Ziņojums - A6-0347/2008Ziņojums
A6-0347/2008

ZIŅOJUMS par jauna 202.a  panta iekļaušanu, kas attiecas uz Parlamenta izmantotajiem Eiropas Savienības simboliem

15.9.2008 - (2007/2240(REG))

Konstitucionālo jautājumu komiteja
Referents: Carlos Carnero González

Procedūra : 2007/2240(REG)
Dokumenta lietošanas cikls sēdē
Dokumenta lietošanas cikls :  
A6-0347/2008
Iesniegtie teksti :
A6-0347/2008
Pieņemtie teksti :

EIROPAS PARLAMENTA LĒMUMA PRIEKŠLIKUMS

par jauna 202.a panta iekļaušanu, kas attiecas uz Parlamenta izmantotajiem Eiropas Savienības simboliem

(2007/2240(REG))

Eiropas Parlaments,

–   ņemot vērā 2007. gada 11. jūlija rezolūciju par Starpvaldību konferences sasaukšanu[1], jo īpaši tās 23. punktu,

–   ņemot vērā priekšsēdētāja 2007. gada 12. septembra vēstuli,

–   ņemot vēra, ka šos simbolus visas Eiropas Savienības iestādes ir izmantojušas jau vairāk nekā 30 gadus un ka tos 1985. gadā oficiāli pieņēma Eiropadome[2],

–   ņemot vērā Reglamenta 201. un 202. pantu,

–   ņemot vērā Konstitucionālo jautājumu komitejas ziņojumu (A6‑0347/2007),

1.  nolemj Reglamentā izdarīt turpmāk minētos grozījumus;

2.  nolemj, ka grozījums stāsies spēkā nākamajā dienā pēc pieņemšanas;

3.  uzdod tā priekšsēdētājam informēšanas nolūkā nosūtīt šo lēmumu Padomei un Komisijai.

Grozījums Nr. 1

Reglaments

XIII sadaļa – „Dažādi noteikumi” – 202.a pants (jauns)

Spēkā esošais teksts

Grozījums

202.a pants

 

Eiropas Savienības simboli

 

1. Parlaments atzīst un atbalsta šādus Eiropas Savienības simbolus:

 

– karogu — divpadsmit zvaigznes apļa formā uz zila pamata;

 

– himnu ar Ludviga van Bēthovena Devītās simfonijas „Oda priekam” melodiju;

 

– devīzi „Vienoti dažādībā”.

 

2. Parlaments 9. maijā svin Eiropas dienu.

 

3. Karogu oficiālos gadījumos izkar visās Parlamenta ēkās. Karogu izmanto visās Parlamenta sanāksmju telpās.

 

4. Himnu atskaņo katras Parlamenta sesijas un citu svinīgu sēžu atklāšanā, jo īpaši par godu valsts vai valdības vadītājam vai pēc paplašināšanās sveicot deputātus no jaunajām dalībvalstīm.

 

5. Devīzi norāda uz Parlamenta oficiālajiem dokumentiem.

 

6. Prezidijs izskata turpmāku simbolu lietošanu Parlamentā. Prezidijs nosaka sīki izstrādātus noteikumus šā panta īstenošanai.

PASKAIDROJUMS

Sociālās un politiskās saziņas procesā izmantotie simboli

Jebkurā saziņas procesā svarīga loma ir simboliem, jo īpaši, ja runājam par sabiedrības spēju atpazīt sociālās grupas vai organizācijas, tostarp politiskas iestādes, vai identificēties ar tām. Simboli var būt galvenais iemesls, kāpēc sabiedrība izjūt emocionālu saikni ar šīm organizācijām. Līdz ar to karogi, emblēmas, himnas, devīzes, krāsas un citi simbolu veidi ir ļoti svarīgi, lai sabiedrība atpazītu attiecīgo politisko, etnisko, kultūras, sporta u. c. organizāciju, un šie simboli būtiski ietekmē sabiedrības identifikāciju ar šīm organizācijām. Simboli emocionāli attēlo organizācijas pārstāvētās vērtības, saprotamā veidā palīdz izskaidrot abstraktas idejas, sekmē saziņu un dalību un padara attiecīgo organizāciju tuvāku sabiedrībai, tādējādi veicinot tās leģitimitāti.

Šāda pieredze mūsu valstīs, reģionos, konfesijās, partijās, pilsoniskajās organizācijās, arodbiedrībās, futbola klubos u.c. neatšķiras un ir tāda pati arī ES līmenī. Tādēļ nav pārsteidzoši, ka kopš saviem pirmsākumiem Eiropas Kopienas un vēlāk Eiropas Savienība ir mēģinājušas izveidot simbolus, kurus sabiedrība varētu atpazīt.

