IETEIKUMS OTRAJAM LASĪJUMAM attiecībā uz Padomes kopējo nostāju, lai pieņemtu Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvu, ar ko nosaka pamatprincipus negadījumu izmeklēšanai jūras transporta nozarē un groza Direktīvas 1999/35/EK un 2002/59/EK

8.9.2008 - (5721/5/2008 – C6‑0226/2008 – 2005/0240(COD)) - ***II

Transporta un tūrisma komiteja
Referents: Jaromír Kohlíček

EIROPAS PARLAMENTA NORMATĪVĀS REZOLŪCIJAS PROJEKTS

attiecībā uz Padomes kopējo nostāju, lai pieņemtu Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvu, ar ko nosaka pamatprincipus negadījumu izmeklēšanai jūras transporta nozarē un groza Direktīvas 1999/35/EK un 2002/59/EK

(5721/5/2008 – C6‑0226/2008 – 2005/0240(COD))

(Koplēmuma procedūra, otrais lasījums)

Eiropas Parlaments,

–   ņemot vērā Padomes kopējo nostāju (5721/5/2008 – C6‑0226/2008),

–   ņemot vērā tā nostāju pirmajā lasījumā[1] attiecībā uz Komisijas priekšlikumu Eiropas Parlamentam un Padomei (COM(2005)0590),

–   ņemot vērā EK līguma 251. panta 2. punktu,

–   ņemot vērā Reglamenta 62. pantu,

–   ņemot vērā Transporta un tūrisma komitejas ieteikumus otrajam lasījumam (A6‑0332/2008),

1.  apstiprina grozīto kopējo nostāju;

2.  uzdod priekšsēdētājam nosūtīt Parlamenta nostāju Padomei un Komisijai.

