ZIŅOJUMS par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai, ar ko groza Direktīvu 2003/87/EK, lai pilnveidotu un paplašinātu Kopienas siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisiju kvotu tirdzniecības sistēmu

15.10.2008 - (COM(2008)0016 – C6‑0043/2008 – 2008/0013(COD)) - ***I

Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komiteja
Referente: Avril Doyle
Atzinumu sagatavoja (*):
Lena Ek, Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komiteja
(*) Iesaistītā komiteja – Reglamenta 47. pants

Procedūra : 2008/0013(COD)
Dokumenta lietošanas cikls sēdē
Dokumenta lietošanas cikls :  
A6-0406/2008

EIROPAS PARLAMENTA NORMATĪVĀS REZOLŪCIJAS PROJEKTS

par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai, ar ko groza Direktīvu 2003/87/EK, lai pilnveidotu un paplašinātu Kopienas siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisiju kvotu tirdzniecības sistēmu

(COM(2008)0016 – C6‑0043/2008 – 2008/0013(COD))

(Koplēmuma procedūra, pirmais lasījums)

Eiropas Parlaments,

–   ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Eiropas Parlamentam un Padomei (COM(2008)0016),

–   ņemot vērā EK līguma 251. panta 2. punktu un 175. panta 1. punktu, saskaņā ar kuriem Komisija tam iesniedz priekšlikumu (C6‑0043/2008),

–   ņemot vērā Reglamenta 51. pantu,

–   ņemot vērā Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komitejas ziņojumu un Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komitejas, Starptautiskās tirdzniecības komitejas, Ekonomikas un monetārā komitejas un Reģionālās attīstības komiteja atzinumus (A6‑0406/2008),

1.  apstiprina grozīto Komisijas priekšlikumu;

2.  prasa Komisijai vēlreiz iesniegt savu priekšlikumu, ja tā ir paredzējusi šo priekšlikumu būtiski grozīt vai aizstāt ar citu tekstu;

3.  uzdod priekšsēdētājam nosūtīt Parlamenta nostāju Padomei un Komisijai.

Grozījums Nr.  1

Direktīvas priekšlikums – grozījumu tiesību akts

2. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(2) ANO Vispārējā konvencija par klimata pārmaiņām, ko Eiropas Kopienas vārdā apstiprināja ar Padomes 1993. gada 15. decembra Lēmumu Nr. 94/69/EK, kas attiecas uz ANO Vispārējo konvenciju par klimata pārmaiņām (UNFCCC) un tās noslēgšanu, ir izveidota ar pamatmērķi stabilizēt siltumnīcas efektu izraisošo gāzu koncentrāciju atmosfērā tādā līmenī, kas varētu novērst bīstamu antropogēnisku iejaukšanos klimata sistēmā. Lai sasniegtu šo mērķi, ikgadējais zemeslodes virsmas vidējās temperatūras pieaugums nedrīkst pārsniegt 2°C, salīdzinot ar pirmsrūpniecības laikmeta līmeni. Klimata pārmaiņu starpvaldību padomes (IPCC) jaunākais novērtējuma ziņojums liecina, ka, lai šo mērķi sasniegtu, līdz 2020. gadam jāsasniedz siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisiju maksimums, kam seko emisiju samazinājums. Tas nozīmē, ka jāpalielina Kopienas pūliņi emisiju samazināšanas jomā un šajā procesā nekavējoties jāiesaista attīstītās valstis, kā arī jārosina jaunattīstības valstu līdzdalība.

(2) ANO Vispārējā konvencija par klimata pārmaiņām, ko Eiropas Kopienas vārdā apstiprināja ar Padomes 1993. gada 15. decembra Lēmumu Nr. 94/69/EK, kas attiecas uz ANO Vispārējo konvenciju par klimata pārmaiņām (UNFCCC) un tās noslēgšanu, ir izveidota ar pamatmērķi stabilizēt siltumnīcas efektu izraisošo gāzu koncentrāciju atmosfērā tādā līmenī, kas varētu novērst bīstamu antropogēnisku iejaukšanos klimata sistēmā. Lai sasniegtu šo mērķi, ikgadējais zemeslodes virsmas vidējās temperatūras pieaugums nedrīkst pārsniegt 2°C, salīdzinot ar pirmsrūpniecības laikmeta līmeni. Klimata pārmaiņu starpvaldību padomes (IPCC) jaunākais novērtējuma ziņojums liecina, ka, lai šo mērķi sasniegtu, līdz 2020. gadam jāsasniedz siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisiju maksimums, kam seko emisiju samazinājums. Jaunākie zinātniskie atklājumi liecina, ka oglekļa dioksīda koncentrācija ir jāsamazina līdz 350 vienībām uz miljonu, kas nozīmētu siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisijas samazinājumu par 60 % līdz 2035. gadam. Tas nozīmē, ka jāpalielina Kopienas pūliņi emisiju samazināšanas jomā un šajā procesā nekavējoties jāiesaista attīstītās un jaunās industrializētās valstis, kā arī jārosina jaunattīstības valstu līdzdalība.

Pamatojums

Tā kā situācija klimata jomā ir daudz nopietnāka nekā iepriekš paredzēts, — nesen Zviedrijā Tällberg notikušajā forumā, piedaloties NASA un Stokholmas Vides institūta zinātniekiem, ierosināja, ka CO2 līmenis atmosfērā jāsamazina līdz 350 ppm (vienības uz miljonu), lai izvairītos no katastrofālām sekām. Vēl nesen valdīja zinātnieku vienprātība par emisiju līmeņa „drošo zonu” 450 ppm, kas ļautu izvairīties no sliktākā klimata pārmaiņu scenārija, tomēr jaunākās zinātniskās atziņas rāda, ka kritiskais līmenis sākas jau no 350 ppm. Tas nozīmētu SEG emisiju samazinājumu vismaz par 60 % līdz 2030. gadam un par 100 % līdz 2050. gadam.

Grozījums Nr.  2

Direktīvas priekšlikums – grozījumu tiesību akts

3. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(3) Eiropadome ir paudusi nelokāmu apņemšanos līdz 2020. gadam siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisijas Kopienā samazināt vismaz par 20%, salīdzinot ar 1990. gada līmeni, vai pat par 30%, ja citas attīstītās valstis apņemas īstenot līdzvērtīgus emisiju samazinājumus, bet ekonomiski spēcīgākās jaunattīstības valstis apņemas emisijas samazināt proporcionāli to saistībām un iespējām. Līdz 2050. gadam siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisijas pasaulē jāsamazina vismaz par 50%, salīdzinot ar 1990. gada līmeni. Visām tautsaimniecības nozarēm jāsniedz pienācīgs ieguldījums, lai panāktu šos emisiju samazinājumus.

(3) Eiropadome ir paudusi nelokāmu apņemšanos līdz 2020. gadam siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisijas Kopienā samazināt vismaz par 20%, salīdzinot ar 1990. gada līmeni, vai pat par 30%, ja citas attīstītās valstis apņemas īstenot līdzvērtīgus emisiju samazinājumus, bet ekonomiski spēcīgākās jaunattīstības valstis apņemas emisijas samazināt proporcionāli to saistībām un iespējām. Līdz 2050. gadam siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisijas pasaulē jāsamazina vismaz par 50%, salīdzinot ar 1990. gada līmeni. Visām tautsaimniecības nozarēm, tostarp kuģniecības un aviācijas nozarēm, jāsniedz pienācīgs ieguldījums, lai panāktu šos emisiju samazinājumus. Iekļaujoties Kopienas sistēmā, aviācijas nozare sniedz ieguldījumu emisiju samazināšanā par 20 % vai 30 % (ar nosacījumu, ka pārējās attīstītās valstis un citi lielākie siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisiju radītāji pievienojas gaidāmajam starptautiskajam nolīgumam). Līdz Kopienas sistēmā tiek iekļauta kuģniecības nozare, kuģniecības nozares radītās emisijas jāiekļauj lēmumā par dalībvalstu darbību, lai izpildītu Kopienas siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisiju samazināšanas saistības līdz 2020. gadam.

Pamatojums

Precizēšanas labad.

Grozījums Nr.  3

Direktīvas priekšlikums – grozījumu tiesību akts

3.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(3a) Eiropas Parlaments 2008. gada 31. janvāra rezolūcijā par Bali konferences par klimata pārmaiņām rezultātiem (COP 13 un COP/MOP 3) atgādināja savu nostāju, ka rūpnieciski attīstītajām valstīm ir jāapņemas līdz 2020. gadam samazināt savas siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisijas vismaz par 30 % un līdz 2050. gadam — vismaz par 60– 80 % salīdzinājumā ar 1990. gadu. Ņemot vērā, ka tas sagaida pozitīvu iznākumu COP 15 sarunām, kas 2009. gadā notiks Kopenhāgenā, Eiropas Savienībai vajadzētu sagatavot stingrākus emisiju samazināšanas mērķus 2020. gadam un pēc tā un jācenšas nodrošināt, ka pēc 2013. gada Kopienas sistēma vajadzības gadījumā ļauj pieņemt stingrākas emisiju kvotas, kas būtu daļa no Eiropas Savienības ieguldījuma jaunas starptautiskas vienošanās panākšanā.

Pamatojums

Ir būtiski uzsvērt Parlamenta stingro apņemšanos cīnīties pret klimata pārmaiņām. Vislabāk to varētu izdarīt ar starptautisku vienošanos, ko līdz 2009. gada beigām varētu panākt Kopenhāgenas sarunu laikā. Šo priekšlikumu vajadzētu uztvert kā pierādījumu ES ciešajai apņēmībai rīkoties šajā jautājumā un kā signālu tam, ka ES līdz ar jauno vienošanos gatavojas ieviest stingrākus mērķus.

Grozījums Nr.  4

Direktīvas priekšlikums – grozījumu tiesību akts

10. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(10) Ja ir ieviesti līdzvērtīgi siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisiju samazināšanas pasākumi (sevišķi nodokļu pasākumi) attiecībā uz nelielām iekārtām, kuru emisijas nepārsniedz 10 000 tonnu CO2 gadā, ir vajadzīga procedūra, lai dalībvalstis šādas nelielas iekārtas varētu izslēgt no emisiju tirdzniecības sistēmas, kamēr vien tiek piemēroti minētie pasākumi. Šādas robežvērtības piemērošana ir visizdevīgākā no administratīvo izmaksu samazināšanas viedokļa, proti, administratīvās vienkāršības dēļ ir iespējams samazināt administratīvās izmaksas par katru no sistēmas izslēgto CO2 tonnu. Tā kā kvotas vairs nepiešķirs uz pieciem gadiem un tā kā ir jāuzlabo noteiktība un paredzamība, jāparedz noteikumi par to, cik bieži jāpārskata siltumnīcas efektu izraisošo gāzu atļaujas.

(10) Ja ir ieviesti līdzvērtīgi siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisiju samazināšanas pasākumi (sevišķi nodokļu pasākumi) attiecībā uz nelielām iekārtām, kuru emisijas nepārsniedz 25 000 tonnu CO2 gadā, ir vajadzīga procedūra, lai dalībvalstis šādas nelielas iekārtas pēc operatora lūguma varētu izslēgt no emisiju tirdzniecības sistēmas, kamēr vien tiek piemēroti minētie pasākumi. No Kopienas sistēmas var izslēgt arī slimnīcas, ja tās apņemas veikt līdzvērtīgus pasākumus. Šādas robežvērtības piemērošana ir ekonomiski visizdevīgākā izvēle no administratīvo izmaksu samazināšanas viedokļa par katru no sistēmas izslēgto CO2 tonnu. Tā kā kvotas vairs nepiešķirs uz pieciem gadiem un tā kā ir jāuzlabo noteiktība un paredzamība, jāparedz noteikumi par to, cik bieži jāpārskata siltumnīcas efektu izraisošo gāzu atļaujas.

Grozījums Nr.  5

Direktīvas priekšlikums – grozījumu tiesību akts

12. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(12) Tādējādi Kopienas sistēmas aptvertajā sektorā izdosies 2020. gadā panākt emisiju samazinājumu par 21 % (salīdzinot ar 2005. gadā reģistrēto līmeni), ierēķinot gan to, ka 2008.–2012. g. periodā ir paplašināta piemērošanas joma, salīdzinot ar 2005.–2007. gada periodu, gan emisiju datus tirdzniecības sektorā 2005. gadā, ko izmantoja, lai izvērtētu Bulgārijas un Rumānijas kvotu valsts sadales plānu 2008.–2012. gadam; tas nozīmē, ka 2020. gadā piešķirs ne vairāk kā 1720 miljonus kvotu. Precīzu emisiju daudzumu aprēķinās pēc tam, kad dalībvalstis būs piešķīrušas kvotas saskaņā ar Komisijas lēmumiem par kvotu valsts sadales plāniem 2008.–2012. g. periodā, jo, lai varētu piešķirt kvotas dažām iekārtām, bija jāapstiprina un jāpārbauda šo iekārtu radītās emisijas. Kas būs piešķirtas kvotas 2008.–2012. gada periodam, Komisija publiski paziņos, kāds ir Kopienas emisiju kopapjoms. Kopienas emisiju kopapjoms ir jākoriģē, lai tiktu ņemtas vērā iekārtas, kas Kopienas sistēmā iekļautas 2008.–2012. gada periodā vai no 2013. gada.

(12) Tādējādi Kopienas sistēmas aptvertajā sektorā izdosies 2020. gadā panākt emisiju samazinājumu par 21 % (salīdzinot ar 2005. gadā reģistrēto līmeni), ierēķinot gan to, ka 2008.–2012. g. periodā ir paplašināta piemērošanas joma, salīdzinot ar 2005.–2007. gada periodu, gan emisiju datus tirdzniecības sektorā 2005. gadā, ko izmantoja, lai izvērtētu Bulgārijas un Rumānijas kvotu valsts sadales plānu 2008.–2012. gadam; tas nozīmē, ka 2020. gadā piešķirs ne vairāk kā 1720 miljonus kvotu. Precīzu emisiju daudzumu aprēķinās pēc tam, kad dalībvalstis būs piešķīrušas kvotas saskaņā ar Komisijas lēmumiem par kvotu valsts sadales plāniem 2008.–2012. g. periodā, jo, lai varētu piešķirt kvotas dažām iekārtām, bija jāapstiprina un jāpārbauda šo iekārtu radītās emisijas. Kas būs piešķirtas kvotas 2008.–2012. gada periodam, Komisija publiski paziņos, kāds ir Kopienas emisiju kopapjoms. Kopienas emisiju kopapjoms ir jākoriģē, lai tiktu ņemtas vērā iekārtas, kas Kopienas sistēmā iekļautas vai izslēgtas 2008.–2012. gada periodā vai no 2013. gada.

Pamatojums

Jāpiemēro ne tikai augšupejoša korekcija. Ja iekārtas tiek izslēgtas no ES ETS, ir svarīgi samazināt kvotu kopapjomu, lai izvairītos no tā, ka netiek nodrošināts vispārējais maksimālais apjoms.

Grozījums Nr.  6

Direktīvas priekšlikums – grozījumu tiesību akts

14. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(14) Visām dalībvalstīm nāksies veikt ievērojamus ieguldījumus, lai līdz 2020. gadam samazinātu oglekļa intensitāti, un tām dalībvalstīm, kuru ienākumi uz vienu iedzīvotāju joprojām ir krietni zemāki par vidējo rādītāju un kas ekonomiskajā attīstībā cenšas panākt turīgākās dalībvalstis, būs jāvelta ievērojami pūliņi energoefektivitātes uzlabošanai. Ņemot vērā, ka ir izvirzīts mērķis likvidēt konkurences traucējumus Kopienas iekšienē un nodrošināt iespējami lielāku ekonomisko efektivitāti, ES pārtopot par tautsaimniecību, kas rada zemas oglekļa emisijas, nebūtu vēlams, ka Kopienas sistēmas aptvertajiem sektoriem dalībvalstīs piemērotu atšķirīgu režīmu. Tāpēc ir jāizveido citi mehānismi, lai sniegtu atbalstu to dalībvalstu pūliņiem, kam ir zemāki ienākumi uz vienu iedzīvotāju un straujākas ekonomiskās izaugsmes izredzes. 90 % no izsolāmo kvotu kopapjoma jāsadala starp dalībvalstīm atkarībā no tā, kāda bija to relatīvā procentuālā daļa no 2005. gada emisijām Kopienas sistēmas aptvertajā sektorā. Kopienas solidaritātes un izaugsmes vārdā 10 % no šī apjoma jāsadala par labu minētajām dalībvalstīm un jāizmanto, lai samazinātu emisijas un pielāgotos klimata pārmaiņu ietekmei. Sadalot minētos 10 %, jāņem vērā ienākumi uz vienu iedzīvotāju 2005. gadā un dalībvalstu ekonomiskās izaugsmes izredzes, un lielāks daudzums kvotu jāpiešķir dalībvalstīm ar zemākiem ienākumiem uz vienu iedzīvotāju un straujas ekonomiskās izaugsmes perspektīvām. Dalībvalstis, kuru vidējie ienākumi uz vienu iedzīvotāju par vairāk 20 % pārsniedz Kopienas vidējo rādītāju, piedalās šādā sadalē, izņemot gadījumus, kad visas paketes kopējās izmaksas, kas aplēstas dokumentā SEC(2008)85, pārsniedz 0,7% no IKP.

(14) Visām dalībvalstīm nāksies veikt ievērojamus ieguldījumus, lai līdz 2020. gadam samazinātu oglekļa intensitāti, un tām dalībvalstīm, kuru ienākumi uz vienu iedzīvotāju joprojām ir krietni zemāki par vidējo rādītāju un kas ekonomiskajā attīstībā cenšas panākt turīgākās dalībvalstis, būs jāvelta ievērojami pūliņi energoefektivitātes uzlabošanai. Ņemot vērā, ka ir izvirzīts mērķis likvidēt konkurences traucējumus Kopienas iekšienē un nodrošināt iespējami lielāku ekonomisko efektivitāti, ES pārtopot par tautsaimniecību, kas rada zemas oglekļa emisijas, nebūtu vēlams, ka Kopienas sistēmas aptvertajiem sektoriem dalībvalstīs piemērotu atšķirīgu režīmu. Tāpēc ir jāizveido citi mehānismi, lai sniegtu atbalstu to dalībvalstu pūliņiem, kam ir zemāki ienākumi uz vienu iedzīvotāju un straujākas ekonomiskās izaugsmes izredzes. 90 % no izsolāmo kvotu kopapjoma jāsadala starp dalībvalstīm atkarībā no tā, kāda bija to relatīvā procentuālā daļa no 2005.– 2007. gada emisijām. Kopienas solidaritātes un izaugsmes vārdā 10 % no šī apjoma jāsadala par labu minētajām dalībvalstīm un jāizmanto, lai samazinātu emisijas un pielāgotos klimata pārmaiņu ietekmei. Sadalot minētos 10 %, jāņem vērā ienākumi uz vienu iedzīvotāju 2005. gadā un dalībvalstu ekonomiskās izaugsmes izredzes, un lielāks daudzums kvotu jāpiešķir dalībvalstīm ar zemākiem ienākumiem uz vienu iedzīvotāju un straujas ekonomiskās izaugsmes perspektīvām. Dalībvalstis, kuru vidējie ienākumi uz vienu iedzīvotāju par vairāk 20 % pārsniedz Kopienas vidējo rādītāju, piedalās šādā sadalē, izņemot gadījumus, kad visas paketes kopējās izmaksas, kas aplēstas dokumentā SEC(2008)85, pārsniedz 0,7% no IKP.

Pamatojums

Emisiju kvotu sadalījums jāaprēķina, pamatojoties uz vismaz divu gadu vidējām vērtībām, nevis izmantojot tikai viena gada datus. Emisiju apjoms katru gadu var mainīties arī dabas apstākļu dēļ, tāpēc par atskaites punktu jāņem ilgāks periods nevis gads. Turklāt Komisijas priekšlikumā teikts, ka Komisija būtu gatava ņemt vērā 2006. gada emisiju datus, kad tie būs pieejami. Ir svarīgi ievērot, ka, par aprēķinu pamatu ņemot vairākus gadus, Kopienas emisijas kvotu kopējais apjoms nemainīsies.

Grozījums Nr.  7

Direktīvas priekšlikums – grozījumu tiesību akts

15. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(15) Ņemot vērā ievērojamos pūliņus, ko velta, lai apkarotu klimata pārmaiņas un pielāgotos to nenovēršamajai ietekmei, ir lietderīgi vismaz 20 % no kvotu izsoļu ieņēmumiem izmantot šādiem mērķiem: siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisiju samazināšana, pielāgošanās klimata pārmaiņu ietekmei, finansējums pētniecībai un attīstībai emisiju samazināšanas un pielāgošanās jomā, atjaunojamās enerģijas attīstība, lai sasniegtu ES mērķi — līdz 2020. gadam panākt, ka 20 % no izmantotās enerģijas ir atjaunojamā enerģija —, centieni izpildīt ES apņemšanos līdz 2020. gadam palielināt energoefektivitāti par 20 %, siltumnīcas efektu izraisošo gāzu uztveršana un ģeoloģiska uzglabāšana, iemaksas Pasaules energoefektivitātes un atjaunojamās enerģijas fondā, pasākumi mežu izciršanas novēršanai, pasākumi, lai atvieglotu pielāgošanos jaunattīstības valstīs, pasākumi saistībā ar sociālajiem aspektiem, piemēram, elektroenerģijas cenu pieaugums mājsaimniecībās ar maziem un vidējiem ienākumiem. Šī proporcija ir ievērojami mazāka par plānotajiem valsts iestāžu tīrajiem ieņēmumiem no izsolēm, ņemot vērā, ka, iespējams, samazināsies ienākumi no uzņēmumu ienākuma nodokļiem. Turklāt izsoļu ieņēmumi jāizmanto Kopienas sistēmas pārvaldības administratīvo izdevumu segšanai. Jāietver noteikumi par izsolēs iegūto līdzekļu izmantošanas uzraudzību. Šāds paziņojums neatbrīvo dalībvalstis no Līguma 88. panta 3. punktā noteiktā pienākuma darīt zināmus konkrētus valsts pasākumus. Direktīva neskar jebkādu tādu turpmāku valsts atbalsta procedūru rezultātus, ko var veikt atbilstīgi Līguma 87. un 88. panta noteikumiem.

(15) Ņemot vērā ievērojamos pūliņus, ko velta, lai apkarotu klimata pārmaiņas un pielāgotos to nenovēršamajai ietekmei, ir lietderīgi vismaz 50 % no kvotu izsoļu ieņēmumiem izmantot īpašā starptautiskā fondā šādiem mērķiem: siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisiju samazināšana, pielāgošanās klimata pārmaiņu ietekmei un finansējums pētniecībai un attīstībai emisiju samazināšanas un pielāgošanās jomā jaunattīstības valstīs, kuras ir ratificējušas starptautisko nolīgumu. Atlikušos ieņēmumos no izsolēm ir jāizmanto, lai risinātu klimata pārmaiņu radītās problēmas Eiropas Savienībā, cita starpā, lai samazinātu siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisijas, kā arī lai piemērotos klimata pārmaiņu ietekmei un lai finansētu pētniecību un izstrādi emisiju un pielāgošanās samazināšanai, kā arī šādiem mērķiem: atjaunojamās enerģijas attīstība, lai sasniegtu ES mērķi — līdz 2020. gadam panākt, ka 20 % no izmantotās enerģijas ir atjaunojamā enerģija —, centieni izpildīt ES apņemšanos līdz 2020. gadam palielināt energoefektivitāti par 20 %, siltumnīcas efektu izraisošo gāzu uztveršana un ģeoloģiska uzglabāšana, iemaksas Pasaules energoefektivitātes un atjaunojamās enerģijas fondā, pasākumi mežu izciršanas novēršanai, pasākumi, lai atvieglotu pielāgošanos jaunattīstības valstīs, pasākumi saistībā ar sociālajiem aspektiem, piemēram, lai mazinātu energoresursu nepietiekamību. Turklāt izsoļu ieņēmumi jāizmanto Kopienas sistēmas pārvaldības administratīvo izdevumu segšanai. Jāietver noteikumi par izsolēs iegūto līdzekļu izmantošanas uzraudzību. Šāds paziņojums neatbrīvo dalībvalstis no Līguma 88. panta 3. punktā noteiktā pienākuma darīt zināmus konkrētus valsts pasākumus. Direktīva neskar jebkādu tādu turpmāku valsts atbalsta procedūru rezultātus, ko var veikt atbilstīgi Līguma 87. un 88. panta noteikumiem.

 

 

Grozījums Nr.  8

Direktīvas priekšlikums – grozījumu tiesību akts

15.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(15a) Ņemot vērā pasaules mežu izciršanas apjomus un straujumu ir svarīgi ieņēmumus no izsolēm Kopienas sistēmā izmantot, lai samazinātu mežu izciršanu un palielinātu ilgtspējīgu apmežošanu un mežu atjaunošanu. Turklāt ES jāstrādā, lai izveidotu starptautiski atzītu sistēmu mežu izciršanas samazināšanai un apmežošanas un mežu atjaunošanas palielināšanai. Ieņēmumi dalībvalstīm ir jāiegulda īpašā fondā, lai līdzekļus efektīvi sadalītu šiem un citiem mērķiem starptautiskā mērogā.

Grozījums Nr.  9

Direktīvas priekšlikums – grozījumu tiesību akts

15.b apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(15b) Ņemot vērā, ka izsoļu ieņēmumi, kas paredzēti mežu izciršanas novēršanai un apmežošanai, kā arī mežu atjaunošanai, nebūs pietiekami, lai pārtrauktu mežu izciršanu, varētu būt nepieciešami papildpasākumi.

Pamatojums

Nepieciešams reāls skatījums un nav jāuzskata, ka minētās problēmas atrisinās ar 20 % līdzekļu no izsoļu ieņēmumiem.

Grozījums Nr.  10

Direktīvas priekšlikums – grozījumu tiesību akts

15.c apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(15c) Lai veicinātu projektu līdzsvarotu un rentablu sadalījumu trešās valstīs un visu 15. apsvērumā minēto pasākumu paraugprakses izplatību, ir jānosaka mehānisms, kā efektīvi apmainīties ar informāciju par dažādu dalībvalstu īstenotajiem projektiem.

Pamatojums

Ir būtiski, ka dalībvalstu projekti 10. panta 3. punktā minēto saistību izpildei tiek labi koordinēti, lai nodrošinātu, ka līdzekļus piešķir vajadzīgākajiem un efektīvākajiem projektiem un ka tie nepārklājas.

Grozījums Nr.  11

Direktīvas priekšlikums – grozījumu tiesību akts

16. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(16) Tāpēc no 2013. gada elektroenerģijas nozarē visas kvotas izsolīs, ievērojot to, ka nozares dalībnieki var augstākas CO2 izmaksas iekļaut ražojuma cenā; bezmaksas kvotas vairs netiks piešķirtas oglekļa uztveršanai un uzglabāšanai, jo pietiekams stimuls jau ir pats fakts, ka par uzglabātajām emisijām kvotas nav jānodod. Elektroenerģijas ražošanas iekārtām var piešķirt bezmaksas kvotas par siltumenerģiju, kas saražota, izmantojot augstas efektivitātes koģenerāciju (kā definēts Direktīvā 2004/8/EK), ja bezmaksas kvotas piešķir par šāda veida siltumenerģiju, kas saražota iekārtās citās nozarēs; tas tāpēc, lai izvairītos no konkurences kropļošanas.

