ZIŅOJUMS par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai, ar ko izdara grozījumus Direktīvā 2002/21/EK par kopējiem reglamentējošiem noteikumiem attiecībā uz elektronisko komunikāciju tīkliem un pakalpojumiem, Direktīvā 2002/19/EK par piekļuvi elektronisko komunikāciju tīkliem un ar tiem saistītām iekārtām un to savstarpēju savienojumu un Direktīvā 2002/20/EK par elektronisko komunikāciju tīklu un pakalpojumu atļaušanu

22.7.2008 - (COM(2007)0247 – C6‑0427/2007 – 2007/0247(COD)) - ***I

Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komiteja
Referente: Catherine Trautmann

Labojumi/PapildinājumiIzvēlietiesERR01

• ERR01 (PDF - 98 KB)
• ERR01 (DOC - 41 KB)

EIROPAS PARLAMENTA NORMATĪVĀS REZOLŪCIJAS PROJEKTS

par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai, ar ko izdara grozījumus Direktīvā 2002/21/EK par kopējiem reglamentējošiem noteikumiem attiecībā uz elektronisko komunikāciju tīkliem un pakalpojumiem, Direktīvā 2002/19/EK par piekļuvi elektronisko komunikāciju tīkliem un ar tiem saistītām iekārtām un to savstarpēju savienojumu un Direktīvā 2002/20/EK par elektronisko komunikāciju tīklu un pakalpojumu atļaušanu

(COM(2007)0247 – C6‑0427/2007 – 2007/0247(COD))

(Koplēmuma procedūra, pirmais lasījums)

Eiropas Parlaments,

–   ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Eiropas Parlamentam un Padomei (COM(2007)0697),

–   ņemot vērā EK līguma 251. panta 2. punktu un 95. pantu, saskaņā ar kuriem Komisija tam iesniedz priekšlikumu (C6‑0427/2007),

–   ņemot vērā Reglamenta 51. pantu,

–   ņemot vērā Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komitejas ziņojumu un Ekonomikas un monetārās komitejas, kā arī Iekšējā tirgus un patērētāju aizsardzības komitejas, Kultūras un izglītības komitejas, Juridiskās komitejas un Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komitejas atzinumus (A6‑0321/2008),

1.  apstiprina grozīto Komisijas priekšlikumu;

2.  prasa Komisijai vēlreiz iesniegt savu priekšlikumu Parlamentā, ja tā ir paredzējusi šo priekšlikumu būtiski grozīt vai aizstāt ar citu tekstu;

3.  uzdod priekšsēdētājam nosūtīt Parlamenta nostāju Padomei un Komisijai.