Grozījums Nr.  1 Padomes kopējā nostāja – normatīvs grozījumu akts 9. apsvērums
Padomes kopējā nostāja	Grozījums
(9) Drošības izmeklēšanā jūras negadījumos un starpgadījumos dalībvalstīm būtu jāņem vērā "Pamatnostādnes par taisnīgu attieksmi pret jūrniekiem jūras negadījuma situācijā", kas pievienotas SJO Asamblejas un Starptautiskās Darba organizācijas vadības iestādes 2005. gada 1. decembra Rezolūcijai A. 987 (24), vai jebkuri citi ieteikumi vai instrumenti attiecībā uz cilvēka faktoru, ko pieņēmušas attiecīgas starptautiskas organizācijas, ciktāl tie piemērojami tehniskās drošības izmeklēšanai.	(9) Drošības izmeklēšanā jūras negadījumos un starpgadījumos dalībvalstīm būtu jāņem vērā „Pamatnostādnes par taisnīgu attieksmi pret jūrniekiem jūras negadījuma situācijā”, kas pievienotas SJO Juridiskās komitejas un Starptautiskās Darba organizācijas vadības iestādes 2006. gada 27. aprīļa Rezolūcijai LEG.3(91).
Pamatojums
Šis svītrojums saskaņo šo tekstu ar Parlamenta nostāju pirmajā lasījumā (sk. pirmajā lasījumā pieņemto grozījumu Nr. 3).
Grozījums Nr.  2 Padomes kopējā nostāja – normatīvs grozījumu akts 12. apsvērums
Padomes kopējā nostāja	Grozījums
(12) Negadījumu un starpgadījumu drošības izmeklēšanu, kurā iesaistīti jūras kuģi vai citi ostā vai citā ierobežotas kuģošanas jūras zonā esoši kuģi, ir ārkārtīgi svarīgi veikt objektīvi, lai efektīvi noteiktu šāda negadījuma vai starpgadījuma apstākļus un cēloņus. Tādēļ šāda izmeklēšana būtu jāveic neatkarīgiem izmeklētājiem, ko kontrolē neatkarīga struktūra vai vienība, lai izvairītos no jebkāda interešu konflikta.	(12) Negadījumu un starpgadījumu drošības izmeklēšanu, kurā iesaistīti jūras kuģi vai citi ostā vai citā ierobežotas kuģošanas jūras zonā esoši kuģi, ir ārkārtīgi svarīgi veikt objektīvi, lai efektīvi noteiktu šāda negadījuma vai starpgadījuma apstākļus un cēloņus. Tādēļ šāda izmeklēšana būtu jāveic neatkarīgiem izmeklētājiem, ko kontrolē neatkarīga struktūra vai vienība, kam piešķirtas pastāvīgas lēmumu pieņemšanas pilnvaras, lai izvairītos no jebkāda interešu konflikta.
Pamatojums
Šis grozījums saskaņo šo tekstu ar Parlamenta nostāju pirmajā lasījumā (sk. pirmajā lasījumā pieņemto grozījumu Nr. 26).
Grozījums Nr.  3 Padomes kopējā nostāja – normatīvs grozījumu akts 18.a apsvērums (jauns)
Padomes kopējā nostāja	Grozījums
	(18a) Obligāti ir jāizmeklē vai citādāk jāpārbauda ne tikai briesmu signāli no kuģa, bet arī informācija no jebkuriem avotiem par to, ka kuģis vai uz tā esošās vai no tā nākošās personas ir apdraudētas, vai par to, ka kāda ar kuģa ekspluatāciju saistīta notikuma rezultātā pastāv nopietns iespējams risks personām, kuģa konstrukcijai vai videi.
Pamatojums
Briesmu signāliem jāpaliek iekļautiem šīs direktīvas darbības jomā, kā to sākotnēji bija ierosinājusi Komisija.
Grozījums Nr.  4 Padomes kopējā nostāja – normatīvs grozījumu akts 20.a apsvērums (jauns)
Padomes kopējā nostāja	Grozījums
	(20a) Izstrādājot kopēju metodoļoģiju kuģu satiksmes negadījumu izmeklēšanai vai arī grozot to, jāņem vērā visi secinājumi, kas izdarīti, analizējot saņemtos negadījumu ziņojumus, un kas var noderēt turpmāku negadījumu novēršanai un kuģošanas drošības uzlabošanai Eiropas Savienībā.
Pamatojums
Šis grozījums saskaņo šo tekstu ar Parlamenta nostāju pirmajā lasījumā (sk. pirmajā lasījumā pieņemto grozījumu Nr. 2).
Grozījums Nr.  5 Padomes kopējā nostāja – normatīvs grozījumu akts 21. apsvērums
Padomes kopējā nostāja	Grozījums
(21) Dalībvalstīm būtu pienācīgi jāievēro drošības ieteikumi, kas izstrādāti pēc drošības izmeklēšanas.	(21) Dalībvalstīm un Kopienai būtu pienācīgi jāievēro drošības ieteikumi, kas izstrādāti pēc drošības izmeklēšanas.
Pamatojums
Šis grozījums atjauno pirmajā lasījumā pausto Parlamenta nostāju (skatīt pirmajā lasījumā pieņemto grozījumu Nr. 4).
Grozījums Nr.  6 Padomes kopējā nostāja – normatīvs grozījumu akts 26. apsvērums
Padomes kopējā nostāja	Grozījums
(26) Saskaņā ar 34. punktu Iestāžu nolīgumā par labāku likumdošanas procesu dalībvalstīm ir ieteikts gan savām vajadzībām, gan Kopienas interesēs izstrādāt savas tabulas, kur pēc iespējas precīzāk atspoguļota atbilstība starp šo direktīvu un tās transponēšanas pasākumiem, un padarīt tās publiski pieejamas,	svītrots
Pamatojums
Atbilstīgi Komisijas sākotnējam priekšlikumam dalībvalstīm jābūt pienākumam sagatavot atbilstības tabulas, kurās norādīts, ar tieši kuriem noteikumiem šajā direktīvā paredzētās prasības tiek transponētas konkrētos valsts tiesību aktos. Šīs tabulas ir nepieciešamas, lai dotu Komisijai iespēju rūpīgi pārbaudīt, vai dalībvalstis pareizi transponē un īsteno šo direktīvu.
Grozījums Nr.  7 Padomes kopējā nostāja – normatīvs grozījumu akts 2. pants – 1. punkts – ievaddaļa
Padomes kopējā nostāja	Grozījums
1. Šī direktīva attiecas uz jūras negadījumiem un starpgadījumiem:	1. Šī direktīva attiecas uz jūras negadījumiem, starpgadījumiem un briesmu signāliem:
Pamatojums
Briesmu signāliem jāpaliek iekļautiem šīs direktīvas darbības jomā, kā to sākotnēji bija ierosinājusi Komisija.
Grozījums Nr.  8 Padomes kopējā nostāja – normatīvs grozījumu akts 2. pants – 2. punkts – ievaddaļa
Padomes kopējā nostāja	Grozījums
2. Šī direktīva neattiecas uz jūras negadījumiem un starpgadījumiem, kuros iesaistīti vienīgi:	2. Šī direktīva neattiecas uz jūras negadījumiem, starpgadījumiem un briesmu signāliem, kuros iesaistīti tikai:
Pamatojums
Briesmu signāliem jāpaliek iekļautiem šīs direktīvas darbības jomā, kā to sākotnēji bija ierosinājusi Komisija.
Grozījums Nr.  9 Padomes kopējā nostāja – normatīvs grozījumu akts 3. pants – 2.a punkts (jauns)
Padomes kopējā nostāja	Grozījums
	2.a Terminus „smags negadījums” un „mazāk smags negadījums” saprot atbilstoši atjauninātajām definīcijām, kas ietvertas SJO Kuģošanas drošības komitejas 953. cirkulārā.
Pamatojums
Jāsaglabā Komisijas ierosinātās definīcijas, jo šie termini tiek lietoti šajā direktīvā.
Grozījums Nr.  10 Padomes kopējā nostāja – normatīvs grozījumu akts 3. pants – 4.a punkts (jauns)
Padomes kopējā nostāja	Grozījums
	4.a „Briesmu signāls” ir kuģa sūtīts signāls vai informācija no jebkura avota, kas norāda, ka kuģis vai personas, kas ir uz kuģa vai ir no šī kuģa, nonākuši briesmās uz jūras.
Pamatojums
Briesmu signāliem jāpaliek iekļautiem šīs direktīvas darbības jomā, kā to sākotnēji bija ierosinājusi Komiteja.
Grozījums Nr.  11 Padomes kopējā nostāja – normatīvs grozījumu akts 3. pants – 5. punkts
Padomes kopējā nostāja	Grozījums
5) "drošības ieteikums" ir jebkurš priekšlikums, ko ierosina:	5) „drošības ieteikums” ir jebkurš priekšlikums, tostarp reģistrācijas un kontroles nolūkā, ko ierosina:
a) tās valsts, kura veic vai vada drošības izmeklēšanu, izmeklēšanas iestāde, pamatojoties uz izmeklēšanā iegūto informāciju; vai, attiecīgi,	a) tās valsts, kura veic vai vada drošības izmeklēšanu, izmeklēšanas iestāde, pamatojoties uz izmeklēšanā iegūto informāciju; vai, attiecīgi,
