ZIŅOJUMS par 2007. gada ziņojumu par Eiropas Ombuda darbību

18.9.2008 - (2008/2158(INI))

Lūgumrakstu komiteja
Referente: Dushana Zdravkova
PR_INI_AnnOmbud

EIROPAS PARLAMENTA REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS

par 2007. gada ziņojumu par Eiropas Ombuda darbību

(2008/2158(INI))

Eiropas Parlaments,

–   ņemot vērā 2007. gada ziņojumu par Eiropas Ombuda darbību,

–   ņemot vērā EK līguma 195. pantu,

–   ņemot vērā Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 43. pantu,

–   ņemot vērā Eiropas Parlamenta 1994. gada 9. marta Lēmumu 94/262/EOTK, EK, Euratom par noteikumiem un vispārējiem nosacījumiem, kas reglamentē ombuda pienākumu izpildi[1],

–   ņemot vērā tā 2001. gada 6. septembra rezolūciju, ar ko groza 3. pantu noteikumos un vispārējos nosacījumos, kas reglamentē ombuda pienākumu izpildi[2],

–   ņemot vērā pamatnolīgumu par sadarbību starp Eiropas Parlamentu un Eiropas Ombudu, ko noslēdza 2006. gada 15. martā un kas stājās spēkā 2006. gada 1. aprīlī,

–   ņemot vērā Komisijas 2005. gada 5. oktobra paziņojumu „Par pilnvarām attiecībā uz paziņojumu pieņemšanu un sniegšanu Eiropas Ombudam un par ierēdņu pilnvarām sniegt liecības Eiropas Ombudam” (SEC (2005)1227),

–   ņemot vērā Eiropas Ombuda 2006. gada jūlija vēstuli Eiropas Parlamenta priekšsēdētājam, ar ko ierosina sākt Ombuda statūtu pārskatīšanas procedūru,

–   ņemot vērā Eiropas Parlamenta 2008. gada 22. aprīļa lēmuma projektu[3] un 2008. gada 18. jūnija rezolūciju par priekšlikumu pieņemt Eiropas Parlamenta lēmumu, ar kuru groza Eiropas Parlamenta 1994. gada 9. marta Lēmumu 94/262/EOTK, EK, Euratom par noteikumiem un vispārējiem nosacījumiem, kas reglamentē ombuda pienākumu izpildi[4],

–   ņemot vērā iepriekšējās rezolūcijas par Eiropas Ombuda darbību,

–   ņemot vērā Reglamenta 195. panta 2. punkta otro un trešo teikumu,

–   ņemot vērā Lūgumrakstu komitejas ziņojumu (A6‑0358/2008),

A.  tā kā 2008. gada 10. martā Eiropas Parlamenta priekšsēdētājam oficiāli iesniedza 2007. gada ziņojumu par Eiropas Ombuda darbību un tā kā 2008. gada 19. maijā Strasbūrā ombuds Nikiforos Diamandouros ar šo ziņojumu iepazīstināja Lūgumrakstu komiteju;

B.   tā kā Eiropas Savienības Pamattiesību harta, ko sākotnēji izsludināja 2000. gada decembrī, tika parakstīta 2007. gada 12. decembrī, un to no jauna apstiprināja Parlamenta, Komisijas un Padomes priekšsēdētāji, un tā kā Lisabonas līgumā, kas pašreiz ir ratifikācijas procesā, ES Pamattiesību harta ir juridiski saistoša, un šis fakts atspoguļo aizvien lielāko izpratni par to, ka Eiropai ir jābūt tādai, kurā galveno uzmanību pievērš iedzīvotājiem un kas ir pārredzama, pieejama, atvērta un apzinās iedzīvotāju vajadzības;

C.  tā kā hartas 41. pantā noteikts: „ikvienai personai ir tiesības uz objektīvu, godīgu un pieņemamā termiņā veiktu jautājumu izskatīšanu Savienības iestādēs un struktūrās”,

D.  tā kā hartas 43. pantā noteikts: „ikvienam Savienības pilsonim un jebkurai fiziskai personai, kas dzīvo kādā dalībvalstī, vai juridiskai personai, kuras juridiskā adrese ir kādā dalībvalstī, ir tiesības vērsties pie Eiropas Ombuda ar sūdzībām par Savienības iestāžu vai struktūru pieļautām administratīvām kļūmēm, izņemot kļūmes, ko, pildot tiesu iestādes pienākumus, pieļāvusi Eiropas Savienības Tiesa”,

E.   tā kā ir būtiski, ka Eiropas iestādes un struktūras pilnībā izmanto nepieciešamos līdzekļus, lai izpildītu savas saistības un nodrošinātu, ka iedzīvotāji laikus var saņemt pēc būtības sagatavotas atbildes uz to iesniegtajiem jautājumiem, sūdzībām un lūgumrakstiem;

F.   tā kā, lai arī ir pagājuši septiņi gadi kopš Parlaments pieņēma iepriekšminēto 2001. gada 6. septembra rezolūciju, ar ko apstiprina Eiropas Ombuda labas administratīvās prakses kodeksu, citas vadošās iestādes joprojām nav atsaukušās Parlamenta aicinājumam savu praksi nekavējoties pielāgot minētā kodeksa noteikumiem;