(16) Tāpēc no 2013. gada elektroenerģijas nozarē visas kvotas izsolīs, ievērojot to, ka nozares dalībnieki var augstākas CO2 izmaksas iekļaut ražojuma cenā. Elektroenerģijas ražošanas iekārtām var piešķirt bezmaksas kvotas par siltumenerģijas ražošanu komunālās apkures vajadzībām un par siltumenerģiju, kas saražota izmantojot augstas efektivitātes koģenerāciju (kā definēts Direktīvā 2004/8/EK) attiecībā uz siltuma vai aukstuma ražošanu atbilstoši labāko pieejamo tehnoloģiju līmenim, un par elektroenerģijas ražošanu saistībā ar rūpniecisku siltumenerģijas patēriņu, izmantojot augstas efektivitātes koģenerāciju, kā definēts Direktīvā 2004/8/EK, vai, kad to ražo no atliekvielām, kas radušās rūpnieciskās ražošanas procesā, izmantojot labākās pieejamās tehnoloģijas, ar nosacījumu, ka tā tiek ražota pašu iekārtu operatoru patēriņam; abos gadījumos kvotas piešķir saskaņā ar tādiem pašiem principiem, kādus piemēro Direktīvas 2003/87/EK I. pielikumā minētajai rūpnieciskajai darbībai.

Grozījums Nr.  12

Direktīvas priekšlikums – grozījumu tiesību akts

16.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(16a) Galvenais ilgtermiņa stimuls oglekļa uztveršanai un uzglabāšanai ir tāds, ka kvotas nebūs jānodod par pastāvīgi uzglabātajām CO2 emisijām, kas radušās vai novērstas elektroenerģijas ražošanā. Turklāt, lai paātrinātu pirmo komerciekārtu izmantošanu, ir jāizmanto ieņēmumi no izsolēm un jāpiešķir kvotas no jauno iekārtu rezervēm, lai finansētu garantēto atlīdzību par CO2 emisiju tonnām, kas uzglabātas vai novērstas, pirmajām šādām iekārtām ES vai jebkurā trešā valstī, kura ir ratificējusi nākamo starptautisko nolīgumu par klimata pārmaiņām, ar nosacījumu, ja ir nolīgums par intelektuālā īpašuma tiesību sadali attiecībā uz tehnoloģiju.

Pamatojums

Jaunas atjaunojamās enerģijas tehnoloģijas, kuras nav komerciāli testētas, ir iekļautas papildfinansējuma mehānismā. Vēja enerģijas jaunā jauda ir 180 GW līdz 2020.gadam palīdzētu novērst emisiju daudzumu, kas atbilst 70 % no ierosinātā 21 % ETS samazināšanas mērķa. Atbalstot plaša mēroga jauninājumus atjaunojamo enerģiju jomā, pastāv reāla iespēja ieviest tehnoloģijas, kuras dos nozīmīgu ieguldījumu mērķu sasniegšanā gan ES, gan starptautiskā līmenī.

Grozījums Nr.  13

Direktīvas priekšlikums – grozījumu tiesību akts

16.b apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(16b) Lai nodrošinātu oglekļa un elektrības tirgu sakārtotu darbību, bezmaksas kvotu izsoles laika posmam pēc 2013. gada vajadzētu sākt vēlākais 2011. gadā, un tām ir jāpamatojas uz skaidriem un objektīviem principiem, kas noteikti pietiekamu laiku pirms izsoļu sākuma.

Pamatojums

Elektrības tirgus sekmīgas darbības nodrošināšanai ir būtiski, lai oglekļa tirgus sāktu darbību savlaicīgi, lai tas būtu efektīvs un pietiekami likvīds. Tā kā šim tirgum raksturīga nākotnes līgumu slēgšana, izsoles jāuzsāk krietnu brīdi pirms attiecīgā laika posma. Turklāt izsoles principus un detalizētus rīkošanas noteikumus ir jāpublicē ļoti savlaicīgi, lai uzņēmumi varētu optimizēt solīšanas stratēģiju.

Grozījums Nr.  14

Direktīvas priekšlikums – grozījumu tiesību akts

18. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(18) Lai mazinātu konkurences kropļojumus Kopienā, jāparedz, ka pagaidu bezmaksas kvotas iekārtām piešķir, ievērojot saskaņotus Kopienas noteikumus („salīdzinošus novērtējumus”). Šos noteikumus izstrādā, ņemot vērā vislietderīgākās tehnoloģijas siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisiju un energoefektivitātes jomā, aizstājējus, alternatīvus ražošanas procesus, biomasas izmantošanu, atjaunojamos enerģijas avotus un siltumnīcas efektu izraisošo gāzu uztveršanu un uzglabāšanu. Šādi noteikumi nedrīkst radīt stimulu emisiju palielināšanai, un tiem jānodrošina, ka aizvien lielāka daļa šo kvotu tiek izsolīta. Piešķiramās kvotas nosaka pirms tirdzniecības perioda, lai nodrošinātu netraucētu tirgus darbību. Tāpat noteikumi nedrīkst radīt nepieņemamus konkurences kropļojumus rūpniecisko iekārtu elektroapgādes un siltumapgādes tirgū. Šos noteikumus piemēro jaunām iekārtām, kas veic tādas pašas darbības kā esošās iekārtas, kurām piešķir pagaidu bezmaksas kvotas. Lai novērstu konkurences kropļojumus iekšējā tirgū, bezmaksas kvotas nepiešķir par elektroenerģijas ražošanu jaunās iekārtās. Kvotas, kas rezervētas jaunajām iekārtām, 2020. gadā nodod izsolē.

(18) Lai mazinātu konkurences kropļojumus Kopienā, jāparedz, ka pagaidu bezmaksas kvotas iekārtām piešķir, ievērojot saskaņotus Kopienas noteikumus iepriekšnoteiktu nozarei atbilstošu standartu veidā. Šos noteikumus izstrādā, pamatojoties uz vislietderīgākajām tehnoloģijām siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisiju un energoefektivitātes jomā, un tehnoloģijām, aizstājējiem, alternatīviem ražošanas procesiem, biomasas izmantošanu, atjaunojamiem enerģijas avotiem un siltumnīcas efektu izraisošo gāzu uztveršanu un uzglabāšanu, kā arī ņemot vērā iespējas, tostarp tehniskās iespējas emisiju samazināšanai. Šādi noteikumi nedrīkst radīt stimulu emisiju palielināšanai kopumā vai uz vienu ražošanas vienību. Tiem jānodrošina, ka arvien lielāka daļa šo kvotu tiek izsolīta. Standartus katrai nozarei aprēķina attiecībā uz galaproduktu, lai atbilstīgajā nozarē visā ražošanas procesā pēc iespējas palielinātu ietaupījumus saistībā ar siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisijām un energoefektivitāti. Piešķiramās kvotas nosaka pirms tirdzniecības perioda, lai nodrošinātu netraucētu tirgus darbību. Tāpat noteikumi nedrīkst radīt nepieņemamus konkurences kropļojumus rūpniecisko iekārtu elektroapgādes un siltumapgādes tirgū. Šos noteikumus piemēro jaunām iekārtām, kas veic tādas pašas darbības kā esošās iekārtas, kurām piešķir pagaidu bezmaksas kvotas. „Jauna iekārta” ir iekārta, kurai ir izsniegta siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisijas atļauja, pēc tam, kad Komisijai iesniegts 11. panta 1. punktā minētais saraksts, vai atjaunota siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisijas atļauja sakarā ar iekārtas darbības jaudas palielināšanu vismaz par 20 % vai iekārtas darbības veida maiņu. Izstrādājot principus par kritēriju noteikšanu dažādās nozarēs, Komisijai ir jāapspriežas ar attiecīgo nozaru pārstāvjiem. Lai novērstu konkurences kropļojumus iekšējā tirgū, bezmaksas kvotas nepiešķir par elektroenerģijas ražošanu jaunās iekārtās. Kvotas, kas rezervētas jaunajām iekārtām, 2020. gadā pārdod izsolē.

Grozījums Nr.  15

Direktīvas priekšlikums – grozījumu tiesību akts

19. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(19) Kopiena arī turpmāk uzņemsies vadību sarunās par vērienīgu starptautisku nolīgumu, lai panāktu, ka vidējā temperatūra pasaulē nepaaugstinās par vairāk nekā 2°C; Kopiena atzinīgi vērtē Bali gūtās sekmes virzībā uz šo mērķi. Ja pārējās attīstītās valstis un citi lielākie siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisiju radītāji nepievienosies šim starptautiskajam nolīgumam, tas var izraisīt siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisiju pieaugumu trešās valstīs, jo tajās rūpniecībai netiktu piemēroti līdzvērtīgi oglekļa emisiju ierobežojumi (CO2 emisiju pārvirze); tajā pašā laikā dažas energoietilpīgas nozares un apakšnozares Kopienā, kuras konkurē starptautiskajā tirgū, varētu nokļūt ekonomiski neizdevīgās pozīcijās. Tas varētu mazināt ieguvumus no Kopienas pasākumiem un apdraudētu vides integritāti. Lai novērstu ar CO2 emisiju pārvirzi saistīto risku, Kopiena piešķirs bezmaksas kvotas pat līdz 100% apmērā nozarēm un apakšnozarēm, kas atbilst attiecīgiem kritērijiem. Šo nozaru un apakšnozaru definīciju un vajadzīgos pasākumus pārskatīs, lai nodrošinātu, ka tiek veikti vajadzīgie pasākumi, un nepieļautu pārmērīgu kompensāciju. Kas attiecas uz tādām konkrētām nozarēm vai apakšnozarēm, kurās var pienācīgi pamatot, ka CO2 emisiju pārvirzi citādi novērst nav iespējams, kurās elektroenerģijas izmaksas veido lielu daļu no ražošanas izmaksām un kurās elektroenerģijas ražošana noris efektīvi, īstenojot pasākumus, var ņemt vērā elektroenerģijas patēriņu ražošanas procesā, nemainot kvotu kopapjomu.

(19) Kopiena arī turpmāk uzņemsies vadību sarunās par vērienīgu starptautisku nolīgumu un/vai starptautiskiem nozaru nolīgumiem, lai panāktu, ka vidējā temperatūra pasaulē nepaaugstinās par vairāk nekā 2°C; Kopiena atzinīgi vērtē Bali gūtās sekmes, jo Kioto protokola I pielikuma valstis apņēmās līdz 2020. gadam samazināt siltumnīcefekta gāzu emisijas par 25–40 % salīdzinājumā ar 1990. gadu. Lai saglabātu līderpozīcijas I pielikuma valstu grupā, ES nāksies nodrošināt iespējami lielāku noteikto siltumnīcefekta gāzu emisijas samazinājumu. Ja pārējās attīstītās valstis un citi lielākie siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisiju radītāji nepievienosies šādiem starptautiskajiem nolīgumiem, tas var izraisīt siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisiju pieaugumu no mazāk efektīvām oglekļa dioksīda iekārtām trešās valstīs, jo tajās rūpniecībai netiktu piemēroti līdzvērtīgi oglekļa emisiju ierobežojumi (CO2 emisiju pārvirze); tajā pašā laikā dažas energoietilpīgas nozares un apakšnozares Kopienā, kuras konkurē starptautiskajā tirgū, varētu nokļūt ekonomiski neizdevīgās pozīcijās. Tas varētu mazināt ieguvumus no Kopienas pasākumiem un apdraudētu vides integritāti. Lai novērstu ar CO2 emisiju pārvirzi saistīto risku, Komisijai jāpalīdz sagatavot vispārēji nozaru nolīgumi, un gadījumos, kad šādi nolīgumi nav iespējami, Kopiena piešķirs bezmaksas kvotas pat līdz 100 % apmērā apakšnozarēm vai iekārtām, kas atbilst attiecīgiem kritērijiem. Šo apakšnozaru un iekārtu definīciju un vajadzīgos pasākumus pārskatīs, lai nodrošinātu, ka tiek veikti vajadzīgie pasākumi, un nepieļautu pārmērīgu kompensāciju. Kas attiecas uz tādām konkrētām apakšnozarēm un iekārtām, kurās var pienācīgi pamatot, ka CO2 emisiju pārvirzi citādi novērst nav iespējams, kurās elektroenerģijas izmaksas veido lielu daļu no ražošanas izmaksām un kurās elektroenerģijas ražošana noris efektīvi, īstenojot pasākumus, var ņemt vērā elektroenerģijas patēriņu ražošanas procesā, nemainot kvotu kopapjomu.

Grozījums Nr.  16

Direktīvas priekšlikums – grozījumu tiesību akts

20. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(20) Tāpēc Komisijai ne vēlāk kā līdz 2011. gada jūnijam no jauna jāizvērtē stāvoklis, jāapspriežas ar visiem attiecīgajiem sociālajiem partneriem un, ņemot vērā starptautisko sarunu iznākumu, jāiesniedz ziņojums, kam pievieno attiecīgus priekšlikumus. Šajā sakarā Komisijai ne vēlāk kā līdz 2010. gada 30 jūnijam jānoskaidro, kuras energoietilpīgās nozares vai apakšnozares varētu skart CO2 emisiju pārvirze. Sagatavojot šo analīzi, jāizvērtē, vai ir iespējams vajadzīgo kvotu iegādes izmaksas iekļaut ražojuma cenā, nezaudējot būtisku tirgus daļu ārpuskopienas iekārtām, kas neveic līdzvērtīgus emisiju samazināšanas pasākumus. Energoietilpīgām nozarēm, par kurām konstatēts, ka tās apdraud ievērojams CO2 emisiju pārvirzes risks, varētu piešķirt vairāk bezmaksas kvotu, vai arī varētu ieviest reāli funkcionējošu oglekļa izlīdzināšanas sistēmu, lai nodrošinātu līdzvērtīgus noteikumus attiecībā uz trešo valstu iekārtām un Kopienas iekārtām, kuras apdraud ievērojams CO2 emisiju pārvirzes risks. Izveidojot šādu sistēmu, importētājiem varētu izvirzīt ne mazāk labvēlīgas prasības kā iekārtām ES, piemēram, varētu paredzēt kvotu nodošanu. Visiem pasākumiem jāatbilst UNFCCC principiem, īpaši principam par kopīgiem, tomēr atšķirīgiem pienākumiem un iespējām, ievērojot īpašo stāvokli vismazāk attīstītajās valstīs. Tāpat pasākumiem jāatbilst Kopienas starptautiskajām saistībām, tostarp saistībām, kas izriet no PTO nolīguma.

(20) Tāpēc Komisijai ne vēlāk kā līdz 2010. gada jūnijam no jauna jāizvērtē stāvoklis, jāapspriežas ar visiem attiecīgajiem sociālajiem partneriem un, ņemot vērā starptautisko sarunu iznākumu, jāiesniedz ziņojums, kam pievieno attiecīgus priekšlikumus. Šajā sakarā Komisijai vienlaikus jānoskaidro, kuras energoietilpīgās apakšnozares un iekārtas varētu skart CO2 emisiju pārvirze. Sagatavojot šo analīzi, jāizvērtē, vai ir iespējams vajadzīgo kvotu iegādes izmaksas, kas palielinātos tikai šīs direktīvas noteikumu dēļ, iekļaut ražojuma cenā, nezaudējot būtisku tirgus daļu ārpuskopienas iekārtām, kas neveic līdzvērtīgus emisiju samazināšanas pasākumus. Energoietilpīgām nozarēm, par kurām konstatēts, ka tās apdraud ievērojams CO2 emisiju pārvirzes risks, varētu piešķirt vairāk bezmaksas kvotu, vai arī varētu ieviest reāli funkcionējošu oglekļa izlīdzināšanas sistēmu, lai nodrošinātu līdzvērtīgus noteikumus attiecībā uz trešo valstu iekārtām un Kopienas iekārtām, kuras apdraud ievērojams CO2 emisiju pārvirzes risks. Izveidojot šādu sistēmu, importētājiem varētu izvirzīt ne mazāk labvēlīgas prasības kā iekārtām ES, piemēram, varētu paredzēt kvotu nodošanu. Visiem pasākumiem jāatbilst UNFCCC principiem, īpaši principam par kopīgiem, tomēr atšķirīgiem pienākumiem un iespējām, ievērojot īpašo stāvokli vismazāk attīstītajās valstīs. Tāpat pasākumiem jāatbilst Kopienas starptautiskajām saistībām, tostarp saistībām, kas izriet no PTO nolīguma.

Grozījums Nr.  17

Direktīvas priekšlikums – grozījumu tiesību akts

21. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(21) Lai nodrošinātu vienlīdzīgus konkurences apstākļus Kopienā, jāizveido vienoti noteikumi par to, kā Kopienas sistēmā iesaistītie operatori var izmantot kredītus par emisiju samazināšanu ārpus Kopienas. UNFCCC Kioto protokolā noteikti skaitliski emisiju mērķi attīstītajām valstīm 2008.–2012. gada periodā, un tajā paredzēta sertificētu emisijas samazinājumu (SES — tīras attīstības mehānisma (TAM) ietvaros) un emisiju samazināšanas vienību (ESV — kopīgi īstenojamo projektu ietvaros) izveide, kurus var izmantot attīstītās valstis, lai daļēji sasniegtu emisiju samazināšanas mērķus. Lai gan Kioto protokolā nav paredzēts, ka ESV varētu veidoties pēc 2013. gada (ieskaitot), ja nav noteikti jauni skaitliski emisiju mērķi projektu norises valstīs, tomēr pastāv varbūtība, ka būs iespējams arī turpmāk iegūt TAM kredītus. Jāparedz, ka pēc tam, kad būs noslēgts starptautisks nolīgums par klimata pārmaiņām, jāparedz plašāka sertificētu emisijas samazinājumu (SES) un emisiju samazināšanas vienību (ESV) izmantošana no valstīm, kas šo nolīgumu noslēgušas. Ja šāds nolīgums netiek noslēgts, turpmāka SES un ESV izmantošana mazinātu šīs iniciatīvas nozīmi un grūtāk būtu sasniegt Kopienas mērķi palielināt atjaunojamās enerģijas izmantošanu. SES un ESV izmantošanai jābūt saskanīgai ar Kopienas nosprausto mērķi — līdz 2020. gadam panākt, ka 20 % enerģijas iegūst no atjaunojamiem enerģijas avotiem, un veicināt energoefektivitāti, inovācijas un tehnoloģiju attīstību. Ar nosacījumu, ka tas atbilst izvirzītajiem mērķiem, ir jāparedz iespēja noslēgt nolīgumus ar trešām valstīm, lai radītu stimulu emisiju samazināšanai šajās valstīs un panāktu reālus un lielākus siltumnīcefekta gāzu samazinājumus, vienlaikus rosinot Kopienas uzņēmumus pievērsties inovācijām un veicinot tehnoloģisko attīstību trešās valstīs. Šādus nolīgumus var ratificēt vairākas valstis. Ja Kopiena noslēgs pieņemamu starptautisku nolīgumu, jāpaplašina piekļuve kredītiem, ko dod projektu īstenošana trešās valstīs, un vienlaikus jāpalielina emisiju samazinājumi ar Kopienas sistēmas starpniecību.

(21) Lai nodrošinātu vienlīdzīgus konkurences apstākļus Kopienā, jāizveido vienoti noteikumi par to, kā Kopienas sistēmā iesaistītie operatori var izmantot kredītus par emisiju samazināšanu ārpus Kopienas. UNFCCC Kioto protokolā noteikti skaitliski emisiju mērķi attīstītajām valstīm 2008.–2012. gada periodā, un tajā paredzēta sertificētu emisijas samazinājumu (SES — tīras attīstības mehānisma (TAM) ietvaros) un emisiju samazināšanas vienību (ESV — kopīgi īstenojamo projektu ietvaros) izveide, kurus var izmantot attīstītās valstis, lai daļēji sasniegtu emisiju samazināšanas mērķus. Lai gan Kioto protokolā nav paredzēts, ka ESV varētu veidoties pēc 2013. gada (ieskaitot), ja nav noteikti jauni skaitliski emisiju mērķi projektu norises valstīs, tomēr pastāv varbūtība, ka būs iespējams arī turpmāk iegūt TAM kredītus. Jāparedz, ka pēc tam, kad būs noslēgts starptautisks nolīgums par klimata pārmaiņām, jāparedz plašāka sertificētu emisijas samazinājumu (SES) un emisiju samazināšanas vienību (ESV) izmantošana no valstīm, kas šo nolīgumu noslēgušas. SES un ESV projektiem, kas apstiprināti saskaņā ar topošo starptautisko nolīgumu par klimata pārmaiņām, ir jāatbalsta vides un sociālā ilgtspējība, jānodrošina labvēlīga ietekme uz vidi, jānovērš oglekļa emisiju pārvirze un jāietver pārredzams apstiprināšanas un pārbaudes mehānisms. Ja šāds nolīgums netiek noslēgts, turpmāka SES un ESV izmantošana mazinātu šīs iniciatīvas nozīmi un grūtāk būtu sasniegt Kopienas mērķi palielināt atjaunojamās enerģijas izmantošanu. SES un ESV izmantošanai jābūt saskanīgai ar Kopienas nosprausto mērķi — līdz 2020. gadam panākt, ka 20 % enerģijas iegūst no atjaunojamiem enerģijas avotiem, un veicināt energoefektivitāti, inovācijas un tehnoloģiju attīstību. Ar nosacījumu, ka tas atbilst izvirzītajiem mērķiem, ir jāparedz iespēja noslēgt nolīgumus ar trešām valstīm, lai radītu stimulu emisiju samazināšanai šajās valstīs un panāktu reālus un lielākus siltumnīcefekta gāzu samazinājumus, vienlaikus rosinot Kopienas uzņēmumus pievērsties inovācijām un veicinot tehnoloģisko attīstību trešās valstīs. Šādus nolīgumus var ratificēt vairākas valstis. Ja Kopiena noslēgs pieņemamu starptautisku nolīgumu, jāpaplašina piekļuve kredītiem, ko dod projektu īstenošana trešās valstīs, un vienlaikus jāpalielina emisiju samazinājumi ar Kopienas sistēmas starpniecību.

Pamatojums

Tīras attīstības mehānisma un kopīgi īstenojamiem projektiem, kurus apstiprinās pēc tam, kad būs noslēgts topošais starptautiskais nolīgums par klimata pārmaiņām, ir jābūt ļoti kvalitatīviem un jānodrošina ieguvumi vides un sociālajā jomā.

Grozījums Nr.  18

Direktīvas priekšlikums – grozījumu tiesību akts

22. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(22) Lai nodrošinātu paredzamību, operatoriem jābūt skaidrībai par to, vai būs iespējams pēc 2012. gada izmantot pārpalikušās SES un ESV, kuras bija atļauts izmantot 2008.–2012. gada periodā un kuras iegūtas, īstenojot projektus, kuru ietveršanu Kopienas sistēmā akceptējušas visas dalībvalstis 2008.–2012. gada periodā. Tā kā pirms 2015. gada dalībvalstis nevar pārnest operatoru rīcībā esošās SES un ESV no viena starptautiskos nolīgumos noteiktā saistību perioda uz nākamo (SES un ESV „uzkrāšana”), un ar nosacījumu, ka dalībvalstis izvēlas atļaut minēto SES un ESV uzkrāšanu (ņemot vērā, ka tiesības šādus kredītus uzkrāt ir ierobežotas), šo skaidrību var nodrošināt, paredzot, ka dalībvalstīm jāatļauj operatoriem minētās SES un ESV (kas piešķirtas par emisiju samazinājumiem pirms 2012. gada) apmainīt pret kvotām, kas derīgas no 2013. gada. Tomēr, tā kā dalībvalstīm nav obligāti jāpieņem SES un ESV, jo tās nevar būt pārliecinātas, ka varēs šos kredītus izmantot, lai izpildītu pašreizējās starptautiskās saistības, šo prasību nepiemēro pēc 2014. gada 31. decembra. Operatoriem jāsniedz tādas pašas garantijas attiecībā uz SES par emisiju samazinājumiem no 2013. gada, kas iegūtas, realizējot pirms 2013. gada uzsāktus projektus.

(22) Kopienas ETS un citu valstu emisiju tirdzniecības sistēmām ir jāveicina pieprasījums pēc kredītiem par konkrētiem, pārbaudāmiem, papildu un pastāvīgiem emisiju samazinājumiem, īstenojot projektus valstīs, kuras konstruktīvi palīdz risināt ar klimata pārmaiņām saistītās problēmas. Tiklīdz valstis būs ratificējušas starptautisko nolīgumu par klimata pārmaiņām, šādiem kredītiem no šīm valstīm ir jābūt pieņemamiem visās emisiju tirdzniecības sistēmās. Lai nodrošinātu pārredzamību, operatoriem jābūt skaidrībai par to, vai būs iespējams pēc 2012. gada izmantot augstas kvalitātes SES un ESV, kas pastiprina tirdzniecības sistēmu sasaisti. Ir jāļauj operatoriem laikposmā no 2013. līdz 2020. gadam izmantot šādus kredītus vidēji līdz pat 4 % apmērā no pašu radītajām emisijām, ja vien salīdzinājumā ar 2005. gadā pašu radītajām emisijām tie izmanto mazāk kā 6,5 % ESV un SES laikposmā no 2008. līdz 2020. gadam un neveic apmaiņu saskaņā ar Direktīvas 2003/87/EK 11.a panta 2. punktu. Šai sistēmai ir jānodrošina, ka laika posmā no 2008.–2020. gadam var panākt līdz pat 40 % samazinājuma, izmantojot SES un ESV. Tā kā pirms 2015. gada dalībvalstis nevar pārnest operatoru rīcībā esošās SES un ESV no viena starptautiskos nolīgumos noteiktā saistību perioda uz nākamo (SES un ESV „uzkrāšana”), un ar nosacījumu, ka dalībvalstis izvēlas atļaut minēto SES un ESV uzkrāšanu (ņemot vērā, ka tiesības šādus kredītus uzkrāt ir ierobežotas), šo skaidrību var nodrošināt, paredzot, ka dalībvalstīm jāatļauj operatoriem minētās SES un ESV (kas piešķirtas par emisiju samazinājumiem pirms 2012. gada) apmainīt pret kvotām, kas derīgas no 2013. gada. Tomēr, tā kā dalībvalstīm nav obligāti jāpieņem SES un ESV, jo tās nevar būt pārliecinātas, ka varēs šos kredītus izmantot, lai izpildītu pašreizējās starptautiskās saistības, šo prasību nepiemēro pēc 2014. gada 31. decembra. Operatoriem jāsniedz tādas pašas garantijas attiecībā uz SES par emisiju samazinājumiem no 2013. gada, kas iegūtas, realizējot pirms 2013. gada uzsāktus projektus.

Grozījums Nr.  19

Direktīvas priekšlikums – grozījumu tiesību akts

23. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(23) Ja starptautiska nolīguma noslēgšana kavējas, jāparedz iespēja Kopienas tirdzniecības sistēmā izmantot kredītus, kas iegūti, realizējot kvalitatīvus projektus; tas iespējams, noslēdzot nolīgumus ar trešām valstīm. Ja noslēgtu šādus divpusējus vai daudzpusējus nolīgumi, būtu iespējams arī turpmāk Kopienas sistēmā akceptēt projektus, kas līdz 2012. gadam ļāva iegūt ESV, neraugoties uz to, ka Kioto protokols šādu iespēju neparedz.

(23) Ja starptautiska nolīguma noslēgšana kavējas, jāparedz iespēja Kopienas tirdzniecības sistēmā izmantot kredītus, kas iegūti, realizējot kvalitatīvus projektus; tas iespējams, noslēdzot nolīgumus ar trešām valstīm. Ja noslēgtu šādus divpusējus vai daudzpusējus nolīgumus, būtu iespējams arī turpmāk Kopienas sistēmā akceptēt projektus, kas līdz 2012. gadam ļāva iegūt ESV, neraugoties uz to, ka Kioto protokols šādu iespēju neparedz. Šādiem projektiem ir jāatbalsta vides un sociālā ilgtspējība, jānodrošina labvēlīga ietekme uz vidi, jānovērš oglekļa emisiju pārvirze un jāietver pārredzams apstiprināšanas un pārbaudes mehānisms.