b) Komisija, kas rīkojas, pamatojoties uz teorētisku datu analīzi.	b) Komisija, kas rīkojas ar Aģentūras palīdzību un pamatojoties uz teorētisku datu analīzi un veiktās izmeklēšanas rezultātiem.
Pamatojums
Šis grozījums atjauno pirmajā lasījumā pausto Parlamenta nostāju (skatīt pirmajā lasījumā pieņemto grozījumu Nr. 7).
Grozījums Nr.  12 Padomes kopējā nostāja – normatīvs grozījumu akts 4. pants – 1. punkts – a apakšpunkts
Padomes kopējā nostāja	Grozījums
a) ir neatkarīga no kriminālizmeklēšanas vai citas izmeklēšanas, ko veic paralēli, lai noteiktu atbildību vai vainas pakāpi; un	a) ir neatkarīga no kriminālizmeklēšanas vai citas izmeklēšanas, ko veic, lai noteiktu atbildību vai vainas pakāpi, pieļaujot, ka secinājumi vai ieteikumi, kas radušies saistībā ar izmeklēšanu, kas uzsākta saskaņā ar šo direktīvu, var būt noderīgi citās tiesas izmeklēšanās; un
Pamatojums
Šis grozījums saskaņo šo tekstu ar Parlamenta nostāju pirmajā lasījumā (sk. pirmajā lasījumā pieņemto 8. grozījumu).
Grozījums Nr.  13 Padomes kopējā nostāja – normatīvs grozījumu akts 5. pants – 1. punkts – ievaddaļa
Padomes kopējā nostāja	Grozījums
1. Katra dalībvalsts nodrošina, ka 8. pantā minētā izmeklēšanas struktūra veic drošības izmeklēšanu, ja ir noticis ļoti smags jūras negadījums:	1. Katra dalībvalsts nodrošina, ka 8. pantā minētā izmeklēšanas struktūra veic drošības izmeklēšanu, ja ir noticis smags vai ļoti smags jūras negadījums:
Pamatojums
Smaga negadījuma gadījumā obligāti ir jāveic drošības izmeklēšana, kā to ierosinājusi Komisija.
Grozījums Nr.  14 Padomes kopējā nostāja – normatīvs grozījumu akts 5. pants – 2. punkts
Padomes kopējā nostāja	Grozījums
2. Turklāt minētā izmeklēšanas struktūra pieņem lēmumu par to, vai ir jāveic kāda cita jūras negadījuma vai starpgadījuma drošības izmeklēšana.	2. Papildus tam, ka tiek veikta smagu un ļoti smagu negadījumu izmeklēšana, 8. pantā minētā izmeklēšanas iestāde pēc sākotnējo lietas apstākļu konstatēšanas pieņem lēmumu par to, vai ir jāveic mazāk smaga negadījuma, jūras starpgadījuma vai briesmu signāla drošības izmeklēšana.
Pieņemot lēmumu, izmeklēšanas struktūra ņem vērā negadījuma vai starpgadījuma smagumu, ar to saistītā kuģa un/vai kravas veidu, kā arī iespēju, kā drošības izmeklēšanas konstatējumi var palīdzēt novērst negadījumus vai starpgadījumus nākotnē.	Pieņemot lēmumu, izmeklēšanas struktūra ņem vērā negadījuma vai starpgadījuma smagumu, ar briesmu signālu saistītā kuģa un/vai kravas veidu un/vai meklēšanas un glābšanas dienestu izdarītu pieprasījumu.
Pamatojums
Kā predzēts Komisijas priekšlikumā, obligāti jāveic drošības izmeklēšana, ja ir noticis smags negadījums, bet mazāk nopietni negadījumi, jūras starpgadījumi un briesmu signāli jāpārbauda, lai noteiktu, vai šajā fāzē būtu lietderīgi veikt izmeklēšanu.
Grozījums Nr.  15 Padomes kopējā nostāja – normatīvs grozījumu akts 5. pants – 4. punkts
Padomes kopējā nostāja	Grozījums
4. Drošības izmeklēšanā ievēro jūras negadījumu un starpgadījumu izmeklēšanas kopējās metodikas principus, kas izstrādāti saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1406/2002 2. panta e) punktu. Komisija šīs direktīvas īstenošanas nolūkā pieņem vai groza minēto metodiku. Šo pasākumu, kurš paredzēts, lai grozītu nebūtiskus šīs direktīvas elementus, inter alia, papildinot to, pieņem saskaņā ar 18. panta 3. punktā minēto regulatīvo kontroles procedūru.	4. Drošības izmeklēšanā ievēro jūras negadījumu un starpgadījumu izmeklēšanas kopējo metodoloģiju, kas izstrādāta saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1406/2002 2.e pantu. Komisija šīs direktīvas īstenošanas nolūkā pieņem vai groza minēto metodoloģiju. Šo pasākumu, kurš paredzēts, lai grozītu nebūtiskus šīs direktīvas elementus, inter alia, papildinot to, pieņem saskaņā ar 18. panta 3. punktā minēto regulatīvo kontroles procedūru.
Komisija un dalībvalstis izstrādā drošības izmeklēšanas procesa un labākās prakses pamatnostādnes, ko izmantot kopējās metodoloģijas īstenošanā. Šīs pamatnostādnes ik pa laikam atjauno, ņemot vērā drošības izmeklēšanās gūto pieredzi.	Komisija, veicot izmaiņas kopējā metodoloģijā, ņem vērā ziņojumos par negadījumiem izdarītos secinājumus un tajos ietvertos drošības ieteikumus.
Pamatojums
Saskaņā ar Komisijas priekšlikumu dalībvalstīm ir jāievēro kopējā metodoloģija, nevis tikai principi vai vadlīnijas. Šis grozījums saskaņo šo tekstu ar Parlamenta nostāju pirmajā lasījumā (sk. pirmajā lasījumā pieņemto 19. grozījumu).
Grozījums Nr.  16 Padomes kopējā nostāja – normatīvs grozījumu akts 5. pants – 5. punkts
Padomes kopējā nostāja	Grozījums
5. Drošības izmeklēšanu uzsāk tik drīz pēc jūras negadījuma vai starpgadījuma, cik vien tas ir praktiski iespējams.	5. Drošības izmeklēšanu uzsāk tik drīz pēc jūras negadījuma vai starpgadījuma, cik vien tas ir praktiski iespējams, bet ne vēlāk kā divus mēnešus pēc notikuma.
Pamatojums
Šis grozījums atjauno pirmajā lasījumā pausto Parlamenta nostāju (skatīt pirmajā lasījumā pieņemto grozījumu Nr. 12).
Grozījums Nr.  17 Padomes kopējā nostāja – normatīvs grozījumu akts 6. pants
Padomes kopējā nostāja	Grozījums
Dalībvalsts savā tiesību sistēmā prasa, lai atbildīgās iestādes un/vai iesaistītās puses nekavējoties dara zināmus šīs dalībvalsts izmeklēšanas struktūrai visus negadījumus un starpgadījumus, uz kuriem attiecas šīs direktīvas darbības joma.	Dalībvalsts savā tiesību sistēmā prasa, lai atbildīgās iestādes un/vai iesaistītās puses bez kavēšanās dara zināmus šīs dalībvalsts izmeklēšanas struktūrai visus negadījumus, starpgadījumus un briesmu signālus, uz kuriem attiecas šī direktīva.
Pamatojums
Briesmu signāliem jāpaliek iekļautiem šīs direktīvas darbības jomā, kā to sākotnēji bija ierosinājusi Komisija.
Grozījums Nr.  18 Padomes kopējā nostāja – normatīvs grozījumu akts 7. pants – 1. punkts
Padomes kopējā nostāja	Grozījums
1. Dalībvalstis izvairās veikt viena un tā paša jūras negadījuma vai starpgadījuma paralēlu drošības izmeklēšanu. Tās atturas no visiem pasākumiem, kas varētu nepamatoti aizliegt, pārtraukt vai kavēt drošības izmeklēšanu, uz kuru attiecas šīs direktīvas darbības joma. Drošības izmeklēšanā, kurā iesaistītas divas vai vairākas dalībvalstis, attiecīgās dalībvalstis sadarbojas, lai ātri vienotos par to, kura no tām ir izmeklēšanas vadītāja dalībvalsts. Tās dara visu iespējamo, lai vienotos par izmeklēšanas procedūrām. Šīs vienošanās robežās citām pamatoti ieinteresētajām valstīm ir tādas pašas tiesības un piekļuve lieciniekiem un pierādījumiem kā drošības izmeklēšanas vadītājai dalībvalstij. Šīm valstīm ir arī tiesības uz to, ka izmeklēšanas vadītāja dalībvalsts ņem vērā to viedokli.	1. Notiekot nopietnam vai ļoti nopietnam negadījumam, kurā pamatoti ieinteresētas divas vai vairākas dalībvalstis, attiecīgās dalībvalstis ātri vienojas par to, kura no tām ir izmeklēšanas vadītāja dalībvalsts. Ja attiecīgās dalībvalstis nespēj noteikt, kurai dalībvalstij ir jāvada izmeklēšana, lēmumu pieņem Komisija, pamatojoties uz aģentūras atzinumu, un tas ir nekavējoties jāīsteno.
