ZIŅOJUMS par priekšlikumu Padomes lēmumam, ar ko groza Padomes Pamatlēmumu 2002/475/TI par terorisma apkarošanu

23.7.2008 - (COM(2007)0650 – C6‑0466/2007 – 2007/0236(CNS)) - *

Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komiteja
Referente: Roselyne Lefrançois

EIROPAS PARLAMENTA NORMATĪVĀS REZOLŪCIJAS PROJEKTS

par priekšlikumu Padomes lēmumam, ar ko groza Padomes Pamatlēmumu 2002/475/TI par terorisma apkarošanu

(COM(2007)0650 – C6‑0466/2007 – 2007/0236(CNS))

(Apspriežu procedūra)

Eiropas Parlaments,

–   ņemot vērā Komisijas priekšlikumu (COM(2007)0650),

–   ņemot vērā Padomes 2008. gada 18. aprīļa pamatnostādnes[1],

–   ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienību 29. pantu, 31. panta 1. punkta e) apakšpunktu un 34. panta 2. punkta b) apakšpunktu,

–   ņemot vērā ES līguma 39. panta 1. punktu saskaņā ar kuru Padome ar to ir apspriedusies (C6-0466/2007),

–   ņemot vērā Reglamenta 93. un 51. pantu,

–   ņemot vērā Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komitejas ziņojumu un Juridiskās komitejas atzinumu (A6-0323/2008),

1.  apstiprina grozīto Komisijas priekšlikumu;

2.  aicina Komisiju atbilstīgi grozīt tās priekšlikumu, saskaņā ar EK līguma 250. panta 2. punktu;

3.  aicina Padomi informēt Parlamentu, ja tā ir paredzējusi nepievienoties Parlamenta apstiprinātajam tekstam;

4.  prasa Padomei vēlreiz ar to apspriesties, ja tā ir paredzējusi būtiski grozīt Komisijas priekšlikumu;

5.  aicina Padomi un Komisiju pēc Lisabonas līguma stāšanās spēkā piešķirt prioritāti jebkādiem turpmākiem priekšlikumiem, lai grozītu šo tekstu saskaņā ar Deklarāciju Nr. 50 attiecībā uz 10. pantu Protokolā par pārejas noteikumiem, kas ir jāpievieno Līgumam par Eiropas Savienību, Līgumam par Eiropas Savienības darbību un Eiropas Atomenerģijas kopienas dibināšanas līgumam;

6.  paziņo, ka ir gatavs, tiklīdz stāsies spēkā Lisabonas līgums, izskatīt jebkuru šādu priekšlikumu, ja nepieciešams, atbilstīgi steidzamības procedūrai, cieši sadarbojoties ar dalībvalstu parlamentiem; ja jaunais priekšlikums atspoguļo šā atzinuma saturu, var tikt piemērota procedūra, kas kodifikācijas jomā paredzēta Iestāžu nolīgumā;

7.  uzdod priekšsēdētājam nosūtīt Parlamenta nostāju Padomei un Komisijai.

