarina uz noteiktu laiku, Eiropas Parlaments un Padome saskaņā ar EK līguma 251. pantu drīkst vienu reizi pagarināt Tīkla darbību uz laiku, kas nepārsniedz divus gadus.
	Tīkls pārtrauc darbību vēlākais piecus gadus pēc darbības sākšanas, ja vien Eiropas Parlaments un Padome nepagarina Tīkla darbību uz noteiktu laiku saskaņā ar EK līguma 251. pantu un pamatojoties uz Komisijas objektīvo pamatojumu.
Pamatojums
Regulā ir jāatspoguļo pārejas pasākumi attiecībā uz elektronisko sakaru jomas iepriekšējo regulējumu, kurus, iespējams, aizstās vispārējās konkurences tiesības. Turpināmības klauzulas ieviešana būtu praktisks solis ceļā uz noteikumu atcelšanu, dodot tirgus dalībniekiem mājienus, kas atbilst investīciju veicināšanas politikas mērķiem.
Grozījums Nr.  70 Regulas priekšlikums 56. pants
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
56. pants	svītrots
Pārejas noteikumi
1. Iestāde 2011. gada 14. martā uzņemas atbildību par visām darbībām, ko pirms minētās dienas veica Eiropas Tīklu un Informācijas drošības aģentūra un kas ir šis regulas darbības jomā.
2. Eiropas Tīklu un Informācijas drošības aģentūras līdzdalību kustamo īpašumu pārvaldībā iepriekš 1. punktā minētajā dienā nodod iestādei no minētās dienas.
Pamatojums
Ar drošības jautājumiem jau efektīvi nodarbojas Eiropas Tīklu un informācijas drošības aģentūra, tādēļ šiem jautājumiem nebūtu jāietilpst Iestādes kompetencē.

PROCEDŪRA

Virsraksts	Eiropas Elektronisko sakaru tirgus iestāde
Atsauces	COM(2007)0699 – C6-0428/2007 – 2007/0249(COD)
Komiteja, kas atbildīga par jautājumu	ITRE
Atzinumu sniedza        Datums, kad paziņoja plenārsēdē	ECON 10.12.2007
Atzinumu sagatavoja        Iecelšanas datums	Bernhard Rapkay 18.2.2008
Izskatīšana komitejā	1.4.2008		6.5.2008		19.5.2008
Pieņemšanas datums	3.6.2008
Galīgais balsojums	+: –: 0:	43 0 0
Deputāti, kas bija klāt galīgajā balsošanā	Mariela Velichkova Baeva, Zsolt László Becsey, Pervenche Berès, Sharon Bowles, David Casa, Manuel António dos Santos, Jonathan Evans, Elisa Ferreira, José Manuel García-Margallo y Marfil, Jean-Paul Gauzès, Donata Gottardi, Dariusz Maciej Grabowski, Benoît Hamon, Karsten Friedrich Hoppenstedt, Sophia in ‘t Veld, Othmar Karas, Piia-Noora Kauppi, Wolf Klinz, Christoph Konrad, Guntars Krasts, Kurt Joachim Lauk, Andrea Losco, Astrid Lulling, Florencio Luque Aguilar, John Purvis, Alexander Radwan, Bernhard Rapkay, Dariusz Rosati, Eoin Ryan, Antolín Sánchez Presedo, Olle Schmidt, Peter Skinner, Margarita Starkevičiūtė, Ivo Strejček, Ieke van den Burg, Cornelis Visser
Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā	Katerina Batzeli, Dragoş Florin David, Mia De Vits, Harald Ettl, Ján Hudacký, Margaritis Schinas, Theodor Dumitru Stolojan

Iekšējā tirgus un patērētāju aizsardzības komitejaS ATZINUMS  (18.6.2008)

Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komitejai

par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko izveido Eiropas Elektronisko sakaru tirgus iestādi
(COM(2007)0699 – C6‑0428/2007 – 2007/0249(COD))

Atzinumu sagatavoja: Edit Herczog

ĪSS PAMATOJUMS

Iekšējā tirgus un patērētāju aizsardzības komiteja atbalsta mazākas un efektīvākas iestādes izveidi, kas iekļauta Eiropas Savienības tiesību sistēmā.

Jaunais nosaukums — Eiropas Telekomunikāciju regulatoru iestāde (BERT) norādīs uz nelielām izmaiņām struktūras darbības jomā un atspoguļos to, ka BERT sastāvā ir valsts pārvaldes iestāžu (VPI) pārstāvji. Jaunajai struktūrai nebūs iestādes pilnvaras, bet tā paliks iekļauta Eiropas Savienības tiesību sistēmā.

Tiks pastiprināta regulas decentralizētā nozīme.

Pārskatītā regulas formulējuma mērķis ir nodrošināt sistēmu, kas nav pretrunā ar ilgtermiņa mērķi aizstāt ar konkurences tiesībām iepriekšējo regulējumu, un nodrošina, ka elektronisko sakaru noteikumi Eiropā balstās uz neatkarīgu regulatoru decentralizētu sistēmu, kurā būtiska loma ir VPI.

BERT augstākā lēmējinstitūcija būs regulatoru padome. Regulatoru padomes sastāvā ir VPI[1] un tās priekšsēdētājs ir viens no locekļiem, kuru uz viena gada termiņu iecēlusi regulatoru padome. Regulatoru padome visus lēmumus, kas attiecas uz BERT funkcijām, pieņem ar kvalificētu (divas trešdaļas) balsu vairākumu. Netiek izveidota administratīvā valde kā tas ir paredzēts Komisijas priekšlikumos.

Uzlaboti pārvaldības noteikumi, lai nodrošinātu reglamentējošo lēmumu efektīvu un savlaicīgu pieņemšanu.

Tiks izveidota izpildvalde, kuras sastāvā būs ne vairāk kā pieci locekļi (proti, priekšsēdētājs attiecīgajā gadā, bijušais priekšsēdētājs un nākamais priekšsēdētājs, kuri būtu priekšsēdētāja vietnieki, kā arī divi regulatoru padomes iecelti locekļi). Izpildvalde ir atbildīga par BERT stratēģisko pārvaldību un nodrošina pamatnostādnes un norādes izpilddirektoram savu uzdevumu izpildē.

Izpilddirektors ir atbildīgs par BERT ikdienas darbības pārvaldību un rīkosies saskaņā ar izpildvaldes instrukcijām. Regulatoru padome ieceļ izpilddirektoru uz trīs gadu termiņu, kuru var vienreiz pagarināt.

BERT birojam jādarbojas saskaņā ar izpilddirektora norādēm. Attiecībā uz reglamentējošiem jautājumiem tās sastāvā būs 15 eksperti, kurus norīkojušas valsts pārvaldes iestādes, un 15 Kopienas ierēdņi. Kopējais darbinieku skaits nedrīkst pārsniegt 40. Šis skaitlis ir ievērojami mazāks salīdzinājumā ar EECMA ierosināto darbinieku skaitu.

Lai izmantotu VPI pieredzi, BERT izveidos darba grupas, kas būs atbildīgas par galvenajiem reglamentējošajiem jautājumiem saistībā ar tās darbu, un VPI pārstāvji strādās kopā ar BERT pārstāvjiem.

Precizētas kompetences, lai uzlabotu reglamentējošo darbību saskaņotību.

BERT būs atbildīgs par pieciem galvenajiem jautājumiem:

· sniegt ieguldījumu tiesisko aizsardzības līdzekļu īstenošanas koordinēšanā dalībvalstīs, izmantojot pastiprinātu nozīmi 7. pantā noteiktajā procedūrā;

· pieņemt kopējās reglamentējošās nostājas, kuras vislielākajā mērā ir jāņem vērā nacionālajiem regulatoriem;

· sniegt atzinumu Komisijai attiecībā uz transnacionālo tirgu analīzi,

· sniegt padomus par Viseiropas frekvenču spektra politikas jautājumiem (tostarp RSPG (radiofrekvenču spektra politikas grupai) un RSC (radiofrekvenču spektra komitejai)),

· īstenot starptautisko koordinēšanu un sadarbību.

Turklāt BERT varēs pildīt īpašus administratīvus, reģistrācijas un uzraudzības pienākumus saistībā ar Viseiropas jautājumiem (līdzīgi kā paredzēts EECMA), jo īpaši pienākumus, kas paredzēti lai paaugstinātu patērētāju izpratnes līmeni, tādā veidā, ka šādi pienākumi nepārklājas ar Komisijai piemērojamiem deleģēšanas noteikumiem, un izņemot tos, kuri attiecas uz tīklu drošības jautājumiem.

BERT budžetu finansēs no ES budžeta. Budžeta komiteja, kuras sastāvā ir Parlamenta, Padomes un Komisijas pārstāvji, tiks izveidota, lai apstiprinātu budžetu. Kopienas finansējuma izlietošana attieksies uz apstiprinājumu un uzraudzību, ko veic Parlaments un Padome, un tā īstenošana attieksies uz izpildi Parlamentā.

BERT ikgadējā darba programma tiks pabeigta pēc konsultēšanās ar Komisiju un to iesniegs Parlamentam un Padomei.

Ikgadējo atskaiti iesniegs Komisijai, Padomei un Parlamentam.

Priekšsēdētāju var uzaicināt apmeklēt uzklausīšanu Parlamenta kompetentajā komitejā un Padomē, lai atbildētu uz jautājumiem attiecībā uz BERT ik gada darbību.

GROZĪJUMI

Iekšējā tirgus un patērētāju aizsardzības komiteja aicina par jautājumu atbildīgo Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komiteju savā ziņojumā iekļaut šādus grozījumus:

Grozījums Nr.  1 Regulas priekšlikums 1. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(1) Eiropas Parlamenta un Padomes 2002. gada 7. marta Direktīvas 2002/21/EK par kopējiem reglamentējošiem noteikumiem attiecībā uz elektronisko komunikāciju tīkliem un pakalpojumiem (pamatdirektīva), Eiropas Parlamenta un Padomes 2002. gada 7. marta Direktīvas 2002/19/EK par piekļuvi elektronisko komunikāciju tīkliem un ar tiem saistītām iekārtām un to savstarpēju savienojumu (piekļuves direktīva), Eiropas Parlamenta un Padomes 2002. gada 7. marta Direktīvas 2002/20/EK par elektronisko komunikāciju tīklu un pakalpojumu atļaušanu (atļauju izsniegšanas direktīva), Eiropas Parlamenta un Padomes 2002. gada 7. marta Direktīvas 2002/22/EK par universālo pakalpojumu un lietotāju tiesībām attiecībā uz elektronisko sakaru tīkliem un pakalpojumiem (universālā pakalpojuma direktīva) un Eiropas Parlamenta un Padomes 2002. gada 12. jūlija Direktīvas 2002/58/EK par personas datu apstrādi un privātās dzīves aizsardzību elektronisko komunikāciju nozarē (direktīva par privāto dzīvi un elektronisko komunikāciju) (še turpmāk kopā — pamatdirektīva un īpašās direktīvas”) mērķis ir izveidot Kopienā iekšējo elektronisko sakaru tirgu, vienlaikus lielākas konkurences dēļ nodrošinot lielus ieguldījumus, inovācijas un patērētāju aizsardzību.	(1) Eiropas Parlamenta un Padomes 2002. gada 7. marta Direktīvas 2002/21/EK par kopējiem reglamentējošiem noteikumiem attiecībā uz elektronisko komunikāciju tīkliem un pakalpojumiem (pamatdirektīva), Eiropas Parlamenta un Padomes 2002. gada 7. marta Direktīvas 2002/19/EK par piekļuvi elektronisko komunikāciju tīkliem un ar tiem saistītām iekārtām un to savstarpēju savienojumu (piekļuves direktīva), Eiropas Parlamenta un Padomes 2002. gada 7. marta Direktīvas 2002/20/EK par elektronisko komunikāciju tīklu un pakalpojumu atļaušanu (atļauju izsniegšanas direktīva), Eiropas Parlamenta un Padomes 2002. gada 7. marta Direktīvas 2002/22/EK par universālo pakalpojumu un lietotāju tiesībām attiecībā uz elektronisko sakaru tīkliem un pakalpojumiem (universālā pakalpojuma direktīva) un Eiropas Parlamenta un Padomes 2002. gada 12. jūlija Direktīvas 2002/58/EK par personas datu apstrādi un privātās dzīves aizsardzību elektronisko komunikāciju nozarē (direktīva par privāto dzīvi un elektronisko komunikāciju) (še turpmāk kopā — pamatdirektīva un īpašās direktīvas”), kā arī Eiropas Parlamenta rezolūcijas par patērētāju uzticēšanos digitālajai videi¹ mērķis ir izveidot Kopienā iekšējo elektronisko sakaru tirgu, vienlaikus lielākas konkurences dēļ nodrošinot lielus ieguldījumus, inovācijas un patērētāju aizsardzību. ___________ ¹ Pieņemtie teksti, P6_TA(2007)0287.
Grozījums Nr.  2 Regulas priekšlikums 22.a apsvērums (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(22a) Globālie telekomunikāciju pakalpojumi ir atsevišķs gadījums, kad būtu nepieciešams saskaņot nosacījumus atļauju piešķiršanai. Ir vispāratzīts, ka šādi pakalpojumi, kurus veido uzņēmējdarbības datu un balss pakalpojumu pārvaldība daudznacionāliem uzņēmumiem, kuri ir izvietoti dažādās valstīs, pēc būtības ir pārrobežu un tiek sniegti visā Eiropā. Iestādei ir jāizstrādā kopēja reglamentējoša pieeja, lai integrēti, nepārtraukti pakalpojumi var sniegt saimniecisku labumu visiem Eiropas reģioniem.
Grozījums Nr.  3 Regulas priekšlikums 23. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(23) Iestādei jo īpaši jānovērtē vienas atlases procedūras vajadzība Kopienā attiecībā uz izmantošanas tiesībām ar saskaņotiem nosacījumiem, jādod padoms Komisijai par noteikumiem un kritērijiem, kas piemērojami šādas atlases procedūrā, un jāsaņem un jānovērtē šādu izmantošanas tiesību pieteikumus no uzņēmumiem. Attiecīgā gadījumā Iestādes uzdevumam jābūt arī dot padomu Komisijai par šādu izmantošanas tiesību atsaukšanu.	svītrots
Pamatojums
Apstiprinot grozījumu.
Grozījums Nr.  4 Regulas priekšlikums 24. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(24) Iestādei jābūt Eiropas mēroga centram, kurā strādā eksperti tīklu un informācijas drošības jautājumos un kurš dod norādījumus un padomus Eiropas Parlamentam, Komisijai vai kompetentajām struktūrām, kuras izraudzījušās dalībvalstis. Sabiedrībai pati svarīgākā un ES elektronisko sakaru tīklu un pakalpojumu regulējumā ļoti svarīga joprojām ir sakaru tīklu un informācijas sistēmu drošība un elastīgums. Ir risks, ka netraucētu iekšējā tirgus darbību apdraud neviendabīga to ar drošību saistīto noteikumu piemērošana, kuri izklāstīti pamatdirektīvā un īpašajās direktīvās. Iestādes atzinums, kurā pēc Komisijas un dalībvalstu pieprasījuma dots tehnisks padoms, nodrošinātu minēto direktīvu konsekventu piemērošanu valsts līmenī.	svītrots
Pamatojums
Apstiprinot grozījumu.
Grozījums Nr.  5 Regulas priekšlikums 25. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(25) Elektronisko sakaru nodrošinātājiem var noteikt administratīvos maksājumus par atļauju piešķiršanas sistēmas pārvaldību un izmantošanas tiesību piešķiršanu. Papildus administratīvajiem maksājumiem var iekasēt frekvenču un numuru izmantošanas nodevas. Lai samazinātu uzņēmumu administratīvo slogu, kopīgās atlases procedūras gadījumā Iestādei jāiekasē un jāsadala dalībvalstīm administratīvie maksājumi un izmantošanas nodevas.	svītrots
Pamatojums
Apstiprinot grozījumu.
Grozījums Nr.  6 Regulas priekšlikums 27. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(27) Iestādei jāsekmē labāka regulējuma prakses izstrādāšana un konsekvence elektronisko sakaru nozares regulējuma piemērošanā, veicinot informācijas apmaiņu starp valsts iestādēm un atbilstīgu informāciju darot viegli pieejamu sabiedrībai. Iestādei jābūt iespējai risināt ekonomiskus un tehniskus jautājumus un piekļūt visjaunākajai informācijai, kas ir pieejama, lai varētu pievērsties saimnieciskiem un tehniskiem uzdevumiem, kurus liks veikt attīstībā esoša informācijas sabiedrība, piemēram, tādās jomās kā tīkla un informācijas drošība un radiofrekvenču identifikācijas ierīces.	(27) Iestādei jāsekmē labāka regulējuma prakses izstrādāšana un konsekvence elektronisko sakaru nozares regulējuma piemērošanā, veicinot informācijas apmaiņu starp valsts iestādēm un atbilstīgu informāciju darot viegli pieejamu sabiedrībai. Iestādei jābūt iespējai risināt ekonomiskus un tehniskus jautājumus un piekļūt visjaunākajai informācijai, kas ir pieejama, lai varētu pievērsties saimnieciskiem un tehniskiem uzdevumiem, kurus liks veikt attīstībā esoša informācijas sabiedrība.
Pamatojums
Conforming change
Grozījums Nr.  7 Regulas priekšlikums 28. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(28) Lai Iestāde varētu veikt šajā regulā izklāstītos uzdevumus un labāk izprast uzdevumus elektronisko sakaru jomā, tostarp pašreizējos un jaunos riskus tīklu un informācijas drošības jomā, Iestādei jāspēj analizēt pašreizējās un jaunākās tendences. Tādēļ Iestāde var vākt atbilstīgu informāciju, jo īpaši par drošības un integritātes pārkāpumiem, kas būtiski ietekmē tīklu darbību vai pakalpojumus no valsts pārvaldes iestādēm, atbilstīgi Direktīvas 2002/21/EK (pamatdirektīva) 13.a panta 3. punktam, kā arī veicot aptaujas.	svītrots
Pamatojums
Conforming change
Grozījums Nr.  8 Regulas priekšlikums 36. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(36) Jānodrošina, lai pusēm, uz ko attiecas Iestādes lēmumi, būtu vajadzīgie tiesiskās aizsardzības līdzekļi. Jāizveido atbilstīgs apelācijas mehānisms, lai varētu pārsūdzēt Iestādes lēmumus specializētā apelācijas padomē, par kuras lēmumiem, savukārt, varētu griezties Tiesā.	svītrots
Pamatojums
Conforming change
Grozījums Nr.  9 Regulas priekšlikums 38. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(38) Tādēļ Iestādes procedūrām jānodrošina, ka Iestādei ir pieejamas speciālistu īpašās zināšanas un elektronisko sakaru nozares pieredze, jo īpaši tādās tehniski sarežģītās un strauju pārmaiņu jomās kā tīkli un informācijas drošība.	(38) Tādēļ Iestādes procedūrām jānodrošina, ka Iestādei ir pieejamas speciālistu īpašās zināšanas un elektronisko sakaru nozares pieredze, jo īpaši tādās tehniski sarežģītās un strauju pārmaiņu jomās.
Pamatojums
Apstiprinot grozījumu.
Grozījums Nr.  10 Regulas priekšlikums 39. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(39) Jāieceļ galvenais tīklu drošības speciālists, lai nodrošinātu, ka, veicot Iestādes uzdevumus saistībā ar tīklu un informācijas drošību, īpašās zināšanas un pieredze ir vajadzīgajā līmenī. Jāizveido pastāvīga ieinteresēto personu grupa, lai dotu padomu galvenajam tīklu drošības speciālistam, mudinātu dalīties ar pieredzi un labāko praksi šajos jautājumos un uzturētu regulāru dialogu ar privāto sektoru, patērētāju organizācijām un pārējām ieinteresētājām personām.	svītrots
Pamatojums
Conforming change
Grozījums Nr.  11 Regulas priekšlikums 46. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(46) Vienmērīga pāreja jānodrošina saistībā ar pašreizējām ETIDA darbībām, kuras ietilpst Iestādes darbības jomā.	svītrots
Pamatojums
Apstiprinot grozījumu.
Grozījums Nr.  12 Regulas priekšlikums 1. pants – 1. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
1. Tiek izveidota Eiropas Elektronisko sakaru tirgus iestāde, kuras pienākumi izklāstīti šajā regulā.	1. Tiek izveidota Eiropas Telekomunikāciju regulatoru iestāde (BERT) („Iestāde”), kuras pienākumi izklāstīti šajā regulā.
Pamatojums
Iestādei ir jāpiešķir jauns apzīmējums, kas liecina par regulatoru klātbūtni šajā struktūrā.
Grozījums Nr.  13 Regulas priekšlikums 1. pants – 2. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
2. Iestāde rīkojas pamatdirektīvas un īpašo direktīvu darbības jomā un izmanto īpašās zināšanas, kas pieejamas valsts pārvaldes iestādēm. Pildot II un III nodaļā uzskaitītos uzdevumus, tā sekmē labāku iekšējā elektronisko sakaru tīklu un pakalpojumu tirgus darbību, tostarp jo īpaši visu Kopienu aptverošu elektronisko sakaru ieviešanu un augsta un efektīva līmeņa tīklu un informācijas drošības nodrošināšanu.	2. Iestāde rīkojas pamatdirektīvas un īpašo direktīvu darbības jomā un izmanto īpašās zināšanas, kas pieejamas valsts pārvaldes iestādēm. Pildot II un III nodaļā uzskaitītos uzdevumus, tā sekmē labāku iekšējā elektronisko sakaru tīklu un pakalpojumu tirgus darbību, tostarp jo īpaši visu Kopienu aptverošu elektronisko sakaru ieviešanu.
Pamatojums
Jaunais nosaukums norāda uz pamatfunkcijas maiņu. Atsauce uz pienākumiem saistībā ar tīklu un informācijas drošību ir jāsvītro, jo šo funkciju BERT nepārņems.
Grozījums Nr.  14 Regulas priekšlikums 1. pants – 5. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
5. Iestādes mērķi un uzdevumi neierobežo dalībvalstu kompetenci tīklu un informācijas drošības jomā, kas neietilpst EK līguma darbības jomā, proti, kompetenci, uz ko attiecas Līguma par Eiropas Savienību V un VI sadaļa. Katrā ziņā iestādes mērķi un uzdevumi neierobežo darbības saistībā ar sabiedrības drošību, aizsardzību, valsts darbības krimināltiesību un valsts drošības jomā, arī valsts ekonomiskās labklājības jomā, ja darbības saistītas ar jautājumiem par valsts drošību.	5. Iestādes mērķi un uzdevumi neierobežo darbības saistībā ar sabiedrības drošību, aizsardzību, valsts darbības krimināltiesību un valsts drošības jomā, arī valsts ekonomiskās labklājības jomā, ja darbības saistītas ar jautājumiem par valsts drošību.
Pamatojums
Arī saistībā ar šo grozījumu jaunais nosaukums norāda uz pamatfunkcijas maiņu. Atsauce uz pienākumiem saistībā ar tīklu un informācijas drošību ir jāsvītro, jo šo funkciju BERT nepārņems.
Grozījums Nr.  15 Regulas priekšlikums 3. pants – aa apakšpunkts (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(aa) izstrādā kopējo nostāju, pamatnostādnes un paraugprakses reglamentējošu tiesiskās aizsardzības līdzekļu piemērošanai valsts līmenī un uzrauga to īstenošanu visās dalībvalstīs,
Pamatojums
Ierosinātā grozījuma nolūks ir uzsvērt BERT nozīmi, lai pastiprinātu tiesisko aizsardzības līdzekļu konsekvenci, sniedzot pamatnostādni VPI, kā arī lai īstenotu uzraudzību.
Grozījums Nr.  16 Regulas priekšlikums 3. pants – c apakšpunkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(c) dod padomu tirgus dalībniekiem un valsts pārvaldes iestādēm regulējuma jautājumos,	(c) dod padomu tirgus dalībniekiem (tostarp patērētājiem un patērētāju organizācijām) un valsts pārvaldes iestādēm regulējuma jautājumos,
Grozījums Nr.  17 Regulas priekšlikums 3. pants – da apakšpunkts (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(da) apmainās ar pieredzi un veicina jauninājumus elektronisko sakaru jomā,
Pamatojums
Ir jāuzsver BERT nozīme jauninājumu veicināšanā Eiropā, jo jauninājumi ir arī patērētāju interesēs.
Grozījums Nr.  18 Regulas priekšlikums 3. pants – e apakšpunkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(e) dod padomu un sniedz palīdzību Komisijai vai kompetentai struktūrai, ko saistībā ar tīkla vai informācijas drošības jautājumu, kurš ietilpst Iestādes darbības jomā, izraudzījusies dalībvalsts,	svītrots
Pamatojums
Information and network security related tasks are removed, as BERT would not be merged with ENISA. ENISA has different priorities which require a different organizational and governance structure. BERT will be able to fulfil its duties most effectively if the independence of the NRAs is preserved. Mixing BERT with ENISA would inevitably lead to a deterioration of the independence of the NRAs, confusion of priorities and uncertainties in its operations. In addition, NRAs are not necessarily involved in information and network security related issues in the member states, making any community entity led by NRAs unable to address (or at least ineffective in addressing) such issues at the community level.
Grozījums Nr.  19 Regulas priekšlikums 3. pants – f apakšpunkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(f) pieņem individuālus lēmumus par Eiropas Telenumerācijas telpas (ETNT) numuru izmatošanas tiesību piešķiršanu,	svītrots
Pamatojums
BERT nevar pieņemt lēmumus saistībā ar ETNT numuriem, jo šādas pilnvaras tiek paredzētas Komisijai. Arī ņemot vērā iespējamo nelielo šādu procedūru skaitu, šī darba nodošana aģentūrai nav pamatota un nav proporcionāla.
Grozījums Nr.  20 Regulas priekšlikums 3. pants – g apakšpunkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(g) palīdz Komisijai izraudzīties uzņēmumus, kam piešķiramas radiofrekvenču un numuru izmantošanas tiesības,	svītrots
Pamatojums
BERT varēs sniegt padomu (līdzīgi kā jebkuros citos jautājumos, tostarp 7. pantā minētās procedūras ietvaros) Komisijai, kā arī citām kompetentajām iestādēm saistībā ar radiofrekvenču piešķiršanu, lai tās var efektīvāk īstenot savas kompetences. BERT nepārņems no Komisijas pašreizējās procedūras (ko norāda vārds „palīdz”), jo šādas procedūras tiek paredzētas Komisijai un, ņemot vērā iespējamo nelielo šādu procedūru skaitu, šī darba nodošana aģentūrai nav pamatota un nav proporcionāla.
Grozījums Nr.  21 Regulas priekšlikums 3. pants – h apakšpunkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(h) iekasē un sadala izmantošanas nodevas par radiofrekvenču un numuru izmantošanas tiesībām,	svītrots
Pamatojums
BERT nevar iekasēt un sadalīt izmantošanas nodevas, jo BERT nepārņems pienākumu attiecībā uz pašreizējo licenču piešķiršanas procedūru pārvaldību. Ņemot vērā iespējamo nelielo šādu procedūru skaitu, darba nodošana nav pamatota un nav proporcionāla.
Grozījums Nr.  22 Regulas priekšlikums 3. pants – ia apakšpunkts (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(ia) dod padomu un sniedz palīdzību tirgus dalībniekiem un valsts pārvaldes iestādēm attiecībā uz pirātisma un drošības jautājumiem.
Pamatojums
Ir jāuzsver BERT nozīme datu drošības palielināšanā un saistību stiprināšanā, lai ievērotu autortiesības un ar tām saistītās tiesības.
Grozījums Nr.  23 Regulas priekšlikums 3. pants – ib apakšpunkts (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(ib) palīdz dalībvalstīm un valsts pārvaldes iestādēm jautājumos, kas attiecas uz to telekomunikāciju sistēmu sadarbspēju, kuras izmanto avārijas dienesti, jo īpaši lielās ārkārtējās situācijās un katastrofās, un lai izveidotu iedzīvotāju brīdināšanas un trauksmes izziņošana komunikāciju sistēmu, kas paredzēts Direktīvas 2002/22/EC 26.a pantā.
(Piezīme: Atsauce uz Direktīvas 2002/22/EK (UPD) 26.a pantu attiecas uz iespējamo jauno pantu, kā ierosināts ar grozījumu Nr. 224 attiecībā uz Harbour ziņojuma projektu.)
Grozījums Nr.  24 Regulas priekšlikums 3. pants – ic apakšpunkts (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(ic) izstrādā kopēju reglamentējošu nostāju par Eiropas pakalpojumiem, piemēram, globālajiem telekomunikāciju pakalpojumiem, lai uzlabotu dalībvalstu reglamentējošo noteikumu saskaņotību;
Grozījums Nr.  25 Regulas priekšlikums 4. pants – 1. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
1. Pēc Komisijas pieprasījuma Iestāde sniedz atzinumus par visiem elektronisko sakaru jautājumiem.	1. Pēc Komisijas pieprasījuma Iestāde sniedz atzinumus Komisijai un valsts pārvaldes iestādēm par visiem elektronisko sakaru jautājumiem. Iestāde pēc savas iniciatīvas var sniegt Komisijai vai valsts pārvaldes iestādēm arī atzinumus par ikvienu jautājumu attiecībā uz elektroniskiem sakariem.
Pamatojums
Kopā ar otru grozījumu, kas attiecas uz šo pantu.
Grozījums Nr.  26 Regulas priekšlikums 4. pants – 2. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
2. Iestāde jo īpaši sekmē pamatdirektīvas un īpašo direktīvu noteikumu saskaņotu piemērošanu, palīdzot Komisijai sagatavot ieteikumus vai lēmumus, kas Komisijai jāpieņem saskaņā ar Direktīvas 2002/21/EK (pamatdirektīva) 19. pantu.	2. Iestāde jo īpaši sekmē pamatdirektīvas un īpašo direktīvu noteikumu saskaņotu piemērošanu, palīdzot Komisijai sagatavot ieteikumus vai lēmumus, vai tehniskās izpildes pasākumus, kas Komisijai jāpieņem saskaņā ar Direktīvas 2002/21/EK (pamatdirektīva) 19. pantu. Iestāde arī sniedz palīdzību Eiropas Parlamentam saistībā ar ikvienu jautājumu vai tiesību aktu savu funkciju darbības jomā.
Pamatojums
Kopā ar otru grozījumu, kas attiecas uz šo pantu.
Grozījums Nr.  27 Regulas priekšlikums 4. pants – 3. punkts – b apakšpunkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(b) publisko elektronisko sakaru tīklu un pakalpojumu integritāte un drošība, tostarp jautājumi, kas saistīti ar drošības un/vai integritātes pārkāpumiem, atbilstīgi Direktīvas 2002/21/EK (pamatdirektīva) 13.a pantam un Direktīvas 2002/58/EK (direktīva par privāto dzīvi un elektronisko komunikāciju) 4. pantam,	svītrots
Pamatojums
Kopā ar otru grozījumu, kas attiecas uz šo pantu.
Grozījums Nr.  28 Regulas priekšlikums 4. pants – 3. punkts – e apakšpunkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(e) konkrētu valstu tirgus analīze atbilstīgi Direktīvas 2002/21/EK (pamatdirektīva) 16. pantam,	svītrots
Pamatojums
Kopā ar otru grozījumu, kas attiecas uz šo pantu.
Grozījums Nr.  29 Regulas priekšlikums 4. pants – 3. punkts – ha apakšpunkts (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(ha) efektīvi īsteno sadarbspējīgas telekomunikāciju sistēmas avārijas dienestiem, kā arī komunikāciju sistēmas iedzīvotāju brīdināšanai un trauksmes izziņošanai, kas paredzēts Direktīvas 2002/22/EK 26. pantā.
Grozījums Nr.  30 Regulas priekšlikums 4. pants – 3. punkts – o apakšpunkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(o) pasākumi, kas saistīti ar radiofrekvenču jautājumiem, atbilstīgi Lēmuma Nr. 676/2002/EK (Radiofrekvenču spektra lēmums) 2. pantam,	svītrots
Pamatojums
Kopā ar otru grozījumu, kas attiecas uz šo pantu.
Grozījums Nr.  31 Regulas priekšlikums 4. pants – 3. punkts – p apakšpunkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(p) atbilstīgi Direktīvas 2002/20/EK (atļauju izsniegšanas direktīva) 6.a un 6.b pantam	svītrots
(i) saskaņoti nosacījumi par radiofrekvenču vai numuru izmantošanas tiesībām,
(ii) tādu izmantošanas tiesību grozīšana vai atsaukšana, kas piešķirtas koordinējot vai saskaņojot,
(iii) tādu uzņēmumu atlase, kam individuālas frekvenču vai numuru izmantošanas tiesības varētu piešķirt pakalpojumiem ar starptautisku potenciālu.
Pamatojums
Kopā ar otru grozījumu, kas attiecas uz šo pantu.
Grozījums Nr.  32 Regulas priekšlikums 4. pants – 3. punkts – pa apakšpunkts (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(pa) padomu sniegšana RSPG (Radiofrekvenču spektra politikas grupai) un/vai RSC (Radiofrekvenču spektra komitejai) vai citām attiecīgajām iestādēm, ja tas ir vajadzīgs, Iestādes kompetenču jomā, ciktāl šie jautājumi ietekmē vai tos ietekmē radiofrekvenču spektra pārvaldība.
Pamatojums
Kopā ar otru grozījumu, kas attiecas uz šo pantu.
Grozījums Nr.  33 Regulas priekšlikums 4. pants – 3. punkts – p daļa – ia apakšpunkts (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	ia) saskaņoti nosacījumi par atļauju piešķiršanu Eiropas pakalpojumiem, piemēram, globālajiem elektronisko sakaru pakalpojumiem;
Grozījums Nr.  34 Regulas priekšlikums 4. pants – 4.a punkts (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	4.a Komisijai pilnībā ņem vērā Iestādes sniegtos atzinumus un atklāti paskaidro, kā atzinumi ir ņemti vērā.
Pamatojums
The proposed changes in the article clarifie that the addressees of opinions provided by BERT would only be the Commission and the NRAs (unless provided otherwise in specific paragraphs in the Regulation). Obtaining the opinion of BERT is not optional but a requirement in cases when the Commission’s action may have an impact on the national markets. The right of BERT to act at its own initiative is made a general rule (rather than limited to specific matters, as proposed initially by the Commission in Article 15, which we propose to delete in its entirety). For avoidance of doubt, reference is made to a task of BERT to also contribute to technical implementing measures taken by the Commission. The openness of BERT towards the Parliament is demonstrated in added language. All those tasks are removed which BERT is not positioned to undertake, either due to danger of confusion of competencies (such as network and information security matters) or as the power of the Commission in relation to which the opinion should be provided is not supported by us. Added changes ensure that the Commission takes the utmost account of the opinions delivered by BERT.
Grozījums Nr.  35 Regulas priekšlikums 5. pants – virsraksts un 1. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
Apspriešanās ar iestādi par valsts tirgu noteikšanu un analīzi un par tiesiskās aizsardzības līdzekļiem	Apspriešanās ar iestādi par valsts tirgu noteikšanu un analīzi
1. Komisija informē Iestādi, ja tā rīkojas atbilstīgi Direktīvas 2002/21/EK (pamatdirektīva) 7. panta 4. un 8. punktam.	1. Komisija informē Iestādi, ja tā rīkojas atbilstīgi Direktīvas 2002/21/EK (pamatdirektīva) 7. panta 4. punktam.
Pamatojums
Kopā ar otru grozījumu, kas attiecas uz šo pantu.
Grozījums Nr.  36 Regulas priekšlikums 5. pants – 2. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
2. Iestāde 4 nedēļu laikā pēc šādas informācijas saņemšanas sniedz atzinumu Komisijai par attiecīgā pasākuma projektu. Atzinumā sīki un objektīvi analizēts, vai paredzētais pasākums nerada šķērsli vienotajam tirgum un atbilst Kopienas tiesību aktiem un jo īpaši mērķiem, kas minēti Direktīvas 2002/21/EK (pamatdirektīva) 8. pantā. Attiecīgā gadījumā Iestāde norāda, kādas izmaiņas jāizdara pasākuma projektā, lai panāktu, ka atbilstība šiem mērķiem ir iespējami lielāka.	2. Komisija 4 nedēļu laikā pēc šādas informācijas saņemšanas pieprasa Iestādei sniegt atzinumu par attiecīgā pasākuma projektu. Atzinumā sīki un objektīvi analizēts, vai paredzētais pasākums nerada šķērsli vienotajam tirgum un atbilst Kopienas tiesību aktiem un jo īpaši mērķiem, kas minēti Direktīvas 2002/21/EK (pamatdirektīva) 8. pantā. Attiecīgā gadījumā Komisija prasa Iestādei norādīt, kādas izmaiņas jāizdara pasākuma projektā, lai panāktu, ka atbilstība šiem mērķiem ir iespējami lielāka.
Pamatojums
Kopā ar otru grozījumu, kas attiecas uz šo pantu.
Grozījums Nr.  37 Regulas priekšlikums 5. pants – 3. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
3. Iestāde pēc pieprasījuma sniedz Komisijai visu pieejamo informāciju, lai izpildītu 2. punktā minētos uzdevumus.	3. Komisija var prasīt Iestādei sniegt visu pieejamo informāciju, lai izpildītu 2. punktā minētos uzdevumus.
Pamatojums
Atsauce uz tiesiskās aizsardzības līdzekļiem ir svītrota no šī noteikuma, lai atspoguļotu mūsu pārliecību, ka Komisijas veto pilnvaras nebūtu jāpaplašina, iekļaujot arī tiesiskās aizsardzības līdzekļus. Tomēr, kā norādīts iepriekš saistībā ar 4. pantu, mēs tomēr uzskatām, ka tā ir darbība, kuru varēs veikt BERT, ko arī vajadzētu pienācīgi atspoguļot attiecīgajos pamatdirektīvas grozījumos.
Grozījums Nr.  38 Regulas priekšlikums 6. pants
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
6. pants Valsts tirgu analīze, ko veic Iestāde	svītrots
1. Ja atbilstīgi Direktīvas 2002/21/EK (pamatdirektīva) 16. panta 7. punktam Komisija pieprasa Iestādei veikt īpaša konkrēta tirgus analīzi dalībvalstī, Iestāde sniedz atzinumu un vajadzīgo informāciju Komisijai, tostarp par sabiedriskās apspriešanas un tirgus analīzes rezultātiem. Ja iestāde konstatē, ka konkurence šajā tirgū nav pilnvērtīga, pēc sabiedriskās apspriešanas tā atzinumā iekļauj pasākuma projektu, norādot uzņēmumus, ko uzskata par tādiem, kuri jāatzīst par uzņēmumiem, kam ir būtiska ietekme minētajā tirgū, un atbilstīgos pienākumus, kas jāuzliek.
2. Attiecīgā gadījumā pirms atzinuma sniegšanas Komisijai Iestāde var apspriesties ar valsts konkurences iestādēm.
3. Iestāde pēc pieprasījuma sniedz Komisijai visu pieejamo informāciju, lai izpildītu 1. punktā minētos uzdevumus.
Pamatojums
6. pants ir pilnībā jāsvītro, jo BERT nevar pārņemt pienākumu attiecībā uz tirgus analīzes veikšanas procedūras pārvaldību, jo BERT nav attiecīgo vietējo zināšanu, kas vajadzīgas procedūras efektīvai izpildei.
Grozījums Nr.  39 Regulas priekšlikums 7. pants – 2. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
2. Ja Komisija ir noteikusi starpvalstu tirgu saskaņā ar Direktīvas 2002/21/EK (pamatdirektīva) 15. panta 4. punktu, Iestāde veic tirgus analīzi, sadarbojoties ar valsts pārvaldes iestādēm atbilstīgi minētās direktīvas 16. panta 5. punktam, un sniedz par to atzinumu Komisijai.	2. Ja Komisija ir noteikusi starpvalstu tirgu saskaņā ar Direktīvas 2002/21/EK (pamatdirektīva) 15. panta 4. punktu, Iestāde var pēc pieprasījuma palīdzēt valsts pārvaldes iestādēm, kuras iesaistījušās kopējās tirgus analīzes veikšanā, atbilstīgi minētās direktīvas 16. panta 5. punktam.
Pamatojums
Kopā ar otru grozījumu, kas attiecas uz šo pantu.
Grozījums Nr.  40 Regulas priekšlikums 7. pants – 3. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
3. Ja iestāde secina, ka konkurence atbilstīgajā starpvalstu tirgū nav pilnvērtīga, Komisijai sniegtajā atzinumā tā iekļauj pasākuma projektu, norādot uzņēmumus, ko uzskata par tādiem, kuri jāatzīst par uzņēmumiem, kam ir būtiska ietekme minētajā tirgū, un atbilstīgos pienākumus, kas jāuzliek.	svītrots
Pamatojums
Kopā ar otru grozījumu, kas attiecas uz šo pantu.
Grozījums Nr.  41 Regulas priekšlikums 7. pants – 4. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
4. Pirms atzinuma sniegšanas atbilstīgi 1. un 3. punktam, Iestāde apspriežas ar valsts pārvaldes iestādēm un valsts konkurences iestādēm un rīko sabiedrisko apspriešanos saskaņā ar šīs regulas 42. pantu.	svītrots
Pamatojums
Kopā ar otru grozījumu, kas attiecas uz šo pantu.
Grozījums Nr.  42 Regulas priekšlikums 7. pants – 5. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
5. Iestāde pēc pieprasījuma sniedz Komisijai visu pieejamo informāciju, lai izpildītu uzdevumus, kas minēti no 1. līdz 4. punktam.	5. Iestāde pēc pieprasījuma sniedz Komisijai visu pieejamo informāciju, lai izpildītu 1. punktā minētos uzdevumus.
Pamatojums
Pretstatā vietējiem tirgiem (kur jāsaglabā VPI pilnvaras pasākumu veikšanai) tiek atzītas Komisijas pilnvaras pasākumu veikšanai attiecībā uz transnacionālajiem tirgiem. Tomēr attiecībā uz atzinumu, kuru sniedz BERT, ir nepamatoti, neproporcionāli un neelastīgi definēt tā īpašo saturu un metodoloģiju, jo īpaši tāpēc, ka nav precedenta attiecībā uz transnacionālo tirgu analīzi.
Grozījums Nr.  43 Regulas priekšlikums 8. pants – 1. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
1. Iestāde var pieņemt individuālus lēmumus par Eiropas Telenumerācijas telpas (ETNT) numuru izmantošanas tiesību piešķiršanu atbilstīgi Direktīvas 2002/21/EK (pamatdirektīva) 10. pantam. Iestāde to dalībvalstu vārdā, kam piešķirta sākuma ciparu kombinācija (3883), atbild arī par Eiropas Telenumerācijas telpas (ETNT) pārvaldību un attīstību.	svītrots
Pamatojums
Tiek svītrotas atsauces uz BERT lēmumu pieņemšanas pilnvarām (lūdzu skatīt arī 3. pantu).
Grozījums Nr.  44 Regulas priekšlikums 8. pants – 2. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
2. Iestāde veic uzdevumus, kas saistīti ar harmonizēto numuru sēriju piešķiršanu un pārvaldību atbilstīgi Direktīvas 2002/21/EK (pamatdirektīva) 10. panta 4. punktam.	svītrots
Grozījums Nr.  45 Regulas priekšlikums 9. pants – 2. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
2. Pēc Komisijas pieprasījuma Iestāde sniedz Komisijai atzinumu par tehniskiem jautājumiem saistībā ar Eiropas neatliekamās palīdzības numura 112 ieviešanu atbilstīgi Direktīvas 2002/22/EK (universālā pakalpojuma direktīva) 26. pantam.	2. Pēc Komisijas pieprasījuma Iestāde sniedz Komisijai atzinumus par tehniskiem jautājumiem saistībā ar:
	(a) Eiropas neatliekamās palīdzības numura 112 ieviešanu atbilstīgi Direktīvas 2002/22/EK 26. pantam;
	(b) sadarbspējas jautājumiem attiecībā uz telekomunikāciju sistēmām, kas paredzētas avārijas dienestiem;
	(c) ES mēroga telekomunikāciju sistēma iedzīvotāju brīdināšanai un trauksmes izziņošanai, kas paredzēts Direktīvas 2002/22/EK 26.a pantā.
Grozījums Nr.  46 Regulas priekšlikums 10. pants – 1. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
1. Pēc pieprasījuma Iestāde sniedz padomu Komisijai un jo īpaši par tehniskiem vai ekonomiskiem aspektiem veic pētījumus un analīzi par radiofrekvenču izmantošanu elektroniskajiem sakariem Kopienā.	1. Pēc pieprasījuma vai pēc savas iniciatīvas Iestāde sniedz padomu Komisijai, RSPG un/vai RSC vai attiecīgajām struktūrām attiecīgā gadījumā saistībā ar jautājumiem tās kompetenču jomā, kuri ietekmē vai kurus ietekmē radiofrekvenču izmantošana elektroniskajiem sakariem Kopienā, kā arī sagatavo kopēju padomu Komisijai attiecībā uz kopējas politikas mērķu izstrādi, kuri minēti Lēmuma Nr. 6767/2002/EK (Radiofrekvenču spektra lēmums) 6. panta 3. punktā, attiecīgā gadījumā cieši sadarbojoties ar RSPG un RSC.
Pamatojums
Kopā ar otru grozījumu, kas attiecas uz šo pantu.
Grozījums Nr.  47 Regulas priekšlikums 10. pants – 3. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
3. Pēc pieprasījuma Iestāde sniedz padomu Komisijai par to, kā izstrādāt kopējās politikas mērķus, kas minēti Lēmuma Nr. 676/2002/EK (Radiofrekvenču spektra lēmums) 6. panta 3. punktā, ja tie attiecas uz elektronisko sakaru nozari.	3. Pēc pieprasījuma vai pēc savas iniciatīvas Iestāde sniedz padomu RSPG un/vai RSC vai citām attiecīgajām struktūrām saistībā ar to padomu Komisijai, par to kā izstrādāt kopējās politikas mērķus, kas minēti Lēmuma Nr. 676/2002/EK (Radiofrekvenču spektra lēmums) 6. panta 3. punktā, ja tie attiecas uz elektronisko sakaru nozari.
Pamatojums
Kopā ar otru grozījumu, kas attiecas uz šo pantu.
Grozījums Nr.  48 Regulas priekšlikums 10. pants – 4. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
4. Iestāde publicē tādu gada ziņojumu par paredzamajām tendencēm frekvenču jomā elektronisko sakaru nozarē un politikā, kurā norāda iespējamās vajadzības un gaidāmos uzdevumus.	4. Iestāde attiecīgā gadījumā sniedz padomu saistībā ar ziņojumiem, kurus publicē Komisija, RSPG, RSC vai ikvienas cita attiecīgā struktūra, par paredzamajām tendencēm frekvenču jomā elektronisko sakaru nozarē un politikā, kurā norāda iespējamās vajadzības un gaidāmos uzdevumus.
Pamatojums
The amendments aim to define the roles of BERT regarding frequencies more precisely and clarify that it’s primary role is to provide advice not only to the Commission but to the specific bodies (RSC and RSPG) which are already assigned duties in connection with radio frequencies. BERT should not be granted duties which are assigned to RSC and RSPG, as it would lead to ineffectiveness and a confusion of regulatory and frequency competences, but rather its role should be complementary to such bodies to ensure that electronic communications policy objectives are uniform in all the relevant bodies active in the electronic communications sector.
Grozījums Nr.  49 Regulas priekšlikums 11. pants – 1. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
1. Pēc Komisijas pieprasījuma Iestāde sniedz Komisijai atzinumu par darbības jomu un saturu īstenošanas pasākumiem, kas noteikti Direktīvas 2002/20/EK (atļauju izsniegšanas direktīva) 6.a pantā. Atzinumā jo īpaši var iekļaut Iestādes novērtējumu par priekšrocībām, kādas rastos vienotajam elektronisko sakaru un pakalpojumu tirgum, ja īstenotu Komisijas pasākumus, kuri pieņemti atbilstīgi Direktīvas 2002/20/EK (atļauju izsniegšanas direktīva) 6.a pantam, un norādīt pakalpojumus, kas varētu aptvert visu Kopienu un minēto pasākumu dēļ būtu izdevīgāki.	1. Pēc Komisijas un/vai RSPG, kā arī RSC vai citu attiecīgo struktūru pieprasījuma Iestāde sniedz atzinumu par darbības jomu un saturu īstenošanas pasākumiem, kas noteikti Direktīvas 2002/20/EK (atļauju izsniegšanas direktīva) 6.a pantā. Atzinumā jo īpaši var iekļaut Iestādes novērtējumu par priekšrocībām, kādas rastos vienotajam elektronisko sakaru un pakalpojumu tirgum, ja īstenotu Komisijas pasākumus, kuri pieņemti atbilstīgi Direktīvas 2002/20/EK (atļauju izsniegšanas direktīva) 6.a pantam, un norādīt pakalpojumus, kas varētu aptvert visu Kopienu un minēto pasākumu dēļ būtu izdevīgāki.
Pamatojums
Kopā ar otru grozījumu, kas attiecas uz šo pantu.
Grozījums Nr.  50 Regulas priekšlikums 11. pants – 2. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
2. Ja saskaņā ar 1. punktu sniegtais Iestādes atzinums ir par kopīgu atlases procedūru, ko piemēro izmantošanas tiesībām, kas ir Direktīvas 2002/20/EK (atļauju izsniegšanas direktīva) 6.b panta darbības jomā, šajā atzinumā jo īpaši:	svītrots
(a) nosaka elektronisko sakaru pakalpojumus, kurus sniegt Kopienā starptautiskā mērogā būtu izdevīgi, jo tiktu izmantotas frekvences vai numuri, uz kuriem tiesības piešķirtu ar vienu procedūru un ar vieniem un tiem pašiem nosacījumiem;
(b) noteiktu numurus un numuru sērijas, ko varētu izmantot šādiem pakalpojumiem;
(c) novērtētu šādu pakalpojumu faktisko vai iespējamo pieprasījumu Kopienā un
(d) noteiktu ierobežojumus, ko tā uzskata par lietderīgiem attiecībā uz to izmantošanas tiesību skaitu, kuras piedāvā kopīgajā atlases procedūrā, un procedūras, kas jāievēro, atlasot uzņēmumus, kuriem piešķiramas minētās tiesības, attiecīgā gadījumā pienācīgi ņemot vērā principus, kas izklāstīti Direktīvas 2002/20/EK (atļauju izsniegšanas direktīva) 7. pantā.
Pamatojums
Pamatojums
Kopā ar otru grozījumu, kas attiecas uz šo pantu.
Grozījums Nr.  51 Regulas priekšlikums 11. pants – 3. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
3. Pēc Komisijas pieprasījuma Iestāde komentē vai papildina atzinumus, kas sniegti atbilstīgi 1. punktam, minētajā pieprasījumā noteiktajā termiņā.	3. Pēc Komisijas vai RSPG un/vai RSC vai citas attiecīgās iestādes pieprasījuma Iestāde komentē vai papildina atzinumus, kas sniegti atbilstīgi 1. punktam, minētajā pieprasījumā noteiktajā termiņā.
Pamatojums
Lai gan tas ir iekšējā tirgus interesēs, ka BERT sniedz ieguldījumu Komisijas darbā attiecībā uz nosacījumu un procedūru saskaņošanu saistībā ar atļaujām un sniedz atzinumus Komisijai, ikviena konkrēta prasība attiecībā uz šāda atzinuma saturu būtu pretrunā ar elastīguma principu un BERT spēju efektīvi papildināt VPI pieredzi.
Grozījums Nr.  52 Regulas priekšlikums 12. pants
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
12. pants Priekšlikums par uzņēmumu atlasi	svītrots
Atbilstīgi Direktīvas 2002/20/EK (atļauju izsniegšanas direktīva) 6.b pantam Iestāde
(a) pieņem no uzņēmumiem un izskata radiofrekvenču un numuru izmantošanas tiesību pieteikumus un iekasē administratīvos maksājumus un nodevas, kas uzliktas uzņēmumiem atbilstīgi kopīgai atlases procedūrai;
(b) veic kopīgo atlases procedūru un iesaka uzņēmumus, kam saskaņā ar minētajiem noteikumiem var piešķirt individuālas izmantošanas tiesības;
(c) iesniedz Komisijai ziņojumu, kurā raksturoti saņemtie pieteikumi, novērtēti minētie pieteikumi, ierosināti individuālu izmantošanas tiesību piešķiršanai visatbilstošākie uzņēmumi un pamatota šī atlase, atsaucoties uz atlases kritērijiem, kas izklāstīti atbilstīgajā īstenošanas pasākumā.
Pamatojums
BERT mērķis un uzdevums nebūtu aktīva loma atlases procedūru vadīšanā Kopienas līmenī, jo šādu Komisijas pilnvaru nodošana BERT nav pamatota, ņemot vērā šādu procedūru iespējamo mazo skaitu.
Grozījums Nr.  53 Regulas priekšlikums 13. pants
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
13. pants Kopīgajās procedūrās piešķirto radiofrekvenču un numuru izmantošanas tiesību atsaukšana	svītrots
Pēc Komisijas pieprasījuma Iestāde sniedz Komisijai atzinumu par tādu izmantošanas tiesību atsaukšanu, kas piešķirtas kopīgajās procedūrās, kuras paredzētas atbilstīgi Direktīvas 2002/20/EK (atļauju izsniegšanas direktīva) 6.b pantam. Atzinumā izskata, vai bijuši nopietni un atkārtoti ar izmantošanas tiesībām saistītu nosacījumu pārkāpumi.
Pamatojums
Viss 13. pants ir jāsvītro saskaņā ar 11. un 12. pantam pievienotajiem paskaidrojumiem.
Grozījums Nr.  54 Regulas priekšlikums 14. pants
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
14. pants Tīklu un informācijas drošība	svītrots
Papildus 4. panta 3. punkta b) apakšpunktā un 19. panta 4. un 5. punktā minētajiem uzdevumiem Iestāde palīdz attīstīt tīklu un informācijas drošības kultūru, jo īpaši
(a) veicinot Komisijas un dalībvalstu sadarbību, kopīgu metožu izstrādāšanu, lai novērstu tīkla un informācijas drošības problēmas, risinātu tās un reaģētu uz tām;
(b) informējot Komisiju par pētījumiem tīklu un informācijas drošības jomā, kā arī par efektīvu riska novēršanas tehnoloģiju izmantošanu un veicinot riska novērtēšanu, savstarpēji savietojamus riska pārvaldības risinājumus un pētījumus par novēršanas pārvaldības risinājumiem publiskā un privātā sektora organizācijās, un
(c) sekmējot Kopienas centienus sadarboties ar trešām valstīm un attiecīgā gadījumā ar starptautiskām organizācijām, lai veicinātu vienotu starptautisku pieeju tīklu un informācijas drošības jautājumiem.
Pamatojums
BERT nebūtu jābūt uzdevumiem un pienākumiem saistībā ar tīklu drošības jautājumiem. ENISA iekļaušana BERT izraisītu neskaidrības politikas mērķos, prioritātēs un pārvaldībā, kā arī citus neparedzamus un nevajadzīgus sarežģījumus, apdraudot uzlabotās sistēmas vienmērīgu un efektīvu darbību.
Grozījums Nr.  55 Regulas priekšlikums 15. pants
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
15. pants Sava ierosme	svītrots
Iestāde pēc savas ierosmes var sniegt atzinumu Komisijai par jautājumiem, kas minēti 4. panta 2. punktā, 7. panta 1. punktā, 8. panta 3. punktā, 10. panta 1. punktā, 12., 14., 21. un 22. pantā.
Pamatojums
Noteikums nav nepieciešams un jāsvītro, ņemot vērā 4. pantā precizēto formulējumu.
Grozījums Nr.  56 Regulas priekšlikums 16. pants
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
16. pants Administratīvo maksājumu iekasēšana par Iestādes pakalpojumiem	svītrots
1. Komisija nosaka administratīvos maksājumus, ko uzliek uzņēmumiem par Iestādes sniegtajiem pakalpojumiem atbilstīgi 54. panta 2. punktā minētajai procedūrai un pamatojoties uz Iestādes atzinumu. Iestāde iekasē šos administratīvos maksājumus.
2. Administratīvos maksājumus atsevišķiem uzņēmumiem uzliek objektīvi, pārredzami un samērīgi, lai papildu administratīvās izmaksas un saistītie maksājumi būtu iespējami mazāki.
3. Šā panta 1. punktā minētie administratīvie maksājumi var būt par
(a) administratīvajām izmaksām, kas Iestādei radušās, vadot atlases procedūru atbilstīgi 12. pantam,
(b) pārsūdzību izskatīšanu saskaņā ar 34. pantu,
(c) administratīvajām izmaksām, kas Iestādei radušās, pārvaldot Eiropas Telenumerācijas telpu atbilstīgi 8. pantam.
Visus maksājumus aprēķina un maksā euro.
4. Administratīvo maksājumu summu nosaka tādu, lai nodrošinātu, ka ar ieņēmumiem, ko dod šie maksājumi, principā pietiek, lai pilnībā segtu sniegto pakalpojumu izmaksas.
5. Iestāde publicē gada pārskatu par administratīvajām izmaksām un maksājumiem. Ja maksājumu kopsumma un kopējā administratīvo izdevumu summa atšķiras, Iestāde sniedz atzinumu Komisijai, norādot, kādas ir atbilstīgas korekcijas, kas izdarāmas, nosakot maksājumus.
Pamatojums
Grozījumā atspoguļots, ka BERT nebūtu jāsniedz pakalpojumi, par kuriem būtu pamatoti iekasēt administratīvos maksājumus.
Grozījums Nr.  57 Regulas priekšlikums 17. pants
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
17. pants Izmantošanas nodevu par radiofrekvenču un numuru izmantošanas tiesībām un kopīgas atlases procedūras administratīvo maksājumu iekasēšana un sadalīšana	svītrots
1. Ja atbilstīgi Direktīvas 2002/20/EK (atļauju izsniegšanas direktīva) 6.b pantam uzņēmumiem uzliek izmantošanas nodevas par radiofrekvenču un numuru izmantošanas tiesībām, ko piešķir, veicot kopīgu atlases procedūru, Iestāde atbild par šādu izmantošanas nodevu iekasēšanu un sadalīšanu. Kad Iestāde ir saņēmusi izmantošanas nodevas, tās sadala starp attiecīgajām dalībvalstīm un Iestādi, ievērojot termiņu un sadalījuma attiecību, kas atbilstīgi Direktīvas 2002/20/EK (atļauju izsniegšanas direktīva) 6.b pantam jānosaka Komisijai.
Ja Komisija nenosaka termiņu un sadalījuma attiecību, izmantošanas nodevas jāsadala, vadoties pēc to dalībvalsts iedzīvotāju skaita, kam vajadzēja piešķirt izmantošanas tiesības iepriekšējā gadā, kas beidzās pirms atlases procedūras sākšanas.
2. Iestāde atbild par to administratīvo maksājumu iekasēšanu un sadali, kas par tiesībām izmantot frekvences un numurus uzlikti atlasītajiem uzņēmumiem pēc kopīgas atlases procedūras, lai segtu valsts pārvaldes iestāžu administratīvās izmaksas par kopīgo izmantošanas nosacījumu ievērošanas pārraudzību. Šā punkta pirmajā daļā minētos administratīvos maksājumus pēc to saņemšanas Iestāde sadala attiecīgajām valsts pārvaldes iestādēm atbilstīgi valsts pārvaldes iestāžu uzrādītajām pārraudzības izmaksu summām.
Pamatojums
Šis pants ir svītrots, lai atspoguļotu to, ka BERT nebūtu jāiesaista izmantošanas nodevu un administratīvo maksājumu iekasēšanā un sadalīšanā.
Grozījums Nr.  58 Regulas priekšlikums 19. pants – 1. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
1. Iestāde, ņemot vērā Kopienas elektronisko sakaru politiku, veicina informācijas apmaiņu gan dalībvalstu starpā, gan starp dalībvalstīm, valsts pārvaldes iestādēm un Komisiju par stāvokli un attīstību elektroniskos sakaru tīklu un pakalpojumu, tostarp tīklu un informācijas drošību, regulatīvo darbību jomā.	1. Iestāde, ņemot vērā Kopienas elektronisko sakaru politiku, veicina informācijas apmaiņu gan dalībvalstu starpā, gan starp dalībvalstīm, valsts pārvaldes iestādēm un Komisiju par stāvokli un attīstību elektroniskos sakaru tīklu un pakalpojumu regulatīvo darbību jomā.
Pamatojums
Kopā ar otru grozījumu, kas attiecas uz šo pantu.
Grozījums Nr.  59 Regulas priekšlikums 19. pants – 2. punkts – c apakšpunkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(c) organizējot vai veicinot apmācību visos elektronisko sakaru jautājumos.	(c) organizējot vai veicinot apmācību valsts pārvaldes iestādēm, citām valsts administratīvajām struktūrām vai ES iestādēm visos elektronisko sakaru jautājumos.
Grozījums Nr.  60 Regulas priekšlikums 19. pants – 3. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
3. Iestāde šādu informāciju publicē viegli pieejamā veidā.	3. Iestāde šādu informāciju publicē viegli pieejamā veidā, kura pieejama arī attālā piekļuvē.
Grozījums Nr.  61 Regulas priekšlikums 19. pants – 4. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
4. Iestāde vāc atbilstīgu informāciju, jo īpaši saskaņā ar Direktīvas 2002/21/EK (pamatdirektīva) 13.a. pantu, lai analizētu pašreizējos un jaunos riskus. Tā jo īpaši analizē Eiropas mēroga riskus, kas var ietekmēt elektronisko sakaru tīklu elastību un pieejamību, tajos saņemtās un nosūtītās informācijas autentiskumu, integritāti un konfidencialitāti, un sniedz analīzes rezultātus dalībvalstīm un Komisijai.	svītrots
Pamatojums
Kopā ar otru grozījumu, kas attiecas uz šo pantu.
Grozījums Nr.  62 Regulas priekšlikums 19. pants – 5. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
5. Iestāde sekmē informētību un savlaicīgas, objektīvas un visaptverošas informācijas, tostarp par tīklu un informācijas drošības jautājumiem, pieejamību visiem izmantotājiem, veicinot, inter alia, apmaiņu ar pašlaik labāko praksi, tostarp lietotāju brīdināšanas metodēm, un cenšoties rast sinerģiju starp publiskā un privātā sektora iniciatīvām.	5. Iestāde sekmē informētību un savlaicīgas, objektīvas un visaptverošas informācijas pieejamību visiem izmantotājiem, veicinot, inter alia, apmaiņu ar pašlaik labāko praksi un cenšoties rast sinerģiju starp publiskā un privātā sektora iniciatīvām.
Pamatojums
Plānošanas un resursu sadalīšanas nolūkos ir stingrāk jādefinē pienākumi saistībā ar 2. punkta (c) apakšpunktā minēto apmācību. 4. punkts ir svītrots pilnībā un 5. punkts ir daļēji svītrots, lai atspoguļotu tīklu drošības pienākumu izsvītrošanu.
Grozījums Nr.  63 Regulas priekšlikums 20. pants
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
20. pants	svītrots
Frekvenču spektra izmantošanas reģistra pārvaldība
1. Dalībvalstis dara publiski pieejamu reģistru, kas ir kopējs piekļuves punkts informāciju sniegšanai par frekvenču spektra izmantošanu dalībvalstīs, lai saskaņoti nodrošinātu pieejamību informācijai par radiofrekvenču izmantošanu Kopienā. Informāciju par radiofrekvenču izmantošanu dalībvalstis sniedz regulāri un pēc Iestādes pieprasījuma. Iestāde atbild par reģistra publicēšanu un pārvaldību. Reģistrā ir informācija, kas norādīta šis Regulas pielikumā, kā arī cita informācija, ko Iestāde uzskata par lietderīgu. Komisija var pieņemt īstenošanas pasākumus, lai pielikumu pielāgotu tehnikas vai tirgus attīstībai. Minētos pasākumus, kas paredzēti šīs regulas nebūtisko elementu grozīšanai, pieņem saskaņā ar 54. panta 3. punktā minēto procedūru.
2. Iestāde atbild par tādas Kopienā ceļojošiem mobilo sakaru operatora klientiem paredzētās balss un datu pakalpojumu cenu datubāzes pārvaldību un publicēšanu, kurā attiecīgā gadījumā ir arī informācija par konkrētām viesabonēšanas zvanu izdarīšanas un saņemšanas izmaksām Kopienas visattālākajos reģionos. Tā pārrauga šādu cenu tendences un publicē gada ziņojumu.
Grozījums Nr.  64 Regulas priekšlikums 21. pants – 2. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
2. Iestāde publicē tādu gada ziņojumu par tendencēm, tostarp patērētāju jautājumiem, elektronisko sakaru nozarē, kurā norāda, kādi šķēršļi vēl pārvarami, lai varētu pabeigt vienotā elektronisko sakaru tirgus izveidošanu. Ziņojumā ietver arī pārskatu un analīzi informācijai par valsts pārsūdzības procedūrām, ko dalībvalstis sniedz saskaņā ar Direktīvas 2002/21/EK (pamatdirektīva) 4. panta 3. punktu, un informācijai par to, cik lielā mērā dalībvalstīs izmanto procedūras strīdu izšķiršanai ārpustiesas kārtībā, kuras minētas Direktīvas 2002/22/EK (universālā pakalpojuma direktīva) 34. pantā.	2. Iestāde publicē tādu gada ziņojumu par tendencēm, tostarp patērētāju jautājumiem, arī par tiem, kas saistīti ar nepietiekamu patērētāju izpratni, un citām problēmām, kas inter alia minētas Eiropas Parlamenta rezolūcijā par patērētāju uzticēšanos digitālajai videi, elektronisko sakaru nozarē, kurā norāda, kādi šķēršļi vēl pārvarami, lai varētu pabeigt vienotā elektronisko sakaru tirgus izveidošanu. Ziņojumā ietver arī pārskatu un analīzi informācijai par valsts pārsūdzības procedūrām, ko dalībvalstis sniedz saskaņā ar Direktīvas 2002/21/EK (pamatdirektīva) 4. panta 3. punktu, un informācijai par to, cik lielā mērā dalībvalstīs izmanto procedūras strīdu izšķiršanai ārpustiesas kārtībā, kuras minētas Direktīvas 2002/22/EK (universālā pakalpojuma direktīva) 34. pantā. Tās ziņojuma daļas, kas attiecas uz jautājumiem, kuri ietekmē patērētājus, tostarp mazumtirdzniecības tarifu salīdzinājumi, jāpublicē patērētājiem viegli pieejamā veidā Iestādes tīmekļa vietnē.
Grozījums Nr.  65 Regulas priekšlikums 24. pants
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
Aģentūrai ir	Aģentūrai ir
(a) valde,	(a) regulatoru padome,
(b) regulatoru padome,	(b) izpildvalde,
(c) direktors,	(c) izpilddirektors,
(d) galvenais tīkla drošības speciālists,
(e) pastāvīga ieinteresēto personu grupa,	(e) pastāvīga ieinteresēto personu grupa,
(f) apelācijas padome.
Šā grozījuma dēļ attiecīgo struktūru nosaukumus ir nepieciešams mainīt visā dokumentā, tostarp
aizstājot terminu „valde” ar „regulatoru padome” 25., 26., 29., 30., 37., 38., 39., 46. un 49. pantā;
terminu „regulatoru padome” aizstājot ar „izpildvalde” 28., 30. un 37. pantā;
terminu „ direktors” aizstājot ar„ izpilddirektors” 25., 26., 27., 30., 32., 37., 38., 44., 45.  un 46. pantā.
Pamatojums
Grozījums atspoguļo izmaiņas pārvaldes struktūrā un ir svītroti amati un struktūras (galvenais tīklu drošības speciālists un apelācijas padome), kas nav atbilstoši un nav nepieciešami, ņemot vērā 3. pantā ierosinātos grozījumus.
Grozījums Nr.  66 Regulas priekšlikums 25. pants – 1. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
1. Valde sastāvā ir divpadsmit locekļi. Sešus ieceļ Komisija, un sešus — Padome. Valdes locekļus ieceļ, nodrošinot visaugstāko kompetences un neatkarības standartu ievērošanu un atbilstīgo īpašo zināšanu jomu plašu pārstāvību. Pilnvaru termiņš ir pieci gadi, un to var vienu reizi atjaunot.	svītrots
Pamatojums
Kopā ar otru grozījumu, kas attiecas uz šo pantu.
Grozījums Nr.  67 Regulas priekšlikums 25. pants – 1.a punkts (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	1.a Regulatoru padomei ir novērotāja statuss un tās sastāvā ir viens pārstāvis no katras dalībvalsts, kurš ir neatkarīgas valsts pārvaldes iestādes vadītājs vai augsta līmeņa pārstāvis un ikdienā ir atbildīgs par regulējuma piemērošanu šajā dalībvalstī. Komisijas, kā arī EBTA dalībvalstu un pievienošanās valstu pārvaldes iestāžu pārstāvjiem ir novērotāju statuss.
Pamatojums
Kopā ar otru grozījumu, kas attiecas uz šo pantu.
Grozījums Nr.  68 Regulas priekšlikums 25. pants – 2. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
2. Valde no savu locekļu vidus ievēl priekšsēdētāju un viņa vietnieku. Priekšsēdētāja vietnieks automātiski aizvieto priekšsēdētāju, ja priekšsēdētājs nevar veikt savas funkcijas. Priekšsēdētāja un priekšsēdētāja vietnieka pilnvaru termiņš ir divarpus gadi, un šo termiņu var atjaunot. Tomēr priekšsēdētāja un priekšsēdētāja vietnieka pilnvaru termiņu katrā ziņā pārtrauc, ja tie vairs nav valdes locekļi.	2. Regulatoru padome no savu locekļu vidus ievēl priekšsēdētāju un pārējos izpildvaldes locekļus. Priekšsēdētāju ievēl uz vienu gadu. Lai veiktu priekšsēdētāja funkcijas, vispirms priekšsēdētājam vienu gadu ir jāveic priekšsēdētāja vietnieka funkcijas. Šī persona pilda priekšsēdētāja vietnieka funkcijas arī pēc priekšsēdētāja pilnvaru termiņa beigām.
Pamatojums
Kopā ar otru grozījumu, kas attiecas uz šo pantu.
Grozījums Nr.  69 Regulas priekšlikums 25. pants – 4. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
4. Valde lēmumus pieņem ar balsu vairākumu, ko veido divas trešdaļas klātesošo valdes locekļu balsu.	4. Regulatoru padome lēmumus pieņem ar balsu vairākumu, ko veido divas trešdaļas klātesošo padomes locekļu balsu, ja vien šajā regulā nav paredzēts citādi.
Pamatojums
Kopā ar otru grozījumu, kas attiecas uz šo pantu.
Grozījums Nr.  70 Regulas priekšlikums 25. pants – 5. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
5. Katram valdes loceklim ir viena balss. Sīkāku balsojuma kārtību nosaka reglamentā, tostarp precizē apstākļus, kādos viens valdes loceklis var rīkoties cita locekļa vārdā, un attiecīgā gadījumā noteikumus par kvorumu.	5. Katram padomes loceklim ir viena balss.
Pamatojums
The Administrative Board would be removed from the governance structure, making the governance structure simpler, more flexible and transparent. The Board of Regulators would be the primary decision making body of BERT. The Board of Regulators would remain consisting of the heads of NRAs of the EU member states, but Commission or the Council would be removed from the decision making process, which would entirely be controlled by the NRAs. The representative of the Commission would be a non-voting member of the Board of Regulators, ensuring that the position of the Commission is articulated (similarly to the functioning of the ERG). We note that a well defined level of control over BERT by the Council and the Parliament would be ensured by preserving and refining other control mechanisms, such as access to the annual work program and receipt of an annual report (Article 26), reporting by the Chairperson of BERT (Article 28), and participation in the establishment of the budget and granting a discharge (Articles 37 and 38).
Grozījums Nr.  71 Regulas priekšlikums 26. pants – 1. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
1. Valde, apspriežoties ar regulatoru padomi, atbilstīgi 29. panta 2. punktam ieceļ direktoru.	1. Regulatoru padome atbilstīgi 29. panta 2. punktam ieceļ izpilddirektoru.
Pamatojums
Kopā ar otru grozījumu, kas attiecas uz šo pantu.
Grozījums Nr.  72 Regulas priekšlikums 26. pants – 2. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
2. Valde, apspriežoties ar direktoru, atbilstīgi 31. panta 2. punktam ieceļ galveno tīklu drošības speciālistu.	svītrots
Pamatojums
Kopā ar otru grozījumu, kas attiecas uz šo pantu.
Grozījums Nr.  73 Regulas priekšlikums 26. pants – 2.a punkts (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	2.a Regulatoru padome pieņem visus lēmumus saistībā ar Iestādes funkciju izpildi, kā noteikts 3. pantā.
Pamatojums
Kopā ar otru grozījumu, kas attiecas uz šo pantu.
Grozījums Nr.  74 Regulas priekšlikums 26. pants – 3. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
3. Atbilstīgi 27. panta 1. punktam valde ieceļ regulatoru padomes locekļus.	svītrots
Pamatojums
Kopā ar otru grozījumu, kas attiecas uz šo pantu.
Grozījums Nr.  75 Regulas priekšlikums 26. pants – 4. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
4. Atbilstīgi 33. panta 1. punktam valde ieceļ apelācijas padomes locekļus.	svītrots
Pamatojums
Kopā ar otru grozījumu, kas attiecas uz šo pantu.
Grozījums Nr.  76 Regulas priekšlikums 26. pants – 5. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
5. Katru gadu līdz 30. septembrim valde, apspriežoties ar Komisiju un saņemot regulatoru padomes apstiprinājumu atbilstīgi 28. panta 3. punktam, pieņem Iestādes nākamā gada darba programmu un nosūta to Eiropas Parlamentam, Padomei un Komisijai. Darba programmas pieņemšana neietekmē gadskārtējo budžeta procedūru.	5. Katru gadu līdz 30. septembrim regulatoru padome, apspriežoties ar Komisiju pieņem Iestādes nākamā gada darba programmu un nosūta to Eiropas Parlamentam, Padomei un Komisijai. Darba programmas pieņemšana neietekmē gadskārtējo budžeta procedūru.
Pamatojums
Kopā ar otru grozījumu, kas attiecas uz šo pantu.
Grozījums Nr.  77 Regulas priekšlikums 26. pants – 8. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
8. Valdei ir disciplināras pilnvaras attiecībā uz direktoru un galveno tīkla drošības speciālistu.	8. Regulatoru padomei ir disciplināras pilnvaras attiecībā uz izpilddirektoru.
Pamatojums
Kopā ar otru grozījumu, kas attiecas uz šo pantu.
Grozījums Nr.  78 Regulas priekšlikums 26. pants – 11. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
11. Valde pieņem gada pārskatu par Iestādes darbību un vēlākais līdz 15. jūnijam nosūta to Eiropas Parlamentam, Padomei, Komisijai, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Revīzijas palātai. Atbilstīgi 28. panta 4. punktam pārskatā ietver atsevišķu sadaļu, ko apstiprina regulatoru padome, par Iestādes regulatīvajām darbībām attiecīgajā gadā.	11. Regulatoru padome pieņem gada pārskatu par Iestādes darbību un vēlākais līdz 15. jūnijam nosūta to Eiropas Parlamentam, Padomei, Komisijai, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Revīzijas palātai. Atbilstīgi 28. panta 4. punktam pārskatā ietver atsevišķu sadaļu, ko apstiprina regulatoru padome, par Iestādes regulatīvajām darbībām attiecīgajā gadā, tostarp pasākumus patērētāju informētības veicināšanai.
Pamatojums
Kopā ar otru grozījumu, kas attiecas uz šo pantu.
Grozījums Nr.  79 Regulas priekšlikums 26. pants – 13. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
13. Valde sniedz atzinumu Komisijai par administratīvajiem maksājumiem, ko Iestāde var iekasēt no uzņēmumiem, veicot uzdevumus, kas minēti 16. pantā.	svītrots
Pamatojums
Tā kā administratīvā valde ir jāsvītro no pārvaldības struktūras, tad tās uzdevumus un pienākumus pārņems regulatoru padome, lai apvienotu vienā struktūrā Komisijas priekšlikumā iekļautos uzdevumus un pienākumus attiecībā uz administratīvo valdi un regulatoru padomi. Uzdevumu saraksts ir papildināts, lai atspoguļotu, ka BERT nepieņems lēmumus (kā arī neiekasēs maksu par savu procedūru) un nepārņems pienākumus saistībā ar tīklu drošību.
Grozījums Nr.  80 Regulas priekšlikums 27. pants – 1. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
1. Regulatoru padomi veido viens loceklis no katras dalībvalsts, kurš ir neatkarīgas valsts pārvaldes iestādes vadītājs un praktiski atbild par regulējuma piemērošanu dalībvalstī, direktors un viens Komisijas pārstāvis bez balsstiesībām. Valsts pārvaldes iestādes nominē vienu pārstāvja vietnieku no katras dalībvalsts.	svītrots
Pamatojums
Kopā ar otru grozījumu, kas attiecas uz šo pantu.
Grozījums Nr.  81 Regulas priekšlikums 27. pants – 2. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
2. Direktors ir regulatoru padomes priekšsēdētājs.	2. Izpildvaldes sastāvā ir ne vairāk kā pieci locekļi, no kuriem divi ir regulatoru padomes priekšsēdētāja vietnieki un viens ir regulatoru padomes priekšsēdētājs. Izpildvaldes sanāksmes sasauc tās priekšsēdētājs.
Pamatojums
Kopā ar otru grozījumu, kas attiecas uz šo pantu.
Grozījums Nr.  82 Regulas priekšlikums 27. pants – 3. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
3. Regulatoru padome no savu locekļu vidus ievēl priekšsēdētāja vietnieku. Priekšsēdētāja vietnieks aizvieto priekšsēdētāju, ja priekšsēdētājs nevar veikt savas funkcijas. Priekšsēdētāja vietnieka pilnvaru termiņš ir divarpus gadi, un šo termiņu var atjaunot. Tomēr priekšsēdētāja vietnieka pilnvaru termiņu katrā ziņā pārtrauc, ja tas vairs nav regulatoru padomes loceklis.	3. Viens no priekšsēdētāja vietniekiem aizvieto priekšsēdētāju, ja priekšsēdētājs nevar veikt savas funkcijas.
Pamatojums
Kopā ar otru grozījumu, kas attiecas uz šo pantu.
Grozījums Nr.  83 Regulas priekšlikums 27. pants – 4. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
4. Regulatoru padome lēmumus pieņem ar vienkāršu balsu vairākumu. Katram loceklim jeb tā vietniekam, kas nav direktors, un Komisijas pārstāvim ir pa vienai balsij.	4. Ja vien šajā regulā nav norādīts citādi, izpildvalde lēmumus pieņem ar vienkāršu balsu vairākumu. Katram izpildvaldes loceklim ir viena balss. Vienlīdzīga balsu skaita gadījumā izšķirošā balss ir priekšsēdētājam.
Pamatojums
Kopā ar otru grozījumu, kas attiecas uz šo pantu.
Grozījums Nr.  84 Regulas priekšlikums 27. pants – 6. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
6. Veicot šajā regulā paredzētos uzdevumus, regulatoru padome darbojas neatkarīgi un neprasa un nepieņem norādījumus no dalībvalsts valdības vai citām publiskām vai privātām struktūrām.	6. Veicot šajā regulā paredzētos uzdevumus, Iestāde, izmantojot regulatoru padomi vai izpildvaldi, darbojas neatkarīgi un neprasa un nepieņem norādījumus no dalībvalsts valdības vai citām publiskām vai privātām struktūrām.
Pamatojums
Šajā grozījumā ir atspoguļots, ka lai gan regulatoru padome pārņem administratīvās valdes uzdevumus un pienākumus, tomēr ir jāizveido izpildvalde, kuras sastāvā būtu ierobežots skaits locekļu, kuri iecelti no regulatoru padomes (tostarp priekšsēdētājs un divi priekšsēdētāja vietnieki).
Grozījums Nr.  85 Regulas priekšlikums 27. pants – 7. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
7. Iestāde regulatoru padomei sniedz sekretariāta pakalpojumus.	svītrots
Pamatojums
Šajā grozījumā ir atspoguļots, ka lai gan regulatoru padome pārņem administratīvās valdes uzdevumus un pienākumus, tomēr ir jāizveido izpildvalde, kuras sastāvā būtu ierobežots skaits locekļu, kuri iecelti no regulatoru padomes (tostarp priekšsēdētājs un divi priekšsēdētāja vietnieki).
Grozījums Nr.  86 Regulas priekšlikums 28. pants
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
Regulatoru padomes uzdevumi	Izpildvaldes uzdevumi
1. Regulatoru padome savas kompetences jomā sniedz direktoram atzinumu pirms 4.-23. pantā minēto atzinumu, ieteikumu un lēmumu pieņemšanas. Turklāt, direktoram veicot uzdevumus, regulatoru padome dod tam norādījumus.	1. Izpildvalde ir atbildīga par Iestādes pārstāvēšanu un nodrošina, ka Iestāde veic savas darbības saskaņā ar šīs regulas noteikumiem. Turklāt, izpilddirektoram veicot uzdevumus, regulatoru padomes izpildvalde dod izpilddirektoram norādes, kuras ir svarīgas, izpilddirektoram veicot uzdevumus.
2. Regulatoru padome sniedz atzinumu par direktora kandidātu atbilstīgi 26. panta 1. punktam un 29. panta 2. punktam. Regulatoru padome pieņem šo lēmumu ar trīs ceturtdaļu locekļu balsu vairākumu. Direktors nepiedalās šādu atzinumu sagatavošanā un par tiem nebalso.	2. Izpildvaldes priekšsēdētāju var ik gadu uzaicināt apmeklēt uzklausīšanu Eiropas Parlamenta attiecīgajā komitejā, lai sniegtu ziņojumu par Iestādes darbību.
3. Regulatoru padome atbilstoši 26. panta 5. punktam, 30. panta 4. punktam un budžeta projektam, kas sagatavots saskaņā ar 37. pantu, apstiprina Iestādes darba programmu nākamajam gadam saistībā ar tās darbībām..
4. Regulatoru Padome apstiprina gada pārskata atsevišķo sadaļu par regulatīvām darbībām atbilstīgi 26. panta 11. punktam un 30. panta 9. punktam.
Grozījums Nr.  87 Regulas priekšlikums 29. pants
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
Direktors	Izpilddirektors
1. Iestādi vada direktors, kas, veicot savas funkcijas, ir neatkarīgs. Neskarot Komisijas, valdes un regulatoru padomes attiecīgās pilnvaras, direktors neprasa un nepieņem norādījumus no valdības vai citām struktūrām.	1. Iestādi vada izpilddirektors, kas, veicot savas funkcijas rīkojas saskaņā ar valdes norādēm.
2. Valde, apspriežoties ar regulatoru padomi, ņemot vērā nopelnus, prasmes un pieredzi elektronisko sakaru tīklu un pakalpojumu jomā, ieceļ direktoru.	2. Izpilddirektoru ieceļ regulatoru padome, ņemot vērā nopelnus, prasmes un pieredzi elektronisko sakaru tīklu un pakalpojumu jomā.
3. Direktora pilnvaru termiņš ir pieci gadi. Deviņu mēnešu laikā pirms šā perioda beigām Komisijai veic novērtējumu. Novērtējumā Komisija jo īpaši izskata:	3. Izpilddirektora pilnvaru termiņš ir trīs gadi. Deviņu mēnešu laikā pirms šā perioda beigām Regulatoru padome veic novērtējumu. Novērtējumā regulatoru padome jo īpaši izskata:
(a) direktora paveikto;	(a) izpilddirektora paveikto;
(b) Iestādes pienākumus un tai izvirzītās prasības nākamajiem gadiem.	(b) Iestādes pienākumus un tai izvirzītās prasības nākamajiem gadiem.
4. Pēc Komisijas priekšlikuma valde, apspriežoties ar regulatoru padomi, ņemot vērā novērtējuma ziņojumu un tikai gadījumos, kad to var pamatot ar Iestādes pienākumiem un tai izvirzītajām prasībām, var vienu reizi pagarināt direktora pilnvaru termiņu par ne vairāk kā trim gadiem.	4. Regulatoru padome, ņemot vērā novērtējuma ziņojumu, var vienu reizi pagarināt izpilddirektora pilnvaru termiņu par ne vairāk kā trim gadiem.
Valde informē Eiropas Parlamentu par nodomu pagarināt direktora pilnvaru termiņu. Mēneša laikā pirms direktora pilnvaru termiņa pagarināšanas Eiropas Parlamenta kompetentā komiteja var uzaicināt direktoru teikt uzrunu un atbildēt uz komitejas locekļu jautājumiem.
Ja pilnvaru termiņu nepagarina, direktors pilda savus pienākumus, līdz tiek iecelts viņa pilnvaru pārņēmējs.	Ja pilnvaru termiņu nepagarina, izpilddirektors pilda savus pienākumus, līdz tiek iecelts viņa pilnvaru pārņēmējs.
5. Direktoru var atlaist no amata tikai ar valdes lēmumu un pēc apspriešanās ar regulatoru padomi. Valde pieņem šo lēmumu ar trīs ceturtdaļu locekļu balsu vairākumu.	5. Izpilddirektoru var atlaist no amata tikai ar regulatoru padomes lēmumu, kas pieņemts ar trīs ceturtdaļu locekļu balsu vairākumu.
6. Eiropas Parlaments vai Padome var lūgt direktoram iesniegt ziņojumu par pienākumu pildīšanu.
Pamatojums
Direktora statuss ir pārskatīts un amats ir pārdēvēts „izpilddirektors”, lai atspoguļotu izpilddirektora nozīmes maiņu pārskatītajā pārvaldības struktūrā. Izpilddirektoru ieceļ regulatoru padome un izpilddirektora pienākumi ir ikdienas darbības jautājumi. Tā kā izpilddirektors darbojas saskaņā ar izpildvaldes norādēm, izpilddirektoram nav jāatskaitās Parlamentam un Padomei.
Grozījums Nr.  88 Regulas priekšlikums 30. pants – virsraksts un 1. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
Direktora uzdevumi	Izpilddirektora uzdevumi
1. Direktors pārstāv Iestādi un atbild par tās vadīšanu.	1. Izpildvalde var pilnvarot izpilddirektoru pārstāvēt Iestādi īpašos jautājumos, un viņš atbild par Iestādes vadīšanu.
Pamatojums
Izpilddirektora uzdevumi (aizstājot direktora amatu) ir pārskatīti, lai atbilstu citos pantos ierosinātajiem grozījumiem.
Grozījums Nr.  89 Regulas priekšlikums 30. pants – 3. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
3. Pēc regulatoru padomes apstiprinājuma direktors pieņem 4.-23. pantā minētos atzinumus, ieteikumus un lēmumus.	svītrots
Pamatojums
Izpilddirektora uzdevumi (aizstājot direktora amatu) ir pārskatīti, lai atbilstu citos pantos ierosinātajiem grozījumiem.
Grozījums Nr.  90 Regulas priekšlikums 30. pants – 4. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
4. Katru gadu direktors nākamajam gadam sagatavo Iestādes ikgadējās darba programmas projektu un līdz attiecīgā gada 30. jūnijam iesniedz to regulatoru padomei un Komisijai.	4. Katru gadu izpilddirektors nākamajam gadam sagatavo Iestādes ikgadējās darba programmas projektu un līdz attiecīgā gada 30. jūnijam iesniedz to regulatoru padomei. Regulatoru padome apstiprina darba programmas projektu un iesniedz to Komisijai līdz attiecīgā gada 30. jūnijam
Pirms 1. septembra Direktors iesniedz darba programmu, lai Valde to pieņemtu.
Pamatojums
Izpilddirektora uzdevumi (aizstājot direktora amatu) ir pārskatīti, lai atbilstu citos pantos ierosinātajiem grozījumiem.
Grozījums Nr.  91 Regulas priekšlikums 30. pants – 5. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
5. Direktors atbild par Iestādes ikgadējās darba programmas īstenošanu regulatoru padomes un galvenā tīklu drošības speciālista norādēm un valdes administratīvā pārraudzībā.	5. Izpilddirektors atbild par Iestādes ikgadējās darba programmas īstenošanu regulatoru padomes administratīvā pārraudzībā.
Grozījums Nr.  92 Regulas priekšlikums 31. pants
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
31. pants Galvenais tīklu drošības speciālists	svītrots
1. Galvenais tīklu drošības speciālists atbild par Iestādes tīklu un informācijas drošības uzdevumu koordinēšanu. Galvenais tīklu drošības speciālists strādā direktora pakļautībā un tam atskaitās. Galvenais tīklu drošības speciālists sagatavos projektu gada darba programmai šo darbību veikšanai.
2. Valde, izvēloties vienu no vismaz diviem Komisijas ierosinātajiem kandidātiem un ņemot vērā to nopelnus, prasmes un pieredzi tīklu un informācijas drošības jomā, ieceļ galveno tīklu drošības speciālistu uz pieciem gadiem.
3. Galveno tīklu drošības speciālistu var atlaist no amata tikai ar valdes lēmumu un pēc apspriešanās ar direktoru. Valde pieņem šo lēmumu ar trīs ceturtdaļu locekļu balsu vairākumu.
4. Pēc Komisijas priekšlikuma valde, apspriežoties ar direktoru un tikai gadījumos, kad to var pamatot ar Iestādes pienākumiem un tai izvirzītajām prasībām, var vienu reizi pagarināt direktora pilnvaru termiņu par ne vairāk kā trim gadiem.
Pamatojums
BERT nebūtu jāpārņem uzdevumi, kas paredzēti ENISA. Tāpēc galvenā speciālista amats nav vajadzīgs (lūdzu skatīt arī 3. panta grozījumu).
Grozījums Nr.  93 Regulas priekšlikums 32. pants
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
1. Galvenais tīklu drošības speciālists izveido pastāvīgu ieinteresēto personu grupu, ko veido eksperti, kuri pārstāv atbilstīgās ieinteresētās personas jo īpaši no informācijas un sakaru tehnoloģijas nozares, patērētāju grupām un akadēmisko ekspertu vidus tīklu un informācijas drošības jomā. Galvenais tīklu drošības speciālists, apspriežoties ar direktoru, nosaka procedūras jo īpaši saistībā ar grupas locekļu skaitu, sastāvu un iecelšanu un grupas darbību.	1. Regulatoru padome izveido pastāvīgu ieinteresēto personu grupu, ko veido eksperti, kuri pārstāv atbilstīgās ieinteresētās personas jo īpaši no informācijas un sakaru tehnoloģijas nozares un patērētāju grupām. Tā, apspriežoties ar izpilddirektoru, nosaka procedūras jo īpaši saistībā ar grupas locekļu skaitu, sastāvu un iecelšanu un grupas darbību.
2. Grupas priekšsēdētājs ir galvenais tīklu drošības speciālists. Grupas locekļu pilnvaru termiņš ir divarpus gadi. Grupas locekļi nedrīkst būt valdes vai regulatoru padomes locekļi.	2. Grupas priekšsēdētājs ir izpilddirektors. Grupas locekļu pilnvaru termiņš ir divarpus gadi. Grupas locekļi nedrīkst būt regulatoru padomes locekļi.
3. Komisijas pārstāvjiem ir tiesības būt klāt Grupas sanāksmēs un piedalīties tās darbā.	3. Komisijas pārstāvjiem ir tiesības būt klāt Grupas sanāksmēs un piedalīties tās darbā.
4. Grupa var dot padomus galvenajam tīklu drošības speciālistam, par to, kā pildīt ar šo regulu noteiktos pienākumus, izstrādāt priekšlikumu par atbilstīgajām Iestādes darba programmas daļām, kā arī sazināties ar ieinteresētajām personām par visiem jautājumiem, kas saistīt ar darba programmu.	4. Grupa var dot padomus regulatoru padomei, par to, kā pildīt ar šo regulu noteiktos pienākumus, izstrādāt priekšlikumu par atbilstīgajām Iestādes darba programmas daļām, kā arī sazināties ar ieinteresētajām personām par visiem jautājumiem, kas saistīt ar darba programmu.
Pamatojums
Pastāvīga ieinteresēto personu grupa ir nozīmīga Iestādes valde, jo tā pārstāv attiecīgās ieinteresētās puses un patērētāju, kā arī darba devēju un darbinieku pārstāvju intereses.
Grozījums Nr.  94 Regulas priekšlikums 33. pants
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
33. pants Apelācijas padome	svītrots
1. Apelācijas padomi veido seši locekļi un seši vietnieki, kurus ieceļ no pašreizējiem vai bijušajiem valsts pārvaldes iestāžu, konkurences iestāžu vai citu valsts vai Kopienas iestāžu vadošiem darbiniekiem ar attiecīgu pieredzi elektronisko sakaru nozarē. Apelācijas padome ieceļ priekšsēdētāju.
2. Apelācijas padomes locekļus, publicējot uzaicinājumu paust ieinteresētību, pēc Komisijas priekšlikuma ieceļ valde, apspriežoties ar regulatoru valdi.
3. Apelācijas padomes locekļu amata pilnvaru termiņš ir pieci gadi. Šo termiņu var atjaunot. Apelācijas padomes locekļi lēmumu pieņemšanā ir neatkarīgi. Tos nesaista nekādi norādījumi. Apelācijas padomes locekļi nedrīkst veikt citus pienākumus Iestādē, valdē vai regulatoru padomē. Apelācijas padomes locekļus nevar atlaist no amata, izņemot, ja loceklis atzīts par vainīgu nopietnā pārkāpumā, un atlaišanas lēmumu pieņem valde pēc apspriešanās ar regulatoru padomi.
4. Apelācijas padomes locekļi nevar piedalīties apelācijas procesā, ja viņi tajā ir personīgi ieinteresēti vai ja viņi jau iepriekš ir bijuši tajā iesaistīti kā vienas procesā iesaistītas puses pārstāvji, vai arī ja viņi piedalījušies pārsūdzētā lēmuma pieņemšanā.
Ja kāda šā punkta pirmajā daļā minētā iemesla vai kāda cita iemesla dēļ kāds no apelācijas padomes locekļiem uzskata, ka viņa kolēģim nebūtu jāpiedalās apelācijas procesā, tad viņš attiecīgi informē apelācijas padomi. Visas apelācijas procesā iesaistītās puses var iebilst pret apelācijas padomes locekli jebkura šā punkta pirmajā daļā minētā iemesla dēļ vai arī tad, ja radušās aizdomas par neobjektivitāti. Iebildumu nevar pamatot ar locekļa valstspiederību, un to nepieņem, ja, apzinoties iebilduma iemeslu, apelācijas izskatīšanas procesā iesaistītā puse ir veikusi kādu procedūras pasākumu.
5. Apelācijas padomes lēmumu par rīcību 4. punktā paredzētajos gadījumos pieņem bez attiecīgā locekļa līdzdalības. Lai pieņemtu šo lēmumu, attiecīgo locekli apelācijas padomē aizstāj viņa vietnieks, izņemot gadījumus, kad arī vietnieks ir līdzīgā situācijā. Pēdējā minētajā gadījumā priekšsēdētājs ieceļ aizstājēju no citiem vietniekiem.
Pamatojums
Tā kā BERT nevajadzētu pieņemt apelācijas lēmumus, šis pants nav nepieciešams.
Grozījums Nr.  95 Regulas priekšlikums 34. pants
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
34. pants Apelācijas	svītrots
1. Apelācijas padome atbild par lēmumu pieņemšanu par apelācijām, kas iesniegtas par Iestādes lēmumiem vai pasākumiem jomās, kuras noteiktas 8. panta 1. punktā.
2. Apelācijas padome pieņem lēmumus ar kvalificētu vairākumu, ko veido vismaz četri no sešiem locekļiem. Apelācijas padomi sasauc pēc vajadzības.
3. Apelācija, ko iesniedz saskaņā ar 1. punktu, neaptur attiecīgā lēmuma piemērošanu. Tomēr apelācijas padome, ja tā uzskata, ka lietas apstākļi to prasa, var apturēt apstrīdētā lēmuma piemērošanu.
4. Apelāciju kopā ar tās pamatojumu iesniedz Iestādē rakstveidā divu mēnešu laikā pēc lēmuma vai pasākuma paziņošanas attiecīgajam uzņēmumam vai, ja tas nav iespējams, dienā, kad Aģentūra šo lēmumu vai pasākumu publiskojusi. Apelācijas padome pieņem lēmumu divu mēnešu laikā pēc apelācijas iesniegšanas.
5. Ja apelācija ir pieņemama, apelācijas padome pārbauda, vai apelācija ir pamatota. Tā tik bieži, cik vajadzīgs, uzaicina apelācijas procesā iesaistītās puses noteiktos termiņos iesniegt komentārus par sniegtajiem paziņojumiem vai par pārējo apelācijas procesā iesaistīto pušu ziņojumiem. Apelācijas procesā iesaistītajām pusēm ir tiesības izteikties mutiski.
6. Apelācijas padome, ievērojot šo pantu, var īstenot visas pilnvaras, kas ir Iestādes kompetencē, vai nodot lietu Iestādes kompetentajai struktūrvienībai. Minētajai kompetentajai struktūrvienībai apelācijas padomes lēmums ir saistošs.
7. Apelācijas padome pieņem reglamentu.
Pamatojums
Tā kā BERT nevajadzētu pieņemt apelācijas lēmumus, šis pants nav nepieciešams.
Grozījums Nr.  96 Regulas priekšlikums 35. pants
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
35. pants Prasību celšana Pirmās instances tiesā un Eiropas Kopienu Tiesā	svītrots
1. Saskaņā ar Līguma 230. pantu Pirmās instances tiesā vai Eiropas Kopienu tiesā var celt prasību, apstrīdot apelācijas padomes lēmumu vai, ja tai nav tiesību izskatīt apelāciju, Iestādes lēmumu.
2. Ja Iestāde nepieņem lēmumu, Eiropas Pirmās instances tiesā vai Eiropas Kopienu Tiesā var ierosināt tiesvedību par bezdarbību saskaņā ar Līguma 232. pantu.
3. Iestādei jāveic vajadzīgie pasākumi, lai ievērotu Eiropas Pirmās instances tiesas vai Eiropas Kopienu tiesas spriedumu.
Pamatojums
Tā kā BERT nevajadzētu pieņemt apelācijas lēmumus, šis pants nav nepieciešams.
Grozījums Nr.  97 Regulas priekšlikums 36. pants – 1. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
1. Iestādes ieņēmumus veido	1. Iestādes ieņēmumus veido Kopienas dotācija, ir iegrāmatota Eiropas Savienības vispārējā budžetā saskaņā ar Finanšu regulas 185. pantu.
(a) maksājumi par Iestādes pakalpojumiem,
(b) attiecīgā daļa izmantošanas nodevu, ko atbilstīgi 17. panta noteikumiem samaksājuši pieteikuma iesniedzēji,
(c) Kopienas subsīdija, kas ir iegrāmatota Eiropas Kopienu vispārējā budžetā (Komisijas iedaļā),
(d) novēlējumi, dāvinājumi vai neatmaksājami piešķīrumi, kas minēti 26. panta 7. punktā,
(e) brīvprātīgas dalībvalstu vai to pārvaldes iestāžu iemaksas.
Pamatojums
BERT ļoti lielā mērā uzņemas pienākumu palīdzēt īstenot attiecīgās Kopienas politikas elektroniskajos sakaros un ir pamatoti, ka BERT jāfinansē no Kopienas finanšu līdzekļiem.
Grozījums Nr.  98 Regulas priekšlikums 37. pants – 1. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
1. Katru gadu vēlākais līdz 15. februārim direktors sagatavo provizorisko budžeta projektu, kas ietver saimnieciskās darbības un darba programmas izdevumus, kuri paredzēti nākamajā gadā, un nosūta šo projektu kopā ar provizorisko amatu sarakstu valdei. Katru gadu valde, pamatojoties uz direktora sagatavoto projektu, sagatavo Iestādes ieņēmumu un izdevumu aplēsi nākamajam finanšu gadam. Šo aplēsi, iekļaujot amatu saraksta projektu, valde ne vēlāk kā 31. martā nosūta Komisijai. Pirms aplēses pieņemšanas direktora sagatavoto projektu nosūta regulatoru padomei, kas par šo projektu var sniegt atzinumu.	1. Katru gadu vēlākais līdz 15. februārim izpilddirektors sagatavo provizorisko budžeta projektu, kas ietver saimnieciskās darbības un darba programmas izdevumus, kuri paredzēti nākamajā gadā, un nosūta šo projektu kopā ar provizorisko amatu sarakstu regulatoru padomei. Katru gadu regulatoru padome, pamatojoties uz izpilddirektora sagatavoto projektu, sagatavo Iestādes ieņēmumu un izdevumu aplēsi nākamajam finanšu gadam. Šo aplēsi, iekļaujot amatu saraksta projektu, izpilddirektors nosūta regulatoru padomei un Iestādes budžeta komitejai („Budžeta komiteja”).
	Budžeta komitejas sastāvā ir 16 locekļi, no kuriem septiņus ieceļ Eiropas Parlaments, septiņus Padome un divus Komisija. Budžeta komiteja pieņem lēmumu ar divu trešdaļu locekļu balsu vairākumu. Budžeta komiteja nav pastāvīga iestāde. Budžeta komiteja apstiprina budžetā iekļaujamo izdevumu aplēsi un amatu sarakstu kā summu, kas jāsedz no Kopienas finansējuma saskaņā ar 26. pantu, un nosūta savu lēmumu regulatoru padomei un Komisijai.
Pamatojums
The changes reflect the elimination of the Administrative Board in the governance structure in Article 24. Budget related powers are assigned to the Board of Regulators. The proposal reflects that BERT would be co-funded from community and Member State sources. It is also proposed that, for sake of transparency and shared control over the spending of community funding, a “Budgetary Committee”, consisting of representatives of the Council, the Parliament an the Commission, would be set up for the specific purpose of approving the portion of the budget of BERT to be covered from community funding. Such institution would be an adequate, proportionate and well balanced solution to ensure that both the Council and the Parliament has appropriate control over the utilization of the community funding, while the Commission would also be able to provide its professional input through its participation in the Budgetary Committee.
Grozījums Nr.  99 Regulas priekšlikums 37. pants – 2. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
2. Komisija aplēsi nosūta Eiropas Parlamentam un Padomei (še turpmāk — „budžeta lēmējinstitūcija”) kopā ar provizorisko Eiropas Kopienu vispārējā budžeta projektu.	2. Budžeta komitejas apstiprināto un Komisijai nosūtīto aplēsi saskaņā ar 1. punktu Komisija nosūta Eiropas Parlamentam un Padomei (še turpmāk — „budžeta lēmējinstitūcija”) kopā ar provizorisko Eiropas Savienības vispārējā budžeta projektu.
Pamatojums
Lūdzu skatīt grozījumu Nr. 77.
Grozījums Nr.  100 Regulas priekšlikums 37. pants – 6. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
6. Valde bez kavēšanās informē budžeta lēmējinstitūciju par visiem plānotajiem projektiem, kas finansiālā ziņā var būtiski ietekmēt tās budžeta finansējumu, jo īpaši projektiem, kuri saistīti ar īpašumu, piemēram, ēku īre vai pirkšana. Tā par šiem projektiem informē Komisiju. Ja kāda budžeta lēmējiestāde paredz sniegt atzinumu, tā Iestādi informē par šādu ieceri divu mēnešu laikā no brīža, kad saņemta informācija par nekustamā īpašuma projektu. Ja atbildes nav, Iestāde var veikt plānotās darbības.	6. Regulatoru padome bez kavēšanās informē budžeta lēmējinstitūciju par visiem plānotajiem projektiem, kas finansiālā ziņā var būtiski ietekmēt tās budžeta finansējumu, jo īpaši projektiem, kuri saistīti ar īpašumu, piemēram, ēku īre vai pirkšana, ja ierosinātajam projektam ir nepieciešams Kopienas papildfinansējums. Tādā gadījumā Iestāde par šiem projektiem informē Komisiju. Ja kāda budžeta lēmējiestāde paredz sniegt atzinumu, tā Iestādi informē par šādu ieceri divu mēnešu laikā no brīža, kad saņemta informācija par nekustamā īpašuma projektu. Ja atbildes nav, Iestāde var veikt plānotās darbības.
Pamatojums
Lūdzu skatīt grozījumu Nr. 77.
Grozījums Nr.  101 Regulas priekšlikums 42. pants
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
Izņemot gadījumus, uz ko attiecas 20. pants vai 21. pants, Iestāde attiecīgā gadījumā apspriežas ar atbilstīgajām ieinteresētājām personām un dod tām iespēju pieņemamā termiņā iesniegt komentārus par pasākuma projektu. Iestāde publisko apspriešanās rezultātus, izņemot gadījumus, kad informācija ir konfidenciāla.	Iestāde, ja tā paredz sniegt atzinumu saskaņā ar šīs regulas noteikumiem, attiecīgā gadījumā apspriežas ar atbilstīgajām ieinteresētajām personām, tostarp ieinteresēto pušu grupu un citām ieinteresētajām patērētāju grupām, un dod tām iespēju pieņemamā termiņā iesniegt komentārus par atzinuma projektu. Iestāde publisko apspriešanās rezultātus, izņemot gadījumus, kad informācija ir konfidenciāla.
Pamatojums
Grozījuma mērķis ir atspoguļot izmaiņās BERT pilnvarās un pienākumos 3. pantā. Paredzēts, ka BERT nebūs pilnvaras piemērot pasākumus, un tā galvenokārt būs konsultatīva iestāde, kas sniedz atzinumus. Atsauce uz ieinteresētajām patērētāju grupām ir paredzēta, lai nodrošinātu, ka patērētāju intereses tiek pienācīgi ņemtas vērā.
Grozījums Nr.  102 Regulas priekšlikums 44. pants
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
Iestādes personāls, tostarp direktors, galvenais tīklu drošības speciālists un amatpersonas, ko dalībvalstis norīkojušas uz laiku, sniedz saistību deklarāciju un interešu deklarāciju, norādot, ka tām nav tiešu vai netiešu interešu, kuras varētu uzskatīt par tādām, kas ietekmē to neatkarību. Šādas deklarācijas iesniedz rakstiski.	Iestādes personāls, tostarp izpilddirektors un amatpersonas, ko dalībvalstis norīkojušas uz laiku, sniedz saistību deklarāciju un interešu deklarāciju, norādot, ka tām nav tiešu vai netiešu interešu, kuras varētu uzskatīt par tādām, kas ietekmē to neatkarību. Šādas deklarācijas iesniedz rakstiski.
Pamatojums
Ierosinātā grozījuma nolūks ir atspoguļot 3.un 24.panta priekšlikumus attiecībā uz galvenā tīklu drošības speciālista amata svītrošanu.
Grozījums Nr.  103 Regulas priekšlikums 46. pants – 2. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
2. Iestādes valdes un padomju locekļi, direktors, pieaicinātie eksperti un darbinieki, tostarp dalībvalstu uz laiku norīkotās amatpersonas, pilda konfidencialitātes prasības atbilstīgi Līguma 287. pantam, pat ja tiem vairs nav jāpilda savi pienākumi.	2. Iestādes valdes locekļi, izpilddirektors, pieaicinātie eksperti un darbinieki, tostarp dalībvalstu uz laiku norīkotās amatpersonas, pilda konfidencialitātes prasības atbilstīgi Līguma 287. pantam, pat ja tiem vairs nav jāpilda savi pienākumi.
Grozījums Nr.  104 Regulas priekšlikums 48. pants – 3. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
3. Iestādi pārstāv tās direktors.	svītrots
Pamatojums
Ierosinātais grozījums ir saskaņā ar28. panta 1. punktu attiecībā uz pārskatīto pārvaldības struktūru un valdei piešķirtajām tiesībām pārstāvēt BERT.
Grozījums Nr.  105 Regulas priekšlikums 49. pants – 1. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
1. Uz Iestādes darbiniekiem, tostarp direktoru un galveno tīklu drošības speciālistu, attiecas Eiropas Kopienu ierēdņu Civildienesta noteikumi, Eiropas Kopienu pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtība un noteikumi, kurus Eiropas Kopienas iestādes ir kopīgi pieņēmušas, lai piemērotu šos civildienesta noteikumus un nodarbināšanas kārtību.	1. Uz Iestādes darbiniekiem, tostarp izpilddirektoru, bet izņemot amatpersonas, ko dalībvalstis norīkojušas uz laiku, attiecas Eiropas Kopienu ierēdņu Civildienesta noteikumi, Eiropas Kopienu pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtība un noteikumi, kurus Eiropas Kopienas iestādes ir kopīgi pieņēmušas, lai piemērotu šos civildienesta noteikumus un nodarbināšanas kārtību.
Pamatojums
Ierosinātā grozījuma nolūks ir atspoguļot ierosinājumus 3. un 24. pantā attiecībā uz galvenā tīklu drošības speciālista amata svītrošanu un izmaiņām pārvaldībā, proti, administratīvās valdes likvidēšanu un regulatoru padomes nozīmes palielināšanu.
Grozījums Nr.  106 Regulas priekšlikums 55. pants
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
Piecu gadu laikā pēc faktiskās darbības sākšanas un pēc tam reizi piecos gados Komisija publicē vispārēju ziņojumu par pieredzi, kas gūta Iestādei darbojoties un veicot procedūras, kas noteiktas ar šo regulu. Vērtējums aptver Iestādes darba rezultātus un metodes saistībā ar Iestādes mērķi, pilnvarām un uzdevumiem, kas noteikti šajā regulā un ikgadējās darba programmās. Novērtējumā ņemti vērā ieinteresēto personu uzskati, kas pausti Kopienas un valsts līmenī. Ziņojumu un visus saistītos priekšlikumus nosūtīs Eiropas Parlamentam un Padomei.	Divu gadu laikā pēc faktiskās darbības sākšanas un pēc tam reizi piecos gados Iestāde novērtē savu darbību. Vērtējums aptver Iestādes darba rezultātus un metodes saistībā ar Iestādes mērķi, pilnvarām un uzdevumiem, kas noteikti šajā regulā un ikgadējās darba programmās. Novērtējumā ņemti vērā ieinteresēto personu (tostarp patērētāju un patērētāju organizāciju), uzskati, kas pausti Kopienas un valsts līmenī. Ziņojumu un visus saistītos priekšlikumus nosūtīs Eiropas Parlamentam un Komisijai.
Grozījums Nr.  107 Regulas priekšlikums 56. pants
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
56. pants Pārejas noteikumi	svītrots
1. Iestāde 2011. gada 14. martā uzņemas atbildību par visām darbībām, ko pirms minētās dienas veica Eiropas Tīklu un Informācijas drošības aģentūra un kas ir šis regulas darbības jomā.
2. Eiropas Tīklu un Informācijas drošības aģentūras līdzdalību kustamo īpašumu pārvaldībā iepriekš 1. punktā minētajā dienā nodod iestādei no minētās dienas.
Pamatojums
Svītrots saskaņā ar ierosinātajām izmaiņām 3. pantā (ENISA neapvienos ar BERT).

