Procedūra : 2007/0267(CNS)
Dokumenta lietošanas cikls sēdē
Dokumenta lietošanas cikls : A6-0344/2008

Iesniegtie teksti :

A6-0344/2008

Debates :

PV 24/09/2008 - 18
CRE 24/09/2008 - 18

Balsojumi :

PV 25/09/2008 - 7.2
Balsojumu skaidrojumi

Pieņemtie teksti :

P6_TA(2008)0457

ZIŅOJUMS     *
PDF 214kWORD 313k
15.9.2008
PE 402.842v03-00 A6-0344/2008

par priekšlikumu Padomes direktīvai, ar ko attiecībā uz apdrošināšanas un finanšu pakalpojumiem groza Direktīvu 2006/112/EK par kopējo pievienotās vērtības nodokļa sistēmu

(COM(2007)0747 – C6‑0473/2007 – 2007/0267(CNS))

Ekonomikas un monetārā komiteja

Referents: Joseph Muscat

EIROPAS PARLAMENTA NORMATĪVĀS REZOLŪCIJAS PROJEKTS
 PASKAIDROJUMS
 PROCEDŪRA

EIROPAS PARLAMENTA NORMATĪVĀS REZOLŪCIJAS PROJEKTS

par priekšlikumu Padomes direktīvai, ar ko attiecībā uz apdrošināšanas un finanšu pakalpojumiem groza Direktīvu 2006/112/EK par kopējo pievienotās vērtības nodokļa sistēmu

(COM(2007)0747 – C6‑0473/2007 – 2007/0267(CNS))

(Apspriežu procedūra)

Eiropas Parlaments,

–   ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Padomei (COM(2007)0747),

–   ņemot vērā EK līguma 93. pantu, saskaņā ar kuru Padome ar to ir apspriedusies (C6‑0473/2007),

–   ņemot vērā Reglamenta 51. pantu,

–   ņemot vērā Ekonomikas un monetārās komitejas ziņojumu (A6‑0344/2008),

1.  apstiprina grozīto Komisijas priekšlikumu;

2.  aicina Komisiju attiecīgi grozīt tās priekšlikumu saskaņā ar EK līguma 250. panta 2. punktu;

3.  aicina Padomi informēt Parlamentu, ja tā ir paredzējusi nepievienoties Parlamenta apstiprinātajam tekstam;

4.  prasa Padomei vēlreiz ar to apspriesties, ja tā ir paredzējusi būtiski grozīt Komisijas priekšlikumu;

5.  uzdod priekšsēdētājam nosūtīt Parlamenta nostāju Padomei un Komisijai.

Grozījums Nr.  1

Priekšlikums direktīvai – grozījumu tiesību akts

1. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(1) Finanšu pakalpojumu nozare dod nozīmīgu ieguldījumu ekonomikas izaugsmē, konkurētspējas veicināšanā un darba vietu radīšanā, taču to var īstenot tikai tādā gadījumā, ja iekšējā tirgū ir nodrošināti neitrāli konkurences apstākļi. Nepieciešama sistēma, kas nodrošinātu juridisko noteiktību attiecībā uz pievienotās vērtības nodokļa (PVN) piemērošanu finanšu produktiem un to tirdzniecībai un pārvaldībai.

(1) Finanšu pakalpojumu nozare dod nozīmīgu ieguldījumu ekonomikas izaugsmē, konkurētspējas veicināšanā un darba vietu radīšanā, taču to var īstenot tikai tādā gadījumā, ja iekšējā tirgū ir nodrošināti neitrāli konkurences apstākļi. Nepieciešama sistēma, kas nodrošinātu šādus neitrālus apstākļus attiecībā uz pievienotās vērtības nodokļa (PVN) piemērošanu finanšu produktiem un to tirdzniecībai un pārvaldībai.

Pamatojums

Uz juridisko noteiktību attiecas 2. apsvērums. 1. apsvērumā ir runa par neitralitātes principu un līdzvērtīgu konkurences apstākļu radīšanu iekšējā tirgū.

Grozījums Nr.  2

Priekšlikums direktīvai – grozījumu tiesību akts

2. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(2) Spēkā esošie noteikumi, ar ko regulē finanšu un apdrošināšanas pakalpojumu atbrīvojumu no PVN un kas ir noteikti Padomes 2006. gada 28. novembra Direktīvā 2006/112/EK par kopējo pievienotās vērtības nodokļa sistēmu, ir novecojuši un netiek konsekventi interpretēti un piemēroti. Noteikumu sarežģītība un administratīvās prakses dažādība rada juridisko nenoteiktību saimnieciskās darbības veicējiem un nodokļu iestādēm. Šīs juridiskās nenoteiktības dēļ pieaug iztiesājamo lietu skaits saistībā ar atbrīvojumu piemērošanu un palielinās administratīvais slogs. Tādēļ ir jāprecizē, kuri apdrošināšanas un finanšu pakalpojumi ir atbrīvojami no nodokļa, tādējādi palielinot juridisko noteiktību un samazinot saimnieciskās darbības veicēju un iestāžu administratīvo slogu.

(2) Spēkā esošie noteikumi, ar ko regulē finanšu un apdrošināšanas pakalpojumu atbrīvojumu no PVN un kas ir noteikti Padomes 2006. gada 28. novembra Direktīvā 2006/112/EK par kopējo pievienotās vērtības nodokļa sistēmu, ir novecojuši un netiek konsekventi interpretēti un piemēroti. Noteikumu sarežģītība un administratīvās prakses dažādība rada juridisko nenoteiktību saimnieciskās darbības veicējiem un nodokļu iestādēm un neļauj nodrošināt līdzvērtīgus konkurences apstākļus ES. Šīs juridiskās nenoteiktības dēļ pieaug iztiesājamo lietu skaits saistībā ar atbrīvojumu piemērošanu un palielinās administratīvais slogs. Tādēļ ir jāprecizē, kuri apdrošināšanas un finanšu pakalpojumi ir atbrīvojami no nodokļa, tādējādi palielinot juridisko noteiktību, nodrošinot līdzvērtīgus konkurences apstākļus ES un samazinot saimnieciskās darbības veicēju un iestāžu administratīvo slogu.