Grozījums Nr.  1 Pamatlēmuma priekšlikums – normatīvs grozījumu akts 6.a apsvērums (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(6a) Eiropas Savienības pasākumi terorisma apkarošanas jomā jāveic ciešā sadarbībā ar vietējām un reģionālajām iestādēm, kurām ir ļoti svarīgs uzdevums, jo īpaši novēršanas jomā, jo kūdītāji uz terora aktiem vai šo aktu izpildītāji dzīvo vietējās kopienās un darbojas kopā ar šo kopienu iedzīvotājiem, kā arī izmanto šo kopienu pakalpojumus un demokrātijas instrumentus.
Pamatojums
Jomā, kas tik tieši skar pilsoņu tiesības, vietējo un reģionālo pašvaldību loma jāpalielina ne tikai tāpēc, ka tās ir šiem pilsoņiem vistuvākais pārvaldes līmenis, bet arī tāpēc, ka kūdītāji uz terora aktiem un šo aktu izpildītāji ikdienā darbojas šajās kopienās.
Grozījums Nr.  2 Pamatlēmuma priekšlikums – normatīvs grozījumu akts 7. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(7) Pašreizējais priekšlikums paredz ar terorismu saistītu nodarījumu kriminalizēšanu, lai sekmētu politikas vispārīgāko mērķi – terorisma novēršana, samazinot to materiālu izplatīšanu, kas varētu mudināt cilvēkus veikt teroristiskus uzbrukumus.	(7) Pašreizējais priekšlikums paredz ar terorismu saistītu nodarījumu kriminalizēšanu, lai sekmētu politikas vispārīgāko mērķi — terorisma novēršanu, samazinot tādu materiālu izplatīšanu, kuros pausts nolūks un ir ietverta iespēja mudināt cilvēkus veikt teroristiskus uzbrukumus.
Grozījums Nr.  3 Pamatlēmuma priekšlikums – normatīvs grozījumu akts 10. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(10) Teroristisku nodarījumu, tostarp ar teroristu darbībām saistītu nodarījumu, definīcija ir vēl vairāk jātuvina visās dalībvalstīs tā, lai tā ietvertu publisku aicinājumu veikt teroristisku nodarījumu, teroristu vervēšanu un teroristu apmācību, kad to veic ar nolūku.	Teroristisku nodarījumu, tostarp ar teroristu darbībām saistītu nodarījumu, definīcija ir vēl vairāk jātuvina visās dalībvalstīs tā, lai tā ietvertu publisku kūdīšanu veikt teroristisku nodarījumu, teroristu vervēšanu un teroristu apmācību, kad to veic ar nolūku.
	(Šīs izmaiņas tiek piemērotas visam izskatāmajam normatīvajam tekstam, izņemot 9. apsvērumu; ja to pieņems, būs jāizdara tehniskas izmaiņas visā tekstā.)
Pamatojums
Termins "aicinājums" jāaizstāj ar terminu "kūdīšana", jo pēdējais ir skaidrāks jēdziens un biežāk lietots krimināltiesību valodā. Turklāt termins "kūdīšana" izmantots priekšlikumā Pamatlēmumam par rasisma un ksenofobijas apkarošanu.
Grozījums Nr.  4 Pamatlēmuma priekšlikums – normatīvs grozījumu akts 11. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(11) Fiziskām un juridiskām personām, kuras ir veikušas vai ir atbildīgas par publisku aicinājumu veikt teroristiskus nodarījumus, teroristu vervēšanu un teroristu apmācību, kad to veic nelegāli un ar nolūku, ir jāpiemēro sodi un sankcijas. Šāda veida rīcībai ir jābūt vienādi sodāmai visās dalībvalstīs, neatkarīgi no tā, vai nodarījums ir veikts caur internetu.	(11) Fiziskām un juridiskām personām, kuras ir veikušas publisku kūdīšanu veikt teroristiskus nodarījumus, teroristu vervēšanu un teroristu apmācību, kad to veic nelegāli un ar nolūku, ir jāpiemēro sodi un sankcijas. Šāda veida rīcībai ir jābūt vienādi sodāmai visās dalībvalstīs, neatkarīgi no tā, vai nodarījums ir veikts caur internetu.
Grozījums Nr.  5 Pamatlēmuma priekšlikums – normatīvs grozījumu akts 11.a apsvērums (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(11a) Padomes nespēja vienoties par procesuālajām tiesībām krimināltiesību jomā traucē tiesu iestāžu sadarbībai Eiropā; no šā strupceļa steidzami jāizkļūst.
Grozījums Nr.  6 Pamatlēmuma priekšlikums – normatīvs grozījumu akts 12. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(12) Jāizstrādā papildu jurisdikcijas noteikumi, lai nodrošinātu, ka par publisku aicinājumu veikt teroristiskus nodarījumus, teroristu vervēšanu un teroristu apmācību var efektīvi veikt kriminālvajāšanu, kad to nolūks ir veikt teroristisku nodarījumu vai tās ir izraisījušas šāda nodarījuma veikšanu, kas ir pakļauts attiecīgās dalībvalsts jurisdikcijai.	svītrots
Pamatojums
Šis apsvērums atspoguļo jauno 1.a punktu, ko Komisija iesaka pievienot Pamatlēmuma 9. pantam. Referente iesaka šajā ziņojuma projektā nesaglabāt šā jaunā punkta saturu, jo viņa uzskata, ka noteikumi, kuri tajā ieviesti attiecībā uz kompetenci, ir pārāk tālejoši, tāpēc ir loģiski prasīt svītrot šo apsvērumu.
Grozījums Nr.  7 Lēmuma priekšlikums – grozījumu tiesību akts 12.a apsvērums (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(12a) Šis Pamatlēmums papildina Eiropas Padomes 2005. gada 16. maija Konvenciju par terorisma apkarošanu, un tāpēc ir ļoti svarīgi, ka vienlaikus ar šā Pamatlēmuma stāšanos spēkā visas dalībvalstis ratificē šo Konvenciju.
Pamatojums
Eiropas Padomes konvencijā paredzēto noziedzīgo nodarījumu iekļaušana Eiropas Savienības tiesiskajā regulējumā un īpaši Pamatlēmumā 2002/475/TI rada neapšaubāmu pievienoto vērtību, jo šie noziedzīgie nodarījumi tiks iekļauti pilnīgākā tiesiskā sistēmā. Tā kā minētais lēmums neaizstāj šo konvenciju, tad tomēr dalībvalstīm tā ir jāratificē. Abu instrumentu vienlaicīga piemērošana sniegtu vēl lielāku aizsardzību pret terorismu ES un trešās valstīs, kuras ir Eiropas Padomes dalībvalstis.
Grozījums Nr.  8 Pamatlēmuma priekšlikums – normatīvs grozījumu akts 14. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(14) Savienība ievēro principus, kas atzīti Līguma par Eiropas Savienību 6. panta 2. punktā un atspoguļoti Eiropas Savienības Pamattiesību hartā, it sevišķi tās II un VI nodaļā. Neko šajā pamatlēmumā nevar interpretēt tādā veidā, ka tas paredz mazināt vai ierobežot tādas pamattiesības vai pamatbrīvības kā vārda brīvību, pulcēšanās brīvību vai biedrošanās brīvību, tiesības uz privātās un ģimenes dzīves neaizskaramību, tostarp tiesības ievērot sarakstes konfidencialitāti.	(14) Savienība ievēro principus, kas atzīti Līguma par Eiropas Savienību 6. panta 2. punktā un atspoguļoti Eiropas Savienības Pamattiesību hartā, it sevišķi tās II un VI nodaļā. Neko šajā pamatlēmumā nevar interpretēt tādā veidā, ka tas paredz mazināt vai ierobežot tādas pamattiesības vai pamatbrīvības kā vārda brīvību, pulcēšanās brīvību, preses brīvību un vārda brīvību citos plašsaziņas līdzekļos vai biedrošanās brīvību, tiesības uz privātās un ģimenes dzīves neaizskaramību, tostarp tiesības ievērot sarakstes konfidencialitāti, kas attiecas arī uz elektroniskā pasta un citu elektroniskās sarakstes veidu saturu.
Grozījums Nr.  9 Pamatlēmuma priekšlikums – normatīvs grozījumu akts 15. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(15) Publisks aicinājums veikt teroristiskus nodarījumus, teroristu vervēšana un teroristu apmācība ir tīši noziegumi. Tāpēc neko šajā pamatlēmumā nevar interpretēt tādā veidā, ka tas paredz mazināt vai ierobežot informācijas izplatīšanu zinātniskiem, akadēmiskiem vai pārskata mērķiem. Radikālu, polemisku vai strīdīgu uzskatu paušana sabiedriskās apspriedēs par jutīgiem politiskiem jautājumiem, tostarp terorismu, ir ārpus šā pamatlēmuma darbības jomas un jo īpaši uz tiem neattiecas definīcija par publisku aicinājumu veikt teroristiskus nodarījumus.	(15) Publiska kūdīšana veikt teroristiskus nodarījumus, teroristu vervēšana un teroristu apmācība ir tīši noziegumi. Tāpēc neko šajā pamatlēmumā nevar interpretēt tādā veidā, ka tas paredz mazināt vai ierobežot informācijas izplatīšanu zinātniskiem, akadēmiskiem, mākslinieciskiem vai pārskata mērķiem. Radikālu, polemisku vai strīdīgu uzskatu paušana sabiedriskās apspriedēs par jutīgiem politiskiem jautājumiem, tostarp terorismu, ir ārpus šā pamatlēmuma darbības jomas un jo īpaši uz tiem neattiecas definīcija par publisku kūdīšanu veikt teroristiskus nodarījumus.
Pamatojums
Tas pats pamatojums, kas 2. grozījumam.
Turklāt ir svarīgi, ka uz mākslas produktu izplatīšanu attiecas tādas pašas aizsardzības prasības kā attiecībā uz zinātnisku, akadēmisku vai informatīvu datu izplatīšanu.
