ZIŅOJUMS par priekšlikumu Padomes regulai, ar ko paredz kopīgus lauksaimniekiem piešķiramā tiešā atbalsta shēmu noteikumus saskaņā ar kopējo lauksaimniecības politiku un izveido dažas atbalsta shēmas lauksaimniekiem

21.10.2008 - (COM(2008)0306 – C6‑0240/2008 – 2008/0103(CNS)) - *

Lauksaimniecības un lauku attīstības komiteja
Referents: Luis Manuel Capoulas Santos

EIROPAS PARLAMENTA NORMATĪVĀS REZOLŪCIJAS PROJEKTS

par priekšlikumu Padomes regulai, ar ko paredz kopīgus lauksaimniekiem piešķiramā tiešā atbalsta shēmu noteikumus saskaņā ar kopējo lauksaimniecības politiku un izveido dažas atbalsta shēmas lauksaimniekiem

(COM(2008)0306 – C6‑0240/2008 – 2008/0103(CNS))

(Apspriežu procedūra)

Eiropas Parlaments,

–   ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Padomei (COM(2008)0306),

–   ņemot vērā EK līguma 36. un 37. pantu un 299. panta 2. punktu, saskaņā ar kuriem Padome ar to ir apspriedusies (C6–0240/2008),

–   ņemot vērā Reglamenta 51. pantu,

–   ņemot vērā Lauksaimniecības un lauku attīstības komitejas ziņojumu un Budžeta komitejas, kā arī Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komitejas un Reģionālās attīstības komitejas atzinumus (A6‑0402/2008),

1.  apstiprina grozīto Komisijas priekšlikumu;

2.  aicina Komisiju attiecīgi grozīt savu priekšlikumu saskaņā ar EK līguma 250. panta 2. punktu;

3.  aicina Padomi informēt Parlamentu, ja tā ir paredzējusi nepievienoties Parlamenta apstiprinātajam tekstam;

4.  prasa Padomei vēlreiz apspriesties ar Parlamentu, ja tā ir paredzējusi būtiski grozīt Komisijas priekšlikumu;

5.  uzdod priekšsēdētājam nosūtīt Parlamenta nostāju Padomei un Komisijai.