Pamatojums

Ir svarīgi uzsvērt mērķi nodrošināt saimnieciskās darbības veicējiem un dalībvalstīm līdzvērtīgus konkurences apstākļus Eiropas Savienībā.

Grozījums Nr.  3

Priekšlikums direktīvai – grozījumu tiesību akts

5. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(5) Apdrošināšanas pakalpojumiem un finanšu pakalpojumiem ir līdzīgi starpniecības veidi. Tāpēc starpniecībai apdrošināšanas pakalpojumos un starpniecībai finanšu pakalpojumos būtu jāpiemēro vienādi nosacījumi.

(5) Apdrošināšanas pakalpojumiem un finanšu pakalpojumiem ir līdzīgi starpniecības veidi. Tāpēc starpniecībai apdrošināšanas pakalpojumos un starpniecībai finanšu pakalpojumos būtu jāpiemēro vienādi nosacījumi, tostarp starpniecībai, ko veic starpnieks, kuram nav līgumsaistību vai kādas citas tiešas saistības ar tāda apdrošināšanas vai finanšu darījuma pusēm, kura īstenošanā tas ir piedalījies. Šādos gadījumos atbrīvojums no nodokļiem vienoti jāpiemēro visām apdrošināšanas vai finanšu pakalpojumu sniedzējam tipiskām darbībām, tostarp visām darbībām saistībā ar līguma sagatavošanu un pēc līguma noslēgšanas.

Pamatojums

Tiek precizēts, ka atbrīvojuma piemērošanu starpniecības gadījumā nedrīkst ierobežot salīdzinājumā ar pašreizējo tiesisko stāvokli. Veikt pasākumus attiecībā uz konkrētu līgumslēdzēju pusi šādos gadījumos nav obligāti nepieciešams. Precizējums arī saskaņo formulējumu ar Direktīvas 2002/92/EK par apdrošināšanas starpniecību 2. panta 1. punktu, kura pamatā arī ir plaša starpniecības definīcija.

Grozījums Nr.  4

Priekšlikums direktīvai – grozījumu tiesību akts

5.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(5a) Ir atbilstīgi turpināt piemērot atbrīvojumu ieguldījumu fondu pārvaldības darbībām, ja tās veic trešā persona, kas ir saimnieciskās darbības veicējs.

Pamatojums

Šim aspektam pievērsta uzmanība 135. panta 1.a punktā, bet atsevišķi nav pieminēta atbrīvojuma piemērošana fondu pārvaldības pakalpojumiem, ko veic trešā persona. Jaunais apsvērums izkliedē visas šaubas par atbrīvojuma piemērošanu fondu pārvaldības pakalpojumiem, ko veic trešā persona.

Grozījums Nr.  5

Priekšlikums direktīvai – grozījumu tiesību akts

7. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(7) Apdrošināšanas un finanšu pakalpojumu sniedzējiem ir arvien lielākas iespējas PVN priekšnodokli par izmaksām, kas tiem radušās, attiecināt tieši uz apliekamo produktu. Gadījumos, kad par to sniegtajiem pakalpojumiem ir noteikta konkrēta maksa, attiecīgā ar nodokli apliekamā summa ir viegli nosakāma. Tāpēc nodokļu režīma izvēles tiesības būtu lietderīgi attiecināt arī uz šādiem saimnieciskās darbības veicējiem.

(7) Apdrošināšanas un finanšu pakalpojumu sniedzējiem ir arvien lielākas iespējas PVN priekšnodokli par izmaksām, kas tiem radušās, attiecināt tieši uz apliekamo produktu. Gadījumos, kad par to sniegtajiem pakalpojumiem ir noteikta konkrēta maksa, attiecīgā ar nodokli apliekamā summa ir viegli nosakāma. Tāpēc nodokļu režīma izvēles tiesības būtu lietderīgi attiecināt arī uz šādiem saimnieciskās darbības veicējiem, novēršot bažas par dubultu aplikšanu ar nodokļiem, ko varētu izraisīt šādu nodokļu saskaņošana ar dalībvalstu nodokļiem apdrošināšanas un finanšu pakalpojumu jomā.

Pamatojums

Lai gan ideālā gadījumā izvēles tiesības attiecībā uz PVN un dalībvalsts nodokļi apdrošināšanas un finanšu pakalpojumu jomā būtu jāiekļauj PVN direktīvā, ir tālejoši Eiropas līmenī pievērsties jautājumam, kas saistīts ar dalībvalstu nodokļu politikas suverenitāti un uz ko tieši neattiecas PVN darbības joma. Tomēr šāda atsauce PVN direktīvas preambulā ir būtiska un ļoti lietderīga ne tikai tādēļ, lai pievērstos PVN sistēmas galīgajam variantam un aizsāktu zināmu saskaņošanu PVN izvēles tiesību jomā, bet arī lai iekļautu šo jautājumu ECOFIN darba kārtībā.

Grozījums Nr.  6

Priekšlikums direktīvai – grozījumu tiesību akts

8.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(8a) Saskaņā ar Direktīvu 2006/112/EK nosakot pasākumus attiecībā uz tiesībām izvēlēties maksāt nodokli, Padomei jānodrošina šādu noteikumu vienota piemērošana iekšējā tirgū. Kamēr Padome nav pieņēmusi šos noteikumus, dalībvalstīm jābūt iespējai paredzēt detalizētus noteikumus attiecībā uz izvēles tiesību īstenošanu. Sešus mēnešus pirms pasākumu pieņemšanas dalībvalstīm jāinformē Komisija par pasākumu projektiem šajā jomā. Šajā laikā Komisijai jānovērtē pasākumu projekti un jāsniedz ieteikums.

Pamatojums

Ņemot vērā 137.a panta pārāk nekonkrēto formulējumu, ir lietderīgi iekļaut apsvērumu, lai nodrošinātu, ka Padome pieņem vienotus noteikumus, kas novērš tirgus fragmentāciju.