Pamatojums
Šis grozījums atjauno pirmajā lasījumā pausto Parlamenta nostāju (skatīt pirmajā lasījumā pieņemto grozījumu Nr. 13).
Grozījums Nr.  19 Padomes kopējā nostāja – normatīvs grozījumu akts 7. pants – 2. punkts
Padomes kopējā nostāja	Grozījums
2. Neskarot 1. punktu, katra dalībvalsts paliek atbildīga par drošības izmeklēšanu un koordināciju ar pārējām pamatoti ieinteresētajām dalībvalstīm līdz brīdim, kad tās savstarpēji vienojas par to, kurai jābūt izmeklēšanas vadītājai valstij.	2. Neskarot 1. punktu, katra dalībvalsts paliek atbildīga par drošības izmeklēšanu un koordināciju ar pārējām pamatoti ieinteresētajām dalībvalstīm līdz brīdim, kad tās vai nu savstarpēji vienojas, vai arī Komisija nolemj par to, kurai jābūt izmeklēšanas vadītājai valstij.
Pamatojums
Pielāgošana ir nepieciešama atbilstīgi Parlamenta nostājai pirmajā lasījumā.
Grozījums Nr.  20 Padomes kopējā nostāja – normatīvs grozījumu akts 7. pants – 4. punkts
Padomes kopējā nostāja	Grozījums
4. Ja jūras negadījumā vai starpgadījumā ir iesaistīts ro-ro prāmis vai ātrgaitas pasažieru kuģis, drošības izmeklēšanas procedūru sāk dalībvalsts, kuras teritoriālajā jūrā vai iekšējos ūdeņos, kā noteikts UNCLOS, ir noticis negadījums vai starpgadījums, vai – ja tas noticis citos ūdeņos – dalībvalsts, kuru attiecīgais prāmis vai kuģis apmeklējis pēdējo. Minētā valsts ir atbildīga par drošības izmeklēšanu un koordināciju ar pārējām pamatoti ieinteresētajām dalībvalstīm, līdz tās savstarpēji vienojas par to, kurai jābūt izmeklēšanas vadītājai valstij.	4. Ja jūras negadījumā, starpgadījumā vai briesmu signālā ir iesaistīts ro-ro prāmis vai ātrgaitas pasažieru kuģis, drošības izmeklēšanas procedūru sāk dalībvalsts, kuras teritoriālajā jūrā vai iekšējos ūdeņos, kā noteikts UNCLOS, ir noticis negadījums vai starpgadījums, vai – ja tas noticis citos ūdeņos – dalībvalsts, kuru attiecīgais prāmis vai kuģis apmeklējis pēdējo. Minētā valsts ir atbildīga par drošības izmeklēšanu un koordināciju ar pārējām pamatoti ieinteresētajām dalībvalstīm, līdz brīdim, kad tās vai nu savstarpēji vienojas vai arī Komisija nolemj par to, kurai jābūt izmeklēšanas vadītājai valstij.
Pamatojums
Briesmu signāliem jāpaliek iekļautiem šīs direktīvas darbības jomā, kā to sākotnēji bija ierosinājusi Komisija.
Grozījums Nr.  21 Padomes kopējā nostāja – normatīvs grozījumu akts 8. pants – 1. punkts – 1. un 2. daļa
Padomes kopējā nostāja	Grozījums
1. Dalībvalstis nodrošina, ka par drošības izmeklēšanu atbild objektīva pastāvīga izmeklēšanas struktūra un piemēroti kvalificēti izmeklētāji, kas ir kompetenti jūras negadījumu un starpgadījumu jautājumos.	1. Dalībvalstis nodrošina, ka par drošības izmeklēšanu atbild objektīva pastāvīga izmeklēšanas struktūra vai vienība (turpmāk tekstā – „izmeklēšanas struktūra”), kurai pastāvīgi piešķirtas vajadzīgās pilnvaras un kuras sastāvā ir atbilstoši kvalificēti izmeklētāji jūras negadījumu un notikumu jautājumos.
Lai drošības izmeklēšanu veiktu objektīvi, izmeklēšanas struktūra organizācijas, tiesiskās struktūras un lēmumu pieņemšanas ziņā ir neatkarīga no jebkuras puses, kuras intereses varētu būt pretrunā ar minēto uzdevumu.	Šī izmeklēšanas struktūra ir funkcionāli neatkarīga, jo īpaši no tām valsts iestādēm, kas atbild par kuģu peldētspēju, sertifikāciju, inspicēšanu, apkalpes komplektāciju, drošu navigāciju, tehnisko apkopi, jūras satiksmes kontroli, ostas valsts kontroli, jūras ostu darbību un no iestādēm, kas veic izmeklēšanu atbildības noteikšanas un tiesībaizsardzības nolūkā, kā arī vispārīgi no jebkuras citas puses, kuras intereses varētu nonākt konfliktā ar tai uzticēto uzdevumu.
Pamatojums
Funkcionālajai neatkarībai jābūt tikpat skaidri definētai kā Komisijas priekšlikumā. Šis grozījums atjauno pirmajā lasījumā pausto Parlamenta nostāju (skatīt pirmajā lasījumā pieņemto grozījumu Nr. 14 un 15).
Grozījums Nr.  22 Padomes kopējā nostāja – normatīvs grozījumu akts 9. pants – virsraksts un ievaddaļa
Padomes kopējā nostāja	Grozījums
Konfidencialitāte	Ziņu neizpaušana
Dalībvalstis atbilstīgi savām tiesību sistēmām nodrošina, ka turpmāk norādītās ziņas neļauj izmantot citiem nolūkiem kā drošības izmeklēšana, ja vien kompetentā iestāde šajā valstī nenosaka, ka ieguvums no šo ziņu izpaušanas pārsniedz negatīvo ietekmi dalībvalstī un ārvalstīs, kādu šī rīcība var radīt konkrētajā drošības izmeklēšanā vai turpmākajos drošības izmeklēšanas gadījumos:	Dalībvalstis atbilstīgi savām tiesību sistēmām nodrošina, ka turpmāk minētās ziņas neļauj izmantot citiem nolūkiem kā drošības izmeklēšana:
Pamatojums
Šis grozījums atjauno pirmajā lasījumā pausto Parlamenta nostāju (skatīt pirmajā lasījumā pieņemto grozījumu Nr. 16).
Grozījums Nr.  23 Padomes kopējā nostāja – normatīvs grozījumu akts 9. pants – 1.a daļa (jauna)
Padomes kopējā nostāja	Grozījums
	1.a Turklāt dalībvalstis nodrošina, ka šādas izmeklēšanas gaitā liecinieku sniegtās liecības vai citu informāciju neiegūst trešo valstu pārvaldes iestādes, tādējādi nepieļaujot, ka šie paziņojumi un informācija tiek izmantoti kriminālnoziegumu izmeklēšanā attiecīgajās valstīs.
Pamatojums
Šis grozījums saskaņo šo tekstu ar Parlamenta nostāju pirmajā lasījumā (sk. pirmajā lasījumā pieņemto 9. grozījumu).
Grozījums Nr.  24 Padomes kopējā nostāja – normatīvs grozījumu akts 10. pants – 3. punkts – da apakšpunkts (jauns)
Padomes kopējā nostāja	Grozījums
	da) paredzētu ātras trauksmes pasākumus saistībā ar jūras negadījumu vai starpgadījumu;
Pamatojums
Šis grozījums saskaņo šo tekstu ar Parlamenta nostāju pirmajā lasījumā (sk. pirmajā lasījumā pieņemto 10. grozījumu).
Grozījums Nr.  25 Padomes kopējā nostāja – normatīvs grozījumu akts 10. pants – 3. punkts - e apakšpunkts
Padomes kopējā nostāja	Grozījums
e) izstrādātu konfidencialitātes noteikumus – ievērojot valstu noteikumus – attiecībā uz liecinieku sniegto liecību kopīgu izmantošanu un datu, kā arī citu 9. pantā minēto ziņu apstrādi, tostarp attiecībās ar trešām valstīm;	e) izstrādātu konfidencialitātes noteikumus – ievērojot valstu noteikumus – attiecībā uz liecinieku sniegto liecību kopīgu izmantošanu un datu, kā arī citu 9. pantā minēto ziņu apstrādi;
Pamatojums
Pielāgošana ir nepieciešama atbilstīgi Parlamenta nostājai pirmajā lasījumā.
Grozījums Nr.  26 Padomes kopējā nostāja – normatīvs grozījumu akts 10. pants – 3. punkts – h apakšpunkts
Padomes kopējā nostāja	Grozījums
(h) izmeklēšanas struktūrām, kas veic drošības izmeklēšanu, sniegtu visu attiecīgo informāciju.	svītrots
Pamatojums
Atbilstīgi Komisijas priekšlikumam dalībvalstīm jābūt pienākumam sniegt derīgu informāciju izmeklēšanas struktūrai.
Grozījums Nr.  27 Padomes kopējā nostāja – normatīvs grozījumu akts 10. pants – 3.a punkts (jauns)