G.  tā kā sūdzību skaits 2007. gadā bija apmēram par 16 % mazāks nekā 2006. gadā, bet pieņemamo sūdzību skaits 2007. gadā ir palielinājies gan pēc absolūtiem, gan pēc salīdzinošiem rādītājiem, proti, no 449 sūdzībām (12 % no kopskaita) līdz 518 sūdzībām (16 %no kopskaita);

H.  tā kā pēc 348 izmeklēšanu pabeigšanas, no kurām 341 izmeklēšana bija saistīta ar sūdzībām un 7 — bija patstāvīgas izmeklēšanas, rezultāti liecina, ka 95 gadījumos (kas atbilst 25,7 % no izmeklētajām sūdzībām) administratīvas kļūmes pārvaldē nav konstatētas;

I.    tā kā 2007. gadā ir divkāršojies to novērsto administratīvo kļūmju skaits, ko pēc sūdzības iesniegšanas Ombudam ir nokārtojusi attiecīgā iestāde vai struktūra (129 lietas), kas atspoguļo aizvien lielāko iestāžu un struktūru izpratni par to, ka sūdzības Ombudam jāuztver kā iespēja izlabot pieļautās kļūmes un sadarboties ar Ombudu iedzīvotāju labā;

J.    tā kā 2007. gadā 5 lietas tika pabeigtas pēc mierizlīguma panākšanas un 2007. gada beigās vēl bija jāizskata 31 priekšlikums par mierizlīgumu;

K.  tā kā 2007. gadā Ombuds sāka plašāk izmantot neformālākas procedūras, kas palīdzētu elastīgāk risināt problēmas, un šo pieeju Ombuds turpinās attīstīt nākotnē, kas liecina, ka Ombuda darbību novērtē, un uzskatāmi parāda iestāžu gatavību palīdzēt iedzīvotājiem;

L.   tā kā 2007. gadā Ombuds 55 izmeklēšanas lietas noslēdza ar aizrādījumu izteikšanu un tā kā aizrādījuma izteikšana apstiprina, ka iesniegtā sūdzība ir bijusi pamatota, un norāda attiecīgajai iestādei vai struktūrai, kas darīts nepareizi, lai palīdzētu izvairīties no administratīvām kļūmēm nākotnē;

M.  tā kā 2007. gadā tika sagatavoti 8 ieteikumu projekti, par 7 no 2006. gada izstrādātajiem ieteikumu projektiem 2007. gadā pieņēma lēmumu un par 1 lietu Eiropas Parlamentam iesniedza īpašo ziņojumu;

N.  tā kā nedz aizrādījumi, kas ietverti lēmumos par administratīvu kļūmju lietām, kurās nebija iespējams apmierināt prasību, nedz arī Ombuda ieteikumi vai īpašie ziņojumi nav saistoši, jo Ombuda pilnvaras neuzliek iestādēm par pienākumu nekavējoties izlabot administratīvas kļūmes, bet Ombuda aizrādījumu un ieteikumu mērķis ir uzlabot Eiropas Savienības iestāžu un struktūru pašregulējumu;

O.  tā kā 2007. gadā Eiropas Ombuds iesniedza Eiropas Parlamentam vienu īpašo ziņojumu un tā kā īpašā ziņojuma iesniegšana Parlamentam ir vērtīgs līdzeklis, ar kuru Ombuds var prasīt Parlamenta un Lūgumrakstu komitejas politisko atbalstu, lai apmierinātu to iedzīvotāju prasības, kuru tiesības tikušas pārkāptas, kā arī veicinātu ES pārvaldes standartu uzlabošanu;

P.   tā kā kopš Nicas līguma stāšanās spēkā Parlamentam ir tādas pašas tiesības kā dalībvalstīm, Padomei un Komisijai attiecībā uz prasības iesniegšanu Eiropas Kopienu Tiesā par kompetences trūkumu, būtisku procedūras noteikumu pārkāpumu, EK līguma pārkāpumu vai jebkuru citu tādu noteikumu vai likumu pārkāpumu, kas saistīts ar attiecīgā noteikuma piemērošanu vai pilnvaru ļaunprātīgu izmantošanu;

Q.  tā kā 2007. gada ziņojumā iekļautās Eiropas Ombuda kritiskās piezīmes par administratīvām kļūmēm (aizrādījumi, ieteikumu projekti un īpašie ziņojumi) var būt par pamatu tam, lai ES iestādes un struktūras, pieņemot un īstenojot attiecīgos pasākumus, nākotnē neatkārtotu pieļautās kļūmes un darbības nepilnības;

R.   tā kā Eiropas Ombuda izveidotā sadarbība Eiropas ombudu tīklā jau vairāk nekā desmit gadus ir darbojusies kā elastīga informācijas un labas prakses apmaiņas sistēma un līdzeklis, lai sūdzības pāradresētu tiem ombudiem vai tiem līdzīgām iestādēm, kas visefektīvāk var izskatīt attiecīgo lietu;

