IETEIKUMS OTRAJAM LASĪJUMAM par Padomes kopējo nostāju, lai pieņemtu Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvu par pagaidu darbu

8.10.2008 - (10599/2/2008 – C6‑0327/2008 – 2002/0072(COD)) - ***II

Nodarbinātības un sociālo lietu komiteja
Referents: Harlem Désir

EIROPAS PARLAMENTA NORMATĪVĀS REZOLŪCIJAS PROJEKTS

par Padomes kopējo nostāju, lai pieņemtu Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvu par pagaidu darbu

(10599/2/2008 – C6‑0327/2008 – 2002/0072(COD))

(Koplēmuma procedūra, otrais lasījums)

Eiropas Parlaments,

–   ņemot vērā Padomes kopējo nostāju (10599/2/2008 – C6‑0327/2008),

–   ņemot vērā Parlamenta nostāju pirmajā lasījumā[1] attiecībā uz Komisijas priekšlikumu Eiropas Parlamentam un Padomei (COM(2002)0149),

–   ņemot vērā grozīto Komisijas priekšlikumu (COM(2002)0701),

–   ņemot vērā EK līguma 251. panta 2. punktu,

–   ņemot vērā Reglamenta 67. pantu,

–   ņemot vērā Nodarbinātības un sociālo lietu komitejas ieteikumus otrajam lasījumam (A6‑0373/2008),

1.  apstiprina kopējo nostāju;

2.  konstatē, ka akts ir pieņemts saskaņā ar kopējo nostāju;

3.  uzdod priekšsēdētājam parakstīt aktu kopā ar Padomes priekšsēdētāju saskaņā ar EK līguma 254. panta 1. punktu;

4.  uzdod ģenerālsekretāram parakstīt aktu pēc tam, kad ir notikusi pārbaude, vai ir ievērotas visas procedūras, un pēc saskaņošanas ar Padomes ģenerālsekretāru nodrošināt tā publicēšanu "Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī";

5.  uzdod priekšsēdētājam nosūtīt Parlamenta nostāju Padomei un Komisijai, kā arī dalībvalstu parlamentiem.

• [1]  OV C 25 E, 29.1.2004., 368. lpp.

PASKAIDROJUMS

I. Ievads

2002. gada 20. martā Lisabonas stratēģijas ietvaros Komisija pieņēma priekšlikumu direktīvai par „darba apstākļiem darba ņēmējiem no pagaidu nodarbinātības aģentūrām” ar mērķi sniegt minimālu aizsardzību strādājošiem, kas nodarbināti pagaidu darbā, un palīdzēt pagaidu nodarbinātības sektoram rast piemērotu un kontrolētu risinājumu darba devējiem un strādājošajiem.

Direktīvas priekšlikums iedibināja nediskriminācijas principu starp darba ņēmējiem no pagaidu nodarbinātības aģentūrām un attiecīgajiem darba ņēmējiem no izmantotājiem uzņēmumiem, tai skaitā jautājumā par algām, ar nosacījumu, ka darba attiecības ar to pašu darba devēju pārsniedz sešas nedēļas. Taču tika paredzēts izņēmums koplīgumu gadījumā.

Direktīvas priekšlikums bija turpinājums neveiksmīgajām sarunām starp sociālajiem partneriem, kas ilga vienu gadu — no 2000. līdz 2001. gadam.

Rīkojoties saskaņā ar EK līguma 251. pantu, Eiropas Parlaments izteica savu viedokli pirmajā lasījumā 2002. gada 21. novembrī. Komisijas priekšlikumā tika ieviests liels skaits grozījumu ar mērķi nodrošināt nepieciešamo aizsardzību pagaidu darba ņēmējiem un ierobežot un kontrolēt atbrīvošanas iespējas atbilstīgi nediskriminācijas principam.

2002. gada 28. novembrī Komisija pieņēma grozīto priekšlikumu, ņemot vērā Eiropas Parlamenta viedokli. Grozītais direktīvas priekšlikums sešus mēnešus tika bloķēts Ministru padomē, līdz visbeidzot 2008. gada 9. un 10. jūnija sesijas laikā Padome panāca politisku vienošanos par kopēju nostāju. Saskaņā ar EK līguma 251. panta 2. punktu 2008. gada 15. septembrī tā oficiāli pieņēma savu nostāju.

II. Pirmā lasījuma ieguldījums

Referente Ieke van den Burg uzsver pirmajā lasījumā ieguldītā darba nozīmi 2002. gadā. Komisijas priekšlikumā ieviestie grozījumi tika veikti trīs būtisku mērķu dēļ, tiecoties uz vienlīdzīgu attieksmi starp strādājošajiem.

