Procedūra : 2008/0149(COD)
Dokumenta lietošanas cikls sēdē
Dokumenta lietošanas cikls : A6-0396/2008

Iesniegtie teksti :

A6-0396/2008

Debates :

PV 03/12/2008 - 19
CRE 03/12/2008 - 19

Balsojumi :

PV 04/12/2008 - 7.5
Balsojumu skaidrojumi
Balsojumu skaidrojumi

Pieņemtie teksti :

P6_TA(2008)0576

ZIŅOJUMS     ***I
PDF 381kWORD 723k
14.10.2008
PE 409.786v02-00 A6-0396/2008

par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko izveido mehānismu ātrai reaģēšanai uz pārtikas cenu paaugstināšanos jaunattīstības valstīs

(COM(2008)0450 – C6‑0280/2008 – 2008/0149(COD))

Attīstības komiteja

Referents: Gay Mitchell

Atzinumu sagatavoja (*):

Reimer Böge, Budžeta komiteja

Stéphane Le Foll, Lauksaimniecības un lauku attīstības komiteja

(*) Komiteju iesaistīšanas procedūra — Reglamenta 47. pants

EIROPAS PARLAMENTA NORMATĪVĀS REZOLŪCIJAS PROJEKTS
 PASKAIDROJUMS
  Budžeta komitejaS ATZINUMS (*)
 Lauksaimniecības un lauku attīstības komitejaS ATZINUMS (*)
 PROCEDŪRA

EIROPAS PARLAMENTA NORMATĪVĀS REZOLŪCIJAS PROJEKTS

par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko izveido mehānismu ātrai reaģēšanai uz pārtikas cenu paaugstināšanos jaunattīstības valstīs

(COM(2008)0450 – C6‑0280/2008 – 2008/0149(COD))

(Koplēmuma procedūra, pirmais lasījums)

Eiropas Parlaments,

–   ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Eiropas Parlamentam un Padomei (COM(2008)0450),

–   ņemot vērā EK līguma 251. panta 2. punktu un 179. panta 1. punktu, saskaņā ar kuriem Komisija tam iesniedza priekšlikumu (C6‑0280/2008),

–   ņemot vērā Reglamenta 51. pantu,

–   ņemot vērā Attīstības komitejas ziņojumu, Budžeta komitejas un Lauksaimniecības un lauku attīstības komitejas atzinumus (A6‑0396/2008),

1.  apstiprina grozīto Komisijas priekšlikumu;

2.   uzskata, ka likumdošanas priekšlikumā norādītā pamatsumma neatbilst daudzgadu finanšu shēmas (DFS) 4. izdevumu kategorijā minētajai maksimālajai summai, ja maksimālā summa netiek pielāgota nosacījumiem 2006. gada 17. maija Iestāžu nolīgumā starp Eiropas Parlamentu, Padomi un Komisiju par budžeta disciplīnu un pareizu budžeta pārvaldību; uzskata, ka šā instrumenta finansēšanai nevajadzētu apdraudēt citu ES prioritāšu un pašreizējo solījumu finansēšanu;

3.  uzsver, ka ir jāpiemēro Iestāžu nolīguma 14. punkta noteikumi, ja likumdevēja iestāde nolems likumdošanas priekšlikumu pieņemt; uzsver, ka Parlaments sāks sarunas ar citu budžeta lēmējiestādes struktūrvienību, lai laicīgi panāktu vienošanos par šā mehānisma finansēšanu;

4.  uzskata, ka šo sarunu gaitā abām lēmējiestādēm jāizskata visas finansējuma iespējas, tostarp iespēja palielināt ārkārtas palīdzībai paredzēto rezervi; uzskata, ka kopējā finansējuma summa nedrīkst pārsniegt EUR 1 miljardu;

5.  uzdod priekšsēdētājam nosūtīt Parlamenta nostāju Padomei un Komisijai.

Grozījums Nr.  

1

Regulas priekšlikums

1. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(1) Nesenā pārtikas cenu paaugstināšanās ir radījusi dramatisku situāciju vairākās jaunattīstības valstīs un to iedzīvotājiem. Tas izraisa risku, ka vēl simtiem miljonu cilvēku nonāks galējā nabadzībā, un rada nepieciešamību pēc lielākas solidaritātes ar šiem iedzīvotājiem.

(1) Nesenā pārtikas cenu paaugstināšanās, kas bija paredzama, ņemot vērā piedāvājuma un pieprasījuma situāciju pasaules lauksaimniecības un pārtikas produktu tirgos, ir radījusi dramatisku situāciju vairākās jaunattīstības valstīs un to iedzīvotājiem. Šī pārtikas krīze kopā ar finanšu un enerģētikas krīzi, kā arī vides apstākļu pasliktināšanos (tostarp atmosfēras sasilšanu, ūdens trūkumu, bioloģiskās daudzveidības samazināšanos) izraisa risku, ka vēl simtiem miljonu cilvēku nonāks galējā nabadzībā, un rada nepieciešamību pēc lielākas solidaritātes ar šiem iedzīvotājiem. Dati par situāciju nākotnē pārtikas jomā ļauj domāt, ka šī pārtikas krīze, kas ietekmē visnabadzīgākos iedzīvotājus gan pasaules dienvidos, gan ziemeļos, turpināsies arī turpmākajos gados.

Pamatojums

La crise alimentaire que nous vivons n'est pas un accident. Nous avons une idée de l'évolution future de l'offre et de la demande mondiale en produits agricoles et alimentaires. D'ici 2050 il y aura 3 milliards d'habitants en plus sur la planète. Il faudra produire deux fois plus et mieux en valorisant plus efficacement l'ensemble des ressources et en préservant davantage les écosystèmes et les équilibres naturels. Il conviendra aussi d'assurer une certaine régulation de l'économie agricole afin d'éviter les catastrophes alimentaires et les trop grands risques de spéculations sur les marchés de l'alimentation.

Grozījums Nr.  2

Regulas priekšlikums

1.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(1a) Pēdējā starpvaldību plenārsēdē, kas 2008. gada aprīlī notika Johannesburgā, Dienvidāfrikā, Lauksaimniecības zinātnes un tehnoloģijas starptautiskais novērtējums attīstības jomā (IAASTD) ir pieņēmis kopsavilkuma ziņojumu par ilgtspējīgu lauksaimniecību visā pasaulē.

Grozījums Nr.  3

Regulas priekšlikums

2. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(2) Tāpēc ar šo regulu jāizveido finansēšanas mehānisms ātrai reaģēšanai uz krīzi, ko izraisījušas pārtikas augstās cenas jaunattīstības valstīs.

(2) Papildus Eiropas Savienības attīstības politikai, kas pārāk ilgi ir liegusi atbalstu lauksaimniecībai un it īpaši pārtikas produktu ražošanai, ar šo regulu jāizveido finansēšanas mehānisms ātrai reaģēšanai uz krīzi, ko izraisījušas pārtikas augstās cenas jaunattīstības valstīs.

Pamatojums

La crise alimentaire révèle au grand jour les carences des politiques de développement engagées avec les pays les plus pauvres. L'aide à l'agriculture se situe autour de 4% de l'aide au développement, alors que ce secteur reste la base de tout développement puisqu'il permet de répondre aux besoins les plus élémentaires de population souffrant de malnutrition. Dans ces régions la majorité des populations vivent en zones rurales, la majorité des mal nourris sont d'abord des agriculteurs pauvres qui ont un accès difficile aux ressources (terre, eau, énergie, engrais semences, microcrédits, services, etc.) pour produire et nourrir leurs populations. Nos politiques de développement l'ont un peu vite oublié.

Grozījums Nr.  4

Regulas priekšlikums

3. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(3) Padomes un dalībvalstu valdību pārstāvju, kas tikās Padomē, Eiropas Parlamentā un Komisijā, 2005. gada 22. novembrī pieņemtajā Eiropas konsensā par attīstību noteikts, ka Eiropas Kopiena (turpmāk tekstā „Kopiena”) turpinās strādāt, lai uzlabotu nodrošinātību ar pārtiku starptautiskā, reģionālā un valstu līmenī, – mērķis, kura sasniegšana šai regulai jāveicina.

(3) Padomes un dalībvalstu valdību pārstāvju, kas tikās Padomē, Eiropas Parlamentā un Komisijā, 2005. gada 20. decembrī pieņemtajā Eiropas konsensā par attīstību noteikts, ka Eiropas Kopiena (turpmāk tekstā „Kopiena”) turpinās strādāt, lai uzlabotu nodrošinātību ar pārtiku starptautiskā, reģionālā un valstu līmenī, – mērķis, kura sasniegšana šai regulai jāveicina.

Pamatojums

Precizē konsensa par attīstību parakstīšanas datumu.

Grozījums Nr.  5

Regulas priekšlikums

4. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(4) Eiropas Parlaments 2008. gada 22. maijā pieņēma rezolūciju par pārtikas cenu paaugstināšanos ES un jaunattīstības valstīs, aicinot Padomi nodrošināt saskaņotību starp visiem ar pārtiku saistītajiem valstu un starptautiskajiem politikas virzieniem, kuru mērķis ir īstenot iedzīvotāju tiesības uz pārtiku.

(4) Eiropas Parlaments 2008. gada 22. maijā pieņēma rezolūciju par pārtikas cenu paaugstināšanos ES un jaunattīstības valstīs, aicinot Padomi nodrošināt saskaņotību starp visiem ar pārtiku saistītajiem valstu un starptautiskajiem politikas virzieniem, kuru mērķis ir īstenot tiesības uz pārtiku.

Pamatojums

Šis grozījums saskaņo apsvēruma tekstu ar Eiropas Parlamenta rezolūcijas saturu, kurā tiesības uz pārtiku netiek minētas vispārējā nozīmē.

Grozījums Nr.  6

Regulas priekšlikums

5. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(5) Eiropadomes sanāksme 2008. gada 20. jūnijā secināja, ka ir nepieciešama Eiropas Savienības rīcība no attīstības un humānās palīdzības perspektīvas. Turklāt tika paziņots, ka Eiropas Savienība piesaistīs resursus, lai papildus pārtikas atbalstam finansētu drošības tīklus nabadzīgām un neaizsargātām iedzīvotāju grupām, ka ES atbalstīs stabilu lauksaimniecības piedāvājumu jaunattīstības valstīs, jo īpaši nodrošinot nepieciešamo finansējumu lauksaimniecības izejvielām un palīdzību tirgus riska pārvaldības instrumenta izmantošanā, un atzinīgi vērtēja Komisijas nodomu iesniegt priekšlikumu par jaunu fondu pašreizējās finanšu shēmas ietvaros, lai atbalstītu lauksaimniecību jaunattīstības valstīs.

(5) Eiropadomes sanāksme 2008. gada 20. jūnijā secināja, ka ir nepieciešama Eiropas Savienības rīcība no attīstības un humānās palīdzības perspektīvas. Turklāt visu Tūkstošgades attīstības mērķu (TAM) īstenošanas pilnīgam atbalstam tika paziņots, ka Eiropas Savienība piesaistīs resursus, lai papildus pārtikas atbalstam finansētu drošības tīklus nabadzīgām un neaizsargātām iedzīvotāju grupām, ka ES atbalstīs stabilu lauksaimniecības piedāvājumu jaunattīstības valstīs, jo īpaši nodrošinot nepieciešamo finansējumu lauksaimniecības izejvielām un palīdzību tirgus riska pārvaldības instrumenta izmantošanā, un atzinīgi vērtēja Komisijas nodomu iesniegt priekšlikumu par jaunu fondu pašreizējās finanšu shēmas ietvaros, lai atbalstītu lauksaimniecību jaunattīstības valstīs.

Grozījums Nr.  7

Regulas priekšlikums

5.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(5a) Eiropadome 2008. gada 20. jūnija sanāksmē stingri apliecināja apņemšanos līdz 2010. gadam sasniegt kopējo oficiālās attīstības palīdzības (OAP) mērķi 0,56 % no nacionālā kopienākuma (NKP) un līdz 2015. gadam — 0,7 % no NKP, kā noteikts Padomes 2005. gada 24. maija secinājumos, Eiropadomes 2005. gada 16. un 17. jūnija secinājumos un Eiropas konsensā par attīstību. Šāda apņemšanās skaidri parāda, ka attiecībā uz ES palīdzību attīstības jomā jāveic daudzgadu budžeta plānošana.

Grozījums Nr.  8

Regulas priekšlikums

5.b apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(5b) Eiropadome, 2008. gada 20. jūnijā pieņemtajos secinājumos atzīstot, ka augstas pārtikas cenas ietekmē pasaules nabadzīgāko iedzīvotāju dzīvi un apdraud visu Tūkstošgades attīstības mērķu (TAM) sasniegšanu, pieņēma ES darba kārtību par rīcību attiecībā uz TAM, kurā paziņo, ka ES ir apņēmusies veicināt pasaules mēroga partnerību pārtikai un lauksaimniecībai saskaņā ar Pārtikas un lauksaimniecības organizācijas (FAO) konferences deklarāciju un vēlas būtiski iesaistīties, lai līdz 2010. gadam savāktu lauksaimniecībai, pārtikas nekaitīgumam un lauku attīstībai nepieciešamos, bet iztrūkstošos līdzekļus, sedzot daļu no tiem.

Pamatojums

Šis Padomes teksts jo īpaši atbilst šīs regulas mērķiem un tādēļ to jāiekļauj atsevišķā apsvērumā.

Grozījums Nr.  9

Regulas priekšlikums

7. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(7) Finansiālās vajadzības, lai pilnībā novērstu augsto pārtikas cenu tiešās sekas, ir ļoti lielas. Jāreaģē ir starptautiskajai sabiedrībai kopumā, un Kopiena ir apņēmusies ieguldīt atbilstīgu daļu no savas puses.

(7) Finansiālās un materiālās vajadzības, lai pilnībā novērstu augsto pārtikas cenu tiešās sekas, ir ļoti lielas. Jāreaģē ir starptautiskajai sabiedrībai kopumā, un Kopiena ir apņēmusies ieguldīt atbilstīgu daļu no savas puses.

Pamatojums

Visatbilstošākā un efektīvākā reakcija uz pašreizējo pārtikas krīzi ir palielināt pārtikas atbalstu jaunattīstības valstīm.

Grozījums Nr.  10

Regulas priekšlikums

8. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(8) Tie paši apstākļi, kas rada nepieciešamību pēc pašreizējā finansēšanas mehānisma (pārtikas augstās cenas), arī samazina lauksaimniecības tirgus izdevumus finanšu shēmas 2. pozīcijā. Pašreizējās aplēses liecina arī par ievērojamu nepiešķirtu rezervi 2. pozīcijas robežās 2009. gadā.

(8) Tie paši apstākļi, kas jaunattīstības valstīs apdraud pat to iedzīvotāju tiesības uz pārtiku un rada nepieciešamību pēc pašreizējā finansēšanas mehānisma (pārtikas augstās cenas), arī samazina lauksaimniecības tirgus izdevumus daudzgadu finanšu shēmas (DFS) 2. izdevumu kategorijā. Pašreizējās aplēses liecina arī par ievērojamu nepiešķirtu rezervi 2. pozīcijas robežās 2009. gadā. Saskaņā ar specifikācijas principu šajā regulā paredzēto darbību mērķis ir sadarbības veicināšana ar jaunattīstības valstīm. Tādēļ šo darbību īstenošanai nepieciešamie izdevumi jāfinansē no DFS 4. izdevumu kategorijas „ES kā globālais partneris”.

Grozījums Nr.  11

Regulas priekšlikums

8.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(8a) Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas 2006. gada 17. maija Iestāžu nolīgums par budžeta disciplīnu un pareizu finanšu pārvaldību1, jo īpaši tā 23. punkts, paredz atbilstošus instrumentus, lai saskaņotu dažādu DFS izdevumu kategoriju maksimālās vērtības.

 

1 OV C 139, 14.6.2006., 1. lpp.

Grozījums Nr.  12

Regulas priekšlikums

11. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(11) Tomēr minētie instrumenti 2008gadā jau ir piesaistīti vai pārplānoti pēc iespējas lielākā mērā, lai novērstu augsto pārtikas cenu situācijas negatīvās sekas jaunattīstības valstīs. Ļoti ierobežotā apmērā to pašu varētu veikt 2009. gadā; tomēr tas būtu tālu no pietiekamā apjoma, lai pievērstos citām vajadzībām.

(11) Tomēr minētie instrumenti 2008. gadā jau ir piesaistīti vai pārplānoti pēc iespējas lielākā mērā, lai novērstu augsto pārtikas cenu situācijas negatīvās sekas jaunattīstības valstīs. Ļoti ierobežotā apmērā to pašu varētu veikt 2009. gadā; tomēr tas būtu tālu no pietiekamā apjoma, lai pievērstos citām vajadzībām. Ņemot vērā pašreizējo nepietiekamo pārtikas piedāvājumu pasaulē un straujo cenu pieaugumu, kas varētu turpināties turpmākajos gados, ir jāstiprina instrumenti, kas nodrošina palīdzību attīstības jomā un ko finansē no Kopienas daudzgadu finanšu shēmas 4. izdevumu kategorijas, vienlaikus neapdraudot ES lauksaimniecības intereses.

Grozījums Nr.  13

Regulas priekšlikums

13. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(13) Tomēr ir jāaizsargā Eiropas lauksaimnieku intereses un jāgarantē, ka šis priekšlikums nekādā gadījumā neiedarbinās finanšu disciplīnas mehānismu, kas paredzēts Padomes Regulā (EK) Nr. 1782/2003 un (EK) Nr. 1290/2005.

(13) Tomēr ir jāaizsargā to Eiropas lauksaimnieku intereses, kas ievērojami cieš no lielākām ražošanas izmaksām gan lauksaimnieciskās ražošanas nozarē, gan zivsaimniecībā, un jāgarantē, ka šis priekšlikums nekādā gadījumā neiedarbinās finanšu disciplīnas mehānismu, kas paredzēts Padomes Regulā (EK) Nr. 1782/2003 un (EK) Nr. 1290/2005.

Pamatojums

Vienlīdz daudz uzmanības prasa „vieglā piezemēšanās”, papildu pārstrukturēšanas pasākumi un citas jaunas problēmas, piemēram, augstākas ražošanas izmaksas, ko rada augstākas enerģijas cenas.

Grozījums Nr.  14

Regulas priekšlikums

13.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(13a) Saskaņā ar EK Līguma 276. pantu ātrai reaģēšanai uz pārtikas krīzi paredzētā finansēšanas mehānisma izmantošana ir pakļauta ikgadējai budžeta izpildes apstiprinājuma procedūrai.

Grozījums Nr.  15

Regulas priekšlikums

13.b apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(13b) Jaunā palīdzība attīstības jomā jāpārvalda tā, lai nodrošinātu pārtikas piegādi vietējiem iedzīvotājiem un novērstu tādas lauksaimniecības veicināšanu, kura virzīta tikai uz izejvielu eksportu uz attīstītajām valstīm; šāda pieeja būtu pretrunā šā pasākuma mērķiem, jo netiktu ievērotas vietējās vajadzības un, iespējams, rastos negodīga konkurence ar Eiropas ražojumiem.