PROCEDŪRA

Virsraksts	Eiropas Elektronisko sakaru tirgus iestāde
Atsauces	COM(2007)0699 – C6-0428/2007 – 2007/0249(COD)
Komiteja, kas atbildīga par jautājumu	ITRE
Atzinumu sniedza        Datums, kad paziņoja plenārsēdē	IMCO 10.12.2007
Atzinumu sagatavoja        Iecelšanas datums	Edit Herczog 31.1.2008
Izskatīšana komitejā	28.2.2008		26.3.2008		6.5.2008		28.5.2008
Pieņemšanas datums	16.6.2008
Galīgā balsojuma rezultāti	+: –: 0:	33 0 0
Deputāti, kas bija klāt galīgajā balsojumā	Cristian Silviu Buşoi, Charlotte Cederschiöld, Janelly Fourtou, Evelyne Gebhardt, Martí Grau i Segú, Małgorzata Handzlik, Malcolm Harbour, Edit Herczog, Iliana Malinova Iotova, Kurt Lechner, Lasse Lehtinen, Toine Manders, Arlene McCarthy, Nickolay Mladenov, Catherine Neris, Bill Newton Dunn, Zita Pleštinská, Karin Riis-Jørgensen, Zuzana Roithová, Heide Rühle, Leopold Józef Rutowicz, Salvador Domingo Sanz Palacio, Christel Schaldemose, Andreas Schwab, Eva-Britt Svensson, Jacques Toubon, Bernadette Vergnaud
Aizstājējs(-i), kas bija klāt galīgajā balsojumā	Giovanna Corda, Jan Cremers, Manuel Medina Ortega, Anja Weisgerber
Aizstājējs(-i) (178. panta 2. punkts), kas bija klāt galīgajā balsojumā	Dragoş Florin David, Rovana Plumb

• [1]  Regulatoru padomes sastāvā būs arī EBTA un pievienošanās valstu pārstāvji, kā arī Komisijas pārstāvji bez balsstiesībām un tikai novērotāju statusā.

Kultūras un izglītības komitejaS ATZINUMS  (5.6.2008)

Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komitejai

par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par Eiropas Elektronisko sakaru tirgus iestādes izveidi
(COM(2007)0699 – C6‑0428/2007 – 2007/0249(COD))

Atzinumu sagatavoja: Gyula Hegyi

ĪSS PAMATOJUMS

Mūsdienu sabiedrībā telekomunikāciju nozare mainās ar katru dienu. Novecojušie saziņas veidi izzūd, bet jaunie saziņas līdzekļi kļūst par neatņemamu mūsu jaunā dzīvesveida sastāvdaļu un nosaka mūsu sociālo uzvedību. Tas ir tehnoloģisks, ekonomisks, kā arī sociāls un ar kultūru saistīts process. Referents vēlas akcentēt divus politikas aspektus. Pirmkārt, piekļuvei elektroniskajiem sakariem jābūt vispārējai un demokrātiskai, un ikvienam ir tiesības saņemt šādus pakalpojumus. Otrkārt, mūsdienu elektroniskajā saziņā parādās jauns saturs, un mēs vairs nevaram atgriezties “Gūtenberga galaktikā”. Tomēr cilvēces kultūrvēsturiskais un izglītojošais mantojums ir jāsaglabā un jānodod mantojumā nākamajām paaudzēm, izmantojot jaunas elektroniskās saziņas iespējas. Komiteja dara visu iespējamo, lai līdzsvarotu moderno tehnoloģiju un tradicionālās kultūras vērtības, un aicina visus rīkoties tāpat.

