Ziņojums - A6-0395/2008Ziņojums
A6-0395/2008

    ZIŅOJUMS par Eiropas ombuda īpašo ziņojumu Eiropas Parlamentam, kas sagatavots pēc ieteikuma projekta Eiropas Savienības Padomei sakarā ar sūdzību Nr. 1487/2005/GG

    14.10.2008 - (2008/2072(INI))

    Lūgumrakstu komiteja
    Referents: Rainer Wieland

    Procedūra : 2008/2072(INI)
    Dokumenta lietošanas cikls sēdē
    Dokumenta lietošanas cikls :  
    A6-0395/2008
    Iesniegtie teksti :
    A6-0395/2008
    Debates :
    Pieņemtie teksti :

    EIROPAS PARLAMENTA REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS

    par Eiropas ombuda īpašo ziņojumu Eiropas Parlamentam, kas sagatavots pēc ieteikuma projekta Eiropas Savienības Padomei sakarā ar sūdzību Nr. 1487/2005/GG

    (2008/2072(INI))

    Eiropas Parlaments,

    –   ņemot vērā Eiropas ombuda īpašo ziņojumu Eiropas Parlamentam,

    –   ņemot vērā EK līguma 195. panta 1. punkta otro daļu,

    –   ņemot vērā Eiropas Parlamenta 1994. gada 9. marta lēmumu 94/262/EOTK, EK, Euratom par noteikumiem un vispārējiem nosacījumiem, kas reglamentē ombuda pienākumu izpildi[1], un it īpaši tā 3. panta 7. punktu,

    –   ņemot vērā Special Eurobarometer Nr. 237 un 243 numurā publicēto informāciju par Eiropas Komisijas pētījumiem attiecībā uz valodu izplatību Eiropas Savienībā,

    –   ņemot vērā Reglamenta 195. panta 2. punkta pirmo teikumu,

    –   ņemot vērā Eiropas ombuda statūtu 3. panta 5. punktu, kurā noteikts, ka ombuds kopā ar attiecīgo iestādi vai struktūrvienību, cik iespējams, meklē risinājumu, lai novērstu administratīvās kļūmes un sūdzību apmierinātu,

    –   ņemot vēra deputātu Anna Záborská, Bernd Posselt, Francis Wurtz, Zita Gurmai un Marian Harkin iesniegto rakstisko deklarāciju 48/2008 par daudzvalodību, kuru līdz šim ir parakstījuši 276 deputāti,

    –   ņemot vērā Reglamenta 195. panta 2. punkta pirmo teikumu,

    –   ņemot vērā Lūgumrakstu komitejas ziņojumu (A6-0395/2008),

    A. tā kā pārredzamības uzlabošana, daudzvalodības veicināšana un precīzas informācijas sniegšana sabiedrībai ir viens no ES un tās iestāžu prioritārajiem mērķiem;

    B.  tā kā viens no demokrātiskas leģitimitātes un pārredzamības vispārējo pamatprincipu svarīgiem priekšnoteikumiem un sastāvdaļām ir vienkāršota piekļuve informācijai visiem ES pilsoņiem;

    C. cenšoties nodrošināt tiešu piekļuvi informācijai par ES iestāžu darbību visās to struktūrās pēc iespējas vairāk iedzīvotājiem;

    D. apzinoties, ka šī vēlme jāsaskaņo ar loģistikas problēmu, ko rada ES oficiālo valodu lielais skaits;

    E.  apzinoties, ka Internets kļūst par arvien svarīgāku plašsaziņas līdzekli informācijas iegūšanai, un tādēļ arī Eiropas Savienībai tas jāizmanto centienos nodrošināt pārredzamību un izplatīt informāciju,

    1.  atbalsta Eiropas ombuda secinājumus, saskaņā ar kuriem:

    (a)  Padome, tāpat kā jebkura cita ES iestāde, pirmām kārtām pati ir atbildīga par prezidentūras tīmekļa vietnēm un tajās izmantotajām valodām;