Grozījums Nr.  16

Regulas priekšlikums

14. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(14) Rezultātā ir jāpieņem īpašs finansēšanas mehānisms, kas papildina esošos attīstības instrumentus un humānās palīdzības instrumentu, lai pieņemtu steidzamus un papildu pasākumus, kas ātri novērš pašreizējās pārtikas cenu paaugstināšanās situācijas sekas jaunattīstības valstīs.

(14) Rezultātā ir jāpieņem īpašs finansēšanas mehānisms, kas papildina esošos ārējos finansēšanas instrumentus, lai pieņemtu steidzamus un papildu pasākumus, kas ātri novērš pašreizējās pārtikas cenu paaugstināšanās situācijas sekas jaunattīstības valstīs.

Pamatojums

Tikai finanšu instruments sadarbībai attīstības jomā ierobežo tā izmantošanu attīstības pasākumiem. Skaidrāk ir atsaukties uz visiem instrumentiem kā uz „ārējiem finansēšanas instrumentiem”, pie kuriem pieder arī humānās palīdzības instruments.

Grozījums Nr.  17

Regulas priekšlikums

14.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(14a) Regulāri jāizvērtē ātrai reaģēšanai uz pārtikas krīzi paredzētā finansēšanas mehānisma un programmu kopīgas izmantošanas rezultātu atbilstība mērķiem, lai ilgtermiņā varētu uzraudzīt jaunattīstības valstu lauksaimniecības ražošanas sistēmu veidošanos.

Grozījums Nr.  18

Regulas priekšlikums

15. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(15) Ar šo mehānismu pieņemtajiem pasākumiem jāpalīdz jaunattīstības valstīm palielināt lauksaimniecības ražību nākamajās sezonās, ātri reaģēt uz valstu un to iedzīvotāju neatliekamām vajadzībām un veikt sākotnējos pasākumus, kas ir vajadzīgi, lai pēc iespējas novērstu turpmākas pārtikas nedrošības situācijas, kā arī sekmēt augsto pārtikas cenu seku mazināšanu pasaulē ne tikai nabadzīgāko iedzīvotāju labā, bet arī Eiropas patērētāju un lauksaimnieku labā.

(15) Ar šo mehānismu pieņemtajiem pasākumiem jāpalīdz jaunattīstības valstīm palielināt lauksaimniecības ražību nākamajās sezonās, ātri reaģēt uz valstu un to iedzīvotāju neatliekamām vajadzībām un veikt sākotnējos pasākumus, kas ir vajadzīgi, lai pēc iespējas novērstu turpmākas pārtikas nedrošības situācijas, kā arī sekmēt augsto pārtikas cenu seku mazināšanu pasaulē nabadzīgāko iedzīvotāju, sīkzemnieku un arī Eiropas patērētāju un lauksaimnieku labā. Kopienas palīdzībai vajadzētu būt atkarīgai no noteiktu obligāto vides prasību ievērošanas un atbilstības Starptautiskās Darba organizācijas (SDO) pamatkonvencijām.

Pamatojums

Eiropas Savienībai jāmudina nabadzīgās valstis nodrošināt atbilstību noteiktiem vides un darba standartiem. Komisijas priekšlikumā ir pilnībā ignorēti šie aspekti, kas mūsdienās ieņem tik nozīmīgu vietu daudzās Eiropas politikas jomās.

Grozījums Nr.  19

Regulas priekšlikums

15.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(15a) Pārtikas krīzs pārvarēšanai paredzētā finansēšanas mehānisma mērķis ir atvieglot mikrokredītu piešķiršanu mazajiem lauksaimniecības produktu ražotājiem krīzes ietekmētajās jaunattīstības valstīs. Šo mehānismu mikrokredītu piešķiršanai jāveido pēc analoģijas ar esošajiem instrumentiem (finanšu instrumentu sadarbībai attīstības jomā un Eiropas Attīstības fondu).

Grozījums Nr.  20

Regulas priekšlikums

16. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(16) Šajā regulā paredzēto pasākumu būtība prasa izveidot efektīvas, elastīgas, pārredzamas un ātras lēmumu pieņemšanas procedūras to finansēšanai, ar stabilu sadarbību starp visām attiecīgajām iestādēm. Šai regulai jo īpaši jānodrošina finansējums jau sāktiem pasākumiem, kurus starptautiskas organizācijas atbalsta vai ir gatavas atbalstīt pirms šīs regulas pieņemšanas, no 2008. gada 20. jūnija, kas atbilst Eiropadomes secinājumu datumam.

(16) Šajā regulā paredzēto pasākumu būtība prasa izveidot efektīvas, elastīgas, pārredzamas un ātras lēmumu pieņemšanas procedūras to finansēšanai, ar stabilu sadarbību starp visām attiecīgajām iestādēm. Šai regulai, cita starpā, jānodrošina finansējums pasākumiem, kuri sākti jau pirms šīs regulas pieņemšanas, no datuma, kas noteikts ar Eiropas Parlamenta lēmumu.

Pamatojums

Atbalsta sniegšanā jāiesaista ne tikai starptautiskās vai reģionālās organizācijas, jo to valstu apstākļiem, kurām ir tiesības saņemt atbalstu, piemērotāki var būt citi atbalsta sniegšanas veidi.

Grozījums Nr. 21

Regulas priekšlikums

16.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(16a) Ir jānodala īstermiņa pasākumi, kas paredzēti, lai radītu „drošības tīklu” iedzīvotājiem, kurus visvairāk un vissmagāk ietekmē pārtikas produktu pieaugošās cenas, no strukturētākiem pasākumiem, ko veic ar mērķi jaunattīstības valstīs veicināt pārtikas kultūru audzēšanu, lai novērstu pašreizējās pārtikas krīzes atkārtošanos.

Pamatojums

Ir jānodala tūlītēji, īstermiņa pasākumi, piemēram, sociālo drošības tīklu izveide, lai mazinātu pieaugošo pārtikas cenu ietekmi uz cilvēkiem, kuriem piekļuve pārtikai ir apdraudēta, un strukturētākiem pasākumiem, ar ko mēģina panākt ilglaicīgāku krīzes risinājumu.

Grozījums Nr.  22

Regulas priekšlikums

16.b apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(16b) Regulas īstenošanas finansēšana caur starptautiskām organizācijām nedrīkst kavēt ES budžeta kontroli, izdevumu efektivitāti un pārredzamību.

Grozījums Nr.  23

Regulas priekšlikums

18.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(18a) Šīs regulas īstenošanai nepieciešamie pasākumi jāpieņem atbilstīgi Padomes 1999. gada 28. jūnija Lēmumam Nr. 1999/468/EK, ar ko nosaka Komisijai piešķirto ieviešanas pilnvaru īstenošanas kārtību*.

 

________________

*OV C 255, 21.10.2006., 4. lpp.

Pamatojums

Jaunais apsvērums paskaidro, kāpēc šajā juridiskajā tekstā bija jāiekļauj komitoloģijas noteikumi.

Grozījums Nr.  24

Regulas priekšlikums

18.b apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(18b) Pēc šīs regulas pieņemšanas ir jāizstrādā arī ilgtermiņa stratēģija attiecībā uz mērķa valstīm, un turpmākajos gados jāpārskata saistībā ar šo regulu finansētie pasākumi.

Grozījums Nr.   25

Regulas priekšlikums

18.c apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(18.c) Dažādos attīstības instrumentus un šo mehānismu piemēro, lai nodrošinātu sadarbības nepārtrauktību, jo īpaši attiecībā uz pāreju no ārkārtas pasākumiem uz vidēja termiņa un ilgtermiņa pasākumiem. Turpmāk visos attīstības instrumentos lielāka daļa jāatvēl lauksaimniecībai un lauksaimnieciskajai ražošanai, bez kā neviena valsts nevar nodrošināt ilgtspējīgu attīstību, kuras prioritārs mērķis ir saviem iedzīvotājiem nodrošināt pietiekami daudz pārtikas.

Pamatojums

Un pays ne peut se développer quand il ne parvient pas à nourrir sa population. Dans le contexte de crise alimentaire dans lequel nous sommes l’urgence est donc bien d'augmenter durablement l'aide à l’agriculture trop longtemps négligée des politiques de coopération développement. Rappelons simplement que la majorité des populations des pays pauvres vivent dans les campagnes, que l’alimentation représente plus de 50% des dépenses des ménages, que les plus mal-nourris sont souvent des agriculteurs pauvres qui ne parviennent pas à produire faute de moyens suffisants, leur permettant d’accéder aux ressources (terre, eau, engrais, semences, services, crédits, etc.)

Grozījums Nr.  26

Regulas priekšlikums

18.d apsvērums (jauns)

 

(18.d) Attiecībā uz izdevumiem Eiropas Parlamentam pieder pēdējais vārds.

Grozījums Nr.  27

Regulas priekšlikums

1. pants - 2. punkts - 2. daļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Komisija pieņem 1. punktā paredzētos pasākumus. Ar tiem finansē starptautiskus pasākumus, kas paredzēti, lai atbalstītu šīs regulas nolūku un mērķus, un kurus īsteno ar reģionālu un globālu starptautisku organizāciju starpniecību. Tā par to informē Eiropas Parlamentu un Padomi.

Pasākumus, kas minēti 1. punktā, Komisija pieņem saskaņā ar 10.a panta 2. punktā minēto procedūru. Ar tiem finansē pasākumus, kas paredzēti, lai atbalstītu šīs regulas nolūku un mērķus.

 

 

Pamatojums

Lēmumu pieņemšanā ievieš komitoloģijas procedūru, kas automātiski piešķir Parlamentam tiesības saņemt pilnu informāciju. Vēl atceļ prasību atbalsta sniegšanā, izmantot tikai reģionālās un starptautiskās organizācijas, jo konkrētajiem apstākļiem valstīs, kurām ir tiesības saņemt atbalstu, daudz piemērotāki var būt citādi mehānismi.

Grozījums Nr.  28

Regulas priekšlikums

1. pants – 2.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

2.a Lai arī kādas struktūrvienības tiktu izvēlētas atbilstīgi 10.a panta 2. punktā noteiktajai procedūrai, lai ieviestu ātrai reaģēšanai uz pārtikas krīzi paredzēto finansēšanas mehānismu, neatkarīgi no tā, vai runa ir par starptautiskām un reģionālām organizācijām vai cita veida institūcijām, ir nepieciešams, lai rīcības programmas attiecībā uz lauksaimniecības izaugsmi tiktu izstrādātas kopā ar lauksaimnieku, ražotāju organizācijām un to nevalstiskajām partnerorganizācijām, kā arī, lai šīs organizācijas tiktu iesaistītas šo programmu īstenošanas kontrolē un pārraudzībā.

Pamatojums

Lauksaimniecības nozare ir galvenais darbavietu un ienākumu avots lielākajai daļai iedzīvotāju. Ja aplūkojam Dienvidāfrikas piemēru, ap 142 miljoniem cilvēku jeb 60 % iedzīvotāju dzīvo lauku apvidos un ir atkarīgi galvenokārt no lauksaimniecības.

Grozījums Nr.  29

Regulas priekšlikums

1. pants - 3. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

3. Ar šiem pasākumiem precizēs to mērķa valstu sarakstu, kas izveidots, pamatojoties uz pielikumā noteikto objektīvo kritēriju kopumu, balstoties uz informāciju, tostarp faktiskajām valstu vajadzībām, kas darīta pieejama, jo īpaši ar tās delegāciju starpniecību un izmantojot starptautiskas nozīmes izvērtējumus, kurus veikušas organizācijas, piemēram, ANO sistēmas organizācijas.

3. Lai šī regula būtu pēc iespējas lietderīgāka un iedarbīgāka, līdzekļi ir jākoncentrē uz augstas prioritātes mērķa valstīm, kuru skaits nepārsniedz 35; mērķa valstis nosaka, pamatojoties uz pielikumā noteikto objektīvo kritēriju kopumu un vienojoties ar citiem donoriem, kā arī balstoties uz atbilstīgiem vajadzību izvērtējumiem, kurus veikuši speciālisti un starptautiskas organizācijas, piemēram, ANO sistēmas organizācijas, tostarp Pasaules Banka.

Pamatojums

Ļauj izmantot izvērtējumus, ko sagatavojušas organizācijas, kas specializējas jaunattīstības valstu pārtikas un lauksaimniecības nozares analīzē.

Grozījums Nr.  30

Regulas priekšlikums

1. pants - 3.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

3.a Ja vien iespējams, starptautisko organizācija īstenotajos projektos tiek garantēta NVO iesaistīšana.

Grozījums Nr.  31

Regulas priekšlikums

1. pants - 4. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

4. Lai nodrošinātu Kopienas palīdzības saskaņotību un efektivitāti, ja īstenojamā programma ir reģionāla vai pārrobežu rakstura, Komisija var nolemt, ka iedzīvotāji citās jaunattīstības valstīs, kas neietilpst konkrētajā reģionā, var gūt labumu no attiecīgās programmas.

4. Lai nodrošinātu Kopienas palīdzības saskaņotību un efektivitāti, ja īstenojamā programma ir reģionāla vai pārrobežu rakstura, Komisija saskaņā ar 10.a panta 2. punktā minēto procedūru var nolemt, ka iedzīvotāji citās jaunattīstības valstīs, kas neietilpst konkrētajā reģionā, var gūt labumu no attiecīgās programmas.

Pamatojums

Ļauj pieņemt lēmumus, izmantojot atbilstīgo komitoloģijas procedūru.

Grozījums Nr.  32

Regulas priekšlikums

1. pants - 5. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

5. Starptautiskas organizācijas, tostarp reģionālas organizācijas, (turpmāk tekstā „starptautiskas organizācijas”) tiks izraudzītas, pamatojoties uz to spēju nodrošināt ātru un kvalitatīvu reaģēšanu uz mērķa jaunattīstības valstu īpašajām vajadzībām saistībā ar šīs regulas mērķiem.

5. Ja ir jāatbalsta pasākumi, ko īsteno starptautiskas organizācijas, tostarp reģionālas organizācijas, (turpmāk tekstā „starptautiskas organizācijas”), Komisija izraudzīsies šādas starptautiskas organizācijas saskaņā ar 10.a panta 2. punktā minēto procedūru un pamatojoties uz to spēju nodrošināt ātru un kvalitatīvu reaģēšanu uz mērķa jaunattīstības valstu īpašajām vajadzībām saistībā ar šīs regulas mērķiem. Turklāt šādas organizācijas tiks izvēlētas, pamatojoties uz to spēju efektīvi sadalīt līdzekļus ar minimālu administratīvo birokrātiju.

Pamatojums

Atceļ prasību atbalsta sniegšanā izmantot tikai reģionālās un visā pasaulē darbojošās starptautiskās organizācijas, un nodrošina, ka lēmumus par šādu organizāciju izvēli pieņem, izmantojot komitoloģijas procedūru.

Grozījums Nr.  33

Regulas priekšlikums

2. pants - 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1. Palīdzības un sadarbības galvenie mērķi šīs regulas ietvaros ir veicināt pozitīvu lauksaimniecības nozares reaģēšanu uz piedāvājumu mērķa valstīs un reģionos to ilgtspējīgas attīstības kontekstā un atbalstīt darbības, lai ātri un tieši reaģētu nolūkā samazināt augstu pārtikas cenu negatīvās sekas atbilstīgi pārtikas nodrošinātības mērķiem.

1. Palīdzības un sadarbības galvenais mērķis šīs regulas ietvaros ir īsā vai vidējā termiņā reaģēt uz pārtikas cenu palielināšanos:

 

a) veicinot pozitīvu lauksaimniecības nozares, tostarp sīkzemnieku, reaģēšanu, vidējā termiņā palielinot piedāvājumu mērķa valstīs un reģionos to vispārējas attīstības kontekstā un nodrošinot noturīgu lauksaimniecības produktivitātes pieaugumu;

 

b) atbalstot darbības, ko veic, lai saskaņā ar pārtikas nodrošinātības mērķiem un ANO uztura prasību normām visīsākajā laikā ātri un tieši reaģētu uz vietējo iedzīvotāju vajadzību pēc pārtikas un samazinātu augstu pārtikas cenu negatīvās sekas.

Pamatojums

Paskaidro regulas galveno mērķi un nodala īstermiņa mērķus no vidēja termiņa mērķiem.

Grozījums Nr.  34

Regulas priekšlikums

2. pants – 2.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

2.a Programmas un projekti rūpīgi jāpārbauda, lai papildu atbalstu saņemtu tikai pienācīgi pārbaudīti un uz nākotni orientēti projekti, kas ilgtspējīgi kalpo sīkzemniekiem un lauku struktūrām, un šajā procesā finanšu līdzekļu izmantojums jāuzlabo un jāizvairās no tā nelietderīgas izmantošanas.

Grozījums Nr.  35

Regulas priekšlikums

2. pants - 3. punkts - 1. daļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

3. Neatkarīgi no Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 1905/2006 un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 1717/2006, ja paredzētie papildu pasākumi ir saskaņā ar šīs regulas 1. panta 1. punktu un 3. panta 2. punktu, tie jāfinansē saskaņā ar šo regulu.

svītrots

Pamatojums

The text compromises the additionality of financing under the Regulation by preventing support from other instruments for measures in line with the objectives of this Regulation. A financial allocation of EUR 50 million has been programmed for similar measures in 2008 under the Food Security Thematic Programme of DCI and this should not be prejudiced by the entry into force of this Regulation. The reference to the external instruments has been transferred to Article 2(3) 2nd subparagraph with the addition of the Cotonou Agreement.

It is important for the Commission to provide specific details about the use of the € 1 billion by submitting a forward plan, which should be adopted using the committee procedure, allowing Parliament to be informed. The plan will then enable the facility to be evaluated.

Grozījums Nr.  36

Regulas priekšlikums

2. pants - 3. punkts - 2. daļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Dažādos attīstības instrumentus un šo mehānismu piemēro, lai nodrošinātu sadarbības nepārtrauktību, jo īpaši attiecībā uz pāreju no ārkārtas pasākumiem uz vidēja termiņa un ilgtermiņa pasākumiem.

3. Šajā regulā atbalstītos pasākumus koordinē ar pasākumiem, kas atbalstīti citos instrumentos, tostarp Padomes 1996. gada 20. jūnija Regulā (EK) Nr. 1257/96 par humāno palīdzību*, Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 18. decembra Regulā (EK) Nr. 1905/2006, ar ko izveido finanšu instrumentu sadarbībai attīstības jomā** un Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 15. novembra Regulā (EK) Nr. 1717/2006, ar ko izveido Stabilitātes instrumentu***, kā arī ĀKK valstu un ES partnerattiecību nolīgumā****, lai nodrošinātu sadarbības nepārtrauktību, jo īpaši attiecībā uz pāreju no ārkārtas pasākumiem uz vidēja termiņa un ilgtermiņa pasākumiem.

 

___________

*OV L 163, 2.7.1996., 1. lpp.