Grozījums Nr.  1 Regulas priekšlikums 1.a apsvērums (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(1a) Birokrātijas samazināšanai lauksaimniecības nozarē vajadzētu notikt, īstenojot pārredzamākus, saprotamākus un mazāk saistošus noteikumus. Kopējā lauksaimniecības politika spēs pasaules tirgū garantēt lauku saimniecību konkurētspēju, tikai samazinot izmaksas un atvieglojot administratīvās formalitātes.
Grozījums Nr.  2 Regulas priekšlikums 2. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(2) Ar Regulu (EK) Nr. 1782/2003 tika noteikts princips, kas paredz, ka lauksaimniekiem, kuri neizpilda noteiktas prasības sabiedrības, dzīvnieku un augu veselības un dzīvnieku labturības jomā, samazina tiešo atbalstu vai saņēmējus izslēdz no tā pavisam. Šī „savstarpējās atbilstības” sistēma veido būtisku daļu Kopienas atbalsta tiešo maksājumu jomā, un tādēļ tā ir jāsaglabā. Tomēr pieredze liecina par to, ka daudzas prasības, kuras ietilpst savstarpējas atbilstības darbības jomā, nepietiekamā mērā attiecas uz lauksaimniecības darbību vai lauksaimniecības zemi, vai tās attiecas vairāk uz valsts iestādēm nekā uz lauksaimniekiem. Tādēļ ir lietderīgi pielāgot savstarpējas atbilstības darbības jomu.	(2) Ar Regulu (EK) Nr. 1782/2003 tika noteikts princips, kas paredz, ka lauksaimniekiem, kuri neizpilda noteiktas prasības sabiedrības, dzīvnieku un augu veselības un dzīvnieku labturības jomā, samazina tiešo atbalstu vai saņēmējus izslēdz no tā pavisam. Šī „savstarpējās atbilstības” sistēma veido būtisku daļu Kopienas atbalsta tiešo maksājumu jomā, un tādēļ tā ir jāsaglabā. Tomēr pieredze liecina par to, ka daudzas prasības, kuras ietilpst savstarpējas atbilstības darbības jomā, nepietiekamā mērā attiecas uz lauksaimniecības darbību vai lauksaimniecības zemi, vai tās attiecas vairāk uz valsts iestādēm nekā uz lauksaimniekiem. Tādēļ ir lietderīgi pielāgot savstarpējas atbilstības darbības jomu. Panta par II pielikumā minēto atbilstību pārņemšanai, kas minēts visos tiesību aktos par pārtikas produktu higiēnu1, nevajadzētu paredzēt papildu pārbaudes.
	________ 1 Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 29. aprīļa Regula (EK) Nr. 852/2004 par pārtikas produktu higiēnu (OV L 139, 30.4.2004., 1. lpp.), Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 29. aprīļa Regula (EK) Nr. 853/2004, ar ko nosaka īpašus higiēnas noteikumus attiecībā uz dzīvnieku izcelsmes pārtiku (OV L 139, 30.4.2004., 55. lpp), Eiropas Parlamenta un Padomes 2005. gada 12. janvāra Regula (EK) Nr. 183/2005, ar ko paredz barības higiēnas prasības (OV L 35, 8.2.2005., 1. lpp.).
Pamatojums
Lai nepieļautu šo noteikumu kļūdainu interpretāciju un piemērošanu, Padomes regulā būtu jāiekļauj noteiktas prasības, kas minētas ar higiēnu saistīto regulu pielikumos.
Grozījums Nr.  3 Regulas priekšlikums 2.a apsvērums (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(2a) Būtu jāveic pastāvīgi pasākumi savstarpējās atbilstības sistēmas vienkāršošanai, uzlabošanai un harmonizēšanai. Tāpēc Komisijai reizi divos gados jāsagatavo ziņojums par savstarpējās atbilstības sistēmas piemērošanu.
Pamatojums
Atkārtots grozījums, ko Eiropas Parlaments pieņēma kā daļu no 2007. gada 11. decembra ziņojuma T6–0598/2007 ar nosaukumu „KLP – vispārējie noteikumu par tiešā atbalsta shēmām un konkrētām atbalsta shēmām lauksaimniekiem un atbalstu lauku attīstībai.”
Grozījums Nr.  4 Regulas priekšlikums 2.b apsvērums (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(2b) Administratīvo izmaksu samazināšana, pārbaužu harmonizācija un to pārgrupēšana, tostarp arī Eiropas Savienības iestādēs, kā arī laicīga maksājumu izpilde palielina lauksaimnieku vispārējo atbalstu savstarpējās atbilstības sistēmai un ceļ politikas efektivitāti.
Pamatojums
Atkārtots grozījums, ko Eiropas Parlaments pieņēma kā daļu no 2007. gada 11. decembra ziņojuma T6–0598/2007 ar nosaukumu „KLP – vispārējie noteikumu par tiešā atbalsta shēmām un konkrētām atbalsta shēmām lauksaimniekiem un atbalstu lauku attīstībai.”
Grozījums Nr.  5 Regulas priekšlikums 2.c apsvērums (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(2c) Lai ierobežotu lauksaimnieku izmaksas, dalībvalstis un Eiropas Savienības iestādes jāmudina pēc iespējas samazināt pārbaudes uz vietas un kontroles aģentūru skaitu, neskarot Komisijas 2004. gada 21. aprīļa Regulas (EK) Nr. 796/2004, ar ko paredz sīki izstrādātus noteikumus, lai ieviestu savstarpēju atbilstību, modulāciju un integrēto administrēšanas un kontroles sistēmu, kura paredzēta Padomes Regulā (EK) Nr. 1782/20031. Tādējādi dalībvalstīm jābūt tiesīgām veikt minimālu pārbaužu skaitu maksātājaģentūras līmenī. Turklāt dalībvalstis un Eiropas Savienības iestādes jāmudina veikt papildu pasākumus pārbaužu veicēju skaita ierobežošanai, lai nodrošinātu viņu atbilstīgu sagatavotību un lai maksimālo laika posmu, kurā var veikt pārbaudes uz vietas noteiktā saimniecībā, ierobežotu līdz vienai dienai. Komisijai jāpalīdz dalībvalstīm ievērot integrētās paraugu atlases prasības. Paraugu atlase uz vietas veicamajām pārbaudēm jāveic neatkarīgi no noteiktā minimālā pārbaužu skaita procentuālā apjoma, kāds paredzēts konkrētajos tiesību aktos savstarpējās atbilstības jomā.
	________ 1 OV L 141, 30.4.2004., 18. lpp.
Pamatojums
Atkārtots grozījums, ko Eiropas Parlaments pieņēma kā daļu no 2007. gada 11. decembra ziņojuma T6–0598/2007 ar nosaukumu „KLP – vispārējie noteikumu par tiešā atbalsta shēmām un konkrētām atbalsta shēmām lauksaimniekiem un atbalstu lauku attīstībai.”
Grozījums Nr.  6 Regulas priekšlikums 2.d apsvērums (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(2d) Dalībvalstīm būtu jānodrošina, lai lauksaimniekus nesoda divreiz par vienu un to pašu neatbilstības gadījumu (maksājumu samazinājums vai anulēšana, kā arī sods par attiecīgo valsts tiesību aktu neievērošanu).
Pamatojums
Atkārtots grozījums, ko Eiropas Parlaments pieņēma kā daļu no 2007. gada 11. decembra ziņojuma T6–0598/2007 ar nosaukumu „KLP – vispārējie noteikumu par tiešā atbalsta shēmām un konkrētām atbalsta shēmām lauksaimniekiem un atbalstu lauku attīstībai.”
Grozījums Nr.  7 Regulas priekšlikums 3. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(3) Turklāt, lai novērstu to, ka tiek pamesta lauksaimniecības zeme, un nodrošinātu, ka tā tiek saglabāta labos lauksaimniecības un vides apstākļos, ar Regulu (EK) Nr. 1782/2003 izveidoja Kopienas sistēmu, ar kuru dalībvalstis nosaka standartus, ņemot vērā attiecīgo apgabalu raksturīgās pazīmes, tostarp augsnes un klimatiskos apstākļus, esošās lauksaimniecības sistēmas (zemes izmantošanu, augseku, lauksaimniecības praksi) un lauksaimniecības struktūras. Saskaņā ar vienotā maksājuma shēmu obligātā zemes atstāšanas atmatā atcelšana atsevišķos gadījumos var radīt negatīvu ietekmi uz vidi, jo īpaši attiecībā uz noteiktām ainavu sastāvdaļām. Tādēļ ir lietderīgi pastiprināt spēkā esošos Kopienas noteikumus, lai vajadzības gadījumā aizsargātu minētās ainavu sastāvdaļas.	(3) Turklāt, lai novērstu to, ka tiek pamesta lauksaimniecības zeme, un nodrošinātu, ka tā tiek saglabāta labos lauksaimniecības un vides apstākļos, ar Regulu (EK) Nr. 1782/2003 izveidoja Kopienas sistēmu, ar kuru dalībvalstis nosaka standartus, ņemot vērā attiecīgo apgabalu raksturīgās pazīmes, tostarp augsnes un klimatiskos apstākļus, esošās lauksaimniecības sistēmas (zemes izmantošanu, augseku, lauksaimniecības praksi) un lauksaimniecības struktūras. Saskaņā ar vienotā maksājuma shēmu obligātā zemes atstāšanas atmatā atcelšana atsevišķos gadījumos var radīt negatīvu ietekmi uz vidi, jo īpaši attiecībā uz parasto bioloģisko daudzveidību, noteiktām topogrāfiskām īpatnībām un zemēm pie ūdensceļiem. Tādēļ ir lietderīgi pastiprināt spēkā esošos Kopienas noteikumus, lai vajadzības gadījumā aizsargātu bioloģisko daudzveidību un noteiktas ainavu sastāvdaļas. Izņemot gadījumus, kad ir jāievēro Kopienas tiesību aktos minētas stingrākas prasības attiecībā uz ūdens kvalitāti, nevajadzētu uzlikt papildu ierobežojumus, kas varētu traucēt vēlamajai lauku attīstībai.
Grozījums Nr.  8 Regulas priekšlikums 4. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(4) Ūdens aizsardzība un apsaimniekošana lauksaimniecības darbības kontekstā atsevišķos apgabalos ir kļuvusi aizvien problemātiskāka. Tādēļ ir lietderīgi pastiprināt arī spēkā esošo Kopienas sistēmu labu lauksaimniecības un vides apstākļu nodrošināšanai, lai aizsargātu ūdeni pret piesārņojumu un noteces ūdeņiem, kā arī lai pārvaldītu ūdens izmantošanu.	(4) Ūdens aizsardzība un apsaimniekošana lauksaimniecības darbības kontekstā kļūst problemātiskāka aizvien lielākā Kopienas platībā. Tādēļ ir lietderīgi pastiprināt arī spēkā esošo Kopienas sistēmu labu lauksaimniecības un vides apstākļu nodrošināšanai, lai aizsargātu ūdeni pret piesārņojumu un noteces ūdeņiem, kā arī lai pārvaldītu ūdens izmantošanu, jo īpaši samazinot lielo ikgadējo ūdens patēriņu, izmantojot labākas lauksaimniecības un ūdensapgādes sistēmas.
Pamatojums
Lai risinātu un nepieļautu ūdens trūkumu, ir jāsamazina ikgadējais ūdens patēriņš lauksaimniecības nozarē.
Grozījums Nr.  9 Regulas priekšlikums 5. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(5) Tā kā pastāvīgajām ganībām ir labvēlīga ietekme uz vidi, ir lietderīgi piemērot pasākumus, lai veicinātu esošo pastāvīgo ganību saglabāšanu un novērstu to masveida pārvēršanu aramzemē.	(5) Tā kā pastāvīgajām pļavām ir labvēlīga ietekme uz vidi, ir lietderīgi piemērot pasākumus, lai veicinātu esošo pastāvīgo pļavu saglabāšanu un novērstu to masveida pārvēršanu aramzemē.
Pamatojums
Ne visas pastāvīgās pļavas izmanto ganībām. Pastāvīgās pļavas ir nozīmīgas oglekļa krātuves un Eiropas vissvarīgākās bioloģiskās daudzveidības dzīvotnes. No šī viedokļa pļautas pļavas ir tikpat svarīgas kā ganības.
Grozījums Nr.  10 Regulas priekšlikums 7. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(7) Ietaupījumus, kurus ieguva no modulācijas mehānisma, ko ieviesa ar Regulu (EK) Nr. 1782/2003, izmanto, lai finansētu pasākumus, kuri iekļauti lauku attīstības politikā. Kopš minētās regulas pieņemšanas lauksaimniecības nozarē radušās daudzas jaunas un sarežģītas problēmas, piemēram, klimata pārmaiņas, aizvien lielāka bioenerģijas nozīme, kā arī vajadzība pēc labākas ūdens resursu apsaimniekošanas un pēc efektīvākas bioloģiskās daudzveidības aizsardzības. Eiropas Kopienu kā Kioto Protokola līgumslēdzēju pusi aicināja pielāgot tās politiku, ņemot vērā klimata pārmaiņas. Turklāt, ņemot vērā nopietnas problēmas, kas saistītas ar ūdens nepietiekamību un sausumu, turpmāk jārisina ūdens apsaimniekošanas jautājumi. Bioloģiskās daudzveidības aizsardzība aizvien ir svarīgs uzdevums, un lai arī ir panākts ievērojams progress, būs vajadzīgs pielikt papildu pūles, lai sasniegtu Eiropas Kopienas mērķi bioloģiskās daudzveidības jomā līdz 2010. gadam. Kopiena atzīst, ka minētie jaunie uzdevumi jārisina saskaņā ar tās politiku. Lauksaimniecības nozarē šim nolūkam piemērots instruments ir lauku attīstības programmas, kuras pieņemtas ar Padomes 2005. gada 20. septembra Regulu (EK) Nr. 1698/2005 par atbalstu lauku attīstībai no Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai (ELFLA). Lai ļautu dalībvalstīm attiecīgi pārskatīt to lauku attīstības programmas, neliekot samazināt to pašreizējās lauku attīstības darbības citās jomās, jādara pieejami papildu līdzekļi. Tomēr finanšu perspektīvās laikposmam no 2007. līdz 2013. gadam nav paredzēti finanšu līdzekļi, lai vajadzības gadījumā pastiprinātu Kopienas lauku attīstības politiku. Šādos apstākļos ir lietderīgi mobilizēt lielu daļu vajadzīgo finanšu līdzekļu, paredzot pakāpenisku tiešo maksājumu samazinājumu, izmantojot modulāciju.	(7) Ietaupījumus, kurus ieguva no modulācijas mehānisma, ko ieviesa ar Regulu (EK) Nr. 1782/2003, izmanto, lai finansētu pasākumus, kuri iekļauti lauku attīstības politikā. Kopš minētās regulas pieņemšanas lauksaimniecības nozarē radušās daudzas jaunas un sarežģītas problēmas, piemēram, klimata pārmaiņas, aizvien lielāka bioenerģijas nozīme, kā arī vajadzība pēc labākas ūdens resursu apsaimniekošanas un pēc efektīvākas bioloģiskās daudzveidības aizsardzības. Eiropas Kopienu kā Kioto Protokola līgumslēdzēju pusi aicināja pielāgot tās politiku, ņemot vērā klimata pārmaiņas. Turklāt, ņemot vērā nopietnas problēmas, kas saistītas ar ūdens nepietiekamību un sausumu, turpmāk jārisina ūdens apsaimniekošanas jautājumi. Bioloģiskās daudzveidības aizsardzība aizvien ir svarīgs uzdevums, un lai arī ir panākts ievērojams progress, būs vajadzīgs pielikt papildu pūles, lai sasniegtu Eiropas Kopienas mērķi bioloģiskās daudzveidības jomā līdz 2010. gadam. Kopiena atzīst, ka minētie jaunie uzdevumi jārisina saskaņā ar tās politiku. Lauksaimniecības nozarē šim nolūkam piemērots instruments ir lauku attīstības programmas, kuras pieņemtas ar Padomes 2005. gada 20. septembra Regulu (EK) Nr. 1698/2005 par atbalstu lauku attīstībai no Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai (ELFLA). Noteiktas dalībvalstis jau ir paredzējušas lauku attīstības programmas, kas paredz īstenot jaunos uzdevumus. Tomēr, lai ļautu visām dalībvalstīm īstenot to lauku attīstības programmas, neliekot samazināt to pašreizējās lauku attīstības darbības citās jomās, jādara pieejami papildu līdzekļi. Tomēr finanšu perspektīvās laikposmam no 2007. līdz 2013. gadam nav paredzēti finanšu līdzekļi, lai vajadzības gadījumā pastiprinātu Kopienas lauku attīstības politiku. Šādos apstākļos ir lietderīgi mobilizēt lielu daļu vajadzīgo finanšu līdzekļu, paredzot pakāpenisku tiešo maksājumu samazinājumu, izmantojot modulāciju.
Pamatojums
Nebūtu pareizi likt dalībvalstīm pārskatīt savas lauku attīstības programmas, ja tās jau paredz īstenot jaunos uzdevumus. Tas arī radītu administratīvu slogu un ietekmētu lauksaimniekus, kas jau piedalās spēkā esošajās lauku attīstības programmās.
Grozījums Nr.  11 Regulas priekšlikums 8. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(8) Attiecībā uz tiešā atbalsta ienākumu atbalsta sadalījumu starp lauksaimniekiem lielu daļu maksājumu piešķir samērā ierobežotam skaitam lielu saimniecību. Ir skaidrs, ka, lai efektīvi sasniegtu ienākumu atbalstu mērķi, lielāku saimniecību saņēmējiem nav vajadzīgs tāda paša apjoma individuālais atbalsts. Turklāt pielāgošanās spējas ļauj lielākiem saņēmējiem darboties ar mazāku individuālā atbalsta apjomu. Tādēļ šķiet taisnīgi, ka lauksaimnieki, kas saņem lielu atbalsta apjomu, veic īpašu ieguldījumu to lauku attīstības pasākumu finansēšanā, ar kuriem risina jaunus uzdevumus. Tādēļ ir lietderīgi izveidot mehānismu, ar ko paredz palielināt visapjomīgāko maksājumu samazinājumu, no kura gūtos ienākumus būtu jāizmanto arī jaunu uzdevumu risināšanai lauku attīstības jomā. Lai nodrošinātu šā mehānisma proporcionalitāti, pakāpeniski jāpalielina papildu samazinājumi saskaņā ar attiecīgo maksājumu summām.	(8) Attiecībā uz tiešā atbalsta ienākumu atbalsta sadalījumu starp lauksaimniekiem lielu daļu maksājumu piešķir samērā ierobežotam skaitam lielu saimniecību. Neatkarīgi no struktūras veida, var būt, ka, lai efektīvi sasniegtu ienākumu atbalstu mērķi, šiem lielāku saimniecību saņēmējiem nebūtu vajadzīgs tāda paša apjoma individuālais atbalsts. Turklāt pielāgošanās spējas ļauj lielākiem saņēmējiem darboties ar mazāku individuālā atbalsta apjomu. Tādēļ šķiet taisnīgi, ka lauksaimnieki, kas, ņemot vērā katras attiecīgās saimniecības algu sarakstu, saņem lielu atbalsta apjomu, veic īpašu ieguldījumu to lauku attīstības pasākumu finansēšanā, ar kuriem risina jaunus uzdevumus. Tādēļ ir lietderīgi izveidot mehānismu, ar ko paredz palielināt visapjomīgāko maksājumu samazinājumu, no kura gūtos ienākumus būtu jāizmanto arī jaunu uzdevumu risināšanai lauku attīstības jomā. Lai nodrošinātu šā mehānisma proporcionalitāti, pakāpeniski jāpalielina papildu samazinājumi saskaņā ar attiecīgo maksājumu summām.
Pamatojums
Ir jāizvairās no darbaspēka samazināšanas un attīstītu un konkurētspējīgu struktūru iznīcināšanas.
Grozījums Nr.  12 Regulas priekšlikums 8.a apsvērums (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(8a) Turklāt būtu lietderīgi, ja dalībvalstīm būtu pieejams īpašs atbalsts, lai varētu īstenot jaunos uzdevumus, kas izriet no KLP „veselības pārbaudes”.
Grozījums Nr.  13 Regulas priekšlikums 16. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(16) Lai palīdzētu lauksaimniekiem izpildīt mūsdienīgas un augstas kvalitātes lauksaimniecības standartus, dalībvalstīm jāizveido visaptveroša sistēma, kas sniedz padomus komerciālām saimniecībām. Saimniecību konsultatīvajai sistēmai jāpalīdz lauksaimniekiem labāk apzināties materiālu plūsmas un procesus saimniecību mērogā, kas saistīti ar vidi, pārtikas nekaitīgumu, dzīvnieku veselību un labturību, nekādi neietekmējot viņu pienākumus un atbildību attiecībā uz tādu standartu ievērošanu.	(16) Lai palīdzētu lauksaimniekiem izpildīt mūsdienīgas un augstas kvalitātes lauksaimniecības standartus, dalībvalstīm jāizveido visaptveroša sistēma, kas sniedz padomus visiem lauksaimniekiem. Saimniecību konsultatīvajai sistēmai jāpalīdz lauksaimniekiem veikt efektīvu un rentablu ražošanu un labāk apzināties materiālu plūsmas un procesus saimniecību mērogā, kas saistīti ar vidi, pārtikas nekaitīgumu, dzīvnieku veselību un labturību, nekādi neietekmējot viņu pienākumus un atbildību attiecībā uz tādu standartu ievērošanu.
Grozījums Nr.  14 Regulas priekšlikums 19. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(19) Nelielu summu pārvaldība ir apgrūtinošs uzdevums dalībvalstu kompetentajām iestādēm. Lai novērstu pārāk lielu administratīvo slogu, ir lietderīgi dalībvalstīm atturēties no tiešo maksājumu piešķiršanas, ja maksājums ir zemāks par Kopienas vidējo atbalstu par vienu hektāru vai saimniecības platība, par kuru ir pieprasīts atbalsts, ir mazāka par vienu hektāru. Jāparedz īpašs noteikums tām dalībvalstīm, kuru saimniecību struktūra būtiski atšķiras no Kopienas vidējās saimniecības struktūras. Dalībvalstīm jāsniedz rīcības brīvība izvēlēties īstenot vienu no diviem kritērijiem, ņemot vērā to lauksaimniecības ekonomikas struktūras īpatnības. Tā kā īpašas tiesības uz maksājumiem piešķīra lauksaimniekiem ar tā sauktajām „bezzemes” saimniecībām, nebūtu efektīvi piemērot robežvērtību, pamatojoties uz hektāru skaitu. Tādēļ šādiem lauksaimniekiem jāpiemēro minimālais apjoms, kas balstīts uz vidējo apjomu.	(19) Nelielu summu pārvaldība ir apgrūtinošs uzdevums dalībvalstu kompetentajām iestādēm. Dalībvalstis var pieņemt lēmumu nepiešķirt tiešos maksājumus, sākot ar minimālo apjomu, kas jānosaka.
Grozījums Nr.  15 Regulas priekšlikums 21. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(21) Maksājumi, ko paredz Kopienas atbalsta shēmas, kompetentām valstu iestādēm pilnībā jāizmaksā [atbalsta] saņēmējiem, ievērojot šajā regulā paredzētos samazinājumus un noteiktos termiņus. Lai padarītu elastīgāku tiešo maksājumu pārvaldību, dalībvalstīm jāļauj maksāt tiešos maksājumus katru gadu divās daļās.	(21) Maksājumi, ko paredz Kopienas atbalsta shēmas, kompetentām valstu iestādēm pilnībā jāizmaksā [atbalsta] saņēmējiem, ievērojot šajā regulā paredzētos samazinājumus un noteiktos termiņus. Lai padarītu elastīgāku tiešo maksājumu pārvaldību, dalībvalstīm jāļauj maksāt tiešos maksājumus katru gadu divās daļās, no vienas puses, kavējuma gadījumā iekļaujot procentu maksājumu atbilstoši tirgū spēkā esošajām likmēm, un, no otras puses, atkarībā no nozares vajadzībām tām piešķirot zināmu elastību attiecībā uz maksājuma datumu noteikšanu.
Pamatojums
Pagājušajā kalendārajā gadā tika konstatēti maksājumu kavējumi. Šādā situācijā lauksaimniekiem vismaz vajadzētu saņemt kompensāciju.
Grozījums Nr.  16 Regulas priekšlikums 23. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(23) Lai sasniegtu kopējās lauksaimniecības politikas mērķus, kopējā atbalsta shēmas jāpielāgo jaunākajām izmaiņām, vajadzības gadījumā īsos termiņos. Tādēļ atbalsta saņēmēji nevar paļauties uz to, ka atbalsta nosacījumi paliks nemainīgi, un viņiem ir jābūt gataviem tam, ka shēmas var tikt pārskatītas, jo īpaši ņemot vērā pārmaiņas ekonomikā vai budžeta situācijā.	svītrots
Grozījums Nr.  17 Regulas priekšlikums 23.a apsvērums (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(23a) KLP pirmo pīlāru vajadzētu saglabāt nākotnē, lai garantētu būtisko nozīmi lauksaimniekam, kurš ir daudzo lauku rajonu ekonomikas virzītājspēks, lauku ainavas saglabātājs, kā arī garants, lai nodrošinātu augstos pārtikas drošības standartus, kādus pieprasa Eiropas Savienība.
Pamatojums
Visa tiešā atbalsta pārtraukšana lauksaimniekiem varētu ievērojami samazināt viņu rentabilitāti un apdraudēt daudzu saimniecību pastāvēšanu. ES turpmāk par prioritāti ir jāizvirza pārtikas pašpietiekamība.
Grozījums Nr.  18 Regulas priekšlikums 24. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(24) Ar Regulu (EK) Nr. 1782/2003 izveidoja vienotā maksājuma shēmu, kurā pašreizējos dažādos atbalsta mehānismus apvienoja vienā atsaistīto tiešo maksājumu shēmā. Pieredze, kas iegūta, piemērojot vienotā maksājuma shēmu, liecina par to, ka tās konkrētus elementus var vienkāršot lauksaimnieku un administrāciju labā. Turklāt, ņemot vērā to, ka vienotā maksājuma shēmu tajā pašā laikā īstenoja visās dalībvalstīs, kurām bija uzstādīta tāda prasība, daudzi nosacījumi, kas bija saistīti ar sākotnējo īstenošanu, vairs nav atbilstīgi, tādēļ tie ir jāpielāgo. Saistībā ar to ir konstatēts, ka atsevišķos gadījumos tiesības uz maksājumiem lielā mērā ir nepietiekami izmantotas. Lai novērstu šādu situāciju un, ņemot vērā to, ka lauksaimnieki jau ir iepazinušies ar vienotā maksājuma shēmas darbību, sākotnēji noteiktais laikposms, kas paredzēts neizmantoto tiesību uz maksājumiem pārvēršanai valsts rezervēs, jāsamazina līdz diviem gadiem.	(24) Ar Regulu (EK) Nr. 1782/2003 izveidoja vienotā maksājuma shēmu, kurā pašreizējos dažādos atbalsta mehānismus apvienoja vienā atsaistīto tiešo maksājumu shēmā. Pieredze, kas iegūta, piemērojot vienotā maksājuma shēmu, liecina par to, ka tās konkrētus elementus var vienkāršot lauksaimnieku un administrāciju labā. Turklāt, ņemot vērā to, ka vienotā maksājuma shēmu tajā pašā laikā īstenoja visās dalībvalstīs, kurām bija uzstādīta tāda prasība, daudzi nosacījumi, kas bija saistīti ar sākotnējo īstenošanu, vairs nav atbilstīgi, tādēļ tie ir jāpielāgo. Saistībā ar to ir konstatēts, ka atsevišķos gadījumos tiesības uz maksājumiem lielā mērā ir nepietiekami izmantotas. Lai novērstu šādu situāciju, ir jānosaka triju gadu laikposms, kas paredzēts neizmantoto tiesību uz maksājumiem pārvēršanai valsts rezervēs.
Pamatojums
Divu gadu termiņš ir pārāk īss, ir jāatgriežas pie Regulā Nr. 1782/2003 noteiktā triju gadu laikposma.
Grozījums Nr.  19 Regulas priekšlikums 27. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(27) Obligāto aramzemes atstāšanu atmatā ieviesa kā piegādes kontroles mehānismu. Pārmaiņas tirgū laukaugu jomā un atsaistītā atbalsta ieviešana vairs nepamato vajadzību saglabāt šo instrumentu, un tādēļ tas ir jāatceļ. Tiesības atstāt zemi atmatā, ko izveidoja saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1782/2003 53. pantu un 63. panta 2. punktu, jāpiešķir par hektāriem, kuriem piemēro tos pašus atbilstības nosacījumus, ko piemēro attiecībā uz jebkurām citām atbalsta tiesībām.	(27) Obligāto aramzemes atstāšanu atmatā ieviesa kā piegādes kontroles mehānismu. Pārmaiņas tirgū laukaugu jomā un atsaistītā atbalsta ieviešana vairs nepamato vajadzību saglabāt šo instrumentu, un tādēļ tas ir jāatceļ. Tiesības atstāt zemi atmatā, ko izveidoja saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1782/2003 53. pantu un 63. panta 2. punktu kļūst par parastām tiesībām.
Pamatojums
Grozījums paredz kliedēt juridisko nenoteiktību, kas saistās ar tiesībām atstāt zemi atmatā, un nodrošināt šīs tiesības pavadošās prakses atcelšanu.
Grozījums Nr.  20 Regulas priekšlikums 28. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(28) Pēc iepriekšējā saistītā tirgus atbalsta iekļaušanas vienotā maksājuma shēmā dalībvalstīs, kuras izvēlējās vēsturisko ieviešanu, tiesību uz maksājumu vērtība tika aprēķināta, pamatojoties uz iepriekšējā atbalsta individuālo līmeni. Ņemot vērā gadu skaitu, kas pieaug kopš vienotā maksājuma shēmas ieviešanas, un pēc turpmākas citu nozaru iekļaušanas vienotā maksājuma shēmā, kļūst aizvien sarežģītāk pamatot ievērojamu individuālu atšķirību likumību atbalsta līmenī, kura pamatā ir tikai iepriekšējais atbalsts. Šā iemesla dēļ dalībvalstīm, kuras izvēlējās vēsturisko ieviešanas modeli, jāļauj ar zināmiem nosacījumiem pārskatīt piešķirtās tiesības uz maksājumu, lai tuvinātu to vienības vērtību, vienlaikus ievērojot vispārīgos Kopienas tiesību aktu principus un Kopējās lauksaimniecības politikas mērķus. Šajā kontekstā dalībvalstis, nosakot precīzākas vērtības, var ņemt vērā ģeogrāfisko apgabalu īpatnības. Tiesību uz maksājumu izlīdzināšana jāveic piemērotā pārejas periodā, kā arī ievērojot samazinājumu robežvērtību, lai ļautu lauksaimniekiem saprātīgi pielāgoties atbalsta mainīgajiem līmeņiem.	(28) Pēc iepriekšējā saistītā tirgus atbalsta iekļaušanas vienotā maksājuma shēmā dalībvalstīs, kuras izvēlējās vēsturisko ieviešanu, tiesību uz maksājumu vērtība tika aprēķināta, pamatojoties uz iepriekšējā atbalsta individuālo līmeni. Ņemot vērā gadu skaitu, kas pieaug kopš vienotā maksājuma shēmas ieviešanas, un pēc turpmākas citu nozaru iekļaušanas vienotā maksājuma shēmā, kļūst aizvien sarežģītāk pamatot ievērojamu individuālu atšķirību likumību atbalsta līmenī, kura pamatā ir tikai iepriekšējais atbalsts. Šā iemesla dēļ dalībvalstīm, kuras izvēlējās vēsturisko ieviešanas modeli, jāļauj ar zināmiem nosacījumiem pārskatīt piešķirtās tiesības uz maksājumu, lai tuvinātu to vienības vērtību, vienlaikus ievērojot vispārīgos Kopienas tiesību aktu principus un Kopējās lauksaimniecības politikas mērķus. Šajā kontekstā dalībvalstis, nosakot precīzākas vērtības, var ņemt vērā ģeogrāfisko apgabalu īpatnības. Tiesību uz maksājumu izlīdzināšana jāveic piemērotā pārejas periodā atbilstoši katras valsts pieņemtajam grafikam, kā arī ievērojot samazinājumu robežvērtību, lai ļautu lauksaimniekiem saprātīgi pielāgoties atbalsta mainīgajiem līmeņiem.
Pamatojums
Jānodrošina dalībvalstīm lielāka rīcības brīvība.
Grozījums Nr.  21 Regulas priekšlikums 29.a apsvērums (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(29a) Savstarpējas atbilstības sistēmai un kopējai lauksaimniecības politikai nākotnē var būt jāpiemēro jaunie pielāgojumi, jo maksājumu summas ne vienmēr šķiet proporcionālas attiecīgo lauksaimnieku pieliktajām pūlēm, lai ievērotu noteikumus, ņemot vērā, ka maksājumi joprojām ir ievērojami atkarīgi no vēsturiskajām izmaksām. Tiesību akti attiecībā uz dzīvnieku labturību ir īpaši apgrūtinoši lauksaimniekiem, un tas neatbilst maksājumu apjomam. Tomēr, ja importētajiem produktiem ir jāatbilst tām pašām dzīvnieku labturības normām, nebūtu jāpiešķir lauksaimniekiem kompensācijas, lai viņi ievērotu šajā jomā spēkā esošos Kopienas tiesību aktus. Tāpēc Komisijai sarunās ar Pasaules Tirdzniecības organizāciju jācenšas panākt ar tirdzniecību nesaistītu jautājumu atzīšanu par importa kritērijiem.
Pamatojums
Atkārtots grozījums, ko Eiropas Parlaments pieņēma kā daļu no 2007. gada 11. decembra ziņojuma T6–0598/2007 ar nosaukumu „KLP – vispārējie noteikumu par tiešā atbalsta shēmām un konkrētām atbalsta shēmām lauksaimniekiem un atbalstu lauku attīstībai.”
Grozījums Nr.  22 Regulas priekšlikums 30. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(30) Ar Regulu (EK) Nr. 1782/2003, ar kuru vienlaicīgi ieviesa atsaistīto vienotā maksājuma shēmu, ļāva dalībvalstīm no minētās shēmas izslēgt noteiktus maksājumus. Tajā pašā laikā minētās regulas 64. panta 3. punktā paredzēja pārskatīt iespējas, kuras noteiktas III sadaļas 5. nodaļas 2. un 3. iedaļā, ņemot vērā tirgus un strukturālo attīstību. Attiecīgās pieredzes analīze liecina par to, ka atsaistīšana ļauj elastīgi izvēlēties ražotājus, ļaujot tiem pašiem pieņemt lēmumus par ražošanu, pamatojoties uz rentabilitāti un tirgus reakciju. Tas jo īpaši attiecas uz laukaugu, apiņu un sēklu nozari un zināmā mērā arī uz liellopu gaļas nozari. Tādēļ šajās nozarēs daļēji atsaistītos maksājumus jāintegrē vienotā maksājuma shēmā. Lai lauksaimnieki, kas darbojas liellopu gaļas nozarē, varētu pakāpeniski pielāgoties jaunajiem atbalsta pasākumiem, jāparedz noteikums, ar ko pakāpeniski ievieš īpašu piemaksu par vīriešu kārtas dzīvniekiem un kaušanas piemaksu. Tā kā daļēji saistītos maksājumus augļu un dārzeņu nozarē ieviesa nesen un tikai kā pārejas pasākumu, šādas shēmas nav jāpārskata.	(30) Ar Regulu (EK) Nr. 1782/2003, ar kuru vienlaicīgi ieviesa atsaistīto vienotā maksājuma shēmu, ļāva dalībvalstīm no minētās shēmas izslēgt noteiktus maksājumus. Tajā pašā laikā minētās regulas 64. panta 3. punktā paredzēja pārskatīt iespējas, kuras noteiktas III sadaļas 5. nodaļas 2. un 3. iedaļā, ņemot vērā tirgus un strukturālo attīstību. Attiecīgās pieredzes analīze liecina par to, ka atsaistīšana varētu garantēt vairāk elastības, izvēloties ražotājus, ļaujot tiem pašiem pieņemt lēmumus par ražošanu, pamatojoties uz rentabilitāti un tirgus reakciju. Tādēļ ir jāļauj dalībvalstīm, kuras to vēlētos, turpināt atbalstu atsaistīšanas procesu. Tā kā daļēji saistītos maksājumus augļu un dārzeņu nozarē ieviesa nesen un tikai kā pārejas pasākumu, šādas shēmas nav jāpārskata.
Grozījums Nr.  23 Regulas priekšlikums 31.a apsvērums (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(31a) Ir jāpieņem īpaši pasākumi, lai palīdzētu Eiropas Savienības aitu audzēšanas nozarei, kas piedzīvo dziļu lejupslīdi. Ir jāīsteno Eiropas Parlamenta 2008. gada 19. jūnija rezolūcijā par aitkopības un kazkopības nozares nākotni Eiropā1 ietvertie ieteikumi.
	________ 1 Pieņemtie teksti, P6_TA(2008)0310.
Grozījums Nr.  24 Regulas priekšlikums 32. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(32) Dalībvalstīm jāsniedz iespēja izmantot līdz 10 % no tām noteiktā maksimāli pieļaujamā daudzuma īpaša atbalsta piešķiršanai skaidri noteiktos gadījumos. Šādam atbalstam jāļauj dalībvalstīm risināt vides jautājumus un uzlabot lauksaimniecības produktu kvalitāti un tirdzniecību. Īpašs atbalsta arī jādara pieejams, lai novērstu sekas, ko radīs pakāpeniska piena kvotu atcelšana un atbalsta atsaistīšana īpaši jutīgās nozarēs. Ņemot vērā to, ka kļūst aizvien svarīgāka efektīva risku pārvaldība, jāsniedz iespēja dalībvalstīm finansiāli ieguldīt piemaksās, ko lauksaimnieki veic par laukaugu apdrošināšanu, kā arī finansēt noteiktu ekonomisku zaudējumu kompensācijas saistībā ar dzīvnieku vai augu slimībām. Lai ievērotu Kopienas starptautiskās saistības, līdzekļi, ko var izmanto jebkādiem saistītā atbalsta pasākumiem, jāierobežo atbilstošā līmenī. Attiecīgi jāparedz noteikumi, kuri jāpiemēro finanšu ieguldījumiem laukaugu apdrošināšanai un ar dzīvnieku vai augu slimībām saistītajām kompensācijām.	(32) Dalībvalstīm jāsniedz iespēja izmantot līdz 10 % no tām noteiktā maksimāli pieļaujamā daudzuma īpaša atbalsta piešķiršanai skaidri noteiktos gadījumos. Šādam atbalstam jāļauj dalībvalstīm risināt vides jautājumus un uzlabot lauksaimniecības produktu kvalitāti un tirdzniecību. Īpašs atbalsta arī jādara pieejams, lai novērstu sekas, ko radīs pakāpeniska piena kvotu atcelšana un atbalsta atsaistīšana īpaši jutīgās nozarēs. Lai ievērotu Kopienas starptautiskās saistības, līdzekļi, ko var izmanto jebkādiem saistītā atbalsta pasākumiem, jāierobežo atbilstošā līmenī.
Grozījums Nr.  25 Regulas priekšlikums 32.a apsvērums (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(32a) Tā kā aizvien svarīgāka kļūst efektīva risku pārvaldība, būtu jāļauj dalībvalstīm izmantot līdz pat 5 % vairāk no attiecīgā līdzekļu apjoma, lai atbalstītu lauksaimniekus vai ražotāju organizācijas vai grupas, sniedzot finansiālu ieguldījumu iemaksās, kas saistītas ar apdrošināšanu vai kopfondiem.
Grozījums Nr.  26 Regulas priekšlikums 36. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(36 ) Tiešā atbalsta atsaistīšana un vienotā maksājuma shēmas ieviešana bija būtiski elementi kopējās lauksaimniecības politikas pārveidošanas procesā. Tomēr vairāku iemeslu dēļ 2003. gadā nācās saglabāt īpašu atbalstu daudziem laukaugiem. Pieredze, kas iegūta, īstenojot Regulu (EK) Nr. 1782/2003, un tirgus situācijas attīstība norāda uz to, ka shēmas, kuras neiekļāva vienotā maksājuma shēmā 2003. gadā, pašreiz var integrēt minētajā shēmā, lai veicinātu uz tirgu orientētu un ilgtspējīgu lauksaimniecību. Tas jo īpaši attiecas uz olīveļļas nozari, kur tika saistīta tikai neliela atbalsta daļa. Tas attiecas arī uz maksājumiem par cietajiem kviešiem, proteīnaugiem, rīsiem, kartupeļu cieti un riekstiem, kur atlikušo saistīto maksājumu samazināta efektivitāte pamato atsaistīšanas iespējas izvēli. Attiecībā uz liniem ir arī lietderīgi atcelt atbalstu ražošanai un integrēt attiecīgās summas vienotā maksājuma shēmā. Attiecībā uz rīsiem, žāvētu rupjo lopbarību, kartupeļu cieti un liniem jānosaka pārejas periods, lai nodrošinātu, ka to pāreja uz atsaistīto atbalstu būtu pēc iespējas vienmērīgāka. Attiecībā uz riekstiem jāļauj dalībvalstīm turpināt maksāt atbalsta valsts daļu saistītā veidā, lai mazinātu atsaistīšanas sekas.	(36) Tiešā atbalsta atsaistīšana un vienotā maksājuma shēmas ieviešana bija būtiski elementi kopējās lauksaimniecības politikas pārveidošanas procesā. Tomēr vairāku iemeslu dēļ 2003. gadā nācās saglabāt īpašu atbalstu daudziem laukaugiem. Pieredze, kas iegūta, īstenojot Regulu (EK) Nr. 1782/2003, un tirgus situācijas attīstība norāda uz to, ka shēmas, kuras neiekļāva vienotā maksājuma shēmā 2003. gadā, pašlaik varētu pēc dalībvalsts izvēles integrēt minētajā shēmā, lai veicinātu uz tirgu orientētu un ilgtspējīgu lauksaimniecību. Tas jo īpaši attiecas uz olīveļļas nozari, kur tika saistīta tikai neliela atbalsta daļa. Tas attiecas arī uz maksājumiem par cietajiem kviešiem, rīsiem, kartupeļu cieti un riekstiem, kur atlikušo saistīto maksājumu samazināta efektivitāte pamato atsaistīšanas iespējas izvēli. Attiecībā uz rīsiem, kartupeļu cieti un liniem jānosaka pārejas periods, lai nodrošinātu, ka to pāreja uz atsaistīto atbalstu būtu pēc iespējas vienmērīgāka. Attiecībā uz riekstiem jāļauj dalībvalstīm turpināt maksāt atbalsta valsts daļu saistītā veidā, lai mazinātu atsaistīšanas sekas.
Grozījums Nr.  27 Regulas priekšlikums 37. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(37) Tā kā jaunas shēmas tiks integrētas vienotā maksājuma shēmā, jāparedz noteikums par individuāla ienākumu atbalsta jauna līmeņa aprēķināšanu atbilstīgi minētajai shēmai. Attiecībā uz riekstiem, kartupeļu cieti, liniem un žāvēto rupjo lopbarību šāds palielinājums jāpiešķir, pamatojoties uz atbalstu, ko lauksaimnieki saņēma pēdējo gadu laikā. Tomēr attiecībā uz to maksājumu iekļaušanu, kuri bija tikai daļēji izslēgti no vienotā maksājuma shēmas, jāsniedz dalībvalstīm iespēja izmantot sākotnējos atsauces laikposmus.	(37) Tā kā jaunas shēmas tiks integrētas vienotā maksājuma shēmā, jāparedz noteikums par individuāla ienākumu atbalsta jauna līmeņa aprēķināšanu atbilstīgi minētajai shēmai. Attiecībā uz riekstiem, kartupeļu cieti un liniem šāds palielinājums jāpiešķir, pamatojoties uz atbalstu vai ražošanas kvotām, ko lauksaimniekiem piešķīra pēdējo gadu laikā. Tomēr attiecībā uz to maksājumu iekļaušanu, kuri bija tikai daļēji izslēgti no vienotā maksājuma shēmas, jāsniedz dalībvalstīm iespēja izmantot sākotnējos atsauces laikposmus.
Grozījums Nr.  28 Regulas priekšlikums 38. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(38) Ar Regulu (EK) Nr. 1782/2003 izveidoja īpašu atbalstu kultūraugiem ar augstu enerģētisko vērtību, lai palīdzētu attīstīt nozari. Ņemot vērā jaunākos notikumus bioenerģijas nozarē un, jo īpaši, šādu produktu spēcīgo pieprasījumu starptautiskajā tirgū, kā arī saistošu mērķu noteikšanu bioenerģijas īpatsvara sasniegšanai kopējā degvielas patēriņā līdz 2020. gadam, vairs nav pietiekama iemesla piešķirt īpašu atbalstu kultūraugiem ar augstu enerģētisko vērtību.	(38) Ar Regulu (EK) Nr. 1782/2003 izveidoja īpašu atbalstu kultūraugiem ar augstu enerģētisko vērtību, lai palīdzētu attīstīt nozari. Ņemot vērā jaunākos notikumus bioenerģijas nozarē un, jo īpaši, šādu produktu spēcīgo pieprasījumu starptautiskajā tirgū, kā arī saistošu mērķu noteikšanu bioenerģijas īpatsvara sasniegšanai kopējā degvielas patēriņā līdz 2020. gadam, vairs nav pietiekama iemesla piešķirt saistīto atbalstu kultūraugiem ar augstu enerģētisko vērtību. Līdz ar to attiecīgās summas nākotnē būtu jāiekļauj vienotā atbalsta shēmā.
Grozījums Nr.  29 Regulas priekšlikums 1. pants – d apakšpunkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
d) atbalsta shēmas lauksaimniekiem, kas ražo rīsus, kartupeļu cieti, kokvilnu, cukuru, augļus un dārzeņus, aitu gaļu, kazu gaļu, liellopu un teļa gaļu;	d) atbalsta shēmas lauksaimniekiem, kas ražo rīsus, proteīnaugus, kartupeļu cieti, cukuru, augļus un dārzeņus, tabaku, aitu gaļu, kazu gaļu, liellopu un teļa gaļu;
Grozījums Nr.  30 Regulas priekšlikums 2. pants – a apakšpunkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
a) „lauksaimnieks” ir fiziska vai juridiska persona vai fizisku vai juridisku personu grupa neatkarīgi no grupai un tās dalībniekiem valsts tiesību aktos piešķirtā juridiskā statusa, kuras saimniecība atrodas Kopienas teritorijā, kā minēts Līguma 299. pantā, un kura veic lauksaimniecisku darbību;	a) „lauksaimnieks” ir fiziska vai juridiska persona vai fizisku vai juridisku personu grupa neatkarīgi no grupai un tās dalībniekiem valsts tiesību aktos piešķirtā juridiskā statusa, kuras saimniecība atrodas Kopienas teritorijā, kā minēts Līguma 299. pantā, un kura veic lauksaimniecisku darbību, kas ir šīs personas galvenais ienākumu avots;
Pamatojums
Šāds precizējums ļauj nodrošināt, ka atbalstu piešķir personām, kas patiesi veic lauksaimniecisku darbību, kura ļauj saglabāt noteiktos apgabalos ārkārtīgi svarīgo sociālo un ekonomisko struktūru.
Grozījums Nr.  31 Regulas priekšlikums 2. pants – aa apakšpunkts (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	aa) „lauksaimnieks, kuram ir tiesības uz maksājumu” ir lauksaimnieks, kam ir piešķirtas vai pilnīgi nodotas tiesības uz maksājumu;
Grozījums Nr.  32 Regulas priekšlikums 2. pants – fa apakšpunkts (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	fa) „reģions” ir dalībvalsts, dalībvalsts reģions vai dalībvalsts ģeogrāfiskais apgabals ar raksturīgām īpašībām un/vai strukturālām nepilnībām — pēc attiecīgās dalībvalsts izvēles;
Grozījums Nr.  33 Regulas priekšlikums 4. pants – 1. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
1. Lauksaimnieks, kurš saņem tiešos maksājumus, ievēro II pielikumā minētās likumā noteiktās pārvaldības prasības, kā arī nodrošina labus lauksaimniecības un vides apstākļus, kas noteikti saskaņā ar 6. pantu.	1. Lauksaimnieks, kurš saņem tiešos maksājumus, ievēro II pielikumā minētās likumā noteiktās pārvaldības prasības, kā arī nodrošina labus lauksaimniecības un vides apstākļus, kas noteikti saskaņā ar 6. pantu, izņemot gadījumus, kad šādas prasības ievērošana nav iespējama vai būtu nesamērīga.
Pamatojums
Procedūru vienkāršošanas princips, nodrošinot savstarpēju atbilstību, ir pretrunā ar šo noteikumu, kas atkārtoti ievieš nevajadzīgu slogu un birokrātiju. Lielāko daļu prasīto kritēriju jau nodrošina spēkā esošie ES noteikumi.
Grozījums Nr.  34 Regulas priekšlikums 4. pants – 1.a punkts (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	1.a Visiem lauksaimniekiem, kas saņem tiešos maksājumus, jāievēro drošības noteikumi darbavietā, kā arī līgumiskie noteikumi, ko paredzējusi attiecīgā dalībvalsts.
Grozījums Nr.  35 Regulas priekšlikums 5. pants – 1. punkts – aa apakšpunkts (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	aa) darba drošība;
Pamatojums
Ir jāatjauno šis nosacījums, kas jau 2003. gadā iekļauts Komisijas sagatavotajā reformas priekšlikumā.
Grozījums Nr.  36 Regulas priekšlikums 6. pants – 1. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
1. Dalībvalstis nodrošina to, lai visās lauksaimniecības zemēs, jo īpaši zemē, ko vairs neizmanto ražošanai, tiktu saglabāti labi lauksaimniecības un vides apstākļi. Dalībvalstis valsts vai reģionālā līmenī nosaka obligātās prasības attiecībā uz labiem lauksaimniecības un vides apstākļiem, pamatojoties uz III pielikumā izklāstīto sistēmu un ņemot vērā attiecīgo apgabalu raksturīgās īpašības, tostarp augsnes un klimatiskos apstākļus, esošās lauksaimniecības sistēmas, zemes izmantošanu, augseku, lauksaimniecības praksi un lauksaimniecības struktūras.	1. Dalībvalstis nodrošina to, lai visās lauksaimniecības zemēs, jo īpaši zemē, ko vairs neizmanto ražošanai, tiktu saglabāti labi lauksaimniecības un vides apstākļi. Dalībvalstis valsts vai reģionālā līmenī nosaka obligātās prasības attiecībā uz labiem lauksaimniecības un vides apstākļiem, ņemot vērā III pielikumā minētos jautājumus, kā arī Komisijas pamatnostādnes un/vai citus attiecīgajā dalībvalstī spēkā esošos standartus, attiecīgo apgabalu raksturīgās īpašības, tostarp augsnes un klimatiskos apstākļus, ekosistēmas, esošās lauksaimniecības sistēmas, zemes izmantošanu, augseku, lauksaimniecības praksi un lauksaimniecības struktūras. Šīs obligātās prasības pielāgo katrai atsevišķai situācijai un pieņem atkarībā no to efektivitātes (kas atzīta zinātniskās izpētes un praktiskās pieredzes ceļā) agronomijas un vides ziņā.
	III pielikuma otrajā slejā uzskaitīti fakultatīvi standarti, par kuru izmantošanu lēmumu pieņem pašas dalībvalstis. Turklāt veicamajiem pasākumiem būtu jāpamatojas uz spēkā esošajiem Kopienas tiesību aktiem, un nav jāparedz nekādas papildu saistības.
Grozījums Nr.  37 Regulas priekšlikums 6.a pants (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	6.a pants Ikviena dalībvalsts var brīvi īstenot papildu savstarpējo atbilstību, kas lauksaimniekiem piešķir bonusa punktus par pasākumiem, kursi bioloģiskās daudzveidības veicināšanai veikti papildus saistībām, ko paredz laba lauksaimniecības un vides savstarpējā atbilstība. Katra dalībvalsts nosaka darbības, par kurām šos punktus var saņemt. Bonusa punktus var izmantot, lai kompensētu soda punktus, kas iegūti 6. pantā minēto labo lauksaimniecības un vides apstākļu jomā. Kompensācijas mehānismus nosaka pašas dalībvalstis.
Grozījums Nr.  38 Regulas priekšlikums 6.b pants (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	6.b pants
	Nodrošinātība ar pārtiku
	Dalībvalstis raugās, lai saistībā ar līdzsvarotu un ilgtspējīgu teritoriālo pārvaldību valsts un reģionālā līmenī prioritāte tiktu piešķirta nodrošinātībai ar pārtiku. Šajā sakarībā, ņemot vērā lauksaimniecības izejvielu paredzēto pastiprināto izmantošanu enerģijas ražošanai, tās analizē nodrošinātību ar pārtiku, lai novērstu jebkādu apdraudējumu pārtikas apgādei.
Pamatojums
Nodrošinātība ar pārtiku ir viens no EK līguma 33. pantā minētajiem mērķiem. Visā pasaulē notiekošo klimata pārmaiņu un pārtikas produktu cenu pieauguma dēļ šis mērķis ir kļuvis īpaši būtisks. Tāpēc arī tas ir jāiekļauj likumā noteiktajās pārvaldības prasībās.
Grozījums Nr. 39 Regulas priekšlikums 7. pants – 1. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
1. Jebkuru to tiešo maksājumu summu, kas konkrētā kalendārajā gadā jāpiešķir lauksaimniekam un pārsniedz EUR 5000, samazina katru gadu līdz 2012. gadam par šādām procentuālajām daļām:	1. Jebkuru to tiešo maksājumu summu, kas konkrētā kalendārajā gadā jāpiešķir lauksaimniekam un kas pārsniedz EUR 5000, samazina katru gadu līdz 2012. gadam par šādām procentuālajām daļām:
a) 2009: 7%,	a) 2009: 6 %,
b) 2010: 9%,	b) 2010: 6 %,
c) 2011: 11%,	c) 2011: 7 %,
d) 2012: 13%.	d) 2012: 7 %.
Grozījums Nr.  40 Regulas priekšlikums 7. pants – 1. punkts – 1.a daļa (jauna)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	Dalībvalstis raugās, lai obligātās modulācijas palielināšanās notiktu vienlaicīgi ar fakultatīvās modulācijas samazināšanos.
Pamatojums
Šis grozījums nodrošina, ka visiem Eiropas lauksaimniekiem joprojām piemēro līdzvērtīgus noteikumus un ka noteikti lauksaimnieki netiek diskriminēti savas valsts politikas dēļ.
Grozījums Nr.  41 Regulas priekšlikums 7. pants – 2. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
2. Samazinājumus, kas minēti 1. punktā, palielina:	2. Samazinājumus, kas minēti 1. punktā, palielina:
a) summām no EUR 100 000 līdz EUR 199 999 par 3 procentu punktiem;	a) summām no EUR 100 000 līdz EUR 199 999 par 1 procentu punktu;
b) summām no EUR 200 000 līdz EUR 199 999 par 6 procentu punktiem;	b) summām no EUR 200 000 līdz EUR 299 999 par 2 procentu punktiem;
c) summām no EUR 300 000 un vairāk par 9 procentu punktiem.	c) summām no EUR 300 000 un vairāk par 3 procentu punktiem.
Grozījums Nr.  42 Regulas priekšlikums 7. pants – 2.a punkts (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	2.a Šā panta 1. punkta noteikumus piemēro tikai tiem maksājumiem, kas ir pilnībā integrēti vienoto maksājumu shēmā.
Grozījums Nr.  43 Regulas priekšlikums 7. pants – 3. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
3. Šā panta 1. un 2. punkts neattiecas uz tiešajiem maksājumiem, ko piešķir lauksaimniekiem Francijas aizjūras departamentos, Azoru salās un Madeirā, Kanāriju salās un Egejas jūras salās.	3. Šā panta 1. un 2. punkts neattiecas uz tiešajiem maksājumiem, ko piešķir lauksaimniekiem Francijas aizjūras departamentos, Azoru salās, Madeirā, Kanāriju salās, Egejas un Jonijas jūras salās.
Grozījums Nr.  44 Regulas priekšlikums 8. pants – 1. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