    (b)  Padomes parasti tajās izmantotā pieeja nevar būt galēji atšķirīga no ES iestādēs un to struktūrvienībās īstenotās vienotās pieejas;

    (c)  informāciju šajās tīmekļa vietnēs ideālā variantā vajadzētu padarīt savlaicīgi pieejamu visās Kopienas oficiālajās valodās;

    (d)  ja valodu skaits jāierobežo, izmantojamo valodu izvēle jāpamato ar objektivitātes, saprātīguma, pārredzamības un iespējamības kritērijiem;

    (e)  Padomes atteikšanās apsvērt sūdzības iesniedzēja lūgumu pēc būtības ir administratīva kļūme;

    2.  šajā sakarā ar izbrīnu pieņem zināšanai — Padome neuzskata, ka šā jautājuma izskatīšana būtu tās kompetencē, kaut gan tas attiecas uz visām dalībvalstīm, un tā vārētu sniegt ieteikumus visām turpmākajām prezidējošām valstīm;

    3.  pauž nožēlu, ka Padome atšķirībā no citām iestādēm, piemēram, Komisijas un Parlamenta, kas ievērojami palielinājušas to valodu skaitu, kurās notiek to saziņa ar iedzīvotājiem, līdz šim ir pilnībā izvairījusies no jautājuma izskatīšanas pēc būtības par to, kādās valodās tiek piedāvātas prezidējošo valstu tīmekļa vietnes;

    4.  aicina Padomi visaptveroši pārskatīt jautājumu par prezidējošo valstu publikāciju piedāvāto valodu skaita palielināšanu tīmekļa vietnē, neatkarīgi no tā, kura iestāde ir atbildīga par tīmekļa vietni vai kura iestāde veido to, lai nodrošinātu visiem Eiropas Savienības iedzīvotājiem vienkāršu un tiešu piekļuvi informācijai par to darbībām; aicina Padomi informēt Parlamentu par apspriešanās rezultātiem;

    5.  uzsver, ka varbūtējam nepieciešamam piedāvāto valodu skaita samazinājumam jānotiek, ievērojot objektīvus un pietiekami pamatotus kritērijus, kā arī lēmums par to jāpublisko, un privileģējoša attieksme pieļaujama vienīgi pret prezidējošās valsts valodu prezidentūras laikā;

    6.  atbalsta ombuda ieteikumu Padomei pārbaudīt sūdzības iesniedzēja lūgumu padarīt Padomes prezidentūras tīmekļa vietnes pieejamas arī vācu valodā;

    7.  atzinīgi vērtē to, ka pretēji līdzšinējai prezidentūru praksei, saskaņā ar kuru tīmekļa vietnes bija pieejamas tikai angļu, franču un attiecīgās prezidējošās valsts valodā, Francijas prezidentūra savu oficiālo tīmekļa vietni piedāvā Eiropas Savienības visvairāk lietotajās valodās (angļu, vācu, franču, itāļu un spāņu);

    8.  vēršas pie visām turpmākajām prezidējošām valstīm, cerot, tās savas tīmekļa vietnes piedāvās pēc iespējas vairāk valodās un, un, ierobežojot valodu skaitu, prioritārā secībā izmantos visvairāk izplatītās valodas;

    9.  uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei, Komisijai, Eiropas ombudam un dalībvalstu valdībām un parlamentiem.

    • [1]  OV L 113, 4.5.1994., 15. lpp.

    PASKAIDROJUMS

    Sūdzības iesniedzēja (biedrība vācu valodas aizsardzībai) 2004. gadā rakstīja Nīderlandes un Luksemburgas valdībai sūdzību 1487/2005/GG, lai lūgtu tās kā turpmākās prezidējošās valstis piedāvāt informāciju Internetā ne tikai angļu un franču valodā, bet arī vācu valodā.