**OV L 378, 27.12.2006., 41. lpp.

***OV L 327, 24.11.2006., 1. lpp.

****Partnerattiecību nolīgums starp Āfrikas, Karību jūras reģiona un Klusā okeāna valstīm, no vienas puses, un Eiropas Kopienu un tās dalībvalstīm, no otras puses, parakstīts 2000. gada 23. jūnijā Kotonū (OV L 317, 15.12.2000., 13. lpp.).

Pamatojums

Novērš nevajadzīgu atkārtošanos un pretrunas, kas pastāv starp šo regulu un citiem finansēšanas instrumentiem, ko izmanto vienām un tām pašām valstīm.

Grozījums Nr.  37

Regulas priekšlikums

2. pants – 4. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

4. Komisija nodrošina, ka saskaņā ar šo regulu pieņemtie pasākumi atbilst Kopienas vispārējam stratēģiskās politikas satvaram attiecīgajai valstij vai valstīm, kuras ir tiesīgas saņemt atbalstu.

4. Komisija nodrošina, ka saskaņā ar šo regulu pieņemtie pasākumi atbilst Kopienas vispārējam stratēģiskās politikas satvaram attiecīgajai valstij vai valstīm, kuras ir tiesīgas saņemt atbalstu, un garantē sīkzemniekiem prioritāru piekļuvi pārtikas mehānismam.

Grozījums Nr.  38

Regulas priekšlikums

3. pants – 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1. Kopienas palīdzību un sadarbību īsteno, izmantojot lēmumu kopumu par to atbalsta pasākumu finansēšanu, kas aprakstīti 1. panta 1., 2. un 3. punktā šajā regulā, kuru pieņem Komisija.

1. Kopienas palīdzību un sadarbību īsteno, izmantojot lēmumu kopumu par to atbalsta pasākumu finansēšanu, kas aprakstīti šīs regulas 1. panta 1., 2. un 3. punktā un ko Komisija pieņem saskaņā ar 10.a panta 2. punktā minēto procedūru. Pirms šā mehānisma finansēšanas Komisija sagatavo precīzu līdzekļu izmantošanas plānu, skaidri nosakot visus paredzētos pasākumus, kvantitatīvos mērķus, katram mērķim paredzēto finansējumu un mehānisma īstenošanai plānotos administrācijas resursus.

 

1 OV L 184, 17.7.1999., 23. lpp.

Pamatojums

Ļauj pieņemt lēmumus, izmantojot atbilstīgo komitoloģijas procedūru.

Grozījums Nr.  39

Regulas priekšlikums

3. pants – 2. punkts – a apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(a) pasākumi, lai uzlabotu piekļuvi lauksaimniecības izejvielām un pakalpojumiem, tostarp mēslošanas līdzekļiem un sēklām;

(a) pasākumi, lai uzlabotu piekļuvi, jo īpaši sīkzemniekiem un lauksaimniecēm, vietējiem apstākļiem pielāgotām un ilgtspējīgām lauksaimniecības izejvielām (pielāgota optimālai vietējo resursu izmantošanai) un pakalpojumiem (konsultācijām, profesionālajai izglītībai), esošajiem vietējiem tirgiem un infrastruktūrai, tostarp mēslošanas līdzekļiem un sēklām, kā arī īpaši labvēlīgi pasākumi, lai jaunattīstības valstīs, kurām sniedz atbalstu, aktivizētu un iesaistītu vietējos, reģionālos un starpreģionālos ražotājus; lauksaimniecības izejvielas un pakalpojumi pēc iespējas jāpērk lokāli, ir jānovērš negatīvā ietekme, ko izejvielu un pakalpojumu ievedumi atstāj uz vietējiem ražotājiem un tirgiem, kā arī nedrīkst pieļaut dempingu;

Grozījums Nr.  40

Regulas priekšlikums

3. pants – 2. punkts – b apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(b) drošības tīkla pasākumi, kuru mērķis ir saglabāt vai uzlabot lauksaimnieciskās ražošanas jaudu un pievērsties neaizsargātāko iedzīvotāju pamata pārtikas vajadzībām.

(b) drošības tīkla pasākumi, kuru mērķis ir saglabāt vai uzlabot lauksaimnieciskās ražošanas jaudu un pievērsties neaizsargātāko iedzīvotāju pamata pārtikas vajadzībām, piemēram, pārtikas taloni skolas vecuma bērniem; turklāt jānovērš dempings un vietējās ražošanas un tirgus traucējumi;

Grozījums Nr.  41

Regulas priekšlikums

3. pants – 2. punkts – ba apakšpunkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(ba) mikrokredītu mehānismi maziem lauksaimniecības produktu ražotājiem, lai palielinātu ražošanu.

Grozījums Nr.  42

Regulas priekšlikums

3. pants – 2.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

2.a Palīdzību nesniedz izejvielu ražošanai, no kurām gatavo:

 

– eksotiskas vai luksuspreces (kakao, tēju, tabaku, kafiju) vai

 

– biodegvielu.

Pamatojums

Šā priekšlikuma mērķis ir risināt pārtikas krīzi jaunattīstības valstīs. Tāpēc palīdzību sniedz pārtikas pamatproduktu ražošanai.

Grozījums Nr.  43

Regulas priekšlikums

3. pants – 3. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

3. Atbalsta pasākumus, kas atbilst šīs regulas mērķiem, var finansēt ne vairāk kā 1 % apmērā no 10. panta 1. punktā minētās summas.

3. Šīs regulas mērķiem atbilstošu administratīvā atbalsta pasākumus, tostarp lauksaimnieku organizāciju un NVO iesaistīšanas organizēšanu, var finansēt ne vairāk kā 2 % apmērā no 10. panta 1. punktā minētās summas.

Pamatojums

Ar paredzētajiem atbalsta pasākumiem jo īpaši var censties piešķirt šai darbībai strukturētāku aspektu, piemēram, iesaistot zemnieku organizāciju vai tiekoties ar NVO. Tādēļ finansēšanas iespējas jāpalielina no 1 % līdz 2 % no 10. panta 1. punktā minētās summas.

Grozījums Nr.  44

Regulas priekšlikums

3. pants – 3.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

3.a Gan Komisija, gan Eiropas Parlaments stingri sekos līdzekļu izmaksai starptautiskajām organizācijām un šo organizāciju finanšu izdevumiem mērķa valstīs, lai nodrošinātu Eiropas Savienības finanšu līdzekļu efektīvu izmantošanu un sasniegtu iepriekš noteiktos mērķus.

Grozījums Nr.  45

Regulas priekšlikums

4. pants

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

4. pants

Tiesības uz atbalstu

4. pants

Tiesības uz atbalstu

Struktūras, kurām ir tiesības saņemt finansējumu, ir starptautiskas organizācijas, kas atbilst Komisijas Regulas (EK, Euratom) Nr. 2342/20021 43. pantā izklāstītajiem nosacījumiem1.

1. Struktūras, kurām ir tiesības saņemt finansējumu, ir:

 

a) partnervalstis un reģioni, un to iestādes;

 

b) decentralizētas partnervalstu struktūras, piemēram, pašvaldības, provinces, departamenti un reģioni;

 

c) jauktas struktūras, ko dibinājušas partnervalstis un reģioni kopā ar Kopienu;

 

d) starptautiskas organizācijas, tostarp reģionālas organizācijas, ANO struktūras, dienesti un misijas, starptautiskas un reģionālas finanšu iestādes un attīstības bankas, ciktāl to programmas veicina šīs regulas mērķu īstenošanu;

 

e) Kopienas iestādes un struktūras, bet tikai, lai realizētu tāda veida atbalsta pasākumus, kas minēti 3. panta 3. punktā;

 

f) ES aģentūras;

 

g) šādas dalībvalstu, partnervalstu un reģionu vai jebkuras trešās valsts iestādes un struktūras atbilstīgi Regulā (EK) Nr. 1905/2006 paredzētajiem noteikumiem par Kopienas ārējās palīdzības pieejamību, ciktāl tās palīdz īstenot šīs regulas mērķus:

 

i) valsts vai ar valsti saistītās struktūras, pašvaldības un apvienības vai tās pārstāvošas apvienības;

 

ii) uzņēmējsabiedrības, uzņēmumi un citas privātas organizācijas, kā arī uzņēmēji;

 

iii) finanšu iestādes, kas piešķir, sekmē un finansē privātas investīcijas partnervalstīs un reģionos;

 

iv) nevalstiski dalībnieki, kas darbojas neatkarīgi un atbildīgi;

 

v) fiziskas personas;

 

vi) vietējās un reģionālās pamatorganizācijas, piemēram, lauksaimnieku apvienības un lauksaimniecības kooperatīvi/ražotāju grupas.

 

2. Šā panta 1. punkta d) apakšpunktā minētās struktūrvienības ir tiesīgas saņemt līdz 40 % no šīs regulas 10. panta 1. punktā minētās kopējās atskaites summas.

Pamatojums

Lai atbalstītu sīkzemniekus un nodrošinātu stabilus pamatus ilgspējīgai pārtikas ražošanai, ir jāstiprina un jāatbalsta vietējās un reģionālās pamatorganizācijas.

Grozījums Nr.  46

Regulas priekšlikums

4.a pants (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

4.a pants

Finansējuma veidi

 

1. Kopienas finansējums var izpausties kā:

 

a) projekti un programmas;

 

b) budžeta atbalsts, jo īpaši nozares budžeta atbalsts, ja partnervalsts izdevumu pārvaldība ir pietiekami pārredzama, ticama, efektīva un tiek ievēroti atbilstīgajā ģeogrāfiskajā finansēšanas instrumentā paredzētie noteikumi budžeta atbalsta saņemšanai;

 

c) ieguldījumi starptautiskās vai reģionālās organizācijās un starptautiskos fondos, ko vada šādas organizācijas;

 

d) ieguldījumi valsts fondos, ko dibinājušas partnervalstis un reģioni, lai piesaistītu vairāku līdzekļu devēju vienoto līdzfinansējumu, vai ieguldījumi fondos, ko dibinājis viens vai vairāki līdzekļu devēji, lai kopīgi īstenotu projektus;

 

e) līdzfinansējums struktūrām, kurām ir tiesības saņemt finansējumu atbilstīgi 4. pantam.

 

f) līdzekļi, kas nodoti Eiropas Investīciju bankas (EIB) vai citu finanšu starpnieku rīcībā, balstoties uz Komisijas programmām, kas paredzētas, lai sniegtu aizdevumus (jo īpaši investīciju un attīstības atbalstam privātajā sektorā), riska kapitāls (pakārtotu vai nosacītu aizdevumu formā), vai citi mazāki pagaidu līdzdalības veidi uzņēmumu kapitālā, kā arī ieguldījumi garantijas fondos atbilstīgi 32. pantā paredzētajiem nosacījumiem tādā apmērā, lai Kopienas finansiālais risks aprobežotos ar šiem līdzekļiem.

Pamatojums

Atbalsta sniegšanā jāiesaista ne tikai starptautiskās vai reģionālās organizācijas, jo konkrētu valstu vai reģionu apstākļiem piemērotāki var būt citi atbalsta sniegšanas veidi. Šis finansējuma veidu saraksts ir aizgūts no finanšu instrumenta sadarbībai attīstības jomā, tikai vienkāršotā veidā, lai atspoguļotu šīs regulas ārkārtas pasākuma raksturu.

Grozījums Nr.  47

Regulas priekšlikums

5. pants - 1.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1.a Līdzfinansējuma gadījumā un citos pienācīgi pamatotos gadījumos Komisija var izlemt uzticēt sabiedrības vadības uzdevumus, un it īpaši budžeta izpildes pienākumus, struktūrām, kas minētas Regulas (EK, Euratom) 1605/2002 54. panta 2. punkta c) apakšpunktā.

Pamatojums

Nepieciešams, jo ir paplašinājies pieejamo atbalsta sniegšanas metožu skaits. Teksts aizgūts no finanšu instrumenta sadarbībai attīstības jomā.

Grozījums Nr.  48

Regulas priekšlikums

5. pants - 1.b punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1.b Decentralizētas vadības gadījumā Komisija var izlemt izmantot saņēmējas partnervalsts vai reģiona iepirkuma vai subsīdiju piešķiršanas procedūras, ja pārbaudē apstiprināts, ka partnervalsts vai reģions ievēro Regulas (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 attiecīgos kritērijus, ar nosacījumu, ka ir ievēroti Regulā (EK) Nr. 1905/2002 minētie noteikumi.

Pamatojums

Nepieciešams, jo ir paplašinājies pieejamo atbalsta sniegšanas metožu skaits. Teksts aizgūts no finanšu instrumenta sadarbībai attīstības jomā.

Grozījums Nr.  49

Regulas priekšlikums

5. pants - 3.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

3.a Pasākumiem, ko finansē saskaņā ar šo regulu, ir jāatbilst Parīzes Deklarācijai par atbalsta efektivitāti. Šīs regulas 9. pantā minētajos ziņojumos īpaša uzmanība jāveltī šai prasībai.

Pamatojums

Visiem pasākumiem, ko finansē saskaņā ar šo regulu, jāatbilst Parīzes Deklarācijai par atbalsta efektivitāti, it īpaši tādēļ, ka tā attiecas uz pagaidu mehānismiem. Jānodrošina, ka mehānisms efektīvi veicina situācijas ilgtspējīgu uzlabojumu.

Grozījums Nr.  50

Regulas priekšlikums

6. pants - 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1. Budžeta saistības uzņemas, pamatojoties uz Komisijas pieņemtiem lēmumiem.

1. Budžeta saistības nosaka, pamatojoties uz lēmumiem, ko Komisija pieņem saskaņā ar 10.a panta 2. punktu.

Pamatojums

Ļauj pieņemt lēmumus, izmantojot atbilstīgo komitoloģijas procedūru.

Grozījums Nr.  51

Regulas priekšlikums

6. pants - 2. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

2. Saskaņā ar šo regulu pieņemtie pasākumi no 2008. gada 20. jūnija var finansēt darbības, kuras 4. pantā minētās organizācijas sākušas mērķa valstīs pirms šīs regulas stāšanās spēkā.

2. Ar pasākumiem, kas pieņemti saskaņā ar šo regulu, sākot no Eiropas Parlamenta lēmumā noteiktās dienas, var finansēt darbības, ko pirms šīs regulas stāšanās spēkā ir uzsākušas struktūras, kuras ir pinvartas atbilstīgi 4. pantam. Šādā gadījumā palīdzību, ko sniedz saskaņā ar šo regulu, izmanto kā papildresursus.

Pamatojums

Atbilstošāks formulējums lielākam atbalsta sniegšanas metožu skaitam.

Grozījums Nr.  52

Regulas priekšlikums

7. pants - 2. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

2. Finanšu nolīgumos paredz noteikumus, kas Komisijai un Revīzijas palātai piešķir tiesības piekļūt informācijai, kura ir nepieciešama to pienākumu pildīšanai, vajadzības gadījumā uz vietas, saskaņā ar pārbaudes nolīgumiem, kas noslēgti ar attiecīgajām starptautiskajām organizācijām.

2. Nolīgumi pilnvaro tieši Komisiju un Revīzijas palātu veikt revīziju, tostarp dokumentu revīziju vai revīziju uz vietas jebkuram līgumslēdzējam vai apakšlīgumslēdzējam, kas ir saņēmis Kopienas finansējumu. Tie arī pilnvaro tieši Komisiju veikt pārbaudes un apskates uz vietas saskaņā ar Padomes 1996. gada 11. novembra Regulu (Euratom, EK) Nr. 2185/96 par pārbaudēm un apskatēm uz vietas, ko veic Komisija, lai aizsargātu Eiropas Kopienu finanšu intereses no krāpšanas un citiem pārkāpumiem*.

___________

*OV L 292, 15.11.1995., 2. lpp.

Pamatojums

Aizstāj šo tekstu ar formulējumu no finanšu instrumenta sadarbībai attīstības jomā, atbilstošāks lielākam atbalsta sniegšanas metožu skaitam.

Grozījums Nr.  53

Regulas priekšlikums

7. pants - 2.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

2.a Visos līgumos, kas noslēgti saistībā ar palīdzības īstenošanu, tiek nodrošinātas 2.  punktā noteiktās Komisijas un Revīzijas palātas tiesības līguma izpildes laikā un pēc tā.

 

Pamatojums

Arī šis teksts ir ņemts no finanšu instrumenta sadarbībai attīstības jomā, tas ir nepieciešams, lai piemērotos lielākam atbalsta sniegšanas metožu skaitam.

Grozījums Nr.  54

Regulas priekšlikums

8.a pants (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

8.a pants

Pārraudzība un izvērtēšana

 

1. Komisija regulāri pārrauga un izvērtē darbības, ko īsteno saskaņā ar šo regulu, lai pārliecinātos — attiecīgā gadījumā izmantojot neatkarīgu ārēju vērtējumu —, vai mērķi ir sasniegti, un lai varētu formulēt ieteikumus, kā uzlabot turpmākās darbības. Pienācīgi tiks ņemti vērā Eiropas Parlamenta vai Padomes priekšlikumi attiecībā uz neatkarīgu ārējo vērtējumu.

 

2. Komisija informācijas nolūkā nosūta novērtējuma ziņojumus Eiropas Parlamentam un 10.a pantā minētajai komitejai. Dalībvalstis var pieprasīt, lai konkrēti novērtējumi tiktu apspriesti 10.a pantā minētajā komitejā.

 

3. Novērtējot saskaņā ar šo regulu sniegto Kopienas palīdzību, Komisija iesaista visas ieinteresētās puses, tostarp nevalstiskus dalībniekus un pašvaldības.

Pamatojums

Jāizvērtē visu to darbību efektivitāte, kuru atbalstam ir piešķirts Kopienas finansējums. Teksts aizgūts no finanšu instrumenta sadarbībai attīstības jomā.

Grozījums Nr.  55

Regulas priekšlikums

9. pants

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Ziņojumu sniegšana

Ziņojumu sniegšana

Komisija vēlākais līdz 2009. gada 31. decembrim informē Eiropas Parlamentu un Padomi par pasākumiem, kurus tā ir pieņēmusi saskaņā ar šo regulu. Komisija vēlākais līdz 2012. gada 31. decembrim sniedz tiem ziņojumu par pasākumu īstenošanu, tostarp iespēju robežās par šīs regulas ietvaros sniegtās palīdzības galvenajiem rezultātiem un ietekmi.

Komisija vēlākais līdz 2009. gada 31. decembrim informē Eiropas Parlamentu un Padomi par pasākumiem, kurus tā ir pieņēmusi saskaņā ar šo regulu. Komisija vēlākais līdz 2011. gada 31. decembrim sniedz tiem ziņojumu par pasākumu īstenošanu, tostarp par šīs regulas ietvaros sniegtās palīdzības galvenajiem rezultātiem un ietekmi. Komisija 2009. gada septembrī iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei pirmo starpposma ziņojumu par veiktajiem pasākumiem, lai ātrai reaģēšanai uz pārtikas krīzi paredzētā finansēšanas mehānisma saturu pēc vajadzības varētu pielāgot tā mērķiem.