Padomes kopējā nostāja	Grozījums
	3.a Dalībvalstis, kuru struktūras vai pakalpojumus kuģis ir izmantojis vai kuru struktūras vai pakalpojumus tam būtu vajadzējis izmantot pirms negadījuma vai starpgadījuma, un kurām ir informācija, kas attiecas uz konkrēto izmeklēšanu, šo informāciju nodod izmeklēšanas struktūrai, kas veic izmeklēšanu.
Pamatojums
Atbilstīgi Komisijas priekšlikumam dalībvalstīm jābūt pienākumam sniegt derīgu informāciju izmeklēšanas struktūrai.
Grozījums Nr.  28 Padomes kopējā nostāja – normatīvs grozījumu akts 14. pants – 1. punkts – 2. daļa
Padomes kopējā nostāja	Grozījums
Pieņemot lēmumu, izmeklēšanas struktūra ņem vērā negadījuma vai starpgadījuma smagumu, ar to saistītā kuģa un/vai kravas veidu, kā arī iespēju, kā drošības izmeklēšanas konstatējumi var palīdzēt novērst negadījumus vai starpgadījumus nākotnē.	Izmeklēšanas struktūras var pieņemt lēmumu, ka par drošības izmeklēšanu, kura neattiecas uz smagu vai ļoti smagu jūras negadījumu un kuras atzinumi nevar palīdzēt novērst negadījumus un starpgadījumus nākotnē, publicēšanai sniedz vienkāršotu ziņojumu.
Pamatojums
Iespējai sagatavot vienkāršākus ziņojumus, ko nesen ieviesa Padome, jāattiecas tikai uz gadījumiem, kad izmeklēšana nav obligāta. Atbilstīgi Komisijas priekšlikumam tie ir gadījumi, kad izmeklēšana nav saistīta par smagu vai ļoti smagu negadījumu.
Grozījums Nr.  29 Padomes kopējā nostāja – normatīvs grozījumu akts 14. pants – 2. punkts
Padomes kopējā nostāja	Grozījums
2. Izmeklēšanas struktūras dara visu iespējamo, lai 1. punktā minētie ziņojumi būtu publiski pieejami 12 mēnešos pēc negadījuma dienas. Ja nav iespējams laikus sagatavot galīgo ziņojumu, 12 mēnešos pēc negadījuma dienas publicē starpposma ziņojumu.	2. Izmeklēšanas struktūras dara visu iespējamo, lai 1. punktā minētais ziņojums būtu publiski pieejams, īpaši visai jūrniecības nozarei, kas saņem konkrētus secinājumus un ieteikumus, kad tas nepieciešams, 12 mēnešos pēc negadījuma vai starpgadījuma dienas. Ja nav iespējams laikus sagatavot galīgo ziņojumu, 12 mēnešos pēc negadījuma dienas publicē starpposma ziņojumu.
Pamatojums
Šis grozījums atjauno pirmajā lasījumā pausto Parlamenta nostāju (skatīt pirmajā lasījumā pieņemto grozījumu Nr. 17).
Grozījums Nr.  30 Padomes kopējā nostāja – normatīvs grozījumu akts 14. pants – 3. punkts
Padomes kopējā nostāja	Grozījums
3. Izmeklēšanas vadītājas dalībvalsts izmeklēšanas struktūra nosūta Komisijai galīgā, vienkāršotā vai starpposma ziņojuma kopiju. Piezīmes, kuras Komisija var izteikt galīgo ziņojumu kvalitātes uzlabošanas nolūkā, šī dalībvalsts ievēro tā, lai pēc iespējas vairāk veicinātu šīs direktīvas mērķa sasniegšanu.	3. Izmeklēšanas vadītājas dalībvalsts izmeklēšanas struktūra nosūta Komisijai galīgā, vienkāršotā vai starpposma ziņojuma kopiju. Piezīmes, kuras Komisija var izteikt ziņojuma kvalitātes uzlabošanas nolūkā, tā ievēro tādā veidā, lai pēc iespējas vairāk veicinātu šīs direktīvas mērķu sasniegšanu.
Pamatojums
Dalībvalstīm jāņem vērā Komisijas apsvērumi par ziņojumu vispārējās, nevis tikai redakcijas kvalitātes uzlabošanu.
Grozījums Nr.  31 Padomes kopējā nostāja – normatīvs grozījumu akts 14. pants – 3.a punkts (jauns)
Padomes kopējā nostāja	Grozījums
	3.a Reizi trīs gados Komisija nosūta Eiropas Parlamentam ziņojumu, kurā sniegta informācija par īstenošanas līmeni un atbilstību šai direktīvai, kā arī par turpmākajiem pasākumiem, kas uzskatāmi par vajadzīgiem atbilstīgi ziņojumā paustajiem ieteikumiem.
Pamatojums
Šis grozījums atjauno pirmajā lasījumā pausto Parlamenta nostāju (skatīt pirmajā lasījumā pieņemto grozījumu Nr. 18).
Grozījums Nr.  32 Padomes kopējā nostāja – normatīvs grozījumu akts 15. pants – 2. punkts
Padomes kopējā nostāja	Grozījums
2. Vajadzības gadījumā izmeklēšanas struktūra vai Komisija sniedz drošības ieteikumus, pamatojoties uz datu teorētisku analīzi.	2. Vajadzības gadījumā izmeklēšanas struktūra vai Komisija, darbojoties ar Aģentūras palīdzību, dod drošības ieteikumus, pamatojoties uz datu teorētisku analīzi un jebkuras veiktās izmeklēšanas rezultātiem.
Pamatojums
Šis grozījums atjauno pirmajā lasījumā pausto Parlamenta nostāju (skatīt pirmajā lasījumā pieņemto grozījumu Nr. 20 un 21).
Grozījums Nr.  33 Padomes kopējā nostāja – normatīvs grozījumu akts 17.a pants (jauns)
Padomes kopējā nostāja	Grozījums
	17.a pants Taisnīga attieksme pret jūrniekiem Atbilstoši valsts tiesību aktiem dalībvalstis attiecībā pret jūrniekiem, kas nonākuši kuģošanas negadījumā, piemēro Starptautiskās Jūrniecības organizācijas pamatnostādņu par godīgu rīcību attiecīgos noteikumus.
Pamatojums
Šis grozījums saskaņo šo tekstu ar Parlamenta nostāju pirmajā lasījumā (sk. pirmajā lasījumā pieņemto 22. grozījumu).
Grozījums Nr.  34 Padomes kopējā nostāja – normatīvs grozījumu akts 20. pants
Padomes kopējā nostāja	Grozījums
Nekas no šajā direktīvā ietvertā neliedz dalībvalstij veikt tādus papildu pasākumus saistībā ar kuģošanas drošību, uz kuriem neattiecas šī direktīva, ja vien ar šādiem pasākumiem nepārkāpj šo direktīvu vai jebkādā veidā negatīvi neietekmē tās mērķa sasniegšanu.	Nekas no šajā direktīvā ietvertā neattur dalībvalsti no tādu kuģošanas drošības papildu pasākumu veikšanas, uz kuriem šī direktīva neattiecas, ja vien ar šādiem pasākumiem nepārkāpj šo direktīvu vai jebkādā veidā negatīvi neietekmē tās mērķu sasniegšanu vai neapdraud Eiropas Savienības mērķu īstenošanu.
Pamatojums
Šis grozījums saskaņo šo tekstu ar Parlamenta nostāju pirmajā lasījumā (sk. pirmajā lasījumā pieņemto 24. grozījumu).
Grozījums Nr.  35 Padomes kopējā nostāja – normatīvs grozījumu akts 23. pants – 1. punkts
Padomes kopējā nostāja	Grozījums
1. Dalībvalstīs stājas spēkā normatīvie un administratīvie akti, kas vajadzīgi, lai līdz… izpildītu šīs direktīvas prasības.	1. Dalībvalstīs stājas spēkā normatīvie un administratīvie akti, kas vajadzīgi, lai izpildītu šīs direktīvas prasības vēlākais līdz […]. Dalībvalstis tūlīt dara Komisijai zināmus minēto noteikumu tekstus, kā arī minēto noteikumu un šīs direktīvas atbilstības tabulu.
Kad dalībvalstis pieņem minētos noteikumus, tajos ietver atsauci uz šo direktīvu, vai arī šādu atsauci pievieno to oficiālajai publikācijai. Dalībvalstis nosaka paņēmienus, kā izdarīt šādas atsauces.	Kad dalībvalstis pieņem minētos noteikumus, tajos ietver atsauci uz šo direktīvu vai arī šādu atsauci pievieno to oficiālajai publikācijai. Dalībvalstis nosaka paņēmienus, kā izdarīt šādas atsauces.
Pamatojums
Atbilstīgi Komisijas sākotnējam priekšlikumam dalībvalstīm jābūt pienākumam sagatavot atbilstības tabulas, kurās norādīts, ar kuriem tieši noteikumiem šajā direktīvā paredzētās prasības tiek transponētas konkrētās valsts tiesību aktos. Šīs tabulas ir nepieciešamas, lai dotu Komisijai iespēju rūpīgi pārbaudīt, vai dalībvalstis pareizi transponē un īsteno šo direktīvu.