Grozījums Nr.  7

Priekšlikums direktīvai – grozījumu tiesību akts

1. pants – 1. punkts – a apakšpunkts

Direktīva 2006/112/EK

135. pants – 1. punkts – a apakšpunkts

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

a) apdrošināšana un pārapdrošināšana;

a) apdrošināšana, tostarp pārapdrošināšana;

Pamatojums

Norāde uz „pārapdrošināšanas” iekļaušanu „apdrošināšanai” piemērojamā atbrīvojuma darbības jomā plašā izpratnē ļauj visos tiesību aktos sistemātiski pievērsties ar pārapdrošināšanu saistītiem noteikumiem, vienkārši atsaucoties uz „apdrošināšanu” un saglabājot priekšlikumos izmantoto pieeju.

Grozījums Nr.  8

Priekšlikums direktīvai – grozījumu tiesību akts

1. pants – 1. punkts – a apakšpunkts

Direktīva 2006/112/EK

135. pants – 1. punkts – d apakšpunkts

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

d) valūtas maiņa un skaidras naudas nodrošināšana;

d) valūtas maiņa, skaidras naudas nodrošināšana un darījumi ar prasījumiem skaidrā naudā;

Pamatojums

Šī nodokļu atbrīvojuma atcelšana nozīmētu, ka visiem prasījumu tirdzniecības darījumiem jāpiemēro apgrozījuma nodoklis, kas īpaši būtiski ietekmētu vērtspapīru tirgu Vācijā. Tādā gadījumā, kreditoram pārdodot prasījumu īpašam nolūkam dibinātam uzņēmumam, darījumam būtu jāpiemēro apgrozījuma nodoklis, kā rezultātā ar nodokli būtu jāapliek arī prasījumu iekasēšana un administrēšana, ko veic kreditors, jo tie ir pārdošanas papildpakalpojumi.

Grozījums Nr.  9

Priekšlikums direktīvai – grozījumu tiesību akts

1. pants – 1. punkts – a apakšpunkts

Direktīva 2006/112/EK

135. pants – 1. punkts – e apakšpunkts

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

e) vērtspapīru nodrošināšana;

e) darījumi, kas attiecas uz vērtspapīru tirdzniecību;

Pamatojums

Labāks formulējums, jo vērtspapīru tirdzniecība jādefinē kā citi pakalpojumi, nevis nodrošināšana.

Grozījums Nr.  10

Priekšlikums direktīvai – grozījumu tiesību akts

1. pants – 1. punkts – a apakšpunkts

Direktīva 2006/112/EK

135. pants – 1. punkts – ga apakšpunkts (jauns)

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

ga) jebkādi atvasinātie instrumenti;

Pamatojums

Atvasinātie instrumenti jāatbrīvo no apgrozījuma nodokļa, neatkarīgi no tā, kādi aktīvi ir to pamatā. Apgrozījuma nodokli var piemērot tikai tad, ja darījums nozīmē ar nodokli apliekamu pārdošanu.

Grozījums Nr.  11

Priekšlikums direktīvai – grozījumu tiesību akts

1. pants – 1. punkts – b apakšpunkts

Direktīva 2006/112/EK

135. pants – 1.a punkts

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1.a Šā panta 1. punkta a) līdz e) apakšpunktā paredzētais atbrīvojums attiecas uz jebkuras tādas apdrošināšanas vai finanšu pakalpojuma daļas sniegšanu, kas veido atsevišķu kopumu un kam piemīt īpašās un būtiskās attiecīgā atbrīvojamā pakalpojuma pamatiezīmes.

1a. Šā panta 1. punkta a) līdz f) apakšpunktā paredzētais atbrīvojums attiecas uz jebkuras tādas apdrošināšanas vai finanšu pakalpojuma daļas sniegšanu, kas veido atsevišķu kopumu un kam piemīt īpašās un būtiskās attiecīgā atbrīvojamā pakalpojuma pamatiezīmes.

Grozījums Nr.  12

Priekšlikums direktīvai – grozījumu tiesību akts

1. pants – 2. punkts

Direktīva 2006/112/EK

135.a pants – 1. punkts

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(1) „apdrošināšana un pārapdrošināšana” ir saistības, kas uzliek par pienākumu personai, saņēmušai maksājumu, riska iestāšanās gadījumā nodrošināt citai personai zaudējumu atlīdzību vai pabalstu, kā noteikts minētajās saistībās;

(1) „apdrošināšana” ir saistības, kas uzliek par pienākumu vienai vai vairākām personām, saņēmušai(ām) maksājumu, riska iestāšanās gadījumā nodrošināt vienai vai vairākām citām personām zaudējumu atlīdzību vai pabalstu, kā noteikts minētajās saistībās;

Pamatojums

Definējot darījumus, kuriem piemēro atbrīvojumu, noteikti jāiekļauj arī līdzapdrošināšana vai risku „apkopošana” un grupu apdrošināšana, jo visus šos apdrošināšanas veidus plaši izmanto apdrošināšanas nozarē, apdrošinot konkrētas riska kategorijas.

Grozījums Nr.  13

Priekšlikums direktīvai – grozījumu tiesību akts

1. pants – 2. punkts

Direktīva 2006/112/EK

135.a pants – 8. punkts – ievaddaļa

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(8) „vērtspapīru nodrošināšana” ir tādu likvīdu instrumentu nodrošināšana — izņemot tādus instrumentus, kas nosaka īpašumtiesības uz precēm vai 15. panta 2. punktā minētās tiesības, — kuriem ir finansiāla vērtība un kas atspoguļo informāciju par vienu vai vairākiem turpmāk minētajiem apstākļiem:

(8) „darījumi, kas attiecas uz vērtspapīru tirdzniecību” ir tādu likvīdu instrumentu pārdošana — izņemot tādus instrumentus, kas nosaka īpašumtiesības uz precēm vai 15. panta 2. punktā minētās tiesības, — kuriem ir finansiāla vērtība un kuri atspoguļo informāciju par vienu vai vairākiem turpmāk minētajiem apstākļiem:

Pamatojums

Labāks formulējums, jo vērtspapīru tirdzniecība jādefinē kā citi pakalpojumi, nevis nodrošināšana.