Grozījums Nr.  10 Pamatlēmuma priekšlikums – normatīvs grozījumu akts 15.a apsvērums (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(15a) Kriminālatbildības noteikšana par tām darbībām, kas ietvertas šajā Pamatlēmumā, jāveic tā, lai tā būtu proporcionāla tās likumīgajiem mērķiem, nepieciešama un piemērota demokrātiskai sabiedrībai un nebūtu diskriminējoša; jo īpaši tai jāatbilst Eiropas Savienības Pamattiesību hartai un Eiropas Cilvēktiesību un pamattiesību aizsardzības konvencijai.
Grozījums Nr.  11 Pamatlēmuma priekšlikums – normatīvs grozījumu akts 1. pants - -1. punkts (jauns) Pamatlēmums 2002/475/TI 1. pants - 2. punkts
Komisijas ierosinātais teksts Grozījums   -1. 1. panta 2. punktu groza šādi:   "2. Šis Pamatlēmums neietekmē pienākumu ievērot pamattiesības un juridiskos pamatprincipus, kas noteikti Līguma par Eiropas Savienību 6. pantā, Eiropas Savienības Pamattiesību hartā un Eiropas Cilvēktiesību konvencijā."
Grozījums Nr.  12 Pamatlēmuma priekšlikums – normatīvs grozījumu akts 1. pants – 1. punkts Pamatlēmums 2002/475/TI 3. pants – 1. punkts – a apakšpunkts
Komisijas ierosinātais teksts Grozījums (a) „publisks aicinājums veikt teroristiskus nodarījumus” nozīmē informācijas izplatīšanu vai kā citādi darīšanu zināmu sabiedrībai ar mērķi kūdīt uz kādu no 1. panta 1. punkta a) līdz h) apakšpunktā minēto darbību veikšanu, kad šāda rīcība, neskatoties uz to, vai tā tieši vai netieši propagandē teroristiskus nodarījumus, rada apdraudējumu, ka var tikt veikts viens vai vairāki šādi nodarījumi. (a) "publiska kūdīšana veikt teroristiskus nodarījumus” nozīmē informācijas izplatīšanu vai kā citādi darīšanu zināmu sabiedrībai, skaidri un ar nodomu propagandējot kādu no 1. panta 1. punkta a) līdz h) apakšpunktā minēto nodarījumu veikšanu, kad šāda rīcība nepārprotami rada apdraudējumu, ka var tikt veikts viens vai vairāki šādi nodarījumi.
Grozījums Nr.  13 Pamatlēmuma priekšlikums – normatīvs grozījumu akts 1. pants - 1. punkts Pamatlēmums 2002/475/TI 3. pants - 1. punkts - b apakšpunkts
Komisijas ierosinātais teksts Grozījums (b) „teroristu vervēšana” nozīmē prasīt citai personai veikt vienu no 1. panta 1. punktā un 2. panta 2. punktā minētajām darbībām. (b) „teroristu vervēšana” nozīmē ar nolūku prasīt citai personai veikt vienu no 1. panta 1. punkta a) līdz h) apakšpunktā vai 2. panta 2. punktā minētajiem nodarījumiem;
Pamatojums
Šķiet loģiski izslēgt 1. panta 1. punkta i) apakšpunktu (un tātad atsaukties tikai uz a) līdz h) apakšpunktu),jo ir ļoti grūti iedomāties, ka vervēšanas terorismam mērķis apdraudētu teroristiska nodarījuma veikšanu.
Grozījums Nr.  14 Pamatlēmuma priekšlikums – normatīvs grozījumu akts 1. pants – 1. punkts
Pamatlēmums 2002/475/TI
3. pants – 1. punkts – c apakšpunkts
Komisijas ierosinātais teksts Grozījums (c) „teroristu apmācība” nozīmē sniegt norādījumus par sprāgstvielu, šaujamieroču vai citu ieroču, vai kaitīgo vai bīstamo vielu izgatavošanu vai izmantošanu, vai par citām īpašām metodēm vai tehnikām ar mērķi veikt vienu no 1. panta 1. punktā minētajām darbībām, zinot, ka apgūtās prasmes ir paredzēts pielietot šim mērķim. (c) „teroristu apmācība” nozīmē sniegt norādījumus par sprāgstvielu, šaujamieroču vai citu ieroču, vai kaitīgo vai bīstamo vielu izgatavošanu vai izmantošanu, vai par citām īpašām metodēm vai tehnikām ar mērķi veikt vienu no 1. panta 1. punkta a) līdz h) apakšpunktā minētajiem nodarījumiem, zinot, ka apgūtās prasmes ir paredzēts pielietot šim mērķim.
Pamatojums
Ir loģiski no 1. panta 1. punkta svītrot i) apakšpunktu (un tātad atsaukties tikai uz a) līdz h) apakšpunktu), jo ir ļoti grūti iedomāties, ka teroristu sagatavošanas mērķis apdraudētu teroristiska nodarījuma veikšanu.
Grozījums Nr.  15 Pamatlēmuma priekšlikums – normatīvs grozījumu akts 1. pants – 1. punkts
Pamatlēmums 2002/475/TI
3. pants – 2. punkts – d apakšpunkts
Komisijas ierosinātais teksts Grozījums (d) laupīšanu ar mērķi nodarīt kādu no darbībām, kas minētas 1. panta 1. punktā; (d) laupīšana ar mērķi nodarīt kādu no nodarījumiem, kas minēti 1. panta 1. punktā;
Grozījums Nr.  16 Pamatlēmuma priekšlikums – normatīvs grozījumu akts 1. pants – 1. punkts
Pamatlēmums 2002/475/TI
3. pants – 2. punkts – e apakšpunkts
Komisijas ierosinātais teksts Grozījums (e) izspiešanu ar mērķi izdarīt kādu no darbībām, kas minētas 1. panta 1. punktā; (e) izspiešanu ar mērķi izdarīt kādu no nodarījumiem, kas minēti 1. panta 1. punktā;
Grozījums Nr.  17 Pamatlēmuma priekšlikums – normatīvs grozījumu akts 1. pants – 1. punkts
Pamatlēmums 2002/475/TI
3. pants – 2. punkts – f apakšpunkts
Komisijas ierosinātais teksts Grozījums (f) viltotu administratīvo dokumentu noformēšanu ar mērķi nodarīt kādu no darbībām, kas minētas 1. panta 1. punkta a) līdz h) apakšpunktā un 2. panta 2. punkta b) apakšpunktā. viltotu administratīvo dokumentu noformēšanu ar mērķi nodarīt kādu no nodarījumiem, kas minēti 1. panta 1. punkta a) līdz h) apakšpunktā un 2. panta 2. punkta b) apakšpunktā.
Grozījums Nr.  18 Pamatlēmuma priekšlikums – normatīvs grozījumu akts 1. pants – 1. punkts
Pamatlēmums 2002/475/TI
3. pants – 3.a punkts (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts Grozījums   3.a Dalībvalstis nodrošina, ka tiek noteikta kriminālatbildība par darbībām, kas minētas šā panta 2. punkta a) līdz c) apakšpunktā, pienācīgi ņemot vērā dalībvalstu pienākumus attiecībā uz vārda brīvību, biedrošanās brīvību, jo īpaši pienākumus attiecībā uz preses brīvību, vārda brīvību citos plašsaziņas līdzekļos, pienācīgi ievērojot sarakstes, tostarp elektroniskā pasta un citu elektroniskās sarakstes līdzekļu konfidencialitāti. Kriminālatbildības noteikšana par darbībām, uz kurām attiecas 2. punkta a) līdz c) apakšpunkts, nemazina un neierobežo informācijas izplatīšanu zinātniskiem, akadēmiskiem, mākslinieciskiem vai paziņošanas mērķiem, radikālu, polemisku vai pretrunīgu viedokļu paušanu publiskās debatēs par jutīgiem politiskiem jautājumiem, tostarp terorismu.
Grozījums Nr.  19 Pamatlēmuma priekšlikums – normatīvs grozījumu akts 1. pants – 1. punkts
Pamatlēmums 2002/475/TI
3. pants – 3.b punkts (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts Grozījums   3.b Dalībvalstis nodrošina arī, ka kriminālatbildības noteikšana par darbībām, kas minētas šā panta 2. punkta a) līdz c) apakšpunktā, tiek veikta proporcionāli nodarījuma raksturam un apstākļiem, ņemot vērā tās likumīgos mērķus demokrātiskā sabiedrībā, un tiek izslēgta jebkāda patvaļa, diskriminācija vai rasistiska apiešanās.
Pamatojums
No teksta līdzsvara aspekta nepieciešams skaidri atgādināt galvenos principus – proporcionalitāti, nepieciešamību un nediskriminēšanu.
Grozījums Nr.  20 Pamatlēmuma priekšlikums – normatīvs grozījumu akts 1. pants – 3. punkts
Pamatlēmums 2002/475/TI
9. pants – 1.a punkts
Komisijas ierosinātais teksts Grozījums     “1.a Katra dalībvalsts nosaka savu jurisdikciju pār nodarījumiem, kas minēti 3. panta 2. punkta a) līdz c) apakšpunktā, kad nodarījuma mērķis bija vai tā rezultātā tika veikts nodarījums, kas minēts 1. pantā, un šāds nodarījums ir pakļauts attiecīgās dalībvalsts jurisdikcijai saskaņā ar kritērijiem, kas minēti šā panta 1. punkta a) līdz e) apakšpunktā.” "1.a Dalībvalsts var lemt nepiemērot vai piemērot tikai īpašos gadījumos vai pie īpašiem nosacījumiem 1. panta d) un e) apakšpunktā minētos jurisdikcijas noteikumus attiecībā uz nodarījumiem, kas minēti 3. panta 2. punkta a) līdz c) apakšpunktā un 4. pantā, ciktāl tie ir saistīti ar nodarījumiem, kas minēti 3. panta 2. punkta a) līdz c) apakšpunktā".
Pamatojums
No dalībvalstīm nav jāprasa noteikt savu jurisdikciju ārpus savas teritorijas attiecībā uz trim jaunajiem nodarījumu veidiem, jo runa ir par īpaši jutīgu jautājumu, par kuru viedoklis dažādās dalībvalstīs ir krasi atšķirīgs. Tāpēc dalībvalstīm jāatstāj iespēja izvēlēties piemērot vai nepiemērot jurisdikcijas noteikumus, kas noteikti 9. panta d) un e) apakšpunktā.