Pamatojums

Projektiem, par kuriem panākta vienošanās, kamēr nav noslēgts topošais starptautiskais nolīgums par klimata pārmaiņām, ir jābūt ļoti kvalitatīviem un jānodrošina ieguvumi vides un sociālajā jomā.

Grozījums Nr.  20

Direktīvas priekšlikums – grozījumu tiesību akts

24. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(24) Vismazāk attīstītās valstis klimata pārmaiņu ietekme skars vissmagāk, lai gan tās rada pavisam nelielu daļu siltumnīcefekta gāzu emisiju. Tāpēc tad, kad izsolēs gūtos ieņēmumus izmanto, lai atvieglotu jaunattīstības valstu pielāgošanos klimata pārmaiņu ietekmei, īpaša vērība jāpievērš vismazāk attīstīto valstu vajadzībām. Šajās valstīs realizēti pavisam nedaudzi TAM projekti, tāpēc būtu lietderīgi nepārprotami noteikt, ka pat tādā gadījumā, ja netiks noslēgts starptautisks nolīgums, tiks akceptēti kredīti no projektiem, kas pēc 2012. gada uzsākti šajās valstīs. Vismazāk attīstītās valstis šīs tiesības varēs izmantot līdz 2020. gadam ar nosacījumu, ka tās ir ratificējušas vai nu vispārēju nolīgumu par klimata pārmaiņām, vai divpusēju vai daudzpusēju nolīgumu ar Kopienu.

(24) Vismazāk attīstītās valstis klimata pārmaiņu ietekme skars vissmagāk, lai gan tās rada pavisam nelielu daļu siltumnīcefekta gāzu emisiju. Tāpēc tad, kad izsolēs gūtos ieņēmumus izmanto, lai atvieglotu jaunattīstības valstu pielāgošanos klimata pārmaiņu ietekmei, īpaša vērība jāpievērš vismazāk attīstīto valstu vajadzībām. Šajās valstīs realizēti pavisam nedaudzi TAM projekti, tāpēc būtu lietderīgi nepārprotami noteikt, ka pat tādā gadījumā, ja netiks noslēgts starptautisks nolīgums, tiks akceptēti kredīti no projektiem, kas pēc 2012. gada uzsākti šajās valstīs, ja tie patiesi ir papildu projekti un veicina ilgtspējīgu attīstību. Vismazāk attīstītās valstis šīs tiesības varēs izmantot līdz 2020. gadam ar nosacījumu, ka tās ir ratificējušas vai nu vispārēju nolīgumu par klimata pārmaiņām, vai divpusēju vai daudzpusēju nolīgumu ar Kopienu.

Grozījums Nr.  21

Direktīvas priekšlikums – grozījumu tiesību akts

25. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(25) Kad būs noslēgts gaidāmais starptautiskais nolīgums par klimata pārmaiņām, TAM kredītus no trešām valstīm Kopienas sistēmā drīkstēs izmantot tikai tādā gadījumā, ja šīs valstis ratificējušas starptautisko nolīgumu.

(25) Kad Kopiena būs ratificējusi gaidāmo starptautisko nolīgumu par klimata pārmaiņām, varēs izmantot papildu kredītus apmērā, kas nepārsniedz pusi no papildu samazinājuma Kopienas sistēmā un kvalitatīvus TAM kredītus no trešām valstīm Kopienas sistēmā drīkstēs izmantot tikai tādā gadījumā, ja šīs valstis ratificējušas starptautisko nolīgumu.

Grozījums Nr.  22

Direktīvas priekšlikums – grozījumu tiesību akts

31.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(31a) Vajadzētu mudināt Kopienas sistēmā piedalīties arī Eiropas Savienības kaimiņvalstis, ja tās atbilst šīs direktīvas prasībām. Komisijai ir jādara viss iespējamais šā mērķa sasniegšanai, piedaloties sarunās un sniedzot finansiālu un tehnisku atbalstu esošajām un topošajām kandidātvalstīm un valstīm, uz kurām attiecas Eiropas kaimiņattiecību politika. Tas sekmētu tehnoloģiju un zināšanu tālāku nodošanu šīm valstīm, kas ir svarīgs veids, kā veicināt vispārēju labumu ekonomikas, vides un sociālajā jomā.

Pamatojums

Ir būtiski mudināt ES kaimiņvalstis pievienoties ES emisiju tirdzniecības sistēmai. Tas ir svarīgi ne tikai no vides un attīstības viedokļa, bet arī palīdzētu risināt oglekļa emisiju pārvirzes problēmu gadījumos, kad ES uzņēmumi pārceļas ārpus ES robežām.

Grozījums Nr.  23

Direktīvas priekšlikums – grozījumu tiesību akts

33. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(33) [Runājot par pieeju kvotu piešķiršanai, aviācijai būtu jāpiemēro tāds pats režīms kā citām nozarēm, kurām piešķir pagaidu bezmaksas kvotas, nevis režīms, ko attiecina uz elektroenerģijas ražotājiem. Tas nozīmē, ka 2013. gadā 80 % no kvotām piešķirs bez maksas, bet pēcāk aviācijai piešķirto bezmaksas kvotu apjoms ik gadu samazināsies par vienādu daudzumu un 2020. gadā bezmaksas kvotas vairs nepiešķirs. Kopienai un dalībvalstīm arī turpmāk jācenšas panākt vienošanās par globāliem pasākumiem, lai samazinātu siltumnīcefekta gāzu emisijas aviācijas nozarē; kad nākamo reizi pārskatīs Kopienas sistēmu, jāizvērtē arī stāvoklis šajā nozarē.]

(33) [Runājot par pieeju kvotu piešķiršanai, aviācijai būtu jāpiemēro tāds pats režīms kā citām nozarēm, kurām piešķir pagaidu bezmaksas kvotas, nevis režīms, ko attiecina uz elektroenerģijas ražotājiem. Kopienai un dalībvalstīm arī turpmāk jācenšas panākt vienošanās par globāliem pasākumiem, lai samazinātu siltumnīcefekta gāzu emisijas aviācijas nozarē; kad nākamo reizi pārskatīs Kopienas sistēmu, jāizvērtē arī stāvoklis šajā nozarē.]

Pamatojums

Aviācijas nozare arī ir viena no tām nozarēm, attiecībā uz kurām ir jānosaka oglekļa emisiju pārvirzes risks gadījumā, ja netiek noslēgts starptautisks nolīgums.

Grozījums Nr.  24

Direktīvas priekšlikums – grozījumu tiesību akts

33.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(33a) Ir svarīgi Kopienas emisiju tirdzniecības sistēmu nākotnē attiecināt arī uz citiem nozīmīgiem siltumnīcefekta gāzu emitentiem, jo īpaši transporta nozarē, piemēram, uz kuģniecības uzņēmumiem, un, iespējams, arī uz kalnrūpniecību un atkritumu saimniecību. Paturot prātā šo mērķi, Komisijai iespējami drīz ir jāierosina attiecīgi grozījumi, kuriem pievieno ietekmes novērtējumu, lai līdz 2013. gadam Kopienas emisiju tirdzniecības sistēmā iekļautu kuģniecības nozari un noteiktu datumu autotransporta nozares iekļaušanai šajā sistēmā.

Pamatojums

ES ETS ir jāiekļauj autotransporta nozare un kuģniecības nozare, tāpat kā, iespējams, arī kalnrūpniecība un atkritumu saimniecība.

Grozījums Nr.  25

Direktīvas priekšlikums – grozījumu tiesību akts

33.b apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(33b) Lai starptautiskajā tirgū nodrošinātu līdzvērtīgus konkurences apstākļus, Komisija vajadzības gadījumā izdod pamatnostādnes vai iesniedz priekšlikumus attiecībā uz izmantotajām definīcijām, maksu un sankcijām, tādējādi vēl vairāk saskaņojot šīs direktīvas piemērošanu.

Pamatojums

Lai ES nodrošinātu lielāku juridisko noteiktību un radītu patiesi līdzvērtīgus konkurences apstākļus, būtu jāparedz papildu saskaņošana, piemēram, attiecībā uz dalībvalstīs piemērotajām definīcijām (slēgšana), maksu un sankcijām.

Grozījums Nr.  26

Direktīvas priekšlikums – grozījumu tiesību akts

34. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(34) Šīs direktīvas ieviešanai vajadzīgie pasākumi jāpieņem saskaņā ar Padomes 1999. gada 28. jūnija Lēmumu 1999/468/EK, ar ko nosaka Komisijai piešķirto izpildes pilnvaru īstenošanas procedūras . Jo īpaši Komisijai jāpiešķir pilnvaras pieņemt pasākumus attiecībā uz kvotu izsoli, Kopienas pagaidu kvotu piešķiršanu, emisiju monitoringu, ziņošanu un pārbaudi, pārbaudītāju apstiprināšanu un projektu saskaņoto noteikumu īstenošanu. Tā kā šie pasākumi ir vispārēja rakstura un paredzēti, lai grozītu šīs direktīvas nebūtiskus elementus un lai papildinātu šo direktīvu, pievienojot vai grozot jaunus nebūtiskus elementus, tie būtu jāpieņem saskaņā ar regulatīvo procedūru, veicot rūpīgu pārbaudi, kas paredzēta Lēmuma 1999/468/EK 5.a pantā.

(34) Pasākumi, kas ir vajadzīgi šīs direktīvas īstenošanai, būtu jāapstiprina saskaņā ar Padomes 1999. gada 28. jūnija Lēmumu 1999/468/EK, ar ko nosaka Komisijai piešķirto ieviešanas pilnvaru īstenošanas kārtību. Jo īpaši Komisijai jāpiešķir pilnvaras pieņemt pasākumus attiecībā uz kvotu izsoli, Kopienas pagaidu kvotu piešķiršanu, emisiju monitoringu, ziņošanu un pārbaudi, noteikumu par jaunu iekārtu definīciju saskaņošanu, pārbaudītāju apstiprināšanu un projektu saskaņoto noteikumu īstenošanu. Tā kā šie pasākumi ir vispārēja rakstura un paredzēti, lai grozītu šīs direktīvas nebūtiskus elementus un lai papildinātu šo direktīvu, pievienojot vai grozot jaunus nebūtiskus elementus, tie būtu jāpieņem saskaņā ar regulatīvo procedūru, veicot rūpīgu pārbaudi, kas paredzēta Lēmuma 1999/468/EK 5.a pantā.

Grozījums Nr.  27

Direktīvas priekšlikums – grozījumu tiesību akts

34.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(34a) Informācijai par šīs direktīvas piemērošanu ir jābūt viegli pieejamai, jo īpaši maziem un vidējiem uzņēmumiem (MVU). Lai palīdzētu uzņēmumiem, jo īpaši MVU, izpildīt šīs direktīvas prasības, dalībvalstīm vajadzētu izveidot valsts līmeņa palīdzības dienestus.

Pamatojums

Iekļauts ziņojumā bez balsošanas, pamatojoties uz 47. noteikumu. Daudzi uzņēmumi ES emisiju tirdzniecības sistēmā ir MVU, kuriem nav pietiekamu līdzekļu un kuri atrodas neizdevīgākā stāvoklī salīdzinājumā ar lielajiem uzņēmumiem, kuri iegūst kvotas izsolēs un tirdzniecībā. Mazākais, ko varētu darīt MVU labā, būtu viņiem sniegt viegli pieejamu informāciju par detalizētām prasībām šajā jomā. Katrai dalībvalstij ir piemērots cits risinājums atkarībā no konkrētās iestāžu sistēmas, līdzīgi kā tas tika noteikts REACH direktīvā.

Grozījums Nr.  28

Direktīvas priekšlikums – grozījumu tiesību akts

1. pants – 1. punkts

Direktīva 2003/87/EK

1. pants –jauna daļa

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Regula arī nosaka, ka vēl vairāk jāsamazina siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisijas, lai sekmētu emisiju samazināšanu tādā mērā, kā no zinātnes viedokļa ir vajadzīgs, lai novērstu bīstamas klimata pārmaiņas.

Regula arī nosaka, ka vēl vairāk jāsamazina siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisijas, lai sekmētu emisiju samazināšanu tādā mērā, kā no zinātnes viedokļa ir vajadzīgs, lai novērstu bīstamas klimata pārmaiņas. Kopienai jāturpina īstenot emisiju samazināšana par 30 % zemāk par līmeni 1990. gadā, ko būtu jāuzsāk pēc tam, kad Kopiena būs pabeigusi gaidāmā starptautiskā nolīgumu par klimata pārmaiņām ratifikācijas procedūru.

Grozījums Nr.  29

Direktīvas priekšlikums – grozījumu tiesību akts

1. pants – 2. punkts – b apakšpunkts

Direktīva 2003/87/EK

3. pants – h apakšpunkts

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(h) „jauna iekārta” ir iekārta, kas veic vienu vai vairākas I pielikumā minētās darbības un kurai izsniegta siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisijas atļauja pēc tam, kad Komisijai iesniegts 11. panta 1. punktā minētais saraksts;

(h) „jauna iekārta” ir iekārta, ar kuru veic vienu vai vairākas I pielikumā minētās darbības un par kuru saņemta siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisiju atļauja vai atjaunota siltumnīcefekta gāzu emisiju atļauja sakarā ar iekārtas jaudas palielināšanu vismaz par 20 % vai būtisku iekārtas profila vai darbības veida maiņu pēc tam, kad Komisijai iesniegts 11. panta 1. punktā minētais saraksts;

Grozījums Nr.  30

Direktīvas priekšlikums – grozījumu tiesību akts

1. pants – 2. punkts – c apakšpunkts

Direktīva 2003/87/EK

3. pants – v apakšpunkts (jauns)

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

[(v)„starptautisks nolīgums” ir visaptverošs nolīgums starp valstīm, kas saistīts ar UNFCCC, kuras mērķis ir samazināt globālās siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisijas un kas nepieciešams lai efektīvi risinātu klimata pārmaiņu radītās problēmas, ierobežojot globālās temperatūras pieaugumu līdz 2°C, un ar ko nosaka ES mērķi ar nosacījumu, ka arī citas attīstītās valstis apņemas īstenot līdzvērtīgus emisiju samazinājumus, bet ekonomiski spēcīgākās jaunattīstības valstis apņemas emisijas samazināt proporcionāli to saistībām un iespējām.

Grozījums Nr.  31

Direktīvas priekšlikums – grozījumu tiesību akts

1. pants – 2.a punkts (jauns)

Direktīva 2003/87/EK

3.c pants – 2. punkts

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(2.a) Direktīvas 3.c panta 2. punktu aizstāj ar šādu:

 

"2. Atbilstīgi 9. pantā minētajam samazinājuma lineārajam koeficientam no 2013. gada un katru turpmāko gadu kvotu kopapjoms, ko piešķir gaisa kuģu ekspluatantiem, samazinās no 95 %.”

Grozījums Nr.  32

Direktīvas priekšlikums – grozījumu tiesību akts

1. pants – 2.b punkts (jauns)

Direktīva 2003/87/EK

3.d pants – 2. punkts

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(2.b) Direktīvas 3.d panta 2. punktu aizstāj ar šādu:

 

„2. Ievērojot 10.b pantu, bezmaksas kvotu apjoms, ko piešķir saskaņā ar šā panta 3. līdz 5. punktu [un 3.c panta 2. punktu], 2013. gadā ir 80 % no daudzuma, kas noteikts saskaņā ar 1. punktā minētajiem pasākumiem, un pēc tam bezmaksas kvotas ik gadus samazina par vienādu daudzumu, lai 2020. gadā bezmaksas kvotas vairs netiktu piešķirtas. No 2014. gada saskaņā ar šo punktu bezmaksas kvotas aviācijas ekspluatantiem samazina par vienādu daudzumu, lai 2020. gadā bezmaksas kvotas vairs netiktu piešķirtas.”

Pamatojums

Atbilst tekstam, par ko Padome un Parlaments vienojās attiecībā uz aviācijas iekļaušanu emisiju tirdzniecības sistēmā. Vienošanās paredz, ka var palielināt izsolīto kvotu daudzumu, veicot vispārējo pārskatīšanu. Grozījuma autori atsaucās uz šo iespēju un atbalsta ideju, ko Eiropas Komisija izvirzīja vispārējā pārskatīšanā.

Grozījums Nr.  33

Direktīvas priekšlikums – grozījumu tiesību akts

1. pants – 2.a punkts (jauns)

Direktīva 2003/87/EK

4. pants

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(2a) Direktīvas 4. pantu aizstāj ar šādu:

 

„4. pants

 

Siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisijas atļaujas

 

Dalībvalstis nodrošina, ka no 2005. gada 1. janvāra neviena iekārta neuzsāk I pielikumā minētās darbības, kuru rezultātā rodas attiecīgā emisija, ja vien operatoram nav saskaņā ar 5. un 6. pantu kompetentas iestādes piešķirtas atļaujas vai arī iekārtai [..] nepiemēro Kopienas sistēmu saskaņā ar 27. pantu.”

Pamatojums

Tehnisks grozījums Direktīvas 2003/87/EK pantā, kas Komisijas priekšlikumā netika grozīts. Ar to precizē, ka izņēmumi III posmā attiecībā uz mazām iekārtām saskaņā ar 27. pantu vairs nebūs pagaidu, bet pastāvīgi.

Grozījums Nr.  34

Direktīvas priekšlikums – grozījumu tiesību akts

1. pants – 3. punkts

Direktīva 2003/87/EK

5. pants – d apakšpunkts

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(d) plānotie pasākumi, lai veiktu emisijas monitoringu un ziņotu par to saskaņā ar 14. pantā minēto regulu.”

(d) monitoringa plāns un citi pasākumi, lai īstenotu prasības saskaņā ar 14. pantā minēto regulu.

Pamatojums

Monitoringa plāns ir būtiska juridiska prasība, lai saņemtu SEG atļauju. Tāpēc ES ETS direktīvas 5. pantā tas būtu jāpiemin. Ar šo plānu jāpilda 14. pantā minētās jaunās regulas par monitoringa un ziņošanas kārtību prasības.

Grozījums Nr.  35

Direktīvas priekšlikums – grozījumu tiesību akts

1. pants – 5. punkts

Direktīva 2003/87/EK

9. pants – 2. daļa

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Līdz 2010. gada 30. jūnijam Komisija publisko 2013. gada kvotu absolūto apjomu, pamatojoties uz to kvotu kopapjomu, kuras dalībvalstis piešķīrušas saskaņā ar Komisijas lēmumiem par emisiju kvotu valsts sadales plāniem 2008.–2012. gada periodā.

Līdz 2009. gada 30. septembrim Komisija publisko 2013. gada kvotu absolūto apjomu, pamatojoties uz to kvotu kopapjomu, kuras dalībvalstis piešķīrušas vai piešķirs saskaņā ar Komisijas lēmumiem par emisiju kvotu valsts sadales plāniem 2008.–2012. gada periodā.

Pamatojums

Kvotu apjoms, kuras dalībvalstis piešķir saskaņā valsts kvotu sadales plāniem 2008.–2012. gada periodā, jāprecizē pirms 2010. gada, tāpēc šo datumu var pārcelt.

Grozījums Nr.  36

Direktīvas priekšlikums – grozījumu tiesību akts

1. pants – 5. punkts

Direktīva 2003/87/EK

9. pants – 3. daļa

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Lineāro faktoru Komisija pārskata ne vēlāk kā 2025. gadā.

Lineāro faktoru Komisija pārskata ne vēlāk kā 2020. gadā.

Pamatojums

Mēs uzskatām, ka ir ieteicams pārskatīt lineāro koeficientu pirms jaunā perioda sākuma. Līdz 2020. gadam mūsu rīcībā būs jauna informācija, kas parādīs, vai ir nepieciešams/iespējams noteikt stingrākus samazinājuma uzdevumus vai nav. Nav iemesla, kāpēc būtu jāgaida līdz 2025. gadam.

Grozījums Nr.  37

Direktīvas priekšlikums – grozījumu tiesību akts

1. pants – 6. punkts

Direktīva 2003/87/EK

9.a pants – 2. punkts – 1. daļa

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

2. Kas attiecas uz iekārtām, kas Kopienas sistēmā iekļautas tikai no 2013. gada, dalībvalstis nodrošina, ka šādu iekārtu operatori var attiecīgajai kompetentajai iestādei iesniegt neatkarīgi pārbaudītus datus par emisijām, lai šīs iekārtas varētu ņemt vērā, aprēķinot piešķiramo kvotu apjomu.

2. Kas attiecas uz iekārtām, kas Kopienas sistēmā iekļautas tikai no 2013. gada, dalībvalstis nodrošina, ka šādu iekārtu operatori attiecīgajai kompetentajai iestādei iesniedz pienācīgi pamatotus un neatkarīgi pārbaudītus datus par emisijām, lai šīs iekārtas varētu ņemt vērā, aprēķinot piešķiramo kvotu apjomu.

Pamatojums

Tas ir jādara obligāti, ja no šiem datiem ir atkarīgs piešķiramo kvotu apjoms.

Grozījums Nr.  38

Direktīvas priekšlikums – grozījumu tiesību akts

1. pants – 6. punkts

Direktīva 2003/87/EK

9.a pants – 3. punkts

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

3. Komisija publicē 1. un 2. punktā minētos koriģētos apjomus.

3. Komisija līdz 2010. gada 30. septembrim publicē 1. un 2. punktā minētos koriģētos apjomus.

Pamatojums

Tehniskas izmaiņas, lai precizētu datumu, līdz kuram Komisijai jāpublicē dati, ko iesniedz dalībvalstis saistībā ar iekārtām, kurām II posma laikā tika dota izvēle vai kuras iekļautas sistēmā no 2013. gada.

Grozījums Nr.  39

Direktīvas priekšlikums – grozījumu tiesību akts

1. pants – 6. punkts

Direktīva 2003/87/EK

9.a pants – 3.a punkts (jauns)

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

3.a Attiecībā uz iekārtām, kuras saskaņā ar 27. pantu ir izslēgtas no Kopienas sistēmas, vai sakarā ar to slēgšanu no 2013. gada 1. janvāra tām piešķiramo kvotu kopapjomu pielāgo „uz leju”, lai tas atspoguļotu apstiprināto emisiju vidējo kopapjomu, kurš šīm iekārtām bija piešķirts periodā no 2005. līdz 2007. gadam, atņemot 21 % šo emisiju; šis apjoms atbilst samazinājumam, kādu prasa iekārtām, kuras ir Kopienas sistēmā, lai sasniegtu siltumnīcefekta gāzu samazinājumu vismaz par 20 % salīdzinājumā ar 1990.gada līmeni. Kad tiks noslēgts starptautisks nolīgums par klimata pārmaiņām, kvotu daudzumu, kas saskaņā ar šo punktu ir pielāgots „uz leju”, samazina, lai atspoguļotu siltumnīcefekta gāzu emisiju pārskatīto samazinājumu zem 1990. gada līmeņa.

Pamatojums

Šis grozījums saistīts ar grozījumu 27. pantā, kurā paaugstināta emisijas robežvērtība līdz 25 000. Tas atbrīvos 6300 (nevis 4200) mazas iekārtas no sistēmas administratīvā sloga, bet novērš tikai 2,4 % kopējā emisiju daudzuma. Grozījums 9.a pantā ir nepieciešams, lai veiktu kopējās maksimālās robežas atbilstošu lejupejošu korekciju.

Grozījums Nr.  40

Direktīvas priekšlikums – grozījumu tiesību akts

1. pants – 7. punkts

Direktīva 2003/87/EK

10. pants – 1. punkts

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1. Sākot ar 2013. gadu, dalībvalstis izsola visas kvotas, kas nav piešķirtas bez maksas saskaņā ar 10.a pantu.

1. Laika periodiem sākot ar 2013. gadu, dalībvalstis izsola visas kvotas, kas nav piešķirtas bez maksas saskaņā ar 10.a pantu. Līdz 2010. gada 31. decembrim Komisija, pamatojoties uz iesniegtajiem ziņojumiem un 10.a panta 6. punktu, nosaka un publicē paredzamo Kopienas kvotu apjomu, kas jāizsola 2013.–2020. gada periodā.

Pamatojums

Lai nodrošinātu ETS un elektroenerģijas sektora pienācīgu darbību, ir svarīgi, ka 2013. gadam paredzēto kvotu izsoles notiek pirms 2013. gada 1. janvāra.

Grozījums Nr.  41

Direktīvas priekšlikums – grozījumu tiesību akts

1. pants – 7. punkts

Direktīva 2003/87/EK

10. pants – 2. punkts – a apakšpunkts

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(a) 90% no kopējā izsolāmā kvotu apjoma sadala starp dalībvalstīm tādās daļās, kas ir vienādas ar attiecīgās dalībvalsts apstiprināto emisiju daļu Kopienas sistēmā 2005. gadā;

(a) 90 % no kopējā izsolāmā kvotu apjoma sadala starp dalībvalstīm tādās daļās, kas ir vienādas ar attiecīgās dalībvalsts apstiprināto emisiju daļu vidējo rādītāju Kopienas sistēmā 2005.–2007. gadā;

Grozījums Nr.  42

Direktīvas priekšlikums – grozījumu tiesību akts

1. pants – 7. punkts

Direktīva 2003/87/EK

10. pants – 3. punkts

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

3. Vismaz 20 % no ieņēmumiem, kas gūti, izsolot 2. punktā minētās kvotas (tostarp visiem ieņēmumiem no izsolēm, kas minētas 2. punkta b) apakšpunktā), izmanto šādiem mērķiem:

3. Vismaz 50 % no ieņēmumiem, kas iegūti, izsolot 2. punktā minētās kvotas [..], būtu jāizmanto īpašā starptautiskā fondā šādā veidā:

(a) siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisiju samazināšana, tostarp iemaksas Pasaules energoefektivitātes un atjaunojamās enerģijas fondā, pielāgošanās klimata pārmaiņu ietekmei, finansējums pētniecībai un attīstībai emisiju samazināšanas un pielāgošanās jomā, tostarp līdzdalība Eiropas Energotehnoloģiju stratēģiskā plāna iniciatīvās;

(a) vienu ceturto daļu fondiem, lai novērstu mežu izciršanu un palielinātu apmežošanu un mežu atjaunošanu valstīs, kas ir ratificējušas gaidāmo starptautisko nolīgumu, ņemot vērā:

 

– pamatiedzīvotāju tiesības un vajadzības,

 

– bioloģiskās daudzveidības saglabāšanu un

 

– mežu resursu ilgtspējīgu izmantošanu;

(b) atjaunojamās enerģijas attīstība, lai sasniegtu ES mērķi — lai izpildītu Kopienas saistības līdz 2020. gadam panākt, ka 20 % no izmantotās enerģijas ir atjaunojamā enerģija, un palielināt energoefektivitāti par 20 %;

(b) vienu ceturto daļu, — lai samazinātu emisijas jaunattīstības valstīs, kuras ir ratificējušas gaidāmo starptautisko nolīgumu, un nodotu tehnoloģiju šīm valstīm, piemēram, izmantojot Pasaules energoefektivitātes un atjaunojamās enerģijas fondu;

(c) siltumnīcas efektu izraisošo gāzu uztveršana un ģeoloģiskā uzglabāšana, īpaši no ogļu spēkstacijām;

(c) vienu pusi, lai — sekmētu pielāgošanos klimata pārmaiņu nelabvēlīgajai ietekmei jaunattīstības valstīs, kuras ir ratificējušas gaidāmo starptautisko nolīgumu par klimata pārmaiņām.