Grozījums Nr.  1 Priekšlikums direktīvai – grozījumu tiesību akts 1.a apsvērums (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(1a) Saskaņā ar Direktīvu 2007/65/EK (Audiovizuālo plašsaziņas līdzekļu pakalpojumu direktīvu) tika veikts pārskats nolūkā nodrošināt optimālus konkurences apstākļus un juridisko noteiktību attiecībā uz informācijas tehnoloģijas un plašsaziņas līdzekļu nozari un to pakalpojumiem ES, kā arī panākt kultūru un valodu dažādības respektēšanu. Šajā kontekstā taisnīgi un līdzsvaroti noteikumi, kas reglamentē elektroniskās komunikācijas tīklus un pakalpojumus, ir būtisks elements visā ES audiovizuālajā nozarē.
Grozījums Nr.  2 Priekšlikums direktīvai – grozījumu tiesību akts 3. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(3) Tāpēc ir jāreformē ES tiesiskais regulējums elektronisko komunikāciju tīklu un pakalpojumu jomā, lai pilnveidotu elektronisko komunikāciju iekšējo tirgu, nostiprinot Kopienas mehānismu to operatoru darbības regulēšanai, kuriem ir būtiska ietekme galvenajos tirgos. To panāca, ar Eiropas Parlamenta un Padomes [datums] Regulu […/…/EK] izveidojot Eiropas Elektronisko sakaru tirgus iestādi (turpmāk tekstā — „EEST iestāde”). Reformas gaitā tiks izstrādāta arī efektīvas radiofrekvenču spektra pārvaldības stratēģija, lai radītu vienotu Eiropas informācijas telpu un paredzētu stingrākus noteikumus attiecībā uz lietotājiem invalīdiem, tādējādi veidojot iekļaujošu informācijas sabiedrību.	(3) Tāpēc ir jāreformē ES tiesiskais regulējums elektronisko komunikāciju tīklu un pakalpojumu jomā, lai pilnveidotu elektronisko komunikāciju iekšējo tirgu, nostiprinot Kopienas mehānismu to operatoru darbības regulēšanai, kuriem ir būtiska ietekme galvenajos tirgos. Reformas gaitā tiks izstrādāta arī efektīvas un saskaņotas radiofrekvenču spektra pārvaldības stratēģija, lai radītu vienotu Eiropas informācijas telpu un paredzētu stingrākus noteikumus attiecībā uz lietotājiem invalīdiem, tādējādi veidojot iekļaujošu informācijas sabiedrību.
Grozījums Nr.  3 Priekšlikums direktīvai – grozījumu tiesību akts 3.a apsvērums (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(3a) ES elektronisko komunikāciju tiesiskā regulējuma mērķis ir izveidot ilgtspējīgu elektronisko komunikāciju “ekosistēmu”, kas balstās uz piedāvājumu un pieprasījumu, proti, piedāvājumu sekmē konkurētspējīga infrastruktūras un pakalpojumu tirgus veidošana, bet pieprasījumu — aktīvākas norises informācijas sabiedrībā.
Justification
Konkurence, kas balstīta uz infrastruktūru ir priekšnoteikums telekomunikāciju tirgus nevainojamai darbībai un šo reglamentējošo noteikumu primārais mērķis.
Grozījums Nr.  4 Priekšlikums direktīvai – grozījumu tiesību akts 3.b apsvērums (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(3b) Mērķis ir līdz ar konkurences pilnveidošanos tirgū pakāpeniski samazināt īpašus nozares ex ante noteikumus un, galvenais, panākt, lai elektronisko komunikāciju jomu reglamentētu tikai un vienīgi konkurences tiesības. Lai gan elektronisko komunikāciju tirgus konkurētspēja pēdējos gados dinamiski palielinājusies, ir ļoti svarīgi, ka regulējošas ex ante sasitības piemēro tikai, ja nav efektīvas un ilgtspējīgas konkurences. Ex ante regulējumsi ne vēlāk kā piecus gadus pēc direktīvas transponēšanas dienas, jāpārskata saistībā ar nepieciešamību to turpināt.
Grozījums Nr.  5 Priekšlikums direktīvai – grozījumu tiesību akts 3.c apsvērums (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(3c) Lai nodrošinātu regulējuma proporcionalitāti un tā pielāgošanu dažādiem konkurences apstākļiem, valsts pārvaldes iestādēm ir jāspēj noteikt vietējos tirgus un/vai atcelt reglamentējošās saistības tirgos un/vai ģeogrāfiskajās zonās, kurās ir efektīva infrastruktūras konkurence, arī tad, ja tās nav noteiktas kā atsevišķi tirgi.
Grozījums Nr.  6 Priekšlikums direktīvai – grozījumu tiesību akts 3.d apsvērums (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(3d) Lai sasniegtu Lisabonas darba kārtības mērķus,nākamajos gados galvenais uzdevums ir pienācīgi stimulēt ieguldījumus ātrgaitas tīklos, kuros var ieviest jauninājumus, kas saistīti ar satura ziņā daudzveidīga interneta pakalpojumiem un stiprinātu Eiropas Savienības konkurētspēju starptautiskajā līmenī. Šiem tīkliem ir lielas iespējas sniegt priekšrocības patērētājiem visā Eiropas Savienībā. Tāpēc ir svarīgi, izmantojot regulatīvo noteikumu skaidrību un konsekvenci, veicināt iltspējīgus ieguldījumus šo jauno tīklu attīstībā, vienlaikus nodrošinot konkurenci un sekmējot patērētāju izvēli.
Grozījums Nr.  7 Priekšlikums direktīvai – grozījumu tiesību akts 3.e apsvērums (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(3e) Komisija 2006. gada 20. marta paziņojumā „Atšķirību izlīdzināšana platjoslas pakalpojumu jomā” atzina, ka Eiropas Savienībā pastāv teritoriāla šķirtne attiecībā uz piekļuvi ātrdarbīgiem platjoslas pakalpojumiem. Neskatoties uz platjoslas savienojumu skaita vispārējo pieaugumu, piekļuve dažādos apgabalos vēl arvien ir ierobežota, jo zema iedzīvotāju blīvuma un lielu attālumu dēļ izmaksas ir augstas. Komerciāli stimuli bieži vien izrādās nepietiekami, lai veicinātu ieguldījumus platjoslas attīstībā šajos apgabalos. Pozitīvais aspekts ir tas, ka tehnoloģiski jauninājumi samazina izvēršanas izmaksas. Lai nodrošinātu ieguldījumus jaunās tehnoloģijās nepietiekami attīstītos apgabalos, elektronisko telekomunikāciju regulējumam ir jāatbilst citiem veiktajiem stratēģiskajiem pasākumiem, piemēram, valsts atbalsta politikai, struktūrfondiem vai plašākiem industriālās politikas mērķiem.
Pamatojums
Tiesiskajā regulējumā ir jāņem vērā arī nepieciešamība novērst reģionālās atšķirības attīstības ziņā. Ir jāuzsver īpašā nozīme, kas piemīt platjoslas izvēršanai.
Grozījums Nr.  8 Priekšlikums direktīvai – grozījumu tiesību akts 3.f apsvērums (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(3f) Ieguldījumi pētniecībā un attīstībā ir ļoti svarīgi, lai nākamās paaudzes optisko šķiedru tīkli pilnveidotos un lai elastīgā un efektīvā veidā nodrošinātu piekļuvi radiosakaru tīkliem, tādējādi sekmējot konkurenci, novatoriskus lietojumus un pakalpojumus un nodrošinot patērētājiem priekšrocības. Galvenais uzdevums ir nodrošināt jaunās paaudzes pieejamu un saistītu tīklu un pakalpojumu infrastruktūru elektroniskiem sakariem, IT un medijiem. .
Pamatojums
Regulējumam ir jābūt tādam, kurš veicina ieguldījumus pētniecībā un attīstībā, lai izstrādātu nākamās paaudzes vadu un bezvadu tīklus.
Grozījums Nr.  9 Priekšlikums direktīvai – grozījumu tiesību akts 3.g apsvērums (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(3g) Valsts politika ir svarīgs faktors efektīvi funkcionējoša elektronisko komunikāciju tirgus papildināšanā, pievēršoties jautājumam par pieprasījumu un piedāvājumu, lai stimulētu sekmīgas attīstības ciklu, kurā labāka satura un pakalpojumu pilnveidošana ir atkarīga no infrastruktūras izvietošanas un otrādi. Valsts intervencei jābūt samērīgai, un tā nedrīkst ne radīt konkurences kropļojumus, ne arī kavēt privātos ieguldījumus, turklāt tai jābūt tādai, kas mudina veikt ieguldījumus un novērš šķēršļus ienākšanai tirgū. Šajā sakarā valsts iestādes var atbalstīt nākotnē derīgas un jaudīgas infrastruktūras veidošanas sākšanu. To darot, valsts atbalsts jāpiešķir, izmantojot atklātas, pārredzamas un uz konkurenci balstītas procedūras, turklāt nedrīkst piešķirt nekādas a priori priekšrocības nevienai noteiktai tehnoloģijai, un piekļuve infrastruktūrai jānodrošina, ievērojot nediskriminācijas principus.
Pamatojums
Ir vajadzīgas noteiktas pamatnostādnes par valsts vai pašvaldību iestāžu lomu elektronisko komunikāciju tirgū neatkarīgi no tā, vai tās sniedz tikai atbalstu vai iesaistās tirgū noteiktāk.
Grozījums Nr.  10 Priekšlikums direktīvai – grozījumu tiesību akts 3.h apsvērums (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(3h) Reglamentējošajos noteikumos jāietver arī papildmērķi, proti, patērētāju aizsardzības veicināšana elektronisko komunikāciju nozarē, nodrošinot precīzu un plašu informāciju un šajā nolūkā izmantojot visus iespējamos līdzekļus, lai nodrošinātu maksājumu un nodevu pārredzamību un lai sniegtu kvalitatīvus pakalpojumus; patērētāju apvienību nozīmes pilnīga apzināšanās sabiedriskās apspriešanās laikā; atbildīgu iestāžu nodrošināšana ar līdzekļiem, ar kuriem tās var aizkavēt iespējamu krāpniecību un atbilstīgi rīkoties, lai nepieļautu krāpniecību elektronisko sakaru pakalpojumu sniegšanā.
Pamatojums
Grozījuma teksta galvenā būtība ir uzsvērt nepieciešamību aizsargāt patērētājus, un šim mērķim ir jābūt vienam no svarīgākajiem saskaņoto reglamentējošo noteikumu mērķiem.
Grozījums Nr.  11 Priekšlikums direktīvai – grozījumu tiesību akts 3.i apsvērums (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(3i) Pieņemot lēmumus saskaņā ar šo direktīvu un izmantojot iespēju efektīvi apspriesties, lai nodrošinātu pārredzamību un proporcionalitāti, Komisijai ir jāņem vērā valsts pārvaldes iestāžu un nozares ieinteresēto personu viedoklis. Komisijai jāsagatavo detalizēti apspriešanās dokumenti, kurā skaidroti dažādi rīcības modeļi, savukārt ieinteresētajām personām ir jādod pieņemams termiņš atbildes sniegšanai. Pēc sniegto atbilžu izskatīšanas Komisija savā paziņojumā, ko tā sniedz pēc attiecīgās apspriešanās beigām, norāda iemeslus, uz kuriem pamatojoties jāpieņem lēmums, turklāt paziņojumā ir jāietver apraksts par to, kā ir ņemti vērā respondentu viedokļi.
Pamatojums
Ir svarīgi, lai, Kopienas mērogā pieņemot lēmumus, tiktu ņemts vērā valsts pārvaldes iestāžu un nozares ieinteresēto personu viedoklis, turklāt lēmumiem ir jābūt pārredzamiem un proporcionāliem vēlamajam rezultātam. Lai to panāktu, ir vajadzīga pilnīga un efektīva apspriešanās ar valsts pārvaldes iestādēm un nozares ieinteresētajām personām. Atsauci uz Komisiju var aizstāt ar ERG, skatīt 3. apsvēruma grozījumu pamatojumu.
Grozījums Nr.  12 Priekšlikums direktīvai – grozījumu tiesību akts 4.a apsvērums (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(4a) Neierobežojot Eiropas Parlamenta un Padomes 1999. gada 9. marta Direktīvu 1999/5/EK par radioiekārtām un telekomunikāciju termināla iekārtām un to atbilstības savstarpējo atzīšanu, ir jāprecizē daži termināla iekārtu aspekti par galalietotāju-invalīdu piekļuvi, lai nodrošinātu termināla iekārtu un elektronisko komunikāciju tīklu un pakalpojumu savstarpēju savietojamību.
Pamatojums
Ja personām ar spēju traucējumiem netiek nodrošināta piekļuve termināla iekārtām, viņi nespēs piekļūt ne elektronisko komunikāciju tīkliem, ne pakalpojumiem. Tādēļ, lai nodrošinātu savstarpēju savietojamību, ir precīzi jānorāda, kāda veida terminālās iekārtas ir vajadzīgas, lai nodrošinātu piekļuvi galalietotājiem-invalīdiem.
Grozījums Nr.  13 Priekšlikums direktīvai – grozījumu tiesību akts 5.a apsvērums (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(5a) Saskaņā ar elektronisko komunikāciju regulējumu veiktie valsts pārvaldes iestāžu un Eiropas Komisijas pasākumi veicina plašākas politikas īstenošanu valsts politikas uzdevumu izpildes, kultūras, nodarbinātības, vides, sociālās kohēzijas, reģionu attīstības un pilsētu un lauku plānošanas jomās.
Pamatojums
Izstrādājot reglamentējošos noteikumus, ir jāņem vērā arī nepieciešamība novērst reģionālās atšķirības attīstības ziņā nolūkā vairot jauninājumus un veicināt ieguldījumus visos ES reģionos.
Grozījums Nr.  14 Priekšlikums direktīvai – grozījumu tiesību akts 11.a apsvērums (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(11a) Valstu elektroniskās komunikācijas tirgu Eiropas Savienībā joprojām būs atšķirīgi. Tāpēc ir ļoti svarīgi, lai valsts pārvaldes iestādēm un Eiropas elektronisko sakaru regulatoru organizācijai (BERT) ir pilnvaras,, lai veidotu konkurētspējīgu ES elektronisko komunikāciju tirgu un pakalpojumu "ekosistēmu", vienlaikus izprotot valstu un reģionu atšķirības, kā arī ievērojot subsidiaritātes prasības;
Grozījums Nr.  15 Priekšlikums direktīvai – grozījumu tiesību akts 16. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(16) Radiofrekvences ir jāuzskata par ierobežotu sabiedrisko resursu, kam ir būtiska — gan sabiedriska, gan tirgus — vērtība. Sabiedrības interesēs ir panākt to, lai radiofrekvenču spektra pārvaldība būtu iespējami efektīva un pilnvērtīga no ekonomiskā, sociālā un vides aspekta un lai pakāpeniski tiktu likvidēti šķēršļi tā efektīvai izmantošanai.	(16) Radiofrekvences ir jāuzskata par ierobežotu sabiedrisko resursu, kam ir būtiska — gan sabiedriska, gan tirgus — vērtība. Sabiedrības interesēs ir panākt to, lai radiofrekvenču spektra pārvaldība, ņemot vērā kultūras mērķus un plašsaziņas līdzekļu plurālismu, būtu iespējami efektīva un pilnvērtīga no ekonomiskā, sociālā un vides aspekta, kā arī ņemot vērā kultūru daudzveidības un mediju plurālisma mērķus, un lai pakāpeniski tiktu likvidēti šķēršļi tā efektīvai izmantošanai.
Pamatojums
Ir jānodrošina, ka radiofrekvenču spektra pārvaldībā arī turpmāk tiks ņemti vērā kultūras un plašsaziņas līdzekļu aspekti.
Grozījums Nr.  16 Priekšlikums direktīvai – grozījumu tiesību akts 16.a apsvērums (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(16a) Lai gan ar spektra pārvaldību saistīti jautājumi ir dalībvalstu kompetencē, vienīgi ar koordinēšanu un attiecīgā gadījumā ar saskaņošanu Kopienas mērogā var panākt to, ka spektra izmantotāji iekšējā tirgū gūst pilnīgas priekšrocības un ka ES intereses var efektīvi aizstāvēt pasaulē.
Pamatojums
Lai radiofrekvenču spektra pārvaldība būtu efektīva, tai ir jāatbilst plašākiem starptautiskiem saskaņošanas pasākumiem, ko īsteno STS un EPTPC.
Grozījums Nr.  17 Priekšlikums direktīvai – grozījumu tiesību akts 16.b apsvērums (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(16a) Izstrādājot šīs direktīvas noteikumus par radiofrekvenču spektra pārvaldību, ir jāņem vērā starptautisko un reģionālo organizāciju (piemēram, Starptautiskās Elektrosakaru savienības (ITU) un Eiropas Pasta un telekomunikāciju administrāciju konferences (CEPT)) darbs jautājumos par radiofrekvenču pārvaldību, lai Kopienā un pasaulē nodrošinātu radiofrekvenču spektra efektīvu pārvaldību un tā izmantošanas saskaņošanu.
Pamatojums
Lai radiofrekvenču spektra pārvaldība būtu efektīva, tai ir jāatbilst plašākiem starptautiskiem saskaņošanas pasākumiem, ko īsteno STS un EPTPC.
Grozījums Nr.  18 Priekšlikums direktīvai – grozījumu tiesību akts 16.c apsvērums (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(16c) Lai veicinātu Direktīvas 2002/21/EK (Pamatdirektīva) 8. paunkta a) apakšpunktā noteiktos mērķus, 2010. gadā jāsasauc dalībvalstu augsta līmeņa sanāksme par radiofrekvenču spektra jautājumiem, iesaistot Eiropas Parlamentu, Komisiju un visus dalībniekus. Augsta līmeņa sanāksme jo īpaši veicinās:
	a) lielāku Eiropas politiku saskaņotību vispārējā radiofrekvenču spektra jomā;
	b) spektra piešķiršanu jauniem komunikāciju pakalpojumiem pēc tam, kad būs notikusi pāreja uz digitālo apraidi;
	c) sniegs norādījumus attiecībā uz pāreju no analogās uz digitālo zemes apraides televīziju.
Pamatojums
Tā kā ir grūti panākt visu ieinteresēto pušu vienošanos, augsta līmeņa sanāksmes rīkošana 2010. gadā varētu būt lieliski piemērots laiks, lai līdz tam panāktu vienošanos.
Grozījums Nr.  19 Priekšlikums direktīvai – grozījumu tiesību akts 16.d apsvērums (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(16d) Pārejas rezultātā no analogās uz ciparu zemes televīziju digitālo tehnoloģiju augstākas datu pārraides efektivitātes dēļ, Eiropas Savienībās atbrīvosies liels daudzums radiofrekvenču spektra tā saucamās "digitālās dividendes". dalībvalstīm jāatbrīvot savas digitālās dividendes, cik ātri vien iespējams, sniedzot Eiropas pilsoņiem iespēju gūt labumu no jaunu, inovatīvu un konkurētspējīgu pakalpojumu ieviešanas. Šai nolūkā jānovērš šķēršļi valstu līmenī attiecībā uz efektīvu digitālo dividenžu pārdali un jāīsteno saskaņotāka un integrēta pieeja digitālo dividenžu piešķiršanai Kopienā.
Grozījums Nr.  20 Priekšlikums direktīvai – grozījumu tiesību akts 17. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(17) Radiofrekvenču pārvaldībai ir jānodrošina kaitīgu traucējumu novēršana. Tāpēc ir jāizstrādā precīza kaitīgo traucējumu definīcija, lai nodrošinātu to, ka regulatīvā iejaukšanās notiek tikai tiktāl, ciktāl vajadzīgs šādu traucējumu novēršanai.	(17) Radiofrekvenču pārvaldībai ir jānodrošina kaitīgu traucējumu novēršana. Tāpēc, ņemot vērā pašreizējos starptautiski atzītos frekvenču plānus, ir jāizstrādā precīza kaitīgo traucējumu definīcija, lai nodrošinātu to, ka regulatīvā iejaukšanās notiek tikai tiktāl, ciktāl vajadzīgs šādu traucējumu novēršanai.
Pamatojums
Traucējumi ir viens no galvenajiem iemesliem, kādēļ pastāv nacionālie un starptautiskie frekvenču plāni. Tā kā frekvences pārsniedz ES robežas, ir jāievēro starptautiskie nolīgumi par traucējumu novēršanu.
Grozījums Nr. 21 Priekšlikums direktīvai – grozījumu tiesību akts 20. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(20) Ir jāpanāk elastīgāka spektra pārvaldība un piekļuve spektram, izsniedzot atļaujas neatkarīgi no tehnoloģijas un pakalpojuma, lai spektra lietotāji varētu izvēlēties labākās tehnoloģijas un pakalpojumus, kas izmantojami frekvenču joslā (turpmāk tekstā — „tehnoloģiju un pakalpojumu neitralitātes princips”). Tehnoloģiju un pakalpojumu administratīvai noteikšanai jākļūst par izņēmumu, tai jābūt skaidri pamatotai, un tā regulāri jāpārskata.	(20) Ir jāpanāk elastīgāka spektra pārvaldība un piekļuve spektram, izsniedzot atļaujas neatkarīgi no tehnoloģijas un pakalpojuma, lai spektra lietotāji varētu izvēlēties labākās tehnoloģijas un pakalpojumus, kas izmantojami frekvenču joslās, kas ir pieejamas elektronisko sakaru pakalpojumiem, kā tas noteikts valstu frekvenču piešķīrumu shēmās un Starptautiskās telekomunikāciju apvienības (ITU) noteikumos par radiosakariem (turpmāk tekstā — „tehnoloģiju un pakalpojumu neitralitātes princips”). Tehnoloģiju un pakalpojumu administratīva noteikšana ir jāpiemēro, kad tiek skarti vispārējo interešu mērķi.
Pamatojums
Nepieciešams, lai nodrošinātu juridisko konsekvenci ar pakalpojumu neitralitātes definīciju, kas ir ierosināta Pamatdirektīvas 9. panta 4. punkta 1. apakšpunktā.
Grozījums Nr.  22 Priekšlikums direktīvai – grozījumu tiesību akts 21. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(21) Ir jāierobežo iespējas paredzēt izņēmumus no tehnoloģiju neitralitātes principa, un šādu ierobežojumu pamatā ir jābūt vajadzībai novērst kaitīgus traucējumus, piemēram, nosakot emisiju maskas un jaudas līmeņus, vai nodrošināt sabiedrības veselības aizsardzību, ierobežojot elektromagnētisko lauku ietekmi uz sabiedrību, vai nodrošināt spektra pareizu koplietošanu, jo īpaši tad, ja tā izmantošanai ir izsniegtas tikai vispārējas atļaujas vai ja ir obligāti nepieciešams ievērot izņēmumu no pakalpojumu neitralitātes principa.	(21) Tehnoloģiju neitralitātes principa ierobežojumiem jābūt atbilstošiem un šādu ierobežojumu pamatā ir jābūt vajadzībai novērst kaitīgus traucējumus, piemēram, nosakot emisiju maskas un jaudas līmeņus, vai nodrošināt sabiedrības veselības aizsardzību, ierobežojot elektromagnētisko lauku ietekmi uz sabiedrību, vai nodrošināt spektra pareizu koplietošanu, jo īpaši tad, ja tā izmantošanai ir izsniegtas tikai vispārējas atļaujas vai lai atbilstu vispārējas nozīmes mērķim saskaņā ar Kopienas tiesību aktiem.
Pamatojums
Nodrošina saskaņotība ar direktīvas tekstu, kurā attiecībā uz tehnoloģiju neitralitāti atsaucas uz „ierobežojumiem”, nevis „izņēmumiem”. Ierobežojumi nedrīkst attiekties tikai uz pakalpojumu neitralitātes principa izņēmumiem, bet gan tiem ir jāatbilst vispārējas nozīmes mērķiem.
Grozījums Nr.  23 Priekšlikums direktīvai – grozījumu tiesību akts 22. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(22) Lai neradītu pretrunas ar iepriekš iegūtām tiesībām, ir jāparedz iespēja radiofrekvenču spektra lietotājiem brīvi izvēlēties pakalpojumus, kurus tie vēlas piedāvāt spektrā, uz ko attiecas pārejas pasākumi. Ir jāparedz iespēja pieļaut tādus izņēmumus no pakalpojumu neitralitātes principa, ar kuriem pieprasa nodrošināt konkrētu pakalpojumu, lai izpildītu skaidri noteiktus vispārējo interešu mērķus, piemēram, dzīvības aizsardzība, vajadzība veicināt sociālo, reģionālo vai teritoriālo kohēziju, radiofrekvenču spektra neefektīvas izmantošanas novēršana, ja šādi izņēmumi ir vajadzīgi un samērīgi. Minēto mērķu vidū ir jābūt kultūras un valodu daudzveidības un plašsaziņas līdzekļu plurālisma veicināšanai, kā paredzēts valsts tiesību aktos saskaņā ar Kopienas tiesību aktiem. Izņemot gadījumus, kad tas ir vajadzīgs dzīvības aizsardzībai, izņēmumi nedrīkst būt par cēloni konkrētu pakalpojumu ekskluzīvai izmantošanai, bet tikai piešķirt tiem prioritāti, lai citi pakalpojumi vai tehnoloģijas varētu līdzāspastāvēt tajā pašā radiofrekvenču joslā. Lai atļaujas turētājs varētu brīvi izvēlēties visefektīvākos līdzekļus, ar kuriem piedāvātā pakalpojuma saturu pārraidīt radiofrekvencēs, saturu nevajadzētu regulēt ar radiofrekvenču izmantošanas atļaujām.	(22) Ir jāparedz arī iespēja radiofrekvenču spektra lietotājiem brīvi izvēlēties pakalpojumus, kurus tie vēlas piedāvāt spektrā atkarībā no pārejas pasākumiem, kas paredzēti, lai risinātu jautājumus saistībā ar iepriekš iegūtām tiesībām, kā arī atkarībā no valsts frekvenču piešķiršanas plānos ietvertajiem noteikumiem un Starptautiskās telekomunikāciju apvienības (ITU) noteikumiem par radiosakariem. Ir jāparedz iespēja pieļaut tādus izņēmumus no pakalpojumu neitralitātes principa, ar kuriem pieprasa nodrošināt konkrētu pakalpojumu, lai ņemtu vērā valsts sabiedriskās politikas apsvērumus vai lai izpildītu skaidri noteiktus vispārējo interešu mērķus, piemēram, dzīvības aizsardzība, vajadzība veicināt sociālo, reģionālo vai teritoriālo kohēziju, radiofrekvenču efektīva izmantošana un spektra efektīva pārvaldība. Minēto mērķu vidū ir jābūt valsts audiovizuālās un plašsaziņas līdzekļu politikas, kultūras un valodu daudzveidības un plašsaziņas līdzekļu plurālisma veicināšanai, kā paredzēts valsts tiesību aktos saskaņā ar Kopienas tiesību aktiem. Izņemot gadījumus, kad ir jāaizsargā dzīvība vai jānodrošina augstāk minēto mērķu izpilde, izņēmumi nedrīkst būt par cēloni konkrētu pakalpojumu ekskluzīvai izmantošanai, bet tikai piešķirt tiem prioritāti, lai citi pakalpojumi vai tehnoloģijas varētu līdzāspastāvēt tajā pašā radiofrekvenču joslā. Lai atļaujas turētājs varētu brīvi izvēlēties visefektīvākos līdzekļus, ar kuriem piedāvātā pakalpojuma saturu pārraidīt radiofrekvencēs, saturu nevajadzētu regulēt ar radiofrekvenču izmantošanas atļaujām.
Pamatojums
Tas, vai radiofrekvenču spektru var piešķirt, neietekmējot pakalpojumus, ir atkarīgs no sabiedrības interešu un komerciālās vērtības atbilstīgas līdzsvarošanas. Praksē Komisija atbalsta šo pieeju (piemēram, Paziņojumā par digitālajām dividendēm tā ierosina īpašu pakalpojumu nodrošināšanai piešķirt konkrētas frekvenču (apakš)joslas.
Grozījums Nr.  24 Priekšlikums direktīvai – grozījumu tiesību akts 23. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(23) Dalībvalstu kompetencē ir noteikt darbības jomu un būtību visiem izņēmumiem, kas attiecas uz kultūras un valodu daudzveidības un plašsaziņas līdzekļu plurālisma veicināšanu saskaņā ar attiecīgās valsts tiesību aktiem.	(23) Dalībvalstu kompetencē ir noteikt darbības jomu un būtību visiem izņēmumiem, kas attiecas uz kultūras un valodu daudzveidības, valsts audiovizuālās un plašsaziņas līdzekļu politikas un plašsaziņas līdzekļu plurālisma veicināšanu saskaņā ar attiecīgās valsts tiesību aktiem.
Pamatojums
Dalībvalstīm ir jābūt pilnvarām, lai valsts audiovizuālajā un plašsaziņas līdzekļu politikā noteiktu izņēmumu darbības jomu un būtību.
Grozījums Nr.  25 Priekšlikums direktīvai – grozījumu tiesību akts 26. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(26) Ievērojot izņēmumu ietekmi uz elektronisko komunikāciju pakalpojumu iekšējā tirgus attīstību, Komisijai ir jābūt iespējai saskaņot darbības jomu un būtību visiem izņēmumiem no tehnoloģiju un pakalpojumu neitralitātes principa, izņemot tos, kuru mērķis ir veicināt kultūras un valodu daudzveidību un plašsaziņas līdzekļu plurālismu, ņemot vērā harmonizētos tehniskos nosacījumus par radiofrekvenču pieejamību un efektīvu izmantošanu saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2002. gada 7. marta Lēmumu Nr. 676/2002/EK par normatīvo bāzi radiofrekvenču spektra politikai Eiropas Kopienā („Radiofrekvenču spektra lēmums”)[1].	svītrots
Pamatojums
Nodrošina juridisko saskaņotību ar priekšlikumu attiecībā uz grozīto 9.c) pantu.
Grozījums Nr.  26 Priekšlikums direktīvai – grozījumu tiesību akts 29. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(29) Lai veicinātu iekšējā tirgus darbību un atbalstītu pārrobežu pakalpojumu izveidi, ir jāpilnvaro Komisija piešķirt EEST iestādei īpašus pienākumus numerācijas jomā. Turklāt, lai dalībvalstu iedzīvotāji, tostarp ceļotāji un lietotāji invalīdi, konkrētus dienestus visās dalībvalstīs varētu izsaukt par līdzīgām cenām, izmantojot vienus un tos pašus zināmos numurus, Komisijas pilnvarām pieņemt tehniskus īstenošanas pasākumus vajadzības gadījumā ir jāaptver arī piemērojamie tarifikācijas principi vai mehānismi.	(29) Lai veicinātu iekšējā tirgus darbību un atbalstītu pārrobežu pakalpojumu izveidi, Komisijai jābūt iespējai apspriesties ar BERT numerācijas jomā. Turklāt, lai dalībvalstu iedzīvotāji, tostarp ceļotāji un lietotāji invalīdi, konkrētus dienestus visās dalībvalstīs varētu izsaukt par līdzīgām cenām, izmantojot vienus un tos pašus zināmos numurus, Komisijas pilnvarām pieņemt tehniskus īstenošanas pasākumus vajadzības gadījumā ir jāaptver arī piemērojamie tarifikācijas principi vai mehānismi, kā arī vienota ES piekļuves telefona numura izveidi, kas lietotājiem nodrošina ērtu piekļuvi šiem pakalpojumiem.
Grozījums Nr.  27 Priekšlikums direktīvai – grozījumu tiesību akts 31. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(31) Ir jāpastiprina dalībvalstu pilnvaras attiecībā uz ceļa tiesību turētājiem, lai nodrošinātu jauna tīkla ierīkošanu vai paplašināšanu videi nekaitīgā veidā un neatkarīgi no pienākuma, kas uzlikts operatoram ar būtisku ietekmi tirgū, proti, piešķirt piekļuvi tā elektronisko komunikāciju tīkliem. Valsts pārvaldes iestādēm ir jābūt iespējai, izvērtējot katru gadījumu atsevišķi, pieprasīt kabeļu kanalizācijas, stabu un antenu, un ievadu ēkās koplietošanu un inženiertehnisko būvdarbu labāku koordinēšanu. Pilnveidojot iekārtu koplietošanu, iespējams būtiski uzlabot konkurenci un samazināt uzņēmumiem vispārējās finansiālās un vides izmaksas par elektronisko komunikāciju infrastruktūras ierīkošanu.	(31) Ir jāpastiprina dalībvalstu pilnvaras attiecībā uz ceļa tiesību turētājiem, lai nodrošinātu jauna tīkla ierīkošanu vai paplašināšanu godīgā, efektīvā unvidei nekaitīgā veidā un neatkarīgi no pienākuma, kas uzlikts operatoram ar būtisku ietekmi tirgū, proti, piešķirt piekļuvi tā elektronisko komunikāciju tīkliem. Valsts pārvaldes iestādēm ir jābūt iespējai, izvērtējot katru gadījumu atsevišķi, pieprasīt tīkla sastāvdaļu un ar to saistīto iekārtu, piemēram, stabu un antenu, un ievadu ēkās koplietošanu un inženiertehnisko būvdarbu labāku koordinēšanu. Pilnveidojot iekārtu koplietošanu, iespējams būtiski uzlabot konkurenci un samazināt uzņēmumiem vispārējās finansiālās un vides izmaksas par elektronisko komunikāciju infrastruktūras ierīkošanu, galvenokārt par jaunu optiskās šķiedras piekļuves tīklu izveidi. Turklāt valsts pārvaldes iestādēm ir jābūt tiesībām pieprasīt, lai pakalpojumu sniedzēji iesniedz standartpiedāvājumu par piekļuves nodrošināšanu viņu rīcībā esošai kabeļu kanalizācijai godīgā un nediskriminējošā veidā.
Pamatojums
Teksts papildināts atbilstoši 12. panta grozījumiem. Jauniem tirgus dalībniekiem ir jābūt iespējai piekļūt BIT operatoru kabeļu kanalizācijai godīgā un nediskriminējošā veidā. Tas atvieglos infrastruktūras konkurenci un pāreju uz pilnībā konkurētspējīgu tirgu. Veidojot jaunus tīklus, tīkla elementu un saistīto iekārtu koplietošana ir veids, kā šādu izveidi paātrināt un samazināt finansiālās un vides izmaksas.
Grozījums Nr.  28 Priekšlikums direktīvai – grozījumu tiesību akts 32. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(32) Uzticama un droša informācijas nodošana elektronisko komunikāciju tīklos ieņem arvien nozīmīgāku vietu visā tautsaimniecībā un sabiedrībā. Sistēmas sarežģītība, tehniskas kļūmes vai cilvēku kļūdas, negadījumi vai uzbrukumi — tie visi var ietekmēt tās fiziskās infrastruktūras darbību un pieejamību, ar kuras palīdzību ES iedzīvotājiem tiek nodrošināti svarīgi pakalpojumi, tostarp e-pārvaldes pakalpojumi. Tāpēc valsts pārvaldes iestādēm ir jānodrošina publisko komunikāciju tīklu integritāte un drošība. EEST iestādei ir jāpalīdz nodrošināt augsta elektronisko komunikāciju drošības pakāpe, cita starpā daloties pieredzē un sniedzot atzinumus, kā arī veicinot apmaiņu ar labāko praksi. Gan EEST iestādes, gan valsts pārvaldes iestāžu rīcībā ir jābūt to pienākumu pildīšanai vajadzīgajiem līdzekļiem, tostarp pilnvarām saņemt pietiekamu informāciju, lai varētu novērtēt tīklu vai pakalpojumu drošības pakāpi, kā arī iegūt visaptverošus un drošticamus datus par aktuāliem drošības incidentiem, kas ir būtiski ietekmējuši tīklu vai pakalpojumu darbību. Ņemot vērā to, ka atbilstīgas drošības pakāpes veiksmīga izvēle nav vienreizējs pasākums, bet gan nepārtraukts īstenošanas, pārskatīšanas un atjaunināšanas process, ir jāpieprasa elektronisko komunikāciju tīklu nodrošinātājiem un pakalpojumu sniedzējiem veikt pasākumus, lai aizsargātu to integritāti un drošību saskaņā ar novērtētajiem apdraudējumiem, ņemot vērā jaunākos sasniegumus šajā jomā.	(32) Uzticama un droša informācijas nodošana elektronisko komunikāciju tīklos ieņem arvien nozīmīgāku vietu visā tautsaimniecībā un sabiedrībā. Sistēmas sarežģītība, tehniskas kļūmes vai cilvēku kļūdas, negadījumi vai uzbrukumi — tie visi var ietekmēt tās fiziskās infrastruktūras darbību un pieejamību, ar kuras palīdzību ES iedzīvotājiem tiek nodrošināti svarīgi pakalpojumi, tostarp e-pārvaldes pakalpojumi. Tāpēc valsts pārvaldes iestādēm ir jānodrošina publisko komunikāciju tīklu integritāte un drošība. ETIDA ir jāpalīdz nodrošināt augsta elektronisko komunikāciju drošības pakāpe, cita starpā daloties pieredzē un sniedzot atzinumus, kā arī veicinot apmaiņu ar labāko praksi. Gan ENISA, gan valsts pārvaldes iestāžu rīcībā ir jābūt to pienākumu pildīšanai vajadzīgajiem līdzekļiem, tostarp pilnvarām saņemt pietiekamu informāciju, lai varētu novērtēt tīklu vai pakalpojumu drošības pakāpi, kā arī iegūt visaptverošus un drošticamus datus par aktuāliem drošības incidentiem, kas ir būtiski ietekmējuši tīklu vai pakalpojumu darbību. Ņemot vērā to, ka atbilstīgas drošības pakāpes veiksmīga izvēle nav vienreizējs pasākums, bet gan nepārtraukts īstenošanas, pārskatīšanas un atjaunināšanas process, ir jāpieprasa elektronisko komunikāciju tīklu nodrošinātājiem un pakalpojumu sniedzējiem veikt pasākumus, lai aizsargātu to integritāti un drošību saskaņā ar novērtētajiem apdraudējumiem, ņemot vērā jaunākos sasniegumus šajā jomā.
ENISA
Pamatojums
ETIDA turpinās būt vienīgā kompetentā iestāde par tīklu un pakalpojumu drošību.
Grozījums Nr.  29 Priekšlikums direktīvai – grozījumu tiesību akts 33. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(33) Ja ir jāpanāk vienošanās par kopīgām drošības prasībām, Komisija ir jāpilnvaro pieņemt tehniskus īstenošanas pasākumus, lai panāktu elektronisko komunikāciju tīklu un pakalpojumu pienācīgu drošības pakāpi iekšējā tirgū. EEST iestādei ir jāiesaistās piemērotu tehnisku un organizatorisku drošības pasākumu harmonizācijā, nodrošinot speciālistu ieteikumus. Valsts pārvaldes iestādēm ir jābūt pilnvarotām izdot saistošas instrukcijas par tehniskiem īstenošanas pasākumiem, kas pieņemti atbilstīgi Pamatdirektīvai. Lai tās varētu veikt savus pienākumus, tām ir jābūt pilnvarotām veikt izmeklēšanu un uzlikt sodus noteikumu neievērošanas gadījumos.	(33) Ja ir jāpanāk vienošanās par kopīgām drošības prasībām, Komisija ir jāpilnvaro pieņemt tehniskus īstenošanas pasākumus, lai panāktu elektronisko komunikāciju tīklu un pakalpojumu pienācīgu drošības pakāpi iekšējā tirgū. ETIDA iestādei ir jāiesaistās piemērotu tehnisku un organizatorisku drošības pasākumu harmonizācijā, nodrošinot speciālistu ieteikumus. Valsts pārvaldes iestādēm ir jābūt pilnvarotām izdot saistošas instrukcijas par tehniskiem īstenošanas pasākumiem, kas pieņemti atbilstīgi Pamatdirektīvai. Lai tās varētu veikt savus pienākumus, tām ir jābūt pilnvarotām veikt izmeklēšanu un uzlikt sodus noteikumu neievērošanas gadījumos.
Pamatojums
ETIDA turpinās būt vienīgā kompetentā iestāde par tīklu un pakalpojumu drošību.
Grozījums Nr.  30 Priekšlikums direktīvai – grozījumu tiesību akts 39. a apsvērums (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(39a) Jāveicina gan ieguldījumi, gan konkurence, lai aizsargātu, nevis traucētu patērētāju izvēli.
Pamatojums
Direktīvās ir skaidri jānorāda, ka nevar upurēt konkurenci investīciju labā, piemēram, ar atvieglotiem noteikumiem.
Grozījums Nr.  31 Priekšlikums direktīvai – grozījumu tiesību akts 43. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(43) Funkcionālo nošķiršanu, kad vertikāli integrētam operatoram pieprasa izveidot uzņēmējdarbības vienības, kuru darbība ir nošķirta, veic ar mērķi panākt pilnīgi līdzvērtīgu piekļuves produktu piedāvājumu visiem nākamā tirgus posma operatoriem, tostarp paša vertikāli integrētā operatora struktūrvienībām, kas darbojas nākamajā tirgus posmā. Funkcionālā nošķiršana var uzlabot konkurenci vairākos konkrētajos tirgos, ievērojami samazinot diskrimināciju veicinošos faktorus un atvieglojot iespējas pārbaudīt un nostiprināt nediskriminējošas attieksmes noteikumu ievērošanu. Izņēmuma gadījumos tās izmantošanu var uzskatīt par pamatotu tiesiskās aizsardzības līdzekli, ja vairākos attiecīgajos tirgos vēl joprojām nav izdevies panākt faktiski nediskriminējošu attieksmi un ja ir mazas izredzas vai nav izredžu panākt infrastruktūras konkurenci pieņemamā laikā pēc tam, kad ir izmēģināts viens vai vairāki tiesiskās aizsardzības līdzekļi, kuri iepriekš tika uzskatīti par piemērotiem. Tomēr ir ļoti svarīgi nodrošināt to, ka, pieprasot funkcionālo nošķiršanu, tiek saglabāti faktori, kas rosina attiecīgo uzņēmumu investēt tīkla attīstībā, un netiek radīta iespējama negatīva ietekme uz patērētāju labklājību. Lai šādu nošķiršanu pieprasītu, ir jāveic dažādu, ar piekļuves tīklu saistītu konkrēto tirgu koordinēta analīze saskaņā ar Pamatdirektīvas 16. pantā izklāstīto tirgus analīzes procedūru. Veicot tirgus analīzi un sīki izstrādājot attiecīgo tiesiskās aizsardzības līdzekli, valsts pārvaldes iestādēm ir īpaši jāņem vērā produkti, kuru pārvaldība jāuztic atsevišķām uzņēmējdarbības vienībām, ievērojot tīkla paplašināšanas apjomu un tehnoloģiskā progresa pakāpi, kas var būtiski ietekmēt fiksēto un bezvadu pakalpojumu savstarpējo aizstājamību. Lai novērstu konkurences traucēšanu iekšējā tirgū, ierosinājumus par funkcionālo nošķiršanu iepriekš ir jāapstiprina Komisijai.	(43) Funkcionālo nošķiršanu, kad vertikāli integrētam operatoram pieprasa izveidot uzņēmējdarbības vienības, kuru darbība ir nošķirta, veic ar mērķi panākt pilnīgi līdzvērtīgu piekļuves produktu piedāvājumu visiem nākamā tirgus posma operatoriem, tostarp paša vertikāli integrētā operatora struktūrvienībām, kas darbojas nākamajā tirgus posmā. Funkcionālā nošķiršana varētu uzlabot konkurenci vairākos konkrētajos tirgos, ievērojami samazinot diskrimināciju veicinošos faktorus un atvieglojot iespējas pārbaudīt un nostiprināt nediskriminējošas attieksmes noteikumu ievērošanu. Lai novērstu konkurences traucēšanu iekšējā tirgū, ierosinājumus par funkcionālo nošķiršanu iepriekš ir jāapstiprina Komisijai.
Pamatojums
Funkcionālā nošķiršana jau dažās valstīt ir noticis fakts; tiesiskās aizsardzības līdzekļu piemērošana izņēmuma gadījumos ir laba doma,taču 2014. gadā, kad notiks pārskatīšana, tā ir atkārtoti jāizvērtē. Līdz tam ir labāk jāizprot, kādā veidā ar funkcionālo nošķiršanu var panākt lielāku konkurenci, vienlaikus ļaujot ieguldīt jaunā infrastruktūrā.
Grozījums Nr.  32 Priekšlikums direktīvai – grozījumu tiesību akts 44.a apsvērums (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(44a) Lai iekšējā tirgū turpinātos elektronisko sakaru pakalpojumu un tīklu tirgu integrācija, ir ciešāk jākoordonē ex ante tiesiskā regulējuma piemērošana, kas paredzēta ar elektronisko komunokāciju saistītajā tiesiskajā regulējumā.
Pamatojums
Valsts pārvaldes iestāžu tīkls ir vispiemērotākais instruments Eiropas telekomunikāciju tirgus problēmu risināšanai. Ar šo grozījumu mēģina šo atzinumu saskaņot ar atzinumu, kas iesniegts par ziņojumu attiecībā uz priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko izveido Eiropas Elektronisko komunikāciju tirgus iestādi.
Grozījums Nr.  33 Priekšlikums direktīvai – grozījumu tiesību akts 46. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(46) Kaut gan zināmos apstākļos valsts pārvaldes iestādei ir lietderīgi uzlikt pienākumus operatoriem, kuriem nav būtiskas ietekmes tirgū, lai izpildītu tādus mērķus kā pakalpojumu savstarpēja savienojamība un savietojamība, tomēr ir jānodrošina tas, ka šādus pienākumus uzliek saskaņā ar tiesisko regulējumu un jo īpaši ar tajā paredzētajām paziņošanas procedūrām.	(46) Kaut gan zināmos apstākļos valsts pārvaldes iestādei ir lietderīgi uzlikt pienākumus operatoriem, kuriem nav būtiskas ietekmes tirgū, lai izpildītu tādus mērķus kā pakalpojumu savstarpēja savienojamība un savietojamība, lai sekmētu efektivitāti, ilgtspējīgu konkurenci un lai galalietotāji gūtu maksimālu labumu, tomēr ir jānodrošina tas, ka šādus pienākumus uzliek saskaņā ar tiesisko regulējumu un jo īpaši ar tajā paredzētajām paziņošanas procedūrām.
Pamatojums
Pašlaik neregulētas piekļuves operatori prasa ārkārtīgi augstas cenas par uzziņu pakalpojumu zvanu pieslēgumiem, kā arī nedod uzziņu pakalpojumu sniedzējiem iespēju noteikt pašiem savas mazumtirdzniecības cenas. There is no justification for access operators to charge any differently to other similar interconnection products which consist in the transport of traffic to and from an interconnection point. Šīs problēmas ir jārisina, lai galalietotāji gūtu pilnīgas priekšrocības, ko sniedz uzziņu dienestu konkurence un lai attiecībā uz uzziņu dienestiem varētu atcelt regulētos mazumtirdzniecības vispārējos pakalpojumus.
Grozījums Nr.  34 Priekšlikums direktīvai – grozījumu tiesību akts 47.a apsvērums (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(47a) Ja ir jāpieņem saskaņošanas pasākumi tādas Kopienas elektroniskās komunikācijas politikas īstenošanai, kas pārsniedz tehniskās izpildes pasākumus, tad Komisijai ir jāiesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei likumdošanas priekšlikums.
Pamatojums
Attiecībā uz saskaņošanas pasākumiem, kas ietver jaunu būtisku noteikumu iekļaušanu tiesiskajā regulējumā, ir jāizmanto tiesību akta priekšlikums. Tikai tieša regulējuma noteikumu piemērošanas gadījumā vai, papildinot ar nebūtiskiem elementiem, ir jāizmanto komitoloģijas procedūras.
Grozījums Nr.  35 Priekšlikums direktīvai – grozījumu tiesību akts 49. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(49) Ieviešot pakalpojumu un tehnoloģiju neitralitātes prasības attiecībā uz lēmumiem par piešķīrumiem un sadalījumu, vienlaikus nodrošinot lielākas iespējas nodot tiesības uzņēmumu starpā, ir jāpalielina brīvība un līdzekļi izplatīt elektroniskus paziņojumus un nodrošināt audiovizuālo plašsaziņas līdzekļu pakalpojumus sabiedrībai, tādā veidā veicinot arī vispārējo interešu mērķu sasniegšanu. Tāpēc konkrētus vispārējo interešu pienākumus, kas apraides organizācijām uzlikti attiecībā uz audiovizuālo plašsaziņas līdzekļu pakalpojumu izplatīšanu, lielā mērā varētu sasniegt, nepiešķirot individuālas radiofrekvenču spektra izmantošanas tiesības. Īpašu kritēriju izmantošana radiofrekvenču spektru piešķiršanai apraides organizācijām ir jāuzskata par pamatotu tikai tad, ja tā ir būtiska, lai sasniegtu konkrētu vispārējo interešu mērķi, kas noteikts valsts tiesību aktos. Procedūrām, kas saistītas ar vispārējo interešu mērķu sasniegšanu, jebkuros apstākļos ir jābūt pārredzamām, objektīvām, samērīgām un nediskriminējošām.	(49) Ieviešot pakalpojumu un tehnoloģiju neitralitātes prasības attiecībā uz lēmumiem par piešķīrumiem un sadalījumu, vienlaikus nodrošinot lielākas iespējas nodot tiesības uzņēmumu starpā, ir jāpalielina brīvība un līdzekļi izplatīt elektroniskus paziņojumus un nodrošināt audiovizuālo plašsaziņas līdzekļu pakalpojumus sabiedrībai, tādā veidā veicinot arī vispārējo interešu mērķu sasniegšanu. Tomēr, lai izpildītu konkrētus vispārējo interešu pienākumus, kas apraides organizācijām uzlikti attiecībā uz audiovizuālo plašsaziņas līdzekļu pakalpojumu izplatīšanu, var nākties izmantot īpašus radiofrekvenču spektru piešķiršanas kritērijus gadījumos, kad tas ir būtiski, lai sasniegtu konkrētu vispārējas nozīmes mērķi, kas noteikts valsts tiesību aktos. Procedūrām, kas saistītas ar vispārējo interešu mērķu sasniegšanu, jebkuros apstākļos ir jābūt pārredzamām, objektīvām, samērīgām un nediskriminējošām.
Pamatojums
Šīs direktīvas 49. apsvērums neatbilst 23. apsvērumam un Atļauju izsniegšanas direktīvas 5. panta 2. punktam. Ir svarīgi apzināties, ka jāņem vērā kultūras un plašsaziņas līdzekļu politikas mērķi, kas noteikti valsts tiesību aktos. Turklāt oriģinālais teksta formulējums ir ierobežojošāks nekā Atļauju izsniegšanas direktīvas 5. panta 2. punkta teksts attiecībā uz radiofrekvenču spektra izmantošanas individuālo tiesību piešķiršanu.
Grozījums Nr.  36 Priekšlikums direktīvai – grozījumu tiesību akts 50. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(50) Lai panāktu vienlīdzīgu attieksmi, nevienu spektra lietotāju nedrīkst atbrīvot no pienākuma maksāt parastās nodevas vai maksājumus, kas paredzēti par spektra izmantošanu.	(50) Ikvienam pilnīgam vai daļējam atbrīvojumam no pienākuma maksāt nodevas vai maksājumus, kas paredzēti par spektra izmantošanu, ir jābūt objektīvam, pārredzamam un pamatotam uz pārējiem valsts tiesību aktos noteiktajiem vispārējo interešu pienākumiem.
Pamatojums
Ir iekļauts I. Guardans 8. grozījums. Dalībvalstīm joprojām jābūt iespējai saglabāt vai ieviest sistēmas gadījumos, kad pienākumu maksāt izmantošanas nodevu aizstāj ar pienākumu pildīt vispārēju interešu mērķus. Šādas sistēmas jau ir zināmas attiecībā uz virszemes frekvencēm, ja tās izmanto plašsaziņas līdzekļu plurālisma mērķu īstenošanai.
Grozījums Nr.  37 Priekšlikums direktīvai – grozījumu tiesību akts 53. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(53) Novēršot Eiropas mēroga juridiskos un administratīvos šķēršļus vispārējām atļaujām vai tiesībām izmantot spektru vai numurus, ir jāveicina tehnoloģiju un pakalpojumu attīstība un jāpanāk spraigāka konkurence. Kaut gan radiofrekvenču pieejamības un efektīvas izmantošanas tehnisko nosacījumu koordinēšana tiek organizēta saskaņā ar Radiofrekvenču spektra lēmumu, iekšējā tirgus mērķu sasniegšanai var būt nepieciešams arī koordinēt vai harmonizēt atlases procedūras un nosacījumus, kas piemērojami tiesībām un atļaujām konkrētās frekvenču joslās, numuru izmantošanas tiesībām un vispārējām atļaujām. Tas jo īpaši attiecas uz elektronisko komunikāciju pakalpojumiem, ko piedāvā iekšējā tirgū vai kam piemīt pārrobežu pakalpojumu potenciāls, piemēram, satelītu pakalpojumi, kuru attīstību traucētu dalībvalstīs pastāvošās atšķirības spektra piešķiršanā. Tāpēc Komisijai ir jābūt iespējai ar Komunikāciju komitejas palīdzību pieņemt tehniskos īstenošanas pasākumus šādu mērķu sasniegšanai, maksimāli ņemot vērā EEST iestādes atzinumu. Komisijas pieņemtajos īstenošanas pasākumos var pieprasīt, ka dalībvalstīm spektra un/vai numuru izmantošanas tiesības ir jādara pieejamas visā to teritorijā un vajadzības gadījumā jāanulē citas valstī spēkā esošas izmantošanas tiesības. Šādos gadījumos dalībvalstis nedrīkst piešķirt jaunas tiesības izmantot attiecīgo frekvenču joslu vai numuru sēriju, piemērojot valsts procedūras.	(53) Novēršot Eiropas mēroga juridiskos un administratīvos šķēršļus vispārējām atļaujām vai tiesībām izmantot spektru vai numurus, ir jāveicina tehnoloģiju un pakalpojumu attīstība un jāpanāk spraigāka konkurence. Kaut gan radiofrekvenču pieejamības un efektīvas izmantošanas tehnisko nosacījumu koordinēšana tiek organizēta saskaņā ar Radiofrekvenču spektra lēmumu, iekšējā tirgus mērķu sasniegšanai var būt nepieciešams arī koordinēt vai harmonizēt atlases procedūras un nosacījumus, kas piemērojami tiesībām un atļaujām konkrētās frekvenču joslās, numuru izmantošanas tiesībām un vispārējām atļaujām. Tas jo īpaši attiecas uz elektronisko komunikāciju pakalpojumiem, ko piedāvā iekšējā tirgū vai kam piemīt pārrobežu pakalpojumu potenciāls, piemēram, satelītu pakalpojumi, kuru attīstību traucētu dalībvalstīs pastāvošās atšķirības spektra piešķiršanā, kā arī atšķirības starp ES un trešām valstīm, ņemot vērā Starptautiskās Telekomunikāciju savienības (STS) un Eiropas Pasta un telekomunikāciju pārvalžu konferences (EPTPC) lēmumus. Tāpēc Komisijai ir jābūt iespējai ar Komunikāciju komitejas palīdzību pieņemt tehniskos īstenošanas pasākumus šādu mērķu sasniegšanai, maksimāli ņemot vērā EEST iestādes atzinumu. Komisijas pieņemtajos īstenošanas pasākumos var pieprasīt, ka dalībvalstīm spektra un/vai numuru izmantošanas tiesības ir jādara pieejamas visā to teritorijā un vajadzības gadījumā jāanulē citas valstī spēkā esošas izmantošanas tiesības. Šādos gadījumos dalībvalstis nedrīkst piešķirt jaunas tiesības izmantot attiecīgo frekvenču joslu vai numuru sēriju, piemērojot valsts procedūras.
Grozījums Nr.  38 Priekšlikums direktīvai – grozījumu tiesību akts 57. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(57) Nosacījumos, kurus var piemērot atļaujām, ir jāiekļauj konkrēti nosacījumi, ar kuriem reglamentē pieejamību lietotājiem invalīdiem un valsts iestāžu nepieciešamību sazināties ar plašu sabiedrību pirms lielām katastrofām, to laikā un pēc tām. Turklāt, ņemot vērā tehnisko inovāciju nozīmību, dalībvalstīm ir jābūt iespējai izsniegt atļaujas spektra izmantošanai eksperimentālos nolūkos, paredzot tajās īpašus ierobežojumus un nosacījumus, kurus pamato šādu tiesību eksperimentālais raksturs.	(57) Nosacījumos, kurus var piemērot atļaujām, ir jāiekļauj konkrēti nosacījumi, ar kuriem reglamentē pieejamību lietotājiem invalīdiem un valsts iestāžu un ārkārtas situāciju dienestu nepieciešamību sazināties savā starpā un ar plašu sabiedrību pirms lielām katastrofām, to laikā un pēc tām. Turklāt, ņemot vērā tehnisko inovāciju nozīmību, dalībvalstīm ir jābūt iespējai izsniegt atļaujas spektra izmantošanai eksperimentālos nolūkos, paredzot tajās īpašus ierobežojumus un nosacījumus, kurus pamato šādu tiesību eksperimentālais raksturs.
Grozījums Nr.  39 Priekšlikums direktīvai – grozījumu tiesību akts 60. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(60) Jo īpaši ir jāpiešķir pilnvaras Komisijai pieņemt īstenošanas pasākumus attiecībā uz paziņojumiem saskaņā ar Pamatdirektīvas 7. pantu; harmonizāciju spektra un numerācijas jomā, kā arī ar tīklu un pakalpojumu drošību saistītos jautājumos; vairāku valstu tirgu noteikšanu; standartu ieviešanu; tiesiskā regulējuma noteikumu saskaņotu piemērošanu. Turklāt ir jāpiešķir Komisijai pilnvaras pieņemt īstenošanas pasākumus, lai Piekļuves direktīvas I un II pielikumu atjauninātu atbilstīgi tirgus un tehnoloģijas attīstībai, un pieņemt īstenošanas pasākumus, lai harmonizētu atļauju izsniegšanas noteikumus, procedūras un nosacījumus attiecībā uz elektronisko komunikāciju tīklu un pakalpojumu atļaujām. Tā kā šie pasākumi ir vispārīgi un ir paredzēti, lai papildinātu šīs direktīvas, pievienojot jaunus nebūtiskus elementus, tie ir jāpieņem saskaņā ar regulatīvo kontroles procedūru, kas paredzēta Lēmuma 1999/468/EK 5.a pantā. Ja nenovēršamu steidzamu iemeslu dēļ šīs procedūras parastos termiņus nevar precīzi ievērot, Komisijai ir jābūt iespējai izmantot iepriekš minētā lēmuma 5.a panta 6. punktā paredzēto steidzamības procedūru,	(60) Jo īpaši ir jāpiešķir pilnvaras Komisijai pieņemt īstenošanas pasākumus attiecībā uz paziņojumiem saskaņā ar Pamatdirektīvas 7. pantu; harmonizāciju spektra un numerācijas jomā, kā arī ar tīklu un pakalpojumu drošību saistītos jautājumos; vairāku valstu tirgu noteikšanu; standartu ieviešanu; tiesiskā regulējuma noteikumu saskaņotu piemērošanu. Turklāt ir jāpiešķir Komisijai pilnvaras pieņemt īstenošanas pasākumus, lai Piekļuves direktīvas I un II pielikumu atjauninātu atbilstīgi tirgus un tehnoloģijas attīstībai, un pieņemt īstenošanas pasākumus, lai harmonizētu atļauju izsniegšanas noteikumus, procedūras un nosacījumus attiecībā uz elektronisko komunikāciju tīklu un pakalpojumu atļaujām. Tā kā šie pasākumi ir vispārīgi un ir paredzēti, lai papildinātu šīs direktīvas, pievienojot jaunus nebūtiskus elementus, tie ir jāpieņem saskaņā ar regulatīvo kontroles procedūru, kas paredzēta Lēmuma 1999/468/EK 5.a pantā. Ņemot vērā to, ka noteiktās ārkārtas situācijās regulatīvā kontroles procedūra parastos termiņos var aizkavēt īstenošanas pasākumu laicīgu pieņemšanu, Eiropas Parlamentam, Padomei un Komisijai ir jārīkojas ātri, lai nodrošinātu šo pasākumu laicīgu pieņemšanu.
Pamatojums
Nenovēršamu, pamatotu un steidzamu iemeslu dēļ Eiropas Parlamentam, Padomei un Komisijai ir jārīkojas ātri, lai nodrošinātu komitoloģijas procedūru laicīgu pieņemšanu.
Grozījums Nr.  40 Priekšlikums direktīvai – grozījumu tiesību akts 1. pants – 1. punkts Direktīva 2002/21/EK 1. pants – 1. punkts
Komisijas ierosinātais teksts Grozījums 1. Ar šo direktīvu izveido elektronisko komunikāciju pakalpojumu, elektronisko komunikāciju tīklu, saistītu iekārtu un saistītu pakalpojumu, kā arī konkrētu, ar termināliekārtām saistītu aspektu saskaņotu regulējumu. Tajā nosaka valsts pārvaldes iestāžu uzdevumus un izveido procedūru kopumu, lai nodrošinātu tiesiskā regulējuma saskaņotu piemērošanu visā Kopienā.” 1. Ar šo direktīvu izveido elektronisko komunikāciju pakalpojumu, elektronisko komunikāciju tīklu, saistītu iekārtu un saistītu pakalpojumu, kā arī konkrētu, ar termināliekārtām saistītu aspektu saskaņotu regulējumu, lai atvieglotu piekļuvi invalīdiem un veicinātu elektronisko telekomunikāciju izmantošanu mazāk priviliģēto lietotāju vidū. Tajā nosaka valsts pārvaldes iestāžu uzdevumus un izveido procedūru kopumu, lai nodrošinātu tiesiskā regulējuma saskaņotu piemērošanu visā Kopienā.”
Pamatojums
Grozījuma mērķis ir precizēt dažādos termināliekārtu aspektus, kuri var nodrošināt visu telekomunikāciju pakalpojumu pieejamību.
Grozījums Nr.  41 Priekšlikums direktīvai – grozījumu tiesību akts 1. pants – 2. punkts – c apakšpunkts Direktīva 2002/21/EK 2. pants – e apakšpunkts
Komisijas ierosinātais teksts Grozījums (e) „saistītās iekārtas” ir iekārtas un aprīkojums, kas saistīts ar elektronisko komunikāciju tīklu un/vai ar elektronisko komunikāciju pakalpojumu un kas pieļauj un/vai atbalsta pakalpojumu nodrošināšanu ar minētā tīkla un/vai pakalpojuma palīdzību, vai kam ir minētajām darbībām vajadzīgais potenciāls; tās ietver numuru vai adrešu translācijas sistēmas, nosacītās piekļuves sistēmas un elektroniskos programmu ceļvežus, kā arī fizisko infrastruktūru, piemēram, kabeļu kanalizāciju, stabus, ārtelpu sadales punktus un ēkas;” (e) „saistītās iekārtas” ir iekārtas un aprīkojums, kas saistīts ar elektronisko komunikāciju tīklu un/vai ar elektronisko komunikāciju pakalpojumu un kas pieļauj un/vai atbalsta pakalpojumu nodrošināšanu ar minētā tīkla un/vai pakalpojuma palīdzību, vai kam ir minētajām darbībām vajadzīgais potenciāls; tās ietver numuru vai adrešu translācijas sistēmas, nosacītās piekļuves sistēmas un elektroniskos programmu ceļvežus, kā arī fizisko infrastruktūru, piemēram, ēku ieejas, elektroinstalāciju, torņus un citas atbalsta konstrukcijas, kabeļu kanalizāciju, kabeļu kanalizāciju, stabus, antenas, kabeļu akas un citus neaktīvus tīkla elementus;”
Grozījums Nr.  42 Priekšlikums direktīvai – grozījumu tiesību akts 1. pants – 2. punkts – e apakšpunkts Direktīva 2002/21/EK Article 2 – point s
Komisijas ierosinātais teksts Grozījums (s) „kaitīgi traucējumi” ir traucējumi, kas apdraud radionavigācijas pakalpojuma vai citu drošības pakalpojumu nodrošināšanu vai kas citādi nopietni pasliktina, traucē vai vairākkārt pārtrauc radiosakaru pakalpojumu, kurš nodrošināts saskaņā ar piemērojamajiem Kopienas vai valsts tiesību aktiem.” (s) „kaitīgi traucējumi” ir traucējumi, kas apdraud radionavigācijas pakalpojuma vai citu drošības pakalpojumu nodrošināšanu vai kas citādi nopietni pasliktina, traucē vai vairākkārt pārtrauc radiosakaru pakalpojumu, kurš nodrošināts saskaņā ar piemērojamajiem starptautiskajiem, Kopienas vai valsts tiesību aktiem.”
Grozījums Nr.  43 Priekšlikums direktīvai – grozījumu tiesību akts 1. pants – 3. punkts Direktīva 2002/21/EK 3. pants – 3. punkts – 1. daļa
Komisijas ierosinātais teksts Grozījums 3. Dalībvalstis nodrošina to, ka valsts pārvaldes iestādes savas pilnvaras īsteno neatkarīgi, objektīvi un pārredzami. Valsts pārvaldes iestādes nelūdz un neizpilda citu struktūru norādījumus par to, kā veikt ikdienas uzdevumus, kuri tām uzticēti saskaņā ar valsts tiesību aktiem, ar ko īsteno Kopienas tiesību aktus. Tikai pārsūdzības iestādes, kas izveidotas saskaņā ar 4. pantu, vai valsts tiesas ir pilnvarotas apturēt vai anulēt valsts pārvaldes iestāžu lēmumus. 3. Dalībvalstis nodrošina to, ka valsts pārvaldes iestādes savas pilnvaras īsteno neatkarīgi, objektīvi, pārredzami un savlaicīgi. Valsts pārvaldes iestādes nelūdz un neizpilda citu struktūru norādījumus par to, kā veikt ikdienas uzdevumus, kuri tām uzticēti saskaņā ar valsts tiesību aktiem, ar ko īsteno Kopienas tiesību aktus. Tikai pārsūdzības iestādes, kas izveidotas saskaņā ar 4. pantu, vai valsts tiesas ir pilnvarotas apturēt vai anulēt valsts pārvaldes iestāžu lēmumus.
Pamatojums
Ja valsts pārvaldes iestādes (VPI) nerīkojas laikus, piemēram, saistībā ar tirgus pārskatiem, tas tirgū var aizkavēt konkurenci un inovācijas.
Grozījums Nr.  44 Priekšlikums direktīvai – grozījumu tiesību akts 1. pants – 3.a punkts (jauns) Direktīva 2002/21/EK 3. pants – 3.a punkts (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts Grozījums   (3a) 3. pantā iekļauj šādu punktu:   "3.a Dalībvalstis nodrošina, ka BERT mērķus labākas regulatīvās koordinācijas un saskaņas veicināšanai aktīvi atbalsta atbildīgās valsts pārvaldes iestādes.   Dalībvalstis nodrošina to, ka valsts pārvaldes iestāžu rīcībā ir tām uzticēto uzdevumu veikšanai pietiekami finanšu resursi un cilvēkresursi, lai tās varētu aktīvi iesaistīties un dot ieguldījumu BERT. Valsts pārvaldes iestādēm ir jābūt atsevišķiem gada budžetiem, un budžetus izziņo atklātībā.
Pamatojums
3a. punkta papildinājums paredz, ka dalībvalstis nodrošina Elektronisko sakaru regulatoru organizācijas (BERT) izveidi, kurā iekļautas visas VPI. BERT tiktu izveidota kā valsts pārvaldes iestāžu asociācija, kurai nebūtu neatkarīgas juridiskās personas statuss, t. i., jo sevišķi šī struktūra nebūtu tieša vai netieša Kopienas pārvaldes daļa. Tas ļauj izvairīties no visām pretrunām ar MERONI tiesu praksi.
Grozījums Nr.  45 Priekšlikums direktīvai – grozījumu tiesību akts 1. pants – 3.b punkts (jauns) Direktīva 2002/21/EK 3. pants – 3.b punkts (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts Grozījums   (3b) 3. pantā iekļauj šādu punktu:   "3.b dalībvalstis nodrošina, ka VPI, pieņemot lēmumus par vietējiem tirgiem, maksimāli ņem vērā BERT kopējās nostājās.
Grozījums Nr.  46 Priekšlikums direktīvai – grozījumu tiesību akts 1. pants – 4. punkts – a apakšpunkts Direktīva 2002/21/EK 4. pants – 1. punkts – 1. daļa
Komisijas ierosinātais teksts Grozījums 1. Dalībvalstis nodrošina to, ka valstī darbojas efektīvs mehānisms, lai jebkuram lietotājam vai uzņēmumam, kas nodrošina elektronisko komunikāciju tīklus un/vai pakalpojumus un ko ir ietekmējis valsts pārvaldes iestādes lēmums, būtu tiesības pārsūdzēt lēmumu pārsūdzības iestādē, kas ir neatkarīga no iesaistītajām pusēm. Šai iestādei, kas var būt tiesa, ir attiecīga lietpratība, lai tā varētu pildīt savas funkcijas. Dalībvalstis nodrošina to, ka tiek pienācīgi ņemti vērā lietas apstākļi un ka ir izveidots efektīvs pārsūdzības mehānisms. 1. Dalībvalstis nodrošina to, ka valstī darbojas efektīvs mehānisms, lai jebkuram lietotājam vai uzņēmumam, kas nodrošina elektronisko komunikāciju tīklus un/vai pakalpojumus un ko ir ietekmējis valsts pārvaldes iestādes lēmums, būtu tiesības pārsūdzēt lēmumu pārsūdzības iestādē, kas ir neatkarīga no iesaistītajām pusēm. Šai iestādei, kas var būt tiesa, ir attiecīga lietpratība, lai tā varētu efektīvi pildīt savas funkcijas. Dalībvalstis nodrošina to, ka tiek pienācīgi ņemti vērā lietas apstākļi, ka ir izveidots efektīvs pārsūdzības mehānisms un ka procedūra attiecīgajā pārsūdzības iestāde nav nepamatoti gara. Dalībvalstis nosaka termiņu šādu pārsūdzības rakstu izskatīšanai.
Pamatojums
Efektivitāte un pamatots ilgums ir pārsūdzības mehānisma galvenie aspekti. Pārsūdzības iestāžu lietpratībai jābūt tās neatņemamai sastāvdaļai, nevis tikai “pieejamai”.
Grozījums Nr.  47 Priekšlikums direktīvai – grozījumu tiesību akts 1. pants – 4. punkts – a apakšpunkts Direktīva 2002/21/EK 4. pants – 1. punkts – 2. daļa
Komisijas ierosinātais teksts Grozījums Kamēr nav zināms pārsūdzības rezultāts, valsts pārvaldes iestādes lēmums paliek spēkā, ja vien netiek noteikti pagaidu pasākumi. Pagaidu pasākumus var noteikt, ja ir steidzama vajadzība apturēt lēmuma darbību, lai nepieļautu būtisku un neatgriezenisku kaitējumu pusei, kura pieprasa šos pasākumus, un ja tas nepieciešams interešu līdzsvara nodrošināšanai.” Kamēr nav zināms pārsūdzības rezultāts, valsts pārvaldes iestādes lēmums paliek spēkā, ja vien netiek noteikti pagaidu pasākumi. Pagaidu pasākumus var noteikt saskaņā ar attiecīgajiem valsts tiesību aktiem, ja ir steidzama vajadzība apturēt lēmuma darbību, lai nepieļautu būtisku un neatgriezenisku kaitējumu pusei, kura pieprasa šos pasākumus, un ja tas nepieciešams interešu līdzsvara nodrošināšanai.
Pamatojums
Ir jāņem vērā dažādās procesuālās tiesības dalībvalstīs.
Grozījums Nr.  48 Priekšlikums direktīvai – grozījumu tiesību akts 1. pants – 4. punkts – aa apakšpunkts (jauns) Direktīva 2002/21/EK 4. pants – 2.a punkts (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts Grozījums   aa) Iekļauj šādu punktu:   “2.a Pārsūdzības struktūras ir tiesīgas prasīt BERT atzinumu pirms lēmuma pieņemšanas pārsūdzības procesa laikā.
Pamatojums
Pārsūdzības iestādēm jābūt pilnvarotām apspriesties arī ar Eiropas Telekomunikāciju regulatoru (BERT), ja konkrētajā gadījumā iespējamas sekas, kas skar iekšējo tirgu. Šis mehānisms atvieglos pakāpenisku noteikumu saskaņošanu sistēmas piemērošanā un elektronisko sakaru tirgus konsekvences uzlabošanā.
Grozījums Nr.  49 Priekšlikums direktīvai – grozījumu tiesību akts 1. pants – 5. punkts Direktīva 2002/21/EK (Pamatdirektīva) 5. pants – 1. punkts
Komisijas ierosinātais teksts Grozījums 1. Dalībvalstis nodrošina to, ka uzņēmumi, kas nodrošina elektronisko komunikāciju tīklus vai pakalpojumus, sniedz visu informāciju, ieskaitot finanšu informāciju, kura nepieciešama valsts pārvaldes iestādēm, lai tās varētu panākt atbilstību šīs direktīvas un īpašo direktīvu noteikumiem vai saskaņā ar tām pieņemtiem lēmumiem. Šiem uzņēmumiem pieprasa sniegt arī informāciju par tīklu vai pakalpojumu turpmāku attīstību, kas varētu ietekmēt vairumtirdzniecības pakalpojumus, kas ir pieejami konkurentiem. Minētie uzņēmumi pēc pieprasījuma nekavējoties sniedz šādu informāciju, ievērojot valsts pārvaldes iestādes norādītos termiņus un detalizētības pakāpi. Valsts pārvaldes iestādes pieprasītā informācija ir samērīga ar iestādes veicamo uzdevumu. Valsts pārvaldes iestāde norāda iemeslus, kas pamato informācijas pieprasījumu.” 1. Dalībvalstis nodrošina to, ka uzņēmumi, kas nodrošina elektronisko komunikāciju tīklus vai pakalpojumus, sniedz visu informāciju, ieskaitot finanšu informāciju, kura nepieciešama valsts pārvaldes iestādēm, lai tās varētu panākt atbilstību šīs direktīvas un īpašo direktīvu noteikumiem vai saskaņā ar tām pieņemtiem lēmumiem. Minētie uzņēmumi pēc pieprasījuma nekavējoties sniedz šādu informāciju, ievērojot valsts pārvaldes iestādes norādītos termiņus un detalizētības pakāpi. Valsts pārvaldes iestādes pieprasītā informācija ir samērīga ar iestādes veicamo uzdevumu. Valsts pārvaldes iestāde norāda iemeslus, kas pamato informācijas pieprasījumu, un ņem vērā Kopienas un valsts tiesību aktus par uzņēmējdarbības konfidencialitāti.
Grozījums Nr.  50 Priekšlikums direktīvai – grozījumu tiesību akts 1. pants – 6. punkts Direktīva 2002/21/EK 6. pants – 1. daļa
Komisijas ierosinātais teksts Grozījums Izņemot gadījumus, uz kuriem attiecas 7. panta 10. punkts, 20. vai 21. pants, un ja vien atbilstīgi 9.c pantam pieņemtajos īstenošanas pasākumos nav paredzēts citādi, dalībvalstis nodrošina to, ka valsts pārvaldes iestādes dod ieinteresētajām aprindām iespēju pieņemamā termiņā izteikt komentārus par pasākuma projektu, ja minētās iestādes plāno saskaņā ar šo direktīvu vai īpašajām direktīvām veikt pasākumus, kuriem ir būtiska ietekme uz konkrēto tirgu, vai arī plāno noteikt ierobežojumus saskaņā ar 9. panta 3. punktu un 9. panta 4. punktu. Izņemot gadījumus, uz kuriem attiecas 7. panta 10. punkts, 20. vai 21. pants, un ja vien atbilstīgi 9.c pantam pieņemtajos īstenošanas pasākumos nav paredzēts citādi, dalībvalstis nodrošina to, ka valsts pārvaldes iestādes dod ieinteresētajām aprindām iespēju pieņemamā termiņā izteikt komentārus par pasākuma projektu, ja minētās iestādes plāno saskaņā ar šo direktīvu vai īpašajām direktīvām veikt pasākumus vai arī plāno noteikt ierobežojumus saskaņā ar 9. panta 3. punktu un 9. panta 4. punktu, kuram ir būtiska ietekme uz konkrēto tirgu.
Pamatojums
Syntax clarification.
Grozījums Nr.  51 Priekšlikums direktīvai – grozījumu tiesību akts 1. pants – 6. punkts Direktīva 2002/21/EK 6. pants – 4. daļa
Komisijas ierosinātais teksts Grozījums Valsts pārvaldes iestāde publisko apspriešanas rezultātus, izņemot gadījumus, kad informācija ir konfidenciāla saskaņā ar Kopienas un valsts tiesību aktiem par uzņēmējdarbības konfidencialitāti. Valsts pārvaldes iestāde publisko apspriešanas rezultātus, izņemot gadījumus, kad informācija ir konfidenciāla saskaņā ar Kopienas un valsts tiesību aktiem par uzņēmējdarbības konfidencialitāti. Konfidenciālas informācijas nepamatotas izplatīšanas gadījumā valsts pārvaldes iestādes pēc attiecīgo uzņēmumu pieprasījuma nodrošina, lai nekavējoties tiktu pieņemti atbilstoši pasākumi.
Grozījums Nr.  52 Priekšlikums direktīvai – grozījumu tiesību akts 1. pants – 6. punkts Direktīva 2002/21/EK 7. pants
Komisijas ierosinātais teksts Grozījums 7. pantsElektronisko komunikāciju iekšējā tirgus konsolidācija   7. pantsElektronisko komunikāciju iekšējā tirgus konsolidācija   1. Pildot uzdevumus saskaņā ar šo direktīvu un īpašajām direktīvām, valsts pārvaldes iestādes maksimāli ņem vērā 8. pantā izklāstītos mērķus, ciktāl tie attiecas uz iekšējā tirgus darbību. 1. Pildot uzdevumus saskaņā ar šo direktīvu un īpašajām direktīvām, valsts pārvaldes iestādes maksimāli ņem vērā 8. pantā izklāstītos mērķus, ciktāl tie attiecas uz iekšējā tirgus darbību. 2. Valsts pārvaldes iestādes, sadarbojoties ar Komisiju un EEST iestādi, veicina iekšējā tirgus attīstību, lai nodrošinātu šīs direktīvas un īpašo direktīvu noteikumu konsekventu piemērošanu visās dalībvalstīs. Tālab tās jo īpaši sadarbojas ar Komisiju un EEST iestādi, lai noteiktu instrumentus un tiesiskās aizsardzības līdzekļus, kas ir vislabāk piemēroti konkrētu situāciju risināšanai tirgū. 2. Valsts pārvaldes iestādes, pārredzami sadarbojoties ar Komisiju un BERT, veicina iekšējā tirgus attīstību, lai nodrošinātu šīs direktīvas un īpašo direktīvu noteikumu konsekventu piemērošanu visās dalībvalstīs. Tālab tās jo īpaši sadarbojas ar Komisiju un BERT, lai noteiktu instrumentus un tiesiskās aizsardzības līdzekļus, kas ir vislabāk piemēroti konkrētu situāciju risināšanai tirgū. 3. Izņemot gadījumus, kad saskaņā ar 7.a pantu pieņemtajos īstenošanas noteikumos ir paredzēts citādi, ja valsts pārvaldes iestāde pēc 6. pantā minētās apspriešanas beigām plāno veikt pasākumu: 3. Izņemot gadījumus, kad saskaņā ar 7.a pantu pieņemtajos īstenošanas noteikumos ir paredzēts citādi, ja valsts pārvaldes iestāde pēc 6. pantā minētās apspriešanas beigām plāno veikt pasākumu: (a) uz ko attiecas šīs direktīvas 15. vai 16. pants vai Direktīvas 2002/19/EK (Piekļuves direktīva) 5. vai 8. pants un (a) uz ko attiecas šīs direktīvas 15. vai 16. pants vai Direktīvas 2002/19/EK (Piekļuves direktīva) 5. vai 8. pants un (b) kas ietekmētu tirdzniecību starp dalībvalstīm, (b) kas ietekmētu tirdzniecību starp dalībvalstīm, tā saskaņā ar 5. panta 3. punktu dara pasākuma projektu pieejamu Komisijai, EEST iestādei un valsts pārvaldes iestādēm citās dalībvalstīs, pievienojot projektam pasākuma pamatojumu, un informē par to Komisiju un citas valsts pārvaldes iestādes. Valsts pārvaldes iestādes un Komisija mēneša laikā var iesniegt komentārus attiecīgajai valsts pārvaldes iestādei. Viena mēneša laikposmu nevar pagarināt. tā saskaņā ar 5. panta 3. punktu dara pasākuma projektu pieejamu Komisijai, BERT un valsts pārvaldes iestādēm citās dalībvalstīs, vienlaikus pievienojot projektam pasākuma pamatojumu, un informē par to Komisiju BERT un citas valsts pārvaldes iestādes. National regulatory authorities, BERT and the Commission may make comments to the national regulatory authority concerned only within one month. Viena mēneša laikposmu nevar pagarināt. 4. Ja plānotais pasākums atbilst 3. punkta kritērijiem un tā mērķis ir: 4. Ja plānotais pasākums atbilst 3. punkta kritērijiem un tā mērķis ir: (a) noteikt konkrētu tirgu, kas nav viens no tirgiem, kuri norādīti ieteikumā saskaņā ar 15. panta 1. punktu, vai or (a) noteikt konkrētu tirgu, kas nav viens no tirgiem, kuri norādīti ieteikumā saskaņā ar 15. panta 1. punktu, vai b) saskaņā ar 16. panta 3., 4. vai 5. punktu pieņemt lēmumu par to, vai uzņēmumu atzīt vai neatzīt par tādu, kam atsevišķi vai kopā ar citiem ir būtiska ietekme tirgū, vai b) saskaņā ar 16. panta 3., 4. vai 5. punktu pieņemt lēmumu par to, vai uzņēmumu atzīt vai neatzīt par tādu, kam atsevišķi vai kopā ar citiem ir būtiska ietekme tirgū, (c) uzlikt, grozīt vai anulēt kādu operatora pienākumu, piemērojot 16. pantu saistībā ar Direktīvas 2002/19/EK (Piekļuves direktīva) 5. pantu un 9. līdz 13. pantu un Direktīvas 2002/22/EK (Universālā pakalpojuma direktīva) 17. pantu,   un šis pasākums ietekmētu tirdzniecību starp dalībvalstīm, un Komisija ir norādījusi valsts pārvaldes iestādei, ka tā uzskata, ka projektā paredzētais pasākums radītu šķērsli vienotajam tirgum vai ka tai ir radušās nopietnas šaubas par tā saderību ar Kopienas tiesību aktiem un jo īpaši 8. pantā minētajiem mērķiem, pasākuma projektu nepieņem vēl divus mēnešus. Šo laikposmu nevar pagarināt. un šis pasākums ietekmētu tirdzniecību starp dalībvalstīm, un Komisija ir norādījusi valsts pārvaldes iestādei, ka tā uzskata, ka projektā paredzētais pasākums radītu šķērsli vienotajam tirgum vai ka tai ir radušās nopietnas šaubas par tā saderību ar Kopienas tiesību aktiem un jo īpaši 8. pantā minētajiem mērķiem, pasākuma projektu nepieņem vēl divus mēnešus. Šo laikposmu nevar pagarināt. 5. Divu mēnešu laikposmā, kas minēts 4. punktā, Komisija var pieņemt lēmumu, ar ko attiecīgajai valsts pārvaldes iestādei pieprasa anulēt pasākuma projektu. Komisija pirms lēmuma pieņemšanas maksimāli ņem vērā EEST iestādes atzinumu, kas iesniegts saskaņā ar Regulas […/EK] 5. pantu. Šim lēmumam pievieno sīki izstrādātu un objektīvu analīzi par to, kāpēc Komisija uzskata, ka pasākuma projektu nevajadzētu pieņemt, pievienojot konkrētus priekšlikumus par pasākuma projekta grozīšanu. 5. Divu mēnešu laikposmā, kas minēts 4. punktā, Komisija var pieņemt lēmumu, ar ko attiecīgajai valsts pārvaldes iestādei pieprasa anulēt pasākuma projektu. Komisija pirms lēmuma pieņemšanas maksimāli ņem vērā BERT atzinumu, kas iesniegts saskaņā ar Regulas […/EK] 5. pantu. Šim lēmumam pievieno sīki izstrādātu un objektīvu analīzi par to, kāpēc Komisija uzskata, ka pasākuma projektu nevajadzētu pieņemt, pievienojot konkrētus priekšlikumus par pasākuma projekta grozīšanu. 6. Ja Komisija trīs mēnešu laikā saskaņā ar 5. punktu izdod lēmumu, ar ko attiecīgajai valsts pārvaldes iestādei pieprasa anulēt pasākuma projektu, valsts pārvaldes iestāde groza vai anulē minēto pasākuma projektu. Ja pasākuma projektu groza, valsts pārvaldes iestāde organizē sabiedrisku apspriešanu saskaņā ar 6. pantā minētajām procedūrām, un saskaņā ar 3. punkta noteikumiem atkārtoti paziņo Komisijai grozīto pasākuma projektu. 6. Ja Komisija trīs mēnešu laikā saskaņā ar 5. punktu izdod lēmumu, ar ko attiecīgajai valsts pārvaldes iestādei pieprasa anulēt pasākuma projektu, valsts pārvaldes iestāde groza vai anulē minēto pasākuma projektu. Ja pasākuma projektu groza, valsts pārvaldes iestāde organizē sabiedrisku apspriešanu saskaņā ar 6. pantā minētajām procedūrām, un saskaņā ar 3. punkta noteikumiem atkārtoti paziņo Komisijai grozīto pasākuma projektu. 7. Attiecīgā valsts pārvaldes iestāde maksimāli ņem vērā citu valsts pārvaldes iestāžu un Komisijas komentārus, un, izņemot 4. punktā minētos gadījumus, tā var pieņemt grozīto pasākuma projektu un, ja tā pasākuma projektu pieņem, par to paziņo Komisijai. Turklāt visas citas valsts iestādes, kas darbojas saskaņā ar šo direktīvu vai īpašajām direktīvām, maksimāli ņem vērā Komisijas komentārus. 7. Attiecīgā valsts pārvaldes iestāde maksimāli ņem vērā citu valsts pārvaldes iestāžu, BERT un Komisijas komentārus, un, izņemot 4. punktā minētos gadījumus, tā var pieņemt grozīto pasākuma projektu un, ja tā pasākuma projektu pieņem, par to paziņo Komisijai. Turklāt visas citas valsts iestādes, kas darbojas saskaņā ar šo direktīvu vai īpašajām direktīvām, maksimāli ņem vērā Komisijas komentārus. 8. Ja pasākuma projekts ir grozīts saskaņā ar 6. punktu, Komisija var pieņemt lēmumu, ar ko valsts pārvaldes iestādei pieprasa konkrētā termiņā uzlikt īpašu pienākumu saskaņā ar Direktīvas 2002/19/EK (Piekļuves direktīva) 9. līdz 13. pantu un Direktīvas 2002/22/EK (Universālā pakalpojuma direktīva) 17. pantu.   Šādi rīkojoties, Komisija īsteno tos pašus politikas mērķus, kas valsts pārvaldes iestādēm noteikti 8. pantā. Komisija maksimāli ņem vērā EEST iestādes atzinumu, kas iesniegts saskaņā ar Regulas […/EK] 6. pantu, jo īpaši sīki izstrādājot uzliekamā pienākuma vai pienākumu aprakstu.   9. Valsts pārvaldes iestāde paziņo Komisijai visus galīgos pasākumus, uz ko attiecas 7. panta 3. punkta a) un b) apakšpunkta nosacījumi.   10. Ja valsts pārvaldes iestāde uzskata, ka ir steidzama vajadzība rīkoties ārkārtas apstākļu dēļ, tā, atkāpjoties no 3. un 4. punktā izklāstītās procedūras, var nekavējoties pieņemt samērīgus un provizoriskus pasākumus, lai nodrošinātu konkurenci un aizsargātu lietotāju intereses. Tā tūlīt paziņo Komisijai, citām valsts pārvaldes iestādēm un EEST iestādei minētos pasākumus, izklāstot to pilnīgu pamatojumu. Lēmumu šādus pasākumus padarīt par pastāvīgiem pasākumiem vai pagarināt laikposmu, kādā tie piemērojami, valsts pārvaldes iestāde pieņem saskaņā ar 3. un 4. punkta noteikumiem.” 10. Ja valsts pārvaldes iestāde uzskata, ka ir steidzama vajadzība rīkoties ārkārtas apstākļu dēļ, tā, atkāpjoties no 3. un 4. punktā izklāstītās procedūras, var nekavējoties pieņemt samērīgus un provizoriskus pasākumus, lai nodrošinātu konkurenci un aizsargātu lietotāju intereses. Tā tūlīt paziņo Komisijai, citām valsts pārvaldes iestādēm un BERT minētos pasākumus, izklāstot to pilnīgu pamatojumu. Valsts pārvaldes iestādes lēmums šādus pasākumus padarīt par pastāvīgiem vai pagarināt laikposmu, kādā tie ir piemērojami, ir pakļauts 3. un 4. punkta noteikumiem.
Grozījums Nr.  53 Priekšlikums direktīvai – grozījumu tiesību akts 1. pants – 6.a punkts (jauns) Direktīva 2002/21/EK -7.a pants (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts Grozījums   6.a Iekļauj šādu pantu:   “7.a pants   Tiesiskās aizsardzības līdzekļu konsekventas piemērošanas kārtība   1. Ja valsts pārvaldes iestāde ir nodomājusi veikt pasākumus, lai uzliktu, grozītu vai atceltu operatora pienākumus, piemērojot 16. pantu saistībā ar Direktīvas 2002/19/EK (Piekļuves direktīva) 5. pantu, 9.–13. pantu, 13.a un 13.b pantu un Direktīvas 2002/22/EK (Universālā pakalpojuma direktīva) 17. pantu, Komisijai un valsts pārvaldes iestādēm citās dalībvalstīs ir viens mēnesis laika, sākot no pasākuma projekta paziņošanas dienas, lai attiecīgajai valsts pārvaldes iestādei nosūtītu piezīmes.   2. Ja pasākuma projektā ir paredzēts uzlikt, grozīt vai atcelt citus operatora pienākumus, nevis tos, kas minēti Direktīvas 2002/19/EK (Piekļuves direktīvas) 13.a un 13.b pantā, Komisija tādā pašā laika periodā var darīt zināmus attiecīgajai valsts pārvaldes iestādei un BERT iemeslus, kādēļ tā uzskata, ka pasākuma projekta pieņemšana radīs šķēršļus vienotā tirgus izveidei, un kādēļ tai ir nopietnas bažas par pasākuma projekta atbilstību Kopienas tiesībām. Šajā gadījumā saskaņā ar Komisijas paziņojumu pasākuma projektu nepieņem vēl divus mēnešus.   Ja šāda paziņojuma nav, attiecīgā valsts pārvaldes iestāde var pieņemt pasākuma projektu, maksimāli ņemot vērā jebkādas piezīmes, kuras ir iesniegusi Komisija vai kāda cita valsts pārvaldes iestāde.   3. Divu mēnešu laikā, kā noteikts 2. punktā, Komisija, BERT un attiecīgā valsts pārvaldes iestāde cieši sadarbojas nolūkā noteikt vispiemērotākos un visefektīvākos pasākumus, ņemot vērā 8. pantā noteiktos mērķus, kā arī pienācīgi ņemot vērā tirgus dalībnieku viedokli un nepieciešamību nodrošināt regulējuma prakses konsekvenci.   Šo pašu divu mēnešu laikā BERT, pamatojoties uz vienkāršu vairākumu, sniedz atzinumu, kurā apstiprina pasākuma projekta piemērotību un efektivitāti vai norāda, ka pasākuma projektā jāizdara izmaiņas, un tādēļ šajā sakarā iesniedz īpašu priekšlikumu. Atzinums ir jāpublisko.   Ja BERT ir sniegusi pamatotu atzinumu, kurā tā apstiprina pasākuma projekta piemērotību un efektivitāti, attiecīgā valsts pārvaldes iestāde, maksimāli ņemot vērā visus Komisijas un BERT ieteikumus, var pieņemt pasākuma projektu. Valsts pārvaldes iestāde publisko, kādā veidā šie komentāri ir ņemti vērā.   Ja BERT ir sniegusi pamatotu atzinumu, kurā tā norāda, ka pasākuma projektā jāizdara izmaiņas, Komisija, maksimāli ņemot vērā šo atzinumu, var pieņemt pamatotu lēmumu, kurā Komisija attiecīgajai valsts pārvaldes iestādei prasa grozīt pasākuma projektu, un šajā sakarā sniedz īpašu priekšlikumu.   4. Ja pasākuma projektā ir paredzēts uzlikt, grozīt vai atcelt kādu pienākumu, kas minēts Direktīvas 2002/19/EK (Piekļuves direktīvas) 13.a  pantā, pasākuma projektu nepieņem vēl divus mēnešus pēc 1. punktā norādītā perioda beigām.   4. Ja pasākuma projektā ir paredzēts uzlikt, grozīt vai atcelt kādu pienākumu, kas minēts Direktīvas 2002/19/EK (Piekļuves direktīvas) 13.a  pantā, pasākuma projektu nepieņem vēl divus mēnešus pēc 1. punktā norādītā perioda beigām.   Iepriekšejā pantā norādītajā laikposmā BERT, pamatojoties uz absolūto vairākumu, sniedz atzinumu, kurā apstiprina pasākuma projekta piemērotību un efektivitāti vai norāda, ka pasākuma projekts nav pieņamams, kā arī jānorāda iemesli. Šim atzinumam jābūt pamatotam un tas jāpublisko.   Tikai tad, ja Komisija un BERT apstiprina pasākuma projekta piemērotību un efektivitāti, attiecīgā valsts pārvaldes iestāde, maksimāli ņemot vērā visus Komisijas un BERT ieteikumus, var pieņemt pasākuma projektu. Valsts pārvaldes iestāde publisko, kādā veidā šie komentāri ir ņemti vērā.   5. Trīs mēnešu laikā, sākot no dienas, kad Komisija saskaņā ar 3. punkta 4. apakšpunktu izdod pamatotu lēmumu, ar ko attiecīgajai valsts pārvaldes iestādei pieprasa izdarīt izmaiņas pasākuma projektā, valsts pārvaldes iestāde groza vai anulē minēto pasākuma projektu. Ja pasākuma projekts jāgroza, valsts pārvaldes iestāde organizē sabiedrisku apspriešanu saskaņā ar 6. pantā minēto kārtību un saskaņā ar 7. punkta noteikumiem atkārtoti informē Komisiju par grozīto pasākuma projektu.   6. Valsts pārvaldes iestādei ir tiesības anulēt pasākuma projektu jebkurā procedūras posmā."
Grozījums Nr.  54 Priekšlikums direktīvai – grozījumu tiesību akts 1. pants – 7. punkts Direktīva 2002/21/EK 7.a pants ‑ 1. punkts
Komisijas ierosinātais teksts Grozījums 1. Attiecībā uz 7. pantu Komisija var pieņemt īstenošanas noteikumus, kuros paredz formu, saturu un detalizētības pakāpi paziņojumiem, kas sniedzami saskaņā ar 7. panta 3. punktu, apstākļus, kādos šādi paziņojumi netiktu pieprasīti, un plānotos termiņus. 1. Attiecībā uz 7. pantu Komisija, maksimāli ņemot vērā BERT viedokli, var pieņemt ieteikumus un/vai norādes, kurās paredz formu, saturu un detalizētības pakāpi paziņojumiem, kas sniedzami saskaņā ar 7. panta 3. punktu, apstākļus, kādos šādi paziņojumi netiktu pieprasīti, un plānotos termiņus.
Grozījums Nr.  55 Priekšlikums direktīvai – grozījumu tiesību akts 1. pants – 7. punkts Direktīva 2002/21/EK 7.a pants ‑ 2. punkts
Komisijas ierosinātais teksts Grozījums 2. Šā panta 1. punktā minētos pasākumus, kas paredzēti šīs direktīvas nebūtisko elementu grozīšanai, papildinot to, pieņem saskaņā ar 22. panta 3. punktā minēto regulatīvo kontroles procedūru. Nenovēršamu steidzamu iemeslu dēļ Komisija var piemērot 22. panta 4. punktā minēto steidzamības procedūru. svītrots
Pamatojums
Joprojām nav skaidrs, kas 2. punktā ir domāts ar „nebūtiskiem elementiem”. Šādi ierosinātiem „īstenošanas pasākumiem” varētu būt ievērojama finansiālā ietekme uz uzņēmumiem. Jebkuras iespējamās izmaiņas ir rūpīgi jāpārbauda likumdošanas procedūrā ES līmenī vai dalībvalstīs.
Grozījums Nr.  56 Priekšlikums direktīvai – grozījumu tiesību akts 1. pants – 8. punkts – a apakšpunkts Direktīva 2002/21/EK 8. pants – 1. punkts – 2. daļa
Komisijas ierosinātais teksts Grozījums „Ja vien 9. pantā par radiofrekvencēm nav norādīts citādi, dalībvalstis maksimāli ņem vērā nepieciešamību panākt tehnoloģiskā ziņā neitrālus noteikumus un nodrošina to, ka tāpat rīkojas arī valsts pārvaldes iestādes, veicot šajā direktīvā un īpašajās direktīvās noteiktos regulēšanas uzdevumus, jo īpaši tos, kas paredzēti pilnvērtīgas konkurences nodrošināšanai.” Ja vien 9. pantā par radiofrekvencēm nav norādīts citādi vai ja vien nav prasības rīkoties citādi, lai nodrošinātu 2.–4. punktā norādīto mērķu izpildi, dalībvalstis maksimāli ņem vērā nepieciešamību panākt tehnoloģiskā ziņā neitrālus noteikumus un nodrošina to, ka tāpat rīkojas arī valsts pārvaldes iestādes, veicot šajā direktīvā un īpašajās direktīvās noteiktos regulēšanas uzdevumus, jo īpaši tos, kas paredzēti pilnvērtīgas konkurences nodrošināšanai.
Pamatojums
Tehnoloģiju neitralitātes princips ir nepieciešams, lai nekavētu tehnoloģisko jaunradi nākotnē, bet attiecībā uz to tomēr ir jānosaka ierobežojumi, ja tas ir tiešā pretrunā ar regulējuma galvenajiem mērķiem.
Grozījums Nr.  57 Priekšlikums direktīvai – grozījumu tiesību akts 1. pants – 8. punkts – b apakšpunkts Direktīva 2002/21/EK 8. pants – 2. punkts – a apakšpunkts
Komisijas ierosinātais teksts Grozījums a) nodrošinot to, ka lietotājiem, tostarp lietotājiem invalīdiem, gados vecākiem lietotājiem un lietotājiem ar īpašām sociālajām vajadzībām, tiek sagādātas maksimālas priekšrocības izvēles, cenas un kvalitātes ziņā; a) nodrošinot to, ka lietotājiem, tostarp lietotājiem invalīdiem, gados vecākiem lietotājiem un lietotājiem ar īpašām sociālajām vajadzībām, tiek sagādātas maksimālas priekšrocības izvēles cenas un kvalitātes ziņā un ka tiek kompensētas visas piegādātāju papildu neto izmaksas, ja ir pierādāms, ka tās ir radušās šādu sabiedrisko pakalpojumu saistību izpildes dēļ.
Pamatojums
Precizējums, ierobežojot šo saistību apmēru un konkretizējot, ka saistības sniegt sociālās kompensācijas ir sabiedrisko pakalpojumu uzdevums, kuru nodrošināšana operatoriem var radīt papildu neto izmaksas, un ka šīs izmaksas ir jāsedz valsts iestādēm, uzrādot atbilstošus dokumentus. Šķiet neatbilstoši piemērot atbildību par satura piemērošanu VPI.
Grozījums Nr.  58 Priekšlikums direktīvai – grozījumu tiesību akts 1. pants – 8. punkts – b apakšpunkts Direktīva 2002/21/EK 8. pants – 2. punkts – b apakšpunkts
Komisijas ierosinātais teksts Grozījums (b) panākot to, ka elektronisko komunikāciju nozarē un jo īpaši satura izplatīšanas jomā nenotiek konkurences traucēšana vai ierobežošana;” (b) panākot to, ka elektronisko komunikāciju nozarē un jo īpaši satura izplatīšanas un piekļūšanas, kā arī piekļuves pakalpojumiem visos tīklos jomā netiek traucēta vai ierobežota konkurence;
Grozījums Nr.  59 Priekšlikums direktīvai – grozījumu tiesību akts 1. pants – 8. punkts – ba apakšpunkts (jauns) Direktīva 2002/21/EK 8. pants ‑ 2. punkts ‑ c apakšpunkts
Komisijas ierosinātais teksts Grozījums   ba) 2. punkta c) apakšpunktu aizstāj ar šādu:   „c) „c) sekmējot un veicinot efektīvas un tirgus pieprasītas investīcijas, kā arī veicinot inovāciju; un”
Grozījums Nr.  60 Priekšlikums direktīvai – grozījumu tiesību akts 1. pants – 8. punkts – bb apakšpunkts (jauns) Direktīva 2002/21/EK 8. pants – 3. punkts – c apakšpunkts
Komisijas ierosinātais teksts Grozījums   bb) 3. panta c) apakšpunkts tiek svītrots.
Pamatojums
Punkts ir ietverts 8. panta jaunajā 4.a punktā.
Grozījums Nr.  61 Priekšlikums direktīvai – grozījumu tiesību akts 1. pants – 8. punkts – e apakšpunkts Direktīva 2002/21/EK 8. pants – 4. punkts – g apakšpunkts
Komisijas ierosinātais teksts Grozījums (g) piemērojot principu, ka galalietotājiem ir jābūt iespējai pēc izvēles piekļūt jebkādam likumīgam saturam un izplatīt to, un izmantot visas likumīgās lietotnes un/vai pakalpojumus.” (g) piemērojot principu, ka galalietotājiem ir jābūt iespējai pēc izvēles piekļūt jebkādam likumīgam saturam un izplatīt to, un izmantot visas likumīgās lietotnes un/vai pakalpojumus, šai nolūkā veicinot likumīga satura izplatīšanu atbilstīgi Direktīvas 2002/22/EK (Universālā pakalpojuma direktīva) 33. pantam.
Grozījums Nr.  62 Priekšlikums direktīvai – grozījumu tiesību akts 1. pants – 8. punkts – ea apakšpunkts (jauns) Direktīva 2002/21/EK 8. pants – 4.a punkts (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts Grozījums   ea) Pievieno šādu jaunu punktu:   “4.a Valsts pārvaldes iestādes saskaņā ar 2., 3. un 4. punktā norādītajiem politikas mērķiem objektīvi, pārredzami, bez diskriminācijas un samērīgi piemēro regulējošus principus tostarp:   a) sekmējot regulējuma paredzamību, izmantojot tiesiskās aizsardzības līdzekļu nepārtrauktību attiecībā uz dažiem tirgus analītiskajiem pārskatiem;   (b) nodrošinot, ka līdzīgos apstākļos nepastāv diskriminācija attieksmē pret uzņēmumiem, kas nodrošina elektronisko komunikāciju tīklus un pakalpojumus;   (c) saglabājot konkurenci patērētāju interesēs, kā arī, kur vien iespējams, veicināt konkurenci attiecībā uz infrastruktūru;   (d) sekmējot tirgus pieprasītas investīcijas un inovācijas jaunās un pastiprinātās infrastruktūrās, tostarp veicinot ieguldījumu sadali un nodrošinot atbilstošu riska sadali investoru un to uzņēmumu starpā, kuriem pieejamas jaunās iekārtas;   (d) pienācīgi ņemot vērā dažādus apstākļus, kas dalībvalstīs un dažādās dalībvalstu ģeogrāfiskajās zonās saistīti ar konkurenci un patērētājiem;   (e) uzliekot ex-ante reglamentējošas saistības tikai gadījumos, kad konkurence nav efektīva un ilgtspējīga, un atvieglojot vai atceļot tās, tiklīdz konkurence kļūst efektīva un ilgtspējīga;
Grozījums Nr.  63 Priekšlikums direktīvai – grozījumu tiesību akts 1. pants – 8.a punkts (jauns) Direktīva 2002/21/EK 8.a pants (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts Grozījums   8.a Iekļauj šādu pantu:   „8.a pants   Radiofrekvenču spektra politikas stratēģiskā plānošana un saskaņošana   1. Dalībvalstis sadarbojas gan savstarpēji, gan ar Komisiju radiofrekvenču izmantošanas stratēģiskajā plānošanā un saskaņošanā Kopienā. Šai nolūkā tās ņem vērā arī tautsaimniecības, drošības, veselības un sabiedrības intereses, vārda brīvību, ES politikas kultūras, zinātniskos, sociālos un tehniskos aspektus, kā arī radiofrekvenču spektra lietotāju kopienu dažādās intereses, lai uzlabotu radiofrekvenču spektra lietošanu un izvairītos no kaitīgiem traucējumiem;   2. Ar radiofrekvenču spektra politiku saistītās darbība Eiropas Savienībā neierobežo:: a) pasākumus, kas atbilstīgi Kopienas tiesībām veikti Kopienas vai valstu līmenī, lai sasniegtu vispārējo interešu mērķus, jo īpaši attiecībā uz satura regulējumu un audiovizuālo un plašsaziņas līdzekļu politiku; b) Direktīvas 1999/5/EK[2]* noteikumus kā arī c) dalībvalstu tiesības organizēt un izmantot savus radiofrekvenču spektrus sabiedriskās kārtības, drošības un aizsardzības nodrošināsānai.   3. Dalībvalstis nodrošina politikas pieeju koordinēšanu un attiecīgā gadījumā arī koordinē saskaņotos nosacījumus attiecībā uz radiofrekvenču spektra pieejamību un efektīvu izmantošanu, kas vajadzīga iekšējā tirgus izveidei un tā darbībai, un saskaņā ar radiofrekvenču spektra izmantošanas ekonomiskajiem, politiskajiem, kultūras, veselības un sociālajiem apsvērumiem.   4. Dalībvalstis nodrošina ES interešu efektīvu saskaņošanuradiofrekvenču spektra jautājumos kompetentajās starptautiskajās organizācijās. Gadījumos, kad ir nepieciešama šāda efektīva saskaņošana, Komisija pienācīgi ņemot vērā Radiofrekvenču spektra politikas komitejas (RSPK) viedokli, var ieteikt Eiropas Parlamentam un Padomei kopējās politikas mērķus, tostarp, ja nepieciešams, arī sarunu pilnvaras.   5. Ar šo ir izveidota Radiofrekvenču spektra politikas komiteja (turpmāk tekstā „RSPK”), lai veicinātu 1.,3. un 4. punktā noteikto mērķu sasniegšanu.   RSPK sniedz konsultācijas Eiropas Parlamentam, Padomei un Komisija par radiofrekvenču spektra politikas jautājumiem.   RSPK sastāvā ir pa vienam augsta līmeņa pārstāvim no valsts pārvaldes iestādes, kas katrā dalībvalstī atbild par radiofrekvenču spektra politiku. Katrai dalībvalstij ir viena balss, un Komisija nebalso.   6. Pēc Eiropas Parlamenta, Padomes vai Komisijas pieprasījuma, vai pēc pašas komitejas iniciatīvas, RSPK ar kvalificētu balsu vairākumu pieņem atzinumus.   7. Komisija, pienācīgi ņemot vērā RSPK viedokli, var iesniegt tiesību akta priekšlikumu, lai izveidotu radiofrekvenču spektra rīcības plānu, ņemot vērā stratēģisko plānošanu un radiofrekvenču spektra lietošanas saskaņošanu Eiropas Savienībā vai citus likumdošanas pasākumus, lai uzlabotu radiofrekvenču spektra izmantošanu un izvairītos no kaitīgiem traucējumiem.   8. RSPK iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei gada darbības pārskatu.   * Eiropas Parlamenta un Padomes 1999. gada 9. marta Direktīva 1999/5/EK par radioiekārtām un telekomunikāciju termināla iekārtām un to atbilstības savstarpējo atzīšanu – OV L 91 7.4.1999., 10. lpp.
Grozījums Nr.  64 Priekšlikums direktīvai – grozījumu tiesību akts 1. pants – 9. punkts Direktīva 2002/21/EK 9. pants
Komisijas ierosinātais teksts Grozījums 9. pantsElektronisko komunikāciju pakalpojumiem izmantoto radiofrekvenču pārvaldība   9. pantsElektronisko komunikāciju pakalpojumiem izmantoto radiofrekvenču pārvaldība   1. Dalībvalstis savā teritorijā nodrošina elektronisko komunikāciju pakalpojumiem izmantoto radiofrekvenču pilnvērtīgu pārvaldību saskaņā ar 8. pantu. Tās nodrošina to, ka valsts pārvaldes iestādes, kuru pārziņā ir šādu radiofrekvenču sadalījums un piešķīrums, rīkojas, pamatojoties uz objektīviem, pārredzamiem, nediskriminējošiem un samērīgiem kritērijiem. 1. Ņemot vērā, ka radiofrekvences ir sabiedriski resursi, kam ir svarīga sociālā, kultūras un ekonomiskā vērtība, dalībvalstis savā teritorijā nodrošina elektronisko komunikāciju pakalpojumiem izmantoto radiofrekvenču pilnvērtīgu pārvaldību saskaņā ar 8. pantu un 8. panta a) apakšpunktu. Tās nodrošina to, ka valsts pārvaldes iestādes, kuru pārziņā ir šādu radiofrekvenču sadalījums un piešķīrums, rīkojas, pamatojoties uz objektīviem, pārredzamiem, nediskriminējošiem un samērīgiem kritērijiem. To darot, dalībvalstis ievēro starptautiskos nolīgumus un var ņemt vērā valsts pārvaldes apsvērumus. 2. Dalībvalstis veicina radiofrekvenču izmantošanas harmonizāciju visā Kopienā atbilstīgi vajadzībai nodrošināt to faktisku un efektīvu izmantošanu un saskaņā ar Lēmumu Nr. 676/2002/EK (Radiofrekvenču spektra lēmums). 2. Dalībvalstis veicina radiofrekvenču izmantošanas harmonizāciju visā Kopienā atbilstīgi vajadzībai nodrošināt to faktisku un efektīvu izmantošanu, lai nodrošinātu izdevīgumu patērētājiem, piemēram, apjomradītus ietaupījumus un pakalpojumu savstarpējo savietojamību. Šādi rīkojoties, tās darbojas atbilstīgi šīs direktīvas 8. a pantam un 9.c pantam, kā arī LēmumaM Nr. 676/2002/EK (Lēmums par raiofrekvenču spektru). 3. Ja vien šā punkta otrajā daļā vai atbilstīgi 9.c pantam pieņemtajos pasākumos nav paredzēts citādi, dalībvalstis nodrošina to, ka visu veidu radiotīklus vai bezvadu piekļuves tehnoloģijas var izmantot radiofrekvenču joslās, kas atvēlētas elektronisko komunikāciju pakalpojumiem. 3. Ja vien šā punkta otrajā daļā vai atbilstīgi 9.c pantam pieņemtajos pasākumos nav paredzēts citādi, dalībvalstis nodrošina to, ka visu veidu tehnoloģijas, ko izmanto elektronisko sakaru pakalpojumiem, var sniegt radiofrekvenču joslās, kas pieejamas elektronisko sakaru pakalpojumiem saskaņā ar ITU noteikumiem par radiosakariem. Tomēr dalībvalstis var paredzēt samērīgus un nediskriminējošus ierobežojumus attiecībā uz izmantotajiem radiotīklu vai bezvadu piekļuves tehnoloģiju veidiem, ja šādi ierobežojumi ir vajadzīgi, lai: Tomēr dalībvalstis var paredzēt samērīgus un nediskriminējošus ierobežojumus attiecībā uz elektronisko komunikāciju pakalpojumiem izmantotajiem tehnoloģiju veidiem, ja šādi ierobežojumi ir vajadzīgi, lai: (a) novērstu kaitīgus traucējumus; a) novērstu iespējamus kaitīgus traucējumus; b) aizsargātu sabiedrības veselību pret elektromagnētiskajiem laukiem; (b) aizsargātu sabiedrības veselību pret elektromagnētiskajiem laukiem;   ba) nodrošinātu pakalpojumu tehnisko kvalitāti; (c) maksimāli nodrošinātu radiofrekvenču koplietošanu, ja šo frekvenču izmantošanai vajadzīga vispārēja atļauja, vai (c) maksimāli nodrošinātu radiofrekvenču koplietošanu,   ca) nodrošinātu radiofrekvenču spektra efektīvu izmantošanu; (d) ievērotu ierobežojumu, kas noteikts saskaņā ar 4. punktu. (d) sasniegtu vispārēju interešu mērķi, kas noteikts saskaņā ar 4. punktu. 4. Ja vien šā punkta otrajā daļā vai atbilstīgi 9.c pantam pieņemtajos pasākumos nav paredzēts citādi, dalībvalstis nodrošina to, ka visu veidu elektronisko komunikāciju pakalpojumus var sniegt radiofrekvenču joslās, kas atvēlētas elektronisko komunikāciju pakalpojumiem. Tomēr dalībvalstis var paredzēt samērīgus un nediskriminējošus ierobežojumus attiecībā uz sniedzamo elektronisko komunikāciju pakalpojumu veidiem. 4. Ja vien šā punkta otrajā daļā nav paredzēts citādi, dalībvalstis, cik vien iespējams, veicina visu veidu elektronisko komunikāciju pakalpojumu izmantošanu radiofrekvenču joslās, kas pieejamas elektronisko komunikāciju pakalpojumiem, saskaņā ar attiecīgās valsts radiofrekvenču sadalījuma plānu un ITU noteikumiem par radiosakariem. Tomēr dalībvalstis var paredzēt samērīgus un nediskriminējošus ierobežojumus attiecībā uz sniedzamo elektronisko komunikāciju pakalpojumu veidiem. Ierobežojumi, ar ko nosaka, ka pakalpojuma sniegšanai jāizmanto konkrēta josla, ir pamatoti, ja ar to palīdzību īsteno Kopienas tiesību aktos noteiktu vispārējo interešu mērķi, piemēram, dzīvības aizsardzība, sociālās, reģionālās vai teritoriālās kohēzijas veicināšana, radiofrekvenču neefektīvas izmantošanas novēršana, vai — kā paredzēts valsts tiesību aktos saskaņā ar Kopienas tiesību aktiem — veicina kultūras un valodu daudzveidību un plašsaziņas līdzekļu plurālismu. Pasākumi, ar ko nosaka, ka elektronisko sakaru pakalpojuma sniegšanai jāizmanto konkrēta josla, kas pieejama elektronisko sakaru pakalpojumiem ir pamatoti, ja ar to palīdzību saskaņā ar Kopienas tiesību aktiem īsteno valstu tiesību aktos noteiktu vispārējo interešu mērķi, piemēram, dzīvības aizsardzība, sociālās, reģionālās vai teritoriālās kohēzijas veicināšana, radiofrekvenču neefektīvas izmantošanas novēršana, vai veicina kultūras un plašsaziņas līdzekļu politikas mērķus, piemēram, kultūras un valodu daudzveidību un plašsaziņas līdzekļu plurālismu. Ierobežojumu, ar ko aizliedz sniegt jebkādu citu pakalpojumu konkrētā joslā, var noteikt vienīgi tad, ja to pamato vajadzība netraucēti sniegt dzīvības aizsardzības pakalpojumus. Pasākumu, ar ko aizliedz sniegt jebkādu citu elektronisko sakaru pakalpojumu konkrētā joslā, var noteikt vienīgi tad, ja to pamato vajadzība netraucēti sniegt dzīvības aizsardzības pakalpojumus. 5. Dalībvalstis regulāri pārskata 3. un 4. punktā minēto ierobežojumu nepieciešamību. 5. Dalībvalstis regulāri pārskata 3. un 4. punktā minēto ierobežojumu un pasākumu nepieciešamību un šo pārskatu rezultātus publisko. 6. Šā panta 3. un 4. punktu radiofrekvenču sadalījumam un piešķīrumiem piemēro pēc 2009. gada 31. decembra.” 6. Šā panta 3. un 4. punktu radiofrekvenču sadalījumam un piešķīrumiem piemēro [transponēšanas datums].
Grozījums Nr.  65 Priekšlikums direktīvai – grozījumu tiesību akts 1. pants – 10. punkts Direktīva 2002/21/EK 9.a pants
Komisijas ierosinātais teksts Grozījums 9.a pants Spēkā esošo tiesību ierobežojumu pārskatīšana   9.a pantsSpēkā esošo tiesību ierobežojumu pārskatīšana   1. Piecu gadu laikposmā, kas sākas [2010. gada 1. janvārī], dalībvalstis nodrošina to, ka radiofrekvenču izmantošanas tiesību turētāji, kuriem šādas tiesības piešķirtas pirms minētā datuma, var iesniegt kompetentajai valsts pārvaldes iestādei pieteikumu atkārtoti izvērtēt viņiem piešķirto tiesību ierobežojumus saskaņā ar 9. panta 3. un 4. punktu. 1. Piecu gadu laikposmā, kas sākas [transponēšanas datums], dalībvalstis var nodrošināt to, ka radiofrekvenču izmantošanas tiesību turētāji, kuriem šādas tiesības piešķirtas pirms minētā datuma un kuras būs spēkā vismaz piecus gadus pēc šī datuma, var iesniegt kompetentajai valsts pārvaldes iestādei pieteikumu atkārtoti izvērtēt viņiem piešķirto tiesību ierobežojumus saskaņā ar 9. panta 3. un 4. punktu. Pirms šāda lēmuma pieņemšanas kompetentā valsts pārvaldes iestāde paziņo tiesību turētājam par ierobežojumu atkārtotu izvērtēšanu, norādot tiesību apjomu pēc atkārtotas izvērtēšanas un ļaujot viņam pieņemamā termiņā anulēt pieteikumu. Pirms šāda lēmuma pieņemšanas kompetentā valsts iestāde paziņo tiesību turētājam par ierobežojumu atkārtotu izvērtēšanu, norādot tiesību apjomu pēc atkārtotas izvērtēšanas un ļaujot viņam pieņemamā termiņā anulēt pieteikumu. Ja tiesību turētājs anulē pieteikumu, tiesības nemainās līdz dienai, kad tās zaudē spēku, vai arī līdz 5 gadu laikposma beigām, atkarībā no tā, kura diena ir agrāk. Ja tiesību turētājs anulē pieteikumu, tiesības nemainās līdz dienai, kad tās zaudē spēku, vai arī līdz 5 gadu laikposma beigām, atkarībā no tā, kura diena ir agrāk. 2. Ja 1. punktā minētais tiesību turētājs nodrošina radio vai televīzijas apraides satura pakalpojumus un radiofrekvenču izmantošanas tiesības viņam piešķirtas konkrēta vispārējo interešu mērķa sasniegšanai, tad atkārtotas izvērtēšanas pieteikumu var iesniegt tikai par to radiofrekvenču daļu, kuras ir vajadzīgas šāda mērķa sasniegšanai. Attiecībā uz to radiofrekvenču daļu, kura 9. panta 3. un 4. punkta piemērošanas rezultātā minētā mērķa sasniegšanai vairs nav vajadzīga, piemēro jaunu piešķīruma procedūru atbilstīgi Atļauju izsniegšanas direktīvas 7. panta 2. punktam. 2. Ja 1. punktā minētais tiesību turētājs sniedz radio vai televīzijas apraides satura pakalpojumus un radiofrekvenču izmantošanas tiesības viņam piešķirtas konkrēta vispārējo interešu mērķa sasniegšanai, tostarp, lai sniegtu apraides pakalpojumus, tad tiesības izmantot to radiofrekvenču daļu, kuras ir vajadzīgas šāda mērķa sasniegšanai, nemainās. Attiecībā uz to radiofrekvenču daļu, kura minētā mērķa sasniegšanai vairs nav vajadzīga, piemēro jaunu piešķīruma procedūru atbilstīgi šīs direktīvas 9. panta 3. un 4. punktam un Atļauju izsniegšanas direktīvas 7. panta 2. punktam. 3. Pēc 1. punktā minētā piecu gadu laikposma beigām dalībvalstis veic atbilstīgus pasākumus, lai nodrošinātu to, ka 9. panta 3. un 4. punktu piemēro visiem pārējiem radiofrekvenču piešķīrumiem un sadalījumam, kas bija spēkā šīs direktīvas spēkā stāšanās dienā. 3. Pēc 1. punktā minētā piecu gadu laikposma beigām dalībvalstis veic atbilstīgus pasākumus, lai nodrošinātu to, ka 9. panta 3. un 4. punktu piemēro visiem pārējiem radiofrekvenču piešķīrumiem un sadalījumam, kas bija spēkā šīs direktīvas spēkā stāšanās dienā. 4. Piemērojot šo pantu, dalībvalstis veic atbilstīgus pasākumus godīgas konkurences nodrošināšanai. 4. Piemērojot šo pantu, dalībvalstis veic atbilstīgus pasākumus godīgas konkurences nodrošināšanai.
Grozījums Nr.  66 Priekšlikums direktīvai – grozījumu tiesību akts 1. pants – 10. punkts Direktīva 2002/21/EK 9.b pants
Komisijas ierosinātais teksts Grozījums 9.b pantsIndividuālo radiofrekvenču izmantošanas tiesību nodošana   9.b pantsIndividuālo radiofrekvenču izmantošanas tiesību nodošana   1. Dalībvalstis nodrošina to, ka uzņēmumi bez valsts pārvaldes iestādes iepriekšējas piekrišanas var nodot vai iznomāt citiem uzņēmumiem individuālās tiesības izmantot radiofrekvences joslās, attiecībā uz kurām šāda tiesību nodošana vai iznomāšana ir atļauta atbilstīgi 9.c pantam pieņemtajos īstenošanas pasākumos. 1. Dalībvalstis nodrošina to, ka uzņēmumi var nodot vai iznomāt citiem uzņēmumiem individuālās tiesības izmantot radiofrekvences joslās, attiecībā uz kurām šāda tiesību nodošana vai iznomāšana ir atļauta atbilstīgi 9.c pantam pieņemtajos īstenošanas pasākumos, ja vien šāda nodošana vai iznomāšana ir saskaņā ar valstī noteikto kārtību un valsts frekvenču piešķiršanas plāniem. Arī attiecībā uz citām joslām dalībvalstis var paredzēt uzņēmumiem noteikumu par individuālo radiofrekvenču izmantošanas tiesību nodošanu vai iznomāšanu citiem uzņēmumiem. Arī attiecībā uz citām joslām dalībvalstis var paredzēt uzņēmumiem noteikumu par individuālo radiofrekvenču izmantošanas tiesību nodošanu vai iznomāšanu citiem uzņēmumiem saskaņā ar valstī noteikto kārtību. 2. Dalībvalstis nodrošina to, ka uzņēmuma nodoms nodot radiofrekvenču izmantošanas tiesības tiek paziņots par spektra piešķīrumiem atbildīgajām valsts pārvaldes iestādēm un darīts zināms atklātībai. Ja radiofrekvenču izmantošana ir harmonizēta, piemērojot Radiofrekvenču spektra lēmumu vai citus Kopienas tiesību aktus, šādu nodošanu veic atbilstīgi harmonizētas izmantošanas principiem. 2. Dalībvalstis nodrošina to, ka uzņēmuma nodoms nodot radiofrekvenču izmantošanas tiesības, kā arī veiktā nodošana tiek paziņoti par individuālo radiofrekvenču izmantošanas piešķīrumiem atbildīgajām kompetentajām valsts iestādēm un darīti zināmi atklātībai. Ja radiofrekvenču izmantošana ir saskaņota, piemērojot 9.c pantu un Radiofrekvenču spektra lēmumu vai citus Kopienas tiesību aktus, šādu nodošanu veic atbilstīgi saskaņotas izmantošanas principiem.
Grozījums Nr.  67 Priekšlikums direktīvai – grozījumu tiesību akts 1. pants – 10. punkts Direktīva 2002/21/EK 9.c pants
Komisijas ierosinātais teksts Grozījums 9.c pants 9.c pants Radiofrekvenču pārvaldības harmonizācijas pasākumi Radiofrekvenču pārvaldības harmonizācijas pasākumi Lai veicinātu iekšējā tirgus attīstību, šā panta principu īstenošanai Komisija var pieņemt piemērotus īstenošanas pasākumus, lai: Lai veicinātu iekšējā tirgus attīstību, 8.a.,9. 9.a un 9. b panta principu īstenošanai Komisija var pieņemt piemērotus tehniskus īstenošanas pasākumus, lai:   (-a) piemērotu radiofrekvenču rīcības plānu, kas pieņemts atbilstīgi 8.a panta 7. apakšpunktam; (a) harmonizētu to joslu noteikšanu, kuru izmantošanas tiesības uzņēmumi var nodot vai iznomāt viens otram; (a) noteiktu tās joslas, kuru izmantošanas tiesības uzņēmumi var nodot vai iznomāt viens otram; (b) harmonizētu nosacījumus, kas saistīti ar šādām tiesībām, un nosacījumus, procedūras, limitus, ierobežojumus, anulēšanu un pārejas pasākumus, kas piemērojami šādai nodošanai vai iznomāšanai; (b) saskaņotu nosacījumus, kas saistīti ar šādām tiesībām; (c) harmonizētu īpašos pasākumus godīgas konkurences nodrošināšanai individuālo tiesību nodošanas gadījumā; svītrots (d) paredzētu izņēmumu no pakalpojumu vai tehnoloģiju neitralitātes principa, kā arī atbilstīgi 9. panta 3. un 4. punktam saskaņotu darbības jomu un būtību visiem tiem izņēmumiem no šā principa, kuru mērķis nav kultūras un valodu daudzveidības un plašsaziņas līdzekļu plurālisma veicināšana. (d) noteiktu joslas, uz kurām attiecas pakalpojumu neitralitātes princips; Šos pasākumus, kas paredzēti šīs direktīvas nebūtisko elementu grozīšanai, papildinot to, pieņem saskaņā ar 22. panta 3. punktā minēto regulatīvo kontroles procedūru. Nenovēršamu steidzamu iemeslu dēļ Komisija var piemērot 22. panta 4. punktā minēto steidzamības procedūru. Saskaņā ar Regulas […/EK] 10. pantu Komisijai šā punkta noteikumu īstenošanā var palīdzēt EEST iestāde. Šos pasākumus, kas paredzēti šīs direktīvas nebūtisko elementu grozīšanai, papildinot to, pieņem saskaņā ar 22. panta 3. punktā minēto regulatīvo kontroles procedūru.
Grozījums Nr.  68 Priekšlikums direktīvai – grozījumu tiesību akts 1. pants – 11. punkts – a apakšpunkts Direktīva 2002/21/EK 10. pants – 2. punkts
Komisijas ierosinātais teksts Grozījums 2. Valsts pārvaldes iestādes nodrošina to, ka numerācijas [numuru piešķiršanas] plānus un procedūras piemēro tā, lai panāktu vienlīdzīgu attieksmi pret visiem publiski pieejamu elektronisko komunikāciju pakalpojumu sniedzējiem. Dalībvalstis jo īpaši nodrošina to, ka uzņēmums, kam piešķirta numuru sērija, nenostāda citus elektronisko komunikāciju pakalpojumu sniedzējus neizdevīgākā stāvoklī attiecībā uz numuru secībām, ko izmanto, lai nodrošinātu piekļuvi to pakalpojumiem. 2. Valsts pārvaldes iestādes nodrošina to, ka numerācijas [numuru piešķiršanas] plānus un procedūras piemēro tā, lai panāktu vienlīdzīgu attieksmi pret visiem pakalpojumu sniedzējiem un numuru lietotājiem visā Eiropas Savienībā. Dalībvalstis jo īpaši nodrošina to, ka uzņēmums, kam piešķirta numuru sērija, nenostāda citus pakalpojumu sniedzējus un lietotājus neizdevīgākā stāvoklī attiecībā uz numuru secībām, ko izmanto, lai nodrošinātu piekļuvi to pakalpojumiem.
Pamatojums
Numuru piešķiršanas reformas neveiksme negatīvi ietekmē iedzīvotāju, patērētāju un uzņēmumu intereses ES. Pamatdirektīvas 10. pants jāpapildina ar atrunu, ka dalībvalstis atceļ numuru piešķiršanas valsts plānos un ar tiem saistītajos noteikumos noteiktos ierobežojumus, kuri kavē Eiropas Savienībā izmantot jebkāda veida numurus, un atceļ visus ierobežojumus, kas saistīti ar dažāda veida numuru pārņēmēju identitāti/klasifikāciju (tas netraucē attiecībā uz numuru piešķiršanu piemērot leģitīmos nosacījumus).
Grozījums Nr.  69 Priekšlikums direktīvai – grozījumu tiesību akts 1. pants – 11. punkts– b apakšpunkts Direktīva 2002/21/EK 10. pants – 4. punkts
Komisijas ierosinātais teksts Grozījums 4. Dalībvalstis atbalsta numerācijas [numuru piešķiršanas] harmonizāciju Kopienā, ja tas ir vajadzīgs, lai sekmētu iekšējā tirgus darbību un veicinātu visu Eiropu aptverošu pakalpojumu izveidi. Komisija šajā jomā var veikt piemērotus tehniskus īstenošanas pasākumus, kas var ietvert tarifa principu ieviešanu attiecībā uz konkrētiem numuriem vai numuru sērijām. Īstenošanas pasākumos EEST iestādei var paredzēt konkrētus pienākumus šo pasākumu piemērošanā. 4. Member States shall support harmonisation of specific numbers or numbering ranges within the Community where that promotes the functioning of the internal market or supports the development of pan-European services. The Commission may take appropriate technical implementing measures on this matter which may include ensuring cross-border access to national numbering used for essential services such as directory enquiries. The implementing measures may grant BERT specific responsibilities in the application of those measures. Pasākumus, kas paredzēti šīs direktīvas nebūtisko elementu grozīšanai, papildinot to, pieņem saskaņā ar 22. panta 3. punktā minēto regulatīvo kontroles procedūru. Nenovēršamu steidzamu iemeslu dēļ Komisija var piemērot 22. panta 4. punktā minēto steidzamības procedūru. Pasākumus, kas paredzēti šīs direktīvas nebūtisko elementu grozīšanai, papildinot to, pieņem saskaņā ar 22. panta 3. punktā minēto regulatīvo kontroles procedūru.
Grozījums Nr.  70 Priekšlikums direktīvai – grozījumu tiesību akts 1. pants – 11. punkts Direktīva 2002/21/EK 12. pants
Komisijas ierosinātais teksts Grozījums 12. pantsElektronisko komunikāciju tīklu nodrošinātāju līdzāsatrašanās un iekārtu koplietošana Article 12Elektronisko komunikāciju tīklu nodrošinātāju līdzāsatrašanās un tīkla komponentu un saistīto iekārtu koplietošana 1. Ja uzņēmumam, kas nodrošina elektronisko komunikāciju tīklus, saskaņā ar valsts tiesību aktiem ir tiesības uzstādīt iekārtas uz, virs vai zem valsts īpašuma vai privātīpašuma, vai tas var izmantot procedūru īpašuma atsavināšanai vai izmantošanai, valsts pārvaldes iestādēm jābūt iespējai veicināt šādu iekārtu vai īpašuma, tostarp ievadu ēkās, stabu, antenu, kabeļu kanalizācijas, kabeļu aku un ārtelpu sadales punktu, koplietošanu. 1. Ja uzņēmumam, kas nodrošina elektronisko sakaru tīklus, saskaņā ar valsts tiesību aktiem ir tiesības uzstādīt iekārtas uz, virs vai zem valsts īpašuma vai privātīpašuma, vai tas var izmantot procedūru īpašuma atsavināšanai vai izmantošanai, valsts pārvaldes iestādēm jābūt iespējai, pilnībā ņemot vērā proporcionalitātes principu, veicināt šādu iekārtu vai īpašuma, tostarp ievadu ēkās, elektroinstalācijas, stabu, antenu, torņu un citu atbalsta konstrukciju, sadales punktu, kabeļu kanalizācijas, kabeļu aku, sadales punktu un visu citu neaktīvu tīkla elementu koplietošanu. 2. Dalībvalstis var pieprasīt, lai 1. punktā minēto tiesību turētāji atļauj iekārtu vai īpašuma koplietošanu (tostarp fizisku līdzāsatrašanos) vai veic pasākumus inženiertehnisko būvdarbu koordinēšanas atvieglošanai, lai aizsargātu vidi, sabiedrības veselību, sabiedrības drošību vai izpildītu pilsētplānošanas un valsts plānošanas mērķus, tikai pēc atbilstīga sabiedriskās apspriešanas laikposma, kurā visām ieinteresētajām aprindām tiek dota iespēja izteikt savu viedokli. Šādā koplietošanas vai koordinēšanas kārtībā var ietvert noteikumus iekārtu vai īpašuma koplietošanas izmaksu sadalei. 2. Dalībvalstis var pieprasīt, lai 1. punktā minēto tiesību turētāji atļauj iekārtu vai īpašuma koplietošanu (tostarp fizisku līdzāsatrašanos) vai veic pasākumus inženiertehnisko būvdarbu koordinēšanas atvieglošanai, lai aizsargātu vidi, sabiedrības veselību, sabiedrības drošību vai izpildītu pilsētplānošanas un valsts plānošanas mērķus, tikai pēc atbilstīga sabiedriskās apspriešanas laikposma, kurā visām ieinteresētajām aprindām tiek dota iespēja izteikt savu viedokli. Šādā koplietošanas vai koordinēšanas kārtībā var ietvert noteikumus iekārtu vai īpašuma koplietošanas izmaksu sadalei.
2.a Dalībvalstis nodrošina, ka valsts pārvaldes iestādes ir pilnvarotas pieprasīt, lai 1. punktā minēto tiesību turētāji atļauj iekārtu vai īpašuma koplietošanu (tostarp fizisku līdzāsatrašanos), lai veicinātu efektīvus ieguldījumus infrastruktūrā un jauninājumu attīstību, pēc atbilstīgas sabiedriskās apspriešanas laikposma, kurā visām ieinteresētajām pusēm tiek dota iespēja pausts savu viedokli. Šādā koplietošanas vai saskaņošanas kārtībā var iekļaut noteikumus iekārtu vai īpašuma koplietošanas izmaksu sadalei, tā nodrošina, ka pastāv atbilstoša riska sadale starp iesaistītajiem uzņēmumiem.   2.b Dalībvalstis nodrošina, ka valstu pārvaldes iestādes, pamatojoties uz informāciju, ko sniedz 1. punktā noteikto tiesību turētāji, izveido detalizētu inventāra sarakstu par šajā punktā minēto iekārtu veidu, pieejamību un ģeogrāfisko izvietojumu un dara to pieejamu ieinteresētajām pusēm.   2.c Dalībvalstis nodrošina, ka kompetentās iestādes nosaka piemērotas saskaņošanas procedūras sadarbībā ar valsts pārvaldes iestādēm, attiecībā uz 2. punktā minētajiem sabiedriskajiem pakalpojumiem, kā arī attiecībā uz citām piemērotām publiskām iekārtām vai īpašumu, kurās var iekļaut procedūras, kas nodrošina to, ka ieinteresētajām pusēm ir informācija par piemērotām publiskām iekārtām vai īpašumu, kā arī par esošiem vai plānotiem sabiedriskajiem pakalpojumiem, kā arī nodrošina to, ka par šiem pakalpojumiem tām paziņo laikus, kā arī to, ka koplietošana tiek cik vien iespējams sekmēta. 3. Pasākumi, ko valsts pārvaldes iestādes veic saskaņā ar 1. punktu, ir objektīvi, pārredzami un samērīgi. 3. Pasākumi, ko valsts pārvaldes iestādes veic saskaņā ar šo pantu, ir objektīvi, pārredzami, nediskriminējoši un samērīgi.
Grozījums Nr.  71 Priekšlikums direktīvai – grozījumu tiesību akts 1. pants – 14. punkts Direktīva 2002/21/EK 13.a pants
Komisijas ierosinātais teksts Grozījums 13.a pantsDrošība un integritāte   13.a pantsDrošība un integritāte   1. Dalībvalstis nodrošina to, ka uzņēmumi, kuri nodrošina publisko komunikāciju tīklus vai sniedz publiski pieejamus elektronisko komunikāciju pakalpojumus, veic piemērotus tehniskus un organizatoriskus pasākumus, lai panāktu tīklu un pakalpojumu drošību. Ņemot vērā jaunākos tehniskos sasniegumus, ar šiem pasākumiem nodrošina novērtētajam riskam atbilstīgu drošības pakāpi. Jo īpaši veic tādus pasākumus, lai novērstu vai mazinātu drošības incidentu ietekmi uz lietotājiem vai savienotajiem tīkliem. 1. Dalībvalstis nodrošina to, ka uzņēmumi, kuri nodrošina publisko komunikāciju tīklus vai sniedz publiski pieejamus elektronisko komunikāciju pakalpojumus, veic piemērotus tehniskus un organizatoriskus pasākumus, lai panāktu tīklu un pakalpojumu drošību. Ņemot vērā jaunākos tehniskos sasniegumus, ar šiem pasākumiem nodrošina novērtētajam riskam atbilstīgu drošības pakāpi. Jo īpaši veic tādus pasākumus, lai novērstu un mazinātu drošības incidentu ietekmi uz lietotājiem vai savienotajiem tīkliem. 2. Dalībvalstis nodrošina to, ka uzņēmumi, kuri nodrošina publisko komunikāciju tīklus, veic visus vajadzīgos pasākumus, lai panāktu tādu tīklu integritāti, kura garantē pakalpojumu sniegšanas nepārtrauktību šajos tīklos. 2. Dalībvalstis nodrošina to, ka uzņēmumi, kuri nodrošina publisko komunikāciju tīklus, veic atbilstīgus pasākumus, lai panāktu tādu tīklu integritāti, kura garantē pakalpojumu sniegšanas nepārtrauktību šajos tīklos. Pirms īpašu pasākumu pieņemšanas attiecībā uz elektronisko komunikāciju tīklu drošību un integritāti valsts pārvaldes iestādes apspriežas ar visiem elektronisko komunikāciju pakalpojumu sniedzējiem. 3. Dalībvalstis nodrošina to, ka uzņēmumi, kuri nodrošina publisko komunikāciju tīklus vai sniedz publiski pieejamus elektronisko komunikāciju pakalpojumus, paziņo valsts pārvaldes iestādei par visiem drošības vai integritātes pārkāpumiem, kas ir būtiski ietekmējuši tīklu darbību vai pakalpojumu sniegšanu. 3. Dalībvalstis nodrošina to, ka uzņēmumi, kuri nodrošina publisko komunikāciju tīklus vai sniedz publiski pieejamus elektronisko komunikāciju pakalpojumus, paziņo atbildīgajai pārvaldes iestādei par drošības pārkāpumu vai integritātes zaudēšanu, kas ir būtiski ietekmējuši tīklu darbību vai pakalpojumu sniegšanu.   Jaunie noteikumi par pienākumu paziņot par pārkāpumu gadījumiem jāpiemēro, īstenojot Eiropas Parlamenta un Padomes … Direktīvu 2002/58/EK par personas datu apstrādi un privātās dzīves aizsardzību elektronisko komunikāciju nozarē.* Vajadzības gadījumā attiecīgā valsts pārvaldes iestāde informē valsts pārvaldes iestādes citās dalībvalstīs vai EEST iestādi. Ja pārkāpuma publiskošana ir sabiedrības interesēs, valsts pārvaldes iestāde var informēt sabiedrību. Vajadzības gadījumā attiecīgā kompetentā pārvaldes iestāde informē kompetentās pārvaldes iestādes citās dalībvalstīs un ETIDA. Ja pārkāpuma publiskošana ir sabiedrības interesēs, atbildīgā pārvaldes iestāde var informēt sabiedrību. Valsts pārvaldes iestāde ik pēc trim mēnešiem iesniedz Komisijai kopsavilkuma ziņojumu par saņemtajiem paziņojumiem un rīcību, kas veikta saskaņā ar šo punktu. Kompetentā valsts pārvaldes iestāde reizi gadā iesniedz Komisijai kopsavilkuma ziņojumu par saņemtajiem paziņojumiem un rīcību, kas veikta saskaņā ar šo punktu. 4. Komisija, maksimāli ņemot vērā EEST iestādes atzinumu, kas izdots saskaņā ar Regulas […/EK] 4. panta 3. punkta b) apakšpunktu, var pieņemt attiecīgus tehniskus īstenošanas pasākumus, lai harmonizētu 1., 2. un 3. punktā minētos pasākumus, tostarp pasākumus, ar ko nosaka paredzēto paziņojumu apstākļus, veidu un piemērojamās procedūras. 4. Komisija, maksimāli ņemot vērā ETIDA atzinumus, var pieņemt attiecīgus tehniskus īstenošanas pasākumus, lai harmonizētu 1., 2. un 3. punktā minētos pasākumus, tostarp pasākumus, ar ko nosaka paredzēto paziņojumu apstākļus, veidu un piemērojamās procedūras. Tehniskie īstenošanas pasākumi netraucē dalībvalstīm pieņemt papildu prasības, lai izpildītu 1. un 2. punktā noteiktos uzdevumus. Šos īstenošanas pasākumus, kas paredzēti šīs direktīvas nebūtisko elementu grozīšanai, papildinot to, pieņem saskaņā ar 22. panta 3. punktā minēto procedūru. Nenovēršamu steidzamu iemeslu dēļ Komisija var piemērot 22. panta 4. punktā minēto steidzamības procedūru. Šos īstenošanas pasākumus, kas paredzēti šīs direktīvas nebūtisko elementu grozīšanai, papildinot to, pieņem saskaņā ar 22. panta 3. punktā minēto procedūru. Nenovēršamu steidzamu iemeslu dēļ Komisija var piemērot 22. panta 4. punktā minēto steidzamības procedūru.   ___________ OV L 201, 31.7.2002., 37. lpp.
Grozījums Nr.  72 Priekšlikums direktīvai – grozījumu tiesību akts 1. pants – 14. punkts Direktīva 2002/21/EK 13.b pants – 1. punkts
Komisijas ierosinātais teksts Grozījums 1. Dalībvalstis nodrošina to, ka 13.a panta īstenošanas nolūkos valsts pārvaldes iestādes ir pilnvarotas izdot saistošas instrukcijas uzņēmumiem, kuri nodrošina publisko komunikāciju tīklus vai sniedz publiski pieejamus elektronisko komunikāciju pakalpojumus. 1. Dalībvalstis nodrošina to, ka 13.a panta īstenošanas nolūkos kompetentās valsts pārvaldes iestādes ir pilnvarotas izdot saistošas instrukcijas uzņēmumiem, kuri nodrošina publisko komunikāciju tīklus vai sniedz publiski pieejamus elektronisko komunikāciju pakalpojumus. Saistošajiem norādījumiem jābūt samērīgiem un ekonomiski un tehniski ilgtspējīgiem, un to īstenošanai pieņemams termiņš.
Pamatojums
Samērīgums, ilgtspēja un pieņemams termiņš — tie ir galvenie, noteicošie principi.
Grozījums Nr.  73 Priekšlikums direktīvai – grozījumu tiesību akts 1. pants – 14. punkts Direktīva 2002/21/EK 13.b pants – 2. punkts – ievaddaļa
Komisijas ierosinātais teksts Grozījums 2. Dalībvalstis nodrošina to, ka valsts pārvaldes iestādes ir pilnvarotas pieprasīt, lai uzņēmumi, kuri nodrošina publisko komunikāciju tīklus vai sniedz publiski pieejamus elektronisko komunikāciju pakalpojumus: 2. Dalībvalstis nodrošina to, ka kompetentās valsts pārvaldes iestādes ir pilnvarotas pieprasīt, lai uzņēmumi, kuri nodrošina publisko sakaru tīklus vai sniedz publiski pieejamus elektronisko sakaru pakalpojumus:
Pamatojums
Daudzām valstu pārvaldes iestādēm nav kompetences frekvenču spektra politikas jautājumos.
Grozījums Nr.  74 Priekšlikums direktīvai – grozījumu tiesību akts 1. pants – 14. punkts Direktīva 2002/21/EK 13.b pants – 2. punkts – a apakšpunkts
Komisijas ierosinātais teksts Grozījums (a) sniedz informāciju, kas vajadzīga pakalpojumu un tīklu drošības novērtēšanai, tostarp informē par dokumentētu drošības politiku; and (a) sniedz informāciju, kas vajadzīga pakalpojumu un tīklu drošības un integritātes novērtēšanai, tostarp informē par dokumentētu drošības politiku; kā arī
Pamatojums
Izmaksas jāsedz attiecīgajiem uzņēmumiem.
Grozījums Nr.  75 Priekšlikums direktīvai – grozījumu tiesību akts 1. pants – 14. punkts Direktīva 2002/21/EK 13.b pants – 3. punkts
Komisijas ierosinātais teksts Grozījums 3. Dalībvalstis nodrošina to, ka valsts pārvaldes iestādēm ir visas vajadzīgās pilnvaras izmeklēt noteikumu neievērošanas gadījumus. 3. Dalībvalstis nodrošina to, ka kompetentajām valsts pārvaldes iestādēm ir visas vajadzīgās pilnvaras izmeklēt noteikumu neievērošanas gadījumus un to, kā šie gadījumi ietekmē tīklu drošību un integritāti.
Pamatojums
As a logical consequence of the requirements laid down in Article 13a(3) to inform the NRA of any impact on security, the NRA must be empowered to investigate this.
Grozījums Nr. 76 Priekšlikums direktīvai – grozījumu tiesību akts 1. pants – 15. punkts – a apakšpunkts Direktīva 2002/21/EK 14. pants – 2. punkts – 2. daļa
Komisijas ierosinātais teksts Grozījums (a) svītro 2. punkta otrās daļas otro teikumu; svītrots
Pamatojums
Kopējs dominējošs stāvoklis joprojām ir nepārbaudīts un sarežģīts jēdziens telekomunikāciju nozarē saistībā gan ar ex post gan ex ante, tomēr tas var kļūt arvien svarīgāks līdz ar tirgu konsolidāciju. Ir būtiski, lai ievirzi nevis atceļ, bet gan drīzāk precizē ar Pamatdirektīvas palīdzību.
Grozījums Nr.  77 Priekšlikums direktīvai – grozījumu tiesību akts 1. pants – 15. punkts – b apakšpunkts Direktīva 2002/21/EK 14. pants – 3. punkts
Komisijas ierosinātais teksts Grozījums (b) svītro 3. punktu. (b) Panta 3. punktu aizstāj ar šādu:   “Ja uzņēmumam ir būtiska ietekme īpašā tirgū un ja saikne starp diviem tirgiem ir tāda, kas ļauj ietekmi, kas ir vienā tirgū, pārvirzīt uz otru tirgu, tādējādi nostiprinot uzņēmuma ietekmi tirgū, saskaņā ar Direktīvas 2002/19/EK (Piekļuves direktīva) 9., 10., 11. un 13. pantu un, ja minēto pantu noteikumi nav pietiekami, saskaņā ar Direktīvas 2002/22/EK (Universālā pakalpojuma direktīva) 17. pantu saistītajā tirgū var piemērot tiesiskās aizsardzības līdzekļus, lai noteiktu vai novērstu šādu pārvirzīšanu.”
Pamatojums
Addressing leverage of dominance from one market into another is particularly vital in an industry characterised by vertical integration and convergence. Rather than deleting this measure – as the Commission has proposed – it should be refined to clarify that remedies such as non-discrimination, transparency, accounting separation – and prohibitions on anti-competitive bundling etc may be used ‘cross-market’ to address leverage problems. The existing provisions suggest that SMP would need to be found in the source and target leverage market in order to act. However, it is notable that this has not been used by regulators, is cumbersome and inconsistent with competition law, which does not require a ‘double dominance’ finding to address issues of leverage. The proposed changes would address
Grozījums Nr.  78 Priekšlikums direktīvai – grozījumu tiesību akts 1. pants – 16. punkts – ba apakšpunkts (jauns) Direktīva 2002/21/EK 15. pants – 2.a punkts (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts Grozījums   (ba) Pievieno šādu punktu:   “2.a Vēlākais līdz [Eiropas Parlamenta un Padomes] Direktīvas 2008/../EK, ar ko groza Direktīvu 2002/21/EK]* spēkā stāšanās datumam Komisija publicē vadlīnijas valsts pārvaldes iestādēm attiecībā uz lēmumiem, kuru mērķis ir saistību noteikšana, grozīšana vai atcelšana uzņēmumiem, kuriem ir liela ietekme tirgū." + OV lūdzu ievietot šīs direktīvas numuru un datumu.
Pamatojums
The 2002 Framework directive establishes that European Commission publishes guidelines for market analysis and the assessment of significant market power but not for the identification of the appropriate remedies. There is clearly a missing element in the market analysis guidance tools provided the Commission: guidance on the selection of the appropriate remedies. The third part of a market analysis (i.e. the choice of the appropriate remedies) is the most crucial since it has the most concrete impact on the market. An erroneous choice of remedies may create irreparable distortions on market competitiveness and investment decisions. It is also the most complicated since it has varied possible outcomes and it entails, to a large extent, subjective evaluations. The need to provide guidance on the selection of regulatory obligations under the EU framework has indeed been recognised both by the Commission and the ERG.
Grozījums Nr.  79 Priekšlikums direktīvai – grozījumu tiesību akts 1. pants – 16. punkts – d apakšpunkts – 2. daļa Direktīva 2002/21/EK 15. pants – 4. punkts
Komisijas ierosinātais teksts Grozījums Šo lēmumu, kas paredzēts šīs direktīvas nebūtisko elementu grozīšanai, papildinot to, pieņem saskaņā ar 22. panta 3. punktā minēto regulatīvo kontroles procedūru. Nenovēršamu steidzamu iemeslu dēļ Komisija var piemērot 22. panta 4. punktā minēto steidzamības procedūru.” Šo lēmumu, kas paredzēts šīs direktīvas nebūtisko elementu grozīšanai, papildinot to, pieņem saskaņā ar 22. panta 3. punktā minēto regulatīvo kontroles procedūru.
Pamatojums
Steidzamības procedūra nav pamatota šāda veida pasākumu pieņemšanai.
Grozījums Nr.  80 Priekšlikums direktīvai – grozījumu tiesību akts 1. pants – 17. punkts – a apakšpunkts Direktīva 2002/21/EK 16. pants – 1. punkts
Komisijas ierosinātais teksts Grozījums 1. Valsts pārvaldes iestādes veic ieteikumā minēto konkrēto tirgu analīzi, maksimāli ņemot vērā vadlīnijas. Dalībvalstis nodrošina to, ka šī analīze attiecīgā gadījumā tiek veikta sadarbībā ar valsts konkurences iestādēm. 1. Valsts pārvaldes iestādes veic konkrēto tirgu analīzi, ņemot vērā ieteikumā minētos tirgus un maksimāli ņemot vērā vadlīnijas. Dalībvalstis nodrošina to, ka šī analīze attiecīgā gadījumā tiek veikta sadarbībā ar valsts konkurences iestādēm.
Pamatojums
Teksts papildināts, lai nerastos iespaids, ka valsts pārvaldes iestādēm jāanalizē visi ieteikumā minētie tirgi, jo (vismaz formāli) ieteikumā norādītais tirgu (un definīciju) saraksts ir orientējošs.
Grozījums Nr.  81 Priekšlikums direktīvai – grozījumu tiesību akts 1. pants – 17. punkts – c apakšpunkts Direktīva 2002/21/EK 16. pants – 7. punkts – 2. daļa
Komisijas ierosinātais teksts Grozījums Komisija, maksimāli ņemot vērā EEST iestādes atzinumu, kas izdots saskaņā ar Regulas [……/EK] 6. pantu, var pieņemt lēmumu, ar ko valsts pārvaldes iestādei pieprasa atzīt konkrētus uzņēmumus par tādiem, kam ir būtiska ietekme tirgū, un uzlikt šādi atzītajiem uzņēmumiem īpašos pienākumus saskaņā ar Direktīvas 2002/19/EK (Piekļuves direktīva) 8. pantu un 9. līdz 13.a pantu un Direktīvas 2002/22/EK (Universālā pakalpojuma direktīva) 17. pantu. Šādi rīkojoties, Komisija īsteno tos pašus politikas mērķus, kas valsts pārvaldes iestādēm noteikti 8. pantā. svītrots
Pamatojums
Valsts pārvaldes iestādēm jāapņemas veikt tirgus analīzi noteiktā termiņā. Ja valsts pārvaldes iestādes to nedara vai nespēj apņemties veikt šādu analīzi, BERT sniedz atzinumu. Tomēr tas, ka Komisijai ir veto tiesības attiecībā uz tiesiskās aizsardzības līdzekļiem, nav labākais risinājums.
Grozījums Nr.  82 Priekšlikums direktīvai – grozījumu tiesību akts 1. pants – 18. punkts – a apakšpunkts Direktīva 2002/21/EK 17. pants – 1. punkts
Komisijas ierosinātais teksts Grozījums (a) Panta 1. punkta otrajā teikumā vārdus „darbojoties saskaņā ar 22. panta 2. punktā noteikto procedūru„ aizstāj ar vārdiem „var veikt piemērotus īstenošanas pasākumus”. (a) Panta 1. punkta pirmajā teikumā vārdus “22. panta 2. punktā” aizstāj ar “22. panta 3. punktā”; otrajā teikumā vārdus “darbojoties saskaņā ar 22. panta 2. punktā noteikto procedūru„ aizstāj ar vārdiem “var veikt piemērotus īstenošanas pasākumus”.
Pamatojums
Komisijai nebūtu jālemj par to, vai Parlamentam piešķirt vai nepiešķirt tiesības veikt rūpīgu pārbaudi.
Grozījums Nr.  83 Priekšlikums direktīvai – grozījumu tiesību akts 1. pants – 18. punkts – aa apakšpunkts (jauns) Direktīva 2002/21/EK 17. pants – 2. punkts – 3. daļa
Komisijas ierosinātais teksts Grozījums   (aa) 2. punkta trešo daļu aizstāj ar šādu tekstu:   Ja šādu standartu un/vai specifikāciju nav, dalībvalstis veicina Starptautiskās Telekomunikāciju savienības (ITU), Eiropas Pasta un elektrosakaru pārvalžu konferences (CEPT), Starptautiskās Standartizācijas organizācijas (ISO) vai Starptautiskās Elektrotehniskās komisijas (IEC) pieņemto starptautisko standartu vai rekomendāciju ieviešanu.”
Pamatojums
CEPT izstrādā frekvenču spektra lietošanas noteikumus Eiropā, un tie jāņem vērā it īpaši tad, ja nav Eiropas Elektrosakaru standartu institūta (ETSI) normu.
Grozījums Nr.  84 Priekšlikums direktīvai – grozījumu tiesību akts 1. pants – 18. punkts – c apakšpunkts Direktīva 2002/21/EK 17. pants – 6.a punkts (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts Grozījums 6a. Īstenošanas pasākumus, kas paredzēti šīs direktīvas nebūtisko elementu grozīšanai, kas minēti 4. un 6, punktā, papildinot to, pieņem saskaņā ar 22. panta 3. punktā minēto regulatīvo kontroles procedūru. Nenovēršamu steidzamu iemeslu dēļ Komisija var piemērot 22. panta 4. punktā minēto steidzamības procedūru. 6.a.Īstenošanas pasākumus, kas paredzēti šīs direktīvas nebūtisko elementu grozīšanai, kas minēti 1., 4. un 6. punktā, papildinot to, pieņem saskaņā ar 22. panta 3. punktā minēto regulatīvo kontroles procedūru.
Pamatojums
Visi 17. pantā minētie īstenošanas pasākumi jāpieņem saskaņā ar regulatīvo kontroles procedūru. Steidzamības procedūra nav pamatota šāda veida pasākumu pieņemšanai.
Grozījums Nr.  85 Priekšlikums direktīvai – grozījumu tiesību akts 1. pants – 20. punkts Direktīva 2002/21/EK 19. pants
Komisijas ierosinātais teksts Grozījums „19. pantsHarmonizācijas procedūras   „19. pantsHarmonizācijas procedūras   1. Neierobežojot šīs direktīvas 9. pantu un Direktīvas 2002/20/EK (Atļauju izsniegšanas direktīva) 6. un 8. pantu, ja Komisija konstatē, ka atšķirīga to valsts pārvaldes iestāžu regulēšanas uzdevumu īstenošana, kas konkrēti norādīti šajā direktīvā un īpašajās direktīvās, var radīt šķērsli iekšējam tirgum, Komisija var, maksimāli ņemot vērā EEST iestādes atzinumu, ja tāds pieejams, izdot ieteikumu vai lēmumu par šajā direktīvā un īpašajās direktīvās paredzēto noteikumu harmonizētu piemērošanu, lai turpinātu 8. pantā izklāstīto mērķu īstenošanu. 1. Neierobežojot šīs direktīvas 9. pantu un Direktīvas 2002/20/EK (Atļauju izsniegšanas direktīva) 6. un 8. pantu, ja Komisija konstatē, ka atšķirīga to valsts pārvaldes iestāžu regulēšanas uzdevumu īstenošana, kas konkrēti norādīti šajā direktīvā un īpašajās direktīvās, rada šķērsli iekšējam tirgum, Komisija var, maksimāli ņemot vērā BERT atzinumu, ja tāds pieejams, izdot lēmumu par šajā direktīvā un īpašajās direktīvās paredzēto noteikumu harmonizētu piemērošanu, lai turpinātu 8. pantā izklāstīto mērķu īstenošanu. 2. Ja Komisija izdod ieteikumu atbilstīgi 1. punktam, tā rīkojas saskaņā ar 22. panta 2. punktā minēto procedūru. Dalībvalstis nodrošina to, ka valsts pārvaldes iestādes, veicot savus uzdevumus, maksimāli ņem vērā šādus ieteikumus. Ja valsts pārvaldes iestāde nolemj neievērot ieteikumu, tā informē Komisiju, pamatojot savu nostāju.   3. Šā panta 1. punktā minēto lēmumu, kas paredzēts šīs direktīvas nebūtisko elementu grozīšanai, papildinot to, pieņem saskaņā ar 22. panta 3. punktā minēto regulatīvo kontroles procedūru. Nenovēršamu steidzamu iemeslu dēļ Komisija var piemērot 22. panta 4. punktā minēto steidzamības procedūru. 3. Šā panta 1. punktā minēto lēmumu, kas paredzēts šīs direktīvas nebūtisko elementu grozīšanai, papildinot to, pieņem saskaņā ar 22. panta 3. punktā minēto regulatīvo kontroles procedūru. 4. Pasākumos, kas pieņemti atbilstīgi 1. punktam, var paredzēt harmonizētu vai koordinētu pieeju šādiem jautājumiem: 4. Pasākumos, kas pieņemti atbilstīgi 1. punktam, var paredzēt harmonizētu vai koordinētu pieeju šādiem jautājumiem: (a) konsekventa regulējuma īstenošana, tostarp jaunu pakalpojumu regulēšana; (a) konsekventa regulējuma īstenošana, tostarp jaunu pakalpojumu, vietējo tirgu, pārrobežu uzņēmumu sniegto elektronisko sakaru pakalpojumu regulēšana; (b) numerācijas, nominācijas un adresācijas [numuru, nosaukumu un adrešu piešķiršanas] jautājumi, tostarp numuru sērijas, numuru un identifikatoru saglabāšana, numuru un adrešu translācijas sistēmas un piekļuve „112” neatliekamās palīdzības dienestiem; (b) numerācijas, nominācijas un adresācijas [numuru, nosaukumu un adrešu piešķiršanas] jautājumi, tostarp numuru sērijas, numuru un identifikatoru saglabāšana, numuru un adrešu translācijas sistēmas un piekļuve „112” neatliekamās palīdzības dienestiem; (c) ar patērētājiem saistīti jautājumi, tostarp elektronisko komunikāciju pakalpojumu un iekārtu pieejamība galalietotājiem invalīdiem; (c) ar patērētājiem saistīti jautājumi, kas nav iekļauti Direktīvā 2002/22/EK (Universālā pakalpojuma direktīvā), jo īpaši elektronisko komunikāciju pakalpojumu un iekārtu pieejamība galalietotājiem invalīdiem; (d) grāmatvedības uzskaite regulēšanas vajadzībām. (d) grāmatvedības uzskaite regulēšanas vajadzībām, tostarp ieguldījumu riska aprēķināšana. 5. EEST iestāde pēc savas iniciatīvas var sniegt Komisijai ieteikumu par to, vai būtu jāpieņem pasākums atbilstīgi 1. punktam.
Grozījums Nr.  86 Priekšlikums direktīvai – grozījumu tiesību akts 1. pants – 22. punkts Direktīva 2002/21/EK 21. pants – 2. punkts – 1. daļa
Komisijas ierosinātais teksts Grozījums 2. Jebkura puse var nodot strīdu izskatīšanai attiecīgajā valsts pārvaldes iestādē. Kompetentās valsts pārvaldes iestādes koordinē savu rīcību, lai izšķirtu strīdu saskaņā ar 8. pantā izklāstītajiem mērķiem. 2. Jebkura puse var nodot strīdu izskatīšanai attiecīgajā valsts pārvaldes iestādē. Kompetentās valsts pārvaldes iestādes BERT koordinē savu rīcību, lai cik iespējams, pieņemot kopīgu lēmumu, panāktu strīda izšķiršanu saskaņā ar 8. pantā izklāstītajiem mērķiem. Jebkādas saistības, ko uzņēmumam noteikušas valsts pārvaldes iestādes strīdu risināšanā, atbilst šīs direktīvas un īpašo direktīvu noteikumiem.
Pamatojums
Šis grozījums nosaka BERT nozīmi pārrobežu strīdu izšķiršanā.
Grozījums Nr.  87 Priekšlikums direktīvai – grozījumu tiesību akts 1. pants – 22. punkts Direktīva 2002/21/EK 21. pants – 3. punkts – 2. daļa
Komisijas ierosinātais teksts Grozījums Valsts pārvaldes iestādes nekavējoties informē puses. Ja pēc četriem mēnešiem strīds nav izšķirts, ja prasību iesniegusī puse strīda izšķiršanu nav nodevusi tiesā un ja kāda no pusēm to pieprasa, valsts pārvaldes iestādes koordinē savu rīcību, lai izšķirtu strīdu saskaņā ar 8. pantā izklāstītajiem mērķiem, maksimāli ņemot vērā ieteikumu, ko EEST iestāde izdevusi saskaņā ar Regulas […/EK] 18. pantu. Valsts pārvaldes iestādes nekavējoties informē puses. Ja pēc četriem mēnešiem strīds nav izšķirts, ja puse, kuras tiesības ir aizskartas, strīda izšķiršanu nav nodevusi tiesā, valsts pārvaldes iestādes koordinē savu rīcību, lai, pieņemot kopīgu lēmumu, cik vien iespējams, izšķirtu strīdu saskaņā ar 8. pantā izklāstītajiem mērķiem, maksimāli ņemot vērā ieteikumu, ko EEST iestāde izdevusi saskaņā ar Regulas […/EK] 18. pantu.
Grozījums Nr.  88 Priekšlikums direktīvai – grozījumu tiesību akts 1. pants – 23. punkts Direktīva 2002/21/EK (Framework Directive) 21.a pants
Komisijas ierosinātais teksts Grozījums Dalībvalstis paredz sodus, kas piemērojami par to valsts noteikumu pārkāpumiem, kuri pieņemti saskaņā ar šo direktīvu, un veic visus vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu šo sodu izpildi. Sodiem ir jābūt reāliem, samērīgiem un preventīviem. Dalībvalstis vēlākais [grozošā tiesību aktu īstenošanas termiņš] paziņo šos noteikumus Komisijai un to nekavējoties informē par visiem turpmākajiem grozījumiem, kas skar šos noteikumus. Dalībvalstis paredz sodus, kas piemērojami par to valsts noteikumu pārkāpumiem, kuri pieņemti saskaņā ar šo direktīvu, un veic visus vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu šo sodu izpildi. Sodiem ir jābūt atbilstošiem, efektīviem, samērīgiem un preventīviem. Dalībvalstis vēlākais [grozošā tiesību aktu īstenošanas termiņš] paziņo šos noteikumus Komisijai un to nekavējoties informē par visiem turpmākajiem grozījumiem, kas skar šos noteikumus.
Grozījums Nr.  89 Priekšlikums direktīvai – grozījumu tiesību akts 1. pants – 24. punkts – -a apakšpunkts (jauns) Direktīva 2002/21/EK 22. pants – 1.a punkts (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts Grozījums   (-a) Pievieno šādu jaunu punktu:   “1.a Atkāpjoties no 1. punkta, pasākumu pieņemšanā atbilstīgi 9.c pantam, Komisijai palīdz komiteja, kas izveidota saskaņā ar Lēmuma 676/2002/EK 3. panta 1. punktu (Radiofrekvenču spektra komiteja)".
Grozījums Nr.  90 Priekšlikums direktīvai – grozījumu tiesību akts 1. pants – 26. punkts Direktīva 2002/21/EK I un II pielikums
Komisijas ierosinātais teksts Grozījums (26) Svītro I un II pielikumu. (26) I Pielikumu svītro. II pielikumu aizstāj ar šādu tekstu:   „II PIELIKUMS   Kritēriji, kas jāizmanto valsts pārvaldes iestādēm, izvērtējot kopēju dominējošu stāvokli, saskaņā ar 14. panta 2. punkta otro daļu.   Divi vai vairāki uzņēmumi var radīt kopā dominējošu stāvokli 14. panta nozīmē, ja pat neesot strukturālām vai citām saiknēm starp tiem, tie darbojas tirgū, ko raksturo efektīvas konkurences trūkums un kurā nevienam atsevišķam uzņēmumam nav ievērojamas ietekmes tirgū. Neierobežojot Tiesas praksi attiecībā uz kopīgu dominējošu stāvokli, šāds gadījums varētu rasties, ja tirgus ir piesātināts un atspoguļo vairākas attiecīgas īpašības, no kurām saistībā ar sakaru nozari šādas var būt vissvarīgākās:   - [...]   - maza pieprasījuma elastība,   - [...]   - līdzīgas tirgus daļas,   - [...]   - augsti juridiski vai ekonomiski šķēršļi ienākšanai tirgū,   - vertikāla integrācija ar kolektīvu atteikumu piegādāt,   - pretsvara trūkums no pircēju puses,   - potenciālas konkurences trūkums,   - [...]   Šis saraksts ir ieteikums. Saraksts nav pilnīgs, kritēriji nav kumulatīvi. Saraksts ir vairāk paredzēts, lai norādītu to liecību veidus, kurus var izmantot, lai nostiprinātu pārliecību attiecībā uz kopēja dominējoša stāvokļa esamību.”
Pamatojums
Kopējs dominējošs stāvoklis joprojām ir nepārbaudīts un sarežģīts jēdziens telekomunikāciju nozarē saistībā gan ar ex post gan ex ante, tomēr tas var kļūt arvien svarīgāks līdz ar tirgu konsolidāciju. Ir būtiski, lai ievirzi nevis atceļ, bet gan drīzāk precizē ar Pamatdirektīvas palīdzību.
Grozījums Nr.  91 Priekšlikums direktīvai – grozījumu tiesību akts 2. pants – 1. punkts Direktīva 2002/19/EK 2. pants – a apakšpunkts
Komisijas ierosinātais teksts Grozījums (a) „piekļuve” ir ar konkrētiem nosacījumiem saistītas ekskluzīvas vai neekskluzīvas tiesības citam uzņēmumam piekļūt iekārtām un/vai pakalpojumiem, lai sniegtu elektronisko komunikāciju pakalpojumus vai nodrošinātu informācijas sabiedrības pakalpojumu vai apraides satura pakalpojumu izplatīšanu. Tā inter alia ietver piekļuvi tīkla elementiem un saistītām iekārtām, tostarp iekārtu vadu vai bezvadu savienojumiem (tā jo īpaši iekļauj piekļuvi abonentlīnijai [vietējai sakaru līnijai] un iekārtām un pakalpojumiem, kas vajadzīgi, lai nodrošinātu pakalpojumus abonentlīnijā); piekļuvi fiziskajai infrastruktūrai, ietverot ēkas, kabeļu kanalizāciju un stabus; piekļuvi attiecīgām programmatūras sistēmām, tostarp operacionālām atbalstsistēmām; piekļuvi numuru translācijai vai sistēmām, kas piedāvā līdzīgas iespējas; piekļuvi fiksēto un mobilo komunikāciju tīkliem, jo īpaši viesabonēšanai; piekļuvi nosacītās piekļuves sistēmām ciparu televīzijas pakalpojumiem; piekļuvi virtuālā tīkla pakalpojumiem; a) „piekļuve” ir ar konkrētiem nosacījumiem saistītas ekskluzīvas vai neekskluzīvas tiesības citam uzņēmumam piekļūt iekārtām un/vai pakalpojumiem, lai sniegtu elektronisko komunikāciju pakalpojumus, tostarp informācijas sabiedrības pakalpojumu vai apraides satura pakalpojumu sniegšanu. Tā inter alia ietver piekļuvi tīkla elementiem un saistītām iekārtām, tostarp iekārtu vadu vai bezvadu savienojumiem (tā jo īpaši iekļauj piekļuvi abonentlīnijai [vietējai sakaru līnijai] un iekārtām un pakalpojumiem, kas vajadzīgi, lai nodrošinātu pakalpojumus abonentlīnijā); piekļuvi fiziskajai infrastruktūrai, ietverot ēkas, kabeļu kanalizāciju un stabus; piekļuvi attiecīgām programmatūras sistēmām, tostarp operacionālām atbalstsistēmām; piekļuvi numuru translācijai vai sistēmām, kas piedāvā līdzīgas iespējas; piekļuvi nepieciešamajai abonenta informācijai, kā arī galalietotājiem aprēķināto summu atmaksāšanas mehānismiem izziņu pakalpojumu sniedzējiem; piekļuvi fiksēto un mobilo komunikāciju tīkliem, jo īpaši viesabonēšanai; piekļuvi nosacītās piekļuves sistēmām ciparu televīzijas pakalpojumiem; un piekļuvi virtuālā tīkla pakalpojumiem;
Grozījums Nr.  92 Priekšlikums direktīvai – grozījumu tiesību akts 2. pants – -1.a punkts (jauns) Direktīva 2002/19/EK 2. pants – e punkts
Komisijas ierosinātais teksts Grozījums   1.a Otrā. panta e) punktu aizstāj ar šādu tekstu:   „(e) „vietējā sakaru līnija” nozīmē fizisku shēmu, kas savieno tīkla pieslēgumpunktu [...] ar galveno komutatoru vai ekvivalentu iekārtu fiksētā publiskajā elektronisko sakaru tīklā, kur tehniski var piekļūt savienojumam.”
Grozījums Nr.  93 Priekšlikums direktīvai – grozījumu tiesību akts 2. pants – 2. punkts Direktīva 2002/19/EK 4. pants – 1. punkts
Komisijas ierosinātais teksts Grozījums ‘1. Publisko komunikāciju tīklu operatoriem ir tiesības un — ja to pieprasa citi uzņēmumi, kas ir pilnvaroti tā rīkoties saskaņā ar Direktīvas 2002/20/EK (Atļauju izsniegšanas direktīva) 4. pantu, — pienākums risināt sarunas par starpsavienojumu publiski pieejamu elektronisko komunikāciju pakalpojumu sniegšanai, lai nodrošinātu pakalpojumu sniegšanu un savietojamību visā Kopienā. Operatori piekļuvi un starpsavienojumu citiem uzņēmumiem piedāvā ar noteikumiem un nosacījumiem, kas ir saskanīgi ar pienākumiem, ko valsts pārvaldes iestāde uzlikusi, ievērojot 5., 6., 7. un 8. pantu.” ‘1. Publisko komunikāciju tīklu operatoriem ir tiesības un — ja to pieprasa citi uzņēmumi, kas ir pilnvaroti tā rīkoties saskaņā ar Direktīvas 2002/20/EK (Atļauju izsniegšanas direktīva) 4. pantu, — pienākums risināt sarunas par starpsavienojumu publiski pieejamu elektronisko komunikāciju pakalpojumu sniegšanai vai platjoslas satura, vai informācijas sabiedrības pakalpojumu sniegšanai, lai nodrošinātu pakalpojumu sniegšanu un savietojamību visā Kopienā. Operatori piekļuvi un starpsavienojumu citiem uzņēmumiem piedāvā ar noteikumiem un nosacījumiem, kas ir saskanīgi ar pienākumiem, ko valsts pārvaldes iestāde uzlikusi, ievērojot 5., 6., 7. un 8. pantu.”
Pamatojums
Lai nodrošinātu atbilstību ierosinātajai piekļuves definīcijai.
Grozījums Nr.  94 Priekšlikums direktīvai – grozījumu tiesību akts 2. pants – 2. punkts Direktīva 2002/19/EK (Piekļuves direktīva) 4. pants – 1. punkts
Komisijas ierosinātais teksts Grozījums 1. Publisko komunikāciju tīklu operatoriem ir tiesības un — ja to pieprasa citi uzņēmumi, kas ir pilnvaroti tā rīkoties saskaņā ar Direktīvas 2002/20/EK (Atļauju izsniegšanas direktīva) 4. pantu, — pienākums risināt sarunas par starpsavienojumu publiski pieejamu elektronisko komunikāciju pakalpojumu sniegšanai, lai nodrošinātu pakalpojumu sniegšanu un savietojamību visā Kopienā. Operatori piekļuvi un starpsavienojumu citiem uzņēmumiem piedāvā ar noteikumiem un nosacījumiem, kas ir saskanīgi ar pienākumiem, ko valsts pārvaldes iestāde uzlikusi, ievērojot 5., 6., 7. un 8. pantu.” 1. Publisko komunikāciju tīklu operatoriem ir tiesības un — ja to pieprasa citi uzņēmumi, kas ir pilnvaroti tā rīkoties saskaņā ar Direktīvas 2002/20/EK (Atļauju izsniegšanas direktīva) 4. pantu, — pienākums risināt sarunas par starpsavienojumu publiski pieejamu elektronisko komunikāciju pakalpojumu sniegšanai, lai nodrošinātu pakalpojumu sniegšanu un savietojamību visā Kopienā. Operatori piekļuvi un starpsavienojumu citiem uzņēmumiem piedāvā ar noteikumiem un nosacījumiem, kas ir saskanīgi ar pienākumiem, ko valsts pārvaldes iestāde uzlikusi, ievērojot 5., 6., 7. un 8. pantu. Tomēr starpsavienojuma noteikumi un nosacījumi nedrīkst radīt nepamatotus šķēršļus sadarbspējai.
Grozījums Nr.  95 Priekšlikums direktīvai – grozījumu tiesību akts 2. pants – 3. punkts – a apakšpunkts Direktīva 2002/19/EK 5. pants
Komisijas ierosinātais teksts Grozījums (a) Panta 2. punktu aizstāj ar šādu: (a) Panta 1. un 2. punktu aizstāj šādi:   1. Valsts pārvaldes iestādes, darbojoties saskaņā ar Direktīvas 2002/21/EK (Pamatdirektīva) 8. pantā noteiktajiem mērķiem, veicina un, attiecīgos gadījumos, nodrošina, saskaņā ar šīs direktīvas noteikumiem, atbilstīgu piekļuvi pakalpojumiem un to savstarpēju savienojumu, un savietojamību, veicot savus pienākumus, veicinot efektivitāti, ilgstošu konkurenci, investīcijas un jauninājumus un sniedzot maksimālu labumu lietotājiem.   Jo īpaši, neskarot pasākumus, kurus var veikt attiecībā uz uzņēmumiem, kam ir būtiska ietekme tirgū, saskaņā ar 8. pantu, valsts pārvaldes iestādes var uzlikt:   (a) līmenī, kas nepieciešams, lai nodrošinātu pilnīgu pārklājumu vai godīgu un pamatotu piekļuvi trešo pušu pakalpojumiem, piemēram, izziņu pakalpojumiem, pienākumus uzņēmumiem, kas kontrolē piekļuvi galalietotājiem attaisnotos gadījumos ieskaitot pienākumu savstarpēji savienot to tīklus, ja tas nav jau izdarīts, vai padarīt savus pakalpojumus savietojamus, tostarp izmantojot galalietotājiem aprēķināto summu atmaksājamu pakalpojuma sniedzējiem, godīgā, pārredzamā un saprātīgā veidā.   (b) līmenī, kas nepieciešams, lai nodrošinātu lietotāju pieejamību ciparu radio un televīzijas pārraides pakalpojumiem, ko precizējusi dalībvalsts, pienākumus operatoriem nodrošināt piekļuvi citām iekārtām, kas minētas I pielikuma II daļā, ar godīgiem, samērīgiem un nediskriminējošiem noteikumiem. 2. Pienākumi un nosacījumi, kas uzlikti saskaņā ar 1. punktu, ir objektīvi, pārredzami, samērīgi un nediskriminējoši, un tos ievieš saskaņā ar procedūrām, kas minētas Direktīvas 2002/21/EK (Pamatdirektīva) 6. un 7. pantā. 2. Pienākumi un nosacījumi, kas uzlikti saskaņā ar 1. punktu, ir objektīvi, pārredzami, samērīgi un nediskriminējoši, un tos ievieš saskaņā ar procedūrām, kas minētas Direktīvas 2002/21/EK (Pamatdirektīva) 6., 7. un 7.a pantā.   Novērtējot piemērojamo saistību un nosacījumu proporcionalitāti, valsts pārvaldes iestādes ņem vērā atšķirīgos konkurences apstākļus dalībvalstu dažādās teritorijās.
Grozījums Nr.  96 Priekšlikums direktīvai – grozījumu tiesību akts 2. pants – 4. punkts Direktīva 2002/19/EK 6. pants – 2. punkts – 1. daļa
Komisijas ierosinātais teksts Grozījums 2. Ņemot vērā tirgus un tehnoloģijas attīstību, Komisija var pieņemt īstenošanas pasākumus, lai grozītu I pielikumu. Minētos pasākumus, kas paredzēti šīs direktīvas nebūtisko elementu grozīšanai, pieņem saskaņā ar 14. panta 3. punktā minēto regulatīvo kontroles procedūru. Nenovēršamu steidzamu iemeslu dēļ Komisija var piemērot 14. panta 4. punktā minēto steidzamības procedūru. 2. Ņemot vērā tirgus un tehnoloģijas attīstību, Komisija var pieņemt īstenošanas pasākumus, lai grozītu I pielikumu. Minētos pasākumus, kas paredzēti šīs direktīvas nebūtisko elementu grozīšanai, pieņem saskaņā ar 14. panta 3. punktā minēto regulatīvo kontroles procedūru.
Pamatojums
Steidzamības procedūra nav pamatota šāda veida pasākumu pieņemšanai.
Grozījums Nr.  97 Priekšlikums direktīvai – grozījumu tiesību akts 2. pants – 6. punkts – aa apakšpunkts (jauns) Direktīva 2002/19/EK 8. pants – 2. punkts
Komisijas ierosinātais teksts Grozījums   (aa) Panta 2. punktu aizstāj ar šādu:   "2. Ja operators saskaņā ar Direktīvas 2002/21/EK (Pamatdirektīva) 16. pantu veiktās tirgus analīzes rezultātā ir izraudzīts kā tāds operators, kuram ir nozīmīga tirgus spēja konkrētā tirgū, valsts pārvaldes iestādes, ievērojot Direktīvas 2002/21/EK (Pamatdirektīvas) -7a pantā noteikto kārtību, atbilstīgi uzliek šīs direktīvas 9.–13. pantā minētos pienākumus saskaņā ar procedūru, kas noteikta Direktīvas 2002/21/EK (Pamatdirektīva) 7. a pantā.
Pamatojums
Alternatīvas procedūras ietveršana saistībā ar veto tiesībām attiecībā uz tiesiskās aizsardzības līdzekļiem.
Grozījums Nr.  98 Priekšlikums direktīvai – grozījumu tiesību akts 2. pants – 6.a punkts (jauns) Direktīva 2002/19/EK 9. pants – 1. punkts
Komisijas ierosinātais teksts Grozījums   6.a 9. panta 1. punktu aizstāj ar šādu tekstu:   "1. Valsts pārvaldes iestādes saskaņā ar 8. panta noteikumiem var uzlikt pārskatāmības pienākumus attiecībā uz savstarpējo savienojumu un/vai piekļuvi, pieprasot operatoriem konkrētu informāciju publiskot, piemēram, grāmatvedības informāciju, tehniskās specifikācijas, tīkla raksturojumu, piekļuves ierobežojumus pakalpojumiem un pielietojumiem, datplūsmas pārvaldības politiku, noteikumus un nosacījumus nodrošināšanai un lietošanai un cenas.”
Pamatojums
Valstu regulatoriem ir vajadzīgas skaidri noteiktas pilnvaras, lai piemērotu pārredzamības saistības attiecībā uz datplūsmas pārvaldības politiku saistībā ar jebkādiem galalietotāju piekļuves un datplūsmas pārvaldības politikas ierobežojumiem.
Grozījums Nr.  99 Priekšlikums direktīvai – grozījumu tiesību akts 2. pants – 6.b punkts (jauns) Direktīva 2002/19/EK 9. pants – 4. punkts
Komisijas ierosinātais teksts Grozījums   6.b 9. panta 4. punktu aizstāj ar šādu tekstu:   "4. Neatkarīgi no 3. punkta, ja ir atklāts, ka operatoram attiecīgajā tirgū ir būtiska ietekme (BIT) saskaņā ar Pamatdirektīvas 14] pantu par vietēju piekļuvi noteiktā vietā, valsts pārvaldes iestādes nodrošina standartpiedāvājuma publicēšanu, kas satur vismaz II pielikumā minētos elementus.”
Pamatojums
Šis grozījums atjaunina vietējās sakaru līnijas piekļuves, ko rada dominējošs stāvoklis, aprakstu Piekļuves direktīvā, lai nodrošinātu tehnoloģisku neitralitāti un saskaņotu to ar jauno definīciju Komisijas ieteikumā par attiecīgajiem tirgiem. Kad šie grozījumi tiks apstiprināti, iespējams, ka daudzas vietējās sakaru līnijas daļēji vai pilnībā veidos šķiedra, un tādēļ ir vajadzīga tehnoloģiska neitralitāte, lai nodrošinātu, ka Pamatdirektīvu neietekmē izmaiņas nākotnē.
Grozījums Nr.  100 Priekšlikums direktīvai – grozījumu tiesību akts 2. pants – 8. punkts Direktīva 2002/19/EK 12. pants
Komisijas ierosinātais teksts Grozījums   1. Valsts pārvaldes iestāde saskaņā ar 8. panta noteikumiem var uzlikt operatoriem pienākumu izpildīt pamatotus piekļuves un izmantošanas pieprasījumus īpašiem tīkla elementiem un ar to saistītām iekārtām inter alia situācijās, kad valsts pārvaldes iestāde uzskata, ka piekļuves atteikums vai nepamatoti noteikumi un nosacījumi, kuriem ir līdzīga ietekme, kavēs ilgstoša konkurences tirgus izveidi mazumtirdzniecības līmenī vai nebūs galalietotāju interesēs.   Operatoriem inter alia var pieprasīt:   (a) piešķirt trešām personām piekļuvi noteiktiem tīkla elementiem un/vai iekārtām, tostarp atsevišķu piekļuvi vietējai sakaru līnijai;   (b) godprātīgi veikt pārrunas ar uzņēmumiem, kas pieprasa piekļuvi;   (c) neatsaukt piekļuvi iekārtām, kas jau piešķirta;   (d) vairumtirdzniecībā nodrošināt noteiktus pakalpojumus mazumtirdzniecībai, ko veic trešās personas;   (e) piešķirt atvērtu piekļuvi tehniskām saskarnēm, protokoliem vai citām galvenajām tehnoloģijām, kas ir nepieciešamas pakalpojumu vai virtuālā tīkla pakalpojumu savietojamībai; (f) nodrošināt līdzāsatrašanos vai citus iekārtu koplietošanas [dalīšanas] veidus, tostarp kabeļu kanalizācijas, ēku vai ievadu ēkās, antenu vai stabu, kabeļu aku un ārtelpu sadales punktu koplietošanu; (f) nodrošināt līdzāsatrašanos vai citus iekārtu koplietošanas [dalīšanas] veidus, tostarp kabeļu kanalizācijas, ēku vai ievadu ēkās, antenu, torņu vai citu atbalsta konstrukciju, stabu, kabeļu aku un sadales punktu un citu neaktīvu tīkla elementu koplietošanu;   (fa) nodrošināt trešās puses ar standartpiedāvājumu par piekļuves atļaušanu kabeļu kanalizācijai;   (g) nodrošināt noteiktus pakalpojumus, kas nepieciešami, lai nodrošinātu pilnīgu pakalpojumu savietojamību lietotājiem, tos iekārtas automatizētiem tīkla pakalpojumiem vai viesabonēšanai mobilajos tīklos;   (h) nodrošināt piekļuvi darbības atbalsta sistēmām vai līdzīgām programmatūras sistēmām, kas nepieciešamas, lai nodrošinātu godīgu konkurenci pakalpojumu nodrošināšanā;   (i) savstarpēji savienot tīklus vai tīklu iekārtas; (j) sniegt piekļuvi saistītiem pakalpojumiem, tādiem kā identifikācijas, vietas noteikšanas un klātbūtnes noteikšanas spējas. (j) sniegt piekļuvi saistītiem pakalpojumiem, tādiem kā identifikācijas, vietas noteikšanas un klātbūtnes noteikšanas spējas.   Valsts pārvaldes iestādes šiem pienākumiem var pievienot nosacījumus, kas attiecas uz godīgumu, pamatotību un izpildes laiku.   2. Valsts pārvaldes iestādēm nolemjot, vai uzlikt 1. punktā minētos pienākumus, un jo īpaši izvērtējot, vai šādi pienākumi būtu samērīgi ar mērķiem, kas minēti Direktīvas 2002/21/EK (Pamatdirektīva) 8. pantā, tās jo īpaši ņem vērā šādus faktorus:   (a) a) konkurējošo iekārtu izmantošanas vai uzstādīšanas tehnisko un ekonomisko dzīvotspēju, ņemot vērā tirgus attīstības pakāpi, kā arī ņemot vērā attiecīgā savstarpējā savienojuma un piekļuves raksturu un veidu, tostarp citu vairumtirdzniecības piekļuves produktu, piemēram, kabeļu kanalizācijas, pieejamību;   (b) piedāvātās piekļuves nodrošināšanas iespējamību attiecībā uz pieejamo jaudu;   (c) „c) iekārtas īpašnieka sākotnējās investīcijas, ņemot vērā valsts investīcijas un attiecīgo investīciju risku, veicot investīcijas, tostarp atbilstīgu riska sadale starp tiem uzņēmumiem, kuri var piekļūt jaunajām iekārtām;   (d) d) nepieciešamību nodrošināt konkurenci ilgtermiņā, jo īpaši tādu konkurenci, kuras pamatā ir infrastruktūra;   (e) attiecīgos gadījumos, attiecīgās intelektuālā īpašuma tiesības;   (f) Viseiropas pakalpojumu nodrošināšanu. 3. Valsts pārvaldes iestādes, uzliekot operatoram pienākumus nodrošināt piekļuvi saskaņā ar šo pantu, var noteikt tehniskus vai darbības nosacījumus, kas šādas piekļuves nodrošinātājam un/vai saņēmējiem jāievēro, lai garantētu normālu tīkla darbību. Pienākumi ievērot konkrētus tehniskus standartus vai specifikācijas ir saskaņā ar standartiem un specifikācijām, kas noteikti atbilstīgi Direktīvas 2002/21/EK (Pamatdirektīva) 17. panta 1. punktam. 3. Valsts pārvaldes iestādes, uzliekot operatoram pienākumus nodrošināt piekļuvi saskaņā ar šo pantu, var noteikt tehniskus vai darbības nosacījumus, kas šādas piekļuves nodrošinātājam un/vai saņēmējiem jāievēro, lai garantētu normālu tīkla darbību. Pienākumi ievērot konkrētus tehniskus standartus vai specifikācijas ir saskaņā ar standartiem un specifikācijām, kas noteikti atbilstīgi Direktīvas 2002/21/EK (Pamatdirektīva) 17. pantam.
Grozījums Nr.  101 Priekšlikums direktīvai – grozījumu tiesību akts 2. pants – 8.a punkts (jauns) Direktīva 2002/19/EK 134. pants – 1. punkts
Komisijas ierosinātais teksts Grozījums   (8a) Direktīvas 13. panta 1. punktu aizstāj ar šādu:   1. Valsts pārvaldes iestāde saskaņā ar 8. panta noteikumiem var uzlikt saistības attiecībā uz izmaksu atgūšanu un cenu kontroli, tostarp saistības par cenu orientāciju uz izmaksām un saistības par izmaksu uzskaites sistēmām saistībā ar specifisku starpsavienojumu un/vai piekļuves veidu pakalpojumu sniegšanu tādās situācijās, kurās tirgus analīze parāda, ka efektīvas konkurences trūkums liecina par to, ka attiecīgais operators, iespējams, uztur pārāk augstu cenu līmeni vai piemēro pārlieku mazu uzcenojumu, kaitējot galalietotājiem. Valsts pārvaldes iestādes ņem vērā operatora veiktās investīcijas un ļauj tam gūt samērīgu peļņu no attiecīgā ieguldītā kapitāla un neskarot Direktīvas 2000/21/EK (Pamatdirektīva) 19.d pantu, ņem vērā risku un atbilstīgu riska sadali starp investoru un tiem uzņēmumiem, kuriem ir piekļuve jaunajām iekārtām, tostarp diferencētu īstermiņa un ilgtermiņa riska sadalījuma kārtību.
Grozījums Nr.  102 Priekšlikums direktīvai – grozījumu tiesību akts 2. pants – 8.b punkts (jauns) Direktīva 2002/19/EK 13. pants – 4:a punkts (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts Grozījums   8.b 13. pantā iekļauj šādu punktu:   „4.a Valstu pārvaldes iestāde nodrošina, lai ilgtermiņa riska sadales līgumos noteiktā piekļuves cenu regulēšana ir saskaņā ar efektīva operatora ilgtermiņa papildu izmaksas, ņemot vērā operatora aprēķināto jaunu tirgu izplatības rādītāju un to, ka īstermiņa līgumu piekļuves cenas ietver riska prēmiju. Šāda riska prēmija tiek pakāpeniski atcelta līdz ar notiekošo jaunas piekļuves izplatību tirgū. Netaisnīgas cenu starpības samazināšanas pārbaudes nepiemēro īstermiņa līgumiem, ja tiek iekasēta riska prēmija.”
Pamatojums
4.a punkts nošķir piekļuves cenas izmaksu sadales līgumiem un īstermiņa līgumiem. Netaisnīgas cenu starpības samazināšanas pārbaudes ir jāpiemēro riska sadales līgumu gadījumā, un tās neattieksies uz īstermiņa līgumiem, citādi ieguldītājs zaudēs nepieciešamo elastību noteikt izplatības cenas. Izplatības cenām ir jāatbilst mācīšanās procesam attiecībā uz to, kā tiek pieņemti jauni produkti; jebkāds regulējums, kas nepieļautu elastību attiecībā uz izplatības cenām, būtu neproduktīvs.
Grozījums Nr.  103 Priekšlikums direktīvai – grozījumu tiesību akts 2. pants – 9.b punkts Direktīva 2002/19/EK 13.a pants
Komisijas ierosinātais teksts Grozījums 13.a pantsFunkcionālā nošķiršana   13.a pantsFunkcionālā nošķiršana   1. Valsts pārvaldes iestāde saskaņā ar 8. panta noteikumiem un jo īpaši 8. panta 3. punkta otro daļu var uzlikt vertikāli integrētiem uzņēmumiem pienākumu uzticēt neatkarīgai uzņēmējdarbības vienībai darbības, kas saistītas ar piekļuves produktu piedāvāšanu vairumtirdzniecībā. 1. 1. Valsts pārvaldes iestāde saskaņā ar 8. panta noteikumiem un jo īpaši 8. panta 3. punkta otro daļu var kā ārkārtas pasākumu noteikt vertikāli integrētiem uzņēmumiem pienākumu uzticēt neatkarīgai uzņēmējdarbības vienībai darbības, kas saistītas ar fiksētas piekļuves produktu piedāvāšanu vairumtirdzniecībā. Minētā uzņēmējdarbības vienība nodrošina piekļuves produktus un pakalpojumus visiem uzņēmumiem, tostarp citām uzņēmējdarbības vienībām mātesuzņēmumā, tādos pašos termiņos un ar tādiem pašiem noteikumiem un nosacījumiem, tostarp tādā pašā cenu un apkalpošanas līmenī, un ar to pašu sistēmu un procesu palīdzību. Minētā uzņēmējdarbības vienība nodrošina piekļuves produktus un pakalpojumus visiem uzņēmumiem, tostarp citām uzņēmējdarbības vienībām mātesuzņēmumā, tādos pašos termiņos un ar tādiem pašiem noteikumiem un nosacījumiem, tostarp tādā pašā cenu un apkalpošanas līmenī, un ar to pašu sistēmu un procesu palīdzību. 2. Ja valsts pārvaldes iestāde plāno uzlikt pienākumu veikt funkcionālo nošķiršanu, tā iesniedz Komisijai pieprasījumu, kurā ietver: 2. Ja valsts pārvaldes iestāde plāno uzlikt pienākumu veikt funkcionālo nošķiršanu, tā iesniedz Komisijai priekšlikumu, kurā ietver: (a) pierādījumus par to, ka pēc konkrēto tirgu koordinētas analīzes, kuras procedūra izklāstīta Direktīvas 2002/21/EK (Pamatdirektīva) 16. pantā, uzliekot kādus no 9. līdz 13. pantā norādītajiem atbilstīgajiem pienākumiem, nav izdevies nodrošinātu pilnvērtīgu konkurenci un arī turpmāk nebūtu iespējams panākt pilnvērtīgu konkurenci, un ka vairākos šo produktu tirgos ir konstatētas nopietnas un ilgstošas konkurences problēmas/tirgus nepilnības; (a) pierādījumus par to, ka pēc konkrēto tirgu koordinētas analīzes, kuras procedūra izklāstīta Direktīvas 2002/21/EK (Pamatdirektīva) 16. pantā, uzliekot un pieņemamā izpildot kādus no 9. līdz 13. pantā norādītajiem atbilstīgajiem pienākumiem, pienācīgi ņemot vērā labāko regulējošo praksi, nav izdevies nodrošinātu pilnvērtīgu konkurenci un arī turpmāk nebūtu iespējams panākt pilnvērtīgu konkurenci, un ka vairākos analizētajos produktu vairumtirdzniecības tirgos ir konstatētas nopietnas un ilgstošas konkurences problēmas/tirgus nepilnības;   (ab) pierādījumus par to, ka ir mazas izredzes vai nav izredžu pnākt infrastruktūras konkurenci pieņemamā laikā; (b) analīzi par gaidāmo ietekmi uz valsts pārvaldes iestādi, uzņēmumu un tā stimuliem investēt līdzekļus tīklā, un uz citām ieinteresētajām aprindām, jo īpaši norādot gaidāmo ietekmi uz infrastruktūras konkurenci un iespējamo ietekmi uz patērētājiem; (b) analīzi par gaidāmo ietekmi uz valsts pārvaldes iestādi, uzņēmumu, jo īpaši uz tā darbaspēku un tā stimuliem investēt līdzekļus tīklā, un uz citām ieinteresētajām aprindām, jo īpaši norādot gaidāmo ietekmi uz infrastruktūras konkurenci un jo īpaši iespējamo ietekmi uz patērētājiem;   (ba) analīzi par iemesliem, kas pamato, ka šis pienākums būs visefektīvākais līdzeklis, ar ko piemērot tiesiskās aizsardzības līdzekļus, kuri paredzēti konkurences problēmu/tirgus nepilnību novēršanai; (c) ierosināto pasākumu projektu.   3. Pasākuma projektā iekļauj šādus elementus: 3. Valsts pārvaldes iestāde savā priekšlikumā iekļauj ieteiktā pasākuma projektu, kurā iekļauj šādus elementus: (a) nošķiršanas būtība un pakāpe, konkrēti norādot nošķirtās uzņēmējdarbības vienības juridisko statusu; (a) nošķiršanas būtību un pakāpi; (b) nošķirtās uzņēmējdarbības vienības aktīvi un produkti un pakalpojumi, kas šai vienībai jāpiedāvā; (b) nošķirtās uzņēmējdarbības vienības aktīvi un produkti un pakalpojumi, kas šai vienībai jāpiedāvā; (c) pārvaldības režīms, lai nodrošinātu nošķirtajā uzņēmējdarbības vienībā nodarbinātā personāla neatkarību un atbilstošus stimulus; (c) pārvaldības režīms, lai nodrošinātu nošķirtajā uzņēmējdarbības vienībā nodarbinātā personāla neatkarību un atbilstošus stimulus; (d) noteikumus, ar ko nodrošina pienākumu pildīšanu; (d) noteikumus, ar ko nodrošina pienākumu pildīšanu; (e) noteikumus, ar ko nodrošina darbības procedūru pārredzamību, jo īpaši no citu ieinteresēto personu viedokļa; (e) noteikumus, ar ko nodrošina darbības procedūru pārredzamību, jo īpaši no citu ieinteresēto personu viedokļa; (f) uzraudzības programmu, ar ko nodrošina noteikumu ievērošanu, ietverot gada pārskata publiskošanu. (f) uzraudzības programmu, ar ko nodrošina noteikumu ievērošanu, ietverot gada pārskata publiskošanu. 4. Saskaņā ar Komisijas lēmumu par pasākuma projektu, kas pieņemts atbilstīgi 8. panta 3. punktam, valsts pārvaldes iestāde saskaņā ar procedūru, kas paredzēta Direktīvas 2002/21/EK (Pamatdirektīva) 16. pantā, veic dažādo, ar piekļuves tīklu saistīto tirgu koordinētu analīzi. Pamatojoties uz šo izvērtējumu, valsts pārvaldes iestāde uzliek, saglabā, groza vai anulē pienākumu saskaņā ar Direktīvas 2002/21/EK (Pamatdirektīva) 6. un 7. pantu. 4. Saskaņā ar Komisijas lēmumu par pasākuma projektu, kas pieņemts atbilstīgi 8. panta 3. punktam, valsts pārvaldes iestāde saskaņā ar procedūru, kas paredzēta Direktīvas 2002/21/EK (Pamatdirektīva) 16. pantā, veic dažādo, ar piekļuves tīklu saistīto tirgu koordinētu analīzi. Pamatojoties uz šo izvērtējumu, valsts pārvaldes iestāde uzliek, saglabā, groza vai anulē pienākumu saskaņā ar Direktīvas 2002/21/EK (Pamatdirektīva) 6. un 7. pantu. 5. Uzņēmumam, kam uzlikts funkcionālās nošķiršanas pienākums, var piemērot ikvienu no 9. līdz 13. pantā norādītajiem pienākumiem kādā no konkrētajiem tirgiem, kurā tas saskaņā ar Direktīvas 2002/21/EK (Pamatdirektīva) 16. pantu atzīts par uzņēmumu, kam ir būtiska ietekme tirgū, vai jebkādu citu Komisijas atļautu pienākumu saskaņā ar 8. panta 3. punktu. 5. Uzņēmumam, kam uzlikts funkcionālās nošķiršanas pienākums, var piemērot ikvienu no 9. līdz 13. pantā norādītajiem pienākumiem kādā no konkrētajiem tirgiem, kurā tas saskaņā ar Direktīvas 2002/21/EK (Pamatdirektīva) 16. pantu atzīts par uzņēmumu, kam ir būtiska ietekme tirgū, vai jebkādu citu Komisijas atļautu pienākumu saskaņā ar 8. panta 3. punktu.
Grozījums Nr.  104 Priekšlikums direktīvai – grozījumu tiesību akts 2. pants – 10. punkts – b apakšpunkts Direktīva 2002/19/EK 14. pants – 4. punkts
Komisijas ierosinātais teksts Grozījums 4. Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Lēmuma 1999/468/EK 5.a panta 1., 2., 4. un 6. punktu un 7. pantu, ņemot vērā minētā lēmuma 8. panta noteikumus. svītrots
Pamatojums
Lai pieņemtu Piekļuves direktīvā ierosinātos pasākumus, steidzamības procedūras izmantošana nav pamatota.
Grozījums Nr.  105 Priekšlikums direktīvai – grozījumu tiesību akts 2. pants – 10.a punkts (jauns) Direktīva 2002/19/EK II pielikums
10.a II pielikumu aizstāj ar šādu:   II pielikums Obligāto kritēriju saraksts, kas iekļaujams standartpiedāvājumos piekļuvei vairumtirdzniecības tīklam, tostarp dalītai vai atsevišķai piekļuvei noteiktā vietā, kas tirgus dalībniekiem, kuriem ir būtiska tirgus spēja (SMP) ir jāpublicē.   Šajā pielikumā piemēro šādas definīcijas:   (a) “vietējā sakaru apakšlīnija” nozīmē daļēju vietējo sakaru līniju, kas savieno tīkla pieslēgumpunktu abonenta telpās ar koncentratorpunktu vai noteiktu piekļuves starppunktu fiksētajā publisko elektronisko sakaru tīklā;   (b) “atsevišķa piekļuve vietējai sakaru līnijai” nozīmē pilnīgi atsevišķu piekļuvi vietējai sakaru līnijai un dalītu piekļuvi vietējai sakaru līnijai; tā nav saistīta ar maksājumiem vietējās sakaru līnijas īpašniekam;   (c) „(c) „pilnīgi atsevišķa piekļuve vietējai sakaru līnijai” nozīmē saņēmējam nodrošinātu piekļuvi tāda pilnvarota operatora vietējai sakaru līnijai vai vietējai sakaru apakšlīnijai, kas ļauj izmantot pilnu tīkla infrastruktūras kapacitāti;”   (d) „(d) „pilnīgi atsevišķa piekļuve vietējai sakaru līnijai” nozīmē saņēmējam nodrošinātu piekļuvi tāda pilnvarota operatora vietējai sakaru līnijai vai vietējai sakaru apakšlīnijai, kas ļauj izmantot pilnu tīkla infrastruktūras kapacitāti;”   A. Nosacījumi attiecībā uz atsevišķu piekļuvi   1. 1. Tīkla elementi, kuriem ir piedāvāta piekļuve, kas iekļauj jo īpaši šādus elementus kopīgi ar piemērotām saistītajām iekārtām:   (a) atsevišķu piekļuvi vietējai sakaru līnijai un vietējai apakšlīnijai;   (b) dalītu piekļuvi piemērotos punktos tīklā, kas nodrošina līdzvērtīgu funkcionalitāti atsevišķai piekļuvei, apstākļos, kad šāda piekļuve tehniski un ekonomiski nav iespējama;   (ba) kabeļu kanalizācijas piekļuvi, kas ļauj uzstādīt piekļuves un atvilces maršrutēšanas tīklus;   2. 2. Informācija attiecībā uz fizisko piekļuves vietu atrašanās vietām, tostarp ārtelpu sadales punktiem un galvenajiem komutatoriem (1), vietējo sakaru līniju un apakšlīniju, kabeļu kanalizācijas un atvilces maršrutēšanas iekārtu pieejamību īpašās piekļuves tīkla daļās;   3. 3. Tehniskie nosacījumi attiecībā uz piekļuvi vietējām sakaru līnijām, apakšlīnijām un kabeļu kanāliem un uz to izmantošanu, ieskaitot vītā pāra un/vai optiskās šķiedras kabeļu, kabeļu sadales iekārtu, kabeļu kanalizāciju un ar to saistīto iekārtu tehnisko raksturojumu;   4. Pasūtīšanas un sniegšanas procedūras, lietošanas ierobežojumi.   B. Līdzāsatrašanās pakalpojumi   1. Informācija par operatora ar būtisku tirgus spēju (SMP) pastāvošajām attiecīgajām vietām (2) vai iekārtu izvietojumu un to plānoto atjaunināšanu.   (Atgādinājums par negrozīto Pielikumu)
Grozījums Nr.  106 Priekšlikums direktīvai – grozījumu tiesību akts 3. pants – 2.a punkts (jauns) Direktīva 2002/20/EK 3. pants – 2. punkts – 1.a daļa (jauna)
Komisijas ierosinātais teksts Grozījums   2.a Direktīvas 3. panta 2. punktam pievieno šādu daļu:   "Pret uzņēmumiem, kas sniedz pārrobežu elektronisko sakaru pakalpojumus uzņēmumiem, kuri atrodas dažādās dalībvalstīs, vienādi jāattiecas visās dalībvalstīs un uz tiem attiecas tikai viena vienkāršota paziņošanas procedūra attiecīgā dalībvalstī."
Grozījums Nr.  107 Priekšlikums direktīvai – grozījumu tiesību akts 3. pants – 3. punkts Direktīva 2002/20/EK 5. pants
Komisijas ierosinātais teksts Grozījums 5. pantsRadiofrekvenču un numuru izmantošanas tiesības   5. pantsRadiofrekvenču un numuru izmantošanas tiesības   1. Dalībvalstis neparedz individuālas izmantošanas tiesības kā obligātu prasību radiofrekvenču izmantošanai, bet gan iekļauj šādu radiofrekvenču izmantošanas nosacījumus vispārējā atļaujā, ja vien nav pamata piešķirt individuālas tiesības, lai: 1. Dalībvalstis sekmē radiofrekvenču izmantošanu saskaņā ar vispārēju atļauju. Dalībvalstis var piešķirt individuālas tiesības, lai: (a) novērstu nopietnus apdraudējumus vai kaitīgus traucējumus vai (a) novērstu iespējamus kaitīgus traucējumus;   (aa) nodrošinātu pakalpojumu tehnisko kvalitāti;   (ab) nodrošinātu radiofrekvenču spektra efektīvu izmantošanu. (b) īstenotu citus vispārējo interešu mērķus. (b) īstenotu citus vispārējo interešu mērķus, kas noteikti valsts tiesību aktos un nav pretrunā Kopienas tiesībām;   (ba) nodrošinātu atbilstību ierobežojumam saskaņā ar 6.a pantu; 2. Ja ir nepieciešams piešķirt individuālas radiofrekvenču un numuru izmantošanas tiesības, dalībvalstis pēc pieprasījuma piešķir šādas tiesības jebkuram uzņēmumam, kas saskaņā ar vispārējo atļauju nodrošina vai izmanto tīklus vai pakalpojumus, ievērojot šīs direktīvas 6., 6.a un 7. pantu un 11. panta 1. punkta c) apakšpunktu un citus noteikumus, kas garantē šo resursu efektīvu izmantošanu saskaņā ar Direktīvu 2002/21/EK (Pamatdirektīva). 2. Dalībvalstis pēc pieprasījuma piešķir individuālas tiesības jebkuram uzņēmumam, ievērojot šīs direktīvas 6., 6.a un 7. pantu un 11. panta 1. punkta c) apakšpunktu un citus noteikumus, kas garantē šo resursu efektīvu izmantošanu saskaņā ar Direktīvu 2002/21/EK (Pamatdirektīva). Neierobežojot īpašos kritērijus, ko dalībvalstis iepriekš noteikušas, lai piešķirtu radiofrekvenču izmantošanas tiesības radio un televīzijas apraides satura pakalpojumu nodrošinātājiem vispārējo interešu mērķu īstenošanai saskaņā ar Kopienas tiesību aktiem, šādas izmantošanas tiesības piešķir ar objektīvu, pārredzamu, nediskriminējošu un samērīgu procedūru palīdzību un — attiecībā uz radiofrekvencēm — saskaņā ar Direktīvas 2002/21/EK (Pamatdirektīva) 9. panta noteikumiem. Turklāt procedūras ir atklātas, izņemot gadījumus, kad iespējams apliecināt, ka radiofrekvenču izmantošanas individuālo tiesību piešķiršana radio vai televīzijas apraides satura pakalpojumu nodrošinātājiem ir svarīga, lai izpildītu īpašu, dalībvalsts iepriekš noteiktu pienākumu, kas vajadzīgs vispārējo interešu mērķa sasniegšanai saskaņā ar Kopienas tiesību aktiem. Neierobežojot īpašos kritērijus un procedūras, ko dalībvalstis pieņēmušas, lai piešķirtu radiofrekvenču izmantošanas tiesības radio un televīzijas apraides satura pakalpojumu nodrošinātājiem vispārējo interešu mērķu īstenošanai saskaņā ar Kopienas tiesību aktiem, šādas izmantošanas tiesības piešķir ar atklātu, objektīvu, pārredzamu, nediskriminējošu un samērīgu procedūru palīdzību un — attiecībā uz radiofrekvencēm — saskaņā ar Direktīvas 2002/21/EK (Pamatdirektīva) 9. panta noteikumiem. Izņēmuma gadījumos lietu izskatīšana var nebūt atklāta, ja ir iespējams apliecināt, ka radiofrekvenču izmantošanas individuālo tiesību piešķiršana radio vai televīzijas apraides satura pakalpojumu nodrošinātājiem ir svarīga, lai izpildītu īpašu, dalībvalsts iepriekš noteiktu un pamatotu pienākumu, kas vajadzīgs vispārējo interešu mērķa sasniegšanai saskaņā ar Kopienas tiesību aktiem. Piešķirot izmantošanas tiesības, dalībvalstis norāda, vai un saskaņā ar kādiem nosacījumiem tiesību turētājs var nodot šīs tiesības. Attiecībā uz radiofrekvencēm šie noteikumi ir saskaņā ar Direktīvas 2002/21/EK (Pamatdirektīva) 9.b pantu. Piešķirot izmantošanas tiesības, dalībvalstis norāda, vai un saskaņā ar kādiem nosacījumiem tiesību turētājs var nodot šīs tiesības. Attiecībā uz radiofrekvencēm šie noteikumi ir saskaņā ar Direktīvas 2002/21/EK (Pamatdirektīva) 9. un 9. b pantu. Ja dalībvalstis piešķir izmantošanas tiesības uz ierobežotu laikposmu, tā ilgumu nosaka iepriekš, un tas ir piemērots attiecīgajam pakalpojumam izvirzītā mērķa ziņā. Ja dalībvalstis piešķir izmantošanas tiesības uz ierobežotu laikposmu, tam jābūt piemērotam attiecīgajam pakalpojumam izvirzītā mērķa ziņā, pienācīgi ņemot vērā nepieciešamību noteikt atbilstīgu laikposmu ieguldījumu amortizācijai. Visas individuālās radiofrekvenču izmantošanas tiesības, kas piešķirtas uz desmit vai vairāk gadiem un ko uzņēmumi nevar nodot vai iznomāt viens otram, kā atļauts Pamatdirektīvas 9.b pantā, pārskata ik pēc pieciem gadiem un pirmo reizi — piecus gadus pēc izdošanas, ņemot vērā 1. punktā izklāstītos kritērijus. Ja individuālo izmantošanas tiesību piešķiršanai piemērojamie kritēriji vairs nav spēkā, individuālās izmantošanas tiesības pārveido par vispārēju atļauju radiofrekvenču izmantošanai, par to paziņojot iepriekš, proti, ne vēlāk kā piecus gadus pēc pārskatīšanas beigām, vai arī atļauj uzņēmumiem tās savstarpēji brīvi nodot vai iznomāt. Ja individuālās radiofrekvenču izmantošanas tiesības piešķir uz desmit vai vairāk gadiem un ja uzņēmumi tās nevar nodot vai iznomāt cits citam,, kā atļauts Pamatdirektīvas 9.b pantā, tad kompetentā valsts pārvaldes iestāde nodrošina, lai tās rīcībā būtu līdzekļi, ar kuriem tā var pārbaudīt, ka šo individuālo izmantošanas tiesību piešķiršanai piemērojamie kritēriji joprojām ir spēkā un ka tos ievēro licences darbības laikā. Ja šie kritēriji vairs nav spēkā, individuālās izmantošanas tiesības pārveido par vispārēju atļauju radiofrekvenču izmantošanai, par to paziņojot iepriekš un pēc pamatota laika posma beigām, vai arī atļauj uzņēmumiem tās savstarpēji brīvi nodot vai iznomāt. 3. Lēmumu par izmantošanas tiesībām pieņem, paziņo un publisko iespējami drīz pēc tam, kad valsts pārvaldes iestāde ir saņēmusi pilnīgu pieteikumu; trīs nedēļu laikā, ja numuri saskaņā ar nacionālo numerācijas plānu [valsts numuru piešķiršanas plānu] ir iedalīti īpašiem nolūkiem, un sešu nedēļu laikā, ja radiofrekvences saskaņā ar nacionālo radiofrekvenču plānu ir iedalītas elektroniskiem paziņojumiem. Pēdējais termiņš neierobežo piemērojamos starptautiskos nolīgumus attiecībā uz radiofrekvenču vai orbītas stāvokļu izmantošanu. 3. Lēmumu par izmantošanas tiesību piešķiršanu pieņem, paziņo un publisko iespējami drīz pēc tam, kad valsts pārvaldes iestāde ir saņēmusi pilnīgu pieteikumu; trīs nedēļu laikā, ja numuri saskaņā ar nacionālo numerācijas plānu ir iedalīti īpašiem nolūkiem, un sešu nedēļu laikā, ja radiofrekvences saskaņā ar nacionālo radiofrekvenču plānu ir iedalītas elektroniskiem sakaru pakalpojumiem. Pēdējais termiņš neierobežo piemērojamos starptautiskos nolīgumus attiecībā uz radiofrekvenču vai orbītas stāvokļu izmantošanu. 4. Ja pēc apspriešanās ar ieinteresētajām aprindām saskaņā ar Direktīvas 2002/21/EK (Pamatdirektīva) 6. pantu ir nolemts, ka tiesības izmantot numurus ar īpašu ekonomisko vērtību ir jāpiešķir, organizējot atlasi konkursa kārtībā vai salīdzinošu atlasi, dalībvalstis maksimālo trīs nedēļu laikposmu var pagarināt par laiku, kas nepārsniedz trīs nedēļas. 4. Ja pēc apspriešanās ar ieinteresētajām aprindām saskaņā ar Direktīvas 2002/21/EK (Pamatdirektīva) 6. pantu ir nolemts, ka tiesības izmantot numurus ar īpašu ekonomisko vērtību ir jāpiešķir, organizējot atlasi konkursa kārtībā vai salīdzinošu atlasi, dalībvalstis maksimālo trīs nedēļu laikposmu var pagarināt par vēlreiz par trīs nedēļām. Attiecībā uz atlasi konkursa kārtībā vai salīdzinošas atlases procedūrām radiofrekvenču izmantošanai piemēro 7. pantu. Attiecībā uz atlasi konkursa kārtībā vai salīdzinošas atlases procedūrām radiofrekvenču izmantošanai piemēro 7. pantu. 5. Dalībvalstis neierobežo piešķiramo izmantošanas tiesību skaitu, izņemot gadījumus, kad tas ir vajadzīgs, lai nodrošinātu radiofrekvenču efektīvu izmantošanu saskaņā ar 7. pantu. 5. Dalībvalstis neierobežo piešķiramo izmantošanas tiesību skaitu, izņemot gadījumus, kad tas ir vajadzīgs, lai nodrošinātu radiofrekvenču efektīvu izmantošanu saskaņā ar 7. pantu. 6. Valsts pārvaldes iestādes nodrošina to, ka radiofrekvences tiek efektīvi un faktiski izmantotas saskaņā ar Direktīvas 2002/21/EK (Pamatdirektīva) 9. panta 2. punktu. Tās nodrošina to, ka radiofrekvenču izmantošanas tiesību nodošanas vai uzkrāšanas rezultātā netiek traucēta konkurence. Šādiem nolūkiem dalībvalstis var veikt piemērotus pasākumus, piemēram, radiofrekvenču izmantošanas tiesību samazināšana, anulēšana vai piespiedu pārdošana. 6. Kompetentas valsts pārvaldes iestādes nodrošina to, ka radiofrekvences tiek efektīvi un faktiski izmantotas saskaņā ar Direktīvas 2002/21/EK (Pamatdirektīva) 8. punkta 2. punktu un 9. panta 2. punktu. Tās nodrošina to, ka radiofrekvenču izmantošanas tiesību nodošanas vai uzkrāšanas rezultātā netiek traucēta konkurence.
Grozījums Nr.  108 Priekšlikums direktīvai – grozījumu tiesību akts 3. pants – 5. punkts Direktīva 2002/20/EK 6.a pants
Komisijas ierosinātais teksts Grozījums 6.a pantsHarmonizācijas pasākumi   6.a pantsHarmonizācijas pasākumi   1. Lai sasniegtu 1. pantā izklāstītos mērķus, neierobežojot šīs direktīvas 5. panta 2. punktu, Komisija var pieņemt īstenošanas pasākumus: 1. Neierobežojot šīs direktīvas 5. panta 1. un 2. punktu un Direktīvas 2002/21/EK (pamatdirektīvas) 8.a pantu un 9. pantu, Komisija var pieņemt īstenošanas pasākumus: (a) lai noteiktu radiofrekvenču joslas, kuru izmantošanai izsniedz vispārējas atļaujas vai individuālas radiofrekvenču izmantošanas tiesības; (a) lai noteiktu radiofrekvenču joslas, kuru izmantošanai izsniedz vispārējas atļaujas; (b) lai noteiktu numuru sērijas, kam jābūt harmonizētām visā Kopienā; (b) lai noteiktu numuru sērijas, kam jābūt harmonizētām visā Kopienā; (c) lai harmonizētu procedūras vispārēju atļauju vai radiofrekvenču vai numuru individuālu izmantošanas tiesību piešķiršanai; (c) lai harmonizētu procedūras vispārēju atļauju vai radiofrekvenču, kuras nodrošina Eiropas tīklus vai sniedz elektroniskās komunikācijas pakalpojumus, vai numuru individuālu izmantošanas tiesību piešķiršanai uzņēmumiem, kas nodrošina elektronisko sakaru tīklus vai elektronisko sakaru pakalpojumus visā Eiropā; (d) lai harmonizētu II pielikumā paredzētos nosacījumus vispārēju atļauju vai radiofrekvenču vai numuru individuālu izmantošanas tiesību piešķiršanai; (d) lai harmonizētu II pielikumā paredzētos nosacījumus vispārēju atļauju vai radiofrekvenču, vai numuru individuālu izmantošanas tiesību piešķiršanai uzņēmumiem, kas nodrošina elektronisko sakaru tīklus vai elektronisko sakaru pakalpojumus visā Eiropā; (e) lai ierosinātu atļauju vai izmantošanas tiesību un ar d) apakšpunktu saistīto procedūru grozīšanu vai anulēšanu;   (f) lai vajadzības gadījumā saskaņā ar 6.b panta noteikumiem paredzētu procedūras to uzņēmumu atlasei, kam valsts pārvaldes iestādes piešķir individuālas radiofrekvenču vai numuru izmantošanas tiesības.   Šā punkta a) līdz d) un f) apakšpunktā minētos pasākumus, kas paredzēti šīs direktīvas nebūtisko elementu grozīšanai, papildinot to, pieņem saskaņā ar 14.a. panta 3. punktā minēto regulatīvo kontroles procedūru. Nenovēršamu steidzamu iemeslu dēļ Komisija var piemērot 14.a panta 4. punktā minēto steidzamības procedūru. Šos pasākumus, kas paredzēti šīs direktīvas nebūtisko elementu grozīšanai, papildinot to, pieņem saskaņā ar 14.a. panta 3. punktā minēto regulatīvo kontroles procedūru. 2. Attiecīgā gadījumā 1. punktā minētajos pasākumos var paredzēt iespēju dalībvalstīm iesniegt pamatotu pieprasījumu par daļēju izņēmumu un/vai pagaidu atkāpi no šiem pasākumiem. 2. Attiecīgā gadījumā 1. punktā minētajos pasākumos var paredzēt iespēju dalībvalstīm iesniegt pamatotu pieprasījumu par daļēju izņēmumu un/vai pagaidu atkāpi no šiem pasākumiem. Komisija novērtē šāda pieprasījuma pamatotību, ņemot vērā specifiskos apstākļus dalībvalstī, un var piešķirt daļēju izņēmumu vai pagaidu atkāpi, vai abus minētos, ja vien tas pārmērīgi neaizkavē 1. punktā minēto īstenošanas pasākumu izpildi vai nerada konkurences vai regulējuma pārmērīgas atšķirības dažādās dalībvalstīs. Komisija novērtē šāda pieprasījuma pamatotību, ņemot vērā specifiskos apstākļus dalībvalstī, un var piešķirt daļēju izņēmumu vai pagaidu atkāpi, vai abus minētos, ja vien tas pārmērīgi neaizkavē 1. punktā minēto īstenošanas pasākumu izpildi vai nerada konkurences vai regulējuma pārmērīgas atšķirības dažādās dalībvalstīs. 3. Šā panta noteikumu īstenošanā Komisijai var palīdzēt Eiropas Elektronisko sakaru tirgus iestāde (turpmāk tekstā — „EEST iestāde”). Komisija maksimāli ņem vērā EEST iestādes atzinumu, ja tāds iesniegts saskaņā ar Regulas […] 11. pantu.
Grozījums Nr.  109 Priekšlikums direktīvai – grozījumu tiesību akts 3. pants – 5. punkts Direktīva 2002/20/EK 6.b pants (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts Grozījums 6.b pants svītrots Kopīga atlases procedūra, ko piemēro tiesību izsniegšanai   1. Tehniskajos īstenošanas pasākumos, kas minēti 6.a panta 1. punkta f) apakšpunktā, var paredzēt, ka EEST iestāde saskaņā ar Regulas […] 12. pantu iesniedz priekšlikumus par tā uzņēmuma vai uzņēmumu atlasi, kam piešķir individuālas radiofrekvenču vai numuru izmantošanas tiesības.   Šādos gadījumos pasākumos norāda laikposmu, kurā EEST iestādei jāveic atlase, procedūru, noteikumus un nosacījumus, kas piemērojami atlasei, un sīkas ziņas par maksājumiem un nodevām, kas jāuzliek radiofrekvenču un/vai numuru izmantošanas tiesību turētājiem, lai nodrošinātu radiofrekvenču spektra vai numerācijas resursu optimālu izmantošanu. Atlases procedūra ir atklāta, pārredzama, nediskriminējoša un objektīva.   2. Maksimāli ņemot vērā EEST iestādes atzinumu, Komisija pieņem pasākumu tā uzņēmuma vai uzņēmumu atlasei, kam jāizsniedz individuālas radiofrekvenču vai numuru izmantošanas tiesības. Pasākumā norāda laiku, kādā valsts pārvaldes iestādām jāizsniedz šādas tiesības. To veicot, Komisija rīkojas saskaņā ar 14.a panta 2. punktā minēto procedūru.”
Pamatojums
Visas ES atlases procedūrām par tiesību izsniegšanu ir jāpiemēro īpaši tiesību aktu priekšlikumi, nevis komitoloģija.
Grozījums Nr.  110 Priekšlikums direktīvai – grozījumu tiesību akts 3. pants – 7. punkts Direktīva 2002/20/EK 8. pants
Komisijas ierosinātais teksts Grozījums (7) Svītro 8. pantu. svītrots
Pamatojums
Šā panta nozīme un teksta formulējums ir apmierinošs.
Grozījums Nr.  111 Priekšlikums direktīvai – grozījumu tiesību akts 3. pants – 8. punkts – a apakšpunkts Direktīva 2002/20/EK 10. pants – 3. punkts – 2. daļa
Komisijas ierosinātais teksts Grozījums Šajā sakarā dalībvalstis var pilnvarot attiecīgās iestādes vajadzības gadījumā uzlikt finansiālus sodus. Pasākumus un iemeslus, ar kuriem tie ir pamatoti, nekavējoties paziņo attiecīgajam uzņēmumam un nosaka pieņemamu termiņu, kurā uzņēmums var izpildīt pasākumu. Šajā sakarā dalībvalstis var pilnvarot attiecīgās iestādes:   (a) vajadzības gadījumā uzlikt preventīvus finansiālus sodus, turklāt tie var būt periodiski sodi ar atpakaļejošu spēku; kā arī   (b) izdot rīkojumus pārtraukt tāda pakalpojuma vai pakalpojuma kopuma sniegšanu, kas var būtiski kaitēt konkurencei, līdz tiek nodrošināta atbilstība piekļuves nodrošināšanas pienākumam, kurš uzlikts pēc tam, kad saskaņā ar Direktīvas 2002/21/EK (Pamatdirektīva) 16. pantu ir veikta tirgus analīze.
Pamatojums
Grozījumā ir ierosināts noteikt divu veidu precīzi formulētas izpildes pilnvaras, kuras pašreiz īsteno nevis visi regulatori, bet daži no tiem, un kuras ir noderīgs līdzeklis izpildes sekmēšanā. Turklāt, lai visiem pakalpojumu sniedzējiem, uzsākot darbību tirgū, būtu līdzvērtīgi konkurences apstākļi, būtiska nozīme ir spējai nepieļaut, ka dominējošs pakalpojumu sniedzējs sāk sniegt pakalpojumu, kurš ierobežotu konkurenci pirms piekļuves nodrošināšanas, tādējādi nodrošinot, ka tirgus ir jau sākotnēji konkurētspējīgs (nevis monopolizēts), tas paplašinās un cenas pazeminās.
Grozījums Nr.  112 Priekšlikums direktīvai – grozījumu tiesību akts 3. pants – 8. punkts – c apakšpunkts Direktīva 2002/20/EK 10. pants – 5. punkts
Komisijas ierosinātais teksts Grozījums Nopietnu un atkārtotu vispārējās atļaujas vai izmantošanas tiesību nosacījumu vai 6. panta 2. punktā minētā īpašā pienākuma pārkāpumu gadījumā valsts pārvaldes iestādes var liegt uzņēmumam turpināt nodrošināt elektronisko komunikāciju tīklus vai pakalpojumus vai apturēt vai anulēt izmantošanas tiesības, ja šā panta 3. punktā minētie pasākumi, kuru mērķis ir izpildes nodrošināšana, nav izrādījušies efektīvi. Reālas, samērīgas un preventīvas sankcijas un sodus var piemērot attiecībā uz visu pārkāpuma periodu, pat ja šis pārkāpums pēc tam ir novērsts. Nopietnu vai atkārtotu vispārējās atļaujas vai izmantošanas tiesību nosacījumu vai 6. panta 2. punktā minētā īpašā pienākuma pārkāpumu gadījumā valsts pārvaldes iestādes var liegt uzņēmumam turpināt nodrošināt elektronisko komunikāciju tīklus vai pakalpojumus vai apturēt vai anulēt izmantošanas tiesības, ja šā panta 3. punktā minētie pasākumi, kuru mērķis ir izpildes nodrošināšana, nav izrādījušies efektīvi. Reālas, samērīgas un preventīvas sankcijas un sodus var piemērot attiecībā uz visu pārkāpuma periodu, pat ja šis pārkāpums pēc tam ir novērsts.
Grozījums Nr.  113 Priekšlikums direktīvai – grozījumu tiesību akts 3. pants – 8. punkts – d apakšpunkts Direktīva 2002/20/EK 10. pants – 6. punkts
Komisijas ierosinātais teksts Grozījums 6. Neraugoties uz 2., 3. un 5. punkta noteikumiem, ja attiecīgajai iestādei ir pierādījums par vispārējās atļaujas vai izmantošanas tiesību nosacījumu vai 6. panta 2. punktā minēto īpašo pienākumu pārkāpumu, kas rada tūlītējus un nopietnus draudus sabiedrības aizsargātībai, sabiedrības drošībai vai sabiedrības veselībai, vai radīs nopietnas ekonomiskas vai funkcionālas problēmas citiem elektronisko komunikāciju tīklu vai pakalpojumu nodrošinātājiem vai lietotājiem, tā var pieņemt tūlītējus pagaidu pasākumus, lai labotu situāciju pirms galīgā lēmuma pieņemšanas. Pēc tam attiecīgajam uzņēmumam dod pieņemamu iespēju izteikt savu viedokli un ierosināt tiesiskās aizsardzības līdzekļus. Vajadzības gadījumā attiecīgā iestāde var apstiprināt pagaidu pasākumus, kas ir spēkā ne ilgāk kā 3 mēnešus. 6. Neraugoties uz 2., 3. un 5. punkta noteikumiem, ja attiecīgajai iestādei ir pierādījums par vispārējās atļaujas vai izmantošanas tiesību nosacījumu vai 6. panta 2. punktā minēto īpašo pienākumu pārkāpumu, kas rada tūlītējus un nopietnus draudus sabiedrības aizsargātībai, sabiedrības drošībai vai sabiedrības veselībai, vai radīs nopietnas ekonomiskas vai funkcionālas problēmas citiem elektronisko komunikāciju tīklu vai pakalpojumu nodrošinātājiem vai lietotājiem vai citiem radiofrekvenču spektra lietotājiem, tā var pieņemt tūlītējus pagaidu pasākumus, lai labotu situāciju pirms galīgā lēmuma pieņemšanas. Pēc tam attiecīgajam uzņēmumam dod pieņemamu iespēju izteikt savu viedokli un ierosināt tiesiskās aizsardzības līdzekļus. Vajadzības gadījumā attiecīgā iestāde var apstiprināt pagaidu pasākumus, kas ir spēkā ne ilgāk kā 3 mēnešus.
Pamatojums
Šādas problēmas gadījumā visi spektra lietotāji ir jāaizsargā, īstenojot pagaidu pasākumus.
Grozījums Nr.  114 Priekšlikums direktīvai – grozījumu tiesību akts 3. pants – 8. punkts – da apakšpunkts (jauns) Direktīva 2002/20/EK 10. pants – 6.a punkts (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts Grozījums   (da) Iekļauj šādu punktu:   „ 6.a Dalībvalstīm atbilstīgi to tiesību aktiem, ir jānodrošina, ka 5. un 6. punktā paredzētajiem sodiem piemēro tiesas kontroli.”
Grozījums Nr.  115 Priekšlikums direktīvai – grozījumu tiesību akts 3. pants – 9.a punkts (jauns) Direktīva 2002/20/EK 11. pants – 1. punkts – 1. daļa – fa apakšpunkts (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts Grozījums   9.a 11. panta 1. punkta 1. daļu papildina ar šādu punktu:   "(fa) radiofrekvenču efektīvas izmantošanas mudināšanai un to efektīvas pārvaldības nodrošināšanai.”
Pamatojums
Spektra tirdzniecība palielina spektra lietderību un mazina iespējas uzkrāt spektra izmantošanas tiesības. Tomēr uzņēmumu sniegti precīzi rādītāji par spektra izmantošanu ļautu BERT un valsts pārvaldes iestādēm rūpīgi novērtēt spektra izmantošanu.
Grozījums Nr.  116 Priekšlikums direktīvai – grozījumu tiesību akts 3. pants – 11. punkts Direktīva 2002/20/EK 14.a pants – 4. punkts
Komisijas ierosinātais teksts Grozījums 4. Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Lēmuma 1999/468/EK 5.a panta 1., 2., 4. un 6. punktu un 7. pantu, ņemot vērā minētā lēmuma 8. panta noteikumus. svītrots
Pamatojums
Saskaņā ar Atļauju izsniegšanas direktīvu pieņemtie komitoloģijas pasākumi neattaisno steidzamības procedūras izmantošanu.
Grozījums Nr.  117 Priekšlikums direktīvai – grozījumu tiesību akts 3. pants – 11.a punkts Direktīva 2002/21/EK 14.a pants – 1.a punkts (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts Grozījums   (11.a) 14.a pantam pievieno šādu jaunu apakšpunktu:   “1.a Atkāpjoties no 1. punkta, pasākumu pieņemšanā atbilstīgi 6.a panta 1. punkta a),c) un d) apakšpunktam,, Komisijai palīdz komiteja, kas izveidota saskaņā ar Lēmuma 676/2002/EK 3. panta 1. punktu (Radiofrkevenču spektra komiteja)".
Grozījums Nr.  118 Priekšlikums direktīvai – grozījumu tiesību akts 3.a pants (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	3.a pantsPārskatīšanas procedūra
	1. Komisija periodiski pārskata šīs direktīvas, kā arī Direktīvas 2002/21/EK (Pamatdirektīva), Direktīvas 2002/19/EK (Piekļuves direktīva) un 2002/20/EK (Atļaujas direktīva) darbību un ne vēlāk kā trīs gadus pēc 5. panta 1. punktā minētā piemērošanas termiņa ziņo Eiropas Parlamentam un Padomei. Šajā ziņojumā Komisija novērtē vai atbilstīgi tirgus attīstībai un ņemot vērā gan konkurenci, gan patērētāju aizsardzību, joprojām ir nepieciešams nozares ex ante regulējums, kas noteikts Direktīvas 2002/19/EK (Piekļuves direktīva) 8. līdz 13. a punktā un Direktīvas 2002/22/EK (Universālā pakalpojuma direktīva) 17. pantā vai arī tas jāgroza vai jāatceļ. Šim nolūkam Komisija no dalībvalstīm un valstu regulējošām iestādēm drīkst pieprasīt informāciju, kas sniedzama bez liekas kavēšanās.
	2. Ja Komisija atklāj, ka noteikumi, kas minēti 1. punktā jāgroza vai jāatceļ, tā bez liekas kavēšanās iesniedz priekšlikumu Eiropas Parlamentam un Padomei.
Grozījums Nr.  119 Priekšlikums direktīvai – grozījumu tiesību akts I pielikums – 3. punkts – a apakšpunkts Direktīva 2002/20/EK I pielikums – A daļa – 4. punkts
Komisijas ierosinātais teksts Grozījums 4. Nacionālā numerācijas plāna [valsts numuru piešķiršanas plāna] numuru pieejamība galalietotājiem, ETNS un UIFN numuri un nosacījumi, kas ir saskaņā ar Direktīvu 2002/22/EK (Universālā pakalpojuma direktīva). 4. Dalībvalstu nacionālajos numerācijas plānos norādīto numuru pieejamība galalietotājiem, ETNS un UIFN numuri un nosacījumi, kas ir saskaņā ar Direktīvu 2002/22/EK (Universālā pakalpojuma direktīva).
Pamatojums
Ir nepieciešams, lai iekšējā tirgū būtu nodrošināta pārrobežu piekļuve numuriem.
Grozījums Nr.  120 Priekšlikums direktīvai – grozījumu tiesību akts I pielikums – 3. punkts – g apakšpunkts Direktīva 2002/20/EK I pielikums – A daļa – 19. punkts
Komisijas ierosinātais teksts Grozījums 19. Atbilstība valsts pasākumiem, ar ko īsteno Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2001/29/EK un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2004/48/EK. svītrots
Pamatojums
Būtu lietderīgāk un labāk, ja diskusija par autortiesību aizsardzību un par jautājumiem, kas saistīti ar elektronisko komunikāciju tīkliem notiktu, izmantojot tiešsaistē pieejamās apspriežu iespējas. Ar šo iniciatīvu ir paredzēts veidot dialogam piemērotu vidi, kur visas elektronisko vērtību ķēdē iesaistītās ieinteresētās puses varētu sadarboties, lai rastu risinājumus, kuri pamatojas uz pašregulējumu un ir pieņemami visām ieinteresētajām pusēm.
Grozījums Nr.  121 Priekšlikums direktīvai – grozījumu tiesību akts I pielikums – 3. punkts – ga apakšpunkts (jauns) Direktīva 2002/20/EK I pielikums – A daļa – 19.a punkts (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts Grozījums   (ga) Pievieno šādu punktu:   “19.a Pārredzamības nodrošināšanas pienākums, ar kuru publiskā komunikāciju tīkla operatoriem saskaņā ar Direktīvas 2002/21/EK 8. pantā noteiktajiem mērķiem un principiem ir jānodrošina pilnīgs pārklājums, tostarp neierobežota piekļuve saturam, pakalpojumiem un lietojumiem, un jāpaziņo par ierobežojumiem, kas saistīti ar piekļuvi pakalpojumiem un lietojumiem, un par nostādnēm attiecībā uz datplūsmas pārvaldību, kā arī attiecīgos gadījumos par valsts pārvaldes iestāžu piekļuvi informācijai, kas nepieciešama, lai pārbaudītu paziņojumā paustās informācijas precizitāti.”
Pamatojums
Pašreizējā nosacījumu kopumā nav ietverti skaidri formulēti pārredzamības nodrošināšanas pienākumi, uz kuriem pamatojoties var nodrošināt galalietotāju piekļuves tiesību aizsardzību. Ir ļoti svarīgi, lai valsts pārvaldes iestāžu rīcībā būtu pietiekama informācija, uz kuru pamatojoties tās varētu novērtēt publisko komunikāciju tīklu operatoru pienākumu izpildi, proti, ļaut galalietotājiem piekļūt saturam, pakalpojumiem un lietojumiem pēc savas izvēles. Nosacījumi par vispārējas atļaujas izsniegšanu veido mehānismu, kā nodrošināt savstarpējo pārredzamību attiecībā uz komunikāciju tīkla operatoriem, kuriem nav būtiskas tirgus spējas.
Grozījums Nr.  122 Priekšlikums direktīvai – grozījumu tiesību akts I pielikums – 4. punkts – c apakšpunkts Direktīva 2002/20/EK I pielikums – B daļa – 4. punkts
Komisijas ierosinātais teksts Grozījums (c) Minētās daļas 4. punktā svītro vārdus „uz kuru attiecas visas izmaiņas valsts frekvenču piešķiršanas plānā”. svītrots
Grozījums Nr.  123 Priekšlikums direktīvai – grozījumu tiesību akts I pielikums – 4. punkts – d apakšpunkts Direktīva 2002/20/EK I pielikums – B daļa – 7. punkts
Komisijas ierosinātais teksts Grozījums 7. Brīvprātīgas saistības, ko uzņēmums, saņemot izmantošanas tiesības, uzņēmies konkursa kārtībā veiktas atlases vai salīdzinošas atlases procedūras gaitā.” 7. Brīvprātīgas saistības, ko uzņēmums, saņemot izmantošanas tiesības, uzņēmies konkursa kārtībā veiktas atlases vai salīdzinošas atlases procedūras gaitā. Ja šādas saistības de facto atbilst vienam vai vairākiem pienākumiem, kuri norādīti Direktīvas 2002/19/EK 9.–13.a pantā, tad uzskata, ka šādas saistības ir izbeigušās vēlākais līdz 2010. gada 1. janvārim.
Pamatojums
Regulatīvos pienākumus uzliek tikai tiem uzņēmumiem, kuriem ir būtiska tirgus spēja, tādējādi pamatojot ex ante noteikumus. Pirms 2002. gadā pieņemto reglamentējošo noteikumu stāšanās spēkā izmantošanas tiesību iegūšana dažkārt bija atkarīga no “brīvprātīgām saistībām”, ko apņēmās pildīt jaunie tirgus dalībnieki, kuriem bija jāuzņemas šādi regulatīvi pienākumi (nediskriminācijas pienākums u.c.). Lai nepieļautu, ka regulējums tiek noteikts neatkarīgi no tirgus spējas, šādas “brīvprātīgas saistības” uzskata par tādām, kuras izbeigsies tūlīt pēc pārejas perioda.
Grozījums Nr.  124 Priekšlikums direktīvai – grozījumu tiesību akts I pielikums – 4.a punkts (jauns) Direktīva 2002/20/EK I pielikums – C daļa – 1. punkts
Komisijas ierosinātais teksts Grozījums   (4a) Pielikuma C daļas 1. punktu aizstāj ar šādu:   "1. Pakalpojuma izraudzīšanās, kuram šo numuru izmanto, ietverot visas prasības, kas saistītas ar šā pakalpojuma nodrošināšanu, un, lai novērstu neskaidrības, tarifu principus un maksimālās cenas, ko var piemērot par konkrētiem numuru diapazoniem, ar mērķi nodrošināt patērētāju aizsardzību saskaņā ar Direktīvas 2002/21/EK 8. panta 4. punkta b) apakšpunktu.
Pamatojums
Īpaši numuru diapazoni attiecas uz konkrētiem pakalpojumu veidiem (bezmaksas zvans, valstī noteiktā likme, vietējā likme). Ir svarīgi, lai valsts pārvaldes iestādes varētu nodrošināt, ka maksa, ko operatori nosaka par šiem pakalpojumiem, ir patērētājiem pieņemama. Piemēram, patērētāji var sagaidīt, ka par zvaniem uz numuriem, kas nav piesaistīti konkrētai ģeogrāfiskai atrašanās vietai, nosaka tādu maksu, kas atbilst valstī noteiktajai likmei.
Grozījums Nr.  125 Priekšlikums direktīvai – grozījumu tiesību akts II pielikums Direktīva 2002/20/EK II pielikums – 1. punkts – d apakšpunkts
Komisijas ierosinātais teksts Grozījums (d) metode, kā aprēķina lietošanas nodevas par radiofrekvenču izmantošanas tiesībām; (d) metode, kā aprēķina lietošanas nodevas par radiofrekvenču izmantošanas tiesībām, neierobežojot dalībvalstu noteiktās sistēmas gadījumos, ja pienākumu maksāt izmantošanas nodevas aizstāj ar pienākumu pildīt īpašus vispārēju interešu mērķus;
Pamatojums
Dalībvalstīm joprojām jābūt iespējai saglabāt vai ieviest sistēmas gadījumos, kad pienākumu maksāt izmantošanas nodevu aizstāj ar pienākumu pildīt īpašus vispārējas nozīmes mērķus. Šādas sistēmas jau ir zināmas attiecībā uz virszemes apraides frekvencēm, ja tās izmanto plašsaziņas līdzekļu plurālisma mērķu īstenošanai.