S.   tā kā pirms 12 gadiem izveidotā Eiropas Ombuda nozīme ES iedzīvotāju tiesību aizstāvībā ir palielinājusies, jo Ombuds ir neatkarīga iestāde un Eiropas Parlaments īsteno demokrātisku pārraudzību, tādējādi nodrošinot Ombuda darbības pārredzamību;

T.   tā kā Ombuda un Lūgumrakstu komitejas darbībām jābūt nošķirtām, attiecīgās lietas galīgai izskatīšanai jāiesniedz pēc to piekritības, lai novērstu konfliktus attiecībā uz abu struktūru konkrētajām prerogatīvām,

1.   apstiprina Eiropas Ombuda iesniegto 2007. gada ziņojumu un formu, kādā tas sagatavots, apvienojot gada darbības kopsavilkumu ar Ombuda lēmumu tematisku analīzi un ietverot problēmas, kas radušās dažādos procedūras posmos; tomēr uzskata, ka jāveic turpmāki centieni, lai uzlabotu statistikas tabulas, kurās skaitlisko un procentuālo rādītāju apvienojums vietām ir mulsinošs;

2.   aicina visām ES iestādēm un struktūrām piešķirt tām nepieciešamos budžeta līdzekļus un cilvēkresursus, lai nodrošinātu, ka iedzīvotāji laikus saņem pēc būtības sagatavotas atbildes uz iesniegtajiem jautājumiem, sūdzībām un lūgumrakstiem;

3.   uzskata, ka Eiropas Ombuds savas pilnvaras īsteno līdzsvaroti un enerģiski gan attiecībā uz sūdzību izskatīšanu, izmeklēšanas gaitu un noslēgšanu, gan arī uzturot konstruktīvas attiecības ar Eiropas Savienības iestādēm un struktūrām un iedrošinot iedzīvotājus attiecībās ar šīm iestādēm un struktūrām aizstāvēt savas tiesības;

4.   aicina Eiropas Ombudu turpināt līdzšinējos centienus un efektīvā, pārredzamā un elastīgā veidā popularizēt savu darbību, lai iedzīvotāji Ombudu uzskatītu par labas pārvaldes un īstenas pakalpojumu kultūras pārraudzītāju ES iestādēs;

5.   uzskata, ka termina „administratīva kļūme” interpretācijai jābūt plašai, attiecinot to ne tikai uz nelikumīgu administratīvu praksi vai saistošu juridisko noteikumu vai principu pārkāpumiem, bet arī, piemēram, uz gadījumiem, kad pārvaldes iestādes, pildot pienākumus pret iedzīvotājiem, rīkojas slinki vai nolaidīgi, to rīcība nav pārredzama, vai arī tās pārkāpušas citus labas pārvaldības principus;

6.   uzskata Ombuda darbību atklātības un pārskatatbildības nostiprināšanā Eiropas Savienības lēmumu pieņemšanas procesos un pārvaldē kā būtisku ieguldījumu virzībā uz tādu Eiropas Savienību, kurā lēmumu pieņemšana ir „cik iespējams atklāta un cik iespējams tuvināta pilsoņiem”, kā paredzēts Līguma par Eiropas Savienību 1. panta 2. punktā, sadarbojoties ar katras dalībvalsts ombuda iestādēm, lai nodrošinātu ES ciešo saistību ar Eiropas iedzīvotājiem;

7.   atkārtoti pauž iepriekšējās rezolūcijās izteikto aicinājumu visām ES iestādēm un struktūrām pieņemt vienotu pieeju attiecībā uz Labas administratīvās prakses kodeksu;

8.   atzīmē, ka Eiropas Ombuda ierosinātais Labas administratīvās prakses kodekss, ko Eiropas Parlaments apstiprināja 2001. gada 6. septembrī, attiecas uz visu Kopienas iestāžu un struktūru darbiniekiem un to atšķirībā no citiem kodeksiem regulāri atjauno un publicē Ombuda tīmekļa vietnē;

9.   uzsver vajadzību padarīt Ombuda darbību publiskāku, kuras mērķis ir nodrošināt iedzīvotājus, uzņēmumus, NVO un citas struktūras ar informāciju, un uzskata, ka augstas kvalitātes informācija var samazināt to sūdzību skaitu, kas neietilpst Ombuda kompetencē; vienlaikus aicina Ombudu nekavējoties nosūtīt tālāk sūdzības, kas neietilpst tā kompetencē, izmantojot piemērotāko valsts un vietējā līmeņa tīklu;

10. atzīst, ka ir pieaudzis pieņemamo sūdzību kopējais skaits, taču uzskata, ka izskatīšanai pieņemamo sūdzību apjoms — 16 % — joprojām ir pārāk mazs; ņemot vērā šo rādītāju, iesaka uzlabot informācijas kampaņu, kuras mērķauditorija ir Eiropas iedzīvotāji, lai paaugstinātu informētību par Eiropas Ombuda funkcijām un kompetenci;