(d) pasākumi mežu izciršanas novēršanai, īpaši vismazāk attīstītajās valstīs;

 

(e) pasākumi, lai sekmētu jaunattīstības valstu pielāgošanos klimata pārmaiņu ietekmei;

 

(f) pasākumi, lai risinātu sociālas grūtības mājsaimniecībās ar maziem un vidējiem ienākumiem, piemēram, palielinot mājokļu energoefektivitāti un siltumizolāciju, un

 

(g) Kopienas sistēmas pārvaldības administratīvo izdevumu segšana.

 

Grozījums Nr.  43

Direktīvas priekšlikums – grozījumu tiesību akts

1. pants – 7. punkts

Direktīva 2003/87/EK

10. pants – 3.a punkts (jauns)

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

3.a Ieņēmumi, kas nav izmantoti saskaņā ar 3. punktu, tostarp visi ieņēmumi no 2.b punktā minētajām izsolēm, ir jāizmanto, lai risinātu klimata pārmaiņu radītās problēmas, cita starpā:

 

(a) siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisiju samazināšanai un lai piemērotos klimata pārmaiņu ietekmei, finansējumam pētniecībai un izstrādei emisiju samazināšanas un pielāgošanās jomā, tostarp līdzdalībai Eiropas Energotehnoloģiju stratēģiskā plāna un Eiropas Tehnoloģiju platformas iniciatīvās;

 

(b) lai izstrādātu atjaunojamus enerģijas avotus, tā nodrošinot Kopienas saistību izpildi — līdz 2020. gadam panākt, ka 20 % no izmantotās enerģijas ir atjaunojamā enerģija;

 

(c) lai nodrošinātu Kopienas saistību izpildi — līdz 2020. gadam par 20 % palielināt energoefektivitāti;

 

(d) lai videi drošā veidā uztvertu un ģeoloģisko uzglabātu siltumnīcas efektu izraisošās gāzes no ogļu spēkstacijām un rūpniecības nozarēm un apakšnozarēm;

 

(e) lai finansētu pētniecību un izstrādi energoefektivitātes un tīro tehnoloģiju jomā nozarēs, uz kurām attiecas šī direktīva;

 

(f) lai veiktu papildu pasākumus, kas ļauj novērst mežu izciršanu, veicina ilgtspējīgu apmežošanu un mežu apsaimniekošanu Eiropā, kā arī lai Kopienā ražotu un izmantotu ilgtspējīgu biomasu;

 

(g) lai novērstu energoresursu nepietiekamību, piemēram, finansējot pasākumus, lai veicinātu lielāku energoefektivitāti un izolāciju;

 

(h) lai rosinātu pāreju uz zemu emisiju transportlīdzekļiem, tostarp pārvadājumu novirzīšanai, un lai kompensētu elektroenerģijas izmaksu pieaugumu dzelzceļa nozarē;

 

(i) Kopienas sistēmas pārvaldības administratīvo izdevumu segšanai un

 

(j) iekārtām pētniecībai, jauninājumiem un ieguldījumiem zema oglekļa satura tehnoloģijās, tostarp atjaunojamās enerģijas tehnoloģijās, siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisijas uztveršanai un ģeoloģiskai uzglabāšanai, kā arī energoefektīvākiem ražošanas procesiem proporcionāli netiešām emisijām, kuras radījušas šīs iekārtas, izmantojot elektrību, un saskaņā ar noteikumiem par valsts palīdzību.

Grozījums Nr.  44

Direktīvas priekšlikums – grozījumu tiesību akts

1. pants – 7. punkts

Direktīva 2003/87/EK

10. pants – 4. punkts

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

4. Ziņojumos, ko dalībvalstis iesniedz saskaņā ar Lēmumu Nr. 280/2004/EK, ietver informāciju par ieņēmumu izmantošanu ikvienam minētajam mērķim.

4. Ziņojumos, ko dalībvalstis iesniedz saskaņā ar Lēmumu Nr. 280/2004/EK, ietver informāciju par ieņēmumu izmantošanu 3. un 3.a punktā noteiktajam mērķim.

Grozījums Nr.  45

Direktīvas priekšlikums – grozījumu tiesību akts

1. pants – 7. punkts

Direktīva 2003/87/EK

10. pants – 5. punkts

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

5. Līdz 2010. gada 31. decembrim Komisija pieņem regulu par izsoles grafiku, administrēšanu un citiem aspektiem, lai nodrošinātu, ka izsoles norit atklāti, pārredzami un bez diskriminācijas. Izsoles rīko tā, lai operatoriem (jo īpaši visiem mazajiem un vidējiem uzņēmumiem, kas iesaistījušies Kopienas sistēmā) nodrošinātu pilnīgu pieeju un lai citi dalībnieki neradītu šķēršļus izsoles norisei. Minēto pasākumu, kas ir paredzēts, lai grozītu nebūtiskus šīs direktīvas elementus, pieņem saskaņā ar [23. panta 3. punktā] minēto regulatīvo kontroles procedūru.

5. Līdz 2010. gada 30. septembrim Komisija saskaņā ar regulatīvo kontroles procedūru, kas minēta 23. panta 3. punktā, pieņem regulu par izsoles grafiku, administrēšanu un citiem aspektiem, lai nodrošinātu, ka izsoles norit atklāti, pārredzami un bez diskriminācijas. Izsoles sistēmu nosaka tā, lai pastāvīgi nodrošinātu likvīdu un pārredzamu tirgu.

 

Lai nodrošinātu šo mērķu īstenošanu, pirmajā daļā minētajai regulai jābalstās uz šādiem principiem:

 

– vienotas sistēmas izmantošana, kas ir pieejama no attāluma, efektīva, pieejama par pieņemamām izmaksām un kuras integritāti nodrošina viens vienīgs operators Kopienas līmenī;

 

– piekļuve izsolei ar minimālām izmaksām jebkurai ieinteresētai personai, kura iesniedz pierādījumu par maksātspēju un kurai kvotu reģistrā ir atvērts konts;

 

– regulā nosaka grafiku izsolei nodotajiem apjomiem atbilstīgi kvotu atmaksas termiņiem un uzņēmumu naudas plūsmas ierobežojumiem; grafikam jāizslēdz iespēja veikt tikai vienu izsoli visā attiecīgajā periodā.

 

Regulā paredz tirgus uzraudzību, ko veic kāda jau izveidota vai vēl izveidojama organizācija un kuras uzdevumi ir līdzīgi preču tirgus uzraudzības iestādes uzdevumiem.

Pamatojums

ES jāspēj veikt lielākus ieguldījumus ar enerģētiku saistītajās un CO2 emisiju samazināšanas tehnoloģijās, kas nepieciešamas, lai radītu iespēju samazināt CO2 emisijas laikā no šī brīža līdz 2050. gadam. Ja ieņēmumi tiks izmantoti Kopienas līmenī, Eiropā pētniecību varētu pienācīgi organizēt, lai tā varētu darboties līdzvērtīgos apstākļos kā, piemēram, Amerikas Savienotajās Valstīs un Japānā.

Grozījums Nr.  46

Direktīvas priekšlikums – grozījumu tiesību akts

1. pants – 7. punkts

Direktīva 2003/87/EK

10. pants – 5.a punkts (jauns)

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

5.a Dalībvalstis, konsultējoties ar Komisiju, var pilnvarot kopēju aģentūru vai iestādi rīkoties to vārdā kvotu izsolē. Ieņēmumi, kas gūti no izsolēm, kuras veikušas kopējas aģentūras vai iestāde, ir jāsadala starp dalībvalstīm saskaņā ar 2. punktu, cik iespējams drīz pēc katras izsoles.

Pamatojums

Kopienas kopējais izsolei paredzēto kvotu apjoms ir jānosaka un jāpaziņo, lai dalībvalstis varētu aprēķināt kvotu apjomu, kuru tās var izsolīt saskaņā ar 10. panta 2. punktu. Ir jāņem vērā izsoļu rīkošanas sarežģītība un administratīvās izmaksas 27 dalībvalstīs, ņemot vērā nākamo Komisijas regulu par izsolēm.

Grozījums Nr.  47

Direktīvas priekšlikums – grozījumu tiesību akts

1. pants – 8. punkts

Direktīva 2003/87/EK

10.a pants – 1. punkts – 1. daļa

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1. Komisija līdz 2011. gada 30. jūnijam pieņem Kopienas mērogā pilnībā saskaņotus īstenošanas noteikumus 2. līdz 6. un 8. punktā minēto kvotu saskaņotai piešķiršanai.

1. Komisija līdz 2010. gada 30. jūnijam pieņem Kopienas mērogā pilnībā saskaņotus īstenošanas noteikumus 2. līdz 6. un 8. punktā minēto kvotu saskaņotai piešķiršanai.

Pamatojums

Tā kā trešajā daļā jau ir ietverta saskaņota standartu sistēma, atsauce uz 2., 6. un 8. punktu papildu skaidrību nesniedz. Plānošanas drošības nolūkā lēmums par minēto standartu sistēmu jāpieņem līdz 2010. gada vidum. Šis grozījums uzsver standartu izmantošanu un to nozīmīgās īpašības.

Grozījums Nr.  48

Direktīvas priekšlikums – grozījumu tiesību akts

1. pants – 8. punkts

Direktīva 2003/87/EK

10.a pants – 1. punkts – 3. daļa

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Pirmajā daļā minētie pasākumi pēc iespējas nodrošina, ka kvotu piešķiršana rosina izmantot siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisijas samazinošas un energoefektīvas tehnoloģijas, vērību pievēršot vislietderīgākajiem paņēmieniem, aizstājējiem, alternatīviem ražošanas procesiem, biomasas izmantošanai un siltumnīcas efektu izraisošo gāzu uztveršanai un uzglabāšanai; kvotu piešķiršana nerada stimulu palielināt emisijas. Bezmaksas kvotas nepiešķir saistībā ar jelkādu elektroenerģijas ražošanu.

Pirmajā daļā minētie pasākumi pēc iespējas ietver visā Kopienā iepriekš saskaņotu nozarei atbilstošu standartu noteikšanu, lai nodrošinātu, ka kvotu piešķiršana rosina izmantot siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisijas samazinošas un energoefektīvas tehnoloģijas. Tie pamatojas uz vislietderīgākajiem paņēmieniem un tehnoloģijām, un tajos ņem vērā emisiju samazināšanas potenciālu, tostarp tehnisko potenciālu, aizstājējus, alternatīvus ražošanas procesus un biomasas izmantošanu, koģenerāciju un siltumnīcas efektu izraisošo gāzu uztveršanu, izmantošanu un uzglabāšanu.

 

Katrai nozarei, ja tas ir iespējams, standartus aprēķina attiecībā uz galaproduktu, nevis tikai attiecībā uz izejvielām, lai attiecīgajā nozarē visā ražošanas procesā pēc iespējas samazinātu siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisijas un palielinātu energoefektivitāti.

 

Šie pasākumi nerada stimulu palielināt emisijas kopumā vai uz vienu ražošanas vienību. Turklāt saskaņotajos noteikumos ir jāņem vērā arī emisijas, kas saistītas ar viegli uzliesmojošu dūmgāzu izmantošanu, arī to, kas radušās tērauda ražošanas procesā, ja no šādu gāzu rašanās rūpnieciskās ražošanas procesā nav iespējams izvairīties. Šajā sakarā noteikumos ir jāparedz bezmaksas kvotu piešķiršana to iekārtu operatoriem, kurās dedzina attiecīgās dūmgāzes, vai to iekārtu operatoriem, kurās šīs gāzes rodas.

 

Bezmaksas kvotas nepiešķir saistībā ar jelkādu elektroenerģijas ražošanu, izņemot gadījumus, kad elektroenerģiju ražo saistībā ar rūpniecisku siltumenerģijas ražošanu ļoti efektīvā koģenerācijas procesā atbilstoši Direktīvā 2004/8/EK noteiktajam, vai arī kad to ar iespējami labākajām tehnoloģijām ražo no atliekvielām, kas radušās rūpnieciskās ražošanas procesā, turklāt ar nosacījumu, ka šādā veidā iegūtu elektroenerģiju operators patērē savām vajadzībām; abos gadījumos kvotas piešķir saskaņā ar tādiem pašiem principiem, kādus piemēro I pielikumā minētajai rūpnieciskajai darbībai.

 

Izstrādājot principus standartu noteikšanai atsevišķās nozarēs, Komisija apspriežas ar attiecīgo nozaru pārstāvjiem.

Grozījums Nr.  49

Direktīvas priekšlikums – grozījumu tiesību akts

1. pants – 8. punkts

Direktīva 2003/87/EK

10.a pants – 1. punkts – 4. daļa

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Pēc tam, kad Kopiena ir noslēgusi starptautisku nolīgumu par klimata pārmaiņām, kurā paredzēti obligāti un Kopienā noteiktajiem līdzvērtīgi siltumnīcas efekta izraisošo gāzu samazinājumi, Komisija minētos pasākumus pārskata, lai nodrošinātu, ka bezmaksas kvotas piešķir tikai tādā gadījumā, ja tam ir pienācīgs pamatojums, ņemot vērā nolīguma nosacījumus.

Pēc tam, kad Kopiena ir noslēgusi gaidāmo starptautisko nolīgumu par klimata pārmaiņām, kurā paredzēti obligāti un Kopienā noteiktajiem līdzvērtīgi siltumnīcas efekta izraisošo gāzu samazinājumi, Komisija minētos pasākumus pārskata, lai nodrošinātu, ka bezmaksas kvotas piešķir tikai tādā gadījumā, ja tam ir pienācīgs pamatojums, ņemot vērā nolīguma nosacījumus.

Pamatojums

Grozījums Nr.  50

Direktīvas priekšlikums – grozījumu tiesību akts

1. pants – 8. punkts

Direktīva 2003/87/EK

10.a pants – 2. punkts

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

2. Ievērojot 3. punktu, bezmaksas kvotas nepiešķir elektroenerģijas ražošanas iekārtām, uztveršanas iekārtām, siltumnīcas efektu izraisošo gāzu transportēšanas cauruļvadiem vai uzglabāšanas iekārtām.

2. Ievērojot 3. un 6.b punktu, bezmaksas kvotas nepiešķir elektroenerģijas ražošanas iekārtām, uztveršanas iekārtām, to siltumnīcas efektu izraisošo gāzu transportēšanas cauruļvadiem vai uzglabāšanas iekārtām, kuras rada fosilā kurināmā izmantošana.

Pamatojums

Līdzsadedzināšana kopā ar biomasu vai atkritumiem ogļu spēkstacijās ir rentabls variants, lai palielinātu atjaunojamās enerģijas īpatsvaru Eiropā. Ir svarīgi nodrošināt, ka šāda līdzdedzināšana arī turpmāk būtu izdevīga izvēle kopā ar oglekļa uztveršanu un uzglabāšanu. Tāpēc, lai aizsargātu ieguldījumus oglekļa uztveršanā un uzglabāšanā, ir jābūt iespējam saņemt kredītus par to siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisiju uzglabāšanu, kuras rodas izmantojot kurināmo, kas nerada CO2 un līdz ar to novērš siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisiju nokļūšanu atmosfērā.

Grozījums Nr.  51

Direktīvas priekšlikums – grozījumu tiesību akts

1. pants – 8. punkts

Direktīva 2003/87/EK

10.a pants – 3. punkts

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

3. Bezmaksas kvotas var piešķirt elektroenerģijas ražotājiem par siltuma ražošanu, izmantojot augstas efektivitātes koģenerāciju (kā definēts Direktīvā 2004/8/EK), ja ir ekonomiski pamatots pieprasījums; tas vajadzīgs, lai nodrošinātu vienlīdzīgu attieksmi salīdzinājumā ar citiem siltuma ražotājiem. Pēc 2013. gada katru gadu šīm iekārtām par siltuma ražošanu piešķirto kvotu kopapjomu koriģē ar 9. pantā minēto lineāro koeficientu.

3. Bezmaksas kvotas ir jāpiešķir par siltuma ražošanu komunālajai apkurei un augstas efektivitātes koģenerācijai (kā definēts Direktīvā 2004/8/EK), ja ir ekonomiski pamatots pieprasījums attiecībā uz siltuma vai aukstuma ražošanu. Pēc 2013. gada katru gadu šīm iekārtām par siltuma ražošanu piešķirto kvotu kopapjomu koriģē ar 9. pantā minēto lineāro koeficientu.

Grozījums Nr.  52

Direktīvas priekšlikums – grozījumu tiesību akts

1. pants – 8. punkts

Direktīva 2003/87/EK

10.a pants – 4. punkts

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

4. Maksimālais kvotu apjoms, ko izmanto, aprēķinot piešķiramās kvotas iekārtām, kuras darbojas 2013. gadā un kurām laikposmā no 2008. līdz 2012. gadam piešķirta bezmaksas kvota, proporcionāli no Kopienas ikgadējā kopapjoma nedrīkst būt lielāks par to attiecīgo emisiju procentuālo daudzumu, ko šīs iekārtas emitējušas laikposmā no 2005. līdz 2007. gadam. Vajadzības gadījumā izmanto korekcijas koeficientu.

4. Maksimālais kvotu apjoms, ko izmanto, aprēķinot piešķiramās kvotas iekārtām, kuras darbojas 2013. gadā un kurām laikposmā no 2008. līdz 2012. gadam piešķirta bezmaksas kvota, proporcionāli no Kopienas ikgadējā kopapjoma nedrīkst būt lielāks par to attiecīgo emisiju procentuālo daudzumu, ko šīs iekārtas emitējušas laikposmā no 2005. līdz 2007. gadam. Vajadzības gadījumā izmanto vienotu starpnozaru korekcijas koeficientu.

Pamatojums

Komisijas priekšlikums ļautu dažām nozarēm palielināt emisijas un pārnest emisiju samazināšanas centienu slogu uz citām nozarēm. Vienots starpnozaru korekcijas koeficients nodrošina to, ka emisiju samazināšanā piedalās visas nozares.

Grozījums Nr.  53

Direktīvas priekšlikums – grozījumu tiesību akts

1. pants – 8. punkts

Direktīva 2003/87/EK

10.a pants – 5.a punkts (jauns)

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

5.a Ievērojot šajā pantā paredzētos bezmaksas kvotu piešķiršanas noteikumus, 4. un 5. punktā apzināto kopējo kvotu skaitu dala starp nozarēm, ņemot par pamatu tām apstiprināto emisiju daļu laikposmā no 2005. līdz 2007. gadam. Katra iekārta nozarē var saņemt kvotas no tā daudzuma, kas piešķirts šai nozarei saskaņā ar pasākumiem, kuri pieņemti atbilstīgi 1. punktam.

Pamatojums

Komisija ierosina izmantot šādu augšupēju sistēmu, lai aprēķinātu, cik bezmaksas kvotas piešķirt katrai iekārtai: nosakot standartu, skatoties, kā tās summējas pēc piešķiršanas iekārtām, un pārrēķinot tās, ja tās pārsniedz vispārējo pieļaujamo daudzumu. Lai paātrinātu šo procesu un katrai nozarei nodrošinātu lielāku paredzamību, priekšroka jādod lejupējai sistēmai. Komisijai vispirms vajadzētu vispārējo pieļaujamo daudzumu sadalīt starp nozarēm, pamatojoties uz pārbaudītām emisijām, un tikai tad izstrādāt nozares standartus, lai noteiktu, cik daudz kvotu piešķirt katrai attiecīgās nozares iekārtai.

Grozījums Nr.  54

Direktīvas priekšlikums – grozījumu tiesību akts

1. pants – 8. punkts

Direktīva 2003/87/EK

10.a pants – 6. punkts – 3. daļa

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Bezmaksas kvotas nepiešķir saistībā ar jebkādu elektroenerģijas ražošanu jaunās iekārtās.

Bezmaksas kvotas nepiešķir saistībā ar jelkādu elektroenerģijas ražošanu jaunās iekārtās, izņemot gadījumus, kad elektroenerģiju ražo saistībā ar rūpniecisku siltumenerģijas ražošanu ļoti efektīvā koģenerācijas procesā atbilstoši Direktīvā 2004/8/EK noteiktajam, vai arī kad to ar iespējami labākajām tehnoloģijām ražo no atliekvielām, kas radušās rūpnieciskās ražošanas procesā, turklāt ar nosacījumu, ka šādā veidā iegūtu elektroenerģiju operators patērē savām vajadzībām; abos gadījumos kvotas piešķir saskaņā ar tādiem pašiem principiem, kādus piemēro I pielikumā minētajai rūpnieciskajai darbībai.

 

Tomēr gadījumos, kad par degvielu izmanto dūmgāzes, kas radušās ražošanas procesā, tad visas kvotas piešķir dūmgāzi veidojošās iekārtas operatoram, turklāt saskaņā ar tādiem pašiem principiem, kādus piemēro I pielikumā minētajai rūpnieciskajai darbībai.

Grozījums Nr.  55

Direktīvas priekšlikums – grozījumu tiesību akts

1. pants – 7. punkts

Direktīva 2003/87/EK

10.a pants – 6.a punkts (jauns)

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

6.a Komisija līdz 2010. gada 31. decembrim pieņemt pilnībā saskaņotus Kopienas noteikumus par jaunas iekārtas definīciju, tostarp definīciju par jaudas palielināšanu vismaz par 20 % un par būtisku iekārtas profila vai darbības veida maiņu.

 

Pasākumus, kas paredzēti šīs direktīvas nebūtisku elementu grozīšanai, papildinot to, pieņem saskaņā ar 23. panta 3. punktā minēto regulatīvo kontroles procedūru.

Grozījums Nr.  56

Direktīvas priekšlikums – grozījumu tiesību akts

1. pants – 8. punkts

Direktīva 2003/87/EK

10.a pants – 6.b punkts (jauns)

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

6.b Līdz pat 500 miljoniem kvotu no jauno iekārtu rezerves ir jāpiešķir liela mēroga komerciāliem demonstrācijas projektiem, kuri uzņemas oglekļa dioksīda uztveršanu un ģeoloģisko uzglabāšanu ES teritorijā vai jaunattīstības valstīs un valstīs ar pārejas ekonomiku ārpus ES, kuras ir ratificējušas gaidāmo starptautisko nolīgumu.

 

Kvotas piešķir projektiem, kas finansiāli rentablā veidā un ģeogrāfiski saskaņotās vietās ES nodrošina oglekļa uztveršanas un uzglabāšanas tehnoloģiju attīstību, izmantojot daudzveidīgas ģeoloģiskās uzglabāšanas vietas. To piešķiršana ir atkarīga no CO2 emisiju kontrolētas novēršanas, izmantojot ģeoloģisko uzglabāšanu.

 

Komisija ierosina struktūru un procedūras, ar kuru palīdzību izvēlas projektus un piešķirt tiem kvotas. Tai ir jācenšas panākt, lai pirms 2009. gada novembrī paredzētās UNFCCC pušu konferences sanāksmes ir iespējams demonstrēt pārliecinošu progresu attiecībā uz līgumu slēgšanu par 12 liela mēroga komerciālu demonstrāciju projektu izveidi.

Pamatojums

Ja ES vēlas pārliecināt Ķīnu un citas valstis, kas intensīvi izmanto ogles, ratificēt starptautisku nolīgumu par ievērojamu CO2 emisiju samazināšanu, tai ir jāuzņemas vadošā loma oglekļa uztveršanas un uzglabāšanas tehnoloģiju attīstības jomā. Šī grozījuma mērķis ir saistībā ar ES emisiju ierobežojumu nodrošināt tūlītēju, skaidri saprotamu un no ES līdzekļiem finansētu mehānismu, kas ļautu oglekļa uztveršanas un uzglabāšanas projektu veicinātājiem segt projektu veidošanas izmaksas, kuru dēļ tehnoloģija sākumposmā nav komerciāli pieejama. Tas būs pamats tālākām sarunām ar Padomi par atsevišķiem jautājumiem.

Grozījums Nr.  57

Direktīvas priekšlikums – grozījumu tiesību akts

1. pants – 8. punkts

Direktīva 2003/87/EK

10.a pants – 7. punkts

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

7. Ievērojot 10.b pantu, bezmaksas kvotu apjoms, ko piešķir saskaņā ar šā panta 3. līdz 6. punktu [un 3.c panta 2. punktu], 2013. gadā ir 80 % no daudzuma, kas noteikts saskaņā ar 1. punktā minētajiem pasākumiem; pēc tam bezmaksas kvotas ik gadus samazina par vienādu daudzumu, lai 2020. gadā bezmaksas kvotas vairs netiktu piešķirtas.

7. Ievērojot 10.b pantu, bezmaksas kvotu apjoms, ko piešķir saskaņā ar šā panta 3. līdz 6. punktu [un 3.c panta 2. punktu], 2013. gadā ir 85% no daudzuma, kas noteikts saskaņā ar 1. punktā minētajiem pasākumiem; pēc tam bezmaksas kvotas ik gadus samazina par vienādu daudzumu, lai 2020. gadā bezmaksas kvotas vairs netiktu piešķirtas. No 2014. gada saskaņā ar 3.d panta 2. punktu bezmaksas kvotas operatoriem aviācijas nozarē samazina par vienādu daudzumu, lai 2020. gadā bezmaksas kvotas vairs netiktu piešķirtas.

Grozījums Nr.  58

Direktīvas priekšlikums – grozījumu tiesību akts

1. pants – 8. punkts

Direktīva 2003/87/EK

10.a pants – 8. punkts

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

8. 2013. gadā un pēc tam katru gadu līdz 2020. gadam iekārtām tajās nozarēs, kurās pastāv būtisks CO2 emisiju pārvirzes risks, piešķir bezmaksas kvotas līdz pat 100 % apmērā no apjoma, kas noteikts saskaņā ar 2. līdz 7. punktu.

8. 2013. gadā un pēc tam katru gadu līdz 2020. gadam iekārtām tajās nozarēs un apakšnozarēs, kurās pastāv būtisks CO2 emisiju pārvirzes risks, piešķir bezmaksas kvotas līdz pat 100 % apmērā no apjoma, kas noteikts saskaņā ar 2. līdz 7. punktu. Nosakot procentuālo apjomu, ir jāņem vērā, kādā apmērā atsevišķas iekārtas attiecīgajā nozarē spēj samazināt emisiju līmeni, izmantojot visefektīvākās tehnoloģijas, kā arī elektroenerģijas patēriņš ražošanas procesā, no kura nav iespējams izvairīties.

Grozījums Nr.  59

Direktīvas priekšlikums – grozījumu tiesību akts

1. pants – 8. punkts

Direktīva 2003/87/EK

10.a pants – 9. punkts

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

9. Ne vēlāk kā 2010. gada 1. jūnijā un pēc tam reizi 3 gados Komisija nosaka, kuras ir 8. punktā minētās nozares.

9. Ne vēlāk kā 2010. gada 1. jūnijā un pēc tam reizi 4 gados Komisija nosaka, kuras ir 8. punktā minētās nozares.

 

Komisija apspriežas ar attiecīgo nozaru pārstāvjiem un citām ieinteresētajām personām.

Minēto pasākumu, kas ir paredzēts, lai grozītu nebūtiskus šīs direktīvas elementus, pieņem saskaņā ar 23. panta 3. punktā minēto regulatīvo kontroles procedūru.

Minēto pasākumu, kas ir paredzēts, lai grozītu nebūtiskus šīs direktīvas elementus, pieņem saskaņā ar 23. panta 3. punktā minēto regulatīvo kontroles procedūru.