1. Neskarot 11. punktu, kopējās tiešo maksājumu neto summas, kuras var piešķirt dalībvalstī attiecībā uz kalendāro gadu pēc šīs regulas 7. un 10. panta un Regulas (EK) Nr. 378/2007 1. panta piemērošanas, nav augstākas par maksimālo apjomu, kas noteikts šīs regulas IV pielikumā. Vajadzības gadījumā dalībvalstis sāk tiešo maksājumu lineāru samazināšanu, lai ievērotu IV pielikumā noteiktos maksimāli pieļaujamos apjomus.	1. Neskarot 11. punktu, kopējās tiešo maksājumu neto summas, kuras var piešķirt dalībvalstī attiecībā uz kalendāro gadu pēc šīs regulas 7. un 10. panta un Regulas (EK) Nr. 378/2007 1. panta piemērošanas, nav augstākas par maksimālo apjomu, kas noteikts šīs regulas IV pielikumā. Vajadzības gadījumā dalībvalstis sāk tiešo maksājumu ... ... lineāru samazināšanu ... ..., lai ievērotu IV pielikumā noteiktos maksimāli pieļaujamos apjomus.
Grozījums Nr.  45 Regulas priekšlikums 8. pants – 2. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
2. Komisija saskaņā ar 128. panta 2. punktā minēto procedūru pārskata maksimālos apjomus, kas noteikti IV pielikumā, lai ņemtu vērā:	2. Komisija saskaņā ar 128. panta 2. punktā minēto procedūru katru gadu pārbauda maksimālos apjomus, kas noteikti IV pielikumā, lai ņemtu vērā:
a) izmaiņas attiecībā uz maksimālajām summām, kuras var piešķirt saskaņā ar tiešajiem maksājumiem;	a) izmaiņas attiecībā uz maksimālajām summām, kuras var piešķirt saskaņā ar tiešajiem maksājumiem;
b) izmaiņas brīvprātīgajā modulācijā, kas minēta Regulā (EK) Nr. 378/2007;	svītrots
c) saimniecību strukturālās izmaiņas.	c) saimniecību strukturālās izmaiņas,
	un par to informē Eiropas Parlamentu.
Pamatojums
Tā kā ir grūti paredzēt tiešajiem maksājumiem nepieciešamos finanšu līdzekļus, tiek ierosināts, ka Komisijai katru gadu būtu jāpārskata dalībvalstu tiešajiem maksājumiem noteiktās maksimālās robežas un jāsalīdzina tās ar patiesajām vajadzībām.
Grozījums Nr.  46 Regulas priekšlikums 9. pants – 1. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
1. Summas, kas rodas, veicot 7. pantā paredzētos samazinājumus, jebkurā dalībvalstī, kas nav jaunā dalībvalsts, ir pieejamas kā Kopienas papildu atbalsts pasākumiem saskaņā ar lauku attīstības programmām, ko finansē Eiropas Lauksaimniecības fonds lauku attīstībai (ELVGF) atbilstīgi Regulai (EK) Nr. 1698/2005 saskaņā ar turpmākajos punktos paredzētajiem noteikumiem.	1. Summas, kas rodas, piemērojot 7. pantā paredzētos samazinājumus, jebkurā dalībvalstī, kas nav jaunā dalībvalsts, ir pieejamas Kopienas atbalstam, kurš paredzēts pasākumiem saskaņā ar lauku attīstības programmām, ko finansē Eiropas Lauksaimniecības fonds lauku attīstībai (ELVGF) atbilstīgi Regulai (EK) Nr. 1698/2005 saskaņā ar turpmākajos punktos paredzētajiem noteikumiem.
Grozījums Nr.  47 Regulas priekšlikums 10. pants – 1. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
1. Šīs regulas 7. pantu piemēro tikai lauksaimniekiem jaunajā dalībvalstī jebkurā kalendārajā gadā, ja tiešo maksājumu līmenis, kas piemērojams minētajā dalībvalstī attiecīgajā kalendārajā gadā saskaņā ar 110. pantu, nav mazāks par līmeni dalībvalstīs, kuras nav jaunās dalībvalstis, ņemot vērā visus samazinājumus, kuri piemērot saskaņā ar 7. panta 1. punktu.	1. Jaunajās dalībvalstīs modulācija kļūst obligāta, sākot ar brīdi, kad tās saņem tiešos maksājumus pilnā apmērā.
Pamatojums
Jaunajās dalībvalstīs modulāciju drīkst piemērot ne agrāk par 2013. gadu, t.i., sākot ar brīdi, kad tās saņem tiešos maksājumus pilnā apmērā. Ir jāņem vēra divi aspekti — no vienas puses, nelielais atbalsta apjoms, ko saņem jaunās dalībvalstis salīdzinājumā ar ES-15 dalībvalstīm, un, no otras puses, tas, ka šie piešķīrumi ir nepilnīgi.
Grozījums Nr.  48 Regulas priekšlikums 10. pants – 4. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
4. Visas atlikušās summas, kas radušās no 7. panta 1. un 2. punkta piemērošanas, piešķir tai jaunajai dalībvalstij, kurā attiecīgās summas radušās, saskaņā ar 128. panta 2. punktā minēto procedūru. Tās izlieto saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1698/2005 69. panta 5.a punktu.	4. Visas atlikušās summas, kas radušās no 7. panta 1. un 2. punkta piemērošanas, piešķir tai jaunajai dalībvalstij, kurā attiecīgās summas radušās, saskaņā ar 128. panta 2. punktā minēto procedūru.
Grozījums Nr.  49 Regulas priekšlikums 12. pants – virsraksts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
Saimniecību konsultatīvā sistēma	Saimniecību konsultatīvā un pētniecības sistēma
Grozījums Nr.  50 Regulas priekšlikums 12. pants – 2. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
2. Konsultatīvā darbība attiecas vismaz uz likumā noteiktajām pārvaldības prasībām un labiem lauksaimniecības un vides apstākļiem, kas minēti 1. nodaļā.	2. Konsultatīvā un pētniecības darbība attiecas vismaz uz likumā noteiktajām pārvaldības prasībām un labiem lauksaimniecības un vides apstākļiem, kas minēti 1. nodaļā, un uz tādu ražošanas veidu popularizēšanu, kuri ir saimnieciski izdevīgi, ekoloģiski ilgtspējīgi, kā arī ir ekonomiskāki dabas resursu un ražošanas izmaksu (enerģija, izejvielas u.c.) ziņā.
Pamatojums
La conditionnalité joue un rôle utile, mais un important travail de vulgarisation doit être entrepris auprès des agriculteurs afin de les aider à mettre en place de nouveaux modèles de production performants sur le plan de la production et plus durables intégrant de nombreuses externalités négatives de l’agriculture. Certains agriculteurs utilisent déjà ces nouveaux itinéraires techniques qui conduisent l’agriculteur à raisonner plus globalement le fonctionnement de son exploitation prise en compte dans son écosystème. Ces nouvelles pratiques procèdent d’un changement technologique susceptible d’engager l’agriculture sur une voie de développement plus viable et plus durable. Il convient de favoriser la diffusion des ces innovations par le biais du conseil auprès des agriculteurs.
Grozījums Nr.  51 Regulas priekšlikums 13. pants – 2. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
2. Dalībvalstis dod priekšroku lauksaimniekiem, kuri gadā saņem vairāk nekā EUR 15 000 tiešajos maksājumos.	2. Dalībvalstis raugās, lai visi lauksaimnieki varētu brīvprātīgi piedalīties šajā konsultatīvajā sistēmā.
Grozījums Nr.  52 Regulas priekšlikums 18. pants – 1. punkts – 2. daļa
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
Šī datu bāze jo īpaši ļauj ar dalībvalsts kompetentās iestādes starpniecību tieši un nekavējoties iepazīties ar datiem, kas attiecas uz kalendārajiem un/vai tirdzniecības gadiem, sākot no 2000. gada.	Šī datu bāze jo īpaši ļauj ar dalībvalsts kompetentās iestādes starpniecību tieši un nekavējoties iepazīties ar datiem, kas attiecas uz kalendārajiem un/vai tirdzniecības gadiem, sākot no 2000. gada, vai arī – jaunajām dalībvalstīm – uz pirmo gadu pēc to iestāšanās Eiropas Savienībā.
Pamatojums
Valstīm, kas pievienojās Eiropas Savienībai 2004. vai 2007. gadā, 2000. gads nevar būt par atsauces gadu.
Grozījums Nr.  53 Regulas priekšlikums 22. pants – 1. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
1. Dalībvalstis veic atbalsta pieteikumu administratīvās kontroles, lai pārbaudītu atbilstības nosacījumus atbalsta piešķiršanai.	1. Dalībvalstis veic atbalsta pieteikumu administratīvās kontroles, lai pārbaudītu atbilstības nosacījumus atbalsta piešķiršanai. Šīs administratīvās kontroles nav pārāk liels slogs lauksaimniekiem, jo īpaši izmaksu un administratīvo formalitāšu ziņā.
Pamatojums
Samazina administratīvās formalitātes.
Grozījums Nr.  54 Regulas priekšlikums 24. pants – 1. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
1. Dalībvalstis veic pārbaudes uz vietas, lai pārliecinātos, ka lauksaimnieks pilda 1. nodaļā minētās saistības.	1. Dalībvalstis veic pārbaudes uz vietas, lai pārliecinātos, ka lauksaimnieks pilda 1. nodaļā minētās saistības. Šīs pārbaudes nav ilgākas kā viena diena saimniecībā un nav pārāk liels apgrūtinājums lauksaimniekam.
Grozījums Nr.  55 Regulas priekšlikums 24. pants – 2. punkts – 1. daļa
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
2. Dalībvalstis var izmantot savas pašreizējās administrācijas un kontroles sistēmas, lai nodrošinātu atbilstību likumā noteiktajām pārvaldības prasībām un labiem lauksaimniecības un vides apstākļiem, kas minēti 1. nodaļā.	2. Dalībvalstis var izmantot savas pašreizējās administrācijas un kontroles sistēmas, lai nodrošinātu atbilstību likumā noteiktajām pārvaldības prasībām un labiem lauksaimniecības un vides apstākļiem, kas minēti 1. nodaļā. Tomēr dalībvalstis cenšas ierobežot kontroles iestāžu un to personu skaitu, kuru uzdevums ir veikt pārbaudes uz vietas konkrētā saimniecībā.
Pamatojums
Atkārtots grozījums, ko Eiropas Parlaments pieņēma kā daļu no 2007. gada 11. decembra ziņojuma T6–0598/2007 ar nosaukumu „KLP – vispārējie noteikumu par tiešā atbalsta shēmām un konkrētām atbalsta shēmām lauksaimniekiem un atbalstu lauku attīstībai.”
Grozījums Nr.  56 Regulas priekšlikums 24. pants – 2.a punkts (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	2.a Dalībvalstis var izmantot privātas kontroles un pārvaldības sistēmas, ja valsts iestādes tās ir oficiāli akreditējušas.
Grozījums Nr.  57 Regulas priekšlikums 24. pants – 2.b punkts (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	2.b Dalībvalstis cenšas kontroles plānot tā, lai lauku saimniecības, kuras sezonālo apstākļu dēļ iespējams labāk pārbaudīt gada noteiktā laikposmā, patiešām tiktu kontrolētas šajā laikā. Tomēr, ja kontroles iestāde, izdarot pārbaudi uz vietas, sezonālo apstākļu dēļ nav varējusi pārbaudīt kādu īpašu pārvaldības regulējuma punktu vai tā daļu, vai arī labus lauksaimniecības un vides apstākļus, šīs prasības un apstākļus uzskata par ievērotiem.
Grozījums Nr.  58 Regulas priekšlikums 25. pants – 1. punkts – 2. daļa
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
Pirmo daļu piemēro arī gadījumā, ja attiecīgā neatbilstība ir darbības vai bezdarbības rezultāts, ko var tieši attiecināt uz personu, kurai lauksaimniecības zemi nodeva vai no kuras to pārņēma.	Pirmo daļu piemēro arī gadījumā, ja attiecīgā neatbilstība ir darbības vai bezdarbības rezultāts, ko var tieši attiecināt uz personu, kurai lauksaimniecības zemi nodeva vai no kuras to pārņēma, izņemot gadījumu, kad persona, kuras rīcība radījusi neatbilstību, arī ir iesniegusi atbalsta pieteikumu par attiecīgo gadu. Šādā gadījumā pirmajā daļā minēto sodu piemēro tiešo maksājumu summām, kuras jāpiešķir neatbilstību pieļāvušajai personai.
Grozījums Nr.  59 Regulas priekšlikums 25. pants – 1. punkts – 3. daļa
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
Šajā punktā „nodošana” ir jebkāda veida darījums, ar ko lauksaimniecības zeme pārstāj būt „personas, kas nodod saimniecību,” rīcībā.	Šajā punktā „nodošana” ir jebkāda veida darījums, ar ko lauksaimniecības zeme pārstāj būt „personas, kas nodod saimniecību,” rīcībā, izņemot tādu veidu darījumus, ko attiecīgais lauksaimnieks nevar aizkavēt.
Grozījums Nr.  60 Regulas priekšlikums 25. pants – 3. punkts – 2. daļa
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
Ja dalībvalsts nolemj izmantot pirmajā daļā paredzēto iespēju, sekojošajā gadā kompetentā iestāde veic darbības, lai nodrošinātu, ka lauksaimnieks novērš konstatēto neatbilstību. Lauksaimnieku informē par šādu konstatējumu un veicamo koriģējošo darbību.	Ja dalībvalsts nolemj izmantot pirmajā daļā paredzēto iespēju, kompetentā iestāde informē lauksaimnieku par konstatēto neatbilstību, viņam savukārt jāpaziņo, kādi pasākumi veikti problēmas novēršanai. Lai pārbaudītu lauksaimnieka veiktos pasākumus, kompetentā iestāde šīs saimniecības ņem vērā, nākamajā gadā veicot risku analīzi zemes īpašuma kontrolei.
Pamatojums
Ja vienkāršošanas nolūkā piemēro 3. punkta pirmajā daļā paredzēto „de minimis” iespēju, pietiek to ņemt vērā, veicot analīzi nākamajā gadā.
Grozījums Nr.  61 Regulas priekšlikums 26.a pants (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	26.a pants
	Pārskatīšana
	Vēlākais līdz 2007. gada 31. decembrim un pēc tam reizi divos gados Komisija iesniedz ziņojumu par atbilstības sistēmas piemērošanu, attiecīgā gadījumā pievienojot atbilstošus priekšlikumus, jo īpaši šādos nolūkos:
	– izdarīt labojumus III pielikumā pievienoto pārvaldības prasību sarakstā,
	– vienkāršot, atcelt un uzlabot tiesību aktus saskaņā ar pārvaldības prasību sarakstu, īpašu uzmanību pievēršot tiesību aktiem, kas attiecas uz nitrātiem,
	– vienkāršot, uzlabot un saskaņot uz vietas veicamo pārbaužu sistēmas, ņemot vērā iespējas, ko paver rādītāju izmaiņas un vājo vietu pārbaužu pasākumi, pārbaudes, kas veiktas saskaņā ar privātām sertifikācijas shēmām, pārbaudes, kas veiktas saskaņā ar valsts tiesību aktiem par pārvaldības prasību īstenošanu, kā arī informācijas un sakaru tehnoloģijas.
	Ziņojumos iekļauj arī aplēsi par kopējām tādas kontroles izmaksām, kura saskaņā ar atbilstības sistēmu veikta iepriekšējā gadā pirms ziņojuma publicēšanas gada.
Pamatojums
Atkārtots grozījums, ko Eiropas Parlaments pieņēma kā daļu no 2007. gada 11. decembra ziņojuma T6–0598/2007 ar nosaukumu „KLP – vispārējie noteikumu par tiešā atbalsta shēmām un konkrētām atbalsta shēmām lauksaimniekiem un atbalstu lauku attīstībai.”
Grozījums Nr.  62 Regulas priekšlikums 28. pants – 2. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
Neattiecas uz tekstu latviešu valodā.
Pamatojums
Jālabo kļūda Komisijas tekstā.
Grozījums Nr.  63 Regulas priekšlikums 30. pants – 1. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
1. Dalībvalstis nepiešķir tiešos maksājumu lauksaimniekam vienā no turpmāk minētajiem gadījumiem:	1. Dalībvalstis var pieņemt lēmumu nepiešķirt tiešos maksājumus, sākot ar minimālo apjomu, kas jānosaka.
a) ja pieprasītais vai izmaksājamais tiešo maksājumu apmērs konkrētajā kalendārajā gadā nepārsniedz EUR 250; vai
b) ja saimniecības platība, par kuru var pretendēt uz atbalstu un par kuru pieprasīti vai par kuru jāizmaksā tiešie maksājumi, nepārsniedz vienu hektāru. Tomēr Kipra var noteikt, ka minimālā platība, par kuru var pretendēt uz atbalstu, ir 0,3 hektāri, savukārt Malta šādu platību var noteikt 0,1 hektāra apmērā.
Tomēr lauksaimniekiem, kuriem piešķirtas 45. panta 1. punktā minētās īpašas tiesības, jāievēro a) apakšpunktā minētais noteikums.
	Summas, kas eventuāli ietaupītas, piemērojot pirmo daļu, paliek tās dalībvalsts valsts rezervē, kurā tās radušās.
Grozījums Nr.  64 Regulas priekšlikums 30. pants – 2. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
2. Dalībvalstis var nolemt objektīvā un nediskriminējošā veidā nepiešķirt tiešos maksājumus tādām sabiedrībām vai uzņēmumiem Līguma 48. panta otrās daļas nozīmē, kuru uzņēmējdarbības galvenie mērķi nav lauksaimniecības darbības veikšana.	2. Dalībvalstis var nolemt objektīvā un nediskriminējošā veidā nepiešķirt tiešos maksājumus tādām sabiedrībām vai uzņēmumiem Līguma 48. panta otrās daļas nozīmē, kuru uzņēmējdarbības galvenie mērķi nav lauksaimniecības produkcijas ražošana, audzēšana vai kultivēšana, tostarp ražas novākšana, piena slaukšana, mājlopu audzēšana un turēšana lauksaimniecības vajadzībām.
Pamatojums
Ir jānosaka, ka atbalsta maksājumus drīkst saņemt tikai par tiem uzņēmējdarbības veidiem, kas tieši saistīti ar lauksaimniecisko ražošanu.
Grozījums Nr.  65 Regulas priekšlikums 31. pants – 2. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
2. Maksājumus veic līdz divām reizēm gadā laikposmā no 1. decembra līdz nākamā kalendārā gada 30. jūnijam.	2. Maksājumus veic līdz divām reizēm gadā laikposmā no 1. decembra līdz nākamā kalendārā gada 30. jūnijam un iekļaujot procentu maksājumu atbilstoši tirgū spēkā esošajām likmēm par summu, kas pienākas, sākot no nākamā kalendārā gada 30. jūnija.
Grozījums Nr.  66 Regulas priekšlikums 31. pants – 2.a punkts (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	2.a Ja maksājums kavējas ar kompetento iestādi notiekoša strīda dēļ, kurā uzvar lauksaimnieks, viņš saņem kompensāciju, kas atbilst tirgus procentu likmēm.
Grozījums Nr.  67 Regulas priekšlikums 31. pants – 3. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
3. Maksājumus saskaņā ar I pielikumā minētajām atbalsta shēmām neveic, pirms nav pabeigtas pārbaudes attiecībā uz atbilstības nosacījumiem, kuras jāveic attiecīgajai dalībvalstij saskaņā ar 22. pantu.	3. Nevienu maksājumu pieteikumam saskaņā ar I pielikumā minētajām atbalsta shēmām neveic, pirms nav pabeigtas pārbaudes attiecībā uz šā pieteikuma atbilstības nosacījumiem, kuras jāveic attiecīgajai dalībvalstij saskaņā ar 22. pantu.
Grozījums Nr.  68 Regulas priekšlikums 31. pants – 3. punkts – 1.a daļa (jauna)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	Tomēr, ja maksājumi ir veikti kā avanss vai divās daļās, pirmo maksājumu nosaka, pamatojoties uz administratīvo pārbaužu un uz vietas veikto pārbaužu rezultātiem, kas ir pieejami maksājuma dienā, un tādā apjomā, lai maksājuma galīgā summa nav mazāka par pirmo maksājuma daļu.
Grozījums Nr.  69 Regulas priekšlikums 33. pants
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
Atbalsta shēmas, kas uzskaitītas I pielikumā, piemēro, neierobežojot iespēju tās jebkurā brīdī pārskatīt, ņemot vērā ekonomikas norises un budžeta situāciju.	svītrots
Grozījums Nr.  70 Regulas priekšlikums 34. pants – 2. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
2. Šajā sadaļā lauksaimnieki, kuriem ir tiesības uz maksājumu, ir lauksaimnieki, kuriem ir piešķirtas vai pilnīgi nodotas tiesības uz maksājumu.	svītrots
Pamatojums
Šī definīcija ir iekļauta 2. pantā, kurā noteiktas šīs regulas izpratnei vajadzīgās definīcijas.
Grozījums Nr.  71 Regulas priekšlikums 34. pants – 2.a punkts (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	2.a Saskaņā ar šo regulu tiesības atstāt zemi atmatā, ko izveidoja saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1782/2003 53. pantu un 63. panta 2. punktu, kļūst par parastām tiesībām.
Pamatojums
Grozījums paredz kliedēt juridisko nenoteiktību, kas saistās ar tiesībām atstāt zemi atmatā, un nodrošināt šīs tiesības pavadošās prakses atcelšanu.
Grozījums Nr.  72 Regulas priekšlikums 37. pants – 1. daļa
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
Tiesības uz maksājumu par hektāru negroza, ja vien nav paredzēts citādi.	1. Tiesības uz maksājumu par hektāru negroza, ja vien nav paredzēts citādi.
Grozījums Nr.  73 Regulas priekšlikums 37. pants – 2. daļa
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
Komisija saskaņā ar šīs regulas 128. panta 2. punktā minēto procedūru paredz precīzus noteikumus tiesību uz maksājumu grozīšanai, jo īpaši attiecībā uz tiesību daļām.	2. Gadījumā, ja lauksaimnieks, kuram piešķirts tiešais maksājums pārskata periodā, maina savu juridisko statusu vai nosaukumu minētajā periodā vai ne vēlāk kā līdz 31. decembrim gadā pirms vienotā maksājuma shēmas piemērošanas gada, viņam ir pieejama vienotā maksājuma shēma, ievērojot tos pašus nosacījumus, kas attiecas uz lauksaimnieku, kurš sākotnēji pārvaldīja saimniecību.
	3. Apvienošanās gadījumos pārskata periodā vai ne vēlāk kā līdz 31. decembrim gadā pirms vienotā maksājuma shēmas piemērošanas gada lauksaimniekam, kurš pārvalda jauno saimniecību, ir pieejama vienotā maksājuma shēma, ievērojot tos pašus nosacījumus, kas attiecas uz lauksaimniekiem, kuri pārvaldīja sākotnējās saimniecības.
	Sašķelšanās gadījumos pārskata periodā vai ne vēlāk kā līdz 31. decembrim gadā pirms vienotā maksājuma shēmas piemērošanas gada lauksaimniekiem, kuri pārvalda saimniecības, ir proporcionāli pieejama vienotā maksājuma shēma, ievērojot tos pašus nosacījumus, kas attiecas uz lauksaimnieku, kurš pārvaldīja sākotnējo saimniecību.
Pamatojums
Ir jāiekļauj Regulas Nr. 1782/2003 noteikumi, kas ir krietni skaidrāki un precīzāki.
Grozījums Nr.  74 Regulas priekšlikums 41. pants – 2. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
2. Attiecīgā gadījumā dalībvalsts sāk lineāru tiesību vērtības samazināšanu, lai nodrošinātu tai noteiktā maksimālā apjoma ievērošanu.	2. Attiecīgā gadījumā dalībvalsts sāk tiesību vērtības lineāru procentuālu samazināšanu, lai nodrošinātu tai noteiktā maksimālā apjoma ievērošanu.
Grozījums Nr.  75 Regulas priekšlikums 42. pants – 1. punkts – 1.a daļa (jauna)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	Ja attiecīgā budžeta gada noslēgumā dalībvalstī tiek konstatēts, ka kopējais faktiski izmantotais tiesību uz maksājumu apjoms nepārsniedz VIII pielikumā valstij noteikto maksimālo apjomu, iegūto starpību ieskaita valsts rezervē.
Pamatojums
Pašlaik naudas līdzekļi, kas nav izmaksāti, tiek ieskaitīti atpakaļ dalībvalsts kasē, un to var izmantot vajadzībām, kas nekādi nav saistītas ar lauksaimniecības nozari, tāpēc ir jānodrošina, lai sākotnēji lauksaimniecības nozarei paredzētos naudas līdzekļus patiešām izmantotu tieši šajā nozarē.
Grozījums Nr.  76 Regulas priekšlikums 42. pants – 2. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
2. Dalībvalstis var izmantot valsts rezervi, lai atbilstīgi objektīviem kritērijiem un pēc prioritātes principa piešķirtu tiesības uz maksājumu lauksaimniekiem, kuri uzsākuši lauksaimniecības darbību, tādā veidā, lai nodrošinātu vienlīdzīgu attieksmi pret lauksaimniekiem un lai izvairītos no traucējumiem tirgū un konkurences traucējumiem. 3.	2. Dalībvalstis var izmantot valsts rezervi, lai atbilstīgi objektīviem kritērijiem piešķirtu tiesības uz maksājumu lauksaimniekiem, kuri veic lauksaimniecības darbību, tādā veidā, lai nodrošinātu vienlīdzīgu attieksmi pret lauksaimniekiem un lai izvairītos no traucējumiem tirgū un konkurences traucējumiem. Dalībvalstis var dot priekšroku jo īpaši nozares jaunpienācējiem, lauksaimniekiem, kas jaunāki par 35 gadiem, ģimenes saimniecībām vai citiem prioritārajiem lauksaimniekiem.
Grozījums Nr.  77 Regulas priekšlikums 42. pants – 3. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
3. Dalībvalstis, kuras nepiemēro 68. panta 1. punkta c) apakšpunktu, var izmantot valsts rezervi, lai atbilstīgi objektīviem kritērijiem un tādā veidā, lai nodrošinātu vienlīdzīgu attieksmi pret lauksaimniekiem un lai izvairītos no tirgus un konkurences traucējumiem, tiesības uz maksājumu piešķirtu tiem lauksaimniekiem, kuri īsteno pārstrukturēšanas un/vai attīstības programmas saistībā ar vienu vai citu valsts intervences veidu, lai novērstu zemes pamešanu un/vai kompensētu īpašus šķēršļus lauksaimniekiem šādos apgabalos.	3. Dalībvalstis, sākot no šīs regulas spēkā stāšanās dienas, t. i., no 2009. gada, valsts rezervi, kā arī atbalsta pasākumus var izmantot, lai atbilstīgi objektīviem kritērijiem un tādā veidā, lai nodrošinātu vienlīdzīgu attieksmi pret lauksaimniekiem un lai izvairītos no tirgus un konkurences traucējumiem, tiesības uz maksājumu piešķirtu tiem lauksaimniekiem, kuri īsteno pārstrukturēšanas un/vai attīstības programmas saistībā ar vienu vai citu valsts intervences veidu, kā arī grūtībās nonākušām nozarēm, kas koncentrējušās visnelabvēlīgākos apgabalos, piemēram, aitkopībai un kazkopībai, lai novērstu zemes pamešanu un ražošanas izbeigšanu un/vai kompensētu īpašus šķēršļus lauksaimniekiem šādos apgabalos.
Pamatojums
Lielās grūtībās ir nonākušas noteiktas nozares, piemēram, aitkopība un kazkopība, kuras ir ļoti svarīgas visnelabvēlīgāko apgabalu ekonomiskai un ilgtspējīgai attīstībai un teritorijas plānošanai. Šo nozaru lauksaimniekiem ir vajadzīgi tūlītēji pasākumi no 2009. gada. Tādējādi būtu vēlams ļaut dalībvalstīm steidzamā kārtā izmantot valsts rezervi, lai finansētu šo grūtībā nonākušo nozaru atbalsta pasākumus.
Grozījums Nr.  78 Regulas priekšlikums 42. pants – 3.a punkts (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	3.a Dalībvalstis var izmantot valsts rezervi, lai tiesības uz maksājumu piešķirtu lauksaimniekiem, kuri ir noslēguši īpašus līgumus, ko reglamentē dalībvalstu noteikumi.
Pamatojums
Dalībvalstīm ir jābūt tiesībām izmantot valsts rezervi, lai tiesības uz maksājumu piešķirtu lauksaimniekiem, kuri ir noslēguši īpašus līgumus, ko reglamentē dalībvalstu noteikumi (par lauksaimniecības dzīvnieku kopskaitu u.c.). Lielāks valsts rezerves izmantošanas elastīgums ļauj izmantot līdzekļus, kas tur tika pirmoreiz iekļauti 2008. gadā pēc maksājumu neizmantošanas trīs gadus pēc kārtas, laiku, kuru pēc Komisijas priekšlikuma saīsinātu līdz 2 gadiem.
Grozījums Nr.  79 Regulas priekšlikums 43. pants
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
Visas tiesības uz maksājumu, kuras vēl nav izmantotas 2 gadu laikā, piešķir valsts rezervei, izņemot force majeure gadījumus un ārkārtas apstākļus 36. panta 1. punkta nozīmē.	Visas tiesības uz maksājumu, kuras vēl nav izmantotas 3 gadu laikā, piešķir valsts rezervei, izņemot force majeure gadījumus un ārkārtas apstākļus 36. panta 1. punkta nozīmē. Šie fondi ir galvenokārt jāizlieto, lai atvieglotu jaunatnes piekļuvi lauksaimnieciskai darbībai, tādējādi nodrošinot paaudžu nomaiņu.
Pamatojums
Kopējā lauksaimniecības politikā nav pietiekamu līdzekļu, lai sekmētu vajadzīgo paaudžu nomaiņu, kas nodrošinātu lauksaimniecības ilgtspējību.
Grozījums Nr.  80 Regulas priekšlikums 44. pants – 2. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
2. Tiesības uz maksājumu var nodot, tās pārdodot vai veicot citu galīgu nodošanu kopā ar zemi vai bez tās. Turpretim nomu vai līdzīgus darījumu veidus atļauj tikai tad, ja līdz ar nodotajām tiesībām uz maksājumu ir nodots arī līdzvērtīgs skaits hektāru, par kuriem ir tiesības pretendēt uz atbalstu.	svītrots
Grozījums Nr.  81 Regulas priekšlikums 44. pants – 3. punkts – 1.a daļa (jauna)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	Šādos gadījumos dalībvalstis var arī nolemt, ka noma vai jebkāds līdzīgs nodošanas veids ir atļauts, ja līdz ar nodotajām tiesībām uz maksājumu ir nodots arī līdzvērtīgs skaits hektāru, par kuriem ir tiesības pretendēt uz atbalstu.
Grozījums Nr.  82 Regulas priekšlikums 45. pants – 2. punkts – 1. daļa
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
2. Atkāpjoties no 35. panta 1. punkta, lauksaimniekam, kam piešķirtas īpašas tiesības, dalībvalsts atļauj atkāpties no prasības aktivizēt tiesības, izmantojot līdzvērtīgu skaitu hektāru, par kuriem ir tiesības pretendēt uz atbalstu, ar nosacījumu, ka lauksaimnieks saglabā vismaz 50 % no lauksaimnieciskās darbības, ko tas veica 2000., 2001. un 2002. kalendārajā gadā un ko izsaka ganāmpulka vienībās (LU).	2. Atkāpjoties no 35. panta 1. punkta, lauksaimniekam, kam piešķirtas īpašas tiesības, dalībvalsts atļauj atkāpties no prasības aktivizēt tiesības, izmantojot līdzvērtīgu skaitu hektāru, par kuriem ir tiesības pretendēt uz atbalstu, ar nosacījumu, ka lauksaimnieks saglabā vismaz 50 % no lauksaimnieciskās darbības, ko tas veica 2000., 2001. un 2002. kalendārajā gadā un ko izsaka ganāmpulka vienībās (LU). Rumānijai un Bulgārijai attiecīgie kalendārie gadi ir 2006., 2007. un 2008. gads.
Pamatojums
Ņemot vērā lopkopības saimniecību īpašo stāvokli, būtu lietderīgi šos noteikumus piemērot arī valstīs, kas vēl neīsteno VMS.
Grozījums Nr.  83 Regulas priekšlikums 45. pants – 2. punkts – 2.a daļa (jauna)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	Turpretim to var piemērot dalībvalstīs, kas vēl nav ieviesušas vienoto maksājumu shēmu, taču plāno to darīt.
Grozījums Nr.  84 Regulas priekšlikums 45. pants – 3. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
3. Nododot īpašas tiesības, tiesību devējs negūst labumu no 2. punktā minētās atkāpšanās, izņemot mantošanas vai pirmstermiņa mantošanas gadījumus.	3. Ja tiek nodotas īpašās tiesības, tiesību pārņēmējs gūst labumu no 2. punktā minētās atkāpes, ja vien ir nodotas visas no šīs atkāpes izrietošās tiesības, kā arī izņemot mantošanas vai pirmstermiņa mantošanas gadījumus vai tad, ja viņam nav nepieciešamās platības šo tiesību aktivizēšanai.
Pamatojums
Ir jāsaglabā 45. panta 2. punktā minētās atkāpes sniegtais labums ne tikai mantošanas gadījumos, bet arī gadījumos, kad tiek nodotas īpašās tiesības. Īpašās tiesības pašreiz sekmē lopkopības saglabāšanu, jo īpaši dalībvalstīs, kur audzētājiem nav privāto ganību un tās ir jāīrē.
Grozījums Nr.  85 Regulas priekšlikums 46. pants – 1. daļa
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
Pienācīgi pamatotos gadījumos dalībvalstis var nolemt vēlākais līdz 2009. gada 1. augustam un, rīkojoties saskaņā ar Kopienas tiesību aktu vispārīgiem principiem, no 2010. gada pāriet uz tādu tiesību uz maksājumu vērtības tuvināšanu, kuras izveidotas saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1782/2003 III sadaļas I līdz IV nodaļu. Tādēļ tiesības uz maksājumu var pakāpeniski pielāgot atbilstīgi vismaz trīs iepriekš noteiktām ikgadējām pakāpēm un objektīviem un nediskriminējošiem kritērijiem.	1. Pienācīgi pamatotos gadījumos dalībvalstis var nolemt, rīkojoties saskaņā ar Kopienas tiesību aktu vispārīgiem principiem, no 2010. gada pāriet uz tādu tiesību uz maksājumu vērtības tuvināšanu, kuras izveidotas saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1782/2003 III sadaļas I līdz IV nodaļu. Tādēļ tiesības uz maksājumu var pakāpeniski pielāgot atbilstīgi objektīviem un nediskriminējošiem kritērijiem.
Grozījums Nr.  86 Regulas priekšlikums 46. pants – 2. daļa
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
Nevienā no minētajām ikgadējām pakāpēm tiesību uz maksājumu vērtības samazinājums nav lielāks par 50 % no starpības starp to sākotnējo vērtību un vērtību, ko piemēro, īstenojot galīgo ikgadējo pakāpi.	Tiesību uz maksājumu vērtības samazinājums nav lielāks par 50 % no starpības starp to sākotnējo vērtību un galīgo vērtību.
Pamatojums
Jānodrošina dalībvalstīm lielāka rīcības brīvība.
Grozījums Nr.  87 Regulas priekšlikums 46. pants – 3. daļa
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
Dalībvalstis var nolemt piemērot iepriekšējās daļas noteikumus atbilstošā ģeogrāfiskajā līmenī, ko nosaka saskaņā ar objektīviem un nediskriminējošiem kritērijiem, piemēram, atbilstīgi to institucionālajai vai administratīvajai struktūrai un/vai reģionālās lauksamniecības potenciālam.	2. Dalībvalstis var nolemt pārskatīt tiesības uz maksājumu atbilstošā ģeogrāfiskajā līmenī, ko nosaka saskaņā ar objektīviem un nediskriminējošiem kritērijiem, piemēram, atbilstīgi to institucionālajai vai administratīvajai struktūrai, reģionālās lauksamniecības potenciālam un/vai attiecīgā ģeogrāfiskā apgabala īpašām strukturālām nepilnībām.
Grozījums Nr.  88 Regulas priekšlikums 46. pants – 3.a daļa (jauna)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	Apgabalos, kur spēkā ir kolektīvās lietošanas tiesības vai citi līgumi par zemes kolektīvu apsaimniekošanu, tiesībām uz maksājumu var noteikt citu vērtību atkarībā no saimniecības platības, ja vien ir ievērotas prasības par maksimāli pieļaujamo kaitējumu videi.
Grozījums Nr.  89 Regulas priekšlikums 47. pants – 1. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
1. Dalībvalsts, kas ieviesusi vienotā maksājuma shēmu saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1782/2003 III sadaļas 1. līdz 4. nodaļu, vēlākais līdz 2009. gada 1. augustam var nolemt piemērot vienotā maksājuma shēmu no 2010. gada reģionālā mērogā saskaņā ar šīs iedaļas noteikumiem.	1. Dalībvalsts, kas ieviesusi vienotā maksājuma shēmu saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1782/2003 III sadaļas 1. līdz 4. nodaļu, vēlākais ik gadu līdz 1. augustam var nolemt piemērot vienotā maksājuma shēmu no nākamā gada reģionālā mērogā saskaņā ar šīs iedaļas noteikumiem.
Pamatojums
Sākotnējā formulējumā reģionālā modeļa izvēles nosacījumi ir ļoti stingri, kas nepieļauj atkāpes un iespēju analizēt šīs izvēles iespējas un nepieciešamību. Tādēļ ierosināts ļaut izvēlēties šo modeli katru gadu.
Grozījums Nr.  90 Regulas priekšlikums 47. pants – 2. punkts – 1. daļa
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
2. Dalībvalstis izraugās reģionus saskaņā ar objektīviem un nediskriminējošiem kritērijiem, piemēram, atbilstīgi to institucionālajai vai administratīvajai struktūrai un/vai reģionālās lauksamniecības potenciālam.	2. Dalībvalstis izraugās reģionus saskaņā ar objektīviem un nediskriminējošiem kritērijiem, piemēram, atbilstīgi to institucionālajai vai administratīvajai struktūrai, reģionālās lauksamniecības potenciālam un/vai attiecīgā ģeogrāfiskā apgabala īpašām strukturālām nepilnībām.
Pamatojums
Jānodrošina dalībvalstīm lielāka rīcības brīvība.
Grozījums Nr.  91 Regulas priekšlikums 48. pants – 1. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
1. Pienācīgi pamatotos gadījumos dalībvalstis var nolemt sadalīt ne vairāk kā 50 % no reģionālā maksimālā apjoma, kas noteikts ar 47. pantu, starp visiem lauksaimniekiem, kuru saimniecības atrodas attiecīgajā reģionā, tostarp tiem, kuriem nepieder tiesības uz maksājumu.	1. Pienācīgi pamatotos gadījumos dalībvalstis var nolemt sadalīt ne vairāk kā 50 % no reģionālā maksimālā apjoma, kas noteikts ar 47. pantu, starp visiem lauksaimniekiem, kuru saimniecības atrodas attiecīgajā reģionā, tostarp tiem, kuriem nepieder tiesības uz maksājumu. Izmantojamās platības ir tās, ko lauksaimnieks deklarējis līdz 2008. gada 15. maijam.
Pamatojums
Ir jānosaka pagaidu ierobežojumi, lai nepieļautu spekulācijas ar zemes rentēšanu.
Grozījums Nr.  92 Regulas priekšlikums 48. pants – 2. punkts – 1.a daļa (jauna)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	Taču dalībvalstis var noteikt citus precīzi definētus kritērijus, piemēram, ražotāja kvalitāte vai nodarbinātība lauksaimniecības nozarē un/vai laukos, lai nodrošinātu teritoriālo kohēziju, daudzveidību un dinamismu lauku rajonos, kā arī to tradicionālo ražošanas veidu saglabāšanu, kuri nav saistīti ar zemi.
Grozījums Nr.  93 Regulas priekšlikums 49. pants – 1. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
1. Pienācīgi pamatotos gadījumos dalībvalstis, kuras piemēro šīs regulas 48. pantu, vēlākais līdz 2009. gada 1. augustam un, rīkojoties saskaņā ar Kopienas tiesību aktu vispārīgiem principiem, var nolemt no 2011. gada pāriet uz tādu tiesību uz maksājumu vērtības tuvināšanu, kuras izveidotas saskaņā ar šo iedaļu vai Regulas (EK) Nr. 1782/2003 III sadaļas I līdz V nodaļas 1. iedaļu. Tādēļ šādas tiesības uz maksājumu var pakāpeniski pielāgot saskaņā ar vismaz divām iepriekš noteiktām ikgadējām pakāpēm un objektīviem un nediskriminējošiem kritērijiem. 2.	1. Pienācīgi pamatotos gadījumos dalībvalstis, kuras piemēro šīs regulas 48. pantu, vēlākais līdz 2009. gada 1. augustam un, rīkojoties saskaņā ar Kopienas tiesību aktu vispārīgiem principiem, var nolemt no 2011. gada pāriet uz tādu tiesību uz maksājumu vērtības tuvināšanu, kuras izveidotas saskaņā ar šo iedaļu vai Regulas (EK) Nr. 1782/2003 III sadaļas I līdz V nodaļas 1. iedaļu. Tādēļ šādas tiesības uz maksājumu var pakāpeniski pielāgot saskaņā ar objektīviem un nediskriminējošiem kritērijiem.
Pamatojums
Jānodrošina dalībvalstīm lielāka rīcības brīvība.
Grozījums Nr.  94 Regulas priekšlikums 49. pants – 2. punkts – 1. daļa
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
2. Pienācīgi pamatotos gadījumos dalībvalstis, kuras ieviesušas vienotā maksājuma shēmu saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1782/2003 III sadaļas 5. nodaļas 1. iedaļu, vēlākais līdz 2009. gada 1. augustam un, rīkojoties saskaņā ar Kopienas tiesību aktu vispārīgiem principiem, var nolemt no 2010. gada pāriet uz tādu tiesību uz maksājumu vērtības tuvināšanu, kuras izveidotas saskaņā ar šo iedaļu, šādās tiesībās uz maksājumu nosakot veikt pakāpeniskas izmaiņas saskaņā ar vismaz trim iepriekš noteiktām ikgadējām pakāpēm un objektīviem un nediskriminējošiem kritērijiem.	2. Pienācīgi pamatotos gadījumos dalībvalstis, kuras ieviesušas vienotā maksājuma shēmu saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1782/2003 III sadaļas 5. nodaļas 1. iedaļu, vēlākais līdz 2009. gada 1. augustam un rīkojoties saskaņā ar Kopienas tiesību aktu vispārīgiem principiem, var nolemt no 2010. gada pāriet uz tādu tiesību uz maksājumu vērtības tuvināšanu, kuras izveidotas saskaņā ar šo iedaļu, šādās tiesībās uz maksājumu nosakot veikt pakāpeniskas izmaiņas saskaņā ar objektīviem un nediskriminējošiem kritērijiem.
Pamatojums
Jānodrošina dalībvalstīm lielāka rīcības brīvība.
Grozījums Nr.  95 Regulas priekšlikums 49. pants – 3. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
3. Nevienā no 1. un 2. punktā minētajām ikgadējām pakāpēm jebkuru tiesību uz maksājumu vērtības samazinājums nav lielāks par 50 % no starpības starp to sākotnējo vērtību un vērtību, ko piemēro, īstenojot galīgo ikgadējo pakāpi.	3. Šā panta 1. un 2. punktā noteiktais jebkuru tiesību uz maksājumu vērtības samazinājums nav lielāks par 50 % no starpības starp to sākotnējo vērtību un galīgo vērtību.
Pamatojums
Jānodrošina dalībvalstīm lielāka rīcības brīvība.
Grozījums Nr.  96 Regulas priekšlikums 49. pants – 4. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
4. Dalībvalstis var nolemt piemērot 1., 2. un 3. punktu atbilstošā ģeogrāfiskajā līmenī, ko nosaka saskaņā ar objektīviem un nediskriminējošiem kritērijiem, piemēram, atbilstīgi to institucionālajai un/vai administratīvajai struktūrai un/vai reģionālās lauksamniecības potenciālam.	4. Dalībvalstis var nolemt pārskatīt tiesības uz maksājumu atbilstošā ģeogrāfiskajā līmenī, ko nosaka saskaņā ar objektīviem un nediskriminējošiem kritērijiem, piemēram, atbilstīgi to institucionālajai vai administratīvajai struktūrai, reģionālās lauksamniecības potenciālam un/vai attiecīgā ģeogrāfiskā apgabala īpašām strukturālām nepilnībām.
Pamatojums
Jānodrošina dalībvalstīm lielāka rīcības brīvība.
Grozījums Nr.  97 Regulas priekšlikums 51. pants – b apakšpunkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
b)par pastāvīgo ganību hektāriem dienā, kas paredzēta platībatkarīgā atbalsta pieteikumos 2008. gadam, un jebkuru citu hektāru, par kuru ir tiesības pretendēt uz maksājumu.	par pastāvīgo pļavu hektāriem dienā, kas paredzēta platībatkarīgā atbalsta pieteikumos 2008. gadam, un jebkuru citu hektāru, par kuru ir tiesības pretendēt uz maksājumu.
Pamatojums
Ne visas pastāvīgās pļavas izmanto ganībām. Pastāvīgās pļavas ir nozīmīgas oglekļa krātuves un Eiropas vissvarīgākās bioloģiskās daudzveidības dzīvotnes. No šī viedokļa pļautas pļavas ir tikpat svarīgas kā ganības.
Grozījums Nr.  98 Regulas priekšlikums 53. pants – 1. punkts – 1. daļa
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
1. Jebkura dalībvalsts, kas saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1782/2003 67. un 68. panta noteikumiem no vienotā maksājuma shēmas nepiešķir maksājumus par aitām, kazām un liellopiem, līdz 2009. gada 1. augustam var nolemt turpināt piemērot vienotā maksājuma shēmu no 2010. gada atbilstīgi šajā iedaļā izklāstītajiem noteikumiem un saskaņā ar lēmumu, kas pieņemts atbilstīgi Regulas (EK) Nr. 1782/2003 64. panta 1. punktam. Tomēr dalībvalstis var nolemt, ka daļu no to valstij noteiktā maksimālā apjoma izmanto papildu maksājumiem lauksaimniekiem saskaņā ar šīs regulas 55. panta 1. punktu, piemērojot zemāku likmi, nekā paredzēts atbilstīgi Regulas (EK) Nr. 1782/2003 64. panta 1. punktam.	1. Jebkura dalībvalsts, kas saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1782/2003 67. un 68. panta noteikumiem no vienotā maksājuma shēmas nepiešķir maksājumus par aitām, kazām un liellopiem, piemēro vienotā maksājuma shēmu no 2010. gada saskaņā ar lēmumu, kas pieņemts atbilstīgi Regulas (EK) Nr. 1782/2003 64. panta 1. punktam.
Pamatojums
Maksājumu atsaistīšana sniedz labumu visām nozarēm, veicinot labāku orientēšanos uz tirgu, samazinot administratīvās izmaksas un ļaujot lauksaimniekiem labāk reaģēt uz tirgus signāliem. Saistīto maksājumu saglabāšana lopkopības nozarē rada konkurences traucējumus tajās dalībvalstīs, kas maksājumus ir pilnībā atsaistījušas, un veicina traucējumus pasaules tirgū. Labvēlīga ietekme uz vidi attiecas uz otro pīlāru.
Grozījums Nr.  99 Regulas priekšlikums 53. pants – 2. punkts – 1. daļa
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
2. Ņemot vērā katras dalībvalsts izvēli, Komisija saskaņā ar 128. panta 2. punktā minēto procedūru nosaka maksimālo summu katram tiešajam maksājumam, kas minēts attiecīgi 54., 55. un 56. pantā.	2. Ņemot vērā katras dalībvalsts izvēli, Komisija saskaņā ar 128. panta 2. punktā minēto procedūru nosaka maksimālo summu katram tiešajam maksājumam, kas minēts attiecīgi 54. un 55. pantā.
Grozījums Nr.  100 Regulas priekšlikums 53. pants – 2. punkts – 2. daļa
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
Minētā maksimālā summa ir vienāda ar katra tiešā maksājuma daļu 41. pantā minētajā valstij noteiktajā maksimālajā apjomā, un tā tiek reizināta ar samazinājuma procentuālajām daļām, ko dalībvalstis piemēro saskaņā ar 54., 55. un 56. pantu.	Minētā maksimālā summa ir vienāda ar katra tiešā maksājuma daļu 41. pantā minētajā valstij noteiktajā maksimālajā apjomā, un tā tiek reizināta ar samazinājuma procentuālajām daļām, ko dalībvalstis piemēro saskaņā ar 54. un 55. pantu.
Grozījums Nr.  101 Regulas priekšlikums 55. pants – 1. punkts – 1. daļa
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
1. Dalībvalstis, kuras saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1782/2003 68. panta 2. punkta a) apakšpunkta i) daļu saglabāja visu vai daļu no šajā regulā 41. pantā valstij noteiktā maksimālā apjoma, kas atbilst Regulas (EK) Nr. 1782/2003 VI pielikumā minētajai piemaksai par zīdītājgovīm, katru gadu veic papildu maksājumus lauksaimniekiem.	1. Dalībvalstis, kuras saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1782/2003 68. pantu saglabāja visu vai daļu no šajā regulā 41. pantā valstij noteiktā maksimālā apjoma, kas atbilst Regulas (EK) Nr. 1782/2003 VI pielikumā minētajai piemaksai par zīdītājgovīm vai īpašajai piemaksai, katru gadu veic papildu maksājumus lauksaimniekiem.
Grozījums Nr.  102 Regulas priekšlikums 56. pants – 3.a punkts (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	3.a Jebkuru lēmumu saistībā ar regulas 53. līdz 56. pantu pieņem pēc saskaņošanas ar organizācijām, kas pārstāv reģionālās iestādes, un pamatojoties uz pētījumu, kāda ietekme šim lēmumam varētu būt reģionālā līmenī.
Grozījums Nr.  103 Regulas priekšlikums 59. pants – 3. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
3. Pirmajā gadā, kad piemēro vienotā maksājuma shēmu, jaunās dalībvalstis var izmantot valsts rezervi, lai atbilstīgi objektīviem un nediskriminējošiem kritērijiem un tādā veidā, lai nodrošinātu vienlīdzīgu attieksmi pret lauksaimniekiem un lai izvairītos no tirgus un konkurences traucējumiem, tiesības uz maksājumu piešķirtu tiem lauksaimniekiem konkrētās nozarēs, kuri atrodas īpašā situācijā sakarā ar pāreju uz vienotā maksājuma shēmu.	3. Pirmajā gadā, kad piemēro vienotā maksājuma shēmu, jaunās dalībvalstis var izmantot valsts rezervi, lai atbilstīgi objektīviem un nediskriminējošiem kritērijiem un tādā veidā, lai nodrošinātu vienlīdzīgu attieksmi pret lauksaimniekiem un lai izvairītos no tirgus un konkurences traucējumiem, tiesības uz maksājumu piešķirtu tiem lauksaimniekiem konkrētās nozarēs, kuri atrodas īpašā situācijā sakarā ar pāreju uz vienotā maksājuma shēmu. Dalībvalstis var dot priekšroku jo īpaši nozares jaunpienācējiem, jaunajiem lauksaimniekiem, ģimenes saimniecībām vai citiem prioritārajiem lauksaimniekiem.
Grozījums Nr.  104 Regulas priekšlikums 59. pants – 5. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
5. Jaunās dalībvalstis var izmantot valsts rezervi, lai atbilstīgi objektīviem kritērijiem un tādā veidā, lai nodrošinātu vienlīdzīgu attieksmi pret lauksaimniekiem un lai izvairītos no tirgus un konkurences traucējumiem, tiesības uz maksājumu piešķirtu tiem lauksaimniekiem, kuri īsteno pārstrukturēšanas un/vai attīstības programmas saistībā ar vienu vai citu valsts intervences veidu, lai novērstu zemes pamešanu un/vai kompensētu īpašus šķēršļus lauksaimniekiem šādos apgabalos.	5. Jaunās dalībvalstis var izmantot valsts rezervi, lai atbilstīgi objektīviem kritērijiem un tādā veidā, lai nodrošinātu vienlīdzīgu attieksmi pret lauksaimniekiem un lai izvairītos no tirgus un konkurences traucējumiem, tiesības uz maksājumu piešķirtu tiem lauksaimniekiem, kuri īsteno pārstrukturēšanas un/vai attīstības programmas saistībā ar vienu vai citu valsts intervences veidu, lai novērstu zemes pamešanu un/vai kompensētu īpašus šķēršļus lauksaimniekiem šādos apgabalos. Dalībvalstis var dot priekšroku jo īpaši nozares jaunpienācējiem, jaunajiem lauksaimniekiem, ģimenes saimniecībām vai citiem prioritārajiem lauksaimniekiem.
Grozījums Nr.  105 Regulas priekšlikums 63. pants – 3. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
3. Izņemot force majeure gadījumus vai ārkārtas apstākļus, kas minēti 36. panta 1. punktā, lauksaimnieks var nodot savas tiesības uz maksājumu bez zemes tikai pēc tam, kad tas 35. panta nozīmē ir izmantojis vismaz 80 % no savām tiesībām uz maksājumu vismaz viena kalendārā gada laikā, vai pēc tam, kad tas ir brīvprātīgi atdevis valsts rezervei visas tiesības uz maksājumu, kuras tas nav izmantojis vienotās maksājumu shēmas pirmajā piemērošanas gadā.	3. Izņemot force majeure gadījumus vai ārkārtas apstākļus, kas minēti 36. panta 1. punktā, lauksaimnieks var nodot savas tiesības uz maksājumu bez zemes tikai pēc tam, kad tas 35. panta nozīmē ir izmantojis vismaz 70 % no savām tiesībām uz maksājumu vismaz viena kalendārā gada laikā, vai pēc tam, kad tas ir brīvprātīgi atdevis valsts rezervei visas tiesības uz maksājumu, kuras tas nav izmantojis vienotās maksājumu shēmas pirmajā piemērošanas gadā.
Pamatojums
Tiesību izmantošanu 80 % apmērā var traucēt citi apstākļi, kas nav minēti 36. panta 1. punktā, vai reģionālās īpatnības.
Grozījums Nr.  106 Regulas priekšlikums 64. pants – -1. daļa (jauna)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	Dalībvalstis, kuras to nolemj, sākot ar 2010. gadu varēs tādējādi atsaistīt specifiskos atbalstus, kas paredzēti rīsu, proteīnaugu, kaltētas rupjās lopbarības un riekstu ražotājiem.
Grozījums Nr.  107 Regulas priekšlikums 64. pants
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