• [1]               OV L 108, 24.4.2002., 1. lpp.
• [2] ^*

PASKAIDROJUMS

1. RADIOFREKVENČU SPEKTRA REFORMA

Radiofrekvenču spektrs, tāpat kā citi dabas resursi (saule, ūdens, gaiss), ir sabiedrisks labums; lai arī tirgus mehānismi ir efektīvi līdzekļi optimālas ekonomiskās vērtības (privātās un sabiedriskās) gūšanai, ar tiem vien nevar apmierināt vispārējās intereses un nodrošināt sabiedriskos labumus, kas vajadzīgi vispārējas informācijas sabiedrības sasniegšanai. Tāpēc ir vajadzīga vienota politika un tirgus pieeja.

1.1. Elastīguma nodrošināšana (pakalpojumu un tehnoloģiju neitralitāte, tirdzniecība utt.) un saskaņošanas mērķi

Ja mēs vēlamies panākt efektīvu šī ierobežotā resursa izmantošanu, ir vajadzīga labāka koordinācija un lielāks elastīgums. Tomēr ir jāatrod adekvāts līdzsvars starp elastīgumu un saskaņošanas līmeni, kas vajadzīgs arī radiofrekvenču spektra pievienotās vērtības palielināšanai iekšējā tirgū (t.i., nosakot konkrētu frekvenču joslu konkrētiem pakalpojumiem un tehnoloģijām, piemēram, GSM, UMTS, MCA un MSS).

Absolūtas „saskaņošanas darba kārtības” izstrāde (pilnīgas pakļautības un kontroles pieeja) neatbilst „ideālistiskam” neitralitātes režīmam (pilnīgai tirgus pieejai). Tāpēc priekšroka ir dodama jauktam radiofrekvenču spektra pārvaldības režīmam, kura pamatā ir līdzsvarots dažādu iespēju apvienojums (saskaņošanas apjoms iepretī pakalpojumu neitralitātei, standartizācija iepretī tehnoloģiju neitralitātei, spektra piešķīrumu veidi).

Reālistiska un vēlama šķiet pakāpeniska, nevis revolucionāra radiofrekvenču spektra reforma:

· ieviešamo reformu priekšnoteikums ir neiejaukšanās, kā arī atbilstība ITU noteikumiem attiecībā uz radio;

· pakalpojumu un tehnoloģiju neitralitātes darbības jomai un būtībai jāatbilst ITU definējumiem;

· tehnoloģiju neitralitāte jāīsteno, pamatojoties uz skaidriem savietojamības noteikumiem un to, ar kādiem nosacījumiem var tikt piemēroti standarti;

· pakalpojumu neitralitāte jāsaprot kā tāda, kas attiecas vienīgi uz elektronisko sakaru pakalpojumiem saskaņā ar to attiecīgajām valsts frekvenču piešķīrumu shēmām un ITU noteikumiem;

· spektra tirdzniecībai jābūt brīvprātīgai un jāatbilst attiecīgās joslas galvenajam lietojumam;

· vispārējas atļaujas ir saglabājamas kā pārvaldības princips, un pieprasījuma gadījumā tās var izstrādāt, lai gan vairums atļauju būtībā ir individuālas izmantošanas tiesības;

· dalībvalstīm ir jāgarantē spektra efektivitāte, neefektīvas izmantošanas gadījumā piemērojot radiofrekvenču samazināšanu, anulēšanu vai pārdošanu;

· pamatojoties uz neiejaukšanās principu, lielāka radiofrekvenču spektra daļa ir saskaņoti jāpārveido par bezlicenču spektru.

1.2. Pastiprināta Komisijas koordinēšanas funkcija

Radiofrekvenču spektram nepastāv robežas. Lai dalībvalstis spektru izmantotu efektīvi, ir vajadzīga stingrāka koordinēšana ES līmenī, it īpaši attiecībā uz Eiropas mēroga pakalpojumu izveidi un starptautisku nolīgumu sarunām.

Lai gan radiofrekvenču spektra pārvaldība ir dalībvalstu kompetencē, tikai ar ES līmeņa pieeju var nodrošināt ES interešu efektīvu aizsardzību pasaules līmenī. Tāpat kā tirdzniecības politikas gadījumā, Kopienai ir piešķiramas pilnvaras risināt starptautiskas sarunas, pamatojoties uz skaidriem ES likumdevēju dotiem uzdevumiem.

1.3. Digitālās dividendes

Jautājumā par digitālajām dividendēm ir vajadzīga tūlītēja politiska reakcija; mēs nevaram gaidīt, līdz stājas spēkā reformu direktīvas. Pārejas rezultātā atbrīvotā spektra piešķīrumā par galveno vadošo principu jāuzskata sociālā, kultūras un ekonomiskā vērtība (labāki sabiedriskie pakalpojumi, bezvadu platjoslas ierīkošana nepietiekami apkalpotās zonās, izaugsme un darba vietas utt.), nevis tikai valsts ienākumu palielināšana. Vajadzīga koordinēta ES pieeja, jo:

· dalībvalstīm jāveic izmaksu un ieguvumu analīze, lai noteiktu atbilstošus radiofrekvenču spektra piešķīrumus;

· ir jāizstrādā kopēja izmaksu un ieguvumu analīzes metodika;

· jāidentificē joslas, ko var saskaņot ar skaidri definētiem Eiropas mēroga vai savietojamiem pakalpojumiem ES līmenī, vai jāveicina efektīva izmantošana un sociālie ieguvumi;

· šo pakalpojumu saskaņošanai vajadzības gadījumā jāierosina saistoši tiesību akti.

2. efektīvas un konsekventas īstenošanas uzlabošana

Telekomunikāciju sistēmas konsekventai īstenošanai ir būtiska nozīme labi funkcionējoša elektronisko sakaru iekšējā tirgus un konkurētspējīgas informācijas sabiedrības ekonomikas izveidē, kas dotu labumu gan patērētājiem, gan uzņēmumiem.

Pašreizējais pilnvaru līdzsvars starp Komisiju („sargu”, kas uzrauga tirgu noteikšanu un būtiskas ietekmes tirgū konstatēšanu) un valsts pārvaldes iestādēm (atbild par īstenošanu vietējā līmenī) ir darbojies samērā labi. Tomēr ir iespējams uzlabot konsekvenci gan attiecībā uz dalībvalstu lēmumiem, kas ietekmē iekšējo tirgu, gan uz tiesiskās aizsardzības līdzekļu piemērošanu.

2.1. Valsts pārvaldes iestādes

Konsekventas piemērošanas pirmais un galvenais priekšnosacījums ir neatkarīgas un ar atbilstīgiem resursiem apgādātas valsts pārvaldes iestādes (VPI). Referente atzinīgi vērtē Komisijas ierosinātos neatkarības nosacījumus un uzsver, ka tie nedrīkst tikt apdraudēti iestāžu sarunās.

Efektīva regulatīvā sistēma nevar pastāvēt arī bez specializētām pārsūdzības iestādēm un efektīviem pārsūdzības mehānismiem (t.i., saprātīgiem lēmumu pieņemšanas termiņiem), lai nepieļautu pārsūdzības procedūru ļaunprātīgu izmantošanu. Pārsūdzības iestādēm jābūt pilnvarotām konsultēties ar Eiropas Telekomunikāciju regulatoru (BERT), ja konkrētajā gadījumā iespējamas sekas, kas skar iekšējo tirgu.

2.2. Konsekventa īstenošana ar efektīva kopregulējuma palīdzību

Lai nodrošinātu konsekvenci un efektivitāti sistēmā, kurā kompetences ir sadalītas, piemērotākais līdzeklis ir kopregulējums. Tikai ar šādu pieeju, kas vērsta uz Komisijas un VPI sadarbību, var sasniegt rezultātus, neizmainot trauslo iestāžu pilnvaru līdzsvaru un neapdraudot šī regulējuma subsidiaritātes elementus. Komisijai drīzāk jābūt kā šķīrējtiesnesim un koordinatoram, nevis tiesnesim un soda izpildītājam.

Šai jaunajai kopregulējuma funkcijai nevis jāapdraud, bet gan jāpapildina Komisijas iniciatīvas tiesības noteikt darba kārtību kopregulējuma jautājumos un ierosināt likumdevējiem saistošus tiesību aktus konsekvences problēmu novēršanai.

2.2.1. Tiesiskās aizsardzības līdzekļi

Ir jāievieš nevis veto mehānisms, bet strīdu izšķiršanas procedūra, lai visas iesaistītās puses – Komisija, atsevišķas VPI, BERT un ieinteresētās personas – aktīvi piedalītos konstruktīvu risinājumu meklēšanā attiecībā uz tiesiskās aizsardzības līdzekļu piemērošanu.

Grozījumā Nr. 17 referente ierosina alternatīvu procedūru konsekventai tiesiskās aizsardzības līdzekļu piemērošanai. Procedūras pamatā ir princips, ka tikai gadījumā, ja Komisija un BERT (ar vienkāršu balsu vairākumu) ir vienisprātis, ka ierosinātais tiesiskās aizsardzības līdzeklis ir nepiemērots, Komisija var izdot pamatotu lēmumu, pieprasot attiecīgajai VPI grozīt pasākuma projektu. Uz funkcionālo nošķiršanu tās tālejošā rakstura dēļ attiecas īpašs režīms, saskaņā ar kuru Komisijai un BERT ir jāvienojas, ka tas ir vienīgais efektīvais tiesiskās aizsardzības līdzeklis, lai attiecīgā VPI varētu to piemērot.

3. PĀREJA UZ PILNĪGU KONKURENCI

Atzīstot ex-ante regulējuma pagaidu raksturu, ir jāizmanto pakāpeniska pieeja, atceļot regulējumu tikai un vienīgi tad, kad tirgi kļūst efektīvi konkurētspējīgi. Šajā ziņā kvalificētas pārskatīšanas klauzulas ieviešana (ar ko prasa Komisijai nepārtraukti uzraudzīt regulēto tirgu konkurences līmeni un veikt periodiskas pārskatīšanas) varētu būt adekvāta pieeja.

Turklāt būtu jārūpējas par jauno piekļuves tehnoloģiju (optisko šķiedru tīkli) ietekmes uz konkurenci novērtēšanu, jo tās varētu prasīt pielāgotus metodoloģiskos un regulatīvos līdzekļus, lai nodrošinātu, ka šajos jaunajos tirgos saglabājas konkurence un ka tomēr tiek nodrošināti adekvāti stimuli šo jauno tīklu izvēršanai. Tādēļ Komisija tiek mudināta pienācīgi ņemt vērā politiskās diskusijas par šo jauno piekļuves tīklu regulēšanu un pieņemt jebkādas rekomendācijas šajā jautājumā pilnīgā saskaņā ar šīm diskusijām.

Vietējie tirgi

Lai atceltu ierobežojumus tur, kur tie vairs nav vajadzīgi, ir jābūt niansētākai pieejai tirgus analīzei, tostarp vietējo tirgu analīzei. Regulatīvās saistības varētu atcelt tajos ģeogrāfiskajos apgabalos, kuros var uzskatīt, ka konkurence ir sekmīgi attīstījusies, un no jauna ieviest vai pastiprināt nekonkurētspējīgās teritorijās, kurās tirgus var uzskatīt par konkurētspējīgiem valsts līmenī. Tas varētu samazināt dominējošo operatoru šķērssubsidēšanu starp konkurētspējīgiem un nekonkurētspējīgiem reģioniem risku. VPI būtu jāņem vērā šī iespēja tirgu analīzē.

4. TĪKLU NĀKAMĀ PAAUDZE

Mūsu attieksme pret piekļuvi nākamās paaudzes tkliem kopā ar spektru tagad ir divi vissvarīgākie politikas jautājumi telekomunikāciju nozarē. To ievērošana direktīvās sniedz nozares kopēju ainu, lai veicinātu saskaņotus ieguldījumus.

Optisko šķiedru tīkliem ir daudz augstākas kapacitātes kā citām telekomunikāciju tehnoloģijām. Šī jaunā tehnoloģiskā realitāte rosina pārskatīt un pielāgot pašreizējo elektronisko komunikāciju regulēšanu ar trīskāršu mērķi veicināt ieguldījumus (gan no pašreizējiem, gan jaunajiem dalībniekiem), nodrošināt konkurenci un patērētāju izvēli un veicināt jaunās tehnoloģijas ātru izvēršanu pēc iespējas plašāk visā teritorijā (un ne tikai blīvi apdzīvotajos apgabalos).