Eiropas karogs

Eiropas Savienības karogs ir divpadsmit zelta piecstaru zvaigžņu aplis uz tumši zila fona. Šis karogs sākotnēji simbolizēja Eiropas Padomi, kas bija pirmā politiskās sadarbības organizācija, ko Eiropā izveidoja pēc pasaules kara (1955. gadā). Lai nepieļautu daudz un dažādu simbolu izveidi, kas varētu apmulsināt iedzīvotājus un viņus vēl vairāk atsvešināt, 1985. gada Milānas Eiropadome[1] nolēma pārņemt šo Eiropas Padomes simbolu un vairāk nekā 30 gadu veco karogu atzīt par toreizējās Eiropas Kopienas karogu. Šim karogam bija jāraksturo pilnība, savstarpēja papildināmība un solidaritāte, tādējādi simbolizējot Eiropas vienotību.

Kopš 1986. gada Eiropas pilsoņi ir pieraduši redzēt un pazīt karogu ar divpadsmit zelta zvaigžņu apli uz tumši zila fona kā Eiropas Savienības karogu. Šajā laikā karogs ar atšķirīgām, bet augošām sekmēm ir izmantots gan Eiropas Savienības, gan dalībvalstu reģionālās un vietējās sabiedriskās ēkās, sabiedriskās iestādēs un ceremonijās (dažu dalībvalstu parlamentos tas pat ir izkārts līdzās valsts karogam) kā Kopienas programmu un pasākumu simbols (piemēram, uz Eiropas Savienības iekšējām robežām, tādējādi simbolizējot iekšējo robežu kontroles atcelšanu u. c.). Iespējams, tas pārsteigs, bet tumši zilais karogs ar divpadsmit zelta zvaigznēm ir kļuvis pazīstams arī ārpus Eiropas Savienības ārējām robežām, simbolizējot mieru, drošību un solidaritāti to valstu iedzīvotājiem, kuras piemeklējušas humanitārās krīzes vai dabas katastrofas.

Eiropas himna

Arī šajā gadījumā Eiropas Padome bija pirmā, kas 1972. gadā par savu oficiālo himnu apstiprināja „Odu priekam” — Ludviga van Bēthovena 1823. gadā komponētās Devītās simfonijas melodiju ar Frīdriha Šillera tāda paša nosaukuma dzejoļa vārdiem. Būtu grūti atrast citu pazīstamu mūzikas un dzejas sacerējumu, kas vēl labāk spētu simbolizēt Eiropas vienotības ideju kā šī oda „cilvēku dzimuma vienotībai”, kuras iespaidu pastiprina triumfējoša un cildinoša mūzika, ko sacerējis komponists, kas pats par sevi simbolizē Eiropas ģenialitāti. Tādējādi Eiropas Savienības institūcijas rīkojās pareizi, sekodamas Eiropas Padomes piemēram un apstiprinot „Odu priekam” par Eiropas Savienības himnu.

Eiropas diena

Eiropas Savienības institūcijas ātri saprata, ka ir jānosaka diena par godu Eiropas vienotībai. Valsts un pilsētu svētku dienām ir divējāda funkcija — atgādināt par noteiktu identitāti vai vērtību, kā arī radīt un atjaunot šo pašu identitāti vai vērtību, ko tādējādi nostiprina nākamajās paaudzēs. Kopienas iestādes 1962. gadā apstiprināja 9. maiju (Šūmaņa deklarācijas dienu) par oficiālu svētku dienu, kas gan attiecas tikai uz šo iestāžu darbiniekiem. Savukārt Eiropas Padome 1964. gadā par Eiropas dienu izvēlējās dienu, kurā tā 1949. gadā tika dibināta — 5. maiju, tomēr Eiropas mērogā šai dienai nekad nav bijusi īpaša nozīme. Vēlāk Milānas Eiropadome nolēma sekot Adonnino ziņojuma ieteikumiem un plaši atzīmēt 9. maiju — dienu, kura, iespējams, vislabāk simbolizē brīdi, kad sākās Eiropas integrācijas process. 9. maiju pakāpeniski sāka atzīmēt arī ārpus Eiropas Savienības iestādēm ar dažādiem koncertiem, izstādēm vai citiem pasākumiem, piemēram, atvērto durvju dienām, kad iedzīvotāji var apmeklēt Eiropas Savienības iestādes un birojus dalībvalstīs, saņemt informatīvus un izklaidējošus materiālus u. c., tā ka šī diena pamazām sāk kļūt par svētku dienu arī Eiropas Savienības iedzīvotājiem. Tomēr dziļāka šīs dienas nozīme paliks Eiropas Savienības iedzīvotāju emocionālajā atmiņā tikai tad, ja šajā sakarā attiecīgi rīkosies pašas dalībvalstis un atzīs Eiropas dienu par oficiālu Eiropas Savienības svētku dienu.