Komisija ierosina veidot jaunu iestādi (Eiropas Elektronisko sakaru tirgus iestādi — EECMA), lai tā ciešā sadarbībā ar valsts regulatīvajām iestādēm (NRA) pārvarētu grūtības, kādas pašlaik vērojamas elektronisko sakaru iekšējā tirgū. Plānots, ka jaunā iestāde pārņems funkcijas, ko līdz šim veica 2004. gadā Komisijas izveidotā Eiropas Regulatoru grupa (ERG). Tā pildīs dažādus konsultēšanas un uzraudzības pienākumus, tās pārziņā būs arī jautājumi par tīkla un informācijas drošību. Pēc apspriešanās ar Eiropas Parlamentu tika ierosināts Eiropas Elektronisko sakaru regulatoru organizāciju (BERT) aizstāt ar EECMA. BERT veic līdzīgas funkcijas kā EECMA, bet nerisina jautājumus, kas saistīti ar tīkla un informācijas drošību.

Tomēr referents pievēršas tikai tiem aspektiem, par kuriem ir atbildīga Kultūras un izglītības komiteja. Referents nevēlas iejaukties citos jautājumos, kuri nav referenta pārstāvētās komitejas kompetencē. Tādēļ šajā atzinumā nav izteikts viedoklis saistībā ar diskusijām par EECMA un BERT.

GROZĪJUMI

Kultūras un izglītības komiteja aicina par jautājumu atbildīgo Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komiteju ziņojumā iekļaut šādus grozījumus:

Grozījums Nr.  1 Regulas priekšlikums 16. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(16) Iestādes darbam jābūt pakārtotam valsts un Kopienas centieniem, un tādēļ iestādei jāveic uzdevumi, pilnībā sadarbojoties ar valsts pārvaldes iestādēm un Komisiju, un jābūt gatavai kontaktēties ar nozares pārstāvjiem, patērētāju grupām un citām atbilstīgajām ieinteresētajām personām.	(16) Iestādes darbam jābūt pakārtotam valsts un Kopienas centieniem, un tādēļ iestādei jāveic uzdevumi, pilnībā sadarbojoties ar valsts pārvaldes iestādēm un Komisiju, un jābūt gatavai kontaktēties ar nozares pārstāvjiem, patērētāju grupām, kultūras interešu grupām un citām atbilstīgajām ieinteresētajām personām.
Pamatojums
Atvērtība nozīmē to, ka jākontaktējas ar dažādām kultūras interešu grupām, jo tās var sniegt būtisku informāciju arī par kultūras dažādības jautājumiem saistībā ar atļauju izsniegšanas kārtību attiecībā uz Eiropas pakalpojumiem.
Grozījums Nr.  2 Regulas priekšlikums 21. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(21) Saistībā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2002. gada 7. marta Lēmumu Nr. 676/2002/EK par normatīvo bāzi radiofrekvenču spektra politikai Eiropas Kopienā (radiofrekvenču spektra lēmums) Komisija var lūgt Iestādes neatkarīgo ekspertu padomu par radiofrekvenču izmantošanu Kopienā. Šī padomdošana var ietvert īpašu tehnisko izpēti, kā arī ekonomiskās vai sociālās ietekmes novērtējumu un analīzi, kas saistīta ar frekvenču politikas pasākumiem. Tā var ietvert arī jautājumus, kas saistīti ar Lēmuma Nr. 676/2002/EK 4. panta īstenošanu, ja Iestādei var prasīt dot padomu Komisijai par rezultātiem, kas sasniegti, Komisijai pilnvarojot Eiropas Pasta un elektronisko sakaru pārvalžu konferenci (CEPT).	(21) Saistībā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2002. gada 7. marta Lēmumu Nr. 676/2002/EK par normatīvo bāzi radiofrekvenču spektra politikai Eiropas Kopienā (radiofrekvenču spektra lēmums) Komisija var lūgt Iestādes neatkarīgo ekspertu padomu par radiofrekvenču izmantošanu Kopienā. Šī padomdošana var ietvert īpašu tehnisko izpēti, kā arī ekonomiskās vai sociālās ietekmes novērtējumu, īpaši pievēršoties ietekmei uz kultūru un izglītību, un analīzi, kas saistīta ar frekvenču politikas pasākumiem. Tā var ietvert arī jautājumus, kas saistīti ar Lēmuma Nr. 676/2002/EK 4. panta īstenošanu, ja Iestādei var prasīt dot padomu Komisijai par rezultātiem, kas sasniegti, Komisijai pilnvarojot Eiropas Pasta un elektronisko sakaru pārvalžu konferenci (CEPT).
Pamatojums
Frekvenču pārvaldības sociālās ietekmes novērtējumā īpaša uzmanība jāpievērš ietekmei uz kultūru un izglītību, kā noteikts Komisijas paziņojumā par ietekmes novērtēšanu (COM(2002)276).
Grozījums Nr.  3 Regulas priekšlikums 27. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(27) Iestādei jāsekmē labāka regulējuma prakses izstrādāšana un konsekvence elektronisko sakaru nozares regulējuma piemērošanā, veicinot informācijas apmaiņu starp valsts iestādēm un atbilstīgu informāciju darot viegli pieejamu sabiedrībai. Iestādei jābūt iespējai risināt ekonomiskus un tehniskus jautājumus un piekļūt visjaunākajai informācijai, kas ir pieejama, lai varētu pievērsties saimnieciskiem un tehniskiem uzdevumiem, kurus liks veikt attīstībā esoša informācijas sabiedrība, piemēram, tādās jomās kā tīkla un informācijas drošība un radiofrekvenču identifikācijas ierīces.	(27) Iestādei jāsekmē labāka regulējuma prakses izstrādāšana un konsekvence elektronisko sakaru nozares regulējuma piemērošanā, veicinot informācijas apmaiņu starp valsts iestādēm un atbilstīgu informāciju darot viegli pieejamu un saprotamu sabiedrībai. Iestādei jābūt iespējai risināt ekonomiskus un tehniskus jautājumus un piekļūt visjaunākajai informācijai, kas ir pieejama, lai varētu pievērsties saimnieciskiem un tehniskiem uzdevumiem, kurus liks veikt attīstībā esoša informācijas sabiedrība, piemēram, tādās jomās kā tīkla un informācijas drošība un radiofrekvenču identifikācijas ierīces.
Pamatojums
Ņemot vērā to, cik sarežģīti ir reglamentējošie noteikumi elektronisko sakaru nozarē, informācijai, kuru sniedz sabiedrībai, jābūt kodolīgai un saprotamai, lai cilvēki bez profesionālām zināšanām spētu to saprast. Tas varētu noderēt arī kā izglītojošs līdzeklis, ar ko uzlabot Eiropas pilsoņu informētību par elektronisko sakaru nozari.
Grozījums Nr.  4 Regulas priekšlikums 49.a apsvērums (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(49a) Veidojot Eiropas Elektronisko sakaru tirgus iestādi, Komisijai jānodrošina subsidiaritātes principa ievērošana.
Pamatojums
Valsts pārvaldes iestādes ir tuvāk problēmām un līdz ar to katrā situācijā var labāk izvēlēties risinājumu. Turklāt ekonomiskie risinājumi galvenokārt ir balstīti uz ekonomiskajiem modeļiem, kas nav pilnīgi precīzi un tiek mainīti. Tādēļ risinājumu īstenošanai ir jāaicina tie, kas ir tuvāk tirgum, citiem vārdiem, valsts iestādes.
Grozījums Nr.  5 Regulas priekšlikums 10. pants – 1. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
1. Pēc pieprasījuma Iestāde sniedz padomu Komisijai un jo īpaši par tehniskiem vai ekonomiskiem aspektiem veic pētījumus un analīzi par radiofrekvenču izmantošanu elektroniskajiem sakariem Kopienā.	1. Pēc pieprasījuma Iestāde sniedz padomu Komisijai un veic pētījumus un analīzi galvenokārt par tehniskiem un ekonomiskiem aspektiem un par ietekmi uz kultūru un izglītību saistībā ar radiofrekvenču izmantošanu elektroniskajiem sakariem Kopienā.
Pamatojums
Frekvenču pārvaldības sociālās ietekmes novērtējumā īpaša uzmanība jāpievērš ietekmei uz kultūru un izglītību, kā noteikts Komisijas paziņojumā par ietekmes novērtēšanu (COM(2002)0276).

PROCEDŪRA

Virsraksts	Eiropas Elektronisko sakaru tirgus iestāde
Atsauces	COM(2007)0699 – C6-0428/2007 – 2007/0249(COD)
Komiteja, kas atbildīga par jautājumu	ITRE
Atzinumu sniedza        Datums, kad paziņoja plenārsēdē	CULT 10.12.2007
Atzinumu sagatavoja        Iecelšanas datums	Gyula Hegyi 17.1.2008
Izskatīšana komitejā	6.5.2008
Pieņemšanas datums	2.6.2008
Galīgais balsojums	+: –: 0:	17 1 0
Deputāti, kas bija klāt galīgajā balsošanā	Katerina Batzeli, Ivo Belet, Věra Flasarová, Milan Gaľa, Claire Gibault, Lissy Gröner, Mikel Irujo Amezaga, Manolis Mavrommatis, Ljudmila Novak, Doris Pack, Christa Prets, Karin Resetarits, Pál Schmitt, Helga Trüpel, Thomas Wise
Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā	Victor Boştinaru, Elisabeth Morin, Ewa Tomaszewska

JuridiskāS komitejaS ATZINUMS  (3.6.2008)

Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komitejai

par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko izveido Eiropas Elektronisko sakaru tirgus iestādi
(COM(2007)0699 – C6‑0428/2007 – 2007/0249(COD))

Atzinumu sagatavoja: Sharon Bowles

ĪSS PAMATOJUMS

Konkurētspējīga un efektīva telekomunikāciju infrastruktūra ir svarīga ES konkurētspējas nodrošināšanai. Tāpēc 2003. gadā stājās spēkā piecas pamatdirektīvas, un ar Komisijas lēmumu 2002. gadā tika izveidota Eiropas Regulatoru grupa (ERG). 2006. gadā Komisija sagatavoja ziņojumu par direktīvu darbību un uzsāka publiskas apspriešanas procedūru. Ziņojumā tika konstatēts, ka, piemērojot ES noteikumus, trūkst konsekvences un ka problēmu rada neviendabīga regulēšanas vide.

Patlaban ir ierosināta jauna priekšlikumu pakete, lai pārskatītu telekomunikāciju reglamentējošos noteikumus un izveidotu Eiropas Elektronisko sakaru tirgus regulatoru (EECMA). Tā darbība aptvertu dažādas jomas, tostarp frekvenču spektra menedžmentu, numuru lietošanas tiesības, drošību un numuru pārvņemšanu. EECMA aizstātu gan ERG, gan Eiropas Tīklu un informācijas drošības aģentūru (ENISA), un tai būtu sava valde.

Saskaņā ar Komisijas lēmumu, ar ko izveidoja ERG, procedūras noteikumus ERG pieņem pēc vienprātības principa vai, ja nav iespējams pieņemt vienbalsīgu lēmumu — ar divu trešdaļu balsu vairākumu. Komisija savā paskaidrojuma rakstā attiecībā uz EECMA atzīmē, ka praksē ERG parasti mēģina panākt visu 27 regulatoru vienošanos.

Referente uzskata, ka būtu lietderīgi paplašināt ERG kompetenci, maksimāli izmantojot tās pieredzi, īpaši uzdodot tai sekot regulēšanas saskaņotībai un par galīgu pieņemot vairākuma balsojuma formu tā darbības veicināšanai. Tomēr pastāv šaubas gan par EECMA izveides nepieciešamību — gan vispār, gan piedāvātajā veidā, kā arī par to, vai tai būtu lietderīgi pārņemt ENISA un citu iestāžu funkcijas. ERG vai EECMA ir jānodrošina ar stabilu juridisko pamatu, kas būtu plašāks par 2002. gada Komisijas lēmumā noteikto, taču tam sekojošās izmaiņas struktūrā un pienākumos ir būtiskas un skar tādus aspektus, ko jau līdz šim apmierinoši veica esošās struktūras. Tāpēc ir jāizvērtē, vai Komisijas pieeja ir samērīga un vai tā neskar jomas, kas jāatstāj dalībvalstu kompetencē.

Būtiskākie uzdevumi ir saistīti ar regulēšanu, tāpēc galvenajam virzītājspēkam Regulatorā jebkurā tā formā ir jābūt pašiem regulatoriem. Komisijas ierosinātā ,,standarta” aģentūras struktūra nevar tikt uzskatīta par apmierinošu. Sevišķi tai ir jāparedz lielāka atbildība parlamenta priekšā, lai samērotu Komisijas un dalībvalstu intereses. Ir ieteicams jauno struktūru veidot saskaņā ar līguma 95. pantu, kas jau ir šīs regulas pamatā. Šajā sakarā jāpievērš uzmanība Eiropas Kopienu tiesas Lielās palātas 2006. gada 2. maija spriedumam lietā C-217/04 Apvienotā Karaliste/Parlaments un Padome, kurā ir noteikts, ka:

,,nekas EKL 95. panta tekstā neliek secināt, ka Kopienas likumdevēja uz šā panta pamata pieņemtajiem pasākumiem attiecībā uz to adresātiem būtu jāaprobežojas tikai ar dalībvalstīm. Faktiski varētu izrādīties nepieciešams – saskaņā ar minētā likumdevēja veiktu analīzi – paredzēt kādas Kopienas iestādes izveidošanu, kuras uzdevums ir sniegt ieguldījumu saskaņošanas procesa realizācijā”.

Attiecībā uz Komisijas piedāvāto aģentūras struktūru ir jāapsver iespēja meklēt kompromisu starp regulatoru padomi un valdi. Ir iespējams arī neveidot valdi un iecelt tikai direktoru. Gadījumā, ja tiek veidota valde vai jebkāda veida izpildinstitūcija, ir svarīgi, lai to ieceltu neatkarīgi no Komisijas, ņemot vērā, ka šai institūcijai jāveic Komisijas padomdevēja funkcijas. Tāpēc ir ieteicams direktora un jebkuras valdes vai izpildinstitūcijas iecelšanā iesaistīt Parlamentu, nevis tikai dalībvalstis un Komisiju.

Tiek atzīts, ka regulators varētu lemt par noteiktiem jautājumiem, bet tas ir skaidri jānosaka regulēšanas saskaņotības procesā un turpmākajās rekomendācijās, un Parlamentam tas viss ir rūpīgi jāizvērtē.

Priekšlikumā ir ierosināts aizstāt ENISA, kas darbojas neilgu laiku, ar galveno tīklu drošības speciālistu un Pastāvīgo tirgus dalībnieku grupu. Nav skaidrs, kādas priekšrocības sniedz ierosinātās izmaiņas tā vietā, lai izvērtētu ENISA darbību. Tomēr būtu lietderīgi, ja plašāka ieinteresēto tirgus dalībnieku grupa sniegtu ieguldījumu regulatora un Parlamenta darbībā, vienlaikus atzīstot, ka jāpievērš uzmanība regulatora neatkarības nodrošināšanai.

Ir arī izteikts priekšlikums, ka EECMA jākonsultē Komisiju attiecībā uz frekvenču spektra izmantošanas tiesību piešķiršanu, aizstājot Radiofrekvenču spektra politikas grupu, kas pašlaik konsultē Komisiju par frekvenču spektra politiku. Priekšlikumi neparedz, ka Komisijai noteikti būtu jāpiešķir šādas frekvenču spektra piešķiršanas tiesības, taču jebkurā gadījumā regulators nebūtu tam piemērotākā padomdevēja institūcija, ņemot vērā, ka frekvenču spektra menedžments nav daudzu to veidojošo valstu regulatoru kompetencē, un tādējādi tiem nav vajadzīgās pieredzes. Frekvenču spektrs jāatstāj RSPG pārziņā.

GROZĪJUMI

Juridiskā komiteja aicina par jautājumu atbildīgo Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komiteju savā ziņojumā iekļaut šādus grozījumus:

Grozījums Nr.  1 Regulas priekšlikums 23.a apsvērums (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	Eiropas Komisija ir atzinusi, ka globālajam telekomunikācijas tirgum ir globāls un pārrobežu raksturs, norādot, ka šis tirgus atšķiras no telekomunikācijas pakalpojumiem, kas tiek sniegti vienīgi valsts līmenī, un ka vienotais tirgus visiem globālajiem telekomunikāciju pakalpojumiem tiek uzskatīts par tādu, kas jānošķir no telekomunikāciju pakalpojumiem tikai valsts līmenī.
Pamatojums
Globālo telekomunikāciju pakalpojumu tirgos tiek izmantoti līgumi, par kuriem jau iepriekš panākta vienošanās sarunu ceļā daudzu valstu interesēs, un pasākumi attiecībā uz šiem jautājumiem nav īpaši saistīti ar kādu atsevišķu valsti vai ģeogrāfisku vietu.
Grozījums Nr.  2 Regulas priekšlikums 1. pants – 1. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
1. Tiek izveidota Eiropas Elektronisko sakaru tirgus iestāde, kuras pienākumi izklāstīti šajā regulā.	1. Tiek izveidota Eiropas Telekomunikāciju regulatoru organizācija (BERT), un tā ir iestāde, kuras pienākumi izklāstīti šajā regulā.
Pamatojums
Nav vajadzīgs izveidot tirgus iestādi, un tā jāaizstāj ar padomdevēju komiteju, kas ir paredzēta ES tiesību aktos. Eiropas Kopienu Tiesas Lielās palātas 2006. gada 2. maija spriedumā lietā C-217/04 Apvienotā Karaliste/Parlaments un Padome norādīts, ka Kopienas iestādi var izveidot, pamatojoties uz 95. pantu.
Grozījums Nr.  3 Regulas priekšlikums 1. pants – 2. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
2. Iestāde rīkojas pamatdirektīvas un īpašo direktīvu darbības jomā un izmanto īpašās zināšanas, kas pieejamas valsts pārvaldes iestādēm. Pildot II un III nodaļā uzskaitītos uzdevumus, tā sekmē labāku iekšējā elektronisko sakaru tīklu un pakalpojumu tirgus darbību, tostarp jo īpaši visu Kopienu aptverošu elektronisko sakaru ieviešanu un augsta un efektīva līmeņa tīklu un informācijas drošības nodrošināšanu.	2. Iestāde rīkojas pamatdirektīvas un īpašo direktīvu darbības jomā un izmanto īpašās zināšanas, kas pieejamas valsts pārvaldes iestādēm. Pildot II un III nodaļā uzskaitītos uzdevumus, tā sekmē labāku iekšējā elektronisko sakaru tīklu un pakalpojumu tirgus darbību, tostarp jo īpaši visu Kopienu aptverošu elektronisko sakaru ieviešanu.
Pamatojums
Iestādei nevar piešķirt drošības nodrošināšanas pilnvaras, kuras jau efektīvi pilda Eiropas Tīklu un informācijas drošības aģentūra (ENISA).
Grozījums Nr.  4 Regulas priekšlikums 1. pants – 3. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
3. Iestāde veic uzdevumus, sadarbojoties ar valsts pārvaldes iestādēm un Komisiju, Eiropas elektronisko sakaru regulējuma sistēmā.	3. Iestāde veic uzdevumus, sadarbojoties ar valsts pārvaldes iestādēm un Komisiju.
Pamatojums
Daudzi Iestādes regulējošie pienākumi jānodala un, un tie paliek dalībvalstu kompetencē.
Grozījums Nr.  5 Regulas priekšlikums 3. pants – a punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(a) pēc Komisijas pieprasījuma vai pēc savas ierosmes sniedz atzinumus un palīdz Komisijai, nodrošinot papildu tehnisku atbalstu visu elektronisko sakaru jautājumu risināšanā;	(a) pēc Komisijas vai Eiropas Parlamenta pieprasījuma vai pēc savas ierosmes sniedz atzinumus un palīdz Komisijai un Eiropas Parlamentam, nodrošinot tiem papildu tehnisku atbalstu visu elektronisko sakaru jautājumu risināšanā;
Pamatojums
Komisijas priekšlikuma paskaidrojuma rakstā noteikts, ka iestādi jāizveido, „paredzot, ka tā atskaitās Eiropas Parlamentam”. Tādēļ jānodrošina ciešāka saikne starp Parlamentu un iestādi.
Grozījums Nr.  6 Regulas priekšlikums 3. pants – e punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(e) dod padomu un sniedz palīdzību Komisijai vai kompetentai struktūrai, ko saistībā ar tīkla vai informācijas drošības jautājumu, kurš ietilpst Iestādes darbības jomā, izraudzījusies dalībvalsts,	svītrots
Pamatojums
Iestādei nevar piešķirt drošības nodrošināšanas pilnvaras, kuras jau efektīvi pilda Eiropas Tīklu un informācijas drošības aģentūra (ENISA).
Grozījums Nr.  7 Regulas priekšlikums 3. pants – f punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(f) pieņem individuālus lēmumus par Eiropas Telenumerācijas telpas (ETNT) numuru izmatošanas tiesību piešķiršanu,	svītrots
Pamatojums
Eiropas Radiosakaru birojs (ERO) jau veic apmierinošus pasākumus.
Grozījums Nr.  8 Regulas priekšlikums 3. pants – g punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(g) palīdz Komisijai izraudzīties uzņēmumus, kam piešķiramas radiofrekvenču un numuru izmantošanas tiesības,	svītrots
Pamatojums
Radiofrekvenču lietošanas tiesības un numurus efektīvi pārvalda Radiofrekvenču spektra politikas grupa (RSPG), Radiofrekvenču spektra komiteja (RSC) un Komunikāciju komiteja.
Grozījums Nr.  9 Regulas priekšlikums 3. pants – h punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(h) iekasē un sadala izmantošanas nodevas par radiofrekvenču un numuru izmantošanas tiesībām,	svītrots
Pamatojums
Ar spektra jautājumiem efektīvi jau nodarbojas Radiofrekvenču spektra politikas grupa (RSPG).
Grozījums Nr.  10 Regulas priekšlikums 3. pants – ia punkts (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(ia) ia) izstrādā kopējās nostājas par visu Eiropu skarošiem jautājumiem, piemēram, par globāliem telekomunikāciju pakalpojumiem, lai uzlabotu regulējuma atbilstību un veicinātu Viseiropas tirgus izveidošanos un noteikumus, kas attiecas uz visu Eiropu.
Pamatojums
Saskaņā ar pašreizējām ES vispārējām nostādnēm globālu telekomunikāciju pakalpojumu sniedzējam jāatbilst visu valsts līmeņa regulējošo iestāžu individuālajām licencēšanas prasībām, lai tie varētu sniegt Viseiropas pakalpojumus. Šie valstu pasākumi ievērojami atšķiras, un arī atbilstības saistības, kas izriet no valstu licencēšanas kārtības, ir ļoti dažādas.
Grozījums Nr.  11 Regulas priekšlikums 4. pants – 1. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
1. Pēc Komisijas pieprasījuma Iestāde sniedz atzinumus par visiem elektronisko sakaru jautājumiem.	1. Pēc Komisijas vai Eiropas Parlamenta pieprasījuma Iestāde sniedz atzinumus par 3. punktā minētajiem elektronisko sakaru jautājumiem. Komisija var pieprasīt atzinumu par citiem jautājumiem attiecībā uz elektroniskiem sakariem ar nosacījumu, ka pieprasījums ir pamatots un samērīgs un ka Eiropas Parlaments un Padome ir informēti, un tiem ir dota iespēja izdarīt rūpīgu pārbaudi tajā paša laikā, kad notiek pieprasījums.
Pamatojums
Komisijas priekšlikuma paskaidrojuma rakstā noteikts, ka iestādi jāizveido, „paredzot, ka tā atskaitās Eiropas Parlamentam”. Tādēļ jānodrošina ciešāka saikne starp Parlamentu un iestādi. Komisijas pieprasījumiem par atzinuma sniegšanu jābūt samērīgiem un pamatotiem.
Grozījums Nr.  12 Regulas priekšlikums 4. pants – 2. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
2. Iestāde veicina reglamentējošo konverģenci un sekmē pamatdirektīvas un īpašo direktīvu noteikumu saskaņotu piemērošanu, palīdzot Komisijai sagatavot ieteikumus vai lēmumus, kas Komisijai jāpieņem saskaņā ar Direktīvas 2002/21/EK (pamatdirektīva) 19. pantu.	2. Iestāde veicina reglamentējošo konverģenci un sekmē pamatdirektīvas un īpašo direktīvu noteikumu saskaņotu piemērošanu, palīdzot Komisijai sagatavot lēmumus, kas Komisijai jāpieņem saskaņā ar Direktīvas 2002/21/EK (pamatdirektīva) 19. pantu.
Pamatojums
Reglamentējoša konverģence ir obligāta. Ieteikumi nav pakļauti Parlamenta rūpīgai pārbaudei, un Komisijas priekšlikuma paskaidrojuma rakstā noteikts, ka Iestādi jāizveido, „paredzot, ka tā atskaitās Eiropas Parlamentam”. Tādēļ Parlamentam jānodrošina iespēja veikt rūpīgu pārbaudi.
Grozījums Nr.  13 Regulas priekšlikums 4. pants – 3. punkts – ievaddaļa
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
3. Šā panta 1. punktā minētie jautājumi ir šādi:	(Grozījums uz tekstu latviešu valodā neattiecas.)
Pamatojums
Iestādes pienākumi jāformulē precīzi.
Grozījums Nr.  14 Regulas priekšlikums 4. pants – 3. punkts – b apakšpunkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(b) publisko elektronisko sakaru tīklu un pakalpojumu integritāte un drošība, tostarp jautājumi, kas saistīti ar drošības un/vai integritātes pārkāpumiem, atbilstīgi Direktīvas 2002/21/EK (pamatdirektīva) 13.a pantam un Direktīvas 2002/58/EK (direktīva par privāto dzīvi un elektronisko komunikāciju) 4. pantam,	svītrots
Pamatojums
Ar drošības jautājumiem efektīvi jau nodarbojas Eiropas Tīklu un informācijas drošības aģentūra (ENISA).
Grozījums Nr.  15 Regulas priekšlikums 4. pants – 3. punkts – e apakšpunkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(e) konkrētu valstu tirgus analīze atbilstīgi Direktīvas 2002/21/EK (pamatdirektīva) 16. pantam;	(e) konkrētu valstu tirgus analīze atbilstīgi Direktīvas 2002/21/EK (pamatdirektīva) 16. pantam, sadarbojoties ar attiecīgām valsts pakalpojumu regulējošām iestādēm;
Pamatojums
Tirgus analīzi efektīvāk var veikt valsts pakalpojumu regulējošās iestādes, tādēļ ir vēlama sadarbība.
Grozījums Nr.  16 Regulas priekšlikums 4. pants – 3. punkts – i apakšpunkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(i) numerācijas jautājumi atbilstīgi Direktīvas 2002/21/EK (pamatdirektīva) 10. pantam un piekļuve numuriem un pakalpojumiem Kopienā atbilstīgi Direktīvas 2002/22/EK (universālā pakalpojuma direktīva) 28. pantam,	svītrots
Pamatojums
Šie pienākumi saglabājas dalībvalstu kompetencē.
Grozījums Nr.  17 Regulas priekšlikums 4. pants – 3. punkts – o apakšpunkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(o) pasākumi, kas saistīti ar radiofrekvenču jautājumiem, atbilstīgi Lēmuma Nr. 676/2002/EK (Radiofrekvenču spektra lēmums) 2. pantam,	svītrots
Pamatojums
Ar spektra jautājumiem efektīvi jau nodarbojas Radiofrekvenču spektra politikas grupa (RSPG).
Grozījums Nr.  18 Regulas priekšlikums 4. pants – 3. punkts – p apakšpunkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(p) atbilstīgi Direktīvas 2002/20/EK (atļauju izsniegšanas direktīva) 6.a un 6.b pantam	svītrots
(i) saskaņoti nosacījumi par radiofrekvenču vai numuru izmantošanas tiesībām,
(ii) tādu izmantošanas tiesību grozīšana vai atsaukšana, kas piešķirtas koordinējot vai saskaņojot,
iii) tādu uzņēmumu atlase, kam individuālas frekvenču vai numuru izmantošanas tiesības varētu piešķirt pakalpojumiem ar starptautisku potenciālu.
Pamatojums
Ar spektra jautājumiem efektīvi jau nodarbojas Radiofrekvenču spektra politikas grupa (RSPG).
Grozījums Nr.  19 Regulas priekšlikums 4. pants – 3. punkts – pa apakšpunkts (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(pa) pasākumi, lai nodrošinātu kopēju Viseiropas noteikumu un prasību izstrādāšanu attiecībā uz globālu telekomunikāciju pakalpojumu sniedzējiem.
Pamatojums
Saskaņā ar pašreizējām ES vispārējām nostādnēm globālu telekomunikāciju pakalpojumu sniedzējam jāatbilst visu valsts līmeņa regulējošo iestāžu individuālajām licencēšanas prasībām, lai tie varētu sniegt Viseiropas pakalpojumus. Šie valstu pasākumi ievērojami atšķiras, un arī atbilstības saistības, kas izriet no valstu licencēšanas izsniegšanas kārtības, ir ļoti dažādas.
Grozījums Nr.  20 Regulas priekšlikums 4. pants – 4.a punkts (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	4a. Visus Iestādes atzinumus nosūta Eiropas Parlamentam, un Iestāde saistībā ar regulatīvo kontroles procedūru informē Eiropas Parlamentu par saviem galīgajiem priekšlikumiem.
Pamatojums
Komisijas priekšlikuma paskaidrojuma rakstā noteikts, ka iestādi jāizveido, „paredzot, ka tā atskaitās Eiropas Parlamentam”. Tādēļ jānodrošina ciešāka saikne starp Parlamentu un iestādi.
Grozījums Nr.  21 Regulas priekšlikums 6. pants
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
1. Ja atbilstīgi Direktīvas 2002/21/EK (pamatdirektīva) 16. panta 7. punktam Komisija pieprasa Iestādei veikt īpaša konkrēta tirgus analīzi dalībvalstī, Iestāde sniedz atzinumu un vajadzīgo informāciju Komisijai, tostarp par sabiedriskās apspriešanas un tirgus analīzes rezultātiem. Ja iestāde konstatē, ka konkurence šajā tirgū nav pilnvērtīga, pēc sabiedriskās apspriešanas tā atzinumā iekļauj pasākuma projektu, norādot uzņēmumus, ko uzskata par tādiem, kuri jāatzīst par uzņēmumiem, kam ir būtiska ietekme minētajā tirgū, un atbilstīgos pienākumus, kas jāuzliek.	1. Ja atbilstīgi Direktīvas 2002/21/EK (pamatdirektīva) 16. panta 7. punktam Komisija pieprasa Iestādei veikt īpaša konkrēta tirgus analīzi dalībvalstī, Iestāde veic tirgus analīzi, sadarbojoties ar attiecīgu valsts pakalpojumu regulējošu iestādi. Tās sniedz kopīgu atzinumu, kuru obligāti pārrauga iestāde, un vajadzīgo informāciju Komisijai, tostarp par sabiedriskās apspriešanas un tirgus analīzes rezultātiem. Ja iestāde un valsts pakalpojumu regulējošā iestāde konstatē, ka konkurence šajā tirgū nav pilnvērtīga, pēc sabiedriskās apspriešanas tā atzinumā iekļauj pasākuma projektu, norādot uzņēmumus, ko tās uzskata par tādiem, kuri jāatzīst par uzņēmumiem, kam ir būtiska ietekme minētajā tirgū, un atbilstīgos pienākumus, kas jāuzliek.
2. Attiecīgā gadījumā pirms atzinuma sniegšanas Komisijai Iestāde var apspriesties ar valsts konkurences iestādēm.	2. Pirms atzinuma sniegšanas Komisijai Iestāde apspriežas ar valsts konkurences iestādēm.
3. Iestāde un valsts regulējošā iestāde pēc pieprasījuma sniedz Komisijai visu pieejamo informāciju, lai izpildītu 1. punktā minētos uzdevumus.	3. Iestāde un valsts regulējošā iestāde pēc pieprasījuma sniedz Komisijai visu pieejamo informāciju, lai izpildītu 1. punktā minētos uzdevumus.
Pamatojums
Tirgus analīzes var veikt efektīvāk, tieši iesaistot valsts pakalpojumu regulējošas iestādes. Iestādei jāpārrauga analīzes veikšanas process, un tā ir kompetenta sniegt ieteikumus.
Grozījums Nr.  22 Regulas priekšlikums 8. pants – 1. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
1. Iestāde var pieņemt individuālus lēmumus par Eiropas Telenumerācijas telpas (ETNT) numuru izmantošanas tiesību piešķiršanu atbilstīgi Direktīvas 2002/21/EK (pamatdirektīva) 10. pantam. Iestāde to dalībvalstu vārdā, kam piešķirta sākuma ciparu kombinācija (3883), atbild arī par Eiropas Telenumerācijas telpas (ETNT) pārvaldību un attīstību.	svītrots
Pamatojums
Eiropas Radiosakaru birojs (ERO) jau veic apmierinošus pasākumus.
Grozījums Nr.  23 Regulas priekšlikums 8. pants – 2. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
2. Iestāde veic uzdevumus, kas saistīti ar harmonizēto numuru sēriju piešķiršanu un pārvaldību atbilstīgi Direktīvas 2002/21/EK (pamatdirektīva) 10. panta 4. punktam.	svītrots
Pamatojums
Eiropas Radiosakaru birojs (ERO) jau veic apmierinošus pasākumus.
Grozījums Nr.  24 Regulas priekšlikums 10. pants – 1. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
1. Pēc pieprasījuma Iestāde sniedz padomu Komisijai un jo īpaši par tehniskiem vai ekonomiskiem aspektiem veic pētījumus un analīzi par radiofrekvenču izmantošanu elektroniskajiem sakariem Kopienā.	1. Pēc pieprasījuma Iestāde attiecīgā gadījumā sniedz padomu Komisijai un Radiofrekvenču spektra politikas grupai (RSPG) saistībā ar Iestādes kompetencē esošajiem, ja šie jautājumi ietekmē vai tos ietekmē radiofrekvenču izmantošana elektroniskajiem sakariem Kopienā. Iestāde attiecīgos gadījumos strāda, ciesi sadarbojoties ar RSPG.
Pamatojums
Jāsaglabā Radiofrekvenču spektra kompetence attiecībā uz jautājumiem par spektru, bet attiecīgā gadījumā Iestādei jāveic sadarbība un jāsniedz atbalsts.
Grozījums Nr.  25 Regulas priekšlikums 10. pants – 3. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
3. Pēc pieprasījuma Iestāde sniedz padomu Komisijai par to, kā izstrādāt kopējās politikas mērķus, kas minēti Lēmuma Nr. 676/2002/EK (Radiofrekvenču spektra lēmums) 6. panta 3. punktā, ja tie attiecas uz elektronisko sakaru nozari.	3. Komisija var pieprasīt, lai Iestāde sniedz padomu Radiofrekvenču spektra politikas grupai par to, kā izstrādāt kopējās politikas mērķus, kas minēti Lēmuma Nr. 676/2002/EK (Radiofrekvenču spektra lēmums) 6. panta 3. punktā, ja tie attiecas uz elektronisko sakaru nozari.
Pamatojums
Jāsaglabā Radiofrekvenču spektra kompetence attiecībā uz jautājumiem par spektru, bet attiecīgā gadījumā Iestādei jāveic sadarbība un jāsniedz atbalsts.
Grozījums Nr.  26 Regulas priekšlikums 10. pants – 4. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
4. Iestāde publicē tādu gada ziņojumu par paredzamajām tendencēm frekvenču jomā elektronisko sakaru nozarē un politikā, kurā norāda iespējamās vajadzības un gaidāmos uzdevumus.	4. Iestāde kopā ar RSPG regulāri sagatavo piezīmes par paredzamajām tendencēm frekvenču jomā elektronisko sakaru nozarē un politikā. Attiecīgā gadījumā laiku pa laikam vai arī pēc Komisijas pieprasījuma Iestāde iesniedz ziņojumu, kurā norāda iespējamās vajadzības un gaidāmos uzdevumus.
Pamatojums
Pienākums sagatavot gada ziņojumu ir pārspīlēts un apgrūtinošs. Ziņojumi jāsagatavo, ja Iestāde to spēj izdarīt, un tad, kad tā to spēj, vai arī tad, ja tas tiek pieprasīts, kā paredzēts iepriekš. Radiofrekvenču spektra politikas grupas (RSPG) var būt labāk piemērota, lai veiktu šo pienākumu.
Grozījums Nr.  27 Regulas priekšlikums 11. pants – 2. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
2. Ja saskaņā ar 1. punktu sniegtais Iestādes atzinums ir par kopīgu atlases procedūru, ko piemēro izmantošanas tiesībām, kas ir Direktīvas 2002/20/EK (atļauju izsniegšanas direktīva) 6.b panta darbības jomā, šajā atzinumā jo īpaši:	svītrots
(a) nosaka elektronisko sakaru pakalpojumus, kurus sniegt Kopienā starptautiskā mērogā būtu izdevīgi, jo tiktu izmantotas frekvences vai numuri, uz kuriem tiesības piešķirtu ar vienu procedūru un ar vieniem un tiem pašiem nosacījumiem;
(b) noteiktu numurus un numuru sērijas, ko varētu izmantot šādiem pakalpojumiem;
(c) novērtētu šādu pakalpojumu faktisko vai iespējamo pieprasījumu Kopienā un
(d) noteiktu ierobežojumus, ko tā uzskata par lietderīgiem attiecībā uz to izmantošanas tiesību skaitu, kuras piedāvā kopīgajā atlases procedūrā, un procedūras, kas jāievēro, atlasot uzņēmumus, kuriem piešķiramas minētās tiesības, attiecīgā gadījumā pienācīgi ņemot vērā principus, kas izklāstīti Direktīvas 2002/20/EK (atļauju izsniegšanas direktīva) 7. pantā.
Pamatojums
Šie pienākumi saglabājas dalībvalstu kompetencē.
Grozījums Nr.  28 Regulas priekšlikums 12. pants
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
12. pants	svītrots
Priekšlikums par uzņēmumu atlasi
Atbilstīgi Direktīvas 2002/20/EK (atļauju izsniegšanas direktīva) 6.b pantam Iestāde
(a) pieņem no uzņēmumiem un izskata radiofrekvenču un numuru izmantošanas tiesību pieteikumus un iekasē administratīvos maksājumus un nodevas, kas uzliktas uzņēmumiem atbilstīgi kopīgai atlases procedūrai;
(b) veic kopīgo atlases procedūru un iesaka uzņēmumus, kam saskaņā ar minētajiem noteikumiem var piešķirt individuālas izmantošanas tiesības;
(c) iesniedz Komisijai ziņojumu, kurā raksturoti saņemtie pieteikumi, novērtēti minētie pieteikumi, ierosināti individuālu izmantošanas tiesību piešķiršanai visatbilstošākie uzņēmumi un pamatota šī atlase, atsaucoties uz atlases kritērijiem, kas izklāstīti atbilstīgajā īstenošanas pasākumā.
Pamatojums
Radiofrekvenču lietošanas tiesības un numurus efektīvi pārvalda Radiofrekvenču spektra politikas grupa (RSPG), Radiofrekvenču spektra komiteja (RSC) un Komunikāciju komiteja.
Grozījums Nr.  29 Regulas priekšlikums 13. pants – 1. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
Pēc Komisijas pieprasījuma Iestāde sniedz Komisijai atzinumu par tādu izmantošanas tiesību atsaukšanu, kas piešķirtas kopīgajās procedūrās, kuras paredzētas atbilstīgi Direktīvas 2002/20/EK (atļauju izsniegšanas direktīva) 6.b pantam.	Pēc Komisijas vai Radiofrekvenču spektra politikas grupas pieprasījuma Iestāde sniedz Komisijai un Radiofrekvenču spektra politikas grupai atzinumu par tādu izmantošanas tiesību atsaukšanu, kas piešķirtas kopīgajās procedūrās, kuras paredzētas atbilstīgi Direktīvas 2002/20/EK (atļauju izsniegšanas direktīva) 6.b pantam.
Pamatojums
Iestādei jāveic koordinējoši pienākumi spektra pārvaldībā, strādājot kopā gan ar Komisiju, gan ar Radiofrekvenču spektra politikas grupu (RSPG).
Grozījums Nr.  30 Regulas priekšlikums 14. pants
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
Papildus 4. panta 3. punkta b) apakšpunktā un 19. panta 4. un 5. punktā minētajiem uzdevumiem Iestāde palīdz attīstīt tīklu un informācijas drošības kultūru, jo īpaši	Attiecīgā gadījumā iestāde darbojas saskaņoti ar Eiropas Tīkla un informācijas drošības aģentūras (ENISA). Pēc Komisijas un Eiropas Tīkla un informācijas drošības aģentūras (ENISA) pieprasījuma Iestāde sniedz atzinumu Komisijai un Eiropas Tīkla un informācijas drošības aģentūrai (ENISA) par drošības jautājumiem.
(a) veicinot Komisijas un dalībvalstu sadarbību, kopīgu metožu izstrādāšanu, lai novērstu tīkla un informācijas drošības problēmas, risinātu tās un reaģētu uz tām;
(b) informējot Komisiju par pētījumiem tīklu un informācijas drošības jomā, kā arī par efektīvu riska novēršanas tehnoloģiju izmantošanu un veicinot riska novērtēšanu, savstarpēji savietojamus riska pārvaldības risinājumus un pētījumus par novēršanas pārvaldības risinājumiem publiskā un privātā sektora organizācijās, un
(c) sekmējot Kopienas centienus sadarboties ar trešām valstīm un attiecīgā gadījumā ar starptautiskām organizācijām, lai veicinātu vienotu starptautisku pieeju tīklu un informācijas drošības jautājumiem.
Pamatojums
Lai gan ir vēlams saņemt Iestādes ieguldījumu, ar drošības jautājumiem efektīvi jau nodarbojas Eiropas Tīkla un informācijas drošības aģentūra (ENISA), un tās kompetence šajā jomā jāsaglabā arī turpmāk.
Grozījums Nr.  31 Regulas priekšlikums 15. pants
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
Iestāde pēc savas ierosmes var sniegt atzinumu Komisijai par jautājumiem, kas minēti 4. panta 2. punktā, 7. panta 1. punktā, 8. panta 3. punktā, 10. panta 1. punktā, 12., 14., 21. un 22. pantā.	Iestāde pēc savas ierosmes var sniegt atzinumu Eiropas Parlamentam un Komisijai jo īpaši par jautājumiem, kas minēti 4. panta 2. punktā, 7. panta 1. punktā, 8. panta 3. punktā, 10. panta 1. punktā, 12., 14., 21. un 22. pantā.
Pamatojums
Komisijas priekšlikuma paskaidrojuma rakstā noteikts, ka iestādi jāizveido, „paredzot, ka tā atskaitās Eiropas Parlamentam”. Tādēļ jānodrošina ciešāka saikne starp Parlamentu un iestādi. Ar citiem grozījumiem 12. pants jau ir svītrots, jo radiofrekvenču lietošanas tiesības un numurus efektīvi jau pārvalda Radiofrekvenču spektra politikas grupa (RSPG), Radiofrekvenču spektra komiteja (RSC) un Komunikāciju komiteja.
Grozījums Nr.  32 Regulas priekšlikums 16. pants
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
16. pants	svītrots
Administratīvo maksājumu iekasēšana par Iestādes pakalpojumiem
1. Komisija nosaka administratīvos maksājumus, ko uzliek uzņēmumiem par Iestādes sniegtajiem pakalpojumiem atbilstīgi 54. panta 2. punktā minētajai procedūrai un pamatojoties uz Iestādes atzinumu. Iestāde iekasē šos administratīvos maksājumus.
2. Administratīvos maksājumus atsevišķiem uzņēmumiem uzliek objektīvi, pārredzami un samērīgi, lai papildu administratīvās izmaksas un saistītie maksājumi būtu iespējami mazāki.
3. Šā panta 1. punktā minētie administratīvie maksājumi var būt par
(a) administratīvajām izmaksām, kas Iestādei radušās, vadot atlases procedūru atbilstīgi 12. pantam,
(b) pārsūdzību izskatīšanu saskaņā ar 34. pantu,
(c) administratīvajām izmaksām, kas Iestādei radušās, pārvaldot Eiropas Telenumerācijas telpu atbilstīgi 8. pantam. Visus maksājumus aprēķina un maksā euro.
4. Administratīvo maksājumu summu nosaka tādu, lai nodrošinātu, ka ar ieņēmumiem, ko dod šie maksājumi, principā pietiek, lai pilnībā segtu sniegto pakalpojumu izmaksas.
5. Iestāde publicē gada pārskatu par administratīvajām izmaksām un maksājumiem. Ja maksājumu kopsumma un kopējā administratīvo izdevumu summa atšķiras, Iestāde sniedz atzinumu Komisijai, norādot, kādas ir atbilstīgas korekcijas, kas izdarāmas, nosakot maksājumus.
Pamatojums
Šie pienākumi jāatstāj dalībvalstu kompetencē.
Grozījums Nr.  33 Regulas priekšlikums 17. pants
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
17. pants	svītrots
Izmantošanas nodevu par radiofrekvenču un numuru izmantošanas tiesībām un kopīgas atlases procedūras administratīvo maksājumu iekasēšana un sadalīšana
1. Ja atbilstīgi Direktīvas 2002/20/EK (atļauju izsniegšanas direktīva) 6.b pantam uzņēmumiem uzliek izmantošanas nodevas par radiofrekvenču un numuru izmantošanas tiesībām, ko piešķir, veicot kopīgu atlases procedūru, Iestāde atbild par šādu izmantošanas nodevu iekasēšanu un sadalīšanu.
Kad Iestāde ir saņēmusi izmantošanas nodevas, tās sadala starp attiecīgajām dalībvalstīm un Iestādi, ievērojot termiņu un sadalījuma attiecību, kas atbilstīgi Direktīvas 2002/20/EK (atļauju izsniegšanas direktīva) 6.b pantam jānosaka Komisijai.
Ja Komisija nenosaka termiņu un sadalījuma attiecību, izmantošanas nodevas jāsadala, vadoties pēc to dalībvalsts iedzīvotāju skaita, kam vajadzēja piešķirt izmantošanas tiesības iepriekšējā gadā, kas beidzās pirms atlases procedūras sākšanas.
2. Iestāde atbild par to administratīvo maksājumu iekasēšanu un sadali, kas par tiesībām izmantot frekvences un numurus uzlikti atlasītajiem uzņēmumiem pēc kopīgas atlases procedūras, lai segtu valsts pārvaldes iestāžu administratīvās izmaksas par kopīgo izmantošanas nosacījumu ievērošanas pārraudzību.
Šā punkta pirmajā daļā minētos administratīvos maksājumus pēc to saņemšanas Iestāde sadala attiecīgajām valsts pārvaldes iestādēm atbilstīgi valsts pārvaldes iestāžu uzrādītajām pārraudzības izmaksu summām.
Pamatojums
Ar spektra jautājumiem efektīvi jau nodarbojas Radiofrekvenču spektra politikas grupa (RSPG).
Grozījums Nr.  34 Regulas priekšlikums 19. pants – 1. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
1. Iestāde, ņemot vērā Kopienas elektronisko sakaru politiku, veicina informācijas apmaiņu gan dalībvalstu starpā, gan starp dalībvalstīm, valsts pārvaldes iestādēm un Komisiju par stāvokli un attīstību elektroniskos sakaru tīklus un pakalpojumus, tostarp tīklu un informācijas drošību, regulatīvo darbību jomā.	1. Iestāde, ņemot vērā Kopienas elektronisko sakaru politiku, veicina informācijas apmaiņu gan dalībvalstu starpā, gan starp Eiropas Parlamentu un dalībvalstīm, valsts pārvaldes iestādēm un Komisiju par stāvokli un attīstību elektrosakaru tīklu un pakalpojumu regulatīvo darbību jomā.
Pamatojums
Iestādei nevar piešķirt drošības nodrošināšanas pilnvaras, kuras jau efektīvi pilda Eiropas Tīklu un informācijas drošības aģentūra (ENISA).
Grozījums Nr.  35 Regulas priekšlikums 19. pants – 2. punkts – ca apakšpunkts (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(ca) sniedzot ziņojumu par atšķirībām reglamentēšanas praksē un priekšlikumus par to, kā panākt šīs prakses konverģenci. Ja Iestāde uzskata, ka vajadzīgi saistoši noteikumi attiecībā uz reglamentējošo praksi, tā Komisijai sniedz attiecīgus ieteikumus, tostarp arī par šo noteikumu izpildi. Iestādei var piešķirt izpildes pilnvaras.
Pamatojums
Reglamentējošā konverģence ir obligāta; tas ir vajadzīgs kopā ar izpildes mehānismu.
Grozījums Nr.  36 Regulas priekšlikums 19. pants – 4. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
4. Iestāde vāc atbilstīgu informāciju, jo īpaši saskaņā ar Direktīvas 2002/21/EK (pamatdirektīva) 13.a. pantu, lai analizētu pašreizējos un jaunos riskus. Tā jo īpaši analizē Eiropas mēroga riskus, kas var ietekmēt elektronisko sakaru tīklu elastību un pieejamību, tajos saņemtās un nosūtītās informācijas autentiskumu, integritāti un konfidencialitāti, un sniedz analīzes rezultātus dalībvalstīm un Komisijai.	svītrots
Pamatojums
Ar drošības jautājumiem efektīvi jau nodarbojas Eiropas Tīklu un informācijas drošības aģentūra (ENISA).
Grozījums Nr.  37 Regulas priekšlikums 19. pants – 5. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
5. Iestāde sekmē informētību un savlaicīgas, objektīvas un visaptverošas informācijas, tostarp par tīklu un informācijas drošības jautājumiem, pieejamību visiem izmantotājiem, veicinot, inter alia, apmaiņu ar pašlaik labāko praksi, tostarp lietotāju brīdināšanas metodēm, un cenšoties rast sinerģiju starp publiskā un privātā sektora iniciatīvām.	svītrots
Pamatojums
Ar drošības jautājumiem efektīvi jau nodarbojas Eiropas Tīklu un informācijas drošības aģentūra (ENISA).
Grozījums Nr.  38 Regulas priekšlikums 20 pants – 2. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
2. Iestāde atbild par tādas Kopienā ceļojošiem mobilo sakaru operatora klientiem paredzētās balss un datu pakalpojumu cenu datubāzes pārvaldību un publicēšanu, kurā attiecīgā gadījumā ir arī informācija par konkrētām viesabonēšanas zvanu izdarīšanas un saņemšanas izmaksām Kopienas visattālākajos reģionos. Tā pārrauga šādu cenu tendences un publicē gada ziņojumu.	svītrots
Pamatojums
Iejaukšanās mobilo sakaru un datu viesabonēšanā bija paredzēta kā pasākums, lai iejauktos tirgus darbībā, un nebija domāts kā pastāvīgs pasākums. Nepārtraukta uzraudzības īstenošana ietilpst Komisijas kompetencē; to var pieprasīt, bet tā nav jāpiemin regulā.
Grozījums Nr.  39 Regulas priekšlikums 23. pants
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
Pēc Komisijas pieprasījuma Iestāde var veikt konkrētus papildu uzdevumus.	Pēc Komisijas vai Eiropas Parlamenta pieprasījuma Iestāde var veikt konkrētus papildu uzdevumus visos jautājumos, kas attiecas uz elektroniskajiem sakariem.
Pamatojums
Komisijas priekšlikuma paskaidrojuma rakstā noteikts, ka iestādi jāizveido, „paredzot, ka tā atskaitās Eiropas Parlamentam”. Tādēļ jānodrošina ciešāka saikne starp Parlamentu un iestādi.
Grozījums Nr.  40 Regulas priekšlikums 24. pants – a punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(a) valde,	svītrots
Pamatojums
Valde var apdraudēt reglamentējošo institūciju neatkarību, veido nevajadzīgu birokrātijas slāni un tā jāatceļ.
Grozījums Nr.  41 Regulas priekšlikums 24. pants – d punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(d) galvenais tīkla drošības speciālists,	svītrots
Pamatojums
Iestādes kompetencē nevar būt drošības jautājumi; tas dublē galvenā tīkla drošības speciālista pienākumus.
Grozījums Nr.  42 Regulas priekšlikums 24. pants – f punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(f) apelācijas padome.	svītrots
Pamatojums
Iestādes kompetencē nevar būt numuru izmantošanas tiesību jautājumi; tas dublē Apelācijas padomes pienākumus.
Grozījums Nr.  43 Regulas priekšlikums 25. pants
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
25. pants	svītrots
Valde
1. Valde sastāvā ir divpadsmit locekļi. Sešus ieceļ Komisija, un sešus — Padome. Valdes locekļus ieceļ, nodrošinot visaugstāko kompetences un neatkarības standartu ievērošanu un atbilstīgo īpašo zināšanu jomu plašu pārstāvību. Pilnvaru termiņš ir pieci gadi, un to var vienu reizi atjaunot.
2. Valde no savu locekļu vidus ievēl priekšsēdētāju un viņa vietnieku. Priekšsēdētāja vietnieks automātiski aizvieto priekšsēdētāju, ja priekšsēdētājs nevar veikt savas funkcijas. Priekšsēdētāja un priekšsēdētāja vietnieka pilnvaru termiņš ir divarpus gadi, un šo termiņu var atjaunot. Tomēr priekšsēdētāja un priekšsēdētāja vietnieka pilnvaru termiņu katrā ziņā pārtrauc, ja tie vairs nav valdes locekļi.
3. Valdes sanāksmes sasauc tās priekšsēdētājs. Iestādes direktors piedalās apspriedēs, ja vien valde nelemj citādi. Valdes uz regulārajām apspriedēm sanāk vismaz divas reizes gadā. Tā sanāk arī pēc priekšsēdētāja ierosmes, pēc Komisijas pieprasījuma vai pēc vismaz trešās daļas valdes locekļu pieprasījuma. Valde var uzaicināt sanāksmēs kā novērotāju piedalīties jebkuru personu, kuras atzinums var būt svarīgs. Valdes locekļiem, ievērojot reglamentu, var palīdzēt padomdevēji vai eksperti. Iestāde sniedz valdei sekretariāta pakalpojumus.
4. Valde lēmumus pieņem ar balsu vairākumu, ko veido divas trešdaļas klātesošo valdes locekļu balsu.
5. Katram valdes loceklim ir viena balss. Sīkāku balsojuma kārtību nosaka reglamentā, tostarp precizē apstākļus, kādos viens loceklis var darboties cita locekļa vārdā, un attiecīgā gadījumā noteikumus par kvorumu.
Pamatojums
Valde var apdraudēt reglamentējošo institūciju neatkarību, veido nevajadzīgu birokrātijas slāni un tā jāatceļ.
Grozījums Nr.  44 Regulas priekšlikums 26. pants
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
1. Valde, apspriežoties ar regulatoru padomi, atbilstīgi 29. panta 2. punktam ieceļ direktoru.	Eiropas Parlamentam vienojoties ar Padomi un pēc apspriešanās ar Komisiju direktoru ieceļ atbilstīgi 29. panta 2. punktam.
2. Valde, apspriežoties ar direktoru, atbilstīgi 31. panta 2. punktam ieceļ galveno tīklu drošības speciālistu.
3. Atbilstīgi 27. panta 1. punktam valde ieceļ regulatoru padomes locekļus.
4. Atbilstīgi 33. panta 1. punktam valde ieceļ apelācijas padomes locekļus.
5. Katru gadu līdz 30. septembrim valde, apspriežoties ar Komisiju un saņemot regulatoru padomes apstiprinājumu atbilstīgi 28. panta 3. punktam, pieņem Iestādes nākamā gada darba programmu un nosūta to Eiropas Parlamentam, Padomei un Komisijai. Darba programmas pieņemšana neietekmē gadskārtējo budžeta procedūru.
6. Valde izmanto budžeta pilnvaras saskaņā ar 36.—38. pantu.
7. Ar Komisijas piekrišanu valde lemj par novēlējumu, dāvinājumu vai neatmaksājamu piešķīrumu pieņemšanu no citiem Kopienas avotiem.
8. Valdei ir disciplināras pilnvaras attiecībā uz direktoru un galveno tīkla drošības speciālistu.
9. Attiecīgā gadījumā valde saskaņā ar 49. panta 2. punktu izstrādā Iestādes personāla politiku.
10. Atbilstīgi 47. pantam valde pieņem īpašus noteikumus par tiesībām piekļūt Iestādes dokumentiem.
11. Valde pieņem gada pārskatu par Iestādes darbību un vēlākais līdz 15. jūnijam nosūta to Eiropas Parlamentam, Padomei, Komisijai, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Revīzijas palātai. Atbilstīgi 28. panta 4. punktam pārskatā ietver atsevišķu sadaļu, ko apstiprina regulatoru padome, par Iestādes regulatīvajām darbībām attiecīgajā gadā.	Regulatoru padome pieņem gada pārskatu par Iestādes darbību un vēlākais līdz 15. jūnijam nosūta to Eiropas Parlamentam, Padomei, Komisijai, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Revīzijas palātai. Atbilstīgi 28. panta 4. punktam pārskatā iekļauj sadaļu par Iestādes regulatīvajām darbībām attiecīgajā gadā. Eiropas parlaments var pieprasīt, lai tam būtu savs pārstāvis regulatoru padomē attiecīgu jautājumu risināšanai, kas saistīti reglamentējošu darbību.
12. Valde pieņem reglamentu.
13. Valde sniedz atzinumu Komisijai par administratīvajiem maksājumiem, ko Iestāde var iekasēt no uzņēmumiem, veicot uzdevumus, kas minēti 16. pantā.
Pamatojums
Valde var apdraudēt reglamentējošo institūciju neatkarību, veido nevajadzīgu birokrātijas slāni un tā jāatceļ. regulatoru padome ir Iestādes vadības institūcija; jāsaglabā tās atbildība par Iestādes darbības rezultātiem.
Grozījums Nr.  45 Regulas priekšlikums 27. pants – 4. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
4. Regulatoru padome lēmumus pieņem ar vienkāršu balsu vairākumu. Katram loceklim jeb tā vietniekam, kas nav direktors, un Komisijas pārstāvim ir pa vienai balsij.	4. Regulatoru padome lēmumus pieņem ar kvalificētu divu trešdaļu tās locekļu balsu vairākumu. Katram loceklim vai tā aizstājējam, kas nav Komisijas pārstāvis ir pa vienai balsij.
Pamatojums
Nav iemesla izslēgt direktora balsstiesības. Kvalificēts balsu vairākums ir nepieciešams, lai nodrošinātu, ka tiek pieņemti apsvērti lēmumi.
Grozījums Nr.  46 Regulas priekšlikums 27. pants – 5. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
5. Regulatoru padome pieņem reglamentu.	5. Regulatoru padome pieņem reglamentu ar kvalificētu divu trešdaļu tās locekļu balsu vairākumu.
Pamatojums
Kvalificēts balsu vairākums ir nepieciešams, lai nodrošinātu, ka tiek pieņemti apsvērti lēmumi.
Grozījums Nr.  47 Regulas priekšlikums 27. pants – 6. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
6. Veicot šajā regulā paredzētos uzdevumus, regulatoru padome darbojas neatkarīgi un neprasa un nepieņem norādījumus no dalībvalsts valdības vai citām publiskām vai privātām struktūrām.	6. Veicot šajā regulā paredzētos uzdevumus, regulatoru padome darbojas neatkarīgi un neprasa un nepieņem norādījumus no dalībvalsts valdības vai citām publiskām vai privātām struktūrām, kā arī saglabā savu neatkarību no Komisijas.
Pamatojums
Jānodrošina neatkarība no Komisijas.
Grozījums Nr.  48 Regulas priekšlikums 29. pants – 1. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
1. Iestādi vada direktors, kas, veicot savas funkcijas, ir neatkarīgs. Neskarot Komisijas, valdes un regulatoru padomes attiecīgās pilnvaras, direktors neprasa un nepieņem norādījumus no valdības vai citām struktūrām.	1. Iestādi vada direktors, kas, veicot savas funkcijas, ir neatkarīgs. Neskarot Eiropas Parlamenta, Padomes, Komisijas un regulatoru padomes attiecīgās pilnvaras, direktors neprasa un nepieņem norādījumus no valdības vai citām struktūrām.
Pamatojums
Valde ir jāatceļ, bet vienlaikus jāatzīst Padomes un Parlamenta pilnvaras.
Grozījums Nr.  49 Regulas priekšlikums 29. pants – 2. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
2. Valde, apspriežoties ar regulatoru padomi, izvēloties vienu no vismaz diviem Komisijas ierosinātajiem kandidātiem un ņemot vērā to nopelnus, prasmes un pieredzi elektronisko sakaru tīklu un pakalpojumu jomā, ieceļ direktoru. Pirms iecelšanas amatā Eiropas Parlamenta kompetentā komiteja var uzaicināt valdes izvēlēto kandidātu teikt uzrunu un atbildēt uz komitejas locekļu jautājumiem.	2. Direktoru ieceļ, Eiropas Parlamentam vienojoties ar Padomi un apspriežoties ar Komisiju un regulatoru padomi, ņemot vērā nopelnus, prasmes un pieredzi elektronisko sakaru tīklu un pakalpojumu jomā. Eiropas Parlamenta kompetentā komiteja var uzaicināt kandidātus teikt uzrunu un atbildēt uz komitejas locekļu jautājumiem.
Pamatojums
Tā kā Komisijai ir galīgā kompetence telekomunikāciju politikas jomā, un Iestādes padomdevējām funkcijām jābūt neatkarīgām, ir nepieciešams nodrošināt, ka Komisijai nav pilnvaru iecelšanai amatā.
Grozījums Nr.  50 Regulas priekšlikums 29. pants – 4. punkts – 1. un 2. daļa
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
4. Pēc Komisijas priekšlikuma valde, apspriežoties ar regulatoru padomi, ņemot vērā novērtējuma ziņojumu un tikai gadījumos, kad to var pamatot ar Iestādes pienākumiem un tai izvirzītajām prasībām, var vienu reizi pagarināt direktora pilnvaru termiņu par ne vairāk kā trim gadiem.	4. Pēc Komisijas priekšlikuma , apspriežoties ar regulatoru padomi, Eiropas Parlamentu un Padomi, ņemot vērā novērtējuma ziņojumu un tikai gadījumos, kad to var pamatot ar Iestādes pienākumiem un tai izvirzītajām prasībām, var vienu reizi pagarināt direktora pilnvaru termiņu par ne vairāk kā trim gadiem.
Administratīvā valde informē Eiropas Parlamentu par nodomu pagarināt direktora pilnvaru termiņu. Mēneša laikā pirms direktora pilnvaru termiņa pagarināšanas Eiropas Parlamenta kompetentā komiteja var uzaicināt direktoru teikt uzrunu un atbildēt uz komitejas locekļu jautājumiem.	Mēneša laikā pirms direktora pilnvaru termiņa pagarināšanas Eiropas Parlamenta kompetentā komiteja var uzaicināt direktoru teikt uzrunu un atbildēt uz komitejas locekļu jautājumiem.
Pamatojums
Tā kā Komisijai ir galīgā kompetence telekomunikāciju politikas jomā, un Iestādes padomdevējām funkcijām jābūt neatkarīgām, ir nepieciešams nodrošināt, ka Komisijai nav pilnvaru iecelšanai amatā.
Grozījums Nr.  51 Regulas priekšlikums 29. pants – 5. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
5. Direktoru var atlaist no amata tikai ar valdes lēmumu un pēc apspriešanās ar regulatoru padomi. Valde pieņem šo lēmumu ar trīs ceturtdaļu locekļu balsu vairākumu.	5. Direktoru var atlaist no amata tikai ar Eiropas Parlamenta un Padomes lēmumu un pēc apspriešanās ar Komisiju un regulatoru padomi.
Pamatojums
Valde ir jāatceļ, bet vienlaikus jāatzīst Padomes un Parlamenta pilnvaras.
Grozījums Nr.  52 Regulas priekšlikums 30. pants – 2. līdz 5. punktsto
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
2. Direktors sagatavo valdes darbu. Direktors bez balsstiesībām piedalās valdes darbā.
3. Pēc regulatoru padomes apstiprinājuma direktors pieņem 4.-23. pantā minētos atzinumus, ieteikumus un lēmumus.	3. Pēc regulatoru padomes apstiprinājuma direktors pieņem 4.-23. pantā minētos atzinumus, ieteikumus un lēmumus.
4. Katru gadu direktors nākamajam gadam sagatavo Iestādes ikgadējās darba programmas projektu un līdz attiecīgā gada 30. jūnijam iesniedz to regulatoru padomei un Komisijai.	4.. Katru gadu direktors nākamajam gadam sagatavo Iestādes ikgadējās darba programmas projektu un līdz attiecīgā gada 30. jūnijam iesniedz to regulatoru padomei un Komisijai.
Pirms 1. septembra Direktors iesniedz darba programmu, lai Valde to pieņemtu.
5. Direktors atbild par Iestādes ikgadējās darba programmas īstenošanu saskaņā ar attiecīgi regulatoru padomes un galvenā tīklu drošības speciālista norādēm un valdes administratīvā pārraudzībā.	5. Direktors atbild par Iestādes ikgadējās darba programmas īstenošanu saskaņā ar attiecīgi regulatoru padomes norādēm.
Pamatojums
Valdes un galvenā tīklu drošības speciālista iesaistīšana jāsvītro.
Grozījums Nr.  53 Regulas priekšlikums 31. pants
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
31. pants	svītrots
Galvenais tīklu drošības speciālists
1. Galvenais tīklu drošības speciālists atbild par Iestādes tīklu un informācijas drošības uzdevumu koordinēšanu. Galvenais tīklu drošības speciālists strādā direktora pakļautībā un tam atskaitās. Galvenais tīklu drošības speciālists sagatavos projektu gada darba programmai šo darbību veikšanai.
2. Valde, izvēloties vienu no vismaz diviem Komisijas ierosinātajiem kandidātiem un ņemot vērā to nopelnus, prasmes un pieredzi tīklu un informācijas drošības jomā, ieceļ galveno tīklu drošības speciālistu uz pieciem gadiem.
3. Galveno tīklu drošības speciālistu var atlaist no amata tikai ar valdes lēmumu un pēc apspriešanās ar direktoru. Valde pieņem šo lēmumu ar trīs ceturtdaļu locekļu balsu vairākumu.
4. Pēc Komisijas priekšlikuma valde, apspriežoties ar direktoru un tikai gadījumos, kad to var pamatot ar Iestādes pienākumiem un tai izvirzītajām prasībām, var vienu reizi pagarināt direktora pilnvaru termiņu par ne vairāk kā trim gadiem.
Pamatojums
Ar drošības jautājumiem efektīvi jau nodarbojas Eiropas Tīklu un informācijas drošības aģentūra (ENISA).
Grozījums Nr.  54 Regulas priekšlikums 32. pants
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
1. Galvenais tīklu drošības speciālists izveido pastāvīgu ieinteresēto personu grupu, ko veido eksperti, kuri pārstāv atbilstīgās ieinteresētās personas jo īpaši no informācijas un sakaru tehnoloģijas nozares, patērētāju grupām un akadēmisko ekspertu vidus tīklu un informācijas drošības jomā. Galvenais tīklu drošības speciālists, apspriežoties ar direktoru, nosaka procedūras jo īpaši saistībā ar grupas locekļu skaitu, sastāvu un iecelšanu un grupas darbību.	1. Direktors izveido pastāvīgu ieinteresēto personu grupu, ko veido eksperti, kuri pārstāv atbilstīgās ieinteresētās personas jo īpaši no informācijas un sakaru tehnoloģijas nozares un patērētāju grupām. Direktors nosaka procedūras jo īpaši saistībā ar grupas locekļu skaitu, sastāvu un iecelšanu un grupas darbību. Grupa sniedz ziņojumu Eiropas Parlamentam, Komisijai un regulatoru padomei.
2. Grupas priekšsēdētājs ir galvenais tīklu drošības speciālists. Grupas locekļu pilnvaru termiņš ir divarpus gadi. Grupas locekļi nedrīkst būt valdes vai regulatoru padomes locekļi.	2. Grupas priekšsēdētājs ir direktors. Grupas locekļu pilnvaru termiņš ir divarpus gadi. Grupas locekļi nedrīkst būt regulatoru padomes locekļi
3. Komisijas pārstāvjiem ir tiesības būt klāt Grupas sanāksmēs un piedalīties tās darbā.	3. Komisijas pārstāvjiem ir tiesības būt klāt Grupas sanāksmēs un piedalīties tās darbā.
4. Grupa var dot padomus galvenajam tīklu drošības speciālistam, par to, kā pildīt ar šo regulu noteiktos pienākumus, izstrādāt priekšlikumu par atbilstīgajām Iestādes darba programmas daļām, kā arī sazināties ar ieinteresētajām personām par visiem jautājumiem, kas saistīt ar darba programmu.	4. Grupa var dot padomus direktoram par to, kā pildīt ar šo regulu noteiktos pienākumus, izstrādāt priekšlikumu par atbilstīgajām Iestādes darba programmas daļām, kā arī sazināties ar ieinteresētajām personām par visiem jautājumiem, kas saistīt ar darba programmu.
Pamatojums
Ar drošības jautājumiem efektīvi jau nodarbojas Eiropas Tīklu un informācijas drošības aģentūra (ENISA), un galvenā tīklu drošības speciālista amats nav vajadzīgs. Ir vajadzīga ieinteresēto personu vispārēja iesaistīšana. Tomēr var būt nepieciešama pasākumu īstenošana, lai nodrošinātu, ka netiek apdraudēta valsts regulatoru neatkarība.
Grozījums Nr.  55 Regulas priekšlikums 33. pants
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
33. pants	svītrots
Apelācijas padome
1. Apelācijas padomi veido seši locekļi un seši vietnieki, kurus ieceļ no pašreizējiem vai bijušajiem valsts pārvaldes iestāžu, konkurences iestāžu vai citu valsts vai Kopienas iestāžu vadošiem darbiniekiem ar attiecīgu pieredzi elektronisko sakaru nozarē. Apelācijas padome ieceļ priekšsēdētāju.
2. Apelācijas padomes locekļus, publicējot uzaicinājumu paust ieinteresētību, pēc Komisijas priekšlikuma ieceļ valde, apspriežoties ar regulatoru valdi.
3. Apelācijas padomes locekļu amata pilnvaru termiņš ir pieci gadi. Šo termiņu var atjaunot. Apelācijas padomes locekļi lēmumu pieņemšanā ir neatkarīgi. Tos nesaista nekādi norādījumi. Apelācijas padomes locekļi nedrīkst veikt citus pienākumus Iestādē, valdē vai regulatoru padomē. Apelācijas padomes locekļus nevar atlaist no amata, izņemot, ja loceklis atzīts par vainīgu nopietnā pārkāpumā, un atlaišanas lēmumu pieņem valde pēc apspriešanās ar regulatoru padomi.
4. Apelācijas padomes locekļi nevar piedalīties apelācijas procesā, ja viņi tajā ir personīgi ieinteresēti vai ja viņi jau iepriekš ir bijuši tajā iesaistīti kā vienas procesā iesaistītas puses pārstāvji, vai arī ja viņi piedalījušies pārsūdzētā lēmuma pieņemšanā.
Ja kāda šā punkta pirmajā daļā minētā iemesla vai kāda cita iemesla dēļ kāds no apelācijas padomes locekļiem uzskata, ka viņa kolēģim nebūtu jāpiedalās apelācijas procesā, tad viņš attiecīgi informē apelācijas padomi. Visas apelācijas procesā iesaistītās puses var iebilst pret apelācijas padomes locekli jebkura šā punkta pirmajā daļā minētā iemesla dēļ vai arī tad, ja radušās aizdomas par neobjektivitāti. Iebildumu nevar pamatot ar locekļa valstspiederību, un to nepieņem, ja, apzinoties iebilduma iemeslu, apelācijas izskatīšanas procesā iesaistītā puse ir veikusi kādu procedūras pasākumu.
5. Apelācijas padomes lēmumu par rīcību 4. punktā paredzētajos gadījumos pieņem bez attiecīgā locekļa līdzdalības. Lai pieņemtu šo lēmumu, attiecīgo locekli apelācijas padomē aizstāj viņa vietnieks, izņemot gadījumus, kad arī vietnieks ir līdzīgā situācijā. Pēdējā minētajā gadījumā priekšsēdētājs ieceļ aizstājēju no citiem vietniekiem.
Pamatojums
Iestādes kompetencē nevar būt numuru izmantošanas tiesību jautājumi; tas dublē Apelācijas padomes pienākumus.
Grozījums Nr.  56 Regulas priekšlikums 34. pants
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
34. pants	svītrots
Apelācijas
1. Apelācijas padome atbild par lēmumu pieņemšanu par apelācijām, kas iesniegtas par Iestādes lēmumiem vai pasākumiem jomās, kuras noteiktas 8. panta 1. punktā.
2. Apelācijas padome pieņem lēmumus ar kvalificētu vairākumu, ko veido vismaz četri no sešiem locekļiem. Apelācijas padomi sasauc pēc vajadzības.
3. Apelācija, ko iesniedz saskaņā ar 1. punktu, neaptur attiecīgā lēmuma piemērošanu. Tomēr apelācijas padome, ja tā uzskata, ka lietas apstākļi to prasa, var apturēt apstrīdētā lēmuma piemērošanu.
4. Apelāciju kopā ar tās pamatojumu iesniedz Iestādē rakstveidā divu mēnešu laikā pēc lēmuma vai pasākuma paziņošanas attiecīgajam uzņēmumam vai, ja tas nav iespējams, dienā, kad Aģentūra šo lēmumu vai pasākumu publiskojusi. Apelācijas padome pieņem lēmumu divu mēnešu laikā pēc apelācijas iesniegšanas.
5. Ja apelācija ir pieņemama, apelācijas padome pārbauda, vai apelācija ir pamatota. Tā tik bieži, cik vajadzīgs, uzaicina apelācijas procesā iesaistītās puses noteiktos termiņos iesniegt komentārus par sniegtajiem paziņojumiem vai par pārējo apelācijas procesā iesaistīto pušu ziņojumiem. Apelācijas procesā iesaistītajām pusēm ir tiesības izteikties mutiski.
6. Apelācijas padome, ievērojot šo pantu, var īstenot visas pilnvaras, kas ir Iestādes kompetencē, vai nodot lietu Iestādes kompetentajai struktūrvienībai. Minētajai kompetentajai struktūrvienībai apelācijas padomes lēmums ir saistošs.
7. Apelācijas padome pieņem reglamentu.
Pamatojums
Iestādes kompetencē nevar būt numuru izmantošanas tiesību jautājumi; tas dublē Apelācijas padomes pienākumus.
Grozījums Nr.  57 Regulas priekšlikums 35. pants
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
35. pants	svītrots
Prasību celšana Pirmās instances tiesā un Eiropas Kopienu Tiesā
1. Saskaņā ar Līguma 230. pantu Pirmās instances tiesā vai Eiropas Kopienu tiesā var celt prasību, apstrīdot apelācijas padomes lēmumu vai, ja tai nav tiesību izskatīt apelāciju, Iestādes lēmumu.
2. Ja Iestāde nepieņem lēmumu, Eiropas Pirmās instances tiesā vai Eiropas Kopienu Tiesā var ierosināt tiesvedību par bezdarbību saskaņā ar Līguma 232. pantu.
3. Iestādei jāveic vajadzīgie pasākumi, lai ievērotu Eiropas Pirmās instances tiesas vai Eiropas Kopienu tiesas spriedumu.
Pamatojums
Ja attiecīgie grozījumi tiek pieņemti, numuru izmantošanas tiesības nebūs Iestādes kompetencē, un būs vajadzīga apelācijas padome. Ja tie netiek pieņemti, procedūra jāsaglabā.
Grozījums Nr.  58 Regulas priekšlikums 36. pants – 1. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
1. Iestādes ieņēmumi tiek veidoti šādi:	1. Iestādes ieņēmumi ir šādi:
(a) maksājumi par Iestādes pakalpojumiem,	a) vienu trešdaļu no ikgadējā finansējuma maksā tieši kā Kopienas subsīdiju saskaņā ar budžeta lēmējinstitūcijas noteikto attiecīgo izdevumu kategoriju EK vispārējā budžetā un 2006. gada 17. maija Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas iestāžu nolīguma par budžeta disciplīnu un pareizu finanšu pārvaldību 47. panta noteikumiem1;
(b) attiecīgā daļa izmantošanas nodevu, ko atbilstīgi 17. panta noteikumiem samaksājuši pieteikuma iesniedzēji,	(b) divas trešdaļas no gada ienākumiem ir valsts pakalpojumu regulējošas iestādes tiešas iemaksas. No dalībvalstīm tiek prasīts nodrošināt, ka valsts pakalpojumu regulējošas iestādes rīcībā ir pietiekami finanšu un cilvēkresursi, lai veiktu Eiropas Elektronisko sakaru regulatoru organizācijas tām uzdotos uzdevumus un nodrošinātu pienācīgu finansējumu šai organizācijai. Dalībvalstis konkrēti nosaka budžeta pozīciju, kura valsts pakalpojumu regulējošām iestādēm turpmāk jāizmanto, lai nodrošinātu Eiropas Elektronisko sakaru regulatoru organizācijas resursus no to gada budžeta. Šie budžeti ir jāpublisko.
(c) Kopienas subsīdija, kas ir iegrāmatota Eiropas Kopienu vispārējā budžetā (Komisijas iedaļā),
(d) novēlējumi, dāvinājumi vai neatmaksājami piešķīrumi, kas minēti 26. panta 7. punktā,
(e) brīvprātīgas dalībvalstu vai to pārvaldes iestāžu iemaksas.
	1 OV L 139, 14.6.2006., 1. lpp.
Pamatojums
Iestāde nevar būt pilnvarota vākt nodevas. Iestāde galvenokārt jāfinansē no dalībvalstu finanšu līdzekļiem, lai nodrošinātu tās patiesu neatkarību no Komisijas.
Grozījums Nr.  59 Regulas priekšlikums 36. pants – 2. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
2. Iestādes izdevumi ir personāla, administratīvie, infrastruktūras un saimnieciskās darbības izdevumus.	2. Iestādes izdevumi ir personāla, administratīvie, infrastruktūras un saimnieciskās darbības izdevumus, tostarp tādus, kas saistīti ar neatkarīga sekretariāta izveidošanu.
Pamatojums
Iestādei jābūt savam sekretariātam, kas apmierinās tās darbības visas adminsitratīvās vajadzības.
Grozījums Nr.  60 Regulas priekšlikums 37. pants – 1. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
1. Katru gadu vēlākais līdz 15. februārim direktors sagatavo provizorisko budžeta projektu, kas ietver saimnieciskās darbības un darba programmas izdevumus, kuri paredzēti nākamajā gadā, un nosūta šo projektu kopā ar provizorisko amatu sarakstu valdei. Katru gadu valde, pamatojoties uz direktora sagatavoto projektu, sagatavo Iestādes ieņēmumu un izdevumu aplēsi nākamajam finanšu gadam. Šo aplēsi, iekļaujot amatu saraksta projektu, valde ne vēlāk kā 31. martā nosūta Komisijai. Pirms aplēses pieņemšanas direktora sagatavoto projektu nosūta regulatoru padomei, kas par šo projektu var sniegt atzinumu.	1. Katru gadu vēlākais līdz 15. februārim direktors sagatavo provizorisko budžeta projektu, kas ietver saimnieciskās darbības un darba programmas izdevumus, kuri paredzēti nākamajā gadā, un nosūta šo projektu kopā ar provizorisko amatu sarakstu regulatoru padomei. Katru gadu regulatoru padome, pamatojoties uz direktora sagatavoto projektu, sagatavo Iestādes ieņēmumu un izdevumu tāmi nākamajam finanšu gadam. Šo tāmi, iekļaujot amatu saraksta projektu, regulatoru padome ne vēlāk kā 31. martā nosūta Komisijai.
Pamatojums
Regulatoru padomei jāpiešķir lielākas pilnvaras attiecībā uz budžetu, lai nodrošinātu patiesu neatkarību no Komisijas.
Grozījums Nr.  61 Regulas priekšlikums 37. pants – 5. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
5. Iestādes budžetu sagatavo valde. Tas kļūst galīgs pēc Eiropas Kopienu vispārējā budžeta pieņemšanas galīgajā variantā. Vajadzības gadījumā to attiecīgi koriģē.	5. Iestādes budžetu sagatavo regulatoru padome. Tas kļūst galīgs pēc Eiropas Kopienu vispārējā budžeta pieņemšanas galīgajā variantā. Vajadzības gadījumā to attiecīgi koriģē.
Pamatojums
Regulatoru padomei jāpiešķir lielākas pilnvaras attiecībā uz budžetu, lai nodrošinātu patiesu neatkarību no Komisijas.
Grozījums Nr.  62 Regulas priekšlikums 37. pants – 6. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
6. Valde bez kavēšanās informē budžeta lēmējinstitūciju par visiem plānotajiem projektiem, kas finansiālā ziņā var būtiski ietekmēt tās budžeta finansējumu, jo īpaši projektiem, kuri saistīti ar īpašumu, piemēram, ēku īre vai pirkšana. Tā par šiem projektiem informē Komisiju. Ja kāda budžeta lēmējiestāde paredz sniegt atzinumu, tā Iestādi informē par šādu ieceri divu mēnešu laikā no brīža, kad saņemta informācija par nekustamā īpašuma projektu. Ja atbildes nav, Iestāde var veikt plānotās darbības.	6. Regulatoru padome bez kavēšanās informē budžeta lēmējinstitūciju par visiem plānotajiem projektiem, kas finansiālā ziņā var būtiski ietekmēt tās budžeta finansējumu, jo īpaši projektiem, kuri saistīti ar īpašumu, piemēram, ēku īre vai pirkšana. Tā par šiem projektiem informē Komisiju. Ja kāda budžeta lēmējiestāde paredz sniegt atzinumu, tā Iestādi informē par šādu ieceri divu mēnešu laikā no brīža, kad saņemta informācija par nekustamā īpašuma projektu. Ja atbildes nav, Iestāde var veikt plānotās darbības.
Pamatojums
Regulatoru padomei jāpiešķir lielākas pilnvaras attiecībā uz budžetu, lai nodrošinātu patiesu neatkarību no Komisijas.
Grozījums Nr.  63 Regulas priekšlikums 38. pants – 4. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
4. Pēc Revīzijas palātas apsvērumu saņemšanas par Iestādes provizoriskajiem pārskatiem saskaņā ar Padomes Regulas (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 129. pantu direktors, uzņemoties atbildību, sagatavo Iestādes galīgos pārskatus un nosūta tos valdei atzinuma sniegšanai.	4. Pēc Revīzijas palātas apsvērumu saņemšanas par Iestādes provizoriskajiem pārskatiem saskaņā ar Padomes Regulas (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 129. pantu direktors, uzņemoties atbildību, sagatavo Iestādes galīgos pārskatus un nosūta tos regulatoru padomei atzinuma sniegšanai.
Pamatojums
Regulatoru padomei jāpiešķir lielākas pilnvaras attiecībā uz budžetu un ziņojumu sniegšanu par tā izpildi, tādējādi ļaujot nodrošināt lielāku neatkarību no Komisijas.
Grozījums Nr.  64 Regulas priekšlikums 38. pants – 5. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
5. Valde sniedz atzinumu par Iestādes galīgajiem pārskatiem.	5. Regulatoru padome sniedz atzinumu par Iestādes galīgajiem pārskatiem.
Pamatojums
Regulatoru padomei jāpiešķir lielākas pilnvaras attiecībā uz budžetu un ziņojumu sniegšanu par tā izpildi, tādējādi ļaujot nodrošināt lielāku neatkarību no Komisijas.
Grozījums Nr.  65 Regulas priekšlikums 38. pants – 6. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
6. Direktors šos galīgos pārskatus kopā ar valdes atzinumu vēlākais līdz 1. jūlijam pēc attiecīgā finanšu gada beigām nosūta Eiropas Parlamentam, Padomei, Komisijai un Revīzijas palātai.	6. Direktors šos galīgos pārskatus kopā ar regulatoru padomes atzinumu vēlākais līdz 1. jūlijam pēc attiecīgā finanšu gada beigām nosūta Eiropas Parlamentam, Padomei, Komisijai un Revīzijas palātai.
Pamatojums
Regulatoru padomei jāpiešķir lielākas pilnvaras attiecībā uz budžetu un ziņojumu sniegšanu par tā izpildi, tādējādi ļaujot nodrošināt lielāku neatkarību no Komisijas.
Grozījums Nr.  66 Regulas priekšlikums 38. pants – 8. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
8. Direktors vēlākais līdz 15. oktobrim nosūta Revīzijas palātai atbildi uz tās apsvērumiem. Šo atbildi direktors nosūta arī valdei, Eiropas Parlamentam un Komisijai.	8. Direktors vēlākais līdz 15. oktobrim nosūta Revīzijas palātai atbildi uz tās apsvērumiem. Šo atbildi direktors nosūta arī regulatoru padomei, Eiropas Parlamentam un Komisijai.
Pamatojums
Regulatoru padomei jāpiešķir lielākas pilnvaras attiecībā uz budžetu un ziņojumu sniegšanu par tā izpildi, tādējādi ļaujot nodrošināt lielāku neatkarību no Komisijas.
Grozījums Nr.  67 Regulas priekšlikums 39. pants
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
Iestādē piemērojamos finanšu noteikumus sagatavo valde pēc apspriešanās ar Komisiju. Šie noteikumi var atšķirties no Komisijas Regulas (EK, Euratom) Nr. 2343/2002 prasībām, ja Iestādes darbības nodrošināšanai jāveic īpašas darbības un ja saņemts iepriekšējs Komisijas apstiprinājums.	Iestādē piemērojamos finanšu noteikumus sagatavo direktors pēc apspriešanās ar regulatoru padomi un Komisiju. Šie noteikumi var atšķirties no Komisijas Regulas (EK, Euratom) Nr. 2343/2002 prasībām, ja Iestādes darbības nodrošināšanai jāveic īpašas darbības un ja saņemts iepriekšējs Komisijas apstiprinājums.
Pamatojums
Direktoram un regulatoru padomei jāpiešķir lielākas pilnvaras attiecībā uz budžetu un ziņojumu sniegšanu par tā izpildi, tādējādi ļaujot nodrošināt lielāku neatkarību no Komisijas.
Grozījums Nr.  68 Regulas priekšlikums 41. pants – 2.a punkts (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	2a. Ja nepieciešams, tiek garantēta saskaņā ar 1. un 2. pantu sniegtās informācijas konfidencialitāte. Piemēro 46. pantu.
Pamatojums
Ja nepieciešams, jānodrošina informācijas konfidencialitāte.
Grozījums Nr.  69 Regulas priekšlikums 44. pants
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
Iestādes personāls, tostarp direktors, galvenais tīklu drošības speciālists un amatpersonas, ko dalībvalstis norīkojušas uz laiku, sniedz saistību deklarāciju un interešu deklarāciju, norādot, ka tām nav tiešu vai netiešu interešu, kuras varētu uzskatīt par tādām, kas ietekmē to neatkarību. Šādas deklarācijas iesniedz rakstiski.	Iestādes personāls, tostarp direktors, un amatpersonas, ko dalībvalstis norīkojušas uz laiku, sniedz saistību deklarāciju un interešu deklarāciju, norādot, ka tām nav tiešu vai netiešu interešu, kuras varētu uzskatīt par tādām, kas ietekmē to neatkarību. Šādas deklarācijas iesniedz rakstiski.
Pamatojums
Ar drošības jautājumiem efektīvi jau nodarbojas Eiropas Tīklu un informācijas drošības aģentūra (ENISA), un galvenā tīklu drošības speciālista amats nav vajadzīgs.
Grozījums Nr.  70 Regulas priekšlikums 46. pants – 2. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
2. Iestādes valdes un padomju locekļi, direktors, pieaicinātie eksperti un darbinieki, tostarp dalībvalstu uz laiku norīkotās amatpersonas, pilda konfidencialitātes prasības atbilstīgi Līguma 287. pantam, pat ja tiem vairs nav jāpilda savi pienākumi.	2. Iestādes regulatoru padomes locekļi, direktors, pieaicinātie eksperti un darbinieki, tostarp dalībvalstu uz laiku norīkotās amatpersonas, pilda konfidencialitātes prasības atbilstīgi Līguma 287. pantam, pat ja tiem vairs nav jāpilda savi pienākumi.
Pamatojums
Jāsvītro valdes iesaistīšana.
Grozījums Nr.  71 Regulas priekšlikums 47. pants – 2. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
2. Sešu mēnešu laikā pēc dienas, kad Iestāde faktiski sāka darboties, valde pieņem praktiskus pasākumus Regulas (EK) Nr. 1049/2001 piemērošanai.	2. Sešu mēnešu laikā pēc dienas, kad Iestāde faktiski sāka darboties, regulatoru padome pieņem praktiskus pasākumus Regulas (EK) Nr. 1049/2001 piemērošanai.
Pamatojums
Jāsvītro valdes iesaistīšana.
Grozījums Nr.  72 Regulas priekšlikums 49. pants – 2. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
2. Valde, vienojoties ar Komisiju, saskaņā ar Eiropas Kopienu ierēdņu Civildienesta noteikumu 110. pantā paredzēto kārtību pieņem vajadzīgos īstenošanas pasākumus.	2. Regulatoru padome, vienojoties ar Komisiju, saskaņā ar Eiropas Kopienu ierēdņu Civildienesta noteikumu 110. pantā paredzēto kārtību pieņem vajadzīgos īstenošanas pasākumus.
Pamatojums
Jāsvītro valdes iesaistīšana.
Grozījums Nr.  73 Regulas priekšlikums 49. pants – 4. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
4. Valde var pieņemt noteikumus, kas ļauj nodarbināt Iestādē dalībvalstu norīkotos ekspertus.	4. Regulatoru padome var pieņemt noteikumus, kas ļauj nodarbināt Iestādē dalībvalstu norīkotos ekspertus.
Pamatojums
Jāsvītro valdes iesaistīšana.
Grozījums Nr.  74 Regulas priekšlikums 55. pants
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
Trīs gadu laikā pēc faktiskās darbības sākšanas un pēc tam reizi trijos gados Komisija publicē vispārēju ziņojumu par pieredzi, kas gūta Iestādei darbojoties un veicot procedūras, kas noteiktas ar šo regulu. Vērtējums aptver Iestādes darba rezultātus un metodes saistībā ar Iestādes mērķi, pilnvarām un uzdevumiem, kas noteikti šajā regulā un ikgadējās darba programmās. Novērtējumā ņemti vērā ieinteresēto personu uzskati, kas pausti Kopienas un valsts līmenī. Ziņojumu un visus saistītos priekšlikumus nosūtīs Eiropas Parlamentam un Padomei.	Trīs gadu laikā pēc faktiskās darbības sākšanas un pēc tam reizi trijos gados Komisija publicē vispārēju ziņojumu par pieredzi, kas gūta Iestādei darbojoties un veicot procedūras, kas noteiktas ar šo regulu. Vērtējums aptver Iestādes darba rezultātus un metodes saistībā ar Iestādes mērķi, pilnvarām un uzdevumiem, kas noteikti šajā regulā un ikgadējās darba programmās. Novērtējumā ņemti vērā ieinteresēto personu uzskati, kas pausti Kopienas un valsts līmenī. Ziņojumu un visus saistītos priekšlikumus nosūtīs Eiropas Parlamentam un Padomei.
	Reizi sešos gados Eiropas Parlaments, Komisija un Padome, ņemot vērā vispārējos ziņojumus, novērtē, vai Iestāde ir īstenojusi tās reglamentējošās konverģences mērķus un vai tirgus var darboties bez tās reglamentējošās pārraudzības. Iestāde tiek vai nu likvidēta, vai arī tās pilnvaras tiek pagarinātas uz turpmākiem sešiem gadiem, ja par to tiek panākta vienošanās.
Pamatojums
Tā ir tehnoloģiju joma, kas ļoti strauji attīstās, un tādēļ pārbaude jāveic biežāk nekā vienu reizi viena pilnvaru termiņa laikā. Ir vēlams saistīt Iestādes pilnvaru saglabāšanu ar vispārējiem ziņojumiem, jo tajos tiek novērtēts Iestādes veikums.
Grozījums Nr.  75 Regulas priekšlikums 56. pants
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
56. pants	svītrots
Pārejas noteikumi
1. Iestāde 2011. gada 14. martā uzņemas atbildību par visām darbībām, ko pirms minētās dienas veica Eiropas Tīklu un Informācijas drošības aģentūra un kas ir šis regulas darbības jomā.
2. Eiropas Tīklu un Informācijas drošības aģentūras līdzdalību kustamo īpašumu pārvaldībā iepriekš 1. punktā minētajā dienā nodod iestādei no minētās dienas.
Pamatojums
Ar drošības jautājumiem efektīvi jau nodarbojas Eiropas Tīklu un informācijas drošības aģentūra (ENISA), un tie nevar būt Iestādes kompetencē.