Nosakot nozares (kā minēts šā punkta pirmajā daļā), Komisija ņem vērā, cik lielā mērā attiecīgajā nozarē vai apakšnozarē ir iespējams vajadzīgo kvotu iegādes izmaksas iekļaut ražojuma cenā, nezaudējot būtisku tirgus daļu ārpuskopienas iekārtām, kas emitē vairāk oglekļa, ņemot vērā šādus aspektus:

Nosakot nozares (kā minēts šā punkta pirmajā daļā), Komisija ņem vērā, cik lielā mērā attiecīgajā nozarē vai apakšnozarē Kopienas līmenī ir iespējams vajadzīgo kvotu iegādes izmaksas iekļaut ražojuma cenā, nezaudējot būtisku tirgus daļu ārpuskopienas iekārtām, kas emitē vairāk oglekļa, ņemot vērā šādus kvantitatīvos kritērijus:

(a) kādā mērā kvotu izsolīšana ievērojami paaugstinātu ražošanas izmaksas;

(a) kādā mērā kvotu izsolīšana ievērojami paaugstinātu ražošanas izmaksas, kas aprēķinātas kā daļa no bruto pievienotās vērtības vai, ja attiecīgajā līmenī šie dati nav pieejami, kā daļa no kopējām ražošanas izmaksām;

 

(b) zināmo importa un eksporta apjomu attiecīgajā nozarē vai apakšnozarē;

 

(c) attiecīgo nozaru vai apakšnozaru tirgus daļu;

 

(d) peļņas gūšanas iespējas kā iespējamu indikatoru ilgtermiņa investīcijām un/vai lēmumiem par ražotņu pārvietošanu;

 

(e) ietekme, ko uz attiecīgo nozari vai apakšnozari rada CO2 emisijas izmaksu iekļaušana produkcijas cenā un

 

(f) ietekme, ko attiecīgajā nozarē vai apakšnozarē rada kvotu cenu iekļaušana elektroenerģijas cenā.

 

Nozarēm vai apakšnozarēm, kurās saskaņā ar kvantitatīvo novērtējumu pastāv nopietns oglekļa pārvirzes risks, jāveic kvalitatīvais novērtējums, lai noteiktu, vai šīs nozares vai apakšnozares patiešām ir pakļautas nopietnam riskam, un ir jāinformē par lēmumiem, kas pieņemti saskaņā ar 10.b pantu. Informācijā jāietver ziņas par :

(b) kādā mērā konkrētajā nozarē ir iespējams samazināt atsevišķu iekārtu emisiju līmeni, piemēram, izmantojot visefektīvākos paņēmienus;

(a) kādā mērā konkrētajā nozarē ir iespējams samazināt atsevišķu iekārtu emisiju līmeni, piemēram, izmantojot visefektīvākos paņēmienus;

(c) tirgus struktūra, attiecīgais ģeogrāfiskais un ražojumu tirgus, starptautiskās konkurences ietekme uz nozari;

(b) tirgus struktūras (pašreizējās un sagaidāmās ) novērtējumu, attiecīgajiem ģeogrāfiskajiem un ražojumu tirgiem, transporta izmaksām, starptautiskās konkurences ietekmi uz nozari, īstermiņa un ilgtermiņa šķēršļiem tirdzniecībai un faktoriem, kas ietekmē vietējos lēmumus (tostarp Kopienas ražotāju produkcijas vai sniegto pakalpojumu kvalitātes diferenciācija, ražojumu standarti, tuvums ražojumu un faktoru tirgiem un pārvietošanas risks);

d) kā attiecīgo nozari ietekmē īstenotā vai plānotā klimata pārmaiņu un enerģētikas politika ārpus ES.

(c) kā attiecīgās nozares ietekmē īstenotā vai plānotā klimata pārmaiņu un enerģētikas politika ārpus ES .

Lai izvērtētu, kāda ietekme ir izmaksu pieaugumam, kas radies Kopienas sistēmas dēļ, cita starpā var izmantot aplēses par zaudētajiem pārdošanas apjomiem oglekļa cenas pieauguma dēļ vai aplēses par ietekmi uz attiecīgo iekārtu rentabilitāti.

Lai izvērtētu, kāda ietekme ir izmaksu pieaugumam, kas radies Kopienas sistēmas dēļ, cita starpā var izmantot aplēses par zaudētajiem pārdošanas apjomiem oglekļa cenas pieauguma dēļ vai aplēses par ietekmi uz attiecīgo iekārtu rentabilitāti.

Grozījums Nr.  60

Direktīvas priekšlikums – grozījumu tiesību akts

1. pants – 8. punkts

Direktīva 2003/87/EK

10.b pants

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Ne vēlāk kā 2011. gada 11. jūnijā Komisija, ņemot vērā starptautisko sarunu iznākumu un to, kā tas ļaus samazināt siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisijas pasaulē, pēc apspriešanās ar visiem attiecīgajiem sociālajiem partneriem, iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei ziņojumu, kurā analizēts stāvoklis energoietilpīgās nozarēs un apakšnozarēs, par kurām konstatēts, ka tajās pastāv ievērojams CO2 emisiju pārvirzes risks. Ziņojumam pievieno attiecīgus priekšlikumus, tostarp, piemēram, šādus:

Ne vēlāk kā 2010. gada 11. jūnijā Komisija, ņemot vērā starptautisko sarunu iznākumu un to, kā tas ļaus samazināt siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisijas pasaulē, pēc apspriešanās ar visiem attiecīgajiem sociālajiem partneriem, iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei ziņojumu, kurā analizēts stāvoklis energoietilpīgās nozarēs un apakšnozarēs, par kurām konstatēts, ka tajās pastāv ievērojams CO2 emisiju pārvirzes risks. Ziņojumam pievieno attiecīgus priekšlikumus.

koriģēt šīm nozarēm vai apakšnozarēm piešķirto bezmaksas kvotu proporciju saskaņā ar 10.a pantu;

 

saskaņā ar 10.a pantu noteikto nozaru vai apakšnozaru ražojumu importētājus iesaistīt Kopienas sistēmā.

 

Apsverot lietderīgos pasākumus, ņem vērā arī visus saistošus nozaru nolīgumus, kuru rezultātā iespējams emisijas pasaulē samazināt tādā mērā, lai efektīvi novērstu klimata pārmaiņu problēmas; nolīgumiem jābūt tādiem, kurus iespējams uzraudzīt un pārbaudīt un kuros paredzēti obligāti piemērošanas mehānismi.

Apsverot lietderīgos pasākumus, ņem vērā visus saistošus nozaru nolīgumus, kuru rezultātā iespējams emisijas pasaulē samazināt tādā mērā, lai efektīvi novērstu klimata pārmaiņu problēmas; nolīgumiem jābūt tādiem, kurus iespējams uzraudzīt un pārbaudīt un kuros paredzēti obligāti piemērošanas mehānismi.

 

Ja nav stājušies spēkā starptautiski nolīgumi un iepriekš minētie saistošie nozaru nolīgumi, Komisija iepriekš minētajā ziņojumā īpaši pārbauda, vai iespējams koriģēt šīm nozarēm vai apakšnozarēm piešķirto bezmaksas kvotu proporciju saskaņā ar 10.a pantu, vai saskaņā ar 10.a pantu noteikto nozaru vai apakšnozaru ražojumu importētājus var iesaistīt Kopienas sistēmā un vai var izveidot robežu pielāgošanas mehānismu.

Grozījums Nr.  61

Direktīvas priekšlikums – grozījumu tiesību akts

1. pants – 9. punkts

Direktīva 2003/87/EK

11. pants – 1. punkts

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1. Līdz 2011. gada 30. septembrim ikviena dalībvalsts publicē un iesniedz Komisijai sarakstu, kurā uzskaitītas dalībvalsts teritorijā esošās iekārtas, uz kurām attiecas šī direktīva, un visas bezmaksas kvotas, kas piešķirtas ikvienai iekārtai dalībvalsts teritorijā un aprēķinātas saskaņā ar 10.a panta 1. punktā minētajiem noteikumiem.

1. Līdz 2011. gada 30. jūnijam ikviena dalībvalsts publicē un iesniedz Komisijai valsts īstenošanas pasākumu sarakstu, kurā uzskaitītas dalībvalsts teritorijā esošās iekārtas, uz kurām attiecas šī direktīva, un visas bezmaksas kvotas, kas piešķirtas ikvienai iekārtai dalībvalsts teritorijā par katru gadu attiecīgajā periodā un aprēķinātas saskaņā ar 10.a panta 1. punktā minētajiem noteikumiem.

Pamatojums

Šajā punktā ir jāprecizē, ka sarakstā ir iekļautas kvotas par katru gadu 2013.–2020. gada periodā.

Grozījums Nr.  62

Direktīvas priekšlikums – grozījumu tiesību akts

1. pants – 9. punkts

Direktīva 2003/87/EK

11. pants – 1.a punkts (jauns)

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

1.a Dalībvalstis piešķir kvotas bez maksas tikai saskaņā ar 2. punktu, kad Komisija ir apstiprinājusi valsts īstenošanas pasākumus.

Pamatojums

Ir nepieciešams, lai Komisijai būtu pienākums apstiprināt valsts īstenošanas pasākumus, tā lai nodrošinātu, ka dalībvalstis vienotā veidā piemērotu noteikumus par bezmaksas kvotu piešķiršanu iekārtām.

Grozījums Nr.  63

Direktīvas priekšlikums – grozījumu tiesību akts

1. pants – 9. punkts

Direktīva 2003/87/EK

11. pants – 2. punkts

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

2. Līdz katra gada 28. februārim kompetentās iestādes nosaka kvotu apjomu, kas sadalāms attiecīgajā gadā, aprēķinot to saskaņā ar 10. un 10.a pantu.

2. Līdz katra gada 28. februārim kompetentās iestādes saskaņā ar saviem valsts īstenošanas pasākumiem nosaka kvotu apjomu, kas sadalāms attiecīgajā gadā, aprēķinot to saskaņā ar 10. un 10.a pantu.

Iekārtai, kas pārstāj darboties, bezmaksas kvotas vairāk nepiešķir.

Iekārtai, kas pārstāj darboties, bezmaksas kvotas vairāk nepiešķir.

 

2.a Bezmaksas kvotas iekārtām nepiešķir, ja I pielikumā minētā darbība iekārtā ir pārstājusi darboties vai I pielikumā minētās darbības jauda ir samazinājusies zemāk par minētajā pielikumā noteiktajiem robežlielumiem.

 

Komisija pasākumos, ko tā pieņem saskaņā ar 10.a panta 1. punktu, iekļauj pasākumus, kuros definētas iekārtas, kas daļēji vai uz laiku pārstāj darboties. Šīs iekārtas var turpināt saņemt bezmaksas kvotas saskaņā ar pasākumiem attiecībā uz bezmaksas kvotām, ko pieņem saskaņā ar 10.a panta 1. punktu.

Grozījums Nr.  64

Direktīvas priekšlikums – grozījumu tiesību akts

1. pants – 9. punkts

Direktīva 2003/87/EK

11.a pants – 7. punkts

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

7. Kad būs noslēgts starptautisks nolīgums par klimata pārmaiņām, Kopienas sistēmā drīkst izmantot tikai SES no trešām valstīm, kas ratificējušas nolīgumu.

7. Sākot no 2013. gada, Kopienas sistēmā drīkst izmantot tikai kvalitatīvus SES un ESV, kuri pastiprina tirdzniecības sistēmu sasaisti ar trešām valstīm, kas ratificējušas gaidāmo starptautisko nolīgumu par klimata pārmaiņām. Kopienas sistēmā kvotām 2008.–2012. gada periodā jābūt par 6,5 % mazāk nekā emisijām 2005. gadā. Visiem operatoriem, kuri šajā periodā ir izmantojuši mazāku ESV un SES procentuālo daudzumu salīdzinājumā ar savām radītājām emisijām un kuri neizmanto tiesības saskaņā ar 2. punktu, ir jāatļauj izmantot šādus kredītus līdz pat 4% apmērā no savām emisijām 2013.–2020. gada periodā katru gadu, kā to varēs darīt jaunas iekārtas un jaunas nozares. Tam ir jāatspoguļo līdz pat 40 % no emisiju samazinājuma, kas jāveic laika posmā no 2008. līdz 2020. gadam

 

Kvalitatīvi SES un ESV kredīti, kuri pastiprina tirdzniecības sistēmu sasaisti, ir tādi, kas:

 

(a) nozīmē konkrētus, pārbaudāmus, papildu un pastāvīgus emisiju samazinājumus, īstenojot projektus ar skaidru ilgtspējīgas attīstības ieguldījumu un bez ievērojamas negatīvas ekoloģiskās un sociālās ietekmes;

 

(b) ir iegūti, īstenojot projektus valstīs, kas pienācīgi atbalsta emisijas samazinājumus pasaulē saskaņā ar plānoto starptautisko nolīgumu, ko tās ir parakstījušas un

 

(c) tos pieņem vai varētu pieņemt citās galvenajās emisijas tirdzniecības sistēmās, jo īpaši arī jebkādās ASV federālo emisiju tirdzniecības sistēmās.

 

Neskaidros gadījumos saskaņotus pasākumus, ar kuriem apstiprina, kādi vai kāda veida projekti atbilst šiem kritērijiem, pieņem saskaņā ar 23. panta 3. punktā minēto regulatīvo kontroles procedūru.

Grozījums Nr.  65

Direktīvas priekšlikums – grozījumu tiesību akts

1. pants – 9. punkts

Direktīva 2003/87/EK

11.a pants – 7.a punkts (jauns)

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

7.a Lai saglabātu Kopienas sistēmas vides integritāti un nodrošinātu, ka Eiropas mērķis attiecībā uz samazināšanu tiktu izpildīts tādā līmenī, kādu norāda emisijas samazināšanas mērķi, atceļ kopējo ES emisiju kvotu apjomu, kas vienāds ar SES, ESV un līdzvērtīgu kredītu apjomu, ko drīkst izmantot iekārtas. Tiek paredzēts, ka šo ES emisiju kvotu apjomu atrēķina no apjoma, kas citādi būtu paredzēts izsolīšanai.

Pamatojums

Ir svarīgi palielināt rentabilitāti. Tādēļ atbilstošajā grozījumā tiek ierosināts palielināt TAM un KĪ kredītu apjomu. Tajā pat laikā ir svarīgi saglabāt sistēmas vides integritāti. Grozījuma galvenais nolūks ir aizstāt izsoles ar TAM un neapdraudēt papildināmības principu.

Grozījums Nr.  66

Direktīvas priekšlikums – grozījumu tiesību akts

1. pants – 10.a punkts (jauns)

Direktīva 2003/87/EK

12. pants – 1.a un 3.a punkts (jauns)

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(10a) Regulas 12. pantu groza šādi:

 

(a) iekļauj šādu 1a. punktu:

 

„1.a Komisija līdz 2009. gada 1. septembrim iesniedz attiecīgus likumdošanas priekšlikumus, kas nodrošinātu emisiju kvotu tirgus aizsardzību pret iekšējās informācijas ļaunprātīgu izmantošanu un tirgus manipulācijām. Komisija jo īpaši apsver, vai šajā direktīvā kvotas uzskatīt par finanšu instrumentiem atbilstīgi Eiropas Parlamenta un Padomes 2003. gada 28. janvāra Direktīvai 2003/6/EK par iekšējās informācijas ļaunprātīgu izmantošanu un tirgus manipulācijām (tirgus ļaunprātīgu izmantošanu)1.

1 OV L 96, 12.4.2003., 16. lpp.”

 

(b) iekļauj šādu 3.a punktu:

 

„3.a Pienākums nodot kvotas neattiecas uz emisijām, kuras ir uztvertas un nodotas pastāvīgā glabāšanā iekārtā, kurai ir spēkā esoša atļauja saskaņā ar Direktīvu 2008/xxx/EK par oglekļa dioksīda ģeoloģisko uzglabāšanu.”

Pamatojums

Kvotu juridiskais aspekts finanšu tirgū ir neskaidrs. Dažas valstis tās uzskata par finanšu instrumentiem, kuru tirdzniecību nosaka finanšu iestādes, savukārt citas valstis tās uzskata par parastām precēm, par finanšu instrumentiem dēvējot tikai to atvasinājumus. Ir svarīgi ieviest skaidrību, lai stiprinātu uzņēmumu uzticību un palielinātu pārredzamību. Iekšējās informācijas ļaunprātīga izmantošana un tirgus manipulācijas var radīt tirgus traucējumus, samazināt ticamību un nelabvēlīgi ietekmēt ieguldītāju uzticību.

Grozījums Nr.  67

Direktīvas priekšlikums – grozījumu tiesību akts

1. pants – 12. punkts

Direktīva 2003/87/EK

14. pants – 3.a punkts (jauns)

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

3.a Regulā var ietvert prasības par automatizētu sistēmu un datu apmaiņas formātu izmantošanu, lai saskaņotu savstarpējo saziņu par monitoringa plānu, gada ziņojumu par emisiju un pārbaudes pasākumus, kuros ir iesaistīts operators, pārbaudes veicējs un kompetentās iestādes.

Pamatojums

IT sistēmu izmantošana uzlabos monitoringa pārraudzību un ziņošanu par emisiju, uz ko attiecas ES ETS. Tas ir ļoti svarīgi ES ETS turpmākajā paplašināšanā vai saistīšanā ar citām nozarēm un ET sistēmām.

Grozījums Nr.  68

Direktīvas priekšlikums – grozījumu tiesību akts

1. pants – 13.a punkts (jauns)

Direktīva 2003/87/EK

15.a pants (jauns)

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(13a) Iekļauj šādu 15a. pantu:

 

„15.a pants

 

Informācijas izpaušana un dienesta noslēpums

 

1. Dalībvalstis un Komisija nodrošina, ka visus lēmumus un ziņojumus par kvotu apjomu un piešķiršanu, kā arī emisiju uzraudzīšanu, ziņošanu un pārbaudi nekavējoties dara zināmus sabiedrībai, nodrošinot ātru un nediskriminējošu informācijas pieejamību.

 

2. Pienākums ievērot dienesta noslēpumu attiecas uz visām personām, kuras strādā vai ir strādājušas Komisijā vai dalībvalstu atbildīgajās iestādēs, kā arī struktūrvienībās, kurām Komisija vai dalībvalstu atbildīgās iestādes ir uzticējušas noteiktus uzdevumus. Informāciju, uz kuru attiecas dienesta noslēpums, nedrīkst atklāt nevienai citai personai vai iestādei, izņemot gadījumus, ja to nosaka spēkā esošie normatīvie vai administratīvie noteikumi.”

Pamatojums

Lai stiprinātu uzņēmumu uzticēšanos un palielinātu pārredzamību, ir būtiski nodrošināt, lai attiecībā uz emisiju tirdzniecību tiktu piemēroti tie paši noteikumi, ko lieto attiecībā uz finanšu instrumentiem. Ir jāparedz stingri un skaidri noteikumi par konfidenciālas tirgus informācijas publicēšanu, ko veic Komisija un dalībvalstis.

Grozījums Nr.  69

Direktīvas priekšlikums – grozījumu tiesību akts

1. pants – 17. punkts

Direktīva 2003/87/EK

22. pants – 1. daļa

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Komisija var grozīt šīs direktīvas pielikumus, izņemot I pielikumu, ņemot vērā 21. pantā paredzētos ziņojumus un šīs direktīvas piemērošanā gūto pieredzi. Šīs direktīvas IV un V pielikumu var grozīt, lai pilnveidotu emisiju monitoringu un pārbaudi, kā arī kārtību, kādā par tām ziņo.

Komisija var grozīt šīs direktīvas pielikumus, izņemot I, II un III.a pielikumu, ņemot vērā 21. pantā paredzētos ziņojumus un šīs direktīvas piemērošanā gūto pieredzi. Šīs direktīvas IV un V pielikumu var grozīt, lai pilnveidotu emisiju monitoringu un pārbaudi, kā arī kārtību, kādā par tām ziņo.

Pamatojums

II.a pielikums ir politisks lēmums un tāpēc uz to ir jāattiecas koplēmuma procedūrai, nevis komitoloģijas procedūrai. Ja gāzu uzskaitījumu, kas pašlaik ietverts II pielikumā, papildinās ar citām siltumnīcefekta gāzēm, tirgū tiks izraisīti traucējumi un būs apdraudēta plānošanas drošība. Jauna veida gāzu ietveršana ES ETS var izraisīt pēkšņas izmaiņas kvotu piedāvājumā vai pieprasījumā, un tādēļ var rasties nevēlamas un negaidītas cenu svārstības.

Grozījums Nr.  70

Direktīvas priekšlikums – grozījumu tiesību akts

1. pants – 17.a punkts (jauns)

Direktīva 2003/87/EK

24. pants.– 1. punkts – 1. daļa

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(17a) Ar šādu tekstu aizstāj 24. panta 1. punkta pirmo daļu:

 

„1. No 2008. gada dalībvalstis var saskaņā ar šo direktīvu piemērot emisijas kvotu tirdzniecību darbībām, kas veiktas iekārtā vai citur, un siltumnīcefekta gāzēm, kuras nav uzskaitītas I pielikumā, ja Komisija saskaņā ar 23. panta 2. punktā minēto procedūru ir apstiprinājusi šādu darbību un siltumnīcas efekta gāzu iekļaušanu, ņemot vērā visus būtiskos kritērijus, it īpaši ietekmi uz iekšējo tirgu, potenciālos konkurences izkropļojumus, sistēmas vides integritāti un plānotās monitoringa un ziņošanas sistēmas uzticamību.”

Pamatojums

Ir jāizdara tehnisks grozījums Direktīvas 2003/87/EK punktā, kurā, pamatojoties uz Komisijas priekšlikumu, grozījumi netika izdarīti. Tas nodrošina elastību attiecībā uz līdzdalības iespējām (piemēram, dzīvojamo ēku apkures iekārtu līdzdalības iespējas), kuras varētu īstenot nākotnē.

Grozījums Nr.  71

Direktīvas priekšlikums – grozījumu tiesību akts

1. pants – 19. punkts

Direktīva 2003/87/EK

24.a pants – 1.a punkts (jauns)

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

Siltumnīcefekta gāzu emisiju, ko uztver un uzglabā, uzskata par tādu, kas nav emitēta. Uz šādu emisiju nav attiecināms noteikums par kvotu nodošanu.

Pamatojums

Šādas gāzes tiek emitētas, tomēr tās nenonāk saskarē ar gaisu. Tādēļ tās nav uzskatāmas par emisiju.

Grozījums Nr.  72

Direktīvas priekšlikums – grozījumu tiesību akts

1. pants – 20. punkts

Direktīva 2003/87/EK

25. pants – 1.a un 1.b punkts

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1.a Var noslēgt nolīgumus, kuros paredzēta kvotu savstarpēja atzīšana starp Kopienas sistēmu un obligātajām siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisiju tirdzniecības sistēmām, kuru absolūtās emisiju maksimumvērtības ir noteiktas jebkurā citā valstī, pavalstī vai reģionālā struktūrā.

1a. Var noslēgt nolīgumus, kuros paredzēta kvotu savstarpēja atzīšana starp Kopienas sistēmu un salīdzināmām obligātajām siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisiju tirdzniecības sistēmām, kuru absolūtās emisiju maksimumvērtības ir noteiktas jebkurā citā reģionā, valstī, pavalstī vai vietējā struktūrā.

1.b Ar trešām valstīm vai pavalstīm, vai reģionālām struktūrām var noslēgt nesaistošus nolīgumus par administratīvo un tehnisko jautājumu koordinēšanu saistībā ar kvotām Kopienas sistēmā vai citās siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisiju tirdzniecības sistēmās, kas paredz absolūtās emisiju maksimumvērtības.

1b. Ar reģionālām struktūrām vai trešām valstīm vai pavalstīm, vai vietējām struktūrām var noslēgt nesaistošus nolīgumus par administratīvo un tehnisko jautājumu koordinēšanu saistībā ar kvotām Kopienas sistēmā vai citās siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisiju tirdzniecības sistēmās, kas paredz absolūtās emisiju maksimumvērtības.

Pamatojums

Tiek precizēts, ka būs iespējams sasaistīt sistēmas, kuras ir vietējā, nevis federālā līmeņa sistēmas un ka reģionālajās struktūrās ir pārvalstiskas struktūras.

Grozījums Nr.  73

Direktīvas priekšlikums – grozījumu tiesību akts

1. pants – 20. punkts

Direktīva 2003/87/EK

25. pants – 1.ba punkts (jauns)

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

Eiropas kaimiņattiecību politikas un paplašināšanās jomā Komisija cenšas noslēgt nolīgumus ar attiecīgajām valstīm par to iekļaušanu Kopienas sistēmā vai par kvotu savstarpēju atzīšanu.

Pamatojums

Ir būtiski mudināt ES kaimiņvalstis pievienoties ES emisiju tirdzniecības sistēmai. Tas ir svarīgi ne tikai no vides un attīstības viedokļa, bet arī palīdzētu risināt oglekļa emisiju pārvirzes problēmu gadījumos, kad ES uzņēmumi pārceļas ārpus ES robežām.

Grozījums Nr.  74

Direktīvas priekšlikums – grozījumu tiesību akts

1. pants – 21. punkts

Direktīva 2003/87/EK

27. pants – virsraksts un 1. punkts

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

To mazo sadedzināšanas iekārtu izslēgšana no Kopienas sistēmas, uz kurām attiecināti līdzvērtīgi pasākumi

To mazo iekārtu izslēgšana no Kopienas sistēmas, uz kurām attiecināti līdzvērtīgi pasākumi

1. Dalībvalstis var no Kopienas sistēmas izslēgt sadedzināšanas iekārtas, kuru nominālā siltumspēja ir mazāka par 25 MW un kuras kompetentajām iestādēm paziņojušas, ka to emisijas (izņemot biomasas emisijas) katrā no iepriekšējiem 3 gadiem bijušas mazākas par 10 000 tonnu oglekļa dioksīda ekvivalenta, un uz kurām attiecināti pasākumi, kas ļaus panākt līdzvērtīgu emisiju samazinājumu; turklāt dalībvalstij jāizpilda šādi nosacījumi:

1. Dalībvalstis var pēc operatora lūguma no Kopienas sistēmas izslēgt iekārtas, kuru nominālā siltumspēja ir mazāka par 35 MW un par kurām kompetentajām iestādēm paziņots, ka to emisijas (izņemot biomasas emisijas) apjoms katrā no iepriekšējiem 3 gadiem bijis mazāks par 25 000 tonnām oglekļa dioksīda ekvivalenta, un uz kurām attiecināti pasākumi, kas ļaus panākt līdzvērtīgu emisiju samazinājumu, ja attiecīgā dalībvalsts ievēro šādus nosacījumus:

(a) jāpaziņo Komisijai par katru šādu iekārtu, norādot, kādi līdzvērtīgi pasākumi ir ieviesti;

(a) jāpaziņo Komisijai par katru šādu iekārtu, norādot, kādi līdzvērtīgi pasākumi ir ieviesti;

(b) jāapliecina, ka ir izstrādāta monitoringa kārtība, lai izvērtētu, vai kādā kalendārajā gadā kāda no iekārtām ir emitējusi 10 000 tonnu vai vairāk oglekļa dioksīda ekvivalenta (izņemot emisijas no biomasas);

(b) jāapliecina, ka ir izstrādāta monitoringa kārtība, lai izvērtētu, vai kādā kalendārajā gadā kāda no iekārtām ir emitējusi 25 000 tonnu vai vairāk oglekļa dioksīda ekvivalenta (izņemot emisijas no biomasas);

(c) jāapliecina, ka, ja kādā kalendārajā gadā kāda no iekārtām ir emitējusi 10 000 tonnu vai vairāk oglekļa dioksīda ekvivalenta (izņemot emisijas no biomasas) vai ja līdzvērtīgie pasākumi vairs nav spēkā, iekārta no jauna tiks iekļauta Kopienas sistēmā;

(c) jāapliecina, ka, ja kādā kalendārajā gadā kāda no iekārtām ir emitējusi 25 000 tonnu vai vairāk oglekļa dioksīda ekvivalenta (izņemot emisijas no biomasas) vai ja līdzvērtīgie pasākumi vairs nav spēkā, iekārta no jauna tiks iekļauta Kopienas sistēmā;

(d) jāpublicē a), b) un c) apakšpunktā minētā informācija, lai ieinteresētās personas varētu iesniegt savus apsvērumus.