„Vienlīdzīga attieksme pret pagaidu darba ņēmējiem salīdzinājumā ar citiem darba ņēmējiem jautājumā par statusu un drošību”.

„Sociālo standartu ievērošana attiecībā uz darba algu un apstākļiem starp pagaidu darba ņēmējiem un darba ņēmējiem no izmantotājiem uzņēmumiem, kas tajos ieviesti ar vienlīdzīgas attieksmes principu”.

Visbeidzot „pagaidu nodarbinātības aģentūru sektora atzīšana par likumīgu un profesionālu komercdarbību, atceļot nelietderīgus ierobežojumus un aizliegumus”.

Tādējādi Parlaments ir pieņēmis grozījumus ar mērķi skaidri noteikt, ka visiem darba ņēmējiem no pagaidu darba aģentūrām ir tiesības saņemt nepieciešamo aizsardzību, ar ko rēķināties no savas pirmās darba dienas, un tiesības izmantot šīs aizsardzības sniegtās darba tiesības un atalgojuma vienlīdzību salīdzinājumā ar citiem strādājošajiem, kā arī sociālo aizsardzību.

Tāpat Parlaments pieņēma grozījumus, lai saskaņā ar atceltu atbrīvošanu no nediskriminācijas klauzulas ar dažiem izņēmumiem (piemēram, gadījumā, ja noslēgts darba līgums uz nenoteiktu termiņu ar pagaidu darba vietu vai ja koplēmumi nodrošina pienācīgu aizsardzību).

III. Kopējās nostājas analīze

Kopējā nostājā ievērota nepieciešamība izveidot piemērotu sistēmu pagaidu nodarbinātības aģentūrām ar mērķi sniegt ieguldījumu darba vietu radīšanā un elastīgu darba formu izveidē, vienlaikus aizsargājot darba ņēmējus.

Šajā kopējā nostājā ir ņemta vērā lielākā daļa grozījumu, ko Parlaments pieņēmis pirmajā lasījumā, piemēram, grozījumi, kas nodrošina vienlīdzīgu attieksmi, tostarp attiecībā uz darba ņēmēju atalgojumu izmantotājā uzņēmumā.

Padome uzskatīja, ka vienlīdzīgai attieksmei, sākot no pirmās darba dienas, vajadzētu būt vispārējam noteikumam un ka jebkurš šī principa pārkāpums būtu jāsaskaņo ar sociālajiem partneriem kopīgās sarunās vai valsts līmenī (5. pants).

Tāpat kopējā nostājā ietverti Parlamenta grozījumi attiecībā uz definīcijām par darba un pagaidu darba ņēmēju nodarbinātības pamatapstākļiem, īpaši iekļaujot jautājumu par atalgojumu (3. pants).

Visbeidzot Padomes kopējā nostāja saglabāti grozījumi attiecībā uz piekļuvi nodarbinātībai, kolektīviem objektiem un profesionālai apmācībai (6. pants), kā arī par pagaidu darba ņēmēju pārstāvniecību (7. pants).

Jūsu referents cita starpā uzsver, ka gadījumā, ja veselības aizsardzība, drošība un higiēna darbā netiek uzskatīti par darba un nodarbinātības svarīgākajiem apstākļiem, kā to pieprasa Eiropas Parlaments, tos jebkurā gadījumā nodrošina Padomes 1999. gada 25. jūnija Direktīva 91/383/EEK, kas papildina pasākumus, kuru mērķis ir veicināt uzlabojumus darba drošībā un veselības aizsardzībā attiecībā uz darba ņēmējiem, kas pieņemti darbā uz noteiktu laiku vai arī īslaicīgā darbā.

IV. Ieteikumi otrajam lasījumam

Šodien vēl pastāv lielas atšķirības valsts tiesību aktos par pagaidu nodarbinātību. Turklāt dažkārt pastāv būtiska nevienlīdzība jautājumā par atlīdzību, kā arī sliktāki darba apstākļi pagaidu darba ņēmējiem. Proti, pagaidu darba ņēmēji vairāk saskaras ar fiziskiem riskiem, intensīvāku darbu un viņu darba temps bieži ir ātrāks nekā citiem darba ņēmējiem.

Vācijā, Nīderlandē vai Spānijā šī sektora regulējums galvenokārt ir pakļauts vispārējiem tiesību aktiem bez specifiskiem noteikumiem.

Apvienotajā Karalistē vai Īrijā pastāvošais tiesiskais regulējums ir ļoti elastīgs.

Beļģijā, Francijā vai Itālijā pastāv specifisks regulējums, kas nosaka attiecības starp pagaidu nodarbinātības aģentūru, izmantotāja uzņēmumu un darba ņēmēju un darba ņēmēja statusu.