• [1]  Sk. Padomes publisko reģistru http://register.consilium.europa.eu/pdf/lv/08/st08/st08707.lv08.pdf

PASKAIDROJUMS

Konteksts

Terorisms nesākās līdz ar 2001. gada 11. septembra uzbrukumiem, tomēr tie pasaulei lika ieraudzīt draudu apjomu un uzdot jaunus jautājumus par šo draudu novēršanas iespējām.

Eiropas Savienība (ES), kura par mērķi noteica saviem pilsoņiem piedāvāt augstāku drošības līmeni brīvības, drošības un tiesiskuma telpā, nekavējās reaģēt. Runa bija par 50 miljonu iedzīvotāju drošību, kā arī to galveno vērtību un principu aizsardzību, kas ir ES darbības pamatā. Tādēļ nākamo mēnešu laikā pēc uzbrukumiem Ņujorkai tika apstiprināti virkne pasākumu, arī Padomes Pamatlēmums 2002/475/JHA par terorisma apkarošanu, kura mērķis paredz dažādās dalībvalstīs tuvināt teroristisku nodarījumu definīcijas un nodrošināt, ka atbilstīgas sankcijas tiek piemērotas tām fiziskām vai juridiskām personām, kas izdarījušas šādus nodarījumus vai ir atbildīgas par tiem.