(d) jāpublicē a), b) un c) apakšpunktā minētā informācija, lai ieinteresētās personas varētu iesniegt savus apsvērumus.

 

No Kopienas sistēmas var izslēgt arī slimnīcas, ja tās apņemas veikt līdzvērtīgus pasākumus.

Grozījums Nr.  75

Direktīvas priekšlikums – grozījumu tiesību akts

1. pants – 21. punkts

Direktīva 2003/87/EK

28. pants

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1. Kad Kopiena ir noslēgusi starptautisku nolīgumu klimata pārmaiņu jomā, kas paredz, ka līdz 2020. gadam obligāti jāsamazina siltumnīcās efektu izraisošo gāzu emisijas, kas lielākas par obligāto samazinājuma līmeni, par kuru vienojusies Eiropadome, piemēro 2., 3. un 4. punktu.

1. Kad Kopiena ir noslēgusi starptautisku nolīgumu klimata pārmaiņu jomā, kas paredz, ka līdz 2020. gadam obligāti jāsamazina siltumnīcās efektu izraisošo gāzu emisijas, kas lielākas par obligāto samazinājuma līmeni, par kuru vienojusies Eiropadome, piemēro 2. līdz 4.b punktu.

2. Nākamajā gadā pēc 1. punktā minētā starptautiskā nolīguma noslēgšanas lineāro koeficientu palielina, lai panāktu, ka 2020. gadā Kopienas kvotu daudzums ir mazāks par 9. pantā noteikto; šis samazinājums ir līdzvērtīgs kopējam siltumnīcefekta gāzu emisiju samazinājumam Kopienā par vairāk nekā 20% (atbilstīgi Kopienas saistībām saskaņā ar starptautisko nolīgumu), kas reizināts ar to siltumnīcefekta gāzu emisiju samazinājumu procentos, ko nodrošina Kopienas sistēmā ietvertie sektori saskaņā ar 9. un 9.a pantu.

2. Nākamajā gadā pēc 1. punktā minētā starptautiskā nolīguma noslēgšanas lineāro koeficientu palielina, lai panāktu, ka 2020. gadā Kopienas kvotu daudzums ir mazāks par 9. pantā noteikto; šis samazinājums ir līdzvērtīgs kopējam siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisiju samazinājumam Kopienā par vairāk nekā 20 % atbilstīgi Kopienas saistībām saskaņā ar starptautisko nolīgumu un ievērojot 2007. gada marta Eiropadomes lēmumus, kas reizināts ar to siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisiju samazinājumu procentos, ko nodrošina Kopienas sistēmā ietvertie sektori saskaņā ar 9. un 9.a pantu.

3. Operatori var izmantot SES, ESV vai citus saskaņā ar 4. pantu apstiprinātus kredītus no citām valstīm, kuras noslēgušas starptautisko nolīgumu, lai panāktu ne vairāk kā pusi no 2. punktā minētā samazinājuma.

3. Operatori var izmantot kvalitatīvus SES, ESV vai citus saskaņā ar 4. pantu apstiprinātus kredītus no citām valstīm, kuras noslēgušas starptautisko nolīgumu, lai panāktu ne vairāk kā pusi no 2. punktā minētā samazinājuma.

4. Komisija var pieņemt pasākumus, lai paredzētu, ka Kopienas sistēmā iesaistījušies operatori var izmantot vēl cita veida projektus līdztekus tiem, kas minēti 11.a panta 2. līdz 5. punktā, vai ka šādi operatori vajadzības gadījumā var izmantot citus mehānismus, kas izveidoti saskaņā ar starptautisko nolīgumu.

4. Komisija var pieņemt pasākumus, lai paredzētu, ka Kopienas sistēmā iesaistījušies operatori var izmantot vēl cita veida projektus līdztekus tiem, kas minēti 11.a panta 2. līdz 5. punktā, un noteikt šādu projektu kvalitāti, vai arī noteikt, ka šādi operatori vajadzības gadījumā var izmantot citus mehānismus, kas izveidoti saskaņā ar starptautisko nolīgumu.

Minētos pasākumus, kas paredzēti, lai grozītu nebūtiskus šīs direktīvas elementus, papildinot to, pieņem saskaņā ar [23. panta 3. punktā] minēto regulatīvo kontroles procedūru.”

Šos pasākumus, kas ir paredzēti, lai grozītu nebūtiskus šīs direktīvas elementus, to papildinot, pieņem saskaņā ar [23. panta 3. punktā] minēto regulatīvo kontroles procedūru.

 

4.a Astoņu mēnešu laikā pēc starptautiska nolīguma noslēgšanas Komisija veic visaptverošu ietekmes novērtējumu par to, kā ES ir izdevies īstenot nolīgumā prasīto emisiju samazināšanu un pasākumiem, ar kādiem tā panākta, kā arī par citiem pasākumiem, kādi paredzēti nolīgumā, un iesniedz šo novērtējumu Eiropas Parlamentam un Padomei. Ietekmes novērtējumā jo īpaši norāda apjomu, kādā starptautiskais nolīgums var palīdzēt samazināt oglekļa emisiju pārvirzes risku tajās nozarēs, kuras pakļautas starptautiskai konkurencei, tostarp nodrošinot salīdzināmu slogu tiem uzņēmumiem, kuri strādā ārpus Kopienas.

 

Ja no ietekmes novērtējuma izriet, ka starptautiskais nolīgums nepalīdz būtiski samazināt oglekļa emisiju pārvirzes risku tajās nozarēs, kuras pakļautas starptautiskai konkurencei, Komisija iesniedz atbilstošu likumdošanas priekšlikumu Eiropas Parlamentam un Padomei. Šajā priekšlikumā vajadzības gadījumā ir šādi ierosinājumi:

 

(a) mainīt Kopienā 2020. gadā piešķiramo kvotu apjomu, ņemot vērā kopējo siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisiju samazinājumu Kopienā par vairāk nekā 20 % atbilstīgi Kopienas saistībām saskaņā ar starptautisko nolīgumu un ievērojot 2007. gada marta Eiropadomes lēmumus;

 

(b) operatoriem ļaut izmantot SES, ESV un citus kredītus Kopienas sistēmā;

 

(c) samazināt oglekļa emisiju pārvirzes risku, tostarp iesniedzot jebkādus priekšlikumus saistībā ar 10.a panta 1., 8. un 9. punktu un 10.b pantu.

Grozījums Nr.  76

Direktīvas priekšlikums – grozījumu tiesību akts

1. pants – 21.a punkts (jauns)

Direktīva 2003/87/EK

28.a pants (jauns)

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(21a) Iekļauj šādu 28a. pantu:

 

„28.a pants

 

Kredītu izmantošana apmežošanai, mežu atjaunošanai un mežsaimniecībai

 

1. Pēc gaidāmā starptautiskā nolīguma par klimata pārmaiņām ratifikācijas dalībvalstīm jāļauj iekārtu operatoriem izmantot kredītus saskaņā ar 11.a panta 7. punktā noteikto ierobežojumu līdz pat 5 % apmērā no siltumnīcefekta gāzu emisiju samazinājuma, kas noteikts šajā direktīvā minētajām iekārtām, no:

 

(a) ilgtspējīgiem, pārbaudāmiem un pastāvīgiem mežsaimniecības pasākumiem jaunattīstības valstīs, ar kurām ir noslēgts nolīgums saskaņā ar 11.a panta 5. punktu un

 

(b) jebkuriem ilgtspējīgiem, pārbaudāmiem un pastāvīgiem mežsaimniecības projektiem jaunattīstības valstīs atbilstīgi 28. pantā minētajam starptautiskajam nolīgumam.

 

2. Projekti, kas minēti 1. punkta a) līdz c) apakšpunktā, atbilst augstiem kvalitātes kritērijiem, kuri ir jāpieņem Komisijai.

 

Minētos pasākumus, kas paredzēti, lai grozītu nebūtiskus šīs direktīvas elementus, papildinot to, pieņem saskaņā ar [23. panta 3. punktā] minēto regulatīvo kontroles procedūru.”

Grozījums Nr.  77

Direktīvas priekšlikums – grozījumu tiesību akts

I pielikums – 1. punkts

Direktīva 2003/87/EK

I pielikums – 1. punkts

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1. Šī direktīva neattiecas uz iekārtām vai iekārtu daļām, ko izmanto pētniecībā, jaunu produktu izstrādei un testēšanai, un uz sadedzināšanas iekārtām, kurās izmanto tikai biomasu.”

1. Šī direktīva neattiecas uz iekārtām vai iekārtu daļām, ko izmanto pētniecībā, jaunu produktu izstrādei un testēšanai, uz iekārtām, kas attiecas uz līdzvērtīgiem emisiju samazināšanas pasākumiem un tiek izmantotas veselības aizsardzības pakalpojumu sniegšanai un izglītības darbībās/ iestādēs, un uz sadedzināšanas iekārtām, kurās izmanto biomasu.

Pamatojums

Komisijas veiktajā ietekmes novērtējuma ir norādīts, ka mazajiem emisiju radītājiem, piemēram, slimnīcām un universitātēm, būs tādas pašas izmaksas administratīvā sloga ziņā kā lielākiem emisiju radītājiem. Daudzas slimnīcas un veselības aprūpes struktūras saņem valsts finansējumu un to resursi ir ierobežoti. Ir svarīgi, lai viņu centieni oglekļa emisiju samazināšanai tiktu līdzvērtīgi ņemti vērā.

Grozījums Nr.  78

Direktīvas priekšlikums – grozījumu tiesību akts

I pielikums – 3. punkts – c apakšpunkts – iii daļa

Direktīva 2003/87/EK

I pielikums – 2. punkts – darbības veidu apraksta tabula – 3. rinda

 

Komisijas ierosinātais teksts

 

(iii) Pievieno šādas daļas.

 

Minerālvates un akmensvates ražošanas iekārtas, kuru jauda ir lielāka par 20 tonnām dienā

Oglekļa dioksīds

Ģipša žāvēšanas vai apdedzināšanas iekārtas un ģipškartona sausā apmetuma plātņu vai citu ģipša izstrādājumu ražošanas iekārtas, kurās izmantojamo sadedzināšanas iekārtu nominālā siltumspēja ir lielāka par 20 MW.

Oglekļa dioksīds

 

Grozījums

 

(iii) Pievieno šādas daļas.

 

Minerālvates un akmensvates ražošanas iekārtas, kuru jauda ir lielāka par 20 tonnām dienā

Oglekļa dioksīds

Ģipša žāvēšanas vai apdedzināšanas iekārtas un ģipškartona sausā apmetuma plātņu vai citu ģipša izstrādājumu ražošanas iekārtas, kurās izmantojamo sadedzināšanas iekārtu nominālā siltumspēja ir lielāka par 20 MW.

Oglekļa dioksīds

Pamatojums

Tehniska precizējuma nolūkā.

Grozījums Nr.  79

Direktīvas priekšlikums – grozījumu tiesību akts

I pielikums – 4. punkts

Direktīva 2003/87/EK

I pielikums – 2. punkts – tabula – jauna kategorija Nr. 1 – 8.a rinda (jauna)

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Metāna gāze (CH4), kas rodas akmeņogļu raktuvēs un kura vai nu absorbējas uz akmeņogļu ārējās struktūras kā brīva gāze akmeņogļu porās vai kā brīva gāze akmeņogļu slānim pieguļošajā iežu noslāņojumā, un kas sākotnēji izdalās akmeņogļu ieguves darbību rezultātā.

Pamatojums

Šīs nozares radītās emisijas ir 7,9 % no kopējām ES 25 dalībvalstu radītajām metāna emisijām, kas līdzvērtīgas 0,7 % ES 25 dalībvalstu SEG emisijām.

PASKAIDROJUMS

Emisiju kvotu tirdzniecība nekādā ziņā nav jauns jēdziens, un tas noteikti nav unikāls Eiropai. Tomēr ES Emisiju kvotu tirdzniecības sistēma (ETS) ir īpaša tādā ziņā, ka tā ir pirmā starptautiskā CO2 emisiju kvotu tirdzniecības sistēma. Pašlaik tā aptver vairāk nekā 10 000 iekārtu enerģētikas un rūpniecības nozarē, kas kopīgi ir atbildīgas par gandrīz pusi ES CO2 emisiju un 40 % no kopējām ES siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisijām. Tāpēc to pamatoti dēvē par stūrakmeni ES stratēģijā cīņai pret klimata pārmaiņām.

ES ETS pārskatīšana ir daļa no Komisijas ,,klimata un atjaunojamās enerģijas paketes”, kas tika pieņemta šā gada 23. janvārī. Paketē ir priekšlikuma projekti par kopīgiem centieniem, enerģiju no atjaunojamiem avotiem, oglekļa uztveršanu un uzglabāšanu un priekšlikuma projekts par ES ETS direktīvas pārskatīšanu — ļoti saskaņots priekšlikums, kas būtiski uzlabo un paplašina ES ETS.

Šī priekšlikuma nolūks ir grozīt Direktīvu 2003/87/EK[1], ar kuru tika izveidota ES ETS. Tā mērķis laika periodam pēc 2012. gada ir stiprināt, paplašināt un uzlabot ETS darbību kā vienu no vissvarīgākajiem un rentablākajiem instrumentiem, lai sasniegtu ES mērķi samazināt siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisijas. Šis uzdevums tika izvirzīts 2007. gada marta Eiropadomes sanāksmē, kura aicināja līdz 2020. gadam samazināt ES emisijas vismaz par 20 %, salīdzinot ar 1990. gada līmeni, un par 30 %, ja arī citas industrializētās valstis apņemas veikt līdzvērtīgus centienus saskaņā ar globālo vienošanos cīņai pret klimata pārmaiņām. Lēmums uzsākt sarunas, lai izstrādātu ,,Kioto protokola pēcteci” , tika pieņemts pagājušā gada decembrī Bali, ANO klimata pārmaiņu konferencē. Ir obligāti jāpanāk vienošanās starptautiskā līmenī Pušu konferencē, kas notiks Kopenhāgenā 2009. gadā, lai risinātu šo aktuālo globālo problēmu. Ja Eiropa uzņemsies vadošu lomu, tad mums būs jāierosina dzīvotspējīgi risinājumi globālo klimata pārmaiņu risināšanai, un pilnībā funkcionējošai ES ETS būs ļoti liela nozīme.

Priekšlikums pārskatīt direktīvu līdzsvaro vajadzību panākt ekonomisko efektivitāti un godīgumu starp nozarēm un dalībvalstīm, un nozarei sniegs lielāku noteiktību. Tajā ir minētas emisiju samazināšanas prognozes, kas jāievēro ETS nozarēm, un lielāka saskaņotība vienkāršos sistēmu un palielinās tās pārredzamību, tādējādi padarot to pievilcīgāku citām valstīm un reģioniem, lai tajā iesaistītos.

Referente augstu vērtē Komisijas paveikto darbu un atbalsta Komisijas priekšlikuma vispārīgos noteikumus, kā arī mērķi par 21 % samazināt emisijas, salīdzinot ar 2005. gadu. Noslēdzot starptautisku vienošanos, maksimālais apjoms tiks automātiski koriģēts, atspoguļojot ES apņemšanos palielināt emisiju samazināšanas mērķi no 21 % uz 30 %. Referente arī atbalsta vienotu saskaņotu maksimālo apjomu, kā arī astoņu gadu tirdzniecības periodu līdz 2020. gadam un lineāru maksimālā apjoma samazināšanu līdz 2025. gadam, kad ir paredzēta pārskatīšana.

Enerģētikas nozarē 100 % izsole līdz 2013. gadam ir pamatota, ņemot vērā nozares nepārprotamo potenciālu vajadzības gadījumā pārnest jebkādas likumīgas izmaksas uz patērētāju. Turklāt visu kvotu izsoli līdz 2020. gadam vajadzētu censties ieviest visās nozarēs, ņemot vērā, ka tā ir iedarbīgākā un pārredzamākā kvotu piešķiršanas metode.

Tomēr referente savā ziņojumā dažās jomās ir iekļāvusi izmaiņas.

1.  Attiecībā uz nozarēm, kuras visvairāk skar CO2 emisiju pārvirze, patiešām ir vajadzīga lielāka noteiktība. Ir atkārtoti jāapliecina Eiropas uzņēmumiem un ieguldītājiem, ka gadījumā, ja 2009. gada COP-15 sanāksmē netiks panākta starptautiska vienošanās, viņiem nenāksies vieniem īstenot šo uzdevumu.

Komisija pārskatīs situāciju attiecībā uz nozarēm un apakšnozarēm, kuras ir pakļautas starptautiskai konkurencei, un vajadzības gadījumā līdz 2010. gada decembrim ierosinās priekšlikumus — 6 mēnešus pirms sākotnēji paredzētā termiņa. Šīs nozares, kurās, domājams, ir liels CO2 emisiju pārvirzes risks, varētu saņemt līdz pat 100 % bezmaksas kvotu, vai varētu tikt izveidota sistēma, kas nostādītu šīs būtiskam riskam pakļautās iekārtas uz līdzīgiem pamatiem ar trešo valstu iekārtām. Tomēr referente uzskata, ka iespējām starptautiskās sarunās panākt starptautisku vienošanos par klimatu varētu kaitēt tas, ja priekšlikumā atklāti nosauktu atsevišķas nozares. Turklāt nevajadzētu mēģināt ātrāk uzzināt Eiropas Komisijas par šo jautājumu veiktā pētījuma secinājumus, kas drīzumā tiks publicēti. Referente arī ir sašaurinājusi definīciju, kas ir uzskatāms par ,,CO2 emisiju pārvirzi”, lai veicinātu globālo labvēlīgo ietekmi uz vidi.

2.  Visiem operatoriem, kuri šajā periodā ir izmantojuši mazāku ESV un SES procentuālo daudzumu salīdzinājumā ar savām radītājām emisijām un kuri neizmanto tiesības saskaņā ar 2. punktu, ir jāatļauj izmantot šādus kredītus līdz pat 5 % apmērā no savām emisijām 2013.–2020. gada periodā katru gadu, kā to varēs darīt jaunas iekārtas un jaunas nozares. Tā ir apmēram puse no samazinājuma 2013.–2020. gadā. Turklāt šādus projektus varētu atļaut tikai valstīm, kuras ir ratificējušas starptautisko nolīgumu par klimata pārmaiņām un atbilst kvalitātes noteikumiem. Referents vēlas uzsvērt nepieciešamību noteikt stingrākus kritērijus, atļaujot tikai kvalitatīvus SES un ESV. Ja panāks starptautisko nolīgumu par klimata pārmaiņām KĪ un TAM kredītu apjoms varētu tikt palielināts.

3.  Visā pasaulē mežu izciršana notiek ļoti strauji, un nedrīkst ignorēt to, ka tā būtiski vairo CO2 emisijas. Tādēļ referente ir paredzējusi, ka liela daļa no izsolē iegūtajiem ieņēmumiem tiktu novirzīti, lai papildinātu līdzekļus, kas paredzēti atmežošanas novēršanai, ilgtspējīgas apmežošanas veicināšanai valstīs, kas ir ratificējušas starptautisko vienošanos par klimata pārmaiņām.

4.  Kuģniecības nozare līdz šim nav iekļauta un būs vajadzīga ietekmes analīze. Saistībā ar to, šķiet, ka problēma varētu būt pārbaudītu datu trūkums. Referents paredz, ka līdz ES ETS tiek iekļauta kuģniecības nozare, kuģniecības nozares radītās emisijas jāiekļauj lēmumā par dalībvalstu darbību, lai izpildītu Kopienas siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisiju samazināšanas saistības līdz 2020. gadam.

5.  Referents apzinās oglekļa uztveršanas un uzglabāšanas tehnoloģijas nozīmi un uzskata to par daļu no risinājuma globālo oglekļa emisiju samazināšanai. Kopš ir ierosināts rezervēt jauno iekārtu rezervei paredzētos 500 miljonus kvotu, lai tās piešķirtu pirmajām 12 iekārtām, kuras ir uzsākušas oglekļa dioksīda emisiju komerciālu uztveršanu un ģeoloģisku uzglabāšanu.

6.  Izsoles principam tomēr ir jābūt pamatprincipam attiecībā uz kvotu piešķiršanu un no 2013. gada jāpiemēro visai enerģētikas nozarei. Ja siltuma vai aukstuma ražotāji saņem bezmaksas kvotas attiecībā uz siltuma rūpniecisku ražošanu, izmantojot augstas efektivitātes koģenerāciju, kā noteikts Direktīvā 2004/8/EK, bezmaksas kvotas ir jāpiešķir arī par elektrības ražošanu no atliekvielām rūpnieciskās ražošanas procesā, izmantojot labākās pieejamās tehnoloģijas, ar nosacījumu, ka to ražo pašu patēriņam iekārtās.

Referente uzskata, ka pašlaik politiķi nav spējuši atbilstoši reaģēt uz klimata problēmām un 2 C° mērķi, kas tika skaidri noteikts profesionāli novērtētajā zinātniskajā literatūrā, IPCC ziņojumos un arī Sterna pārskatā. Šoreiz mēs nedrīkstam ciest neveiksmi, jo mūsu bērni un viņu bērni ir atkarīgi no mums.

  • [1]  Ar grozījumiem, kas izdarīti ar ,,Saistošo direktīvu” 2004/101/EK.

PIELIKUMS – IEINTERESĒTO PUŠU SARAKSTS Minētais uzskaitījums nav izsmeļošs.

Organizācija

ACFCI

Aer Lingus

AFEP

Air Products

Alcoa Europe

ALSTOM

Arcelor Mittal

Arkema

Eiropas Aviosabiedrību asociācija

ATILH

Aughinish Alumina

Austrijas pastāvīgā pārstāvniecība – WKO

Austrālijas vēstniecība un misija

Austrālijas Ārlietu un tirdzniecības nodaļa

AvA

Avisa

BASF

Bayer

BDI/BDA

Beļģijas Enerģētikas un vides ĢD

Beļģijas pastāvīgā pārstāvniecība

Bellona Eiropas birojs

Bloomberg

Blue Next

Bord na Mona

British Petroleum

BusinessEurope

Austrijas Federālā kanceleja

Burson-Marsteller

bvek

Caisse des Depots

CAN Eiropas tīkls

Oglekļa tirgu asociācija

CE

CEFIC

Cembureau

CEMEX

centrica

Tīra gaisa politikas centrs

CEPI

CEPS

CES ETUC

CGEMP - Parīzes universitāte

Climate Change Capital

Clogrennane Lime Ltd

Eiropas sadarbības programma zinātnes un tehniskās izpētes jomā (COST)

Coillte

Eiropas integrācijas komiteja – Polija

ConocoPhillips

Covington & Burling

CPA

Creatieve Energie

Cumerio / NA

Dānijas pastāvīgā pārstāvniecība

Deutsche Bank

DEFRA

DOW

E3G

EACI

EAMA Energy

Ecologic

Eco Securities

EEB

EESC

EFIEES

Electrabel Suez

Norvēģijas vēstniecība ES

Emirāti

Vides aizsardzības fonds

EON

EPF

Euroheat and Power

Eiropas Komisija - Uzņēmējdarbības un rūpniecības ĢD

Eiropas Komisija – Vides ĢD

Eiropas Vides aģentūra

Eiropas Reģionālo aviokompāniju asociācija

EuLA

Eurelectric

Euro Alliages

EUROFER

Eurogypsum

Eurometaux

Eiropas klimata fonds

Eiropas kokapstrādes nozaru konfederācija

Eiropas Investīciju banka

Europia

Eustafor

EXCA

Somijas pastāvīgā pārstāvniecība

Fleishman Hillard

Fortum

Francijas Ekoloģijas, ilgtspējīgas attīstības un pilsētu un lauku plānošanas ministrija

Francijas pastāvīgā pārstāvniecība ES

GCP

GE

Vācijas Ārlietu birojs

Vācijas Vides, dabas aizsardzības un kodoldrošības ministrija

Vācijas pastāvīgā pārstāvniecība

Grian

Harvardas universitāte

Hill & Knowlton

Hogan & Hartson Raue

Hydro

IACA

IATA

Īslandes misija ES

ICOS

IDDRI

IEA

IETA

IFIEC Eiropas birojs

IMA Eiropas birojs

Īslandes Vides ministrija

Eiropas Vides politikas institūts

Īrija spiensaimniecības nozaru asociācija

Īrijas Lauksaimniecības, pārtikas un lauku attīstības ministrija

Īrijas pastāvīgā pārstāvniecība ES

Italcementi

Itālijas ES lietu nodaļa

Itālijas Vides, sauszemes un jūras ministrija

JC- konsultējošais jurists/ emisiju tirdzniecība

JP Morgan

Kashue

Kevin Leydon & Associates

Lazio reģionālā pārstāvniecība – ES lietas

Ludviga Maksimiliāna Minhenes universitāte

McKinsey & Company

NERA

OCIMF

Öko institūts

Oxfam

Nīderlandes Karalistes pastāvīgā pārstāvniecība ES

Premier Periclase

Probiotec

PT pārvaldības konsultanti

RHI

Rhodia

Rio Tinto

RWE

SFM (Apvienotā Karaliste)

Shell

Slovēnijas pastāvīgā pārstāvniecība

Smurfit Kappa grupa

Sol grupa

Solomon partneruzņēmumi

Svensk Energi

Zviedrijas Enerģētikas aģentūra

Zviedrijas Vides ministrija

Sueca

Brattle grupa

Ecofin pētniecības fonds

Thyssen Krupp

Transatlantiskās politikas tīkls

Dublinas universitātes koledža

Kembridžas universitāte – elektrības politikas pētniecības grupa

Parīzes Dauphine universitāte

ASV Pārstāvju palāta

VIK

Vrom

Weber Shandwick

Wietersdorfer grupa

WKO

Pasaules Banka

Pasaules resursu institūts

WRI

WWF

Xstrata

  • [1]  Minētais uzskaitījums nav izsmeļošs.

Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komitejaS ATZINUMS (*) (15.9.2008)

Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komitejai

par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai, ar ko groza Direktīvu 2003/87/EK, lai pilnveidotu un paplašinātu Kopienas siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisiju kvotu tirdzniecības sistēmu
(COM(2008)0016 – C6‑0043/2008 – 2008/0013(COD))

Referente: Lena Ek

(*) Komiteju iesaistīšanas procedūra – Reglamenta 47. pants

ĪSS PAMATOJUMS

Klimata pārmaiņu problēmas risināšana un pāreja uz zemas oglekļa koncentrācijas ekonomiku ir galvenā pasaules mēroga prioritāte. Par to liecina arī Eiropas Parlamenta lēmums izveidot īpašu klimata pārmaiņu pagaidu komiteju. Pamatojoties uz Eiropadomes 2007. gada pavasara sanāksmes secinājumiem un Parlamenta iepriekšējām rezolūcijām, Komisija 2008. gada janvārī iepazīstināja ar ļoti nopietnu priekšlikumu, lai panāktu siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisiju samazināšanu ES vismaz par 20 % līdz 2020. gadam un palielinātu šo apjomu līdz 30 % gadījumā, ja tiks noslēgts vispārējs starptautisks nolīgums. Šīs kvantitatīvais pavērsiens Eiropas politikas veidošanā ir ļoti skaidrs signāls citām valstīm, ka ES ir nopietni iesaistījusies cīņā pret klimata pārmaiņām.