Taču visās Eiropas Savienības valstīs vērojama pagaidu nodarbinātības attīstība, lai gan tajā iesaistīto darba ņēmēju proporcija dažādās valstīs ievērojami atšķiras. Tiesību aktu, kas aizsargā pagaidu darba ņēmējus un kas skaidri nosaka pagaidu nodarbinātības aģentūru uzbūvi, pieņemšana šodien ir vēl pamatotāka un nepieciešamāka nekā pirms sešiem gadiem.

Ziņojuma izskatīšanai otrajā lasījumā jūsu referents ir ticies ar visu ieinteresēto pušu pārstāvjiem, konkrēti Eiropas Arodbiedrību konfederācijas un Eurociett (Pagaidu nodarbinātības aģentūru darba devēju asociācija) un UNI-Europa (Starptautiskā Arodbiedrību apvienība) locekļus, pārstāvjus no pagaidu nodarbinātības aģentūrām ES līmenī.

Eiropas Arodbiedrību konfederācija jūsu referentam ir paudusi savu pozitīvo nostāju attiecībā uz Padomes kopējo nostāju. Kā uzskata šī konfederācija, šim lēmumam ir izšķiroša nozīme, jo tas ievēro un nostiprina vienlīdzīgas attieksmes principu, kā arī principu, saskaņā ar kuru atkāpties no līguma prasībām būs iespējams tikai ar koplēmumu starpniecību. Eiropas Arodbiedrību konfederācija cita starpā izteica savu viedokli šajā sakarā 2008. gada 10. jūnija paziņojumā presei.

Arī Eurociett un Uni-Europa jūsu referentam izteica atbalstu Padomes kopējai nostājai. Eurociett un Uni-Europa šo atbalstu pauda savā paziņojumā presei 2008. gada 10. jūnijā.

Tātad ir nepieciešams steidzami pieņemt Kopienas tiesību aktus, lai aizsargātu pagaidu darba ņēmējus Eiropā. Pēc jūsu referenta domām, Eiropas Parlamentam, kurš pauž atbalstu šai direktīvai jau sešu gadus un redz, ka Padome pārņēmusi tā izteiktos sākotnējā priekšlikuma uzlabojumus, līdz ar priekšlikuma apstiprināšanu otrajā lasījumā bez grozījumiem ir jānodrošina šī darba ņēmējus aizsargājošā tiesību akta pieņemšana.

Līdz ar to jūsu referents ierosina ātru ziņojuma pieņemšanu bez grozījumiem, lai šis direktīvas priekšlikums pārtaptu par tiesību aktu.

PROCEDŪRA

Virsraksts	Pagaidu darbs: strādājošo aizsardzības sistēma, attiecības ar darba aģentūru
Atsauces	10599/2/2008 – C6-0327/2008 – 2002/0072(COD)
1. lasījuma datums EP – P numurs	21.11.2002                     T5-0562/2002
Komisijas priekšlikums	COM(2002)0149 - C5-0140/2002
Komisijas grozitais priekšlikums	COM(2002)0701
Datums, kad plenārsēdē paziņoja par kopējās nostājas pieņemšanu	22.9.2008
Komiteja, kas atbildīga par jautājumu        Datums, kad paziņoja plenārsēdē	EMPL 22.9.2008
Referents(-e/-i/-es)        Iecelšanas datums	Harlem Désir 24.6.2008
Izskatīšana komitejā	6.10.2008
Pieņemšanas datums	7.10.2008
Galīgais balsojums	+: –: 0:	30 1 3
Deputāti, kas bija klāt galīgajā balsošanā	Jan Andersson, Edit Bauer, Iles Braghetto, Philip Bushill-Matthews, Alejandro Cercas, Ole Christensen, Derek Roland Clark, Luigi Cocilovo, Jean Louis Cottigny, Jan Cremers, Proinsias De Rossa, Harlem Désir, Richard Falbr, Roger Helmer, Stephen Hughes, Ona Juknevičienė, Raymond Langendries, Elizabeth Lynne, Thomas Mann, Maria Matsouka, Elisabeth Morin, Juan Andrés Naranjo Escobar, Csaba Őry, Marie Panayotopoulos-Cassiotou, Rovana Plumb, Bilyana Ilieva Raeva, José Albino Silva Peneda, Jean Spautz, Gabriele Stauner, Ewa Tomaszewska, Anne Van Lancker, Gabriele Zimmer
Aizstājējs(-i), kas bija klāt galīgajā balsojumā	Richard Howitt, Jamila Madeira