Kopš tā laika ES savā teritorijā vairākkārt ir pieredzējusi traģiskus notikumus, ko izraisījis terorisms (2004. gada martā Madridē, 2005. gada jūlijā Londonā), un tas radīja vēlmi pastiprināt centienus šī fenomena novēršanā un apkarošanā.

Uzdevumu vēl vairāk sarežģī tas, ka teroristu izmantotie instrumenti un metodes tiek atjaunināti un kļūst daudzveidīgāki.

Informācijas un komunikāciju tehnoloģiju, jo īpaši interneta, attīstība faktiski teroristiem rada pasaules mēroga tribīni, no kuras, ar minimālām izmaksām un risku, tie var sludināt savu propagandu, kā arī tiešsaistē izplatīt norādījumus un rokasgrāmatas.

Lai ES un tās dalībvalstis spētu efektīvāk vērsties pret mūsdienu terorismu un tā jaunajiem izpausmes veidiem, Eiropas Komisija ierosināja pārskatīt 2002. gada Pamatlēmumu[1] un saskaņot to ar Eiropas Padomes 2005. gada Konvenciju par terorisma apkarošanu[2], proti, terorisma jēdzienā iekļaujot konkrētu sagatavošanās rīcību: publisku aicinājumu veikt teroristiskus nodarījumus, teroristu vervēšanu un teroristu apmācību.

Referentes nostāja

Referente atzinīgi vērtē Komisijas vēlmi stiprināt Eiropas Savienības darbību cīņā pret teroristu vervēšanu un teroristu apmācību un uzskata, ka, šo darbību iekļaujot ES integrētajā iestāžu sistēmā (bez ilgstošām parakstīšanas un ratifikācijas procedūrām), attiecībā uz šo konkrēto sagatavošanās rīcību ieviešot vienotu tiesisko režīmu, jo īpaši saistībā ar kriminālsankciju veidiem un līmeni, kā arī radot iespēju aktivizēt ES sadarbības mehānismus saistībā ar atsauci uz 2002. gada pamatlēmumu[3], tiek radīta patiesa pievienotā vērtība.

Tomēr referente uzskata, ka Komisijas priekšlikums, kas paredz noteikt kriminālatbildību par „publisku aicinājumu veikt teroristiskus nodarījumus”, varētu apdraudēt pamattiesības un pamatbrīvības, jo šajā gadījumā runa ir par sodu piemērošanu ne tikai par teroristiskajiem nodarījumiem, bet arī par tādiem mutiskiem vai rakstiskiem izteikumiem, kas, iespējams, veikti, lai īstenotu teroristisku nodarījumu, vai kam varētu būt šāds nolūks.

Tomēr, kā uzskata referente, šajā situācijā Komisijas priekšlikums neļauj pietiekami skaidrā veidā noteikt un precizēt iespējami noziedzīgu rīcību un tādā pašā veidā reaģēt saistībā ar diviem nešķiramiem mērķiem, proti, terorisma apkarošanu un cilvēktiesību un pamatbrīvību ievērošanu. Turklāt, ņemot vērā, ka reizēm praksē starp vārda brīvību un tiesību pārkāpšanu tiek novilkta robeža, referente šaubās, vai šie trūkumi nevar pavērt ceļu pārkāpumiem.

Tādēļ viņa iesaka šajā ziņojuma projektā ieviest noteiktu skaitu grozījumu, kuru mērķis ir atjaunot līdzsvaru Komisijas dokumentā un uzlabot tā tiesisko noteiktību.

Darbs galvenokārt attiecas uz šādiem jautājumiem — „publiska aicinājuma” jēdzienu un tā definīciju, garantijām saistībā ar pamatbrīvību aizsardzību, kriminālatbildības noteikšanu par mēģinājumu paveikt kādu no trim jaunajiem nodarījumiem, kā arī jurisdikcijas noteikumiem, kas piemērojami šādiem nodarījumiem.

Jēdziens „publisks aicinājums veikt teroristiskus nodarījumus”

Referente uzskata, ka ir nepieciešams vairāk precizēt definīciju par „publisku aicinājumu veikt teroristiskus nodarījumus”.

Visupirms viņa uzskata, ka formulējums „aicinājums”, ņemot vērā tā izplūdušo nozīmi, var radīt neskaidrību, un tādēļ to būtu vēlams aizstāt ar formulējumu „kūdīšana”, kas parasti tiek izmantots krimināltiesību jomā. Komisija cita starpā savā pamatlēmuma priekšlikumā par rasisma un ksenofobijas apkarošanu[4] saglabāja jēdzienu „publiska kūdīšana uz vardarbību vai naidu”; tādu pašu izvēli izdarīja Padome savā 2008. gada 26. februāra dokumentā[5].

Attiecībā uz definīcijas saturu, kā uzskata referente, stingrāk jānodala iespējami noziedzīga rīcība. Viņa uzskata, ka attiecīgajai rīcībai jārada patiess, ne tikai hipotētisks, teroristiska nodarījuma risks, citiem vārdiem runājot, — jābūt pietiekami ciešai saiknei starp kūdīšanu un teroristiska nodarījuma iespējamību.

Drošības līdzekļi cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības jomā

Referente pārliecinoši atbalsta dokumenta rezolutīvajā daļā iekļautās aizsardzības klauzulas, kas ir līdzvērtīgas tām klauzulām, kas iekļautas Eiropas Padomes 2005. gada Konvencijas par terorisma apkarošanu 12. pantā.

Lai arī savā priekšlikumā Komisija ir pārņēmusi gandrīz vārds vārdā „publiska aicinājuma”, „teroristu vervēšanas” un „teroristu apmācības” definīcijas, kas ietvertas šajā Konvencijā, tā nav iekļāvusi 12. pantā paredzētos drošības līdzekļus, ko pati Eiropas Padome tomēr uzskata par nešķiramiem no kriminālatbildības noteikšanas par šiem nodarījumiem, jo tie ir būtiski interpretācijā.