Grozījums Nr.  14

Priekšlikums direktīvai – grozījumu tiesību akts

1. pants – 2. punkts

Direktīva 2006/112/EK

135.a pants – 8. punkts – c apakšpunkts

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(c) līdzdalība a) vai b) apakšpunktā minēto vērtspapīru kolektīvo ieguldījumu uzņēmumos, citos 135. panta 1. punkta a) līdz d) apakšpunktā minētajos atbrīvotajos finanšu instrumentos vai citos kolektīvo ieguldījumu uzņēmumos;

(c) līdzdalība 10. punktā definētajos ieguldījumu fondos vai kolektīvo ieguldījumu uzņēmumos vai citās struktūrās;

Pamatojums

Grozījums paplašina ieguldījumu fondu definīciju. Izmaiņas c) apakšpunktā nozīmē, ka arī uz ieguldījumiem fondu struktūrvienībās attieksies spēkā esošie atbrīvojumi (neatkarīgi no tā, vai attiecīgie fondi ir vērtspapīru, nekustamā īpašuma vai pensiju fondi).

Grozījums Nr.  15

Priekšlikums direktīvai – grozījumu tiesību akts

1. pants – 2. punkts

Direktīva 2006/112/EK

135.a pants – 8. punkts – ca apakšpunkts (jauns)

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(ca) tiesības uz atvasinātiem finanšu, kredīta un preču instrumentiem, par kuriem norēķinās skaidrā naudā, un saistītām opcijām;

Pamatojums

Ca) apakšpunktu iekļauj tādēļ, lai darījumus ar atvasinātajiem instrumentiem un līdzīgas opcijas iekļautu to finanšu pakalpojumu skaitā, kuriem piemēro atbrīvojumu. Definīcija aptver visus atvasinātos instrumentus, par kuriem norēķinās skaidrā naudā, neatkarīgi no to pamatā esošajiem aktīviem (precēm un/vai finanšu instrumentiem).

Grozījums Nr.  16

Priekšlikums direktīvai – grozījumu tiesību akts

1. pants – 2. punkts

Direktīva 2006/112/EK

135.a pants – 9. punkts

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(9) „starpniecība apdrošināšanas un finanšu darījumos" ir pakalpojums, ko trešā persona kā starpnieks sniedz līgumslēdzējai pusei kā atsevišķu starpniecības pakalpojumu saistībā ar 135. panta 1. punkta a) līdz e) apakšpunktā minētajiem apdrošināšanas un finanšu darījumiem un par kuru šī trešā persona kā starpnieks saņem atlīdzību no attiecīgās līgumslēdzējas puses;

(9) „starpniecība apdrošināšanas un finanšu darījumos” ir pakalpojums, ko trešās personasstarpnieki tieši vai netieši sniedz kā atsevišķu starpniecības pakalpojumu saistībā ar 135. panta 1. punkta a) līdz e) apakšpunktā minētajiem apdrošināšanas un finanšu darījumiem, ar nosacījumu, ka neviens no starpniekiem nepiedalās attiecīgajos apdrošināšanas vai finanšu darījumos;

Grozījums Nr.  17

Priekšlikums direktīvai – grozījumu tiesību akts

1. pants – 2. punkts

Direktīva 2006/112/EK

135.a pants – 10. punkts

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(10) „ieguldījumu fondi” ir kolektīvo ieguldījumu uzņēmumi, kas veic ieguldījumus 135. panta 1. punkta a) līdz e) apakšpunktā minētajos atbrīvotajos finanšu instrumentos un nekustamajā īpašumā;

(10) „ieguldījumu fondi” ir īpaši izveidoti ieguldījumu instrumenti, kuru vienīgais mērķis ir apkopot ieguldītāju aktīvus un ieguldīt šos aktīvus daudzveidīgā aktīvu kopējā fondā, tostarp pensiju fondos un instrumentos, kurus izmanto kolektīvu pensiju shēmu īstenošanai;

Pamatojums

Priekšlikums liek ieguldījumu fondu pārvaldniekiem pārbaudīt to aktīvu PVN statusu, kuros viņi iegulda savu ieguldītāju aktīvus. Šāda definīcija ir pārāk stingra salīdzinājumā ar šajā nozarē plaši pielietoto definīciju. Grozījuma mērķis ir izmantot ieguldījumu fondu definīciju, kuru Komisija iekļāvusi Baltajā grāmatā par uzlabotas vienotā tirgus struktūras izveidi ieguldījumu fondiem (COM(2006)686). Iekļaujot definīcijā pensiju fondus un instrumentos, kurus izmanto kolektīvu pensiju shēmu īstenošanai, tiek nodrošinātas līdzvērtīgas konkurences iespējas un novērsta tirgus kropļošana.

Grozījums Nr.  18

Priekšlikums direktīvai – grozījumu tiesību akts

1. pants – 2. punkts

Direktīva 2006/112/EK

135.a pants – 11. punkts

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(11) „ieguldījumu fondu pārvaldība” ir darbība, kuras mērķis ir īstenot attiecīgā ieguldījumu fonda ieguldīšanas mērķus.”

(11) „ieguldījumu fondu pārvaldība” ir darbība, kuras mērķis ir īstenot attiecīgā ieguldījumu fonda ieguldīšanas mērķus un kura ietver, mazākais, aktīvu stratēģisku un taktisku pārvaldību un aktīvu piešķiršanu, tostarp konsultāciju sniegšanu, kā arī valūtas un riska pārvaldību.”

Pamatojums

Jāiekļauj „konsultāciju sniegšana” vai „konsultāciju pakalpojumi”, lai iekļautu konsultāciju pakalpojumus, ko trešā persona sniedz saistībā ar lēmumiem par ieguldījumiem, pilnībā ievērojot normatīvos noteikumus un fonda noteikumus un attiecīgi konsultējot fonda pārvaldnieku. Vēl viens iemesls atbrīvojuma piemērošanai šādām konsultācijām ieguldījumu jomā, ko sniedz fonda pārvaldniekam, ir tāds, ka pretējā gadījumā PVN izmaksas, visticamāk, nāksies segt ieguldītājam.