Lai gan tiek atzīts, ka pilnīga infrastruktūru konkurence (paralēli augstas kapacitātes šķiedru piekļuves tīkli) ir vēlamāka un tādēļ izvirzāma par primāro mērķi, šāda izvirzīšana var nebūt iespējama vai ekonomiski izdevīga visās valstīs vai visās ģeogrāfiskajā teritorijās dažādās valstīs, kā to jau rāda pašreizējo konkurējošo tīklu izvēršanas pakāpe. Ja tas nav iespējams, būtu dodama priekšroka atvērtā tīkla pieeja, kas veicina kopējus ieguldījumus un, vajadzības gadījumā būtu vajadzīga obligāta nediskriminējoša piekļuve. Ja kopēji ieguldījumi nav iespējami, regulēšanai būtu jānodrošina, ka ieguldījumu risku adekvāti sadala visi operatori ar piekļuvi.

Kopumā regulatoru rīcībā ir jābūt efektīvu instrumentu kopumam, lai veicinātu konkurenci, ieguldījumus un patērētāju ieguvumus. Šim nolūkam atkarībā no konkurences konkrētajā teritorijā varētu būt obligāta iekšējo tīklu izmantošana, obligāta piekļuve pasīvajai infrastruktūrai (piemēram, piekļuvei kanāliem, ievadiem ēkās, prioritātei un iekšējiem tīkliem), tranzīta savienojumu iespējas; jāveicina kopēji ieguldījumi un pieprasījumu apvienošana vai nošķiršanas prasību paplašināšana uz šiem jaunajiem tīkliem.

Ekonomikas un monetārāS komitejaS ATZINUMS (5.6.2008)

Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komitejai

par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai, ar ko izdara grozījumus Direktīvā 2002/21/EK par kopējiem reglamentējošiem noteikumiem attiecībā uz elektronisko komunikāciju tīkliem un pakalpojumiem, Direktīvā 2002/19/EK par piekļuvi elektronisko komunikāciju tīkliem un ar tiem saistītām iekārtām un to savstarpēju savienojumu un Direktīvā 2002/20/EK par elektronisko komunikāciju tīklu un pakalpojumu atļaušanu
(COM(2007)0697 – C6‑0427/2007 – 2007/0247(COD))

Atzinumu sagatavoja: Karsten Friedrich Hoppenstedt

ĪSS PASKAIDROJUMS

Ieteiktajai telekomunikāciju nozares tiesiskās sistēmas reformai jāveicina konkurence, investīciju drošība un elektronisko komunikāciju iekšējā tirgus konsolidācija, lai turpinātu liberalizācijas procesu. Turklāt jāņem vērā patērētāju aizsardzības, tīkla drošības un kultūras jautājumi.

Ņemot vērā ārkārtīgi strauji mainīgo tirgu un telekomunikāciju nozares straujo attīstību, jāizvēlas elastīga pieeja, kas spēj pielāgoties turpmākajai attīstībai.

Turklāt vajadzīgas drošas nākotnes perspektīvas attiecībā uz ierosinātās tiesiskās sistēmas piemērotību jaunās paaudzes tīkliem (JPT). Saistībā ar to tieši JPT platjoslas tīklu infrastruktūru izveide ir izvietojuma un konkurences politikas problēma, kur uzņēmumiem ir jānodrošina augtas pakāpes plānošanas un tiesiskā drošība. Valsts pārvaldes iestādēm dotā iespēja sakārtot tādu iekārtu kā stabu, vadu un ēku koplietošanu veicina ieguldījumus optisko šķiedru tīklos un piekļuvi jauniem tirgus dalībniekiem. Lēmuma pieņemšanas procesā jāievēro pasākumu samērība un ekonomiskums. Turklāt tīklu izveidi var veicināt risku un izmaksu dalīšana. Veidojot tirgus definīcijas, var noskaidrot arī to, vai ārpus valsts teritorijas esošie ģeogrāfiskie apgabali ir konkurētspējīgi, lai varētu veikt atbilstīgu regulējumu samazināšanu.

Iepriekš jau vairākkārt ir konstatēts, ka ir nepieciešamas pastiprinātas saskaņošanas sistēmas, kuras pārsniedz valsts teritoriju. Tomēr šādas sistēmas vajadzētu veidot, pamatojoties uz jau esošām un stabilām struktūrām, un izmantot to iespējas mūsdienīgāk un efektīvāk. Tādēļ jāizveido valsts pārvaldes iestāžu tīkls, kas īsteno valsts līmenī neatrisināmus uzdevumus. Turpretī lielāka centralizācija Kopienas līmenī Eiropas iestādes veidā rada risku, ka atbilstīgi netiks ņemtas vērā valsts īpatnības. Šāda veida centrālo pārvaldes iestāžu nostiprināšanai attiecībā pret valsts pārvaldes iestādēm nav politiska vai ekonomiska pamata.

Turklāt jākonstatē, ka komitoloģijas procedūra nav piemērota tādu regulējumu noteikšanai vai grozīšanai, kuri skar telekomunikāciju tiesību nozīmīgus elementus. Tādēļ priekšlikumā atbilstīgi jāierobežo daudzviet noteiktās komitoloģijas procedūras.

Analizējot un definējot valsts tirgus apstākļus, valsts pārvaldēm jāspēj patstāvīgi īstenot attiecīgos samērīgos pasākumus noteiktās konkurences problēmas novēršanai. Direktīvas priekšlikumā paredzētās Komisijas tiesības pieņemt galīgo lēmumu, tas ir, Komisijas iespēja pieprasīt, lai pārvaldes iestādes uzliek uzņēmumiem kādas īpašas saistības, ieviestu centralizētu Eiropas pārvaldību. Šī iejaukšanās iespēja slēpj rada risku, ka netiks pietiekami ievēroti valsts apstākļi un rīcības princips būs ,,viens izmērs der visiem”.

Ņemot vērā jaunos kritērijus Komisijas papildu veto tiesību piešķiršanā, vajadzētu izvēlēties samierinošāku pieeju, kad valsts pārvaldes iestāžu tīkls kā augstākā komiteja sākumā lemj par valsts pārvaldes iestādes pasākuma piemērotību.

Lai īstenotu mērķi panākt efektīvāku un vairāk uz tirgu vērstu frekvenču izkārtojumu, piešķirot frekvenču izmantošanas tiesības, vienmēr jāizvēlas tehnoloģiju un pakalpojumu neitralitātes pieeja. To darot, jāņem vērā, ka frekvenču piešķiršana, izņemot stingri ierobežotus Eiropas mēroga dienestus, ir tikai dalībvalstu kompetencē, un, nosakot sabiedriskas intereses mērķus, piemēram, plašsaziņas līdzekļu plurālismu, ir jābūt piesaistes iespējai noteiktām tehnoloģijām. Šo iemeslu dēļ direktīvas priekšlikumā dalībvalstīm ir jādod pietiekama rīcības brīvība noteikt izņēmumus no tehnoloģiju un pakalpojumu neitralitātes prasības, piemēram, radio vajadzībām.

Frekvenču tirdzniecība ir iespēja nodrošināt efektīvu un saimniecisku frekvenču izmantošanu, turklāt lēmuma pieņemšanā par frekvenču tirdzniecību ir jāiesaista valsts pārvaldes iestādes. Dalībvalstu ziņā ir noteikt, vai un kādos apstākļos attiecībā uz radiofrekvencēm ir jāapsver pastiprināta tirgus pieeja, it īpaši frekvenču tirdzniecība.

Atbilstīgi jāievēro tādu starptautisko komiteju kā Eiropas Pasta un elektrosakaru pārvalžu konferences (CEPT), RRC un WRC lēmumi, lai nodrošinātu ES telekomunikāciju tiesību aktu atbilstību citiem frekvenču koordinācijas instrumentiem.

grozījumi

Ekonomikas un monetārā komiteja aicina Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komiteju kā atbildīgo komiteju ziņojumā iekļaut šādus grozījumus.

Grozījums Nr.   1 Direktīvas priekšlikums – grozījuma akts 3.a apsvērums (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(3a) Elektronisko komunikāciju nozare strauji attīstās, un to raksturo tehnoloģiski jauninājumi un ārkārtīgi dinamiski tirgi. Tik mainīgos tirgus un tehnoloģiju apstākļos regulāri jāpārbauda noteikumu precizitāte, lai cenu, pakalpojumu un infrastruktūru konkurence dotu vislielāko labumu. Lai arī turpmāk nodrošinātu ES iedzīvotāju pilnīgu sagatavotību līdzdalībai globālajā informācijas sabiedrībā, šīs direktīvas piemērošanas prioritātei jābūt jauninājumiem un nākamās paaudzes ātrdarbīgu tīklu izvēršanai, lai apmierinātu turpmāko klientu prasības pēc plašākām frekvenču joslām un daudzveidīgākiem pakalpojumiem.
Grozījums Nr.   2 Direktīvas priekšlikums – grozījuma akts 3.b apsvērums (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(3b) Reglamentējošajiem noteikumiem jārisina jauno investīciju un jauninājumu problēmas, apzinoties nepieciešamību veicināt gan ieguldījumus jaudas palielināšanā un jaunas infrastruktūras izveidē, gan ilgtspējīgu konkurenci, lai patērētāju izvēli paplašinātu, nevis ierobežotu.
Grozījums Nr.   3 Direktīvas priekšlikums – grozījuma akts 5.a apsvērums (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(5a) Komisija 2006. gada 20. marta paziņojumā „Atšķirību izlīdzināšana platjoslas pakalpojumu jomā” atzina, ka Eiropas dažādos reģionos piekļuve ātrdarbīgiem platjoslas pakalpojumiem ir atšķirīga. Turklāt komerciāli stimuli ieguldīt platjoslas sakaru attīstīšanā apvidos, kur patlaban ir nepietiekams platjoslas pieslēgums, bieži vien izrādās nepietiekami. Lai mazāk attīstītos reģionos nodrošinātu ieguldījumus platjoslu pakalpojumos un jaunās tehnoloģijās, šai direktīvai jāsaskan ar citām politikas jomām, piemēram, valsts atbalsta politiku, struktūrfondiem vai plašākiem rūpniecības politikas mērķiem.
Pamatojums
Reģionālo atšķirību novēršana attiecībā uz platjoslas pakalpojumu pieejamību un jaunajām tehnoloģijām ir jārisina arī ar spēkā esošo tiesību aktu palīdzību.
Grozījums Nr.   4 Direktīvas priekšlikums – grozījuma akts 22. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(22) Lai neradītu pretrunas ar iepriekš iegūtām tiesībām, ir jāparedz iespēja radiofrekvenču spektra lietotājiem brīvi izvēlēties pakalpojumus, kurus tie vēlas piedāvāt spektrā, uz ko attiecas pārejas pasākumi. Ir jāparedz iespēja pieļaut tādus izņēmumus no pakalpojumu neitralitātes principa, ar kuriem pieprasa nodrošināt konkrētu pakalpojumu, lai izpildītu skaidri noteiktus vispārējo interešu mērķus, piemēram, dzīvības aizsardzība, vajadzība veicināt sociālo, reģionālo vai teritoriālo kohēziju, radiofrekvenču spektra neefektīvas izmantošanas novēršana, ja šādi izņēmumi ir vajadzīgi un samērīgi. Minēto mērķu vidū ir jābūt kultūras un valodu daudzveidības un plašsaziņas līdzekļu plurālisma veicināšanai, kā paredzēts valsts tiesību aktos saskaņā ar Kopienas tiesību aktiem. Izņemot gadījumus, kad tas ir vajadzīgs dzīvības aizsardzībai, izņēmumi nedrīkst būt par cēloni konkrētu pakalpojumu ekskluzīvai izmantošanai, bet tikai piešķirt tiem prioritāti, lai citi pakalpojumi vai tehnoloģijas varētu līdzāspastāvēt tajā pašā radiofrekvenču joslā. Lai atļaujas turētājs varētu brīvi izvēlēties visefektīvākos līdzekļus, ar kuriem piedāvātā pakalpojuma saturu pārraidīt radiofrekvencēs, saturu nevajadzētu regulēt ar radiofrekvenču izmantošanas atļaujām.	(22) Lai neradītu pretrunas ar iepriekš iegūtām tiesībām, ir jāparedz iespēja radiofrekvenču spektra lietotājiem brīvi izvēlēties pakalpojumus, kurus tie vēlas piedāvāt spektrā, uz ko attiecas pārejas pasākumi. Ir jāparedz iespēja pieļaut tādus izņēmumus no pakalpojumu neitralitātes principa, ar kuriem pieprasa nodrošināt konkrētu pakalpojumu, lai izpildītu skaidri noteiktus vispārējo interešu mērķus, piemēram, dzīvības aizsardzība, vajadzība veicināt sociālo, reģionālo vai teritoriālo kohēziju, radiofrekvenču spektra neefektīvas izmantošanas novēršana, ja šādi izņēmumi ir vajadzīgi un samērīgi. Minēto mērķu vidū ir jābūt kultūras un valodu daudzveidības un plašsaziņas līdzekļu plurālisma veicināšanai, kā paredzēts valsts tiesību aktos saskaņā ar Kopienas tiesību aktiem. Izņemot gadījumus, kad tas ir vajadzīgs dzīvības aizsardzībai, izņēmumi nedrīkst būt par cēloni konkrētu pakalpojumu ekskluzīvai izmantošanai, bet tikai piešķirt tiem prioritāti, lai citi pakalpojumi vai tehnoloģijas varētu līdzāspastāvēt tajā pašā radiofrekvenču joslā.
Pamatojums
Kā atzīts Pamatdirektīvas 5. apsvērumā, dalījums starp pārraides un satura regulēšanu nedrīkst traucēt tam, lai tiktu ņemta vērā starp tiem pastāvošā saikne, jo īpaši, lai plašsaziņas līdzekļos garantētu viedokļu dažādību, kultūras daudzveidību un patērētāju aizsardzību. Tādēļ dalībvalstīm ir jāsaglabā iespēja piešķirt individuālās izmantošanas tiesības atkarībā no saistībām par konkrētos pakalpojumos sniedzamo saturu.
Grozījums Nr.   5 Direktīvas priekšlikums – grozījuma akts 23. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(23) Dalībvalstu kompetencē ir noteikt darbības jomu un būtību visiem izņēmumiem, kas attiecas uz kultūras un valodu daudzveidības un plašsaziņas līdzekļu plurālisma veicināšanu saskaņā ar attiecīgās valsts tiesību aktiem.	(23) Dalībvalstu kompetencē ir noteikt darbības jomu un būtību visiem izņēmumiem, kas attiecas uz kultūras un valodu daudzveidības un plašsaziņas līdzekļu plurālisma veicināšanu saskaņā ar attiecīgās valsts tiesību aktiem. To darot, dalībvalstis var ņemt vērā apraides un profesionālo bezvadu mikrofonu sistēmu kulturālo nozīmi uz multividi pamatotos audio, video un tiešraides raidījumos;
Pamatojums
Apraides un plašsaziņas līdzekļu produkcija saistībā ar tādiem starptautiskiem kultūras pasākumiem kā olimpiskās spēles ir atkarīga no drošām pārraides frekvencēm.
Grozījums Nr.   6 Direktīvas priekšlikums – grozījuma akts 31. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(31) Ir jāpastiprina dalībvalstu pilnvaras attiecībā uz ceļa tiesību turētājiem, lai nodrošinātu jauna tīkla ierīkošanu vai paplašināšanu videi nekaitīgā veidā un neatkarīgi no pienākuma, kas uzlikts operatoram ar būtisku ietekmi tirgū, proti, piešķirt piekļuvi tā elektronisko komunikāciju tīkliem. Valsts pārvaldes iestādēm ir jābūt iespējai, izvērtējot katru gadījumu atsevišķi, pieprasīt kabeļu kanalizācijas, stabu un antenu, un ievadu ēkās koplietošanu un inženiertehnisko būvdarbu labāku koordinēšanu. Pilnveidojot iekārtu koplietošanu, iespējams būtiski uzlabot konkurenci un samazināt uzņēmumiem vispārējās finansiālās un vides izmaksas par elektronisko komunikāciju infrastruktūras ierīkošanu.	(31) Ir jāpastiprina dalībvalstu pilnvaras attiecībā uz ceļa tiesību turētājiem, lai nodrošinātu jauna tīkla ierīkošanu vai paplašināšanu videi nekaitīgā veidā un neatkarīgi no pienākuma, kas uzlikts operatoram ar būtisku ietekmi tirgū, proti, piešķirt piekļuvi tā elektronisko komunikāciju tīkliem. Valsts pārvaldes iestādēm ir jābūt iespējai, izvērtējot katru gadījumu atsevišķi, pieprasīt kabeļu kanalizācijas, stabu un antenu, un ievadu ēkās koplietošanu un inženiertehnisko būvdarbu labāku koordinēšanu. Pilnveidojot iekārtu koplietošanu, iespējams būtiski uzlabot konkurenci un samazināt uzņēmumiem vispārējās finansiālās un vides izmaksas par elektronisko komunikāciju infrastruktūras ierīkošanu. Kabeļu kanalizācijas koplietošana ir jāpaplašina, lai tā aptvertu visus sabiedriskās infrastruktūras veidus (ūdens, notekūdeņu, elektrības, gāzes infrastruktūru), ar kuru palīdzību var izvērst elektronisko komunikāciju infrastruktūru, lai nodrošinātu vienādus konkurences apstākļus un uzlabotu iespējas izveidot alternatīvu infrastruktūru.
Pamatojums
Visu iespēju — ne tikai telekomunikāciju tirgū pārstāvētajiem uzņēmumiem piederošo kabeļu kanalizācijas bet arī visas sabiedriskās infrastruktūras (elektrības, gāzes un notekūdeņu cauruļvadu) — izmantošanas izpēte palīdzēs veicināt līdzvērtīgus konkurences apstākļus, dodot iespēju izstrādāt jaunu papildu infrastruktūru ar noteikumu, ka pieeja tai ir garantēta vairāk nekā vienam tirgus dalībniekam.
Grozījums Nr.   7 Direktīvas priekšlikums – grozījuma akts 33.a apsvērums (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(33a) Telefonsakaru tīklu un pakalpojumu pārvaldību vēsturiski raksturo augsta līmeņa starptautiskā sadarbība, kura ir paredzēta, lai nodrošinātu tehnisko standartu saskaņotību un veicinātu savstarpēju savietojamību. Internetā ir panākta savstarpēja savietojamība, izmantojot atvērtus pasaules līmeņa standartus starptīklu maršrutēšanai, savukārt pakalpojumu izstrāde, izmantojot internetu, ir bijusi atkarīga no brīvības radīt jaunus tehniskos standartus un protokolus bez regulējošiem pasākumiem; šī brīvība ir devusi pamatu neparedzētam novatorismam informācijas sabiedrības pakalpojumu un citu, nekomerciālu, pakalpojumu radīšanā, dodot milzīgus tautsaimnieciskos un sociālos ieguvumus Eiropas iedzīvotājiem. Katra tehnisko standartu izstrādes un saskaņošanas tradīcija ir attiecīgajā jomā devusi labumu sabiedrībai. Valstu pārvaldes iestādēm ir jāatzīst novatorisma un daudzveidības nozīme interneta protokolos un pakalpojumos, kā arī to, cik svarīgi ir pārāk neiejaukties ar regulatīviem pasākumiem, lai sasniegtu šos mērķus.
Pamatojums
Valsts pārvaldes iestādes nedrīkst izmantot pilnvaras, lai veicinātu saskaņotību elektronisko komunikāciju tīklos tādos veidos, kas apdraudētu novatorisma attīstību internetā.
Grozījums Nr.   8 Direktīvas priekšlikums – grozījuma akts 39.a apsvērums (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(39a) Ir jāveicina investīcijas un konkurence, lai paplašinātu, nevis mazinātu patērētāju izvēli.
Pamatojums
Direktīvās ir skaidri jānorāda, ka nevar upurēt konkurenci investīciju labā, piemēram, ar atvieglotiem noteikumiem.
Grozījums Nr.   9 Direktīvas priekšlikums – grozījuma akts 44.a apsvērums (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(44a) Lai iekšējā tirgū turpinātos elektronisko komunikāciju pakalpojumu un tīklu tirgu saplūšana, nākotnē ir ciešāk jākoordinē tiesiskā regulējuma instrumentu īstenošana.
Pamatojums
Valsts pārvaldes iestāžu tīkls ir vispiemērotākais instruments Eiropas telekomunikāciju tirgus problēmu risināšanai.
Ar šo grozījumu mēģina šo atzinumu saskaņot ar atzinumu, kas iesniegts par ziņojumu attiecībā uz priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko izveido Eiropas Elektronisko komunikāciju tirgus iestādi.
Grozījums Nr.   10 Direktīvas priekšlikums – grozījuma akts 45.a apsvērums (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(45a) Līdzšinējā iniciatīva veikt informācijas un pieredzes apmaiņu starp dalībvalstu valsts pārvaldes iestādēm, lai nodrošinātu tiesību aktu vienotu piemērošanu iekšējā tirgū, ir sevi attaisnojusi. Tādēļ ar kopīgas lēmumu pieņemšanas procedūru jācenšas uzlabot dalībvalstu valsts pārvaldes iestāžu sadarbība. Ņemot vērā daudzējādās problēmas, ar kurām saskaras dalībvalstu valsts pārvaldes iestādes, un bieži vien atšķirīgos tirgus nosacījumus dalībvalstīs, tikai viens risinājums, kura pamatā ir decentralizēti pieejamu kompetenču izmantošana, var būt piemērots, atbilstošs un saskaņots ar subsidiaritātes principu.
Pamatojums
Valsts pārvaldes iestāžu tīkls ir vispiemērotākais instruments Eiropas telekomunikāciju tirgus problēmu risināšanai.
Ar šo grozījumu mēģina šo atzinumu saskaņot ar atzinumu, kas iesniegts par ziņojumu attiecībā uz priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko izveido Eiropas Elektronisko komunikāciju tirgus iestādi.
Grozījums Nr.   11 Direktīvas priekšlikums – grozījuma akts 46.a apsvērums (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(46a) Jāizveido Elektronisko komunikāciju tirgu valsts pārvaldes iestāžu tīkls (Tīkls) un jānodrošina vajadzīgie darbinieki un aprīkojums, lai garantētu netraucētu kopīgo lēmumu pieņemšanas procedūru norisi. Eiropas Savienības finansējums ir vienīgais veids, kā nodrošināt kopējās lēmumu pieņemšanas neatkarību. Šajā sakarā sekretariātam tikai jāpiegādā kopējās struktūrvienības darbam nepieciešamais aprīkojums, bet pats nav iesaistīts valsts pārvaldes iestāžu lēmumu pieņemšanas procesā.
Pamatojums
Valsts pārvaldes iestāžu tīkls ir vispiemērotākais instruments Eiropas telekomunikāciju tirgus problēmu risināšanai.
Ar šo grozījumu mēģina šo atzinumu saskaņot ar atzinumu, kas iesniegts par ziņojumu attiecībā uz priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko izveido Eiropas Elektronisko komunikāciju tirgus iestādi.
Grozījums Nr.   12 Direktīvas priekšlikums – grozījuma akts 50. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(50) Lai panāktu vienlīdzīgu attieksmi, nevienu spektra lietotāju nedrīkst atbrīvot no pienākuma maksāt parastās nodevas vai maksājumus, kas paredzēti par spektra izmantošanu.	Svītrots
Pamatojums
Dalībvalstīm joprojām jābūt iespējai saglabāt vai ieviest sistēmas gadījumos, kad pienākumu maksāt izmantošanas nodevu aizstāj ar pienākumu pildīt īpašus vispārēju interešu mērķus. Šādas sistēmas jau ir zināmas attiecībā uz virszemes apraides frekvencēm.
Šo koncepciju būs grūti īstenot, piemēram, atbilstoši tai satelītuztvērēju īpašniekiem būs tie jāreģistrē, tādējādi liekot ievadīt un uzturēt miljoniem reģistrācijas datu.
Grozījums Nr.   13 Direktīvas priekšlikums – grozījuma akts 60.a apsvērums (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(60a) Veicot šajā direktīvā noteiktās darbības, jāņem vērā starptautisko un reģionālo organizāciju (piemēram, Starptautiskās Telekomunikāciju savienības (ITU) un Eiropas Pasta un telekomunikāciju administrāciju konferences (CEPT)) darbs pie radiofrekvenču pārvaldības, lai visā Kopienā nodrošinātu radiofrekvenču spektra efektīvu pārvaldību un tā izmantošanas saskaņošanu. Dalībvalstis un Komisija, īstenojot šo direktīvu, atzīst dalībvalstu noslēgto starptautisko nolīgumu saturu saskaņā ar ITU noteikumiem par radiosakariem.
Pamatojums
Nedrīkst nenovērtēt ITU nozīmi starptautiski saistošu noteikumu izstrādē, lai nodrošinātu efektīvu spektra un orbītas izmantošanu, pamatojoties uz efektīvu, racionālu un lietderīgu lietojumu. Lai nodrošinātu efektīvu frekvenču spektra izmantošanu, ir būtiski, lai operatori ievērotu reģistrācijas pieteikuma iesniegšanas un saskaņošanas kārtību un paļaujas uz to atbilstoši Starptautiskās Telekomunikāciju savienības saistošajiem noteikumiem, tādējādi panākot tīkla vai sistēmas veiksmīgu saskaņošanu un izmantošanu.
Grozījums Nr.   14 Direktīvas priekšlikums – grozījuma akts 1. pants – 2. punkts – c apakšpunkts Direktīva 2002/21/EK 2. pants – e apakšpunkts
Komisijas ierosinātais teksts Grozījums (e) „saistītās iekārtas” ir iekārtas un aprīkojums, kas saistīts ar elektronisko komunikāciju tīklu un/vai ar elektronisko komunikāciju pakalpojumu un kas pieļauj un/vai atbalsta pakalpojumu nodrošināšanu ar minētā tīkla un/vai pakalpojuma palīdzību, vai kam ir minētajām darbībām vajadzīgais potenciāls; tās ietver numuru vai adrešu translācijas sistēmas, nosacītās piekļuves sistēmas un elektroniskos programmu ceļvežus, kā arī fizisko infrastruktūru, piemēram, kabeļu kanalizāciju, stabus, ārtelpu sadales punktus un ēkas; (e) „saistītās iekārtas” ir iekārtas un aprīkojums, kas saistīts ar elektronisko komunikāciju tīklu un/vai ar elektronisko komunikāciju pakalpojumu un kas pieļauj un/vai atbalsta pakalpojumu nodrošināšanu ar minētā tīkla un/vai pakalpojuma palīdzību, vai kam ir minētajām darbībām vajadzīgais potenciāls; tās ietver numuru vai adrešu translācijas sistēmas, nosacītās piekļuves sistēmas un elektroniskos programmu ceļvežus, kā arī fizisko infrastruktūru, piemēram, kabeļu kanalizāciju, tostarp to, kas paredzēta cita veida valsts un privātajai infrastruktūrai, piemēram, ūdenim, notekūdeņiem, gāzei un elektrībai, stabus, ārtelpu sadales punktus un ēkas;
Pamatojums
Visu iespēju — ne tikai telekomunikāciju tirgū pārstāvētajiem uzņēmumiem piederošo cauruļvadu bet arī visas sabiedriskās infrastruktūras (elektrības, gāzes un notekūdeņu cauruļvadu) — izmantošanas izpēte palīdzēs veicināt līdzvērtīgus konkurences apstākļus, dodot iespēju izstrādāt jaunu papildu infrastruktūru ar noteikumu, ka pieeja tai ir garantēta vairāk nekā vienam tirgus dalībniekam.
Grozījums Nr.   15 Direktīvas priekšlikums – grozījuma akts 1. pants – 2. punkts – e apakšpunkts Direktīva 2002/21/EK 2. pants – s apakšpunkts
Komisijas ierosinātais teksts Grozījums (s) „kaitīgi traucējumi” ir traucējumi, kas apdraud radionavigācijas pakalpojuma vai citu drošības pakalpojumu nodrošināšanu vai kas citādi nopietni pasliktina, traucē vai vairākkārt pārtrauc radiosakaru pakalpojumu, kurš nodrošināts saskaņā ar piemērojamajiem Kopienas vai valsts tiesību aktiem.” (s) „kaitīgi traucējumi” ir traucējumi, kas apdraud radionavigācijas pakalpojuma vai citu drošības pakalpojumu nodrošināšanu, tehniski traucē frekvenču kopīgu izmantošanu vai kas citādi var nopietni pasliktināt, traucēt vai vairākkārt pārtraukt radiosakaru pakalpojumu, kurš nodrošināts saskaņā ar piemērojamajiem starptautiskajiem, Kopienas vai valsts tiesību aktiem.”
Pamatojums
Dalībvalstīm ir jābūt iespējai piemērot ierobežojumus ne tikai tad, ja ir novēroti šādi traucējumi, bet arī tad, ja ir aizdomas par šādiem kaitīgiem traucējumiem. Ņemot vērā būtiskos traucējumus, kas rodas gan apraides, gan divvirzienu (uztveršanas un pārraidīšanas) pakalpojumu sniegšanā, ir svarīgi nodrošināt aizsardzību pret kaitīgajiem traucējumiem atbilstoši starptautiski atzītiem radiofrekvenču plāniem un it īpaši ITU Ženēvas plānam (GE-O6). Valstu tiesību sistēmās ir jāparedz frekvenču spektra kopīgas izmantošanas nodrošinājums.
Grozījums Nr.   16 Direktīvas priekšlikums – grozījuma akts 1. pants – 3. punkts Direktīva 2002/21/EK 3. pants – 3. punkts – 1. daļa
Komisijas ierosinātais teksts Grozījums 3. Dalībvalstis nodrošina to, ka valsts pārvaldes iestādes savas pilnvaras īsteno neatkarīgi, objektīvi un pārredzami. Valsts pārvaldes iestādes nelūdz un neizpilda citu struktūru norādījumus par to, kā veikt ikdienas uzdevumus, kuri tām uzticēti saskaņā ar valsts tiesību aktiem, ar ko īsteno Kopienas tiesību aktus. Tikai pārsūdzības iestādes, kas izveidotas saskaņā ar 4. pantu, vai valsts tiesas ir pilnvarotas apturēt vai anulēt valsts pārvaldes iestāžu lēmumus. 3. Dalībvalstis nodrošina to, ka valsts pārvaldes iestādes savas pilnvaras īsteno neatkarīgi, objektīvi, pārredzami un savlaicīgi. Valsts pārvaldes iestādes nelūdz un neizpilda citu struktūru norādījumus par to, kā veikt ikdienas uzdevumus, kuri tām uzticēti saskaņā ar valsts tiesību aktiem, ar ko īsteno Kopienas tiesību aktus. Tikai pārsūdzības iestādes, kas izveidotas saskaņā ar 4. pantu, vai valsts tiesas ir pilnvarotas apturēt vai anulēt valsts pārvaldes iestāžu lēmumus.
Pamatojums
Valstu pārvaldes iestāžu nespēja laikus reaģēt, piemēram, saistībā ar tirgus analīzi, var traucēt konkurenci un novatorismu tirgū.
Grozījums Nr.   17 Direktīvas priekšlikums – grozījuma akts 1. pants – 3.a punkts (jauns) Direktīva 2002/21/EK 3.a pants (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts Grozījums   (3a) Iekļauj šādu pantu:   „3.a pants   Elektronisko komunikāciju tirgu valsts pārvaldes iestāžu tīkls   Dalībvalstis kopīgi izveido Elektronisko komunikāciju tirgu valsts pārvaldes iestāžu tīklu (Tīkls) saskaņā ar Regulā Nr. [.../.../EC]1 noteikto kārtību.   1 Regula, ar kuru izveido Eiropas Elektronisko komunikāciju tirgu valsts pārvaldes iestāžu tīklu.”   (Šis grozījums attiecas uz visu tekstu. To pieņemot, būs vajadzīgi attiecīgi grozījumi visā tekstā.)
Pamatojums
Eiropas Elektronisko komunikāciju tirgu iestāde jāaizstāj ar valsts pārvaldes iestāžu tīklu. Eiropas Elektronisko komunikāciju tirgus iestāde rada ievērojamu birokrātiju, ir pretrunā ar subsidiaritātes principu un ilgtermiņa mērķi aizstāt ex-ante regulējumu ar konkurences likumu, un turklāt liecina par neatkarības trūkumu.
Grozījums Nr.   18 Direktīvas priekšlikums – grozījuma akts 1. pants – 4. punkts – a apakšpunkts Direktīva 2002/21/EK 4. pants – 1. punkts – 1. daļa
Komisijas ierosinātais teksts Grozījums 1. Dalībvalstis nodrošina to, ka valstī darbojas efektīvs mehānisms, lai jebkuram lietotājam vai uzņēmumam, kas nodrošina elektronisko komunikāciju tīklus un/vai pakalpojumus un ko ir ietekmējis valsts pārvaldes iestādes lēmums, būtu tiesības pārsūdzēt lēmumu pārsūdzības iestādē, kas ir neatkarīga no iesaistītajām pusēm. Šai iestādei, kas var būt tiesa, ir attiecīga lietpratība, lai tā varētu pildīt savas funkcijas. Dalībvalstis nodrošina to, ka tiek pienācīgi ņemti vērā lietas apstākļi un ka ir izveidots efektīvs pārsūdzības mehānisms. 1. Dalībvalstis nodrošina to, ka valstī darbojas efektīvs mehānisms, lai jebkuram lietotājam vai uzņēmumam, kas nodrošina elektronisko komunikāciju tīklus un/vai pakalpojumus un ko ir ietekmējis valsts pārvaldes iestādes lēmums, būtu tiesības pārsūdzēt lēmumu pārsūdzības iestādē, kas ir neatkarīga no iesaistītajām pusēm. Šai iestādei, kas var būt tiesa, ir attiecīga lietpratība, lai tā varētu pildīt savas funkcijas. Dalībvalstis nodrošina to, ka tiek pienācīgi ņemti vērā lietas apstākļi un ka ir izveidots efektīvs pārsūdzības mehānisms. Dalībvalstīm jāierobežo šādu pārsūdzību izskatīšanas laiks.
Pamatojums
Pašlaik pārsūdzības procesu var apturēt uz vairākiem gadiem, un tad jau ir par vēlu risināt sākotnējo problēmu.
Grozījums Nr.   19 Direktīvas priekšlikums – grozījuma akts 1. pants – 4. punkts – a apakšpunkts Direktīva 2002/21/EK 4. pants – 1. punkts – 2. daļa
Komisijas ierosinātais teksts Grozījums Kamēr nav zināms pārsūdzības rezultāts, valsts pārvaldes iestādes lēmums paliek spēkā, ja vien netiek noteikti pagaidu pasākumi. Pagaidu pasākumus var noteikt, ja ir steidzama vajadzība apturēt lēmuma darbību, lai nepieļautu būtisku un neatgriezenisku kaitējumu pusei, kura pieprasa šos pasākumus, un ja tas nepieciešams interešu līdzsvara nodrošināšanai. Kamēr nav zināms pārsūdzības rezultāts, valsts pārvaldes iestādes lēmums paliek spēkā, ja vien netiek noteikti pagaidu pasākumi. Pagaidu pasākumus var noteikt tikai tad, ja ir steidzama vajadzība apturēt lēmuma darbību, lai nepieļautu būtisku un neatgriezenisku kaitējumu pusei, kura pieprasa šos pasākumus, un ja tas nepieciešams interešu līdzsvara nodrošināšanai.
Pamatojums
Jāpaskaidro, ka pagaidu pasākumus nevar noteikt citu iemeslu dēļ.
Grozījums Nr.   20 Direktīvas priekšlikums – grozījuma akts 1. pants – 4. punkts – b apakšpunkts Direktīva 2002/21/EK 4 pants – 3. punkts
Komisijas ierosinātais teksts Grozījums 3. Dalībvalstis apkopo informāciju par pārsūdzību iemesliem, iesniegto pārsūdzību skaitu, pārsūdzības procesu ilgumu, to lēmumu skaitu, ar ko nosaka pagaidu pasākumus saskaņā ar 1. punktu, un šādu lēmumu pamatojumu. Dalībvalstis katru gadu šo informāciju nosūta Komisijai un Eiropas Elektronisko sakaru tirgus iestādei (turpmāk tekstā — „EEST iestāde”). 3. Dalībvalstis apkopo informāciju par pārsūdzību iemesliem, iesniegto pārsūdzību skaitu, pārsūdzības procesu ilgumu, to lēmumu skaitu, ar ko nosaka pagaidu pasākumus saskaņā ar 1. punktu, un šādu lēmumu pamatojumu. Dalībvalstis katru gadu šo informāciju nosūta Komisijai un Tīklam.
Pamatojums
Eiropas Elektronisko komunikāciju tirgus iestāde jāaizstāj ar valsts pārvaldes iestāžu tīklu. Eiropas Elektronisko komunikāciju tirgus iestāde rada ievērojamu birokrātiju, ir pretrunā ar subsidiaritātes principu un ilgtermiņa mērķi aizstāt ex-ante regulējumu ar konkurences likumu, un turklāt liecina par neatkarības trūkumu.
Grozījums Nr.   21 Direktīvas priekšlikums – grozījuma akts 1. pants – 5. punkts Direktīva 2002/21/EK 5. pants – 1. punkts
Komisijas ierosinātais teksts Grozījums 1. Dalībvalstis nodrošina to, ka uzņēmumi, kas nodrošina elektronisko komunikāciju tīklus vai pakalpojumus, sniedz visu informāciju, ieskaitot finanšu informāciju, kura nepieciešama valsts pārvaldes iestādēm, lai tās varētu panākt atbilstību šīs direktīvas un īpašo direktīvu noteikumiem vai saskaņā ar tām pieņemtiem lēmumiem. Šiem uzņēmumiem pieprasa sniegt arī informāciju par tīklu vai pakalpojumu turpmāku attīstību, kas varētu ietekmēt vairumtirdzniecības pakalpojumus, kas ir pieejami konkurentiem. Minētie uzņēmumi pēc pieprasījuma nekavējoties sniedz šādu informāciju, ievērojot valsts pārvaldes iestādes norādītos termiņus un detalizētības pakāpi. Valsts pārvaldes iestādes pieprasītā informācija ir samērīga ar iestādes veicamo uzdevumu. Valsts pārvaldes iestāde norāda iemeslus, kas pamato informācijas pieprasījumu.” 1. Dalībvalstis nodrošina to, ka uzņēmumi, kas nodrošina elektronisko komunikāciju tīklus vai pakalpojumus, sniedz visu informāciju, ieskaitot finanšu informāciju, kura nepieciešama valsts pārvaldes iestādēm, lai tās varētu panākt atbilstību šīs direktīvas un īpašo direktīvu noteikumiem vai saskaņā ar tām pieņemtiem lēmumiem. Minētie uzņēmumi pēc pieprasījuma nekavējoties sniedz šādu informāciju, ievērojot valsts pārvaldes iestādes norādītos termiņus un detalizētības pakāpi. Valsts pārvaldes iestādes pieprasītā informācija ir samērīga ar iestādes veicamo uzdevumu. Valsts pārvaldes iestāde norāda iemeslus, kas pamato informācijas pieprasījumu. Uzņēmumi sniedz arī savlaicīgas norādes par ievērojamiem iespējamiem tādu vairumtirdzniecības pakalpojumu ierobežojumiem, kādus tie nosaka konkurentiem. Ir jāievēro Kopienas un valstu tiesību aktos noteiktā komercnoslēpumu aizsardzība.
Pamatojums
Tīklu vai pakalpojumu turpmāka attīstība bieži vien ir ārkārtīgi konfidenciāla, un, piespiežot uzņēmumus atklāt informāciju par attīstību, var apdraudēt novatorismu. Tomēr ir vēlama savlaicīga informācija par iespējamo ietekmi vairumtirdzniecības līmenī. Ir jābūt skaidrībai par to, ka ir jāievēro komercnoslēpumi.
Grozījums Nr.   22 Direktīvas priekšlikums – grozījuma akts 1. pants – 6. punkts Direktīva 2002/21/EK 7. pants – 5. punkts
Komisijas ierosinātais teksts Grozījums 5. Divu mēnešu laikposmā, kas minēts 4. punktā, Komisija var pieņemt lēmumu, ar ko attiecīgajai valsts pārvaldes iestādei pieprasa anulēt pasākuma projektu. Komisija pirms lēmuma pieņemšanas maksimāli ņem vērā EEST iestādes atzinumu, kas iesniegts saskaņā ar Regulas […/EK] 5. pantu. Šim lēmumam pievieno sīki izstrādātu un objektīvu analīzi par to, kāpēc Komisija uzskata, ka pasākuma projektu nevajadzētu pieņemt, pievienojot konkrētus priekšlikumus par pasākuma projekta grozīšanu. 5. Attiecībā uz 4.a un 4.b punktā minētajiem pasākumiem un divu mēnešu laikposmā, kas minēts 4. punktā, Komisija var pieņemt lēmumu, ar ko attiecīgajai valsts pārvaldes iestādei pieprasa anulēt pasākuma projektu. Komisija pirms lēmuma pieņemšanas maksimāli ņem vērā Tīkla atzinumu, kas iesniegts saskaņā ar Regulas […/EK] 5. pantu. Šim lēmumam pievieno sīki izstrādātu un objektīvu analīzi par to, kāpēc Komisija uzskata, ka pasākuma projektu nevajadzētu pieņemt, pievienojot konkrētus priekšlikumus par pasākuma projekta grozīšanu.
Pamatojums
Jāizvēlas līdzsvarotāks risinājums: tā vietā, lai piešķirtu Komisijai galīga veto tiesības uz tiesiskās aizsardzības līdzekļiem, jārīko regulatīvā apspriede par tiesiskās aizsardzības līdzekļa piemērotību un efektivitāti, iesaistot valsts pārvaldes iestādi, kura ierosina tiesiskās aizsardzības līdzekli, un valsts pārvaldes iestāžu tīklu. Visiem šīs apspriedes dalībniekiem pienācīgi jāņem vērā tirgus dalībnieku viedokļi, un tās mērķis ir nonākt pie kopēja viedokļa par vispiemērotāko un efektīvāko tiesiskās aizsardzības līdzekli.
Grozījums Nr.   23 Direktīvas priekšlikums – grozījuma akts 1. pants – 6. punkts Direktīva 2002/21/EK 7. pants – 5.a punkts (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts Grozījums   5.a Attiecībā uz 4.c punktā minētajiem pasākumiem Komisijas norāde par nopietnām šaubām ir sākums regulatīvai apspriedei starp valsts pārvaldes iestādi un Tīklu, lai noteiktu vispiemērotākos un efektīvākos pasākumus attiecīgās konkurences problēmas risināšanai, pienācīgi ņemot vērā tirgus dalībnieku viedokļus un šādu pasākumu atbilstību iekšējā tirgū. Minētā regulatīvā apspriede nekādā gadījumā nedrīkst būt ilgāka par 4. punktā minētajiem diviem mēnešiem.   Ja regulatīvās apspriedes noslēgumā Tīkls apstiprina pasākuma piemērotību ar divu trešdaļu balsu vairākumu, valsts pārvaldes iestāde drīkst īstenot pasākumu. Ja Tīkls šādu apstiprinājumu nesniedz, Komisija var paziņot par nopietnām šaubām ar lēmumu, kurā pieprasa, lai valsts pārvaldes iestāde anulē pasākuma projektu.   Valsts pārvaldes iestādei ir tiesības anulēt pasākuma projektu jebkurā regulatīvās apspriedes posmā.
Pamatojums
Jāizvēlas līdzsvarotāks risinājums: tā vietā, lai piešķirtu Komisijai galīga veto tiesības uz tiesiskās aizsardzības līdzekļiem, jārīko regulatīvā apspriede par tiesiskās aizsardzības līdzekļa piemērotību un efektivitāti, iesaistot valsts pārvaldes iestādi, kura ierosina tiesiskās aizsardzības līdzekli, un valsts pārvaldes iestāžu tīklu. Visiem šīs apspriedes dalībniekiem pienācīgi jāņem vērā tirgus dalībnieku viedokļi, un tās mērķis ir nonākt pie kopēja viedokļa par vispiemērotāko un efektīvāko tiesiskās aizsardzības līdzekli.
Grozījums Nr.   24 Direktīvas priekšlikums – grozījuma akts 1. pants – 6. punkts Direktīva 2002/21/EK 7. pants – 6. punkts
Komisijas ierosinātais teksts Grozījums 6. Ja Komisija trīs mēnešu laikā saskaņā ar 5. punktu izdod lēmumu, ar ko attiecīgajai valsts pārvaldes iestādei pieprasa anulēt pasākuma projektu, valsts pārvaldes iestāde groza vai anulē minēto pasākuma projektu. Ja pasākuma projektu groza, valsts pārvaldes iestāde organizē sabiedrisku apspriešanu saskaņā ar 6. pantā minētajām procedūrām, un saskaņā ar 3. punkta noteikumiem atkārtoti paziņo Komisijai grozīto pasākuma projektu. 6. Ja Komisija trīs mēnešu laikā saskaņā ar 5. vai 5.a punktu izdod lēmumu, ar ko attiecīgajai valsts pārvaldes iestādei pieprasa anulēt pasākuma projektu, valsts pārvaldes iestāde groza vai anulē minēto pasākuma projektu. Ja pasākuma projektu groza, valsts pārvaldes iestāde organizē sabiedrisku apspriešanu saskaņā ar 6. pantā minētajām procedūrām, un saskaņā ar 3. punkta noteikumiem atkārtoti paziņo Komisijai grozīto pasākuma projektu.
Pamatojums
Jāizvēlas līdzsvarotāks risinājums: tā vietā, lai piešķirtu Komisijai galīga veto tiesības uz tiesiskās aizsardzības līdzekļiem, jārīko regulatīvā apspriede par tiesiskās aizsardzības līdzekļa piemērotību un efektivitāti, iesaistot valsts pārvaldes iestādi, kura ierosina tiesiskās aizsardzības līdzekli, un valsts pārvaldes iestāžu tīklu. Visiem šīs apspriedes dalībniekiem pienācīgi jāņem vērā tirgus dalībnieku viedokļi, un tās mērķis ir nonākt pie kopēja viedokļa par vispiemērotāko un efektīvāko tiesiskās aizsardzības līdzekli.
Grozījums Nr.   25 Direktīvas priekšlikums – grozījuma akts 1. pants – 6. punkts Direktīva 2002/21/EK 7. pants – 8. punkts
Komisijas ierosinātais teksts Grozījums 8. Ja pasākuma projekts ir grozīts saskaņā ar 6. punktu, Komisija var pieņemt lēmumu, ar ko valsts pārvaldes iestādei pieprasa konkrētā termiņā uzlikt īpašu pienākumu saskaņā ar Direktīvas 2002/19/EK (Piekļuves direktīva) 9. līdz 13. pantu un Direktīvas 2002/22/EK (Universālā pakalpojuma direktīva) 17. pantu. Svītrots Šādi rīkojoties, Komisija īsteno tos pašus politikas mērķus, kas valsts pārvaldes iestādēm noteikti 8. pantā. Komisija maksimāli ņem vērā EEST iestādes atzinumu, kas iesniegts saskaņā ar Regulas […/EK] 6. pantu, jo īpaši sīki izstrādājot uzliekamā pienākuma vai pienākumu aprakstu.
Pamatojums
Komisijas priekšlikums būtu nopietns precedents iekšējā tirgus tiesību aktos, jo ES iestāde aizvietotu valsts iestādes lēmumu. Tas pilnībā apdraud ES līguma pārbaužu un līdzsvara sistēmu, saskaņā ar kuru valsts iestādes īsteno Kopienas tiesību aktus atkarībā no Tiesas norādēm un iespējamām Komisijas pārkāpumu procedūrām.
Grozījums Nr.   26 Direktīvas priekšlikums – grozījuma akts 1. pants – 7. punkts Direktīva 2002/21/EK 7.a pants – 2. punkts
Komisijas ierosinātais teksts Grozījums 2. Šā panta 1. punktā minētos pasākumus, kas paredzēti šīs direktīvas nebūtisko elementu grozīšanai, papildinot to, pieņem saskaņā ar 22. panta 3. punktā minēto regulatīvo kontroles procedūru. Nenovēršamu steidzamu iemeslu dēļ Komisija var piemērot 22. panta 4. punktā minēto steidzamības procedūru. Svītrots
Pamatojums
Joprojām nav skaidrs, ko nozīmē 2. punktā minētie ,,nebūtiskie elementi”. Šādi ierosinātie ,,īstenošanas pasākumi” var nopietni ietekmēt uzņēmumus finansiālā ziņā. Jebkādiem iespējamiem grozījumiem jāparedz pilnīga kontrole ES līmeņa likumdošanas procedūrā vai jāatstāj dalībvalstu kompetencē.
Grozījums Nr.   27 Direktīvas priekšlikums – grozījuma akts 1. pants – 8. punkts – ea apakšpunkts (jauns) Direktīva 2002/21/EK 8. pants – 4.a punkts (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts Grozījums   (ea) pievieno šādu punktu:   „4.a Valsts pārvaldes iestāžu mērķis ir izveidot atbilstošu normatīvo vidi konkurētspējīgiem ieguldījumiem jaunajos piekļuves tīklos, kas rada unikālu iespēju inovācijām un uz platformu pamatotai konkurencei, bruģējot ceļu noteikumu atcelšanai. Šādai normatīvai videi cita starpā:   a) jābūt paredzamai laika posmā, kas vajadzīgs, lai lielie ieguldījumi kļūtu ienesīgi;   b) jācenšas maksimāli paplašināt uz platformu pamatotas konkurences ģeogrāfisko telpu;   c) jādod iespēja iegūt konkurences priekšrocības no ģeogrāfiskās izplatības, tādējādi veicinot tīkla attīstību;   d) jāpiesaista resursi no finanšu tirgiem lielām sākotnējām investīcijām jaunos piekļuves tīklos;   e) jāatļauj elastīgi komerciāli nolīgumi par investīcijām un riska sadali starp jaunu piekļuves tīklu operatoriem.”
Pamatojums
Pašreizējais regulatīvais režīms jāpiemēro ieguldījumu problēmām saistībā ar jaunās paaudzes piekļuves tīklu izplatību. Regulējumiem jādod iespēja tirgus dalībniekiem veikt ieguldījumus jaunās paaudzes piekļuves tīklos, un tādējādi tajos jāņem vērā iesaistītie riski.
Grozījums Nr.   28 Direktīvas priekšlikums – grozījuma akts 1. pants – 9. punkts Direktīva 2002/21/EK 9. pants – 1. punkts
Komisijas ierosinātais teksts Grozījums 1. Dalībvalstis savā teritorijā nodrošina elektronisko komunikāciju pakalpojumiem izmantoto radiofrekvenču pilnvērtīgu pārvaldību saskaņā ar 8. pantu. Tās nodrošina to, ka valsts pārvaldes iestādes, kuru pārziņā ir šādu radiofrekvenču sadalījums un piešķīrums, rīkojas, pamatojoties uz objektīviem, pārredzamiem, nediskriminējošiem un samērīgiem kritērijiem. 1. Dalībvalstis savā teritorijā nodrošina elektronisko komunikāciju pakalpojumiem izmantoto radiofrekvenču pilnvērtīgu pārvaldību saskaņā ar 8. pantu. Tās nodrošina to, ka valsts pārvaldes iestādes, kuru pārziņā ir šādu radiofrekvenču sadalījums un piešķīrums, rīkojas, pamatojoties uz objektīviem, pārredzamiem, nediskriminējošiem un samērīgiem kritērijiem. To darot, dalībvalstis ievēro starptautiskos nolīgumus un var ņemt vērā valsts pārvaldes apsvērumus.
Pamatojums
Tā kā frekvences pārsniedz ES robežas, ir jāievēro starptautiskie nolīgumi par traucējumu novēršanu.
Grozījums Nr.   29 Direktīvas priekšlikums – grozījuma akts 1. pants – 9. punkts Direktīva 2002/21/EK 9. pants – 2. punkts
Komisijas ierosinātais teksts Grozījums 2. Dalībvalstis veicina radiofrekvenču izmantošanas harmonizāciju visā Kopienā atbilstīgi vajadzībai nodrošināt to faktisku un efektīvu izmantošanu un saskaņā ar Lēmumu Nr. 676/2002/EK (Radiofrekvenču spektra lēmums). 2. Dalībvalstis veicina radiofrekvenču izmantošanas harmonizāciju visā Kopienā atbilstīgi vajadzībai nodrošināt to faktisku un efektīvu izmantošanu, kas var veicināt apjomradītus ietaupījumus un patērētājiem izdevīgu pakalpojumu savietojamību, un saskaņā ar Lēmumu Nr. 676/2002/EK (Radiofrekvenču spektra lēmums).
Grozījums Nr.   30 Direktīvas priekšlikums – grozījuma akts 1. pants – 9. punkts Direktīva 2002/21/EK 9. pants – 3. punkts – 1. daļa
Komisijas ierosinātais teksts Grozījums 3. Ja vien šā punkta otrajā daļā vai atbilstīgi 9.c pantam pieņemtajos pasākumos nav paredzēts citādi, dalībvalstis nodrošina to, ka visu veidu radiotīklus vai bezvadu piekļuves tehnoloģijas var izmantot radiofrekvenču joslās, kas atvēlētas elektronisko komunikāciju pakalpojumiem. 3. Ja vien šā punkta otrajā daļā vai atbilstīgi 9.c un 9.d pantam pieņemtajos pasākumos nav paredzēts citādi, dalībvalstis, cik vien iespējams, veicina visu veidu radiotīklu vai bezvadu piekļuves tehnoloģiju izmantošanu radiofrekvenču joslās, kas atvēlētas elektronisko komunikāciju pakalpojumiem saskaņā ar atbilstīgo valsts frekvenču piešķiršanas tabulu un Starptautiskās telekomunikāciju savienības noteikumiem par radio.
Pamatojums
Atsaucēm uz 2002. gada Radiofrekvenču spektra lēmumu (Lēmums Nr. 676/2002/EK) un ITU noteikumiem par radiosakariem ir būtiska nozīme, lai nodrošinātu ES noteikumu konsekvenci un atbilstību starptautiskajiem noteikumiem, kas ievēroti valsts radiofrekvenču sadalījuma tabulās. Par radiofrekvenču spektra efektīvu pārvaldību ir atbildīgas valsts pārvaldes iestādes, un šī pārvaldība jānodrošina atbilstīgi ITU procedūrām.
Grozījums Nr.   31 Direktīvas priekšlikums – grozījuma akts 1. pants – 9. punkts Direktīva 2002/21/EK 9. pants – 3. punkts – 2. daļa – c apakšpunkts
Komisijas ierosinātais teksts Grozījums c) maksimāli nodrošinātu radiofrekvenču koplietošanu, ja šo frekvenču izmantošanai vajadzīga vispārēja atļauja, vai c) ievērotu saistības, kas tām jāpilda saskaņā ar attiecīgiem starptautiskiem nolīgumiem par radiofrekvenču koplietošanu vai Starptautiskās telekomunikāciju savienības noteikumus par radio,
Pamatojums
Atsaucēm uz 2002. gada Radiofrekvenču spektra lēmumu (Lēmums Nr. 676/2002/EK) un ITU noteikumiem par radiosakariem ir būtiska nozīme, lai nodrošinātu ES noteikumu konsekvenci un atbilstību starptautiskajiem noteikumiem, kas ievēroti valsts radiofrekvenču sadalījuma tabulās. Par radiofrekvenču spektra efektīvu pārvaldību ir atbildīgas valsts pārvaldes iestādes, un šī pārvaldība jānodrošina atbilstīgi ITU procedūrām.
Grozījums Nr.   32 Direktīvas priekšlikums – grozījuma akts 1. pants – 9. punkts Direktīva 2002/21/EK 9. pants – 3. punkts – 2. daļa – ca apakšpunkts (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts Grozījums   ca) aizsargātu spektra efektīvu izmantošanu, vai
Pamatojums
Spektra politikas vispārējam mērķim ir jābūt spektra efektīvas izmantošanas nodrošināšanai.
Grozījums Nr.   33 Direktīvas priekšlikums – grozījuma akts 1. pants – 9. punkts Direktīva 2002/21/EK 9. pants – 4. punkts
Komisijas ierosinātais teksts Grozījums 4. Ja vien šā punkta otrajā daļā vai atbilstīgi 9.c pantam pieņemtajos pasākumos nav paredzēts citādi, dalībvalstis nodrošina to, ka visu veidu elektronisko komunikāciju pakalpojumus var sniegt radiofrekvenču joslās, kas atvēlētas elektronisko komunikāciju pakalpojumiem. Tomēr dalībvalstis var paredzēt samērīgus un nediskriminējošus ierobežojumus attiecībā uz sniedzamo elektronisko sakaru pakalpojumu veidiem. 4. Ja vien šā punkta otrajā daļā pieņemtajos pasākumos nav paredzēts citādi, dalībvalstis, cik vien iespējams, veicina visu veidu elektronisko komunikāciju pakalpojumu izmantošanu radiofrekvenču joslās, kas atvēlētas elektronisko komunikāciju pakalpojumiem saskaņā ar atbilstīgo dalībvalsts frekvenču piešķiršanas tabulu un Starptautiskās telekomunikāciju savienības noteikumiem par radio. Tomēr dalībvalstis var paredzēt samērīgus un nediskriminējošus ierobežojumus attiecībā uz sniedzamo elektronisko komunikāciju pakalpojumu veidiem. Ierobežojumi, ar ko nosaka, ka pakalpojuma sniegšanai jāizmanto konkrēta josla, ir pamatoti, ja ar to palīdzību īsteno Kopienas tiesību aktos noteiktu vispārējo interešu mērķi, piemēram, dzīvības aizsardzība, sociālās, reģionālās vai teritoriālās kohēzijas veicināšana, radiofrekvenču neefektīvas izmantošanas novēršana, vai — kā paredzēts valsts tiesību aktos saskaņā ar Kopienas tiesību aktiem — veicina kultūras un valodu daudzveidību un plašsaziņas līdzekļu plurālismu. Ierobežojumi, ar ko nosaka, ka elektronisko komunikāciju pakalpojuma sniegšanai jāizmanto konkrēta josla, ir pamatoti, ja ar to palīdzību īsteno Kopienas tiesību aktos noteiktu vispārējo interešu mērķi, piemēram, dzīvības aizsardzība, universālu vai sabiedrisku pakalpojumu sniegšana, sociālās, reģionālās vai teritoriālās kohēzijas veicināšana, efektīva radiofrekvenču izmantošana un efektīva spektra pārvaldība, lai ievērotu starptautiskās saistības un praksi, vai veicina kultūras un valodu daudzveidību un plašsaziņas līdzekļu plurālismu. Ierobežojumu, ar ko aizliedz sniegt jebkādu citu pakalpojumu konkrētā joslā, var noteikt vienīgi tad, ja to pamato vajadzība netraucēti sniegt dzīvības aizsardzības pakalpojumus. Ierobežojumu, ar ko aizliedz sniegt jebkādu citu elektronisko komunikāciju pakalpojumu konkrētā joslā, var noteikt vienīgi tad, ja to pamato vajadzība netraucēti sniegt dzīvības aizsardzības pakalpojumus vai sasniegt noteiktu vispārējo interešu mērķi, kā paredzēts valsts tiesību aktos saskaņā ar Kopienas tiesībām, piemēram, veicināt kultūras un valodu daudzveidību un plašsaziņas līdzekļu plurālismu.
Pamatojums
Atsaucēm uz 2002. gada Radiofrekvenču spektra lēmumu (Lēmums Nr. 676/2002/EK) un ITU noteikumiem par radiosakariem ir būtiska nozīme, lai nodrošinātu ES noteikumu konsekvenci un atbilstību starptautiskajiem noteikumiem, kas ievēroti valsts radiofrekvenču sadalījuma tabulās. Par radiofrekvenču spektra efektīvu pārvaldību ir atbildīgas valsts pārvaldes iestādes, un šī pārvaldība jānodrošina atbilstīgi ITU procedūrām.
Grozījums Nr.   34 Direktīvas priekšlikums – grozījuma akts 1. pants – 9. punkts Direktīva 2002/21/EK 9. pants – 5. punkts
Komisijas ierosinātais teksts Grozījums 5. Dalībvalstis regulāri pārskata 3. un 4. punktā minēto ierobežojumu nepieciešamību. 5. Dalībvalstis regulāri pārskata 3. un 4. punktā minēto ierobežojumu nepieciešamību. Dalībvalstīm ir tiesības noteikt jebkura izņēmuma apjomu un veidu.
Pamatojums
Kultūras un plašsaziņas līdzekļu politikas definēšana ir dalībvalstu kompetencē, un tas ir atbilstīgi jāņem vērā.
Grozījums Nr.   35 Direktīvas priekšlikums – grozījuma akts 1. pants – 10. punkts Direktīva 2002/21/EK 9.a pants
Komisijas ierosinātais teksts Grozījums   Svītro 9.a pantu.
Pamatojums
Šajā pantā paredzētā spēkā esošo tiesību pārskatīšana var radīt ievērojamas neskaidrības uzņēmējiem, neņemot vērā faktisko situāciju tirgū, kāda ir daudziem operatoriem, kuru investīcijas ir balstītas uz tiesībām izmantot frekvences 15 gadus vai ilgāk.
Grozījums Nr.   36 Direktīvas priekšlikums – grozījuma akts 1. pants – 10. punkts Direktīva 2002/21/EK 9.b pants – 1. punkts
Komisijas ierosinātais teksts Grozījums 1. Dalībvalstis nodrošina to, ka uzņēmumi bez valsts pārvaldes iestādes iepriekšējas piekrišanas var nodot vai iznomāt citiem uzņēmumiem individuālās tiesības izmantot radiofrekvences joslās, attiecībā uz kurām šāda tiesību nodošana vai iznomāšana ir atļauta atbilstīgi 9.c pantam pieņemtajos īstenošanas pasākumos. 1. Vajadzības gadījumā dalībvalstis nodrošina to, ka uzņēmumi var nodot vai iznomāt citiem uzņēmumiem individuālās tiesības izmantot radiofrekvences joslās, attiecībā uz kurām šāda tiesību nodošana vai iznomāšana ir atļauta ar dalībvalstu procedūrām atbilstošiem īstenošanas pasākumiem. Arī attiecībā uz citām joslām dalībvalstis var paredzēt uzņēmumiem noteikumu par individuālo radiofrekvenču izmantošanas tiesību nodošanu vai iznomāšanu citiem uzņēmumiem.
Pamatojums
Uz frekvenču tirdzniecību attiecas subsidiaritātes princips, tādēļ šis jautājums ir jārisina atbilstīgi dalībvalstu noteikumiem.
Grozījums Nr.   37 Direktīvas priekšlikums – grozījuma akts 1. pants – 10. punkts Direktīva 2002/21/EK 9.b pants – 2. punkts
Komisijas ierosinātais teksts Grozījums 2. Dalībvalstis nodrošina to, ka uzņēmuma nodoms nodot radiofrekvenču izmantošanas tiesības tiek paziņots par spektra piešķīrumiem atbildīgajām valsts pārvaldes iestādēm un darīts zināms atklātībai. Ja radiofrekvenču izmantošana ir harmonizēta, piemērojot Radiofrekvenču spektra lēmumu vai citus Kopienas tiesību aktus, šādu nodošanu veic atbilstīgi harmonizētas izmantošanas principiem. 2. Dalībvalstis nodrošina to, ka uzņēmuma nodoms nodot radiofrekvenču izmantošanas tiesības un veiktā nodošana tiek paziņota par spektra piešķīrumiem atbildīgajām kompetentajām valsts iestādēm un darīta zināma atklātībai. Ja radiofrekvenču izmantošana ir harmonizēta, piemērojot Radiofrekvenču spektra lēmumu vai citus Kopienas tiesību aktus, šādu nodošanu veic atbilstīgi harmonizētas izmantošanas principiem.
Pamatojums
Kompetentā iestāde ne vienmēr ir valsts pārvaldes iestāde pamatdirektīvas nozīmē.
Grozījums Nr.   38 Direktīvas priekšlikums – grozījuma akts 1. pants – 10. punkts Direktīva 2002/21/EK 9.c pants – 1. punkts– a)–d)apakšpunkts
Komisijas ierosinātais teksts Grozījums a) harmonizētu to joslu noteikšanu, kuru izmantošanas tiesības uzņēmumi var nodot vai iznomāt viens otram; a) noteiktu un ieteiktu tās joslas, kuru izmantošanas tiesības uzņēmumi var nodot vai iznomāt viens otram, tostarp frekvences, ko dalībvalstis plānojušas noteiktiem pakalpojumiem, kas, attīstoties tehnoloģijām, varēs pilnībā izmantot digitālās dividendes, bet izņemot frekvences, kuras dalībvalstis paredzējušas apraides pakalpojumiem; b) harmonizētu nosacījumus, kas saistīti ar šādām tiesībām, un nosacījumus, procedūras, limitus, ierobežojumus, anulēšanu un pārejas pasākumus, kas piemērojami šādai nodošanai vai iznomāšanai;   c) harmonizētu īpašos pasākumus godīgas konkurences nodrošināšanai individuālo tiesību nodošanas gadījumā;   d) paredzētu izņēmumu no pakalpojumu vai tehnoloģiju neitralitātes principa, kā arī atbilstīgi 9. panta 3. un 4. punktam saskaņotu darbības jomu un būtību visiem tiem izņēmumiem no šā principa, kuru mērķis nav kultūras un valodu daudzveidības un plašsaziņas līdzekļu plurālisma veicināšana. d) paredzētu izņēmumu no pakalpojumu vai tehnoloģiju neitralitātes principa, kā arī atbilstīgi 9. panta 3. un 4. punktam saskaņotu darbības jomu un būtību visiem tiem izņēmumiem no šā principa, kuru mērķis nav kultūras un valodu daudzveidības un plašsaziņas līdzekļu plurālisma veicināšana, tostarp apraides pakalpojumiem, un ņemot vērā vajadzību visiem iedzīvotājiem nodrošināt labāku piekļuvi informācijas sabiedrības iespējām.
Pamatojums
Pasākumi, kurus ierosina pieņemt saskaņā ar komitoloģijas procedūru, ir daudz plašāki par ,,nebūtiskiem Direktīvas elementiem”. No otras puses, daudzus saskaņojumus var veikt, un tie ir sekmīgi veikti, pamatojoties uz spēkā esošo Radiofrekvenču spektra lēmumu (Lēmums Nr. 676/2002/EK). Tādēļ jāsvītro šā panta b) un c) apakšpunkts. Saskaņā ar 23. apsvērumu, plašsaziņas līdzekļu politikas noteikšana ir dalībvalstu kompetencē.
Grozījums Nr.   39 Direktīvas priekšlikums – grozījuma akts 1. pants – 10. punkts Direktīva 2002/21/EK 9.c pants – 2. punkts
Komisijas ierosinātais teksts Grozījums Šos pasākumus, kas paredzēti šīs direktīvas nebūtisko elementu grozīšanai, papildinot to, pieņem saskaņā ar 22. panta 3. punktā minēto regulatīvo kontroles procedūru. Nenovēršamu steidzamu iemeslu dēļ Komisija var piemērot 22. panta 4. punktā minēto steidzamības procedūru. Saskaņā ar Regulas […/EK] 10. pantu Komisijai šā punkta noteikumu īstenošanā var palīdzēt EEST iestāde. Svītrots
Grozījums Nr.   40 Direktīvas priekšlikums – grozījuma akts 1. pants – 10. punkts Direktīva 2002/21/EK 9.d pants (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts Grozījums   9.d pants   Starptautisko normu un noteikumu ietekme   1. Lai nodrošinātu spektra efektīvu izmantošanu un pārvaldību visā Kopienā, dalībvalstīm un Komisijai, īstenojot šo direktīvu, ir jāņem vērā Starptautiskās telekomunikāciju savienības (STS) normas un noteikumi, īpaši noteikumi par radio, kas ik pa laikam tiek grozīti.   2. Komisija pārrauga norises, kas attiecas uz radiofrekvenču spektru trešās valstīs un starptautiskajās organizācijās, tostarp STS, un kas var ietekmēt šīs direktīvas īstenošanu.   3. Dalībvalstis informē Komisiju par jebkādām grūtībām, ko šīs direktīvas īstenošanā de jure vai de facto rada starptautiski nolīgumi, trešās valstis vai starptautiskas organizācijas, tostarp ITU.   4. Komisija regulāri ziņo Eiropas Parlamentam un Padomei par 1., 2. un 3. punkta piemērošanas rezultātiem un vajadzības gadījumā var ieteikt pasākumus, lai nodrošinātu šīs direktīvas principu un mērķu īstenošanu. Vajadzības gadījumā vienojas par kopējās politikas mērķiem, lai Kopienā nodrošinātu koordināciju starp dalībvalstīm.   5. Pasākumi, ko veic saskaņā ar šo pantu, neierobežo Kopienas un dalībvalstu tiesības un pienākumus, kurus nosaka attiecīgi starptautiskie nolīgumi.
Pamatojums
Lai nodrošinātu efektīvu frekvenču spektra izmantošanu, ir būtiski, lai pakalpojumu sniedzēji atbilstu reģistrācijas pieteikuma iesniegšanas un saskaņošanas kārtībai un varētu paļauties uz to atbilstoši Starptautiskās Telekomunikāciju savienības saistošajiem noteikumiem un kārtībai, tādējādi panākot tīkla vai sistēmas veiksmīgu saskaņošanu un izmantošanu. Administrāciju starptautiski atzītās tiesības un pienākumi attiecību uz viņu pašu citu administrāciju frekvenču sadalījumu izriet no sadalījuma reģistrācijas ITU galvenajā starptautiskajā frekvenču reģistrā vai sadalījuma atbilstības ITU frekvenču plānam.
Grozījums Nr.   41 Direktīvas priekšlikums – grozījuma akts 1. pants – 11. punkts – -a apakšpunkts (jauns) Direktīva 2002/21/EK 10. pants – 1. punkts
Komisijas ierosinātais teksts Grozījums   -a) Šī panta 1. punktu aizstāj ar šādu punktu:   „1. Dalībvalstis nodrošina, ka valsts pārvaldes iestādes kontrolē visu valsts numuru resursu piešķiršanu un valsts numuru piešķiršanas plānu pārvaldību. Dalībvalstis nodrošina, ka ir pieejami pienācīgi numuri un numuru sērijas […]. Valstu pārvaldes iestādes izveido objektīvas, pārredzamas un nediskriminējošas valsts numerācijas resursu sadales procedūras.”
Pamatojums
Numerācijas sadales kārtības nereformēšana kaitē ES iedzīvotāju, patērētāju un uzņēmumu interesēm, īpaši tad, ja atsevišķu lielu ES dalībvalstu un trešo valstu numuri de jure un de facto ir pieejami visā pasaulē. Turklāt pašlaik spēkā esošie ierobežojumi (kas nav ietverti direktīvās, bet ir dalībvalstīs ierasta prakse) ir pretrunā iekšējā tirgus mērķiem.
Grozījums Nr.   42 Direktīvas priekšlikums – grozījuma akts 1. pants – 11. punkts – a apakšpunkts Direktīva 2002/21/EK 10. pants – 2. punkts
Komisijas ierosinātais teksts Grozījums 2. Valsts pārvaldes iestādes nodrošina to, ka numerācijas [numuru piešķiršanas] plānus un procedūras piemēro tā, lai panāktu vienlīdzīgu attieksmi pret visiem publiski pieejamu elektronisko komunikāciju pakalpojumu sniedzējiem. Dalībvalstis jo īpaši nodrošina to, ka uzņēmums, kam piešķirta numuru sērija, nenostāda citus elektronisko komunikāciju pakalpojumu sniedzējus neizdevīgākā stāvoklī attiecībā uz numuru secībām, ko izmanto, lai nodrošinātu piekļuvi to pakalpojumiem. 2. Valsts pārvaldes iestādes nodrošina to, ka numerācijas [numuru piešķiršanas] plānus un procedūras piemēro tā, lai panāktu vienlīdzīgu attieksmi pret visiem pakalpojumu sniedzējiem un numuru izmantotājiem visā Eiropas Savienībā. Dalībvalstis jo īpaši nodrošina to, ka uzņēmums, kam piešķirta numuru sērija, nenostāda citus pakalpojumu sniedzējus un lietotājus neizdevīgākā stāvoklī attiecībā uz numuru secībām, ko izmanto, lai nodrošinātu piekļuvi to pakalpojumiem.
Pamatojums
Numerācijas sadales kārtības nereformēšana kaitē ES iedzīvotāju, patērētāju un uzņēmumu interesēm, īpaši tad, ja atsevišķu lielu ES dalībvalstu un trešo valstu numuri de jure un de facto ir pieejami visā pasaulē. Turklāt pašlaik spēkā esošie ierobežojumi (kas nav ietverti direktīvās, bet ir dalībvalstīs ierasta prakse) ir pretrunā iekšējā tirgus mērķiem.
Grozījums Nr.   43 Direktīvas priekšlikums – grozījuma akts 1. pants – 11. punkts – b apakšpunkts Direktīva 2002/21/EK 10. pants – 4. punkts – 1. daļa
Komisijas ierosinātais teksts Grozījums 4. Dalībvalstis atbalsta numerācijas [numuru piešķiršanas] harmonizāciju Kopienā, ja tas ir vajadzīgs, lai sekmētu iekšējā tirgus darbību un veicinātu visu Eiropu aptverošu pakalpojumu izveidi. Komisija šajā jomā var veikt piemērotus tehniskus īstenošanas pasākumus, kas var ietvert tarifa principu ieviešanu attiecībā uz konkrētiem numuriem vai numuru sērijām. Īstenošanas pasākumos EEST iestādei var paredzēt konkrētus pienākumus šo pasākumu piemērošanā. 4. Dalībvalstis atbalsta numerācijas [numuru piešķiršanas] harmonizāciju Kopienā, ja tas ir vajadzīgs, lai sekmētu iekšējā tirgus darbību un veicinātu visu Eiropu aptverošu pakalpojumu izveidi. Komisija šajā jomā var veikt piemērotus tehniskus īstenošanas pasākumus.
Pamatojums
Komisijas grozījuma rezultāts būtu mazumtirdzniecības regulēšana, nosakot tarifu principus. Tas ir reglamentējošo noteikumu sistemātisks pārkāpums, turklāt mazumtirdzniecības pakalpojumu cenu regulēšana paredzēta tikai būtiskas tirgus spējas noskaidrošanas gadījumā mazumtirdzniecības tirgū saskaņā ar Universālā pakalpojuma direktīvas 17. pantu. Pilnīgi jaunu cenas noteikšanas pilnvaru piešķiršana regulatoriem ir pretrunā mērķim panākt labāku regulējumu un vissvarīgākajam principam par to, ka regulējums būtībā ir jāattiecina uz vairumtirdzniecību.
Grozījums Nr.   44 Direktīvas priekšlikums – grozījuma akts 1. pants – 13. punkts Direktīva 2002/21/EK 12. pants – 1. punkts
Komisijas ierosinātais teksts Grozījums 1. Ja uzņēmumam, kas nodrošina elektronisko komunikāciju tīklus, saskaņā ar valsts tiesību aktiem ir tiesības uzstādīt iekārtas uz, virs vai zem valsts īpašuma vai privātīpašuma, vai tas var izmantot procedūru īpašuma atsavināšanai vai izmantošanai, valsts pārvaldes iestādēm jābūt iespējai veicināt šādu iekārtu vai īpašuma, tostarp ievadu ēkās, stabu, antenu, kabeļu kanalizācijas, kabeļu aku un ārtelpu sadales punktu, koplietošanu. 1. Ja uzņēmumam, kas nodrošina elektronisko komunikāciju tīklus, saskaņā ar valsts tiesību aktiem ir tiesības uzstādīt iekārtas uz, virs vai zem valsts īpašuma vai privātīpašuma, vai tas var izmantot procedūru īpašuma atsavināšanai vai izmantošanai, valsts pārvaldes iestādēm jābūt iespējai, pilnībā ņemot vērā proporcionalitātes principu, veicināt šādu iekārtu vai īpašuma, tostarp ievadu ēkās, stabu, antenu, kabeļu kanalizācijas, kabeļu aku un ārtelpu sadales punktu, koplietošanu.
Grozījums Nr.   45 Direktīvas priekšlikums – grozījuma akts 1. pants – 13. punkts Direktīva 2002/21/EK 12. pants – 3. punkts
Komisijas ierosinātais teksts Grozījums 3. Pasākumi, ko valsts pārvaldes iestādes veic saskaņā ar 1. punktu, ir objektīvi, pārredzami un samērīgi. 3. Pasākumos, ko valsts pārvaldes iestādes veic saskaņā ar 1. punktu, ņem vērā uzņēmuma un vispārējās drošības intereses un nepieciešamību nodrošināt skaidru iesaistīto uzņēmumu atbildības jomu, lai novērstu kaitīgus traucējumus starp lietotājiem. Pasākumiem jābūt arī objektīviem, pārredzamiem un samērīgiem.   Uzdodot operatoram pienākumu sniegt piekļuvi saskaņā ar šā panta noteikumiem, valsts pārvaldes iestādes vajadzības gadījumā var noteikt tehniskus vai operatīvus nosacījumus, kas jāizpilda šādas piekļuves sniedzējam un/vai saņēmējam, lai nodrošinātu normālu tīkla darbību. Piekļuves saņēmējiem var noteikt īpašus, nediskriminējošus nosacījumus, kas nodrošina ierobežoto līdzekļu efektīvu izlietojumu, it īpaši attiecībā uz tīkla izmantošanu. Pienākumam ievērot īpašas tehniskas normas vai specifikācijas jāatbilst saskaņā ar 17. panta 1. punktu noteiktajām normām un specifikācijām.
Pamatojums
Tekstā ir uzsvērta nepieciešamība ņemt vērā iesaistīto pušu pamatotās drošības intereses.
Grozījums Nr.   46 Direktīvas priekšlikums – grozījuma akts 1. pants – 13. punkts Direktīva 2002/21/EK 12. pants – 3.a punkts (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts Grozījums   3.a Lai nodrošinātu, ka saskaņā ar 1. punktu veiktie pasākumi ir proporcionāli, valsts pārvaldes iestādes izpēta to, cik pieejami ir visi kabeļi, tostarp tādi telekomunikāciju un enerģētikas pakalpojumu sniedzēju kabeļi un komunālo pakalpojumu sniedzēju un kanalizācijas cauruļvadi, kas ir izmantojami telekomunikāciju līnijām vietās, kur šāda pieejamība ir nepieciešama.
Pamatojums
Visu iespēju — ne tikai telekomunikāciju tirgū pārstāvētajiem uzņēmumiem piederošo cauruļvadu bet arī visas sabiedriskās infrastruktūras (elektrības, gāzes un notekūdeņu cauruļvadu) — izmantošanas izpēte palīdzēs veicināt līdzvērtīgus konkurences apstākļus, dodot iespēju izstrādāt jaunu papildu infrastruktūru ar noteikumu, ka pieeja tai ir garantēta vairāk nekā vienam tirgus dalībniekam.
Grozījums Nr.   47 Direktīvas priekšlikums – grozījuma akts 1. pants – 14. punkts Direktīva 2002/21/EK 13.a pants – 3. punkts – 3. daļa
Komisijas ierosinātais teksts Grozījums Valsts pārvaldes iestāde ik pēc trim mēnešiem iesniedz Komisijai kopsavilkuma ziņojumu par saņemtajiem paziņojumiem un rīcību, kas veikta saskaņā ar šo punktu. Valsts pārvaldes iestāde reizi gadā iesniedz Komisijai kopsavilkuma ziņojumu par saņemtajiem paziņojumiem un rīcību, kas veikta saskaņā ar šo punktu.
Pamatojums
Lai novērstu nevajadzīgu birokrātiju un papildu administratīvo slogu, valsts pārvaldes iestādēm jāsniedz ziņojumi tikai reizi gadā.
Grozījums Nr.   48 Direktīvas priekšlikums – grozījuma akts 1. pants – 14. punkts Direktīva 2002/21/EK 13.a pants – 4. punkts – 1. daļa
Komisijas ierosinātais teksts Grozījums 4. Komisija, maksimāli ņemot vērā EEST iestādes atzinumu, kas izdots saskaņā ar Regulas […/EK] 4. panta 3. punkta b) apakšpunktu, var pieņemt attiecīgus tehniskus īstenošanas pasākumus, lai harmonizētu 1., 2. un 3. punktā minētos pasākumus, tostarp pasākumus, ar ko nosaka paredzēto paziņojumu apstākļus, veidu un piemērojamās procedūras. 4. Komisija, maksimāli ņemot vērā valstu pārvaldes iestāžu un Eiropas Tīklu un informācijas drošības aģentūras atzinumus, var pieņemt attiecīgus tehniskus īstenošanas pasākumus, lai harmonizētu 1., 2. un 3. punktā minētos pasākumus, tostarp pasākumus, ar ko nosaka paredzēto paziņojumu apstākļus, veidu un piemērojamās procedūras. Tehniskie īstenošanas pasākumi netraucē dalībvalstīm pieņemt papildu prasības, lai izpildītu 1. un 2. punktā noteiktos uzdevumus.
Pamatojums
EEST iestādei nevar būt kompetence drošības jautājumos, šie jautājumi ir ENISA kompetencē.
Atsevišķos gadījumos dalībvalstīm ir jābūt iespējai izmantot augstākus standartus nekā saskaņotajā pamatlīnijā, lai izpildītu 1. un 2. punktā noteiktos uzdevumus.
Grozījums Nr.   49 Direktīvas priekšlikums – grozījuma akts 1. pants – 14. punkts Direktīva 2002/21/EK 13.b pants – 1. punkts
Komisijas ierosinātais teksts Grozījums 1. Dalībvalstis nodrošina to, ka 13.a panta īstenošanas nolūkos valsts pārvaldes iestādes ir pilnvarotas izdot saistošas instrukcijas uzņēmumiem, kuri nodrošina publisko komunikāciju tīklus vai sniedz publiski pieejamus elektronisko komunikāciju pakalpojumus. 1. Dalībvalstis nodrošina to, ka 13.a panta īstenošanas nolūkos attiecīgās valsts pārvaldes iestādes ir pilnvarotas izdot saistošas instrukcijas uzņēmumiem, kuri nodrošina publisko komunikāciju tīklus vai sniedz publiski pieejamus elektronisko komunikāciju pakalpojumus.
Pamatojums
Daudzām valstu pārvaldes iestādēm nav kompetences drošības jautājumos.
Grozījums Nr.   50 Direktīvas priekšlikums – grozījuma akts 1. pants – 14. punkts Direktīva 2002/21/EK 13.b pants – 2. punkts – ievaddaļa
Komisijas ierosinātais teksts Grozījums 2. Dalībvalstis nodrošina to, ka valsts pārvaldes iestādes ir pilnvarotas pieprasīt, lai uzņēmumi, kuri nodrošina publisko komunikāciju tīklus vai sniedz publiski pieejamus elektronisko komunikāciju pakalpojumus: 2. Dalībvalstis nodrošina to, ka attiecīgās valsts pārvaldes iestādes ir pilnvarotas pieprasīt, lai uzņēmumi, kuri nodrošina publisko sakaru tīklus vai sniedz publiski pieejamus elektronisko komunikāciju pakalpojumus:
Pamatojums
Daudzām valstu pārvaldes iestādēm nav kompetences drošības jautājumos.
Grozījums Nr.   51 Direktīvas priekšlikums – grozījuma akts 1. pants – 14. punkts Direktīva 2002/21/EK 13.b pants – 3. punkts
Komisijas ierosinātais teksts Grozījums 3. Dalībvalstis nodrošina to, ka valsts pārvaldes iestādēm ir visas vajadzīgās pilnvaras izmeklēt noteikumu neievērošanas gadījumus. 3. Dalībvalstis nodrošina to, ka attiecīgajām valsts pārvaldes iestādēm ir visas vajadzīgās pilnvaras izmeklēt noteikumu neievērošanas gadījumus.
Pamatojums
Daudzām valstu pārvaldes iestādēm nav kompetences drošības jautājumos.
Grozījums Nr.   52 Direktīvas priekšlikums – grozījuma akts 1. pants – 18. punkts – aa apakšpunkts (jauns) Direktīva 2002/21/EK 17. pants – 2. punkts – 3. daļa
Komisijas ierosinātais teksts Grozījums   aa) 17. panta 2. punkta trešo daļu aizstāj ar šādu tekstu:   „Ja šādu standartu un/vai specifikāciju nav, dalībvalstis veicina Starptautiskās Telekomunikāciju savienības (ITU), Eiropas Pasta un elektrosakaru pārvalžu konferences (CEPT), Starptautiskās Standartizācijas organizācijas (ISO) vai Starptautiskās Elektrotehniskās komisijas (IEC) pieņemto starptautisko standartu vai rekomendāciju ieviešanu.”
Pamatojums
CEPT izstrādā frekvenču spektra lietošanas noteikumus Eiropā, un tie jāņem vērā it īpaši tad, ja nav Eiropas Elektrosakaru standartu institūta (ETSI) normu.
Grozījums Nr.   53 Direktīvas priekšlikums – grozījuma akts 2. pants – 3. punkts – a apakšpunkts Direktīva 2002/19/EK 5. pants – 2. punkts – 1.a un 1.b daļa (jauna)
Komisijas ierosinātais teksts Grozījums   Novērtējot ieviešamo saistību samērību, valsts pārvaldes iestādes ņem vērā atšķirīgos konkurences apstākļus dalībvalsts dažādos ģeogrāfiskajos apgabalos.   Ja ģeogrāfiskais apgabals ir konkurētspējīgs, valsts pārvaldes iestādes anulē nevajadzīgās saistības, kas pielāgotas tirgus vajadzībām. Attiecībā uz to valsts pārvaldes iestādes ņem vērā nepieciešamību aizsargāt infrastruktūras konkurenci.
Pamatojums
Ex-ante regulējumi principā jāierobežo tikai līdz ekonomiski vājām vietām. Tādējādi, ja noteiktos reģionos ir attīstījusies efektīva konkurence, regulējums atbilstīgi jālikvidē.
Grozījums Nr.   54 Direktīvas priekšlikums – grozījuma akts 2. pants – 7. punkts Direktīva 2002/19/EK 9. pants – 5. punkts
Komisijas ierosinātais teksts Grozījums 5. Komisija var pieņemt II pielikumā vajadzīgos grozījumus, lai to pielāgotu tehnoloģijas un tirgus attīstībai. Minētos pasākumus, kas paredzēti šīs direktīvas nebūtisko elementu grozīšanai, pieņem saskaņā ar 14. panta 3. punktā minēto regulatīvo kontroles procedūru. Nenovēršamu steidzamu iemeslu dēļ Komisija var piemērot 14. panta 4. punktā minēto steidzamības procedūru. Šā punkta noteikumu īstenošanā Komisijai var palīdzēt EEST iestāde. 5. Komisija var pieņemt II pielikumā vajadzīgos grozījumus, lai to pielāgotu tehnoloģijas un tirgus attīstībai. Minētos pasākumus, kas paredzēti šīs direktīvas nebūtisko elementu grozīšanai, pieņem saskaņā ar 14. panta 3. punktā minēto regulatīvo kontroles procedūru. Nenovēršamu steidzamu iemeslu dēļ Komisija var piemērot 14. panta 4. punktā minēto steidzamības procedūru. Šā punkta noteikumu īstenošanā Komisijai var palīdzēt valstu pārvaldes iestādes.
Grozījums Nr.   55 Direktīvas priekšlikums – grozījuma akts 2. pants – 8. punkts – a apakšpunkts Direktīva 2002/19/EK 12. pants – 1. punkts – f apakšpunkts
Komisijas ierosinātais teksts Grozījums a) Panta 1. punkta f) apakšpunktu aizstāj ar šādu: Svītrots „f) nodrošināt līdzāsatrašanos vai citus iekārtu koplietošanas [dalīšanas] veidus, tostarp kabeļu kanalizācijas, ēku vai ievadu ēkās, antenu vai stabu, kabeļu aku un ārtelpu sadales punktu koplietošanu;”
Pamatojums
Iekārtu koplietošana jau ir noteikta 12. panta fd) apakšpunktā. Tādējādi 12. panta 1. punkta f) apakšpunkts ir lieks.
Grozījums Nr.   56 Direktīvas priekšlikums – grozījuma akts 2. pants – 8.a punkts (jauns) Direktīva 2002/19/EK 13. pants – 1. un 3. punkts
Komisijas ierosinātais teksts Grozījums   8.a Direktīvas 13. pantu groza šādi.   a) minētā panta 1. punktā iekļauj šādu apakšpunktu:   „Ja valsts pārvaldes iestāde reglamentē piekļuvi jaunās paaudzes piekļuves tīkliem, tā var uzdot piekļuves pieprasītājiem uzņemties saprātīgu daļu no investējošā operatora riska. Riska dalīšanas līgumos var iekļaut avansa maksājumu, kas sedz riska prēmiju par zināmu piekļuves apjomu noteiktos reģionos, vai arī tie var būt ilgtermiņa piekļuves līgumi ar obligātajiem daudzumiem noteiktos laikposmos.”   b) minētā panta 3. punktā iekļauj šādu apakšpunktu:   „Lai stimulētu ieguldījumus jaunos ātrdarbīgos tīklos, nosakot piekļuves maksu, operatora, kas nodrošina piekļuvi, peļņa ir tāda, kas atbilst vismaz ar ieguldījumu saistītajām kapitāla izmaksām un ieguldījumu riskam.”
Pamatojums
Jaunās paaudzes tīklu regulējumos var ņemt vērā ar ieguldījumu lēmumu saistīto risku. Riska dalīšanu var panākt, piekļuves piešķiršanu pamatojot ar avansa maksājumu vai ilgtermiņa piekļuves līgumiem ar obligātiem pirkuma daudzumiem. Īstermiņa līgumos bez obligātajiem daudzumiem var iekļaut cenas palielinājumu, kas sedz ieguldītāja risku, pieņemot, ka ieguldītājs uzņemas visu ieguldījuma risku. Ilgtermiņa piekļuves līgumi var atspoguļot ieguldījumu izmaksu amortizācijai nepieciešamo laikposmu jaunos tirgos.
Nākamajos gados galvenais uzdevums ir pienācīgi stimulēt ieguldījumus ātrdarbīgos tīklos, kuros var ieviest jauninājumus, kas saistīti ar satura ziņā daudzveidīgā interneta pakalpojumiem. Šiem tīkliem ir lielas iespējas sniegt priekšrocības patērētājiem visā Eiropas Savienībā. Tādēļ ir ārkārtīgi svarīgi, lai nebūtu šķēršļu ilgtspējīgiem ieguldījumiem šo jauno tīklu attīstībā, vienlaikus sekmējot konkurenci un patērētāju izvēli.
Grozījums Nr.   57 Direktīvas priekšlikums – grozījuma akts 3. pants – 3. punkts Direktīva 2002/20/EK 5. pants – 1. punkts – a apakšpunkts
Komisijas ierosinātais teksts Grozījums a) novērstu nopietnus apdraudējumus vai kaitīgus traucējumus vai a) novērstu kaitīgu traucējumu vai konkurences izkropļojumu risku; vai
Pamatojums
Jebkāds “kaitīgs traucējums” ir “nopietns apdraudējums”.
Ierosinātais mehānisms pastāvošo tiesību pārskatīšanai nav reālistisks, kā tas noradīts Pamatdirektīvas 9.a panta grozījumu pamatojumos.
Obligāti jānodrošina, ka radiofrekvenču spektra sadalījums nerada konkurences izkropļojumus tirgū.
Grozījums Nr.   58 Direktīvas priekšlikums – grozījuma akts 3. pants – 3. punkts Direktīva 2002/20/EK 5. pants – 1. punkts – ba apakšpunkts (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts Grozījums   ba) nodrošinātu un aizsargātu radiofrekvenču spektra efektīvu izmantošanu.
Pamatojums
Spektra politikas vispārējam mērķim ir jābūt spektra efektīvas izmantošanas nodrošināšanai.
Grozījums Nr.   59 Direktīvas priekšlikums – grozījuma akts 3. pants – 3. punkts Direktīva 2002/20/EK 5. pants – 2. punkts – 2. daļa
Komisijas ierosinātais teksts Grozījums Neierobežojot īpašos kritērijus, ko dalībvalstis iepriekš noteikušas, lai piešķirtu radiofrekvenču izmantošanas tiesības radio un televīzijas apraides satura pakalpojumu nodrošinātājiem vispārējo interešu mērķu īstenošanai saskaņā ar Kopienas tiesību aktiem, šādas izmantošanas tiesības piešķir ar objektīvu, pārredzamu, nediskriminējošu un samērīgu procedūru palīdzību un — attiecībā uz radiofrekvencēm — saskaņā ar Direktīvas 2002/21/EK (Pamatdirektīva) 9. panta noteikumiem. Turklāt procedūras ir atklātas, izņemot gadījumus, kad iespējams apliecināt, ka radiofrekvenču izmantošanas individuālo tiesību piešķiršana radio vai televīzijas apraides satura pakalpojumu nodrošinātājiem ir svarīga, lai izpildītu īpašu, dalībvalsts iepriekš noteiktu pienākumu, kas vajadzīgs vispārējo interešu mērķa sasniegšanai saskaņā ar Kopienas tiesību aktiem. Neierobežojot īpašos kritērijus un procedūras, ko dalībvalstis iepriekš pieņēmušas, lai piešķirtu radiofrekvenču izmantošanas tiesības radio un televīzijas apraides satura pakalpojumu nodrošinātājiem vispārējo interešu mērķu īstenošanai saskaņā ar Kopienas tiesību aktiem, šādas izmantošanas tiesības piešķir ar objektīvu, pārredzamu, nediskriminējošu un samērīgu procedūru palīdzību un — attiecībā uz radiofrekvencēm — saskaņā ar Direktīvas 2002/21/EK (pamatdirektīva) 9. panta noteikumiem. Turklāt procedūras ir atklātas, izņemot gadījumus, kad iespējams apliecināt, ka radiofrekvenču izmantošanas individuālo tiesību piešķiršana radio vai televīzijas apraides satura pakalpojumu nodrošinātājiem ir svarīga, lai izpildītu īpašu, dalībvalsts iepriekš noteiktu pienākumu, kas vajadzīgs vispārējo interešu mērķa sasniegšanai saskaņā ar Kopienas tiesību aktiem.
Pamatojums
Jebkāds “kaitīgs traucējums” ir “nopietns apdraudējums”.
Ierosinātais mehānisms pastāvošo tiesību pārskatīšanai nav reālistisks, kā tas noradīts Pamatdirektīvas 9.a panta grozījumu pamatojumos.
Grozījums Nr.   60 Direktīvas priekšlikums – grozījuma akts 3. pants – 3. punkts Direktīva 2002/20/EK 5. pants – 2. punkts – 5.a daļa (jauna)
Komisijas ierosinātais teksts Grozījums   Pieņemot lēmumu par lietošanas tiesībām, jāņem vērā nepieciešamība noteikt pienācīgu ieguldījumu amortizācijas laiku.
Pamatojums
Daudzām jaunām platformām un pakalpojumiem ieguldījumus vajadzēs amortizēt laikposmā, kas pārsniedz desmit vai, katrā ziņā, piecus gadus. Dažu pirmo darbības gadu laikā nereti nākas ciest ievērojamus zaudējumus. Būtu nesamērīgi, ja valsts pārvaldes iestādēm noteiktu stingru prasību veikt visu spektra licenču oficiālu pārbaudi ik pa pieciem gadiem.
Grozījums Nr.   61 Direktīvas priekšlikums – grozījuma akts 3. pants – 3. punkts Direktīva 2002/20/EK 5. pants – 3. punkts
Komisijas ierosinātais teksts Grozījums 3. Lēmumu par izmantošanas tiesībām pieņem, paziņo un publisko iespējami drīz pēc tam, kad valsts pārvaldes iestāde ir saņēmusi pilnīgu pieteikumu; trīs nedēļu laikā, ja numuri saskaņā ar nacionālo numerācijas plānu [valsts numuru piešķiršanas plānu] ir iedalīti īpašiem nolūkiem, un sešu nedēļu laikā, ja radiofrekvences saskaņā ar nacionālo radiofrekvenču plānu ir iedalītas elektroniskiem paziņojumiem. Pēdējais termiņš neierobežo piemērojamos starptautiskos nolīgumus attiecībā uz radiofrekvenču vai orbītas stāvokļu izmantošanu. 3. Lēmumu par izmantošanas tiesībām pieņem, paziņo un publisko iespējami drīz pēc tam, kad valsts pārvaldes iestāde ir saņēmusi pilnīgu pieteikumu; trīs nedēļu laikā, ja numuri saskaņā ar nacionālo numerācijas plānu [valsts numuru piešķiršanas plānu] ir iedalīti īpašiem nolūkiem, un sešu nedēļu laikā, ja radiofrekvences saskaņā ar nacionālo radiofrekvenču plānu ir iedalītas īpašiem mērķiem. Pēdējais termiņš neierobežo piemērojamos starptautiskos nolīgumus attiecībā uz radiofrekvenču vai orbītas stāvokļu izmantošanu.
Pamatojums
Jebkāds “kaitīgs traucējums” ir “nopietns apdraudējums”.
Ierosinātais mehānisms pastāvošo tiesību pārskatīšanai nav reālistisks, kā tas noradīts Pamatdirektīvas 9.a panta grozījumu pamatojumos.
Grozījums Nr.   62 Direktīvas priekšlikums – grozījuma akts 3. pants – 3. punkts Direktīva 2002/20/EK 5. pants – 4. punkts – 1. daļa
Komisijas ierosinātais teksts Grozījums 4. Ja pēc apspriešanās ar ieinteresētajām aprindām saskaņā ar Direktīvas 2002/21/EK (Pamatdirektīva) 6. pantu ir nolemts, ka tiesības izmantot numurus ar īpašu ekonomisko vērtību ir jāpiešķir, organizējot atlasi konkursa kārtībā vai salīdzinošu atlasi, dalībvalstis maksimālo trīs nedēļu laikposmu var pagarināt par laiku, kas nepārsniedz trīs nedēļas. 4. Ja pēc apspriešanās ar ieinteresētajām aprindām saskaņā ar Direktīvas 2002/21/EK (Pamatdirektīva) 6. pantu ir nolemts, ka tiesības izmantot numurus ar īpašu ekonomisko vērtību ir jāpiešķir, organizējot atlasi konkursa kārtībā vai salīdzinošu atlasi, dalībvalstis maksimālo trīs nedēļu laikposmu var pagarināt par vēl vienu laiku, kas nepārsniedz trīs nedēļas.
Pamatojums
Jebkāds “kaitīgs traucējums” ir “nopietns apdraudējums”.
Ierosinātais mehānisms pastāvošo tiesību pārskatīšanai nav reālistisks, kā tas noradīts Pamatdirektīvas 9.a panta grozījumu pamatojumos.
Grozījums Nr.   63 Direktīvas priekšlikums – grozījuma akts 3. pants – 3. punkts Direktīva 2002/20/EK 5. pants – 5. punkts
Komisijas ierosinātais teksts Grozījums 5. Dalībvalstis neierobežo piešķiramo izmantošanas tiesību skaitu, izņemot gadījumus, kad tas ir vajadzīgs, lai nodrošinātu radiofrekvenču efektīvu izmantošanu saskaņā ar 7. pantu. 5. Dalībvalstis neierobežo piešķiramo izmantošanas tiesību skaitu, izņemot gadījumus, kad tas ir vajadzīgs, lai nodrošinātu radiofrekvenču efektīvu izmantošanu saskaņā ar 7. pantu. Dalībvalstis ņem vērā mantotos ieguldījumus un konkurences līmeni.
Pamatojums
Piesardzība, lai nodrošinātu mantoto ieguldījumu pienācīgu ievērošanu. Pretējā gadījumā iepriekšējo ieguldījumu vērtība var tikt samazināta. Tas varētu nopietni izkropļot tirgu un nelabvēlīgi ietekmēt turpmākos ieguldījumu lēmumus.
Grozījums Nr.   64 Direktīvas priekšlikums – grozījuma akts 3. pants – 3. punkts Direktīva 2002/20/EK 5. pants – 6. punkts
Komisijas ierosinātais teksts Grozījums 6. Valsts pārvaldes iestādes nodrošina to, ka radiofrekvences tiek efektīvi un faktiski izmantotas saskaņā ar Direktīvas 2002/21/EK (Pamatdirektīva) 9. panta 2. punktu. Tās nodrošina to, ka radiofrekvenču izmantošanas tiesību nodošanas vai uzkrāšanas rezultātā netiek traucēta konkurence. Šādiem nolūkiem dalībvalstis var veikt piemērotus pasākumus, piemēram, radiofrekvenču izmantošanas tiesību samazināšana, anulēšana vai piespiedu pārdošana. 6. Valsts pārvaldes iestādes nodrošina to, ka radiofrekvences tiek efektīvi un faktiski izmantotas saskaņā ar Direktīvas 2002/21/EK (Pamatdirektīva) 9. panta 2. punktu. Tās nodrošina to, ka radiofrekvenču izmantošanas tiesību nodošanas vai uzkrāšanas rezultātā netiek traucēta konkurence.
Pamatojums
Jebkāds “kaitīgs traucējums” ir “nopietns apdraudējums”.
Ierosinātais mehānisms pastāvošo tiesību pārskatīšanai nav reālistisks, kā tas noradīts Pamatdirektīvas 9.a panta grozījumu pamatojumos.
Grozījums Nr.   65 Direktīvas priekšlikums – grozījuma akts 3. pants – 5. punkts Direktīva 2002/20/EK 6.a pants – 1. punkts – 1. daļa – ievaddaļa
Komisijas ierosinātais teksts Grozījums 1. Lai sasniegtu 1. pantā izklāstītos mērķus, neierobežojot šīs direktīvas 5. panta 2. punktu, Komisija var pieņemt īstenošanas pasākumus: 1. Lai sasniegtu 1. pantā izklāstītos mērķus, neierobežojot šīs direktīvas 5. panta 2. punktu un Radiofrekvenču spektra lēmumu, Komisija var pieņemt īstenošanas pasākumus:
Pamatojums
Atsauce uz radiofrekvenču spektra lēmumu ir ļoti svarīga, lai panāktu integrētu politisku pieeju un konsekvenci attiecībā uz saskaņošanas pasākumiem.
Grozījums Nr.   66 Direktīvas priekšlikums – grozījuma akts 3. pants – 5. punkts Direktīva 2002/20/EK 6.a pants – 1. punkts – 1. daļa – a apakšpunkts
Komisijas ierosinātais teksts Grozījums a) lai noteiktu radiofrekvenču joslas, kuru izmantošanai izsniedz vispārējas atļaujas vai individuālas radiofrekvenču izmantošanas tiesības; a) lai noteiktu radiofrekvenču joslas, kuras nodrošina visu Eiropu aptverošus tīklus vai sniedz elektronisko komunikāciju pakalpojumus un kuru izmantošanai izsniedz vispārējas atļaujas vai individuālas radiofrekvenču izmantošanas tiesības;
Pamatojums
Šā panta darbības joma ir pārāk plaša. Turklāt formulējums neatbilst pārbaužu un līdzsvara principam. Ir svarīgi nodrošināt, lai jaunās, centralizētās ES līmeņa procedūras nekaitē dalībvalstu pilnvarām attiecībā uz frekvencēm. Tāpēc ir piemēroti attiecināt šo pantu uz Eiropas mēroga pakalpojumiem.
Grozījums Nr.   67 Direktīvas priekšlikums – grozījuma akts 3. pants – 5. punkts Direktīva 2002/20/EK 6.a pants – 1. punkts – 1. daļa – c apakšpunkts
Komisijas ierosinātais teksts Grozījums c) lai harmonizētu procedūras vispārēju atļauju vai radiofrekvenču vai numuru individuālu izmantošanas tiesību piešķiršanai; c) lai harmonizētu procedūras vispārēju atļauju vai radiofrekvenču, kuras nodrošina visu Eiropu aptverošus tīklus vai sniedz elektronisko komunikāciju pakalpojumus, vai numuru individuālu izmantošanas tiesību piešķiršanai;
Pamatojums
Šā panta darbības joma ir pārāk plaša. Turklāt formulējums neatbilst pārbaužu un līdzsvara principam. Ir svarīgi nodrošināt, lai jaunās, centralizētās ES līmeņa procedūras nekaitē dalībvalstu pilnvarām attiecībā uz frekvencēm. Tāpēc ir piemēroti attiecināt šo pantu uz Eiropas mēroga pakalpojumiem.
Grozījums Nr.   68 Direktīvas priekšlikums – grozījuma akts 3. pants – 5. punkts Direktīva 2002/20/EK 6.a pants – 1. punkts – 1. daļa – d apakšpunkts
Komisijas ierosinātais teksts Grozījums d) lai harmonizētu II pielikumā paredzētos nosacījumus vispārēju atļauju vai radiofrekvenču vai numuru individuālu izmantošanas tiesību piešķiršanai; Svītrots
Pamatojums
Nosacījumi vispārēju atļauju vai individuālu izmantošanas tiesību piešķiršanai saskaņā ar subsidiaritātes principu jānosaka dalībvalstīm.
Grozījums Nr.   69 Direktīvas priekšlikums – grozījuma akts 3. pants – 5. punkts Direktīva 2002/20/EK 6.a pants – 1. punkts –1. daļa – f apakšpunkts
Komisijas ierosinātais teksts Grozījums f) lai vajadzības gadījumā saskaņā ar 6.b panta noteikumiem paredzētu procedūras to uzņēmumu atlasei, kam valsts pārvaldes iestādes piešķir individuālas radiofrekvenču vai numuru izmantošanas tiesības. f) lai vajadzības gadījumā saskaņā ar 6.b panta noteikumiem paredzētu procedūras to uzņēmumu atlasei, kas nodrošina visu Eiropu aptverošus tīklus vai sniedz elektronisko komunikāciju pakalpojumus un kam valsts pārvaldes iestādes piešķir individuālas radiofrekvenču vai numuru izmantošanas tiesības.
Pamatojums
Šā panta darbības joma ir pārāk plaša. Turklāt formulējums neatbilst pārbaužu un līdzsvara principam.
Grozījums Nr.   70 Direktīvas priekšlikums – grozījuma akts 3. pants – 5. punkts Direktīva 2002/20/EK 6.b pants
Komisijas ierosinātais teksts Grozījums 1. Tehniskajos īstenošanas pasākumos, kas minēti 6.a panta 1. punkta f) apakšpunktā, var paredzēt, ka EEST iestāde saskaņā ar Regulas […] 12. pantu iesniedz priekšlikumus par tā uzņēmuma vai uzņēmumu atlasi, kam piešķir individuālas radiofrekvenču vai numuru izmantošanas tiesības. 1. Tehniskajos īstenošanas pasākumos, kas minēti 6.a panta 1. punkta f) apakšpunktā, var paredzēt, ka Radiofrekvenču spektra politikas grupa (RSPG) saskaņā ar Regulas […] 12. pantu iesniedz priekšlikumus par tā uzņēmuma vai uzņēmumu atlasi, kas nodrošina visu Eiropu aptverošus tīklus vai sniedz elektronisko komunikāciju pakalpojumus un kam piešķir individuālas radiofrekvenču vai numuru izmantošanas tiesības. Šādos gadījumos pasākumos norāda laikposmu, kurā EEST iestādei jāveic atlase, procedūru, noteikumus un nosacījumus, kas piemērojami atlasei, un sīkas ziņas par maksājumiem un nodevām, kas jāuzliek radiofrekvenču un/vai numuru izmantošanas tiesību turētājiem, lai nodrošinātu radiofrekvenču spektra vai numerācijas resursu optimālu izmantošanu. Atlases procedūra ir atklāta, pārredzama, nediskriminējoša un objektīva. Šādos gadījumos pasākumos norāda laikposmu, kurā RSPG jāveic atlase, procedūru, noteikumus un nosacījumus, kas piemērojami atlasei, un sīkas ziņas par maksājumiem un nodevām, kas jāuzliek radiofrekvenču un/vai numuru izmantošanas tiesību turētājiem, lai nodrošinātu radiofrekvenču spektra vai numerācijas resursu optimālu izmantošanu. Atlases procedūra ir atklāta, pārredzama, nediskriminējoša un objektīva. 2. Maksimāli ņemot vērā EEST iestādes atzinumu, Komisija pieņem pasākumu tā uzņēmuma vai uzņēmumu atlasei, kam jāizsniedz individuālas radiofrekvenču vai numuru izmantošanas tiesības. Pasākumā norāda laiku, kādā valsts pārvaldes iestādām jāizsniedz šādas tiesības. To veicot, Komisija rīkojas saskaņā ar 14.a panta 2. punktā minēto procedūru. 2. Maksimāli ņemot vērā RSPG atzinumu, Komisija pieņem pasākumu tā uzņēmuma vai uzņēmumu atlasei, kas nodrošina visu Eiropu aptverošus tīklus vai sniedz elektronisko komunikāciju pakalpojumus un kam jāizsniedz individuālas radiofrekvenču vai numuru izmantošanas tiesības. Pasākumā norāda laiku, kādā valsts pārvaldes iestādām jāizsniedz šādas tiesības. To veicot, Komisija rīkojas saskaņā ar 14.a panta 2. punktā minēto procedūru.
Pamatojums
EEST iestādei nevajadzētu būt kompetencei frekvenču spektra politikas jautājumos, bet par šiem jautājumiem ir jābūt atbildīgai RSPG.
6.b pants ir pretrunā ar subsidiaritātes principu. Ir svarīgi nodrošināt, lai jaunās, centralizētās ES līmeņa procedūras nekaitē dalībvalstu pilnvarām attiecībā uz frekvencēm. Tāpēc ir piemēroti attiecināt šo pantu uz Eiropas mēroga pakalpojumiem.
Grozījums Nr.   71 Direktīvas priekšlikums – grozījuma akts 3. pants – 13. punkts Direktīva 2002/20/EK 17. pants – 1. punkts
Komisijas ierosinātais teksts Grozījums 1. Neierobežojot Direktīvas 2002/21/EK (Pamatdirektīva) 9.a pantu, dalībvalstis 2009. gada 31. decembrī spēkā esošās atļaujas pielāgo šīs direktīvas 5., 6. un 7. panta un I pielikuma noteikumiem vēlākais līdz [2010. gada 31. decembrim]. 1. Neierobežojot Direktīvas 2002/21/EK (Pamatdirektīva) 9.a pantu, dalībvalstis vispārējās atļaujas un izmantošanas tiesības, kas ir spēkā šīs direktīvas spēkā stāšanās dienā, drīkst pielāgot šīs direktīvas 5., 6. un 7. panta un I pielikuma noteikumiem līdz (..)*.   * Divus gadus pēc šīs direktīvas spēkā stāšanās dienas.
Pamatojums
Šajā pantā paredzētā spēkā esošo tiesību pārskatīšana var radīt ievērojamas neskaidrības uzņēmējiem, neņemot vērā faktisko situāciju tirgū, kāda ir daudziem operatoriem, kuru investīcijas ir balstītas uz tiesībām izmantot frekvences 15 gadus vai ilgāk.
Grozījums Nr.   72 Direktīvas priekšlikums – grozījuma akts II pielikums Direktīva 2002/20/EK II pielikums
Komisijas ierosinātais teksts Grozījums   Pielikums svītrots.
Pamatojums
Grozījums izriet no 6.a panta 1. punkta d) apakšpunkta svītrošanas.