ES emisiju kvotu tirdzniecības sistēma (ES ETS), kas sāka darboties 2005. gadā, ir pasaules lielākā emisiju maksimālā apjoma noteikšanas un tirdzniecības sistēma, kas aptver desmitiem tūkstošu uzņēmumu. Tā ir pamats ES cīņai pret klimata pārmaiņām. Tas ir arī svarīgs ekonomiskais dzinējspēks. Daudzi uzņēmumi, kas ir iekļauti ES ETS, uzskata sistēmu par vienu no galvenajiem aspektiem uzņēmuma ilgtermiņa lēmumu pieņemšanā, un tai ir liela līdz vidēji liela ietekme uz lēmumiem par novatorisku tehnoloģiju attīstīšanu[1]. Arī finanšu iestādes arvien vairāk uzskata ES ETS par nopietnu, strādājošu un svarīgu tirgu.

Divi pirmie ES ETS darbības posmi ir pierādījuši, ka dzīvotspējīgs emisiju kvotu iekšējais tirgus ļauj noteikt oglekļa cenu. Tomēr šajos posmos ir bijušas arī dažādas problēmas. Sistēmas atkarība no emisiju kvotu valsts piešķiršanas plāniem radīja situāciju, kurā CO2 cena kritās, jo dalībvalstis piešķīra pārāk lielas kvotas, daudzas elektroenerģijas ražošanas iekārtas guva nepamatotu virspeļņu, veidojās negodīga konkurence ES līmenī, ko izraisīja atšķirības emisiju kvotu valsts piešķiršanā un radās nenoteiktība, ar ko saskārās tirgus dalībnieki. Šīs problēmas tika aplūkotas ES ETS visaptverošā pārskatā, kas tika veikts sakarā ar starptautiskajām sarunām par līgumu laikposmam pēc Kioto protokola darbības beigām. 2008. gada janvārī Komisija publicēja priekšlikumu par pārskatītu ES ETS.

Atzinuma sagatavotāja atzinīgi vērtē ierosināto ES ETS pārskatīšanu. Pirmkārt, ieviešot vienotu ES līmeņa maksimālo apjomu attiecībā uz visām emisiju kvotām (tostarp arī vienotu rezervi jaunajām iekārtām) un saskaņojot kvotu piešķiršanas metodi (principā izmantojot kvotu izsoli un pakāpeniski pārtraucot bezmaksas kvotu piešķiršanu tām nozarēm, kas nenodarbojas ar elektroenerģijas ražošanu), kā arī nosakot pamatdefinīcijas (piemēram, sadedzināšanas iekārtas), tiks veicināta lielāka saskaņotība un radīti vienlīdzīgāki konkurences apstākļi. Otrkārt, tiks uzlabota sistēmas paredzamība, nosakot ilgāku kvotu piešķiršanas periodu un nepārtrauktu, paredzamu maksimālā emisiju apjoma samazināšanu. Treškārt, paplašinot direktīvas darbības jomu un iekļaujot tajā arī jaunas nozares (piemēram, alumīnija un amonjaka ražotājus) un jaunas gāzes (slāpekļa oksīds un perfluorogļūdeņraži), tiek radīts vairāk iespēju jaunu, rentablu emisiju samazināšanas veidu meklējumiem. Visbeidzot, ar šo priekšlikumu mazināsies administratīvais slogs (jo īpaši attiecībā uz maziem un vidējiem uzņēmumiem (MVU)), sniedzot iespēju mazajām iekārtām nepiedalīties sistēmā.

Tomēr, lai papildus nostiprinātu šo priekšlikumu un padarītu sistēmu vēl darboties spējīgāku un efektīvāku, atsevišķas tā daļas ir jāmaina. Lielākā daļa šo izmaiņu paredzētas, lai mazinātu nenoteiktību un uzlabotu sistēmas paredzamību. Tas ir ļoti svarīgi no vides aizsardzības viedokļa, jo nenoteiktība negatīvi ietekmē turpmāko ieguldījumu plānošanu, ar kuriem varētu veicināt emisiju samazināšanu — piemēram, efektīvi izmantojot enerģiju un modernizējot esošās jaudas.

Efektīvāko uzņēmumu atalgošana

Energoefektivitāte ir stūrakmens visiem centieniem izveidot zemas oglekļa koncentrācijas ekonomiku. Tāpēc ir svarīgi, lai gadījumos, kad tiks piešķirtas bezmaksas emisiju kvotas, tās nepiešķirtu uz vēsturisko datu pamata (faktiski atbalstot jau tirgū esošos uzņēmumus), bet gan piešķirtu, pamatojoties uz vislabākajām pieejamajām metodēm/vislabākajām pieejamajām tehnoloģijām. Piešķirot emisiju kvotas uz efektīvāko standartu pamata, ar sistēmu tiks atalgoti energoefektīvie uzņēmumi, kuri ir ieguldījuši līdzekļus videi draudzīgos ražošanas procesos. Ir ļoti svarīgi, lai nozare strādātu kopā un izveidotu šos standartus pēc iespējas drīzāk, jo tad, ja šādu standartu nav, nav arī iespējams piešķirt bezmaksas emisiju kvotas. Energoefektivitāte ir viens no visrentablākajiem un bez kavēšanās pieejamajiem instrumentiem, lai samazinātu emisijas, kā arī lai uzlabotu enerģijas piegādes drošību un konkurētspēju. Pašlaik jau ir pieejamas dažādas energoefektivitāti uzlabojošas tehnoloģijas, un tās var sākt izmantot pēc īsa sagatavošanās laika. Nākotnē ES ETS varētu tikt sasaistīta ar saskaņotu „balto sertifikātu” shēmu, ar kuru tiktu veicināta enerģijas taupīšana un energoefektivitāte. Ir svarīgi, lai Komisija pienācīgi apsvērtu šīs iespējas.

Ieņēmumi no izsolēm

Lēš, ka ieņēmumi no kvotu izsolēm būs vismaz EUR 33 miljardi gadā (pieņemot, ka izsole attieksies tikai uz elektroenerģijas ražošanas nozari un ka CO2 cena būs samērā neliela)[2]. Priekšlikumā paredzēts, ka šie līdzekļi tiks ieskaitīti dalībvalstu budžetā, uzliekot tām par „morālu pienākumu” daļu no šiem līdzekļiem izmantot cīņai pret klimata pārmaiņām plašākā izpratnē. Tomēr priekšlikumā šis nosacījums nav pietiekami stingrs un var novest pie šo līdzekļu „pazušanas” dalībvalstu budžetā. Tā būtu garām palaista iespēja izmantot šos līdzekļus emisiju samazināšanai un jaunattīstības valstu atbalstam, vēlams, īstenojot to ES līmenī.

Iekšējās informācijas ļaunprātīga izmantošana un tirgus manipulācijas

Nedēļā vidēji notiek darījumi ar vairāk nekā 10 miljoniem emisiju kvotu, kuru tirgus vērtība ir vairāki miljardi eiro. Tomēr šo emisiju kvotu juridiskais raksturs ir neskaidrs. Dažas valstis tās uzskata par finanšu instrumentiem, kuru tirdzniecību uzrauga finanšu pakalpojumu regulēšanas iestādes, kamēr citas valstis uzskata tās par parastām precēm, un tikai to atvasinājumi tiek uzskatīti par finanšu instrumentiem.[3] Lai novērstu tirgus manipulācijas un iekšējās informācijas ļaunprātīgu izmantošanu, ir svarīgi apsvērt to, kā finanšu tirgus regulēšanas noteikumus piemērot attiecībā uz emisiju kvotām. Izmantojot tiem līdzīgus noteikumus, cenas veidošanos tirgū vairāk noteiks ar tirgu saistīta informācija un mazāk — riska ieguldījumu fondu vai valsts ieguldījumu fondu spekulatīvas intereses, kas neveicina konkurenci. Turklāt tirgum svarīgas informācijas publiskošana, ko veiktu Komisija un dalībvalstis, ir stingri un skaidri jāregulē, jo komerciālu datu publiskošanai var būt milzīgas finansiālas sekas. Tādi paši noteikumi jāpiemēro attiecībā uz akciju tirgum svarīgu informāciju.

Oglekļa emisiju pārvirze

Kamēr vēl nav izveidota pasaules mēroga sistēma, pārāk stingrs emisiju samazināšanas režīms var novest pie tā, ka uzņēmumi savu ražošanu pārceļ ārpus Eiropas Savienības. Tam būtu ne tikai ekonomiskas un sociālas sekas, bet tas apdraudētu arī vides aizsardzības mērķu sasniegšanu, jo uz šiem uzņēmumiem emisiju kontrole vairs neattiektos. Komisija apzinās šo problēmu, taču atliek tās risinājumu — līdz 2010. gadam tiks noteiktas tās nozares, kurās oglekļa emisiju pārvirze ir visvairāk iespējama, bet līdz 2011. gadam Komisija ierosinās iespējamos priekšlikumus, lai novērstu šādu pārvirzi (visu kvotu piešķiršana bez maksas un/vai ES ETS attiecināšana uz importu). Turklāt saraksts ar mazāk aizsargātajām nozarēm tiks atjaunots ik pēc trim gadiem. Atzinuma sagatavotāja nepārprotami dotu priekšroku pasaules mēroga sistēmas izveidei, kurā būs iekļauti visi nozīmīgie uzņēmumi un nozares. Gadījumā, ja šis mērķis netiktu sasniegts, otra labākā iespēja būtu globāli nozaru nolīgumi (ar objektīvu un pārbaudāmu emisiju samazināšanas mērķi). Tomēr gadījumā, ja neviena no šīm iespējām netiks īstenota, ES ir jāizveido mehānisms, kas nodrošinās noteiktību un paredzamību, kura ir nepieciešama ilgtermiņa ieguldījumiem un aktīvu portfeļa atjaunošanai šajās nozarēs. Ņemot vērā, ka šī sistēma sāks darboties 2013. gadā, uzņēmumiem un ieguldītājiem nepieciešama savlaicīgāka un ilgstošāka noteiktība attiecībā uz to, cik daudz kvotu saņems katra nozare. Tomēr jāatzīst, ka starptautiskās sarunas varētu nevajadzīgi kavēties, ja ES jau tagad norādītu, kuras nozares tiks aizsargātas ar bezmaksas kvotu palīdzību. Vislabākais veids, kā nodrošināt lielāku noteiktību tirgus dalībniekiem un neapdraudēt starptautiskās sarunas, ir paātrināt Komisijas noteikto grafiku un pagarināt laiku starp pārskatiem, nodrošinot, ka pirms sagaidāmās starptautisko sarunu noslēgšanās 2009. gada decembrī netiek sniegti nekādi paziņojumi.

MVU un administratīvais slogs

Pašu MVU interesēs ir uzņemties vadību un ieguldīt zemas oglekļa emisijas tehnoloģijās. Tomēr, veidojot precīzu normatīvo vidi, ir jāņem vērā šo uzņēmumu īpašā situācija. Priekšlikumā noteikts, ka sistēmu var neattiecināt uz mazajām sadedzināšanas iekārtām, kuru nominālā siltumspēja ir mazāka par 25 MW, ja tiek īstenoti līdzvērtīgi pasākumi. Šis robežlielums ir visai zems. Viena trešdaļa no visām sadedzināšanas iekārtām, kas tiek iekļautas šajā sistēmā, ir nosacīti nelielas (siltumspēja mazāka par 50 MW), bet kopumā tās rada tikai 2 % visu uzskaitīto emisiju.[4] Tāpēc liekas, ka būtu rentabli palielināt šo robežlielumu attiecībā uz mazajām iekārtām (piemēram, līdz robežlielumam, kāds noteikts direktīvā par piesārņojuma integrētu novēršanu un kontroli), ļaujot tām neiesaistīties sistēmā.

Papildu saskaņošana

Lai radītu lielāku juridisko noteiktību un nodrošinātu patiesi vienlīdzīgus konkurences apstākļus ES, ir nepieciešama papildu saskaņošana. Tā attiektos uz definīcijām (piemēram, par slēgšanu) un arī uz maksām/cenām un soda naudām/sankcijām par noteikumu neievērošanu. Piemēram, maksimālā soda nauda par līdzīgiem pārkāpumiem dalībvalstīs ievērojami atšķiras — tā svārstās no EUR 600 līdz EUR 15 miljoniem.

Starptautiskie aspekti

ES ETS ir jābūt pirmajam solim ceļā uz emisiju kvotu tirdzniecības pasaules mēroga sistēmu. Tāpēc ir ļoti svarīgi radīt iespēju citu tirdzniecības sistēmu sasaistei ar ES ETS un izmantot visus iespējamos Kopienas instrumentus, lai mudinātu pievienoties ES ETS tās trešās valstis, kas robežojas ar ES. Savukārt attiecībās ar jaunattīstības valstīm ES ir jāizmanto ES ETS sniegtās iespējas, lai palīdzētu šīm valstīm neitralizēt oglekļa emisijas, veicot nepieciešamos ieguldījumus un nododot zināšanas.

GROZĪJUMI

Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komiteja aicina par jautājumu atbildīgo Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komiteju savā ziņojumā iekļaut šādus grozījumus:

Grozījums Nr.  1

Direktīvas priekšlikums – normatīvs grozījumu akts

2. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(2) ANO Vispārējā konvencija par klimata pārmaiņām, ko Eiropas Kopienas vārdā apstiprināja ar Padomes 1993. gada 15. decembra Lēmumu Nr. 94/69/EK, kas attiecas uz ANO Vispārējo konvenciju par klimata pārmaiņām (UNFCCC) un tās noslēgšanu, ir izveidota ar pamatmērķi stabilizēt siltumnīcas efektu izraisošo gāzu koncentrāciju atmosfērā tādā līmenī, kas varētu novērst bīstamu antropogēnisku iejaukšanos klimata sistēmā. Lai sasniegtu šo mērķi, ikgadējais zemeslodes virsmas vidējās temperatūras pieaugums nedrīkst pārsniegt 2°C, salīdzinot ar pirmsrūpniecības laikmeta līmeni. Klimata pārmaiņu starpvaldību padomes (IPCC) jaunākais novērtējuma ziņojums liecina, ka, lai šo mērķi sasniegtu, līdz 2020. gadam jāsasniedz siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisiju maksimums, kam seko emisiju samazinājums. Tas nozīmē, ka jāpalielina Kopienas pūliņi emisiju samazināšanas jomā un šajā procesā nekavējoties jāiesaista attīstītās valstis, kā arī jārosina jaunattīstības valstu līdzdalība.

(2) ANO Vispārējā konvencija par klimata pārmaiņām, ko Eiropas Kopienas vārdā apstiprināja ar Padomes 1993. gada 15. decembra Lēmumu Nr. 94/69/EK, kas attiecas uz ANO Vispārējo konvenciju par klimata pārmaiņām (UNFCCC) un tās noslēgšanu, ir izveidota ar pamatmērķi stabilizēt siltumnīcas efektu izraisošo gāzu koncentrāciju atmosfērā tādā līmenī, kas varētu novērst bīstamu antropogēnisku iejaukšanos klimata sistēmā. Lai sasniegtu šo mērķi, ikgadējais zemeslodes virsmas vidējās temperatūras pieaugums nedrīkst pārsniegt 2°C, salīdzinot ar pirmsrūpniecības laikmeta līmeni. Klimata pārmaiņu starpvaldību padomes (IPCC) jaunākais novērtējuma ziņojums liecina, ka, lai šo mērķi sasniegtu, līdz 2020. gadam jāsasniedz siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisiju maksimums, kam seko emisiju samazinājums. Tas nozīmē, ka jāpalielina Kopienas pūliņi emisiju samazināšanas jomā un šajā procesā nekavējoties jāiesaista attīstītās un jaunās industrializētās valstis, kā arī jaunattīstības valstis.

Pamatojums

Tā kā jauno industrializēto valstu radīto emisiju daļa arvien palielinās, par mērķi ir jāizvirza šo valstu līdzdalība, ne tikai šādas līdzdalības rosināšana. Tāpat par mērķi ir jāizvirza jaunattīstības valstu līdzdalība, ne tikai šādas līdzdalības rosināšana.

Grozījums Nr.  2

Direktīvas priekšlikums – normatīvs grozījumu akts

3.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(3a) Eiropas Parlaments 2008. gada 31. janvāra rezolūcijā par Bali konferences par klimata pārmaiņām rezultātiem (COP 13 un COP/MOP 3) atgādināja savu nostāju, ka rūpnieciski attīstītajām valstīm ir jāapņemas līdz 2020. gadam samazināt savas siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisijas vismaz par 30 % un līdz 2050. gadam — vismaz par 60–80 % salīdzinājumā ar 1990. gadu. Ņemot vērā, ka Parlaments sagaida pozitīvu iznākumu COP 15 sarunām, kas 2009. gadā notiks Kopenhāgenā, Eiropas Savienībai vajadzētu sagatavot stingrākus emisiju samazināšanas mērķus 2020. gadam un pēc tam, un jācenšas nodrošināt, ka pēc 2013. gada Kopienas sistēma vajadzības gadījumā ļauj pieņemt stingrākas emisiju kvotas, kas būtu daļa no Eiropas Savienības ieguldījuma jaunas starptautiskas vienošanās panākšanā.

Pamatojums

Ir būtiski uzsvērt Parlamenta stingro apņemšanos cīnīties ar klimata pārmaiņām. Vislabāk to varētu izdarīt ar starptautisku vienošanos, ko līdz 2009. gada beigām varētu panākt Kopenhāgenas sarunu laikā. Šo priekšlikumu vajadzētu uztvert kā pierādījumu ES ciešajai apņēmībai rīkoties šajā jautājumā un kā signālu tam, ka ES līdz ar jauno vienošanos gatavojas ieviest stingrākus mērķus.

Grozījums Nr.  3

Direktīvas priekšlikums – normatīvs grozījumu akts

4. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(4) Lai sekmētu šo ilgtermiņa mērķu sasniegšanu, ir lietderīgi nospraust prognozējamu kursu to emisiju samazināšanai, ko rada Kopienas sistēmā iekļautās iekārtas. Lai izmaksu ziņā lietderīgi īstenotu Kopienas apņemšanos siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisijas samazināt par vismaz 20 %, salīdzinot ar 1990. gada līmeni, jāpanāk, ka šādām iekārtām piešķirto emisiju kvotu apjoms 2020. gadā ir par 21 % zemāks nekā šo iekārtu emisiju līmenis 2005. gadā.

(4) Lai sekmētu šo ilgtermiņa mērķu sasniegšanu, ir lietderīgi nospraust prognozējamu kursu to emisiju samazināšanai, ko rada Kopienas sistēmā iekļautās iekārtas. Lai izmaksu ziņā lietderīgi īstenotu Kopienas apņemšanos siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisijas samazināt par vismaz 20 %, salīdzinot ar 1990. gada līmeni, kas ir starptautiski atzīts atsauces gads saskaņā ar Kioto protokolu, jāpanāk, ka šādām iekārtām piešķirto emisiju kvotu apjoms 2020. gadā ir par 21 % zemāks nekā šo iekārtu emisiju līmenis 2005. gadā.

Pamatojums

Saskaņā ar šiem aprēķiniem, kopējais atļauto emisiju apjoms būs 4,65 miljardi tonnu, ja tiek piemērots samazinājums par 20 % salīdzinājumā ar 1990. gada līmeni. Par 2,67 miljardiem tonnu laikā līdz 2020. gadam emisijas ir jāsamazina tajās nozarēs, uz kurām ETS neattiecas. Pretēji Komisijas apgalvojumiem aprēķini rāda, ka no nozarēm, uz kurām ETS attiecas, ir jāprasa 15 % liels emisiju samazinājums salīdzinājumā ar 2005. gadu.

Grozījums Nr.  4

Direktīvas priekšlikums – normatīvs grozījumu akts

7.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(7a) Augoši koki, kā arī koksne un tās produkti ir ļoti svarīgs līdzeklis oglekļa sekvestrācijai un glabāšanai. Turklāt koksne var aizstāt fosilos enerģijas avotus un palīdzēt apkarot siltumnīcas efekta veidošanos. Jāatzīst, ka meži ir ievērojamas dabiskas oglekļa krātuves, taču šis ogleklis nonāk atmosfērā, ja mežus izcērt un koksni sadedzina, tāpēc ir svarīgi īstenot meža aizsardzības pasākumus, lai mazinātu atmosfēras sasilšanu.

Pamatojums

Sakarā ar pārmaiņām augsnes izmantošanas veidā (piemēram, mežu izciršanu tropiskajos apgabalos) rodas 20 % siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisiju pasaulē. Ik gadu tikai mežu izciršana vien rada tik daudz siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisiju, kas līdzvērtīgas 6 miljardiem tonnu CO2 ekvivalenta.

Tikai Francijas teritorijā vien uzkrāti 15,6 miljoni tonnu oglekļa un tiek uztverti 10 % siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisiju. Tas atbilst 14 miljoniem tonnu oglekļa. Ja nebūtu mežu un koksnes, Francijā tiktu emitēts par 108 miljoniem tonnu jeb par 20 % vairāk oglekļa nekā pašlaik.

Grozījums Nr.  5

Direktīvas priekšlikums – normatīvs grozījumu akts

7.b apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(7b) Ņemot vērā meža nozares ievērojamo potenciālu attiecībā uz atmosfēras sasilšanas mazināšanu, ir jāīsteno pasākumi šīs nozares stiprināšanai un attīstībai, vienlaikus pievēršot uzmanību arī citām funkcijām, kādas pilda mežs.

Pamatojums

Klimata pārmaiņu starpvaldību padomes 2007. gada ziņojumā norādīts, ka ilgtermiņā vislielāko labumu attiecībā uz klimata pārmaiņu samazināšanu dos ilgtspējīga meža pārvaldības stratēģija, kuras mērķis ir uzturēt vai palielināt mežos uzkrātā oglekļa apjomu, vienlaikus ik gadu no meža izmantošanas nodrošinot noturīgu koksnes, kokšķiedras vai enerģijas ieguvi. Jāņem vērā arī Eiropas Parlamenta 2007. gada 15. novembra rezolūcija, kurā Komisija aicināta ETS iekļaut vairākas ar mežsaimniecību saistītas darbības.

Grozījums Nr.  6

Direktīvas priekšlikums – normatīvs grozījumu akts

8.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(8a) Direktīva 2003/87/EK un Direktīva 2004/101/EK, ar ko groza Direktīvu 2003/87/EK, ir jāsaskaņo ar Kioto protokolā noteiktajām prasībām attiecībā uz pasākumiem saistībā ar zemes izmantošanu, zemes izmantošanas maiņu un mežkopību (LULUCF).

Pamatojums

Kioto protokola B pielikumā ir noteikti statistiski mērķi attiecībā uz rūpnieciski attīstīto valstu siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisijām. Vairāki panti attiecas uz zemes izmantošanu, zemes izmantošanas maiņu un mežkopību, proti, apmežošanu, mežu atjaunošanu, mežu, lauksaimniecības zemju un ganību pārvaldību, kā arī veģetācijas atjaunošanu.

Grozījums Nr.  7

Direktīvas priekšlikums – normatīvs grozījumu akts

8.b apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(8b) Kopienas shēma ir tieši jāsaista ar Kioto protokolā paredzētajiem un uz projektiem balstītajiem mehānismiem, iekļaujot zemes izmantošanas, zemes izmantošanas maiņas un mežkopības darbības Direktīvas 2003/87/EK un Direktīvas 2004/101/EK darbības jomā.

Pamatojums

Ar mežkopību un lauksaimniecību saistītās darbības nav iekļautas 2004. gada 27. oktobra Direktīvas 2004/101/EK, ar ko groza Direktīvu 2003/87/EK, darbības jomā.

Mežsaimniecības nozare un vairākas vides organizācijas atbalsta zemes izmantošanas, zemes izmantošanas maiņas un mežkopības darbību iekļaušanu ES ETS. Tās uzsver, cik šīm darbībām ir svarīga ietekme uz klimata pārmaiņām, norādot, ka mežu izciršanas dēļ ik gadu rodas 20 % siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisiju pasaulē. Šo darbību iekļaušana ES ETS arī būtu veids, kā sekmēt ilgtspējīgu attīstību jaunattīstības valstīs.

Grozījums Nr.  8

Direktīvas priekšlikums – normatīvs grozījumu akts

8.c apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(8c) Komisijai jāapsver iespēja iekļaut zemes izmantošanas, zemes izmantošanas maiņas un mežkopības darbības Direktīvas 2003/87/EK un Direktīvas 2004/101/EK darbības jomā, ņemot vērā tehnikas attīstību un Bali konferencē izteiktos priekšlikumus. Komisijai vēlākais līdz 2008. gada beigām Eiropas Parlamentam un Padomei ir jāiesniedz likumdošanas priekšlikums par šo tēmu.

Pamatojums

Dažas dalībvalstis kritizējušas Komisiju par nespēju pamatot savu lēmumu neiekļaut zemes izmantošanas, zemes izmantošanas maiņas un mežkopības darbības ES ETS un paudušas nožēlu par šo lēmumu, ņemot vērā, ka to aicināja darīt gan 2007. gada 9. marta Eiropadome, gan Eiropas Parlaments 2007. gada 9. marta rezolūcijā par Bali konferenci par klimata pārmaiņām. Ja ES ETS tiktu attiecināta uz šīm darbībām jaunattīstības valstīs, rastos ievērojams finansējuma avots, lai nodrošinātu bioloģiskās daudzveidības aizsardzību un cietušo mežu atjaunošanu.

Grozījums Nr.  9

Direktīvas priekšlikums – normatīvs grozījumu akts

10. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(10) Ja ir ieviesti līdzvērtīgi siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisiju samazināšanas pasākumi (sevišķi nodokļu pasākumi) attiecībā uz nelielām iekārtām, kuru emisijas nepārsniedz 10 000 tonnu CO2 gadā, ir vajadzīga procedūra, lai dalībvalstis šādas nelielas iekārtas varētu izslēgt no emisiju tirdzniecības sistēmas, kamēr vien tiek piemēroti minētie pasākumi. Šādas robežvērtības piemērošana ir visizdevīgākā no administratīvo izmaksu samazināšanas viedokļa, proti, administratīvās vienkāršības dēļ ir iespējams samazināt administratīvās izmaksas par katru no sistēmas izslēgto CO2 tonnu. Tā kā kvotas vairs nepiešķirs uz pieciem gadiem un tā kā ir jāuzlabo noteiktība un paredzamība, jāparedz noteikumi par to, cik bieži jāpārskata siltumnīcas efektu izraisošo gāzu atļaujas.

(10) Ja ir ieviesti līdzvērtīgi siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisiju samazināšanas pasākumi (sevišķi nodokļu pasākumi) attiecībā uz nelielām iekārtām, kuru emisijas nepārsniedz 25 000 tonnu CO2 gadā, ir vajadzīga procedūra, lai dalībvalstis šādas nelielas iekārtas varētu izslēgt no emisiju tirdzniecības sistēmas, kamēr vien tiek piemēroti minētie pasākumi, tomēr šīs iekārtas varētu palikt Kopienas sistēmā pēc brīvprātības principa. Šādas robežvērtības piemērošana ir visizdevīgākā no administratīvo izmaksu samazināšanas viedokļa, proti, administratīvās vienkāršības dēļ ir iespējams samazināt administratīvās izmaksas par katru no sistēmas izslēgto CO2 tonnu. Šīs direktīvas pārskatīšanā vajadzētu apsvērt robežvērtību maiņu, ņemot vērā nelielo iekārtu ietekmi uz kopējo emisiju apjomu, administratīvā sloga apmēru un gūto pieredzi līdzvērtīgu pasākumu ieviešanā. Tā kā kvotas vairs nepiešķirs uz pieciem gadiem un tā kā ir jāuzlabo noteiktība un paredzamība, jāparedz noteikumi par to, cik bieži jāpārskata siltumnīcas efektu izraisošo gāzu atļaujas.

Pamatojums

Ir svarīgi turpināt meklēt iespējas, kā vēl vairāk samazināt MVU administratīvo slogu, izvairīties no nevajadzīgām administratīvajām izmaksām un birokrātijas, kā arī palielināt sistēmas efektivitāti. Šobrīd viena trešdaļa no visām sistēmas iekārtām ir nelielas iekārtas, kas rada tikai 2 % no visām emisijām.