11. atzinīgi vērtē kopumā konstruktīvo sadarbību starp Ombudu un ES iestādēm un struktūrām un atbalsta to kā ārējās kontroles mehānismu un vērtīgu papildu līdzekli, ar ko pastāvīgi uzlabot Eiropas pārvaldi;

12. aicina Ombudu nodrošināt, lai Komisija pienācīgi izmantotu tās diskrēciju uzsākt pārkāpumu tiesvedību saskaņā ar EK līguma 226. pantu vai ierosināt sankcijas saskaņā ar EK līguma 228. pantu, vienlaikus skrupulozi cenšoties nepieļaut kavēšanos vai neattaisnotu bezdarbību, kas nav savienojama ar Komisijas pilnvarām uzraudzīt ES tiesību piemērošanu;

13. uzskata, ka, gadījumā, ja kāda iestāde atsakās pildīt Ombuda īpašajā ziņojumā norādīto ieteikumu, kaut gan Parlaments šo ieteikumu ir apstiprinājis, Parlaments var izmantot tā likumīgās tiesības celt prasību Eiropas Kopienu Tiesā attiecībā uz Ombuda ieteikumā norādīto pārkāpumu vai bezdarbību;

14. atzīmē, ka Ombuds ir iesniedzis īpašu ziņojumu, kurā kritizē Komisiju par to, ka tā neizskata sūdzību par Eiropas darba laika direktīvu, saistībā ar kuru Parlaments 2008. gada 3. septembrī pieņēma rezolūciju[5];

15. uzskata, ka, ja Ombuds un Lūgumrakstu komiteja, darbojoties sava mandāta un kompetences robežās, izmeklē jautājumus, kas pārklājas, piemēram, saistībā ar veidu, kādā Komisija veikusi pārkāpuma tiesvedību un pašu iespējamo pārkāpumu, Ombuds un Lūgumrakstu komiteja, cieši sadarbojoties, var panākt lietderīgu sinerģiju;

16. atzinīgi vērtē institucionālajā sistēmā īstenotās Ombuda un Lūgumrakstu komitejas attiecības saistībā ar kompetenču un prerogatīvu savstarpēju ievērošanu;

17. atzīst Eiropas ombudu tīkla lietderīgo ieguldījumu, saskaņā ar subsidiaritātes principu nodrošinot līdzekļus strīdu izšķiršanai ārpustiesas kārtībā; atzinīgi vērtē sadarbību starp Eiropas Ombudu un ombudiem un līdzīgām struktūrām valsts, reģionālā un vietējā līmenī dalībvalstīs un mudina uzlabot apmaiņu ar labāko praksi un līdz ar to saskaņot panākumus šajā jomā;

18. atzinīgi vērtē Eiropas Ombuda iniciatīvas, plaši popularizējot gan savu, gan dalībvalstu ombudu darbību, un iesaka Ombudam pastiprināt centienus, lai uzlabotu iedzīvotāju informētību;

19. aicina Eiropas Ombudu lielāku uzmanību pievērst tiem pasākumiem, kas attiecas uz iedzīvotājiem, un līdz ar to — uz iespējamiem sūdzību iesniedzējiem, jo acīmredzot daudzi iedzīvotāji un uzņēmēji joprojām neizprot kompetences jomu atšķirības un lēmumu pieņemšanas kārtību, kāda pastāv Eiropas Savienības, valstu un reģionālā līmenī;

20. atzinīgi vērtē uzlaboto informācijas kampaņu, ko veicina Ombuda pieņemtā saziņas stratēģija, kas rada labāku izpratni par iedzīvotāju tiesībām un Kopienas kompetencēm, kā arī veicina izpratni par Eiropas Ombuda kompetences jomu; tomēr mudina Ombudu, ņemot vērā joprojām ievērojamo sūdzību skaitu, kas ir ārpus Ombuda kompetences jomas, pastiprināt centienus, lai šajā jautājumā regulāri sniegtu izsmeļošāku informāciju;

21. tā kā katrai iestādei ir sava tīmekļa vietne, kurā iespējams iesūtīt sūdzības, lūgumrakstus utt., un tā kā tas iedzīvotājiem rada grūtības atšķirt dažādas iestādes, atzinīgi vērtē interaktīvas rokasgrāmatas izveidi, lai iedzīvotājiem palīdzētu noteikt piemērotāko forumu savu problēmu risināšanai;

22. lai samazinātu Eiropas Ombudam iesniegto nepieņemamo sūdzību skaitu, ierosina attīstīt šo ideju un izveidot Eiropas iestāžu vienotu tīmekļa vietni, lai palīdzētu tīmekļa vietnes apmeklētājiem, piedāvājot saiti uz iestādi, kas ir kompetenta izskatīt viņu sūdzību;

23. ierosina Ombudam veikt pasākumus to sūdzību skaita samazināšanai (kopskaitā 1021 sūdzība), saistībā ar kurām nav veiktas nekādas darbības;

24. aicina Eiropas ombudu, lai pēc tam, kad ir saņemta attiecīgā lūgumraksta iesniedzēja piekrišana, viņš personīgi uzņemas pārsūtīt ikvienu sūdzību, kas ir valsts vai reģionālā ombuda kompetencē;

25. lai uzlabotu iedzīvotājiem sniegto pakalpojumu kvalitāti un efektivitāti, iesaka Ombudam informēt iedzīvotājus par iekšējām procedūrām un sūdzību izskatīšanas termiņiem, kā arī dažādos sūdzību izskatīšanas posmos piemērotajiem lēmumu pieņemšanas kritērijiem;

26. uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei, Komisijai, Eiropas Ombudam, dalībvalstu valdībām un parlamentiem un dalībvalstu ombudiem vai līdzīgām kompetentām iestādēm.