Pamatojums

Ir svarīgi, lai Komisija regulāri informētu Eiropas Parlamentu un Padomi par mehānisma darbību un rezultātiem. Tādēļ ir jāsagatavo pirmais starpposma ziņojums un pēc tam detalizēts gala vērtējums, lai novērtētu reālo ietekmi uz iedzīvotājiem, kurus visvairāk ietekmē pārtikas krīze.

Grozījums Nr.  56

Regulas priekšlikums

10. pants

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1. Kopējā atskaites summa šīs regulas īstenošanai no 2008. gada līdz 2009. gadam ir 1,0 miljards euro.

1. Kopējā atskaites summa šīs regulas īstenošanai no 2008. gada līdz 2009. gadam ir EUR 1,0 miljards. Šo pamatsummu finansē no daudzgadu finanšu shēmas 4. izdevumu kategorijas.

2. Atskaites summa 2008. gadam ir 750 miljoni euro.

2. Par ikgadējo summu lemj saskaņā ar ikgadējo budžeta procedūru.

3. Maksimālā atskaites summa 2009. gadam ir 250 miljoni euro.

 

 

4. Saistībās iekļautā summa katram gadam finanšu shēmas 2. pozīcijā paredz rezervi vismaz 600 miljonu euro apmērā, pamatojoties uz agrīnās brīdināšanas sistēmas jaunākā ziņojuma prognozi, kā noteikts Regulā (EK) Nr. 1290/2005. Ja tas tā nav konkrētam gadam, maksimālo summu, ko var iekļaut saistībās tam gadam saskaņā ar šo regulu, samazina, lai atjaunotu šo 2. pozīcijas rezervi.

 

3. Lai apmierinātu šajā regulā minētās vajadzības, daudzgadu finanšu shēma jāpielāgo atbilstoši visām iespējām, ko paredz 2006. gada 17. maija Iestāžu nolīgums. Ja daļai vai visām appropriācijām izmantos daudzgadu finanšu shēmas 2. izdevumu kategorijā pieejamo pārpalikumu, šajā izdevumu kategorijā katram gadam jāparedz rezerve vismaz EUR 600 miljonu apmērā, pamatojoties uz agrīnās brīdināšanas sistēmas jaunākā ziņojuma prognozi, kā noteikts Regulā (EK) Nr. 1290/2005. Ja tas tā nav konkrētam gadam, maksimālo summu, ko var iekļaut saistībās tam gadam saskaņā ar šo regulu, samazina, lai atjaunotu šo 2. pozīcijas rezervi.

Grozījums Nr.  57

Regulas priekšlikums

10.a pants (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

10.a pants

Komiteja

 

1. Komisijai palīdz komiteja.

 

2. Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Lēmuma 1999/468/EK 4. un 7. pantu, ņemot vērā tā 8. pantu. Lēmuma Nr. 1999/468/EK 4. panta 3. punktā paredzētais termiņš ir 10 darba dienas pasākumiem, kas pieņemti 2008. gadā un 30 dienas pasākumiem, kas pieņemti 2009. gadā.

 

3. Komiteja pieņem savu reglamentu.

Pamatojums

Ievieš visatbilstošāko komitoloģijas struktūru — pārvaldības komiteju, ko parasti izmanto ārējiem finansēšanas instrumentiem, bet paredz saīsinātus termiņus 2008. gadam, ņemot vērā šā gada procedūru steidzamību.

Grozījums Nr.  58

Regulas priekšlikums

Pielikums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

PIELIKUMSOrientējošs

kritēriju saraksts, lai izraudzītos mērķa valstis

PIELIKUMSKritēriju

saraksts, lai izraudzītos mērķa valstis, un kritēriji finanšu piešķīrumiem katrai valstij

Orientējošie kritēriji, lai izraudzītos mērķa valstis:

Kritēriji, lai izraudzītos mērķa valstis:

pārtikas cenu inflācija un tās potenciālā sociāli ekonomiskā un politiskā ietekme:

pārtikas cenu inflācija un tās potenciālā sociāli ekonomiskā un politiskā ietekme:

· pārtikas cenu inflācijas līmenis (salīdzinājumā ar vispārējo inflāciju),

· pārtikas cenu inflācijas līmenis (salīdzinājumā ar vispārējo inflāciju),

· atkarība no pārtikas importa, tostarp pārtikas atbalsta importa,

· atkarība no neto pārtikas importa, tostarp pārtikas atbalsta importa,

· sociālā neaizsargātība un politiskā stabilitāte,

· sociālā neaizsargātība un politiskā stabilitāte,

· pārtikas ražošana kā procentuāla daļa no saimniecības patēriņa;

· pārtikas ražošana kā procentuāla daļa no saimniecības patēriņa;

 

· lauksaimnieciskās ražošanas jauda;

- valsts, kurai ir potenciālas tiesības saņemt atbalstu, spēja reaģēt un īstenot atbilstīgus atbildes pasākumus:

 

- valsts, kurai ir potenciālas tiesības saņemt atbalstu, spēja reaģēt un īstenot atbilstīgus atbildes pasākumus:

· valdības veiktie pasākumi, tostarp piedāvājuma un tirdzniecības pasākumi,

· valdības veiktie pasākumi, tostarp piedāvājuma (piemēram, infrastruktūras uzlabošana lauku rajonos) un tirdzniecības pasākumi,

 

· eksporta ieņēmumi,

· eksporta ieņēmumi,

· fiskālā neaizsargātība.

· fiskālā neaizsargātība.

 

Tiks ņemti vērā arī citi finansējuma avoti, kas no donoru kopienas īstermiņā ir pieejami mērķa valstij, lai reaģētu uz pārtikas krīzi, kā arī valsts potenciāls ilgtermiņā ilgtspējīgi palielināt lauksaimniecisko ražošanu.

Tiks ņemti vērā arī citi finansējuma avoti, kas no donoru kopienas īstermiņā ir pieejami mērķa valstij, lai reaģētu uz pārtikas krīzi, kā arī valsts potenciāls ilgtermiņā ilgtspējīgi palielināt lauksaimniecisko ražošanu.

 

Orientējoši kritēriji finanšu piešķīrumiem katrai valstij:

 

· pietiekams labas pārvaldes līmenis;

 

· atbilstošo iedzīvotāju patiesās vajadzības;

 

· pietiekama spēja izveidot sociālās drošības tīklus nabadzīgām un mazāk aizsargātām grupām;

 

· pietiekama spēja strauji un efektīvi palielināt lauksaimniecisko ražošanu

 

· pietiekama infrastruktūra, lai pielāgotos straujam ražošanas pieaugumam un apgādātu vietējos un reģionālos tirgus.

Pamatojums

Jānosaka mērķa valstu izraudzīšanās kritēriji, tādējādi šeit neder orientējošs saraksts. Tas arī saskaņo šo pielikumu ar 1. panta 3. punktu, kurā nav minēts, ka šis saraksts ir orientējošs.


PASKAIDROJUMS

Krīze, ko nevar ignorēt

Pārtikas cenu paaugstināšanās nav tikai viens no avīžu virsrakstu tematiem. Pasaulē vairāk nekā diviem miljardiem cilvēku, kuri mēģina izdzīvot ar mazāk nekā diviem dolāriem dienā un kuri apmēram 50 % no saviem ienākumiem iztērē pārtikas iegādei, tie ir reāli draudi izdzīvošanai. Rekordaugstas cenas tādām būtiskākajām graudaugu kultūrām kā rīsi, kukurūza un kvieši tieši ietekmē badā dzīvojošo cilvēku skaitu visā pasaulē — saskaņā ar ANO Pārtikas un lauksaimniecības organizācijas datiem 2007. gadā vēl 50 miljoni cilvēku nonāca šādā stāvoklī. Tādās valstīs kā Haiti, Bangladeša un Ēģipte demonstrācijas ir beigušās ar vardarbību. Un izredzes īstenot pirmo no ANO Tūkstošgades attīstības mērķiem — līdz 2015. gadam pasaulē uz pusi samazināt badā dzīvojošo cilvēku skaitu — šķiet arvien samazinās.

Plaši ir runāts par šīs krīzes daudzajiem iemesliem — gaļas un nevis labības patēriņa pieaugumu Ķīnā un Indijā, tādām klimata pārmaiņu izraisītām dabas parādībām kā sausums Austrālijā, biodegvielas ražošanai nepieciešamo lauksaimniecības kultūru audzēšanu pārtikas kultūru vietā un nepieredzēti zemajiem pasaules labības krājumiem. Kad darbojas šādi būtiski faktori, saprotams, ka vairums analītiķu paredz augstu pārtikas cenu saglabāšanos arī tuvākajā nākotnē. Un spekulācijas lauksaimniecības preču tirgos vēl tikai pastiprina pārtikas cenu palielināšanos. Tomēr neatkarīgi no šīs krīzes cēloņiem, tagad vissvarīgākais ir sagatavot saskaņotu, koordinētu un iedarbīgu pretdarbību.

Šajā nolūkā Komisija ir jau pārvietojusi visus iespējamos līdzekļus no Kopienas ilgtermiņa ārējās sadarbības instrumentiem. Iespējas atkārtot to pašu 2009. gadā ir ļoti ierobežotas, un ar īstermiņa resursu mobilizāciju savākto līdzekļu joprojām būtu daudz par maz. Turklāt tas apdraudētu esošo sadarbības programmu saskaņotību. Bija jārod cits risinājums.

Komisijas priekšlikums piešķirt 1 miljardu eiro pārtikas krīzes pārvarēšanai ir nozīmīgs un ļoti savlaicīgs ieguldījums šīs steidzamās problēmas risināšanā. Referents vēlētos sirsnīgi apsveikt Komisiju par šādu drosmīgu soli. Viņš būs priecīgs cieši sadarboties ar Komisiju un Padomi, strādājot pie šī svarīgā tiesību akta steidzamas pieņemšanas.

Viņš paredz, ka Eiropas Parlamentā — pamatojoties uz agrākajām sarunām ar kolēģiem — būs cieša sadarbība ar vēl citām šajā jautājumā ieinteresētajām komitejām, jo īpaši ar Lauksaimniecības un Budžeta komiteju. Viņš ir pārliecināts, ka šis pozitīvās sadarbības gars ļaus ātri pieņemt visiem pieņemamu regulu.

Divpusēja pieeja

To, ka pārtikas krīze jārisina ar divējādu pieeju, uzsvēra divi augsta līmeņa viesi, kas 2008. gada pirmajā pusgadā apmeklēja Attīstības komiteju.

Martā komiteju uzrunāja Pasaules pārtikas programmas izpilddirektore Josette Sheeran, kura informēja par ietekmi, kādu uz viņas vadītās aģentūras veiktajiem pārtikas atbalsta pasākumiem ir atstājusi pārtikas krīze. Josette Sheeran teica, ka augstākas pārtikas cenas nozīmē to, ka pārtikas atbalsts kļūst dārgāks tieši tajā laikā, kad cilvēkiem tas visvairāk ir nepieciešams, un degvielas cenu izraisītais šoks šo problēmu vēl vairāk sarežģī. Viņas lūgumus pēc lielāka finansējuma sadzirdēja gan ES līmenī, gan arī citi donori visā pasaulē.

Maijā starptautiski atzīts ekonomists Jeffrey Sachs uzrunāja komiteju kā ANO ģenerālsekretāra īpašais padomnieks Tūkstošgades attīstības mērķu jautājumā. Nenoliedzot pārtikas atbalsta un citu humāno operāciju nozīmi pašreizējā situācijā, viņš uzsvēra, ka no jauna ir jāaktivizē lauksaimniecība, lai rastu noturīgāku risinājumu vidējā un ilgākā termiņā. Jo īpaši, viņš uzsvēra, ir svarīgi nodrošināt jaunattīstības valstu zemniekiem būtiskākos lauksaimnieciskās ražošanas resursus, kas tiem nepieciešami ražošanas paplašināšanai.

Priekšlikums par pārtikas mehānismu, kas paredzēts patieso vajadzību apmierināšanai

Komisijas priekšlikums par „mehānismu ātrai reaģēšanai uz pārtikas cenu paaugstināšanos jaunattīstības valstīs”, ko tā iesniedza ar mērķi pielāgot palīdzību pēc tam, kad beigsies nekavējošā humānā palīdzība, reaģējot uz pārtikas krīzi, atbilst šai dubultajai pieejai.

Tajā ir īpaši noteikumi par finansējumu, lai aptvertu paplašinātu piekļuvi lauksaimnieciskās ražošanas resursiem un pakalpojumiem, tostarp mēslošanas līdzekļiem un sēklām(1), un tas ir veltīts arī „drošības tīkla pasākumiem, kuru mērķis ir saglabāt vai uzlabot lauksaimnieciskās ražošanas jaudu un pievērsties neaizsargātāko iedzīvotāju pamata pārtikas vajadzībām”(2). Tā kā lauksaimnieciskās ražošanas resursiem jādarbojas īsā vai vidējā termiņā, tad sociālās drošības tīkli pēc definīcijas būs vairāk tādi kā ārkārtas pasākumi, kas paredzēti, lai izveidotu sistēmas, kas var sniegt palīdzību līdz laikam, kad paplašinātā ražošana uzlabos pārtikas pieejamību par pieņemamām cenām.

Referents ir apmierināts, ka šie divi aspekti aptver šobrīd visaktuālākos problemātiskos jautājumus. Viņš aicina nesākt pārāk plašas diskusijas par dažādiem finansējamajiem pasākumiem, jo tas varētu apgrūtināt iespēju iespējami īsā laikā vienoties par pirmo lasījumu.

Tomēr ierosinātajā tekstā ir apskatītas vairākas problēmas, kuru novēršanai ir veltīti referenta ierosinātie grozījumi:

a) Komitoloģija

Noteikumi, kas ļauj īstenot Kopienas budžetu, parasti izveido tehniska rakstura papildu lēmumu sistēmu, kurus jāpieņem dalībvalstu pārstāvju komitejai un Komisijai. Noteikumus par šādu komiteju darbību nosaka ar komitoloģijas lēmumu(3), kurā ir iekļautas arī Parlamenta tiesības pārraudzīt šai komitejai iesniegtos pasākumus. Tomēr priekšlikumā par jauno pārtikas mehānismu šī struktūra nav iekļauta.

Ir saprotamas Komisijas bažas par šīs regulas īstenošanu, jo īpaši attiecībā uz finansējumu 2008. gadam. Tomēr, no juridiskā viedokļa raugoties, nav precedenta, ka šāda veida lēmums būtu pieņemts bez komitejas struktūras. Turklāt no politiskās perspektīvas tas būtu izdevīgi Parlamentam un arī, kā to saprot referents, dalībvalstis ļoti negribētu pieļautu šādu jauninājumu.

Tādēļ ir ierosināti grozījumi ieviest standarta komitoloģijas struktūru šāda veida tiesību aktiem — vadības komiteju — ar īpaši samazinātiem termiņiem, kas 2008. gadā ļautu ātri pieņemt lēmumus.

b) Palīdzības sniegšanas mehānisms

Šajā priekšlikumā ir sniegta ļoti ierobežota to struktūru izvēle, caur kurām varētu virzīt finansējumu, jo šeit ir paredzēts, ka iniciatīvas jāīsteno vienīgi ar reģionālu un lielu starptautisku organizāciju palīdzību.

Saprotot, ka šis paņēmiens varētu būt lietderīgs, lai nodrošinātu ātru īstenošanu, tomēr referents jūt, ka tekstā paustā nostādne šajā jautājumā ir pārāk ierobežojoša. Jaunattīstības valstu lauksaimniecībai ir raksturīgs, ka apstākļi dažādās valstīs ir ļoti atšķirīgi, tas pats attiecas uz to šo valstu dažāda veida organizāciju kompetences, specializācijas un efektivitātes līmeni, kuras varētu izmantot palīdzības īstenošanai. Turklāt nedrīkst aizmirst, ka 2009. gada finansējuma īstenošana nebūs tik steidzama.

Referents ierosina priekšlikumus, lai paplašinātu to struktūrvienību skaitu, kuras Komisija varētu izvēlēties šajā regulā paredzēto pasākumu īstenošanai, pamatojoties uz sarakstiem, ko jau izmanto attīstības sadarbības instrumentam.

c) Novērtēšana

Priekšlikumā nav iekļauti noteikumi, kas ļautu vērtēt, kā ir veiktas šajā regulā paredzētās darbības. Tā kā tas ir vislabākais vieds, kā noskaidrot palīdzības rezultātus, referents ierosina grozījumu, lai iekļautu nepieciešamo tekstu.

d) Budžeta aspekti

Šajā priekšlikumā Komisija paskaidro, ka Regulā paredzētais 1 miljardu eiro lielais finansējums ir jāņem no tiem kopējai lauksaimniecības politikai atvēlētajiem līdzekļiem, kas nav pieprasīti 2008. gadam, un kurus, ļoti iespējams, nepieprasīs arī 2009. gadam. Kopienā bija paredzēti kredīti lauksaimniecības cenu atbalstam, bet tos neizmanto tieši tādēļ, ka pārtikas cenas ir tika augstas un tas ir radījis krīzi jaunattīstības valstīs.

Rodas delikāts jautājums par šī priekšlikuma statusu attiecībā uz daudzgadu finanšu shēmu, kas iekļauta 2006. gada Iestāžu nolīgumā par budžetu(4). Komisija apgalvo, ka finansējumu var ņemt tieši no 2. pozīcijas, ņemot vērā finansējamo darbību lauksaimniecisko raksturu, tādējādi izvairoties no daudzgadu finanšu shēmas radikālas mainīšanas, tomēr ne visas budžeta lēmumu pieņemšanas procesā iesaistītās puses atbalsta šo viedokli.

Runājot par Parlamentu, referents apzinās savu Budžeta komitejas kolēģu bažas šajā jautājumā. Viņš ierosina pilnībā ņemt vērā viņu kompetenci ar budžetu saistītajos jautājumos un atturēties no oficiāliem paziņojumiem, ko varētu izprast kā šīs komitejas locekļu kompetences aizskaršanu. Tā kā šajā priekšlikumā paredzēts, ka budžeta procedūrai jānotiek reizē ar likumdošanas procedūru, vai nu pamatojoties uz 2008. un 2009. gada budžeta grozījumiem, kā tas paredzēts Komisijas priekšlikumā, vai arī uz ko citu, viņš plāno atstāt Budžeta komitejai pietiekamu politiskās darbības lauku šo lēmumu pieņemšanai, kā arī Attīstības komitejas priekšlikuma apsvēršanai. Šajā sakarā viņš atturējās ierosināt jebkādus grozījumus šī priekšlikuma 10. pantā iekļautajos finanšu noteikumos. Vienošanās, kurām ir piekritusi budžeta lēmējinstitūcija, tiks ierosinātas vēlākā laika posmā kā grozījumi šī tiesību akta tekstā.