PROCEDŪRA

Virsraksts	Eiropas Elektronisko sakaru tirgus iestāde
Atsauces	COM(2007)0699 – C6-0428/2007 – 2007/0249(COD)
Komiteja, kas atbildīga par jautājumu	ITRE
Atzinumu sniedza        Datums, kad paziņoja plenārsēdē	JURI 10.12.2007
Atzinumu sagatavoja        Iecelšanas datums	Sharon Bowles 21.1.2008
Izskatīšana komitejā	26.2.2008		8.4.2008		28.5.2008
Pieņemšanas datums	29.5.2008
Galīgā balsojuma rezultāti	+: –: 0:	20 0 0
Deputāti, kas bija klāt galīgajā balsojumā	Carlo Casini, Bert Doorn, Monica Frassoni, Giuseppe Gargani, Lidia Joanna Geringer de Oedenberg, Neena Gill, Piia-Noora Kauppi, Katalin Lévai, Antonio Masip Hidalgo, Manuel Medina Ortega, Aloyzas Sakalas, Francesco Enrico Speroni, Diana Wallis, Jaroslav Zvěřina, Tadeusz Zwiefka
Aizstājējs(-i), kas bija klāt galīgajā balsojumā	Sharon Bowles, Luis de Grandes Pascual, Sajjad Karim, Georgios Papastamkos, Jacques Toubon

Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komitejaS ATZINUMS  (5.6.2008)

Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komitejai

par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko izveido Eiropas Elektronisko sakaru tirgus iestādi
(COM(2007)0699 – C6‑0428/2007 – 2007/0249(COD))

Atzinumu sagatavoja: Alexander Alvaro

ĪSS PAMATOJUMS

Konkurētspējīga un efektīva telekomunikāciju infrastruktūra ir ļoti svarīga ES konkurētspējai. Lai izveidotu funkcionējošu vienotu elektronisko sakaru tirgu, 2003. gadā stājās spēkā piecas pamatdirektīvas, un 2002. gadā ar Komisijas lēmumu tika izveidota Eiropas Regulatoru grupa (ERG). Komisija 2006. gadā ziņoja par direktīvu piemērošanu un uzsāka sabiedrisku apspriešanu. Tika secināts, ka ES noteikumus piemēro nekonsekventi un ka problēmas rada regulējuma sadrumstalotība.

Šā novērtējuma rezultātā tika ierosināta jauna priekšlikumu pakete, kurā pārskatīts elektronisko sakaru regulējums un ierosināts izveidot Eiropas Elektronisko sakaru tirgus iestādi (EECMA), ar kuru aizstātu ERG, iekļaujot tajā Eiropas Tīkla un informācijas drošības aģentūru (ETIDA).

Tā kā ETIDA pilnvaras beidzas 2009. gadā (ja vien tās nepagarinās), Komisija uzskatīja par lietderīgu jaunajā priekšlikumā iekļaut ETIDA darbības jomu, tādējādi jaunās iestādes darbības jomā integrējot tīkla drošības uzraudzības jautājumus.

Atbilstoši Komisijas lēmumam par ERG izveidi, tā var pieņemt savu reglamentu vienprātīgi vai ar divu trešdaļu balsu vairākumu, ja balsojums nav vienprātīgs. Saskaņā ar Komisijas paskaidrojumu par EECMA praksē ERG parasti ir vajadzīga visu 27 regulatoru vienošanās.

Atzinuma sagatavotājs uzskata, ka ERG pilnvaru pagarināšana būtu lietderīga, lai labāk izmantotu tās zināšanas, jo īpaši uzdodot tai panākt regulējuma konverģenci un izveidot galīgo balsu vairākuma formu, lai nodrošinātu lielākas lēmumu pieņemšanas spējas, saskaņotību un konsekvenci. Nav skaidrs, vai to var panākt, izveidojot tikai EECMA ierosinātajā veidā, un vai ir piemēroti iekļaut ETIDA un citu iestāžu funkcijas. Ir nepieciešama ERG vai arī tāda struktūra kā EECMA, lai gūtu stingru juridisko pamatu papildus Komisijas 2002. gada lēmumam, taču ar to ir saistītas būtiskas struktūras un kompetences pārmaiņas, arī tajos aspektos, kuri pašreizējā kārtībā ir apmierinoši. Tādēļ ir jāanalizē, vai Komisijas pieeja ir samērīga vai arī tā iejaucas jomās, kuras jāatstāj dalībvalstu ziņā.

Galvenie uzdevumi saistībā ar pašreizējo noteikumu konsekventāku piemērošanu, kā arī ar jauna regulējuma, ko uzskatīja par vajadzīgu kopēja elektronisko sakaru tirgus veidošanas darbam, īstenošanu ir jāuzņemas regulatoriem. Nevar uzskatīt, ka Komisijas ierosinātā “standarta” aģentūras struktūra ir apmierinoša. Galvenokārt ir vajadzīga lielāka atbildība pret Parlamentu, lai Komisijas un dalībvalstu intereses būtu līdzsvarā. Ir ieteikts šo struktūru izveidot atbilstoši 95. pantam, kurš ir arī šā regulējuma pamatā. Šajā sakarā uzmanība ir jāpievērš EKT Lielās palātas 2006. gada 2. maija spriedumam lietā C-217/04 Apvienotā Karaliste/Parlaments un Padome, kurā ir norādīts:

“Nekas EKL 95. panta tekstā neliek secināt, ka Kopienas likumdevēja uz šā panta pamata pieņemtajiem pasākumiem attiecībā uz to adresātiem būtu jāaprobežojas tikai ar dalībvalstīm. Faktiski varētu izrādīties nepieciešams — saskaņā ar minētā likumdevēja veiktu analīzi — paredzēt kādas Kopienas iestādes izveidošanu, kuras uzdevums ir sniegt ieguldījumu saskaņošanas procesa realizācijā.”

Vēl bažas par Komisijas ierosinātās aģentūras struktūru rada iespēja, ka regulatoru padome varētu vienoties par kompromisu ar administratīvo valdi. Ja ir izveidota valde vai arī kāda veida izpildvara, tad ir svarīgi, lai to ieceltu neatkarīgi no Komisijas, ņemot vērā, ka tai ir jākonsultē Komisija. Tādēļ ir ieteicams direktora un jebkuras padomes vai izpildvaras iecelšanā iesaistīt ne tikai dalībvalstis un Komisiju, bet arī Parlamentu.

Lai garantētu šīs struktūras neatkarību, kas ir nepieciešama, lai tās padomiem būtu ietekme un konsekvence, kura ir vajadzīga, lai regulējumu īstenotu dalībvalstīs, struktūras administratīvo darbinieku izmaksas dalībvalstīm ir jāfinansē kopīgi. Šis ir vissvarīgākais aspekts, ja struktūra ir neatkarīga no Komisijas. Taču Komisijai var būt pilnvaras sasaukt struktūru ārpus tās regulārajām sanāksmēm steidzamos gadījumos.

Regulējuma konverģences un turpmāko ieteikumu procesā, kam jāatrodas Parlamenta uzraudzībā, ir jāizveido skaidra Eiropas regulatoru struktūras pieņemto lēmumu sistēma.

ETIDA, kuras darbības joma ir pārāk ierobežota, lai iekļautu visus drošības aspektus elektronisko sakaru jomā, nav jāaizstāj ar ierosināto galveno tīkla drošības speciālistu un pastāvīgu ieinteresēto personu grupu. Lai garantētu kopēju Eiropas pieeju mūsu tīklu drošībai un pieaugošajiem uzbrukumiem, Tiesiskuma, brīvības un drošības ģenerāldirektorātā ir jāizveido atsevišķa ieinteresēto personu grupa vai aģentūra, lai risinātu arī tādas problēmas kā pieaugošās noziedzīgās darbības internetā. Šai grupai vai struktūrai ir jānodrošina pastāvīga vieta Eiropas regulatoru struktūras valdē, tādējādi nodrošinot pastāvīgu saikni starp tirgus regulējumu un drošību un sekmējot šīs iestādes un Parlamenta darbu, lai gan ir atzīts, ka ir jārūpējas par regulatoru neatkarību.

Ir arī ierosināts, ka EECMA vai Eiropas regulatoru struktūrai ir jākonsultē Komisija par pilnvaru izmantošanu saistībā ar frekvenču piešķiršanu, aizstājot Radiofrekvenču spektra politikas grupu (RSPG), kura patlaban ir Komisijas padomdevēja frekvenču piešķiršanas jautājumos. Netiek uzskatīts, ka Komisijai obligāti ir jāpiešķir šādas frekvenču piešķiršanas pilnvaras, bet jebkurā gadījumā iestāde nebūtu piemērota padomdevēja struktūra, ņemot vērā to, ka iestādi veidojošo daudzu valstu regulējošo iestāžu kompetencē nav piešķirt frekvences un līdz ar to nav arī vajadzīgās pieredzes. Frekvenču piešķiršanai ir jāpaliek RSPG ziņā.

GROZĪJUMI

Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komiteja aicina par jautājumu atbildīgo Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komiteju savā ziņojumā iekļaut šādus grozījumus:

Grozījums Nr.  1 Regulas priekšlikums – normatīvs grozījumu akts 3. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(3) Ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 10. marta Regulu (EK) Nr. 460/2004, ar ko izveido Eiropas Tīklu un informācijas drošības aģentūru, (še turpmāk — „ETIDA regula”) 2004. gadā uz pieciem gadiem izveidoja Eiropas Tīklu un informācijas drošības aģentūru (ETIDA) ar mērķi nodrošināt Kopienā lielu un efektīvu tīklu un informācijas drošību, kas noderētu ES iedzīvotājiem, patērētājiem, uzņēmumiem un publiskā sektora organizācijām, tādējādi sekmējot netraucētu iekšējā tirgus darbību.	(3) Ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 10. marta Regulu (EK) Nr. 460/2004, ar ko izveido Eiropas Tīklu un informācijas drošības aģentūru, (še turpmāk — „ETIDA regula”) 2004. gadā uz pieciem gadiem izveidoja Eiropas Tīklu un informācijas drošības aģentūru (ETIDA) ar mērķi nodrošināt Kopienā lielu un efektīvu tīklu un informācijas drošību, kas noderētu ES iedzīvotājiem, patērētājiem, uzņēmumiem un publiskā sektora organizācijām, tādējādi sekmējot netraucētu iekšējā tirgus darbību. Šī regula neietekmē Regulu (EK) Nr. 460/2004, kura jāpārskata saskaņā ar tajā minētajiem attiecīgajiem noteikumiem.
Grozījums Nr.  2 Regulas priekšlikums 11. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(11) Vienlaikus konstatēja vairākas problēmas, tostarp jo īpaši saistībā ar tās organizatorisko struktūru, darbinieku prasmēm un skaitu un loģistiku. ETIDA svarīgākajām funkcijām jākļūst par galvenajām Iestādei, kurai, skaidrāk nosakot mērķus un uzdevumus, jāpanāk, ka atbilstīgi labāka regulējuma principiem viena iestāde ar kompetenci jautājumos par ES elektronisko sakaru tīklu un pakalpojumu regulējumu var sasniegt minētos mērķus un var izpildīt minētos uzdevumus efektīvāk, ātrāk un rentablāk.	(11) Vienlaikus konstatēja vairākas problēmas, tostarp jo īpaši saistībā ar tās organizatorisko struktūru, darbinieku prasmēm un skaitu un loģistiku. ETIDA svarīgākajām funkcijām jākļūst par galvenajiem komponentiem elektronisko sakaru noteikumos, ar kuriem, skaidrāk nosakot mērķus un uzdevumus, jāpanāk, ka atbilstīgi labāka regulējuma principiem ar Informācijas sabiedrības un mediju ģenerāldirektorātu un Tiesiskuma, brīvības un drošības ģenerāldirektorātu saistīta atsevišķa iestāde ar kompetenci jautājumos par ES elektronisko sakaru tīklu un pakalpojumu regulējumu, tīkla un informācijas drošību un kibernoziegumiem var sasniegt minētos mērķus un var izpildīt minētos uzdevumus efektīvāk, ātrāk un rentablāk.
Pamatojums
ETIDA pilnvaru laiks beidzas 2009. gadā, un, ja kāda cita iestāde nepārņems tās pašreizējos pienākumus, nebūs iespējams pārraudzīt un pienācīgi risināt jautājumus, kas saistīti ar Eiropas tīklu un informācijas drošību. Tā kā ETIDA pašreizējā darbības joma ir pārāk ierobežota, lai aptvertu, piemēram, elektroniskajā saziņā izdarītus kibernoziegumus, un tā kā nav skaidrības, vai darbības joma tiks paplašināta attiecībā uz šo nozieguma veidu, ja ETIDA apvienosies ar EECMA, ir nepieciešama integrēta pieeja gan tiesību aktiem, gan drošībai.
Grozījums Nr.  3 Regulas priekšlikums 12. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(12) Tādēļ jāizveido jauna Kopienas struktūra — Eiropas Elektronisko sakaru tirgus iestāde (še turpmāk — „Iestāde”). Iestāde, palīdzot Komisijai un valsts pārvaldes iestādēm, sekmētu iekšējā tirgus izveidošanu. Tā darbotos kā references centrs un baudītu uzticību, jo būtu neatkarīga, sniegtu kvalitatīvus padomus un izplatītu kvalitatīvu informāciju, tās procedūras un darbības metodes būtu pārskatāmas, un tā būtu neatlaidīga uzticēto uzdevumu izpildē.	(12) Tādēļ jāizveido jauna, neatkarīga Kopienas struktūra, pamatojoties uz Eiropas Regulatoru grupu (ERG) (še turpmāk — „Iestāde”), kuras darbība ir uzlabota. Iestāde, palīdzot Komisijai un valsts pārvaldes iestādēm, sekmētu iekšējā tirgus izveidošanu. Tā darbotos kā references centrs un baudītu uzticību, jo būtu neatkarīga, sniegtu kvalitatīvus padomus un izplatītu kvalitatīvu informāciju, tās procedūras un darbības metodes būtu pārskatāmas, un tā būtu neatlaidīga uzticēto uzdevumu izpildē.
Or. en
Pamatojums
Tā kā ir vēlme pēc ERG vai BERT lielākas neatkarības no Komisijas finansējuma ziņā, tā jāatspoguļo, izvēloties iestādei citu nosaukumu.
Grozījums Nr.  4 Regulas priekšlikums 23.a apsvērums (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(23a) Komisija ir atzinusi, ka globālajam elektronisko sakaru tirgum piemīt globāls un pārrobežu raksturs, norādot, ka šis tirgus atšķiras no elektronisko sakaru pakalpojumiem, kas tiek sniegti vienīgi valsts līmenī, un ka visu globālo elektronisko sakaru pakalpojumu (GTS) vienotais tirgus tiek uzskatīts par tādu, kas jānošķir no elektronisko sakaru pakalpojumiem, kurus sniedz tikai valsts līmenī.
Pamatojums
GTS tirgū izmanto līgumus, par kuriem jau iepriekš panākta vienošanās sarunu ceļā daudzu valstu interesēs, un pasākumi attiecībā uz šiem jautājumiem nav īpaši saistīti ar kādu atsevišķu valsti vai ģeogrāfisku vietu.
Grozījums Nr.  5 Regulas priekšlikums 24. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(24) Iestādei jābūt Eiropas mēroga centram, kurā strādā eksperti tīklu un informācijas drošības jautājumos un kurš dod norādījumus un padomus Eiropas Parlamentam, Komisijai vai kompetentajām struktūrām, kuras izraudzījušās dalībvalstis. Sabiedrībai pati svarīgākā un ES elektronisko sakaru tīklu un pakalpojumu regulējumā ļoti svarīga joprojām ir sakaru tīklu un informācijas sistēmu drošība un elastīgums. Ir risks, ka netraucētu iekšējā tirgus darbību apdraud neviendabīga to ar drošību saistīto noteikumu piemērošana, kuri izklāstīti pamatdirektīvā un īpašajās direktīvās. Iestādes atzinums, kurā pēc Komisijas un dalībvalstu pieprasījuma dots tehnisks padoms, nodrošinātu minēto direktīvu konsekventu piemērošanu valsts līmenī.	(24) ETIDA, kuras pilnvaru termiņš ir pagarināts, jābūt Eiropas mēroga centram, kurā strādā eksperti tīklu un informācijas drošības jautājumos un kurš dod norādījumus un padomus Eiropas Parlamentam, Komisijai vai kompetentajām struktūrām, kuras izraudzījušās dalībvalstis. Sabiedrībai pati svarīgākā un ES elektronisko sakaru tīklu un pakalpojumu regulējumā ļoti svarīga joprojām ir sakaru tīklu un informācijas sistēmu drošība un elastīgums. Ir risks, ka netraucētu iekšējā tirgus darbību apdraud neviendabīga to ar drošību saistīto noteikumu piemērošana, kuri izklāstīti pamatdirektīvā un īpašajās direktīvās. Atzinums, ko sniedz ETIDA, kuras pilnvaru termiņš ir pagarināts un kura ietilpst gan Informācijas sabiedrības un mediju ģenerāldirektorātā, gan Tiesiskuma, brīvības un drošības ģenerāldirektorātā, un kurā pēc Komisijas un dalībvalstu pieprasījuma dots tehnisks padoms, nodrošinātu minēto direktīvu konsekventu piemērošanu valsts līmenī.
Pamatojums
ETIDA pilnvaru laiks beidzas 2009. gadā, un, ja kāda cita iestāde nepārņems tās pašreizējos pienākumus, nebūs iespējams pārraudzīt un pienācīgi risināt jautājumus, kas saistīti ar Eiropas tīklu un informācijas drošību. Tā kā ETIDA pašreizējā darbības joma ir pārāk ierobežota, lai aptvertu, piemēram, elektroniskajā saziņā izdarītus kibernoziegumus, un tā kā nav skaidrības, vai darbības joma tiks paplašināta attiecībā uz šo nozieguma veidu, ja ETIDA apvienosies ar EECMA, ir nepieciešama integrēta pieeja gan tiesību aktiem, gan drošībai.
Grozījums Nr.  6 Regulas priekšlikums 40. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(40) Lai Iestādei garantētu pilnīgu autonomiju un neatkarību, tai jāsaņem autonoms budžets. Attiecībā uz visām subsīdijām, ko piešķir no Eiropas Savienības vispārējā budžeta, jāpiemēro Kopienas budžeta procedūra. Turklāt Revīzijas palātai jāveic grāmatvedības revīzija saskaņā ar 91. pantu Komisijas 2002. gada 23. decembra Regulā (EK, Euratom) Nr. 2343/2002 par pamata Finanšu regulu struktūrām, kas minētas 185. pantā Padomes Regulā (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 par Finanšu regulu, ko piemēro Eiropas Kopienu vispārējam budžetam.	(40) Lai Iestādei garantētu pilnīgu autonomiju un neatkarību, tai jāsaņem autonoms budžets, kura vienu trešdaļu veido līdzekļi no Eiropas Savienības vispārējā budžeta un divas trešdaļas veido dalībvalstu līdzekļi. Attiecībā uz visām subsīdijām, ko piešķir no Eiropas Savienības vispārējā budžeta, proti, attiecībā uz tām, kas veido vienu trešdaļu no Iestādes budžeta, jāpiemēro Kopienas budžeta procedūra. Turklāt Revīzijas palātai jāveic grāmatvedības revīzija saskaņā ar 91. pantu Komisijas 2002. gada 23. decembra Regulā (EK, Euratom) Nr. 2343/2002 par pamata Finanšu regulu struktūrām, kas minētas 185. pantā Padomes Regulā (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 par Finanšu regulu, ko piemēro Eiropas Kopienu vispārējam budžetam.
Pamatojums
Lai garantētu jaunās iestādes neatkarību un lai tai būtu lielākas pilnvaras attiecīgajās dalībvalstīs, iestāde jāfinansē gan no dalībvalstu (valsts pārvaldes iestāžu), gan no Kopienas budžeta. Iestādes finansēšana daļēji no Kopienas budžeta garantēs arī iestādes lielāku atbildību Eiropas Parlamentam.
Grozījums Nr.  7 Regulas priekšlikums 1. pants – 1. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
1. Tiek izveidota Eiropas Elektronisko sakaru tirgus iestāde, kuras pienākumi izklāstīti šajā regulā.	1. Tiek izveidota uzlabota ERG — Iestāde —, kuras pienākumi izklāstīti šajā regulā.
Pamatojums
Nav jāveido pilnīgi jauna aģentūra; tā jāaizstāj ar tādu iestādi kā uzlabota ERG, kuras darbības noteikumi ir nostiprināti ES tiesību aktos. Eiropas Kopienu Tiesas Lielās palātas 2006. gada 2. maija spriedumā lietā C-217/04 Apvienotā Karaliste/Parlaments un Padome norādīts, ka Kopienas iestādi var izveidot, pamatojoties uz 95. pantu. Šā panta noteikumi ir pietiekams pamatojums, lai ERG dotu lielākas pilnvaras, piešķirot tai juridiskas personas statusu un neatkarību.
Grozījums Nr.  8 Regulas priekšlikums 1. pants – 2. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
2. Iestāde rīkojas pamatdirektīvas un īpašo direktīvu darbības jomā un izmanto īpašās zināšanas, kas pieejamas valsts pārvaldes iestādēm. Pildot II un III nodaļā uzskaitītos uzdevumus, tā sekmē labāku iekšējā elektronisko sakaru tīklu un pakalpojumu tirgus darbību, tostarp jo īpaši visu Kopienu aptverošu elektronisko sakaru ieviešanu un augsta un efektīva līmeņa tīklu un informācijas drošības nodrošināšanu.	2. Iestāde rīkojas pamatdirektīvas un īpašo direktīvu darbības jomā un izmanto īpašās zināšanas, kas pieejamas valsts pārvaldes iestādēm. Pildot II un III nodaļā uzskaitītos uzdevumus, tā sekmē labāku iekšējā elektronisko sakaru tīklu un pakalpojumu tirgus darbību, tostarp jo īpaši visu Kopienu aptverošu elektronisko sakaru ieviešanu. Lai nodrošinātu augsta un efektīva līmeņa tīklu un informācijas drošību, jāņem vērā ETIDA ieteikumi.
Or. en
Pamatojums
Iestādei nevar piešķirt drošības nodrošināšanas pilnvaras, kuras jau efektīvi pilda Eiropas Tīklu un informācijas drošības aģentūra (ETIDA) vai tās tiesību pārņēmējs.
Grozījums Nr.  9 Regulas priekšlikums 1. pants – 3. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
3. Iestāde veic uzdevumus, sadarbojoties ar valsts pārvaldes iestādēm un Komisiju, Eiropas elektronisko sakaru regulējuma sistēmā.	3. Iestāde veic uzdevumus, sadarbojoties ar valsts pārvaldes iestādēm un Komisiju.
Or. en
Pamatojums
Ir jāļauj dalībvalstīm joprojām veikt daudzus no Iestādes regulatīvajiem pienākumiem.
Grozījums Nr.  10 Regulas priekšlikums 3. pants – a apakšpunkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(a) pēc Komisijas pieprasījuma vai pēc savas ierosmes sniedz atzinumus un palīdz Komisijai, nodrošinot papildu tehnisku atbalstu visu elektronisko sakaru jautājumu risināšanā,	(a) pēc Komisijas vai Eiropas Parlamenta pieprasījuma vai pēc savas ierosmes sniedz atzinumus un palīdz Komisijai un Eiropas Parlamentam, nodrošinot papildu tehnisku atbalstu visu elektronisko sakaru jautājumu risināšanā,
Or. en
Pamatojums
Komisijas priekšlikuma paskaidrojuma rakstā teikts, ka Iestāde jāveido, paredzot, ka tā atskaitās Eiropas Parlamentam. Tādēļ jānodrošina ciešāka saikne starp Parlamentu un Iestādi.
Grozījums Nr.  11 Regulas priekšlikums 3. pants – f apakšpunkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(f) pieņem individuālus lēmumus par Eiropas Telenumerācijas telpas (ETNT) numuru izmatošanas tiesību piešķiršanu,	svītrots
Or. en
Pamatojums
Eiropas Radiosakaru birojs (ERO) jau veic pasākumus, kuru izpilde ir apmierinoša.
Grozījums Nr.  12 Regulas priekšlikums 3. pants – g apakšpunkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(g) palīdz Komisijai izraudzīties uzņēmumus, kam piešķiramas radiofrekvenču un numuru izmantošanas tiesības,	svītrots
Or. en
Pamatojums
Radiofrekvenču un numuru lietošanas tiesības jau efektīvi pārvalda Radiofrekvenču spektra politikas grupa (RSPG), Radiofrekvenču spektra komiteja (RSC) un Komunikāciju komiteja.
Grozījums Nr.  13 Regulas priekšlikums 3. pants – h apakšpunkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(h) iekasē un sadala izmantošanas nodevas par radiofrekvenču un numuru izmantošanas tiesībām,	svītrots
Or. en
Pamatojums
Jautājumus par radiofrekvenču spektru jau efektīvi risina Radiofrekvenču spektra politikas grupa (RSPG).
Grozījums Nr.  14 Regulas priekšlikums 3. pants – ia apakšpunkts (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(ia) izstrādā kopējās nostājas par visu Eiropu skarošiem jautājumiem, piemēram, par globāliem elektronisko sakaru pakalpojumiem, lai uzlabotu regulējuma atbilstību un veicinātu visas Eiropas tirgus izveidi un noteikumus, kas attiecas uz visu Eiropu.
Or. en
Pamatojums
Saskaņā ar pašreizējām ES vispārējām nostādnēm globālu elektronisko sakaru pakalpojumu sniedzējam jāatbilst visu valsts līmeņa regulējošo iestāžu individuālajām atļaujas prasībām, lai tie varētu sniegt pakalpojumus visā Eiropā. Šie valstu pasākumi ievērojami atšķiras, un arī atbilstības saistības, kas izriet no valstu atļauju izsniegšanas kārtības, ir ļoti dažādas.
Grozījums Nr.  15 Regulas priekšlikums 4. pants – 1. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
1. Pēc Komisijas pieprasījuma Iestāde sniedz atzinumus par visiem elektronisko sakaru jautājumiem.	1. Pēc Komisijas vai Eiropas Parlamenta pieprasījuma Iestāde sniedz atzinumus par 3. punktā uzskaitītajiem elektronisko sakaru jautājumiem. Komisija var pieprasīt atzinumu par citiem jautājumiem, kas saistīti ar elektroniskajiem sakariem, ar nosacījumu, ka pieprasījums ir pamatots un samērīgs un ka līdz ar pieprasījumu Eiropas Parlaments un Padome ir informēti, un tiem ir dota iespēja izdarīt rūpīgu pārbaudi tajā pašā laikā, kad iesniegts pieprasījums.
Or. en
Pamatojums
Komisijas priekšlikuma paskaidrojuma rakstā teikts, ka Iestāde jāveido, paredzot, ka tā atskaitās Eiropas Parlamentam. Tādēļ jānodrošina ciešāka saikne starp Parlamentu un Iestādi. Komisijas pieprasījumiem par atzinuma sniegšanu jābūt samērīgiem un izskaidrojamiem.
Grozījums Nr.  16 Regulas priekšlikums 4. pants – 2. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
2. Iestāde jo īpaši sekmē pamatdirektīvas un īpašo direktīvu noteikumu saskaņotu piemērošanu, palīdzot Komisijai sagatavot ieteikumus vai lēmumus, kas Komisijai jāpieņem saskaņā ar Direktīvas 2002/21/EK (pamatdirektīva) 19. pantu.	2. Iestāde veicina reglamentējošo tiesību aktu konverģenci un sekmē pamatdirektīvas un īpašo direktīvu noteikumu saskaņotu piemērošanu, palīdzot Komisijai sagatavot lēmumus, kas Komisijai jāpieņem saskaņā ar Direktīvas 2002/21/EK (pamatdirektīvas) 19. pantu.
Or. en
Pamatojums
Reglamentējošo tiesību aktu konverģence ir obligāta. Attiecībā uz ieteikumiem Parlaments neveic pārbaudi, un Komisijas priekšlikuma paskaidrojuma rakstā teikts, ka Iestāde jāveido, paredzot, ka tā atskaitās Eiropas Parlamentam. Tādēļ jānodrošina Parlamentam iespēja veikt rūpīgu pārbaudi.
Grozījums Nr.  17 Regulas priekšlikums 4. pants – 3. punkts – ievadteikums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
3. Šā panta 1. punktā minētie jautājumi ietver šādus:	3. Šā panta 1. punktā minētie jautājumi ir šādi:
Pamatojums
Precīzi jādefinē Iestādes pienākumi.
Grozījums Nr.  18 Regulas priekšlikums 4. pants – 3. punkts – b apakšpunkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(b) publisko elektronisko sakaru tīklu un pakalpojumu integritāte un drošība, tostarp jautājumi, kas saistīti ar drošības un/vai integritātes pārkāpumiem, atbilstīgi Direktīvas 2002/21/EK (pamatdirektīva) 13.a pantam un Direktīvas 2002/58/EK (direktīva par privāto dzīvi un elektronisko komunikāciju) 4. pantam,	svītrots
Or. en
Pamatojums
Drošības jautājumi efektīvi jārisina uzlabotajai Eiropas Tīklu un informācijas drošības aģentūrai (ETIDA).
Grozījums Nr.  19 Regulas priekšlikums 4. pants – 3. punkts – i apakšpunkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(i) numerācijas jautājumi atbilstīgi Direktīvas 2002/21/EK (pamatdirektīva) 10. pantam un piekļuve numuriem un pakalpojumiem Kopienā atbilstīgi Direktīvas 2002/22/EK (universālā pakalpojuma direktīva) 28. pantam,	svītrots
Or. en
Pamatojums
Šiem jautājumiem ir jābūt dalībvalstu kompetencē.
Grozījums Nr.  20 Regulas priekšlikums 4. pants – 3. punkts – o apakšpunkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(o) pasākumi, kas saistīti ar radiofrekvenču jautājumiem, atbilstīgi Lēmuma Nr. 676/2002/EK (Radiofrekvenču spektra lēmums) 2. pantam,	svītrots
Or. en
Pamatojums
Jautājumus par radiofrekvenču spektru jau efektīvi risina Radiofrekvenču spektra politikas grupa (RSPG).
Grozījums Nr.  21 Regulas priekšlikums 4. pants – 3. punkts – p apakšpunkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(p) atbilstīgi Direktīvas 2002/20/EK (atļauju izsniegšanas direktīva) 6.a un 6.b pantam	svītrots
(i) saskaņoti nosacījumi par radiofrekvenču vai numuru izmantošanas tiesībām,
(ii) tādu izmantošanas tiesību grozīšana vai atsaukšana, kas piešķirtas koordinējot vai saskaņojot,
(iii) tādu uzņēmumu atlase, kam individuālas frekvenču vai numuru izmantošanas tiesības varētu piešķirt pakalpojumiem ar starptautisku potenciālu.
Or. en
Pamatojums
Jautājumus par radiofrekvenču spektru jau efektīvi risina Radiofrekvenču spektra politikas grupa (RSPG).
Grozījums Nr.  22 Regulas priekšlikums 4. pants – 3. punkts – pa apakšpunkts (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(pa) pasākumi, lai izstrādātu visai Eiropai kopīgus noteikumus un prasības elektronisko sakaru globālo un pārrobežu pakalpojumu sniedzējiem,
Or. en
Pamatojums
Saskaņā ar pašreizējām ES vispārējām nostādnēm globālu elektronisko sakaru pakalpojumu sniedzējam jāatbilst visu valsts līmeņa regulējošo iestāžu individuālajām atļaujas prasībām, lai tie varētu sniegt pakalpojumus visā Eiropā. Šie valstu pasākumi ievērojami atšķiras, un arī atbilstības saistības, kas izriet no valstu atļauju izsniegšanas kārtības, ir ļoti dažādas.
Grozījums Nr.  23 Regulas priekšlikums 4. pants – 4.a punkts (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	4.a Visus Iestādes atzinumus nosūta Eiropas Parlamentam, un Iestāde saskaņā ar regulatīvo kontroles procedūru informē Eiropas Parlamentu par saviem galīgajiem priekšlikumiem.
Pamatojums
Komisijas priekšlikuma paskaidrojuma rakstā teikts, ka Iestāde jāveido, paredzot, ka tā atskaitās Eiropas Parlamentam. Tādēļ jānodrošina ciešāka saikne starp Parlamentu un Iestādi.
Grozījums Nr.  24 Regulas priekšlikums 6. pants – 2. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
2. Attiecīgā gadījumā pirms atzinuma sniegšanas Komisijai Iestāde var apspriesties ar valsts konkurences iestādēm.	2. Pirms atzinuma sniegšanas Komisijai Iestāde apspriežas ar valsts konkurences iestādēm.
Or. en
Pamatojums
Iestādei ir jāievēro subsidiaritātes princips un vispiemērotākā veidā jāizmanto valstu pieredze.
Grozījums Nr.  25 Regulas priekšlikums 8. pants – 1. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
1. Iestāde var pieņemt individuālus lēmumus par Eiropas Telenumerācijas telpas (ETNT) numuru izmantošanas tiesību piešķiršanu atbilstīgi Direktīvas 2002/21/EK (pamatdirektīva) 10. pantam. Iestāde to dalībvalstu vārdā, kam piešķirta sākuma ciparu kombinācija (3883), atbild arī par Eiropas Telenumerācijas telpas (ETNT) pārvaldību un attīstību.	svītrots
Or. en
Pamatojums
Eiropas Radiosakaru birojs (ERO) jau veic pasākumus, kuru izpilde ir apmierinoša.
Grozījums Nr.  26 Regulas priekšlikums 8. pants – 2. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
2. Iestāde veic uzdevumus, kas saistīti ar harmonizēto numuru sēriju piešķiršanu un pārvaldību atbilstīgi Direktīvas 2002/21/EK (pamatdirektīva) 10. panta 4. punktam.	svītrots
Or. en
Pamatojums
Eiropas Radiosakaru birojs (ERO) jau veic apmierinošus pasākumus.
Grozījums Nr.  27 Regulas priekšlikums 10. pants – 4. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
4. Iestāde publicē tādu gada ziņojumu par paredzamajām tendencēm frekvenču jomā elektronisko sakaru nozarē un politikā, kurā norāda iespējamās vajadzības un gaidāmos uzdevumus.	4. Iestāde kopā ar Radiofrekvenču politikas grupu (RSPG) veido reģistru saistībā ar paredzamajām tendencēm frekvenču jomā elektronisko sakaru nozarē. Regulāri un pēc vajadzības vai arī pēc Komisijas pieprasījuma Iestāde sniedz ziņojumu, kurā norāda iespējamās vajadzības un gaidāmos uzdevumus.
Or. en
Pamatojums
Pienākums sagatavot ziņojumu katru gadu ir pārspīlēts un apgrūtinošs. Ziņojumi jāsagatavo, ja Iestāde uzskata, ka tas ir nepieciešams, vai tad, ja tas tiek pieprasīts, kā paredzēts iepriekš. Radiofrekvenču spektra politikas grupas (RSPG), iespējams, ir piemērotāka, lai veiktu šo pienākumu, turklāt tā jau veido nepieciešamo reģistru.
Grozījums Nr.  28 Regulas priekšlikums 11. pants – 2. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
2. Ja saskaņā ar 1. punktu sniegtais Iestādes atzinums ir par kopīgu atlases procedūru, ko piemēro izmantošanas tiesībām, kas ir Direktīvas 2002/20/EK (atļauju izsniegšanas direktīva) 6.b panta darbības jomā, šajā atzinumā jo īpaši:	svītrots
(a) nosaka elektronisko sakaru pakalpojumus, kurus sniegt Kopienā starptautiskā mērogā būtu izdevīgi, jo tiktu izmantotas frekvences vai numuri, uz kuriem tiesības piešķirtu ar vienu procedūru un ar vieniem un tiem pašiem nosacījumiem;
(b) noteiktu numurus un numuru sērijas, ko varētu izmantot šādiem pakalpojumiem;
(c) novērtētu šādu pakalpojumu faktisko vai iespējamo pieprasījumu Kopienā un
(d) noteiktu ierobežojumus, ko tā uzskata par lietderīgiem attiecībā uz to izmantošanas tiesību skaitu, kuras piedāvā kopīgajā atlases procedūrā, un procedūras, kas jāievēro, atlasot uzņēmumus, kuriem piešķiramas minētās tiesības, attiecīgā gadījumā pienācīgi ņemot vērā principus, kas izklāstīti Direktīvas 2002/20/EK (atļauju izsniegšanas direktīva) 7. pantā.
Or. en
Pamatojums
Šiem jautājumiem ir jābūt dalībvalstu kompetencē.
Grozījums Nr.  29 Regulas priekšlikums 12. pants
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
12. pants	svītrots
Priekšlikums par uzņēmumu atlasi
Atbilstīgi Direktīvas 2002/20/EK (atļauju izsniegšanas direktīva) 6.b pantam Iestāde
(a) pieņem no uzņēmumiem un izskata radiofrekvenču un numuru izmantošanas tiesību pieteikumus un iekasē administratīvos maksājumus un nodevas, kas uzliktas uzņēmumiem atbilstīgi kopīgai atlases procedūrai;
(b) veic kopīgo atlases procedūru un iesaka uzņēmumus, kam saskaņā ar minētajiem noteikumiem var piešķirt individuālas izmantošanas tiesības;
(c) iesniedz Komisijai ziņojumu, kurā raksturoti saņemtie pieteikumi, novērtēti minētie pieteikumi, ierosināti individuālu izmantošanas tiesību piešķiršanai visatbilstošākie uzņēmumi un pamatota šī atlase, atsaucoties uz atlases kritērijiem, kas izklāstīti atbilstīgajā īstenošanas pasākumā.
Or. en
Pamatojums
Radiofrekvenču un numuru lietošanas tiesības jau efektīvi pārvalda Radiofrekvenču spektra politikas grupa (RSPG), Radiofrekvenču spektra komiteja (RSC) un Komunikāciju komiteja.
Grozījums Nr.  30 Regulas priekšlikums 13. pants – 1. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
Pēc Komisijas pieprasījuma Iestāde sniedz Komisijai atzinumu par tādu izmantošanas tiesību atsaukšanu, kas piešķirtas kopīgajās procedūrās, kuras paredzētas atbilstīgi Direktīvas 2002/20/EK (atļauju izsniegšanas direktīva) 6.b pantam.	Pēc Komisijas vai RSPG pieprasījuma Iestāde sniedz Komisijai un RSPG atzinumu par tādu izmantošanas tiesību atsaukšanu, kas piešķirtas kopīgajās procedūrās, kuras paredzētas atbilstīgi Direktīvas 2002/20/EK (Atļauju izsniegšanas direktīva) 6.b pantam.
Or. en
Pamatojums
Iestādei jāveic koordinējoši pienākumi spektra pārvaldībā, strādājot kopā gan ar Komisiju, gan ar Radiofrekvenču spektra politikas grupu (RSPG).
Grozījums Nr.  31 Regulas priekšlikums 14. pants
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
Papildus 4. panta 3. punkta b) apakšpunktā un 19. panta 4. un 5. punktā minētajiem uzdevumiem Iestāde palīdz attīstīt tīklu un informācijas drošības kultūru, jo īpaši	Attiecīgā gadījumā Iestāde sadarbojas ar Eiropas Tīklu un informācijas drošības aģentūru (ETIDA) vai tās tiesību pārņēmēju. Pēc Komisijas vai ETIDA pieprasījuma Iestāde sniedz atzinumu par drošības jautājumiem Komisijai un ETIDA.
(a) veicinot Komisijas un dalībvalstu sadarbību, kopīgu metožu izstrādāšanu, lai novērstu tīkla un informācijas drošības problēmas, risinātu tās un reaģētu uz tām;
(b) informējot Komisiju par pētījumiem tīklu un informācijas drošības jomā, kā arī par efektīvu riska novēršanas tehnoloģiju izmantošanu un veicinot riska novērtēšanu, savstarpēji savietojamus riska pārvaldības risinājumus un pētījumus par novēršanas pārvaldības risinājumiem publiskā un privātā sektora organizācijās, un
(c) sekmējot Kopienas centienus sadarboties ar trešām valstīm un attiecīgā gadījumā ar starptautiskām organizācijām, lai veicinātu vienotu starptautisku pieeju tīklu un informācijas drošības jautājumiem.
Or. en
Pamatojums
Lai gan ir vēlams saņemt Iestādes ieguldījumu, ar drošības jautājumiem efektīvi jau nodarbojas Eiropas Tīklu un informācijas drošības aģentūra (ETIDA), un tās vai tās tiesību pārņēmēja kompetence šajā jomā jāsaglabā arī turpmāk.
Grozījums Nr.  32 Regulas priekšlikums 15. pants
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
Iestāde pēc savas ierosmes var sniegt atzinumu Komisijai par jautājumiem, kas minēti 4. panta 2. punktā, 7. panta 1. punktā, 8. panta 3. punktā, 10. panta 1. punktā, 12., 14., 21. un 22. pantā.	Iestāde pēc savas ierosmes var sniegt atzinumu Eiropas Parlamentam un Komisijai, galvenokārt, par jautājumiem, kas minēti 4. panta 2. punktā, 7. panta 1. punktā, 8. panta 3. punktā, 10. panta 1. punktā, 14., 21. un 22. pantā, kā arī par citiem jautājumiem, kurus tā uzskata par būtiskiem.
Or. en
Pamatojums
Komisijas priekšlikuma paskaidrojuma rakstā teikts, ka Iestāde jāveido, paredzot, ka tā atskaitās Eiropas Parlamentam. Tādēļ jānodrošina ciešāka saikne starp Parlamentu un Iestādi. Citos grozījumos 12. pants ir svītrots, jo radiofrekvenču un numuru lietošanas tiesības jau efektīvi pārvalda Radiofrekvenču spektra politikas grupa (RSPG), Radiofrekvenču spektra komiteja (RSC) un Komunikāciju komiteja.
Grozījums Nr.  33 Regulas priekšlikums 16. pants
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
16. pants	svītrots
Administratīvo maksājumu iekasēšana par Iestādes pakalpojumiem
1. Komisija nosaka administratīvos maksājumus, ko uzliek uzņēmumiem par Iestādes sniegtajiem pakalpojumiem atbilstīgi 54. panta 2. punktā minētajai procedūrai un pamatojoties uz Iestādes atzinumu. Iestāde iekasē šos administratīvos maksājumus.
2. Administratīvos maksājumus atsevišķiem uzņēmumiem uzliek objektīvi, pārredzami un samērīgi, lai papildu administratīvās izmaksas un saistītie maksājumi būtu iespējami mazāki.
3. Šā panta 1. punktā minētie administratīvie maksājumi var būt par
(a) administratīvajām izmaksām, kas Iestādei radušās, vadot atlases procedūru atbilstīgi 12. pantam,
(b) pārsūdzību izskatīšanu saskaņā ar 34. pantu,
(c) administratīvajām izmaksām, kas Iestādei radušās, pārvaldot Eiropas Telenumerācijas telpu atbilstīgi 8. pantam. Visus maksājumus aprēķina un maksā euro.
4. Administratīvo maksājumu summu nosaka tādu, lai nodrošinātu, ka ar ieņēmumiem, ko dod šie maksājumi, principā pietiek, lai pilnībā segtu sniegto pakalpojumu izmaksas.
5. Iestāde publicē gada pārskatu par administratīvajām izmaksām un maksājumiem. Ja maksājumu kopsumma un kopējā administratīvo izdevumu summa atšķiras, Iestāde sniedz atzinumu Komisijai, norādot, kādas ir atbilstīgas korekcijas, kas izdarāmas, nosakot maksājumus.
Or. en
Pamatojums
Šiem jautājumiem ir jābūt dalībvalstu kompetencē.
Grozījums Nr.  34 Regulas priekšlikums 17. pants
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
17. pants	svītrots
Izmantošanas nodevu par radiofrekvenču un numuru izmantošanas tiesībām un kopīgas atlases procedūras administratīvo maksājumu iekasēšana un sadalīšana
1. Ja atbilstīgi Direktīvas 2002/20/EK (atļauju izsniegšanas direktīva) 6.b pantam uzņēmumiem uzliek izmantošanas nodevas par radiofrekvenču un numuru izmantošanas tiesībām, ko piešķir, veicot kopīgu atlases procedūru, Iestāde atbild par šādu izmantošanas nodevu iekasēšanu un sadalīšanu.
Kad Iestāde ir saņēmusi izmantošanas nodevas, tās sadala starp attiecīgajām dalībvalstīm un Iestādi, ievērojot termiņu un sadalījuma attiecību, kas atbilstīgi Direktīvas 2002/20/EK (atļauju izsniegšanas direktīva) 6.b pantam jānosaka Komisijai.
Ja Komisija nenosaka termiņu un sadalījuma attiecību, izmantošanas nodevas jāsadala, vadoties pēc to dalībvalsts iedzīvotāju skaita, kam vajadzēja piešķirt izmantošanas tiesības iepriekšējā gadā, kas beidzās pirms atlases procedūras sākšanas.
2. Iestāde atbild par to administratīvo maksājumu iekasēšanu un sadali, kas par tiesībām izmantot frekvences un numurus uzlikti atlasītajiem uzņēmumiem pēc kopīgas atlases procedūras, lai segtu valsts pārvaldes iestāžu administratīvās izmaksas par kopīgo izmantošanas nosacījumu ievērošanas pārraudzību.
Šā punkta pirmajā daļā minētos administratīvos maksājumus pēc to saņemšanas Iestāde sadala attiecīgajām valsts pārvaldes iestādēm atbilstīgi valsts pārvaldes iestāžu uzrādītajām pārraudzības izmaksu summām.
Or. en
Pamatojums
Jautājumus par radiofrekvenču spektru jau efektīvi risina Radiofrekvenču spektra politikas grupa (RSPG).
Grozījums Nr.  35 Regulas priekšlikums 19. pants – 1. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
1. Iestāde, ņemot vērā Kopienas elektronisko sakaru politiku, veicina informācijas apmaiņu gan dalībvalstu starpā, gan starp dalībvalstīm, valsts pārvaldes iestādēm un Komisiju par stāvokli un attīstību elektroniskos sakaru tīklus un pakalpojumus, tostarp tīklu un informācijas drošību, regulatīvo darbību jomā.	1. Iestāde, ņemot vērā Kopienas elektronisko sakaru politiku, veicina informācijas apmaiņu gan dalībvalstu starpā, gan starp dalībvalstīm, valsts pārvaldes iestādēm, Eiropas Parlamentu un Komisiju par stāvokli un attīstību elektroniskos sakaru tīklus un pakalpojumus, tostarp tīklu un informācijas drošību, regulatīvo darbību jomā.
Or. en
Pamatojums
Komisijas priekšlikuma paskaidrojuma rakstā teikts, ka Iestāde jāveido, paredzot, ka tā atskaitās Eiropas Parlamentam. Tādēļ jānodrošina ciešāka saikne starp Parlamentu un Iestādi.
Grozījums Nr.  36 Regulas priekšlikums – normatīvs grozījumu akts 19. pants – 2. punkts – c apakšpunkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(c) organizējot vai veicinot apmācību visos elektronisko sakaru jautājumos.	(c) organizējot vai veicinot apmācību visos elektronisko sakaru jautājumos, ietverot aspektus, kas saistīti ar datu un privātuma aizsardzību un elektronisko sakaru tīklu drošību.
Grozījums Nr.  37 Regulas priekšlikums 19. pants – 2. punkts – ca apakšpunkts (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(ca) sniedzot ziņojumu par atšķirībām reglamentēšanas praksē un priekšlikumus par to, kā panākt šīs prakses konverģenci. Ja Iestāde uzskata, ka vajadzīgi saistoši noteikumi attiecībā uz reglamentējošo praksi, tā Komisijai sniedz attiecīgus ieteikumus, tostarp arī par šo noteikumu izpildi. Iestādei var piešķirt izpildes pilnvaras.
Pamatojums
Reglamentējošo tiesību aktu konverģence ir obligāta, kā arī tās īstenošanas mehānisms, ja tāds būtu vajadzīgs.
Grozījums Nr.  38 Regulas priekšlikums 19. pants – 4. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
4. Iestāde vāc atbilstīgu informāciju, jo īpaši saskaņā ar Direktīvas 2002/21/EK (pamatdirektīva) 13.a. pantu, lai analizētu pašreizējos un jaunos riskus. Tā jo īpaši analizē Eiropas mēroga riskus, kas var ietekmēt elektronisko sakaru tīklu elastību un pieejamību, tajos saņemtās un nosūtītās informācijas autentiskumu, integritāti un konfidencialitāti, un sniedz analīzes rezultātus dalībvalstīm un Komisijai.	svītrots
Or. en
Pamatojums
Drošības jautājumi efektīvi jārisina Eiropas Tīklu un informācijas drošības aģentūrai (ETIDA) vai tās tiesību pārņēmējam.
Grozījums Nr.  39 Regulas priekšlikums 19. pants – 5. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
5. Iestāde sekmē informētību un savlaicīgas, objektīvas un visaptverošas informācijas, tostarp par tīklu un informācijas drošības jautājumiem, pieejamību visiem izmantotājiem, veicinot, inter alia, apmaiņu ar pašlaik labāko praksi, tostarp lietotāju brīdināšanas metodēm, un cenšoties rast sinerģiju starp publiskā un privātā sektora iniciatīvām.	svītrots
Or. en
Pamatojums
Drošības jautājumus jau efektīvi risina Eiropas Tīklu un informācijas drošības aģentūra (ETIDA).
Grozījums Nr.  40 Regulas priekšlikums 20. pants – 2. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
2. Iestāde atbild par tādas Kopienā ceļojošiem mobilo sakaru operatora klientiem paredzētās balss un datu pakalpojumu cenu datubāzes pārvaldību un publicēšanu, kurā attiecīgā gadījumā ir arī informācija par konkrētām viesabonēšanas zvanu izdarīšanas un saņemšanas izmaksām Kopienas visattālākajos reģionos. Tā pārrauga šādu cenu tendences un publicē gada ziņojumu.	svītrots
Or. en
Pamatojums
Iejaukšanās mobilo sakaru un datu viesabonēšanā bija domāta kā tirgus darbību koriģējošs pasākums, nevis kā pastāvīgs pasākums. Nepārtraukta uzraudzības īstenošana ietilpst Komisijas kompetencē; to var pieprasīt, bet tā nav jāmin regulā.
Grozījums Nr.  41 Regulas priekšlikums 23. pants
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
Pēc Komisijas pieprasījuma Iestāde var veikt konkrētus papildu uzdevumus.	Pēc Komisijas vai Eiropas Parlamenta pieprasījuma Iestāde var veikt konkrētus papildu uzdevumus saistībā ar jebkādiem elektronisko sakaru jautājumiem.
Or. en
Pamatojums
Komisijas priekšlikuma paskaidrojuma rakstā teikts, ka Iestāde jāveido, paredzot, ka tā atskaitās Eiropas Parlamentam. Tādēļ jānodrošina ciešāka saikne starp Parlamentu un Iestādi.
Grozījums Nr.  42 Regulas priekšlikums 24. pants – a apakšpunkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(a) valde,	svītrots
Or. en
Pamatojums
Valde var apdraudēt regulatoru neatkarību, veido nevajadzīgu birokrātijas slāni, un tā jāatceļ.
Grozījums Nr.  43 Regulas priekšlikums 24. pants – d apakšpunkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(d) galvenais tīkla drošības speciālists,	svītrots
Pamatojums
Iestādei nedrīkstētu būt pilnvaras lemt par drošības jautājumiem, tādēļ nav vajadzīgs galvenais tīkla drošības speciālists.
Grozījums Nr.  45 Regulas priekšlikums 24. pants – e apakšpunkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(e) pastāvīga ieinteresēto personu grupa,	svītrots
Grozījums Nr.  45 Regulas priekšlikums 24. pants – f apakšpunkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(f) apelācijas padome.	svītrots
Pamatojums
Iestādei nedrīkstētu būt pilnvaras lemt par jautājumiem, kas saistīti ar numuru izmantošanas tiesībām, tādēļ nav vajadzīga apelācijas padome.
Grozījums Nr.  46 Regulas priekšlikums 25. pants
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
25. pants	svītrots
Valde
1. Valde sastāvā ir divpadsmit locekļi. Sešus ieceļ Komisija, un sešus — Padome. Valdes locekļus ieceļ, nodrošinot visaugstāko kompetences un neatkarības standartu ievērošanu un atbilstīgo īpašo zināšanu jomu plašu pārstāvību. Pilnvaru termiņš ir pieci gadi, un to var vienu reizi atjaunot.
2. Valde no savu locekļu vidus ievēl priekšsēdētāju un viņa vietnieku. Priekšsēdētāja vietnieks automātiski aizvieto priekšsēdētāju, ja priekšsēdētājs nevar veikt savas funkcijas. Priekšsēdētāja un priekšsēdētāja vietnieka pilnvaru termiņš ir divarpus gadi, un šo termiņu var atjaunot. Tomēr priekšsēdētāja un priekšsēdētāja vietnieka pilnvaru termiņu katrā ziņā pārtrauc, ja tie vairs nav valdes locekļi.
3. Valdes sanāksmes sasauc tās priekšsēdētājs. Iestādes direktors piedalās apspriedēs, ja vien valde nelemj citādi. Valdes uz regulārajām apspriedēm sanāk vismaz divas reizes gadā. Tā sanāk arī pēc priekšsēdētāja ierosmes, pēc Komisijas pieprasījuma vai pēc vismaz trešās daļas valdes locekļu pieprasījuma. Valde var uzaicināt sanāksmēs kā novērotāju piedalīties jebkuru personu, kuras atzinums var būt svarīgs. Valdes locekļiem, ievērojot reglamentu, var palīdzēt padomdevēji vai eksperti. Iestāde sniedz valdei sekretariāta pakalpojumus.
4. Valde lēmumus pieņem ar balsu vairākumu, ko veido divas trešdaļas klātesošo valdes locekļu balsu.
5. Katram valdes loceklim ir viena balss. Sīkāku balsojuma kārtību nosaka reglamentā, tostarp precizē apstākļus, kādos viens valdes loceklis var rīkoties cita locekļa vārdā, un attiecīgā gadījumā noteikumus par kvorumu.
Or. en
Pamatojums
Valde var apdraudēt regulatoru neatkarību, veido nevajadzīgu birokrātijas slāni, un tā jāatceļ. Valsts pārvaldes iestāde vislabāk zina, ko no sava vidus iecelt par grupas pārstāvi.
Grozījums Nr.  47 Regulas priekšlikums 26. pants
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
1. Valde, apspriežoties ar regulatoru padomi, atbilstīgi 29. panta 2. punktam ieceļ direktoru.	1. Direktoru ieceļ, vienojoties Eiropas Parlamentam un Padomei, pēc apspriešanās ar Komisiju atbilstīgi 29. panta 2. punktam.
2. Valde, apspriežoties ar direktoru, atbilstīgi 31. panta 2. punktam ieceļ galveno tīklu drošības speciālistu.
3. Atbilstīgi 27. panta 1. punktam valde ieceļ regulatoru padomes locekļus.
4. Atbilstīgi 33. panta 1. punktam valde ieceļ apelācijas padomes locekļus.
5. Katru gadu līdz 30. septembrim valde, apspriežoties ar Komisiju un saņemot regulatoru padomes apstiprinājumu atbilstīgi 28. panta 3. punktam, pieņem Iestādes nākamā gada darba programmu un nosūta to Eiropas Parlamentam, Padomei un Komisijai. Darba programmas pieņemšana neietekmē gadskārtējo budžeta procedūru.
6. Valde izmanto budžeta pilnvaras saskaņā ar 36.—38. pantu.
7. Ar Komisijas piekrišanu valde lemj par novēlējumu, dāvinājumu vai neatmaksājamu piešķīrumu pieņemšanu no citiem Kopienas avotiem.
8. Valdei ir disciplināras pilnvaras attiecībā uz direktoru un galveno tīkla drošības speciālistu.
9. Attiecīgā gadījumā valde saskaņā ar 49. panta 2. punktu izstrādā Iestādes personāla politiku.
10. Atbilstīgi 47. pantam valde pieņem īpašus noteikumus par tiesībām piekļūt Iestādes dokumentiem.
11. Valde pieņem gada pārskatu par Iestādes darbību un vēlākais līdz 15. jūnijam nosūta to Eiropas Parlamentam, Padomei, Komisijai, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Revīzijas palātai. Atbilstīgi 28. panta 4. punktam pārskatā ietver atsevišķu sadaļu, ko apstiprina regulatoru padome, par Iestādes regulatīvajām darbībām attiecīgajā gadā.	11. Regulatoru padome pieņem gada pārskatu par Iestādes darbību un vēlākais līdz 15. jūnijam nosūta to Eiropas Parlamentam, Padomei, Komisijai, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Revīzijas palātai. Atbilstīgi 28. panta 4. punktam pārskatā iekļauj atsevišķu sadaļu par Iestādes regulatīvajām darbībām attiecīgajā gadā. Eiropas Parlaments var pieprasīt, lai tam būtu savs pārstāvis regulatoru padomē attiecīgu jautājumu risināšanai, kas saistīti reglamentējošu darbību.
12. Valde pieņem reglamentu.
13. Valde sniedz atzinumu Komisijai par administratīvajiem maksājumiem, ko Iestāde var iekasēt no uzņēmumiem, veicot uzdevumus, kas minēti 16. pantā.
Or. en
Pamatojums
Valde var apdraudēt regulatoru neatkarību, veido nevajadzīgu birokrātijas slāni, un tā jāatceļ. Regulatoru padome ir Iestādes vadības struktūra; jāsaglabā tās atbildība par Iestādes darbības rezultātiem.
Grozījums Nr.  48 Regulas priekšlikums 27. pants – 4. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
4. Regulatoru padome lēmumus pieņem ar vienkāršu balsu vairākumu. Katram loceklim jeb tā vietniekam, kas nav direktors, un Komisijas pārstāvim ir pa vienai balsij.	4. Regulatoru padome lēmumus pieņem ar kvalificētu balsu vairākumu, ko veido divas trešdaļas klātesošo valdes locekļu balsu. Katram loceklim jeb tā vietniekam, kas nav Komisijas pārstāvis, ir pa vienai balsij.
Or. en
Pamatojums
Nav iemesla izslēgt direktora balsstiesības. Kvalificēts balsu vairākums ir nepieciešams, lai nodrošinātu pārdomātu lēmumu pieņemšanu.
Grozījums Nr.  49 Regulas priekšlikums 27. pants – 5. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
5. Regulatoru padome pieņem reglamentu.	5. Regulatoru padome pieņem reglamentu ar kvalificētu balsu vairākumu, ko veido divas trešdaļas klātesošo valdes locekļu balsu.
Or. en
Pamatojums
Kvalificēts balsu vairākums ir nepieciešams, lai nodrošinātu pārdomātu lēmumu pieņemšanu.
Grozījums Nr.  50 Regulas priekšlikums 27. pants – 6. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
6. Veicot šajā regulā paredzētos uzdevumus, regulatoru padome darbojas neatkarīgi un neprasa un nepieņem norādījumus no dalībvalsts valdības vai citām publiskām vai privātām struktūrām.	6. Veicot šajā regulā paredzētos uzdevumus, regulatoru padome darbojas neatkarīgi un neprasa un nepieņem norādījumus no dalībvalsts valdības vai citām publiskām vai privātām struktūrām, un nav atkarīga no Komisijas.
Or. en
Pamatojums
Jānodrošina neatkarība no Komisijas.
Grozījums Nr.  51 Regulas priekšlikums 29. pants – 1. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
1. Iestādi vada direktors, kas, veicot savas funkcijas, ir neatkarīgs. Neskarot Komisijas, valdes un regulatoru padomes attiecīgās pilnvaras, direktors neprasa un nepieņem norādījumus no valdības vai citām struktūrām.	1. Iestādi vada direktors, kas, veicot savas funkcijas, ir neatkarīgs. Neskarot Eiropas Parlamenta, Padomes, Komisijas un regulatoru padomes attiecīgās pilnvaras, direktors neprasa un nepieņem norādījumus no valdības vai citām struktūrām.
Or. en
Pamatojums
Valde ir jāatceļ, bet vienlaikus jāatzīst Padomes un Parlamenta pilnvaras.
Grozījums Nr.  52 Regulas priekšlikums 29. pants – 2. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
2. Valde, apspriežoties ar regulatoru padomi, izvēloties vienu no vismaz diviem Komisijas ierosinātajiem kandidātiem un ņemot vērā to nopelnus, prasmes un pieredzi elektronisko sakaru tīklu un pakalpojumu jomā, ieceļ direktoru. Pirms iecelšanas amatā Eiropas Parlamenta kompetentā komiteja var uzaicināt valdes izvēlēto kandidātu teikt uzrunu un atbildēt uz komitejas locekļu jautājumiem.	2. Vienojoties Eiropas Parlamentam un Padomei un pēc apspriešanās ar Komisiju un regulatoru padomi, ieceļ direktoru, ņemot vērā viņa nopelnus, prasmes un pieredzi elektronisko sakaru tīklu un pakalpojumu jomā. Eiropas Parlamenta kompetentā komiteja var uzaicināt kandidātus teikt uzrunu un atbildēt uz komitejas locekļu jautājumiem.
Or. en
Pamatojums
Tā kā Komisijai ir galīgā kompetence elektronisko sakaru politikas jomā un Iestādes padomdevējfunkcijām jābūt neatkarīgām, ir jānodrošina, lai Komisijai nebūtu pilnvaru iecelšanai amatā.
Grozījums Nr.  53 Regulas priekšlikums 29. pants – 4. punkts – 1. un 2. daļa
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
4. Pēc Komisijas priekšlikuma valde, apspriežoties ar regulatoru padomi, ņemot vērā novērtējuma ziņojumu un tikai gadījumos, kad to var pamatot ar Iestādes pienākumiem un tai izvirzītajām prasībām, var vienu reizi pagarināt direktora pilnvaru termiņu par ne vairāk kā trim gadiem.	4. Eiropas Parlaments un Padome pēc Komisijas priekšlikuma, apspriežoties ar regulatoru padomi, ņemot vērā novērtējuma ziņojumu un tikai gadījumos, kad to var pamatot ar Iestādes pienākumiem un tai izvirzītajām prasībām, var vienu reizi pagarināt direktora pilnvaru termiņu par ne vairāk kā trim gadiem.
Valde informē Eiropas Parlamentu par nodomu pagarināt direktora pilnvaru termiņu. Mēneša laikā pirms direktora pilnvaru termiņa pagarināšanas Eiropas Parlamenta kompetentā komiteja var uzaicināt direktoru teikt uzrunu un atbildēt uz komitejas locekļu jautājumiem.	Mēneša laikā pirms direktora pilnvaru termiņa pagarināšanas Eiropas Parlamenta kompetentā komiteja var uzaicināt direktoru teikt uzrunu un atbildēt uz komitejas locekļu jautājumiem.
Pamatojums
Tā kā galvenokārt Komisija ir atbildīga par elektronisko sakaru politiku un Iestādes padomdevējfunkcijām jābūt neatkarīgām, ir jānodrošina, lai Komisijai nebūtu pilnvaru iecelšanai amatā.
Grozījums Nr.  54 Regulas priekšlikums 29. pants – 5. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
5. Direktoru var atlaist no amata tikai ar valdes lēmumu un pēc apspriešanās ar regulatoru padomi. Valde pieņem šo lēmumu ar trīs ceturtdaļu locekļu balsu vairākumu.	5. Direktoru var atlaist no amata tikai ar Eiropas Parlamenta un Padomes lēmumu un pēc apspriešanās ar Komisiju un regulatoru padomi.
Or. en
Pamatojums
Valde ir jāatceļ, bet vienlaikus jāatzīst Padomes un Parlamenta pilnvaras.
Grozījums Nr.  55 Regulas priekšlikums 30. pants – 2. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
2. Direktors sagatavo valdes darbu. Direktors bez balsstiesībām piedalās valdes darbā.	svītrots
Or. en
Pamatojums
Ir jāatceļ noteikums par valdes un galvenā tīkla drošības speciālista līdzdalību.
Grozījums Nr.  56 Regulas priekšlikums 30. pants – 4. punkts – 2. daļa
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
Pirms 1. septembra Direktors iesniedz darba programmu, lai Valde to pieņemtu.	svītrots
Or. en
Pamatojums
Ir jāatceļ noteikums par valdes un galvenā tīkla drošības speciālista līdzdalību.
Grozījums Nr.  57 Regulas priekšlikums 30. pants – 5. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
5. Direktors atbild par Iestādes ikgadējās darba programmas īstenošanu saskaņā ar attiecīgi regulatoru padomes un galvenā tīklu drošības speciālista norādēm un valdes administratīvā pārraudzībā.	5. Direktors atbild par Iestādes ikgadējās darba programmas īstenošanu regulatoru padomes administratīvā pārraudzībā.
Or. en
Pamatojums
Ir jāatceļ noteikums par valdes un galvenā tīkla drošības speciālista līdzdalību.
Grozījums Nr.  58 Regulas priekšlikums 30. pants – 9. punkts – 1.a daļa (jauna)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	Direktoram un regulatoru padomes locekļiem, ievērojot reglamentu, var palīdzēt padomdevēji vai eksperti. Iestāde sniedz sekretariāta pakalpojumus.
Or. en
Pamatojums
Ir jāatceļ noteikums par valdes un galvenā tīkla drošības speciālista līdzdalību.
Grozījums Nr.  59 Regulas priekšlikums 31. pants
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
31. pants	svītrots
Galvenais tīklu drošības speciālists
1. Galvenais tīklu drošības speciālists atbild par Iestādes tīklu un informācijas drošības uzdevumu koordinēšanu. Galvenais tīklu drošības speciālists strādā direktora pakļautībā un tam atskaitās. Galvenais tīklu drošības speciālists sagatavos projektu gada darba programmai šo darbību veikšanai.
2. Valde, izvēloties vienu no vismaz diviem Komisijas ierosinātajiem kandidātiem un ņemot vērā to nopelnus, prasmes un pieredzi tīklu un informācijas drošības jomā, ieceļ galveno tīklu drošības speciālistu uz pieciem gadiem.
3. Galveno tīklu drošības speciālistu var atlaist no amata tikai ar valdes lēmumu un pēc apspriešanās ar direktoru. Valde pieņem šo lēmumu ar trīs ceturtdaļu locekļu balsu vairākumu.
4. Pēc Komisijas priekšlikuma valde, apspriežoties ar direktoru un tikai gadījumos, kad to var pamatot ar Iestādes pienākumiem un tai izvirzītajām prasībām, var vienu reizi pagarināt direktora pilnvaru termiņu par ne vairāk kā trim gadiem.
Or. en
Pamatojums
Drošības jautājumus jau efektīvi risina Eiropas Tīklu un informācijas drošības aģentūra (ETIDA).
Grozījums Nr.  60 Regulas priekšlikums 32. pants – 1. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
1. Galvenais tīklu drošības speciālists izveido pastāvīgu ieinteresēto personu grupu, ko veido eksperti, kuri pārstāv atbilstīgās ieinteresētās personas jo īpaši no informācijas un sakaru tehnoloģijas nozares, patērētāju grupām un akadēmisko ekspertu vidus tīklu un informācijas drošības jomā. Galvenais tīklu drošības speciālists, apspriežoties ar direktoru, nosaka procedūras jo īpaši saistībā ar grupas locekļu skaitu, sastāvu un iecelšanu un grupas darbību.	1. Direktors aicina atbilstīgās ieinteresētās personas, jo īpaši no informācijas un sakaru tehnoloģijas nozares un patērētāju grupām, dalīties pieredzē ar regulatoru padomi. Viņš aicina ETIDA pārstāvi dalīties pieredzē par drošības jautājumiem, kuri ietekmē Eiropas Regulatoru grupas darbu, un atļauj viņam piedalīties visās regulatoru padomes sanāksmēs kā pastāvīgajam novērotājam. Attiecīgo ieinteresēto personu padomus regulatoru padomei ņem vērā, pieņemot lēmumus, un tos dara zināmus Eiropas Parlamentam, Komisijai un Eiropas regulatoriem.
Pamatojums
Drošības jautājumus jau efektīvi risina Eiropas Tīklu un informācijas drošības aģentūra (ETIDA), un tādēļ galvenā tīkla drošības speciālista amats jālikvidē. Tomēr ETIDA pārstāvim jābūt iespējai piedalīties valdes vai regulatoru padomes sanāksmēs novērotāja statusā un dalīties pieredzē. Ir vēlams uzzināt, kāds ir ieinteresēto personu viedoklis par vispārējo piemērojamību. Tomēr varētu būt vajadzīgi pasākumi, ar kuriem nodrošināt, lai nekas neapdraudētu dalībvalstu pārvaldes iestāžu neatkarību.
Grozījums Nr.  61 Regulas priekšlikums 32. pants – 2. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
2. Grupas priekšsēdētājs ir galvenais tīklu drošības speciālists. Grupas locekļu pilnvaru termiņš ir divarpus gadi. Grupas locekļi nedrīkst būt valdes vai regulatoru padomes locekļi.	2. Grupas priekšsēdētājs ir direktors. Grupas locekļu pilnvaru termiņš ir divarpus gadi. Grupas locekļi nedrīkst būt regulatoru padomes locekļi.
Or. en
Pamatojums
Drošības jautājumus jau efektīvi risina Eiropas Tīklu un informācijas drošības aģentūra (ETIDA), un tādēļ galvenā tīkla drošības speciālista amats jālikvidē. Tomēr ETIDA pārstāvim jābūt iespējai piedalīties valdes vai regulatoru padomes sanāksmēs novērotāja statusā un dalīties pieredzē. Ir vēlams uzzināt, kāds ir ieinteresēto personu viedoklis par vispārējo piemērojamību. Tomēr varētu būt vajadzīgi pasākumi, ar kuriem nodrošināt, lai nekas neapdraudētu valsts pārvaldes iestāžu neatkarību.
Grozījums Nr.  62 Regulas priekšlikums 32. pants – 4. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
4. Grupa var dot padomus galvenajam tīklu drošības speciālistam, par to, kā pildīt ar šo regulu noteiktos pienākumus, izstrādāt priekšlikumu par atbilstīgajām Iestādes darba programmas daļām, kā arī sazināties ar ieinteresētajām personām par visiem jautājumiem, kas saistīt ar darba programmu.	4. Grupa var dot padomus direktoram par to, kā pildīt ar šo regulu noteiktos pienākumus, izstrādāt priekšlikumu par atbilstīgajām Iestādes darba programmas daļām, kā arī sazināties ar ieinteresētajām personām un ETIDA pārstāvi par visiem jautājumiem, kas saistīt ar darba programmu.
Or. en
Pamatojums
Drošības jautājumus jau efektīvi risina Eiropas Tīklu un informācijas drošības aģentūra (ETIDA), un tādēļ galvenā tīkla drošības speciālista amats jālikvidē. Tomēr ETIDA pārstāvim jābūt iespējai piedalīties valdes vai regulatoru padomes sanāksmēs novērotāja statusā un dalīties pieredzē. Ir vēlams uzzināt, kāds ir ieinteresēto personu viedoklis par vispārējo piemērojamību. Tomēr varētu būt vajadzīgi pasākumi, ar kuriem nodrošināt, lai nekas neapdraudētu valsts pārvaldes iestāžu neatkarību.
Grozījums Nr.  63 Regulas priekšlikums 33. pants
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
33. pants	svītrots
Apelācijas padome
1. Apelācijas padomi veido seši locekļi un seši vietnieki, kurus ieceļ no pašreizējiem vai bijušajiem valsts pārvaldes iestāžu, konkurences iestāžu vai citu valsts vai Kopienas iestāžu vadošiem darbiniekiem ar attiecīgu pieredzi elektronisko sakaru nozarē. Apelācijas padome ieceļ priekšsēdētāju.
2. Apelācijas padomes locekļus, publicējot uzaicinājumu paust ieinteresētību, pēc Komisijas priekšlikuma ieceļ valde, apspriežoties ar regulatoru valdi.
3. Apelācijas padomes locekļu amata pilnvaru termiņš ir pieci gadi. Šo termiņu var atjaunot. Apelācijas padomes locekļi lēmumu pieņemšanā ir neatkarīgi. Tos nesaista nekādi norādījumi. Apelācijas padomes locekļi nedrīkst veikt citus pienākumus Iestādē, valdē vai regulatoru padomē. Apelācijas padomes locekļus nevar atlaist no amata, izņemot, ja loceklis atzīts par vainīgu nopietnā pārkāpumā, un atlaišanas lēmumu pieņem valde pēc apspriešanās ar regulatoru padomi.
4. Apelācijas padomes locekļi nevar piedalīties apelācijas procesā, ja viņi tajā ir personīgi ieinteresēti vai ja viņi jau iepriekš ir bijuši tajā iesaistīti kā vienas procesā iesaistītas puses pārstāvji, vai arī ja viņi piedalījušies pārsūdzētā lēmuma pieņemšanā.
Ja kāda šā punkta pirmajā daļā minētā iemesla vai kāda cita iemesla dēļ kāds no apelācijas padomes locekļiem uzskata, ka viņa kolēģim nebūtu jāpiedalās apelācijas procesā, tad viņš attiecīgi informē apelācijas padomi. Visas apelācijas procesā iesaistītās puses var iebilst pret apelācijas padomes locekli jebkura šā punkta pirmajā daļā minētā iemesla dēļ vai arī tad, ja radušās aizdomas par neobjektivitāti. Iebildumu nevar pamatot ar locekļa valstspiederību, un to nepieņem, ja, apzinoties iebilduma iemeslu, apelācijas izskatīšanas procesā iesaistītā puse ir veikusi kādu procedūras pasākumu.
5. Apelācijas padomes lēmumu par rīcību 4. punktā paredzētajos gadījumos pieņem bez attiecīgā locekļa līdzdalības. Lai pieņemtu šo lēmumu, attiecīgo locekli apelācijas padomē aizstāj viņa vietnieks, izņemot gadījumus, kad arī vietnieks ir līdzīgā situācijā. Pēdējā minētajā gadījumā priekšsēdētājs ieceļ aizstājēju no citiem vietniekiem.
Or. en
Pamatojums
Iestādei nedrīkst būt pilnvaras lemt par jautājumiem, kas saistīti ar numuru izmantošanas tiesībām, tādēļ nav vajadzīga apelācijas padome.
Grozījums Nr.  64 Regulas priekšlikums 34. pants
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
34. pants	svītrots
Apelācijas
1. Apelācijas padome atbild par lēmumu pieņemšanu par apelācijām, kas iesniegtas par Iestādes lēmumiem vai pasākumiem jomās, kuras noteiktas 8. panta 1. punktā.
2. Apelācijas padome pieņem lēmumus ar kvalificētu vairākumu, ko veido vismaz četri no sešiem locekļiem. Apelācijas padomi sasauc pēc vajadzības.
3. Apelācija, ko iesniedz saskaņā ar 1. punktu, neaptur attiecīgā lēmuma piemērošanu. Tomēr apelācijas padome, ja tā uzskata, ka lietas apstākļi to prasa, var apturēt apstrīdētā lēmuma piemērošanu.
4. Apelāciju kopā ar tās pamatojumu iesniedz Iestādē rakstveidā divu mēnešu laikā pēc lēmuma vai pasākuma paziņošanas attiecīgajam uzņēmumam vai, ja tas nav iespējams, dienā, kad Aģentūra šo lēmumu vai pasākumu publiskojusi. Apelācijas padome pieņem lēmumu divu mēnešu laikā pēc apelācijas iesniegšanas.
5. Ja apelācija ir pieņemama, apelācijas padome pārbauda, vai apelācija ir pamatota. Tā tik bieži, cik vajadzīgs, uzaicina apelācijas procesā iesaistītās puses noteiktos termiņos iesniegt komentārus par sniegtajiem paziņojumiem vai par pārējo apelācijas procesā iesaistīto pušu ziņojumiem. Apelācijas procesā iesaistītajām pusēm ir tiesības izteikties mutiski.
6. Apelācijas padome, ievērojot šo pantu, var īstenot visas pilnvaras, kas ir Iestādes kompetencē, vai nodot lietu Iestādes kompetentajai struktūrvienībai. Minētajai kompetentajai struktūrvienībai apelācijas padomes lēmums ir saistošs.
7. Apelācijas padome pieņem reglamentu.
Or. en
Pamatojums
Iestādei nedrīkstētu būt pilnvaras lemt par jautājumiem, kas saistīti ar numuru izmantošanas tiesībām, tādēļ nav vajadzīga apelācijas padome.
Grozījums Nr.  65 Regulas priekšlikums 35. pants
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
35. pants	svītrots
Prasību celšana Pirmās instances tiesā un Eiropas Kopienu Tiesā
1. Saskaņā ar Līguma 230. pantu Pirmās instances tiesā vai Eiropas Kopienu tiesā var celt prasību, apstrīdot apelācijas padomes lēmumu vai, ja tai nav tiesību izskatīt apelāciju, Iestādes lēmumu.
2. Ja Iestāde nepieņem lēmumu, Eiropas Pirmās instances tiesā vai Eiropas Kopienu Tiesā var ierosināt tiesvedību par bezdarbību saskaņā ar Līguma 232. pantu.
3. Iestādei jāveic vajadzīgie pasākumi, lai ievērotu Eiropas Pirmās instances tiesas vai Eiropas Kopienu tiesas spriedumu.
Or. en
Pamatojums
Ja attiecīgie grozījumi tiek pieņemti, numuru izmantošanas tiesības nebūs Iestādes kompetencē, un nebūs vajadzīga apelācijas padome. Ja tie netiek pieņemti, šī kārtība jāsaglabā.
Grozījums Nr.  66 Regulas priekšlikums 36. pants – 1. punkts – b apakšpunkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(b) attiecīgā daļa izmantošanas nodevu, ko atbilstīgi 17. panta noteikumiem samaksājuši pieteikuma iesniedzēji,	svītrots
Or. en
Pamatojums
Iestādei nedrīkst būt pilnvaru vākt izmantošanas tiesību nodevas. Vajadzētu svītrot a) punktu, ja vien netiek veikti citi pakalpojumi, par kuriem jāsaņem samaksa.
Grozījums Nr.  67 Regulas priekšlikums 36. pants – 2. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
2. Iestādes izdevumi ir personāla, administratīvie, infrastruktūras un saimnieciskās darbības izdevumus.	2. Iestādes izdevumi ir personāla, administratīvie, infrastruktūras un saimnieciskās darbības izdevumi, tostarp tādi izdevumi, kas saistīti ar neatkarīga sekretariāta izveidi.
Or. en
Pamatojums
Iestādei jābūt savam sekretariātam, kas Iestādes darbībā apmierinās visas administratīvās vajadzības.
Grozījums Nr.  68 Regulas priekšlikums 37. pants – 1. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
1. Katru gadu vēlākais līdz 15. februārim direktors sagatavo provizorisko budžeta projektu, kas ietver saimnieciskās darbības un darba programmas izdevumus, kuri paredzēti nākamajā gadā, un nosūta šo projektu kopā ar provizorisko amatu sarakstu valdei. Katru gadu valde, pamatojoties uz direktora sagatavoto projektu, sagatavo Iestādes ieņēmumu un izdevumu aplēsi nākamajam finanšu gadam. Šo aplēsi, iekļaujot amatu saraksta projektu, valde ne vēlāk kā 31. martā nosūta Komisijai. Pirms aplēses pieņemšanas direktora sagatavoto projektu nosūta regulatoru padomei, kas par šo projektu var sniegt atzinumu.	1. Katru gadu vēlākais līdz 15. februārim direktors sagatavo provizorisko budžeta projektu, kas ietver saimnieciskās darbības un darba programmas izdevumus, kuri paredzēti nākamajā gadā, un nosūta šo projektu kopā ar provizorisko amatu sarakstu regulatoru padomei. Katru gadu regulatoru padome, pamatojoties uz direktora sagatavoto projektu, sagatavo Iestādes ieņēmumu un izdevumu aplēsi nākamajam finanšu gadam. Šo aplēsi, iekļaujot amatu saraksta projektu, regulatoru padome ne vēlāk kā 31. martā nosūta Komisijai.
Or. en
Pamatojums
Regulatoru padomei jāpiešķir lielākas pilnvaras attiecībā uz budžetu, lai nodrošinātu patiesu neatkarību no Komisijas.
Grozījums Nr.  69 Regulas priekšlikums 37. pants – 5. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
5. Iestādes budžetu sagatavo valde. Tas kļūst galīgs pēc Eiropas Kopienu vispārējā budžeta pieņemšanas galīgajā variantā. Vajadzības gadījumā to attiecīgi koriģē.	5. Iestādes budžetu sagatavo regulatoru padome. Tas kļūst galīgs pēc Eiropas Kopienu vispārējā budžeta pieņemšanas galīgajā variantā un pēc tam, kad apstiprina dalībvalstu iemaksu 2/3 apmērā. Vajadzības gadījumā to attiecīgi koriģē.
Or. en
Pamatojums
Regulatoru padomei jāpiešķir lielākas pilnvaras attiecībā uz budžetu, lai nodrošinātu patiesu neatkarību no Komisijas. Tā kā 1/3 no Iestādes budžeta veido Kopienas budžeta līdzekļi, bet 2/3 ir valsts pārvaldes iestāžu veiktās iemaksas, sagatavojot gada budžetu, tas attiecīgi arī ir jāplāno.
Grozījums Nr.  70 Regulas priekšlikums 37. pants – 6. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
6. Valde bez kavēšanās informē budžeta lēmējinstitūciju par visiem plānotajiem projektiem, kas finansiālā ziņā var būtiski ietekmēt tās budžeta finansējumu, jo īpaši projektiem, kuri saistīti ar īpašumu, piemēram, ēku īre vai pirkšana. Tā par šiem projektiem informē Komisiju. Ja kāda budžeta lēmējiestāde paredz sniegt atzinumu, tā Iestādi informē par šādu ieceri divu mēnešu laikā no brīža, kad saņemta informācija par nekustamā īpašuma projektu. Ja atbildes nav, Iestāde var veikt plānotās darbības.	6. Regulatoru padome bez kavēšanās informē budžeta lēmējinstitūciju par visiem plānotajiem projektiem, kas finansiālā ziņā var būtiski ietekmēt tās budžeta finansējumu, jo īpaši projektiem, kuri saistīti ar īpašumu, piemēram, ēku īre vai pirkšana. Tā par šiem projektiem informē Komisiju. Ja kāda budžeta lēmējiestāde paredz sniegt atzinumu, tā Iestādi informē par šādu ieceri divu mēnešu laikā no brīža, kad saņemta informācija par nekustamā īpašuma projektu. Ja atbildes nav, Iestāde var veikt plānotās darbības.
Or. en
Pamatojums
Regulatoru padomei jāpiešķir lielākas pilnvaras attiecībā uz budžetu, lai nodrošinātu patiesu neatkarību no Komisijas.
Grozījums Nr.  71 Regulas priekšlikums 38. pants – 4. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
4. Pēc Revīzijas palātas apsvērumu saņemšanas par Iestādes provizoriskajiem pārskatiem saskaņā ar Padomes Regulas (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 129. pantu direktors, uzņemoties atbildību, sagatavo Iestādes galīgos pārskatus un nosūta tos valdei atzinuma sniegšanai.	4. Pēc Revīzijas palātas apsvērumu saņemšanas par Iestādes provizoriskajiem pārskatiem saskaņā ar Padomes Regulas (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 129. pantu direktors, uzņemoties atbildību, sagatavo Iestādes galīgos pārskatus un nosūta tos regulatoru padomei atzinuma sniegšanai.
Or. en
Pamatojums
Regulatoru padomei jāpiešķir lielākas pilnvaras attiecībā uz budžetu un tā pārskatiem, lai nodrošinātu lielāku neatkarību no Komisijas.
Grozījums Nr.  72 Regulas priekšlikums 38. pants – 5. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
5. Valde sniedz atzinumu par Iestādes galīgajiem pārskatiem.	5. Regulatoru padome sniedz atzinumu par Iestādes galīgajiem pārskatiem.
Or. en
Pamatojums
Regulatoru padomei jāpiešķir lielākas pilnvaras attiecībā uz budžetu un tā pārskatiem, lai nodrošinātu lielāku neatkarību no Komisijas.
Grozījums Nr.  73 Regulas priekšlikums 38. pants – 6. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
6. Direktors šos galīgos pārskatus kopā ar valdes atzinumu vēlākais līdz 1. jūlijam pēc attiecīgā finanšu gada beigām nosūta Eiropas Parlamentam, Padomei, Komisijai un Revīzijas palātai.	6. Direktors šos galīgos pārskatus kopā ar regulatoru padomes atzinumu vēlākais līdz 1. jūlijam pēc attiecīgā finanšu gada beigām nosūta Eiropas Parlamentam, Padomei, Komisijai un Revīzijas palātai.
Or. en
Pamatojums
Regulatoru padomei jāpiešķir lielākas pilnvaras attiecībā uz budžetu un tā pārskatiem, lai nodrošinātu lielāku neatkarību no Komisijas.
Grozījums Nr.  74 Regulas priekšlikums 38. pants – 8. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
8. Direktors vēlākais līdz 15. oktobrim nosūta Revīzijas palātai atbildi uz tās apsvērumiem. Šo atbildi direktors nosūta arī valdei, Eiropas Parlamentam un Komisijai.	8. Direktors vēlākais līdz 15. oktobrim nosūta Revīzijas palātai atbildi uz tās apsvērumiem. Šo atbildi direktors nosūta arī regulatoru padomei, Eiropas Parlamentam un Komisijai.
Or. en
Pamatojums
Regulatoru padomei jāpiešķir lielākas pilnvaras attiecībā uz budžetu un tā pārskatiem, lai nodrošinātu lielāku neatkarību no Komisijas.
Grozījums Nr.  75 Regulas priekšlikums 39. pants
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
Iestādē piemērojamos finanšu noteikumus sagatavo valde pēc apspriešanās ar Komisiju. Šie noteikumi var atšķirties no Komisijas Regulas (EK, Euratom) Nr. 2343/2002 prasībām, ja Iestādes darbības nodrošināšanai jāveic īpašas darbības un ja saņemts iepriekšējs Komisijas apstiprinājums.	Iestādē piemērojamos finanšu noteikumus sagatavo direktors pēc apspriešanās ar regulatoru padomi un Komisiju. Šie noteikumi var atšķirties no Komisijas Regulas (EK, Euratom) Nr. 2343/2002 prasībām, ja Iestādes darbības nodrošināšanai jāveic īpašas darbības un ja saņemts iepriekšējs Komisijas apstiprinājums.
Or. en
Pamatojums
Direktoram un regulatoru padomei jāpiešķir lielākas pilnvaras attiecībā uz Iestādes finanšu noteikumiem, lai nodrošinātu lielāku neatkarību no Komisijas.
Grozījums Nr.  76 Regulas priekšlikums 41. pants – 2.a punkts (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	2.a Nepieciešamības gadījumā garantē saskaņā ar 1. un 2. pantu sniegtās informācijas konfidencialitāti. Piemēro 46. panta noteikumus.
Pamatojums
Jānodrošina informācijas konfidencialitāte.
Grozījums Nr.  77 Regulas priekšlikums 44. pants
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
Iestādes personāls, tostarp direktors, galvenais tīklu drošības speciālists un amatpersonas, ko dalībvalstis norīkojušas uz laiku, sniedz saistību deklarāciju un interešu deklarāciju, norādot, ka tām nav tiešu vai netiešu interešu, kuras varētu uzskatīt par tādām, kas ietekmē to neatkarību. Šādas deklarācijas iesniedz rakstiski.	Iestādes personāls, tostarp direktors un amatpersonas, ko dalībvalstis norīkojušas uz laiku, sniedz saistību deklarāciju un interešu deklarāciju, norādot, ka tām nav tiešu vai netiešu interešu, kuras varētu uzskatīt par tādām, kas ietekmē to neatkarību. Šādas deklarācijas iesniedz rakstiski.
Or. en
Pamatojums
Drošības jautājumus jau efektīvi risina ETIDA, un tādēļ galvenā tīkla drošības speciālista amats jālikvidē.
Grozījums Nr.  78 Regulas priekšlikums 46. pants – 2. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
2. Iestādes valdes un padomju locekļi, direktors, pieaicinātie eksperti un darbinieki, tostarp dalībvalstu uz laiku norīkotās amatpersonas, pilda konfidencialitātes prasības atbilstīgi Līguma 287. pantam, pat ja tiem vairs nav jāpilda savi pienākumi.	2. Regulatoru padomes locekļi, direktors, pieaicinātie eksperti un darbinieki, tostarp dalībvalstu uz laiku norīkotās amatpersonas, pilda konfidencialitātes prasības atbilstīgi Līguma 287. pantam, pat ja tiem vairs nav jāpilda savi pienākumi.
Or. en
Pamatojums
Ir jāatceļ noteikums par valdes līdzdalību.
Grozījums Nr.  79 Regulas priekšlikums 47. pants – 2. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
2. Sešu mēnešu laikā pēc dienas, kad Iestāde faktiski sāka darboties, valde pieņem praktiskus pasākumus Regulas (EK) Nr. 1049/2001 piemērošanai.	2. Sešu mēnešu laikā pēc dienas, kad Iestāde faktiski sāk darboties, regulatoru padome pieņem praktiskus pasākumus Regulas (EK) Nr. 1049/2001 piemērošanai.
Or. en
Pamatojums
Ir jāatceļ noteikums par valdes līdzdalību.
Grozījums Nr.  80 Regulas priekšlikums 49. pants – 2. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
2. Valde, vienojoties ar Komisiju, saskaņā ar Eiropas Kopienu ierēdņu Civildienesta noteikumu 110. pantā paredzēto kārtību pieņem vajadzīgos īstenošanas pasākumus.	2. Regulatoru padome, vienojoties ar Komisiju, saskaņā ar Eiropas Kopienu ierēdņu Civildienesta noteikumu 110. pantā paredzēto kārtību pieņem vajadzīgos īstenošanas pasākumus.
Or. en
Pamatojums
Ir jāatceļ noteikums par valdes līdzdalību.
Grozījums Nr.  81 Regulas priekšlikums 49. pants – 4. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
4. Valde var pieņemt noteikumus, kas ļauj nodarbināt Iestādē dalībvalstu norīkotos ekspertus.	4. Regulatoru padome var pieņemt noteikumus, kas ļauj nodarbināt Iestādē dalībvalstu norīkotos ekspertus.
Or. en
Pamatojums
Ir jāatceļ noteikums par valdes līdzdalību.
Grozījums Nr.  82 Regulas priekšlikums 55. pants
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
Piecu gadu laikā pēc faktiskās darbības sākšanas un pēc tam reizi piecos gados Komisija publicē vispārēju ziņojumu par pieredzi, kas gūta Iestādei darbojoties un veicot procedūras, kas noteiktas ar šo regulu. Vērtējums aptver Iestādes darba rezultātus un metodes saistībā ar Iestādes mērķi, pilnvarām un uzdevumiem, kas noteikti šajā regulā un ikgadējās darba programmās. Novērtējumā ņemti vērā ieinteresēto personu uzskati, kas pausti Kopienas un valsts līmenī. Ziņojumu un visus saistītos priekšlikumus nosūtīs Eiropas Parlamentam un Padomei.	Trīs gadu laikā pēc faktiskās darbības sākšanas Komisija publicē vispārēju ziņojumu par pieredzi, kas gūta Iestādei darbojoties un veicot procedūras, kas noteiktas ar šo regulu. Vērtējums aptver Iestādes darba rezultātus un metodes saistībā ar Iestādes mērķi, pilnvarām un uzdevumiem, kas noteikti šajā regulā un ikgadējās darba programmās. Novērtējumā ņemti vērā ieinteresēto personu uzskati, kas pausti Kopienas un valsts līmenī. Ziņojumu un visus saistītos priekšlikumus nosūtīs Eiropas Parlamentam un Padomei.
	Šī regula zaudē spēku piecus gadus pēc tam, kad tā ir stājusies spēkā, ja vien Komisija atkarībā no pārskata neierosina to pagarināt uz turpmākiem pieciem gadiem, pamatojoties uz pirmajā daļā minēto novērtējumu un vienota Eiropas elektronisko sakaru tirgus izveides progresu.
Pamatojums
Tā ir tehnoloģiju joma, kas ļoti strauji attīstās, un tādēļ pārbaude jāveic biežāk nekā reizi viena pilnvaru termiņa laikā. Turklāt ir jāņem vērā norises saistībā ar ETIDA darbības jomu un pagarināto pilnvaru termiņu, ja ir jāprecizē atkārtots drošības jautājumus reglamentējošo noteikumu izvērtējums. Ja veikto pasākumu rezultātā nav iespējams panākt vienota elektronisko sakaru tirgus izveidi, ir jāļauj Eiropas Regulatoru grupai turpināt darbu.
Grozījums Nr.  83 Regulas priekšlikums 56. pants
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
56. pants	svītrots
Pārejas noteikumi
1. Iestāde 2011. gada 14. martā uzņemas atbildību par visām darbībām, ko pirms minētās dienas veica Eiropas Tīklu un Informācijas drošības aģentūra un kas ir šis regulas darbības jomā.
2. Eiropas Tīklu un Informācijas drošības aģentūras līdzdalību kustamo īpašumu pārvaldībā iepriekš 1. punktā minētajā dienā nodod iestādei no minētās dienas.
Or. en
Pamatojums
Ar drošības jautājumiem efektīvi jau nodarbojas Eiropas Tīklu un informācijas drošības aģentūra, tādēļ šiem jautājumiem nebūtu jāietilpst Iestādes kompetencē.