• [1]  OV L 113, 4.5.1994., 15. lpp.
• [2]  OV C 72 E, 21.3.2002., 336. lpp.
• [3]  Pieņemtie teksti, P6_TA(2008)0129.
• [4]  Pieņemtie teksti, P6_TA(2008)0301.
• [5]  Pieņemtie teksti, P6_TA(2008)0398.

PASKAIDROJUMS

Ievads

Ziņojums par Eiropas Ombuda darbību 2007. gadā tika oficiāli iesniegts Eiropas Parlamenta priekšsēdētājam Hans-Gert Pöttering 2008. gada 10. martā. Eiropas ombuds Nikiforos Diamandouros 2008. gada 19. maijā ar savu ziņojumu iepazīstināja Lūgumrakstu komiteju.

Ziņojums sniedz plašu pārskatu par Eiropas Ombuda darbību iepriekšējā gadā. Dažādu izmeklēšanu rezultāti izklāstīti skaidri, izmantojot piemērus, un sadalīti pa kategorijām, piemēram, iespējamās pārvaldē vai attiecīgā iestādē pieļautās kļūdas un to raksturs. Lai gan ir pareizi, ka pielikumā uzskaita gan absolūtos skaitļus, gan procentus, tomēr var veikt uzlabojumus statistikas tabulās, kurās skaitlisko un procentuālo rādītāju apvienojums vietām ir mulsinošs.

Sūdzību izskatīšana

Ombuda saņemto pieņemamo sūdzību skaits 2007. gadā pieauga gan absolūtā izteiksmē, gan salīdzinoši, proti, no 449 sūdzībām (12 % no kopskaita) 2006. gadā līdz 518 sūdzībām (16 % no kopskaita) 2007. gadā. Līdz ar to uz saņemto sūdzību pamata iepriekšējā gadā tika sāktas par 17 % vairāk izmeklēšanu. Turklāt, salīdzinot ar 2006. gadu, nepieņemamo lietu skaits bija mazāks.

Kopumā 2007. gadā Eiropas Ombuds izskatīja 641 izmeklēšanas lietu. No tām 64 % attiecās uz Eiropas Komisiju, 14 % — uz Eiropas Personāla atlases biroju (EPSO), 9 % — uz Eiropas Parlamentu un 1 % attiecās uz Eiropas Savienības Padomi. Galvenie iespējamo administratīvo kļūmju veidi bija pārredzamības trūkums, informācijas atteikums, netaisnīgums, ļaunprātīga pilnvaru izmantošana, neapmierinošas procedūras, novēršama kavēšanās, diskriminācija, nevērība, juridiskas kļūdas un pienākumu izpildes nenodrošināšana.

2007. gadā tika pieņemti 348 lēmumi par izmeklēšanas pabeigšanu, no tiem 7 lēmumi tika pieņemti pēc Ombuda iniciatīvas veiktām izmeklēšanām, kas salīdzinājumā ar 2006. gadu ir par 40 % vairāk.

Izmeklēšana 95 lietās administratīvas kļūmes neatklāja, kas ne vienmēr ir negatīvs rezultāts sūdzības iesniedzējam, jo viņš saņem pilnīgu paskaidrojumu no attiecīgās iestādes vai struktūras ar iespēju konstatēt potenciālu uzlabojumu iestādes vai struktūras īstenotās pārvaldes kvalitātē.

2007. gadā 129 lietas tika atrisinātas, attiecīgajai iestādei vai struktūrai izpildot sūdzības iesniedzēja prasību. Tas vairāk nekā divreiz pārsniedz šādā veidā atrisināto lietu skaitu 2006. gadā un atspoguļo aizvien lielāko iestāžu un struktūru vēlēšanos sūdzības Ombudam uztvert kā iespēju izlabot gadījušās kļūdas un sadarboties ar Ombudu iedzīvotāju interesēs. Pēc tam, kad kāda Vācijas universitāte sūdzējās par maksājumu strīdu ar Komisiju saistībā ar Erasmus programmas projektu, Ombuds sazinājās ar Komisiju, kas 2 nedēļu laikā nokārtoja jautājumu, atmaksājot pieprasīto summu un procentus.