Eiro

Lai gan eiro vēl nelieto visās dalībvalstīs, vienotā valūta līdz ar nonākšanu skaidras naudas apritē tik un tā kļuva par Eiropas Savienības simbolu ne tikai eiro zonas dalībvalstu iedzīvotājiem, bet arī trešās valstīs, kuru iedzīvotāji sāka saistīt ES ar eiro gluži tāpat kā ASV ar dolāru.

Madrides Eiropadomes 1995. gada decembrī pieņemtais termins „eiro” aizstāja Māstrihtas līgumā minēto „Eiropas valūtas vienību”. Kopš 1999. gada janvāra eiro sāka izmantot finanšu tirgos, un kopš 2002. gada 1. janvāra to izmanto arī skaidras naudas apritē; kad eiro zonai pievienojās Slovēnija un 2008. gada 1. janvārī arī Malta un Kipra, eiro kļuva par 15 dalībvalstu oficiālo valūtu. Eiro ir arī Monako, Vatikāna un Sanmarīno oficiālā valūta un faktiskā valūta Andorā, Melnkalnē un Kosovā.

Eiro simbols € ir izveidots no sengrieķu alfabēta burta „epsilon” — norādot uz Eiropas civilizācijas izcelsmi un pirmo burtu vārdā „Eiropa” — , kuram pievienotas divas paralēlas horizontālas līnijas, kuras simbolizē Eiropas ekonomikas un jaunās valūtas stabilitāti.

Devīze „Vienoti dažādībā”

Devīze ir jaunākais Eiropas simbols, kas radies pēc Eiropas Parlamenta ierosmes.2000. gada 4. maijā oficiālā sanāksmē Briseles sēžu zālē toreizējā Eiropas Parlamenta priekšsēdētāja Nicole Fontaine paziņoja uzvarētāju Eiropas Savienības devīzes konkursā, kurā piedalījās 2200 skolas no visām toreizējām Eiropas Savienības 15 dalībvalstīm — „Savienība dažādībā”. Eiropas Konvents šo frāzi nedaudz mainīja, pārveidojot par „Vienoti dažādībā”, ko var uzskatīt par nevainojamu Eiropas Savienības būtības definīciju.

Eiropas konstitūcija un Lisabonas līgums

Pēc Eiropas Konventa priekšlikuma Briseles Eiropadome 2004. gada jūnijā Eiropas konstitūcijā iekļāva pantu (I-8) par Eiropas Savienības simboliku.

Kā zināms, Konstitucionālā līguma ratifikācijas process neizdevās. Kad 2007. gadā atsākās apspriedes, lai rastu izeju no situācijas, ko radīja Francijas un Nīderlandes referendumu negatīvais rezultāts, 27 dalībvalstis pēc dažu dalībvalstu spiediena līdzās citiem teksta grozījumiem nolēma atteikties no konstitucionālās pieejas un Konstitūcijā ietvertajiem „pseidovalsts” elementiem. Lai panāktu vienošanos, cita starpā tika upurēti arī Eiropas Savienības simboli, un tos neiekļāva jaunajā Lisabonas līgumā.

EP reakcija

Rodas šaubas, vai, oficiāli atzīstot visiem eiropiešiem zināmu karogu, ko pasaules valstu iedzīvotāji faktiski pazīst kā aizsardzības un drošības sniedzēju krīzes situācijās, melodiju, ko pie sevis dungo visi mūzikas pazinēji, Eiropas Savienības svētku dienu, valūtu, kuru vismaz 13 dalībvalstu iedzīvotāji lieto ikdienā, vai tik piemērotu devīzi kā „vienoti dažādībā”, patiešām varētu rasties nepārvarami šķēršļi jaunā Līguma ratifikācijai, kā to apgalvo dažu dalībvalstu valdības.

Tomēr, tā kā Eiropas Savienības simbolus neizveidoja ar Līgumu palīdzību, tie nezaudēs savu nozīmi Eiropas Savienības pamatvērtību atspoguļošanā un Eiropas Savienības iedzīvotāji tos nevērtēs zemāk tikai tāpēc, ka tie nav minēti jaunajā Līgumā.

Pretēji dažu cilvēku uzskatiem, tas, ka Eiropas Savienības simboli nav iekļauti Līgumā, ne politiski, ne juridiski neliedz iestādēm tos turpināt lietot tikpat bieži kā iepriekš, vai vēl biežāk. Tas nekādā gadījumā neliedz Eiropas Parlamentam šajā sakarā turpināt būt par „celmlauzi”, kāds tas vienmēr bijis, savās darbībās veicinot un regulējot simbolu, jo īpaši karoga, himnas, devīzes, lietojumu.