Dalībvalstis no 2010. gada saskaņā ar šajā nodaļā paredzētajiem noteikumiem vienotajā maksājumu shēmā iekļauj atbalstu, kas ietverts saistītā atbalsta shēmās, kuras minētas X pielikuma I, II un III punktā.	Dalībvalstis no 2010. gada saskaņā ar šajā nodaļā paredzētajiem noteikumiem vienotajā maksājumu shēmā var iekļaut atbalstu, kas ietverts saistītā atbalsta shēmās, kuras minētas X pielikuma I, II un III punktā.
Grozījums Nr.  108 Regulas priekšlikums 65. pants – 1. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
1. Summas, kas minētas XI pielikumā un kuras bija pieejamas saistītajam atbalstam, kas ietverts X pielikuma I punktā minētajās shēmās, dalībvalstis sadala starp lauksaimniekiem attiecīgajās nozarēs saskaņā ar objektīviem un nediskriminējošiem kritērijiem, ņemot vērā jo īpaši atbalstu, ko minētie lauksaimnieki saņēma tiešā vai netiešā veidā atbilstīgi attiecīgajām atbalsta shēmām vienā vai vairākos gados laikposmā no 2005. līdz 2008. gadam.	1. Summas, kas minētas XI pielikumā un kuras bija pieejamas saistītajam atbalstam, kas ietverts X pielikuma I punktā minētajās shēmās, dalībvalstis galvenokārt sadala starp lauksaimniekiem attiecīgajās nozarēs saskaņā ar objektīviem un nediskriminējošiem kritērijiem, ņemot vērā jo īpaši atbalstu, ko minētie lauksaimnieki saņēma tiešā vai netiešā veidā atbilstīgi attiecīgajām atbalsta shēmām vai ražošanas kvotām vienā vai vairākos gados laikposmā no 2005. līdz 2011. gadam.
Grozījums Nr.  109 Regulas priekšlikums 65. pants – 1.a punkts (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	1.a Pamatotos gadījumos atbilstīgi objektīviem kritērijiem dalībvalstis var pilnībā vai daļēji sadalīt 1. punktā minētās summas starp visiem lauksaimniekiem, kuru saimniecības atrodas attiecīgajā reģionā.
Grozījums Nr.  110 Regulas priekšlikums 65. pants – 2. punkts – 1. daļa
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
2. Dalībvalstis palielina to tiesību uz maksājumu vērtību, kas pieder attiecīgajiem lauksaimniekiem, pamatojoties uz summām, kas radušās no 1. punkta noteikumu piemērošanas.	2. Dalībvalstis var palielināt to tiesību uz maksājumu vērtību, kas pieder attiecīgajiem lauksaimniekiem, pamatojoties uz summām, kas radušās no 1. punkta noteikumu piemērošanas.
Grozījums Nr.  111 Regulas priekšlikums 66. pants – 1. daļa
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
Summas, kas bija pieejamas saistītajam atbalstam saskaņā ar X pielikuma II punktā minētajām shēmām, dalībvalstis sadala starp lauksaimniekiem attiecīgajās nozarēs proporcionāli atbalstam, ko šie lauksaimnieki saņēma saskaņā ar attiecīgajām atbalsta shēmām laikposmā no 2000. līdz 2002. gadam. Tomēr dalībvalstis var izvēlēties nesenāku atsauces laikposmu saskaņā ar objektīviem un nediskriminējošiem mērķiem.	Summas, kas bija pieejamas saistītajam atbalstam saskaņā ar X pielikuma II punktā minētajām shēmām, dalībvalstis galvenokārt sadala starp lauksaimniekiem attiecīgajās nozarēs proporcionāli atbalstam, ko šie lauksaimnieki saņēma saskaņā ar attiecīgajām atbalsta shēmām laikposmā no 2000. līdz 2002. gadam. Tomēr dalībvalstis var izvēlēties nesenāku atsauces laikposmu saskaņā ar objektīviem un nediskriminējošiem mērķiem.
Pamatojums
Jānodrošina dalībvalstīm iespējas manevrēt, jo varētu būt grūti pārskaitīt šādus maksājumus precīzi līdz pēdējam eiro.
Grozījums Nr.  112 Regulas priekšlikums 5. nodaļa – virsraksts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
ĪPAŠAIS ATBALSTS	ĪPAŠĀ ATBALSTA MAKSĀJUMI
Grozījums Nr.  113 Regulas priekšlikums 68. pants – virsraksts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
Vispārīgie noteikumi	Papildmaksājumi
Grozījums Nr.  114 Regulas priekšlikums 68. pants – -1. punkts (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	-1. Dalībvalstis vēlākais līdz 2010. gada 1. janvārim un pēc tam laikposmā no 2011. gada 1. oktobra vēlākais līdz 2012. gada 1.  janvārim var lemt par to, ka no 2010. gada un/vai no 2012. gada lauksaimnieku atbalstam izmantot 15 % no valstī noteiktā maksimālā daudzuma.
Grozījums Nr.  115 Regulas priekšlikums 68. pants – 1. punkts – ievaddaļa
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
1. Dalībvalstis vēlākais līdz 2009. gada 1. augustam var pieņemt lēmumu no 2010. gada izmantot līdz 10 % no valstij noteiktā maksimālā apjoma, kas minēts 41. pantā, lai piešķirtu lauksaimniekiem atbalstu	1. Atbilstīgi -1. punktam dalībvalstis var pieņemt lēmumu izmantot līdz 10 % no valstij noteiktā maksimālā apjoma, kas minēts 41. pantā, lai piešķirtu lauksaimniekiem vai organizācijām vai ražotāju grupām integrētu atbalstu, lai veicinātu ilgtspējīgus ražošanas veidus:
Grozījums Nr.  116 Regulas priekšlikums 68. pants – 1. punkts – a apakšpunkts – i daļa
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
i) īpašiem lauksaimnieciskās darbības veidiem, kas ir svarīgi vides aizsardzībai vai uzlabošanai,	i) īpašiem lauksaimnieciskās darbības veidiem, kas ir svarīgi vides aizsardzībai vai uzlabošanai, klimatam, bioloģiskajai daudzveidībai un ūdens kvalitātei, jo īpaši bioloģiskajai lauksaimniecībai un ganību kultivēšanai,
Grozījums Nr.  117 Regulas priekšlikums 68. pants – 1. punkts – a apakšpunkts – iii daļa
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
iii) lauksaimniecības produktu tirdzniecības uzlabošanu;	iii) lauksaimniecības produktu tirdzniecības, īpaši reģionālās tirdzniecības, un to konkurētspējas uzlabošanu;
Grozījums Nr.  118 Regulas priekšlikums 68. pants – 1. punkts – b apakšpunkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
b) lai palīdzētu risināt īpašas grūtības, kas skar lauksaimniekus piena, liellopu, aitas un kazas gaļas un rīsa nozarē ekonomiski vājos vai ekoloģiski jutīgos apgabalos;	b) lai palīdzētu risināt īpašas grūtības, kas skar lauksaimniekus piena un rīsa nozarē ekonomiski vājos vai ekoloģiski jutīgos apgabalos, kā arī liellopu, aitas un kazas gaļas ražotājus;
Grozījums Nr.  119 Regulas priekšlikums 68. pants – 1. punkts – c apakšpunkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
c) apgabalos, uz kuriem attiecas pārstrukturēšanas un/vai attīstības programmas, lai novērstu zemes pamešanu un/vai, lai risinātu īpašās šo apgabalu lauksaimnieku problēmas,	c) apgabalos, uz kuriem attiecas pārstrukturēšanas un/vai attīstības programmas, lai novērstu zemes pamešanu un/vai, lai risinātu īpašās šo apgabalu lauksaimnieku problēmas, priekšroku dod jo īpaši jaunpienācējiem, jaunajiem lauksaimniekiem, ģimenes saimniecībām vai citiem prioritāriem lauksaimniekiem, piemēram, ražotājiem, kas ir ražotāju organizācijas vai lauksaimnieku kooperatīva locekļi;
Grozījums Nr.  120 Regulas priekšlikums 68. pants – 1. punkts – d apakšpunkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
d) ieguldot ražas apdrošināšanas prēmijās saskaņā ar 69. pantā izklāstītajiem nosacījumiem,	svītrots
Grozījums Nr.  121 Regulas priekšlikums 68. pants – 1. punkts – e apakšpunkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
e) kopfondos dzīvnieku un augu slimībām saskaņā ar 70. pantā izklāstītajiem nosacījumiem.	svītrots
Grozījums Nr.  122 Regulas priekšlikums 68. pants – 1.a punkts (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	1.a Atbilstīgi -1. punktam dalībvalstis var pieņemt lēmumu nākamajā kalendārajā gadā izmantot līdz 5 % no valstij noteiktā maksimālā apjoma, kas minēts 41. pantā, lai piešķirtu lauksaimniekiem vai organizācijām vai ražotāju grupām šādu atbalstu:
	a) ieguldot apdrošināšanas prēmijās atbilstīgi 69. pantā minētajiem noteikumiem;
	b) ieguldot kopfondos atbilstīgi 70. pantā minētajiem noteikumiem.
Grozījums Nr.  123 Regulas priekšlikums 68. pants – 3. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
3. Atbalstu par 1. punkta b) apakšpunktā minētajiem pasākumiem var piešķirt tikai:	3. Atbalstu par 1. punkta b) apakšpunktā minētajiem pasākumiem var piešķirt tikai tādā apjomā, kas vajadzīgs pašreizējā nodarbinātības un ražošanas līmeņa uzturēšanai.
a) ja pilnībā īstenota vienotā maksājuma shēmu attiecīgajā nozarē saskaņā ar 54., 55. un 71. pantu,
b) apjomā, kas vajadzīgs, lai stimulētu ražošanas pašreizējā līmeņa saglabāšanu.
Grozījums Nr.  124 Regulas priekšlikums 68. pants – 4. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
4. Atbalsts saistībā ar 1. punkta a), b) un e) apakšpunktā minētajiem pasākumiem nepārsniedz 2,5 % no 41. pantā minētā valstij noteiktā maksimālā apjoma; dalībvalstis var noteikt katram pasākumam mazāku apjomu.	4. Atbalsts saistībā ar 1. punkta a) un b) apakšpunktā minētajiem pasākumiem nepārsniedz procentu daļu atbilstīgi Padomes 1994. gada 22. decembra Lēmumam 94/800/EK par to, kā Eiropas Kopienas vārdā attiecībā uz tās kompetencē esošām jomām slēdz daudzpusējo sarunu Urugvajas kārtas (1986–1994) nolīgumus1. Dalībvalstis var noteikt katram pasākumam mazāku apjomu. _________ 1 OV L 336, 23.12.1994., 1. lpp.
Grozījums Nr.  125 Regulas priekšlikums 68. pants – 5. punkts – a apakšpunkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
a) 1. punkta a) un d) apakšpunktā, tiek sniegts gada papildu maksājumu veidā,	a) 1. punkta a) apakšpunktā un 1.a punkta a) apakšpunktā tiek sniegts gada papildu maksājumu veidā,
Grozījums Nr.  126 Regulas priekšlikums 68. pants – 5. punkts – d apakšpunkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
d) 1. punkta e) apakšpunktā, tiek sniegts kompensācijas maksājumu veidā, kā precizēts 70. pantā.	d) 1.a punkta b) apakšpunktā, tiek sniegts kompensācijas maksājumu veidā, kā precizēts 70. pantā.
Grozījums Nr.  127 Regulas priekšlikums 68. pants – 6. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
6. To tiesību uz maksājumu nodošanu, kam ir palielināta vienības vērtība un 5. punkta c) apakšpunktā minētās tiesības uz papildu maksājumu, var atļaut tikai tad, ja kopā ar nodotajām tiesībām nodod līdzvērtīgu hektāru skaitu.	svītrots
Grozījums Nr.  128 Regulas priekšlikums 68. pants – 7. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
7. Atbalstam par 1. punktā minētajiem pasākumiem jābūt saskanīgam ar citiem Kopienas pasākumiem un politikas jomām.	7. Komisija saskaņā ar 128. panta 2. punktā noteikto kārtību paredz nosacījumus šajā iedaļā minētā atbalsta piešķiršanai, jo īpaši, lai nodrošinātu saskanību ar citiem Kopienas pasākumiem un politikas jomām un lai nepieļautu atbalsta uzkrāšanos.
Grozījums Nr.  129 Regulas priekšlikums 68. pants – 7.a punkts (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	7.a Dalībvalstis katru gadu informē Komisiju par paredzētajiem pasākumiem un publisko līdzekļu sadalījuma noteikumus un kritērijus, kā arī saņēmējus un tiem piešķirto līdzekļu apjomu.
Grozījums Nr.  130 Regulas priekšlikums 68. pants – 8. punkts – a apakšpunkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
a) 1. punkta a), b), c) un d) apakšpunktā, veicot lineāru lauksaimniekiem piešķirto tiesību samazinājumu un/vai veicot samazinājumu valsts rezervē,	a) 1. punkta a), b), c) apakšpunktā un 1.a punkta a) apakšpunktā, veicot lineāru lauksaimniekiem piešķirto tiesību samazinājumu un/vai veicot samazinājumu valsts rezervē,
Grozījums Nr.  131 Regulas priekšlikums 68. pants – 8. punkts – b apakšpunkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
b) 1. punkta e) apakšpunktā, vajadzības gadījumā veicot viena vai vairāku attiecīgo maksājumu saņēmējiem izmaksājamu maksājumu lineāru samazinājumu saskaņā ar šo sadaļu un 1. un 3. punktā noteiktajā apjomā.	b) 1.a punkta b) apakšpunktā, pēc vajadzības veicot viena vai vairāku attiecīgajiem saņēmējiem izmaksājamu summu lineāru samazināšanu saskaņā ar šīs nodaļas noteikumiem.
Grozījums Nr.  132 Regulas priekšlikums 68. pants – 9. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
9. Komisija saskaņā ar 128. panta 2. punktā minēto procedūru paredz nosacījumus šajā iedaļā minētā atbalsta piešķiršanai jo īpaši, lai nodrošinātu saskanību ar citiem Kopienas pasākumiem un politikas jomām un novērstu atbalsta uzkrāšanos.	svītrots
Grozījums Nr. 133 Regulas priekšlikums 69. pants – virsraksts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
Ražas apdrošināšana	Apdrošināšana
Grozījums Nr.  134 Regulas priekšlikums 69. pants – 1. punkts – 1. daļa
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
1. Dalībvalstis var veikt finansiālus ieguldījumus iemaksās par ražas apdrošināšanu pret zaudējumiem, ko radījuši nelabvēlīgi klimatiskie apstākļi.	1. Dalībvalstis var veikt finansiālus ieguldījumus iemaksās par apdrošināšanu, ja veikti attiecīgi profilaktiski pasākumi zināma riska novēršanai, lai kompensētu:
	a) zaudējumus, ko radījuši nelabvēlīgi klimatiskie apstākļi, kas pielīdzināmi dabas katastrofām,
	b) citus zaudējumus, ko radījuši klimatiskie apstākļi,
	c) ekonomiskos zaudējumus, ko radījušas dzīvnieku vai augu slimības vai kaitēkļu invāzijas.
	Katra dalībvalsts vai reģions veic īpašus pētījumus, lai iegūtu salīdzināmus statistikas/aktuārus datus.
Grozījums Nr.  135 Regulas priekšlikums 69. pants – 1. punkts – 2.a daļa (jauna)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	Šā panta nolūkā „ekonomiskie zaudējumi” nozīmē jebkuras papildu izmaksas, kas radušās lauksaimniekam, veicot ārkārtas pasākumus, lai samazinātu attiecīgā tirgus apgādi, vai jebkurus būtiskus produkcijas zaudējumus. Izmaksas, par kurām var piešķirt kompensāciju saskaņā ar citiem Kopienas noteikumiem, un izmaksas, ko radījusi citu veselības, veterināro vai augu aizsardzības pasākumu izmantošana, neuzskata par ekonomiskajiem zaudējumiem.
Grozījums Nr.  136 Regulas priekšlikums 69. pants – 2. un 3. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
2. Katram lauksaimniekam piešķirtais finansiālais ieguldījums ir noteikts 60 % apmērā no apdrošināšanas prēmijas. Dalībvalstis var nolemt palielināt finansiālo ieguldījumu līdz 70 %, ņemot vērā klimatiskos apstākļus vai stāvokli attiecīgajā nozarē.	2. Finansiālais ieguldījums ir noteikts 60 % apmērā no apdrošināšanas prēmijas, kas iemaksājams individuāli vai vajadzības gadījumā kolektīvi, ja apdrošināšanas līgums ir noslēgts ar ražotāju organizāciju. Dalībvalstis var nolemt palielināt finansiālo ieguldījumu līdz 70%, ņemot vērā klimatiskos apstākļus vai stāvokli attiecīgajā nozarē.
Dalībvalstis var noteikt tās prēmijas lielumu, par kuru ir tiesības saņemt piemaksu, nosakot attiecīgu maksimālo apjomu.	Dalībvalstis var noteikt tās prēmijas lielumu, par kuru ir tiesības saņemt piemaksu, nosakot attiecīgu maksimālo apjomu.
3. Izmaksu segums par ražas apdrošināšanu ir pieejams tikai tad, ja nelabvēlīgus klimatiskos apstākļus oficiāli atzinusi attiecīgās dalībvalsts kompetentā iestāde.	3. Izmaksu segums par apdrošināšanu ir pieejams tikai tad, ja kādus no 1. punktā minētajiem apstākļiem oficiāli atzinusi attiecīgās dalībvalsts kompetentā iestāde.
Grozījums Nr.  137 Regulas priekšlikums 69. pants – 5. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
5. Visas finanšu iemaksas tieši iemaksā attiecīgajam lauksaimniekam.	5. Visas finanšu iemaksas tieši iemaksā attiecīgajam lauksaimniekam vai, ja nepieciešams, ražotāju organizācijām, kas noslēgušas līgumu, pamatojoties uz to locekļu skaitu.
Grozījums Nr.  138 Regulas priekšlikums 69. pants – 6. punkts – 1. daļa
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
6. Dalībvalstu izmaksas par finansējuma piešķiršanu līdzfinansē no 68. panta 1. punktā minētajiem Kopienas fondiem 40 % apmērā no šā panta 2. punktā noteiktajām apdrošināšanas iemaksu attaisnotajām summām.	6. Dalībvalstu izmaksas par finansējuma piešķiršanu līdzfinansē no 68. panta 1.a punktā minētajiem Kopienas fondiem 50 % apmērā no šā panta 2. punktā noteiktajām apdrošināšanas iemaksu attaisnotajām summām.
	Tomēr pirmajā daļā minēto summu jaunajām dalībvalstīm palielina līdz 70 %.
Grozījums Nr.  139 Regulas priekšlikums 70. pants – virsraksts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
Dzīvnieku un augu slimību gadījumā paredzētie kopfondi	Kopfondi
Grozījums Nr.  140 Regulas priekšlikums 70. pants – 1. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
1. Dalībvalstis, veicot iemaksas kopfondos, var paredzēt finansiālu kompensāciju, kas izmaksājama lauksaimniekiem par ekonomiskajiem zaudējumiem, ko radījis dzīvnieku vai augu slimību uzliesmojums.	1. Dalībvalstis, veicot iemaksas kopfondos, var paredzēt finansiālu kompensāciju, kas izmaksājama lauksaimniekiem par ekonomiskajiem zaudējumiem, ko radījusi dabas katastrofa, nelabvēlīgi klimatiskie apstākļi vai dzīvnieku vai augu slimību uzliesmojums, ja veikti attiecīgi profilaktiski pasākumi. Šādus fondus var pārvaldīt ražotāju organizācijas un/vai starpnozaru organizācijas atbilstīgi Regulas (EK) 1234/2007 122. un 123. pantā paredzētajiem noteikumiem un nosacījumiem.
	Šāds fonds papildina lauksaimnieku sociālās apdrošināšanas shēmas dalībvalstīs.
Grozījums Nr.  141 Regulas priekšlikums 70. pants – 2. punkts – a apakšpunkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
a) „kopfonds” nozīmē dalībvalsts saskaņā ar valsts tiesību aktiem apstiprinātu sistēmu, lai iesaistītie lauksaimnieki varētu apdrošināties, piešķirot šādiem lauksaimniekiem kompensācijas maksājumus, ja tos skāruši ekonomiski zaudējumi, ko radījis dzīvnieku vai augu slimību uzliesmojums;	a) „kopfonds” nozīmē dalībvalsts saskaņā ar valsts tiesību aktiem apstiprinātu sistēmu, lai iesaistītie lauksaimnieki varētu apdrošināties, piešķirot šādiem lauksaimniekiem kompensācijas maksājumus, ja viņu saimniecības skāruši ekonomiski zaudējumi, ko radījusi dabas katastrofa, nelabvēlīgi klimatiskie apstākļi vai dzīvnieku vai augu slimību uzliesmojums;
Grozījums Nr.  142 Regulas priekšlikums 70. pants – 2. punkts – b apakšpunkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
b) „ekonomiskie zaudējumi” nozīmē jebkuras papildu izmaksas, kas radušās lauksaimniekam, veicot ārkārtas pasākumus, lai samazinātu attiecīgā tirgus apgādi, vai jebkurus būtiskus produkcijas zaudējumus. Izmaksas, par kurām var piešķirt kompensāciju saskaņā ar citiem Kopienas noteikumiem, un izmaksas, ko radījusi citu veterinārsanitāro, veterināro vai fitosanitāro pasākumu izmantošana, neuzskata par ekonomiskiem zaudējumiem.	b) „ekonomiskie zaudējumi” nozīmē jebkuras papildu izmaksas, kas radušās lauksaimniekam, veicot ārkārtas pasākumus, lai samazinātu attiecīgā tirgus apgādi, izmaksas, kas radušās, veicot ārkārtas vakcināciju, vai jebkurus būtiskus produkcijas zaudējumus. Izmaksas, par kurām var piešķirt kompensāciju saskaņā ar citiem Kopienas noteikumiem, un izmaksas, ko radījusi citu veterinārsanitāro, veterināro vai fitosanitāro pasākumu izmantošana, neuzskata par ekonomiskiem zaudējumiem.
Grozījums Nr.  143 Regulas priekšlikums 70. pants – 2. punkts – ba apakšpunkts (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	ba) „nelabvēlīgi klimatiskie apstākļi” nozīmē laika apstākļus, kas pielīdzināmi dabas katastrofām, piemēram, sals, krusa, ledus, lietus, mežu ugunsgrēki vai sausums, kas vienā reizē iznīcina vairāk nekā 30 % no attiecīgā lauksaimnieka vidējās gada produkcijas iepriekšējo trīs gadu laikā vai no trīs gadu vidējās produkcijas, pamatojoties uz iepriekšējo piecu gadu periodu un izslēdzot augstāko un zemāko rādītāju;
Grozījums Nr.  144 Regulas priekšlikums 70. pants – 2. punkts – bb apakšpunkts (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	bb) „attiecīgi profilaktiski pasākumi” nozīmē pasākumus, kas uzlabo dzīvnieku un augu veselību.
Grozījums Nr.  145 Regulas priekšlikums 70. pants – 3. punkts – 1. daļa
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
3. Kopfonds finansiālo kompensāciju izmaksā tieši iesaistītajiem lauksaimniekiem, kurus skāruši ekonomiskie zaudējumi.	3. Kopfonds finansiālo kompensāciju izmaksā tieši iesaistītajiem lauksaimniekiem, kurus skāruši ekonomiskie zaudējumi, ja veikti attiecīgi profilaktiski pasākumi.
Grozījums Nr.  146 Regulas priekšlikums 70. pants – 6. punkts – 1. daļa
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
6. Dalībvalstu izmaksas par finansējuma piešķiršanu līdzfinansē Kopiena no 68. panta 1. punktā minētajiem fondiem 40 % apmērā no 4. punktā noteiktajām attaisnotajām summām.	6. Dalībvalstu izmaksas par finansējuma piešķiršanu līdzfinansē Kopiena no 68. panta 1.a punktā minētajiem fondiem 50 % apmērā no 4. punktā noteiktajām attaisnotajām summām.
	Tomēr pirmajā daļā minēto summu jaunajām dalībvalstīm palielina līdz 70 %.
Grozījums Nr.  147 Regulas priekšlikums III virsraksts – 5. nodaļa – 70.a pants (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	70.a pants Īpašs atbalsts piena ražotājiem
	1. Ja finanšu gada laikā izdevumu aplēses, kas veiktas atbilstīgi Regulā (EK) Nr. 1290/2005 minētajai brīdināšanas sistēmai, liecina, ka finanšu shēmas 2. kategorijā pāri paliek vismaz 600 000 000 eiro, minētos līdzekļus, kas nepārsniedz šo starpību, atvēl īpašam atbalstam piena ražotājiem.
	2. Komisija reizē ar provizorisko budžeta projektu Eiropas Parlamentam un Padomei iesniedz piena ražotājiem paredzētā īpašā atbalsta provizorisko aprēķinu.
	3. Piena ražotājiem paredzēto īpašo atbalstu var piešķirt šādiem pasākumiem:
	a) īpašiem atbalsta pasākumiem 68. panta 1. punkta b) apakšpunkta nozīmē;
	b) pasākumiem Regulas (EK) Nr. 1698/2005 20. panta un 36. panta a) apakšpunkta nozīmē, ja tie paredz tieši atbalstīt lauku saimniecības.
	4. Dalībvalstis līdz attiecīgā gada 15. oktobrim, pamatojoties uz 2. pantā paredzēto provizorisko budžeta projektu, informē Komisiju par pasākumiem, kurus tās piemēros saskaņā ar 3. punktu.
	5. Piena ražotājiem paredzēto īpašo atbalstu piešķirs dalībvalstīm, pamatojoties uz katras dalībvalsts references daudzumiem Padomes 2003. gada 29. septembra Regulas (EK) Nr. 1788/2003, ar ko nosaka maksājumu piena un piena produktu nozarē1, I pielikuma nozīmē. _______ 1 OV L 270, 21.10.2003., 123. lpp.
Grozījums Nr.  148 Regulas priekšlikums 71. pants
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
2009., 2010. un 2011. gadā atbalstu piešķir lauksaimniekiem, kas audzē rīsus, uz kuriem attiecas KN kods 1006 10, ievērojot šajā iedaļā paredzētos nosacījumus.	Atbalstu piešķir lauksaimniekiem, kas audzē rīsus, uz kuriem attiecas KN kods 1006 10, ievērojot šajā iedaļā paredzētos nosacījumus.
Grozījums Nr.  149 Regulas priekšlikums 72. pants – 2. punkts – tabula
	(EUR/ha)
2009. g.
2010. un 2011. g.
Bulgārija
345,255
172,627
Grieķija
561,00
280,5
Spānija
476,25
238,125
Francija
411,75
205,875
Itālija
453,00
226,5
Ungārija
232,50
116,25
Portugāle
453,75
226,875
Rumānija
126,075
63,037
Parlamenta izdarītais grozījums   (EUR/ha)   2009 à 2013   Bulgārija 345,255   Grieķija 561,00   Spānija 476,25   Francija 411,75   Itālija 453,00   Ungārija 232,50   Portugāle 453,75   Rumānija 126,075
Grozījums Nr.  150 Regulas priekšlikums 1.a iedaļa (jauna)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	1.a iedaļa
	Piemaksa par proteīnaugiem
	74.a pants
	Piemērošanas joma
	Atbalstu piešķir lauksaimniekiem, kuri ražo proteīnaugus saskaņā ar šīs iedaļas nosacījumiem.
	Pie proteīnaugiem pieskaita:
	a) zirņus, uz kuriem attiecas KN kods 0713 10,
	b) pupas, uz kurām attiecas KN kods 0713 50,
	c) saldā lupīna, uz kuru attiecas KN kods ex 1209 29 50.
	74.b pants
	Atbalsta apjoms un tiesības pretendēt uz atbalstu
	Atbalsts ir EUR 55,57 par hektāru proteīnaugiem, kuri novākti pēc piengatavības.
	Par kultūraugiem, ko audzē pilnībā apsētās platībās un ko kultivē saskaņā ar vietējiem standartiem, bet kas nesasniedz piengatavības stadiju tādu ārkārtas laika apstākļu dēļ, ko atzinusi attiecīgā dalībvalsts, tomēr var pretendēt uz atbalstu, ja konkrētās platības neizmanto nevienam citam nolūkam līdz minētajam attīstības posmam.
	74.c pants
	Platība
	1. Tādējādi nosaka maksimālo garantēto platību 1 400 000 ha, par kuru var piešķirt atbalstu.
	2. Ja platība, par ko pieprasa atbalstu, pārsniedz maksimālo garantēto platību, tad katra lauksaimnieka platību, par kuru pieprasīts atbalsts, attiecīgajā gadā proporcionāli samazina saskaņā ar 128. panta 2. punktā noteikto kārtību.
Pamatojums
Ņemot vērā, cik izdevīga ir labība, strauji samazinās proteīnaugiem atvēlētās platības; šī samazināšanās nelabvēlīgi ietekmē ne tikai lauksaimniecību un vidi, bet arī rada risku, ka tās rezultātā pietrūks proteīnaugu, jo īpaši dzīvnieku barībā.
Grozījums Nr.  151 Regulas priekšlikums 75. pants – a apakšpunkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
a) EUR 66,32 par 2009./2010. un 2010./2011. tirdzniecības gadu;	EUR 66,32 par 2009./2010., 2010./2011., 2011./2012. un 2012./2013. tirdzniecības gadu;
Grozījums Nr.  152 Regulas priekšlikums 75. pants – b apakšpunkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
b) EUR 33,16 par 2011./2012. un 2012./2013. tirdzniecības gadu.	svītrots
Grozījums Nr.  153 Regulas priekšlikums 3. iedaļa
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
3. IEDAĻA	svītrots
KULTŪRATKARĪGAIS MAKSĀJUMS PAR KOKVILNU
(visa iedaļa)
Grozījums Nr.  154 Regulas priekšlikums 82. pants – 2. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
2. Atbalstu piešķir ne ilgāk par pieciem secīgiem gadiem, sākot ar to tirdzniecības gadu, kurā ir sasniegta 1. punktā minētā 50 % robežvērtība, bet ne ilgāk kā līdz 2013/2014. tirdzniecības gadam ieskaitot.	2. Atbalstu piešķir līdz 2013/2014. tirdzniecības gadam ieskaitot.
Pamatojums
Līdz 2013/2014. tirdzniecības gadam ir jāpagarina pašreizējā Kopienas atbalsta shēma cukurbiešu un cukurniedru audzētājiem dalībvalstīs, kas ir piešķīrušas Regulas (EK) Nr. 320/2006 3. pantā minēto pārstrukturēšanas atbalstu vismaz par 50 % no 2006. gada 20. februāra Regulas (EK) Nr. 318/2006 III pielikumā minētajām cukura kvotām, nenosakot maksimālo piecu gadu periodu, lai ražotāji varētu pielāgoties pārstrukturizēšanai.
Grozījums Nr.  155 Regulas priekšlikums 90. pants – 4. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
4. Piemaksas summa par vienu aitu reproduktīvā vecumā ir EUR 21. Tomēr lauksaimniekiem, kas tirgo aitas pienu vai produktus, kuru pamatā ir aitas piens, piemaksa par aitu reproduktīvā vecumā ir EUR 6,8.	4. Piemaksas summa par vienu aitu reproduktīvā vecumā ir EUR 21. Tomēr lauksaimniekiem, kas tirgo aitas pienu vai produktus, kuru pamatā ir aitas piens, piemaksa par aitu reproduktīvā vecumā ir EUR 16,8.
Pamatojums
Jālabo kļūda Komisijas tekstā.
Grozījums Nr.  156 Regulas priekšlikums 90. pants – 5. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
5. Piemaksas apmērs par vienu kazu reproduktīvā vecumā ir EUR 6,8.	5. Piemaksas apmērs par vienu kazu reproduktīvā vecumā ir EUR 16,8.
Pamatojums
Jālabo kļūda Komisijas tekstā.
Grozījums Nr.  157 Regulas priekšlikums 98. pants – a apakšpunkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
a) „reģions” ir dalībvalsts vai dalībvalsts reģions pēc konkrētās dalībvalsts izvēles;	svītrots
Pamatojums
Šī definīcija ir iekļauta 2. pantā, kurā noteiktas šīs regulas izpratnei vajadzīgās definīcijas.
Grozījums Nr.  158 Regulas priekšlikums 112.a pants (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	112.a pants
	Valsts rezerve
	1. Dalībvalstis, kuras piemēro vienotā platībmaksājuma shēmu izveido valsts rezervi, kura ietver starpību starpVIIIa pielikumā noteiktajām maksimālajām vērtībām un patiešām izmaksāto tiešo maksājumu kopējo vērtību attiecīgajā gadā.
	2. Tās var, ievērojot objektīvus kritērijus un garantējot vienlīdzīgu attieksmi pret visiem lauksaimniekiem, kā arī novēršot tirgus principu pārkāpumus un jebkādus konkurences kropļojumus, izmantot šo valsts rezervi, lai veiktu maksājumus ar mērķi īstenot 68. pantā noteiktos pasākumus.
Pamatojums
Tā kā jaunajām dalībvalstīm, kas piemēro vienoto platībmaksājuma shēmu, nav valsts rezerves, viens no vēlamajiem risinājumiem būtu izmantot valsts tiešo maksājumu jomā neizlietotos līdzekļus. Šie līdzekļi veido rezervi, kuru varētu izmantot atbilstīgi Regulas Nr. 1782/2003 69. pantam, kurā izdarīti grozījumi.
Grozījums Nr.  159 Regulas priekšlikums 113. pants – 4. punkts – 2. daļa – b apakšpunkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
b) prasības, kas minētas II pielikuma B un C punktā, piemēro no 2011. gada 1. janvāra.	b) prasības, kas minētas II pielikuma B punktā, piemēro no 2011. gada 1. janvāra;
Grozījums Nr.  160 Regulas priekšlikums 113. pants – 4. punkts – 2. daļa – ba apakšpunkts (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	ba) prasības, kas minētas II pielikuma C punktā, piemēro no 2013. gada 1. janvāra.
Grozījums Nr.  161 Regulas priekšlikums 123. pants
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
123. pants	svītrots
Finanšu pārvedumi pārstrukturēšanai tabakas reģionos
Dalībvalstīm, kurās tabakas audzētāji 2000., 2001. un 2002. gadā saņēma atbalstu saskaņā ar Padomes Regulu (EK) Nr. 2075/92, no 2011. budžeta gada summa EUR 484 miljonu apmērā ir pieejama papildu Kopienas atbalsta veidā par pasākumiem tabakas audzēšanas reģionos saskaņā ar lauku attīstības programmām, kuras finansē ELFLA.
Grozījums Nr.  162 Regulas priekšlikums 129. pants – t apakšpunkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
t) attiecībā uz kokvilnu ― sīki izstrādātus noteikumus saistībā ar:	svītrots
i) 80. panta 3. punktā paredzētā atbalsta samazinājuma aprēķināšanu;
ii )atzītām starpnozaru organizācijām, jo īpaši to finansēšanu un kontroles un sankciju sistēmu.
Grozījums Nr.  163 Regulas priekšlikums – grozījumu tiesību akts 132. pants – 1. punkts – b apakšpunkts Regula (EK) Nr. 378/2007 1. pants - 5. punkts
Komisijas ierosinātais teksts Grozījums 5. Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. XXX/2008 (šī regula) 7. pantu lauksaimniekam piemērojamās modulācijas likmes, kas samazinātas par 5 procentu punktiem, atskaita no brīvprātīgas modulācijas likmes, ko dalībvalstis izmanto, piemērojot šā panta 4. punktu. Gan atskaitītajiem procentiem, gan galīgajai brīvprātīgas modulācijas likmei jābūt vienādai vai lielākai par 0. 5. Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. XXX/2008 (šī regula) 7. pantu lauksaimniekam piemērojamās modulācijas likmes, kas samazinātas par 5 procentu punktiem, atskaita no brīvprātīgas modulācijas likmes, ko dalībvalstis izmanto, piemērojot šā panta 4. punktu. Gan atskaitītajiem procentiem, gan galīgajai brīvprātīgas modulācijas likmei jābūt vienādai vai lielākai par 0. Tomēr neviens no šiem pielāgojumiem nedrīkst izraisīt vispārēju lauku attīstības programmām jau piešķirto ELFLA līdzekļu samazinājumu, kā tas norādīts oficiālajā Komisijas lēmumā, kura tos apstiprina.
Pamatojums
Būtu absurdi, ja ierosinātie modulācijas grozījumi vienā vai vairākās dalībvalstīs samazinātu finansējumu lauku attīstības programmām, ņemot vērā faktu, ka galvenais šā grozījuma mērķis ir palielināt pieejamo līdzekļu apjomu, lai risinātu jaunos pārbaudījumus vides jomā. Tādējādi šī drošības klauzula ir vajadzīga, ņemot vērā sarežģīto parametru kopumu, kas nosaka modulācijas vispārējo apjomu.
Grozījums Nr.  164 Regulas priekšlikums 133.a pants (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	133.a pants
	Tiesību aktu ievērošanas radīto izmaksu pētījums
	Komisija veic pētījumu, lai novērtētu patiesās izmaksas, kas lauksaimniekiem ir radušās, ievērojot tos Kopienas tiesību aktus vides, dzīvnieku labturības un pārtikas nekaitīguma jomā, kuri pārsniedz ievestiem produktiem piemērojamās normas. Šie tiesību akti ietver arī II pielikuma regulas un direktīvas, kuras ir savstarpējās atbilstības sistēmas pamatā, kā arī III pielikuma normas, kas tiek sauktas „labi lauksaimniecības un vides apstākļi” un kuras arī ietver šī sistēma.
	Komisijas pētījumā novērtē arī, kādas izmaksas rada saskaņas nodrošināšana ar minētajiem tiesību aktiem visās dalībvalstīs. Šīs izmaksas dalībvalstīs un reģionos var būt dažādas atkarībā no klimata, ģeoloģiskām, ekonomiskām un sociālām atšķirībām, kā arī atkarībā no to ražošanas īpatnībām.
Pamatojums
Eiropas Parlaments atkārtoti pauda savu nostāju (T6-0598/2007 un T6-0093/2008), ka tiešos maksājumus ir jāturpina racionalizēt arī pēc 2013. gada, nosakot, ka šo maksājumu lielums ir atkarīgs no patiesajām izmaksām, kas radušās, ievērojot tos Kopienas tiesību aktus, kuru prasības pārsniedz ievestiem produktiem piemērojamās normas. Šos izmēģinājuma projekta rezultātus var izmantot, īstenojot lauksaimniecības maksājumu racionalizēšanu pēc 2013. gada. Turklāt šie rezultāti palīdzēs ES pamatot šos lauksaimniecības maksājumus gan PTO, gan saviem pilsoņiem.
Grozījums Nr.  165 Regulas priekšlikums I pielikums – Proteīnaugi – sleja „Juridiskais pamats”
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
Regulas (EK) Nr. 1782/2003 IV sadaļas 2. nodaļa	Šīs regulas IV sadaļas 1. nodaļas 1.a iedaļa
Grozījums Nr.  166 Regulas priekšlikums II pielikums – A punkts – 4. apakšpunkts
Komisijas ierosinātais teksts 4. Padomes 1991. gada 12. decembra Direktīva 91/676/EEK attiecībā uz ūdeņu aizsardzību pret piesārņojumu, ko rada lauksaimnieciskas izcelsmes nitrāti (OV L 375, 31.12.1991., 1. lpp.) 4. un 5. pants
Grozījums 4. Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 12. decembra Direktīva 2006/118/EK par gruntsūdeņu aizsardzību pret piesārņojumu un pasliktināšanos (OV L 372, 27.12.2006., 19. lpp.) 6. pants
Grozījums Nr.  167 Regulas priekšlikums II pielikums – Aa daļa (jauna)
Grozījums
Aa Darba drošība   8.a Padomes 1989. gada 12. jūnija Direktīva 89/391/EEK par pasākumiem, kas ieviešami, lai uzlabotu darba ņēmēju drošību un veselības aizsardzību darbā (OV L 183, 29.6.1989., 1. lpp.) 6. pants 8.b Eiropas Parlamenta un Padomes 2000. gada 18. septembra Direktīva 2000/54/EK par darba ņēmēju aizsardzību pret risku, kas saistīts ar bioloģisku aģentu iedarbību darba vietā (septītā atsevišķā direktīva saskaņā ar Direktīvas 89/391/EEK 16. panta 1. punktu) (OV L 262, 17.10.2000., 21. lpp.) 3., 6., 8. un 9. pants   8.c Padomes 1994. gada 22. jūnija Direktīva 94/33/EK par jauniešu darba aizsardzību (OV L 216, 20.8.1994., 12. lpp.)   8.d Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 29. aprīļa Direktīva 2004/37/EK par darba ņēmēju aizsardzību pret risku, kas saistīts ar kancerogēnu vai mutagēnu iedarbību darbā (sestā atsevišķā direktīva Padomes Direktīvas 89/391/EEK 16. panta 1. punkta nozīmē) (OV L 158, 30.4.2004., 50. lpp.) 3. pants, 4.–12. pants
Pamatojums
Jānodrošina konsekvence, iekļaujot arī darba drošību šajā regulā noteiktajās pārvaldības prasībās.
Grozījums Nr.  168 Regulas priekšlikums III pielikums – 2. sleja – virsraksts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
Standarti	Piemēri parastā kārtībā piemērojamām prasībām
Pamatojums
Lai nodrošinātu elastību valsts un reģionālajā līmenī, standartiem vajadzētu kalpot vienīgi par pamatnostādnēm, tos nevajadzētu piemērot dalībvalstīm kā obligātu prasību.
Grozījums Nr.  169 Regulas priekšlikums III pielikums – 4. rinda – 2. sleja – 3. ievilkums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
– Ainavas īpašību, tostarp, attiecīgos gadījumos, dzīvžogu, dīķu, grāvju, (rindās, grupās vai atsevišķi augošu) koku un laukmaļu saglabāšana,	– Ainavas īpašību saglabāšana,
Grozījums Nr.  170 Regulas priekšlikums III pielikums – 4. rinda – 2. sleja – 5. ievilkums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
– Olīvu audžu un vīnogulāju uzturēšana labā veģetācijas stāvoklī	– Olīvu audžu uzturēšana labā veģetācijas stāvoklī
Grozījums Nr.  171 Regulas priekšlikums III pielikums – 5. rinda – 2. sleja – 1. ievilkums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
– Buferjoslu izveide gar ūdensteci,	– Buferjoslu izveide gar ūdensteci saskaņā ar atbilstošiem Kopienas tiesību aktiem par virszemes ūdeņu aizsardzību,
Grozījums Nr.  172 Regulas priekšlikums IV pielikums
Komisijas ierosinātais teksts
miljonos EUR Kalendārais gads 2009 2010 2011 2012 Beļģija 583,2 570,9 563,1 553,9 Čehija       773,0 Dānija 985,9 965,3 954,6 937,8 Vācija 5 467,4 5 339,2 5 269,3 5 178,0 Igaunija       88,9 Īrija 1 283,1 1 264,0 1 247,1 1 230,0 Grieķija 2 567,3 2 365,5 2 348,9 2 324,1 Spānija 5 171,3 5 043,4 5 019,1 4 953,5 Francija 8 218,5 8 021,2 7 930,7 7 796,2 Itālija 4 323,6 4 103,7 4 073,2 4 023,3 Kipra       48,2 Latvija       130,5 Lietuva       337,9 Luksemburga 35,2 34,5 34,0 33,4 Ungārija       1 150,9 Malta       4,6 Nīderlande 841,5 827,0 829,4 815,9 Austrija 727,7 718,2 712,1 704,9 Polija       2 730,5 Portugāle 635,8 623,0 622,6 622,6 Slovēnija       129,4 Slovākija       335,9 Somija 550,0 541,2 536,0 529,8 Zviedrija 731,7 719,9 710,6 699,8 Apvienotā Karaliste 3 373,0 3 340,4 3 335,8 3 334,9
Grozījums
miljonos EUR Kalendārais gads 2009 2010 2011 2012 Beļģija p.m. p.m p.m p.m Čehija p.m p.m p.m p.m Dānija p.m p.m p.m p.m Vācija p.m p.m p.m p.m Igaunija p.m p.m p.m p.m Īrija p.m p.m p.m p.m Grieķija p.m p.m p.m p.m Spānija p.m p.m p.m p.m Francija p.m p.m p.m p.m Itālija p.m p.m p.m p.m Kipra p.m p.m p.m p.m Latvija p.m p.m p.m p.m Lietuva p.m p.m p.m p.m Luksemburga p.m p.m p.m p.m Ungārija p.m p.m p.m p.m Malta p.m p.m p.m p.m Nīderlande p.m p.m p.m p.m Austrija p.m p.m p.m p.m Polija p.m p.m p.m p.m Portugāle p.m p.m p.m p.m Slovēnija p.m p.m p.m p.m Slovākija p.m p.m p.m p.m Somija p.m p.m p.m p.m Zviedrija p.m p.m p.m p.m Apvienotā Karaliste p.m p.m p.m p.m
Pamatojums
Šis pielikums ir jāpārskata, lai ņemtu vērā Eiropas Parlamenta ierosinātos grozījumus.
Grozījums Nr.  173 Regulas priekšlikums VIII pielikums
Komisijas ierosinātais teksts
1. tabula
(EUR 1000) Dalībvalsts 2009 2010 2011 2012 2013 2014 2015 2016. gads un turpmākie gadi Beļģija 614 179 611 901 613 281 613 281 614 661 614 661 614 661 614 661 Dānija 1 030 478 1 031 321 1 043 421 1 043 421 1 048 999 1 048 999 1 048 999 1 048 999 Vācija 5 770 254 5 781 666 5 826 537 5 826 537 5 848 330 5 848 330 5 848 330 5 848 330 Īrija 1 342 268 1 340 737 1 340 869 1 340 869 1 340 869 1 340 869 1 340 869 1 340 869 Grieķija 2 367 713 2 209 591 2 210 829 2 216 533 2 216 533 2 216 533 2 216 533 2 216 533 Spānija 4 838 512 5 070 413 5 114 250 5 139 246 5 139 316 5 139 316 5 139 316 5 139 316 Francija 8 404 502 8 444 468 8 500 503 8 504 425 8 518 804 8 518 804 8 518 804 8 518 804 Itālija 4 143 175 4 277 633 4 320 238 4 369 974 4 369 974 4 369 974 4 369 974 4 369 974 Luksemburga 37 051 37 084 37 084 37 084 37 084 37 084 37 084 37 084 Nīderlande 853 090 853 169 886 966 886 966 904 272 904 272 904 272 904 272 Austrija 745 561 747 298 750 019 750 019 751 616 751 616 751 616 751 616 Portugāle 589 723 600 296 600 370 605 967 605 972 605 972 605 972 605 972 Somija 566 801 565 823 568 799 568 799 570 583 570 583 570 583 570 583 Zviedrija 763 082 765 229 768 853 768 853 770 916 770 916 770 916 770 916 Apvienotā Karaliste 3 985 834 3 986 361 3 987 844 3 987 844 3 987 849 3 987 849 3 987 849 3 987 849
2. tabula*
(EUR 1000) Dalībvalsts 2009 2010 2011 2012 2013 2014 2015 2016. gads un turpmākie gadi Bulgārija 287 399 328 997 409 587 490 705 571 467 652 228 732 986 813 746 Čehija 559 622 647 080 735 801 821 779 909 164 909 164 909 164 909 164 Igaunija 60 500 70 769 80 910 91 034 101 171 101 171 101 171 101 171 Kipra 31 670 38 845 43 730 48 615 53 499 53 499 53 499 53 499 Latvija 90 016 104 025 118 258 132 193 146 355 146 355 146 355 146 355 Lietuva 230 560 268 746 305 964 342 881 380 064 380 064 380 064 380 064 Ungārija 807 366 935 912 1 064 312 1 191 526 1 318 542 1 318 542 1 318 542 1 318 542 Malta 3 434 3 851 4 268 4 685 5 102 5 102 5 102 5 102 Polija 1 877 107 2 164 285 2 456 894 2 742 771 3 033 549 3 033 549 3 033 549 3 033 549 Rumānija 623 399 713 207 891 072 1 068 953 1 246 821 1 424 684 1 602 550 1 780 414 Slovēnija 87 942 102 047 116 077 130 107 144 236 144 236 144 236 144 236 Slovākija 240 014 277 779 314 692 351 377 388 191 388 191 388 191 388 191
* Maksimālās summas aprēķinātas, ņemot vērā 110. pantā sniegto palielinājumu grafiku.
Grozījums
1. tabula
(EUR 1000) Dalībvalsts 2009 2010 2011 2012 2013 2014 2015 2016. gads un turpmākie gadi Beļģija p.m p.m p.m p.m p.m p.m p.m p.m Dānija p.m p.m p.m p.m p.m p.m p.m p.m Vācija p.m p.m p.m p.m p.m p.m p.m p.m Īrija p.m p.m p.m p.m p.m p.m p.m p.m Grieķija p.m p.m p.m p.m p.m p.m p.m p.m Spānija p.m p.m p.m p.m p.m p.m p.m p.m Francija p.m p.m p.m p.m p.m p.m p.m p.m Itālija p.m p.m p.m p.m p.m p.m p.m p.m Luksemburga p.m p.m p.m p.m p.m p.m p.m p.m Nīderlande p.m p.m p.m p.m p.m p.m p.m p.m Austrija p.m p.m p.m p.m p.m p.m p.m p.m Portugāle p.m p.m p.m p.m p.m p.m p.m p.m Somija p.m p.m p.m p.m p.m p.m p.m p.m Zviedrija p.m p.m p.m p.m p.m p.m p.m p.m Apvienotā Karaliste p.m p.m p.m p.m p.m p.m p.m p.m
2. tabula
(EUR 1000) Dalībvalsts 2009 2010 2011 2012 2013 2014 2015 2016. gads un turpmākie gadi Bulgārija p.m p.m p.m p.m p.m p.m p.m p.m Čehija p.m p.m p.m p.m p.m p.m p.m p.m Igaunija p.m p.m p.m p.m p.m p.m p.m p.m Kipra p.m p.m p.m p.m p.m p.m p.m p.m Latvija p.m p.m p.m p.m p.m p.m p.m p.m Lietuva p.m p.m p.m p.m p.m p.m p.m p.m Ungārija p.m p.m p.m p.m p.m p.m p.m p.m Malta p.m p.m p.m p.m p.m p.m p.m p.m Polija p.m p.m p.m p.m p.m p.m p.m p.m Rumānija p.m p.m p.m p.m p.m p.m p.m p.m Slovēnija p.m p.m p.m p.m p.m p.m p.m p.m Slovākija p.m p.m p.m p.m p.m p.m p.m p.m
Pamatojums
Šis pielikums ir jāpārskata, lai ņemtu vērā Eiropas Parlamenta ierosinātos grozījumus.
Grozījums Nr.  174 Regulas priekšlikums X pielikums – I daļa – 2. ievilkums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
– No 2010. gada — Regulas (EK) Nr. 1782/2003 IV sadaļas 2. nodaļā paredzētā piemaksa par proteīnaugiem;	svītrots
Pamatojums
Atceļot saistīto atbalstu, pastāv risks, ka vēl straujāk samazināsies proteīnaugiem atvēlēto zemju platība un ka tā rezultātā pietrūks proteīnaugu jo īpaši dzīvnieku barībā.
Grozījums Nr.  175 Regulas priekšlikums X pielikums – I daļa – 3. ievilkums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
– No 2010. gada — Regulas (EK) Nr. 1782/2003 IV sadaļas III nodaļā un šīs regulas IV sadaļas 1. nodaļas 1. iedaļā paredzētais kultūratkarīgais maksājums par rīsiem saskaņā ar šīs regulas 72. panta 2. punktā paredzēto grafiku;	– No 2013. gada — Regulas (EK) Nr. 1782/2003 IV sadaļas III nodaļā un šīs regulas IV sadaļas 1. nodaļas 1. iedaļā paredzētais kultūratkarīgais maksājums par rīsiem saskaņā ar šīs regulas 72. panta 2. punktā paredzēto grafiku;
Pamatojums
Saistītais atbalsts vienotā maksājuma shēmā ir jāiekļauj, sākot no 2013. gada, ne ātrāk.
Grozījums Nr.  176 Regulas priekšlikums X pielikums – I daļa – 5. ievilkums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
– No 2011. gada — Regulas (EK) Nr. 1234/2007 II daļas I sadaļas IV nodaļas I iedaļas I apakšiedaļā paredzētais atbalsts par žāvētas rupjās lopbarības pārstrādei;	svītrots
Pamatojums
Uz žāvētu rupjo lopbarību attiecas kopīga tirgus organizācija (KTO), kuras izvērtēšana turpinās un rezultāti vēl nav zināmi. Ja ilgtspējības nolūkā vēlas veikt pārstrukturēšanu tagad, kad dzīvnieku audzēšanas nozarē ir krīze, ir jāgarantē olbaltumvielām bagātu produktu pastāvīgs piedāvājums.
Grozījums Nr.  177 Regulas priekšlikums X pielikums – I daļa – 6. ievilkums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
– No 2011. gada — Regulas (EK) Nr. 1234/2007 II daļas I sadaļas IV nodaļas I iedaļas II apakšiedaļā paredzētais atbalsts par šķiedras linu pārstrādi, atbilstīgi minētajā apakšiedaļā paredzētajam grafikam;	– No 2013. gada — Regulas (EK) Nr. 1234/2007 II daļas I sadaļas IV nodaļas I iedaļas II apakšiedaļā paredzētais atbalsts par šķiedras linu pārstrādi, atbilstīgi minētajā apakšiedaļā paredzētajam grafikam;
Pamatojums
Pati Komisija, veicot pētījumu, ir ļoti pozitīvi novērtējusi linu un kaņepju KTO, tāpēc nav iemesla nekavējoties svītrot šo nosacījumu.
Grozījums Nr.  178 Regulas priekšlikums X pielikums – I daļa – 7. ievilkums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
– No 2011. gada — Regulas (EK) Nr. 1234/2004 [95.a] pantā paredzētā piemaksa par kartupeļu cieti un, saskaņā ar šīs regulas 75. pantā noteikto grafiku, minētajā pantā paredzētais atbalsts par cietes kartupeļiem.	– No 2013. gada — Regulas (EK) Nr. 1234/2004 [95.a] pantā paredzētā piemaksa par kartupeļu cieti un, saskaņā ar šīs regulas 75. pantā noteikto grafiku, minētajā pantā paredzētais atbalsts par cietes kartupeļiem.
Pamatojums
Ja tiks pārtraukta šī produkcijas veida ražošana, tas var būtiski ietekmēt nodarbinātību atsevišķos reģionos, tāpēc atbilstīgāk šķiet saglabāt spēkā esošo shēmu līdz 2013. gadam.
Grozījums Nr.  179 Regulas priekšlikums X pielikums – Ia daļa (jauna)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	Ia
	No 2010. gada attiecībā uz tām dalībvalstīm, kuras nepieņem lēmumu saskaņā ar šīs regulas 64. panta 1. punktu:
	– Regulas (EK) Nr. 1782/2003 IV sadaļas 2. nodaļā paredzētā piemaksa par proteīnaugiem;
	– Regulas (EK) Nr. 1782/2003 IV sadaļas 3. nodaļā un šīs regulas IV sadaļas 1. nodaļas 1. iedaļā paredzētais kultūratkarīgais maksājums par rīsiem saskaņā ar šīs regulas 72. panta 2. punktā paredzēto grafiku;
	– Regulas (EK) Nr. 1234/2007 II daļas I sadaļas IV nodaļas I iedaļas I apakšiedaļā paredzētais atbalsts par žāvētas rupjās lopbarības pārstrādei.
Grozījums Nr.  180 Regulas priekšlikums XI pielikums – tabula „Žāvēta rupjā lopbarība”
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
Žāvēta rupjā lopbarība	svītrots
Grozījums Nr.  181 Regulas priekšlikums XI pielikums – tabula „Proteīnaugi”
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
Proteīnaugi	svītrots
Grozījums Nr.  182 Regulas priekšlikums XI pielikums – tabula „Rīsi”
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
Kolonna 2010.g.	svītrots
Kolonna 2011.g.
Kolonna 2012.g.
Grozījums Nr.  183 Regulas priekšlikums XI pielikums – tabula „Garā linšķiedra”
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
Kolonna 2011.g.	svītrots
Kolonna 2012.g.
Grozījums Nr.  184 Regulas priekšlikums XI pielikums – tabula „Atbalsts par kartupeļu cietes pārstrādi”
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
Kolonna 2011.g.	svītrots
Kolonna 2012.g.
Grozījums Nr.  185 Regulas priekšlikums XI pielikums – tabula „Atbalsts cietes kartupeļu audzētājiem”
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
Kolonna 2011.g.	svītrots
Kolonna 2012.g.