PROCEDŪRA

Virsraksts	Elektronisko komunikāciju tīkli un pakalpojumi
Atsauces	COM(2007)0697 – C6-0427/2007 – 2007/0247(COD)
Komiteja, kas atbildīga par jautājumu	ITRE
Atzinumu sniedza        Datums, kad paziņoja plenārsēdē	ECON 10.12.2007
Atzinumu sagatavoja        Iecelšanas datums	Karsten Friedrich Hoppenstedt 15.1.2008
Izskatīšana komitejā	1.4.2008		6.5.2008		19.5.2008
Pieņemšanas datums	3.6.2008
Galīgā balsojuma rezultāti	+: –: 0:	44 0 0
Deputāti, kas bija klāt galīgajā balsojumā	Mariela Velichkova Baeva, Zsolt László Becsey, Pervenche Berès, Sharon Bowles, Udo Bullmann, David Casa, Manuel António dos Santos, Jonathan Evans, Elisa Ferreira, José Manuel García-Margallo y Marfil, Jean-Paul Gauzès, Donata Gottardi, Dariusz Maciej Grabowski, Benoît Hamon, Karsten Friedrich Hoppenstedt, Sophia in ‘t Veld, Othmar Karas, Piia-Noora Kauppi, Wolf Klinz, Christoph Konrad, Guntars Krasts, Kurt Joachim Lauk, Andrea Losco, Astrid Lulling, Florencio Luque Aguilar, John Purvis, Alexander Radwan, Bernhard Rapkay, Dariusz Rosati, Eoin Ryan, Antolín Sánchez Presedo, Olle Schmidt, Peter Skinner, Margarita Starkevičiūtė, Ivo Strejček, Ieke van den Burg, Cornelis Visser
Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsojumā	Dragoş Florin David, Mia De Vits, Harald Ettl, Ján Hudacký, Janusz Lewandowski, Theodor Dumitru Stolojan
Aizstājēji (178. panta 2. punkts), kas bija klāt galīgajā balsojumā	Edit Bauer

Iekšējā tirgus un patērētāju aizsardzības komitejaS ATZINUMS (26.6.2008)

Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komitejai

par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai, ar ko izdara grozījumus Direktīvā 2002/21/EK par kopējiem reglamentējošiem noteikumiem attiecībā uz elektronisko komunikāciju tīkliem un pakalpojumiem, Direktīvā 2002/19/EK par piekļuvi elektronisko komunikāciju tīkliem un ar tiem saistītām iekārtām un to savstarpēju savienojumu un Direktīvā 2002/20/EK par elektronisko komunikāciju tīklu un pakalpojumu atļaušanu
(COM(2007)0697 – C6‑0427/2007 – 2007/0247(COD))

Atzinumu sagatavoja: Marian Zlotea

ĪSS PAMATOJUMS

Ar šo priekšlikumu, ko Komisija ierosināja 2007. gada novembrī, groza pamatdirektīvu[1], atļauju izsniegšanas direktīvu[2] un piekļuves direktīvu[3]. Šā atzinuma sagatavotājs atzinīgi vērtē „labākas regulēšanas” priekšlikumus šajā paketē, kā arī noteikti atbalsta to kopumā, jo šī pakete ir ļoti svarīga, lai uzlabotu īstu Eiropas iekšējo tirgu telekomunikāciju jomā. Paketes mērķis ir palielināt investīcijas, veicināt inovācijas un dot labumu patērētājiem elektronisko komunikāciju jomā, citiem vārdiem sakot, atbalstīt un turpmāk attīstīt tiesisko regulējumu tādai digitālajai ekonomikai, kas ir progresīva, vērsta uz tirgu un ļauj izmantot priekšrocības, ko sniedz pilnībā izveidots iekšējais tirgus, ko arī noteikti atbalsta šā atzinuma sagatavotājs.

Kaut arī šā atzinuma sagatavotājs augstu vērtē priekšlikumu par kopēju tiesisko regulējumu elektronisko komunikāciju tīkliem un pakalpojumiem, piekļuvei, savstarpējam savienojumam un atļauju izsniegšanai, viņš uzskata, ka šajā jomā uzlabojumi vēl ir iespējami.

Spektra pārvaldība

Eiropas Savienībai ātri jāvirzās uz labākiem spektra pārvaldības veidiem, kas apvieno atvērtību, elastīgumu un saskaņošanu. Ir skaidri redzama vajadzība būt elastīgiem spektra izmantošanā un nodrošināt maksimālu efektivitāti.

Saskaņots viedoklis par spektra pārvaldību, kas likvidētu pretrunas 27 dažādās valsts spektra pārvaldības shēmās, būtu noderīgs, lai uzlabotu visas Eiropas un pārrobežu pakalpojumus. Vienots spektra režīms savukārt ļauj lietotājiem baudīt tehnoloģiju un pakalpojumu labumus, tādējādi radot ekonomisku un sociālu ieguvumu (piem., standartierīču vērienīga ražošana, cenu pazemināšana un šķēršļu samazināšana, ienākot jauniem lietotājiem).

Šajā ziņā ir jāpievērš uzmanība frekvenču pārvaldībai un tīkla plānošanai, lai pēc iespējas novērstu traucējumus, jo tehnoloģiju parasta saskaņošana nevar atrisināt traucējumu problēmas.

Šā atzinuma sagatavotājs atzinīgi vērtē to, ka Komisija paredz elastību spektra noteikšanā īpašai tehnoloģijai vai īpašiem pakalpojumiem. Elastīgāku izmantojumu atļaušana sekmēs inovācijas un ieguvumus patērētājiem. Tomēr dažas joslas būtu jārezervē vienai izmantošanai visā Eiropas Savienībā (piemēram, avārijas dienestiem), tādēļ ir vajadzīga piesardzība attiecībā uz tehnisko un pakalpojumu neitralitāti.

Tādēļ pakāpeniskai pieejai ir priekšroka salīdzinājumā ar revolucionāru reformu. Lai gan tehnoloģiskā neitralitāte novedīs pie inovatīvas un tehnoloģiskas attīstības, tomēr, lai labumu gūtu patērētāji, tā ir jāpapildina ar tirdzniecību, kas nodrošinātu konkurenci.

Komisija tiecas uz tirgus principiem pamatotu spektra tirdzniecību ar sekundāro tirdzniecību un izsolēm pievienot „tradicionālajai metodei”. Spektra tirdzniecība pati par sevi neuzlabo elastību spektra izmantošanā. Tai tomēr ir jāatvieglo piekļuve spektram un jānoved pie intensīvākas (tādēļ vērtīgākas) spektra izmantošanas. Tādēļ šā atzinuma sagatavotājs atbalsta izmantošanas tiesību tirgojamības ieviešanu visā Eiropas Savienībā noteiktām joslām, ja individuālās izmantošanas tiesības ir piešķirtas.

Jaunas koordinēšanas un regulatīvas pilnvaras

Komisija ierosina, lai valsts pārvaldes iestādēm tiktu piešķirtas pilnvaras noteikt dominējošiem operatoriem funkcionālo nošķirtību, ja tas palīdzētu palielināt konkurenci patērētājiem un nodrošinātu vienlīdzīgus spēles noteikumus operatoriem. Šā atzinuma sagatavotājs pilnībā atbalsta Komisijas priekšlikumu, atzīstot, ka šis tiesiskās aizsardzības līdzeklis var nebūt piemērots visām dalībvalstīm, bet šādiem tiesiskās aizsardzības līdzekļiem valsts pārvaldes iestādēm ir jābūt pieejamiem.

Saskaņā ar šo priekšlikumu Komisijas pilnvaras ir paplašinātas. Komisijai ir veto tiesības attiecībā uz valsts pārvaldes iestāžu norādījumiem par dominējošo stāvokli, un Komisija ir pilnvarota izdot ieteikumus par visiem jautājumiem un lēmumus par numuriem. Šā atzinuma sagatavotājs ir pret tiem priekšlikumiem, kas piešķirtu Komisijai šādas veto tiesības.

Piekļuves veicināšana

Pašreizējais tiesiskais regulējums jau paredz vismazāk apgrūtinošas atļauju izsniegšanas shēmas piemērošanu, t.i., priekšroka ir tādai pieejai, kas nosaka vispārēju atļauju izsniegšanu. Tomēr praksē spektra izmantošanas tiesības biežāk tiek noteiktas, izmantojot individuālās izmantošanas tiesības. Minētie priekšlikumi apstiprina vispārējo atļauju izsniegšanas pieeju un nosaka to kā noklusējuma metodi. Tie konsekventi paredz pienākumu pamatot gadījumus, kad ir jāpiešķir individuālās izmantošanas tiesības. Šāds pamatojums var būt nepieciešams, lai novērstu traucējumus vai sasniegtu vispārējo interešu mērķus. Šā priekšlikuma pamatdoma ir divējāda: i) novērst individuālo licenču izmantošanu kā noteikšanas metodi, kad tā nav nepieciešama, un tādējādi kopumā samazināt spektra piekļuves šķēršļus; ii) tehnikas sasniegumi arvien vairāk dod iespēju spektra kolektīvai izmantošanai.

Šā atzinuma sagatavotājs ir pārliecināts, ka patērētāju aizsardzība prasa stingrākus pasākumus, un tādēļ ierosina grozījumus, kas ievieš uzlabojumus šajos patērētāju aizsardzības jautājumos. Attiecībā uz valsts pārvaldes iestāžu pienākumiem un pilnvarām šajā priekšlikumā ir izklāstīti turpmākie pasākumi saistībā ar patērētāju aizsardzību. Šā atzinuma sagatavotājs cenšas stiprināt un precizēt minēto iestāžu nozīmi, lai panāktu uzlabojumus šajos patērētāju aizsardzības jautājumos.

Turklāt, kā to ir atzinusi Komisija, pilnībā funkcionējošs Eiropas mazumtirdzniecības tirgus vēl nav izveidots. Tādēļ ir vajadzīgi turpmāki konkrēti priekšlikumi, lai panāktu īsta iekšējā tirgus izveidošanu.

GROZĪJUMI

Iekšējā tirgus un patērētāju aizsardzības komiteja aicina par jautājumu atbildīgo Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komiteju ziņojumā iekļaut šādus grozījumus:

Grozījums Nr.  1 Direktīvas priekšlikums – grozījumu tiesību akts 3.a apsvērums (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(3a) ES elektronisko komunikāciju reglamentējošo noteikumu mērķis ir izveidot ilgtspējīgu elektronisko komunikāciju „ekosistēmu”, kas balstās uz piedāvājumu un pieprasījumu, proti, piedāvājumu nodrošinās ražojumu vai pakalpojumu tirgi, kuros valda reāla konkurence, bet pieprasījumu —pieaugošā informācijas sabiedrības attīstība.
Pamatojums
Ilgtspējīga vide konkurencei un ieguldījumiem telekomunikāciju nozarē ir atkarīga gan no piedāvājuma, gan pieprasījuma. Lai gan ekonomikas regulējums parasti vairāk attiecas uz piedāvājumu, nevajadzētu aizmirst arī par pieprasījuma pusi.
Grozījums Nr.  2 Direktīvas priekšlikums – grozījumu tiesību akts 3.b apsvērums (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(3b) Nākamās paaudzes tīkliem ir lielas iespējas sniegt priekšrocības uzņēmumiem un patērētājiem visā Eiropas Savienībā. Tāpēc ir svarīgi, lai regulatīvās skaidrības trūkums neradītu šķēršļus ilgtspējīgiem ieguldījumiem šo jauno tīklu attīstībā, vienlaikus veicinot konkurenci un palielinot patērētāju izvēles iespējas.
Grozījums Nr.  3 Direktīvas priekšlikums – grozījumu tiesību akts 5.a apsvērums (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(5a) Komisija 2006. gada 20. marta paziņojumā „Atšķirību izlīdzināšana platjoslas pakalpojumu jomā” atzina, ka Eiropā pastāv teritoriāla šķirtne attiecībā uz piekļuvi ātrdarbīgiem platjoslas pakalpojumiem. Neskatoties uz platjoslas savienojumu skaita vispārējo pieaugumu, piekļuve dažādos apgabalos vēl arvien ir ierobežota, jo zema iedzīvotāju blīvuma un lielu attālumu dēļ izmaksas ir augstas. Komerciāli stimuli bieži vien izrādās nepietiekami, lai veicinātu ieguldījumus platjoslas attīstībā šajos apgabalos. Pozitīvais aspekts ir tas, ka tehnoloģiski jauninājumi samazina izvēršanas izmaksas. Lai nodrošinātu ieguldījumus jaunās tehnoloģijās nepietiekami attīstītos apgabalos, telekomunikāciju regulējumam ir jāatbilst citiem stratēģiskajiem pasākumiem, piemēram, valsts atbalsta politikai, struktūrfondiem vai plašākiem industriālās politikas mērķiem.
Pamatojums
Tiesiskajā regulējumā ir jāņem vērā arī nepieciešamība novērst reģionālās atšķirības attīstības ziņā. Ir jāuzsver īpašā nozīme, kas piemīt platjoslas izvēršanai.
Grozījums Nr.  4 Direktīvas priekšlikums – grozījumu tiesību akts 16.a apsvērums (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(16.a) Šīs direktīvas radiofrekvenču spektra pārvaldības noteikumiem ir jāatbilst to starptautisko un reģionālo organizāciju darbam, kuras nodarbojas ar radiofrekvenču spektra pārvaldību, piemēram, Starptautiskā Telekomunikāciju savienība (STS) un Eiropas Pasta un telekomunikāciju pārvalžu konference (EPTPC), tā lai nodrošinātu spektra izmantošanas efektīvu pārvaldību un saskaņošanu visā Kopienā un globālā līmenī.
Pamatojums
Lai radiofrekvenču spektra pārvaldība būtu efektīva, tai ir jāatbilst plašākiem starptautiskiem saskaņošanas pasākumiem, ko īsteno STS un EPTPC.
Grozījums Nr.  5 Direktīvas priekšlikums – grozījumu tiesību akts 19.a apsvērums (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(19a) Lai gan radiofrekvenču spektra pārvaldība paliek dalībvalstu kompetencē, tikai ar koordināciju un, ja vajadzīgs, saskaņošanu Kopienas līmenī var nodrošināt, lai spektra lietotāji varētu izmantot visas iekšējā tirgus priekšrocības un lai visā pasaulē varētu efektīvi aizstāvēt ES intereses.
Pamatojums
Lai radiofrekvenču spektra pārvaldība būtu efektīva, tai ir jāatbilst plašākiem starptautiskiem saskaņošanas pasākumiem, ko īsteno STS un EPTPC.
Grozījums Nr.  6 Direktīvas priekšlikums – grozījumu tiesību akts 22. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(22) Lai neradītu pretrunas ar iepriekš iegūtām tiesībām, ir jāparedz iespēja radiofrekvenču spektra lietotājiem brīvi izvēlēties pakalpojumus, kurus tie vēlas piedāvāt spektrā, uz ko attiecas pārejas pasākumi. Ir jāparedz iespēja pieļaut tādus izņēmumus no pakalpojumu neitralitātes principa, ar kuriem pieprasa nodrošināt konkrētu pakalpojumu, lai izpildītu skaidri noteiktus vispārējo interešu mērķus, piemēram, dzīvības aizsardzība, vajadzība veicināt sociālo, reģionālo vai teritoriālo kohēziju, radiofrekvenču spektra neefektīvas izmantošanas novēršana, ja šādi izņēmumi ir vajadzīgi un samērīgi. Minēto mērķu vidū ir jābūt kultūras un valodu daudzveidības un plašsaziņas līdzekļu plurālisma veicināšanai, kā paredzēts valsts tiesību aktos saskaņā ar Kopienas tiesību aktiem. Izņemot gadījumus, kad tas ir vajadzīgs dzīvības aizsardzībai, izņēmumi nedrīkst būt par cēloni konkrētu pakalpojumu ekskluzīvai izmantošanai, bet tikai piešķirt tiem prioritāti, lai citi pakalpojumi vai tehnoloģijas varētu līdzāspastāvēt tajā pašā radiofrekvenču joslā. Lai atļaujas turētājs varētu brīvi izvēlēties visefektīvākos līdzekļus, ar kuriem piedāvātā pakalpojuma saturu pārraidīt radiofrekvencēs, saturu nevajadzētu regulēt ar radiofrekvenču izmantošanas atļaujām.	(22) Lai neradītu pretrunas ar iepriekš iegūtām tiesībām, ir jāparedz iespēja radiofrekvenču spektra lietotājiem brīvi izvēlēties pakalpojumus, kurus tie vēlas piedāvāt spektrā, uz ko attiecas pārejas pasākumi. Ir jāparedz iespēja pieļaut tādus izņēmumus no pakalpojumu neitralitātes principa, ar kuriem pieprasa nodrošināt konkrētu pakalpojumu, lai izpildītu skaidri noteiktus vispārējo interešu mērķus, piemēram, dzīvības aizsardzība, vajadzība veicināt sociālo, reģionālo vai teritoriālo kohēziju, radiofrekvenču spektra neefektīvas izmantošanas novēršana, ja šādi izņēmumi ir vajadzīgi un samērīgi. Minēto mērķu vidū ir jābūt kultūras un valodu daudzveidības un plašsaziņas līdzekļu plurālisma veicināšanai, kā paredzēts valsts tiesību aktos saskaņā ar Kopienas tiesību aktiem. Izņemot gadījumus, kad tas ir vajadzīgs dzīvības aizsardzībai, izņēmumi nedrīkst būt par cēloni konkrētu pakalpojumu ekskluzīvai izmantošanai, bet tikai piešķirt tiem prioritāti, lai citi pakalpojumi vai tehnoloģijas varētu līdzāspastāvēt tajā pašā radiofrekvenču joslā.
Pamatojums
Kā atzīts pamatdirektīvas 5. apsvērumā, pārraidīšanas noteikumu un satura noteikumu atdalīšana neierobežo starp tiem esošo saikņu ņemšanu vērā, jo īpaši, lai garantētu mediju plurālismu, kultūras daudzveidību un patērētāju aizsardzību. Tāpēc dalībvalstīm ir jāsaglabā iespēja individuālu izmantošanas tiesību piešķiršanu saistīt ar saistībām attiecībā uz konkrētu pakalpojumu satura piedāvājumu.
Grozījums Nr.  7 Direktīvas priekšlikums – grozījumu tiesību akts 29. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(29) Lai veicinātu iekšējā tirgus darbību un atbalstītu pārrobežu pakalpojumu izveidi, ir jāpilnvaro Komisija piešķirt EEST iestādei īpašus pienākumus numerācijas jomā. Turklāt, lai dalībvalstu iedzīvotāji, tostarp ceļotāji un lietotāji invalīdi, konkrētus dienestus visās dalībvalstīs varētu izsaukt par līdzīgām cenām, izmantojot vienus un tos pašus zināmos numurus, Komisijas pilnvarām pieņemt tehniskus īstenošanas pasākumus vajadzības gadījumā ir jāaptver arī piemērojamie tarifikācijas principi vai mehānismi.	(29) Lai veicinātu iekšējā tirgus darbību un atbalstītu pārrobežu pakalpojumu izveidi, ir jāpilnvaro Komisija piešķirt EEST iestādei īpašus pienākumus numerācijas jomā. Turklāt, lai dalībvalstu iedzīvotāji, tostarp ceļotāji un lietotāji invalīdi, konkrētus dienestus visās dalībvalstīs varētu izsaukt par līdzīgām cenām, izmantojot vienus un tos pašus zināmos numurus, Komisijas pilnvarām pieņemt tehniskus īstenošanas pasākumus vajadzības gadījumā ir jāaptver arī piemērojamie tarifikācijas principi vai mehānismi, kā arī vienota Eiropas piekļuves telefona numura izveidi, kas lietotājiem nodrošina ērtu piekļuvi šiem pakalpojumiem.
Grozījums Nr.  8 Direktīvas priekšlikums – grozījumu tiesību akts 31. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(31) Ir jāpastiprina dalībvalstu pilnvaras attiecībā uz ceļa tiesību turētājiem, lai nodrošinātu jauna tīkla ierīkošanu vai paplašināšanu videi nekaitīgā veidā un neatkarīgi no pienākuma, kas uzlikts operatoram ar būtisku ietekmi tirgū, proti, piešķirt piekļuvi tā elektronisko komunikāciju tīkliem. Valsts pārvaldes iestādēm ir jābūt iespējai, izvērtējot katru gadījumu atsevišķi, pieprasīt kabeļu kanalizācijas, stabu un antenu, un ievadu ēkās koplietošanu un inženiertehnisko būvdarbu labāku koordinēšanu. Pilnveidojot iekārtu koplietošanu, iespējams būtiski uzlabot konkurenci un samazināt uzņēmumiem vispārējās finansiālās un vides izmaksas par elektronisko komunikāciju infrastruktūras ierīkošanu.	(31) Ir jāpastiprina dalībvalstu pilnvaras attiecībā uz ceļa tiesību turētājiem, lai nodrošinātu jauna tīkla ierīkošanu vai paplašināšanu videi nekaitīgā veidā un neatkarīgi no pienākuma, kas uzlikts operatoram ar būtisku ietekmi tirgū, proti, piešķirt piekļuvi tā elektronisko komunikāciju tīkliem. Valsts pārvaldes iestādēm ir jābūt iespējai, izvērtējot katru gadījumu atsevišķi, pieprasīt kabeļu kanalizācijas, stabu un antenu, un ievadu ēkās koplietošanu un inženiertehnisko būvdarbu labāku koordinēšanu. Pilnveidojot iekārtu koplietošanu, iespējams būtiski uzlabot konkurenci un samazināt uzņēmumiem vispārējās finansiālās un vides izmaksas par elektronisko komunikāciju infrastruktūras ierīkošanu. Kabeļu kanalizācijas koplietošana ir jāpaplašina, lai tā aptvertu visus sabiedriskās infrastruktūras veidus (ūdens, notekūdeņu, elektrības, gāzes infrastruktūru), ar kuru palīdzību var izvērst elektronisko sakaru infrastruktūru, lai nodrošinātu vienādus konkurences apstākļus un uzlabotu iespējas izveidot alternatīvu infrastruktūru.
Pamatojums
Jaunās paaudzes pakalpojumi neatteiksies no esošajiem vara vadiem; tiks izveidota pilnīgi jauna infrastruktūra, kuras vājā vieta ir fiziskie kanāli, pa kuriem tiks izvērsti sakari. Patiesa kabeļu kanalizācijas koplietošana — tas ir, ne tikai tās kabeļu kanalizācijas lietošana, kas paredzēta telekomunikācijām, bet arī, piemēram, visas publiskās infrastruktūras (elektrība, gāze, notekūdeņu kanalizācija) lietošana — ļauj vairāk nekā vienam dalībniekam piekļūt infrastruktūrai, lai sniegtu pakalpojumus.
Grozījums Nr.  9 Direktīvas priekšlikums – grozījumu tiesību akts 50. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(50) Lai panāktu vienlīdzīgu attieksmi, nevienu spektra lietotāju nedrīkst atbrīvot no pienākuma maksāt parastās nodevas vai maksājumus, kas paredzēti par spektra izmantošanu.	svītrots
Pamatojums
Dalībvalstīm jāsaglabā iespēja saglabāt vai ieviest mehānismus, kas paredz pienākumu piešķirt izmantošanas tiesības aizstāt ar pienākumu pildīt vispārējo interešu mērķus. Šie mehānismi, kas kalpo plašsaziņas līdzekļu plurālisma mērķu īstenošanai, ir ļoti piemēroti tādā kontekstā, kad frekvences piešķir sauszemes radioapraidei.
Grozījums Nr.  10 Direktīvas priekšlikums – grozījumu tiesību akts 57. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(57) Nosacījumos, kurus var piemērot atļaujām, ir jāiekļauj konkrēti nosacījumi, ar kuriem reglamentē pieejamību lietotājiem invalīdiem un valsts iestāžu nepieciešamību sazināties ar plašu sabiedrību pirms lielām katastrofām, to laikā un pēc tām. Turklāt, ņemot vērā tehnisko inovāciju nozīmību, dalībvalstīm ir jābūt iespējai izsniegt atļaujas spektra izmantošanai eksperimentālos nolūkos, paredzot tajās īpašus ierobežojumus un nosacījumus, kurus pamato šādu tiesību eksperimentālais raksturs.	(57) Nosacījumos, kurus var piemērot atļaujām, ir jāiekļauj konkrēti nosacījumi, ar kuriem reglamentē pieejamību lietotājiem invalīdiem un valsts iestāžu un ārkārtas situāciju dienestu nepieciešamību sazināties savā starpā un ar plašu sabiedrību pirms lielām katastrofām, to laikā un pēc tām. Turklāt, ņemot vērā tehnisko inovāciju nozīmību, dalībvalstīm ir jābūt iespējai izsniegt atļaujas spektra izmantošanai eksperimentālos nolūkos, paredzot tajās īpašus ierobežojumus un nosacījumus, kurus pamato šādu tiesību eksperimentālais raksturs.
Grozījums Nr.  11 Direktīvas priekšlikums – grozījumu tiesību akts 60. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(60) Jo īpaši ir jāpiešķir pilnvaras Komisijai pieņemt īstenošanas pasākumus attiecībā uz paziņojumiem saskaņā ar Pamatdirektīvas 7. pantu; harmonizāciju spektra un numerācijas jomā, kā arī ar tīklu un pakalpojumu drošību saistītos jautājumos; vairāku valstu tirgu noteikšanu; standartu ieviešanu; tiesiskā regulējuma noteikumu saskaņotu piemērošanu. Turklāt ir jāpiešķir Komisijai pilnvaras pieņemt īstenošanas pasākumus, lai Piekļuves direktīvas I un II pielikumu atjauninātu atbilstīgi tirgus un tehnoloģijas attīstībai, un pieņemt īstenošanas pasākumus, lai harmonizētu atļauju izsniegšanas noteikumus, procedūras un nosacījumus attiecībā uz elektronisko komunikāciju tīklu un pakalpojumu atļaujām. Tā kā šie pasākumi ir vispārīgi un ir paredzēti, lai papildinātu šīs direktīvas, pievienojot jaunus nebūtiskus elementus, tie ir jāpieņem saskaņā ar regulatīvo kontroles procedūru, kas paredzēta Lēmuma 1999/468/EK 5.a pantā. Ja nenovēršamu steidzamu iemeslu dēļ šīs procedūras parastos termiņus nevar precīzi ievērot, Komisijai ir jābūt iespējai izmantot iepriekš minētā lēmuma 5.a panta 6. punktā paredzēto steidzamības procedūru,	(60) Jo īpaši ir jāpiešķir pilnvaras Komisijai pieņemt īstenošanas pasākumus attiecībā uz paziņojumiem saskaņā ar Pamatdirektīvas 7. pantu; harmonizāciju spektra un numerācijas jomā, kā arī ar tīklu un pakalpojumu drošību saistītos jautājumos; vairāku valstu tirgu noteikšanu; standartu ieviešanu; tiesiskā regulējuma noteikumu saskaņotu piemērošanu. Arī Pamatdirektīvā un atļauju izsniegšanas direktīvās Komisijai jāpiešķir pilnvaras saskaņot Eiropas mēroga pakalpojumu, piemēram, globālo telekomunikāciju pakalpojumu, regulējumu,
Grozījums Nr.  12 Direktīvas priekšlikums – grozījumu tiesību akts 60.a apsvērums (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(60a) Dalībvalstīm ir jāveicina sadarbības mehānismi starp ieinteresētajām pusēm, lai sekmētu tiešsaistes pakalpojumu labu darbību un lietotāju augstu uzticības līmeni. Ir jo īpaši jāstimulē uzņēmumus, kas nodrošina elektroniskās komunikācijas tīklus un/vai pakalpojumus, un pārējās ieinteresētās puses sadarboties, lai veicinātu likumīgu saturu un aizsargātu tiešsaistes saturu. Šāda sadarbība var, piemēram, notikt plašākā mērogā, neskarot tiesisko regulējumu, un izpausties rīcības kodeksu izstrādē, par kuriem ieinteresētās puses ir veikušas sarunas un vienojušās. Šādu kodeksu princips jau ir paredzēts vairākos Kopienas instrumentos, piemēram Eiropas Parlamenta un Padomes 2000. gada 8. jūnija Direktīvā 2000/31/EK par dažiem informācijas sabiedrības pakalpojumu tiesiskiem aspektiem, jo īpaši elektronisko tirdzniecību, iekšējā tirgū (Direktīva par elektronisko tirdzniecību)1, Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 29. aprīļa Direktīvā 2004/48/EK par intelektuālā īpašuma tiesību piemērošanu2 vai Eiropas Parlamenta un Padomes 1995. gada 24. oktobra Direktīvā 95/46/EK par personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti3. Šāda iesaistīto pušu sadarbība ir būtisks aspekts tam, lai veicinātu tiešsaistes saturu, jo īpaši Eiropas kultūras saturu, un lai izmantotu informācijas sabiedrības potenciālu.
	1 OV L 178, 17.7.2000., 1. lpp. 2OV L 157, 30.4.2004., 45. lpp., labotā versija OV L 195, 2.6.2004., 16. lpp. 3 OJ L 281, 23.11.1995., 31. lpp. Direktīvā grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 1882/2003 (OV L 284, 31.10.2003., 1. lpp.).
Pamatojums
Šis apsvērums uzsver nepieciešamību veicināt ciešu sadarbību starp iesaistītajām pusēm, lai sekmētu tiešsaistes saturu un lai izmantotu informācijas sabiedrības potenciālu.
Grozījums Nr.  13 Direktīvas priekšlikums – grozījumu tiesību akts 1. pants – 1. punkts Direktīva 2002/21/EK 1. pants – 1. punkts
Komisijas ierosinātais teksts Grozījums 1. Ar šo direktīvu izveido elektronisko komunikāciju pakalpojumu, elektronisko komunikāciju tīklu, saistītu iekārtu un saistītu pakalpojumu, kā arī konkrētu, ar termināliekārtām saistītu aspektu saskaņotu regulējumu. Tajā nosaka valsts pārvaldes iestāžu uzdevumus un izveido procedūru kopumu, lai nodrošinātu tiesiskā regulējuma saskaņotu piemērošanu visā Kopienā.” 1. Ar šo direktīvu izveido elektronisko komunikāciju pakalpojumu, elektronisko komunikāciju tīklu, saistītu iekārtu un saistītu pakalpojumu, kā arī konkrētu, ar termināliekārtām saistītu aspektu saskaņotu regulējumu, arī galalietotājiem invalīdiem. Tajā nosaka valsts pārvaldes iestāžu uzdevumus un izveido procedūru kopumu, lai nodrošinātu tiesiskā regulējuma saskaņotu piemērošanu visā Kopienā.”
Pamatojums
Ir jāprecizē, ka aplūkotie termināliekārtu aspekti ir piekļuves aspekti.
Grozījums Nr.  14 Direktīvas priekšlikums – grozījumu tiesību akts 1. pants ‑ 3. punkts Direktīva 2002/21/EK 3.pants – 3.punkts – 1. daļa
Komisijas ierosinātais teksts Grozījums Dalībvalstis nodrošina to, ka valsts pārvaldes iestādes savas pilnvaras īsteno neatkarīgi, objektīvi un pārredzami. Valsts pārvaldes iestādes nelūdz un neizpilda citu struktūru norādījumus par to, kā veikt ikdienas uzdevumus, kuri tām uzticēti saskaņā ar valsts tiesību aktiem, ar ko īsteno Kopienas tiesību aktus. Tikai pārsūdzības iestādes, kas izveidotas saskaņā ar 4. pantu, vai valsts tiesas ir pilnvarotas apturēt vai anulēt valsts pārvaldes iestāžu lēmumus. Dalībvalstis nodrošina to, ka valsts pārvaldes iestādes savas pilnvaras īsteno neatkarīgi, objektīvi, pārredzami un laikus. Valsts pārvaldes iestādes nelūdz un neizpilda citu struktūru norādījumus par to, kā veikt ikdienas uzdevumus, kuri tām uzticēti saskaņā ar valsts tiesību aktiem, ar ko īsteno Kopienas tiesību aktus. Tikai pārsūdzības iestādes, kas izveidotas saskaņā ar 4. pantu, vai valsts tiesas ir pilnvarotas apturēt vai anulēt valsts pārvaldes iestāžu lēmumus.
Pamatojums
Lai tirgū nodrošinātu konkurenci un jauninājumus, valsts pārvaldes iestādēm laikus jāreaģē, piemēram, uz tirgus analītiskajiem pārskatiem.
Grozījums Nr. 15 Direktīvas priekšlikums – grozījumu tiesību akts 1. pants – 4. punkts – a apakšpunkts Direktīva 2002/21/EK 4. pants – 1. punkts – 1. daļa
Komisijas ierosinātais teksts Grozījums Dalībvalstis nodrošina to, ka valstī darbojas efektīvs mehānisms, lai jebkuram lietotājam vai uzņēmumam, kas nodrošina elektronisko komunikāciju tīklus un/vai pakalpojumus un ko ir ietekmējis valsts pārvaldes iestādes lēmums, būtu tiesības pārsūdzēt lēmumu pārsūdzības iestādē, kas ir neatkarīga no iesaistītajām pusēm. Šai iestādei, kas var būt tiesa, ir attiecīga lietpratība, lai tā varētu pildīt savas funkcijas. Dalībvalstis nodrošina to, ka tiek pienācīgi ņemti vērā lietas apstākļi un ka ir izveidots efektīvs pārsūdzības mehānisms. Dalībvalstis nodrošina to, ka valstī darbojas efektīvs mehānisms, lai jebkuram lietotājam vai uzņēmumam, kas nodrošina elektronisko komunikāciju tīklus un/vai pakalpojumus un ko ir ietekmējis valsts pārvaldes iestādes lēmums, būtu tiesības pārsūdzēt lēmumu pārsūdzības iestādē, kas ir neatkarīga no iesaistītajām pusēm. Šai iestādei, kas var būt tiesa, ir attiecīga lietpratība, lai tā varētu efektīvi pildīt savas funkcijas. Dalībvalstis nodrošina to, ka tiek pienācīgi ņemti vērā lietas apstākļi, ka ir izveidots efektīvs pārsūdzības mehānisms un ka procedūra attiecīgajā pārsūdzības iestāde nav nepamatoti gara.
Pamatojums
Efektivitāte un pamatots ilgums ir pārsūdzības mehānisma galvenie aspekti. Pārsūdzības iestāžu lietpratībai ir jāpiemīt pašai iestādei, nevis jābūt tām pieejamai.
Grozījums Nr.  16 Direktīvas priekšlikums – grozījumu tiesību akts 1. pants ‑ 4. punkts Direktīva 2002/21/EK 4. pants ‑ 1. punkts ‑ 1.a daļa (jauna)
Komisijas ierosinātais teksts Grozījums Dalībvalstis nosaka termiņu šādu pārsūdzības rakstu izskatīšanai.
Pamatojums
Šobrīd pārsūdzības procesi var vilkties pat vairākus gadus, kamēr ir jau par vēlu atrisināt sākotnējo problēmu. Tāpēc ir jānosaka galīgais termiņš.
Grozījums Nr.  17 Direktīvas priekšlikums – grozījumu tiesību akts 1. pants ‑ 5. punkts Direktīva 2002/21/EK 5. pants ‑ 1. punkts
Komisijas ierosinātais teksts Grozījums 1. Dalībvalstis nodrošina to, ka uzņēmumi, kas nodrošina elektronisko komunikāciju tīklus vai pakalpojumus, sniedz visu informāciju, ieskaitot finanšu informāciju, kura nepieciešama valsts pārvaldes iestādēm, lai tās varētu panākt atbilstību šīs direktīvas un īpašo direktīvu noteikumiem vai saskaņā ar tām pieņemtiem lēmumiem. Šiem uzņēmumiem pieprasa sniegt arī informāciju par tīklu vai pakalpojumu turpmāku attīstību, kas varētu ietekmēt vairumtirdzniecības pakalpojumus, kas ir pieejami konkurentiem. Minētie uzņēmumi pēc pieprasījuma nekavējoties sniedz šādu informāciju, ievērojot valsts pārvaldes iestādes norādītos termiņus un detalizētības pakāpi. Valsts pārvaldes iestādes pieprasītā informācija ir samērīga ar iestādes veicamo uzdevumu. Valsts pārvaldes iestāde norāda iemeslus, kas pamato informācijas pieprasījumu.” 1. Dalībvalstis nodrošina to, ka uzņēmumi, kas nodrošina elektronisko komunikāciju tīklus vai pakalpojumus, sniedz visu informāciju, ieskaitot finanšu informāciju, kura nepieciešama valsts pārvaldes iestādēm, lai tās varētu panākt atbilstību šīs direktīvas un īpašo direktīvu noteikumiem vai saskaņā ar tām pieņemtiem lēmumiem. Šiem uzņēmumiem pieprasa sniegt arī informāciju par tīklu vai pakalpojumu turpmāku attīstību, kas varētu ietekmēt vairumtirdzniecības pakalpojumus, kas ir pieejami konkurentiem. Minētie uzņēmumi pēc pieprasījuma nekavējoties sniedz šādu informāciju, ievērojot valsts pārvaldes iestādes norādītos termiņus un detalizētības pakāpi. Valsts pārvaldes iestādes pieprasītā informācija ir samērīga ar iestādes veicamo uzdevumu. Valsts pārvaldes iestāde norāda iemeslus, kas pamato informācijas pieprasījumu, vienlaikus nodrošinot uzņēmējdarbības konfidencialitāti saskaņā ar Kopienas un attiecīgās valsts likumiem.
Grozījums Nr. 18 Direktīvas priekšlikums – grozījumu tiesību akts 1. pants – 6. punkts Direktīva 2002/21/EK 6.a pants (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts Grozījums   6.a pants   Procedūra ierosināto risinājumu konsekventai ieviešanai   1. Ja valsts pārvaldes iestāde paredz veikt pasākumu ar mērķi uzlikt, grozīt vai anulēt kādu operatora pienākumu, piemērojot 16. pantu kopā ar 5. pantu un 9. līdz 13. pantu, saistībā ar Direktīvas 2002/19/EK (Piekļuves direktīva) 13.a un 13.b pantu vai Direktīvas 2002/22/EK (Universālā pakalpojuma direktīva) 17. pantu, Komisijas un citu dalībvalstu valsts pārvaldes iestāžu rīcībā ir viena mēneša laika posms no dienas, kad paziņots par attiecīgo pasākuma projektu, lai attiecīgajai valsts pārvaldes iestādei iesniegtu savus apsvērumus.   2. Ja pasākuma projekts attiecas uz tāda pienākuma uzlikšanu, grozīšanu vai anulēšanu, kas nav noteikts Direktīvas 2002/19/EK (Piekļuves direktīva) 13.a un 13.b pantā, Komisija var tajā pašā laika posmā attiecīgajai valsts pārvaldes iestādei un Eiropas Telekomunikāciju pārvaldes iestādei (Body of European Regulators in Telecommunications — BERT) darīt zināmus iemeslus, kuru dēļ tā uzskata, ka attiecīgais pasākuma projekts rada šķēršļus iekšējam tirgum, vai ka tai ir nopietnas šaubas par tā savietojamību ar Kopienas tiesību aktiem. Šādā gadījumā pasākuma projekta pieņemšanu atliek par vēl diviem mēnešiem, skaitot no paziņojuma dienas.   Ja paziņojums netiek sniegts, attiecīgā valsts pārvaldes iestāde var attiecīgo pasākuma projektu pieņemt, maksimāli ņemot vērā visus Komisijas vai kādas citas valsts pārvaldes iestādes paustos apsvērumus.   3. Šī panta 2. punktā noteiktajā divu mēnešu laika posmā Komisija, BERT un attiecīgā valsts pārvaldes iestāde cieši sadarbojas, lai noteiktu efektīvāko un piemērotāko pasākumu, lai sasniegtu 8. pantā minētos mērķus, kā arī ievērojot tirgus operatoru viedokļus un vajadzību nodrošināt konsekventas normatīvās prakses izplatīšanu.   Tajā pašā divu mēnešu laika posmā BERT var ar vienkāršu vairākumu pieņemt motivētu atzinumu, lai apstiprinātu attiecīgā pasākuma projekta atbilstību un efektivitāti vai lai norādītu, ka tas ir jāgroza, šajā sakarā iesniedzot konkrētus priekšlikumus. Šo atzinumu publisko.   Ja BERT pieņemtajā atzinumā ir norādīts, ka pasākuma projekts ir jāgroza, tad Komisija, maksimāli ņemot vērā šo atzinumu, var pieņemt motivētu lēmumu, prasot, lai attiecīgā valsts pārvaldes iestāde groza pasākuma projektu, iesniedzot šajā sakarā konkrētus priekšlikumus.   Ja BERT pieņemtajā atzinumā ir apstiprināta pasākuma projekta atbilstība un efektivitāte, attiecīgā valsts pārvaldes iestāde var pasākuma projektu pieņemt, maksimāli ņemot vērā visus Komisijas un BERT iesniegtos ieteikumus.   4. Ja pasākuma projekts attiecas uz tāda pienākuma uzlikšanu, grozīšanu vai anulēšanu, kas paredzēts Direktīvas 2002/19/EK (Piekļuves direktīva) 13.a un 13.b pantā, šā pasākuma projekta pieņemšanu atliek par vēl diviem mēnešiem, skaitot no dienas, kad beidzies 7. panta 3. punktā noteiktais termiņš.   Šajā divu mēnešu laika posmā Komisija, BERT un attiecīgā valsts pārvaldes iestāde cieši sadarbojas, lai noteiktu efektīvāko un piemērotāko pasākumu, lai sasniegtu 8. pantā minētos mērķus, kā arī ievērojot tirgus operatoru viedokļus un vajadzību nodrošināt konsekventas normatīvās prakses izplatīšanu.   Tajā pašā divu mēnešu laika posmā BERT var ar vienkāršu vairākumu pieņemt motivētu atzinumu, lai apstiprinātu attiecīgā pasākuma projekta atbilstību un efektivitāti vai lai norādītu, ka to nevar piemērot. Šo atzinumu publisko.   Pēc tam, kad Komisija un BERT ir apstiprinājusi pasākuma projekta atbilstība un efektivitāte, attiecīgā valsts pārvaldes iestāde var pasākuma projektu pieņemt, maksimāli ņemot vērā visus Komisijas un BERT iesniegtos ieteikumus.   5. Trīs mēnešu laikā pēc tam, kad Komisija saskaņā ar 3. punktu pieņēmusi motivētu lēmumu, pieprasot attiecīgajai valsts pārvaldes iestādei grozīt pasākuma projektu, valsts pārvaldes iestāde groza vai anulē minēto pasākuma projektu. Ja pasākuma projektu groza, valsts pārvaldes iestāde saskaņā ar 6. pantu organizē sabiedrisku apspriešanu un saskaņā ar 7. punkta noteikumiem atkārtoti nosūta Komisijai grozīto pasākuma projektu.
Pamatojums
Tiek ierosināta jauna „kopregulējuma” procedūra, kuras pamatā ir cieša sadarbība starp Komisiju, BERT un valsts pārvaldes iestādi. Tā vietā, lai no augšas uzspiestu veto „sankciju”, šī procedūra paredz kopīgu izskatīšanu, lai panāktu risinājumu. Lai Komisija varētu šajā ziņā pieņemt lēmumu, ir vajadzīgs, lai Komisija un BERT (ar vienkāršo vairākumu) pauž savu piekrišanu par nepieciešamību grozīt valsts pārvaldes iestādes ierosināto pasākuma projektu. Pretējā gadījumā valsts pārvaldes iestāde maksimāli ņem vērā Komisijas un BERT paustos apsvērumus.
Grozījums Nr.  19 Direktīvas priekšlikums – grozījumu tiesību akts 1. pants ‑ 6. punkts Direktīva 2002/21/EK 7. pants – 2. punkts
Komisijas ierosinātais teksts Grozījums 2. Valsts pārvaldes iestādes, sadarbojoties ar Komisiju un EEST iestādi, veicina iekšējā tirgus attīstību, lai nodrošinātu šīs direktīvas un īpašo direktīvu noteikumu konsekventu piemērošanu visās dalībvalstīs. Tālab tās jo īpaši sadarbojas ar Komisiju un EEST iestādi, lai noteiktu instrumentus un tiesiskās aizsardzības līdzekļus, kas ir vislabāk piemēroti konkrētu situāciju risināšanai tirgū. 2. Valsts pārvaldes iestādes, pārredzami sadarbojoties ar Komisiju un EEST iestādi, veicina iekšējā tirgus attīstību, lai nodrošinātu šīs direktīvas un īpašo direktīvu noteikumu konsekventu piemērošanu visās dalībvalstīs. Tālab tās jo īpaši sadarbojas ar Komisiju un EEST iestādi, lai noteiktu instrumentus un tiesiskās aizsardzības līdzekļus, kas ir vislabāk piemēroti konkrētu situāciju risināšanai tirgū.
Grozījums Nr. 20 Direktīvas priekšlikums – grozījumu tiesību akts 1. pants – 6. punkts Direktīva 2002/21/EK 7. pants – 4. punkts – c apakšpunkts
Komisijas ierosinātais teksts Grozījums c) uzlikt, grozīt vai anulēt kādu operatora pienākumu, piemērojot 16. pantu saistībā ar Direktīvas 2002/19/EK (Piekļuves direktīva) 5. pantu un 9. līdz 13. pantu un Direktīvas 2002/22/EK (Universālā pakalpojuma direktīva) 17. pantu, svītrots
Pamatojums
Veto tiesības attiecībā uz risinājumiem aizstāj ar 6.a pantā (jauns) aprakstīto mehānismu.
Grozījums Nr.  21 Direktīvas priekšlikums – grozījumu tiesību akts 1. pants – 6. punkts Direktīva 2002/21/EK 7. pants – 6. punkts
Komisijas ierosinātais teksts Grozījums 6. Ja Komisija trīs mēnešu laikā saskaņā ar 5. punktu izdod lēmumu, ar ko attiecīgajai valsts pārvaldes iestādei pieprasa anulēt pasākuma projektu, valsts pārvaldes iestāde groza vai anulē minēto pasākuma projektu. Ja pasākuma projektu groza, valsts pārvaldes iestāde organizē sabiedrisku apspriešanu saskaņā ar 6. pantā minētajām procedūrām, un saskaņā ar 3. punkta noteikumiem atkārtoti paziņo Komisijai grozīto pasākuma projektu. svītrots
Pamatojums
Veto tiesības attiecībā uz risinājumiem aizstāj ar 6.a pantā (jauns) aprakstīto mehānismu.
Grozījums Nr.  22 Direktīvas priekšlikums – grozījumu tiesību akts 1. pants ‑ 6. punkts Direktīva 2002/21/EK 7. pants – 8. punkts
Komisijas ierosinātais teksts Grozījums 8. Ja pasākuma projekts ir grozīts saskaņā ar 6. punktu, Komisija var pieņemt lēmumu, ar ko valsts pārvaldes iestādei pieprasa konkrētā termiņā uzlikt īpašu pienākumu saskaņā ar Direktīvas 2002/19/EK (Piekļuves direktīva) 9. līdz 13. pantu un Direktīvas 2002/22/EK (Universālā pakalpojuma direktīva) 17. pantu. svītrots Šādi rīkojoties, Komisija īsteno tos pašus politikas mērķus, kas valsts pārvaldes iestādēm noteikti 8. pantā. Komisija maksimāli ņem vērā EEST iestādes atzinumu, kas iesniegts saskaņā ar Regulas […/EK] 6. pantu, jo īpaši sīki izstrādājot uzliekamā pienākuma vai pienākumu aprakstu.
Pamatojums
Lai panāktu konsekvenci, tai pašā laikā neizjaucot iestāžu pilnvaru trauslo līdzsvaru un neiedragājot regulā iekļautos subsidiaritātes elementus, Komisijai ir jāuzņemas šķīrējtiesneša, nevis soģa loma.
Grozījums Nr. 23 Direktīvas priekšlikums – grozījumu tiesību akts 1. pants – 6. punkts Direktīva 2002/21/EK 7. pants – 9. punkts
Komisijas ierosinātais teksts Grozījums 9. Valsts pārvaldes iestāde paziņo Komisijai visus galīgos pasākumus, uz ko attiecas 7. panta 3. punkta a) un b) apakšpunkta nosacījumi. 9. Valsts pārvaldes iestāde paziņo Komisijai visus galīgos pasākumus, uz ko attiecas 7. panta 3. punkts.
Pamatojums
Veto tiesības attiecībā uz risinājumiem aizstāj ar 7.a pantā (jauns) aprakstīto mehānismu.
Grozījums Nr.  24 Direktīvas priekšlikums – grozījumu tiesību akts 1. pants – 8. punkts – b apakšpunkts Direktīva 2002/21/EK 8. pants – 2. punkts – b apakšpunkts
Komisijas ierosinātais teksts Grozījums b) panākot to, ka elektronisko komunikāciju nozarē un jo īpaši satura izplatīšanas jomā nenotiek konkurences traucēšana vai ierobežošana; b) panākot to, ka, ņemot vērā valsts atbalsta noteikumus, elektronisko komunikāciju nozarē un jo īpaši satura izplatīšanas jomā nenotiek konkurences traucēšana vai ierobežošana;
Grozījums Nr.  25 Direktīvas priekšlikums – grozījumu tiesību akts 1. pants – 8. punkts – ba apakšpunkts (jauns) Direktīva 2002/21/EK 8. pants – 2. punkts – c apakšpunkts
Komisijas ierosinātais teksts Grozījums   ba) Šā panta 2. punkta c) apakšpunktu aizstāj ar šādu:   „c) sekmējot un veicinot efektīvas un tirgus pieprasītas investīcijas, kā arī veicinot inovāciju; un”
Grozījums Nr.  26 Direktīvas priekšlikums – grozījumu tiesību akts 1. pants – 8. punkts – e apakšpunkts Direktīva 2002/21/EK 8. pants – 4. punkts – g.a apakšpunkts (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts Grozījums ga) nodrošinot sadarbību starp uzņēmumiem, kas nodrošina elektroniskās komunikācijas tīklus un pakalpojumus, un nozarēm, kuras ir ieinteresētas likumīga satura aizsardzībā un veicināšanā elektroniskās komunikācijas tīklos un pakalpojumos.
Grozījums Nr.  27 Direktīvas priekšlikums – grozījumu tiesību akts 1. pants – 9. punkts Direktīva 2002/21/EK 9. pants – 1. punkts
Komisijas ierosinātais teksts Grozījums 1. Dalībvalstis savā teritorijā nodrošina elektronisko komunikāciju pakalpojumiem izmantoto radiofrekvenču pilnvērtīgu pārvaldību saskaņā ar 8. pantu. Tās nodrošina to, ka valsts pārvaldes iestādes, kuru pārziņā ir šādu radiofrekvenču sadalījums un piešķīrums, rīkojas, pamatojoties uz objektīviem, pārredzamiem, nediskriminējošiem un samērīgiem kritērijiem. 1. Dalībvalstis savā teritorijā nodrošina elektronisko komunikāciju pakalpojumiem izmantoto radiofrekvenču pilnvērtīgu pārvaldību saskaņā ar 8. pantu. Tās nodrošina to, ka valsts pārvaldes iestādes, kuru pārziņā ir šādu radiofrekvenču sadalījums un piešķīrums, rīkojas, pamatojoties uz objektīviem, pārredzamiem, nediskriminējošiem un samērīgiem kritērijiem, un nepieļauj konkurences kropļošanu.
Pamatojums
Elektroniskās komunikācijas pakalpojumu radiofrekvenču spektra efektīva pārvaldība nozīmē, ka kompetentajām iestādēm, sadalot un piešķirot radiofrekvences, ir jāņem vērā konkurences aspekti un ka tās nedrīkst pieļaut nekādus konkurences kropļojumus. Ierosinātais formulējums atbilst 28. apsvēruma formulējumam Komisijas pamatdirektīvas priekšlikumā.
Grozījums Nr.  28 Direktīvas priekšlikums – grozījumu tiesību akts 1. pants – 9. punkts Direktīva 2002/21/EK 9. pants – 3. punkts – ba apakšpunkts (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts Grozījums ba) novērstu konkurences kropļojumus.
Pamatojums
Elektroniskās komunikācijas pakalpojumu radiofrekvenču spektra efektīva pārvaldība nozīmē, ka kompetentajām iestādēm, sadalot un piešķirot radiofrekvences, ir jāņem vērā konkurences aspekti un ka tās nedrīkst pieļaut nekādus konkurences kropļojumus. Ierosinātais formulējums atbilst 28. apsvēruma formulējumam Komisijas pamatdirektīvas priekšlikumā.
Grozījums Nr.  29 Direktīvas priekšlikums – grozījumu tiesību akts 1. pants – 9. punkts Direktīva 2002/21/EK 9. pants – 4. punkts – 1. daļa
Komisijas ierosinātais teksts Grozījums Ja vien šā punkta otrajā daļā vai atbilstīgi 9.c pantam pieņemtajos pasākumos nav paredzēts citādi, dalībvalstis nodrošina to, ka visu veidu elektronisko komunikāciju pakalpojumus var sniegt radiofrekvenču joslās, kas atvēlētas elektronisko komunikāciju pakalpojumiem. Tomēr dalībvalstis var paredzēt samērīgus un nediskriminējošus ierobežojumus attiecībā uz sniedzamo elektronisko komunikāciju pakalpojumu veidiem. Ja vien šā punkta otrajā daļā vai atbilstīgi 9.c pantam pieņemtajos pasākumos nav paredzēts citādi, dalībvalstis nodrošina to, ka visu veidu elektronisko komunikāciju pakalpojumus var sniegt radiofrekvenču joslās, kas pieejamas elektronisko komunikāciju pakalpojumiem, kuri noteikti to valsts piešķiršanas tabulās un STS noteikumos radio jomā. Tomēr dalībvalstis var paredzēt samērīgus un nediskriminējošus ierobežojumus attiecībā uz sniedzamo elektronisko komunikāciju pakalpojumu veidiem.
Pamatojums
Pakalpojumu neitralitāte ir jāattiecina tikai uz iespējām, ko piedāvā STS radio noteikumi, kuri nosaka, kādi pakalpojumi var līdzāspastāvēt dažādajās joslās.
Grozījums Nr.  30 Direktīvas priekšlikums – grozījumu tiesību akts 1. pants – 9. punkts Direktīva 2002/21/EK 9. pants – 4. punkts – 2. daļa
Komisijas ierosinātais teksts Grozījums Ierobežojumi, ar ko nosaka, ka pakalpojuma sniegšanai jāizmanto konkrēta josla, ir pamatoti, ja ar to palīdzību īsteno Kopienas tiesību aktos noteiktu vispārējo interešu mērķi, piemēram, dzīvības aizsardzība, sociālās, reģionālās vai teritoriālās kohēzijas veicināšana, radiofrekvenču neefektīvas izmantošanas novēršana, vai — kā paredzēts valsts tiesību aktos saskaņā ar Kopienas tiesību aktiem — veicina kultūras un valodu daudzveidību un plašsaziņas līdzekļu plurālismu. Ierobežojumi, ar ko nosaka, ka noteikta elektronisko sakaru pakalpojuma sniegšanai jāizmanto konkrēta josla, ir pamatoti tikai tad, ja ar to palīdzību īsteno Kopienas tiesību aktos noteiktu vispārējo interešu mērķi, kā paredzēts valsts tiesību aktos, piemēram, dzīvības aizsardzība, sociālās, reģionālās vai teritoriālās kohēzijas veicināšana, radiofrekvenču neefektīvas izmantošanas novēršana, kultūras un valodu daudzveidības un plašsaziņas līdzekļu plurālisma veicināšana vai radio un televīzijas apraides pakalpojumu sniegšanu.
Grozījums Nr.  31 Direktīvas priekšlikums – grozījumu tiesību akts 1. pants – 9. punkts Direktīva 2002/21/EK 9. pants – 4. punkts – 3. daļa
Komisijas ierosinātais teksts Grozījums Ierobežojumu, ar ko aizliedz sniegt jebkādu citu pakalpojumu konkrētā joslā, var noteikt vienīgi tad, ja to pamato vajadzība netraucēti sniegt dzīvības aizsardzības pakalpojumus. Ierobežojumu, ar ko aizliedz sniegt jebkādu citu elektroniskās komunikācijas pakalpojumu konkrētā joslā, var noteikt vienīgi tad, ja to pamato vajadzība netraucēti sniegt dzīvības aizsardzības pakalpojumus vai lai nodrošinātu vispārējo interešu mērķu īstenošanu, kā paredzēts valsts tiesību aktos saskaņā ar Kopienas tiesību aktiem, piemēram, kultūras un valodu daudzveidības un plašsaziņas līdzekļu plurālisma veicināšanu.
Pamatojums
Ir svarīgi, lai kultūras un plašsaziņas līdzekļu politikas noteikšana paliktu dalībvalstu ziņā un lai šajā jomā tiktu nodrošinātas juridiskās garantijas un elastība valstu līmenī.
Grozījums Nr.  32 Direktīvas priekšlikums – grozījumu tiesību akts 1. pants – 9. punkts Direktīva 2002/21/EK 9. pants – 5. punkts
Komisijas ierosinātais teksts Grozījums 5. Dalībvalstis regulāri pārskata 3. un 4. punktā minēto ierobežojumu nepieciešamību. 5. Dalībvalstis regulāri pārskata 3. un 4. punktā minēto ierobežojumu nepieciešamību. Dalībvalstīm ir tiesības noteikt jebkura izņēmuma apjomu un veidu.
Pamatojums
Ir svarīgi, lai kultūras un plašsaziņas līdzekļu politikas noteikšana paliktu dalībvalstu ziņā un lai šajā jomā tiktu nodrošinātas juridiskās garantijas un elastība valstu līmenī.
Grozījums Nr.  33 Direktīvas priekšlikums – grozījumu tiesību akts 1. pants – 10. punkts Direktīva 2002/21/EK 9.a pants – 1. punkts – 1. daļa
Komisijas ierosinātais teksts Grozījums 1. Piecu gadu laikposmā, kas sākas [2010. gada 1. janvārī], dalībvalstis nodrošina to, ka radiofrekvenču izmantošanas tiesību turētāji, kuriem šādas tiesības piešķirtas pirms minētā datuma, var iesniegt kompetentajai valsts pārvaldes iestādei pieteikumu atkārtoti izvērtēt viņiem piešķirto tiesību ierobežojumus saskaņā ar 9. panta 3. un 4. punktu. 1. Piecu gadu laikposmā, kas sākas [transponēšanas datums], dalībvalstis var nodrošināt to, ka radiofrekvenču izmantošanas tiesību turētāji, kuriem šādas tiesības vismaz uz piecu gadu laika posmu piešķirtas pirms minētā datuma, var iesniegt kompetentajai valsts pārvaldes iestādei pieteikumu atkārtoti izvērtēt viņiem piešķirto tiesību ierobežojumus saskaņā ar 9. panta 3. un 4. punktu.
Pamatojums
Nevajadzētu pārskatīt tiesības, kuru termiņš beidzas pirms piecu gadu pārejas laika beigām.
Grozījums Nr.  34 Direktīvas priekšlikums – grozījumu tiesību akts 1. pants – 10. punkts Direktīva 2002/21/EK 9.a pants – 2. punkts
Komisijas ierosinātais teksts Grozījums 2. Ja 1. punktā minētais tiesību turētājs nodrošina radio vai televīzijas apraides satura pakalpojumus un radiofrekvenču izmantošanas tiesības viņam piešķirtas konkrēta vispārējo interešu mērķa sasniegšanai, tad atkārtotas izvērtēšanas pieteikumu var iesniegt tikai par to radiofrekvenču daļu, kuras ir vajadzīgas šāda mērķa sasniegšanai. Attiecībā uz to radiofrekvenču daļu, kura 9. panta 3. un 4. punkta piemērošanas rezultātā minētā mērķa sasniegšanai vairs nav vajadzīga, piemēro jaunu piešķīruma procedūru atbilstīgi Atļauju izsniegšanas direktīvas 7. panta 2. punktam. 2. Ja 1. punktā minētais tiesību turētājs nodrošina radio vai televīzijas apraides satura pakalpojumus un radiofrekvenču izmantošanas tiesības viņam piešķirtas konkrēta vispārējo interešu mērķa sasniegšanai, tostarp apraides pakalpojumu sniegšanai, tad tiesības izmantot to radiofrekvenču daļu, kuras ir vajadzīgas šāda mērķa sasniegšanai, paliek neskartas līdz to termiņa beigām. Attiecībā uz to radiofrekvenču daļu, kura minētā mērķa sasniegšanai vairs nav vajadzīga, piemēro jaunu piešķīruma procedūru atbilstīgi šīs direktīvas 9. panta 3. un 4. punktam un Direktīvas 2002/20/EK (Atļauju izsniegšanas direktīva) 7. panta 2. punktam.
Pamatojums
Ir svarīgi, lai operatori varētu turpināt piedāvāt savus apraides pakalpojumus un tos pat attīstīt (piemēram, ar TV HD) pat pēc pārejas uz ciparu apraidi. To digitālās dividendes daļu, ko neizmantos apraidei, būtu jāpiešķir citiem izmantošanas veidiem atbilstīgi jaunajiem noteikumiem.
Grozījums Nr.  35 Direktīvas priekšlikums – grozījumu tiesību akts 1. pants – 10. punkts Direktīva 2002/21/EK 9.b pants – 1. punkts – 1. daļa
Komisijas ierosinātais teksts Grozījums Dalībvalstis nodrošina to, ka uzņēmumi bez valsts pārvaldes iestādes iepriekšējas piekrišanas var nodot vai iznomāt citiem uzņēmumiem individuālās tiesības izmantot radiofrekvences joslās, attiecībā uz kurām šāda tiesību nodošana vai iznomāšana ir atļauta atbilstīgi 9.c pantam pieņemtajos īstenošanas pasākumos. Dalībvalstis nodrošina to, ka uzņēmumi var nodot vai iznomāt citiem uzņēmumiem individuālās tiesības izmantot radiofrekvences joslās, attiecībā uz kurām šāda tiesību nodošana vai iznomāšana ir atļauta atbilstīgi 9.c pantam pieņemtajos īstenošanas pasākumos, ar nosacījumu, ka šāda nodošana vai iznomāšana atbilst valstī paredzētajām procedūrām un ka šādas izmaiņas nemaina pakalpojumu, ko sniedz šajās joslās.
Pamatojums
Ir jānodrošina, lai radiofrekvenču maiņas iespēja neizjauktu pakalpojumu dažādības līdzsvaru un neradītu spekulāciju. Turklāt nedrīkst neņemt vērā valstī paredzētās procedūras, jo spektra pārvaldība paliek valstu kompetencē.
Grozījums Nr.  36 Direktīvas priekšlikums – grozījumu tiesību akts 1. pants – 10. punkts Direktīva 2002/21/EK 9.c pants
Komisijas ierosinātais teksts Grozījums Lai veicinātu iekšējā tirgus attīstību, šā panta principu īstenošanai Komisija var pieņemt piemērotus īstenošanas pasākumus, lai: Lai veicinātu iekšējā tirgus attīstību un neskarot 8.a pantu, šā panta principu īstenošanai Komisija var pieņemt piemērotus tehniskus īstenošanas pasākumus, lai:   (-a) saskaņotu noteikumus par radiofrekvenču pieejamību un efektīvu izmantošanu II.a pielikumā paredzētajā kārtībā;   -a.a) nodrošinātu koordinētu un savlaicīgu informācijas sniegšanu par radiofrekvenču piešķiršanu, pieejamību un efektīvu izmantošanu saskaņā ar II.a pielikumā paredzēto procedūru; a) harmonizētu to joslu noteikšanu, kuru izmantošanas tiesības uzņēmumi var nodot vai iznomāt viens otram; a) noteiktu joslas, kuru izmantošanas tiesības uzņēmumi var nodot vai iznomāt viens otram, izņemot radiofrekvences, ko dalībvalstis piešķīrušas vai paredzējušas apraides pakalpojumiem; b) harmonizētu nosacījumus, kas saistīti ar šādām tiesībām, un nosacījumus, procedūras, limitus, ierobežojumus, anulēšanu un pārejas pasākumus, kas piemērojami šādai nodošanai vai iznomāšanai; b) saskaņotu nosacījumus, kas saistīti ar šādām tiesībām; c) harmonizētu īpašos pasākumus godīgas konkurences nodrošināšanai individuālo tiesību nodošanas gadījumā; c) harmonizētu īpašos pasākumus godīgas konkurences nodrošināšanai individuālo tiesību nodošanas gadījumā; d) paredzētu izņēmumu no pakalpojumu vai tehnoloģiju neitralitātes principa, kā arī atbilstīgi 9. panta 3. un 4. punktam saskaņotu darbības jomu un būtību visiem tiem izņēmumiem no šā principa, kuru mērķis nav kultūras un valodu daudzveidības un plašsaziņas līdzekļu plurālisma veicināšana.     Šie īstenošanas pasākumi neskar pasākumus, kas saskaņā ar Kopienas tiesību aktiem veikti Kopienas vai valsts līmenī, lai īstenotu vispārējo interešu mērķus un jo īpaši tos, kas attiecas uz kultūras un valodu daudzveidības un plašsaziņas līdzekļu plurālisma veicināšanu. Šos pasākumus, kas paredzēti šīs direktīvas nebūtisko elementu grozīšanai, papildinot to, pieņem saskaņā ar 22. panta 3. punktā minēto regulatīvo kontroles procedūru. Nenovēršamu steidzamu iemeslu dēļ Komisija var piemērot 22. panta 4. punktā minēto steidzamības procedūru. Saskaņā ar Regulas […/EK] 10. pantu Komisijai šā punkta noteikumu īstenošanā var palīdzēt EEST iestāde. Pasākumus, kas pieņemti saskaņā ar pirmās daļas a) līdz c) apakšpunktu un kas paredzēti šīs direktīvas nebūtisko elementu grozīšanai, papildinot to, pieņem saskaņā ar 22. panta 3. punktā minēto regulatīvo kontroles procedūru. Komisijai šā punkta noteikumu īstenošanā var palīdzēt Radiofrekvenču spektra politikas komiteja.
Pamatojums
Radiofrekvenču spektra lēmumā Komisijai noteiktās īstenošanas pilnvaras ir jāiekļauj pamatdirektīvā, tajā iekļaujot arī noteikumu, kas līdzvērtīgs Radiofrekvenču spektra lēmuma 1. panta 4. punktam. Ņemot vērā dalībvalstu kompetenci kultūras un plašsaziņas līdzekļu politikas jomā, Komisijai nevajadzētu noteikt apraides joslas kā joslas, kuru izmantošanas tiesības drīkst nodot vai iznomāt. Kā noteikts 9.b pantā, individuālo tiesību nodošanu vai iznomāšanu veic saskaņā ar valstī noteikto kārtību, tāpēc Komisijai šo kārtību nevajadzētu saskaņot.
Grozījums Nr.  37 Direktīvas priekšlikums – grozījumu tiesību akts 1. pants – 11. punkts – b apakšpunkts Direktīva 2002/21/EK 10. pants – 4. punkts – 1. daļa
Komisijas ierosinātais teksts Grozījums Dalībvalstis atbalsta numerācijas [numuru piešķiršanas] harmonizāciju Kopienā, ja tas ir vajadzīgs, lai sekmētu iekšējā tirgus darbību un veicinātu visu Eiropu aptverošu pakalpojumu izveidi. Komisija šajā jomā var veikt piemērotus tehniskus īstenošanas pasākumus, kas var ietvert tarifa principu ieviešanu attiecībā uz konkrētiem numuriem vai numuru sērijām. Īstenošanas pasākumos EEST iestādei var paredzēt konkrētus pienākumus šo pasākumu piemērošanā. Dalībvalstis atbalsta numerācijas [numuru piešķiršanas] harmonizāciju Kopienā, ja tas ir vajadzīgs, lai sekmētu iekšējā tirgus darbību un veicinātu visu Eiropu aptverošu pakalpojumu izveidi. Komisija šajā jomā var veikt piemērotus tehniskus īstenošanas pasākumus, kas var ietvert tarifa principu ieviešanu attiecībā uz konkrētiem numuriem vai numuru sērijām, kā arī vienota Eiropas piekļuves telefona numura izveidi, kas lietotājiem nodrošina ērtu piekļuvi šiem pakalpojumiem. Īstenošanas pasākumos EEST iestādei var paredzēt konkrētus pienākumus šo pasākumu piemērošanā.
Grozījums Nr.  38 Direktīvas priekšlikums – grozījumu tiesību akts 1. pants ‑ 13. punkts Direktīva 2002/21/EK 12. pants – 3. punkts
Komisijas ierosinātais teksts Grozījums 3. Pasākumi, ko valsts pārvaldes iestādes veic saskaņā ar 1. punktu, ir objektīvi, pārredzami un samērīgi.” 3. Pasākumi, ko valsts pārvaldes iestādes veic saskaņā ar 1. punktu, ir objektīvi, pārredzami, samērīgi un pamatojas uz nediskriminācijas kritērijiem.
Grozījums Nr.  39 Direktīvas priekšlikums – grozījumu tiesību akts 1. pants – 13. punkts Direktīva 2002/21/EK 12. pants – 3.a punkts (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts Grozījums 3.a Lai nodrošinātu, ka saskaņā ar 1. punktu veiktie pasākumi ir samērīgi, valsts pārvaldes iestādes pārbauda visu kabeļu kanalizācijas kanālu pieejamību, tostarp to kanālu pieejamību, kas ir telekomunikāciju operatoru, enerģijas piegādātāju un vietējo pašvaldību rīcībā, kā arī kanalizācijas caurules, kurus var izmantot telekomunikāciju līnijām apgabalā, kuru tiek pieprasīta piekļuve.
Pamatojums
Lai veicinātu infrastruktūras attīstību, izvēršanas piekļuvi kabeļu kanalizācijas kanāliem nevajadzētu mākslīgi ierobežot attiecībā tikai uz telekomunikāciju operatoriem, bet būtu jāaptver visi pieejamie kanāli. Jo vairāk kanālu ir pieejami, jo lielākas iespējas ilgtspējīgai konkurencei trešās puses kanālu paplašināšanas dēļ.
Grozījums Nr.  40 Direktīvas priekšlikums – grozījumu tiesību akts 1. pants – 14. punkts Direktīva 2002/21/EK 13.a pants – 3. punkts – 1. daļa
Komisijas ierosinātais teksts Grozījums Dalībvalstis nodrošina to, ka uzņēmumi, kuri nodrošina publisko komunikāciju tīklus vai sniedz publiski pieejamus elektronisko komunikāciju pakalpojumus, paziņo valsts pārvaldes iestādei par visiem drošības vai integritātes pārkāpumiem, kas ir būtiski ietekmējuši tīklu darbību vai pakalpojumu sniegšanu. Attiecīgos gadījumos dalībvalstis nodrošina to, ka uzņēmumi, kuri nodrošina publisko komunikāciju tīklus vai sniedz publiski pieejamus elektronisko komunikāciju pakalpojumus, paziņo valsts pārvaldes iestādei par smagiem drošības vai integritātes pārkāpumiem, kas ir būtiski ietekmējuši tīklu darbību vai pakalpojumu sniegšanu.
Grozījums Nr.  41 Direktīvas priekšlikums – grozījumu tiesību akts 1. pants – 14. punkts Direktīva 2002/21/EK 13.a pants – 3. punkts – 2. daļa
Komisijas ierosinātais teksts Grozījums Vajadzības gadījumā attiecīgā valsts pārvaldes iestāde informē valsts pārvaldes iestādes citās dalībvalstīs vai EEST iestādi. Ja pārkāpuma publiskošana ir sabiedrības interesēs, valsts pārvaldes iestāde var informēt sabiedrību. Vajadzības gadījumā attiecīgā valsts pārvaldes iestāde informē valsts pārvaldes iestādes citās dalībvalstīs vai EEST iestādi.
Grozījums Nr.  42 Direktīvas priekšlikums – grozījumu tiesību akts 1. pants – 14. punkts Direktīva 2002/21/EK 13.a pants – 3. punkts – 3. daļa
Komisijas ierosinātais teksts Grozījums Valsts pārvaldes iestāde ik pēc trim mēnešiem iesniedz Komisijai kopsavilkuma ziņojumu par saņemtajiem paziņojumiem un rīcību, kas veikta saskaņā ar šo punktu. Valsts pārvaldes iestāde katru gadu iesniedz Komisijai kopsavilkuma ziņojumu par saņemtajiem paziņojumiem un rīcību, kas veikta saskaņā ar šo punktu.
Grozījums Nr.  43 Direktīvas priekšlikums – grozījumu tiesību akts 1. pants – 14. punkts Direktīva 2002/21/EK 13. pants – 4. punkts – 1. daļa
Komisijas ierosinātais teksts Grozījums Komisija, maksimāli ņemot vērā EEST iestādes atzinumu, kas izdots saskaņā ar Regulas […/EK] 4. panta 3. punkta b) apakšpunktu, var pieņemt attiecīgus tehniskus īstenošanas pasākumus, lai harmonizētu 1., 2. un 3. punktā minētos pasākumus, tostarp pasākumus, ar ko nosaka paredzēto paziņojumu apstākļus, veidu un piemērojamās procedūras. Komisija, maksimāli ņemot vērā EEST iestādes atzinumu, kas izdots saskaņā ar Regulas […/EK] 4. panta 3. punkta b) apakšpunktu, var veicināt paraugprakses izplatīšanu un apmaiņu ar to uzņēmumos un kompetentās valsts iestādēs un pieņemt attiecīgus tehniskus īstenošanas pasākumus, lai harmonizētu 1., 2. un 3. punktā minētos pasākumus, tostarp pasākumus, ar ko nosaka paredzēto paziņojumu apstākļus, veidu un piemērojamās procedūras.
Pamatojums
Komisijai koordinācijā var būt pozitīva loma, veicinot paraugprakses apmaiņu, un tai nav katrā gadījumā jāuzspiež saistoši pasākumi.
Grozījums Nr. 44 Direktīvas priekšlikums – grozījumu tiesību akts 1. pants – 14. punkts Direktīva 2002/21/EK 13.a pants – 4. punkts – 2. daļa
Komisijas ierosinātais teksts Grozījums Šos īstenošanas pasākumus, kas paredzēti šīs direktīvas nebūtisko elementu grozīšanai, papildinot to, pieņem saskaņā ar 22. panta 3. punktā minēto procedūru. Nenovēršamu steidzamu iemeslu dēļ Komisija var piemērot 22. panta 4. punktā minēto steidzamības procedūru. Šos īstenošanas pasākumus, kas paredzēti šīs direktīvas nebūtisko elementu grozīšanai, papildinot to, pieņem saskaņā ar 22. panta 3. punktā minēto procedūru gadījumos, kad nozares izvirzītas pašregulējuma iniciatīvas nav sasniegušas atbilstošu drošības līmeni iekšējā tirgū vienā vai vairākās dalībvalstīs. Nenovēršamu steidzamu iemeslu dēļ Komisija var piemērot 22. panta 4. punktā minēto steidzamības procedūru.
Grozījums Nr.  45 Direktīvas priekšlikums – grozījumu tiesību akts 1. pants ‑ 17. punkts Direktīva 2002/21/EK 16.pants ‑ 5.punkts ‑ 2. daļa
Komisijas ierosinātais teksts Grozījums Komisija, maksimāli ņemot vērā EEST iestādes atzinumu, var pieņemt lēmumu, ar ko vienu vai vairākus uzņēmumus atzīst par tādiem, kam ir būtiska ietekme minētajā tirgū, un uzliek tam/tiem vienu vai vairākus īpašus pienākumus saskaņā ar Direktīvas 2002/19/EK (Piekļuves direktīva) 9. līdz 13.a pantu un Direktīvas 2002/22/EK (Universālā pakalpojuma direktīva) 17. pantu. Šādi rīkojoties, Komisija ievēro 8. pantā izklāstītos politikas mērķus. svītrots
Pamatojums
Lai panāktu konsekvenci, tai pašā laikā neizjaucot iestāžu pilnvaru trauslo līdzsvaru un neiedragājot regulā iekļautos subsidiaritāte elementus, Komisijai ir jāuzņemas šķīrējtiesneša, nevis soģa loma.
Grozījums Nr. 46 Direktīvas priekšlikums – grozījumu tiesību akts 1. pants – 20. punkts Direktīva 2002/21/EK 19. pants – 4. punkts – a apakšpunkts
Komisijas ierosinātais teksts Grozījums a) konsekventa regulējuma īstenošana, tostarp jaunu pakalpojumu regulēšana; a) konsekventa regulējuma īstenošana, tostarp visu Eiropu aptverošu pakalpojumu, piemēram, globālu telekomunikāciju pakalpojumu, un jaunu pakalpojumu regulēšana;
Pamatojums
Visu Eiropu aptveroši pakalpojumi, kuru pašreizējais uzskatāmākais piemērs ir globālu telekomunikāciju pakalpojumu (GTP) nodrošināšana starptautiskiem uzņēmumiem, kuriem ir mītnes vairākās Eiropas valstīs, ir viena no jomām, kurā Komisijai jābūt pilnvarām nodrošināt regulatīvās pieejas saskaņošanu Eiropas Savienībā.
Grozījums Nr.  47 Direktīvas priekšlikums – grozījumu tiesību akts 1. pants – 20. punkts Direktīva 2002/21/EK 19. pants – 4. punkts – c apakšpunkts
Komisijas ierosinātais teksts Grozījums c) ar patērētājiem saistīti jautājumi, tostarp elektronisko komunikāciju pakalpojumu un iekārtu pieejamība galalietotājiem invalīdiem; c) ar patērētājiem saistīti jautājumi, kas nav iekļauti Direktīvā 2002/22/EK, jo īpaši elektronisko komunikāciju pakalpojumu un iekārtu pieejamība galalietotājiem invalīdiem;
Pamatojums
Ar šo pantu jāregulē tikai tie ar patērētājiem saistītie jautājumi, ko neaptver Universālā pakalpojuma direktīva.
Grozījums Nr. 48 Direktīvas priekšlikums – grozījumu tiesību akts 2. pants – 8. punkts – ba apakšpunkts (jauns) Direktīva 2002/19/EK 12. pants – 2. punkts – a apakšpunkts
Komisijas ierosinātais teksts Grozījums   a) konkurējošo iekārtu izmantošanas vai uzstādīšanas tehnisko un ekonomisko dzīvotspēju, ņemot vērā tirgus attīstības pakāpi un izdevīgumu patērētājiem, kā arī ņemot vērā attiecīgā savstarpējā savienojuma un piekļuves raksturu un veidu, tostarp citu iepriekšējā tirgus posma iespēju praktisko iespējamību;
Pamatojums
Lai gan infrastruktūras konkurence ir viens no šīs regulas galvenajiem mērķiem, tā tomēr ir jāvērtē, arī ņemot vērā izdevīgumu patērētājiem. Konkurence ir jāveicina pēc iespējas dziļāk vērtību ķēdē.
Grozījums Nr.  49 Direktīvas priekšlikums – grozījumu tiesību akts 2. pants – 9. punkts Direktīva 2002/19/EK 13.a pants – 2. punkts – a apakšpunkts
Komisijas ierosinātais teksts Grozījums a) pierādījumus par to, ka pēc konkrēto tirgu koordinētas analīzes, kuras procedūra izklāstīta Direktīvas 2002/21/EK (Pamatdirektīva) 16. pantā, uzliekot kādus no 9. līdz 13. pantā norādītajiem atbilstīgajiem pienākumiem, nav izdevies nodrošinātu pilnvērtīgu konkurenci un arī turpmāk nebūtu iespējams panākt pilnvērtīgu konkurenci, un ka vairākos šo produktu tirgos ir konstatētas nopietnas un ilgstošas konkurences problēmas/tirgus nepilnības; (a) pierādījumus par to, ka pēc konkrēto tirgu koordinētas analīzes, kuras procedūra izklāstīta Direktīvas 2002/21/EK (Pamatdirektīva) 16. pantā, uzliekot kādus no 9. līdz 13. pantā norādītajiem atbilstīgajiem pienākumiem, nav izdevies nodrošinātu pilnvērtīgu konkurenci un arī turpmāk nebūtu iespējams panākt pilnvērtīgu konkurenci, un ka vairākos šo produktu tirgos ir konstatētas nopietnas un ilgstošas konkurences problēmas/tirgus nepilnības, un ka šis pasākums būtu visefektīvākais un visproduktīvākais līdzeklis, ar ko piemērot tiesiskās aizsardzības līdzekļus, kuri paredzēti šādu trūkumu novēršanai;
Pamatojums
Tā kā funkcionālā nošķiršana var būt veids, kādā iestādei un regulētajam operatoram vienkāršot attiecīgo noteikumu ievērošanas nostiprināšanu, regulatoriem jābūt iespējai šo pasākumu izmantot provizoriski, nevis tikai pēc tam, kad ilgstoši nav izdevies nostiprināt attiecīgo noteikumu ievērošanu, kas nozīmē, ka tiesiskās aizsardzības līdzekļi nav bijuši efektīvi ilgstošā laikposmā (un tādējādi nav izveidojusies konkurence). Ir svarīgi minēt „faktisku” konkurenci, jo noteikta infrastruktūras konkurences pakāpe var pastāvēt, pat ja tā nav pietiekama, lai nodrošinātu reālus ierobežojumus dominējošajam operatoram.
Grozījums Nr.  50 Direktīvas priekšlikums – grozījumu tiesību akts 3. pants – 2. punkts Direktīva 2002/20/EK 3. pants – 2. punkts – 1.a un 1.b daļa (jauna)
Komisijas ierosinātais teksts Grozījums Globāliem telekomunikāciju pakalpojumiem piemēro tikai vienkāršotu paziņošanas procesu, elektronisko komunikāciju pakalpojuma darbību konkrēti reģistrējot kā „globālus telekomunikāciju pakalpojumus”.   Globālie telekomunikāciju pakalpojumi ir pārvaldīti uzņēmējdarbības datu un balss pakalpojumi starptautiskiem uzņēmumiem, kas atrodas dažādās valstīs un nereti arī dažādos kontinentos. Tie pēc būtības ir pārrobežu pakalpojumi un Eiropā — visu Eiropu aptveroši pakalpojumi.
Grozījums Nr.  51 Direktīvas priekšlikums – grozījumu tiesību akts 3. pants – 3. punkts Direktīva 2002/20/EK 5. pants – 1. punkts – ievaddaļa
Komisijas ierosinātais teksts Grozījums Dalībvalstis neparedz individuālas izmantošanas tiesības kā obligātu prasību radiofrekvenču izmantošanai, bet gan iekļauj šādu radiofrekvenču izmantošanas nosacījumus vispārējā atļaujā, ja vien nav pamata piešķirt individuālas tiesības, lai: Dalībvalstis atvieglo radiofrekvenču izmantošanu ar vispārēju atļauju. Dalībvalstis var piešķirt individuālas tiesības, lai:
Pamatojums
Ir iespējams, ka vispārējas atļaujas būs praktisks risinājums ilgtermiņā, kad tehnoloģija attīstīsies. Tomēr ir nepieciešams, lai individuālu tiesību piešķiršana būtu spektra sadales parastā procedūra.
Grozījums Nr.  52 Direktīvas priekšlikums – grozījumu tiesību akts 3. pants – 3. punkts Direktīva 2002/20/EK 5. pants – 1. punkts – b apakšpunkts
Komisijas ierosinātais teksts Grozījums b) īstenotu citus vispārējo interešu mērķus. (b) īstenotu citus vispārējo interešu mērķus, tostarp apraides pakalpojumu sniegšanu.
Grozījums Nr.  53 Direktīvas priekšlikums – grozījumu tiesību akts 3. pants – 3. punkts Direktīva 2002/20/EK 5. pants – 2. punkts – 5. daļa
Komisijas ierosinātais teksts Grozījums Visas individuālās radiofrekvenču izmantošanas tiesības, kas piešķirtas uz desmit vai vairāk gadiem un ko uzņēmumi nevar nodot vai iznomāt viens otram, kā atļauts Pamatdirektīvas 9.b pantā, pārskata ik pēc pieciem gadiem un pirmo reizi — piecus gadus pēc izdošanas, ņemot vērā 1. punktā izklāstītos kritērijus. Ja individuālo izmantošanas tiesību piešķiršanai piemērojamie kritēriji vairs nav spēkā, individuālās izmantošanas tiesības pārveido par vispārēju atļauju radiofrekvenču izmantošanai, par to paziņojot iepriekš, proti, ne vēlāk kā piecus gadus pēc pārskatīšanas beigām, vai arī atļauj uzņēmumiem tās savstarpēji brīvi nodot vai iznomāt. Ja individuālās radiofrekvenču izmantošanas tiesības piešķir uz desmit vai vairāk gadiem un ja tās uzņēmumi nevar nodot vai iznomāt citam uzņēmumam saskaņā ar Pamatdirektīvas 9.b pantu, tad valsts pārvaldes iestāde nodrošina, lai tās rīcībā būtu līdzekļi, kas tai ļauj pārbaudīt, ka šo individuālo izmantošanas tiesību piešķiršanai piemērojamie kritēriji joprojām ir spēkā un ka tos ievēro licences darbības laikā. Ja šie kritēriji vairs nav spēkā, individuālās izmantošanas tiesības pārveido par vispārēju atļauju radiofrekvenču izmantošanai, par to paziņojot iepriekš un pēc pamatota laika posma beigām, vai arī atļauj uzņēmumiem tās savstarpēji brīvi nodot vai iznomāt. Pieņemot šādu lēmumu, pienācīgi ņem vērā nepieciešamību piešķirt ieguldījumiem pielāgotu amortizācijas laiku.
Pamatojums
Ir daudz jaunu platformu un jaunu pakalpojumu, kam būs nepieciešams savus ieguldījumus amortizēt laika posmā, kas pārsniedz desmit vai vismaz piecus gadus. Dažreiz nākas ciest ievērojamus zaudējumus darbības uzsākšanas pirmā vai pirmo divu gadu laikā. Būtu nesamērīgi prasīt, lai valsts pārvaldes iestāde ik pēc pieciem gadiem oficiāli pārskata visas licences, kas attiecas uz radioapraidei paredzēto spektru.
Grozījums Nr.  54 Direktīvas priekšlikums – grozījumu tiesību akts 3. pants – 5. punkts Direktīva 2002/20/EK 6.a pants – 1. punkts – c apakšpunkts
Komisijas ierosinātais teksts Grozījums c) lai harmonizētu procedūras vispārēju atļauju vai radiofrekvenču vai numuru individuālu izmantošanas tiesību piešķiršanai; svītrots
Pamatojums
Vispārējo atļauju piešķiršana ir ilgtermiņa mērķis. Šajā stadijā nav nepieciešams paredzēt harmonizēšanas pasākumus.
Grozījums Nr.  55 Direktīvas priekšlikums – grozījumu tiesību akts 3. pants – 5. punkts Direktīva 2002/20/EK 6.b pants
Komisijas ierosinātais teksts Grozījums 6.b pants svītrots Kopīga atlases procedūra, ko piemēro tiesību izsniegšanai   1. Tehniskajos īstenošanas pasākumos, kas minēti 6.a panta 1. punkta f) apakšpunktā, var paredzēt, ka EEST iestāde saskaņā ar Regulas […] 12. pantu iesniedz priekšlikumus par tā uzņēmuma vai uzņēmumu atlasi, kam piešķir individuālas radiofrekvenču vai numuru izmantošanas tiesības.   Šādos gadījumos pasākumos norāda laikposmu, kurā EEST iestādei jāveic atlase, procedūru, noteikumus un nosacījumus, kas piemērojami atlasei, un sīkas ziņas par maksājumiem un nodevām, kas jāuzliek radiofrekvenču un/vai numuru izmantošanas tiesību turētājiem, lai nodrošinātu radiofrekvenču spektra vai numerācijas resursu optimālu izmantošanu. Atlases procedūra ir atklāta, pārredzama, nediskriminējoša un objektīva.   2. Maksimāli ņemot vērā EEST iestādes atzinumu, Komisija pieņem pasākumu tā uzņēmuma vai uzņēmumu atlasei, kam jāizsniedz individuālas radiofrekvenču vai numuru izmantošanas tiesības. Pasākumā norāda laiku, kādā valsts pārvaldes iestādām jāizsniedz šādas tiesības. To veicot, Komisija rīkojas saskaņā ar 14.a panta 2. punktā minēto procedūru.
Pamatojums
Attiecībā uz tiesību piešķiršanu ir nepieciešams, lai visā ES par atlasi tiktu pieņemti konkrēti juridiski priekšlikumi un lai uz to neattiektos komitoloģija.
Grozījums Nr.  56 Direktīvas priekšlikums – grozījumu tiesību akts I pielikums – 4.a punkts (jauns) Direktīva 2002/20/EK I pielikums – C daļa – 1. punkts
Komisijas ierosinātais teksts Grozījums   1. Pakalpojuma izraudzīšanās, kuram šo numuru izmanto, ietverot visas prasības, kas saistītas ar šā pakalpojuma nodrošināšanu, un, lai novērstu neskaidrības, tarifu principus un maksimālās cenas, ko var piemērot par konkrētiem numuru diapazoniem, ar mērķi nodrošināt patērētāju aizsardzību saskaņā ar Direktīvas 2002/21/EK 8. panta 4. punkta b) apakšpunktu.
Grozījums Nr.  57 Direktīvas priekšlikums – grozījumu tiesību akts II pielikums – 1. punkts Direktīva 2002/20/EK II pielikums – 1. punkts – d apakšpunkts
Komisijas ierosinātais teksts Grozījums d) metode, kā aprēķina lietošanas nodevas par radiofrekvenču izmantošanas tiesībām; (d) metode, kā aprēķina lietošanas nodevas par radiofrekvenču izmantošanas tiesībām, neskarot dalībvalstu noteiktos mehānismus, kas paredz pienākumu piešķirt izmantošanas tiesības aizstāt ar pienākumu pildīt vispārējo interešu mērķus;
Pamatojums
Dalībvalstīm jāsaglabā iespēja saglabāt vai ieviest mehānismus, kas paredz pienākumu piešķirt izmantošanas tiesības aizstāt ar pienākumu pildīt vispārējo interešu mērķus. Šie mehānismi, kas kalpo plašsaziņas līdzekļu plurālisma mērķu īstenošanai, ir ļoti piemēroti tādā kontekstā, kad frekvences piešķir sauszemes radioapraidei.