• [1]  OV C 74 E, 20.3.2008., 546. lpp.

PAMATOJUMS

1.         Eiropas Komisijas priekšlikums

Šis priekšlikums ir daļa no 3. likumdošanas pasākumu paketes kuģu satiksmes drošības uzlabošanai. Tajā ir paredzēti Kopienas līmeņa noteikumi par izmeklēšanu, kas jāveic pēc negadījumiem un starpgadījumiem jūrā. Konkrētāk, ar to dalībvalstīm tiek ieviests pienākums veikt tehnisko izmeklēšanu pēc smagiem vai ļoti smagiem negadījumiem jūrā. Veicot izmeklēšanu, ir jāievēro kopējā metodoloģija. Mērķis ir noteikt apstākļus un izmeklēt jūrā notikušo negadījumu cēloņus, lai gūtu no tiem visu iespējamo mācību un tādējādi novērstu turpmākos nelaimes gadījumus.

Pēc izmeklēšanas dalībvalstīm ir jāsagatavo atskaite par šo negadījumu (vajadzības gadījumā iekļaujot drošības rekomendācijas) formātā, kā tas noteikts šī priekšlikuma pielikumā. Turklāt, šajā direktīvas priekšlikumā dalībvalstīm ir noteikts pienākums radīt nepieciešamo iestāžu sistēmu, izveidojot neatkarīgas specializētas struktūras, kurām piešķirtas pilnvaras veikt izmeklēšanu. Ja negadījumā ir iesaistītas divas vai vairāk dalībvalstis, priekšlikumā ir paredzēts veikt kopīgu izmeklēšanu, kurā vadošā ir viena no šīm dalībvalstīm, lai novērstu dubultu izmeklēšanu.