PASKAIDROJUMA RAKSTS

1.        VESELĪBAS PĀRBAUDE: PIRMSĀKUMI

2003. gada reforma, kuru būtiski noteica neizbēgamā paplašināšanās austrumu virzienā un PTO, ir visapjomīgākā reforma, kāda vien līdz šim skārusi KLP.

Sākotnēji paredzēta kā vienkārša spēkā esošo valsts intervences mehānismu lauksaimniecības nozarē pārskatīšana termiņa vidusposmā, šī reforma īstenībā būtiski pārveidojusi KLP un ieviesusi jaunu principu kopumu:

–         atbalstu atsaistīšanu atkarībā no saražotajiem daudzumiem – ar mērķi labāk orientēt saimniecības atbilstoši tirgum un mazināt produkcijas un lauksaimniecības produktu tirgu kropļošanu;

–         savstarpējo atbilstību, kas nosaka, ka šādus maksājumus atsaista saskaņā ar kritēriju kopumu vides, sabiedrības veselības, dzīvnieku labturības u.c. jomās;

–         saderību ar PTO noteikumiem tajā ziņā, ka atbalsta atsaistīšanas galamērķis ir veicināt pārskatītās izmaksu shēmas iekļaušanu Lauksaimniecības nolīguma „zaļajā kastē”;

–         valsts tiesību uz maksājumu pārdalīšanu, kam ir divējāds iespaids: atsaistītie vienotie maksājumi un pārskaitījums no viena KLP pīlāra otram (atbalsti un tirgi - pirmais pīlārs ELGF ietvaros un lauku attīstība – otrais pīlārs ELFLA ietvaros);

–         elastību KLP pārvaldībā ar iespēju dalībvalstīm atšķirīgi piemērot jaunās KLP parametru kopumu;

–         finanšu disciplīnas principu, kas vēlāk tika ietverts 2006.–2013. gada finanšu prognozēs un saskaņā ar kuru, ņemot vērā ar paplašināšanos saistītos sarežģījumus, lauksaimniecības budžets tika iesaldēts un tika noteikti obligātie gada apjomi ar iespēju šai nolūkā izmantot spēkā esošo atbalstu lineāros samazinājumus;

–         visbeidzot, pakāpeniskums: 2003. gada reforma bija pirmā robežzīme pakāpeniskajā procesā; tā kā tika izklāstīti pamatprincipi (atsaistīšana, finanšu disciplīna un elastīga pārvaldība), šis pakāpeniskums ir bijis kā piemērs, uzsākot jaunas pārmaiņas nozares ietvaros – no „Vidusjūras komplekta” reformām līdz vīna nozares reformai un līdz pat pavisam nesenajai kokvilnas nozares reformai.

Veselības pārbaude ir šā reformas procesa pēdējais posms.

2. NEPIECIEŠAMĪBA PĒC KOPĒJĀS LAUKSAIMNIECĪBAS POLITIKAS

Paradoksālā kārtā KLP ir visilgstošākā, iespējams, vislabāk īstenotā un katrā ziņā visvairāk kritizētā no visām ES politikām. Tā tika izstrādāta pirms gandrīz 50 gadiem un lielākā mērā nekā jebkura cita atbilda tiem mērķiem, kas noteikuši tās izstrādi. Tomēr cita pēc citas Eiropā un pasaulē notikušās sociālās, ekonomiskās, politiskās un vides pārmaiņas ir likušas tajā izdarīt apstākļiem atbilstošas izmaiņas, kas dažās sabiedrības daļās to padarījušas arvien mazāk saprotamu jo īpaši tādēļ, ka tā ir bijusi par pamatu nevienlīdzībai starp lauksaimniekiem, reģioniem un dalībvalstīm, jo ES ir paplašinājusies, iekļaujot arvien dažādākas lauksaimniecības zemes.

Referents uzskata, ka kopējās lauksaimniecības politikas turpināšana ir ne tikai vēlama, bet arī nepieciešama, lai nodrošinātu Eiropas lauksaimniecības konkurētspēju pasaules tirgū, piedāvāto produktu pieejamību tirgū, pārtikas kvalitāti, vides ilgtspēju, atbilstību jaunajām prasībām jo īpaši klimata pārmaiņu un atjaunojamo enerģijas avotu ziņā, dinamiskas un daudzveidīgas ekonomikas uzturēšanu lauku apvidos saskaņā ar Lisabonas Līgumā no jauna apstiprinātajiem mērķiem.

Veselības pārbaude varētu un, kā uzskata referents, tai arī vajadzētu spert nākamo soli diskusijā par tāda lauksaimniecības politikas modeļa definēšanu, kas būtu piemērojams pēc 2013. gada. Diemžēl šī iespēja netika izmantota.

Vēlēdamās ierobežot diskusiju par veselības pārbaudi, no tās loka izslēdzot tādus jautājumus kā atbalstu leģitimitāte un pēc iespējas saskaņotāka atsaistīto maksājumu modeļa parametru definēšana, dalībvalstīm piešķiramā rīcības brīvība, modulācija un līdzfinansēšana, „vienīgā pīlāra” pastāvēšanas iespēja, kā arī tirgu pārvaldīšanas loma jaunajā KLP, Komisija noteikusi ierobežojumus, kas, īstenojot 2013. gada reformu, kura no 2010./2011. gada noteikti kļūs par debašu tematu, padarīs diskusiju un lēmumus vēl jo grūtākus.

Jo vairāk tāpēc, ka tajā pašā laikā – sākot ar 2009. gadu būs jāveic Kopienas budžeta, tai skaitā Kopienas pašas resursu sistēmas pārskatīšana, kā tika nolemts 2006. gada 17. maija Iestāžu nolīguma ietvaros, būs jāpārskata Kioto Protokols, jāpārbauda finanšu prognozes laikam pēc 2013. gada un, iespējams, jāvienojas PTO ietvaros.

3. REFERENTA PRIEKŠLIKUMI

Eiropas Parlaments ir veltījis īpašu uzmanību lauksaimniecības un lauku attīstības problēmām, uzsākot neskaitāmu pasākumu īstenošanu un izstrādājot daudzus priekšlikumus, no kuriem lielākā daļa pavisam nesen tika pieņemti un kuru ievērošana to būtiskajos aspektos ir referenta ētisks pienākums.