PROCEDŪRA

Virsraksts	Eiropas Elektronisko sakaru tirgus iestāde
Atsauces	COM(2007)0699 – C6-0428/2007 – 2007/0249(COD)
Komiteja, kas atbildīga par jautājumu	ITRE
Atzinumu sniedza        Datums, kad paziņoja plenārsēdē	LIBE 10.12.2007
Atzinumu sagatavoja        Iecelšanas datums	Alexander Alvaro 31.1.2008
Izskatīšana komitejā	27.3.2008		5.5.2008		29.5.2008
Pieņemšanas datums	29.5.2008
Galīgā balsojuma rezultāti	+: –: 0:	44 0 0
Deputāti, kas bija klāt galīgajā balsojumā	Alexander Alvaro, Roberta Angelilli, Emine Bozkurt, Philip Bradbourn, Mihael Brejc, Kathalijne Maria Buitenweg, Michael Cashman, Giusto Catania, Jean-Marie Cavada, Carlos Coelho, Panayiotis Demetriou, Gérard Deprez, Agustín Díaz de Mera García Consuegra, Bárbara Dührkop Dührkop, Claudio Fava, Armando França, Urszula Gacek, Patrick Gaubert, Roland Gewalt, Jeanine Hennis-Plasschaert, Lívia Járóka, Ewa Klamt, Stavros Lambrinidis, Henrik Lax, Roselyne Lefrançois, Viktória Mohácsi, Claude Moraes, Martine Roure, Csaba Sógor, Manfred Weber, Tatjana Ždanoka
Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsojumā	Edit Bauer, Frieda Brepoels, Simon Busuttil, Evelyne Gebhardt, Genowefa Grabowska, Sophia in ‘t Veld, Syed Kamall, Sylvia-Yvonne Kaufmann, Marian-Jean Marinescu, Marianne Mikko, Bill Newton Dunn, Nicolae Vlad Popa
Aizstājējs (178. panta 2. punkts), kas bija klāt galīgajā balsojumā	Manolis Mavrommatis

PROCEDŪRA

Virsraksts	Eiropas Elektronisko sakaru tirgus iestāde
Atsauces	COM(2007)0699 – C6-0428/2007 – 2007/0249(COD)
Datums, kad to iesniedza EP	13.11.2007
Komiteja, kas atbildīga par jautājumu        Datums, kad paziņoja plenārsēdē	ITRE 10.12.2007
Komiteja(-s), kurai(-ām) ir lūgts sniegt atzinumu        Datums, kad paziņoja plenārsēdē	BUDG 10.12.2007		CONT 10.12.2007		ECON 10.12.2007		IMCO 10.12.2007
	CULT 10.12.2007		JURI 10.12.2007		LIBE 10.12.2007
Referents(-e/-i/-es)        Iecelšanas datums	Pilar del Castillo Vera 17.1.2008
Juridiskā pamata apstrīdēšana        Datums, kad JURI komiteja sniedza atzinumu	JURI
Izskatīšana komitejā	27.2.2008		6.3.2008		6.5.2008		26.6.2008
Pieņemšanas datums	7.7.2008
Galīgā balsojuma rezultāti	+: –: 0:	30 2 2
Deputāti, kas bija klāt galīgajā balsojumā	John Attard-Montalto, Jan Březina, Jerzy Buzek, Jorgo Chatzimarkakis, Dragoş Florin David, Pilar del Castillo Vera, Lena Ek, Nicole Fontaine, Fiona Hall, David Hammerstein, Rebecca Harms, Mary Honeyball, Romana Jordan Cizelj, Anne Laperrouze, Angelika Niebler, Reino Paasilinna, Atanas Paparizov, Aldo Patriciello, Francisca Pleguezuelos Aguilar, Anni Podimata, Miloslav Ransdorf, Herbert Reul, Teresa Riera Madurell, Paul Rübig, Andres Tarand, Patrizia Toia, Catherine Trautmann
Aizstājējs(-i), kas bija klāt galīgajā balsojumā	Alexander Alvaro, Juan Fraile Cantón, Gunnar Hökmark, Erika Mann, Pierre Pribetich, Silvia-Adriana Ţicău, Vladimir Urutchev