Lai panāktu šīs vienošanās, referents lūdz budžeta lēmējiestādes atcerēties, cik smaga ir jaunattīstības valstis skarošā krīze, un ka nekavējoties jāpieņem šī regula, lai tā varētu sekmīgi darboties visīsākajā laikā. Viņš vēlētos vērst uzmanību arī uz pamatotajām bažām par to, ka būs ļoti grūti saplānot ārkārtīgi lielu naudas summu piešķiršanu dažās pēdējās 2008. gada nedēļās.

e) Papildināmība

Referentam īpaši nozīmīgi šķiet pieprasīt, lai finansējums saskaņā ar jauno Regulu būtu papildu finansējums. Augsto pārtikas cenu krīzes atvieglošanai nav jānotiek uz citās nepieciešamās jomās paredzētu attīstības darbību rēķina. Šie apsvērumi tāpat attiecas uz finansējumu no Kopienas budžeta, kur šo regulu nedrīkst izmantot, lai aizvietotu citos finanšu instrumentos paredzētas darbības, un uz dalībvalstīm, kurām būtu pārmērīgi šīs regulas atbalstam novirzīt līdzekļus no divpusējām programmām.

Paātrināta likumdošanas procedūra

Ņemot vērā šī temata neatliekamību un to, ka līdzekļi tiek ņemti no 2008. gada budžeta un ka tie ir jāsadala līdz šā gada beigām, jo īpaši ir jāpaātrina šai regulai nepieciešamo lēmumu pieņemšana. Referents ierosina izstrādāt tabulu, kas ļaus pieņemt oktobra II sesijā Strasbūrā, apzinoties, ka pat tad būs ļoti grūti savlaicīgi īstenot 2008. gada finansējumu. Viņš no visas sirds aicina kolēģus visās iestādēs sadarboties pēc iespējas ciešāk, lai savlaicīgi īstenotu šo regulu.

Kaut kas ir jādara — un ātri!

Pārtikas krīze ir saistīta ar patiesām ciešanām, nevis tikai ar avīžu virsrakstiem. Saskaroties ar šādu smagu situāciju, Eiropas sabiedrība un visa pasaule nesaprastu, ja ES budžeta liekie līdzekļi netiktu izlietoti tās novēršanai. Likumdevēji nedrīkst aizmirst par savu atbildību pasaules priekšā. Bet pasaule mūs vēro un liks mums atskaitīties par savu rīcību.

(1)

COM (2008) 450/5 3. panta 2. punkta a) apakšpunkts

(2)

COM (2008) 450/5 3. panta 2. punkta b) apakšpunkts

(3)

Padome Lēmums 1999/468/EK (1999. gada 28. jūnijs), ar ko nosaka Komisijai piešķirto ieviešanas pilnvaru īstenošanas kārtību.

(4)

Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas 2006. gada 17. maija Iestāžu nolīgums par budžeta disciplīnu un pareizu finanšu pārvaldību


Budžeta komitejaS ATZINUMS (*) (2.10.2008)

Attīstības komitejai

par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko izveido mehānismu ātrai reaģēšanai uz pārtikas cenu paaugstināšanos jaunattīstības valstīs

(COM(2008)0450 – C6‑0280/2008 – 2008/0149(COD))

Atzinumu sagatavoja (*): Reimer Böge

(*) Komiteju iesaistīšanas procedūra – Reglamenta 47. pants

ĪSS PAMATOJUMS

Piekšvēsture

2008. gada 18. jūlijā Komisija iepazīstināja ar savu priekšlikumu par mehānismu ātrai reaģēšanai uz pārtikas cenu straujo pieaugumu. Vairākus mēnešus Komisija ir meklējusi atbilstošu ES risinājumu samilzušajai pārtikas krīzes problēmai jaunattīstības valstīs.

Jau pašā sākumā Eiropas Parlaments atbalstīja Komisijas novērtējumu par steidzamu nepieciešamību sniegt konkrētu ES ieguldījumu šīs krīzes risināšanā. Parlaments uzsvēra, ka Komisijai jāizmanto visi līdzekļi, lai nodrošinātu, ka darbības pārtikas jomā netiek pārtrauktas, un ka šajā ārkārtas situācijā jāsniedz papildu palīdzība.

Tā kā šajā priekšlikumā atrodami daži būtiski budžeta elementi, Budžeta komiteja pieprasīja Reglamenta 47. panta piemērošanu par komiteju ciešāku sadarbību, un turpmāk tās darbība ietvers tikai budžeta aspektus.

BUDŽETA ASPEKTI

– Jautājumā par šā jaunā instrumenta finansējumu ziņojuma sagatavotājs uzskata, ka Komisija nav piedāvājusi atbilstošu mehānismu. Instrumenta būtība ir tieša palīdzība trešām valstīm, un tas noteikti jāfinansē no īpašas budžeta kategorijas, kas paredzēta daudzgadu finanšu shēmā „ES — globālais partneris”. Šis fakts ir kļuvis vēl būtiskāks, jo Komisija plāno ieviest divas jaunas budžeta pozīcijas (finanšu instruments un administratīvs atbalsts) ES budžeta 21. nodaļā (Attīstība un attiecības ar ĀKK valstīm), kas attiecas uz pašreizējām programmām.

Tā kā situācija ir šāda, priekšlikums jaunā mehānisma finansēšanai, izmantojot 2. kategorijas (Dabisko resursu saglabāšana un vadība) rezervi, ir nepiemērots un rada neskaidrības.

– Sakarā ar to, ka 4. kategorijas robežās nepietiks rezervju mehānisma finansēšanai (tikai EUR 750 miljoni no 2008. gada budžeta un EUR 250 miljoni no 2009. gada budžeta), nepieciešams veikt izmaiņas attiecīgajā kategorijas apjomā.

– Mehānisma finansēšanai jāizmanto visi 2006. gada 17. maija Iestāžu nolīgumā noteiktie instrumenti.

– Piedāvātais instruments paredz tādus specifiskus pasākumus kā piekļuve lauksaimniecības izejvielām un pakalpojumiem, tostarp mēslošanas līdzekļiem un sēklām. Šādi pasākumi jau ir paredzēti Regulā (EK) Nr. 1905/2006, ar ko izveido finanšu instrumentu sadarbībai attīstības jomā (DCI).

Tāpēc ziņojuma sagatavotājs vēlas apstrīdēt Komisijas veicināto tiesību aktu dublēšanos.

– Jauna juridiska instrumenta radīšana pārtikas krīzes risināšanā liecina par tendenci apskatīt jautājumus katrā konkrētajā gadījumā atsevišķi un gadā kopumā. Ziņojuma sagatavotājs norāda, ka Eiropadomes secinājumos (īpaši 2008. gada 19.–20. jūnija secinājumos) lasāmie ieteikumi jāizskata, ņemot vērā daudzgadu pieeju.

GROZĪJUMI

Budžeta komiteja aicina par jautājumu atbildīgo Attīstības komiteju savā ziņojumā iekļaut šādus grozījumus:

Grozījums Nr.  1

Regulas priekšlikums

Normatīvās rezolūcijas projekts

1.a punkts (jauns)

Normatīvās rezolūcijas projekts

Grozījums

 

1.a uzskata, ka likumdošanas priekšlikumā norādītā pamatsumma neatbilst daudzgadu finanšu shēmas (DFS) 4. izdevumu kategorijā minētajai maksimālajai summai, ja maksimālā summa netiek pielāgota nosacījumiem 2006. gada 17. maija Iestāžu nolīgumā par budžeta disciplīnu un pareizu budžeta pārvaldību; uzskata, ka šā instrumenta finansēšanai nevajadzētu apdraudēt citu ES prioritāšu un pašreizējo solījumu finansēšanu;

Pamatojums

Pirms tiesību akta galīgās pieņemšanas abām budžeta lēmējiestādēm ir jāsāk sarunas, lai panāktu vienošanos par šā mehānisma finansēšanu, izpētot visas Iestāžu nolīgumā paredzētās iespējas, tostarp jauna pagaidu fonda izveidi.

Grozījums Nr.  2

Normatīvās rezolūcijas projekts

1.b punkts (jauns)

Normatīvās rezolūcijas projekts

Grozījums

 

1.b uzsver, ka ir jāpiemēro 2006. gada 17. maija Iestāžu nolīguma 14. punkta noteikumi, ja likumdošanas iestāde nolems likumdošanas priekšlikumu pieņemt; uzsver, ka Parlaments sāks sarunas ar citu budžeta lēmējiestādes struktūrvienību, lai laicīgi panāktu vienošanos par šā mehānisma finansēšanu;

 

1.c uzskata, ka šo sarunu gaitā abām lēmējiestādēm jāizskata visas finansējuma iespējas, tostarp iespēja palielināt ārkārtas palīdzībai paredzēto rezervi; uzskata, ka kopējā finansējuma summa nedrīkst pārsniegt EUR 1 miljardu;

Grozījums Nr.  3

Priekšlikums regulai

5. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(5) Eiropadomes sanāksme 2008. gada 20. jūnijā secināja, ka ir nepieciešama Eiropas Savienības rīcība no attīstības un humānās palīdzības perspektīvas. Turklāt tika paziņots, ka Eiropas Savienība piesaistīs resursus, lai papildus pārtikas atbalstam finansētu drošības tīklus nabadzīgām un neaizsargātām iedzīvotāju grupām, ka ES atbalstīs stabilu lauksaimniecības piedāvājumu jaunattīstības valstīs, jo īpaši nodrošinot nepieciešamo finansējumu lauksaimniecības izejvielām un palīdzību tirgus riska pārvaldības instrumenta izmantošanā, un atzinīgi vērtēja Komisijas nodomu iesniegt priekšlikumu par jaunu fondu pašreizējās finanšu shēmas ietvaros, lai atbalstītu lauksaimniecību jaunattīstības valstīs.

(5) Eiropadomes sanāksme 2008. gada 20. jūnijā secināja, ka ir nepieciešama Eiropas Savienības rīcība no attīstības un humānās palīdzības perspektīvas. Turklāt visu Tūkstošgades attīstības mērķu īstenošanas atbalstam tika paziņots, ka Eiropas Savienība piesaistīs resursus, lai papildus pārtikas atbalstam finansētu drošības tīklus nabadzīgām un neaizsargātām iedzīvotāju grupām, ka ES atbalstīs stabilu lauksaimniecības piedāvājumu jaunattīstības valstīs, jo īpaši nodrošinot nepieciešamo finansējumu lauksaimniecības izejvielām un palīdzību tirgus riska pārvaldības instrumenta izmantošanā, un atzinīgi vērtēja Komisijas nodomu iesniegt priekšlikumu par jaunu fondu pašreizējās finanšu shēmas ietvaros, lai atbalstītu lauksaimniecību jaunattīstības valstīs.

Grozījums Nr.  4

Priekšlikums regulai

5.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(5a) Tajā pašā sanāksmē Eiropadome atkārtoti apstiprināja apņemšanos sasniegt ES Oficiālās attīstības palīdzības (OAP) mērķus 2010. un 2015. gadam (attiecīgi 0,56 % un 0,70 % no ES NKI), tādējādi 2010. gadā divkāršojot ES ikgadējo OAP; šāda apņemšanās skaidri parāda, ka attiecībā uz ES palīdzību attīstības jomā jāveic daudzgadu budžeta plānošana.

Grozījums Nr.  5

Priekšlikums regulai

8. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(8) Tie paši apstākļi, kas rada nepieciešamību pēc pašreizējā finansēšanas mehānisma (pārtikas augstās cenas), arī samazina lauksaimniecības tirgus izdevumus finanšu shēmas 2. pozīcijā. Pašreizējās aplēses liecina arī par ievērojamu nepiešķirtu rezervi 2. pozīcijas robežās 2009. gadā.

(8) Tie paši apstākļi, kas rada nepieciešamību pēc pašreizējā finansēšanas mehānisma (pārtikas augstās cenas), arī samazina lauksaimniecības tirgus izdevumus finanšu shēmas 2. izdevumu kategorijā. Pašreizējās aplēses liecina arī par ievērojamu nepiešķirtu rezervi 2. izdevumu kategorijas robežās 2009. gadā. Saskaņā ar specifikācijas principu šajā regulā paredzēto darbību mērķis ir sadarbības veicināšana ar jaunattīstības valstīm. Tādēļ šo darbību īstenošanai nepieciešamie izdevumi jāfinansē saskaņā ar daudzgadu finanšu shēmas 4. izdevumu kategoriju „ES — globālais partneris”.

Grozījums Nr.  6

Priekšlikums regulai

8.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(8a) Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas 2006. gada 17. maija Iestāžu nolīgums par budžeta disciplīnu un pareizu finanšu pārvaldību1, jo īpaši tā 23. punkts, paredz atbilstošus instrumentus, lai saskaņotu daudzgadu finanšu shēmas dažādu maksājumu kategoriju maksimālās vērtības.

 

1 OV C 139, 14.6.2006., 1. lpp.

Grozījums Nr.  7

Priekšlikums regulai

13.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(13a) Saskaņā ar EK Līguma 276. pantu mehānisma izmantošana ir pakļauta ikgadējai budžeta izpildes apstiprinājuma procedūrai.

Grozījums Nr.  8

Priekšlikums regulai

15.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

15.a Mehānisma mērķis ir atvieglot mikrokredītu piešķiršanu mazajiem lauksaimniecības produktu ražotājiem krīzes ietekmētajās jaunattīstības valstīs. Šo mehānismu mikrokredītu piešķiršanai jāveido pēc analoģijas ar esošajiem instrumentiem (finanšu instrumentu sadarbībai attīstības jomā un Eiropas Attīstības fondu).

Grozījums Nr.  9

Priekšlikums regulai

3. pants – 2. punkts – ba apakšpunkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(ba) mikrokredītu mehānismi maziem lauksaimniecības produktu ražotājiem, lai uzlabotu ražošanu.

Grozījums Nr.  10

Priekšlikums regulai

10. pants

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1. Kopējā atskaites summa šīs regulas īstenošanai no 2008. gada līdz 2009. gadam ir 1,0 miljards euro.

1. Kopējā atskaites summa šīs regulas īstenošanai no 2008. gada līdz 2009. gadam ir 1,0 miljards euro. Šo pamatsummu finansē no finanšu shēmas 4. izdevumu kategorijas.

 

2. Atskaites summa 2008. gadam ir 750 miljoni euro.

2. Par ikgadējo summu lems saskaņā ar ikgadējo budžeta procedūru.

3. Maksimālā atskaites summa 2009. gadam ir 250 miljoni euro.

 

 

4. Saistībās iekļautā summa katram gadam finanšu shēmas 2. pozīcijā paredz rezervi vismaz 600 miljonu euro apmērā, pamatojoties uz agrīnās brīdināšanas sistēmas jaunākā ziņojuma prognozi, kā noteikts Regulā (EK) Nr. 1290/2005. Ja tas tā nav konkrētam gadam, maksimālo summu, ko var iekļaut saistībās tam gadam saskaņā ar šo regulu, samazina, lai atjaunotu šo 2. pozīcijas rezervi.

 

3. Lai apmierinātu šajā regulā minētās vajadzības, daudzgadu finanšu shēma jāpielāgo atbilstoši visām iespējām, ko paredz 2006. gada 17. maija Iestāžu nolīgums. Ja daļai vai visām appropriācijām izmantos finanšu shēmas 2. izdevumu kategorijā pieejamo pārpalikumu, šajā izdevumu kategorijā katram gadam jāparedz rezerve vismaz 600 miljonu euro apmērā, pamatojoties uz agrīnās brīdināšanas sistēmas jaunākā ziņojuma prognozi, kā noteikts Regulā (EK) Nr. 1290/2005. Ja tas tā nav konkrētam gadam, maksimālo summu, ko var iekļaut saistībās tam gadam saskaņā ar šo regulu, samazina, lai atjaunotu šo 2. izdevumu kategorijas rezervi.

PROCEDŪRA

Virsraksts

Mehānisms ātrai reaģēšanai uz pārtikas cenu paaugstināšanos jaunattīstības valstīs

Atsauces

COM(2008)0450 – C6-0280/2008 – 2008/0149(COD)

Komiteja, kas atbildīga par jautājumu

DEVE

Atzinumu sniedza

       Datums, kad paziņoja plenārsēdē

BUDG

2.9.2008

 

 

 

Komiteju iesaistīšanas procedūra - datums, kad paziņoja plenārsēdē

23.9.2008

 

 

 

Atzinumu sagatavoja

       Iecelšanas datums

Reimer Böge

3.9.2008

 

 

Izskatīšana komitejā

10.9.2008

22.9.2008

 

 

Pieņemšanas datums

22.9.2008

 

 

 

Galīgais balsojums

+:

–:

0:

21

0

0

Deputāti, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Richard James Ashworth, Reimer Böge, Paulo Casaca, Brigitte Douay, James Elles, Salvador Garriga Polledo, Catherine Guy-Quint, Jutta Haug, Anne E. Jensen, Alain Lamassoure, Janusz Lewandowski, Eleonora Lo Curto, Mario Mauro, Jan Mulder, Margaritis Schinas, Theodor Dumitru Stolojan, László Surján, Helga Trüpel, Kyösti Virrankoski, Ralf Walter

Aizstājējs(-i), kas bija klāt galīgajā balsošanā

Thijs Berman

Mr Josep BORRELL FONTELLES, MEP

                                                                             Chairman

                                                                              Committee on Development

                                                                                   European Parliament

IPOL-COM-CONT D(2008)/57212

Dear Chairman,

I am writing to inform you about CONT's position concerning the European Commission's proposal to establish a facility for a rapid response to the soaring food prices in developing countries (COM(2008)0450).

Given the urgency of the matter and the fact that our next committee meeting does not take place until 7th October (date of the DEVE vote), we are obliged to send our opinion to you by means of this letter.

Bearing in mind the gravity of the crisis afflicting developing countries I am deeply convinced of our need to work closely together in order to give a common, coherent and effective reaction from the European Parliament to the food crisis.

According to Article 276 of the EC Treaty, the implementation of this facility will be subject to the annual discharge procedure as also applies for the other funds managed by the Commission in the field of external actions. Our committee attaches the highest importance to ensuring that these funds are managed according to the best standards of sound financial management.

In the 2006 Discharge exercise the European Parliament had serious concerns regarding the subject of external actions. For several years the Court of Auditors pointed out the material incidence of error and the weaknesses in the supervisory and control systems designed to ensure the legality and regularity of the transactions at the level of project implementing organisations.

In the 2006 Discharge Resolution, Parliament considered that, without compromising the effectiveness of action in this important field, transparency, visibility and political guidance for all EU funds implemented in the area of external actions should be strengthened, be it directly by the Commission or via decentralised management, or through international trust funds (to which the EU is a major donor).

./.

In order to allow a meaningful Discharge in respect of the funds implemented under the newly created instrument the CONT Committee considers that some actions are needed. More particularly, these should be developed by the Commission:

· Monitoring: clear guidelines and procedures setting out the framework for managing financial contributions made.

· Internal reporting: a clear follow up of funds transferred in order to provide the necessary information to the discharge authority.

· Verification: clear agreements which expressly allow access for EU auditors (European Court of Auditors, Commission or private audit firms) to carry out audits of any beneficiary or entity having received Community funds in order to protect the European Communities' financial interest against fraud and other irregularities and to ensure that such irregularities are removed.