Grozījums Nr.  19

Priekšlikums direktīvai – grozījumu tiesību akts

1. pants – 3. punkts

Direktīva 2006/112/EK

137. pants – 1. punkts – a apakšpunkts

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(3) Svītro 137. panta 1. punkta a) apakšpunktu.

svītrots

Pamatojums

Sk. grozījuma Nr. 3 un 4 pamatojumu. Tā kā izvēles tiesības aplikšanai ar nodokli attiecas tikai uz B2B darījumiem, B2C darījumiem jāturpina piemērot pašreizējie noteikumi.

Grozījums Nr.  20

Priekšlikums direktīvai – grozījumu tiesību akts

1. pants – 4. punkts

Direktīva 2006/112/EK

137.a pants – 1. punkts

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1. No 2012. gada 1. janvāra dalībvalstis piešķir ar nodokli apliekamajām personām tiesības izvēlēties maksāt nodokli par 135. panta 1. punkta a) līdz g) apakšpunktā minētajiem pakalpojumiem.

1. No 2012. gada 1. janvāra dalībvalstis, katru gadījumu izskatot atsevišķi, piešķir ar nodokli apliekamajām personām tiesības izvēlēties maksāt nodokli par jebkuru no 135. panta 1. punkta a) līdz ga) apakšpunktā minētajiem pakalpojumiem, ja šo pakalpojumu sniedz citai ar nodokli apliekamai personai, kura reģistrēta tajā pašā valstī vai citur Kopienā.

Grozījums Nr.  21

Priekšlikums direktīvai – grozījumu tiesību akts

1. pants – 4. punkts

Direktīva 2006/112/EK

137.a pants – 1.a punkts (jauns)

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

1.a Komisija līdz ...* informē Eiropas Parlamentu un Padomi par 1. punktā paredzēto izvēles tiesību izmantošanu. Ja nepieciešams, Komisija iesniedz likumdošanas priekšlikumu, kas ietver detalizētus noteikumus, kuri reglamentē šo izvēles tiesību īstenošanu, un jebkādus citus direktīvas .../.../ EK grozījumus attiecībā uz šo jautājumu.

 

Trīs gadus pēc direktīvas .../.../ EK stāšanās spēkā.

Pamatojums

Tiesību aktu labāka piemērošana un Eiropas Parlamenta konsultatīvā loma.

Grozījums Nr.  22

Priekšlikums direktīvai – grozījumu tiesību akts

1. pants – 4. punkts

Direktīva 2006/112/EK

137.a pants – 2. punkts

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

2. Padome pieņem 1. punkta īstenošanai vajadzīgos pasākumus atbilstīgi 397. pantā paredzētajai procedūrai. Kamēr Padome nav pieņēmusi šādus pasākumus, dalībvalstis var paredzēt detalizētus noteikumus, ar ko regulē 1. punktā paredzēto izvēles tiesību īstenošanu.

2. Padome pieņem 1. punkta īstenošanai vajadzīgos pasākumus atbilstīgi 397. pantā paredzētajai procedūrai. Kamēr Padome nav pieņēmusi šādus pasākumus, dalībvalstis var saglabāt pašreizējos detalizētos noteikumus, ar ko regulē 1. punktā paredzēto izvēles tiesību īstenošanu.

Grozījums Nr.  23

Priekšlikums direktīvai – grozījumu tiesību akts

1. pants – 4. punkts

Direktīva 2006/112/EK

137.b pants – 1. punkts

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(1) grupa pati un visi tās dalībnieki ir nodibināti Kopienas teritorijā vai ir Kopienas rezidenti;

(1) grupa ir nodibināta Kopienas teritorijā;

Pamatojums

Ir jāizdara izmaiņas divos tiesiskajos aspektos, lai nodrošinātu, ka izmaksu sadales noteikumi tiešām sniedz cerēto rezultātu vienotā tirgus attīstīšanā: 1) jādod iespēja uzņēmumiem, kas nav ES rezidenti, iesaistīties šādā grupā, un 2) jādod iespēja šādām grupām sniegt pakalpojumus trešajām personām, ievērojot vispārējos principus attiecībā uz apgrozījuma nodokli, bet neskarot tām piemēroto nodokļu atbrīvojumu.

Grozījums Nr.  24

Priekšlikums direktīvai – grozījumu tiesību akts

1. pants – 4. punkts

Direktīva 2006/112/EK

137.b pants – 3. punkts

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(3) grupas dalībnieki sniedz pakalpojumus, kas ir atbrīvoti no nodokļa atbilstīgi 135. panta 1. punkta a) līdz g) apakšpunktam, vai citus pakalpojumus, attiecībā uz kuriem tie nav ar nodokli apliekamās personas;

(3) grupas dalībnieki sniedz pakalpojumus, kas ir atbrīvoti no nodokļa atbilstīgi 135. panta 1. punkta a) līdz ga) apakšpunktam, vai citus pakalpojumus, attiecībā uz kuriem tie nav ar nodokli apliekamas personas;

Grozījums Nr.  25

Priekšlikums direktīvai – grozījumu tiesību akts

1. pants – 4. punkts

Direktīva 2006/112/EK

137.b pants – 4. punkts

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(4) šos pakalpojumus grupa sniedz tikai saviem dalībniekiem, un šie pakalpojumi nepieciešami, lai grupas dalībnieki varētu sniegt pakalpojumus, kas atbrīvoti no nodokļa atbilstīgi 135. panta 1. punkta a) līdz g) apakšpunktam;

(4) grupas sniegtie pakalpojumi nepieciešami, lai grupas dalībnieki varētu sniegt pakalpojumus, kas atbrīvoti no nodokļa atbilstīgi 135. panta 1. punkta a) līdz ga) apakšpunktam;

Pamatojums

Ir jāizdara izmaiņas divos tiesiskajos aspektos, lai nodrošinātu, ka izmaksu sadales noteikumi tiešām sniedz cerēto rezultātu vienotā tirgus attīstīšanā: 1) jādod iespēja uzņēmumiem, kas nav ES rezidenti, iesaistīties šādā grupā, un 2) jādod iespēja šādām grupām sniegt pakalpojumus trešajām personām, ievērojot vispārējos principus attiecībā uz apgrozījuma nodokli, bet neskarot tām piemēroto nodokļu atbrīvojumu.