Starp Eiropas Parlamenta nesen paustajiem viedokļiem ar veselības pārbaudi tieši saistītos jautājumos minami Goepel ziņojums par šeit skarto tēmu[1], Jeggle ziņojums par pienu[2], Veraldi ziņojums par jaunajiem lauksaimniekiem[3], Aylward ziņojums par aitkopības un kazkopības nozari[4] un Berlato ziņojums par Kopienas tabakas fondu[5].

Ņemot vērā visu iepriekš minēto, referents ierosina Eiropas Parlamentam Komisijas priekšlikumos attiecībā uz tālāk minētajām regulām izdarīt šādus galvenos grozījumus.

I.    PADOMES REGULA, AR KO NOSAKA KOPĪGUS LAUKSAIMNIEKIEM PIEŠĶIRAMĀ TIEŠĀ ATBALSTA SHĒMU NOTEIKUMUS SASKAŅĀ AR KOPĒJO LAUKSAIMNIECĪBAS POLITIKU UN IZVEIDO DAŽAS ATBALSTA SHĒMAS LAUKSAIMNIEKIEM

a)   Savstarpējā atbilstība

Referents atzinīgi vērtē centienus vienkāršot šo jomu. Lai darba un nodarbinātības elementam piešķirtu tiem piemērotu nozīmi, viņš ierosina jau noteiktajās pret pārvaldību izvirzītajās normatīvajās prasībās iekļaut darba drošību.

b)   Modulācija

Modulāciju pamato tas, ka tā ir otrā pīlāra finanšu mehānisms. Progresīvā modulācija ir pilnīgi pamatota, ja uzskatāms par pamatotu, ka saņēmēji, kas saņem visvairāk, visvairāk arī iegulda šim mērķim. Šo pašu iemeslu dēļ tiešām jāsaglabā atbrīvojums no maksājumiem summām līdz EUR 5 000, atbrīvojot no šā pasākuma piemērošanas lielu skaitu mazo saņēmēju (vairāk par 80 % no kopējā saņēmēju skaita). Tomēr referents, kurš personīgi ir par augstāku modulācijas likmi, atzīst, ka jāņem vērā Eiropas Parlamenta 2008. gada martā pieņemtais lēmums Goepel ziņojumā (5 % obligātā modulācija visiem saņēmējiem par summām virs EUR 5 000, + 1 % par summām EUR 10 000 un EUR 99 999 robežās, + 2 % par robežvērtību no EUR 100 000 līdz EUR 199 999, + 3 % par robežvērtību no EUR 100 000 līdz EUR 299 999 un + 4 % par robežvērtību virs EUR 300 000).

Turklāt nav atbilstoši ierosināt šā pasākuma piemērošanu jaunajām dalībvalstīm, ņemot vērā, ka tajās attiecībā uz pirmā pīlāra maksājumiem līdz 2013. gadam ir pārejas periods.

Runājot par pārdalīšanu (noteikums par 80–20 %), nav nekāda pamata summām, kas izriet no jaunās progresīvās modulācijas shēmas, piemērot citu noteikumu nekā to, kas tiek piemērots obligātajai modulācijai.

Iepriekš izklāstīto iemeslu dēļ izvēloties mazāku modulācijas likmi, referents apzinās, ka šā mehānisma rezultātā otrajam pīlāram pārskaitāmās summas būs ievērojami mazākas nekā tās, kas būtu pārskaitītas gadījumā, ja tiktu piemērota Komisijas apstiprinātā likme; tāpēc referents ierosina papildmehānismus, kuru mērķis ir iegūt līdzīgu rezultātu, vai nu pamatojoties uz 68. panta – pēc brīvprātības principa, vai arī ieviešot jaunu maksimālās summas mehānismu, kura pamatojumu referents sniedz tālāk.

c)        Atbalsta daudzuma ierobežošana un maksimālais apjoms

Lai kompensētu to, ka samazinās otrā pīlāra ietvaros pārskaitāmā finanšu līdzekļu summa, kas izriet no ierosinātajām zemajām modulācijas likmēm, kā arī vienlīdzības un taisnīguma apsvērumu dēļ jānosaka tiešā atbalsta piešķiršanas maksimālais apjoms EUR 500 000 apmērā.

Ņemot vērā lauksaimniecībā un laukos nodrošinātās nodarbinātības vērtību, kuru paredzēts celt, un svarīgo lomu, kura šajā jomā ir lielai daļai lauksaimniecības uzņēmumu un jo īpaši kooperatīviem, tiek izteikts priekšlikums, lai katram no šiem lielajiem saņēmējiem tiktu noteikts maksimālais apjoms EUR 500 000 apmērā, jo ir pieaudzis līdzekļu apjoms, ko katru gadu izmaksā algās šajā nozarē strādājošajiem darbiniekiem.

Ņemot vērā šo lielo saņēmēju ļoti nevienlīdzīgo īpatsvaru dažādās dalībvalstīs, tiek izteikts priekšlikums, lai no iepriekš minētā pasākuma izrietošās summas tiktu pārskaitītas attiecīgajai dalībvalstij.

d)        Minimālie sliekšņi

Ņemot vērā ar atbalstu pārvaldību saistītās augstās administratīvās izmaksas, Komisija ierosina noteikt minimālo slieksni EUR 250 gadā vai arī 1 ha apmērā, zemāk par kuru mazie lauksaimnieki nevarēs saņemt tiešos atbalstus.

Šis priekšlikums referenta skatījumā liecina par izteiktu sabiedrības vienaldzību, kura, ja tā kļūs visaptveroša, ne tikai veicinās ievērojama lauksaimnieku skaita noskaņošanu pret KLP, bet arī likvidēs pozitīvos rezultātus, kuri sasniegti, pateicoties iemaksām no šiem lauksaimniekiem, kuri uzskatāmi par svarīgiem sabiedrotajiem tai ziņā, ka viņi īsteno labo lauksaimniecības un vides aizsardzības prakšu piemērošanas mērķus. Jāatgādina, ka lauksaimnieki, kas saņem līdz EUR 250, ir gandrīz 31 % no kopējā iedzīvotāju skaita un tas atbilst tikai 0,84 % maksājumu.

Līdz ar to referents ierosina noraidīt šo Komisijas priekšlikumu.

Tomēr referents uzskata par vērā ņemamiem argumentus, kas skar ar šo atbalstu izmaksu saistītā birokrātiskā sloga samazināšanas nepieciešamību, un izsaka priekšlikumu, lai summas līdz EUR 500 gadā tiktu izmaksātas reizi divos gados, izmaksu veicot pirmajā gadā.

e)        Papildu maksājumi (68. pants)

Komisija izsaka priekšlikumu par 68. pantu saistībā ar priekšlikumiem par daļēja atsaistījuma likvidāciju, kā arī par pāreju uz atbalsta piešķiršanas modeli uz teritoriālā pamata un tāpēc, lai tiktu ņemtas vērā sekas, kādas tam būs uz noteiktām nozarēm un reģioniem, ļaujot dalībvalstīm izmantot līdz pat 10 % no tām noteiktā maksimālā apjoma, lai finansētu pasākumu kopumu, kas ļaus kompensēt paredzamās sekas.

Lai pilnīgi izmantotu šā instrumenta piedāvātās iespējas, referents ierosina:

–         pārtraukt 68. pantā paredzēto risku un krīžu pārvaldības sistēmas finansēšanu; tas ļaus tādā mērā uzlabot finanšu resursus citiem paredzētiem pasākumiem;

–         izveidot jaunu 68.a pantu, kas dalībvalstīm sniegs iespēju izmantot līdz pat 5 % no summas virs tām noteiktā maksimālā apjoma, lai tās finansētu ražas apdrošināšanu un kopējos fondus, nodrošinot atbilstošu risku un krīžu pārvaldības sistēmas finansēšanu; attiecībā uz jautājumiem, kas saistīti ar tirgus organizāciju un pārvaldību, šie darbības instrumenti būtu jāpakļauj tikai PTO un nevis tiesību aktiem par tiešā atbalsta shēmām lauksaimniekiem;

–         ļaut dalībvalstīm, kas to vēlas, pārskaitīt 68.un 68.a pantā noteiktās neizmantotās otrā pīlāra summas un šajā gadījumā, neizmantojot līdzfinansējumu, izlietot tās savu lauku attīstības programmu atbalstam, lai tādā veidā kompensētu otrā pīlāra ietvaros pārskaitīto summu samazināšanos, pazeminot modulācijas likmi, kuru ierosina ieviest kā alternatīvu risinājumu Komisijas priekšlikumam;

–         atcelt 2,5 % maksimālo apjomu, kuru varēs noteikt vēlāk un objektīvi, ņemot vērā šajā kontekstā atbalstītos priekšlikumus un atbilstoši de minimis klauzulai un Lauksaimniecības nolīguma „zaļajai kastei”, kā ES apņēmusies PTO ietvaros, un ievērojot sarunu pilnvaras Dohas sarunu kārtā.

f)         Atsaistītais atbalsts

Referents ļoti augstu vērtē Komisijas priekšlikumu par pakāpenisku teritoriālu pamatkritēriju ieviešanu atbalsta piešķiršanai lauksaimniekiem. Tomēr viņš apzinās, ka, tā kā iespēja uzsākt padziļinātu diskusiju par šo jautājumu vairs nav aktuāla, dalībvalstīm dotā elastība ir iespējams risinājums, taču tas jāīsteno līdz pat 27 dažādos modeļos.

Ņemot vērā pašreizējo tirgus situāciju un jo īpaši tās iespaidu uz lopkopības produktiem, jāveic šādi pasākumi:

–         teļu kaušanai jāsaglabā saistītais atbalsts;

–         aitkopības un kazkopības nozarei jāatļauj saglabāt saistīto atbalstu līdz pat 100 % proporcijai;

–         kultūrām, kas ir tieši saistītas ar lopkopību, un ar mērķi sekmēt dzīvnieku barības piedāvājumu tādas konjunktūras apstākļos, kuru raksturo liels pieprasījums un paaugstinātas cenas, jāuztur saistītais atbalsts sausajai lopbarībai un proteīnaugiem;

–         mazajiem TKO uzņēmumiem jāsaglabā pašreizējā shēma līdz 2012./2013. gadam;

–         tabakai, ievērojot ar Eiropas Parlamenta vairākumu pieņemto lēmumu, jāsaglabā pašreizējā shēma līdz 2012./2013. gadam.

II.       PADOMES REGULA PAR IZMAIŅĀM KOPĒJĀ LAUKSAIMNIECĪBAS POLITIKĀ, VEICOT GROZĪJUMUS REGULĀ (EK) NR. 320/2006, (EK) NR. 1234/2007, (EK) NR. 3/2008 UN (EK) NR.  [...]/2008

           a)        Risku un krīžu pārvaldība

           Neskatoties uz to, ka Komisijas ierosinātā risku un krīžu pārvaldības sistēma, būdama preventīva attiecībā uz atsevišķi pastāvošiem riskiem un balstīdamās uz ražas apdrošināšanu un kopējiem fondiem, ir nozīmīga, šī sistēma nav pietiekoša, lai spētu risināt tādas plaša mēroga sistemātiskas krīzes, ar kādām mums bijis jāsaskaras nesenā pagātnē kā, piemēram, GSE. Tāpēc tiek izteikts priekšlikums saglabāt 44. pantu.

           Tāpat tiek izteikts priekšlikums par 70 % (vēl 30 % no vecajām dalībvalstīm piedāvātās summas) paaugstināt jaunajām dalībvalstīm paredzēto Kopienas līdzdalību, jo tajās patlaban ir pārejas posms un tās saskaras ar tādām grūtībām kā risku un krīžu pārvaldības sistēmas līdzfinansējums.

           Turklāt lauksaimnieku un/vai starpnozaru organizācijām būtu jāpiešķir aktīvāka loma attiecībā uz risku un krīžu profilaksi, ņemot vērā to, ka ar to starpniecību var veicināt labākas zināšanas par tirgiem.

           b)        Tirgus intervences mehānismi

           –         Parastie kvieši

           Tiek izteikts priekšlikums saglabāt intervences mehānismu, ierobežojot programmu tirdzniecības gada pēdējo trīs mēnešu ietvaros, lai šādi varētu ievērot intervences mehānisma kā „drošības tīkla” funkciju un izvairītos no spekulācijas. Komisijas ierosinātais konkurss tiek noraidīts, jo tiek uzskatīts, ka tas var novest pie cenu spirālveida krišanās.

           –         Cūkkopības nozare

           Piemērojot piesardzības principu, tiek izteikts priekšlikums saglabāt intervences mehānismu attiecībā uz nulles apjomu.

           –         Piena nozare

           Tiek izteikts priekšlikums saglabāt atbalstu produkcijas pārņemšanai tikai attiecībā uz bezpeļņas organizācijām.

           c)        Privāta uzglabāšana

           Tiek izteikts priekšlikums privātas uzglabāšanas mehānismā iekļaut liellopu gaļu, jo tā tiek pakļauta tiem pašiem riskiem kā cita veida gaļa.

           d)        Atmaksājumi par labības eksportu

           Komisija ir apņēmusies likvidēt šo mehānismu no brīža, kad PTO ietvaros būs noslēgusies Dohas sarunu kārta. Ņemot vērā pašreizējo tirgus situāciju un visas iespējamās analīzes, vajadzētu vienpusēji atcelt šo mehānismu, tādā veidā nododot skaidru politisku vēstījumu par solidaritāti ar jaunattīstības valstīm un tajā pašā laikā sniedzot atbalstu Eiropas apgādei jo īpaši saistībā ar lopkopību.

           e)        Piena nozare

           Piena nozares reforma ir viens no „veselības pārbaudes” vissarežģītākajiem aspektiem un, ņemot vērā visā Savienības teritorijā pastāvošās ievērojamās atšķirības ražošanas apstākļu ziņā, tas ir arī viens no tiem aspektiem, kas izraisa visatšķirīgākos viedokļus.

           Ņemot vērā nepieciešamību nonākt pie pieņemama kompromisa un rēķinoties ar cenu svārstībām, kas nesenā pagātnē bija raksturīgas piena tirgum, tiek izteikts priekšlikums piemērot pieeju, kas ir nedaudz piesardzīgāka nekā tā, ko ierosina Komisija, respektīvi:

           –    par 1 % paaugstināt piena kvotas 2009./2010. un 2010./2011. tirdzniecības gadam;

           –    pirms 2010. gada laikus sagatavot lēmumus par šīs nozares nākotni, ņemot vērā attiecīgu novērtējumu par iepriekšējo periodu, kas atbilst pēdējiem trim tirdzniecības gadiem;

           –    izveidot „Piena fondu”, kas tiek finansēts no summām, kuras atbilst virsnodokļa un ietaupījumu piemērošanai, kuru ļaus īstenot tirgus instrumentu atcelšana, tādā mērā, ka pasākumus, kurus varētu nodrošināt jebkurš cits instruments un jo īpaši 68. pants, nevarēs nodrošināt ar tā starpniecību.

III.      PADOMES REGULA, AR KO GROZA REGULU (EK) NR. 1698/2005 PAR ATBALSTU LAUKU ATTĪSTĪBAI NO EIROPAS LAUKSAIMNIECĪBAS FONDA LAUKU ATTĪSTĪBAI (ELFLA) UN PADOMES LĒMUMS, AR KO GROZA LĒMUMU 2006/144/EK PAR KOPIENAS LAUKU ATTĪSTĪBAS STRATĒĢISKAJĀM PAMATNOSTĀDNĒM (2007. –2013. gada plānošanas laikposms)

      Referents atzīst par pareizu Komisijas analīzi attiecībā uz nepieciešamību lauku attīstības programmās iekļaut jaunās prasības saistībā ar klimata pārmaiņām, atjaunojamiem energoresursiem, ūdens pārvaldību un bioloģisko daudzveidību, taču viņš uzskata, ka dalībvalstīm būtu jābūt lielākai rīcības brīvībai. Ņemot vērā šīs prasības, Komisija gan izvēlas elastīgāku pieeju, izveidojot papildināmu dalībvalstīs piemērojamu pasākumu sarakstu, tomēr tā arī stingri norāda, ka šie pasākumi jāfinansē no papildfondu kopuma, kas izriet no jaunās modulācijas.

Referents iesaka ierobežot šo pienākumu līdz 50 % no papildfondiem – tas dalībvalstīm dotu lielāku rīcības brīvību izmantot finanšu resursus, kas pārskaitīti otrā pīlāra ietvaros un izriet no jaunās modulācijas, no atbalsta daudzuma ierobežošanas un no jaunā „tiltiņa” mehānisma, kas ieviests saskaņā ar 68. pantu, neatkarīgi no tā, vai dalībvalstis resursus izmantotu pasākumiem, kas veicami saistībā ar „jaunajām prasībām”, vai savu lauku attīstības programmu atbalstam.

Tāpat tiek ierosināti papildpasākumi saistībā ar:

           –    saules, vēja un ģeotermālās enerģijas izmantošanu;

           –    atkritumu apsaimniekošanas un resursu atkārtotas izmantošanas     uzlabošanu;

           –    plūdu risku pārvaldību.

Tiek izteikts priekšlikums paplašināt šā instrumenta darbības jomu, padarot atbilstošus tos izdevumus, kas ir saistīti ar konkrētiem uz inovāciju un zināšanu nodošanu vērstiem pasākumiem, lai tas ne tikai būtu lauksaimniecības un lauku attīstības ieguldījums Lisabonas stratēģijā, bet arī labāk atbilstu jaunajām prasībām jo īpaši jautājumos par jaunajiem enerģijas avotiem un cīņu pret klimata pārmaiņām, par bioloģisko daudzveidību un ūdens resursu pārvaldību.

Ņemot vērā lauku uzņēmēju novecošanas un lauku iedzīvotāja skaita samazināšanās problēmu, ir svarīgi palielināt atbalstu jaunajiem lauksaimniekiem darbības uzsākšanai, paaugstinot attiecīgo subsīdiju no EUR 55 000 līdz EUR 75 000.

• [1]  P6_TA(2008)093.
• [2]  P6_TA(2008)092.
• [3]  P6_TA(2008)258.
• [4]  P6_TA(2008)310.
• [5]  P6_TA(2008)204.

Budžeta komitejaS ATZINUMS (7.10.2008)

Lauksaimniecības un lauku attīstības komitejai

par priekšlikumu Padomes regulai, ar ko nosaka kopīgus lauksaimniekiem piešķiramā tiešā atbalsta shēmu noteikumus saskaņā ar kopējo lauksaimniecības politiku un izveido dažas atbalsta shēmas lauksaimniekiem
(COM(2008)0306 – C6‑0240/2008 – 2008/0103(CNS))

Atzinumu sagatavoja: Theodor Dumitru Stolojan

ĪSS PAMATOJUMS

I. Ievads

Atzinuma sagatavotājs pozitīvi vērtē Komisijas priekšlikumus turpināt KLP reformu, lai dotu lauksaimniekiem iespēju ātrāk un elastīgāk reaģēt uz tirgus signāliem un sagatavotu tos jaunajām problēmām, piemēram, klimata pārmaiņām, ūdens apsaimniekošanai, bioenerģijai un pārtikas cenu pieaugumam.

Viņš vēlas norādīt uz to, ka KLP „veselības pārbaudē” izteiktajiem priekšlikumiem par ES 2009. gada budžetu un finanšu plānu 2007.–2013. gadam attiecībā uz budžetu jābūt neitrāliem. Finanšu plūsmas 2. izdevumu kategorijā (5. sadaļa) starp I pīlāru (tiešie maksājumi lauksaimniekiem) un II pīlāru (lauku attīstība) attiecībā uz budžetu ir jāplāno kā neitrālas. Arī visām izmaiņām Komisijas priekšlikumos jāpaliek neitrālām. No otras puses, ir ļoti grūti paredzēt tiešajiem maksājumiem nepieciešamo galīgo summu, kas būs nepieciešama saskaņā ar spēkā esošajiem tiesību aktiem.

II Kopīgi noteikumi tiešā atbalsta shēmām — Grozījumi attiecībā uz ierosināto jauno regulu (CNS 2008/103 Komisijas priekšlikuma daļa) 

Ņemot vērā pēdējā laika centienus pārcelt ievērojamas summas no 2. izdevumu kategorijas uz 4., atzinuma sagatavotājs ierosina divus grozījumus, kas atgādina noteikumus Iestāžu nolīgumā par budžeta disciplīnu un pareizu finanšu pārvaldību.

Attiecībā uz pašu tekstu atzinuma sagatavotājs atbalsta Komisijas priekšlikumu par to, ka nevajadzētu piemērot modulācijas sistēmu lauksaimniekiem jaunajās dalībvalstīs, pirms tiešo maksājumu apjoms, ko piemēro minētajās dalībvalstīs, nav vienāds ar to apjomu, kāds piemērojams citās dalībvalstīs. Arī atbildīgās komitejas referents atbalsta šo ideju un tādēļ pārveido jaunās regulas 7. un 10. pantu. Tādējādi ir cerība, ka maksājumu vienlīdzības robežvērtības vecajās un jaunajās dalībvalstīs iestāsies tikai 2013. gadā, nevis agrāk, kā to ir ierosinājusi Komisija (saskaņā ar jauno modulācijas sistēmu). Šīs ierosinātās izmaiņas priekšlikumā (AGRI grozījumi Nr. 28-42) var atbalstīt, bet tām nav jāvelta Budžeta komitejas grozījumi.

III. Īpašie apsvērumi

Atzinuma sagatavotājs uzskata, ka Komisijas priekšlikums atcelt īpašu atbalstu kultūraugiem ar augstu enerģētisko vērtību nav attiecināms uz jaunajām dalībvalstīm, jo īpaši valstīm, kur ir lauksaimniecībā neizmatota zeme (38. apsvērums).

Tādēļ varētu tikt iesniegts grozījums, kurā ņemts Regulas 1782/2003 V sadaļas 5. nodaļas virsraksts un no jauna ieviests šajā jaunajā regulā, tādējādi jaunajām dalībvalstīm saglabājot patlaban spēkā esošo sistēmu.

Atzinīgi vērtē „veselības pārbaudē” izteiktos priekšlikumus atcelt pārsūdzību un izbeigt piena kvotas kā piedāvājuma kontroles instrumentu.

Atzinīgi vērtē to, ka intervences cenas graudaugiem izmanto vienīgi kā „drošības tīklu”. Šāds pats intervences princips ir jāattiecina arī uz cūkgaļu, nevis tas jāatceļ (5. apsvērums). Tas atbilstu arī Lauksaimniecības komitejas ziņojumam, bet ir jāiesniedz grozījums Regulai 1234/2007 (5. apsvērums un grozījumi 14. un, iespējams, 18. apsvērumam), uz kuriem nav atsaukusies Budžeta komiteja.

Attiecībā uz lauku attīstību un tās stratēģiskajām vadlīnijām atzinuma sagatavotājs atbalsta Komisijas priekšlikumus.

GROZĪJUMI

Budžeta komiteja aicina par jautājumu atbildīgo Lauksaimniecības un lauku attīstības komiteju savā ziņojumā iekļaut šādus grozījumus:

Grozījums Nr.  1 Normatīvās rezolūcijas projekts 1.a punkts (jauns)
Normatīvas rezolūcijas projekts	Grozījums
	1.a atgādina par Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas 2006. gada 17. maija Iestāžu nolīgumam par budžeta disciplīnu un pareizu finanšu pārvaldību[1] pievienoto 3. deklarāciju, kas paredz finansiāli pārskatīt visus ES izdevumu aspektus, tostarp kopējo lauksaimniecības politiku.
Grozījums Nr.  2 Normatīvās rezolūcijas projekts 1.b punkts (jauns)
Normatīvas rezolūcijas projekts	Grozījums
	1.b atgādina, ka par gada finansējuma summu lems ikgadējās budžeta procedūras ietvaros;
Pamatojums
Šā grozījuma mērķis ir atgādināt, ka šis priekšlikums, kā daļa no KLP, attiecas ne tikai uz daudzgadu finanšu shēmas termiņa vidusposma pārskatu, kas paredzēts 2006. gada 17. maija Iestāžu nolīguma 3. deklarācijā un Eiropadomes sanāksmes secinājumos („pilnīgs, plašs pārskats, kas attiecas uz visiem ES izdevumiem, kā arī uz kopējo lauksaimniecības politiku (KLP)”), bet arī uz ikgadējās budžeta procedūras rūpīgu pārbaudi.
Grozījums Nr.  3 Priekšlikums regulai 8. pants – 2. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
2. Komisija saskaņā ar 128. panta 2. punktā minēto procedūru pārskata maksimālos apjomus, kas noteikti IV pielikumā, lai ņemtu vērā:	2. Komisija saskaņā ar 128. panta 2. punktā minēto procedūru katru gadu pārbauda maksimālos apjomus, kas noteikti IV pielikumā, lai ņemtu vērā:
a) izmaiņas attiecībā uz maksimālajām summām, kuras var piešķirt saskaņā ar tiešajiem maksājumiem;	(a) izmaiņas attiecībā uz maksimālajām summām, kuras var piešķirt saskaņā ar tiešajiem maksājumiem;
b) izmaiņas brīvprātīgajā modulācijā, kas minēta Regulā (EK) Nr. 378/2007;	(b) izmaiņas brīvprātīgajā modulācijā, kas minēta Regulā (EK) Nr. 378/2007;
c) saimniecību strukturālās izmaiņas.	(c) saimniecību strukturālās izmaiņas,
	un par to tā informē Eiropas Parlamentu.
Pamatojums
Tā kā ir grūti paredzēt tiešajiem maksājumiem nepieciešamos finanšu līdzekļus, tiek ierosināts, ka Komisijai katru gadu būtu jāpārskata dalībvalstu tiešajiem maksājumiem noteiktās maksimālās robežas un jāsalīdzina tās ar patiesajām vajadzībām.
Grozījums Nr.  4 Priekšlikums regulai 33. pants
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
33. pants	svītrots
Pārskatīšana
Atbalsta shēmas, kas uzskaitītas I pielikumā, piemēro, neierobežojot iespēju tās jebkurā brīdī pārskatīt, ņemot vērā ekonomikas norises un budžeta situāciju.
Grozījums Nr.  5 Priekšlikums regulai 68. pants – 3. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
3. Atbalstu par 1. punkta b) apakšpunktā minētajiem pasākumiem var piešķirt tikai:	svītrots
a) ja pilnībā īstenota vienotā maksājuma shēmu attiecīgajā nozarē saskaņā ar 54., 55. un 71. pantu,
b) apjomā, kas vajadzīgs, lai stimulētu ražošanas pašreizējā līmeņa saglabāšanu.
Pamatojums
Atbilstīgi 68. panta 1. punkta grozījumiem.
Grozījums Nr.  6 Priekšlikums regulai 68. pants – 4. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
4. Atbalsts saistībā ar 1. punkta a), b) un e) apakšpunktā minētajiem pasākumiem nepārsniedz 2,5 % no 41. pantā minētā valstij noteiktā maksimālā apjoma; dalībvalstis var noteikt katram pasākumam mazāku apjomu.	svītrots
Pamatojums
Atbilstīgi 68. panta 1. punkta grozījumiem. Grozījums nestājas spēkā, ja šie grozījumi netiek pieņemti.
Grozījums Nr.  7 Priekšlikums regulai 68. pants – 6. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
6. To tiesību uz maksājumu nodošanu, kam ir palielināta vienības vērtība un 5. punkta c) apakšpunktā minētās tiesības uz papildu maksājumu, var atļaut tikai tad, ja kopā ar nodotajām tiesībām nodod līdzvērtīgu hektāru skaitu.	svītrots
Pamatojums
Atbilstīgi 68. panta 1. punkta grozījumiem.
Grozījums Nr.  8 Priekšlikums regulai 132.a pants (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	132.a pants
	Pētījums par tiesību aktu ievērošanas radītajām izmaksām
	Komisija veic pētījumu, lai novērtētu patiesās izmaksas, kas lauksaimniekiem ir radušās, ievērojot tos Kopienas tiesību aktus vides, dzīvnieku labturības un pārtikas nekaitīguma jomā, kuri pārsniedz ievestiem produktiem piemērojamās normas. Šie tiesību aktu ietver arī II pielikumā minētās regulas un direktīvas, kuras ir savstarpējās atbilstības sistēmas pamatā, kā arī III pielikuma normas, kas tiek definētas kā „labi lauksaimniecības un vides apstākļi” un kas ir arī savstarpējās atbilstības prasību sastāvdaļa.
	Pētījumā atbilstīgi iepriekš dotajam aprakstam izvērtē atbilstības izmaksas visās dalībvalstīs, kas dažādās dalībvalstīs un pat to attiecīgajos reģionos var būt atšķirīgas atkarībā no klimata, ģeoloģiskajām, ekonomiskajām, sociālajām un ražošanas īpatnībām.
Pamatojums
Eiropas Parlaments ir atkārtoti paudis savu nostāju (T6-0598/2007 un T6-0093/2008), ka tiešos maksājumus ir jāturpina racionalizēt arī pēc 2013. gada, nosakot, ka šo maksājumu lielums ir atkarīgs no patiesajām izmaksām, kas radušās, ievērojot tos Kopienas tiesību, kuri pārsniedz ievestiem produktiem piemērojamās normas. Šos izmēģinājuma projekta rezultātus var izmantot, īstenojot lauksaimniecības maksājumu racionalizēšanu pēc 2013. gada. Turklāt šie rezultāti palīdzēs ES pamatot šos lauksaimniecības maksājumus gan PTO, gan saviem pilsoņiem.
Grozījums Nr.  9 Priekšlikums regulai 23. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(23) Lai sasniegtu kopējās lauksaimniecības politikas mērķus, kopējā atbalsta shēmas jāpielāgo jaunākajām izmaiņām, vajadzības gadījumā īsos termiņos. Tādēļ atbalsta saņēmēji nevar paļauties uz to, ka atbalsta nosacījumi paliks nemainīgi, un viņiem ir jābūt gataviem tam, ka shēmas var tikt pārskatītas, jo īpaši ņemot vērā pārmaiņas ekonomikā vai budžeta situācijā.	svītrots
Grozījums Nr.  10 Priekšlikums regulai 29.a apsvērums (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(29a) Iespējams, ka savstarpējās atbilstības sistēmai un kopējai lauksaimniecības politikai nākotnē būs vajadzīgi turpmāki pielāgojumi, jo pašlaik maksājumu līmenis ne vienmēr šķiet līdzsvarā ar attiecīgo lauksaimnieku centieniem panākt atbilstību, jo maksājumi lielā mērā ir atkarīgi no izdevumiem iepriekšējā laika periodā. Jo īpaši tiesību akti par dzīvnieku labturību ir acīmredzami visapgrūtinošākie mājlopu audzētājiem, taču tas neatspoguļojas viņiem paredzēto maksājumu līmenī. Tomēr, ja importētie izstrādājumi atbilstu tādiem pašiem dzīvnieku labturības standartiem, tad nebūtu nepieciešamas kompensācijas lauksaimniekiem par Kopienas tiesību aktu ievērošanu šajā jomā. Tāpēc Komisijai sarunās ar Pasaules Tirdzniecības organizāciju jācenšas panākt ar tirdzniecību nesaistītu jautājumu atzīšanu par importa kritērijiem.
Pamatojums
Atkārtots grozījums, ko Eiropas Parlaments pieņēma kā daļu no 2007. gada 11. decembra ziņojuma T6–0598/2007 ar nosaukumu „KLP – vispārējie noteikumu par tiešā atbalsta shēmām un konkrētām atbalsta shēmām lauksaimniekiem un atbalstu lauku attīstībai.”

PROCEDŪRA

Virsraksts	Lauksaimniekiem piešķiramā atbalsta shēma saskaņā ar KLP
Atsauces	COM(2008)0306 – C6-0240/2008 – 2008/0103(CNS)
Komiteja, kas atbildīga par jautājumu	AGRI
Atzinumu sniedza        Datums, kad paziņoja plenārsēdē	BUDG 19.6.2008
Atzinumu sagatavoja        Iecelšanas datums	Theodor Dumitru Stolojan 18.6.2008
Izskatīšana komitejā	10.9.2008		22.9.2008		6.10.2008
Pieņemšanas datums	6.10.2008
Galīgais balsojums	+: –: 0:	30 0 0
Deputāti, kas bija klāt galīgajā balsošanā	Reimer Böge, Herbert Bösch, Costas Botopoulos, Paulo Casaca, Brigitte Douay, James Elles, Göran Färm, Vicente Miguel Garcés Ramón, Salvador Garriga Polledo, Ingeborg Gräßle, Louis Grech, Nathalie Griesbeck, Catherine Guy-Quint, Jutta Haug, Ville Itälä, Anne E. Jensen, Sergej Kozlík, Wiesław Stefan Kuc, Janusz Lewandowski, Vladimír Maňka, Mario Mauro, Jan Mulder, Gianni Pittella, Theodor Dumitru Stolojan, László Surján, Gary Titley, Kyösti Virrankoski, Ralf Walter
Aizstājējs(-i), kas bija klāt galīgajā balsošanā	Paul Rübig, Gianluca Susta

• [1]  OV L 139, 14.6.2006., 1. lpp.

Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komitejaS ATZINUMS (16.9.2008)

Lauksaimniecības un lauku attīstības komitejai

par priekšlikumu Padomes regulai, ar ko nosaka kopīgus lauksaimniekiem piešķiramā tiešā atbalsta shēmu noteikumus saskaņā ar kopējo lauksaimniecības politiku un izveido dažas atbalsta shēmas lauksaimniekiem
(COM(2008)0306 – C6‑0240/2008 – 2008/0103(CNS))

Atzinumu sagatavoja: Kathalijne Maria Buitenweg

ĪSS PAMATOJUMS

Eiropas lauksaimniecības nozare pašlaik sastopas ar lieliem pārbaudījumiem, piemēram, klimata pārmaiņām un ūdens trūkumu, un tie turpināsies. Tādēļ ir ļoti svarīgi, lai Kopējā lauksaimniecības politika būtu pielāgota šiem pārbaudījumiem. Eiropas lauksaimniecības nozare joprojām izmanto daudz ūdens, pesticīdu, mēslojuma un enerģijas, un bez vajadzīgo pasākumu īstenošanas tas nemainīsies.

Ir grūti sabiedrībai izskaidrot, kāpēc Eiropas Savienība piešķir tiešus maksājumus lielām, intensīvi ražojošām saimniecībām, pamatojoties uz agrāk iegūto ražu vai zemes īpašuma tiesībām, neprasot lauksaimniekiem samazināt siltumnīcefekta gāzu emisijas un ūdens, pesticīdu, mēslojuma un enerģijas patēriņu.

Maksa par sabiedriskajiem pakalpojumiem

Pagājušā gada novembrī Komisija iepazīstināja ar paziņojumu par KLP „veselības pārbaudi”. Eiropas Komisija paziņoja, ka Kopējā lauksaimniecības politikā ir jāveic radikālas izmaiņas. Ir būtiski jāsamazina tiešie maksājumi, lai labvēlīgi ietekmētu vidi un nodarbinātību. Diemžēl šā gada maijā iesniegtajā likumdošanas priekšlikumā Komisija tikai simboliski samazināja tiešo maksājumu apjomu.

Lauksaimniekiem nevajadzētu piešķirt maksājumus par agrāk iegūto ražu vai zemes īpašuma tiesībām, bet gan par sniegtajiem sabiedriskajiem pakalpojumiem, piemēram, bioloģiskās daudzveidības palielināšanu, ūdens resursu pārvaldīšanu un sasniegumiem vides, dzīvnieku labturības un pārtikas nekaitīguma jomā, kas pārsniedz tiesību aktos noteiktās saistības. Tāpēc referente ierosina līdz 2020. gadam pārtraukt visus tiešos maksājumus. Kopējās lauksaimniecības politikas budžeta principam vajadzētu būt „izmantot publiskās finanses sabiedrisko pakalpojumu segšanai”.