Ja Ombuds konstatē administratīvu kļūmi, tas mēģina panākt mierizlīgumu. Dažos gadījumos mierizlīgumu var panākt, ja attiecīgā iestāde vai struktūra sūdzības iesniedzējam samaksā kompensāciju. Jebkurš šāds piedāvājums tiek veikts ex gratia, t. i., bez juridiskas atbildības noteikšanas un tiesiska precedenta radīšanas. Starp 2007. gadā panāktajiem mierizlīgumiem ir mierizlīgums ar Eiropas Aviācijas drošības aģentūra, ar ko aizstāja apstrīdēto lēmumu par konkrēta lidaparāta tipa sertifikāciju, un mierizlīgums ar bijušo Eiropas Rasisma un ksenofobijas uzraudzības centru, kurš piekrita sniegt labāku informāciju neveiksmīgam konkursa pretendentam par to, kā viņa piedāvājums salīdzināts ar konkursa uzvarētāja piedāvājumu. Pēc izmeklēšanas viens no sūdzības iesniedzējiem izteica pateicību par rezultātu un paziņoja, ka izmeklēšana palīdzēja pārliecināties par ES īstenoto pārredzamību.

Ja mierizlīgums nav iespējams, Ombuds lietu pabeidz ar aizrādījuma izteikšanu vai sagatavo ieteikuma projektu. Aizrādījums apstiprina sūdzības iesniedzējam, ka viņa sūdzība ir pamatota, un norāda attiecīgajai iestādei vai struktūrai, kas darīts nepareizi, lai palīdzētu tai turpmāk izvairīties no administratīvām kļūmēm. Ombuds 2007. gadā 55 izmeklēšanas pabeidza ar aizrādījuma izteikšanu.

Ombuds, piemēram, kritizēja Komisiju par to, ka tā 2006. gadā nepublicēja, kā noteikts likumā, 2005. gada ziņojumu par piekļuvi Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas dokumentiem. Tas notika pēc sūdzības no NVO Statewatch. Pēc tam, kad 2007. gada septembrī Komisija beidzot publicēja attiecīgo ziņojumu, Ombuds atzina, ka savlaicīga ziņojumu publikācija ir galvenais mehānisms, kā atskaitīties Eiropas iedzīvotajiem.

Ombuds arī izteica divus aizrādījumus divās EPSO lietās par jauno dalībvalstu valodu lietošanu pretstatā veco dalībvalstu valodām. Tas notika pēc sūdzības saņemšanas no kādas Polijas organizācijas par darbā pieņemšanas testiem. EPSO atbildēja, ka tagad valodas prasības konkursiem ir grozītas.

Pēc Ombuda aizrādījumu saņemšanas ir svarīgi, ka iestādes un struktūras veic papildu pasākumus, lai atrisinātu atlikušās problēmas un līdz ar to turpmāk izvairītos no administratīvām kļūmēm. Ombuda dienesti ir arī pabeiguši pētījumu par papildu pasākumiem pēc visiem 2006. gadā izteiktajiem aizrādījumiem, un 2008. gada 22. maijā rezultāti tika nosūtīti visām iesaistītajām iestādēm.

Gadījumos, kuros attiecīgajai iestādei ir iespējams novērst administratīvo kļūmi, vai gadījumos, kuros administratīvā kļūme ir īpaši nopietna vai tai ir tālejošas sekas, Ombuds parasti sagatavo ieteikuma projektu attiecīgajai iestādei vai struktūrai, kurai trīs mēnešu laikā jāatbild ar detalizētu atzinumu. 2007. gada laikā tika sagatavoti 8 ieteikumu projekti.

Ja Kopienas iestāde vai struktūra attiecīgi neatbild uz ieteikuma projektu, Ombuds var sūtīt īpašu ziņojumu Eiropas Parlamentam. Tas ir Ombuda galējais ierocis un darbību virknē pēdējais būtiskais pasākums, ko tas var veikt, izskatot lietu, jo lēmuma pieņemšana un Parlamenta pilnvaru īstenošana ir politiski jautājumi, par kuriem jālemj Parlamentam.

2007. gadā Ombuds iesniedza vienu īpašo ziņojumu Parlamentam, kritizējot Komisiju par to, ka tā neizskatīja sūdzību par Eiropas darba laika direktīvu, par ko Lūgumrakstu komiteja un referents Proinsias De Rossa sagatavoja ziņojumu[1].

Lai sāktu patstāvīgu izmeklēšanu, Ombuds savas pilnvaras izmanto divos šādos gadījumos. Pirmkārt, tās var izmantot, lai iespējamo administratīvo kļūmi izmeklētu gadījumā, kad sūdzību iesniegusi nepiederoša persona (t. i., ja sūdzības iesniedzējs nav Eiropas Savienības pilsonis vai pastāvīgais iedzīvotājs, vai juridiska persona, kuras juridiskā adrese ir dalībvalstī). 2007. gadā Ombuds sāka divas šādas patstāvīgās izmeklēšanas. Ombuds šādas iniciatīvas pilnvaras var arī izmantot, lai iestādēs risinātu sistēmiskas problēmas.