Referente vēlas samazināt šīs nepilnības un no tām izrietošo līdzsvara trūkumu, dokumentā ieviešot jaunus noteikumus, kas paredz dalībvalstīm atgādināt, no vienas puses, par nepieciešamību ievērot ES Pamattiesību hartu un savas saistības vārda un biedrošanās brīvības jomā, un, no otras puses, — par to, ka kriminālatbildības noteikšanai par nodarījumu jābūt samērīgai, „ņemot vērā iecerētos likumīgos mērķus un to nepieciešamību demokrātiskā sabiedrībā”, un nedrīkst pieļaut „nekādu patvaļu, diskrimināciju vai rasismu”.

Referente uzskata, ka šādas aizsardzības klauzulas ir nepieciešamas gan tādēļ, lai ES pilsoņiem būtu nodrošināta tiesiskā noteiktība, gan tādēļ, lai panāktu atbilstību Eiropas Padomes nostājai.

Kriminālatbildības noteikšana par mēģinājumu

Attiecībā uz šo jautājumu referente piekrīt Komisijai, kas sava priekšlikuma 4. panta 2. punktā atceļ jebkādu pienākumu noteikt kriminālatbildību par mēģinājumu veikt kādu no trim jaunajiem nodarījumiem, kas minēti 3. panta 2. punkta a)– c) apakšpunktā.

Tomēr Padomē tika apspriesta kriminālatbildības noteikšana par „teroristu vervēšanas” un „teroristu apmācības” mēģinājumiem; daļa dalībvalstu to atbalstīja, citas — iebilda (mēģinājumu paust „publisku aicinājumu veikt teroristiskus nodarījumus” ir grūti saprotams, turklāt iespēja noteikt kriminālatbildību par šādiem nodarījumiem tika noraidīta uzreiz).

Risinājums, pie kā Padome visbeidzot nonāca savā 2008. gada 18. aprīļa dokumentā un ko Eiropas Padome noteikusi savā Konvencijā par terorisma apkarošanu, paredz neobligātu kriminālatbildības noteikšanu par „teroristu vervēšanas” un „teroristu apmācības” mēģinājumiem.

Referente uzskata, ka gadījumā, ja šis risinājums ir pieņemamāks par obligātu kriminālatbildības noteikšanu, ko piedāvāja vairākas dalībvalstis, būtu vēlams palikt pie Komisijas formulējuma un tādējādi neiesniegt grozījumus par šo aspektu.

Jaunajiem nodarījumiem piemērojamie jurisdikcijas noteikumi

Referente, tāpat kā Padome, uzskata, ka jaunais 1.a punkts, ko Komisija pievienojusi pamatlēmuma 9. pantam, ir pārāk tālejošs un tādējādi tas nav jāsaglabā.

Viņa nepiekrīt arī idejai, kas paredz dalībvalstīm noteikt pienākumu savu kompetenci veidot ekstrateritoriāli attiecībā uz trim jaunajiem nodarījumiem, jo runa ir par ārkārtīgi jutīgu jautājumu, par kuru viedoklis dažādās dalībvalstīs ir krasi atšķirīgs, un tādēļ ierosina izvēli attiecībā uz 9. panta d) un e) apakšpunktā paredzēto jurisdikcijas noteikumu piemērošanu vai nepiemērošanu atstāt dalībvalstu ziņā. To, starp citu, sākotnēji piedāvāja vairākas delegācijas Padomē.

Secinājums

Referente ļoti nopietni uztver terorisma draudus un pauž bažas par pēdējo gadu laikā izveidoto terorismu popularizējošo tīmekļa vietņu skaita pieaugumu (patlaban to skaits ir ap 5 000) un ietekmi, ko šādas tīmekļa vietnes rada jo īpaši attiecībā uz rīcības radikalizāciju un teroristu vervēšanu.

Tomēr viņa uzskata, ka ir absolūti nepieciešami risināt šo problēmu, ir jābūt īpaši modriem attiecībā uz to, kādā veidā to darīt, jo tik jutīgā jautājumā pastāv risks, ka vēlme uzlabot pilsoņu drošību praksē izvēršas par šo pašu pilsoņu tiesību un brīvību ierobežošanu.

Referentes galvenās bažas ir saistītas ar tāda līdzsvarota un juridiski skaidra dokumenta izstrādi, kas ļautu apvienot lielāku efektivitāti terorisma apkarošanā ar cilvēktiesību un pamatbrīvību augstāku aizsardzības līmeni.

• [1]  OV L 164, 22.6.2002., 3.–7. lpp.
• [2]  http://conventions.coe.int/Treaty/FR/Treaties/Html/196.htm
• [3]  Piemēram, Padomes 2005. gada 20. septembra Lēmums 2005/671/TI par informācijas apmaiņu un sadarbību attiecībā uz teroristu nodarījumiem (OV L 253, 29.9.2005., 22.–24. lpp.)
• [4]  http://eur-lex.europa.eu/LexUriServ/LexUriServ.do?uri=COM:2001:0664:FIN:FR:PDF
• [5]  http://register.consilium.europa.eu/pdf/fr/07/st16/st16771.fr07.pdf

JuridiskāS komitejaS ATZINUMS (3.6.2008)

Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komitejai

par priekšlikumu Padomes lēmumam, ar ko groza Padomes Pamatlēmumu 2002/475/TI par terorisma apkarošanu
(COM(2007)0650 – C6‑0466/2007 – 2007/0236(CNS))

Atzinumu sagatavoja: Luis de Grandes Pascual

ĪSS PAMATOJUMS

Padomes Pamatlēmums 2002/475/TI ir bijis pagrieziena punkts ES cīņā pret terorismu. Pateicoties šim pamatlēmumam, terorisma definīciju, kā arī šādai rīcībai piemērojamus soda veidus saskaņoja visās dalībvalstīs. Lai pārskatītu šo juridisko instrumentu un, īpaši, paužot skaidru nodomu izveidot atbilstīgu tiesisku regulējumu kiberterorismam, Komisija ir iesniegusi priekšlikumu pamatlēmuma grozīšanai. Komisijas priekšlikumā ir ierosināts oriģinālajā tekstā iekļaut šādus trīs noziedzīgus nodarījumus:

§ publisku aicinājumu veikt teroristiskus nodarījumus;

§ teroristu vervēšanu; un

§ teroristu apmācību.