Savstarpējās atbilstības kritēriji

Jebkuram lauksaimniecībai paredzētajam publiskā finansējuma veidam ir jābūt atkarīgam no tiesību aktu ievērošanas vides, dabas un dzīvnieku labturības jomā. To regulē savstarpējās atbilstības kritēriji. Atzinuma sagatavotāja ierosina šos kritērijus padarīt stingrākus un tajos iekļaut papildu noteikumus par ūdens patēriņu un siltumnīcefekta gāzu emisijām.

Pieredze liecina, ka ir jāpastiprina kontrole un jāpalielina soda naudas par savstarpējās atbilstības kritēriju neievērošanu. Lai nodrošinātu kontroļu pastiprināšanu, atzinuma sagatavotāja ierosina noteikt minimālo kontroļu skaitu. Dalībvalstu kompetentajām iestādēm vajadzētu katru gadu kontrolēt vismaz 5 % no visām saimniecībām.

Atcelt obligāto zemes atstāšanu atmatā

Komisija ierosina atcelt obligāto zemes atstāšanu atmatā. Tas vēl vairāk samazinās bioloģisko daudzveidību, jo īpaši putnu populācijas, un likvidēs ievērojamu labvēlīgu ietekmi uz vidi. Eiropas Savienības mērķis ir līdz 2010. gadam pārtraukt bioloģiskās daudzveidības samazināšanos.

Tas nebūs iespējams, ja lauksaimniecības nozare neveiks savu pienākumu daļu.

Zinātniski pierādījumi liecina, ka zemes atstāšana atmatā ir sniegusi ievērojamu labvēlīgu ietekmi uz vidi. Cita starpā tā savvaļas dzīvniekiem nodrošina dzīvesvietu un mazina ietekmi uz augsni un ūdeni intensīvi apstrādātās teritorijās. Šī labvēlīgā ietekme tiks zaudēta, ja atcels zemes atstāšanu atmatā. To vajadzētu kompensēt ar mērķtiecīgiem pasākumiem, izmantojot savstarpējās atbilstības principu un lauku attīstības politiku.

Turklāt lauku robežās ir jāizveido buferjoslas ar neskartu un daudzveidīgu veģetāciju un ekstensīvi apsaimniekotiem kultūraugiem, kurās nav izmantoti pesticīdi vai mēslojums. Tas ir ne tikai labs pasākumus, lai uzlabotu bioloģisko daudzveidību, bet arī, lai attīrītu augsni un jo īpaši gruntsūdeņus un virszemes ūdeņus.

Klimata pārmaiņas

Lauksaimniecības nozare ir liela siltumnīcefekta gāzu radītāja. Ir jāparedz īpašs atbalsts pasākumiem, ar kuriem samazina enerģijas patēriņu pārtikas ražošanas ķēdē, un pasākumiem, ar kuriem samazina un otrreiz izmanto lauksaimniecības atkritumus.

Īpaša uzmanība ir jāpievērš intensīvai lopkopībai, kas rada aptuveni 18 % no vispārējām CO₂ emisijām. Jebkurā gadījumā KLP līdzekļus nevajadzētu izmantot, lai veicinātu gaļas patēriņu, kas joprojām tiek darīts. Produktu izvēle un patēriņš ir brīva un individuāla izvēle, tomēr publiskos līdzekļus nevajadzētu izmantot, lai veicinātu tādu produktu patēriņu, kas negatīvi ietekmē klimata pārmaiņas, ūdens pieejamību un veicina badu pasaulē.

Lai samazinātu siltumnīcefekta gāzu emisijas visā lauksaimniecības nozarē, Komisijai 2009. gadā ir jāiesniedz saistošs likumdošanas priekšlikums, kas paredzētu lauksaimniecības nozarei līdz 2020. gadam samazināt siltumnīcefekta gāzu emisijas vismaz par 30 % un līdz 2050. gadam — vismaz par 80 %.

Dzīvnieku labturība

Lauksaimniecības nozarē ir būtiski jāuzlabo dzīvnieku labturība. Komisijai ir 2009. gadā jāiesniedz saistoši likumdošanas priekšlikumi, kas paredzētu uzlabot dzīvnieku labturību Eiropas Savienībā. Šie priekšlikumi paredzētu industrializētās lauksaimniecības likvidēšanu.

2007. gadā Parlamenta deputātu vairākums atbalstīja visu to subsīdiju atcelšanu, kuras piešķir vēršu cīņām paredzēto vēršu audzētājiem. Diemžēl Komisija un Padome ignorēja visnotaļ skaidro Parlamenta aicinājumu. Vēršu cīņas ir cietsirdīgs sporta veids, un Eiropas Savienībai to nevajadzētu atbalstīt. Tāpēc atzinuma sagatavotāja atkārto Parlamenta aicinājumu un pieprasa atcelt maksājumus, kurus piešķir vēršu cīņām paredzēto vēršu audzētājiem.

Eksporta subsīdijas

Eksporta subsīdijas joprojām traucē godīgai tirdzniecībai lauksaimniecības nozarē. Šīs subsīdijas bieži rada traucējumus jaunattīstības valstu vietējos tirgos. Tāpēc Komisijai vajadzētu līdz 2009. gada atcelt visas eksporta subsīdijas.

GROZĪJUMI

Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komiteja aicina par jautājumu atbildīgo Lauksaimniecības un lauku attīstības komiteju savā ziņojumā iekļaut šādus grozījumus:

Grozījums Nr.  1 Regulas priekšlikums 1. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(1) Pieredze, kas gūta, īstenojot Padomes 2003. gada 29. septembra Padomes Regulu (EK) Nr. 1782/2003, ar ko izveido kopīgus tiešā atbalsta shēmu noteikumus saskaņā ar kopējo lauksaimniecības politiku un izveido dažas atbalsta shēmas lauksaimniekiem, un groza Regulas (EEK) Nr. 2019/93, (EK) Nr. 1452/2001, (EK) Nr. 1453/2001, (EK) Nr. 1454/2001, (EK) Nr. 1868/94, (EK) Nr. 1251/1999, (EK) Nr. 1254/1999, (EK) Nr. 1673/2000, (EEK) Nr. 2358/71 un (EK) Nr. 2529/2001, liecina par to, ka jāpielāgo atbalsta mehānisma konkrēti elementi. Jo īpaši jāpagarina tiešā atbalsta atsaistīšanas termiņš un jāvienkāršo vienotās maksājumu shēmas darbība. Jāatzīmē arī tas, ka kopš Regulas (EK) Nr. 1782/2003 stāšanās spēkā tajā ir veikti būtiski grozījumi. Ņemot vērā šīs izmaiņas un skaidrības labad, tā jāatceļ un jāaizstāj ar jaunu regulu.	(1) Pieredze, kas gūta, īstenojot Padomes 2003. gada 29. septembra Padomes Regulu (EK) Nr. 1782/2003, ar ko izveido kopīgus tiešā atbalsta shēmu noteikumus saskaņā ar kopējo lauksaimniecības politiku un izveido dažas atbalsta shēmas lauksaimniekiem, un groza Regulas (EEK) Nr. 2019/93, (EK) Nr. 1452/2001, (EK) Nr. 1453/2001, (EK) Nr. 1454/2001, (EK) Nr. 1868/94, (EK) Nr. 1251/1999, (EK) Nr. 1254/1999, (EK) Nr. 1673/2000, (EEK) Nr. 2358/71 un (EK) Nr. 2529/2001, liecina par to, ka jāpielāgo atbalsta mehānisma konkrēti elementi. Jo īpaši ir būtiski jāpagarina tiešā atbalsta atsaistīšanas termiņš nolūkā to pilnībā atsaistīt un jāvienkāršo vienotās maksājumu shēmas darbība. Jāatzīmē arī tas, ka kopš Regulas (EK) Nr. 1782/2003 stāšanās spēkā tajā ir veikti būtiski grozījumi. Ņemot vērā šīs izmaiņas un skaidrības labad, tā jāatceļ un jāaizstāj ar jaunu regulu.
Pamatojums
Lai sasniegtu mērķus vides jomā, tostarp attiecībā uz jaunajiem pārbaudījumiem, liels līdzekļu apjoms ir jāpārnes no pirmā uz otro pīlāru.
Grozījums Nr.  2 Regulas priekšlikums 3. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(3) Turklāt, lai novērstu to, ka tiek pamesta lauksaimniecības zeme, un nodrošinātu, ka tā tiek saglabāta labos lauksaimniecības un vides apstākļos, ar Regulu (EK) Nr. 1782/2003 izveidoja Kopienas sistēmu, ar kuru dalībvalstis nosaka standartus, ņemot vērā attiecīgo apgabalu raksturīgās pazīmes, tostarp augsnes un klimatiskos apstākļus, esošās lauksaimniecības sistēmas (zemes izmantošanu, augseku, lauksaimniecības praksi) un lauksaimniecības struktūras. Saskaņā ar vienotā maksājuma shēmu obligātā zemes atstāšanas atmatā atcelšana atsevišķos gadījumos var radīt negatīvu ietekmi uz vidi, jo īpaši attiecībā uz noteiktām ainavu sastāvdaļām. Tādēļ ir lietderīgi pastiprināt spēkā esošos Kopienas noteikumus, lai vajadzības gadījumā aizsargātu minētās ainavu sastāvdaļas.	(3) Turklāt, lai novērstu to, ka tiek pamesta lauksaimniecības zeme, un nodrošinātu, ka tā tiek saglabāta labos lauksaimniecības un vides apstākļos, ar Regulu (EK) Nr. 1782/2003 izveidoja Kopienas sistēmu, ar kuru dalībvalstis nosaka standartus, ņemot vērā attiecīgo apgabalu raksturīgās pazīmes, tostarp augsnes un klimatiskos apstākļus, esošās lauksaimniecības sistēmas (zemes izmantošanu, augseku, lauksaimniecības praksi) un lauksaimniecības struktūras. Saskaņā ar vienotā maksājuma shēmu obligātā zemes atstāšanas atmatā atcelšana vēl vairāk samazinās bioloģisko daudzveidību, jo īpaši putnu populācijas, un likvidēs ievērojamu labvēlīgu ietekmi uz vidi. Tādēļ ir nepieciešams paredzēt pienācīgu kompensāciju, lai aizsargātu un stiprinātu bioloģisko daudzveidību, tostarp aizsargājot un atjaunojot minētās ainavu sastāvdaļas. To vajadzētu īstenot, pastiprinot spēkā esošos Kopienas noteikumus, kā arī ieviešot jaunus kompensācijas pasākumus.
Pamatojums
Zinātniski pierādījumi liecina, ka zemes atstāšana atmatā ir sniegusi ievērojamu labvēlīgu ietekmi uz vidi. Cita starpā tā savvaļas dzīvniekiem nodrošina dzīvesvietu un mazina ietekmi uz augsni un ūdeni intensīvi apstrādātās teritorijās. Šī labvēlīgā ietekme tiks zaudēta, ja atcels zemes atstāšanu atmatā. Šo zaudējumu vajadzētu kompensēt ar mērķtiecīgiem pasākumiem, izmantojot savstarpējās atbilstības principu un lauku attīstības politiku.
Grozījums Nr.  3 Regulas priekšlikums 4. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(4) Ūdens aizsardzība un apsaimniekošana lauksaimniecības darbības kontekstā atsevišķos apgabalos ir kļuvusi aizvien problemātiskāka. Tādēļ ir lietderīgi pastiprināt arī spēkā esošo Kopienas sistēmu labu lauksaimniecības un vides apstākļu nodrošināšanai, lai aizsargātu ūdeni pret piesārņojumu un noteces ūdeņiem, kā arī lai pārvaldītu ūdens izmantošanu.	(4) Ūdens aizsardzība un apsaimniekošana lauksaimniecības darbības kontekstā kļūst problemātiskāka aizvien lielākā Kopienas platībā. Tādēļ ir lietderīgi pastiprināt arī spēkā esošo Kopienas sistēmu labu lauksaimniecības un vides apstākļu nodrošināšanai, lai aizsargātu ūdeni pret piesārņojumu un noteces ūdeņiem, kā arī lai pārvaldītu ūdens izmantošanu, tostarp samazinot lielo ikgadējo ūdens patēriņu, izmantojot labākas lauksaimniecības un ūdensapgādes sistēmas.
Pamatojums
Lai risinātu un nepieļautu ūdens trūkumu, ir jāsamazina ikgadējais ūdens patēriņš lauksaimniecības nozarē.
Grozījums Nr.  4 Regulas priekšlikums 5. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(5) Tā kā pastāvīgajām ganībām ir labvēlīga ietekme uz vidi, ir lietderīgi piemērot pasākumus, lai veicinātu esošo pastāvīgo ganību saglabāšanu un novērstu to masveida pārvēršanu aramzemē.	(5) Tā kā pastāvīgajām pļavām ir labvēlīga ietekme uz vidi, ir lietderīgi piemērot pasākumus, lai veicinātu esošo pastāvīgo pļavu saglabāšanu un novērstu to masveida pārvēršanu aramzemē.
Pamatojums
Ne visas pastāvīgās pļavas izmanto ganībām. Pastāvīgās pļavas ir nozīmīgas oglekļa krātuves un Eiropas vissvarīgākās bioloģiskās daudzveidības dzīvotnes. No šī viedokļa pļautas pļavas ir tikpat svarīgas kā ganības.
Grozījums Nr.  5 Regulas priekšlikums 6. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(6) Lai uzlabotu līdzsvaru starp tiem politikas instrumentiem, kas izveidoti, lai veicinātu ilgtspējīgu lauksaimniecību, un tiem, kas paredzēti lauku attīstības veicināšanai, ar Regulu (EK) Nr. 1782/2003 ieviesa obligātu tiešo maksājumu pakāpeniskas samazināšanas sistēmu („modulāciju”). Šī sistēma jāsaglabā, iekļaujot atbrīvojumu no maksājumiem līdz EUR 5000 no tā piemērošanas.	(6) Lai uzlabotu līdzsvaru starp tiem politikas instrumentiem, kas izveidoti, lai veicinātu ilgtspējīgu lauksaimniecību, un tiem, kas paredzēti lauku attīstības veicināšanai, ar Regulu (EK) Nr. 1782/2003 ieviesa obligātu tiešo maksājumu pakāpeniskas samazināšanas sistēmu („modulāciju”). Šī sistēma jāsaglabā, iekļaujot atbrīvojumu no maksājumiem līdz EUR 5000 no tā piemērošanas. Modulācijas procentuālie lielumi ir stipri jāpalielina, lai līdz 2020. gadam likvidētu visus tiešos maksājumus.
Pamatojums
Lauksaimnieki ir jāatalgo par veiktajiem sabiedriskajiem pakalpojumiem, piemēram, bioloģiskās daudzveidības palielināšanu un ūdens uzglabāšanu, bet viņus nevajadzētu atbalstīt automātiski.
Grozījums Nr.  6 Regulas priekšlikums 7. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(7) Ietaupījumus, kurus ieguva no modulācijas mehānisma, ko ieviesa ar Regulu (EK) Nr. 1782/2003, izmanto, lai finansētu pasākumus, kuri iekļauti lauku attīstības politikā. Kopš minētās regulas pieņemšanas lauksaimniecības nozarē radušās daudzas jaunas un sarežģītas problēmas, piemēram, klimata pārmaiņas, aizvien lielāka bioenerģijas nozīme, kā arī vajadzība pēc labākas ūdens resursu apsaimniekošanas un pēc efektīvākas bioloģiskās daudzveidības aizsardzības. Eiropas Kopienu kā Kioto Protokola līgumslēdzēju pusi aicināja pielāgot tās politiku, ņemot vērā klimata pārmaiņas. Turklāt, ņemot vērā nopietnas problēmas, kas saistītas ar ūdens nepietiekamību un sausumu, turpmāk jārisina ūdens apsaimniekošanas jautājumi. Bioloģiskās daudzveidības aizsardzība aizvien ir svarīgs uzdevums, un lai arī ir panākts ievērojams progress, būs vajadzīgs pielikt papildu pūles, lai sasniegtu Eiropas Kopienas mērķi bioloģiskās daudzveidības jomā līdz 2010. gadam. Kopiena atzīst, ka minētie jaunie uzdevumi jārisina saskaņā ar tās politiku. Lauksaimniecības nozarē šim nolūkam piemērots instruments ir lauku attīstības programmas, kuras pieņemtas ar Padomes 2005. gada 20. septembra Regulu (EK) Nr. 1698/2005 par atbalstu lauku attīstībai no Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai (ELFLA). Lai ļautu dalībvalstīm attiecīgi pārskatīt to lauku attīstības programmas, neliekot samazināt to pašreizējās lauku attīstības darbības citās jomās, jādara pieejami papildu līdzekļi. Tomēr finanšu perspektīvās laikposmam no 2007. līdz 2013. gadam nav paredzēti finanšu līdzekļi, lai vajadzības gadījumā pastiprinātu Kopienas lauku attīstības politiku. Šādos apstākļos ir lietderīgi mobilizēt lielu daļu vajadzīgo finanšu līdzekļu, paredzot pakāpenisku tiešo maksājumu samazinājumu, izmantojot modulāciju.	(7) Pieejamos līdzekļus, kurus ieguva no modulācijas mehānisma, ko ieviesa ar Regulu (EK) Nr. 1782/2003, izmanto, lai finansētu pasākumus, kuri iekļauti lauku attīstības politikā. Kopš minētās regulas pieņemšanas lauksaimniecības nozarē radušās daudzas jaunas un sarežģītas problēmas, piemēram, klimata pārmaiņas, aizvien lielāka bioenerģijas nozīme, kā arī vajadzība pēc labākas ūdens resursu apsaimniekošanas un pēc efektīvākas bioloģiskās daudzveidības aizsardzības. Eiropas Kopienu kā Kioto Protokola līgumslēdzēju pusi aicināja pielāgot tās politiku, ņemot vērā klimata pārmaiņas. Turklāt, ņemot vērā nopietnas problēmas, kas saistītas ar ūdens nepietiekamību un sausumu, turpmāk jārisina Kopienas ūdens apsaimniekošanas jautājumi un šajā jautājumā jāpieņem stingri pasākumi. Bioloģiskās daudzveidības aizsardzība un līdzsvarota ūdens apsaimniekošana aizvien ir svarīgs uzdevums, un lai arī ir panākts ievērojams progress, Eiropas Savienības mērķi — apturēt bioloģiskās daudzveidības samazināšanos ES līdz 2010. gadam — nebūs iespējams īstenot, ja vien šajā jomā neveiks papildu pasākumus. Ar šiem pasākumiem cita starpā ir jāveic ievērojamas izmaiņas Eiropas lauksaimniecības modeļa organizācijā, ņemot vērā dalībvalstu pieredzi, kuru lauksaimniecības sistēmas balstās uz tradicionālām maza apjoma saimniecībām. Kopiena attiecīgi atzīst, ka minētie jaunie uzdevumi jārisina saskaņā ar tās politiku. Lauksaimniecības nozarē šim nolūkam piemērots instruments ir lauku attīstības programmas, kuras pieņemtas ar Padomes 2005. gada 20. septembra Regulu (EK) Nr. 1698/2005 par atbalstu lauku attīstībai no Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai (ELFLA). Lai ļautu dalībvalstīm attiecīgi pārskatīt to lauku attīstības programmas, neliekot samazināt to pašreizējās lauku attīstības darbības citās jomās, jādara pieejami papildu līdzekļi. Tomēr finanšu perspektīvās laikposmam no 2007. līdz 2013. gadam nav paredzēti finanšu līdzekļi, lai vajadzības gadījumā pastiprinātu Kopienas lauku attīstības politiku. Šādos apstākļos ir lietderīgi mobilizēt lielu daļu vajadzīgo finanšu līdzekļu, paredzot pakāpenisku tiešo maksājumu samazinājumu, izmantojot modulāciju.
Pamatojums
Zaburzenia gospodarki wodnej oraz dramatyczny spadek bioróżnorodności są obecnie głównymi problemami rolno-środowiskowymi na terenie Wspólnoty. Nieuwzględnienie lub marginalizowanie tych problemów, poprzez brak zasadniczych zmian w modelu funkcjonowania wspólnotowego rolnictwa, może doprowadzić do trudno odwracalnych zmian w strukturze rolno-środowiskowej obszarów wiejskich.
Dalszy rozwój wielkoprzemysłowego modelu rolnictwa na obszarze Wspólnoty oraz niedostateczne wsparcie dla małych gospodarstw rolnych, stają w sprzeczności z zasadami zrównoważonego rozwoju i praktycznie uniemożliwiają realizację założonych celów środowiskowych, z powstrzymaniem spadku bioróżnorodności na czele.
Grozījums Nr.  7 Regulas priekšlikums 9. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(9) Īpašā attālāko reģionu ģeogrāfiskā situācija, to attālais novietojums, mazā teritorija, kalnainais reljefs un klimats rada papildu slogu to lauksaimniecības nozarēs. Lai mazinātu šādu slogu un ierobežojumus, šķiet lietderīgi atkāpties no saistībām piemērot modulācijas samazinājumu lauksaimniekiem attālākajos reģionos.	(9) Īpašā attālāko reģionu ģeogrāfiskā situācija, to attālais novietojums, mazā teritorija, kalnainais reljefs un klimats rada papildu slogu to lauksaimniecības nozarēs. Lai mazinātu šādu slogu un ierobežojumus, šķiet lietderīgi atkāpties no saistībām piemērot modulācijas samazinājumu lauksaimniekiem attālākajos un mazāk attīstītajos reģionos, ja tas attiecas uz ilgtspējīgām lauksaimniecības darbībām.
Pamatojums
Nevajadzētu piešķirt subsīdijas neilgtspējīgām lauksaimniecības darbībām.
Grozījums Nr.  8 Regulas priekšlikums 23.a apsvērums (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(23a) Līdz 2013. gadam ir jālikvidē visi tiešie maksājumi. Līdz tam laikam lauksaimniekiem vajadzētu saņemt atbalstu tikai par sniegtajiem sabiedriskajiem pakalpojumiem, piemēram, bioloģiskās daudzveidības palielināšanu, ūdens resursu pārvaldību un sasniegumiem vides, dzīvnieku labturības un pārtikas nekaitīguma jomā.
Pamatojums
Lauksaimnieki ir jāmudina piemēroties tirgus vajadzībām. Tiešie maksājumi rada tirgus traucējumus un ievērojami tērē Kopienas līdzekļus. Vides pārvaldību var labāk īstenot otrajā pīlārā.
Grozījums Nr.  9 Regulas priekšlikums 23.b apsvērums (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(23b) KLP pirmais pīlārs ir jāsaglabā arī turpmāk, lai nodrošinātu lauksaimnieku būtisko lomu, kuri ir daudzo lauku rajonu ekonomikas virzītājspēks, lauku ainavas saglabātāji, kā arī garants, lai nodrošinātu augstos pārtikas drošības standartus, kādus pieprasa Eiropas Savienība.
Pamatojums
Visa tiešā atbalsta pārtraukšana lauksaimniekiem varētu ievērojami samazināt viņu rentabilitāti un apdraudēt daudzu saimniecību pastāvēšanu. ES turpmāk par prioritāti ir jāizvirza pārtikas pašpietiekamība.
Grozījums Nr.  10 Regulas priekšlikums 27. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(27) Obligāto aramzemes atstāšanu atmatā ieviesa kā piegādes kontroles mehānismu. Pārmaiņas tirgū laukaugu jomā un atsaistītā atbalsta ieviešana vairs nepamato vajadzību saglabāt šo instrumentu, un tādēļ tas ir jāatceļ. Tiesības atstāt zemi atmatā, ko izveidoja saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1782/2003 53. pantu un 63. panta 2. punktu, jāpiešķir par hektāriem, kuriem piemēro tos pašus atbilstības nosacījumus, ko piemēro attiecībā uz jebkurām citām atbalsta tiesībām.	(27) Obligāto aramzemes atstāšanu atmatā ieviesa kā piegādes kontroles mehānismu. Pārmaiņas tirgū laukaugu jomā un atsaistītā atbalsta ieviešana vairs nepamato vajadzību saglabāt šo instrumentu, un tādēļ tas ir jāatceļ. Tiesības atstāt zemi atmatā, ko izveidoja saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1782/2003 53. pantu un 63. panta 2. punktu, jāpiešķir par hektāriem, kuriem piemēro tos pašus atbilstības nosacījumus, ko piemēro attiecībā uz jebkurām citām atbalsta tiesībām. Ar otrā pīlāra maksājumiem lauksaimnieki ir jāstimulē aktīvi veicināt bioloģisko daudzveidību, izmantojot ilgtspējīgas lauksaimniecības darbības. Tādējādi varētu kompensēt kaitējumu, ko videi nodara obligātās aramzemes atstāšanas atmatā atcelšana.
Pamatojums
Zinātniskie pētījumi liecina, ka obligātās aramzemes atstāšanas atmatā atcelšana nelabvēlīgi ietekmēs bioloģisko daudzveidību. Ir ļoti būtiski kompensēt šo negatīvo ietekmi.
Grozījums Nr.  11 Regulas priekšlikums 30. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(30) Ar Regulu (EK) Nr. 1782/2003, ar kuru vienlaicīgi ieviesa atsaistīto vienotā maksājuma shēmu, ļāva dalībvalstīm no minētās shēmas izslēgt noteiktus maksājumus. Tajā pašā laikā minētās regulas 64. panta 3. punktā paredzēja pārskatīt iespējas, kuras noteiktas III sadaļas 5. nodaļas 2. un 3. iedaļā, ņemot vērā tirgus un strukturālo attīstību. Attiecīgās pieredzes analīze liecina par to, ka atsaistīšana ļauj elastīgi izvēlēties ražotājus, ļaujot tiem pašiem pieņemt lēmumus par ražošanu, pamatojoties uz rentabilitāti un tirgus reakciju. Tas jo īpaši attiecas uz laukaugu, apiņu un sēklu nozari un zināmā mērā arī uz liellopu gaļas nozari. Tādēļ šajās nozarēs daļēji atsaistītos maksājumus jāintegrē vienotā maksājuma shēmā. Lai lauksaimnieki, kas darbojas liellopu gaļas nozarē, varētu pakāpeniski pielāgoties jaunajiem atbalsta pasākumiem, jāparedz noteikums, ar ko pakāpeniski ievieš īpašu piemaksu par vīriešu kārtas dzīvniekiem un kaušanas piemaksu. Tā kā daļēji saistītos maksājumus augļu un dārzeņu nozarē ieviesa nesen un tikai kā pārejas pasākumu, šādas shēmas nav jāpārskata.	(30) Ar Regulu (EK) Nr. 1782/2003, ar kuru vienlaicīgi ieviesa atsaistīto vienotā maksājuma shēmu, ļāva dalībvalstīm no minētās shēmas izslēgt noteiktus maksājumus. Tajā pašā laikā minētās regulas 64. panta 3. punktā paredzēja pārskatīt iespējas, kuras noteiktas III sadaļas 5. nodaļas 2. un 3. iedaļā, ņemot vērā tirgus un strukturālo attīstību. Attiecīgās pieredzes analīze liecina par to, ka atsaistīšana ļauj elastīgi izvēlēties ražotājus, ļaujot tiem pašiem pieņemt lēmumus par ražošanu, pamatojoties uz rentabilitāti un tirgus reakciju. Tas jo īpaši attiecas uz laukaugu, apiņu un sēklu nozari un zināmā mērā arī uz liellopu gaļas nozari. Tādēļ šajās nozarēs daļēji atsaistītos maksājumus jāintegrē vienotā maksājuma shēmā. Lai lauksaimnieki, kas darbojas liellopu gaļas nozarē, varētu pakāpeniski pielāgoties jaunajiem atbalsta pasākumiem, jāparedz noteikums, ar ko pakāpeniski ievieš īpašu piemaksu par vīriešu kārtas dzīvniekiem un kaušanas piemaksu. Ir jāatceļ visi maksājumi, kuras piešķir vēršu cīņām paredzēto vēršu audzētājiem. Tā kā daļēji saistītos maksājumus augļu un dārzeņu nozarē ieviesa nesen un tikai kā pārejas pasākumu, šādas shēmas nav jāpārskata.
Pamatojums
Mums nevajadzētu atbalstīt vēršu cīņas. Ir jāizdara spiediens uz vēršu audzētājiem, lai tie vēršus nepārdotu šim nolūkam.
Grozījums Nr.  12 Regulas priekšlikums 31. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(31) Tomēr attiecībā uz zīdītājgovju, aitu un kazu audzēšanas nozari šķiet, ka noteiktu reģionu lauksaimniecības ekonomikas labā aizvien jāsaglabā lauksaimniecības ražošanas minimālais līmenis, jo īpaši gadījumos, kad lauksaimniekiem nav citu ekonomikas alternatīvu. Ņemot vērā iepriekš minēto, dalībvalstīm jābūt iespējai saglabāt pašreizējo (vai attiecībā uz zīdītājgovīm — zemāku) saistītā atbalsta līmeni. Šādā gadījumā jāparedz īpašs noteikums attiecībā uz identifikācijas un reģistrācijas prasību ievērošanu, kuras noteiktas Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (EK) Nr. 1760/2000 un Padomes Regulā (EK) Nr. 21/2004, jo īpaši, lai nodrošinātu dzīvnieku izsekojamību.	(31) Tomēr attiecībā uz zīdītājgovju, aitu un kazu audzēšanas nozari šķiet, ka noteiktu reģionu lauksaimniecības ekonomikas labā aizvien jāsaglabā lauksaimniecības ražošanas minimālais līmenis, jo īpaši gadījumos, kad lauksaimniekiem nav citu ekonomikas alternatīvu. Ņemot vērā iepriekš minēto, dalībvalstīm jābūt iespējai saglabāt pašreizējo (vai attiecībā uz zīdītājgovīm — zemāku) saistītā atbalsta līmeni, ja tiek izmantotas ilgtspējīgas un dzīvnieku labturībai atbilstošas lauksaimniecības darbības. Šādā gadījumā jāparedz īpašs noteikums attiecībā uz identifikācijas un reģistrācijas prasību ievērošanu, kuras noteiktas Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (EK) Nr. 1760/2000 un Padomes Regulā (EK) Nr. 21/2004, jo īpaši, lai nodrošinātu dzīvnieku izsekojamību.
Pamatojums
Nevajadzētu piešķirt subsīdijas neilgtspējīgām lauksaimniecības darbībām.
Grozījums Nr.  13 Regulas priekšlikums 3.a pants (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	3.a pants
	Pakāpeniski strādājot pie tā, lai saskaņā ar Honkongas sanāksmē nolemto līdz 2013. gadam atceltu visas eksporta subsīdijas, visas eksporta subsīdijas par mājlopiem ir jāatceļ līdz 2009. gadam.
Grozījums Nr.  14 Regulas priekšlikums 5. pants – 2.a punkts (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	2.a Komisija 2009. gadā Eiropas Parlamentam un Padomei iesniedz likumdošanas priekšlikumus, lai līdz 2020. gadam vismaz par 30 % samazinātu siltumnīcefekta gāzu emisijas lauksaimniecības nozarē. Priekšlikumos arī paredzēs vērienīgu ilgtermiņa mērķi, kas jāsasniedz līdz 2050. gadam.
Grozījums Nr.  15 Regulas priekšlikums 5. pants – 2.b punkts (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	2.b Komisija 2009. gadā iesniedz saistošu likumdošanas priekšlikumu, kas paredz uzlabot dzīvnieku labturību Eiropas Savienībā.
Pamatojums
Ir jāuzlabo dzīvnieku labturība.
Grozījums Nr.  16 Regulas priekšlikums 6. pants – 1. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
1. Dalībvalstis nodrošina to, lai visās lauksaimniecības zemēs, jo īpaši zemē, ko vairs neizmanto ražošanai, tiktu saglabāti labi lauksaimniecības un vides apstākļi. Dalībvalstis valsts vai reģionālā līmenī nosaka obligātās prasības attiecībā uz labiem lauksaimniecības un vides apstākļiem, pamatojoties uz III pielikumā izklāstīto sistēmu un ņemot vērā attiecīgo apgabalu raksturīgās īpašības, tostarp augsnes un klimatiskos apstākļus, esošās lauksaimniecības sistēmas, zemes izmantošanu, augseku, lauksaimniecības praksi un lauksaimniecības struktūras.	1. Dalībvalstis nodrošina to, lai visās lauksaimniecības zemēs, jo īpaši zemē, ko vairs neizmanto ražošanai, tiktu saglabāti labi vides apstākļi. Dalībvalstis, pamatojoties uz Komisijas pamatnostādnēm, valsts vai reģionālā līmenī nosaka obligātās prasības attiecībā uz labiem lauksaimniecības un vides apstākļiem, pamatojoties uz III pielikumā izklāstīto sistēmu un ņemot vērā attiecīgo apgabalu raksturīgās īpašības, tostarp augsnes un klimatiskos apstākļus, esošās lauksaimniecības sistēmas, zemes izmantošanu, augseku, lauksaimniecības praksi un lauksaimniecības struktūras.
Grozījums Nr.  17 Regulas priekšlikums 7. pants – 1. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
1. Jebkuru to tiešo maksājumu summu, kas konkrētā kalendārajā gadā jāpiešķir lauksaimniekam un pārsniedz EUR 5000, samazina katru gadu līdz 2012. gadam par šādām procentuālajām daļām:	1. Jebkuru to tiešo maksājumu summu, kas konkrētā kalendārajā gadā jāpiešķir lauksaimniekam un pārsniedz EUR 5000, samazina katru gadu līdz 2012. gadam par šādām procentuālajām daļām:
(a) 2009: 7 %,	(a) 2009: 15 %
(b) 2010: 9 %,	(b) 2010: 22 %
(c) 2011: 11 %,	(c) 2011: 29 %
(d) 2012: 13 %.	(d) 2012: 36 %
Pamatojums
Ar modulācijas procentuālajiem lielumiem ir līdz 2020. gadam jālikvidē tiešie maksājumi, jo tie nenodrošina to, ka lauksaimnieki sniedz sabiedrisku labumu.
Grozījums Nr.  18 Regulas priekšlikums 24. pants – 1. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
1. Dalībvalstis veic pārbaudes uz vietas, lai pārliecinātos, ka lauksaimnieks pilda 1. nodaļā minētās saistības.	1. Dalībvalstis veic pārbaudes uz vietas vismaz 5 % no visām saimniecībām, kurām piešķirti tiešie maksājumi, lai pārliecinātos, ka lauksaimnieks pilda 1. nodaļā minētās saistības
Pamatojums
Ir jāparedz vismaz minimālas pārbaudes, lai lauksaimniekiem būtu motivācija ievērot savstarpējās atbilstības kritērijus.
Grozījums Nr.  19 Regulas priekšlikums 43. pants
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
Visas tiesības uz maksājumu, kuras vēl nav izmantotas 2 gadu laikā, piešķir valsts rezervei, izņemot force majeure gadījumus un ārkārtas apstākļus 36. panta 1. punkta nozīmē.	Visas tiesības uz maksājumu, kuras vēl nav izmantotas 1 gada laikā, piešķir valsts rezervei, izņemot force majeure gadījumus un ārkārtas apstākļus 36. panta 1. punkta nozīmē. Šie līdzekļi ir jāizmanto, lai uzlabotu videi nekaitīgas lauksaimniecības darbības.
Pamatojums
Neizlietotos līdzekļus no vienotā maksājuma shēmas budžeta vajadzētu izmantot, lai lauksaimniecības nozari padarīt videi nekaitīgāku.
Grozījums Nr.  20 Regulas priekšlikums 51. pants – b punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
b) par pastāvīgo ganību hektāriem dienā, kas paredzēta platībatkarīgā atbalsta pieteikumos 2008. gadam, un jebkuru citu hektāru, par kuru ir tiesības pretendēt uz maksājumu.	b) par pastāvīgo pļavu hektāriem dienā, kas paredzēta platībatkarīgā atbalsta pieteikumos 2008. gadam, un jebkuru citu hektāru, par kuru ir tiesības pretendēt uz maksājumu.
Pamatojums
Ne visas pastāvīgās pļavas izmanto ganībām. Pastāvīgās pļavas ir nozīmīgas oglekļa krātuves un Eiropas vissvarīgākās bioloģiskās daudzveidības dzīvotnes. No šī viedokļa pļautas pļavas ir tikpat svarīgas kā ganības.
Grozījums Nr.  21 Regulas priekšlikums 55. pants – 1. punkts – 1. daļa
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
1. Dalībvalstis, kuras saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1782/2003 68. panta 2. punkta a) apakšpunkta i) daļu saglabāja visu vai daļu no šajā regulā 41. pantā valstij noteiktā maksimālā apjoma, kas atbilst Regulas (EK) Nr. 1782/2003 VI pielikumā minētajai piemaksai par zīdītājgovīm, katru gadu veic papildu maksājumus lauksaimniekiem.	1. Dalībvalstis, kuras saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1782/2003 68. panta 2. punkta a) apakšpunkta i) daļu saglabāja visu vai daļu no šajā regulā 41. pantā valstij noteiktā maksimālā apjoma, kas atbilst Regulas (EK) Nr. 1782/2003 VI pielikumā minētajai piemaksai par zīdītājgovīm, katru gadu veic papildu maksājumus lauksaimniekiem. Tomēr vēršu cīņām paredzēto vēršu audzētājiem neparedz nekādus maksājumus.
Pamatojums
Mums nevajadzētu atbalstīt vēršu cīņas. Ir jāizdara spiediens uz vēršu audzētājiem, lai tie vēršus nepārdotu šim nolūkam.
Grozījums Nr.  22 Regulas priekšlikums 55. pants – 2. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
2. Dalībvalstis, kas saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1782/2003 68. panta 1. punktu, 68. panta 2. punkta a) apakšpunkta ii) daļu vai 68. panta 2. punkta b) apakšpunktu saglabāja visu vai daļu no valstij šīs regulas 41. pantā minētā maksimālā apjoma, kas atbilst kaušanas piemaksai par teļiem 2010. un 2011. gadā, kaušanas piemaksai par liellopiem, kas nav teļi, vai īpašajai piemaksai par vīriešu kārtas dzīvniekiem, var piešķirt papildu maksājumu lauksaimniekam. Papildu maksājumus piešķir par teļu kaušanu, par to liellopu kaušanu, kas nav teļi, un par vīriešu kārtas liellopu uzturēšanu saskaņā ar IV sadaļas 1. nodaļas 8. iedaļas noteikumiem. Papildu maksājumu nosaka 50 % apmērā no pakāpes, ko piemēro saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1782/2003 68. pantu un nepārsniedzot robežvērtību, kas noteikta atbilstīgi šīs regulas 53. panta 2. punktam.	2. Dalībvalstis, kas saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1782/2003 68. panta 1. punktu, 68. panta 2. punkta a) apakšpunkta ii) daļu vai 68. panta 2. punkta b) apakšpunktu saglabāja visu vai daļu no valstij šīs regulas 41. pantā minētā maksimālā apjoma, kas atbilst kaušanas piemaksai par teļiem 2010. un 2011. gadā, kaušanas piemaksai par liellopiem, kas nav teļi, vai īpašajai piemaksai par vīriešu kārtas dzīvniekiem, var piešķirt papildu maksājumu lauksaimniekam. Papildu maksājumus piešķir par teļu kaušanu, par to liellopu kaušanu, kas nav teļi, un par vīriešu kārtas liellopu uzturēšanu saskaņā ar IV sadaļas 1. nodaļas 8. iedaļas noteikumiem. Papildu maksājumu nosaka 50 % apmērā no pakāpes, ko piemēro saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1782/2003 68. pantu un nepārsniedzot robežvērtību, kas noteikta atbilstīgi šīs regulas 53. panta 2. punktam. Tomēr vēršu cīņām paredzēto vēršu audzētājiem neparedz nekādus maksājumus.
Pamatojums
Mums nevajadzētu atbalstīt vēršu cīņas. Ir jāizdara spiediens uz vēršu audzētājiem, lai tie vēršus nepārdotu šim nolūkam.
Grozījums Nr.  23 Regulas priekšlikums 62. pants – b punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(b) par pastāvīgo ganību hektāriem, kas noteikti 2008. gada 30. jūnijā, un par jebkuru hektāru, par ko ir tiesības pretendēt uz atbalstu.	(b) par pastāvīgo pļavu hektāriem, kas noteikti 2008. gada 30. jūnijā, un par jebkuru hektāru, par ko ir tiesības pretendēt uz atbalstu.
Pamatojums
Ne visas pastāvīgās pļavas izmanto ganībām. Pastāvīgās pļavas ir nozīmīgas oglekļa krātuves un Eiropas vissvarīgākās bioloģiskās daudzveidības dzīvotnes. No šī viedokļa pļautas pļavas ir tikpat svarīgas kā ganības.
Grozījums Nr.  24 Regulas priekšlikums 68. pants – 1. punkts – a līdz e apakšpunkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(a) par:	(a) par:
(i) īpašiem lauksaimnieciskās darbības veidiem, kas ir svarīgi vides aizsardzībai vai uzlabošanai,	(i) īpašiem lauksaimnieciskās darbības veidiem, kas ir svarīgi vides aizsardzībai vai uzlabošanai,
(ii) lauksaimniecības produktu kvalitātes uzlabošanu,	(ii) lauksaimniecības produktu vides un veselīguma kvalitātes uzlabošanu;
(iii) lauksaimniecības produktu tirdzniecības uzlabošanu;	(iii) ilgtspējīgu un veselīgu lauksaimniecības produktu tirdzniecības uzlabošanu;
(b) lai palīdzētu risināt īpašas grūtības, kas skar lauksaimniekus piena, liellopu, aitas un kazas gaļas un rīsa nozarē ekonomiski vājos vai ekoloģiski jutīgos apgabalos;	(b) lai palīdzētu risināt īpašas grūtības, kas skar lauksaimniekus ilgtspējīgā piena, liellopu, aitas un kazas gaļas un rīsa nozarē ekonomiski vājos vai ekoloģiski jutīgos apgabalos;
(c) apgabalos, uz kuriem attiecas pārstrukturēšanas un/vai attīstības programmas, lai novērstu zemes pamešanu un/vai, lai risinātu īpašās šo apgabalu lauksaimnieku problēmas,	(c) apgabalos, uz kuriem attiecas pārstrukturēšanas un/vai attīstības programmas, lai novērstu vides ziņā vērtīgas zemes pamešanu un/vai, lai risinātu īpašās vides ziņā vērtīgās zemes lauksaimnieku problēmas;
(d) ieguldot ražas apdrošināšanas prēmijās saskaņā ar 69. pantā izklāstītajiem nosacījumiem,	(d) ieguldot ražas apdrošināšanas prēmijās saskaņā ar 69. pantā izklāstītajiem nosacījumiem;
(e) kopfondos dzīvnieku un augu slimībām saskaņā ar 70. pantā izklāstītajiem nosacījumiem.	(e) veicot iemaksas kopfondos dzīvnieku un augu slimībām saskaņā ar 70. pantā izklāstītajiem nosacījumiem.
Pamatojums
Nevajadzētu piešķirt subsīdijas neilgtspējīgām lauksaimniecības darbībām. Ir jāaizsargā vides ziņā vērtīga zeme.
Grozījums Nr.  25 Regulas priekšlikums 69. pants – virsraksts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
Ražas apdrošināšana	Lauksaimniecības apdrošināšana
Grozījums Nr.  26 Regulas priekšlikums 69. pants – 1. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
1. Dalībvalstis var veikt finansiālus ieguldījumus iemaksās par ražas apdrošināšanu pret zaudējumiem, ko radījuši nelabvēlīgi klimatiskie apstākļi.	1. Dalībvalstis var veikt finansiālus ieguldījumus iemaksās par lauksaimniecības apdrošināšanu pret ekonomiskajiem zaudējumiem, ko radījuši nelabvēlīgi klimatiskie apstākļi vai dzīvnieku vai augu slimības, ja to nav iespējams segt ar privātu apdrošināšanu.
Šajā pantā „nelabvēlīgi klimatiskie apstākļi” nozīmē laika apstākļus, kas pielīdzināmi dabas katastrofām, piemēram, sals, krusa, ledus, lietus vai sausums, kas vienā reizē iznīcina vairāk nekā 30 % no attiecīgā lauksaimnieka vidējās gada produkcijas iepriekšējo trīs gadu laikā vai no trīs gadu vidējās produkcijas, pamatojoties uz iepriekšējo piecu gadu periodu un izslēdzot augstāko un zemāko rādītāju.	Šajā pantā:
	– „nelabvēlīgi klimatiskie apstākļi” nozīmē laika apstākļus, kas pielīdzināmi dabas katastrofām, piemēram, sals, krusa, ledus, lietus vai sausums, kas vienā reizē iznīcina vairāk nekā 30 % no attiecīgā lauksaimnieka vidējās gada produkcijas iepriekšējo trīs gadu laikā vai no trīs gadu vidējās produkcijas, pamatojoties uz iepriekšējo piecu gadu periodu un izslēdzot augstāko un zemāko rādītāju;
	– „finansiālie zaudējumi” nozīmē jebkuras papildu izmaksas, kas radušās lauksaimniekam, veicot ārkārtas pasākumus, lai samazinātu attiecīgā tirgus apgādi, vai jebkurus būtiskus produkcijas zaudējumus. Tie nenozīmē izmaksas, par kurām paredz kompensāciju citi Kopienas noteikumi, vai izmaksas, kas radušās, veicot jebkādus citus pasākumus veselības aizsardzības, veterinārajā vai augu veselības jomā.
Grozījums Nr.  27 Regulas priekšlikums II pielikums – A iedaļa – 1. punkts – 2. sleja
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
3. panta 1. punkts un 2. punkta b) apakšpunkts, 4. panta 1., 2., 4. punkts, 5. punkta a), b) un d) apakšpunkts	3. panta 1. punkts un 2. punkta b) un d) apakšpunkts, 4. panta 1., 2., un 4. punkts un 5. pants
Pamatojums
Lai aizsargātu dabu un jo īpaši bioloģisko daudzveidību, likumā noteiktajās pārvaldības prasībās ir jāiekļauj visi attiecīgie noteikumi no Padomes Direktīvas 74/409/EEK (Savvaļas putnu aizsardzības direktīva) un Padomes Direktīvas 92/43/EEK (Floras un faunas aizsardzības direktīva), tāpat kā tas ir pašreizējos KLP tiesību aktos. Visi noteikumi, kurus šā grozījuma pieņemšanas gadījumā iekļaus likumā noteiktajās pārvaldības prasībās, jau ietilpst pašreizējos KLP tiesību aktos.
Grozījums Nr.  28 Regulas priekšlikums II pielikums – A iedaļa – 5. punkts – 2. sleja
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
6. pants un 13. panta 1. punkta a) apakšpunkts	6., 13. un 15. pants
Pamatojums
Lai aizsargātu dabu un jo īpaši bioloģisko daudzveidību, likumā noteiktajās pārvaldības prasībās ir jāiekļauj visi attiecīgie noteikumi no Padomes Direktīvas 74/409/EEK (Savvaļas putnu aizsardzības direktīva) un Padomes Direktīvas 92/43/EEK (Floras un faunas aizsardzības direktīva), tāpat kā tas ir pašreizējos KLP tiesību aktos. Visi noteikumi, kurus šā grozījuma pieņemšanas gadījumā iekļaus likumā noteiktajās pārvaldības prasībās, jau ietilpst pašreizējos KLP tiesību aktos.
Grozījums Nr.  29 Regulas priekšlikums III pielikums
Komisijas ierosinātais teksts
Labi lauksaimniecības un vides apstākļi, kas minēti 6. pantā
Jautājums Standarti Augsnes erozija: augsnes aizsardzība, veicot attiecīgus pasākumus – Minimālais augsnes pārklājums – Minimāla zemes apsaimniekošana, kas atbilst vietas specifiskajiem apstākļiem – Terašu saglabāšana Augsnes organiskā viela: augsnes organiskās vielas saglabāšana, izmantojot piemērotu praksi – Augsekas standarti, ja vajadzīgi – Aramās rugaines apsaimniekošana Augsnes struktūra: augsnes struktūras saglabāšana, veicot attiecīgus pasākumus – Atbilstošu iekārtu izmantošana Minimālais saglabāšanas līmenis: minimālā saglabāšanas līmeņa nodrošināšana un dzīvotņu kvalitātes pasliktināšanās novēršana – Minimālais ganāmpulka blīvums vai/un atbilstoši režīmi – Pastāvīgo ganību aizsardzība – Ainavas īpašību, tostarp, attiecīgos gadījumos, dzīvžogu, dīķu, grāvju, (rindās, grupās vai atsevišķi augošu) koku un laukmaļu saglabāšana, – attiecīgos gadījumos aizliegums izrakt olīvkokus – Nevēlamas veģetācijas izplatības novēršana lauksaimniecības zemēs – Olīvu audžu un vīnogulāju uzturēšana labā veģetācijas stāvoklī Ūdens aizsardzība un apsaimniekošana: Ūdens aizsardzība pret piesārņojumu un noteci, ūdens izmantojuma pārvaldība – Buferjoslu izveide gar ūdensteci, – apstiprināšanas procedūras ievērošana saistībā ar ūdens izmantošanu apūdeņošanai
Parlamenta grozījums
Labi vides apstākļi, kas minēti 6. pantā
Jautājums Standarti Bioloģiskā daudzveidība – Buferjoslu izveide ar neskartu un daudzveidīgu veģetāciju (vismaz 2 metri) vai ekstensīvi apsaimniekotiem kultūraugiem (bez pesticīdiem un mēslojuma) (vismaz 5 metri) lauku robežās Augsnes erozija: augsnes aizsardzība, veicot attiecīgus pasākumus – Minimālais augsnes pārklājums – Minimāla zemes apsaimniekošana, kas atbilst vietas specifiskajiem apstākļiem – Terašu saglabāšana Augsnes organiskā viela: augsnes organiskās vielas saglabāšana, izmantojot piemērotu praksi – Augsekas standarti, ja vajadzīgi – Aramās rugaines apsaimniekošana Augsnes struktūra: augsnes struktūras saglabāšana, veicot attiecīgus pasākumus – Atbilstošu iekārtu izmantošana Minimālais saglabāšanas līmenis: minimālā saglabāšanas līmeņa nodrošināšana un dzīvotņu kvalitātes pasliktināšanās novēršana – Minimālais ganāmpulka blīvums vai/un atbilstoši režīmi – Pastāvīgo pļavu aizsardzība – Ainavas īpašību, tostarp, attiecīgos gadījumos, dzīvžogu, dīķu, grāvju, (rindās, grupās vai atsevišķi augošu) koku un laukmaļu saglabāšana, – attiecīgos gadījumos aizliegums izrakt olīvkokus – Nevēlamas veģetācijas izplatības novēršana lauksaimniecības zemēs – Olīvu audžu un vīnogulāju uzturēšana labā veģetācijas stāvoklī – attiecīgos gadījumos aizliegums izart vecas un šķirņu ziņā daudzveidīgas olīvkoku audzes Ūdens aizsardzība un apsaimniekošana: Ūdens aizsardzība pret piesārņojumu un noteci, ūdens izmantojuma pārvaldība – Buferjoslu izveide gar ūdensteci, – apstiprināšanas procedūras ievērošana saistībā ar ūdens izmantošanu apūdeņošanai Augsnes un gruntsūdens aizsardzība – Maksimālais pesticīdu, smago metālu un mēslojuma daudzums augsnē un gruntsūdenī
Pamatojums
Nevajadzētu paredzēt obligātu noteikumu saglabāt zemi labā lauksaimnieciskā stāvoklī, jo īpaši, ja zemi vairs neizmanto ražošanas vajadzībām. Bieži vien, lai uzlabotu vides apstākļus noteiktā apvidū, ir labi samazināt tā lauksaimniecisko vērtību. Lai kompensētu ekoloģiskās grūtības, ko radītu atstāšanas atmatā atcelšana, ir jāpieņem alternatīvi pasākumi, lai aizsargātu bioloģisko daudzveidību.