EP ļoti agri uzņēmās attiecīgo celmlauža lomu Kopienas/Savienības simbolu lietošanā. EP šajā jautājumā sāka rīkoties nekavējoties pēc pirmajām tiešajām vispārējām vēlēšanām 1979. gadā, kas 1983. gadā noveda pie Van Hassel ziņojuma pieņemšanas, kurā aicināja Eiropas Padomes karogu atzīt arī par Eiropas Kopienas karogu kā „simbolu, ar kuru Eiropas tautas var identificēties”. Pēc Milānas Eiropadomes 1985. gada lēmuma EP atgriezās pie šā jautājuma 1998. gadā Gama ziņojumā, kurā uzsvēra simbolu nozīmi, lai „vēlētājiem radītu vienotu Kopienas tēlu” un veicinātu lielāku dalību Eiropas Parlamenta vēlēšanās. Šajā sakarā EP aicināja Komisiju veikt konkrētus pasākumus, lai pēc iespējas veicinātu plašāku Eiropas karoga izmantošanu, piemēram, to izkarot līdzās dalībvalstu karogiem uz ES ārējām un iekšējām robežām, visās Eiropas Savienības dalībvalstu pašvaldībās Eiropas Parlamenta vēlēšanu nedēļā u. c.

Tāpēc nav pārsteidzoši, ka EP atkal ir tas, kas savās darbībās veicina Eiropas simbolu plašāku izmantošanu. Ar šādu mērķi tika izstrādāts minētais priekšlikums, kas paredz grozīt Parlamenta Reglamentu, lai regulētu un stiprinātu Eiropas Savienības simbolu lietojumu savās darbībās, kam nevajadzētu ierobežot Parlamenta centienus aicināt citas Eiropas Savienības iestādes, jo īpaši Komisiju — kurai tiešām vajadzētu izmantot savas ierosināšanas tiesības, lai šajā sakarā ierosinātu vispārējus pasākumus — un dalībvalstu iestādes savu iespēju robežās veicināt Eiropas Savienības simbolu izmantošanu.

Nesen pieņemtā deklarācija, kuru 16 dalībvalstis[2] pirms parakstīšanas ceremonijas nolēma pievienot Lisabonas līgumam, apstiprina, ka „tās turpinās uzskatīt karogu, kurā ir divpadsmit zelta zvaigžņu aplis uz zila fona, himnu, kas ir fragments no „Odas priekam” no Ludviga van Bēthovena Devītās simfonijas, devīzi „Vienoti dažādībā”, eiro kā Eiropas Savienības valūtu un Eiropas dienu – 9. maiju – kā simbolus, ar ko apliecina Eiropas Savienības iedzīvotāju kopību un viņu saikni ar to”.

Nobeigumā — pieņemot grozījumus Reglamentā, Eiropas Parlaments vēlas sniegt skaidru politisku paziņojumu Eiropas Savienības iedzīvotājiem, norādot, ka Eiropas Savienības simboli ir svarīgi un to lietošana ir lietderīga visos līmeņos, visās institucionālajās un sociālajās jomās, jo tie atspoguļo vērtības, kas sekmē Eiropas Savienības pastāvēšanu, tie vieno visus, kas tajā dzīvo un strādā, un pasaulē simbolizē Eiropas Savienību kā etalonu brīvībai, attīstībai un solidaritātei.

  • [1]  Lēmumu par Eiropas karogu, himnu un dienu 1985. gada jūnijā pieņēma Milānas Eiropadome pēc Eiropas tautu ad hoc komitejas locekļa Adonnino ziņojumā izteiktā priekšlikuma; šo lēmumu oficiāli noformēja ar Padomes 1986. gada aprīļa lēmumu. Kopš 1986. gada 29. maija pie Eiropas Savienības iestāžu ēkām līdzās Eiropas Kopienu 12 dalībvalstu karogiem ir izkārts Eiropas karogs.
  • [2]  Beļģija, Bulgārija, Vācija, Grieķija, Spānija, Itālija, Kipra, Lietuva, Luksemburga, Ungārija, Malta, Austrija, Portugāle, Rumānija, Slovēnija un Slovākija.

KOMITEJAS GALĪGAIS BALSOJUMS

Pieņemšanas datums

11.9.2008

 

 

 

Galīgais balsojums

+:

–:

0:

19

4

0

Deputāti, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Jim Allister, Richard Corbett, Jean-Luc Dehaene, Andrew Duff, Maria da Assunção Esteves, Ingo Friedrich, Sylvia-Yvonne Kaufmann, Timothy Kirkhope, Jo Leinen, Íñigo Méndez de Vigo, Ashley Mote, József Szájer, Riccardo Ventre, Johannes Voggenhuber, Andrzej Wielowieyski

Aizstājējs(-a/-i/-as), kas bija klāt galīgajā balsošanā

Costas Botopoulos, Catherine Boursier, Klaus Hänsch, Urszula Krupa, Georgios Papastamkos, Sirpa Pietikäinen, Reinhard Rack, Luis Yañez-Barnuevo García, Mauro Zani