    Sūdzības iesniedzēja norādīja, ka vācu valoda esot valoda, kura ir dzimtā valoda vislielākajam skaitam ES iedzīvotāju, un ka pēc jauno dalībvalstu pievienošanās vācu valoda esot otrajā vietā, ja ņem vērā gan iedzīvotāju skaitu, kam tā ir dzimtā valoda, gan tos, kuri pārvalda to kā svešvalodu. Sūdzības iesniedzēja uzsvēra, ka vācu valoda ierindojoties tūlīt otrajā vietā aiz angļu valodas, kuru saprot visvairāk ES iedzīvotāju.

    Sūdzībā turklāt tika noradīts, ka ES iestāžu paziņojumiem, kas galvenokārt paredzēti Eiropas sabiedrībai, vajadzētu būt pieejamiem pēc iespējas lielākam ES iedzīvotāju skaitam. Ja izmantojamo valodu skaits ir ierobežots, izvēlei jābūt balstītai uz šo valodu demogrāfisko nozīmi.

    Veiktajā izmeklēšanā sakarā ar sūdzību ombuds cita starpā norādījis, ka dokumentiem, kas paredzēti adresātiem ārpus Kopienas iestādēm, vajadzētu būt pieejamiem pēc iespējas vairākās valodās. Savukārt mūsdienās viens no nozīmīgākajiem informācijas sniegšanas veidiem ir Internets.

    Ņemot vērā to, ka prezidentūra veido daļu no Padomes darbības, attiecībā uz visām prezidentūru publiskajām tīmekļa vietnēm principā vajadzētu piemērot vienus un tos pašus standartus. Šīs tīmekļa vietnes sniedz informāciju par prezidentūras darbu, īstenojot Kopienu tiesību aktos tai piešķirtās pilnvaras, un šajās tīmekļa vietnēs iekļautā informācija interesē visu sabiedrību, un tāpēc to vajadzētu padarīt pieejamu, cik vien plaši un labi iespējams.

    Turklāt, ja valodu skaits publikācijām prezidentūru tīmekļa vietnēs ir jāierobežo, izmantojamo valodu izvēli vajadzētu pamatot ar objektīviem un saprātīgiem kritērijiem.

    Ombuds secināja, ka Padomes neiedziļināšanās sūdzības saturā par prezidentūras tīmekļa vietņu nodrošināšanu arī vācu valodā uzskatāma par administratīvu kļūmi.

    Referents atbalsta šo secinājumu, kā arī parējos secinājumus, kas izdarīti ombuda īpašajā ziņojumā. Turklāt viņš uzskata, ka pārredzamība un sabiedrības informēšana ir mērķi, kuriem ES un tās iestādēm vajadzētu noteikt visaugstāko prioritāti. Piekļuve informācijai pēc iespējas lielākam pilsoņu skaitam ir demokrātiskās leģitimitātes vispārējā pamatprincipa svarīgs priekšnoteikums un nozīmīga sastāvdaļa;

    Turklāt referents atbalsta ombuda ieteikumu Padomei pārbaudīt sūdzības iesniedzēja lūgumu, lai Padomes prezidentūras tīmekļa vietnes būtu pieejamas arī vācu valodā;

    Viņš turklāt arī ierosina, ka visām turpmākajām prezidējošām valstīm savas tīmekļa vietnes vajadzētu padarīt pieejamas pēc iespējas vairākās valodās un, ierobežojot valodu skaitu, tām objektīvi prioritārā secībā vajadzētu lietot visvairāk izmantojamās valodas.

    KOMITEJAS GALĪGAIS BALSOJUMS

    Pieņemšanas datums

    6.10.2008

     

     

     

    Galīgais balsojums

    +:

    –:

    0:

    15

    0

    0

    Deputāti, kas bija klāt galīgajā balsošanā

    Sir Robert Atkins, Inés Ayala Sender, Victor Boştinaru, Simon Busuttil, Michael Cashman, Alexandra Dobolyi, Carlos José Iturgaiz Angulo, Marcin Libicki, Manolis Mavrommatis, Marie Panayotopoulos-Cassiotou, Nicolae Vlad Popa, Rainer Wieland

    Aizstājējs(-i), kas bija klāt galīgajā balsošanā

    Alexander Alvaro, Marie-Hélène Descamps, Dushana Zdravkova