PROCEDŪRA

Virsraksts	Lauksaimniekiem piešķiramā atbalsta shēma saskaņā ar KLP
Atsauces	COM(2008)0306 – C6-0240/2008 – 2008/0103(CNS)
Komiteja, kas atbildīga par jautājumu	AGRI
Atzinumu sniedza        Datums, kad paziņoja plenārsēdē	ENVI 19.6.2008
Atzinumu sagatavoja        Iecelšanas datums	Kathalijne Maria Buitenweg 3.7.2008
Pieņemšanas datums	9.9.2008
Galīgā balsojuma rezultāti	+: –: 0:	35 5 12
Deputāti, kas bija klāt galīgajā balsojumā	Adamos Adamou, Georgs Andrejevs, Pilar Ayuso, Johannes Blokland, John Bowis, Frieda Brepoels, Martin Callanan, Chris Davies, Avril Doyle, Anne Ferreira, Matthias Groote, Françoise Grossetête, Cristina Gutiérrez-Cortines, Satu Hassi, Gyula Hegyi, Jens Holm, Marie Anne Isler Béguin, Caroline Jackson, Dan Jørgensen, Christa Klaß, Eija-Riitta Korhola, Holger Krahmer, Urszula Krupa, Aldis Kušķis, Peter Liese, Jules Maaten, Linda McAvan, Roberto Musacchio, Riitta Myller, Péter Olajos, Miroslav Ouzký, Vladko Todorov Panayotov, Vittorio Prodi, Frédérique Ries, Dagmar Roth-Behrendt, Guido Sacconi, Daciana Octavia Sârbu, Carl Schlyter, Richard Seeber, Bogusław Sonik, María Sornosa Martínez, Antonios Trakatellis, Evangelia Tzampazi, Donato Tommaso Veraldi, Anja Weisgerber, Glenis Willmott
Aizstājējs(-i), kas bija klāt galīgajā balsojumā	Kathalijne Maria Buitenweg, Duarte Freitas, Jutta Haug, Erna Hennicot-Schoepges, Alojz Peterle, Robert Sturdy

Reģionālās attīstības komitejaS ATZINUMS (12.9.2008)

Lauksaimniecības un lauku attīstības komitejai

par priekšlikumu Padomes regulai, ar ko nosaka kopīgus lauksaimniekiem piešķiramā tiešā atbalsta shēmu noteikumus saskaņā ar kopējo lauksaimniecības politiku un izveido dažas atbalsta shēmas lauksaimniekiem
(COM(2008)0306 – C6‑0240/2008 – 2008/0103(CNS))

Atzinumu sagatavoja: Markus Pieper

ĪSS PAMATOJUMS

Komisijas priekšlikuma mērķis ir veicināt ilgtspējīgu un uz tirgu orientētu lauksaimniecības nozari, neveicot vispārēju reformu.

Atzinuma sagatavotājs atzinīgi vērtē izvēlēto reformas virzienu un uzskata, ka līdz 2013. gadam jāveic tirgus atvēršanas un KLP vienkāršošanas process. Tomēr ir jāgarantē, ka līdz KLP pilnīgai pārstrukturizācijai tiks pabeigtas 2003. gada reformas.

Modulācija un degresija. Atzinuma sagatavotājs uzskata, ka plānošanai jābūt tādai, lai Eiropas lauksaimnieki varētu tai uzticēties. Izejvielu cenu pieauguma apstākļos papildu modulācija nav pamatota. Tādēļ atzinuma sagatavotājs principā neatbalsta turpmāku pakāpenisku modulāciju, jo priekšlikums paredz lielāku birokrātiju, un tā īstenošana var novest pie lielāku saimniecību sadalīšanās un papildu sloga mazajām saimniecībām.

Savstarpējā atbilstība. Atzinuma sagatavotājs noraida jebkādu savstarpējās atbilstības darbības jomas paplašināšanu. Tādēļ viņš uzskata, ka papildu kritērijiem nevajadzētu būt obligātiem, jo tie neatbilst birokrātijas un nevajadzīga sloga samazināšanas mērķiem.

GROZĪJUMI

Reģionālās attīstības komiteja aicina par jautājumu atbildīgo Lauksaimniecības un lauku attīstības komiteju ziņojumā iekļaut šādus grozījumus:

Grozījums Nr.  1 Regulas priekšlikums 3. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(3) Turklāt, lai novērstu to, ka tiek pamesta lauksaimniecības zeme, un nodrošinātu, ka tā tiek saglabāta labos lauksaimniecības un vides apstākļos, ar Regulu (EK) Nr. 1782/2003 izveidoja Kopienas sistēmu, ar kuru dalībvalstis nosaka standartus, ņemot vērā attiecīgo apgabalu raksturīgās pazīmes, tostarp augsnes un klimatiskos apstākļus, esošās lauksaimniecības sistēmas (zemes izmantošanu, augseku, lauksaimniecības praksi) un lauksaimniecības struktūras. Saskaņā ar vienotā maksājuma shēmu obligātā zemes atstāšanas atmatā atcelšana atsevišķos gadījumos var radīt negatīvu ietekmi uz vidi, jo īpaši attiecībā uz noteiktām ainavu sastāvdaļām. Tādēļ ir lietderīgi pastiprināt spēkā esošos Kopienas noteikumus, lai vajadzības gadījumā aizsargātu minētās ainavu sastāvdaļas.	(3) Turklāt, lai novērstu to, ka tiek pamesta lauksaimniecības zeme, un nodrošinātu, ka tā tiek saglabāta labos lauksaimniecības un vides apstākļos, ar Regulu (EK) Nr. 1782/2003 izveidoja Kopienas sistēmu, ar kuru dalībvalstis nosaka standartus, ņemot vērā attiecīgo apgabalu raksturīgās pazīmes, tostarp augsnes un klimatiskos apstākļus, esošās lauksaimniecības sistēmas (zemes izmantošanu, augseku, lauksaimniecības praksi) un lauksaimniecības struktūras. Saskaņā ar vienotā maksājuma shēmu obligātā zemes atstāšanas atmatā atcelšana atsevišķos gadījumos var radīt negatīvu ietekmi uz vidi, jo īpaši attiecībā uz noteiktām ainavu sastāvdaļām. Tādēļ ir lietderīgi pastiprināt spēkā esošos Kopienas noteikumus, lai vajadzības gadījumā aizsargātu minētās ainavu sastāvdaļas. Apmierinot vajadzību nodrošināt visaugstākos ūdens kvalitātes standartus, kā noteikts Kopienas tiesību aktos, nevajadzētu ieviest papildu ierobežojumus, kas kavētu lauku vēlamo attīstību.
Grozījums Nr.  2 Regulas priekšlikums 4. pants - 1. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
1. Lauksaimnieks, kurš saņem tiešos maksājumus, ievēro II pielikumā minētās likumā noteiktās pārvaldības prasības, kā arī nodrošina labus lauksaimniecības un vides apstākļus, kas noteikti saskaņā ar 6. pantu.	1. Lauksaimnieks, kurš saņem tiešos maksājumus, ievēro II pielikumā minētās likumā noteiktās pārvaldības prasības, kā arī nodrošina labus lauksaimniecības un vides apstākļus, kas noteikti saskaņā ar 6. pantu, ja vien tas nav nepraktiski un nesamērīgi, piemēram, lielu dabas katastrofu gadījumā.
Pamatojums
Procedūru vienkāršošanas princips, nodrošinot savstarpēju atbilstību, ir pretrunā ar šo noteikumu, kas atkārtoti ievieš nevajadzīgu slogu un birokrātiju. Lielāko daļu prasīto kritēriju jau nodrošina spēkā esošie ES noteikumi.
Grozījums Nr.  3 Regulas priekšlikums 4. pants - 2. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
2. Kompetentā valsts iestāde dara lauksaimniekam zināmu likumā noteikto pārvaldības prasību sarakstu un labus lauksaimniecības un vides apstākļus, kas jāievēro.	2. Kompetentā valsts iestāde dara lauksaimniekam zināmu likumā noteikto pārvaldības prasību sarakstu un labus lauksaimniecības un vides apstākļus.
Pamatojums
Skatīt 2. grozījuma (iepriekš 1. grozījums) pamatojumu.
Grozījums Nr.  4 Regulas priekšlikums 7. pants
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
1. Jebkuru to tiešo maksājumu summu, kas konkrētā kalendārajā gadā jāpiešķir lauksaimniekam un pārsniedz EUR 5000, samazina katru gadu līdz 2012. gadam par šādām procentuālajām daļām:	1. Jebkuru to tiešo maksājumu summu, kas konkrētā kalendārajā gadā jāpiešķir lauksaimniekam un pārsniedz EUR 10 000, samazina katru gadu līdz 2012. gadam par šādām procentuālajām daļām:
a) 2009: 7 %, b) 2010: 9 %, c) 2011: 11 %, d) 2012: 13 %.	a) 2009: 6 %, b) 2010: 7 %, c) 2011: 8 %, d) 2012: 9 %.
2. Samazinājumus, kas minēti 1. punktā, palielina:
a) summām no EUR 100 000 līdz EUR 199 999 par 3 procentu punktiem;
b) summām no EUR 200 000 līdz EUR 299 999 par 6 procentu punktiem;
c) summām no EUR 300 000 un vairāk par 9 procentu punktiem.
3. Šā panta 1. un 2. punkts neattiecas uz tiešajiem maksājumiem, ko piešķir lauksaimniekiem Francijas aizjūras departamentos, Azoru salās un Madeirā, Kanāriju salās un Egejas jūras salās.	2. Šā panta 1. punkts neattiecas uz tiešajiem maksājumiem, ko piešķir lauksaimniekiem Francijas aizjūras departamentos, Azoru salās un Madeirā, Kanāriju salās un Egejas jūras salās.
Pamatojums
Izejvielu pieaugošās cenas neattaisno papildu modulāciju. Progresīvā modulācija ir jāsvītro, jo tā diskriminē un soda lielas un efektīvas saimniecības, kas paļaujas uz apjomradītiem ietaupījumiem un stiprina lauku attīstību. Vienlaikus mazajām saimniecībām nevajadzētu uzlikt papildu slogu.
Grozījums Nr.  5 Regulas priekšlikums 9. pants - 4. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
4. Atlikušās summas, kas radušās no 7. panta 1. punkta piemērošanas, un summas, kas radušās no 7. panta 2. punkta piemērošanas, piešķir tai dalībvalstij, kurā attiecīgās summas radušās, saskaņā ar 128. panta 2. punktā minēto procedūru. Tās izlieto saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1698/2005 69. panta 5.a punktu.	4. Visu atlikušo summu, kas radusies no 7. panta piemērošanas, piešķir tai dalībvalstij, kurā attiecīgā summa radusies, saskaņā ar 128. panta 2. punktā minēto procedūru. Tās izlieto saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1698/2005 69. panta 5.a punktu.
Pamatojums
Grozījuma mērķis ir nodrošināt teksta atbilsmi 4. grozījumam (iepriekš 3. grozījums).
Grozījums Nr.  6 Regulas priekšlikums 10. pants – 4. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
4. Visas atlikušās summas, kas radušās no 7. panta 1. un 2. punkta piemērošanas, piešķir tai jaunajai dalībvalstij, kurā attiecīgās summas radušās, saskaņā ar 128. panta 2. punktā minēto procedūru. Tās izlieto saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1698/2005 69. panta 5.a punktu.	4. Visas atlikušās summas, kas radušās no 7. panta 1. punkta piemērošanas, piešķir tai jaunajai dalībvalstij, kurā attiecīgās summas radušās, saskaņā ar 128. panta 2. punktā minēto procedūru. Tās izlieto saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1698/2005 69. panta 5.a punktu.
Pamatojums
Grozījuma mērķis ir nodrošināt teksta atbilsmi 4. grozījumam (iepriekš 3. grozījums).
Grozījums Nr.  7 Regulas priekšlikums 47. pants – 2. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
2. Dalībvalstis izraugās reģionus saskaņā ar objektīviem un nediskriminējošiem kritērijiem, piemēram, atbilstīgi to institucionālajai vai administratīvajai struktūrai un/vai reģionālās lauksamniecības potenciālam.	2. Dalībvalstis izraugās reģionus saskaņā ar objektīviem un nediskriminējošiem kritērijiem, piemēram, atbilstīgi to institucionālajai vai administratīvajai struktūrai, reģionālās lauksaimniecības potenciālam un/vai strukturāliem trūkumiem, ko pārcieš mazāk attīstīti reģioni.
Dalībvalstis, kam ir mazāk nekā trīs miljoni hektāru, par kuriem ir tiesības pretendēt uz atbalstu, var uzskatīt par vienu atsevišķu reģionu.	Dalībvalstis, kam ir mazāk nekā trīs miljoni hektāru, par kuriem ir tiesības pretendēt uz atbalstu, var uzskatīt par vienu atsevišķu reģionu. Komisija apsver iespēju nodrošināt pārsūdzēšanas mehānismu strīdu gadījumiem.
Pamatojums
Grozījuma mērķis ir reģionālā līmenī nesaglabāt un neradīt diskrimināciju.
Grozījums Nr.  8 Regulas priekšlikums 60. pants – 2. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
2. Šos reģionus jaunās dalībvalstis nosaka saskaņā ar objektīviem un nediskriminējošiem kritērijiem.	2. Šos reģionus jaunās dalībvalstis nosaka saskaņā ar objektīviem un nediskriminējošiem kritērijiem. Komisija apsver iespēju nodrošināt pārsūdzēšanas mehānismu strīdu gadījumiem.
Pamatojums
Grozījuma mērķis ir reģionālā līmenī neradīt jaunu diskrimināciju.
Grozījums Nr.  9 Regulas priekšlikums III pielikums - 5. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
Ūdens aizsardzība un apsaimniekošana: Ūdens aizsardzība pret piesārņojumu un noteci, ūdens izmantojuma pārvaldība – Buferjoslu izveide gar ūdensteci, – apstiprināšanas procedūras ievērošana saistībā ar ūdens izmantošanu apūdeņošanai	svītrots
Pamatojums
Jācenšas vienkāršot savstarpējās atbilstības kritērijus. Turpretī ar šo priekšlikumu tiek paplašināta darbības joma. Spēkā esošie ES noteikumi jau nodrošina lielāko daļu prasīto kritēriju, piemēram, par augu aizsardzību un mēslošanu.

PROCEDŪRA

Virsraksts	Lauksaimniekiem piešķiramā atbalsta shēma saskaņā ar KLP
Atsauces	COM(2008)0306 – C6-0240/2008 – 2008/0103(CNS)
Komiteja, kas atbildīga par jautājumu	AGRI
Atzinumu sniedza        Datums, kad paziņoja plenārsēdē	REGI 10.7.2008
Atzinumu sagatavoja        Iecelšanas datums	Markus Pieper 16.7.2008
Izskatīšana komitejā	17.7.2008
Pieņemšanas datums	9.9.2008
Galīgais balsojums	+: –: 0:	48 2 2
Deputāti, kas bija klāt galīgajā balsošanā	Emmanouil Angelakas, Stavros Arnaoutakis, Elspeth Attwooll, Jean Marie Beaupuy, Rolf Berend, Victor Boştinaru, Wolfgang Bulfon, Giorgio Carollo, Antonio De Blasio, Bairbre de Brún, Petru Filip, Gerardo Galeote, Iratxe García Pérez, Eugenijus Gentvilas, Ambroise Guellec, Gábor Harangozó, Marian Harkin, Jim Higgins, Filiz Hakaeva Hyusmenova, Mieczysław Edmund Janowski, Rumiana Jeleva, Gisela Kallenbach, Tunne Kelam, Evgeni Kirilov, Miloš Koterec, Constanze Angela Krehl, Florencio Luque Aguilar, Sérgio Marques, Yiannakis Matsis, Miroslav Mikolášik, James Nicholson, Jan Olbrycht, Maria Grazia Pagano, Maria Petre, Markus Pieper, Pierre Pribetich, Giovanni Robusti, Wojciech Roszkowski, Elisabeth Schroedter, Grażyna Staniszewska, Catherine Stihler, Margie Sudre, Andrzej Jan Szejna, Kyriacos Triantaphyllides, Lambert van Nistelrooij, Oldřich Vlasák
Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā	Den Dover, Emanuel Jardim Fernandes, Lidia Joanna Geringer de Oedenberg, Eleonora Lo Curto, Zita Pleštinská, Iuliu Winkler

PROCEDŪRA

Virsraksts	Lauksaimniekiem piešķiramā atbalsta shēma saskaņā ar KLP
Atsauces	COM(2008)0306 – C6-0240/2008 – 2008/0103(CNS)
Datums, kad notika apspriešanās ar EP	16.6.2008
Komiteja, kas atbildīga par jautājumu        Datums, kad paziņoja plenārsēdē	AGRI 19.6.2008
Komiteja(-s), kurai(-ām) ir lūgts sniegt atzinumu        Datums, kad paziņoja plenārsēdē	BUDG 19.6.2008		ENVI 19.6.2008		REGI 10.7.2008
Referents(-e/-i/-es)        Iecelšanas datums	Luis Manuel Capoulas Santos 1.4.2008
Izskatīšana komitejā	20.5.2008		27.5.2008		24.6.2008		14.7.2008
	23.9.2008		7.10.2008
Pieņemšanas datums	7.10.2008
Galīgais balsojums	+: –: 0:	28 11 3
Deputāti, kas bija klāt galīgajā balsošanā	Vincenzo Aita, Peter Baco, Sergio Berlato, Niels Busk, Luis Manuel Capoulas Santos, Giovanna Corda, Joseph Daul, Albert Deß, Gintaras Didžiokas, Konstantinos Droutsas, Constantin Dumitriu, Michl Ebner, Carmen Fraga Estévez, Duarte Freitas, Ioannis Gklavakis, Lutz Goepel, Bogdan Golik, Friedrich-Wilhelm Graefe zu Baringdorf, Esther Herranz García, Lily Jacobs, Elisabeth Jeggle, Heinz Kindermann, Vincenzo Lavarra, Stéphane Le Foll, Véronique Mathieu, Mairead McGuinness, Rosa Miguélez Ramos, James Nicholson, Neil Parish, María Isabel Salinas García, Agnes Schierhuber, Willem Schuth, Czesław Adam Siekierski, Alyn Smith, Petya Stavreva, Donato Tommaso Veraldi
Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā	Katerina Batzeli, Wiesław Stefan Kuc, Astrid Lulling, Catherine Neris, Zdzisław Zbigniew Podkański, Bernadette Vergnaud, Vladimír Železný
Iesniegšanas datums	21.10.2008