Komisija lielā mērā pamatojās uz Eiropas Padomes Konvenciju par terorisma novēršanu, kurā cita starpā, ir aptverti šie trīs noziedzīgu nodarījumu veidi. Par spīti šķietamajam, šo triju noziedzīgu nodarījumu iekļaušana radītu neapstrīdamu pievienoto vērtību, jo pamatlēmuma darbības joma ir plašāka:

§ pirmkārt, pamatlēmumā izklāstītā „teroristiska nodarījuma” definīcija ir plašāka un pilnīgāka par Eiropas Padomes konvencijā ietverto; piemēram, nevienā no ANO konvencijām, uz kuru tiek dotas atsauces, nav aptverti šaujamieroču (tikai sprāgstvielu [1]) izraisīti civiliedzīvotāju nāves gadījumi; un

§ otrkārt, pamatlēmuma tiesiskais regulējums ir ļoti pilnīgs un tajā ir iekļauts, piemēram, sankciju režīms, kuru automātiski jāpiemēro minētajiem trim noziedzīgajiem nodarījumiem.

Tomēr, dalībvalstīm ir ļoti būtiski pēc iespējas ātrāk ratificēt Eiropas Padomes konvenciju terorisma novēršanai, jo abu instrumentu paralēla un apvienota piemērošana sniegtu vislabāko garantiju Eiropas Savienības pilsoņiem un Eiropas Padomes dalībvalstu pilsoņiem.

Saistībā ar cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzību, ir ārkārtīgi svarīgi jau no paša sākuma skaidri noteikt, ka pašreizējā tiesiskajā regulējumā šīs tiesības, un jo īpaši vārda un biedrošanās brīvība ir pilnībā garantētas gan pamatlēmuma (1. panta 2. punktā), gan Eiropas Savienības līmenī (LES 6. pantā un Eiropas Savienības Pamattiesību hartā), kā arī Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijā, kuras principi un jurisdikcija attiecas uz ES. Ir lietderīgi precizēt pamatlēmumu, pieprasot iekļaut vārda un biedrošanās brīvību, kā arī citējot Eiropas Savienības Pamattiesību hartu. Tomēr ir nepieciešama pilnīga skaidrība par to, ka pati par sevi ES tiesiskā sistēma nodrošina pilnīgu cilvēktiesību aizsardzību. Jebkurš mēģinājums pretstatīt cīņu pret terorismu un cilvēktiesību aizsardzību (liekot saprast, ka apkarot terorismu var tikai apdraudot cilvēktiesības) ir stingri jānoraida, jo šie mērķi nebūt nav nesavienojami, tieši otrādi — visaugstākais mērķis cīņai pret terorismu ir cilvēktiesību aizsardzība. Šāda dihotomija ir mākslīga, juridiski nepareiza un politiski bīstama.

Visbeidzot, saistībā ar teroristu apmācību, tiek ierosināts kā noziegumu klasificēt arī šādas apmācības mēģinājumu, jo ir jāapsver reāla iespēja atklāt apmācības infrastruktūru, un iznīcināt to vēl pirms tā tiek lietota.

Tomēr, ja arī Komisijas priekšlikumu iespējams uzlabot, tas ir svarīgs kā ievērojams solis efektīvākā cīņā pret terorismu ES. Ir jāuzsver, ka Komisijas priekšlikums ne tikai ļauj dalībvalstīm apkarot kiberterorismu, bet arī nepieļauj, ka kādā vietā un ar jebkura informācijas nesēja palīdzību rada publisku vēstījumu, kas aicinātu veikt teroristiskus nodarījumus vai attaisnotu tos.

Minēto iemeslu dēļ un, iekļaujot šajā ziņojumā ierosinātos grozījumus, Komisijas priekšlikums ir jāatbalsta.

GROZĪJUMI

Juridiskā komiteja aicina par jautājumu atbildīgo Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komiteju savā ziņojumā iekļaut šādus grozījumus:

Grozījums Nr.  1 Lēmuma priekšlikums – grozījumu tiesību akts 4.a apsvērums (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(4a) Kaut arī cīņa pret kiberterorismu ir prioritāte, visās Eiropas Savienības dalībvalstīs ir jāklasificē kā noziedzīgs nodarījums publisks aicinājums veikt teroristiskus nodarījumus, jo nedrīkst pieļaut, ka kādā vietā un ar jebkura informācijas nesēja palīdzību rada publisku vēstījumu, kas aicinātu veikt teroristiskus nodarījumus vai attaisnotu tos.
Grozījums Nr.  2 Lēmuma priekšlikums – grozījumu tiesību akts 12.a apsvērums (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(12a) Šajā priekšlikumā ietvertie grozījumi papildina Eiropas Padomes 2005. gada 16. maija Konvenciju par terorisma novēršanu un tādēļ, vienlaikus ar šī lēmuma stāšanos spēkā, ir būtiski visām dalībvalstīm ratificēt iepriekš minēto konvenciju.
Pamatojums
Eiropas Padomes konvencijā paredzēto noziedzīgo nodarījumu iekļaušana Eiropas Savienības tiesiskajā regulējumā, un īpaši Pamatlēmumā 2002/475/TI rada neapšaubāmu pievienoto vērtību, jo šie noziedzīgie nodarījumi tiks iekļauti pilnīgākā tiesiskā sistēmā. Tā kā minētais lēmums neaizstāj šo konvenciju, tad tomēr dalībvalstīm tā ir jāratificē. Abu instrumentu vienlaicīga piemērošana sniegtu vēl lielāku aizsardzību pret terorismu ES un trešās valstīs, kuras ir Eiropas Padomes dalībvalstis.
Grozījums Nr.  3 Lēmuma priekšlikums – grozījumu tiesību akts 1. pants – -1. punkts (jauns) Lēmums 2002/475/TI 1. pants – 2. punkts
Komisijas ierosinātais teksts Grozījums   -1. 1. panta 2. punktu aizstāj ar šādu tekstu:   „2. Šis pamatlēmums neiespaido pienākumu ievērot pamattiesības un tiesību pamatprincipus, kā tie noteikti 6. pantā Līgumā par Eiropas Savienību, kā arī Eiropas Savienības Pamattiesību hartā atzītās tiesības, īpaši biedrošanās un vārda brīvību.”
Pamatojums
Ir jāatjaunina pamatlēmuma 1. panta 2. punkts, pievienojot atsauci uz Eiropas Savienības Pamattiesību hartu. Attiecīgā gadījumā ir nepieciešams uzsvērt abu pamatbrīvību, proti biedrošanās un vārda brīvības ievērošanu, nepadarot tās mazāk svarīgas ar nepareizu pamatlēmuma interpretāciju.
Grozījums Nr.  4 Lēmuma priekšlikums – grozījumu tiesību akts 1. pants – 2. punkts Lēmums 2002/475/TI 4. pants – 2. punkts
Komisijas ierosinātais teksts Grozījums „Katra dalībvalsts veic nepieciešamos pasākumus, lai nodrošinātu, ka mēģinājums veikt nodarījumu, kas minēts 1. panta 1. punktā un 3. pantā, izņemot valdījumu saskaņā ar 1. panta 1. punkta f) apakšpunktu un nodarījumu, kas minēts 1. panta 1. punkta i) apakšpunktā un 3. panta 2. punkta a) līdz c) apakšpunktā, ir sodāms. „Katra dalībvalsts veic nepieciešamos pasākumus, lai nodrošinātu, ka mēģinājums veikt nodarījumu, kas minēts 1. panta 1. punktā un 3. pantā, izņemot valdījumu saskaņā ar 1. panta 1. punkta f) apakšpunktu un nodarījumu, kas minēts 1. panta 1. punkta i) apakšpunktā un 3. panta 2. punkta a) un b) apakšpunktā, ir sodāms.
Pamatojums
Arī mēģinājums apmācīt teroristus ir jāklasificē kā noziedzīgs nodarījums visās ES dalībvalstīs. Iespēja atklāt apmācības infrastruktūru un iznīcināt to vēl pirms izmantošanas ir reāla, katrā ziņā nav neiespējama, un tādēļ tā ir apsverama.

PROCEDŪRA

Virsraksts	Terorisma apkarošana
Atsauces	COM(2007)0650 – C6-0466/2007 – 2007/0236(CNS)
Komiteja, kas atbildīga par jautājumu	LIBE
Atzinumu sniedza        Datums, kad paziņoja plenārsēdē	JURI 11.12.2007
Atzinumu sagatavoja        Iecelšanas datums	Luis de Grandes Pascual 19.12.2007
Izskatīšana komitejā	8.4.2008		28.5.2008
Pieņemšanas datums	29.5.2008
Galīgais balsojums	+: –: 0:	20 0 0
Deputāti, kas bija klāt galīgajā balsošanā	Carlo Casini, Bert Doorn, Monica Frassoni, Giuseppe Gargani, Lidia Joanna Geringer de Oedenberg, Neena Gill, Piia-Noora Kauppi, Katalin Lévai, Antonio Masip Hidalgo, Manuel Medina Ortega, Aloyzas Sakalas, Francesco Enrico Speroni, Diana Wallis, Jaroslav Zvěřina, Tadeusz Zwiefka
Aizstājējs(-i), kas bija klāt galīgajā balsošanā	Sharon Bowles, Luis de Grandes Pascual, Sajjad Karim, Georgios Papastamkos, Jacques Toubon

• [1]  Skatīt Eiropas Padomes konvencijas pielikumu.

PROCEDŪRA

Virsraksts	Terorisma apkarošana
Atsauces	08707/2008 – C6-0211/2008 – COM(2007)0650 – C6-0466/2007 – 2007/0236(CNS)
Datums, kad notika apspriešanās ar EP	10.12.2007
Komiteja, kas atbildīga par jautājumu        Datums, kad paziņoja plenārsēdē	LIBE 11.12.2007
Komiteja(-s), kurai(-ām) ir lūgts sniegt atzinumu        Datums, kad paziņoja plenārsēdē	AFET 11.12.2007		JURI 11.12.2007
Atzinumu nav sniegusi        Lēmuma datums	AFET 27.11.2007
Referents(-e/-i/-es)        Iecelšanas datums	Roselyne Lefrançois 29.11.2007
Izskatīšana komitejā	27.2.2008		29.5.2008		15.7.2008
Pieņemšanas datums	15.7.2008
Galīgais balsojums	+: –: 0:	35 4 1
Deputāti, kas bija klāt galīgajā balsošanā	Alexander Alvaro, Catherine Boursier, Emine Bozkurt, Philip Bradbourn, Mihael Brejc, Giuseppe Castiglione, Giusto Catania, Carlos Coelho, Esther De Lange, Gérard Deprez, Bárbara Dührkop Dührkop, Claudio Fava, Armando França, Urszula Gacek, Kinga Gál, Patrick Gaubert, Jeanine Hennis-Plasschaert, Ewa Klamt, Magda Kósáné Kovács, Wolfgang Kreissl-Dörfler, Stavros Lambrinidis, Henrik Lax, Roselyne Lefrançois, Baroness Sarah Ludford, Viktória Mohácsi, Claude Moraes, Javier Moreno Sánchez, Martine Roure, Csaba Sógor, Vladimir Urutchev, Ioannis Varvitsiotis, Manfred Weber, Tatjana Ždanoka
Aizstājējs(-i), kas bija klāt galīgajā balsošanā	Edit Bauer, Simon Busuttil, Sophia in ‘t Veld, Sylvia-Yvonne Kaufmann, Bill Newton Dunn, Maria Grazia Pagano, Eva-Britt Svensson
Aizstājējs(-i) (178. panta 2. punkts), kas bija klāt galīgajā balsošanā	Ioannis Kasoulides
Iesniegšanas datums	24.7.2008