PROCEDŪRA

Virsraksts	Elektronisko komunikāciju tīkli un pakalpojumi
Atsauces	COM(2007)0697 – C6-0427/2007 – 2007/0247(COD)
Komiteja, kas atbildīga par jautājumu	ITRE
Atzinumu sniedza        Datums, kad paziņoja plenārsēdē	IMCO 10.12.2007
Atzinumu sagatavoja        Iecelšanas datums	Marian Zlotea 31.1.2008
Izskatīšana komitejā	28.2.2008		26.3.2008		6.5.2008		28.5.2008
Pieņemšanas datums	16.6.2008
Galīgā balsojuma rezultāti	+: –: 0:	33 0 0
Deputāti, kas bija klāt galīgajā balsojumā	Cristian Silviu Buşoi, Charlotte Cederschiöld, Janelly Fourtou, Evelyne Gebhardt, Martí Grau i Segú, Małgorzata Handzlik, Malcolm Harbour, Edit Herczog, Iliana Malinova Iotova, Kurt Lechner, Lasse Lehtinen, Arlene McCarthy, Nickolay Mladenov, Catherine Neris, Bill Newton Dunn, Zita Pleštinská, Karin Riis-Jørgensen, Giovanni Rivera, Zuzana Roithová, Heide Rühle, Leopold Józef Rutowicz, Salvador Domingo Sanz Palacio, Christel Schaldemose, Andreas Schwab, Eva-Britt Svensson, Jacques Toubon, Bernadette Vergnaud
Aizstājējs(-i), kas bija klāt galīgajā balsojumā	Giovanna Corda, Jan Cremers, Dragoş Florin David, Manuel Medina Ortega, Rovana Plumb, Anja Weisgerber

• [1]  Eiropas Parlamenta un Padomes 2002. gada 7. marta Direktīva 2002/21/EK par kopējiem reglamentējošiem noteikumiem attiecībā uz elektronisko komunikāciju tīkliem un pakalpojumiem (OV L 108, 24.4.2002.)
• [2]  Eiropas Parlamenta un Padomes 2002. gada 7. marta Direktīva 2002/20/EK par elektronisko komunikāciju tīklu un pakalpojumu atļaušanu (OV L 108, 24.4.2002.)
• [3]  Eiropas Parlamenta un Padomes 2002. gada 7. marta Direktīva 2002/19/EK par piekļuvi elektronisko komunikāciju tīkliem un ar tiem saistītām iekārtām un to savstarpēju savienojumu (OV L 108, 24.4.2002.)

Kultūras un izglītības komitejaS ATZINUMS (11.6.2008)

Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komitejai

par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai, ar ko izdara grozījumus Direktīvā 2002/21/EK par kopējiem reglamentējošiem noteikumiem attiecībā uz elektronisko komunikāciju tīkliem un pakalpojumiem, Direktīvā 2002/19/EK par piekļuvi elektronisko komunikāciju tīkliem un ar tiem saistītām iekārtām un to savstarpēju savienojumu un Direktīvā 2002/20/EK par elektronisko komunikāciju tīklu un pakalpojumu atļaušanu
(COM(2007)0697 – C6‑0427/2007 – 2007/0247(COD))

Atzinumu sagatavoja: Ignasi Guardans Cambó

ĪSS PAMATOJUMS

Ar jauno AVMS direktīvu ES ir paziņojusi par savu nodomu nodrošināt labvēlīgus konkurences un juridiskās noteiktības apstākļus Eiropas IKT un plašsaziņas līdzekļu nozarē, kā arī attiecībā uz šajā nozarē sniegtajiem pakalpojumiem, un ievērot kultūras un valodu dažādību. Pašreizējais ar telekomunikācijas nozari saistīto tiesību aktu pārskats ir jāpārlasa, un tajā ir jāizdara grozījumi, ņemot vērā agrākās vēlmes un politiskos mērķus. Ir jāpanāk vislabākais līdzsvars starp visu pašreizējo un turpmāko elektronisko sakaru tīklu lietotāju vajadzībām, viņu likumiskajām uzņēmējdarbības interesēm, valsts politikas vispārējām interesēm un patērētāju tiesībām un interesēm.

Radiofrekvences ir ierobežots sabiedrības resurss, kas ir ne tikai svarīga sabiedrības un tirgus vērtība, bet tam ir arī būtiska nozīme tādu noteiktu valsts politikas mērķu īstenošanā, kuri izraisa vispārēju interesi. Tādēļ šī joma ir jāpārvalda ne tikai efektīvi un iedarbīgi, bet arī, pievēršot pienācīgu uzmanību sabiedrības interesēm no ekonomikas, sociālā vai kultūras skatupunkta. Ņemot vērā šo kontekstu, ir jānosaka daži ierobežojumi attiecībā uz pakalpojumu neitralitātes principu un tā radīto ietekmi, piešķirot individuālās tiesības izmantot radiofrekvences. Ir jāņem vērā dalībvalstu nozīme, pieņemot lēmumus, kas skar šo valsts politiku.

Nedrīkst novērtēt par zemu to, cik svarīgi ir aizsargāt elektroniskās komunikācijas pakalpojumu sniedzējus, it īpaši — AVMS pakalpojumu sniedzējus, pret kaitīgiem traucējumiem. Tādēļ tekstā ir jāizdara nelieli grozījumi, lai Eiropas tiesību aktu klāstā precīzāk ietvertu citus saistošus starptautiskus lēmumus un instrumentus, kurus nedrīkst neievērot.

Visbeidzot, šis priekšlikums ir izstrādāts, lai uzsvērtu valsts regulatīvo iestāžu nepārprotamo nozīmi elektroniskās komunikācijas tīklos un pakalpojumos izplatāmā likumīgā satura aizsardzībā un popularizēšanā.

GROZĪJUMI

Kultūras un izglītības komiteja aicina par jautājumu atbildīgo Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komiteju ziņojumā iekļaut šādus grozījumus:

Grozījums Nr.  1 Direktīvas priekšlikums – grozījumu tiesību akts 2.a apsvērums (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(2a) Saskaņā ar Direktīvu 2007/65/EK (tā saukto Audiovizuālo plašsaziņas līdzekļu pakalpojumu direktīvu) tika veikts pārskats nolūkā nodrošināt optimālus konkurences apstākļus un juridisko noteiktību attiecībā uz informācijas tehnoloģijas un plašsaziņas līdzekļu nozari un to pakalpojumiem ES, kā arī panākt kultūru un valodu dažādības respektēšanu. Šajā kontekstā taisnīgi un līdzsvaroti noteikumi, kas reglamentē elektroniskās komunikācijas tīklus un pakalpojumus, ir būtisks elements visā Eiropas audiovizuālajā nozarē.
Grozījums Nr.  2 Direktīvas priekšlikums - grozījumu tiesību akts 3.a apsvērums (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(3a) Pieņemot lēmumus saskaņā ar šo direktīvu un izmantojot iespēju efektīvi apspriesties, lai nodrošinātu pārredzamību un proporcionalitāti, Komisijai ir jāņem vērā valsts regulatīvo iestāžu, nozares ieinteresēto personu un audiovizuālo plašsaziņas līdzekļu pakalpojumu sniedzēju viedoklis. Komisijai jāsagatavo detalizēti apspriešanās dokumenti, kurā skaidroti dažādi rīcības modeļi, savukārt ieinteresētajām personām ir jādod pieņemams termiņš atbildes sniegšanai. Pēc sniegto atbilžu izskatīšanas Komisija savā paziņojumā, ko tā sniedz pēc apspriešanās beigām, norāda iemeslus, uz kuriem pamatojoties jāpieņem lēmums, turklāt paziņojumā ir jāietver apraksts par to, kā ir ņemti vērā respondentu viedokļi.
Pamatojums
Ir svarīgi, lai, Kopienas mērogā pieņemot lēmumus, tiktu ņemts vērā valsts regulatīvo iestāžu, nozares ieinteresēto personu un audiovizuālo plašsaziņas līdzekļu pakalpojumu sniedzēju viedoklis, turklāt lēmumiem ir jābūt pārredzamiem un proporcionāliem vēlamajam rezultātam.
Grozījums Nr.  3 Direktīvas priekšlikums - grozījumu tiesību akts 16. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(16) Radiofrekvences ir jāuzskata par ierobežotu sabiedrisko resursu, kam ir būtiska — gan sabiedriska, gan tirgus — vērtība. Sabiedrības interesēs ir panākt to, lai radiofrekvenču spektra pārvaldība būtu iespējami efektīva un pilnvērtīga no ekonomiskā, sociālā un vides aspekta un lai pakāpeniski tiktu likvidēti šķēršļi tā efektīvai izmantošanai.	(16) Radiofrekvences ir dalībvalstu īpašums. Tās ir jāuzskata par ierobežotu sabiedrisko resursu, kam ir būtiska — gan sabiedriska, gan ekonomiska — vērtība un kam ir liela nozīme tādu noteiktu valsts politikas mērķu īstenošanā, kuri izraisa vispārēju interesi. Tādēļ radiofrekvenču spektrs ir jāpārvalda efektīvi un pilnvērtīgi, pienācīgi ņemot vērā sabiedrības intereses, raugoties no ekonomiskā, sociālā, kultūras un vides aspekta, un pakāpeniski jālikvidē šķēršļi tā efektīvai izmantošanai.
Grozījums Nr.  4 Direktīvas priekšlikums - grozījumu tiesību akts 17. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(17) Radiofrekvenču pārvaldībai ir jānodrošina kaitīgu traucējumu novēršana. Tāpēc ir jāizstrādā precīza kaitīgo traucējumu definīcija, lai nodrošinātu to, ka regulatīvā iejaukšanās notiek tikai tiktāl, ciktāl vajadzīgs šādu traucējumu novēršanai.	(17) Radiofrekvenču pārvaldībai ir jānodrošina kaitīgu traucējumu novēršana. Tāpēc, ņemot vērā pašreizējos starptautiski atzītos frekvenču plānus, ir jāizstrādā precīza kaitīgo traucējumu definīcija, lai nodrošinātu to, ka regulatīvā iejaukšanās notiek tikai tiktāl, ciktāl vajadzīgs šādu traucējumu novēršanai.
Pamatojums
Traucējumi ir viens no galvenajiem iemesliem, kādēļ pastāv nacionālie un starptautiskie frekvenču plāni. Tā kā frekvences pārsniedz ES robežas, ir jāievēro starptautiskie nolīgumi par traucējumu novēršanu.
Grozījums Nr. 5 Direktīvas priekšlikums - grozījumu tiesību akts 20. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(20) Ir jāpanāk elastīgāka spektra pārvaldība un piekļuve spektram, izsniedzot atļaujas neatkarīgi no tehnoloģijas un pakalpojuma, lai spektra lietotāji varētu izvēlēties labākās tehnoloģijas un pakalpojumus, kas izmantojami frekvenču joslā (turpmāk tekstā — „tehnoloģiju un pakalpojumu neitralitātes princips”). Tehnoloģiju un pakalpojumu administratīvai noteikšanai jākļūst par izņēmumu, tai jābūt skaidri pamatotai, un tā regulāri jāpārskata.	(20) Ir jāpanāk elastīgāka spektra pārvaldība un piekļuve spektram, izsniedzot atļaujas neatkarīgi no tehnoloģijas un pakalpojuma, lai spektra lietotāji varētu izvēlēties labākās tehnoloģijas un pakalpojumus, kas izmantojami frekvenču joslās, kas ir pieejamas elektronisko sakaru pakalpojumiem, kā tas noteikts valstu frekvenču piešķīrumu shēmās un Starptautiskās telekomunikāciju savienības (STS) noteikumos par radiosakariem (turpmāk tekstā — „tehnoloģiju un pakalpojumu neitralitātes princips”). Tehnoloģiju un pakalpojumu administratīva noteikšana ir jāpiemēro, kad tiek skarti vispārējas nozīmes mērķi.
Pamatojums
Nepieciešams, lai nodrošinātu juridisko konsekvenci ar pakalpojumu neitralitātes definīciju, kas ir ierosināta Pamatdirektīvas 9. panta 4. punkta 1. apakšpunktā.
Grozījums Nr.  6 Direktīvas priekšlikums - grozījumu tiesību akts 21. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(21) Ir jāierobežo iespējas paredzēt izņēmumus no tehnoloģiju neitralitātes principa, un šādu ierobežojumu pamatā ir jābūt vajadzībai novērst kaitīgus traucējumus, piemēram, nosakot emisiju maskas un jaudas līmeņus, vai nodrošināt sabiedrības veselības aizsardzību, ierobežojot elektromagnētisko lauku ietekmi uz sabiedrību, vai nodrošināt spektra pareizu koplietošanu, jo īpaši tad, ja tā izmantošanai ir izsniegtas tikai vispārējas atļaujas vai ja ir obligāti nepieciešams ievērot izņēmumu no pakalpojumu neitralitātes principa.	(21) Tehnoloģiju neitralitātes principa ierobežojumiem jābūt atbilstošiem un šādu ierobežojumu pamatā ir jābūt vajadzībai novērst kaitīgus traucējumus, piemēram, nosakot emisiju maskas un jaudas līmeņus, vai nodrošināt sabiedrības veselības aizsardzību, ierobežojot elektromagnētisko lauku ietekmi uz sabiedrību, vai nodrošināt spektra pareizu koplietošanu, jo īpaši tad, ja tā izmantošanai ir izsniegtas tikai vispārējas atļaujas vai lai atbilstu vispārējas nozīmes mērķim saskaņā ar Kopienas tiesību aktiem.
Pamatojums
Nodrošināt saskaņotību ar direktīvas tekstu, kurā attiecībā uz tehnoloģiju neitralitāti atsaucas uz „ierobežojumiem”, nevis „izņēmumiem”. Ierobežojumi nedrīkst attiekties tikai uz pakalpojumu neitralitātes principa izņēmumiem, bet gan tiem ir jāatbilst vispārējas nozīmes mērķiem.
Grozījums Nr.  7 Direktīvas priekšlikums - grozījumu tiesību akts 22. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(22) Lai neradītu pretrunas ar iepriekš iegūtām tiesībām, ir jāparedz iespēja radiofrekvenču spektra lietotājiem brīvi izvēlēties pakalpojumus, kurus tie vēlas piedāvāt spektrā, uz ko attiecas pārejas pasākumi. Ir jāparedz iespēja pieļaut tādus izņēmumus no pakalpojumu neitralitātes principa, ar kuriem pieprasa nodrošināt konkrētu pakalpojumu, lai izpildītu skaidri noteiktus vispārējo interešu mērķus, piemēram, dzīvības aizsardzība, vajadzība veicināt sociālo, reģionālo vai teritoriālo kohēziju, radiofrekvenču spektra neefektīvas izmantošanas novēršana, ja šādi izņēmumi ir vajadzīgi un samērīgi. Minēto mērķu vidū ir jābūt kultūras un valodu daudzveidības un plašsaziņas līdzekļu plurālisma veicināšanai, kā paredzēts valsts tiesību aktos saskaņā ar Kopienas tiesību aktiem. Izņemot gadījumus, kad tas ir vajadzīgs dzīvības aizsardzībai, izņēmumi nedrīkst būt par cēloni konkrētu pakalpojumu ekskluzīvai izmantošanai, bet tikai piešķirt tiem prioritāti, lai citi pakalpojumi vai tehnoloģijas varētu līdzāspastāvēt tajā pašā radiofrekvenču joslā. Lai atļaujas turētājs varētu brīvi izvēlēties visefektīvākos līdzekļus, ar kuriem piedāvātā pakalpojuma saturu pārraidīt radiofrekvencēs, saturu nevajadzētu regulēt ar radiofrekvenču izmantošanas atļaujām.	(22) Lai neradītu pretrunas ar iepriekš iegūtām tiesībām, ir jāparedz iespēja radiofrekvenču spektra lietotājiem brīvi izvēlēties pakalpojumus, kurus tie vēlas piedāvāt spektrā, uz ko attiecas pārejas pasākumi. Tomēr radiofrekvenču spektra izmantošanu var arī piešķirt vienīgi konkrēta pakalpojuma sniegšanai vai izmantojot īpašu tehnoloģiju, lai izpildītu skaidri noteiktus vispārējas nozīmes mērķus, piemēram, dzīvības aizsardzība, vajadzība veicināt sociālo, reģionālo vai teritoriālo kohēziju, radiofrekvenču spektra neefektīvas izmantošanas novēršana. Minēto mērķu vidū ir jābūt kultūras un plašsaziņas līdzekļu plurālisma mērķu, piemēram, valodu daudzveidības un plašsaziņas līdzekļu plurālisma veicināšanai, kā paredzēts valsts tiesību aktos saskaņā ar Kopienas tiesību aktiem.
Grozījums Nr.  8 Direktīvas priekšlikums - grozījumu tiesību akts 23. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(23) Dalībvalstu kompetencē ir noteikt darbības jomu un būtību visiem izņēmumiem, kas attiecas uz kultūras un valodu daudzveidības un plašsaziņas līdzekļu plurālisma veicināšanu saskaņā ar attiecīgās valsts tiesību aktiem.	(23) Dalībvalstu kompetencē ir noteikt darbības jomu un būtību jebkādiem radiofrekvenču piešķīrumiem, lai nodrošinātu kultūras un plašsaziņas līdzekļu politikas mērķu, piemēram, kultūras un valodu daudzveidības un plašsaziņas līdzekļu plurālisma veicināšanu saskaņā ar attiecīgās valsts tiesību aktiem, starptautiski noteiktiem radiofrekvenču plāniem un Kopienas tiesību aktu vispārējiem principiem.
Pamatojums
Nepieciešams, lai nodrošinātu juridisku konsekvenci ar formulējumu grozījumā, kas ierosināts saskaņā ar Pamatdirektīvas 9. panta 4. punktu. Šis grozījums papildina referentes 6. grozījumu.
Grozījums Nr.  9 Direktīvas priekšlikums - grozījumu tiesību akts 24. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(24) Tā kā radiofrekvenču spektra sadalījums konkrētām tehnoloģijām vai pakalpojumiem ir izņēmums no tehnoloģiju un pakalpojumu neitralitātes principa un ierobežo brīvību izvēlēties piedāvāto pakalpojumu vai izmantoto tehnoloģiju, visiem priekšlikumiem par šādu sadalījumu jābūt pārredzamiem, un ir jārīko to sabiedriskā apspriešana.	svītrots
Pamatojums
Juridiska konsekvence ar grozījuma priekšlikumu 6. panta 1. punktam.
Grozījums Nr.  10 Direktīvas priekšlikums - grozījumu tiesību akts 47.a apsvērums (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(47a) Ja ir nepieciešams pieņemt tādus saskaņošanas pasākumus, lai īstenotu Kopienas elektronisko sakaru un radiofrekvenču spektra politiku, kas pārsniedz tehniskos īstenošanas pasākumus, Komisijai jāiesniedz tiesību aktu priekšlikums Eiropas Parlamentam un Padomei.
Grozījums Nr.  11 Direktīvas priekšlikums - grozījumu tiesību akts 49. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(49) Ieviešot pakalpojumu un tehnoloģiju neitralitātes prasības attiecībā uz lēmumiem par piešķīrumiem un sadalījumu, vienlaikus nodrošinot lielākas iespējas nodot tiesības uzņēmumu starpā, ir jāpalielina brīvība un līdzekļi izplatīt elektroniskus paziņojumus un nodrošināt audiovizuālo plašsaziņas līdzekļu pakalpojumus sabiedrībai, tādā veidā veicinot arī vispārējo interešu mērķu sasniegšanu. Tāpēc konkrētus vispārējo interešu pienākumus, kas apraides organizācijām uzlikti attiecībā uz audiovizuālo plašsaziņas līdzekļu pakalpojumu izplatīšanu, lielā mērā varētu sasniegt, nepiešķirot individuālas radiofrekvenču spektra izmantošanas tiesības. Īpašu kritēriju izmantošana radiofrekvenču spektru piešķiršanai apraides organizācijām ir jāuzskata par pamatotu tikai tad, ja tā ir būtiska, lai sasniegtu konkrētu vispārējo interešu mērķi, kas noteikts valsts tiesību aktos. Procedūrām, kas saistītas ar vispārējo interešu mērķu sasniegšanu, jebkuros apstākļos ir jābūt pārredzamām, objektīvām, samērīgām un nediskriminējošām.	(49) Ieviešot pakalpojumu un tehnoloģiju neitralitātes prasības attiecībā uz lēmumiem par piešķīrumiem un sadalījumu, vienlaikus nodrošinot lielākas iespējas nodot tiesības uzņēmumu starpā, ir jāpalielina brīvība un līdzekļi izplatīt elektroniskus paziņojumus un nodrošināt audiovizuālo plašsaziņas līdzekļu pakalpojumus sabiedrībai, tādā veidā veicinot arī vispārējas nozīmes mērķu sasniegšanu. Tomēr, lai izpildītu konkrētus vispārējo interešu pienākumus, kas apraides organizācijām uzlikti attiecībā uz audiovizuālo plašsaziņas līdzekļu pakalpojumu izplatīšanu, var nākties izmantot īpašus radiofrekvenču spektru piešķiršanas kritērijus gadījumos, kad tas ir būtiski, lai sasniegtu konkrētu vispārējas nozīmes mērķi, kas noteikts valsts tiesību aktos. Procedūrām, kas saistītas ar vispārējas nozīmes mērķu sasniegšanu, jebkuros apstākļos ir jābūt pārredzamām, objektīvām, samērīgām un nediskriminējošām.
Pamatojums
Šīs direktīvas 49. apsvērums neatbilst 23. apsvērumam un Atļauju izsniegšanas direktīvas 5. panta 2. punktam. Ir svarīgi apzināties, ka jāņem vērā kultūras un plašsaziņas līdzekļu politikas mērķi, kas noteikti valsts tiesību aktos. Turklāt oriģinālais teksta formulējums ir ierobežojošāks nekā Atļauju izsniegšanas direktīvas 5. panta 2. punkta teksts attiecībā uz radiofrekvenču spektra izmantošanas individuālo tiesību piešķiršanu.
Grozījums Nr.  12 Direktīvas priekšlikums - grozījumu tiesību akts 50. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(50) Lai panāktu vienlīdzīgu attieksmi, nevienu spektra lietotāju nedrīkst atbrīvot no pienākuma maksāt parastās nodevas vai maksājumus, kas paredzēti par spektra izmantošanu.	(50) Ikvienam pilnīgam vai daļējam atbrīvojumam no pienākuma maksāt nodevas vai maksājumus, kas noteikti par spektra izmantošanu, ir jābūt objektīvam, pārredzamam un pamatotam uz pārējiem valsts tiesību aktos noteiktajiem vispārējo interešu pienākumiem.
Pamatojums
Dalībvalstīm joprojām jābūt iespējai saglabāt vai ieviest sistēmas gadījumos, kad pienākumu maksāt izmantošanas nodevu aizstāj ar pienākumu pildīt īpašus vispārējas nozīmes mērķus. Šādas sistēmas jau ir zināmas attiecībā uz virszemes apraides frekvencēm, ja tās izmanto plašsaziņas līdzekļu plurālisma mērķu īstenošanai.
Grozījums Nr.  13 Direktīvas priekšlikums - grozījumu tiesību akts 59. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(59) Pamatdirektīvas, Piekļuves direktīvas un Atļauju izsniegšanas direktīvas īstenošanai vajadzīgie pasākumi ir jāpieņem saskaņā ar Padomes 1999. gada 28. jūnija Lēmumu 1999/468/EK, ar ko nosaka Komisijai piešķirto ieviešanas pilnvaru īstenošanas kārtību.	(59) Pamatdirektīvas, Piekļuves direktīvas un Atļauju izsniegšanas direktīvas īstenošanai vajadzīgie pasākumi ir jāpieņem saskaņā ar Padomes 1999. gada 28. jūnija Lēmumu 1999/468/EK, ar ko nosaka Komisijai piešķirto ieviešanas pilnvaru īstenošanas kārtību. Šiem īstenošanas pasākumiem nevajadzētu ietekmēt kultūras un plašsaziņas līdzekļu politikas mērķus, ko nosaka dalībvalstis saskaņā ar minētajām direktīvām.
Pamatojums
Ierosinātajam nodrošinājumam ir būtiska nozīme attiecībā uz Eiropas Komisijai nodotajām paplašinātajām īstenošanas pilnvarām, jo īpaši tām, kas minētas Pamatdirektīvas 9.c pantā un 19. pantā, Piekļuves direktīvas 6. pantā un Atļauju izsniegšanas direktīvas 6.a pantā.
Grozījums Nr.  14 Direktīvas priekšlikums - grozījumu tiesību akts 60. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(60) Jo īpaši ir jāpiešķir pilnvaras Komisijai pieņemt īstenošanas pasākumus attiecībā uz paziņojumiem saskaņā ar Pamatdirektīvas 7. pantu; harmonizāciju spektra un numerācijas jomā, kā arī ar tīklu un pakalpojumu drošību saistītos jautājumos; vairāku valstu tirgu noteikšanu; standartu ieviešanu; tiesiskā regulējuma noteikumu saskaņotu piemērošanu. Turklāt ir jāpiešķir Komisijai pilnvaras pieņemt īstenošanas pasākumus, lai Piekļuves direktīvas I un II pielikumu atjauninātu atbilstīgi tirgus un tehnoloģijas attīstībai, un pieņemt īstenošanas pasākumus, lai harmonizētu atļauju izsniegšanas noteikumus, procedūras un nosacījumus attiecībā uz elektronisko komunikāciju tīklu un pakalpojumu atļaujām. Tā kā šie pasākumi ir vispārīgi un ir paredzēti, lai papildinātu šīs direktīvas, pievienojot jaunus nebūtiskus elementus, tie ir jāpieņem saskaņā ar regulatīvo kontroles procedūru, kas paredzēta Lēmuma 1999/468/EK 5.a pantā. Ja nenovēršamu steidzamu iemeslu dēļ šīs procedūras parastos termiņus nevar precīzi ievērot, Komisijai ir jābūt iespējai izmantot iepriekš minētā lēmuma 5.a panta 6. punktā paredzēto steidzamības procedūru,	(60) Jo īpaši ir jāpiešķir pilnvaras Komisijai pieņemt īstenošanas pasākumus attiecībā uz paziņojumiem saskaņā ar Pamatdirektīvas 7. pantu; harmonizāciju numerācijas jomā, kā arī ar tīklu un pakalpojumu drošību saistītos jautājumos; vairāku valstu tirgu noteikšanu; standartu ieviešanu; tiesiskā regulējuma noteikumu saskaņotu piemērošanu. Tā kā šie pasākumi ir vispārīgi un ir paredzēti, lai papildinātu šīs direktīvas, pievienojot jaunus nebūtiskus elementus, tie ir jāpieņem saskaņā ar regulatīvo kontroles procedūru, kas paredzēta Lēmuma 1999/468/EK 5.a pantā. Ņemot vērā, ka regulatīvās kontroles procedūras piemērošana parastajos termiņos varētu dažās izņēmuma situācijās kavēt izpildes pasākumu laicīgu pieņemšanu, Eiropas Parlamentam, Padomei un Komisijai vajadzētu steidzīgi rīkoties, lai nodrošinātu šo pasākumu laicīgu pieņemšanu.
Pamatojums
Nepieciešams, lai nodrošinātu juridisko konsekvenci ar grozījumiem, kas ierosināti par Pamatdirektīvas jaunu 8.a pantu, un grozījumiem, kas ierosināti saistībā ar Atļauju izsniegšanas direktīvas 6.a pantu. Attiecībā uz saskaņošanas pasākumiem, kas papildina ar jauniem būtiskiem priekšlikumiem tiesiskajā regulējumā, ir jāizmanto tiesību akta priekšlikums. Tikai uz nebūtiskiem elementiem var attiekties komitoloģijas procedūra. Nenovēršamu, pamatotu un steidzamu iemeslu dēļ Eiropas Parlamentam, Padomei un Komisijai ir jārīkojas ātri, lai nodrošinātu komitoloģijas procedūru laicīgu pieņemšanu.
Grozījums Nr.  15 Direktīvas priekšlikums - grozījumu tiesību akts 60.a apsvērums (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(60a) Veicot šajā direktīvā noteiktās darbības, jāņem vērā starptautisko un reģionālo organizāciju (piemēram, Starptautiskā telekomunikāciju savienības (STS) un Eiropas Pasta un telekomunikāciju administrāciju konferences (CEPT)) darbs attiecībā uz radiofrekvenču spektra pārvaldību, lai visā Kopienā nodrošinātu radiofrekvenču spektra efektīvu pārvaldību un tā izmantošanas saskaņošanu. Dalībvalstīm un Komisijai, īstenojot šo direktīvu, jāatzīst dalībvalstu saskaņā ar STS noteikumiem par radiosakariem noslēgto starptautisko nolīgumu saturs.
Pamatojums
Eiropa nav izolēta sala. Nedrīkst nenovērtēt STS nozīmi starptautiski saistošu noteikumu izstrādē, lai nodrošinātu efektīvu spektra un orbītas izmantošanu, pamatojoties uz efektīvu, racionālu un lietderīgu lietojumu. Neapšaubāmi ir jāuzsver STS saistošie noteikumi (STS dalībvalstīm, kuras ir ES dalībvalstis, kā arī tām, kuras nav ES dalībvalstis) un tas, ka direktīvai ir jāatbilst šiem noteikumiem.
Grozījums Nr.  16 Direktīvas priekšlikums - grozījumu tiesību akts 1. pants – 2. punkts – e apakšpunkts Direktīva 2002/21/EK 2. pants – s apakšpunkts
Komisijas ierosinātais teksts Grozījums s) „kaitīgi traucējumi” ir traucējumi, kas apdraud radionavigācijas pakalpojuma vai citu drošības pakalpojumu nodrošināšanu vai kas citādi nopietni pasliktina, traucē vai vairākkārt pārtrauc radiosakaru pakalpojumu, kurš nodrošināts saskaņā ar piemērojamajiem Kopienas vai valsts tiesību aktiem. s) „kaitīgi traucējumi” ir traucējumi, kas apdraud radionavigācijas pakalpojuma vai citu drošības pakalpojumu nodrošināšanu vai kas citādi nopietni pasliktina, traucē vai vairākkārt pārtrauc radiosakaru pakalpojumu, kurš nodrošināts saskaņā ar piemērojamajiem Kopienas vai valsts tiesību aktiem un atbilstoši starptautiski atzītiem frekvenču plāniem.
Pamatojums
Ņemot vērā būtiskās traucējumu problēmas, kas rodas gan apraides, gan divvirzienu (uztveršanas un pārraidīšanas) pakalpojumu sniegšanā, ir svarīgi digitālās apraides pakalpojumiem nodrošināt aizsardzību pret kaitīgajiem traucējumiem atbilstoši starptautiski atzītiem radiofrekvenču plāniem un it īpaši STS Ženēvas plānam (GE-O6). Tādēļ jāizdara grozījumi “kaitīgu traucējumu” definīcijā.
Grozījums Nr.  17 Direktīvas priekšlikums - grozījumu tiesību akts 1. pants – 6. punkts Direktīva 2002/21/EK 6. pants – 1. punkts
Komisijas ierosinātais teksts Grozījums Izņemot gadījumus, uz kuriem attiecas 7. panta 10. punkts, 20. vai 21. pants, un ja vien atbilstīgi 9.c pantam pieņemtajos īstenošanas pasākumos nav paredzēts citādi, dalībvalstis nodrošina to, ka valsts pārvaldes iestādes dod ieinteresētajām aprindām iespēju pieņemamā termiņā izteikt komentārus par pasākuma projektu, ja minētās iestādes plāno saskaņā ar šo direktīvu vai īpašajām direktīvām veikt pasākumus, kuriem ir būtiska ietekme uz konkrēto tirgu, vai arī plāno noteikt ierobežojumus saskaņā ar 9. panta 3. punktu un 9. panta 4. punktu. Izņemot gadījumus, uz kuriem attiecas 7. panta 10. punkts, 20. vai 21. pants, un ja vien atbilstīgi 9.c pantam pieņemtajos īstenošanas pasākumos nav paredzēts citādi, dalībvalstis nodrošina to, ka valsts pārvaldes iestādes dod ieinteresētajām aprindām iespēju pieņemamā termiņā izteikt komentārus par pasākuma projektu, ja minētās iestādes plāno saskaņā ar šo direktīvu vai īpašajām direktīvām veikt pasākumus, kuriem ir būtiska ietekme uz konkrēto tirgu.
Pamatojums
Tiek ierosināts gan spektra ekonomisko, gan sabiedrisko vērtību izskatīt līdzsvarotā veidā, lai to efektīvi pārvaldītu. Tādēļ daļas spektra piešķiršana, lai pildītu vispārējas nozīmes mērķus, nav ierosinātā pakalpojuma neitralitātes principa ierobežojums vai izņēmums, bet gan tā papildinājums. Tāpēc nav pamatoti piemērot papildu apspriežu procedūras.
Grozījums Nr. 18 Direktīvas priekšlikums - grozījumu tiesību akts 1. pants – 6. punkts Direktīva 2002/21/EK 7. pants – 4. punkts – c apakšpunkts
Komisijas ierosinātais teksts Grozījums c) uzlikt, grozīt vai anulēt kādu operatora pienākumu, piemērojot 16. pantu saistībā ar Direktīvas 2002/19/EK (Piekļuves direktīva) 5. pantu un 9. līdz 13. pantu un Direktīvas 2002/22/EK (Universālā pakalpojuma direktīva) 17. pantu, c) uzlikt, grozīt vai anulēt kādu operatora pienākumu, piemērojot 16. pantu saistībā ar Direktīvas 2002/19/EK (Piekļuves direktīva) 5. panta 1. punkta a) apakšpunktu, 2., 3. un 4. apakšpunktu un 9. līdz 13. pantu un Direktīvas 2002/22/EK (Universālā pakalpojuma direktīva) 17. pantu,
Pamatojums
Direktīvas 2002/19 (Piekļuves direktīvas) 5. panta 1. punktā noteikto pasākumu mērķis ir uzturēt plašsaziņas līdzekļu plurālismu un kultūras daudzveidību digitālās televīzijas jomā, un tādējādi tas nepārprotami ir dalībvalstu kompetencē.
Grozījums Nr.  19 Direktīvas priekšlikums - grozījumu tiesību akts 1. pants – 8. punkts – e apakšpunkts Direktīva 2002/21/EK 8. pants – 4. punkts – g apakšpunkts
Komisijas ierosinātais teksts Grozījums g) piemērojot principu, ka galalietotājiem ir jābūt iespējai pēc izvēles piekļūt jebkādam likumīgam saturam un izplatīt to, un izmantot visas likumīgās lietotnes un/vai pakalpojumus.” g) piemērojot principu, ka galalietotājiem ir jābūt iespējai piekļūt jebkādām likumīgām lietotnēm un/vai pakalpojumiem pēc izvēles.
Pamatojums
Atsauce uz izplatīšanu ir maldinoša, jo ar to var saprast, ka direktīvā ir paredzēts piešķirt lietotājiem jaunas tiesības, kuras izmantojot, viņi publiski var darīt zināmu juridisko saturu; tomēr saskaņā ar intelektuālā īpašuma likumu minētās tiesības pieder tikai un vienīgi tiesību īpašniekam vai viņa pilnvarotai trešai personai.
Grozījums Nr. 20 Direktīvas priekšlikums - grozījumu tiesību akts 1. pants – 8. punkts – e apakšpunkts Direktīva 2002/21/EK .8. pants – 4. punkts – ga apakšpunkts (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts Grozījums   ga) nodrošinot uzņēmumu, kas uztur elektronisko sakaru tīklus un sniedz pakalpojumus tajos, sadarbību ar atbilstīgajiem sektoriem, lai garantētu likumīga satura aizsardzību un veicināšanu elektronisko sakaru tīklos un pakalpojumos;
Grozījums Nr.  21 Direktīvas priekšlikums - grozījumu tiesību akts 1. pants – 8.a punkts (jauns) Direktīva 2002/21/EK 8.a pants (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts Grozījums   (8a) Iekļauj šādu pantu: „8.a pants   Radiofrekvenču spektra politikas koordinācija Kopienā   1. Dalībvalstis sadarbojas gan savstarpēji, gan ar Komisiju radiofrekvenču izmantošanas stratēģiskajā plānošanā un saskaņošanā Kopienā. Tās nodrošina radiofrekvenču spektra politikas pieeju saskaņotību ar citām valstu vai ES politikas nostādnēm, piemēram, plašsaziņas līdzekļu politiku.   2. Dalībvalstis nodrošina politikas pieeju koordinēšanu un attiecīgā gadījumā arī koordinē saskaņotos nosacījumus attiecībā uz radiofrekvenču spektra pieejamību un efektīvu izmantošanu, kas vajadzīga iekšējā tirgus izveidei un tā darbībai, un saskaņā ar radiofrekvenču spektra izmantošanas ekonomiskajiem, politiskajiem, kultūras, veselības un sociālajiem apsvērumiem.   3. Dalībvalstis nodrošina koordinētu un savlaicīgu tādas informācijas sniegšanu, kas attiecas uz radiofrekvenču spektra piešķiršanu, pieejamību un izmantošanu Kopienā.   4. Dalībvalstis nodrošina efektīvu Kopienas interešu koordināciju starptautiskās organizācijās, ja radiofrekvenču spektra izmantošana ietekmē Kopienas politiku.   5. Izveido Radiofrekvenču spektra politikas komiteju (RSPK), lai varētu izpildīt 1.–4. punktā noteiktos mērķus. RSPK veido viens augsta līmeņa pārstāvis no katras valsts pārvaldes iestādes, kas ir atbildīga par radiofrekvenču spektra politiku un/vai plašsaziņas līdzekļu reglamentēšanu katrā dalībvalstī. Komisija komitejas darbā piedalās bez balsstiesībām.   6. Pēc Eiropas Parlamenta, Padomes vai Komisijas pieprasījuma, vai pēc pašas komitejas iniciatīvas, RSPK ar kvalificētu balsu vairākumu pieņem atzinumus. Katrai dalībvalstij ir viena balss, un Komisija nebalso.   7. Komisija, maksimāli ņemot vērā RSPK atzinumu, reizi trijos gados formulē kopējās politikas mērķus un izdod nesaistošas norādes par Kopienas radiofrekvenču spektra politikas attīstību.   8. Komisija, pilnībā ņemot vērā RSPK viedokli, var ierosināt likumdošanas pasākumus, lai izpildītu kopējās politikas mērķus, kas minēti 7. punktā.   9. Gadījumos, kad ir nepieciešama Kopienas interešu efektīva koordinēšana starptautiskajās organizācijās, Komisija ar RSPK piekrišanu var ierosināt Eiropas Parlamentam un Padomei sarunu mandātu.   10. RSPK iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei gada darbības pārskatu.”
Grozījums Nr.  22 Direktīvas priekšlikums - grozījumu tiesību akts 1. pants – 9. punkts Direktīva 2002/21/EK 9. pants – 1. punkts
Komisijas ierosinātais teksts Grozījums 1. Dalībvalstis savā teritorijā nodrošina elektronisko komunikāciju pakalpojumiem izmantoto radiofrekvenču pilnvērtīgu pārvaldību saskaņā ar 8. pantu. Tās nodrošina to, ka valsts pārvaldes iestādes, kuru pārziņā ir šādu radiofrekvenču sadalījums un piešķīrums, rīkojas, pamatojoties uz objektīviem, pārredzamiem, nediskriminējošiem un samērīgiem kritērijiem. 1. Ņemot vērā to, ka radiofrekvences ir sabiedriski resursi, kuriem ir svarīga sociālā, kultūras un ekonomiskā vērtība, dalībvalstis savā teritorijā nodrošina elektronisko komunikāciju pakalpojumiem izmantoto radiofrekvenču pilnvērtīgu pārvaldību saskaņā ar 8. pantu. Tās nodrošina to, ka valsts pārvaldes iestādes, kuru pārziņā ir šādu radiofrekvenču sadalījums un piešķīrums, rīkojas, pamatojoties uz objektīviem, pārredzamiem, nediskriminējošiem un samērīgiem kritērijiem.
Pamatojums
Nav šaubu, ka radiofrekvenču spektrs ir ierobežots resurss. Gan tā ekonomiskā, gan sabiedriskā vērtība ir jāskata atbilstīgā un līdzsvarotā veidā, lai to efektīvi pārvaldītu.
Grozījums Nr.  23 Direktīvas priekšlikums - grozījumu tiesību akts 1. pants – 9. punkts Direktīva 2002/21/EK 9. pants – 3. punkts – d apakšpunkts
Komisijas ierosinātais teksts Grozījums d) ievērotu ierobežojumu, kas noteikts saskaņā ar 4. punktu. d) īstenotu vispārējas nozīmes mērķi saskaņā ar 4. punktu.
Pamatojums
Nepieciešams, lai nodrošinātu saskaņotību ar Pamatdirektīvas 9. panta 4. punkta ierosināto grozījumu terminoloģiju.
Grozījums Nr.  24 Direktīvas priekšlikums - grozījumu tiesību akts 1. pants – 9. punkts Direktīva 2002/21/EK 9. pants – 4. punkts – 1. daļa
Komisijas ierosinātais teksts Grozījums 4. Ja vien šā punkta otrajā daļā vai atbilstīgi 9.c pantam pieņemtajos pasākumos nav paredzēts citādi, dalībvalstis nodrošina to, ka visu veidu elektronisko komunikāciju pakalpojumus var sniegt radiofrekvenču joslās, kas atvēlētas elektronisko komunikāciju pakalpojumiem. Tomēr dalībvalstis var paredzēt samērīgus un nediskriminējošus ierobežojumus attiecībā uz sniedzamo elektronisko komunikāciju pakalpojumu veidiem. 4. Ja vien šā punkta otrajā daļā vai atbilstīgi 9.c pantam pieņemtajos pasākumos nav paredzēts citādi, dalībvalstis nodrošina to, ka visu veidu elektronisko komunikāciju pakalpojumus var sniegt radiofrekvenču joslās, kas ir pieejamas elektronisko komunikāciju pakalpojumiem saskaņā ar attiecīgās valsts frekvenču piešķīruma shēmām un Starptautiskās telekomunikāciju savienības (STS) noteikumiem. Tomēr dalībvalstis var paredzēt samērīgus un nediskriminējošus pasākumus attiecībā uz sniedzamo elektronisko komunikāciju pakalpojumu veidiem.
Grozījums Nr.  25 Direktīvas priekšlikums - grozījumu tiesību akts 1. pants – 9. punkts Direktīva 2002/21/EK 9. pants – 4. punkts – 2. daļa
Komisijas ierosinātais teksts Grozījums Ierobežojumi, ar ko nosaka, ka pakalpojuma sniegšanai jāizmanto konkrēta josla, ir pamatoti, ja ar to palīdzību īsteno Kopienas tiesību aktos noteiktu vispārējo interešu mērķi, piemēram, dzīvības aizsardzība, sociālās, reģionālās vai teritoriālās kohēzijas veicināšana, radiofrekvenču neefektīvas izmantošanas novēršana, vai — kā paredzēts valsts tiesību aktos saskaņā ar Kopienas tiesību aktiem — veicina kultūras un valodu daudzveidību un plašsaziņas līdzekļu plurālismu. Pasākumi, ar ko nosaka, ka elektronisko sakaru pakalpojuma sniegšanai jāizmanto konkrēta josla, ir pamatoti, ja ar to palīdzību saskaņā ar Kopienas tiesību aktiem īsteno valstu tiesību aktos noteiktu vispārējas nozīmes mērķi, piemēram, dzīvības aizsardzība, sociālās, reģionālās vai teritoriālās kohēzijas veicināšana, radiofrekvenču neefektīvas izmantošanas novēršana, vai — kā paredzēts valsts tiesību aktos saskaņā ar Kopienas tiesību aktiem — veicina izglītības, kultūras un plašsaziņas līdzekļu politikas mērķus, piemēram, kultūras un valodu daudzveidību un plašsaziņas līdzekļu plurālismu.
Grozījums Nr. 26 Direktīvas priekšlikums - grozījumu tiesību akts 1. pants – 9. punkts Direktīva 2002/21/EK 9. pants – 4. punkts – 3. daļa
Komisijas ierosinātais teksts Grozījums Ierobežojumu, ar ko aizliedz sniegt jebkādu citu pakalpojumu konkrētā joslā, var noteikt vienīgi tad, ja to pamato vajadzība netraucēti sniegt dzīvības aizsardzības pakalpojumus. Pasākumu, ar ko aizliedz sniegt jebkādu citu elektronisko sakaru pakalpojumu konkrētā joslā, var noteikt vienīgi tad, ja to pamato vajadzība netraucēti sniegt dzīvības aizsardzības pakalpojumus vai novērst kaitīgus traucējumus.
Grozījums Nr.  27 Direktīvas priekšlikums - grozījumu tiesību akts 1. pants – 9. punkts Direktīva 2002/21/EK 9. pants – 5. punkts
Komisijas ierosinātais teksts Grozījums 5. Dalībvalstis regulāri pārskata 3. un 4. punktā minēto ierobežojumu nepieciešamību. 5. Dalībvalstis regulāri pārskata 3. un 4. punktā minēto vispārējas nozīmes mērķu nepieciešamību.
Grozījums Nr.  28 Direktīvas priekšlikums - grozījumu tiesību akts 1. pants – 9. punkts Direktīva 2002/21/EK 9. pants – 5.a punkts (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts Grozījums 5a. Dalībvalstu kompetencē ietilpst tādu pasākumu darbības jomas, veida un ilguma noteikšana, kuru mērķis ir veicināt kultūras un plašsaziņas līdzekļu politikas mērķus, piemēram, kultūras un valodas daudzveidību un plašsaziņas līdzekļu plurālismu saskaņā ar savas valsts tiesību aktiem.
Pamatojums
I. Guardans iesniegts grozījums Nr. 16: vārds „ierobežojumi” ir aizstāts ar „pasākumi”, lai nodrošinātu saskaņotību ar Pamatdirektīvas 9. panta 4. punkta ierosināto grozījumu terminoloģiju.
Grozījums Nr.  29 Direktīvas priekšlikums - grozījumu tiesību akts 1. pants – 10. punkts Direktīva 2002/21/EK 9.a pants – 2. punkts
Komisijas ierosinātais teksts Grozījums 2. Ja 1. punktā minētais tiesību turētājs nodrošina radio vai televīzijas apraides satura pakalpojumus un radiofrekvenču izmantošanas tiesības viņam piešķirtas konkrēta vispārējo interešu mērķa sasniegšanai, tad atkārtotas izvērtēšanas pieteikumu var iesniegt tikai par to radiofrekvenču daļu, kuras ir vajadzīgas šāda mērķa sasniegšanai. Attiecībā uz to radiofrekvenču daļu, kura 9. panta 3. un 4. punkta piemērošanas rezultātā minētā mērķa sasniegšanai vairs nav vajadzīga, piemēro jaunu piešķīruma procedūru atbilstīgi Atļauju izsniegšanas direktīvas 7. panta 2. punktam. 2. Ja 1. punktā minētais tiesību turētājs nodrošina radio vai televīzijas apraides satura pakalpojumus un radiofrekvenču izmantošanas tiesības viņam piešķirtas konkrēta vispārējas nozīmes mērķa sasniegšanai, tostarp radio vai raidīšanas pakalpojumu sniegšanai, tiesības izmantot to radiofrekvenču daļu, kuras ir vajadzīgas šāda mērķa sasniegšanai, paliek nemainīgas līdz to beigu termiņam. Attiecībā uz to radiofrekvenču daļu, kura minētā mērķa sasniegšanai varētu kļūt nevajadzīga, piemēro jaunu piešķīruma procedūru atbilstīgi šīs direktīvas 9. panta 3. un 4. punktam un Direktīvas 2002/20/EK (Atļauju izsniegšanas direktīvas) 7. panta 2. punktam.
Grozījums Nr.  30 Direktīvas priekšlikums - grozījumu tiesību akts 1. pants – 10. punkts Direktīva 2002/21/EK 9.b pants – 1. punkts – 1. daļa
Komisijas ierosinātais teksts Grozījums 1. Dalībvalstis nodrošina to, ka uzņēmumi bez valsts pārvaldes iestādes iepriekšējas piekrišanas var nodot vai iznomāt citiem uzņēmumiem individuālās tiesības izmantot radiofrekvences joslās, attiecībā uz kurām šāda tiesību nodošana vai iznomāšana ir atļauta atbilstīgi 9.c pantam pieņemtajos īstenošanas pasākumos. 1. Dalībvalstis nodrošina to, ka uzņēmumi var nodot vai iznomāt citiem uzņēmumiem individuālās tiesības izmantot radiofrekvences joslās, attiecībā uz kurām šāda tiesību nodošana vai iznomāšana ir atļauta atbilstīgi 9.c pantam pieņemtajos īstenošanas pasākumos, ar nosacījumu, ka šāda nodošana vai iznomāšana ir saskaņā ar valstī noteikto kārtību un ka nodošanas vai iznomāšanas rezultātā šajā radiofrekvenču joslā sniegtajos pakalpojumos nenotiek izmaiņas.
Grozījums Nr.  31 Direktīvas priekšlikums - grozījumu tiesību akts 1. pants – 10. punkts Direktīva 2002/21/EK 9.c pants – 1. punkts - ievaddaļa
Komisijas ierosinātais teksts Grozījums Lai veicinātu iekšējā tirgus attīstību, šā panta principu īstenošanai Komisija var pieņemt piemērotus īstenošanas pasākumus, lai: Lai veicinātu iekšējā tirgus attīstību un neskarot 8.a pantu, šā panta principu īstenošanai Komisija var pieņemt piemērotus tehniskus īstenošanas pasākumus, lai:
Grozījums Nr.  32 Direktīvas priekšlikums - grozījumu tiesību akts 1. pants – 10. punkts Direktīva 2002/21/EK 9.c pants – 1. punkts – -a apakšpunkts (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts Grozījums   (-a) harmonizētu noteikumus saistībā ar radiofrekvenču pieejamību un efektīvu izmantošanu saskaņā ar 9. pantu;
Pamatojums
Ir jānodrošina juridiska konsekvence ar 8.a pantu (jaunu) un pakalpojumu un tehnoloģiju neitralitātes definīciju šīs direktīvas 9. pantā. Turklāt ir jānodrošina juridiska konsekvence saistībā ar radiofrekvenču spektra lēmumu (676/2002/Komisija), jo īpaši attiecībā uz tā panta piemērošanas jomu, kas attiecas uz tehniskajiem īstenošanas pasākumiem un vispārējas nozīmes mērķiem (jauns (d), kas attiecas uz radiofrekvenču spektra lēmuma 1. panta 4. punktu).
Grozījums Nr.  33 Direktīvas priekšlikums - grozījumu tiesību akts 1. pants – 10. punkts Direktīva 2002/21/EK 9.c pants – 1. punkts – -aa apakšpunkts (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts Grozījums (-aa) nodrošinātu saskaņotu un laicīgu informācijas sniegšanu saistībā ar radiofrekvenču piešķiršanu, pieejamību un izmantošanu;
Pamatojums
Ir svarīgi panākt konsekvenci un saskaņotību, lai visi saskaņošanas pasākumi spektra pārvaldības jomā ir apkopoti un nevis sadalīti divos atšķirīgos tiesiskos regulējumos (Pamatdirektīva un Radiofrekvenču spektra lēmums).
Grozījums Nr.  34 Direktīvas priekšlikums - grozījumu tiesību akts 1. pants – 10. punkts Direktīva 2002/21/EK 9.c pants – 1. punkts – a apakšpunkts
Komisijas ierosinātais teksts Grozījums a) harmonizētu to joslu noteikšanu, kuru izmantošanas tiesības uzņēmumi var nodot vai iznomāt viens otram; a) noteiktu tās joslas, kuru izmantošanas tiesības uzņēmumi var nodot vai iznomāt viens otram, neskarot 9.b) panta 1. punktu, izņemot tās radiofrekvences, ko dalībvalstis ir paredzējušas izmantot apraides pakalpojumu sniegšanai;
Grozījums Nr.  35 Direktīvas priekšlikums - grozījumu tiesību akts 1. pants – 10. punkts Direktīva 2002/21/EK 9.c pants – 1. daļa – d apakšpunkts
Komisijas ierosinātais teksts Grozījums d) paredzētu izņēmumu no pakalpojumu vai tehnoloģiju neitralitātes principa, kā arī atbilstīgi 9. panta 3. un 4. punktam saskaņotu darbības jomu un būtību visiem tiem izņēmumiem no šā principa, kuru mērķis nav kultūras un valodu daudzveidības un plašsaziņas līdzekļu plurālisma veicināšana. svītrots
Pamatojums
Ir jānodrošina juridiska konsekvence ar 8.a pantu (jaunu) un pakalpojumu un tehnoloģiju neitralitātes definīciju šīs direktīvas 9. pantā. Turklāt ir jānodrošina juridiska konsekvence saistībā ar radiofrekvenču spektra lēmumu (676/2002/Komisija), jo īpaši attiecībā uz tā panta piemērošanas jomu, kas attiecas uz tehniskajiem īstenošanas pasākumiem un vispārējas nozīmes mērķiem (jauns (d), kas attiecas uz radiofrekvenču spektra lēmuma 1. panta 4. punktu).
Grozījums Nr.  36 Direktīvas priekšlikums - grozījumu tiesību akts 1. pants – 10. punkts Direktīva 2002/21/EK 9.c pants – 1.a punkts (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts Grozījums   Šie īstenošanas pasākumi neskar pasākumus Kopienas vai valstu līmenī saskaņā ar Kopienas tiesību aktiem, lai īstenotu vispārējas nozīmes mērķus, jo īpaši saistībā ar noteikumiem par saturu un audiovizuālo politiku.
Grozījums Nr.  37 Direktīvas priekšlikums - grozījumu tiesību akts 1. pants – 10. punkts Direktīva 2002/21/EK 9.c pants – 2. punkts
Komisijas ierosinātais teksts Grozījums Šos pasākumus, kas paredzēti šīs direktīvas nebūtisko elementu grozīšanai, papildinot to, pieņem saskaņā ar 22. panta 3. punktā minēto regulatīvo kontroles procedūru. Nenovēršamu steidzamu iemeslu dēļ Komisija var piemērot 22. panta 4. punktā minēto steidzamības procedūru. Saskaņā ar Regulas […/EK] 10. pantu Komisijai šā punkta noteikumu īstenošanā var palīdzēt EEST iestāde.” Šos pasākumus, kas paredzēti šīs direktīvas nebūtisko elementu grozīšanai, papildinot to, pieņem saskaņā ar 22. panta 3. punktā minēto regulatīvo kontroles procedūru. Šā punkta a) – c) apakšpunktu noteikumu īstenošanā Komisijai var palīdzēt RSPK.
Pamatojums
Ir jānodrošina juridiska konsekvence ar 8.a pantu (jaunu) un pakalpojumu un tehnoloģiju neitralitātes definīciju šīs direktīvas 9. pantā. Turklāt ir jānodrošina juridiska konsekvence saistībā ar radiofrekvenču spektra lēmumu (676/2002/Komisija), jo īpaši attiecībā uz tā panta piemērošanas jomu, kas attiecas uz tehniskajiem īstenošanas pasākumiem un vispārējas nozīmes mērķiem (jauns (d), kas attiecas uz radiofrekvenču spektra lēmuma 1. panta 4. punktu).
Grozījums Nr.  38 Direktīvas priekšlikums - grozījumu tiesību akts 1. pants – 10. punkts Direktīva 2002/21/EK 9.ca pants (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts Grozījums 9.ca pants Saikne starp šo direktīvu un starptautiskajiem nolīgumiem un organizācijām 1. Komisija pārrauga norises, kas attiecas uz radiofrekvenču spektru trešās valstīs un starptautiskajās organizācijās, tostarp STS, un kas var ietekmēt šīs direktīvas īstenošanu. 2. Dalībvalstis informē Komisiju par visām grūtībām, ko šīs direktīvas īstenošanā de jure vai de facto rada starptautiski nolīgumi vai līgumi ar trešām valstīm vai starptautiskām organizācijām, tostarp STS. 3. Par 1. un 2. punkta piemērošanas rezultātiem Komisija regulāri ziņo Parlamentam un Padomei un vajadzības gadījumā var ieteikt pasākumus, lai nodrošinātu šīs direktīvas principu un mērķu īstenošanu. Vajadzības gadījumā vienojas par kopējās politikas mērķiem, lai Kopienā nodrošinātu koordināciju starp dalībvalstīm. 4. Saskaņā ar šo pantu veikti pasākumi neskar Kopienas un dalībvalstu tiesības un saistības attiecīgos starptautiskos nolīgumos.
Pamatojums
Eiropa nav izolēta sala. Neapšaubāmi ir jāuzsver STS saistošie noteikumi (STS dalībvalstīm, kuras ir ES dalībvalstis, kā arī tām, kuras nav ES dalībvalstis) un tas, ka direktīvai ir jāatbilst šiem noteikumiem. Lai nodrošinātu efektīvu frekvenču spektra izmantošanu, ir būtiski, lai pakalpojumu sniedzēji atbilstu reģistrācijas pieteikuma iesniegšanas un saskaņošanas kārtībai un varētu paļauties uz to atbilstoši Starptautiskās telekomunikāciju savienības saistošajiem noteikumiem un kārtību, tādējādi panākot tīkla vai sistēmas veiksmīgu saskaņošanu un izmantošanu.
Grozījums Nr.  39 Direktīvas priekšlikums - grozījumu tiesību akts 1. pants – 11. punkts - b apakšpunkts Direktīva 2002/21/EK 10. pants – 4. punkts – 2. daļa
Komisijas ierosinātais teksts Grozījums Pasākumus, kas paredzēti šīs direktīvas nebūtisko elementu grozīšanai, papildinot to, pieņem saskaņā ar 22. panta 3. punktā minēto regulatīvo kontroles procedūru. Nenovēršamu steidzamu iemeslu dēļ Komisija var piemērot 22. panta 4. punktā minēto steidzamības procedūru. Pasākumus, kas paredzēti šīs direktīvas nebūtisko elementu grozīšanai, papildinot to, pieņem saskaņā ar 22. panta 3. punktā minēto regulatīvo kontroles procedūru.
Pamatojums
Steidzamības procedūra nav pamatota šāda veida pasākumu pieņemšanai.
Grozījums Nr.  40 Direktīvas priekšlikums - grozījumu tiesību akts 2. pants – 3. punkts - a apakšpunkts Direktīva 2002/19/EK 5. pants – 2. punkts – 1.a daļa (jauna)
Komisijas ierosinātais teksts Grozījums   Šīs procedūras neattiecas uz šī panta 1. punkta b) apakšpunktu.
Pamatojums
Direktīvas 2002/19 (Piekļuves direktīvas) 5. panta 1. punktā noteikto pasākumu mērķis ir uzturēt plašsaziņas līdzekļu plurālismu un kultūras daudzveidību digitālās televīzijas jomā, un tādējādi tas nepārprotami ir dalībvalstu kompetencē.
Grozījums Nr.  41 Direktīvas priekšlikums - grozījumu tiesību akts 3. pants – 3. punkts Direktīva 2002/20/EK 5. pants – 1. punkts - ievaddaļa
Komisijas ierosinātais teksts Grozījums 1. Dalībvalstis neparedz individuālas izmantošanas tiesības kā obligātu prasību radiofrekvenču izmantošanai, bet gan iekļauj šādu radiofrekvenču izmantošanas nosacījumus vispārējā atļaujā, ja vien nav pamata piešķirt individuālas tiesības, lai: 1. Dalībvalstis sekmē radiofrekvenču izmantošanu saskaņā ar vispārēju atļauju. Dalībvalstis var piešķirt individuālas tiesības, lai:
Pamatojums
Kaut arī vispārējas atļaujas var būt pieņemams risinājums ilgtermiņā, kad būs attīstīta traucējumu problēmu novēršanas tehnoloģija, individuālu licenču piešķiršanai ir jāturpina būt parastajai procedūrai, piešķirot radiofrekvenču spektru.
Grozījums Nr.  42 Direktīvas priekšlikums - grozījumu tiesību akts 3. pants – 3. punkts Direktīva 2002/21/EK 5. pants – 1. punkts – a apakšpunkts
Komisijas ierosinātais teksts Grozījums a) novērstu kaitīgu traucējumu nopietna apdraudējuma iespēju vai a) novērstu kaitīgu traucējumu apdraudējuma iespēju vai
Pamatojums
Jebkāds “kaitīgs traucējums” ir “nopietns apdraudējums”.
Grozījums Nr.  43 Direktīvas priekšlikums - grozījumu tiesību akts 3. pants – 3. punkts Direktīva 2002/20/EK 5. pants – 2. punkts – 2. daļa
Komisijas ierosinātais teksts Grozījums Neierobežojot īpašos kritērijus, ko dalībvalstis iepriekš noteikušas, lai piešķirtu radiofrekvenču izmantošanas tiesības radio un televīzijas apraides satura pakalpojumu nodrošinātājiem vispārējo interešu mērķu īstenošanai saskaņā ar Kopienas tiesību aktiem, šādas izmantošanas tiesības piešķir ar objektīvu, pārredzamu, nediskriminējošu un samērīgu procedūru palīdzību un — attiecībā uz radiofrekvencēm — saskaņā ar Direktīvas 2002/21/EK (Pamatdirektīva) 9. panta noteikumiem. Turklāt procedūras ir atklātas, izņemot gadījumus, kad iespējams apliecināt, ka radiofrekvenču izmantošanas individuālo tiesību piešķiršana radio vai televīzijas apraides satura pakalpojumu nodrošinātājiem ir svarīga, lai izpildītu īpašu, dalībvalsts iepriekš noteiktu pienākumu, kas vajadzīgs vispārējo interešu mērķa sasniegšanai saskaņā ar Kopienas tiesību aktiem. Neierobežojot īpašos kritērijus un procedūras, ko dalībvalstis noteikušas, lai piešķirtu radiofrekvenču izmantošanas tiesības radio un televīzijas apraides satura pakalpojumu nodrošinātājiem vispārējas nozīmes mērķu īstenošanai saskaņā ar Kopienas tiesību aktiem, šādas izmantošanas tiesības piešķir ar objektīvu, pārredzamu, nediskriminējošu un samērīgu procedūru palīdzību un — attiecībā uz radiofrekvencēm — saskaņā ar Direktīvas 2002/21/EK (Pamatdirektīva) 9. panta noteikumiem.
Pamatojums
Šis priekšlikums attiecas uz pašlaik spēkā esošo direktīvu, kura ir izrādījusies funkcionāla un efektīva.
Grozījums Nr.  44 Direktīvas priekšlikums - grozījumu tiesību akts 3. pants – 3. punkts Direktīva 2002/20/EK 5. pants – 2. punkts – 5. daļa
Komisijas ierosinātais teksts Grozījums Visas individuālās radiofrekvenču izmantošanas tiesības, kas piešķirtas uz desmit vai vairāk gadiem un ko uzņēmumi nevar nodot vai iznomāt viens otram, kā atļauts Pamatdirektīvas 9.b pantā, pārskata ik pēc pieciem gadiem un pirmo reizi — piecus gadus pēc izdošanas, ņemot vērā 1. punktā izklāstītos kritērijus. Ja individuālo izmantošanas tiesību piešķiršanai piemērojamie kritēriji vairs nav spēkā, individuālās izmantošanas tiesības pārveido par vispārēju atļauju radiofrekvenču izmantošanai, par to paziņojot iepriekš, proti, ne vēlāk kā piecus gadus pēc pārskatīšanas beigām, vai arī atļauj uzņēmumiem tās savstarpēji brīvi nodot vai iznomāt. Visas individuālās radiofrekvenču izmantošanas tiesības, kuras ir piešķirtas uz desmit vai vairāk gadiem un kuras uzņēmumi nevar nodot vai iznomāt viens otram, kā atļauts Pamatdirektīvas 9.b pantā, pārskata ik pēc desmit gadiem un pirmo reizi — desmit gadus pēc izdošanas, ņemot vērā 1. punktā izklāstītos kritērijus. Ja individuālo izmantošanas tiesību piešķiršanai piemērojamie kritēriji vairs nav spēkā, individuālās izmantošanas tiesības pārveido par vispārēju atļauju radiofrekvenču izmantošanai, par to paziņojot iepriekš, proti, ne vēlāk kā desmit gadus pēc pārskatīšanas beigām, vai arī atļauj uzņēmumiem tās savstarpēji brīvi nodot vai iznomāt. Pieņemot šādu lēmumu, pienācīgi jāņem vērā nepieciešamība paredzēt atbilstīgu periodu ieguldījumu amortizācijai.
Pamatojums
Attiecībā uz daudzām jaunām platformām un pakalpojumiem ieguldījumi ir jāamortizē periodā, kas pārsniedz desmit, un jebkurā gadījumā — piecus, gadus. Dažu pirmo darbības gadu laikā nereti nākas ciest ievērojamus zaudējumus. Nebūtu samērīgi valsts regulatīvajām iestādēm izvirzīt stingru prasību par visu apraides spektra licenču formālu pārskatīšanu ik pēc pieciem gadiem.
Grozījums Nr.  45 Direktīvas priekšlikums - grozījumu tiesību akts 3. pants – 5. punkts Direktīva 2002/20/EK 6.a pants – 1. punkts - ievaddaļa
Komisijas ierosinātais teksts Grozījums 1. Lai sasniegtu 1. pantā izklāstītos mērķus, neierobežojot šīs direktīvas 5. panta 2. punktu, Komisija var pieņemt īstenošanas pasākumus: 1. Lai sasniegtu 1. pantā izklāstītos mērķus, neierobežojot šīs direktīvas 5. panta 1. un 2. punktu un Direktīvas 2002/21/EC (Pamatdirektīvas) 8.a un 9. pantu, Komisija var pieņemt īstenošanas pasākumus:
Grozījums Nr.  46 Direktīvas priekšlikums - grozījumu tiesību akts 3. pants – 5. punkts Direktīva 2002/20/EK 6.a pants – 1. punkts – a apakšpunkts
Komisijas ierosinātais teksts Grozījums a) lai noteiktu radiofrekvenču joslas, kuru izmantošanai izsniedz vispārējas atļaujas vai individuālas radiofrekvenču izmantošanas tiesības; a) lai noteiktu radiofrekvenču joslas, kuru izmantošanai izsniedz vispārējas atļaujas;
Pamatojums
Visi īstenošanas pasākumi, kas minēti 6.a pantā (saskaņošana) ir jāpieņem saskaņā ar regulatīvo kontroles procedūru. Steidzamības procedūra nav pamatota šo pasākumu pieņemšanai.
Grozījums Nr. 47 Direktīvas priekšlikums - grozījumu tiesību akts 3. pants – 5. punkts Direktīva 2002/20/EK 6.a pants – 1. daļa – c apakšpunkts
Komisijas ierosinātais teksts Grozījums c) lai harmonizētu procedūras vispārēju atļauju vai radiofrekvenču vai numuru individuālu izmantošanas tiesību piešķiršanai; svītrots
Pamatojums
Visi īstenošanas pasākumi, kas minēti 6.a pantā (saskaņošana) ir jāpieņem saskaņā ar regulatīvo kontroles procedūru. Steidzamības procedūra nav pamatota šo pasākumu pieņemšanai.
Grozījums Nr.  48 Direktīvas priekšlikums - grozījumu tiesību akts 3. pants – 5. punkts Direktīva 2002/20/EK 6.a pants – 1. daļa – d apakšpunkts
Komisijas ierosinātais teksts Grozījums d) lai harmonizētu II pielikumā paredzētos nosacījumus vispārēju atļauju vai radiofrekvenču vai numuru individuālu izmantošanas tiesību piešķiršanai; svītrots
Pamatojums
Visi īstenošanas pasākumi, kas minēti 6.a pantā (saskaņošana) ir jāpieņem saskaņā ar regulatīvo kontroles procedūru. Steidzamības procedūra nav pamatota šo pasākumu pieņemšanai.
Grozījums Nr.  49 Direktīvas priekšlikums - grozījumu tiesību akts 3. pants – 5. punkts Direktīva 2002/20/EK 6.a pants – 1. daļa – e apakšpunkts
Komisijas ierosinātais teksts Grozījums e) lai ierosinātu atļauju vai izmantošanas tiesību un ar d) apakšpunktu saistīto procedūru grozīšanu vai anulēšanu; svītrots
Pamatojums
Visi īstenošanas pasākumi, kas minēti 6.a pantā (saskaņošana) ir jāpieņem saskaņā ar regulatīvo kontroles procedūru. Steidzamības procedūra nav pamatota šo pasākumu pieņemšanai.
Grozījums Nr.  50 Direktīvas priekšlikums - grozījumu tiesību akts 3. pants – 5. punkts Direktīva 2002/20/EK 6.a pants – 1. daļa – f apakšpunkts
Komisijas ierosinātais teksts Grozījums f) lai vajadzības gadījumā saskaņā ar 6.b panta noteikumiem paredzētu procedūras to uzņēmumu atlasei, kam valsts pārvaldes iestādes piešķir individuālas radiofrekvenču vai numuru izmantošanas tiesības. svītrots
Pamatojums
Visi īstenošanas pasākumi, kas minēti 6.a pantā (saskaņošana) ir jāpieņem saskaņā ar regulatīvo kontroles procedūru. Steidzamības procedūra nav pamatota šo pasākumu pieņemšanai.
Grozījums Nr.  51 Direktīvas priekšlikums - grozījumu tiesību akts 3. pants – 5. punkts Direktīva 2002/20/EK 6.a pants – 1. punkts – 2. daļa
Komisijas ierosinātais teksts Grozījums Šā punkta a) līdz d) un f) apakšpunktā minētos pasākumus, kas paredzēti šīs direktīvas nebūtisko elementu grozīšanai, papildinot to, pieņem saskaņā ar 14.a. panta 3. punktā minēto regulatīvo kontroles procedūru. Nenovēršamu steidzamu iemeslu dēļ Komisija var piemērot 14.a panta 4. punktā minēto steidzamības procedūru. Pirmajā apakšpunktā minētos pasākumus, kas paredzēti šīs direktīvas nebūtisko elementu grozīšanai, papildinot to, pieņem saskaņā ar 14.a. panta 3. punktā minēto regulatīvo kontroles procedūru.
Pamatojums
Visi īstenošanas pasākumi, kas minēti 6.a pantā (saskaņošana) ir jāpieņem saskaņā ar regulatīvo kontroles procedūru. Steidzamības procedūra nav pamatota šo pasākumu pieņemšanai.
Grozījums Nr.  52 Direktīvas priekšlikums - grozījumu tiesību akts 3. pants – 5. punkts Direktīva 2002/20/EK 6.b pants - 1. punkts
Komisijas ierosinātais teksts Grozījums     1. Tehniskajos īstenošanas pasākumos, kas minēti 6.a panta 1. punkta f) apakšpunktā, var paredzēt, ka EEST iestāde saskaņā ar Regulas […] 12. pantu iesniedz priekšlikumus par tā uzņēmuma vai uzņēmumu atlasi, kam piešķir individuālas radiofrekvenču vai numuru izmantošanas tiesības. svītrots Šādos gadījumos pasākumos norāda laikposmu, kurā EEST iestādei jāveic atlase, procedūru, noteikumus un nosacījumus, kas piemērojami atlasei, un sīkas ziņas par maksājumiem un nodevām, kas jāuzliek radiofrekvenču un/vai numuru izmantošanas tiesību turētājiem, lai nodrošinātu radiofrekvenču spektra vai numerācijas resursu optimālu izmantošanu. Atlases procedūra ir atklāta, pārredzama, nediskriminējoša un objektīva.
Pamatojums
Visas Eiropas atlases procedūrām par tiesību izsniegšanu ir jāpiemēro īpaši tiesību aktu priekšlikumi, nevis komitoloģija.
Grozījums Nr.  53 Direktīvas priekšlikums - grozījumu tiesību akts 3. pants – 5. punkts Direktīva 2002/20/EK 6.b pants - 2. punkts
Komisijas ierosinātais teksts Grozījums 2. Maksimāli ņemot vērā EEST iestādes atzinumu, Komisija pieņem pasākumu tā uzņēmuma vai uzņēmumu atlasei, kam jāizsniedz individuālas radiofrekvenču vai numuru izmantošanas tiesības. Pasākumā norāda laiku, kādā valsts pārvaldes iestādām jāizsniedz šādas tiesības. To veicot, Komisija rīkojas saskaņā ar 14.a panta 2. punktā minēto procedūru. svītrots
Pamatojums
Visas Eiropas atlases procedūrām par tiesību izsniegšanu ir jāpiemēro īpaši tiesību aktu priekšlikumi, nevis komitoloģija.
Grozījums Nr. 54 Direktīvas priekšlikums - grozījumu tiesību akts 3. pants – 11. punkts Direktīva 2002/20/EK 14.a pants – 4. punkts
Komisijas ierosinātais teksts Grozījums 4. Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Lēmuma 1999/468/EK 5.a panta 1., 2., 4. un 6. punktu un 7. pantu, ņemot vērā minētā lēmuma 8. panta noteikumus. svītrots
Grozījums Nr.  55 Direktīvas priekšlikums - grozījumu tiesību akts 3. pants – 11. punkts Direktīva 2002/20/EK II Pielikums
Komisijas ierosinātais teksts Grozījums (15) Pievieno jaunu II pielikumu, kura teksts izklāstīts šīs direktīvas pielikumā. svītrots
Grozījums Nr.  56 Direktīvas priekšlikums - grozījumu tiesību akts II Pielikums Direktīva 2002/20/EK II Pielikums – 1. punkts – d apakšpunkts
Komisijas ierosinātais teksts Grozījums d) metode, kā aprēķina lietošanas nodevas par radiofrekvenču izmantošanas tiesībām; d) metode, kā aprēķina lietošanas nodevas par radiofrekvenču izmantošanas tiesībām, neierobežojot dalībvalstu noteiktās sistēmas gadījumos, ja pienākumu maksāt izmantošanas nodevas aizstāj ar pienākumu pildīt īpašus vispārējas nozīmes mērķus;
Pamatojums
Dalībvalstīm joprojām jābūt iespējai saglabāt vai ieviest sistēmas gadījumos, kad pienākumu maksāt izmantošanas nodevu aizstāj ar pienākumu pildīt īpašus vispārējas nozīmes mērķus. Šādas sistēmas jau zināmas attiecībā uz virszemes apraides frekvencēm, ja tās izmanto plašsaziņas līdzekļu plurālisma mērķu īstenošanai.