· External reporting: the Commission should report to the discharge authority on the state of play of the implementation of EU funds transferred and on the specific controls undertaken.

· Effectiveness: the Commission should establish a continuous updating and reliable assessment of the performance and effectiveness of this cooperation.

· Transparency and visibility: the European nature of this cooperation delivered through international organisations should be preserved. Similar visibility guidelines of the agreements signed in 2006 with the UN and Wold Bank should also be applied in relation to these funds.

I very much hope that the budgetary decision-makers will take into consideration our opinion.

Sincerely yours,

Herbert Bösch


Lauksaimniecības un lauku attīstības komitejaS ATZINUMS (*) (6.10.2008)

Attīstības komitejai

par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko izveido mehānismu ātrai reaģēšanai uz pārtikas cenu paaugstināšanos jaunattīstības valstīs

(COM(2008)0450 – C6‑0280/2008 – 2008/0149(COD))

Atzinumu sagatavoja (*): Stéphane Le Foll

(*) Iesaistītā komiteja – Reglamenta 47. pants

ĪSS PAMATOJUMS

I. Cenu paaugstināšanās kā pārtikas krīzes iemesls

Pēdējie divi gadi raksturīgi ar iespaidīgu pavērsienu pasaules lauksaimniecības un pārtikas tirgū, kura 30 gadu garumā reģistrētās tendences mūs pieradinājušas pie pastāvīga faktisko cenu krituma. Cenu paaugstināšanās, ko izraisījušas šīs pēdējā laika izmaiņas, radījusi makroekonomisku haosu un ievērojamu pārtikas krīzi, kas vissmagāk skārusi planētas vismazāk aizsargātos iedzīvotājus, it īpaši valstīs, kur notiek karadarbība un ir viszemākais dzīves līmenis, un joprojām vairāk nekā 50 % budžeta tiek tērēts uzturam. Minētā cenu paaugstināšanās vēl vairāk pasliktina nabadzības rādītājus, veicina uztura nepietiekamību un rada bada risku, kas ietekmē politisko stabilitāti un starptautisko līdzsvaru.

Šī pārtikas krīze, ko apliecina bada periodi pagājušā gada pavasarī, ir saistīta ar pasaules pieaugošo strukturālo pieprasījumu pēc pārtikas produktiem demogrāfiskā pieauguma, ēšanas paradumu izmaiņu un biodegvielas ražošanas attīstības dēļ.

Tā norit reizē ar finansiālo krīzi, ko iezīmē pieaugošas spekulācijas lauksaimniecības tirgū. Pārtikas krīze iestājusies brīdī, kad ziemeļu un dienvidu iedzīvotāji apzinājušies klimatiskās sasilšanas un dabisko resursu (ūdens, enerģija, bioloģiskā daudzveidība) samazināšanās ietekmi uz planētas lauksaimniecību.

Šī krīze, ko nevar uzskatīt par pārejošu, ietekmē pasaules lauksaimniecību kopumā un debašu centrā izvirza jautājumus par lauksaimniecisko ražošanu un pārtikas līdzsvaru.

Šī brīža situācija nav vienkārši negadījums. Tā ir agrāko darbību rezultāts, kuru lielā mērā ietekmējušas bagātās valstis:

– pirms 20 gadiem SVF un Pasaules Bankas uzspiestā ierobežojumu atcelšanas un strukturālas pielāgošanas politika visnabadzīgākajām valstīm, veicināja šo valstu pārtikas apgādes atkarību no importa; starptautisko pārtikas preču pārāk zemās cenas salīdzinājumā ar vietējās produkcijas izmaksām kavēja šo valstu lauksaimniecības attīstību; atgādināsim, ka šīs starptautiskās cenas veido konkurence starp augsta ražīguma zonām, no kurām dažas tiek subsidētas;

– PTO sarunas par pasaules lauksaimniecības produktu tirdzniecību (mazāk par 10 % no produkcijas), kas iecerētas, lai liberalizētu apmaiņu starp maksātspējīgiem dalībniekiem, neļauj piegādāt pārtikas produktus visnabadzīgākajiem patērētājiem;

– palīdzības politika attīstības jomā uzsākta ar finansiāliem solījumiem, kas netika pildīti; turklāt tā pilnībā ignorē lauksaimniecības nozari, kas tomēr ir izšķirošs faktors jebkurai attīstībai un vitāli svarīgs 75 % pasaules nabadzīgāko iedzīvotāju lauksaimnieciskās darbības apgabalos; šobrīd Eiropas Savienība piešķir lauksaimniecībai tikai 4 % no attīstības politikas finansējuma.

Pēc piedzīvotajiem bada periodiem dažādas Eiropas Savienības un starptautiskās iestādes ir centušās reaģēt uz to, ko varētu kvalificēt kā neatliekamu nepieciešamību pēc pārtikas.

II. ES ātra atbilde uz pārtikas cenu straujo paaugstināšanos jaunattīstības valstīs

A. Komisijas priekšlikums

Komisija ir centusies atbildēt uz Eiropas Parlamenta, tad dalībvalstu (Vispārējo lietu padome, tad Eiropadome no 19. līdz 20. jūnijam) pieprasījumu, uzsākot kolektīvu akciju jaunattīstības valstu labā.

Pēc attīstības politikas instrumentu marginālas pielāgošanas Komisija kā atbildi uz pārtikas cenu paaugstināšanos piedāvā īstermiņa papildu finansējumu EUR 1 miljarda apmērā no KLP pieejamiem fondiem.

Šis finansējums uzskatāms vienlaicīgi par ārkārtas un ilgtermiņa ieguldījumu attīstībā un paredzēts, lai atbalstītu ar pārtikas cenu paaugstināšanos visvairāk skarto jaunattīstības valstu lauksaimniecības produktu piedāvājumu, kā arī paredz pasākumus, kas ļautu samazināt pārtikas cenu paaugstināšanās negatīvās sekas.

Iecerētie pasākumi saistīti ar piekļuves uzlabošanu lauksaimniecības izejvielām un lauksaimniecības pakalpojumiem, tostarp mēslošanas līdzekļiem un sēklām, un tipveida drošības tīkla pasākumiem, kuru mērķis ir saglabāt vai uzlabot lauksaimnieciskās ražošanas spēju un nodrošināt neaizsargāto iedzīvotāju pārtikas pamatvajadzības.

B. Atzinuma sagatavotāja vispārējais novērtējums

Ņemot vērā pārtikas krīzes dramatiskās sekas visnabadzīgākajās valstīs, atzinuma sagatavotājs pauž solidaritāti ar Komisiju par tās uzsākto iniciatīvu.

Taču atzinuma sagatavotājs vēlas izteikt vairākus apsvērumus:

Budžeta apsvērumi

– Neapstrīdot iniciatīvu, atzinuma sagatavotājs norāda, ka līdzekļu atskaitīšana no KLP neizmantotajiem fondiem būtu jāuztver kā izņēmuma gadījums. Ir svarīgi, lai nākotnē Eiropas Savienība spētu pildīt visas saistības pret saviem lauksaimniekiem un it īpaši jauno dalībvalstu lauksaimniekiem, kas vēl nesaņem tādu pašu atbalstu kā viņu kolēģi 15 vecajās dalībvalstīs. Tāpat Komisijai un Padomei jānorāda, ka lauksaimniecības produktu cenu paaugstināšanās negatīvi un pat katastrofāli ietekmējusi atsevišķus Eiropas lauksaimniekus, jo īpaši lopkopjus. Tāpēc būtu jānoskaidro viņu situācija ne tikai budžeta sagatavošanas gaitā, bet arī saistībā ar KLP pārkārtošanu, ko paredz „veselības pārbaude”. Visbeidzot, atsaucoties uz pēdējo finanšu perspektīvu kontekstu, atzinuma sagatavotājs atgādina dalībvalstīm, ka nevar mūžīgi gribēt aizvien vairāk Eiropas, radot jaunu vai padziļinot agrāko Kopienas politiku, iepriekš nepiešķirot tās realizācijai budžeta līdzekļus, kuri, ja vien tie būtu pieejami, iespējams, ļautu atrast alternatīvu Komisijas ierosinātajam risinājumam.

Apsvērumi par iniciatīvas lauksaimniecības sadaļu

– Atzinuma sagatavotājs izsaka gandarījumu, ka beidzot lauksaimniecībai, it īpaši visnabadzīgāko valstu lauksaimnieciskajai ražošanai, tiek veltīta lielāka uzmanība. Viņš uzskata, ka nepieciešams attīstīt visas pasaules lauksaimniecības un pārtikas kultūras, lai katrs reģions varētu maksimāli apmierināt savu iedzīvotāju vajadzības.

– Viņš pauž atzinību Komisijai, ka tā galveno uzmanību pievērsusi pasākumiem, kuru mērķis ir atvieglot ražošanas uzsākšanu: visnabadzīgāko lauksaimnieku (kuri pārstāv aptuveni 80 % iedzīvotāju ar nepietiekamu pārtikas daudzumu) piekļuve resursiem un pakalpojumiem, kā arī drošības tīkla pasākumiem, kas varētu pozitīvi ietekmēt vietējo ražojumu noietu, uzlabojot nabadzīgo patērētāju pirktspēju. Atzinuma sagatavotājs vēlētos, lai Komisija precizētu iniciatīvas (pieeja ūdens resursiem, mikrokredītiem, atbalsts ražotāju organizēšanai ražošanas procesam, produkcijas laišanai tirgū un uzglabāšanai), ko varētu finansēt.

– Efektivitātes veicināšanai atzinuma sagatavotājs iesaka Komisijai iekļaut šo mehānismu globālā stratēģijā, kuras mērķis ir veicināt lauksaimniecisko ražošanu ilgtspējīgas attīstības ietvaros, kas pielāgota iedzīvotāju vajadzībām un attiecīgo teritoriju dabiskajam potenciālam. Tas saistīts ar diviem nosacījumiem.

1. Savlaicīga rīcība

Atzinuma sagatavotājs šaubās par šīs iniciatīvas ilglaicīgu efektu. Iesaistīšanās minētajā mehānismā ir paredzēta īstermiņā, savukārt lauksaimniecības potenciāla realizācijai nepieciešams laiks un nepārtrauktība. Lauksaimniekam vienmēr jāplāno vismaz vienu un pat vairākus gadus iepriekš (lauksaimniecības kultūras, investīcijas…). Lauksaimniekam nepieciešama stabilitāte, prognozējamība, ieskaitot saražoto produktu cenu stabilitāti. Kas notiks pēc gada, kad ieguldītie līdzekļi ražošanai nepieciešamo resursu un pakalpojumu pieejai un vēlāk drošības tīkla pasākumiem, kurus finansēs minētais mehānisms, būs beigušies? Vai šāds aspekts pietiekami ņemts vērā esošajos vidēja un ilgtermiņa attīstības instrumentos, kuri, kā tiek apgalvots, pavisam nesen savstarpēji izlīdzināti, lai iekļautu pārtikas produktu cenu paaugstināšanos, bet kuros lauksaimniecībai atvēlētā daļa joprojām ir ļoti neliela?

2. Rīcība uz ekonomiskās kontroles pamata

Globalizētas un aizvien vairāk liberalizētas ekonomikas apstākļos lauksaimniecības un pārtikas preču pēc savas būtības nestabilie starptautiskie tirgi ir konfrontēti ar ārkārtīgi atšķirīgo konkurences spēju pasaules lauksaimniecībā. To izraisa smagās svārstības visnabadzīgāko valstu vietējā tirgū, jo, kā jau minēts iepriekš, šīm valstīm praktiski nav aizsargmehānismu uz robežām. Šāda situācija traucē vietējās ražošanas attīstību, kad cenas pasaulē ir zemas. Taču pretējā gadījumā, kad cenas ir tik augstas kā patlaban, šķiet neiespējami tās samazināt, ja netiek regulēta pasaules ražošana un cenas. Tāpēc atzinuma sagatavotājs izsaka neizpratni, kā Komisija cer ar šo „vienkāršo mehānismu” samazināt pārtikas cenu paaugstināšanos.

– Mehānisma ieviešanas gaitā Komisija nepiemin vietējo dalībnieku piedalīšanos (lauksaimnieki, patērētāji, atbildīgās personas), pat NVO, lai gan sekmīga attīstība vienmēr notiek pēc pašu dalībnieku iniciatīvas.

Apsvērumi par šā mehānisma ieviešanu:

Atzinuma sagatavotājs vēlas būt pārliecināts, ka Savienības administratīvā kapacitāte dos iespēju efektīvi izmantot kredītu EUR 1 miljarda apmērā. Tāpēc viņš pieprasa, lai Komisija rīkotos pēc vienotas stratēģijas un saskaņā ar citām programmām un darbībām attīstības jomā.

Tāpat atzinuma sagatavotājs aicina Komisiju nodrošināt maksimālas garantijas organizācijām, ar kurām tiks slēgti darījumi. Tāpēc atzinuma sagatavotājs vēlētos paplašināt to struktūru klāstu, kas varētu sniegt palīdzību eksperimentālām NVO tipa organizācijām, un kurām būtu piemēroti līdzekļi un vispāratzīta pieredze.

Atzinuma sagatavotājs vēlas, lai Komisija nodrošinātu pēc iespējas caurredzamu EUR 1 miljarda izmantošanas procesu, un tāpēc izstrādā izmantošanas plānu, ieskaitot iecerēto pasākumu sīkāku aprakstu, norādot aprēķinātos mērķus, finansējuma daļu, kas tiem iedalīta, līdzekļus, kas paredzēti, lai nodrošinātu mehānisma darbību. Šis plāns būtu jāapstiprina ar komitoloģijas procedūru, kas ļautu Eiropas Parlamentam saņemt attiecīgo informāciju. Tādējādi tiks ievērojami atvieglots gala vērtējums. Atzinuma sagatavotājs piedāvā izveidot provizorisku bilanci līdz 2009. gada septembrim, lai iespēju robežās pielāgotu pasākumus mērķa valstu iedzīvotāju steidzamākajām vajadzībām.

Secinājumi

Eiropas Savienībai ar pieejamiem nozīmīgiem cilvēku un finanšu resursiem būtu jāreaģē daudz aktīvāk un ar ilglaicīgāku mērķi, jāsāk daudz ambiciozāka, brīvprātīgāka politika starptautiskajā arēnā, lai nodrošinātu pārtikas līdzsvaru un attīstību visā pasaulē. Tāpēc jāpiesaista dalībnieki no visas pasaules, lai apspriestu konkrētus priekšlikumus:

– ANO ietvaros dibināt „Starptautisko Pārtikas drošības un attīstības padomi”, kas būtu atbildīga par krīžu kontroli; koordinējot FAO, Pasaules Bankas, SVF un Starptautiskās kopienas stratēģiju izvēli, šim instrumentam vajadzētu atvieglot lauksaimniecības un pārtikas politikas ieviešanu katrā pasaules reģionā; reģionālās integrācijas ieviešana būtu pirmais solis;

– svarīgi atjaunot vismaz minimālu starptautisko tirgu kontroli, lai nodrošinātu apgādi un zināmu cenu stabilitāti visu patērētāju un ražotāju interesēs pasaulē; drošības uzkrājumu atjaunošana ir nepieciešama, lai reaģētu uz ārkārtas situācijām visā pasaulē (ieskaitot Eiropas pārtikas krājumu vajadzības) un ierobežotu spekulācijas, kas pēdējo mēnešu laikā parādījušās lauksaimniecības ražojumu tirgū;

– jānostiprina palīdzība attīstībai un nopietni jāpārskata lauksaimniecībai paredzētā daļa.

GROZĪJUMI

Lauksaimniecības un lauku attīstības komiteja aicina par jautājumu atbildīgo Attīstības komiteju ziņojumā iekļaut šādus grozījumus:

Grozījums Nr. 1

Regulas priekšlikums

1.a atsauce (jauna)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

– ņemot vērā Lauksaimniecības zinātnes un tehnoloģijas starptautisko novērtējumu attīstības jomā (IAASTD),

Grozījums Nr.  2

Regulas priekšlikums

1. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(1) Nesenā pārtikas cenu paaugstināšanās ir radījusi dramatisku situāciju vairākās jaunattīstības valstīs un to iedzīvotājiem. Tas izraisa risku, ka vēl simtiem miljonu cilvēku nonāks galējā nabadzībā, un rada nepieciešamību pēc lielākas solidaritātes ar šiem iedzīvotājiem.

(1) Nesenā pārtikas cenu paaugstināšanās, kas bija paredzama, jo uz to norādīja piedāvājuma un pieprasījuma attiecība pasaules lauksaimniecības un pārtikas produktu tirgos, ir radījusi dramatisku situāciju vairākās jaunattīstības valstīs un to iedzīvotājiem. Šī pārtikas krīze kopā ar finanšu un enerģētikas krīzi, kā arī vides apstākļu pasliktināšanos (atmosfēras sasilšanu, ūdens trūkumu, bioloģiskās daudzveidības samazināšanos utt.) izraisa risku, ka vēl simtiem miljonu cilvēku nonāks galējā nabadzībā, un rada nepieciešamību pēc lielākas solidaritātes ar šiem iedzīvotājiem. Dati par iespējamo situāciju nākotnē pārtikas jomā ļauj domāt, ka šī pārtikas krīze, kas ietekmē visnabadzīgākos iedzīvotājus gan dienvidos, gan ziemeļos, turpināsies arī turpmākajos gados.

Pamatojums

La crise alimentaire que nous vivons n'est pas un accident. Nous avons une idée de l'évolution future de l'offre et de la demande mondiale en produits agricoles et alimentaires. D'ici 2050 il y aura 3 milliards d'habitants en plus sur la planète. Il faudra produire deux fois plus et mieux en valorisant plus efficacement l'ensemble des ressources et en préservant davantage les écosystèmes et les équilibres naturels. Il conviendra aussi d'assurer une certaine régulation de l'économie agricole afin d'éviter les catastrophes alimentaires et les trop grands risques de spéculations sur les marchés de l'alimentation.

Grozījums Nr.  3

Regulas priekšlikums

2. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(2) Tāpēc ar šo regulu jāizveido finansēšanas mehānisms ātrai reaģēšanai uz krīzi, ko izraisījušas pārtikas augstās cenas jaunattīstības valstīs.

(2) Papildus Eiropas Savienības attīstības politikai, kas ir pārāk ilgi liegusi atbalstu lauksaimniecībai un it īpaši pārtikas produktu ražošanai, ar šo regulu jāizveido finansēšanas mehānisms ātrai reaģēšanai uz krīzi, ko izraisījušas pārtikas augstās cenas jaunattīstības valstīs.

Pamatojums

La crise alimentaire révèle au grand jour les carences des politiques de développement engagées avec les pays les plus pauvres. L'aide à l'agriculture se situe autour de 4% de l'aide au développement, alors que ce secteur reste la base de tout développement puisqu'il permet de répondre aux besoins les plus élémentaires de population souffrant de malnutrition. Dans ces régions la majorité des populations vivent en zones rurales, la majorité des mal nourris sont d'abord des agriculteurs pauvres qui ont un accès difficile aux ressources (terre, eau, énergie, engrais semences, microcrédits, services, etc.) pour produire et nourrir leurs populations. Nos politiques de développement l'ont un peu vite oublié.