Piemēram, 2007. gada decembrī Ombuds sāka patstāvīgu izmeklēšanu par Komisijas veikto maksājumu savlaicīgumu. Ombuds lūdza Komisiju sniegt informāciju par to, kas darīts, lai novērstu novēlotus maksājumus, prasīja iesniegt statistikas datus par novēlotu maksājumu gadījumiem, kā arī informāciju par Komisijas politiku attiecībā uz procentu maksājumiem. Tas notika pēc sūdzībām no privātpersonām, sabiedrībām un organizācijām, kas iesaistītas ES finansētos projektos un līgumos. Starp citām 2007. gadā Ombuda veiktajām patstāvīgajām izmeklēšanām viena bija par EPSO elektroniskajiem testiem un viena par cilvēkresursu pārvaldību Komisijas Kopīgajā pētniecības centrā.

2007. gadā Ombuds pabeidza patstāvīgu izmeklēšanu lietā par pasākumiem, ko veikusi Komisija, lai nodrošinātu invalīdu nediskrimināciju viņu attiecībās ar iestādēm. Kā konstruktīvus pasākumus Ombuds atzīmēja tos, kas paredzēti, lai nodrošinātu vieglāku piekļuvi informācijai ar Komisijas tīmekļa vietnes starpniecību un uzlabotu darbā pieņemšanas un amatā paaugstināšanas nosacījumus. Tomēr Ombuds uzsvēra, ka jādara vairāk, lai Komisijas personāls izrādītu īstenu interesi par invalīdu vajadzībām. Visbeidzot, Ombuds par nepieņemamu atzina skolēnu ar invaliditāti stāvokli Eiropas skolās.

Šā gada ziņojumā Ombuds atkārtoti ir iekļāvis „zvaigžņu gadījuma” jēdzienu, lai uzsvērtu labas administratīvās prakses gadījumus iestādēs un struktūrās, kas atklājušies tā veiktajās izmeklēšanās, un uzsvērtu, ka Ombuds kalpo arī, lai atbalstītu un veicinātu labu administratīvo praksi, jo īpaši, ja tā var būt kā vispārējs paraugs ES iestādēm un struktūrām. Gada ziņojumā uzsvērti septiņi šādi „zvaigžņu gadījumi”. Četri no tiem attiecas uz Komisiju, viens — uz Padomi, viens — uz Eiropas Centrālo Banku un viens gadījums attiecas uz Eiropas Aviācijas drošības aģentūru.

Eiropas Ombuda prioritātes

Eiropas Ombuda galvenās prioritātes ir nodrošināt, lai Eiropas Savienībā saskaņā ar ES tiesību aktiem visos līmeņos tiktu ievērotas iedzīvotāju tiesības un lai ES iestādes un struktūras atbilstu augstākajiem pārvaldes standartiem.

Ombuds ir turpinājis centienus, lai uzlabotu informācijas kvalitāti, kas iedzīvotājiem un potenciālajiem sūdzību iesniedzējiem tiek sniegta par viņu tiesībām saskaņā ar ES tiesību aktiem, jo īpaši izmantojot Eiropas ombudu tīklu. Tīkls, kurā iekļauta Lūgumrakstu komiteja, sastāv no apmēram 90 birojiem 31 valstī un ikdienā sadarbojas lietu izskatīšanā un ilgākā laika posmā, apmainoties ar pieredzi un paraugpraksi, izmantojot seminārus un sanāksmes, regulāru informatīvo izdevumu, elektronisku diskusiju forumu un elektronisku ikdienas ziņu dienestu. Viens no tīkla mērķiem ir atvieglot sūdzību ātru pārsūtīšanu kompetentajam ombudam vai līdzīgai struktūrai. Ja iespējams, Ombuds lietas pārsūta tieši vai dod piemērotu padomu sūdzības iesniedzējam. 2007. gadā Ombuds 816 sūdzību iesniedzējiem ieteica vērsties pie valsts vai reģionālā ombuda un 51 sūdzību pārsūtīja tieši kompetentajam ombudam.

Ombuds cenšas nodrošināt, ka ES iestādes un struktūras visā to darbībā īsteno uz iedzīvotājiem vērstu pieeju, meklējot katru iespēju, lai sūdzības atrisinātu ar mierizlīgumu, un biežāk uzsākot patstāvīgas izmeklēšanas, lai konstatētu problēmas un veicinātu paraugpraksi. Lai sekmētu sava mērķa sasniegšanu, Ombuds turpina attīstīt sakarus ar EP deputātiem un ES iestāžu un struktūru amatpersonām nolūkā veicināt pakalpojumu kultūru ES pārvaldē. 2007. gadā notika vairāk nekā 60 šādas sanāksmes.

Ņemot vērā, cik svarīgi ir nodrošināt, lai tie, kuriem varētu rasties ar ES pārvaldi saistītas problēmas, būtu informēti par savām tiesībām sūdzēties un Ombuda pakalpojumiem, ombuds un iestādes personāls 2007. gadā kopskaitā rīkoja 130 konferences, seminārus un sanāksmes, kurās iepazīstināja ar savu darbību. Ombuds arī devās informācijas sniegšanas braucienos uz Vāciju, Zviedriju un Beļģiju, lai uzlabotu informētību par ombuda nozīmi šajās valstīs. Viņš arī sniedza sešas preses konferences un vairāk nekā 40 interviju, un tika izdoti un izplatīti 17 preses ziņojumi žurnālistiem un ieinteresētajām pusēm visā Eiropā.