PROCEDŪRA

Virsraksts	Elektronisko komunikāciju tīkli un pakalpojumi
Atsauces	COM(2007)0697 – C6-0427/2007 – 2007/0247(COD)
Komiteja, kas atbildīga par jautājumu	ITRE
Atzinumu sniedza        Datums, kad paziņoja plenārsēdē	CULT 10.12.2007
Atzinumu sagatavoja        Iecelšanas datums	Ignasi Guardans Cambó 8.1.2008
Izskatīšana komitejā	6.5.2008
Pieņemšanas datums	3.6.2008
Galīgais balsojums	+: –: 0:	32 1 1
Deputāti, kas bija klāt galīgajā balsošanā	Maria Badia i Cutchet, Katerina Batzeli, Ivo Belet, Guy Bono, Nicodim Bulzesc, Marielle De Sarnez, Věra Flasarová, Milan Gaľa, Claire Gibault, Vasco Graça Moura, Lissy Gröner, Christopher Heaton-Harris, Luis Herrero-Tejedor, Ruth Hieronymi, Mikel Irujo Amezaga, Ramona Nicole Mănescu, Manolis Mavrommatis, Marianne Mikko, Ljudmila Novak, Doris Pack, Zdzisław Zbigniew Podkański, Christa Prets, Pál Schmitt, Helga Trüpel, Thomas Wise
Aizstājējs(-i), kas bija klāt galīgajā balsošanā	Rolf Berend, Victor Boştinaru, Ignasi Guardans Cambó, Gyula Hegyi, Elisabeth Morin, Nina Škottová, Ewa Tomaszewska, Cornelis Visser
Aizstājējs(-i) (178. panta 2. punkts), kas bija klāt galīgajā balsojumā	Carlo Fatuzzo, Bilyana Ilieva Raeva

JuridiskāS komitejaS ATZINUMS (20.6.2008)

Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komitejai

par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai, ar ko izdara grozījumus Direktīvā 2002/21/EK par kopējiem reglamentējošiem noteikumiem attiecībā uz elektronisko komunikāciju tīkliem un pakalpojumiem, Direktīvā 2002/19/EK par piekļuvi elektronisko komunikāciju tīkliem un ar tiem saistītām iekārtām un to savstarpēju savienojumu un Direktīvā 2002/20/EK par elektronisko komunikāciju tīklu un pakalpojumu atļaušanu
(COM(2007)0697 – C6‑0427/2007 – 2007/0247(COD))

Atzinumu sagatavoja: Manuel Medina Ortega

ĪSS PAMATOJUMS

Komisijas priekšlikums paredz grozīt Eiropas pašreizējo tiesisko regulējumu elektroniskās komunikācijas jomā, proti, to, ko nosaka pamatdirektīva, kā arī Atļaujas direktīva un Piekļuves direktīva, lai tādējādi panāktu, ka izveidojas īsts iekšējais telekomunikāciju tirgus. Priekšlikuma galvenie mērķi ir uzlabot elektroniskās komunikācijas efektivitāti, panākt, lai reglamentējošie pasākumi būtu efektīvāki un vienkāršāki gan operatoriem, gan arī valstu regulatīvajām iestādēm (VRI), un panākt Kopienas normu saskaņotību, tādējādi veicinot ieguldījumus un inovāciju, kā arī paplašinot patērētāju priekšrocības. Svarīgākie grozījumi, kas ieviesti pamatdirektīvā, Atļaujas direktīvā un Piekļuves direktīvā, ietver spektra pārvaldības reformu, funkciju nodalīšanas ieviešanu un Komisijas pilnvaru pastiprināšanu attiecībā pret dalībvalstīm.

Ņemot vērā priekšlikumu, atzinuma sagatavotājs iesaka šādus grozījumus.

A) Pamatdirektīva

· 6. panta pēdējā daļā, saistībā ar VRI konsultēšanas procedūras rezultātiem noteikto publicitāti, ir nepieciešams pastiprināt uzņēmumu sniegtās informācijas konfidencialitāti.

· 19. panta 1. daļā saistībā ar saskaņošanas pasākumiem, kuri Komisijai jāpieņem, ja pastāv atšķirības VRI veiktajos regulatīvajos uzdevumos, kas noteikti pamatdirektīvā un īpašajās direktīvās, Komisijai tiek piešķirta diskrecionāra vara attiecībā uz izvēli izdarīt „lēmumu” vai „ieteikumu”, lai gan kontrolēta reglamentēšanas procedūra ir paredzētai tikai lēmumam, tāpēc ir jāapšauba šāda nosacījuma pamatotība, jo Parlamenta līdzdalības nozīme galu galā kļūtu atkarīga no Komisijas izvēles.

· 21. panta 2. un 3. daļā, saistībā ar transnacionāliem strīdiem starp pusēm, kas atrodas dažādās dalībvalstīs, būtu jāprecizē, ka VRI centienu koordinēšana strīdu risināšanā var sniegties līdz kopīga lēmuma pieņemšanai.

B) Atļaujas direktīva

· 10. pantā, saistībā ar nosacījumu ievērošanu attiecībā uz vispārēju atļauju vai izmantošanas tiesībām un īpašām saistībām, ir jāiekļauj 6.a punkts (jauns), kas paredz, ka dalībvalstis vienmēr ļauj saskaņā ar iekšējiem tiesību aktiem tiesas kontrolei pakļaut sankcijas, kuras paredz 5. un 6. punkts.

GROZĪJUMI

Juridiskā komiteja aicina par jautājumu atbildīgo Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komiteju savā ziņojumā iekļaut šādus grozījumus:

Grozījums Nr.  1 Direktīvas priekšlikums – grozījumu tiesību akts 3.a apsvērums (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(3a) Kamēr nav cita specifiskāka juridiskā pamata, nepieciešams atsaukties uz EK Līguma 95. pantu, atbilstīgi kuram, izmantojot Eiropas Parlamenta un Padomes koplēmuma procedūru, pieņem vispārējus pasākumus, lai tuvinātu dalībvalstu normatīvos un administratīvos aktus, kuri attiecas uz iekšējā tirgus izveidi vai darbību. Šis pants ir juridiskais pamats tiem tiesību aktiem, kuri tiek grozīti ar šo priekšlikumu, kas turklāt samērā horizontāls, kas pamato šo izvēli. Tomēr pārvaldes iestādes izveide Eiropas līmenī varētu nodrošināt EK Līguma 308. panta kā vispārējā pamata piemērošanu, kaut arī atbilstīgi šim noteikumam, Eiropas Parlamentam nav pilnvaru piedalīties koplēmuma procedūrā.
Grozījums Nr.  2 Direktīvas priekšlikums – grozījumu tiesību akts 32. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(32) Uzticama un droša informācijas nodošana elektronisko komunikāciju tīklos ieņem arvien nozīmīgāku vietu visā tautsaimniecībā un sabiedrībā. Sistēmas sarežģītība, tehniskas kļūmes vai cilvēku kļūdas, negadījumi vai uzbrukumi — tie visi var ietekmēt tās fiziskās infrastruktūras darbību un pieejamību, ar kuras palīdzību ES iedzīvotājiem tiek nodrošināti svarīgi pakalpojumi, tostarp e-pārvaldes pakalpojumi. Tāpēc valsts pārvaldes iestādēm ir jānodrošina publisko komunikāciju tīklu integritāte un drošība. EEST iestādei ir jāpalīdz nodrošināt augsta elektronisko komunikāciju drošības pakāpe, cita starpā daloties pieredzē un sniedzot atzinumus, kā arī veicinot apmaiņu ar labāko praksi. Gan EEST iestādes, gan valsts pārvaldes iestāžu rīcībā ir jābūt to pienākumu pildīšanai vajadzīgajiem līdzekļiem, tostarp pilnvarām saņemt pietiekamu informāciju, lai varētu novērtēt tīklu vai pakalpojumu drošības pakāpi, kā arī iegūt visaptverošus un drošticamus datus par aktuāliem drošības incidentiem, kas ir būtiski ietekmējuši tīklu vai pakalpojumu darbību. Ņemot vērā to, ka atbilstīgas drošības pakāpes veiksmīga izvēle nav vienreizējs pasākums, bet gan nepārtraukts īstenošanas, pārskatīšanas un atjaunināšanas process, ir jāpieprasa elektronisko komunikāciju tīklu nodrošinātājiem un pakalpojumu sniedzējiem veikt pasākumus, lai aizsargātu to integritāti un drošību saskaņā ar novērtētajiem apdraudējumiem, ņemot vērā jaunākos sasniegumus šajā jomā.	(32) Elektronisko sakaru pakalpojumi ir būtiski neatliekamos gadījumos. Tāpēc valsts pārvaldes iestādēm ir jānodrošina tīkla pieejamības obligātā standarta saglabāšana, lai atbalstītu ārkārtīgi nepieciešamos sakarus neatliekamās situācijās. Valsts pārvaldes iestāžu rīcībā ir jābūt to pienākumu pildīšanai vajadzīgajiem līdzekļiem, tostarp pilnvarām saņemt pietiekamu informāciju, lai varētu novērtēt tīklu vai pakalpojumu drošības pakāpi, kā arī iegūt visaptverošus un drošticamus datus par aktuāliem drošības incidentiem, kas ir būtiski ietekmējuši tīklu vai pakalpojumu darbību. Ņemot vērā to, ka atbilstīgas drošības pakāpes veiksmīga izvēle nav vienreizējs pasākums, bet gan nepārtraukts īstenošanas, pārskatīšanas un atjaunināšanas process, jāpieprasa elektronisko komunikāciju tīklu nodrošinātājiem un pakalpojumu sniedzējiem ir jāveic pasākumi, lai nodrošinātu nepieciešamo tīklu pieejamību saskaņā ar novērtētajiem apdraudējumiem.
Pamatojums
Regulējoši pasākumi ir jāveic, lai nodrošinātu komunikāciju tīklu pieejamību nepieciešamajiem sakariem neatliekamos gadījumos, taču drošības līmenis, kāds ir nepieciešams ikdienas sakaru nodrošināšanai parastos apstākļos, ir jānosaka patērētāju pieprasījumam un konkurencei tirgū, nevis ar regulējošiem rīkojumiem.
Grozījums Nr.  3 Direktīvas priekšlikums – grozījumu tiesību akts 33. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(33) Ja ir jāpanāk vienošanās par kopīgām drošības prasībām, Komisija ir jāpilnvaro pieņemt tehniskus īstenošanas pasākumus, lai panāktu elektronisko komunikāciju tīklu un pakalpojumu pienācīgu drošības pakāpi iekšējā tirgū. EEST iestādei ir jāiesaistās piemērotu tehnisku un organizatorisku drošības pasākumu harmonizācijā, nodrošinot speciālistu ieteikumus. Valsts pārvaldes iestādēm ir jābūt pilnvarotām izdot saistošas instrukcijas par tehniskiem īstenošanas pasākumiem, kas pieņemti atbilstīgi Pamatdirektīvai. Lai tās varētu veikt savus pienākumus, tām ir jābūt pilnvarotām veikt izmeklēšanu un uzlikt sodus noteikumu neievērošanas gadījumos.	(33) Konkurences tirgus parasti ir vislabākais veids, kā nodrošināt atbilstīgu līdzsvaru starp drošības līmeni un izmaksām tā panākšanai, kā arī starp drošības prasību uzliktajiem pienākumiem un brīvību izstrādāt novatoriskus pakalpojumus. Dažkārt joprojām ir svarīgi vienoties par vienotu drošības prasību kopumu, lai nodrošinātos pret plašām katastrofālām avārijām un tādiem negadījumiem vienā tīklā, kuri izraisa „kaskādes” efektu citā tīklā, kā arī, lai nodrošinātu pamatpakalpojumu pieejamību avārijas gadījumos. Saskaņā ar vajadzības un proporcionalitātes principiem valstu pārvaldes iestādēm ir tikai tādas pilnvaras, kādas ir nepieciešamas, lai sasniegtu šos mērķus. Valsts pārvaldes iestādēm ir jābūt pilnvarotām izdot saistošas instrukcijas par tehniskiem īstenošanas pasākumiem, kas pieņemti atbilstīgi Pamatdirektīvai. Lai tās varētu veikt savus pienākumus, tām ir jābūt pilnvarotām veikt izmeklēšanu un uzlikt sodus noteikumu neievērošanas gadījumos.
Pamatojums
Determining appropriate security measures standards often involves a trade-off between legitimate and valuable competing objectives. The appropriate balance between these objectives will vary according to the different circumstances of different classes of network user. Customer demand and market competition is usually the best means of ensuring each user of communications networks can obtain services that hold to a balance appropriate to their own situation. Regulatory intervention remains justified to ensure a minimum level of protection against catastrophe, to ensure that communications networks can provide support in cases of emergency, and to protect against “externality” effects in cases where one provider’s choices would adversely impact upon another.
Grozījums Nr.  4 Direktīvas priekšlikums – grozījumu tiesību akts 33.a apsvērums (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(33a) Telefonsakaru tīklu un pakalpojumu pārvaldību vēsturiski raksturo augsta līmeņa starptautiskā sadarbība, kura ir paredzēta, lai nodrošinātu tehnisko standartu saskaņotību un veicinātu savstarpēju savietojamību. Internetā ir panākta savstarpēja savietojamība ar atvērtiem pasaules līmeņa standartiem starptīklu maršrutēšanai, savukārt pakalpojumu izstrāde, izmantojot internetu, ir bijusi atkarīga no brīvības radīt jaunus tehniskos standartus un protokolus bez regulējošiem pasākumiem. Šī brīvība ir devusi pamatu neparedzētam novatorismam informācijas sabiedrības pakalpojumu un citu, nekomerciālu pakalpojumu radīšanā, dodot milzīgus tautsaimnieciskos un sociālos ieguvumus Eiropas iedzīvotājiem. Katra tehnisko standartu izstrādes un saskaņošanas tradīcija ir attiecīgajā jomā devusi labumu sabiedrībai. Valstu pārvaldes iestādēm ir jāatzīst novatorisma un daudzveidības nozīme interneta protokolos un pakalpojumos, kā arī tas, cik svarīgi ir pārāk neiejaukties ar regulatīviem pasākumiem, lai sasniegtu šos mērķus.
Pamatojums
Valstu pārvaldes iestādes nedrīkst izmantot pilnvaras, lai veicinātu elektronisko sakaru tīklu saskaņotību tādos veidos, kuri apdraudētu novatorisma attīstību internetā.
Grozījums Nr.  5 Direktīvas priekšlikums – grozījumu tiesību akts 33.b apsvērums (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(33b) Elektronisko sakaru drošības aizsardzība internetā ir kopēja atbildība, un datortehnikas un programmatūras nodrošinātājiem, elektronisko sakaru tīklu nodrošinātājiem un elektronisko sakaru pakalpojumu sniedzējiem, kā arī informācijas sabiedrības pakalpojumu sniedzējiem un citiem tādu pakalpojumu sniedzējiem, kuros izmanto internetu, ir savas saistības, kuras atbilst viņu pienākumiem. Šos pienākumus uzliek patērētāju vēlmes un tirgus pieprasījums, valstu pasākumi, šī direktīva, direktīva par privāto dzīvi un elektronisko komunikāciju, Eiropas Parlamenta un Padomes 2000. gada 8. jūnija Direktīva 2000/31/EK par dažiem informācijas sabiedrības pakalpojumu tiesiskiem aspektiem, īpaši elektronisko tirdzniecību, iekšējā tirgū (direktīva par elektronisko tirdzniecību)1, Eiropas Parlamenta un Padomes 1995. gada 24. oktobra Direktīva 95/46/EK par personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti2 un citi pasākumi. Šī direktīva nedod pārvaldes iestādēm pilnvaras regulēt ne informācijas sabiedrības pakalpojumus, ne līdzīgus pakalpojumus, kurus sniedz bez maksas. Saskaņā ar proporcionalitātes principu valstu regulatīvās iestādes nedrīkst izmantot šo direktīvu piešķirtās pilnvaras, lai uzliktu pienākumus elektronisko sakaru tīklu nodrošinātājiem par tādiem drošības aspektiem, kuri neattiecas uz viņu darbības jomu. ________________________________ 1 OV L 178, 17.7.2000., 1. lpp. 2 OV L 281, 23.11.1995., 31. lpp. Direktīva grozīta ar Regulu (EK) Nr. 1882/2003 (OV L 284, 31.10.2003., 1. lpp.).
Pamatojums
Komisijas priekšlikumos nav skaidru norādījumu, ka ir vajadzīgi regulējoši pasākumi. Īpaši drošības jomā ir svarīgi, lai visu regulējošo pasākumu pamatā būtu skaidrs ietekmes novērtējums, kura pilnīgi trūkst šajā gadījumā. Tā vietā valstu pārvaldes iestādēm, kurām ir kompetence un iespējas regulēt tīkla operatorus, prasa regulēt tirgu, kurš galvenokārt sastāv no nozarēm (programmatūras pakalpojumu sniedzēji, datortehnikas nodrošinātāji, tiešsaistes pakalpojumu sniedzēji utt.), kuras šīs iestādes nekontrolē.
Grozījums Nr.  6 Direktīvas priekšlikums – grozījumu tiesību akts 39.a apsvērums (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(39a) Ir jāatzīst nepieciešamība veicināt gan ieguldījumus, gan konkurenci, lai aizsargātu, nevis traucētu patērētāju izvēli.
Pamatojums
Direktīvās ir skaidri jānorāda, ka nevar upurēt konkurenci ieguldījumu labad, piemēram, ar atvieglotiem regulējošiem pasākumiem.
Grozījums Nr.  7 Direktīvas priekšlikums – grozījumu tiesību akts 1. pants − 2. punkts Direktīva 2002/21/EK 2. pants – s apakšpunkts
Komisijas ierosinātais teksts Grozījums s) „kaitīgi traucējumi” ir traucējumi, kas apdraud radionavigācijas pakalpojuma vai citu drošības pakalpojumu nodrošināšanu vai kas citādi nopietni pasliktina, traucē vai vairākkārt pārtrauc radiosakaru pakalpojumu, kurš nodrošināts saskaņā ar piemērojamajiem Kopienas vai valsts tiesību aktiem.” s) „kaitīgi traucējumi” ir traucējumi, kas apdraud radionavigācijas pakalpojuma vai citu drošības pakalpojumu nodrošināšanu, tehniski traucē frekvenču kopīgu izmantošanu vai kas citādi var nopietni pasliktināt, traucēt vai vairākkārt pārtraukt radiosakaru pakalpojumu, kurš nodrošināts saskaņā ar piemērojamajiem starptautiskajiem, Kopienas vai valsts tiesību aktiem.”
Pamatojums
Dalībvalstīm ir jābūt iespējai piemērot ierobežojumus ne tikai tad, ja ir novēroti šādi traucējumi, bet arī tad, ja ir aizdomas par šādiem kaitīgiem traucējumiem. Ņemot vērā būtiskās traucējumu problēmas, kas rodas gan apraides, gan divvirzienu (uztveršanas un pārraidīšanas) pakalpojumu sniegšanā, ir svarīgi nodrošināt aizsardzību pret kaitīgajiem traucējumiem atbilstoši starptautiski atzītiem radiofrekvenču plāniem un it īpaši ITU Ženēvas plānam (GE-O6). Valstu tiesību sistēmās ir jāparedz frekvenču spektra kopīgas izmantošanas nodrošinājums.
Grozījums Nr.  8 Direktīvas priekšlikums – grozījumu tiesību akts 1. pants − 3. punkts Direktīva 2002/21/EK 3. pants – 3. punkts – 1. daļa
Komisijas ierosinātais teksts Grozījums 3. Dalībvalstis nodrošina to, ka valsts pārvaldes iestādes savas pilnvaras īsteno neatkarīgi, objektīvi un pārredzami. Valsts pārvaldes iestādes nelūdz un neizpilda citu struktūru norādījumus par to, kā veikt ikdienas uzdevumus, kuri tām uzticēti saskaņā ar valsts tiesību aktiem, ar ko īsteno Kopienas tiesību aktus. Tikai pārsūdzības iestādes, kas izveidotas saskaņā ar 4. pantu, vai valsts tiesas ir pilnvarotas apturēt vai anulēt valsts pārvaldes iestāžu lēmumus. 3. Dalībvalstis nodrošina to, ka valsts pārvaldes iestādes savas pilnvaras īsteno neatkarīgi, objektīvi, pārredzami un laikus. Valsts pārvaldes iestādes nelūdz un neizpilda citu struktūru norādījumus par to, kā veikt ikdienas uzdevumus, kuri tām uzticēti saskaņā ar valsts tiesību aktiem, ar ko īsteno Kopienas tiesību aktus. Tikai pārsūdzības iestādes, kas izveidotas saskaņā ar 4. pantu, vai valsts tiesas ir pilnvarotas apturēt vai anulēt valsts pārvaldes iestāžu lēmumus.
Pamatojums
Valstu pārvaldes iestāžu nespēja laikus reaģēt, piemēram, saistībā ar tirgus analīzi, var traucēt konkurenci un novatorismu tirgū.
Grozījums Nr.  9 Direktīvas priekšlikums – grozījumu tiesību akts 1. pants − 4. punkts Direktīva 2002/21/EK 4. pants – 1. punkts
Komisijas ierosinātais teksts Grozījums 1. Dalībvalstis nodrošina to, ka valstī darbojas efektīvs mehānisms, lai jebkuram lietotājam vai uzņēmumam, kas nodrošina elektronisko komunikāciju tīklus un/vai pakalpojumus un ko ir ietekmējis valsts pārvaldes iestādes lēmums, būtu tiesības pārsūdzēt lēmumu pārsūdzības iestādē, kas ir neatkarīga no iesaistītajām pusēm. Šai iestādei, kas var būt tiesa, ir attiecīga lietpratība, lai tā varētu pildīt savas funkcijas. Dalībvalstis nodrošina to, ka tiek pienācīgi ņemti vērā lietas apstākļi un ka ir izveidots efektīvs pārsūdzības mehānisms. 1. Dalībvalstis nodrošina to, ka valsts līmenī pastāv efektīvs mehānisms, saskaņā ar kuru jebkuram lietotājam vai uzņēmumam, kas nodrošina elektronisko komunikāciju tīklus un/vai pakalpojumus, kuru ir ietekmējis valsts pārvaldes iestādes lēmums, ir tiesības pārsūdzēt lēmumu pārsūdzības iestādē, kas ir neatkarīga no iesaistītajām pusēm. Šai iestādei, kas var būt tiesa, ir pieejama attiecīga pieredze, lai ļautu tai pildīt savas funkcijas. Dalībvalstis nodrošina to, ka tiek ņemti vērā lietas apstākļi un ka pastāv efektīva pārsūdzības kārtība. Dalībvalstis nosaka termiņu šādu pārsūdzību izskatīšanai. Kamēr nav zināms pārsūdzības rezultāts, valsts pārvaldes iestādes lēmums paliek spēkā, ja vien netiek noteikti pagaidu pasākumi. Pagaidu pasākumus var noteikt, ja ir steidzama vajadzība apturēt lēmuma darbību, lai nepieļautu būtisku un neatgriezenisku kaitējumu pusei, kura pieprasa šos pasākumus, un ja tas nepieciešams interešu līdzsvara nodrošināšanai.” Kamēr nav zināms pārsūdzības rezultāts, valsts pārvaldes iestādes lēmums paliek spēkā, ja vien netiek noteikti pagaidu pasākumi. Pagaidu pasākumus var noteikt tikai tad, ja ir steidzama vajadzība apturēt lēmuma darbību, lai nepieļautu būtisku un neatgriezenisku kaitējumu pusei, kura pieprasa šos pasākumus, un ja tas nepieciešams interešu līdzsvara nodrošināšanai.”
Pamatojums
Pašlaik pārsūdzības procesu var apturēt uz vairākiem gadiem, un tad jau ir par vēlu risināt sākotnējo problēmu.
Ierosinātais teksts paredz, ka pagaidu pasākumus var piemērot citu iemeslu dēļ. Tas nav vēlams.
Grozījums Nr.  10 Direktīvas priekšlikums – grozījumu tiesību akts 1. pants − 5. punkts Direktīva 2002/21/EK 5. pants – 1. punkts
Komisijas ierosinātais teksts Grozījums 1. Dalībvalstis nodrošina to, ka uzņēmumi, kas nodrošina elektronisko komunikāciju tīklus vai pakalpojumus, sniedz visu informāciju, ieskaitot finanšu informāciju, kura nepieciešama valsts pārvaldes iestādēm, lai tās varētu panākt atbilstību šīs direktīvas un īpašo direktīvu noteikumiem vai saskaņā ar tām pieņemtiem lēmumiem. Šiem uzņēmumiem pieprasa sniegt arī informāciju par tīklu vai pakalpojumu turpmāku attīstību, kas varētu ietekmēt vairumtirdzniecības pakalpojumus, kas ir pieejami konkurentiem. Minētie uzņēmumi pēc pieprasījuma nekavējoties sniedz šādu informāciju, ievērojot valsts pārvaldes iestādes norādītos termiņus un detalizētības pakāpi. Valsts pārvaldes iestādes pieprasītā informācija ir samērīga ar iestādes veicamo uzdevumu. Valsts pārvaldes iestāde norāda iemeslus, kas pamato informācijas pieprasījumu.” 1. Regulas 5. panta 1. punkta tekstu aizstāj ar šādu: . Dalībvalstis nodrošina to, ka uzņēmumi, kas nodrošina elektronisko komunikāciju tīklus vai pakalpojumus, sniedz visu informāciju, ietverot finanšu informāciju, kas nepieciešama valsts pārvaldes iestādēm, lai tās varētu nodrošināt atbilstību šīs direktīvas un īpašo direktīvu noteikumiem vai saskaņā ar tām pieņemtiem lēmumiem. Minētie uzņēmumi sniedz šādu informāciju nekavējoties pēc pieprasījuma un iekļaujoties laika grafikā un informācijas daudzuma līmenī, ko pieprasa valsts pārvaldes iestāde. Valsts pārvaldes iestādes pieprasītā informācija ir proporcionāla attiecīgā uzdevuma izpildei. Valsts pārvaldes iestāde norāda iemeslus, kas pamato informācijas pieprasījumu. Uzņēmumi arī sniedz savlaicīgas norādes par jebkādiem ievērojamiem iespējamiem tādu vairumtirdzniecības pakalpojumu ierobežojumiem, kādus tie nosaka konkurentiem. Ir jāievēro, ka valstu vai Kopienas tiesību akti nosaka komercnoslēpumu aizsardzību.
Pamatojums
Ierosinātais papildinājums par informāciju attiecībā uz tīklu un pakalpojumu turpmāku attīstību varētu būt problemātisks, jo šāda veida informācija būtu galvenokārt iekšējā informācija. Šādas prasības robežai ir jābūt ļoti augstai. Šajā gadījumā nav skaidrs, kāds būtu iemesls un pievienotā vērtība prasībai, lai operatori sniedz iestādēm šādu informāciju.
Tomēr ir vēlama savlaicīga informācija par iespējamo ietekmi vairumtirdzniecības līmenī. Ir jābūt skaidrībai par to, ka ir jāievēro komercnoslēpumi.
Grozījums Nr.  11 Direktīvas priekšlikums – grozījumu tiesību akts 1. pants − 6. punkts Direktīva 2002/21/EK 6. pants – 4. daļa
Komisijas ierosinātais teksts Grozījums Valsts pārvaldes iestāde publisko apspriešanas rezultātus, izņemot gadījumus, kad informācija ir konfidenciāla saskaņā ar Kopienas un valsts tiesību aktiem par uzņēmējdarbības konfidencialitāti. Valsts pārvaldes iestāde publisko apspriešanas rezultātus, izņemot gadījumus, kad informācija ir konfidenciāla saskaņā ar Kopienas un valsts tiesību aktiem par uzņēmējdarbības konfidencialitāti. Konfidenciālas informācijas nepamatotas izplatīšanas gadījumā valsts pārvaldes iestādes pēc attiecīgo uzņēmumu pieprasījuma nodrošina, lai nekavējoties tiktu pieņemti atbilstoši pasākumi.
Grozījums Nr.  12 Direktīvas priekšlikums – grozījumu tiesību akts 1. pants − 6. punkts Direktīva 2002/21/EK 7. pants – 9. punkts
Komisijas ierosinātais teksts Grozījums 9. Valsts pārvaldes iestāde paziņo Komisijai visus galīgos pasākumus, uz ko attiecas 7. panta 3. punkta a) un b) apakšpunkta nosacījumi. 9. Valsts pārvaldes iestāde paziņo Komisijai visus galīgos pasākumus, kas minēti 7. panta 3. punktā.”
Grozījums Nr.  13 Direktīvas priekšlikums – grozījumu tiesību akts 1. pants − 8. punkts Direktīva 2002/21/EK 8. pants – 4. punkts – g apakšpunkts
Komisijas ierosinātais teksts Grozījums g) piemērojot principu, ka galalietotājiem ir jābūt iespējai pēc izvēles piekļūt jebkādam likumīgam saturam un izplatīt to, un izmantot visas likumīgās lietotnes un/vai pakalpojumus.” g) piemērojot principu, ka galalietotājiem ir jābūt iespējai pēc izvēles piekļūt jebkādam likumīgam saturam un izplatīt to, un izmantot visas likumīgās lietotnes un/vai pakalpojumus, ievērojot līgumu starp pakalpojuma sniedzēju un abonentu. Ne šis princips, ne arī tas, vai šis princips ir vai nav minēts attiecīgā līgumā, nevar būt par iemeslu, lai neievērotu noteikumus Eiropas Parlamenta un Padomes 2001. gada 22. maija Direktīvā 2001/29/EK par dažu autortiesību un blakustiesību aspektu saskaņošanu informācijas sabiedrībā1. _______________________________ 1 OV L 167, 22.6.2001., 10. lpp.
Grozījums Nr.  14 Direktīvas priekšlikums – grozījumu tiesību akts 1. pants − 8. punkts – ea apakšpunkts (jauns) Direktīva 2002/21/EK 8. pants – 4. punkts – ga apakšpunkts (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts Grozījums   (8.a) Panta 4. punktā iekļauj šādu g) apakšpunktu: „ga) nodrošinot sadarbību starp uzņēmumiem, kuri apkalpo elektronisko sakaru tīklus, un attiecīgajām nozarēm, lai aizsargātu un veicinātu likumīgu saturu tīklos un elektronisko sakaru pakalpojumos.”
Pamatojums
Elektronisko sakaru pakalpojumu sniedzēju sadarbība ir būtiska, lai cīnītos pret autortiesību pārkāpumiem, kuri tīklos aizvien pieaug. Būtu lietderīgi saskaņošanas uzdevumu šajā jomā uzticēt iestādei, kura būtu kompetenta Eiropas līmenī.
Grozījums Nr.  15 Direktīvas priekšlikums – grozījumu tiesību akts 1. pants − 9. punkts Direktīva 2002/21/EK 9. pants – 3. punkts – 2. daļa – c apakšpunkts
Komisijas ierosinātais teksts Grozījums c) maksimāli nodrošinātu radiofrekvenču koplietošanu, ja šo frekvenču izmantošanai vajadzīga vispārēja atļauja, vai c) maksimāli nodrošinātu radiofrekvenču efektīvu izmantošanu, tostarp nepieciešamības gadījumā palielinātu radiofrekvenču koplietošanu, vai
Pamatojums
Frekvenču spektra koplietošana jāīsteno, ja tas ir tehniski iespējams un tas ir efektīvi, ņemot vērā pretrunīgas prasības.
Grozījums Nr.  16 Direktīvas priekšlikums – grozījumu tiesību akts 1. pants − 9.a punkts (jauns) Direktīva 2002/21/EK 9. pants – 3. punkts – da apakšpunkts (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts Grozījums   (9a) iekļauj šādu ea) punktu: „da) ņemtu vērā starptautiskās un reģionālās frekvenču spektra organizācijas un ievērotu frekvenču plānus, par kuriem ir panākta starptautiska vienošanās, vai"
Pamatojums
Eiropā ir jāievēro starptautiskie frekvenču plāni (piemēram, ITU Ženēvas plāns (GE-O6)), lai izvairītos no nevajadzīgas iejaukšanās un frekvenču spektra nelietderīga zuduma uz tā robežām.
Grozījums Nr.  17 Direktīvas priekšlikums – grozījumu tiesību akts 1. pants − 9.b punkts (jauns) Direktīva 2002/21/EK 9. pants – 3. punkts – db apakšpunkts (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts Grozījums   (9b) iekļauj šādu ea) punktu: „db) nodrošinātu frekvenču spektra efektīvu izmantojumu.”
Pamatojums
Eiropā ir jāievēro starptautiskie frekvenču plāni (piemēram, ITU Ženēvas plāns (GE-O6)), lai izvairītos no nevajadzīgas iejaukšanās un frekvenču spektra nelietderīga zuduma uz tā robežām.
Grozījums Nr.  18 Direktīvas priekšlikums – grozījumu tiesību akts 1. pants – 9. punkts Direktīva 2002/21/EK 9. pants – 4. punkts – 1. daļa
Komisijas ierosinātais teksts Grozījums 4. Ja vien šā punkta otrajā daļā vai atbilstīgi 9.c pantam pieņemtajos pasākumos nav paredzēts citādi, dalībvalstis nodrošina to, ka visu veidu radiotīklus vai bezvadu piekļuves tehnoloģijas var izmantot radiofrekvenču joslās, kas atvēlētas elektronisko komunikāciju pakalpojumiem. Tomēr dalībvalstis var paredzēt samērīgus un nediskriminējošus ierobežojumus attiecībā uz sniedzamo elektronisko komunikāciju pakalpojumu veidiem. 4. Ja vien šā punkta otrajā daļā vai atbilstīgi 9.c pantam pieņemtajos pasākumos nav paredzēts citādi, dalībvalstis nodrošina to, ka visu veidu elektronisko komunikāciju pakalpojumus var sniegt radiofrekvenču joslās, kas pieejamas elektronisko komunikāciju pakalpojumiem, kā noteikts valsts frekvenču piešķiršanas sarakstos un ITU noteikumos par radiosakariem. Tomēr dalībvalstis var paredzēt samērīgus un nediskriminējošus ierobežojumus attiecībā uz sniedzamo elektronisko sakaru pakalpojumu veidiem.
Pamatojums
Attiecībā uz pakalpojumu neitralitāti ir jāievēro ITU noteikumi par radiosakariem, kuros ir noteikts, kādi pakalpojumi var līdzāspastāvēt dažādās joslās.
Grozījums Nr.  19 Direktīvas priekšlikums – grozījumu tiesību akts 1. pants – 10. punkts Direktīva 2002/21/EK 9.c pants – 2. daļa
Komisijas ierosinātais teksts Grozījums Šos pasākumus, kas paredzēti šīs direktīvas nebūtisko elementu grozīšanai, papildinot to, pieņem saskaņā ar 22. panta 3. punktā minēto regulatīvo kontroles procedūru. Nenovēršamu steidzamu iemeslu dēļ Komisija var piemērot 22. panta 4. punktā minēto steidzamības procedūru. Saskaņā ar Regulas […/EK] 10. pantu Komisijai šā punkta noteikumu īstenošanā var palīdzēt EEST iestāde.” Šos pasākumus, kas ir paredzēti, lai grozītu nebūtiskus šīs direktīvas elementus, to papildinot, pieņem saskaņā ar 22. panta 3. punktā minēto regulatīvo kontroles procedūru. Steidzamu iemeslu dēļ Komisija var piemērot 22. panta 4. punktā paredzēto steidzamības procedūru. Komisijai šā punkta noteikumu īstenošanā var palīdzēt valstu pārvaldes iestādes.
Grozījums Nr.  20 Direktīvas priekšlikums – grozījumu tiesību akts 1. pants – 11. punkts Direktīva 2002/21/EK 10. pants – 4. punkts – 1. daļa
Komisijas ierosinātais teksts Grozījums Dalībvalstis atbalsta numerācijas [numuru piešķiršanas] harmonizāciju Kopienā, ja tas ir vajadzīgs, lai sekmētu iekšējā tirgus darbību un veicinātu visu Eiropu aptverošu pakalpojumu izveidi. Komisija šajā jomā var veikt piemērotus tehniskus īstenošanas pasākumus, kas var ietvert tarifa principu ieviešanu attiecībā uz konkrētiem numuriem vai numuru sērijām. Īstenošanas pasākumos EEST iestādei var paredzēt konkrētus pienākumus šo pasākumu piemērošanā. Dalībvalstis atbalsta numerācijas [numuru piešķiršanas] harmonizāciju Kopienā, ja tas ir vajadzīgs, lai sekmētu iekšējā tirgus darbību un veicinātu visu Eiropu aptverošu pakalpojumu izveidi. Komisija šajā jomā var veikt piemērotus tehniskus īstenošanas pasākumus. Īstenošanas pasākumos Eiropas Radiosakaru birojam (ERB) var paredzēt konkrētus pienākumus šo pasākumu piemērošanā.
Pamatojums
Numuru piešķiršanas tarifiem ir jābūt dalībvalstu kompetencē. EEST iestādei nevar būt kompetence numuru piešķiršanas jautājumos — tas ir Eiropas Radiosakaru biroja uzdevums.
Grozījums Nr.  21 Direktīvas priekšlikums – grozījumu tiesību akts 1. pants – 14. punkts Direktīva 2002/21/EK 13.a pants – 3. punkts – 3. daļa
Komisijas ierosinātais teksts Grozījums Valsts pārvaldes iestāde ik pēc trim mēnešiem iesniedz Komisijai kopsavilkuma ziņojumu par saņemtajiem paziņojumiem un rīcību, kas veikta saskaņā ar šo punktu. Valsts pārvaldes iestāde reizi gadā iesniedz Komisijai kopsavilkuma ziņojumu par saņemtajiem paziņojumiem un rīcību, kas veikta saskaņā ar šo punktu.
Pamatojums
Tīkla un informācijas drošības nostiprināšana ir viena no jomām, kurā ir nepieciešama nopietnāka rīcība Kopienā un kurā ierosinātie grozījumi noteikti varētu dot pievienoto vērtību. Vienīgais problemātiskais jautājums šajā sakarā attiecas uz pienākumu valstu pārvaldes iestādēm sniegt ziņojumu. Ziņojuma iesniegšana ik pēc trim mēnešiem būtu pārāk liels birokrātisks slogs. Tāpēc tiek ierosināts sniegt ziņojumu reizi gadā, nevis ik pēc trijiem mēnešiem.
Grozījums Nr.  22 Direktīvas priekšlikums – grozījumu tiesību akts 1. pants – 14. punkts Direktīva 2002/21/EK 13.a pants – 4. punkts
Komisijas ierosinātais teksts Grozījums 4. Komisija, maksimāli ņemot vērā EEST iestādes atzinumu, kas izdots saskaņā ar Regulas […/EK] 4. panta 3. punkta b) apakšpunktu, var pieņemt attiecīgus tehniskus īstenošanas pasākumus, lai harmonizētu 1., 2. un 3. punktā minētos pasākumus, tostarp pasākumus, ar ko nosaka paredzēto paziņojumu apstākļus, veidu un piemērojamās procedūras. 4. Komisija, maksimāli ņemot vērā valstu pārvaldes iestāžu atzinumus, var pieņemt attiecīgus tehniskus īstenošanas pasākumus, lai harmonizētu 1., 2. un 3. punktā minētos pasākumus, tostarp pasākumus, ar ko nosaka paredzēto paziņojumu apstākļus, veidu un piemērojamās procedūras. Šos pasākumus, kas paredzēti šīs direktīvas nebūtisko elementu grozīšanai, papildinot to, pieņem saskaņā ar 22. panta 3. punktā minēto regulatīvo kontroles procedūru. Nenovēršamu steidzamu iemeslu dēļ Komisija var piemērot 22. panta 4. punktā minēto steidzamības procedūru. Šos īstenošanas pasākumus, kas paredzēti šīs direktīvas nebūtisko elementu grozīšanai, papildinot to, pieņem saskaņā ar 22. panta 3. punktā minēto procedūru un tādos gadījumos, kad ar nozares noteiktām pašregulējošām iniciatīvām nav panākts pietiekams drošības līmenis iekšējā tirgū vienā vai vairākās dalībvalstīs. Steidzamu iemeslu dēļ Komisija var piemērot 22. panta 4. punktā paredzēto steidzamības procedūru.
Pamatojums
Tehniskie īstenošanas pasākumi ir jāievieš tikai tad, ja ar nozares noteiktām pašregulējošām iniciatīvām nav panākts pietiekams drošības līmenis iekšējā tirgū.
Grozījums Nr.  23 Direktīvas priekšlikums – grozījumu tiesību akts 1. pants – 14. punkts Direktīva 2002/21/EK 13.b pants
Komisijas ierosinātais teksts Grozījums 1. Dalībvalstis nodrošina to, ka 13.a panta īstenošanas nolūkos valsts pārvaldes iestādes ir pilnvarotas izdot saistošas instrukcijas uzņēmumiem, kuri nodrošina publisko komunikāciju tīklus vai sniedz publiski pieejamus elektronisko komunikāciju pakalpojumus. 1. Dalībvalstis nodrošina to, ka 13.a panta īstenošanas nolūkos attiecīgās valsts pārvaldes iestādes ir pilnvarotas izdot saistošas instrukcijas uzņēmumiem, kuri nodrošina publisko komunikāciju tīklus vai sniedz publiski pieejamus elektronisko komunikāciju pakalpojumus. 2. Dalībvalstis nodrošina to, ka valsts pārvaldes iestādes ir pilnvarotas pieprasīt, lai uzņēmumi, kuri nodrošina publisko komunikāciju tīklus vai sniedz publiski pieejamus elektronisko komunikāciju pakalpojumus: 2. Dalībvalstis nodrošina to, ka attiecīgās valsts pārvaldes iestādes vajadzības gadījumā ir pilnvarotas pieprasīt, lai uzņēmumi, kuri nodrošina publisko sakaru tīklus vai sniedz publiski pieejamus elektronisko sakaru pakalpojumus, lai sniegtu informāciju, kas vajadzīga pakalpojumu un tīklu drošības novērtēšanai, tostarp informē par dokumentētu drošības politiku; kā arī a) sniedz informāciju, kas vajadzīga pakalpojumu un tīklu drošības novērtēšanai, tostarp informē par dokumentētu drošības politiku; y b) uzdod kvalificētai neatkarīgai struktūrai veikt drošības kontroli un nosūta tās pieejamos rezultātus valsts pārvaldes iestādei.   3. Dalībvalstis nodrošina to, ka valsts pārvaldes iestādēm ir visas vajadzīgās pilnvaras izmeklēt noteikumu neievērošanas gadījumus. 3. Dalībvalstis nodrošina to, ka attiecīgajām valsts pārvaldes iestādēm ir visas vajadzīgās pilnvaras izmeklēt noteikumu neievērošanas gadījumus. 4. Šie noteikumi neierobežo šīs direktīvas 3. pantu.” 4. Šie noteikumi neierobežo šīs direktīvas 3. pantu.”
Pamatojums
Daudzām valstu pārvaldes iestādēm nav kompetences frekvenču spektra politikas jautājumos. No otras puses, ierosinātā valstu pārvaldes iestāžu pilnvaru īstenošana var kļūt par pārmērīgu ievērošanas slogu, kurš varētu kavēt jaunas tehnoloģijas attīstību. Valstu pārvaldes iestādes drīkst pārsniegt savas pilnvaras attiecībā uz sabiedrisko sakaru tīkliem vai sabiedriski pieejamiem elektronisko sakaru pakalpojumiem tikai nepieciešamības gadījumā.
Grozījums Nr.  24 Direktīvas priekšlikums – grozījumu tiesību akts 1. pants – 20. punkts Direktīva 2002/21/EK 19. pants – 1. punkts
Komisijas ierosinātais teksts Grozījums 1. Neierobežojot šīs direktīvas 9. pantu un Direktīvas 2002/20/EK (Atļauju izsniegšanas direktīva) 6. un 8. pantu, ja Komisija konstatē, ka atšķirīga to valsts pārvaldes iestāžu regulēšanas uzdevumu īstenošana, kas konkrēti norādīti šajā direktīvā un īpašajās direktīvās, var radīt šķērsli iekšējam tirgum, Komisija var, maksimāli ņemot vērā EEST iestādes atzinumu, ja tāds pieejams, izdot ieteikumu vai lēmumu par šajā direktīvā un īpašajās direktīvās paredzēto noteikumu harmonizētu piemērošanu, lai turpinātu 8. pantā izklāstīto mērķu īstenošanu. 1. Neierobežojot šīs direktīvas 9. pantu un Direktīvas 2002/20/EK (Atļauju izsniegšanas direktīva) 6. un 8. pantu, ja Komisija konstatē, ka atšķirīga to valsts pārvaldes iestāžu regulēšanas uzdevumu īstenošana, kas konkrēti norādīti šajā direktīvā un īpašajās direktīvās, varētu radīt šķērsli iekšējam tirgum, Komisija var, maksimāli ņemot vērā EEST iestādes atzinumu, ja tāds pieejams, izdot lēmumu par šajā direktīvā un īpašajās direktīvās paredzēto noteikumu harmonizētu piemērošanu, lai turpinātu 8. pantā izklāstīto mērķu īstenošanu.
Grozījums Nr.  25 Direktīvas priekšlikums – grozījumu tiesību akts 1. pants – 20. punkts Direktīva 2002/21/EK 19. pants – 2. punkts
Komisijas ierosinātais teksts Grozījums 2. Ja Komisija izdod ieteikumu atbilstīgi 1. punktam, tā rīkojas saskaņā ar 22. panta 2. punktā minēto procedūru. svītrots Dalībvalstis nodrošina to, ka valsts pārvaldes iestādes, veicot savus uzdevumus, maksimāli ņem vērā šādus ieteikumus. Ja valsts pārvaldes iestāde nolemj neievērot ieteikumu, tā informē Komisiju, pamatojot savu nostāju.
Grozījums Nr.  26 Direktīvas priekšlikums – grozījumu tiesību akts 1. pants – 20. punkts Direktīva 2002/21/EK 19. pants – 5. punkts
Komisijas ierosinātais teksts Grozījums 5. EEST iestāde pēc savas iniciatīvas var sniegt Komisijai ieteikumu par to, vai būtu jāpieņem pasākums atbilstīgi 1. punktam.” svītrots
Grozījums Nr.  27 Direktīvas priekšlikums – grozījumu tiesību akts 1. pants – 22. punkts Direktīva 2002/21/EK 21. pants – 2. punkts – 1. daļa
Komisijas ierosinātais teksts Grozījums 2. Jebkura puse var nodot strīdu izskatīšanai attiecīgajā valsts pārvaldes iestādē. Kompetentās valsts pārvaldes iestādes koordinē savu rīcību, lai izšķirtu strīdu saskaņā ar 8. pantā izklāstītajiem mērķiem. 2. Jebkura puse var nodot strīdu izskatīšanai attiecīgajā valsts pārvaldes iestādē. Kompetentās valsts pārvaldes iestādes koordinē savu rīcību, lai cik iespējams, pieņemot kopīgu lēmumu, panāktu strīda izšķiršanu saskaņā ar 8. pantā izklāstītajiem mērķiem.
Grozījums Nr.  28 Direktīvas priekšlikums – grozījumu tiesību akts 1. pants – 22. punkts Direktīva 2002/21/EK 21. pants – 3. punkts – 2. daļa
Komisijas ierosinātais teksts Grozījums Valsts pārvaldes iestādes nekavējoties informē puses. Ja pēc četriem mēnešiem strīds nav izšķirts, ja prasību iesniegusī puse strīda izšķiršanu nav nodevusi tiesā un ja kāda no pusēm to pieprasa, valsts pārvaldes iestādes koordinē savu rīcību, lai izšķirtu strīdu saskaņā ar 8. pantā izklāstītajiem mērķiem, maksimāli ņemot vērā ieteikumu, ko EEST iestāde izdevusi saskaņā ar Regulas […/EK] 18. pantu. Valsts pārvaldes iestādes nekavējoties informē puses. Ja pēc četriem mēnešiem strīds nav izšķirts, ja puse, kuras tiesības ir aizskartas, strīda izšķiršanu nav nodevusi tiesā, valsts pārvaldes iestādes koordinē savu rīcību, lai, pieņemot kopīgu lēmumu, cik vien iespējams, izšķirtu strīdu saskaņā ar 8. pantā izklāstītajiem mērķiem, maksimāli ņemot vērā ieteikumu, ko EEST iestāde izdevusi saskaņā ar Regulas […/EK] 18. pantu.
Grozījums Nr.  29 Direktīvas priekšlikums – grozījumu tiesību akts 2. pants – 7. punkts Direktīva 2002/21/EK 9. pants – 5. punkts
Komisijas ierosinātais teksts Grozījums 5. Komisija var pieņemt II pielikumā vajadzīgos grozījumus, lai to pielāgotu tehnoloģijas un tirgus attīstībai. Minētos pasākumus, kas paredzēti šīs direktīvas nebūtisko elementu grozīšanai, pieņem saskaņā ar 14. panta 3. punktā minēto regulatīvo kontroles procedūru. Nenovēršamu steidzamu iemeslu dēļ Komisija var piemērot 14. panta 4. punktā minēto steidzamības procedūru. Šā punkta noteikumu īstenošanā Komisijai var palīdzēt EEST iestāde.” 5. Komisija var pieņemt II pielikumā vajadzīgos grozījumus, lai to pielāgotu tehnoloģijas un tirgus attīstībai. Minētos pasākumus, kas paredzēti šīs direktīvas nebūtisko elementu grozīšanai, pieņem saskaņā ar 14. panta 3. punktā minēto regulatīvo kontroles procedūru. Steidzamu iemeslu dēļ Komisija var piemērot 14. panta 4. punktā paredzēto steidzamības procedūru. Šā punkta noteikumu īstenošanā Komisijai var palīdzēt valstu pārvaldes iestādes.
Grozījums Nr.  30 Direktīvas priekšlikums – grozījumu tiesību akts 3. pants – 1. punkts Direktīva 2002/21/EK 2. pants – 2. punkts
Komisijas ierosinātais teksts Grozījums 2. Piemēro arī šādu definīciju: 2. Piemēro arī šādas definīcijas: „vispārējā atļauja” ir tiesiskais regulējums, ko saskaņā ar šo direktīvu izveidojusi dalībvalsts, paredzot tiesības nodrošināt elektronisko komunikāciju tīklus vai pakalpojumus un nosakot nozarei specifiskus pienākumus, kas var attiekties uz visiem vai uz atsevišķiem elektronisko komunikāciju tīklu un pakalpojumu veidiem.” “vispārēju atļauju izsniegšana” „nozīmē tiesisko regulējumu, ko izveidojusi dalībvalsts, sniedzot tiesības nodrošināt elektronisko komunikāciju tīklus vai pakalpojumus, un nosakot nozarei raksturīgos pienākumus, kas var attiekties uz visiem vai īpašiem elektronisko komunikāciju tīklu un pakalpojumu veidiem, saskaņā ar šo direktīvu;   „pasaules līmeņa telesakaru pakalpojumi” ir apstrādāti uzņēmējdarbības dati un balss pakalpojumi daudznacionāliem uzņēmumiem, kuri atrodas dažādās valstīs un bieži vien arī dažādos kontinentos. Šie parasti ir pārrobežu pakalpojumi un Eiropā — visas Eiropas mēroga pakalpojumi.
Grozījums Nr.  31 Direktīvas priekšlikums – grozījumu tiesību akts 2. pants – 2.a punkts (jauns) Direktīva 2002/21/EK 2. pants – 3.a punkts (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts Grozījums (2a) Regulas 3. pantam pievieno šādu punktu:   ,,3.a jauni globāli telekomunikāciju pakalpojumi būs pakļauti ne vairāk kā vienai vienkāršotai paziņošanas procedūrai ar īpašām elektroniskās reģistrācijas pakalpojumu darbībām kā „globālo telekomunikāciju pakalpojumiem”.”
Grozījums Nr.  32 Direktīvas priekšlikums – grozījumu tiesību akts 3. pants – 3. punkts Direktīva 2002/21/EK 5. pants – 1. punkts – a apakšpunkts
Komisijas ierosinātais teksts Grozījums a) novērstu nopietnus apdraudējumus vai kaitīgus traucējumus vai o a) novērstu nopietnus apdraudējumus, konkurences izkropļojumus vai o
Grozījums Nr.  33 Direktīvas priekšlikums – grozījumu tiesību akts 3. pants – 3. punkts Direktīva 2002/21/EK 5. pants – 2. punkts – 2. daļa
Komisijas ierosinātais teksts Grozījums Neierobežojot īpašos kritērijus, ko dalībvalstis iepriekš noteikušas, lai piešķirtu radiofrekvenču izmantošanas tiesības radio un televīzijas apraides satura pakalpojumu nodrošinātājiem vispārējo interešu mērķu īstenošanai saskaņā ar Kopienas tiesību aktiem, šādas izmantošanas tiesības piešķir ar objektīvu, pārredzamu, nediskriminējošu un samērīgu procedūru palīdzību un — attiecībā uz radiofrekvencēm — saskaņā ar Direktīvas 2002/21/EK (Pamatdirektīva) 9. panta noteikumiem. Turklāt procedūras ir atklātas, izņemot gadījumus, kad iespējams apliecināt, ka radiofrekvenču izmantošanas individuālo tiesību piešķiršana radio vai televīzijas apraides satura pakalpojumu nodrošinātājiem ir svarīga, lai izpildītu īpašu, dalībvalsts iepriekš noteiktu pienākumu, kas vajadzīgs vispārējo interešu mērķa sasniegšanai saskaņā ar Kopienas tiesību aktiem. Neierobežojot īpašos kritērijus, ko dalībvalstis iepriekš noteikušas, lai piešķirtu radiofrekvenču izmantošanas tiesības radio un televīzijas apraides satura pakalpojumu nodrošinātājiem vispārējo interešu mērķu īstenošanai saskaņā ar Kopienas tiesību aktiem, šādas izmantošanas tiesības piešķir ar objektīvu, pārredzamu, nediskriminējošu un samērīgu procedūru palīdzību un — attiecībā uz radiofrekvencēm — saskaņā ar Direktīvas 2002/21/EK (Pamatdirektīva) 9. panta noteikumiem. Turklāt procedūras ir atklātas, izņemot gadījumus, kad iespējams apliecināt, ka radiofrekvenču izmantošanas individuālo tiesību piešķiršana radio vai televīzijas apraides satura pakalpojumu nodrošinātājiem ir svarīga, lai izpildītu īpašu, dalībvalsts iepriekš noteiktu pienākumu, kas vajadzīgs vispārējo interešu mērķa sasniegšanai un jebkurā gadījumā atbilst Kopienas tiesību aktiem.
Grozījums Nr.  34 Direktīvas priekšlikums – grozījumu tiesību akts 3. pants – 3. punkts Direktīva 2002/21/EK 5. pants – 6. punkts
Komisijas ierosinātais teksts Grozījums 6. Valsts pārvaldes iestādes nodrošina to, ka radiofrekvences tiek efektīvi un faktiski izmantotas saskaņā ar Direktīvas 2002/21/EK (Pamatdirektīva) 9. panta 2. punktu. Tās nodrošina to, ka radiofrekvenču izmantošanas tiesību nodošanas vai uzkrāšanas rezultātā netiek traucēta konkurence. Šādiem nolūkiem dalībvalstis var veikt piemērotus pasākumus, piemēram, radiofrekvenču izmantošanas tiesību samazināšana, anulēšana vai piespiedu pārdošana.” 6. Valsts frekvenču spektra iestādes nodrošina to, ka radiofrekvences tiek efektīvi un faktiski izmantotas saskaņā ar Direktīvas 2002/21/EK (Pamatdirektīva) 9. panta 2. punktu. Tās nodrošina to, ka radiofrekvenču izmantošanas tiesību nodošanas vai uzkrāšanas rezultātā netiek traucēta konkurence. Šādiem nolūkiem dalībvalstis var veikt piemērotus pasākumus, piemēram, radiofrekvenču izmantošanas tiesību samazināšana, anulēšana vai piespiedu pārdošana.”
Pamatojums
Daudzām valstu pārvaldes iestādēm nav kompetences frekvenču spektra politikas jautājumos.
Grozījums Nr.  35 Direktīvas priekšlikums – grozījumu tiesību akts 3. pants – 5. punkts Direktīva 2002/21/EK 6.b pants
Komisijas ierosinātais teksts Grozījums 6.b pants svītrots Kopīga atlases procedūra, ko piemēro tiesību izsniegšanai   1. Tehniskajos īstenošanas pasākumos, kas minēti 6.a panta 1. punkta f) apakšpunktā, var paredzēt, ka EEST iestāde saskaņā ar Regulas […] 12. pantu iesniedz priekšlikumus par tā uzņēmuma vai uzņēmumu atlasi, kam piešķir individuālas radiofrekvenču vai numuru izmantošanas tiesības.   Šādos gadījumos pasākumos norāda laikposmu, kurā EEST iestādei jāveic atlase, procedūru, noteikumus un nosacījumus, kas piemērojami atlasei, un sīkas ziņas par maksājumiem un nodevām, kas jāuzliek radiofrekvenču un/vai numuru izmantošanas tiesību turētājiem, lai nodrošinātu radiofrekvenču spektra vai numerācijas resursu optimālu izmantošanu. Atlases procedūra ir atklāta, pārredzama, nediskriminējoša un objektīva.   2. Maksimāli ņemot vērā EEST iestādes atzinumu, Komisija pieņem pasākumu tā uzņēmuma vai uzņēmumu atlasei, kam jāizsniedz individuālas radiofrekvenču vai numuru izmantošanas tiesības. Pasākumā norāda laiku, kādā valsts pārvaldes iestādām jāizsniedz šādas tiesības. To veicot, Komisija rīkojas saskaņā ar 14.a panta 2. punktā minēto procedūru.”
Pamatojums
Visas ES atlases procedūrām par tiesību izsniegšanu ir jāpiemēro īpaši tiesību aktu priekšlikumi, nevis komitoloģija.
Grozījums Nr.  36 Direktīvas priekšlikums – grozījumu tiesību akts 3. pants – 8. punkts – da apakšpunkts (jauns) Direktīva 2002/21/EK 10. pants – 6.a punkts (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts Grozījums (da) iekļauj šādu punktu:   „ 6.a Dalībvalstīm atbilstīgi to tiesību aktiem, ir jānodrošina, ka 5. un 6. punktā paredzētajiem sodiem piemēro tiesas kontroli.”

PROCEDŪRA

Virsraksts	Elektronisko komunikāciju tīkli un pakalpojumi
Atsauces	COM(2007)0697 – C6-0427/2007 – 2007/0247(COD)
Komiteja, kas atbildīga par jautājumu	ITRE
Atzinumu sniedza        Datums, kad paziņoja plenārsēdē	JURI 10.12.2007
Atzinumu sagatavoja        Iecelšanas datums	Manuel Medina Ortega 19.12.2007
Izskatīšana komitejā	26.2.2008		27.3.2008		8.4.2008		28.5.2008
Pieņemšanas datums	29.5.2008
Galīgais balsojums	+: –: 0:	20 0 0
Deputāti, kas bija klāt galīgajā balsošanā	Carlo Casini, Bert Doorn, Monica Frassoni, Giuseppe Gargani, Lidia Joanna Geringer de Oedenberg, Neena Gill, Piia-Noora Kauppi, Katalin Lévai, Antonio Masip Hidalgo, Manuel Medina Ortega, Aloyzas Sakalas, Francesco Enrico Speroni, Diana Wallis, Jaroslav Zvěřina, Tadeusz Zwiefka
Aizstājējs(-i), kas bija klāt galīgajā balsošanā	Sharon Bowles, Luis de Grandes Pascual, Sajjad Karim, Georgios Papastamkos, Jacques Toubon

Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komitejaS ATZINUMS (2.6.2008)

Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komitejaipar priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvai, ar ko izdara grozījumus Direktīvā 2002/21/EK par kopējiem reglamentējošiem noteikumiem attiecībā uz elektronisko komunikāciju tīkliem un pakalpojumiem, Direktīvā 2002/19/EK par piekļuvi elektronisko komunikāciju tīkliem un ar tiem saistītām iekārtām un to savstarpēju savienojumu un Direktīvā 2002/20/EK par elektronisko komunikāciju tīklu un pakalpojumu atļaušanu
(COM(2007)0697 – C6‑0427/2007 – 2007/0247(COD))

Atzinumu sagatavoja: Syed Kamall

ĪSS PAMATOJUMS

Lai veicinātu investīcijas, inovācijas un patērētāju priekšrocības elektronisko sakaru jomā, ES ir vajadzīgs saskaņots digitālās ekonomikas tiesiskais regulējums, kas ņem vērā gan vajadzību pastiprināt sadarbību visā ES, gan dalībvalstu telekomunikāciju tirgu dažādību. 

Valsts pārvaldes iestādes (VPI) iegūtu priekšrocības no pastiprinātas sadarbības savā starpā, kā arī no būtiskas autonomijas pakāpes saglabāšanas gan no Komisijas, gan valstu valdībām, lai novērtētu un novērstu nepilnības valstu tirgos. Ņemot vērā, ka sarežģīti jautājumi gan dalībvalstīs, gan to starpā jārisina uzmanīgi un atvērta dialoga veidā, konsultāciju un koordinācijas mehānisms būs efektīvāks nekā pilnvarojuma un veto mehānisms. Komisijai jābūt iespējai ieteikt VPI pieņemt vai anulēt noteiktus pasākumu projektus, un VPI — grozīt pasākumu projektus trīs mēnešu laikā.

VPI jāpiešķir vajadzīgie instrumenti, lai uzlabotu konkurenci tirgū. Ņemot vērā, ka atsevišķiem valstu tirgiem būs vajadzīgi dažādi risinājumi, VPI jābūt pieejamai funkcionālajai nošķiršanai kā potenciālai iespējai novērst trūkumus tiesiskajā regulējumā.

Ievērojot dalībvalstu īpašās vajadzības un tirgus apstākļus, radiofrekvenču pārvaldības un harmonizācijas jautājumus visefektīvāk un atbilstošāk risinās VPI, konsultējoties ar Komisiju. Pieņemot atbilstošus lēmumus par piešķiršanu un sadali, tiks ievērota tehnoloģiju neitralitāte, ņemot vērā ar radiofrekvenču pārvaldību saistītu starptautisku organizāciju pieņemtus lēmumus. 

Drošības un integritātes uzlabošana arī ir būtiska augošajiem Eiropas elektronisko komunikāciju tīkliem. Elektroniskie tīkli un pakalpojumi caur komunikācijām tuvina Eiropu, taču drošības pārkāpumu radītajiem riskiem ir lielāks kaitējuma potenciāls. Drošības pasākumiem jābūt samērīgiem ar novērtētajiem riskiem, tomēr arī jāpaliek atbilstošiem negadījumam, tāpēc Komisijai, vienojoties ar VPI, jābūt pilnvarām pieņemt tehniskus īstenošanas pasākumus. Uzņēmumiem jāpaziņo VPI par būtiskiem drošības pārkāpumiem, kuru definīciju jānosaka attiecīgajai VPI.

Komisija ir ierosinājusi tiesisko regulējumu atstāt konkurences politikas ziņā, kad tirgi kļūs konkurētspējīgāki. To vajadzētu veicināt ar ,,saulrieta” klauzulām, kas nosaka izpildes beigu termiņus.