2.         Parlamenta nostāja pirmajā lasījumā

Parlamenta nostājā pirmajā lasījumā ir iekļauti 24 Komisijas priekšlikuma grozījumi. Tie ir saistīti ar šādiem jautājumiem:

- negadījuma izmeklēšanas skaidra nošķiršana no kriminālizmeklēšanas (grozījums Nr. 5 un 8) — šajos grozījumos paskaidrots, ka nekādā gadījumā izmeklēšanas nav saistītas nedz ar atbildības, nedz vainas pakāpes noteikšanu, un tiek uzsvērts, ka tās jāveic atsevišķi un neatkarīgi no tiesas izmeklēšanas;

-  ziņu neizpaušana un liecinieku aizsardzība (grozījums Nr. 9 un 16) — ir ierosināts, lai dažas ziņas, ko liecinieki snieguši drošības izmeklēšanas laikā, drīkst izpaust vienīgi izmeklēšanas vajadzībām un ka tās nedrīkst būt pieejamas trešo pušu varasiestādēm;

- izmeklēšanas struktūru neatkarība un pilnvaras (grozījums Nr. 1, 14 un 15) — šajos grozījumos paredzēts, ka izmeklēšanas struktūrām piešķir pastāvīgas lēmumu pieņemšanas pilnvaras un ka tās ir neatkarīgas no iestādēm, ka veic izmeklēšanu ar mērķi nodrošināt tiesībaizsardzību un noteikt atbildību;

- Eiropas Jūras drošības aģentūras saistība ar drošības ieteikumiem (grozījums Nr. 7 un 20) — Eiropas Jūras drošības aģentūrai jāpalīdz Komisijai sagatavot drošības ieteikumus;

- termiņi izmeklēšanas sākšanai (grozījums Nr. 12) — dalībvalstīm jāparedz pienākums sākt drošības pārbaudi ne vēlāk kā divus mēnešus pēc negadījuma notikšanas;

- Komisijai jānosaka izmeklēšanā vadošā dalībvalsts, ja iesaistītās dalībvalstis pašas nespēj vienoties (grozījums Nr. 13) — šī grozījuma mērķis ir nepieļaut divkāršu izmeklēšanu. Ja dalībvalstis nespēj vienoties par to, kura izmeklēšanā būs vadošā dalībvalsts, šis lēmums jāpieņem Komisijai;

- labojumu izdarīšanai kopējā metodoloģijā ir jāizmanto regulatīvā kontroles procedūra (grozījums Nr. 11 un 23) — izmeklēšanu kopējo metodoloģiju jāatjauno, izmantojot regulatīvā kontroles procedūru;

- negadījumu izmeklēšanas rezultātu ņemšana vērā, pieņemot vai mainot izmeklēšanas metodoloģiju (grozījums Nr. 2 un 19) — izstrādājot vai arī atjaunojot metodoloģiju, jāņem vērā izmeklēšanas ziņojumos izdarītie secinājumi;

- taisnīga attieksme pret jūrniekiem (grozījumi Nr. 3 un 22) — šajos grozījumos paredzēts, ka dalībvalstis ievēro SJO pamatnostādnes par taisnīgu attieksmi pret jūrniekiem, kuri nonākuši kuģošanas negadījumā;

- citi jautājumi — te ietilpst nepieciešamība nodrošināt atbilstību Apvienoto Nāciju Organizācijas Jūras tiesību konvencijai (grozījums Nr. 6), atsauce uz ātras trauksmes pasākumiem (grozījums Nr. 10) un prasība Komisijai reizi trīs gados ziņot Parlamentam par šīs direktīvas īstenošanu.

3.        Padomes kopējā nostāja

a) Parlamenta grozījumu apsvēršana

Padome pilnībā ir ņēmusi vērā tikai trīs no 23 iesniegtajiem grozījumiem. Divi no tiem (grozījums Nr. 11 un 23) ir saistīti ar regulatīvās kontroles procedūras ieviešanu, definējot un atjaunojot izmeklēšanu kopējo metodoloģiju. Vēl viens pilnībā ievērotais grozījums (Nr. 5), nosaka, ka izmeklēšanas nedrīkst būt saistītas nedz ar atbildības, nedz vainas pakāpes noteikšanu. Divi grozījumi ir ņemti vērā daļēji. Pirmkārt, Padome ieviesa apsvērumu par taisnīgu attieksmi pret jūrniekiem, kura teksts ir līdzīgs grozījuma Nr. 3 tekstam. Otrkārt, tā atsauci uz Apvienoto Nāciju Organizācijas Jūras tiesību konvenciju iekļāva 2. panta 1. punktā, pretēji grozījumam Nr. 6, kurā ir īpaša atsauce uz teritoriālo ūdeņu un iekšējo ūdeņu definīciju. Pārējie grozījumi kopējā nostājā nav iekļauti.

b) Padomes no jauna ieviestie elementi

Kopējā nostājā ir izdarītas daudzas izmaiņas tajās Komisijas priekšlikuma daļās, kas nav skartas Parlamenta pirmajā lasījumā. Vissvarīgākās no tām ir šādas:

- direktīvas piemērošanas jomas ierobežošana — atbilstīgi kopējai nostājai drošības izmeklēšana būtu obligāti jāveic tikai ļoti smagos negadījumos. Ja ir noticis smags (un cits) jūras starpgadījums, izmeklēšanas struktūra var pieņemt lēmumu, vai veikt izmeklēšanu, vai nē. No direktīvas darbības jomas pilnībā ir izņemti briesmu signāli;

- izmeklēšanas struktūru funkcionālā neatkarība — kopējā nostājā dalībvalstīm ir piešķirta lielāka autonomija noteikt funkcionālās un organizatoriskās struktūras. Tajā ir arī paredzēts, ka dalībvalstis, kurām nav pieejas jūrai un kurām nav kuģu, kas peld ar tās karogu, nevar izveidot izmeklēšanas struktūru (tās varētu izveidot tikai „neatkarīgus kontaktpunktus”);

- zvejas kuģu, kuru garums pārsniedz 15 m, iekļaušana šīs direktīvas darbības jomā — Komisijas priekšlikumā šī direktīva neatteicas uz zvejas kuģiem, kuru garums ir mazāks par 24 metriem;

- elastība attiecībā uz nelaimes gadījumu izmeklēšanas metodoloģiju — dalībvalstīm būtu jāievēro tikai kopējās metodoloģijas „principi” (Komisijai un dalībvalstīm jāizstrādā procesa un labākās prakses pamatnostādnes, ko izmantot to īstenošanā), bet šajā priekšlikumā paredzēts, ka dalībvalstīm jāpiemēro kopējā metodoloģija kopumā;

- definīciju un pielikumu atjaunošanai jāizmanto regulatīvā kontroles procedūra — Parlaments pirmajā lasījumā ieviesa regulatīvo kontroles procedūru tikai saistībā ar kopējās metodoloģijas definēšanu (sk. iepriekš). Padome paplašina tās izmantošanu, attiecinot to uz definīciju un pielikumu atjaunošanu;

- citas izmaiņas — tās saistītas arī ar dalībvalstu sadarbību un iespēju dalībvalstīm attiecībā uz konkrētiem izmeklēšanas veidiem sagatavot vienkāršotu ziņojumu. Turklāt Padome svītro prasību izstrādāt atbilstības tabulas, kurās norādīts, ar kādiem noteikumiem katra Direktīvas prasība ir transponēta valsts tiesību aktos. Dažiem citiem pārlabojumiem ir tikai tehnisks raksturs un/vai tie ir domāti teksta precizēšanai.