Grozījums Nr.  4

Regulas priekšlikums

5.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(5a) Šajā sanāksmē Eiropadome stingri apliecināja apņemšanos līdz 2010. gadam sasniegt kopējo oficiālās palīdzības attīstībai (OPA) mērķi 0,56 % no ES nacionālā kopprodukta (NKP) un līdz 2015. gadam — 0,7 % no NKP, kā noteikts Eiropadomes 2005. gada maija secinājumos un 2005. gada 20. decembra Eiropas konsensā par attīstību. Šajā regulā paredzētajā ES pārtikas mehānisma instrumentā jāņem vērā dalībvalstu centieni sasniegt šo mērķi.

Grozījums Nr.   5

Regulas priekšlikums

7. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(7) Finansiālās vajadzības, lai pilnībā novērstu augsto pārtikas cenu tiešās sekas, ir ļoti lielas. Jāreaģē ir starptautiskajai sabiedrībai kopumā, un Kopiena ir apņēmusies ieguldīt atbilstīgu daļu no savas puses.

(7) Finansiālās un materiālās vajadzības, lai pilnībā novērstu augsto pārtikas cenu tiešās sekas, ir ļoti lielas. Jāreaģē ir starptautiskajai sabiedrībai kopumā, un Kopiena ir apņēmusies ieguldīt atbilstīgu daļu no savas puses.

Pamatojums

Visatbilstošākā un efektīvākā reakcija uz pašreizējo pārtikas krīzi ir palielināt pārtikas atbalstu jaunattīstības valstīm.

Grozījums Nr.   6

Regulas priekšlikums

8. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(8) Tie paši apstākļi, kas rada nepieciešamību pēc pašreizējā finansēšanas mehānisma (pārtikas augstās cenas), arī samazina lauksaimniecības tirgus izdevumus finanšu shēmas 2. pozīcijā. Pašreizējās aplēses liecina arī par ievērojamu nepiešķirtu rezervi 2. pozīcijas robežās 2009. gadā.

svītrots

Grozījums Nr.   7

Regulas priekšlikums

11. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(11) Tomēr minētie instrumenti 2008. gadā jau ir piesaistīti vai pārplānoti pēc iespējas lielākā mērā, lai novērstu augsto pārtikas cenu situācijas negatīvās sekas jaunattīstības valstīs. Ļoti ierobežotā apmērā to pašu varētu veikt 2009. gadā; tomēr tas būtu tālu no pietiekamā apjoma, lai pievērstos citām vajadzībām.

(11) Tomēr minētie instrumenti 2008. gadā jau ir piesaistīti vai pārplānoti pēc iespējas lielākā mērā, lai novērstu augsto pārtikas cenu situācijas negatīvās sekas jaunattīstības valstīs. Ļoti ierobežotā apmērā to pašu varētu veikt 2009. gadā; tomēr tas būtu tālu no pietiekamā apjoma, lai pievērstos citām vajadzībām. Ņemot vērā pašreizējo nepietiekamo pārtikas piedāvājumu pasaulē un straujo cenu pieaugumu, kas varētu turpināties turpmākajos gados, ir jāstiprina instrumenti, kas nodrošina palīdzību attīstības jomā un ko finansē no Kopienas finanšu shēmas 4. izdevumu kategorijas, vienlaikus neapdraudot ES lauksaimniecības intereses.

Grozījums Nr.   8

Regulas priekšlikums

12. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(12) Pašreizējā situācijā, kad pārtikas augstās cenas samazina KLP izdevumus, Komisija ierosina daļu no šiem ietaupījumiem novirzīt lauksaimnieciskai ražošanai jaunattīstības valstīs.

(12) Pašreizējā situācijā, kad pārtikas augstās cenas samazina KLP izdevumus, Komisija ierosina pastiprināt darbības, kas daļu no šiem ietaupījumiem, kuru izmantošanai jābūt stabilizējošam faktoram, novirzītu lauksaimnieciskajai ražošanai jaunattīstības valstīs, paturot prātā, ka jaunu, neparedzētu finansiālu vajadzību gadījumā ir saistoši no sākuma izpētīt iespējas pārcelt neizmantotos līdzekļus un pilnībā ievērot parastās budžeta procedūras.

Pamatojums

Budžeta lēmējinstitūcijai saskaņā ar 21.–23. pantā noteiktajām saistībām ir jāpārbauda līdzekļu pārcelšanas iespējas.

Grozījums Nr.   9

Regulas priekšlikums

13. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(13) Tomēr ir jāaizsargā Eiropas lauksaimnieku intereses un jāgarantē, ka šis priekšlikums nekādā gadījumā neiedarbinās finanšu disciplīnas mehānismu, kas paredzēts Padomes Regulā (EK) Nr. 1782/2003 un (EK) Nr. 1290/2005.

(13) Tomēr ir jāaizsargā to Eiropas lauksaimnieku intereses, kas ievērojami cieš no lielākām ražošanas izmaksām gan lauksaimnieciskās ražošanas nozarē, gan zivsaimniecībā, un jāgarantē, ka šis priekšlikums nekādā gadījumā neiedarbinās finanšu disciplīnas mehānismu, kas paredzēts Padomes Regulā (EK) Nr. 1782/2003 un (EK) Nr. 1290/2005. Turklāt jāuzsver, ka saistībā ar KLP „veselības pārbaudi” veikto reformu laikā apropriācijas ir nepieciešamas pārstrukturēšanas un atbalsta pasākumu papildpasākumiem, jo īpaši piensaimniecībā, aitkopībā un kazkopībā, lai aizsargātu īpaši jutīgo reģionu intereses.

Pamatojums

Vienlīdz daudz uzmanības prasa „vieglā piezemēšanās”, papildu pārstrukturēšanas pasākumi un citas jaunas problēmas, piemēram, augstākas ražošanas izmaksas, ko rada augstākas enerģijas cenas.

Grozījums Nr.   10

Regulas priekšlikums

13.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(13a) Jaunā palīdzība attīstības jomā, kas paredzēta šajā regulā, jāpārvalda tā, lai nodrošinātu pārtikas piegādi vietējiem iedzīvotājiem un novērstu tādas lauksaimniecības veicināšanu, kura virzīta tikai uz izejvielu eksportu uz attīstītajām valstīm; šāda pieeja būtu pretrunā šā pasākuma mērķiem, jo netiktu ievērotas vietējās vajadzības un, iespējams, rastos negodīga konkurence ar Eiropas ražojumiem.

Grozījums Nr.   11

Regulas priekšlikums

14. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(14) Rezultātā ir jāpieņem īpašs finansēšanas mehānisms, kas papildina esošos attīstības instrumentus un humānās palīdzības instrumentu, lai pieņemtu steidzamus un papildu pasākumus, kas ātri novērš pašreizējās pārtikas cenu paaugstināšanās situācijas sekas jaunattīstības valstīs.

(14) Rezultātā ir iespējams pieņemt īpašu finansēšanas mehānismu, ko finansē no Eiropas Savienības finanšu shēmas 4. izdevumu kategorijas un kas papildina attīstības instrumentus un humānās palīdzības instrumentu, lai pieņemtu steidzamus un papildu pasākumus, kuri ātri novērš pašreizējās pārtikas cenu paaugstināšanās situācijas sekas jaunattīstības valstīs. Pārbaudēm par piešķirto finansējumu būtu jānotiek saskaņā ar Eiropas Savienības spēkā esošajiem noteikumiem.

Pamatojums

To nedrīkst pārvērst par automātisku mehānismu. Ir nepieciešamas pārbaudes par piešķirto finansējumu.

Grozījums Nr.   12

Regulas priekšlikums

14.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(14a) Regulāri jāizvērtē finansēšanas mehānisma un programmu kopīgas izmantošanas rezultātu atbilstība mērķiem, lai ilgtermiņā varētu uzraudzīt jaunattīstības valstu lauksaimniecības ražošanas sistēmu veidošanos.

Grozījums Nr.   13

Regulas priekšlikums

15. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(15) Ar šo mehānismu pieņemtajiem pasākumiem jāpalīdz jaunattīstības valstīm palielināt lauksaimniecības ražību nākamajās sezonās, ātri reaģēt uz valstu un to iedzīvotāju neatliekamām vajadzībām un veikt sākotnējos pasākumus, kas ir vajadzīgi, lai pēc iespējas novērstu turpmākas pārtikas nedrošības situācijas, kā arī sekmēt augsto pārtikas cenu seku mazināšanu pasaulē ne tikai nabadzīgāko iedzīvotāju labā, bet arī Eiropas patērētāju un lauksaimnieku labā.

(15) Ar šo mehānismu pieņemtajiem pasākumiem jāpalīdz jaunattīstības valstīm palielināt lauksaimniecības ražību nākamajās sezonās, ātri reaģēt uz valstu un to iedzīvotāju neatliekamām vajadzībām un veikt sākotnējos pasākumus, kas ir vajadzīgi, lai pēc iespējas novērstu turpmākas pārtikas nedrošības situācijas, kā arī sekmēt augsto pārtikas cenu seku mazināšanu pasaulē ne tikai nabadzīgāko iedzīvotāju labā, bet arī Eiropas patērētāju un lauksaimnieku labā. Augsto cenu ietekmes mazināšana pasaulē ir iespējama tikai tad, ja visas pasaules valstis (tostarp bagātās valstis ar vislielāko atbildību) kopīgi risinās pārtikas līdzsvara problēmu un centīsies stabilizēt pasaules cenas, lai visi pasaules reģioni varētu attīstīt lauksaimniecību un apmierināt savu iedzīvotāju vajadzības. Šāds mērķis pieprasa tālredzīgu lauksaimniecības nozares regulējumu un pārtikas rezerves uzkrājumu veidošanu, lai varētu risināt ārkārtas problēmas (dabas katastrofu u. c. ārkārtas notikumu rezultātā). Turklāt Savienībai jāveicina jaunattīstības valstu reģionālā integrācija, kurai bez ģeopolitiskām interesēm ir tāda priekšrocība, ka tas ir pirmais solis lauksaimniecības politikas izstrādē, līdzīgi, kā to izdarīja Kopiena vairāk nekā pirms piecdesmit gadiem. Kopienas palīdzībai vajadzētu būt atkarīgai no noteiktu obligāto vides prasību ievērošanas un atbilstības Starptautiskās Darba organizācijas (SDO) pamatkonvencijām.

Pamatojums

Il serait illusoire de croire que le laisser faire économique permettra à tous les être humains de la terre de se nourrir alors que l'accès à la nourriture constitue le premier droit à la vie. Cela tient pour beaucoup au fonctionnement économique et aux particularités des marchés agricoles dont on connaît la très grande instabilité notamment au plan international (ce sont des marchés résiduels hautement spéculatifs). Par ailleurs les différents niveaux de compétitivité des agricultures du monde qui se confrontent sur ces marchés n'aident pas l'agriculture des pays les plus pauvres dont l'économie est souvent très ouverte. Il faut donc admettre les bienfaits d'une certaine régulation de l'économie agricole. On a d'ailleurs ainsi justifié l'existence de toutes les des politiques agricoles du monde.

Grozījums Nr.   14

Regulas priekšlikums

16. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(16) Šajā regulā paredzēto pasākumu būtība prasa izveidot efektīvas, elastīgas, pārredzamas un ātras lēmumu pieņemšanas procedūras to finansēšanai, ar stabilu sadarbību starp visām attiecīgajām iestādēm. Šai regulai jo īpaši jānodrošina finansējums jau sāktiem pasākumiem, kurus starptautiskas organizācijas atbalsta vai ir gatavas atbalstīt pirms šīs regulas pieņemšanas, no 2008. gada 20. jūnija, kas atbilst Eiropadomes secinājumu datumam.

(16) Šajā regulā paredzēto pasākumu būtība prasa izveidot efektīvas, elastīgas, pārredzamas un ātras lēmumu pieņemšanas procedūras to finansēšanai, ar stabilu sadarbību starp visām attiecīgajām iestādēm. Šai regulai jo īpaši jānodrošina finansējums pasākumiem, kuri sākti jau pirms šīs regulas pieņemšanas no 2008. gada 20. jūnija, kas atbilst Eiropadomes secinājumu datumam.

Grozījums Nr.   15

Regulas priekšlikums

16.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(16a) Šīs regulas īstenošana ir stingri jāuzrauga un uz to jāattiecina ikgadējā budžeta izpildes apstiprināšanas procedūra. Regulas īstenošanas finansēšanai, finanšu līdzekļus uzticot starptautiskām organizācijām, nevajadzētu ietekmēt ES budžeta kontroli, izdevumu efektivitāti un pārredzamību.

Grozījums Nr.   16

Regulas priekšlikums

1. pants – 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1. Kopiena finansē pasākumus, kas vērsti uz atbalstu ātrai un tiešai reaģēšanai uz pārtikas cenu paaugstināšanos jaunattīstības valstīs, laikposmā starp ārkārtas palīdzību un vidēja termiņa un ilgtermiņa sadarbību attīstības jomā.

1. Kopiena papildus mikrokredītiem finansē ražošanas līdzekļus, kas jāiegādājas Eiropas Savienībā un kas vērsti uz atbalstu ātrai un tiešai reaģēšanai uz pārtikas cenu paaugstināšanos jaunattīstības valstīs, laikposmā starp ārkārtas palīdzību un vidēja termiņa un ilgtermiņa sadarbību attīstības jomā. Šie pasākumi ir daļa no vispārējas attīstības stratēģijas, kurai ir precīzi mērķi un līdzekļi un kura nodrošina atbilstību starp visiem ārkārtas palīdzības un attīstības instrumentiem.

Pamatojums

La facilité des 1 milliard doit s’inscrire dans une stratégie d’ensemble coordonnant tous les efforts de la Communauté en faveur du développement. Par ailleurs la crise alimentaire impose des réponses urgentes mais aussi des réponses à plus long terme afin d'aider le développement de l'agriculture et de stimuler l'offre en produits alimentaires. Les processus de valorisation des ressources par l'activité agricole et de modernisation de l'agriculture nécessitent du temps. Par ailleurs les agriculteurs ont besoin de perspectives et de stabilité pour produire. C'est pourquoi les moyens accordés à l'agriculture doivent être sérieusement accrus mais doivent aussi être répartis dans un temps long.

Grozījums Nr.   17

Regulas priekšlikums

1. pants – 2. punkts – 1. daļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

2. Pasākumi paredzēti jaunattīstības valstīm, kā definējusi ESAO/Attīstības palīdzības komiteja, un to iedzīvotājiem saskaņā ar šādiem noteikumiem.

2. Pasākumi paredzēti jaunattīstības valstīm, kā definējusi ESAO/ Attīstības palīdzības komiteja, to iedzīvotājiem un ES ražotājiem saskaņā ar šādiem noteikumiem.

Pamatojums

Eiropas ražotājiem būtu jānodrošina līdzvērtīgs aizsardzības līmenis.

Grozījums Nr.   18

Regulas priekšlikums

1. pants – 2. punkts – 2. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Komisija pieņem 1. punktā paredzētos pasākumus. Ar tiem finansē starptautiskus pasākumus, kas paredzēti, lai atbalstītu šīs regulas nolūku un mērķus, un kurus īsteno ar reģionālu un globālu starptautisku organizāciju starpniecību. Tā par to informē Eiropas Parlamentu un Padomi.

Komisija pieņem 1. punktā paredzētos pasākumus. Ar tiem finansē starptautiskus pasākumus, kas paredzēti, lai atbalstītu šīs regulas nolūku un mērķus, un kurus īsteno ar reģionālu un globālu sabiedrisku vai privātu starptautisku organizāciju starpniecību sadarbībā ar vietējām ražotāju organizācijām. Tā par to informē Eiropas Parlamentu un Padomi. Tādējādi Komisijas organizētajās sanāksmēs un 2009. gada jūnijā ar pirmo provizorisko ziņojumu Eiropas Parlaments tiks regulāri informēts par mehānisma ieviešanu.

 

Eiropas Parlamentam ir galvenā loma izdevumu noteikšanā.

Grozījums Nr.   19

Regulas priekšlikums

1. pants – 3.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

3.a Jaunattīstības valsts saskaņā ar šo regulu nav tiesīga saņemt palīdzību — pat tad, ja tā atbilst pielikumā noteiktajiem kritērijiem — ja:

 

– samazinās tās dabīgo mežu platības,

 

– tā ir lauksaimniecisko ražojumu neto eksportētāja,

 

– notiek pārtuksnešošanās, ganību platību pārmērīga izmantošana vai neracionāla ūdens izmantošana.

Pamatojums

Kopienas palīdzība nedrīkst būt pretrunā ilgtspējīgas attīstības un vides politikas mērķiem.

Pārtikas krīze jārisina valstīs, kas ir pārtikas produktu neto importētājas.

Grozījums Nr.   20

Regulas priekšlikums

1. pants – 4. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

4. Lai nodrošinātu Kopienas palīdzības saskaņotību un efektivitāti, ja īstenojamā programma ir reģionāla vai pārrobežu rakstura, Komisija var nolemt, ka iedzīvotāji citās jaunattīstības valstīs, kas neietilpst konkrētajā reģionā, var gūt labumu no attiecīgās programmas.

svītrots

Pamatojums

Jāatbalsta tikai konkrētas valstis.

Grozījums Nr.   21

Regulas priekšlikums

1. pants – 5. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

5. Starptautiskas organizācijas, tostarp reģionālas organizācijas, (turpmāk tekstā „starptautiskas organizācijas”) tiks izraudzītas, pamatojoties uz to spēju nodrošināt ātru un kvalitatīvu reaģēšanu uz mērķa jaunattīstības valstu īpašajām vajadzībām saistībā ar šīs regulas mērķiem.

5. Starptautiskas organizācijas, tostarp reģionālas organizācijas, (turpmāk tekstā „starptautiskas organizācijas”) tiks izraudzītas, pamatojoties uz to spēju nodrošināt ātru un kvalitatīvu reaģēšanu uz mērķa jaunattīstības valstu īpašajām vajadzībām saistībā ar šīs regulas mērķiem. Turklāt starptautiskas organizācijas tiks izraudzītas, pamatojoties uz to spēju līdzekļus sadalīt efektīvi un ar minimālu administratīvo birokrātiju.

Grozījums Nr.   22

Regulas priekšlikums

2. pants – 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1. Palīdzības un sadarbības galvenie mērķi šīs regulas ietvaros ir veicināt pozitīvu lauksaimniecības nozares reaģēšanu uz piedāvājumu mērķa valstīs un reģionos to ilgtspējīgas attīstības kontekstā un atbalstīt darbības, lai ātri un tieši reaģētu nolūkā samazināt augstu pārtikas cenu negatīvās sekas atbilstīgi pārtikas nodrošinātības mērķiem.