Starp publikācijām, kas sagatavotas un izplatītas 2007. gadā, bija jauna informācijas lapa uzņēmumiem un organizācijām, kas kodolīgi paskaidro, ko Ombuds var palīdzēt šīm juridiskajām personām. Šīs lapas saņemšanā īpaši ieinteresētas ir tirdzniecības kameras un advokātu apvienības.

2007. gada laikā regulāri tika atjaunināta Eiropas Ombuda tīmekļa vietne, ievietojot tajā lēmumus, paziņojumus presei un informāciju par sazināšanos. Tika izveidota jauna tīmekļa vietnes sadaļa, lai detalizētāk aprakstītu Ombuda patstāvīgās izmeklēšanas. No 2007. gada 1. janvāra līdz 31. decembrim tīmekļa vietni kopumā apmeklēja 449 418 interesenti. Tīmekļa vietnes saišu sadaļā ietvertas saites uz valstu un reģionālajiem ombudiem visā Eiropā. 2007. gadā tika veikti vairāk nekā 82 000 saišu lapu apmeklējumi, skaidri parādot pievienoto vērtību, kāda raksturīga Eiropas ombudu tīklā sniegtajiem pakalpojumiem. Pašlaik Ombuda birojs izstrādā jaunu tīmekļa vietni, kurā būs interaktīvs gids, lai iedzīvotājiem palīdzētu atrast piemērotu sūdzību izskatīšanas un apmierināšanas ceļu. Gidam jānodrošina vēl lielāka to sūdzību iesniedzēju daļa, kas vēršas tieši pie struktūras, kura visoperatīvāk var izskatīt attiecīgo sūdzību, un jānoved pie tā, ka Ombuda saņemto nepieņemamo sūdzību skaits turpina samazināties.

Secinājumi

Lūgumrakstu komiteja mudina Ombudu turpināt strādāt pie divvirzienu mērķa, kuru tas pasludināja 2006. gada ziņojumā, proti, strādāt ar iestādēm, lai sekmētu labu pārvaldi, un palielināt centienus savstarpējo sakaru jomā, lai iedzīvotāji, kuriem varētu būt vajadzība izmantot Ombuda pakalpojumus, būtu pienācīgi informēti, kā to darīt. Komiteja arī atzīmē faktu, ka informācijas kampaņas rezultātā ir palielinājies pieņemamo sūdzību skaits.

2008. gada 18. jūnijā pieņemot ziņojumu par lēmumu, ar kuru groza EP 1994. gada 9. marta lēmumu 94/262/EOTK, EK, Euratom par statūtiem un vispārējiem nosacījumiem, kas reglamentē ombuda pienākumu izpildi [2], ko Ombuds ierosināja 2006. gadā, Parlaments atbalstīja Ombuda pilnvaru kvalitatīvai paplašināšanai, neietekmējot tā kompetenču raksturu un pieņemto lēmumu nesaistošo iedabu.

Svarīgākie grozījumi garantē, ka Ombudam būs pilna piekļuve ES dokumentiem tā veikto izmeklēšanu laikā. Turklāt tiks atvieglināta Ombuda sadarbība ar valstu struktūrām, kurām ir līdzīgas funkcijas, un starptautiskajām iestādēm. Grozījumi aptver arī skaidrākus noteikumus par to, kad ES amatpersonas pēc Ombuda pieprasījuma liecina izmeklēšanas gaitā. Atbalstot šos grozījumus, Eiropas Parlaments un Lūgumrakstu komiteja ir parādījusi savu uzticēšanos Ombuda darbam un centieniem uzlabot pakalpojumus, ko šī iestāde var sniegt iedzīvotājiem, tādējādi stiprinot viņu uzticēšanos Eiropas Savienībai un tās iestādēm.

• [1]  Ziņojuma projekts PE 402.876
• [2]  A6-0076/2008

KOMITEJAS GALĪGAIS BALSOJUMS

Pieņemšanas datums		11.9.2008
Galīgais balsojums		+: –: 0:		23 0 0
	Deputāti, kas bija klāt galīgajā balsošanā		Marcin Libicki Carlos José Iturgaiz Angulo, Kathy Sinnott), Robert Atkins, Daniel Caspary, Cristina Gutiérrez-Cortines, Mairead McGuinness, Manolis Mavrommatis, Marie Panayotopoulos-Cassiotou, José Javier Pomés Ruiz, Nicolae Vlad Popa, Rainer Wieland, Victor Boştinaru, Glyn Ford, Lidia Joanna Geringer de Oedenberg, Miguel Angel Martínez Martínez, Maria Matsouka, Janelly Fourtou, Marian Harkin, Margrete Auken, David Hammerstein, Eoin Ryan, Willy Meyer Pleite,
	Aizstājējs(-a/-i/-as), kas bija klāt galīgajā balsošanā		Marie-Hélène Descamps, Dushana Zdravkova , Grażyna Staniszewska, Tatjana Ždanoka
	Aizstājējs(-a/-i/-as) (178. panta 2. punkts), kas bija klāt galīgajā balsošanā