4.        Referenta ieteikumi otrajam lasījumam

a) Pirmā lasījuma grozījumu atjaunošana

Kā jau iepriekš minēts, Padome pilnībā ir ņēmusi vērā tikai 3 Parlamenta izdarītos grozījumus un daļēji — divus. Tomēr nav nepieciešams iesniegt šos divus grozījumus no jauna. Pirmkārt, Padomes atsauce uz Apvienoto Nāciju Organizācijas Jūras tiesību konvenciju ir daudz konkrētāka nekā Parlamenta iesniegtā grozījuma redakcija. Attiecībā uz apsvērumu par taisnīgu attieksmi pret jūrniekiem, pietiek tikai pieņemt Padomes redakciju saskaņā ar Parlamenta ieviesto atbilstīgo pantu.

Referents iesaka no jauna ieviest visus pārējos Parlamenta pirmā lasījuma grozījumus (sk. 2. punktu). Daži no tiem ir ievietoti citās teksta daļās nekā sākotnēji pirmajā lasījumā, lai nodrošinātu direktīvas struktūras saskaņotību. Līdzīgu iemeslu dēļ ir nedaudz mainīta dažu grozījumu redakcija, tomēr nemainot to būtību.

b) Pieņemamie Padomes grozījumi

Dažas izmaiņas, ko Padome izdarījusi Komisijas priekšlikumā, ir nepieciešamie tehniskie labojumi un/vai precizējumi un tādēļ tās ir jāpieņem. Citas ir saistītas ar būtiskiem priekšlikuma elementiem. Ciktāl šīs izmaiņas stiprina direktīvu (samazinot to zvejas kuģu maksimālo garumu, uz kuriem šī direktīva neattiecas) vai palielina Parlamenta pilnvaras īstenošanas pasākumu pieņemšanā (uz definīciju un pielikumu atjaunošanu attiecinot regulatīvo kontroles procedūru), referents iesaka šīs izmaiņas pieņemt. Turklāt ir ierosināts pieņemt īpašo noteikumu, kas paredzēts dalībvalstīm, kurām nav pieejas jūrai, attiecībā uz prasībām izveidot izmeklēšanas struktūras. Visbeidzot, Parlaments varētu pieņemt noteikumu, kas ļauj dalībvalstīm publicēt vienkāršotu ziņojumu par negadījumu izmeklēšanu, kuri nav smagi vai ļoti smagi.

c) Noraidītie Padomes labojumi

Daži Padomes izdarītie labojumi samazinātu šīs direktīvas iedarbīgumu un tādēļ referents uzskata, ka tie ir jānoraida. Tādēļ tiek ierosināts grozīt kopējās nostājas attiecīgās daļas tā, lai atjaunotu Komisijas priekšlikuma tekstu.

Jo īpaši nav pieņemams nodoms attiecināt obligāto prasību veikt drošības izmeklēšanu tikai uz ļoti smagiem negadījumiem (tādējādi neiekļaujot smagus negadījumus). Līdzīgi ir arī ar briesmu signāliem, kam jāpaliek šīs direktīvas darbības jomā, jo tādējādi tos vismaz izmeklē kompetenta struktūra, kura pēc tam var pieņemt lēmumu, vai veikt pilnu izmeklēšanu, vai nē.

Otrkārt, referents uzskata, ka ir būtiski, lai dalībvalstis negadījumu izmeklēšanā izmanotu kopēju metodoloģiju, kā tas paredzēts Komisijas priekšlikumā. Tādējādi ir jānoraida tās tekstā Padomes izdarītās izmaiņas, saskaņā ar kurām dalībvalstīm būtu tikai jāvadās pēc kopējās metodoloģijas principiem.

Treškārt, ārkārtīgi svarīgi ir nodrošināt, ka izmeklēšanas struktūras in objektīvas un funkcionāli neatkarīgas. Direktīvā jābūt īpašām atsaucēm uz tām jūras lietu valsts iestādēm, no kurām šīm izmeklēšanas struktūrām jābūt funkcionāli neatkarīgām, jo citādi var rasties iespējams interešu konflikts. Tādēļ šīs atsauksmes (kuru trūkst kopējā nostājā) ir jāatjauno.

Visbeidzot, Parlamentam nav jāapstiprina tas, ka Padome svītro obligāto prasību katrai dalībvalstij izstrādāt atbilstības tabulas, kurās skaidri norādīt, ar kādiem noteikumiem katra direktīvas prasība ir transponēta valsts tiesību aktos. Atbilstības tabulas nodrošina to, ka Komisija var rūpīgi pārbaudīt, kā dalībvalstīs īsteno šo direktīvu, kas ir ļoti svarīgi šīs direktīvas efektivitātei.

PROCEDŪRA

Virsraksts	Negadījumu izmeklēšana jūras transporta nozarē
Atsauces	05721/5/2008 – C6-0226/2008 – 2005/0240(COD)
1. lasījuma datums EP – P numurs	25.4.2007                     T6-0147/2007
Komisijas priekšlikums	COM(2005)0590 - C6-0056/2006
Datums, kad plenārsēdē paziņoja par kopējās nostājas pieņemšanu	19.6.2008
Komiteja, kas atbildīga par jautājumu        Datums, kad paziņoja plenārsēdē	TRAN 19.6.2008
Referents(-e/-i/-es)        Iecelšanas datums	Jaromír Kohlíček 23.6.2008
Izskatīšana komitejā	14.7.2008		25.8.2008
Pieņemšanas datums	4.9.2008
Galīgais balsojums	+: –: 0:	40 0 0
Deputāti, kas bija klāt galīgajā balsošanā	Gabriele Albertini, Etelka Barsi-Pataky, Paolo Costa, Michael Cramer, Luis de Grandes Pascual, Arūnas Degutis, Petr Duchoň, Saïd El Khadraoui, Emanuel Jardim Fernandes, Francesco Ferrari, Brigitte Fouré, Mathieu Grosch, Georg Jarzembowski, Stanisław Jałowiecki, Timothy Kirkhope, Dieter-Lebrecht Koch, Jaromír Kohlíček, Sepp Kusstatscher, Jörg Leichtfried, Bogusław Liberadzki, Marian-Jean Marinescu, Erik Meijer, Seán Ó Neachtain, Reinhard Rack, Gilles Savary, Brian Simpson, Renate Sommer, Dirk Sterckx, Ulrich Stockmann, Silvia-Adriana Ţicău, Yannick Vaugrenard, Roberts Zīle
Aizstājējs(-i), kas bija klāt galīgajā balsošanā	Luigi Cocilovo, Zita Gurmai, Lily Jacobs, Anne E. Jensen, Rosa Miguélez Ramos, Vladimír Remek, Dominique Vlasto, Corien Wortmann-Kool
Iesniegšanas datums	8.9.2008