Grozījums Nr.  26

Priekšlikums direktīvai – grozījumu tiesību akts

1. pants – 4. punkts

Direktīva 2006/112/EK

137.b pants – 5. punkts

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(5) grupa saviem dalībniekiem prasa atmaksāt tikai precīzu uz tiem attiecināmo kopējo izmaksu daļu, izņemot jebkādas transfertcenu korekcijas, kas veiktas tiešo nodokļu aprēķina nolūkā.”

(5) grupa saviem dalībniekiem prasa atmaksāt tikai precīzu uz tiem attiecināmo kopējo izmaksu daļu; transfertcenu korekcijas, kas veiktas tiešo nodokļu aprēķina nolūkā, neskar grupas atbrīvojumu no apgrozījuma nodokļa.”

Pamatojums

Ir jāizdara izmaiņas divos tiesiskajos aspektos, lai nodrošinātu, ka izmaksu sadales noteikumi tiešām sniedz cerēto rezultātu vienotā tirgus attīstīšanā: 1) jādod iespēja uzņēmumiem, kas nav ES rezidenti, iesaistīties šādā grupā, un 2) jādod iespēja šādām grupām sniegt pakalpojumus trešajām personām, ievērojot vispārējos principus attiecībā uz apgrozījuma nodokli, bet neskarot tām piemēroto nodokļu atbrīvojumu.

Grozījums Nr.  27

Priekšlikums direktīvai – grozījumu tiesību akts

1. pants – 4.a punkts (jauns)

Direktīva 2006/112/EK

169.pants – c apakšpunkts

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(4a) Direktīvas 169. panta c) apakšpunktu aizstāj ar šādu:

 

„c) darījumiem, kas saskaņā ar 135. panta 1. punkta a) līdz ga) apakšpunktu ir atbrīvoti no nodokļa, ja pakalpojumu saņēmējs veic uzņēmējdarbību ārpus Kopienas vai ja šie darījumi tieši attiecas uz precēm, ko paredzēts eksportēt ārpus Kopienas.”

Pamatojums

Lai banku, apdrošināšanas un fondu nozarēm nodrošinātu līdzvērtīgus konkurences apstākļus, ārpuskopienas valstīm sniegtie ieguldījumu fondu pārvaldības pakalpojumi arī jāatbrīvo no PVN.

Grozījums Nr.  28

Priekšlikums direktīvai – grozījumu tiesību akts

2. pants – 1. punkts – 1. daļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1. Dalībvalstīs vēlākais līdz 2009. gada 31. decembrim stājas spēkā normatīvie un administratīvie akti, kas vajadzīgi, lai nodrošinātu atbilstību šai direktīvai. Dalībvalstis tūlīt dara zināmu Komisijai šo noteikumu tekstu kopā ar atbilstības tabulu, kur atspoguļota atbilstība starp minētajiem noteikumiem un šo direktīvu.

1. Dalībvalstīs stājas spēkā normatīvie un administratīvie akti, kas vajadzīgi, lai nodrošinātu atbilstību šai direktīvai, vienlaikus nodrošinot, ka pakalpojumu galasaņēmēji gūst labumu no pašreizējā PVN režīma grozīšanas. Dalībvalstis tūlīt dara zināmu Komisijai šo noteikumu tekstu kopā ar atbilstības tabulu, kur atspoguļota atbilstība starp minētajiem noteikumiem un šo direktīvu.

Pamatojums

Jebkura ar ekonomiku saistīta lēmuma pamatā jābūt attiecīgā jautājuma pārredzamai un skaitļos izteiktai analīzei. Komisijai jāveic pētījums, kas pierādītu, ka caurmērā pakalpojumu saņēmēji gūs labumu no pašreizējā finanšu pakalpojumu PVN režīma izmaiņām. Šajā pētījumā jāiekļauj daudzie papildpakalpojumi, kuru veicējus mēdz piesaistīt valstīs ar zemāku atalgojuma līmeni, un tajā jānovērtē ārpakalpojumu piesaistes iespējamais pieaugums papildpakalpojumu jomā, kas varētu būt saistīts ar atbrīvojuma no PVN atcelšanu finanšu pakalpojumu nozarē.


PASKAIDROJUMS

Pamatojums

Šis ierosinājums ir Komisijas pirmais mēģinājums atjaunināt atbilstoši ekonomiskās dzīves realitātēm tiesību aktu, kurā pēdējo trīsdesmit gadu laikā praktiski nav veiktas nekādas izmaiņas. Kopš 1977. gada lielākā daļa finanšu pakalpojumu, starp tiem arī apdrošināšanas un ieguldījumu fondu pārvaldība, ir bijusi atbrīvota no PVN. Lai gan atbrīvojuma konkrētie iemesli nekad nav tikuši skaidri pamatoti,(1) galvenais iemesls šķiet tehniskās grūtības, kas raksturīgas nodokļu piemērošanai finanšu pakalpojumiem. Paralēli šim atbrīvojumam PVN priekšnodokli, ko radīja ar nodokļiem neapliekamo pakalpojumu nodrošināšanai, nevar atgūt, un tāpēc tas kļūst neatgūstams, iegults jeb „slēpts PVN”.

Sākotnējā tiesību akta pieņemšanas laikā (1977. gadā) finanšu un apdrošināšanas iestādes lielāko daļu savu administratīvo operāciju un atbalsta pasākumu veica uz vietas. Iestāžu struktūras atradās dalībvalstīs un piedāvāja pakalpojumus galvenokārt iekšējos tirgos. Kopš tā laika šī aina ir radikāli mainījusies. Šo attīstību raksturo divi galvenie virzieni — pārrobežu konsolidācija Kopienā un ārpakalpojumu pieaugums. Šie notikumi nav tikai tirgus globalizācijas sekas, bet galvenokārt Finanšu pakalpojumu rīcības plāna (FSAP) sekmīgas īstenošanas rezultāts, kas panāca šķēršļu likvidāciju integrācijai, vienlaikus spēcīgi rosinot konsolidāciju. Rūpniecības nozaru attīstība kopš 1977. gada kopā ar tiesiskās un regulatīvās vides izmaiņām ir palielinājusi neatgūstamo nodokļu daļu. Finanšu nozarei palielinātie nodokļu maksājumi nozīmē pirmos ieguvumus, kas gūti no pārrobežu konsolidācijas un ārpakalpojumu augstākas efektivitātes. Rodas bažas par atbilstību FSAP mērķiem, atļaujot „slēptajam PVN” pastāvēt iekšējā tirgū.