GROZĪJUMI

Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komiteja aicina par jautājumu atbildīgo Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komiteju savā ziņojumā iekļaut šādus grozījumus:

Grozījums Nr. 1 Direktīvas priekšlikums — grozījumu tiesību akts 1.a apsvērums (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(1a) Nozares ex-ante tirgus tiesiskais regulējums šajā tiesību aktu sistēmā ir pāreja no bijušajiem monopoliem uz konkurētspējīgu elektronisko komunikāciju tīklu un pakalpojumu tirgu. Tiklīdz tirgi kļūst konkurētspējīgi, ex-ante regulējumu pārtrauc piemērot un piemēro tikai Kopienas un valstu konkurences tiesību aktus. Ņemot vērā konkurences dinamiku Eiropas elektronisko komunikācijas tirgos, nozares ex-ante cenas un pieejamības regulējuma radītās iespējamās priekšrocības laika gaitā būtiski samazinās. Elektronisko komunikāciju tirgos pēdējos gados ir bijusi spēcīga konkurences dinamika, un konkurence turpmāko gadu laikā droši vien turpinās pieaugt. Lai nodrošinātu savlaicīgu pāreju uz Kopienas un valstu konkurences tiesību ekskluzīvu piemērošanu, šīs direktīvas noteikumi par nozares ex-ante regulējumu zaudē spēku noteiktā datumā, ja vien Komisija nenorāda, ka ex-ante regulējuma turpmāka piemērošana ir attaisnojama pēc šā datuma.
Grozījums Nr. 2 Direktīvas priekšlikums — grozījumu tiesību akts 2. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(2) Komisija sākotnējos konstatējumus šajā sakarā izklāstīja 2006. gada 29. jūnija Paziņojumā Padomei, Eiropas Parlamentam, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai „Par elektronisko sakaru tīklu un pakalpojumu ES tiesiskā regulējuma pārskatīšanu”. Pamatojoties uz šiem sākotnējiem konstatējumiem, tika sarīkota sabiedriskā apspriešana, kuras gaitā izkristalizējās vissvarīgākā risināmā problēma, proti, elektronisko komunikāciju jomā vēl joprojām nav izveidots iekšējais tirgus. Īpaši tika uzsvērts tas, ka regulējuma sadrumstalotība un valsts pārvaldes iestāžu rīcības nekonsekvence ne tikai apdraud attiecīgās nozares konkurētspēju, bet arī neļauj patērētājiem izmantot ievērojamās priekšrocības, ko sniedz pārrobežu konkurence.	(2) Komisija sākotnējos konstatējumus šajā sakarā izklāstīja 2006. gada 29. jūnija Paziņojumā Padomei, Eiropas Parlamentam, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai „Par elektronisko sakaru tīklu un pakalpojumu ES tiesiskā regulējuma pārskatīšanu”. Pamatojoties uz šiem sākotnējiem konstatējumiem, tika sarīkota apspriešana, kuras gaitā tika pausts atbalsts tam, lai tiktu turpināts pašreizējais tiesību aktu sistēmas modelis. Pašreizējais tiesiskais regulējums paredz īslaicīgas tehniskas korekcijas, lai nodrošinātu pilnīgu pāreju, kad konkurences tiesību akti stāsies spēkā, jo tiesiskais regulējums joprojām ir pārejas statusā un jāpārskata līdz 2013. gada 31. decembrim, un, ja līdz šim datumam ir izveidojies pilnībā konkurētspējīgs telekomunikāciju tirgus, šīs direktīvas noteikumi zaudē spēku.
Grozījums Nr.   3 Direktīvas priekšlikums — grozījumu tiesību akts 3. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(3) Tāpēc ir jāreformē ES tiesiskais regulējums elektronisko komunikāciju tīklu un pakalpojumu jomā, lai pilnveidotu elektronisko komunikāciju iekšējo tirgu, nostiprinot Kopienas mehānismu to operatoru darbības regulēšanai, kuriem ir būtiska ietekme galvenajos tirgos. To panāca, ar Eiropas Parlamenta un Padomes [datums] Regulu […/…/EK] izveidojot Eiropas Elektronisko sakaru tirgus iestādi (turpmāk tekstā — „EEST iestāde”). Reformas gaitā tiks izstrādāta arī efektīvas radiofrekvenču spektra pārvaldības stratēģija, lai radītu vienotu Eiropas informācijas telpu un paredzētu stingrākus noteikumus attiecībā uz lietotājiem invalīdiem, tādējādi veidojot iekļaujošu informācijas sabiedrību.	(3) Tāpēc ir jāreformē ES tiesiskais regulējums elektronisko komunikāciju tīklu un pakalpojumu jomā, lai pilnveidotu elektronisko komunikāciju iekšējo tirgu, nostiprinot Kopienas mehānismu to operatoru darbības regulēšanai, kuriem ir būtiska ietekme galvenajos tirgos. Reformas gaitā tiks izstrādāta arī efektīvas un saskaņotas radiofrekvenču spektra pārvaldības stratēģija, lai radītu vienotu Eiropas informācijas telpu un paredzētu stingrākus noteikumus attiecībā uz lietotājiem invalīdiem, tādējādi veidojot iekļaujošu informācijas sabiedrību.
Grozījums Nr.   4 Direktīvas priekšlikums — grozījumu tiesību akts 6. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(6) Jānostiprina valsts pārvaldes iestāžu neatkarība, lai nodrošinātu tiesiskā regulējuma efektīvāku piemērošanu, palielinātu to autoritāti un lēmumu paredzamību. Šajā nolūkā valsts tiesību aktos ir jāiestrādā īpašs noteikums, lai panāktu to, ka valsts pārvaldes iestādes uzdevumu pildīšanā ir pasargātas no ārējas iejaukšanās vai politiska spiediena, kas varētu apdraudēt to spēju neatkarīgi izvērtēt tām uzticētos jautājumus. Šādas ārējās ietekmes rezultātā valsts likumdevēja iestāde vairs nespēj veikt valsts pārvaldes iestādes funkcijas saskaņā ar tiesisko regulējumu. Šim nolūkam jau iepriekš ir jāparedz noteikumi par valsts pārvaldes iestādes vadītāja atlaišanas iemesliem, lai novērstu visas pamatotās šaubas par minētās iestādes neitralitāti un tās spēju pretoties ārējiem faktoriem. Svarīgi ir tas, lai valsts pārvaldes iestādēm būtu pašām savs budžets, kas pirmām kārtām ļautu tām pieņemt darbā pietiekamu skaitu kvalificētu darbinieku. Pārredzamības nolūkos budžets ir jāpublicē katru gadu.	(6) Jānostiprina valsts pārvaldes iestāžu neatkarība, lai nodrošinātu tiesiskā regulējuma efektīvāku piemērošanu, palielinātu to autoritāti un lēmumu paredzamību. Šajā nolūkā valsts tiesību aktos ir jāiestrādā īpašs noteikums, lai panāktu to, ka valsts pārvaldes iestādes uzdevumu pildīšanā ir pasargātas no ārējas iejaukšanās vai politiska spiediena, kas varētu apdraudēt to spēju neatkarīgi izvērtēt tām uzticētos jautājumus. Šādas ārējās ietekmes rezultātā valsts likumdevēja iestāde vairs nespēj veikt valsts pārvaldes iestādes funkcijas saskaņā ar tiesisko regulējumu. Šim nolūkam jau iepriekš ir jāparedz noteikumi par valsts pārvaldes iestādes vadītāja atlaišanas iemesliem, lai novērstu visas pamatotās šaubas par minētās iestādes neitralitāti un tās spēju pretoties ārējiem faktoriem. Iemesli šādai atlaišanai, izņemot tos, kas varētu kaitēt iestādes tēlam, publiski jāpaziņo. Svarīgi ir tas, lai valsts pārvaldes iestādēm būtu pašām savs budžets, kas pirmām kārtām ļautu tām pieņemt darbā pietiekamu skaitu kvalificētu darbinieku. Pārredzamības nolūkos budžets ir jāpublicē katru gadu.
Grozījums Nr.   5 Direktīvas priekšlikums — grozījumu tiesību akts 11. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(11) Kopienas mehānisms, ar kura palīdzību Komisija var pieprasīt valsts pārvaldes iestādēm anulēt plānotos pasākumus, kas saistīti ar tirgus noteikšanu un operatoru atzīšanu par tādiem, kam ir būtiska ietekme tirgū, ir lielā mērā palīdzējis panākt konsekventu pieeju to apstākļu noteikšanai, kādos var piemērot ex-ante regulējumu un operatoriem piemēro šādu regulējumu. Savukārt attiecībā uz piemērojamajiem tiesiskās aizsardzības līdzekļiem līdzvērtīgs mehānisms nav izveidots. Komisijas veiktā tirgus uzraudzība un jo īpaši pieredze ar Pamatdirektīvas 7. pantā paredzēto procedūru liecina, ka nekonsekvence, ar kādu valsts pārvaldes iestādes piemēro tiesiskās aizsardzības līdzekļus pat līdzīgos tirgus apstākļos, kavē elektronisko komunikāciju iekšējā tirgus izveidi, nenodrošina līdzvērtīgus konkurences apstākļus operatoriem, kas veic uzņēmējdarbību dažādās dalībvalstīs, un traucē patērētājiem gūt priekšrocības no pārrobežu konkurences un pakalpojumiem. Ir jāpiešķir pilnvaras Komisijai pieprasīt valsts pārvaldes iestādēm anulēt pasākumu projektus par to izvēlēto tiesiskās aizsardzības līdzekļu piemērošanu. Lai nodrošinātu tiesiskā regulējuma konsekventu piemērošanu Kopienā, Komisijai pirms lēmuma pieņemšanas ir jāapspriežas ar EEST iestādi.	(11) Kopienas mehānisms, ar kura palīdzību Komisija var pieprasīt valsts pārvaldes iestādēm anulēt plānotos pasākumus, kas saistīti ar tirgus noteikšanu un operatoru atzīšanu par tādiem, kam ir būtiska ietekme tirgū, ir lielā mērā palīdzējis panākt konsekventu pieeju to apstākļu noteikšanai, kādos var piemērot ex-ante regulējumu un operatoriem piemēro šādu regulējumu. Savukārt attiecībā uz piemērojamajiem tiesiskās aizsardzības līdzekļiem līdzvērtīgs mehānisms nav izveidots. Komisijas veiktā tirgus uzraudzība un jo īpaši pieredze ar Pamatdirektīvas 7. pantā paredzēto procedūru liecina, ka nekonsekvence, ar kādu valsts pārvaldes iestādes piemēro tiesiskās aizsardzības līdzekļus pat līdzīgos tirgus apstākļos, kavē elektronisko komunikāciju iekšējā tirgus izveidi, nenodrošina līdzvērtīgus konkurences apstākļus operatoriem, kas veic uzņēmējdarbību dažādās dalībvalstīs, un traucē patērētājiem gūt priekšrocības no pārrobežu konkurences un pakalpojumiem. Var piešķirt pilnvaras Komisijai vienoties ar valsts pārvaldes iestādēm par pasākumu projektu par to izvēlēto tiesiskās aizsardzības līdzekļu piemērošanu anulēšanu. Lai nodrošinātu tiesiskā regulējuma konsekventu piemērošanu Kopienā, Komisijai pirms sarunu uzsākšanas ir jāapspriežas ar EEST iestādi.
Grozījums Nr.   6 Direktīvas priekšlikums — grozījumu tiesību akts 13. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(13) Turklāt, ņemot vērā vajadzību nepieļaut regulējuma trūkumu nozarē, kam raksturīgas straujas pārmaiņas, ir jānodrošina iespēja Komisijai pēc apspriešanās ar EEST iestādi pieprasīt attiecīgajai valsts pārvaldes iestādei noteiktā termiņā piemērot konkrētu tiesiskās aizsardzības līdzekli, ja arī atkārtoti paziņotā pasākuma projekta pieņemšana radītu šķērsli vienotajam tirgum vai nebūtu saderīga ar Kopienas tiesību aktiem.	(13) Turklāt, ņemot vērā vajadzību nepieļaut regulējuma trūkumu nozarē, kam raksturīgas straujas pārmaiņas, ir jānodrošina iespēja Komisijai pēc apspriešanās ar EEST iestādi ieteikt attiecīgajai valsts pārvaldes iestādei noteiktā termiņā piemērot konkrētu tiesiskās aizsardzības līdzekli, ja arī atkārtoti paziņotā pasākuma projekta pieņemšana radītu šķērsli vienotajam tirgum vai nebūtu saderīga ar Kopienas tiesību aktiem. Ja attiecīgā valsts pārvaldes iestāde (VPI) neievēro ieteikumu, tai ir skaidri un pārredzami jāpaziņo par saviem apsvērumiem.
Grozījums Nr.   7 Direktīvas priekšlikums — grozījumu tiesību akts 14. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(14) Ņemot vērā īsos termiņus, kādi paredzēti Kopienas mēroga apspriešanās vajadzībām, ir jāpiešķir Komisijai pilnvaras pieņemt īstenošanas pasākumus, lai vienkāršotu procedūras informācijas apmaiņai starp Komisiju un valsts pārvaldes iestādēm, piemēram, gadījumos, kas attiecas uz stabiliem tirgiem vai kas saistīti tikai ar nelielām pārmaiņām iepriekš paziņotos pasākumos, vai lai atļautu paredzēt izņēmumu no paziņošanas prasības, tādējādi atsevišķos gadījumos racionalizējot procedūras.	(14) Ņemot vērā īsos termiņus, kādi paredzēti Kopienas mēroga apspriešanās vajadzībām, Komisija, apspriežoties ar VPI, pieņem īstenošanas pasākumus, lai vienkāršotu procedūras informācijas apmaiņai starp Komisiju un valsts pārvaldes iestādēm, piemēram, gadījumos, kas attiecas uz stabiliem tirgiem vai kas saistīti tikai ar nelielām pārmaiņām iepriekš paziņotos pasākumos, vai lai atļautu paredzēt izņēmumu no paziņošanas prasības, tādējādi atsevišķos gadījumos racionalizējot procedūras.
Grozījums Nr.   8 Direktīvas priekšlikums — grozījumu tiesību akts 15. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(15) Saskaņā ar mērķiem, kas izklāstīti Eiropas Pamattiesību hartā un Apvienoto Nāciju Konvencijā par invalīdu tiesībām, tiesiskajam regulējumam ir jānodrošina tas, ka kvalitatīvi pakalpojumi par pieņemamām cenām ir viegli pieejami visiem lietotājiem, tostarp galalietotājiem invalīdiem, gados vecākiem lietotājiem un lietotājiem ar īpašām sociālajām vajadzībām. Amsterdamas akta galīgajai redakcijai pievienotajā Deklarācijā Nr. 22 ir paredzēts, ka Kopienas iestādēm, izstrādājot pasākumus saskaņā ar Līguma 95. pantu, ir jāņem vērā invalīdu vajadzības.	(15) Saskaņā ar mērķiem, kas izklāstīti Eiropas Pamattiesību hartā un Apvienoto Nāciju Konvencijā par invalīdu tiesībām, tiesiskajam regulējumam ir jānodrošina tas, ka elektronisko komunikāciju pakalpojumi ir viegli pieejami visiem lietotājiem, tostarp galalietotājiem invalīdiem, gados vecākiem lietotājiem un lietotājiem ar īpašām sociālajām vajadzībām. Amsterdamas akta galīgajai redakcijai pievienotajā Deklarācijā Nr. 22 ir paredzēts, ka Kopienas iestādēm, izstrādājot pasākumus saskaņā ar Līguma 95. pantu, ir jāņem vērā invalīdu vajadzības.
Grozījums Nr.   9 Direktīvas priekšlikums — grozījumu tiesību akts 19. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(19) Valstu robežas kļūst arvien maznozīmīgākas optimālas radiofrekvenču spektra izmantošanas noteikšanai. Radiofrekvenču spektra piekļuves tiesību sadrumstalota pārvaldība ierobežo investīcijas un inovācijas un traucē operatoriem un iekārtu ražotājiem izmantot apjomradītus ietaupījumus, tādā veidā neļaujot izveidot iekšējo tirgu elektronisko komunikāciju tīkliem un pakalpojumiem, kam izmanto radiofrekvenču spektru.	(19) Valstu robežas kļūst arvien maznozīmīgākas optimālas radiofrekvenču spektra izmantošanas noteikšanai. Radiofrekvenču spektra piekļuves tiesību sadrumstalota pārvaldība ierobežo investīcijas un inovācijas un var traucēt operatoriem un iekārtu ražotājiem izmantot apjomradītus ietaupījumus, tādā veidā neļaujot izveidot iekšējo tirgu elektronisko komunikāciju tīkliem un pakalpojumiem, kam izmanto radiofrekvenču spektru.
Grozījums Nr.   10 Direktīvas priekšlikums — grozījumu tiesību akts 23. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(23) Dalībvalstu kompetencē ir noteikt darbības jomu un būtību visiem izņēmumiem, kas attiecas uz kultūras un valodu daudzveidības un plašsaziņas līdzekļu plurālisma veicināšanu saskaņā ar attiecīgās valsts tiesību aktiem.	(23) Dalībvalstu kompetencē ir noteikt darbības jomu un būtību visiem izņēmumiem, kas attiecas uz kultūras un valodu daudzveidības un plašsaziņas līdzekļu plurālisma veicināšanu saskaņā ar attiecīgās valsts tiesību aktiem, ja tas nemazina izcelsmes valsts principu.
Grozījums Nr.   11 Direktīvas priekšlikums — grozījumu tiesību akts 26. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(26) Ievērojot izņēmumu ietekmi uz elektronisko komunikāciju pakalpojumu iekšējā tirgus attīstību, Komisijai ir jābūt iespējai saskaņot darbības jomu un būtību visiem izņēmumiem no tehnoloģiju un pakalpojumu neitralitātes principa, izņemot tos, kuru mērķis ir veicināt kultūras un valodu daudzveidību un plašsaziņas līdzekļu plurālismu, ņemot vērā harmonizētos tehniskos nosacījumus par radiofrekvenču pieejamību un efektīvu izmantošanu saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2002. gada 7. marta Lēmumu Nr. 676/2002/EK par normatīvo bāzi radiofrekvenču spektra politikai Eiropas Kopienā („Radiofrekvenču spektra lēmums”).	(26) Ievērojot izņēmumu ietekmi uz elektronisko komunikāciju pakalpojumu iekšējā tirgus attīstību, Komisijai, vienojoties ar VPI, var būt iespēja saskaņot darbības jomu un būtību visiem izņēmumiem no tehnoloģiju un pakalpojumu neitralitātes principa, izņemot tos, kuru mērķis ir veicināt kultūras un valodu daudzveidību un plašsaziņas līdzekļu plurālismu, ņemot vērā harmonizētos tehniskos nosacījumus par radiofrekvenču pieejamību un efektīvu izmantošanu saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2002. gada 7. marta Lēmumu Nr. 676/2002/EK par normatīvo bāzi radiofrekvenču spektra politikai Eiropas Kopienā („Radiofrekvenču spektra lēmums”).
Grozījums Nr.   12 Direktīvas priekšlikums — grozījumu tiesību akts 29. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(29) Lai veicinātu iekšējā tirgus darbību un atbalstītu pārrobežu pakalpojumu izveidi, ir jāpilnvaro Komisija piešķirt EEST iestādei īpašus pienākumus numerācijas jomā. Turklāt, lai dalībvalstu iedzīvotāji, tostarp ceļotāji un lietotāji invalīdi, konkrētus dienestus visās dalībvalstīs varētu izsaukt par līdzīgām cenām, izmantojot vienus un tos pašus zināmos numurus, Komisijas pilnvarām pieņemt tehniskus īstenošanas pasākumus vajadzības gadījumā ir jāaptver arī piemērojamie tarifikācijas principi vai mehānismi.	(29) Lai veicinātu iekšējā tirgus darbību un atbalstītu pārrobežu pakalpojumu izveidi, Komisiju, vienojoties ar VPI, var pilnvarot piešķirt EEST iestādei īpašus pienākumus numerācijas jomā. Turklāt, lai dalībvalstu iedzīvotāji, tostarp ceļotāji un lietotāji invalīdi, konkrētus dienestus visās dalībvalstīs varētu izsaukt par līdzīgām cenām, izmantojot vienus un tos pašus zināmos numurus, Komisijas pilnvarām pieņemt tehniskus īstenošanas pasākumus vajadzības gadījumā ir jāaptver arī piemērojamie tarifikācijas principi vai mehānismi.
Grozījums Nr.   13 Direktīvas priekšlikums — grozījumu tiesību akts 31. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(31) Ir jāpastiprina dalībvalstu pilnvaras attiecībā uz ceļa tiesību turētājiem, lai nodrošinātu jauna tīkla ierīkošanu vai paplašināšanu videi nekaitīgā veidā un neatkarīgi no pienākuma, kas uzlikts operatoram ar būtisku ietekmi tirgū, proti, piešķirt piekļuvi tā elektronisko komunikāciju tīkliem. Valsts pārvaldes iestādēm ir jābūt iespējai, izvērtējot katru gadījumu atsevišķi, pieprasīt kabeļu kanalizācijas, stabu un antenu, un ievadu ēkās koplietošanu un inženiertehnisko būvdarbu labāku koordinēšanu. Pilnveidojot iekārtu koplietošanu, iespējams būtiski uzlabot konkurenci un samazināt uzņēmumiem vispārējās finansiālās un vides izmaksas par elektronisko komunikāciju infrastruktūras ierīkošanu.	(31) Ir jāpastiprina dalībvalstu pilnvaras attiecībā uz ceļa tiesību turētājiem, lai nodrošinātu jauna tīkla ierīkošanu vai paplašināšanu videi nekaitīgā veidā un neatkarīgi no pienākuma, kas uzlikts operatoram ar būtisku ietekmi tirgū, proti, piešķirt piekļuvi tā elektronisko komunikāciju tīkliem. Valsts pārvaldes iestādēm ir jābūt iespējai, izvērtējot katru gadījumu atsevišķi, pieprasīt kabeļu kanalizācijas, stabu un antenu, un ievadu ēkās koplietošanu un inženiertehnisko būvdarbu labāku koordinēšanu gadījumos, kad trūkst infrastruktūras konkurences. Pilnveidojot iekārtu koplietošanu, iespējams būtiski uzlabot konkurenci un samazināt uzņēmumiem vispārējās finansiālās un vides izmaksas par elektronisko komunikāciju infrastruktūras ierīkošanu.
Grozījums Nr.   14 Direktīvas priekšlikums — grozījumu tiesību akts 31. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(31) Ir jāpastiprina dalībvalstu pilnvaras attiecībā uz ceļa tiesību turētājiem, lai nodrošinātu jauna tīkla ierīkošanu vai paplašināšanu videi nekaitīgā veidā un neatkarīgi no pienākuma, kas uzlikts operatoram ar būtisku ietekmi tirgū, proti, piešķirt piekļuvi tā elektronisko komunikāciju tīkliem. Valsts pārvaldes iestādēm ir jābūt iespējai, izvērtējot katru gadījumu atsevišķi, pieprasīt kabeļu kanalizācijas, stabu un antenu, un ievadu ēkās koplietošanu un inženiertehnisko būvdarbu labāku koordinēšanu. Pilnveidojot iekārtu koplietošanu, iespējams būtiski uzlabot konkurenci un samazināt uzņēmumiem vispārējās finansiālās un vides izmaksas par elektronisko komunikāciju infrastruktūras ierīkošanu.	(31) Ir jāpastiprina dalībvalstu pilnvaras attiecībā uz ceļa tiesību turētājiem, lai nodrošinātu jauna tīkla ierīkošanu vai paplašināšanu videi nekaitīgā veidā un neatkarīgi no pienākuma, kas uzlikts operatoram ar būtisku ietekmi tirgū, proti, piešķirt piekļuvi tā elektronisko komunikāciju tīkliem. Valsts pārvaldes iestādēm ir jābūt iespējai, izvērtējot katru gadījumu atsevišķi, pieprasīt kabeļu kanalizācijas, stabu un antenu, un ievadu ēkās koplietošanu un inženiertehnisko būvdarbu labāku koordinēšanu, ja infrastruktūras konkurences tiesiskajā regulējumā ir nepilnības. Pilnveidojot iekārtu koplietošanu, iespējams būtiski uzlabot konkurenci un samazināt uzņēmumiem vispārējās finansiālās un vides izmaksas par elektronisko komunikāciju infrastruktūras ierīkošanu.
Grozījums Nr.   15 Direktīvas priekšlikums — grozījumu tiesību akts 32. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(32) Uzticama un droša informācijas nodošana elektronisko komunikāciju tīklos ieņem arvien nozīmīgāku vietu visā tautsaimniecībā un sabiedrībā. Sistēmas sarežģītība, tehniskas kļūmes vai cilvēku kļūdas, negadījumi vai uzbrukumi — tie visi var ietekmēt tās fiziskās infrastruktūras darbību un pieejamību, ar kuras palīdzību ES iedzīvotājiem tiek nodrošināti svarīgi pakalpojumi, tostarp e-pārvaldes pakalpojumi. Tāpēc valsts pārvaldes iestādēm ir jānodrošina publisko komunikāciju tīklu integritāte un drošība. EEST iestādei ir jāpalīdz nodrošināt augsta elektronisko komunikāciju drošības pakāpe, cita starpā daloties pieredzē un sniedzot atzinumus, kā arī veicinot apmaiņu ar labāko praksi. Gan EEST iestādes, gan valsts pārvaldes iestāžu rīcībā ir jābūt to pienākumu pildīšanai vajadzīgajiem līdzekļiem, tostarp pilnvarām saņemt pietiekamu informāciju, lai varētu novērtēt tīklu vai pakalpojumu drošības pakāpi, kā arī iegūt visaptverošus un drošticamus datus par aktuāliem drošības incidentiem, kas ir būtiski ietekmējuši tīklu vai pakalpojumu darbību. Ņemot vērā to, ka atbilstīgas drošības pakāpes veiksmīga izvēle nav vienreizējs pasākums, bet gan nepārtraukts īstenošanas, pārskatīšanas un atjaunināšanas process, ir jāpieprasa elektronisko komunikāciju tīklu nodrošinātājiem un pakalpojumu sniedzējiem veikt pasākumus, lai aizsargātu to integritāti un drošību saskaņā ar novērtētajiem apdraudējumiem, ņemot vērā jaunākos sasniegumus šajā jomā.	(32) Uzticama un droša informācijas nodošana elektronisko komunikāciju tīklos ieņem arvien nozīmīgāku vietu visā tautsaimniecībā un sabiedrībā. Sistēmas sarežģītība, tehniskas kļūmes vai cilvēku kļūdas, negadījumi vai uzbrukumi — tie visi var ietekmēt tās fiziskās infrastruktūras darbību un pieejamību, ar kuras palīdzību ES iedzīvotājiem tiek nodrošināti svarīgi pakalpojumi, tostarp e-pārvaldes pakalpojumi. Tāpēc valsts pārvaldes iestādēm ir jānodrošina publisko komunikāciju tīklu integritāte un drošība. EEST iestādei ir jāpalīdz nodrošināt augsta elektronisko komunikāciju drošības pakāpe, cita starpā daloties pieredzē un sniedzot atzinumus, kā arī veicinot apmaiņu ar labāko praksi. Gan EEST iestādes, gan valsts pārvaldes iestāžu rīcībā ir jābūt to pienākumu pildīšanai vajadzīgajiem līdzekļiem, tostarp pilnvarām saņemt pietiekamu informāciju, lai varētu novērtēt tīklu vai pakalpojumu drošības pakāpi, kā arī iegūt visaptverošus un drošticamus datus par aktuāliem drošības incidentiem, kas ir būtiski ietekmējuši tīklu vai pakalpojumu darbību. Ņemot vērā to, ka atbilstīgas drošības pakāpes veiksmīga izvēle nav vienreizējs pasākums, bet gan nepārtraukts īstenošanas, pārskatīšanas un atjaunināšanas process, ir jāpieprasa elektronisko komunikāciju tīklu nodrošinātājiem un pakalpojumu sniedzējiem veikt pasākumus, lai aizsargātu to integritāti un drošību proporcionāli novērtētajiem apdraudējumiem, ņemot vērā jaunākos sasniegumus šajā jomā.
Grozījums Nr.   16 Direktīvas priekšlikums — grozījumu tiesību akts 33. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(33) Ja ir jāpanāk vienošanās par kopīgām drošības prasībām, Komisija ir jāpilnvaro pieņemt tehniskus īstenošanas pasākumus, lai panāktu elektronisko komunikāciju tīklu un pakalpojumu pienācīgu drošības pakāpi iekšējā tirgū. EEST iestādei ir jāiesaistās piemērotu tehnisku un organizatorisku drošības pasākumu harmonizācijā, nodrošinot speciālistu ieteikumus. Valsts pārvaldes iestādēm ir jābūt pilnvarotām izdot saistošas instrukcijas par tehniskiem īstenošanas pasākumiem, kas pieņemti atbilstīgi Pamatdirektīvai. Lai tās varētu veikt savus pienākumus, tām ir jābūt pilnvarotām veikt izmeklēšanu un uzlikt sodus noteikumu neievērošanas gadījumos.	(33) Ja ir jāpanāk vienošanās par kopīgām drošības prasībām, vienojoties ar valsts pārvaldes iestādēm Komisiju var pilnvarot pieņemt tehniskus īstenošanas pasākumus, lai panāktu elektronisko komunikāciju tīklu un pakalpojumu pienācīgu drošības pakāpi iekšējā tirgū, ja industrijas pašregulējošās iniciatīvas nav sasniegušas atbilstošu drošības līmeni iekšējā tirgū vienā vai vairākās dalībvalstīs. Ja tiek uzskatīts, ka ir vajadzīgi tehniski īstenošanas pasākumi, ir nepieciešama izmaksu atlīdzināšanas sistēma valsts līmenī. Eiropas Tīklu un informācijas drošības aģentūrai (ENISA) ir jāiesaistās piemērotu tehnisku un organizatorisku drošības pasākumu harmonizācijā, nodrošinot speciālistu ieteikumus. Valsts pārvaldes iestādēm ir jābūt pilnvarotām izdot saistošas instrukcijas par tehniskiem īstenošanas pasākumiem, kas pieņemti atbilstīgi Pamatdirektīvai. Lai tās varētu veikt savus pienākumus, tām ir jābūt pilnvarotām veikt izmeklēšanu un uzlikt sodus noteikumu neievērošanas gadījumos.
Grozījums Nr.   17 Direktīvas priekšlikums — grozījumu tiesību akts 36. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(36) Lai tirgus dalībnieki varētu rēķināties ar noteiktību regulatīvo nosacījumu jomā, jānosaka laika limits tirgus analīzes veikšanai. Ir svarīgi veikt regulāras tirgus analīzes pieņemamā un piemērotā termiņā. Nosakot šo termiņu, ir jāņem vērā tas, vai iepriekš ir veikta konkrētā tirgus analīze un vai par to ir pienācīgi paziņots. Ja valsts pārvaldes iestāde neveic tirgus analīzi noteiktajā termiņā, tas var apdraudēt iekšējo tirgu, un parastās noteikumu neizpildes procedūras var laikus neradīt vēlamo efektu. Tāpēc Komisijai ir jābūt iespējai pieprasīt, lai EEST iestāde palīdz attiecīgajai valsts pārvaldes iestādei pildīt tās uzdevumus un jo īpaši izdod atzinumu, iekļaujot pasākumu projektu, konkrētā tirgus analīzi un atbilstīgos pienākumus, kurus pēc tam varētu uzlikt Komisija.	(36) Lai tirgus dalībnieki varētu rēķināties ar noteiktību regulatīvo nosacījumu jomā, jānosaka laika limits tirgus analīzes veikšanai. Ir svarīgi veikt regulāras tirgus analīzes pieņemamā un piemērotā termiņā. Nosakot šo termiņu, ir jāņem vērā tas, vai iepriekš ir veikta konkrētā tirgus analīze un vai par to ir pienācīgi paziņots. Ja valsts pārvaldes iestāde neveic tirgus analīzi noteiktajā termiņā, tas var apdraudēt iekšējo tirgu, un parastās noteikumu neizpildes procedūras var laikus neradīt vēlamo efektu. Tāpēc Komisijai, vienojoties ar VPI, var būt iespēja pieprasīt, lai EEST iestāde palīdz attiecīgajai valsts pārvaldes iestādei pildīt tās uzdevumus un jo īpaši izdod atzinumu, iekļaujot pasākumu projektu, konkrētā tirgus analīzi un atbilstīgos pienākumus, kurus pēc tam varētu uzlikt Komisija.
Grozījums Nr.   18 Direktīvas priekšlikums — grozījumu tiesību akts 53. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(53) Novēršot Eiropas mēroga juridiskos un administratīvos šķēršļus vispārējām atļaujām vai tiesībām izmantot spektru vai numurus, ir jāveicina tehnoloģiju un pakalpojumu attīstība un jāpanāk spraigāka konkurence. Kaut gan radiofrekvenču pieejamības un efektīvas izmantošanas tehnisko nosacījumu koordinēšana tiek organizēta saskaņā ar Radiofrekvenču spektra lēmumu, iekšējā tirgus mērķu sasniegšanai var būt nepieciešams arī koordinēt vai harmonizēt atlases procedūras un nosacījumus, kas piemērojami tiesībām un atļaujām konkrētās frekvenču joslās, numuru izmantošanas tiesībām un vispārējām atļaujām. Tas jo īpaši attiecas uz elektronisko komunikāciju pakalpojumiem, ko piedāvā iekšējā tirgū vai kam piemīt pārrobežu pakalpojumu potenciāls, piemēram, satelītu pakalpojumi, kuru attīstību traucētu dalībvalstīs pastāvošās atšķirības spektra piešķiršanā. Tāpēc Komisijai ir jābūt iespējai ar Komunikāciju komitejas palīdzību pieņemt tehniskos īstenošanas pasākumus šādu mērķu sasniegšanai, maksimāli ņemot vērā EEST iestādes atzinumu. Komisijas pieņemtajos īstenošanas pasākumos var pieprasīt, ka dalībvalstīm spektra un/vai numuru izmantošanas tiesības ir jādara pieejamas visā to teritorijā un vajadzības gadījumā jāanulē citas valstī spēkā esošas izmantošanas tiesības. Šādos gadījumos dalībvalstis nedrīkst piešķirt jaunas tiesības izmantot attiecīgo frekvenču joslu vai numuru sēriju, piemērojot valsts procedūras.	(53) Novēršot Eiropas mēroga juridiskos un administratīvos šķēršļus vispārējām atļaujām vai tiesībām izmantot spektru vai numurus, ir jāveicina tehnoloģiju un pakalpojumu attīstība un jāpanāk spraigāka konkurence. Kaut gan radiofrekvenču pieejamības un efektīvas izmantošanas tehnisko nosacījumu koordinēšana tiek organizēta saskaņā ar Radiofrekvenču spektra lēmumu, iekšējā tirgus mērķu sasniegšanai var būt nepieciešams arī koordinēt vai harmonizēt atlases procedūras un nosacījumus, kas piemērojami tiesībām un atļaujām konkrētās frekvenču joslās, numuru izmantošanas tiesībām un vispārējām atļaujām. Tas jo īpaši attiecas uz elektronisko komunikāciju pakalpojumiem, ko piedāvā iekšējā tirgū vai kam piemīt pārrobežu pakalpojumu potenciāls, piemēram, satelītu pakalpojumi, kuru attīstību traucētu dalībvalstīs pastāvošās atšķirības spektra piešķiršanā, kā arī ES un trešās valstīs pastāvošās atšķirības spektra piešķiršanā, ņemot vērā lēmumus, ko pieņēmušas ar spektra pārvaldību saistītas starptautiskas organizācijas, piemēram, piemēram, Starptautiskā telekomunikāciju apvienība (STA) un Eiropas Pasta un telekomunikāciju iestāžu konference (EPTK). Tāpēc Komisijai ir jābūt iespējai ar Komunikāciju komitejas palīdzību pieņemt tehniskos īstenošanas pasākumus šādu mērķu sasniegšanai, maksimāli ņemot vērā EEST iestādes atzinumu. Komisijas pieņemtajos īstenošanas pasākumos var pieprasīt, ka dalībvalstīm spektra un/vai numuru izmantošanas tiesības ir jādara pieejamas visā to teritorijā un vajadzības gadījumā jāanulē citas valstī spēkā esošas izmantošanas tiesības. Šādos gadījumos dalībvalstis nedrīkst piešķirt jaunas tiesības izmantot attiecīgo frekvenču joslu vai numuru sēriju, piemērojot valsts procedūras.
Grozījums Nr.   19 Direktīvas priekšlikums — grozījumu tiesību akts 1. pants – 1. punkts Direktīva 2002/21/EK (Pamatdirektīva) 1. pants – 1. punkts
Komisijas ierosinātais teksts Grozījums 1. Ar šo direktīvu izveido elektronisko komunikāciju pakalpojumu, elektronisko komunikāciju tīklu, saistītu iekārtu un saistītu pakalpojumu, kā arī konkrētu, ar termināliekārtām saistītu aspektu saskaņotu regulējumu. Tajā nosaka valsts pārvaldes iestāžu uzdevumus un izveido procedūru kopumu, lai nodrošinātu tiesiskā regulējuma saskaņotu piemērošanu visā Kopienā.” 1. Ar šo direktīvu izveido elektronisko komunikāciju pakalpojumu, elektronisko komunikāciju tīklu, saistītu iekārtu un saistītu pakalpojumu saskaņotu regulējumu. Tajā nosaka valsts pārvaldes iestāžu uzdevumus un izveido procedūru kopumu, lai nodrošinātu tiesiskā regulējuma saskaņotu piemērošanu visā Kopienā.”
Grozījums Nr.   20 Direktīvas priekšlikums — grozījumu tiesību akts 1. pants – 2. punkts – e apakšpunkts Direktīva 2002/21/EK (Pamatdirektīva) 2. pants – s punkts
Komisijas ierosinātais teksts Grozījums (s) „kaitīgi traucējumi” ir traucējumi, kas apdraud radionavigācijas pakalpojuma vai citu drošības pakalpojumu nodrošināšanu vai kas citādi nopietni pasliktina, traucē vai vairākkārt pārtrauc radiosakaru pakalpojumu, kurš nodrošināts saskaņā ar piemērojamajiem Kopienas vai valsts tiesību aktiem.” (s) „kaitīgi traucējumi” ir traucējumi, kas apdraud radionavigācijas pakalpojuma vai citu drošības pakalpojumu nodrošināšanu vai kas citādi nopietni pasliktina, traucē vai vairākkārt pārtrauc radiosakaru pakalpojumu, kurš nodrošināts saskaņā ar piemērojamajiem starptautiskajiem, Kopienas vai valsts tiesību aktiem.”
Grozījums Nr.   21 Direktīvas priekšlikums — grozījumu tiesību akts 1. pants – 2. punkts – e apakšpunkts Direktīva 2002/21/EK (Pamatdirektīva) 2. pants – s punkts
Komisijas ierosinātais teksts Grozījums (s) „kaitīgi traucējumi” ir traucējumi, kas apdraud radionavigācijas pakalpojuma vai citu drošības pakalpojumu nodrošināšanu vai kas citādi nopietni pasliktina, traucē vai vairākkārt pārtrauc radiosakaru pakalpojumu, kurš nodrošināts saskaņā ar piemērojamajiem Kopienas vai valsts tiesību aktiem.” (s) „kaitīgi traucējumi” ir traucējumi, kas apdraud radionavigācijas pakalpojuma vai citu drošības pakalpojumu nodrošināšanu vai kas citādi nopietni pasliktina, traucē vai vairākkārt pārtrauc radiosakaru pakalpojumu, kurš nodrošināts saskaņā ar piemērojamajiem Kopienas vai valsts tiesību aktiem, kā arī valstu radiofrekvenču plāniem.”
Pamatojums
Ņemot vērā būtiskās traucējumu problēmas, kas rodas gan apraides, gan divvirzienu (uztveršanas un pārraidīšanas) pakalpojumu sniegšanā, ir svarīgi digitālās apraides pakalpojumiem nodrošināt aizsardzību pret kaitīgajiem traucējumiem atbilstoši starptautiski atzītiem radiofrekvenču plāniem un it īpaši ITU Ženēvas plānam (GE-O6). Tādēļ jāizdara grozījumi “kaitīgu traucējumu” definīcijā.
Grozījums Nr.   22 Direktīvas priekšlikums — grozījumu tiesību akts 1. pants – 5. punkts Direktīva 2002/21/EK (Pamatdirektīva) 5. pants – 1. punkts
Komisijas ierosinātais teksts Grozījums 1. Dalībvalstis nodrošina to, ka uzņēmumi, kas nodrošina elektronisko komunikāciju tīklus vai pakalpojumus, sniedz visu informāciju, ieskaitot finanšu informāciju, kura nepieciešama valsts pārvaldes iestādēm, lai tās varētu panākt atbilstību šīs direktīvas un īpašo direktīvu noteikumiem vai saskaņā ar tām pieņemtiem lēmumiem. Šiem uzņēmumiem pieprasa sniegt arī informāciju par tīklu vai pakalpojumu turpmāku attīstību, kas varētu ietekmēt vairumtirdzniecības pakalpojumus, kas ir pieejami konkurentiem. Minētie uzņēmumi pēc pieprasījuma nekavējoties sniedz šādu informāciju, ievērojot valsts pārvaldes iestādes norādītos termiņus un detalizētības pakāpi. Valsts pārvaldes iestādes pieprasītā informācija ir samērīga ar iestādes veicamo uzdevumu. Valsts pārvaldes iestāde norāda iemeslus, kas pamato informācijas pieprasījumu.” 1. Dalībvalstis nodrošina to, ka uzņēmumi, kas nodrošina elektronisko komunikāciju tīklus vai pakalpojumus, sniedz visu informāciju, ieskaitot finanšu informāciju, kura nepieciešama valsts pārvaldes iestādēm, lai tās varētu panākt atbilstību šīs direktīvas un īpašo direktīvu noteikumiem vai saskaņā ar tām pieņemtiem lēmumiem. Minētie uzņēmumi pēc pieprasījuma nekavējoties sniedz šādu informāciju, ievērojot valsts pārvaldes iestādes norādītos termiņus un detalizētības pakāpi. Valsts pārvaldes iestādes pieprasītā informācija ir samērīga ar iestādes veicamo uzdevumu. Valsts pārvaldes iestāde norāda iemeslus, kas pamato informācijas pieprasījumu, un ņem vērā Kopienas un valsts tiesību aktus par uzņēmējdarbības konfidencialitāti.
Grozījums Nr.   23 Direktīvas priekšlikums — grozījumu tiesību akts 1. pants – 6. punkts Direktīva 2002/21/EK (Pamatdirektīva) 7. pants – 1.a punkts (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts Grozījums   1.a Dalībvalstis neparedz nosacījumus elektronisko komunikāciju pakalpojumu sniegšanai, ko veic cita dalībvalsts.
Grozījums Nr.   24 Direktīvas priekšlikums — grozījumu tiesību akts 1. pants – 6. punkts Direktīva 2002/21/EK (Pamatdirektīva) 7. pants – 5. punkts
Komisijas ierosinātais teksts Grozījums 5. Divu mēnešu laikposmā, kas minēts 4. punktā, Komisija var pieņemt lēmumu, ar ko attiecīgajai valsts pārvaldes iestādei pieprasa anulēt pasākuma projektu. Komisija pirms lēmuma pieņemšanas maksimāli ņem vērā EEST iestādes atzinumu, kas iesniegts saskaņā ar Regulas […/EK] 5. pantu. Šim lēmumam pievieno sīki izstrādātu un objektīvu analīzi par to, kāpēc Komisija uzskata, ka pasākuma projektu nevajadzētu pieņemt, pievienojot konkrētus priekšlikumus par pasākuma projekta grozīšanu. 5. Divu mēnešu laikposmā, kas minēts 4. punktā, Komisija var sniegt ieteikumu attiecīgajai valsts pārvaldes iestādei anulēt pasākuma projektu. Komisija pirms lēmuma pieņemšanas maksimāli ņem vērā EEST iestādes atzinumu, kas iesniegts saskaņā ar Regulas […/EK] 5. pantu. Šim ieteikumam pievieno sīki izstrādātu un objektīvu analīzi par to, kāpēc Komisija uzskata, ka pasākuma projektu nevajadzētu pieņemt, pievienojot konkrētus priekšlikumus par pasākuma projekta grozīšanu.
Grozījums Nr.   25 Direktīvas priekšlikums — grozījumu tiesību akts 1. pants – 6. punkts Direktīva 2002/21/EK (Pamatdirektīva) 7. pants – 6. punkts
Komisijas ierosinātais teksts Grozījums 6. Ja Komisija trīs mēnešu laikā saskaņā ar 5. punktu izdod lēmumu, ar ko attiecīgajai valsts pārvaldes iestādei pieprasa anulēt pasākuma projektu, valsts pārvaldes iestāde groza vai anulē minēto pasākuma projektu. Ja pasākuma projektu groza, valsts pārvaldes iestāde organizē sabiedrisku apspriešanu saskaņā ar 6. pantā minētajām procedūrām, un saskaņā ar 3. punkta noteikumiem atkārtoti paziņo Komisijai grozīto pasākuma projektu. 6. Ja Komisija trīs mēnešu laikā saskaņā ar 5. punktu sniedz ieteikumu attiecīgajai valsts pārvaldes iestādei anulēt pasākuma projektu, valsts pārvaldes iestāde groza vai anulē minēto pasākuma projektu. Ja pasākuma projektu groza, valsts pārvaldes iestāde organizē sabiedrisku apspriešanu saskaņā ar 6. pantā minētajām procedūrām, un saskaņā ar 3. punkta noteikumiem atkārtoti paziņo Komisijai grozīto pasākuma projektu.
Grozījums Nr.   26 Direktīvas priekšlikums — grozījumu tiesību akts 1. pants – 6. punkts Direktīva 2002/21/EK (Pamatdirektīva) 7. pants – 8. punkts
Komisijas ierosinātais teksts Grozījums 8. Ja pasākuma projekts ir grozīts saskaņā ar 6. punktu, Komisija var pieņemt lēmumu, ar ko valsts pārvaldes iestādei pieprasa konkrētā termiņā uzlikt īpašu pienākumu saskaņā ar Direktīvas 2002/19/EK (Piekļuves direktīva) 9. līdz 13. pantu un Direktīvas 2002/22/EK (Universālā pakalpojuma direktīva) 17. pantu. Šādi rīkojoties, Komisija īsteno tos pašus politikas mērķus, kas valsts pārvaldes iestādēm noteikti 8. pantā. Komisija maksimāli ņem vērā EEST iestādes atzinumu, kas iesniegts saskaņā ar Regulas […/EK] 6. pantu, jo īpaši sīki izstrādājot uzliekamā pienākuma vai pienākumu aprakstu. svītrots
Grozījums Nr.   27 Direktīvas priekšlikums — grozījumu tiesību akts 1. pants – 7. punkts Direktīva 2002/21/EK (Pamatdirektīva) 7.a pants – 2. punkts
Komisijas ierosinātais teksts Grozījums 2. Šā panta 1. punktā minētos pasākumus, kas paredzēti šīs direktīvas nebūtisko elementu grozīšanai, papildinot to, pieņem saskaņā ar 22. panta 3. punktā minēto regulatīvo kontroles procedūru. Nenovēršamu steidzamu iemeslu dēļ Komisija var piemērot 22. panta 4. punktā minēto steidzamības procedūru. svītrots
Grozījums Nr.   28 Direktīvas priekšlikums — grozījumu tiesību akts 1. pants – 8. punkts – e apakšpunkts Direktīva 2002/21/EK (Pamatdirektīva) 8. pants – 4. punkts – ga apakšpunkts (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts Grozījums   (ga) nodrošinot sadarbību starp uzņēmumiem, kas nodrošina elektroniskās komunikācijas tīklus, un nozarēm, kuras ir ieinteresētas likumīga satura aizsardzībā un veicināšanā elektroniskās komunikācijas tīklos un pakalpojumos.
Pamatojums
Ir atbilstoši saskaņošanas uzdevumu uzticēt Eiropas Elektronisko sakaru iestādei vai saskaņošanas struktūrai, kas būs tās vietā, lai nodrošinātu elektroniskās komunikācijas pakalpojumu operatoru sadarbību autortiesību pārkāpumu jomā, kuri vēršas plašumā.
Grozījums Nr.   29 Direktīvas priekšlikums — grozījumu tiesību akts 1. pants – 9. punkts Direktīva 2002/21/EK (Pamatdirektīva) 9. pants – 1. punkts
Komisijas ierosinātais teksts Grozījums 1. Dalībvalstis savā teritorijā nodrošina elektronisko komunikāciju pakalpojumiem izmantoto radiofrekvenču pilnvērtīgu pārvaldību saskaņā ar 8. pantu. Tās nodrošina to, ka valsts pārvaldes iestādes, kuru pārziņā ir šādu radiofrekvenču sadalījums un piešķīrums, rīkojas, pamatojoties uz objektīviem, pārredzamiem, nediskriminējošiem un samērīgiem kritērijiem. 1. Dalībvalstis savā teritorijā nodrošina elektronisko komunikāciju pakalpojumiem izmantoto radiofrekvenču pilnvērtīgu pārvaldību saskaņā ar 8. pantu. Tās nodrošina to, ka valsts pārvaldes iestādes, kuru pārziņā ir šādu radiofrekvenču sadalījums un piešķīrums, rīkojas, pamatojoties uz objektīviem, pārredzamiem, nediskriminējošiem un samērīgiem kritērijiem, un ka radiofrekvenču spektra piešķīrums un sadalījums, ko veic VPI, nodrošina efektīvu konkurenci, ņemot vērā attiecīgo valstu frekvenču plānus un ar radiofrekvenču spektra pārvaldību saistītu starptautisku organizāciju iepriekš pieņemtus lēmumus.
Grozījums Nr.   30 Direktīvas priekšlikums — grozījumu tiesību akts 1. pants – 9. punkts Direktīva 2002/21/EK (Pamatdirektīva) 9. pants – 2. punkts
Komisijas ierosinātais teksts Grozījums 2. Dalībvalstis veicina radiofrekvenču izmantošanas harmonizāciju visā Kopienā atbilstīgi vajadzībai nodrošināt to faktisku un efektīvu izmantošanu un saskaņā ar Lēmumu Nr. 676/2002/EK (Radiofrekvenču spektra lēmums). 2. Dalībvalstis pēc iespējas veicina radiofrekvenču izmantošanas harmonizāciju visā Kopienā atbilstīgi vajadzībai nodrošināt to faktisku un efektīvu izmantošanu un saskaņā ar Lēmumu Nr. 676/2002/EK (Radiofrekvenču spektra lēmums), ņemot vērā attiecīgo valstu frekvences plānus un ar radiofrekvenču spektra pārvaldību saistītu starptautisku organizāciju iepriekš pieņemtus lēmumus.
Grozījums Nr.   31 Direktīvas priekšlikums — grozījumu tiesību akts 1. pants – 9. punkts Direktīva 2002/21/EK (Pamatdirektīva) 9. pants – 3. punkts – ba apakšpunkts (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts Grozījums   (ba) novērstu konkurences kropļojumus.
Grozījums Nr.   32 Direktīvas priekšlikums — grozījumu tiesību akts 1. pants – 9. punkts Direktīva 2002/21/EK (Pamatdirektīva) 9. pants – 3. punkts – 2. daļa – d apakšpunkts
Komisijas ierosinātais teksts Grozījums (d) ievērotu ierobežojumu, kas noteikts saskaņā ar 4. punktu. (d) ievērotu ierobežojumu, kas noteikts saskaņā ar 4. punktu, tostarp ierobežojumus, lai nodrošinātu kultūras un plašsaziņas līdzekļu politikas mērķu izplatīšanu, piemēram, kultūras un valodu dažādību, kā arī plašsaziņas līdzekļu plurālismu.
Grozījums Nr.   33 Direktīvas priekšlikums — grozījumu tiesību akts 1. pants – 9. punkts Direktīva 2002/21/EK (Pamatdirektīva) 9. pants – 5.a punkts (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts Grozījums   5.a Dalībvalstu kompetencē ir noteikt darbības jomu, būtību un spēkā esamību visiem ierobežojumiem, kas paredzēti tādu kultūras un plašsaziņas līdzekļu politikas mērķu veicināšanai kā kultūras un valodu daudzveidība un plašsaziņas līdzekļu plurālisms, saskaņā ar attiecīgās valsts tiesību aktiem.
Grozījums Nr.   34 Direktīvas priekšlikums — grozījumu tiesību akts 1. pants – 10. punkts Direktīva 2002/21/EK (Pamatdirektīva) 9.b pants – 1. punkts
Komisijas ierosinātais teksts Grozījums 1. Dalībvalstis nodrošina to, ka uzņēmumi bez valsts pārvaldes iestādes iepriekšējas piekrišanas var nodot vai iznomāt citiem uzņēmumiem individuālās tiesības izmantot radiofrekvences joslās, attiecībā uz kurām šāda tiesību nodošana vai iznomāšana ir atļauta atbilstīgi 9.c pantam pieņemtajos īstenošanas pasākumos. 1.Dalībvalstis nodrošina to, ka uzņēmumi ar valsts pārvaldes iestādes iepriekšēju piekrišanu var nodot vai iznomāt citiem uzņēmumiem individuālās tiesības izmantot radiofrekvences joslās, attiecībā uz kurām šāda tiesību nodošana vai iznomāšana ir atļauta atbilstīgi 9.c pantam pieņemtajos īstenošanas pasākumos. Arī attiecībā uz citām joslām dalībvalstis var paredzēt uzņēmumiem noteikumu par individuālo radiofrekvenču izmantošanas tiesību nodošanu vai iznomāšanu citiem uzņēmumiem. Arī attiecībā uz citām joslām dalībvalstis ar iepriekšēju valsts pārvaldes iestāžu piekrišanu var paredzēt uzņēmumiem noteikumu par individuālo radiofrekvenču izmantošanas tiesību nodošanu vai iznomāšanu citiem uzņēmumiem.
Grozījums Nr.   35 Direktīvas priekšlikums — grozījumu tiesību akts 1. pants – 10. punkts Direktīva 2002/21/EK (Pamatdirektīva) 9.c pants – 1. daļa
Komisijas ierosinātais teksts Grozījums Lai veicinātu iekšējā tirgus attīstību, šā panta principu īstenošanai Komisija var pieņemt piemērotus īstenošanas pasākumus, lai: Lai veicinātu iekšējā tirgus attīstību, šā panta principu īstenošanai Komisija, vienojoties ar VPI, var ieteikt piemērotus īstenošanas pasākumus, lai: (a) harmonizētu to joslu noteikšanu, kuru izmantošanas tiesības uzņēmumi var nodot vai iznomāt viens otram; (a) harmonizētu to joslu noteikšanu, kuru izmantošanas tiesības uzņēmumi var nodot vai iznomāt viens otram; (b) harmonizētu nosacījumus, kas saistīti ar šādām tiesībām, un nosacījumus, procedūras, limitus, ierobežojumus, anulēšanu un pārejas pasākumus, kas piemērojami šādai nodošanai vai iznomāšanai; (b) harmonizētu nosacījumus, kas saistīti ar šādām tiesībām, un nosacījumus, procedūras, limitus, ierobežojumus, anulēšanu un pārejas pasākumus, kas piemērojami šādai nodošanai vai iznomāšanai; (c) harmonizētu īpašos pasākumus godīgas konkurences nodrošināšanai individuālo tiesību nodošanas gadījumā; (c) harmonizētu īpašos pasākumus godīgas konkurences nodrošināšanai individuālo tiesību nodošanas gadījumā; (d) paredzētu izņēmumu no pakalpojumu vai tehnoloģiju neitralitātes principa, kā arī atbilstīgi 9. panta 3. un 4. punktam saskaņotu darbības jomu un būtību visiem tiem izņēmumiem no šā principa, kuru mērķis nav kultūras un valodu daudzveidības un plašsaziņas līdzekļu plurālisma veicināšana. (d) paredzētu izņēmumu no pakalpojumu vai tehnoloģiju neitralitātes principa, kā arī saskaņotu darbības jomu un būtību visiem tiem izņēmumiem no šā principa. Visiem izņēmumiem jāatbilst 9. panta 3. un 4. punktam.
Grozījums Nr.   36 Direktīvas priekšlikums — grozījumu tiesību akts 1. pants – 11. punkts – a apakšpunkts Direktīva 2002/21/EK (Pamatdirektīva) 10. pants – 2. punkts
Komisijas ierosinātais teksts Grozījums 2. Dalībvalstis atbalsta numerācijas [numuru piešķiršanas] harmonizāciju Kopienā, ja tas ir vajadzīgs, lai sekmētu iekšējā tirgus darbību un veicinātu visu Eiropu aptverošu pakalpojumu izveidi. Komisija šajā jomā var veikt piemērotus tehniskus īstenošanas pasākumus, kas var ietvert tarifa principu ieviešanu attiecībā uz konkrētiem numuriem vai numuru sērijām. Īstenošanas pasākumos EEST iestādei var paredzēt konkrētus pienākumus šo pasākumu piemērošanā. 2. Dalībvalstis atbalsta numerācijas [numuru piešķiršanas] harmonizāciju Kopienā, ja tas ir vajadzīgs, lai sekmētu iekšējā tirgus darbību un veicinātu visu Eiropu aptverošu pakalpojumu izveidi. Komisija, vienojoties ar VPI, šajā jomā var ieteikt piemērotus tehniskus īstenošanas pasākumus. Pasākumus, kas paredzēti šīs direktīvas nebūtisko elementu grozīšanai, papildinot to, pieņem saskaņā ar 22. panta 3. punktā minēto regulatīvo kontroles procedūru. Nenovēršamu steidzamu iemeslu dēļ Komisija var piemērot 22. panta 4. punktā minēto steidzamības procedūru.
Grozījums Nr.   37 Direktīvas priekšlikums — grozījumu tiesību akts 1. pants – 13. punkts Direktīva 2002/21/EK (Pamatdirektīva) 12. pants – 1. punkts
Komisijas ierosinātais teksts Grozījums 1. Ja uzņēmumam, kas nodrošina elektronisko komunikāciju tīklus, saskaņā ar valsts tiesību aktiem ir tiesības uzstādīt iekārtas uz, virs vai zem valsts īpašuma vai privātīpašuma, vai tas var izmantot procedūru īpašuma atsavināšanai vai izmantošanai, valsts pārvaldes iestādēm jābūt iespējai veicināt šādu iekārtu vai īpašuma, tostarp ievadu ēkās, stabu, antenu, kabeļu kanalizācijas, kabeļu aku un ārtelpu sadales punktu, koplietošanu. 1. Ja uzņēmumam, kas nodrošina elektronisko komunikāciju tīklus, saskaņā ar valsts tiesību aktiem ir tiesības uzstādīt iekārtas uz, virs vai zem valsts īpašuma vai privātīpašuma, vai tas var izmantot procedūru īpašuma atsavināšanai vai izmantošanai, valsts pārvaldes iestādēm jābūt iespējai veicināt šādu iekārtu vai īpašuma, tostarp ievadu ēkās, stabu, antenu, kabeļu kanalizācijas, kabeļu aku un ārtelpu sadales punktu, koplietošanu saskaņā ar attiecīgu un proporcionālu kompensāciju par godīgu tirgus cenu šo tiesību īpašniekiem.
Grozījums Nr.   38 Direktīvas priekšlikums — grozījumu tiesību akts 1. pants – 13. punkts Direktīva 2002/21/EK (Pamatdirektīva) 12. pants – 3. punkts
Komisijas ierosinātais teksts Grozījums 3. Pasākumi, ko valsts pārvaldes iestādes veic saskaņā ar 1. punktu, ir objektīvi, pārredzami un samērīgi.” 3. Pasākumi, ko valsts pārvaldes iestādes veic saskaņā ar 1. punktu, ir objektīvi, pārredzami, nediskriminējoši un samērīgi, tie jāveic atbilstīgi procedūrai, kas noteikta 7. panta 4. punkta a) apakšpunktā.
Grozījums Nr.   39 Direktīvas priekšlikums — grozījumu tiesību akts 1. pants – 14. punkts Direktīva 2002/21/EK (Pamatdirektīva) 13.a pants – 2. punkts
Komisijas ierosinātais teksts Grozījums 2. Dalībvalstis nodrošina to, ka uzņēmumi, kuri nodrošina publisko komunikāciju tīklus, veic visus vajadzīgos pasākumus, lai panāktu tādu tīklu integritāti, kura garantē pakalpojumu sniegšanas nepārtrauktību šajos tīklos. 2. Dalībvalstis nodrošina to, ka uzņēmumi, kuri nodrošina publisko komunikāciju tīklus, veic atbilstošus pasākumus, lai panāktu tādu tīklu integritāti, kura garantē pakalpojumu sniegšanas nepārtrauktību šajos tīklos. Dalībvalstis nodrošina, ka valsts pārvaldes iestādes regulāri apspriežas ar uzņēmumiem, lai garantētu to, ka tiek veikti atbilstoši pasākumi, lai nodrošinātu drošību un integritāti.
Grozījums Nr.   40 Direktīvas priekšlikums — grozījumu tiesību akts 1. pants – 14. punkts Direktīva 2002/21/EK (Pamatdirektīva) 13.a pants – 4. punkts
Komisijas ierosinātais teksts Grozījums 4. Komisija, maksimāli ņemot vērā EEST iestādes atzinumu, kas izdots saskaņā ar Regulas […/EK] 4. panta 3. punkta b) apakšpunktu, var pieņemt attiecīgus tehniskus īstenošanas pasākumus, lai harmonizētu 1., 2. un 3. punktā minētos pasākumus, tostarp pasākumus, ar ko nosaka paredzēto paziņojumu apstākļus, veidu un piemērojamās procedūras. Šos īstenošanas pasākumus, kas paredzēti šīs direktīvas nebūtisko elementu grozīšanai, papildinot to, pieņem saskaņā ar 22. panta 3. punktā minēto procedūru. Nenovēršamu steidzamu iemeslu dēļ Komisija var piemērot 22. panta 4. punktā minēto steidzamības procedūru. svītrots
Grozījums Nr.   41 Direktīvas priekšlikums — grozījumu tiesību akts 1. pants – 14. punkts Direktīva 2002/21/EK (Pamatdirektīva) 13.b pants – 2. punkts – ievaddaļa
Komisijas ierosinātais teksts Grozījums 2. Dalībvalstis nodrošina to, ka valsts pārvaldes iestādes ir pilnvarotas pieprasīt, lai uzņēmumi, kuri nodrošina publisko komunikāciju tīklus vai sniedz publiski pieejamus elektronisko komunikāciju pakalpojumus: 2. Dalībvalstis nodrošina to, ka valsts pārvaldes iestādes vajadzības gadījumā ir pilnvarotas pieprasīt, lai uzņēmumi, kuri nodrošina publisko komunikāciju tīklus vai sniedz publiski pieejamus elektronisko komunikāciju pakalpojumus:
Pamatojums
Ieteiktās izpildes pilnvaras – VPI saistošie norādījumi, drošības pārbades un prasība sniegt informāciju par tīkla operatoriem – ir papildu noteikumu ievērošanas slogs, kas jāsamazina, lai ilgtermiņā tās netraucētu jauno tehnoloģiju attīstībai tirgum.
Grozījums Nr.   42 Direktīvas priekšlikums — grozījumu tiesību akts 1. pants – 14. punkts Direktīva 2002/21/EK (Pamatdirektīva) 13.b pants – 4.a punkts (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts Grozījums   4.a Dalībvalstis nodrošina to, lai gadījumos, kad Komisija pieņem tehniskus īstenošanas pasākumus saskaņā ar 13.a panta 4. punktu, uzņēmumiem, kas nodrošina publiski pieejamus komunikāciju tīklus vai publiski pieejamus elektronisko komunikāciju pakalpojumus, būtu pieejama izmaksu atlīdzināšanas sistēma.
Pamatojums
Ieteiktās izpildes pilnvaras – VPI saistošie norādījumi, drošības pārbades un prasība sniegt informāciju par tīkla operatoriem – ir papildu noteikumu ievērošanas slogs, kas jāsamazina, lai ilgtermiņā tās netraucētu jauno tehnoloģiju attīstībai tirgum.
Grozījums Nr.   43 Direktīvas priekšlikums — grozījumu tiesību akts 1. pants – 16. punkts – d apakšpunkts Direktīva 2002/21/EK (Pamatdirektīva) 15. pants – 4. punkts
Komisijas ierosinātais teksts Grozījums 4. Komisija, maksimāli ņemot vērā EEST iestādes atzinumu, kas iesniegts saskaņā ar Regulas […/EK] 7. pantu, pieņem lēmumu par vairāku valstu tirgu norādīšanu. 4. Komisija, apspriedusies ar valsts pārvaldes iestādēm, pieņem lēmumu par vairāku valstu tirgu norādīšanu. Šo lēmumu, kas paredzēts šīs direktīvas nebūtisko elementu grozīšanai, papildinot to, pieņem saskaņā ar 22. panta 3. punktā minēto regulatīvo kontroles procedūru. Nenovēršamu steidzamu iemeslu dēļ Komisija var piemērot 22. panta 4. punktā minēto steidzamības procedūru. Šo lēmumu, kas paredzēts šīs direktīvas nebūtisko elementu grozīšanai, papildinot to, pieņem saskaņā ar 22. panta 3. punktā minēto regulatīvo kontroles procedūru.
Grozījums Nr.   44 Direktīvas priekšlikums — grozījumu tiesību akts 1. pants – 17. punkts – c apakšpunkts Direktīva 2002/21/EK (Pamatdirektīva) 16. pants – 7. punkts – 2. daļa
Komisijas ierosinātais teksts Grozījums Komisija, maksimāli ņemot vērā EEST iestādes atzinumu, kas izdots saskaņā ar Regulas […/EK] 6. pantu, var pieņemt lēmumu, ar ko valsts pārvaldes iestādei pieprasa atzīt konkrētus uzņēmumus par tādiem, kam ir būtiska ietekme tirgū, un uzlikt šādi atzītajiem uzņēmumiem īpašos pienākumus saskaņā ar Direktīvas 2002/19/EK (Piekļuves direktīva) 8. pantu un 9. līdz 13.a pantu un Direktīvas 2002/22/EK (Universālā pakalpojuma direktīva) 17. pantu. Šādi rīkojoties, Komisija īsteno tos pašus politikas mērķus, kas valsts pārvaldes iestādēm noteikti 8. pantā. Komisija, maksimāli ņemot vērā EEST iestādes atzinumu, kas izdots saskaņā ar Regulas […/EK] 6. pantu, var ieteikt valsts pārvaldes iestādei atzīt konkrētus uzņēmumus par tādiem, kam ir būtiska ietekme tirgū, un uzlikt šādi atzītajiem uzņēmumiem īpašos pienākumus saskaņā ar Direktīvas 2002/19/EK (Piekļuves direktīva) 8. pantu un 9. līdz 13.a pantu un Direktīvas 2002/22/EK (Universālā pakalpojuma direktīva) 17. pantu. Šādi rīkojoties, Komisija īsteno tos pašus politikas mērķus, kas valsts pārvaldes iestādēm noteikti 8. pantā.
Grozījums Nr.   45 Direktīvas priekšlikums — grozījumu tiesību akts 1. pants – 20. punkts Direktīva 2002/21/EK (Pamatdirektīva) 19. pants – 1. punkts
Komisijas ierosinātais teksts Grozījums 1. Neierobežojot šīs direktīvas 9. pantu un Direktīvas 2002/20/EK (Atļauju izsniegšanas direktīva) 6. un 8. pantu, ja Komisija konstatē, ka atšķirīga to valsts pārvaldes iestāžu regulēšanas uzdevumu īstenošana, kas konkrēti norādīti šajā direktīvā un īpašajās direktīvās, var radīt šķērsli iekšējam tirgum, Komisija var, maksimāli ņemot vērā EEST iestādes atzinumu, ja tāds pieejams, izdot ieteikumu vai lēmumu par šajā direktīvā un īpašajās direktīvās paredzēto noteikumu harmonizētu piemērošanu, lai turpinātu 8. pantā izklāstīto mērķu īstenošanu. 1. Neierobežojot šīs direktīvas 9. pantu un Direktīvas 2002/20/EK (Atļauju izsniegšanas direktīva) 6. un 8. pantu, ja Komisija konstatē, ka atšķirīga to valsts pārvaldes iestāžu regulēšanas uzdevumu īstenošana, kas konkrēti norādīti šajā direktīvā un īpašajās direktīvās, var radīt šķērsli iekšējam tirgum, Komisija var, maksimāli ņemot vērā EEST iestādes atzinumu, ja tāds pieejams, izdot ieteikumu vai lēmumu par šajā direktīvā un īpašajās direktīvās paredzēto noteikumu harmonizētu piemērošanu, lai turpinātu 8. pantā izklāstīto mērķu īstenošanu.
Grozījums Nr.   46 Direktīvas priekšlikums — grozījumu tiesību akts 1. pants – 20. punkts Direktīva 2002/21/EK (Pamatdirektīva) 19. pants – 3. punkts
Komisijas ierosinātais teksts Grozījums 3. Šā panta 1. punktā minēto lēmumu, kas paredzēts šīs direktīvas nebūtisko elementu grozīšanai, papildinot to, pieņem saskaņā ar 22. panta 3. punktā minēto regulatīvo kontroles procedūru. Nenovēršamu steidzamu iemeslu dēļ Komisija var piemērot 22. panta 4. punktā minēto steidzamības procedūru. svītrots
Grozījums Nr.   47 Direktīvas priekšlikums — grozījumu tiesību akts 1. pants – 20. punkts Direktīva 2002/21/EK (Pamatdirektīva) 19. pants – 4. punkts
Komisijas ierosinātais teksts Grozījums 4. Pasākumos, kas pieņemti atbilstīgi 1. punktam, var paredzēt harmonizētu vai koordinētu pieeju šādiem jautājumiem: svītrots (a) konsekventa regulējuma īstenošana, tostarp jaunu pakalpojumu regulēšana;   (b) numerācijas, nominācijas un adresācijas [numuru, nosaukumu un adrešu piešķiršanas] jautājumi, tostarp numuru sērijas, numuru un identifikatoru saglabāšana, numuru un adrešu translācijas sistēmas un piekļuve „112” neatliekamās palīdzības dienestiem;   (c) ar patērētājiem saistīti jautājumi, tostarp elektronisko komunikāciju pakalpojumu un iekārtu pieejamība galalietotājiem invalīdiem;   (d) grāmatvedības uzskaite regulēšanas vajadzībām.
Grozījums Nr.   48 Direktīvas priekšlikums — grozījumu tiesību akts 1. pants – 23. punkts Direktīva 2002/21/EK (Pamatdirektīva) 21.a pants
Komisijas ierosinātais teksts Grozījums Dalībvalstis paredz sodus, kas piemērojami par to valsts noteikumu pārkāpumiem, kuri pieņemti saskaņā ar šo direktīvu, un veic visus vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu šo sodu izpildi. Sodiem ir jābūt reāliem, samērīgiem un preventīviem. Dalībvalstis vēlākais [grozošā tiesību aktu īstenošanas termiņš] paziņo šos noteikumus Komisijai un to nekavējoties informē par visiem turpmākajiem grozījumiem, kas skar šos noteikumus.” Dalībvalstis paredz sodus, kas piemērojami par to valsts noteikumu pārkāpumiem, kuri pieņemti saskaņā ar šo direktīvu, un veic visus vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu šo sodu izpildi. Sodiem ir jābūt atbilstošiem, efektīviem, samērīgiem un preventīviem. Dalībvalstis vēlākais [grozošā tiesību aktu īstenošanas termiņš] paziņo šos noteikumus Komisijai un to nekavējoties informē par visiem turpmākajiem grozījumiem, kas skar šos noteikumus.”
Grozījums Nr.   49 Direktīvas priekšlikums — grozījumu tiesību akts 2. pants – 2. punkts Direktīva 2002/19/EK (Piekļuves direktīva) 4. pants – 1. punkts
Komisijas ierosinātais teksts Grozījums 1. Publisko komunikāciju tīklu operatoriem ir tiesības un — ja to pieprasa citi uzņēmumi, kas ir pilnvaroti tā rīkoties saskaņā ar Direktīvas 2002/20/EK (Atļauju izsniegšanas direktīva) 4. pantu, — pienākums risināt sarunas par starpsavienojumu publiski pieejamu elektronisko komunikāciju pakalpojumu sniegšanai, lai nodrošinātu pakalpojumu sniegšanu un savietojamību visā Kopienā. Operatori piekļuvi un starpsavienojumu citiem uzņēmumiem piedāvā ar noteikumiem un nosacījumiem, kas ir saskanīgi ar pienākumiem, ko valsts pārvaldes iestāde uzlikusi, ievērojot 5., 6., 7. un 8. pantu.” 1. Publisko komunikāciju tīklu operatoriem ir tiesības un — ja to pieprasa citi uzņēmumi, kas ir pilnvaroti tā rīkoties saskaņā ar Direktīvas 2002/20/EK (Atļauju izsniegšanas direktīva) 4. pantu, — pienākums risināt sarunas par starpsavienojumu publiski pieejamu elektronisko komunikāciju pakalpojumu sniegšanai, lai nodrošinātu pakalpojumu sniegšanu un savietojamību visā Kopienā. Operatori piekļuvi un starpsavienojumu citiem uzņēmumiem piedāvā ar noteikumiem un nosacījumiem, kas ir saskanīgi ar pienākumiem, ko valsts pārvaldes iestāde uzlikusi, ievērojot 5., 6., 7. un 8. pantu.” Tomēr starpsavienojuma noteikumi un nosacījumi nedrīkst radīt nepamatotus šķēršļus sadarbspējai.
Grozījums Nr.   50 Direktīvas priekšlikums — grozījumu tiesību akts 2. pants – 4. punkts Direktīva 2002/19/EK (Piekļuves direktīva) 6. pants – 2. punkts
Komisijas ierosinātais teksts Grozījums 2. Ņemot vērā tirgus un tehnoloģijas attīstību, Komisija var pieņemt īstenošanas pasākumus, lai grozītu I pielikumu. Minētos pasākumus, kas paredzēti šīs direktīvas nebūtisko elementu grozīšanai, pieņem saskaņā ar 14. panta 3. punktā minēto regulatīvo kontroles procedūru. Nenovēršamu steidzamu iemeslu dēļ Komisija var piemērot 14. panta 4. punktā minēto steidzamības procedūru. Šajā punktā minēto noteikumu sagatavošanā Komisijai var palīdzēt Eiropas Elektronisko sakaru tirgus iestāde (turpmāk tekstā — „EEST iestāde”).” 2. Ņemot vērā tirgus un tehnoloģijas attīstību, Komisija, apspriežoties ar valsts pārvaldes iestādēm iesaka īstenošanas pasākumus, lai grozītu I pielikumu.
Grozījums Nr.   51 Direktīvas priekšlikums — grozījumu tiesību akts 2. pants – 8. punkts – a apakšpunkts (jauns) Direktīva 2002/19/EK (Piekļuves direktīva) 12. pants – 1. punkts – ba apakšpunkts (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts Grozījums   (-a) 1. punktā iekļauj šādu apakšpunktu: „(ba) noslēgt līgumus par radiosakaru piekļuves tīklu koplietošanu, iekļaujot attālākus un/vai nerentablākus rajonus, lai piedāvātu daudzveidīgu pakalpojumu izvēli un nodrošinātu piekļuvi tiem visu dalībvalstu visā teritorijā, sniedzot priekšrocības patērētājiem un labumu videi.”
Grozījums Nr.   52 Direktīvas priekšlikums — grozījumu tiesību akts 2. pants – 9. punkts Direktīva 2002/19/EK (Piekļuves direktīva) 13.a pants – 2. punkts – ievaddaļa
Komisijas ierosinātais teksts Grozījums 2. Ja valsts pārvaldes iestāde plāno uzlikt pienākumu veikt funkcionālo nošķiršanu, tā iesniedz Komisijai pieprasījumu, kurā ietver: 2. Ja valsts pārvaldes iestāde plāno uzlikt pienākumu veikt funkcionālo nošķiršanu, tā iesniedz Komisijai paziņojumu, kurā ietver:
Grozījums Nr.   53 Direktīvas priekšlikums — grozījumu tiesību akts 3. pants - 1. punkts Direktīva 2002/20/EK (Atļauju izsniegšanas direktīva) 2. pants – 2. punkts
Komisijas ierosinātais teksts Grozījums 2. Piemēro arī šādu definīciju: 2. Piemēro arī šādas definīcijas: „vispārējā atļauja” ir tiesiskais regulējums, ko saskaņā ar šo direktīvu izveidojusi dalībvalsts, paredzot tiesības nodrošināt elektronisko komunikāciju tīklus vai pakalpojumus un nosakot nozarei specifiskus pienākumus, kas var attiekties uz visiem vai uz atsevišķiem elektronisko komunikāciju tīklu un pakalpojumu veidiem.” „vispārējā atļauja” ir tiesiskais regulējums, ko saskaņā ar šo direktīvu izveidojusi dalībvalsts, paredzot tiesības nodrošināt elektronisko komunikāciju tīklus vai pakalpojumus un nosakot nozarei specifiskus pienākumus, kas var attiekties uz visiem vai uz atsevišķiem elektronisko komunikāciju tīklu un pakalpojumu veidiem.”   „globālie telekomunikāciju pakalpojumi” ir pārvaldīti biznesa datu un balss pakalpojumi daudznacionāliem uzņēmumiem, kas atrodas dažādās valstīs un nereti arī dažādos kontinentos, tie parasti ir pārrobežu pakalpojumi un Eiropā — visas Eiropas mēroga pakalpojumi.
Grozījums Nr.   54 Direktīvas priekšlikums — grozījumu tiesību akts 3. pants – 2.a punkts (jauns) Direktīva 2002/20/EK (Atļauju izsniegšanas direktīva) 3. pants – 3.a punkts (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts Grozījums   (2a) 3. pantam pievieno šādu punktu:   "3.a Uz jaunajiem pasaules līmeņa telesakaru pakalpojumiem attiecas tikai vienkāršota paziņošanas procedūra, elektronisko sakaru pakalpojumu darbības jomu īpaši reģistrējot kā „pasaules līmeņa telesakaru pakalpojumi.”
Grozījums Nr.   55 Direktīvas priekšlikums — grozījumu tiesību akts 3. pants – 3. punkts Direktīva 2002/20/EK (Atļauju izsniegšanas direktīva) 5. pants – 1. punkts – a apakšpunkts
Komisijas ierosinātais teksts Grozījums (a) novērstu nopietnus apdraudējumus vai kaitīgus traucējumus vai (a) novērstu nopietnus apdraudējumus vai kaitīgus traucējumus, novērstu konkurences izkropļojumus vai
Grozījums Nr.   56 Direktīvas priekšlikums — grozījumu tiesību akts 3. pants – 3. punkts Direktīva 2002/20/EK (Atļauju izsniegšanas direktīva) 5.pants – 2.punkts – 2. daļa
Komisijas ierosinātais teksts Grozījums Neierobežojot īpašos kritērijus, ko dalībvalstis iepriekš noteikušas, lai piešķirtu radiofrekvenču izmantošanas tiesības radio un televīzijas apraides satura pakalpojumu nodrošinātājiem vispārējo interešu mērķu īstenošanai saskaņā ar Kopienas tiesību aktiem, šādas izmantošanas tiesības piešķir ar objektīvu, pārredzamu, nediskriminējošu un samērīgu procedūru palīdzību un — attiecībā uz radiofrekvencēm — saskaņā ar Direktīvas 2002/21/EK (Pamatdirektīva) 9. panta noteikumiem. Turklāt procedūras ir atklātas, izņemot gadījumus, kad iespējams apliecināt, ka radiofrekvenču izmantošanas individuālo tiesību piešķiršana radio vai televīzijas apraides satura pakalpojumu nodrošinātājiem ir svarīga, lai izpildītu īpašu, dalībvalsts iepriekš noteiktu pienākumu, kas vajadzīgs vispārējo interešu mērķa sasniegšanai saskaņā ar Kopienas tiesību aktiem. Neierobežojot īpašos kritērijus, ko dalībvalstis iepriekš noteikušas, lai piešķirtu radiofrekvenču izmantošanas tiesības radio un televīzijas apraides satura pakalpojumu nodrošinātājiem vispārējo interešu mērķu īstenošanai saskaņā ar Kopienas tiesību aktiem, šādas izmantošanas tiesības piešķir ar objektīvu, pārredzamu, nediskriminējošu un samērīgu procedūru palīdzību un — attiecībā uz radiofrekvencēm — saskaņā ar Direktīvas 2002/21/EK (Pamatdirektīva) 9. panta noteikumiem. Turklāt procedūras ir atklātas, izņemot gadījumus, kad iespējams apliecināt, ka radiofrekvenču izmantošanas individuālo tiesību piešķiršana radio vai televīzijas apraides satura pakalpojumu nodrošinātājiem ir svarīga, lai izpildītu īpašu, dalībvalsts iepriekš noteiktu pienākumu, kas vajadzīgs vispārējo interešu mērķa sasniegšanai saskaņā ar Kopienas tiesību aktiem. Dalībvalstis publicē pamatojumus radiofrekvenču individuālas izmantošanas tiesību piešķiršanai.
Grozījums Nr.   57 Direktīvas priekšlikums — grozījumu tiesību akts 3. pants – 3. punkts Direktīva 2002/20/EK (Atļauju izsniegšanas direktīva) 5. pants – 5. punkts
Komisijas ierosinātais teksts Grozījums 5. Dalībvalstis neierobežo piešķiramo izmantošanas tiesību skaitu, izņemot gadījumus, kad tas ir vajadzīgs, lai nodrošinātu radiofrekvenču efektīvu izmantošanu saskaņā ar 7. pantu. 5. Dalībvalstis neierobežo piešķiramo izmantošanas tiesību skaitu, izņemot gadījumus, kad tas ir vajadzīgs, lai nodrošinātu radiofrekvenču efektīvu izmantošanu saskaņā ar 7. pantu. Ir jāņem vērā mantotie ieguldījumi, arī ja pašreizējais īpašnieks ir pārņēmis mantoto tīklu no iepriekšējās PTT aģentūras, kā arī konkurences līmenis.
Grozījums Nr.   58 Direktīvas priekšlikums — grozījumu tiesību akts 3. pants – 5. punkts Direktīva 2002/20/EK (Atļauju izsniegšanas direktīva) 6.a pants – 1. punkts – ievaddaļa
Komisijas ierosinātais teksts Grozījums 1. Lai sasniegtu 1. pantā izklāstītos mērķus, neierobežojot šīs direktīvas 5. panta 2. punktu, Komisija var pieņemt īstenošanas pasākumus: 1. Lai sasniegtu 1. pantā izklāstītos mērķus, neierobežojot šīs direktīvas 5. panta 2. punktu, Komisija, apspriežoties ar valsts pārvaldes iestādēm, iesaka īstenošanas pasākumus:
Grozījums Nr.   59 Direktīvas priekšlikums — grozījumu tiesību akts 3. pants – 5. punkts Direktīva 2002/20/EK (Atļauju izsniegšanas direktīva) 6.b pants – 2. punkts
Komisijas ierosinātais teksts Grozījums 2. Maksimāli ņemot vērā EEST iestādes atzinumu, Komisija pieņem pasākumu tā uzņēmuma vai uzņēmumu atlasei, kam jāizsniedz individuālas radiofrekvenču vai numuru izmantošanas tiesības. Pasākumā norāda laiku, kādā valsts pārvaldes iestādām jāizsniedz šādas tiesības. To veicot, Komisija rīkojas saskaņā ar 14.a panta 2. punktā minēto procedūru.” 2. Maksimāli ņemot vērā EEST iestādes atzinumu, Komisija, apspriežoties ar VPI, iesaka pieņemt pasākumu tā uzņēmuma vai uzņēmumu atlasei, kam jāizsniedz individuālas radiofrekvenču vai numuru izmantošanas tiesības.
Grozījums Nr.   60 Direktīvas priekšlikums — grozījumu tiesību akts I PIELIKUMS – 3. punkts – g apakšpunkts Direktīva 2002/20/EK (Atļauju izsniegšanas direktīva) Pielikums – A daļa – 19. punkts
Komisijas ierosinātais teksts Grozījums (g) Iekļauj šādu 19. punktu: ‘19. Atbilstība valsts pasākumiem, ar ko īsteno Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2001/29/EK un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2004/48/EK. svītrots

PROCEDŪRA

Virsraksts	Elektronisko komunikāciju tīkli un pakalpojumi
Atsauces	COM(2007)0697 – C6-0427/2007 – 2007/0247(COD)
Komiteja, kas atbildīga par jautājumu	ITRE
Atzinumu sniedza        Datums, kad paziņoja plenārsēdē	LIBE 10.12.2007
Atzinumu sagatavoja        Iecelšanas datums	Syed Kamall 31.1.2008
Izskatīšana komitejā	27.3.2008		5.5.2008		29.5.2008
Pieņemšanas datums	29.5.2008
Galīgā balsojuma rezultāti	+: –: 0:	41 0 2
Deputāti, kas bija klāt galīgajā balsojumā	Alexander Alvaro, Emine Bozkurt, Philip Bradbourn, Mihael Brejc, Kathalijne Maria Buitenweg, Michael Cashman, Giusto Catania, Jean-Marie Cavada, Carlos Coelho, Panayiotis Demetriou, Gérard Deprez, Agustín Díaz de Mera García Consuegra, Bárbara Dührkop Dührkop, Claudio Fava, Armando França, Urszula Gacek, Patrick Gaubert, Roland Gewalt, Jeanine Hennis-Plasschaert, Lívia Járóka, Ewa Klamt, Stavros Lambrinidis, Henrik Lax, Roselyne Lefrançois, Viktória Mohácsi, Claude Moraes, Martine Roure, Csaba Sógor, Manfred Weber, Tatjana Ždanoka
Aizstājējs(-i), kas bija klāt galīgajā balsojumā	Edit Bauer, Frieda Brepoels, Simon Busuttil, Evelyne Gebhardt, Genowefa Grabowska, Sophia in ‘t Veld, Syed Kamall, Sylvia-Yvonne Kaufmann, Marian-Jean Marinescu, Marianne Mikko, Bill Newton Dunn, Nicolae Vlad Popa
Aizstājējs(-i) (178. panta 2. punkts), kas bija klāt galīgajā balsojumā	Manolis Mavrommatis

PROCEDŪRA

Virsraksts	Elektronisko komunikāciju tīkli un pakalpojumi
Atsauces	COM(2007)0697 – C6-0427/2007 – 2007/0247(COD)
Datums, kad to iesniedza EP	13.11.2007
Komiteja, kas atbildīga par jautājumu        Datums, kad paziņoja plenārsēdē	ITRE 10.12.2007
Komiteja(-s), kurai(-ām) ir lūgts sniegt atzinumu        Datums, kad paziņoja plenārsēdē	ECON 10.12.2007		IMCO 10.12.2007		CULT 10.12.2007		JURI 10.12.2007
	LIBE 10.12.2007
Referents(-e/-i/-es)        Iecelšanas datums	Catherine Trautmann 18.12.2007
Izskatīšana komitejā	29.1.2008		27.2.2008		6.3.2008		6.5.2008
	26.6.2008
Pieņemšanas datums	7.7.2008
Galīgā balsojuma rezultāti	+: –: 0:	45 0 1
Deputāti, kas bija klāt galīgajā balsojumā	Jan Březina, Jerzy Buzek, Jorgo Chatzimarkakis, Dragoş Florin David, Pilar del Castillo Vera, Den Dover, Lena Ek, Nicole Fontaine, András Gyürk, Fiona Hall, David Hammerstein, Rebecca Harms, Erna Hennicot-Schoepges, Mary Honeyball, Romana Jordan Cizelj, Anne Laperrouze, Angelika Niebler, Reino Paasilinna, Atanas Paparizov, Aldo Patriciello, Francisca Pleguezuelos Aguilar, Anni Podimata, Miloslav Ransdorf, Herbert Reul, Teresa Riera Madurell, Paul Rübig, Andres Tarand, Patrizia Toia, Catherine Trautmann, Nikolaos Vakalis
Aizstājējs(-i), kas bija klāt galīgajā balsojumā	Alexander Alvaro, Ivo Belet, Juan Fraile Cantón, Robert Goebbels, Gunnar Hökmark, Erika Mann, Pierre Pribetich, Esko Seppänen, Hannes Swoboda, Silvia-Adriana Ţicău, Vladimir Urutchev, Lambert van Nistelrooij
Aizstājējs(-i) (178. panta 2. punkts), kas bija klāt galīgajā balsojumā	Milan Gaľa, Ruth Hieronymi, Eva Lichtenberger, Kathy Sinnott