1. Palīdzības un sadarbības galvenie mērķi šīs regulas ietvaros ir veicināt lauksaimnieciskās ražošanas un vietējo tirgu ilgtspējīgu attīstību, lai lauksaimniecības nozare varētu pozitīvi reaģēt uz piedāvājumu mērķa valstīs un reģionos to ilgtspējīgas attīstības kontekstā, un atbalstīt darbības, lai ātri un tieši reaģētu uz pārtikas pieprasījumu vietējā sabiedrībā nolūkā samazināt augstu pārtikas cenu negatīvās sekas atbilstīgi pārtikas nodrošinātības mērķiem.

Grozījums Nr.   23

Regulas priekšlikums

2. pants – 2.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

2.a Programmas un projekti rūpīgi jāpārbauda, lai papildu atbalstu saņemtu tikai pienācīgi pārbaudīti un uz nākotni orientēti projekti, kas ilgtspējīgi kalpo sīkzemniekiem un lauku struktūrām, un šajā procesā finanšu līdzekļu izmantojums jāuzlabo un jāizvairās no tā nelietderīgas izmantošanas.

Grozījums Nr.   24

Regulas priekšlikums

2. pants – 3. punkts – 2. daļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Dažādos attīstības instrumentus un šo mehānismu piemēro, lai nodrošinātu sadarbības nepārtrauktību, jo īpaši attiecībā uz pāreju no ārkārtas pasākumiem uz vidēja termiņa un ilgtermiņa pasākumiem.

Dažādos attīstības instrumentus un šo mehānismu piemēro, lai nodrošinātu sadarbības nepārtrauktību, jo īpaši attiecībā uz pāreju no ārkārtas pasākumiem uz vidēja termiņa un ilgtermiņa pasākumiem. Turpmāk visos attīstības instrumentos nozīmīgāka daļa jāatvēl lauksaimniecībai un lauksaimnieciskajai ražošanai, bez kā neviena valsts nevar nodrošināt ilgtspējīgu attīstību, kuras viens no prioritārajiem mērķiem ir nodrošināt pietiekamu daudzumu pārtikas saviem iedzīvotājiem.

Pamatojums

Un pays ne peut se développer quand il ne parvient pas à nourrir sa population. Dans le contexte de crise alimentaire dans lequel nous sommes l’urgence est donc bien d'augmenter durablement l'aide à l’agriculture trop longtemps négligée des politiques de coopération développement. Rappelons simplement que la majorité des populations des pays pauvres vivent dans les campagnes, que l’alimentation représente plus de 50% des dépenses des ménages, que les plus mal-nourris sont souvent des agriculteurs pauvres qui ne parviennent pas à produire faute de moyens suffisants, leur permettant d’accéder aux ressources (terre, eau, engrais, semences, services, crédits, etc.)

Grozījums Nr.   25

Regulas priekšlikums

3. pants – 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1. Kopienas palīdzību un sadarbību īsteno, izmantojot lēmumu kopumu par to atbalsta pasākumu finansēšanu, kas aprakstīti 1. panta 1., 2. un 3. punktā šajā regulā, kuru pieņem Komisija.

1. Kopienas palīdzību un sadarbību īsteno, izmantojot lēmumu kopumu par to atbalsta pasākumu finansēšanu, kas aprakstīti 1. panta 1., 2. un 3. punktā un 3. panta 2. punktā šajā regulā, kuru pieņem Komisija. Pirms šā mehānisma finansēšanas Komisija sagatavo precīzu plānu tā izmantošanai, skaidri nosakot visus paredzētos pasākumus, kvantitatīvos mērķus, katram mērķim paredzēto finansējumu un mehānisma īstenošanai plānotos administrācijas resursus. Lēmumu par plāna īstenošanu pieņem saskaņā ar regulatīvo kontroles procedūru, kas noteikta Padomes 1999. gada 28. jūnija Lēmumā 1999/468/EK, ar ko nosaka Komisijai piešķirto ieviešanas pilnvaru īstenošanas kārtību1.

 

_________

1 OV L 184, 17.7.1999., 23. lpp.

Pamatojums

Ir svarīgi, lai Komisija sīki atskaitītos par EUR 1 miljarda izmantošanu, iesniedzot plānu, ko jāpieņem, izmantojot komitoloģijas procedūru, un kas ļaus Eiropas Parlamentam būt informētam. Šāds plāns pēc tam palīdzēs veikt mehānisma novērtējumu.

Grozījums Nr.   26

Regulas priekšlikums

3. pants – 2. punkts – a apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

a) pasākumi, lai uzlabotu piekļuvi lauksaimniecības izejvielām un pakalpojumiem, tostarp mēslošanas līdzekļiem un sēklām;

a) pasākumi, lai uzlabotu nabadzīgāko mazo lauku saimniecību infrastruktūru un ražošanas līdzekļus, tādējādi veicinot ilgtspējīgu vietējo attīstību, proti:

 

piekļuvi lauksaimniecības izejvielām (kas pielāgota optimālai vietējo resursu izmantošanai) un pakalpojumiem (konsultācijām, profesionālajai izglītībai),

 

– piekļuvi zemei, ūdenim un finansējumam (mikrokredītiem),

 

– ražotāju kolektīvo organizāciju dibināšanu (ražošanai un vietējo tirgu un sēklu banku izveidei),

 

– ražas uzglabāšanu;

Grozījums Nr.   27

Regulas priekšlikums

3. pants – 2. punkts – b apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

b) drošības tīkla pasākumi, kuru mērķis ir saglabāt vai uzlabot lauksaimnieciskās ražošanas jaudu un pievērsties neaizsargātāko iedzīvotāju pamata pārtikas vajadzībām.

b) drošības tīkla pasākumi, kuru mērķis ir saglabāt vai uzlabot lauksaimnieciskās ražošanas jaudu un pievērsties neaizsargātāko iedzīvotāju pārtikas pamatvajadzībām; turklāt jānovērš dempings un vietējās ražošanas un tirgus traucējumi;

Grozījums Nr.   28

Regulas priekšlikums

3. pants – 2. punkts – ba apakšpunkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

ba) pasākumi, lai palīdzētu partnervalstu valdībām izstrādāt un īstenot iedarbīgu valsts politiku pārtikas nodrošinājuma jomā ciešā sadarbībā ar vietējām lauksaimnieku organizācijām un patērētājiem;

Grozījums Nr.   29

Regulas priekšlikums

3. pants – 2. punkts – bb apakšpunkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

bb) tehniskas konsultācijas un apmācība, lai ievērotu Eiropas Savienības tiesību aktos noteiktos vides standartus.

Grozījums Nr.   30

Regulas priekšlikums

3. pants – 2.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

2.a Pasākumi nevar atbalstīt izejvielu ražošanu, lai pēc tam ražotu

 

– eksotiskas vai luksuspreces (kakao, tēju, tabaku, kafiju) vai

 

– biodegvielu.

Pamatojums

Šā priekšlikuma mērķis ir risināt pārtikas krīzi jaunattīstības valstīs. Tāpēc palīdzību sniedz pārtikas pamatproduktu ražošanai.

Grozījums Nr.   31

Regulas priekšlikums

3. pants – 3. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

3. Atbalsta pasākumus, kas atbilst šīs regulas mērķiem, var finansēt ne vairāk kā 1 % apmērā no 10. panta 1. punktā minētās summas.

svītrots

Pamatojums

Tā kā finanšu resursi ir paredzēti darbībām, kas jau notiek, nav vajadzības palielināt administratīvās izmaksas.

Grozījums Nr.   32

Regulas priekšlikums

3. pants – 3.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

3.a Gan Komisija, gan Eiropas Parlaments stingri sekos līdzekļu izmaksai starptautiskajām organizācijām un šo organizāciju finanšu izdevumiem mērķa valstīs, lai nodrošinātu Eiropas Savienības finanšu līdzekļu efektīvu izmantošanu un sasniegtu iepriekš noteiktos mērķus.

Grozījums Nr.   33

Regulas priekšlikums

4. pants

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Struktūras, kurām ir tiesības saņemt finansējumu, ir starptautiskas organizācijas, kas atbilst Komisijas Regulas (EK, Euratom) Nr. 2342/2002 43. pantā izklāstītajiem nosacījumiem.

Struktūras, kurām ir tiesības saņemt finansējumu ir vietējās bankas, kas aktīvi darbojas lauksaimniecības nozarē. Ja iespējams, arī Eiropas Investīciju banka un tai pakārtotas organizācijas ir tiesīgas saņemt finansējumu.

Pamatojums

Starptautisko organizāciju vietā finansējums jāuztic vietējām bankām, kas aktīvi darbojas lauksaimniecības nozarē, un, ja iespējams, Eiropas Investīciju bankai un tai pakārtotām organizācijām.

Grozījums Nr.   34

Regulas priekšlikums

5. pants – 2.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

2.a Kopienas palīdzība ir atkarīga no noteiktu obligāto vides prasību ievērošanas un atbilstības Starptautiskās Darba organizācijas (SDO) pamatkonvencijām.

Grozījums Nr.   35

Regulas priekšlikums

5. pants – 3. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

3. Piedalīties atbilstīgajās līgumprocedūrās var visas fiziskas un juridiskas personas, kuras ir tiesīgas atbilstīgi ģeogrāfiskās attīstības instrumentam, ko piemēro valstij, kurā notiek pasākums, kā arī visas fiziskas un juridiskas personas, kas ir tiesīgas saskaņā ar īstenojošās starptautiskas organizācijas nolikumu, rūpējoties par to, lai nodrošinātu, ka visiem donoriem tiek piedāvāta vienlīdzīga attieksme. Tie paši noteikumi attiecas uz piegādēm un materiāliem. Ekspertiem var būt jebkāda valstspiederība.

3. Piedalīties atbilstīgajās līgumprocedūrās var visas fiziskas un juridiskas personas, kuras ir tiesīgas atbilstīgi ģeogrāfiskās attīstības instrumentam, ko piemēro valstij, kurā notiek pasākums, kā arī visas fiziskas un juridiskas personas, kas ir tiesīgas saskaņā ar īstenojošās starptautiskas organizācijas nolikumu, rūpējoties par to, lai nodrošinātu, ka visiem donoriem tiek piedāvāta vienlīdzīga attieksme. Drīkst nodarbināt jebkuras valstspiederības ekspertus, bet ražošanas līdzekļi, iekārtas un materiāli tiek pirkti Eiropas Savienībā.

Grozījums Nr.   36

Regulas priekšlikums

5. pants – 3.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

3.a Pasākumi, ko finansē saskaņā ar šo regulu, atbilst 2005. gada Parīzes deklarācijai par atbalsta efektivitāti. Ziņojumos, kas minēti 9. pantā, šai prasībai velta īpašu uzmanību.

Pamatojums

Visiem pasākumiem, ko finansē saskaņā ar šo regulu, būtu jāatbilst Parīzes deklarācijai par atbalsta efektivitāti, it īpaši tādēļ, ka tā attiecas uz pagaidu mehānismiem. Jānodrošina, ka mehānisms efektīvi veicina situācijas ilgtspējīgu uzlabojumu.

Grozījums Nr.   37

Regulas priekšlikums

6. pants – 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1. Budžeta saistības uzņemas, pamatojoties uz Komisijas pieņemtiem lēmumiem.

1. Budžeta saistības uzņemas, vienlīdz pamatojoties gan uz Komisijas, gan Eiropas Parlamenta pieņemtiem lēmumiem.

Grozījums Nr.   38

Regulas priekšlikums

6. pants – 2. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

2. Saskaņā ar šo regulu pieņemtie pasākumi no 2008. gada 20. jūnija var finansēt darbības, kuras 4. pantā minētās organizācijas sākušas mērķa valstīs pirms šīs regulas stāšanās spēkā.

2. Pēc Eiropas Parlamenta lēmuma saskaņā ar šo regulu pieņemtie pasākumi var finansēt darbības, kuras 4. pantā minētās organizācijas sākušas mērķa valstīs pirms šīs regulas stāšanās spēkā. Šādā gadījumā palīdzību, ko sniedz saskaņā ar šo regulu, izmanto kā papildresursus.

Grozījums Nr.   39

Regulas priekšlikums

9. pants

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Ziņojumi

Pārraudzība un izvērtēšana

Komisija vēlākais līdz 2009. gada 31. decembrim informē Eiropas Parlamentu un Padomi par pasākumiem, kurus tā ir pieņēmusi saskaņā ar šo regulu. Komisija vēlākais līdz 2012. gada 31. decembrim sniedz tiem ziņojumu par pasākumu īstenošanu, tostarp iespēju robežās par šīs regulas ietvaros sniegtās palīdzības galvenajiem rezultātiem un ietekmi.

Komisija regulāri informē Eiropas Parlamentu un Padomi par pasākumiem, kurus tā pieņem saskaņā ar šo regulu. Komisija 2009. gada septembrī tiem iesniedz pirmo provizorisko pārskatu par sāktajiem pasākumiem, lai mehānisma saturu varētu pielāgot tā mērķiem. Saistībā ar detalizēto plānu par mehānismā paredzētā finansējuma izmantošanu, ko iesniedz pirms tā īstenošanas, Komisija vēlākais līdz 2010. gada 31. decembrim iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei precīzu mehānisma īstenošanas novērtējumu, lai izvērtētu reālos rezultātus un ietekmi mērķa valstīs.

Pamatojums

Ir svarīgi, lai Komisija regulāri informētu Eiropas Parlamentu un Padomi par mehānisma darbību un rezultātiem. Tādēļ ir jāsagatavo pirmais provizoriskais pārskats un pēc tam detalizēts gala vērtējums, lai novērtētu reālo ietekmi uz iedzīvotājiem, kurus visvairāk ietekmē pārtikas krīze.

Grozījums Nr.   40

Regulas priekšlikums

10. pants – 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1. Kopējā atskaites summa šīs regulas īstenošanai no 2008. gada līdz 2009. gadam ir 1,0 miljards euro.

1. Kopējā atskaites summa šīs regulas īstenošanai no 2008. gada līdz 2009. gadam ir 1,0 miljards euro. Šo pamatsummu finansē no 2007.–2013. gada finanšu shēmas 4. izdevumu kategorijas.

Grozījums Nr.  41

Regulas priekšlikums

10. pants – 4. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

4. Saistībās iekļautā summa katram gadam finanšu shēmas 2. pozīcijā paredz rezervi vismaz 600 miljonu euro apmērā, pamatojoties uz agrīnās brīdināšanas sistēmas jaunākā ziņojuma prognozi, kā noteikts Regulā (EK) Nr. 1290/2005. Ja tas tā nav konkrētam gadam, maksimālo summu, ko var iekļaut saistībās tam gadam saskaņā ar šo regulu, samazina, lai atjaunotu šo 2. pozīcijas rezervi.

4. Saistību izpildi finansē no finanšu shēmas 4. izdevumu kategorijas.

Grozījums Nr.   42

Regulas priekšlikums

10. pants – 4.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

4.a Nākamajā Eiropas Savienības budžeta pārskatīšanā Komisija Eiropas Parlamentam un Padomei iesniedz ziņojumu, kurā novērtē vajadzību stiprināt palīdzību attīstības jomā, palielinot resursus 4. izdevumu kategorijā, lai risinātu problēmas, ko rada lauksaimniecisko ražojumu cenu pieaugums nabadzīgajās valstīs un pārtikas trūkums vietējiem iedzīvotājiem. Šāds palielinājums nesamazina to budžeta daļu, kas paredzēta Eiropas Savienības lauksaimniekiem.

PROCEDŪRA

Virsraksts

Mehānisms ātrai reaģēšanai uz pārtikas cenu paaugstināšanos jaunattīstības valstīs

Atsauces

COM(2008)0450 – C6-0280/2008 – 2008/0149(COD)

Komiteja, kas atbildīga par jautājumu

DEVE

Atzinumu sniedza

  Datums, kad paziņoja plenārsēdē

AGRI

2.9.2008

 

 

 

Ciešāka sadarbība – datums, kad paziņoja plenārsēdē

23.9.2008

 

 

 

Atzinumu sagatavoja

  Iecelšanas datums

Stéphane Le Foll

9.9.2008

 

 

Izskatīšana komitejā

10.9.2008

 

 

 

Pieņemšanas datums

6.10.2008

 

 

 

Galīgais balsojums

+:

–:

0:

21

2

2

Deputāti, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Luis Manuel Capoulas Santos, Giovanna Corda, Albert Deß, Gintaras Didžiokas, Constantin Dumitriu, Carmen Fraga Estévez, Friedrich-Wilhelm Graefe zu Baringdorf, Esther Herranz García, Lily Jacobs, Elisabeth Jeggle, Heinz Kindermann, Stéphane Le Foll, Véronique Mathieu, Mairead McGuinness, Rosa Miguélez Ramos, Neil Parish, María Isabel Salinas García, Agnes Schierhuber, Alyn Smith, Petya Stavreva, Dimitar Stoyanov

Aizstājējs(-i), kas bija klāt galīgajā balsošanā

Katerina Batzeli, Esther De Lange, Jan Mulder, Maria Petre, Brian Simpson, Kyösti Virrankoski


PROCEDŪRA

Virsraksts

Mehānisms ātrai reaģēšanai uz pārtikas cenu paaugstināšanos jaunattīstības valstīs

Atsauces

COM(2008)0450 – C6-0280/2008 – 2008/0149(COD)

Datums, kad to iesniedza EP

18.7.2008

Komiteja, kas atbildīga par jautājumu

       Datums, kad paziņoja plenārsēdē

DEVE

2.9.2008

Komiteja(-s), kurai(-ām) ir lūgts sniegt atzinumu

       Datums, kad paziņoja plenārsēdē

AFET

2.9.2008

INTA

2.9.2008

BUDG

2.9.2008

CONT

23.9.2008

 

AGRI

2.9.2008

 

 

 

Atzinumu nav sniegusi

       Lēmuma datums

AFET

23.9.2008

INTA

9.9.2008

CONT

9.9.2008

 

Komiteju iesaistīšanas procedūra

       Datums, kad paziņoja plenārsēdē

AGRI

23.9.2008

BUDG

23.9.2008

 

 

Referents(-e/-i/-es)

       Iecelšanas datums

Gay Mitchell

15.7.2008

 

 

Izskatīšana komitejā

25.8.2008

 

 

 

Pieņemšanas datums

7.10.2008

 

 

 

Galīgais balsojums

+:

–:

0:

27

1

Deputāti, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Alessandro Battilocchio, Thijs Berman, Josep Borrell Fontelles, Danutė Budreikaitė, Nirj Deva, Alexandra Dobolyi, Fernando Fernández Martín, Juan Fraile Cantón, Alain Hutchinson, Romana Jordan Cizelj, Filip Kaczmarek, Glenys Kinnock, Maria Martens, Gay Mitchell, José Javier Pomés Ruiz, Horst Posdorf, Toomas Savi, Frithjof Schmidt, Jürgen Schröder, Johan Van Hecke, Anna Záborská

Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Ana Maria Gomes, Fiona Hall, Miguel Angel Martínez Martínez, Manolis Mavrommatis, Anne Van Lancker, Renate Weber, Gabriele Zimmer

Aizstājēji (178. panta 2. punkts), kas bija klāt galīgajā balsošanā

Stéphane Le Foll

Juridisks paziņojums - Privātuma politika