Tiesību akts, ko Komisija ierosina modernizēt, ir ne tikai novecojis, bet arī kļuvis arvien neskaidrāks. Tas rada juridisku nenoteiktību. Bieži tiek prasīta Eiropas Kopienu Tiesas (EKT) iejaukšanās, lai saņemtu skaidrojumu par tiesību aktu un tā piemērošanu, lai gan tas vairs nav piemērojams tādam ekonomiskam kontekstam, kāds netika ņemts vērā, kad šo tiesību aktu sākotnēji izstrādāja. Rodas jautājums — atkārtojot Komisijas teikto — vai tiešām novārtā atstātas likumdošanas dēļ „EKT ir jāliek pasludināt spriedumus, kas nosaka nodokļu politiku?

Turklāt atskaitīšanas likmes, ko izlemj dalībvalstis pašreiz spēkā esošo tiesību aktu pieļautajās robežās, neatbilst neitralitātes principam. Ilustrējot atšķirību starp dalībvalstīm, Starptautiskais finanšu dokumentācijas birojs veica aptauju par PVN priekšnodokļa atskaitīšanas metodēm, ko izmanto dalībvalstis, parādot, ka atgūšanas likmes svārstās no 0 % līdz 74 %, neraugoties uz to, ka PVN direktīvā, šķiet, ir paredzēta noteikta likmes saskaņošanas pakāpe. Lai sagatavotu ietekmes novērtējumu, dalībvalstīm lūdza dot skaitļus par reālo PVN ieņēmumu apmēru, kas radies saistībā ar neatgūstamo PVN, ko maksā finanšu un apdrošināšanas uzņēmumi, kā arī par PVN apmēru, kas netiek saņemts ar nodokļiem neapliekamo pakalpojumu dēļ.

Izrādās, mazāk nekā puse dalībvalstu atsaucās uz šo lūgumu.

Mērķi

Lai kliedētu iepriekš minētās bažas, Komisija ierosina reformēt PVN normatīvos aktus šādu mērķu sasniegšanai:

1.  lai palielinātu juridisko noteiktību visām ieinteresētajām pusēm, sākot ar uzņēmējdarbības jomu un beidzot ar valsts nodokļu administrēšanu, un tādējādi samazinātu to administratīvās izmaksas finanšu disciplīnas nodrošināšanā, vienlaikus radot budžeta stabilitāti dalībvalstīm;

2.  lai nodrošinātu konsekventāku nodokļu piemērošanu un piedāvātu vienlīdzīgus konkurences apstākļus iekšējā tirgū, novēršot konkurences izkropļojumus, kas ir attiecināmi uz pašreizējo PVN režīmu finanšu pakalpojumiem;

3.  lai atļautu komersantiem labāk pārvaldīt neatskaitāmo PVN ietekmi uz viņu darbībām;

4.  lai kopumā veicinātu nodokļu neitralitātes principu, kas ir viens no ES PVN sistēmas stūrakmeņiem.

Pasākumi

Trīs galvenie pasākumi šo mērķu sasniegšanai ir šādi.

1. Tās definīcijas modernizēšana, kas attiecas uz finanšu un apdrošināšanas pakalpojumiem, kuri nav apliekami ar nodokļiem.

2. Nodokļu maksātāju iespēja izvēlēties, vai viņu sniegtos finanšu un apdrošināšanas pakalpojumus aplikt ar nodokli, kā no jauna definēts Komisijas priekšlikumā. Šāda izvēle jau ir paredzēta PVN direktīvā attiecībā vienīgi uz finanšu pakalpojumiem(2), bet pašlaik tā ir atstāta dalībvalstu ziņā un netiek plaši izmantota.(3) Tās ierobežotā pieejamība šodien, pēc Komisijas domām, var būt kropļojoša.

3. Īpaša uz konkrētu nozari attiecināma atbrīvojuma no PVN ieviešana attiecībā uz izmaksu sadales pasākumiem.

Iepriekšēji komentāri

Ierosinātos pasākumus var vērtēt no uzņēmēju, no nodokļu administratoru un no patērētāju viedokļa.

No uzņēmēju viedokļa raugoties: kā to rāda Komisijas analīze, neatgūstamā PVN priekšnodokļa radīšana ir kļuvusi par svarīgu faktoru lēmumu pieņemšanas procesā par to, kur un kā komersants sniedz finanšu un apdrošināšanas pakalpojumus atbilstīgi Lisabonas stratēģijai.

No nodokļu administratoru viedokļa raugoties: likumdevējam ir jāatceras, ka katra izmaiņa, kas palielina atskaitīšanas līmeni, trūkstot kompensējošiem pasākumiem, dos mazākus PVN ieņēmumus dalībvalstīm.

No patērētāju viedokļa raugoties: nav skaidrs, cik lielā mērā ieguvumi no efektivitātes un no samazinātām izmaksām nonāks līdz patērētājiem. Kā pamatoti ir brīdināts ietekmes novērtējumā, vienmēr ir risks, ka komerciāla rakstura grūtības liks izmaksu ietaupījumus sadalīt nevienmērīgi visiem klientiem, bet uzņēmumi joprojām uzņemsies daļu no neatskaitāmā PVN izmaksām.

Ņemot vērā šī ierosinājuma iepriekšējo novērtējumu, referenta atzinums ir šāds:

1.  priekšlikumu var vērtēt pozitīvi, jo īpaši tāpēc, ka tas rada lielāku juridisku noteiktību; jaunās definīcijas, ko ierosina Komisija un kas pietuvojas ekonomikas realitātēm, ir lietderīgas un sen gaidītas;

2.  jānodrošina atbilstība FSAP definīcijām; tomēr, tā kā ir nepieciešams precīzs PVN atbrīvojumu skaidrojums, jaunajām definīcijām attiecīgajā gadījumā jābūt detalizētākām par tām definīcijām, kas ir paredzētas iekšējā tirgus noteikumos;

3.  pamatīgi un apdomīgi ir jāpārbauda, kādu ietekmi uz galīgajām cenām patērētājiem atstās plašā iespēja izvēlēties finanšu un apdrošināšanas pakalpojumu aplikšanu ar nodokli, it sevišķi paturot prātā ierobežoto pieredzi izvēles izmantošanā un uzticamu datu trūkumu, kas ļautu novērtēt ietekmi precīzā veidā; pilnveidojot procedūras uzņēmumiem nedrīkst tikt paaugstinātas cenas patērētājiem; šīs bažas ir vēl jo svarīgākas attiecībā uz apdrošināšanas nozares iekļaušanu īpašā PVN atbrīvojuma režīma zonā, it sevišķi tajās valstīs, kur pastāv apdrošināšanas prēmiju nodokļi;

· Pārāk daudz svarīgu detaļu tiek atstātas dalībvalstu ziņā attiecībā uz izvēles apjomu (piemēram, vai tā attiecas tikai uz noteiktiem maksas pakalpojumiem utt.). Tāpēc vispārējais iznākums būs atkarīgs no īstenošanas pasākumu konkrētajām detaļām. Kā norādīts iepriekš, lai gan priekšlikumā norādīts, ka Padome pieņem īstenošanas pasākumus, tas tomēr apstiprina, ka dalībvalstis precizē šos noteikumus, ja nav Padomes pasākumu. Priekšlikumā ir jāietver aizsardzības pasākumi, lai izvairītos no tirgus sadrumstalotības, ja dalībvalstis nevienojas par to, kā īstenot izvēles tiesības uz atbrīvojumu.

4.  kā to rāda Komisijas ietekmes novērtējums, pārrobežu konsolidācijas blakusiedarbība ir tāda, ka nodokļu ieņēmumi, ko dod PVN priekšnodokļi, galvenokārt uzkrāsies tajās dalībvalstīs, kur pakalpojumu rada pakalpojuma sniedzējs, atšķirībā no dalībvalsts, kur ir noteikts pakalpojuma patērētājs (uzņēmums vai privātpersona); vai ir aizsardzības mehānismi, kas varētu novērst pārāk neizlīdzsvarotu nodokļu ieguves pārdali? Trūkstot ticamai informācijai par ierosinātā pasākuma ietekmi, normatīvajā dokumentā varētu iekļaut prasību analizēt, kā pasākumi ir darbojušies, kopā ar prasību sniegt ziņojumu Padomei un Parlamentam.

(1)

Tie galvenokārt bija saistīti ar to, ka nebija iespējams noteikt ar nodokli apliekamās summas un atskaitāmā PVN summas, neradot nepieņemamus administratīvus izdevumus un neradot sarežģījumus juridiskajā sistēmā un grāmatvedības uzskaitē gan komersantiem, gan dalībvalstu finanšu iestādēm.

(2)

Pašreizējā PVN direktīva paredz, ka dalībvalstis drīkst piešķirt nodokļu maksātājiem tiesības izvēlēties, vai finanšu pakalpojumus aplikt ar nodokli; Komisijas priekšlikumā paredzēts, ka dalībvalstis piešķir nodokļu maksātājiem šīs tiesības.

(3)

Pašlaik Beļģija, Francija, Igaunija, Lietuva un Vācija ir piešķīrušas nodokļu maksātājiem šīs izvēles tiesības.


PROCEDŪRA

Virsraksts

PVN piemērošana apdrošināšanas un finanšu pakalpojumiem

Atsauces

COM(2007)0747 – C6-0473/2007 – 2007/0267(CNS)

Datums, kad notika apspriešanās ar EP

18.12.2007

Komiteja, kas atbildīga par jautājumu

       Datums, kad paziņoja plenārsēdē

ECON

15.1.2008

Komiteja(-s), kurai(-ām) ir lūgts sniegt atzinumu

       Datums, kad paziņoja plenārsēdē

JURI

15.1.2008

 

 

 

Atzinumu nav sniegusi

       Lēmuma datums

JURI

6.2.2008

 

 

 

Referents(-e/-i/-es)

       Iecelšanas datums

Joseph Muscat

15.1.2008

 

 

Izskatīšana komitejā

1.4.2008

2.6.2008

16.7.2008

 

Pieņemšanas datums

10.9.2008

 

 

 

Galīgā balsojuma rezultāti

+:

–:

0:

40

1

0

Deputāti, kas bija klāt galīgajā balsojumā

Mariela Velichkova Baeva, Pervenche Berès, Sebastian Valentin Bodu, Sharon Bowles, Udo Bullmann, David Casa, Christian Ehler, Elisa Ferreira, José Manuel García-Margallo y Marfil, Jean-Paul Gauzès, Benoît Hamon, Gunnar Hökmark, Karsten Friedrich Hoppenstedt, Sophia in ‘t Veld, Othmar Karas, Christoph Konrad, Guntars Krasts, Kurt Joachim Lauk, Andrea Losco, Astrid Lulling, Gay Mitchell, Joseph Muscat, John Purvis, Dariusz Rosati, Eoin Ryan, Antolín Sánchez Presedo, Margarita Starkevičiūtė, Ivo Strejček, Ieke van den Burg, Cornelis Visser, Sahra Wagenknecht

Aizstājējs(-i), kas bija klāt galīgajā balsojumā

Daniel Dăianu, Ján Hudacký, Piia-Noora Kauppi, Baroness Sarah Ludford, Thomas Mann, Poul Nyrup Rasmussen

Aizstājējs(-i) (178. panta 2. punkts), kas bija klāt galīgajā balsojumā

Evelyne Gebhardt, Eleonora Lo Curto, Florencio Luque Aguilar, Pierre Pribetich

 

 

Juridisks paziņojums - Privātuma politika