Grozījums Nr.  10

Direktīvas priekšlikums – normatīvs grozījumu akts

13. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(13) No Eiropas tautsaimniecības prasīs vairāk, tāpēc cita starpā jāpanāk, ka pārskatītā Kopienas sistēma darbojas ar vislielāko ekonomisko efektivitāti un tās pamatā ir kvotu piešķiršanas nosacījumi, kas ir pilnībā saskaņoti visā Kopienā. Tāpēc kvotu piešķiršanas pamatā jābūt izsoles principam — tā ir visvienkāršākā sistēma, ko parasti uzskata arī par ekonomiski efektīvāko. Tas ļautu arī pārtraukt virspeļņas gūšanu un nodrošinātu vienādus konkurences apstākļus gan esošajām iekārtām, gan jaunajām iekārtām un tautsaimniecībām, kuru ekonomiskā izaugsme ir straujāka nekā vidējais rādītājs.

(13) No Eiropas tautsaimniecības prasīs vairāk, tāpēc cita starpā jāpanāk, ka pārskatītā Kopienas sistēma darbojas ar vislielāko ekonomisko efektivitāti un tās pamatā ir kvotu piešķiršanas nosacījumi, kas ir pilnībā saskaņoti visā Kopienā. Tāpēc kvotu piešķiršanas pamatā būs izsoles princips — tā ir visvienkāršākā sistēma, ko parasti uzskata arī par ekonomiski efektīvāko. Tas ļautu arī pārtraukt virspeļņas gūšanu un nodrošinātu vienādus konkurences apstākļus gan esošajām iekārtām, gan jaunajām iekārtām un tautsaimniecībām ar strauju ekonomisko izaugsmi. Komisijai ir jāuzrauga izsoļu process un oglekļa tirgus turpmākā darbība, lai nodrošinātu, ka tiek īstenoti divi iepriekšminētie mērķi. Lai attiecībā uz izsolēm visā Savienībā nodrošinātu vienotu un konsekventu pieeju, izsoles ir jārīko Komisijai vai tās ieceltai kompetentai iestādei. Tad izsoļu ienākumus varētu apvienot kopējā fondā un izlietot efektīvāk un lietderīgāk.

Pamatojums

Lai uzņēmumiem mazinātu neskaidrību, veicinātu harmonizāciju un efektivitāti, izsoles vajadzētu rīkot centralizēti. Turklāt Komisijai vajadzētu uzraudzīt izsoļu ietekmi, lai nodrošinātu, ka tās sniedz solīto labumu.

Grozījums Nr.  11

Direktīvas priekšlikums – normatīvs grozījumu akts

16.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(16a) Lai nodrošinātu oglekļa un elektrības tirgu sakārtotu darbību, bezmaksas kvotu izsoles laika posmam pēc 2013. gada vajadzētu sākt vēlākais 2011. gadā, un tām ir jāpamatojas uz skaidriem un objektīviem principiem, kas noteikti pietiekamu laiku pirms izsoļu sākuma.

Pamatojums

Elektrības tirgus sekmīgas darbības nodrošināšanai ir būtiski, lai oglekļa tirgus sāktu darbību savlaicīgi, lai tas būtu efektīvs un pietiekami likvīds. Tā kā šim tirgum raksturīga nākotnes līgumu slēgšana, izsoles jāuzsāk krietnu brīdi pirms attiecīgā laika posma. Turklāt izsoles principus un detalizētus rīkošanas noteikumus ir jāpublicē ļoti savlaicīgi, lai uzņēmumi varētu optimizēt solīšanas stratēģiju.

Grozījums Nr.  12

Direktīvas priekšlikums – normatīvs grozījumu akts

18.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(18a) Komisijai vajadzētu turpināt meklēt arī citus veidus, kā veicināt metodes, kuras rada vismazākās emisijas un nodrošina vislabāko energoefektivitāti, turklāt gan nozarēs, kas ietilpst Kopienas sistēmā, gan arī citās jomās. Proti, Komisijai līdz 2009. gada septembrim vajadzētu izskatīt iespēju izstrādāt ES līmeņa balto sertifikātu sistēmu, ar kuru atalgotu energoefektīvus ieguldījumus.

Pamatojums

Komisijai jānosaka, vai, pamatojoties uz Direktīvas 2006/32/EK par enerģijas galapatēriņa efektivitāti un energoapgādes pakalpojumiem pirmo trīs piemērošanas gadu laikā gūto pieredzi, ir nepieciešams iesniegt priekšlikumu par baltajiem sertifikātiem. Šāda prasība noteikta minētās direktīvas 4. panta 5. punktā. Tomēr nav noteikts termiņš, kad ir jāpabeidz šis tik svarīgais izvērtējums. „Euro White Cert” projekta ietvaros šobrīd tiek izskatīta iespēja izveidot ES līmeņa balto sertifikātu sistēmu un pārbaudīta tās iespējamā saikne ar ES emisiju tirdzniecības sistēmu.

Grozījums Nr.  13

Direktīvas priekšlikums – normatīvs grozījumu akts

20.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(20a) Nedrīkst izraisīt nepamatotus konkurences izkropļojumus starp iekārtām neatkarīgi no tā, vai tās ir ārējas vai nē.

Pamatojums

Jānovērš kvotu piešķiršanas izraisīti iekšējā tirgus darbības traucējumi, kuru dēļ ražošanu no ārpakalpojumu sniedzēja iekārtām pārvietotu uz paša nozares uzņēmuma iekārtām, kā rezultātā palielinātos CO2 emisiju apjoms. ES ETS mērķis ir samazināt siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisijas, taču ja tiks izjauktas pašlaik izmantotās energoefektīvās ārpakalpojumu ražošanas metodes, tad rezultāts būs pretējs.

Grozījums Nr.  14

Direktīvas priekšlikums – normatīvs grozījumu akts

29.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(29a) Lai uzlabotu pārredzamību un novērstu tirgus ļaunprātīgu izmantošanu, tostarp kaitīgu spekulatīvu darbību kvotu un to atvasinājumu tirdzniecībā, Komisijai vajadzētu apsvērt, vai emisiju tirdzniecībai nevajadzētu piemērot Kopienas noteikumus par finanšu instrumentiem un vai nevajadzētu publicēt ar tirgu saistītu svarīgu informāciju, kas varētu ietekmēt šādu tirdzniecību. Komisijai vajadzētu turpināt uzraudzīt oglekļa tirgus attīstību, lai nodrošinātu, ka ar Kopienas sistēmu var īstenot svarīgāko mērķi — samazināt siltumnīcas efekta gāzu emisijas rentablā un ekonomiski efektīvā veidā.

Pamatojums

Lai stiprinātu uzņēmumu uzticēšanos un palielinātu pārredzamību, ir būtiski nodrošināt, lai attiecībā uz emisiju tirdzniecību tiktu piemēroti tie paši noteikumi, ko lieto attiecībā uz finanšu instrumentiem. Iekšējās informācijas ļaunprātīga izmantošana un tirgus manipulācijas var ne tikai radīt tirgus traucējumus, bet arī mazināt tirgus un ieguldītāju uzticēšanos, sekmēt nepareizu informāciju par cenām un radīt nepietiekamu tirgus likviditāti. Turklāt, ja tiks noteikts, ka kvotas ir finanšu instrumenti, to tirdzniecība būs jāuzrauga finanšu iestādēm, un uz kvotām attiecinās tos pašus noteikumus, kādus šobrīd attiecina, piemēram, uz investīciju fondiem.

Grozījums Nr.  15

Direktīvas priekšlikums – normatīvs grozījumu akts

31.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(31a) Vajadzētu mudināt Kopienas sistēmā piedalīties arī Eiropas Savienības kaimiņvalstis, ja tās atbilst šīs direktīvas prasībām. Komisijai ir jādara viss iespējamais šā mērķa sasniegšanai, iesaistoties sarunās un sniedzot finansiālu un tehnisku atbalstu esošajām un topošajām kandidātvalstīm un valstīm, uz kurām attiecas Eiropas kaimiņattiecību politika. Tas sekmētu tehnoloģiju un zināšanu tālāknodošanu šīm valstīm, kas ir svarīgs veids, kā veicināt vispārēju labumu ekonomikas, vides un sociālajā jomā.

Pamatojums

Ir būtiski mudināt ES kaimiņvalstis pievienoties ES emisiju tirdzniecības sistēmai. Tas ir svarīgi ne tikai no vides un attīstības viedokļa, bet arī palīdzētu risināt oglekļa emisiju pārvirzes problēmu gadījumos, kad ES uzņēmumi pārceļas ārpus ES robežām.

Grozījums Nr.  16

Direktīvas priekšlikums – normatīvs grozījumu akts

33.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(33a) Ir svarīgi Kopienas sistēmu nākotnē paplašināt, iekļaujot citus būtiskus siltumnīcas efektu izraisošo emisiju radītājus, jo īpaši transporta nozarē, piemēram, kuģniecības uzņēmumus. Šajā sakarā Komisijai vajadzētu pēc iespējas ātrāk iesniegt attiecīgus grozījumus un ietekmes novērtējumu, lai jau līdz 2013. gadam Kopienas sistēmā iekļautu arī kuģniecības nozari, bet attiecībā uz autotransporta nozari noteiktu iekļaušanas termiņu.

Pamatojums

Ir svarīgi turpināt pasākumus, lai ES emisiju tirdzniecības sistēmā iekļautu transporta jomu, jo īpaši kuģniecības nozari. Šobrīd vēl nav veikts kārtīgs ietekmes novērtējums un vēl nav apkopoti ticami dati. Tomēr nākamajā pārskatīšanā Komisijai sistēmu vajadzētu paplašināt.

Grozījums Nr.  17

Direktīvas priekšlikums – normatīvs grozījumu akts

33.b apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(33b) Lai starptautiskajā tirgū nodrošinātu līdzvērtīgus konkurences apstākļus, Komisija vajadzības gadījumā izdod pamatnostādnes vai iesniedz priekšlikumus attiecībā uz izmantotajām definīcijām, maksu un sankcijām, tādējādi vēl vairāk saskaņojot šīs direktīvas piemērošanu.

Pamatojums

Lai ES nodrošinātu lielāku juridisko noteiktību un radītu patiesi līdzvērtīgus konkurences apstākļus, būtu jāparedz papildu saskaņošana, piemēram, attiecībā uz dalībvalstīs piemērotajām definīcijām (slēgšana), maksu un sankcijām.

Grozījums Nr.  18

Direktīvas priekšlikums – normatīvs grozījumu akts

34.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(34a) Informācijai par šīs direktīvas piemērošanu ir jābūt viegli pieejamai, jo īpaši mazajiem un vidējiem uzņēmumiem (MVU). Lai palīdzētu uzņēmumiem, jo īpaši MVU, izpildīt šīs direktīvas prasības, dalībvalstīm vajadzētu izveidot valsts līmeņa palīdzības dienestus.

Pamatojums

Daudzi uzņēmumi ES emisiju tirdzniecības sistēmā ir MVU, kuriem nav pietiekamu līdzekļu un kuri atrodas neizdevīgākā stāvoklī salīdzinājumā ar lielajiem uzņēmumiem, kuri iegūst kvotas izsolēs un tirdzniecībā. Mazākais, ko varētu darīt MVU labā, būtu viņiem sniegt viegli pieejamu informāciju par detalizētām prasībām šajā jomā. Katrai dalībvalstij ir piemērots cits risinājums atkarībā no konkrētās iestāžu sistēmas, līdzīgi kā tas tika noteikts REACH direktīvā.

Grozījums Nr.  19

Direktīvas priekšlikums – normatīvs grozījumu akts

1. pants – 1. punkts (jauns)

Direktīva Nr. 2003/87/EK

1. pants

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

-1) Šādi aizvieto 1. pantu:

 

Ar šo direktīvu izveido sistēmu siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisijas kvotu tirdzniecībai Kopienā (turpmāk „Kopienas sistēma”), lai veicinātu siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisiju samazināšanos rentablā un ekonomiski efektīvā veidā, vienlaicīgi sekmējot jauninājumus, kā arī saglabājot un uzlabojot konkurenci.”

Pamatojums

ETS jāveicina jauninājumi, kas nodrošina zemu oglekļa emisiju un dod ES uzņēmumiem ilgtermiņa priekšrocības salīdzinājumā ar konkurentiem ārpus ES. Ja ETS izraisa oglekļa emisiju pārvirzes risku, jāsaglabā ES uzņēmumu konkurētspēja.

Grozījums Nr.  20

Direktīvas priekšlikums – normatīvs grozījumu akts

1. pants – 2. punkts - a) apakšpunkts

Direktīva Nr. 2003/87/EK

3. pants - c) apakšpunkts

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

c) „siltumnīcas efektu izraisošās gāzes” [„siltumnīcefekta gāzes”] ir II pielikumā minētās gāzes un citas atmosfēras gāzveida sastāvdaļas — gan dabiskas, gan antropogēnas —, kas absorbē un reemitē infrasarkano starojumu;

c) „siltumnīcas efektu izraisošās gāzes” [„siltumnīcefekta gāzes”] ir II pielikumā minētās gāzes un jebkuras citas gāzes, kas par tādām noteiktas atbilstoši starptautiskiem nolīgumiem;

Grozījums Nr.  21

Direktīvas priekšlikums – normatīvs grozījumu akts

1. pants – 2. punkts - b) apakšpunkts

Direktīva Nr. 2003/87/EK

3. pants - h) apakšpunkts

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

h) „jauna iekārta” ir iekārta, kas veic vienu vai vairākas I pielikumā minētās darbības un kurai izsniegta siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisijas atļauja pēc tam, kad Komisijai iesniegts 11. panta 1. punktā minētais saraksts;

h) „jauna iekārta” ir iekārta, kas veic vienu vai vairākas I pielikumā minētās darbības un kurai izsniegta siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisijas atļauja vai šāda atļauja atjaunota sakarā ar iekārtas rakstura vai darbības maiņu vai arī sakarā ar ievērojamu jaudas palielināšanu pēc tam, kad Komisijai iesniegts 11. panta 1. punktā minētais saraksts;

Grozījums Nr.  22

Direktīvas priekšlikums – normatīvs grozījumu akts

1. pants – 2. punkts - c) apakšpunkts

Direktīva Nr. 2003/87/EK

3. pants - u) apakšpunkts

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

u) „elektroenerģijas ražošanas iekārta” ir iekārta, kurā 2005. gada janvārī vai pēc tam ražota elektroenerģija pārdošanai trešām personām un uz kuru attiecas tikai I pielikumā minētā kategorija „Energoapgāde vai siltumapgāde”.

u) „elektroenerģijas ražošanas iekārta” ir iekārta, kurā 2005. gada janvārī vai pēc tam ražota elektroenerģija pārdošanai trešām personām, no kuras piegāde notiek galvenokārt publiskajiem elektrotīkliem, un uz kuru attiecas tikai I pielikumā minētā kategorija „Energoapgāde vai siltumapgāde”.

Pamatojums

Tā kā valda starptautiska konkurence, pašražotājiem ir jāpiešķir bezmaksas kvotas. Citiem uzņēmumiem, kas nav publiski elektroenerģijas ražotāji, ir jādod iespēja turpināt izmantot pašiem savas enerģijas ražošanas iekārtas, kuras tie jau ir iegādājušies. Tādēļ definīcija jāgroza. Pašražotāji, kā noteikts Eiropas Parlamenta un Padomes 1996. gada 19. decembra Direktīvā 96/92/EK par kopīgiem noteikumiem attiecībā uz elektroenerģijas iekšējo tirgu, „ir fiziska[s] vai juridiska[s] persona[s], kas ražo elektroenerģiju galvenokārt savām vajadzībām”.

Grozījums Nr.  23

Direktīvas priekšlikums – normatīvs grozījumu akts

1. pants – 2. punkts - c) apakšpunkts

Direktīva Nr. 2003/87/EK

3. pants - ua) apakšpunkts (jauns)

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

ua) „ārējā iekārta” ir iekārta, kas pieder trešai personai un/vai kuru darbina trešā persona, un ar kuru īsteno tādas darbības, kuras alternatīvi var veikt arī, veicot iekšēju ražošanas darbību, kas integrēta attiecīgās ekonomikas nozares ražošanas procesā.

Pamatojums

Jāformulē termins „ārēja iekārta”, lai izvairītos no iespējas, ka dažādas piešķiršanas metodes negatīvi ietekmē šādas iekārtas un līdz ar to rodas atšķirīgas izmaksas, turklāt pat lielākas nekā tās izmaksas, kādas rastos iekšējās ražošanas rezultātā nozarēs, kuras šādas iekārtas apgādā.

Grozījums Nr.  24

Direktīvas priekšlikums – normatīvs grozījumu akts

1. pants – 2. punkts - c) apakšpunkts

Direktīva Nr. 2003/87/EK

3. pants - ub) apakšpunkts (jauns)

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

ub) „starptautisks nolīgums” nozīmē tādu vienošanos starp valstīm saskaņā ar ANO Vispārējo konvenciju par klimata pārmaiņām (UNFCCC), kuras mērķis ir samazināt emisijas pasaulē līdz apjomam, kāds nepieciešams klimata pārmaiņu efektīvai apkarošanai, un panākt, ka vidējā temperatūra pasaulē nepaaugstinās par vairāk nekā 2°C, turklāt šādam nolīgumam jābūt juridiski saistošam un tas jāīsteno izmērāmā, pārskatāmā un pārbaudāmā veidā; šādam starptautiskam nolīgumam jāattiecas uz pietiekami lielu daļu no attiecīgās nozares pasaules mēroga ražošanas apjoma.

Grozījums Nr.  25

Direktīvas priekšlikums – normatīvs grozījumu akts

1. pants – 4. punkts

Direktīva Nr. 2003/87/EK

6. pants – 1. punkts - 3. daļa

                                

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Kompetentā iestāde vismaz reizi piecos gados pārskata siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisijas atļauju un vajadzības gadījumā tajā izdara grozījumus.

Kompetentā iestāde vismaz reizi piecos gados pārskata siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisijas atļauju un vajadzības gadījumā tajā izdara grozījumus, ņemot vērā visjaunākos zinātniskos atzinumus.

Pamatojums

Jāuzsver, ka emisijas atļauju un ierosināto grozījumu pārskatīšana notiks, ņemot vērā zinātniskos datus.

Grozījums Nr.  26

Direktīvas priekšlikums – normatīvs grozījumu akts

1. pants – 7. punkts

Direktīva Nr. 2003/87/EK

10. pants - 1. punkts

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1. Sākot ar 2013. gadu, dalībvalstis izsola visas kvotas, kas nav piešķirtas bez maksas saskaņā ar 10.a pantu.

1. Sākot ar 2013. gadu, Komisija vai tās izraudzīta kompetentā iestāde izsola visas kvotas, kas nav piešķirtas bez maksas saskaņā ar 10.a pantu.

Pamatojums

Izsoles vajadzētu rīkot centralizēti, lai tādējādi uzņēmumiem mazinātu neskaidrību, veicinātu saskaņošanu un efektivitāti.

Grozījums Nr.  27

Direktīvas priekšlikums – normatīvs grozījumu akts

1. pants – 7. punkts

Direktīva Nr. 2003/87/EK

10. pants - 2. punkts - ievaddaļa

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

2. Kopējo kvotu apjomu, ko izsolīs katra dalībvalsts, veido šādi komponenti:

2. Kopējo kvotu apjomu, ko izsolīs katrā dalībvalstī, veido šādi komponenti:

Pamatojums

Tā kā dalībvalstīs vēl arvien pastāv atšķirības attiecībā uz dalībnieku izsoles tiesībām, izsoles vajadzētu rīkot centralizēti. Šis grozījums to precizē.

Grozījums Nr.  28

Direktīvas priekšlikums – normatīvs grozījumu akts

1. pants – 7. punkts

Direktīva Nr. 2003/87/EK

10. pants - 2. punkts – a) apakšpunkts

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

a) 90 % no kopējā izsolāmā kvotu apjoma sadala starp dalībvalstīm tādās daļās, kas ir vienādas ar attiecīgās dalībvalsts apstiprināto emisiju daļu Kopienas sistēmā 2005. gadā;

a) 80 % no kopējā izsolāmā kvotu apjoma sadala starp dalībvalstīm tādās daļās, kas ir vienādas ar attiecīgās dalībvalsts apstiprināto emisiju daļu Kopienas sistēmā 2008. gadā;

Pamatojums

The year 2008 is a first year with consistent EU ETS data will be common for all 27 Member States. In addition since 2008, the new definition of installation starts applying.

This is a proposition to introduce an additional 10% of the total quantity of allowances to be auctioned amongst Member States based on the achievements accomplished between Kyoto Protocol base year(s) and the year 2008—the first year of the Kyoto Protocol commitment period. This approach properly reflects the individual countries’ Kyoto achievements as provided for in the 2007 and 2008 Spring European Council Conclusions.

Grozījums Nr.  29

Direktīvas priekšlikums – normatīvs grozījumu akts

1. pants – 7. punkts

Direktīva Nr. 2003/87/EK

10. pants - 2. punkts – ba) apakšpunkts (jauns)

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

ba) 10 % no izsolāmo kvotu kopapjoma, kas sadalīts starp dalībvalstīm atbilstīgi sasniegumiem laikposmā no Kioto protokolā noteiktā bāzes gada līdz 2008. gadam, lai ņemtu vērā centienus pirms Kopienas sistēmas ieviešanas.

Pamatojums

The year 2008 is a first year with consistent EU ETS data will be common for all 27 Member States. In addition since 2008, the new definition of installation starts applying.

This is a proposition to introduce an additional 10% of the total quantity of allowances to be auctioned amongst Member States based on the achievements accomplished between Kyoto Protocol base year(s) and the year 2008—the first year of the Kyoto Protocol commitment period. This approach properly reflects the individual countries’ Kyoto achievements as provided for in the 2007 and 2008 Spring European Council Conclusions.

Grozījums Nr.  30

Direktīvas priekšlikums – normatīvs grozījumu akts

1. pants – 7. punkts

Direktīva Nr. 2003/87/EK

10. pants - 3. punkts

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

3. Vismaz 20 % no ieņēmumiem, kas gūti, izsolot 2. punktā minētās kvotas (tostarp visiem ieņēmumiem no izsolēm, kas minētas 2. punkta b) apakšpunktā), izmanto šādiem mērķiem:

3. Pusi no ieņēmumiem, kas gūti, izsolot 2. punktā minētās kvotas (tostarp visiem ieņēmumiem no izsolēm, kas minētas 2. punkta b) apakšpunktā), iegulda īpašā fondā. Vismaz pusi šā fonda līdzekļu iespējami efektīvi un lietderīgi izmanto šādiem mērķiem:

a) siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisiju samazināšana, tostarp iemaksas Pasaules energoefektivitātes un atjaunojamās enerģijas fondā, pielāgošanās klimata pārmaiņu ietekmei, finansējums pētniecībai un attīstībai emisiju samazināšanas un pielāgošanās jomā, tostarp līdzdalība Eiropas Energotehnoloģiju stratēģiskā plāna iniciatīvās;

a) siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisiju samazināšana jaunattīstības valstīs, jo īpaši vismazāk attīstītajās valstīs, tostarp iemaksas Pasaules energoefektivitātes un atjaunojamās enerģijas fondā;

b) atjaunojamās enerģijas attīstība, lai sasniegtu ES mērķi — lai izpildītu Kopienas saistības līdz 2020. gadam panākt, ka 20 % no izmantotās enerģijas ir atjaunojamā enerģija, un palielināt energoefektivitāti par 20 %;

 

c) siltumnīcas efektu izraisošo gāzu uztveršana un ģeoloģiskā uzglabāšana, īpaši no ogļu spēkstacijām;

 

d) pasākumi mežu izciršanas novēršanai, īpaši vismazāk attīstītajās valstīs;

d) pasākumi mežu izciršanas novēršanai vai mežu atjaunošanai un augsnes degradēšanās novēršanai, īpaši vismazāk attīstītajās valstīs;

e) pasākumi, lai sekmētu jaunattīstības valstu pielāgošanos klimata pārmaiņu ietekmei;

e) pasākumi, lai sekmētu jaunattīstības valstu pielāgošanos klimata pārmaiņu ietekmei;

 

ea) vismazāk attīstīto valstu institucionālo spēju attīstīšana, lai veiksmīgi izstrādātu un vadītu emisiju samazināšanas projektus.

 

Pirmajā daļā minētā fonda līdzekļu atlikušo daļu izmanto šādiem mērķiem:

 

i) pētniecības un attīstības finansēšana saistībā ar siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisiju samazināšanu un pielāgošanos klimata pārmaiņu ietekmei, tostarp piedaloties Eiropas Energotehnoloģiju stratēģiskā plāna vai Eiropas tehnoloģiju platformu iniciatīvās;

 

ii) pasākumi, lai sekmētu Kopienas pielāgošanos klimata pārmaiņu ietekmei;

f) pasākumi, lai risinātu sociālas grūtības mājsaimniecībās ar maziem un vidējiem ienākumiem, piemēram, palielinot mājokļu energoefektivitāti un siltumizolāciju; un

iii) pasākumi, lai risinātu sociālas grūtības mājsaimniecībās ar maziem un vidējiem ienākumiem, piemēram, palielinot mājokļu energoefektivitāti un siltumizolāciju;

 

iv) pasākumi, lai mazinātu Kopienas sistēmas ietekmi uz reģioniem, kuros ir īpašas ģeogrāfiskas vai demogrāfiskas grūtības, palīdzot tajos izstrādāt ilgtspējīgu enerģētikas politiku; un

g) Kopienas sistēmas pārvaldības administratīvo izdevumu segšana.

v) Kopienas sistēmas pārvaldības administratīvo izdevumu segšana.

 

3.a Dalībvalstis saskaņā ar valsts atbalsta noteikumiem nodrošina, ka atlikusī daļa no ieņēmumiem, kas gūti 2. punktā minētās kvotu izsoles rezultātā, tostarp visi no 2. punkta b) apakšpunktā minētajām izsolēm gūtie ieņēmumi tiek piešķirti pētniecībai, jauninājumiem un ieguldījumiem zemas oglekļa emisijas tehnoloģiju jomā, tostarp atjaunojamajai enerģijai, siltumnīcas efektu izraisošo gāzu uztveršanai un ģeoloģiskai uzglabāšanai un energoefektīvākiem ražošanas procesiem. Dalībvalstis nosaka pasākumus, ar kuriem nodrošina saņemto ienākumu izmantošanu tikai minētajiem nolūkiem un iekļauj šos pasākumus 4. punktā paredzētajā ziņojumā.

Grozījums Nr.  31

Direktīvas priekšlikums – normatīvs grozījumu akts

1. pants – 7. punkts

Direktīva Nr. 2003/87/EK

10. pants - 5. punkts

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

5. Līdz 2010. gada 31. decembrim Komisija pieņem regulu par izsoles grafiku, administrēšanu un citiem aspektiem, lai nodrošinātu, ka izsoles norit atklāti, pārredzami un bez diskriminācijas. Izsoles rīko tā, lai operatoriem (jo īpaši visiem mazajiem un vidējiem uzņēmumiem, kas iesaistījušies Kopienas sistēmā) nodrošinātu pilnīgu pieeju un lai citi dalībnieki neradītu šķēršļus izsoles norisei. Minēto pasākumu, kas ir paredzēts, lai grozītu nebūtiskus šīs direktīvas elementus, pieņem saskaņā ar 23. panta 3. punktā minēto regulatīvo kontroles procedūru.”

5. Līdz 2009. gada 31. decembrim Komisija pieņem regulu par izsoles grafiku, administrēšanu un citiem aspektiem, lai nodrošinātu, ka izsoles norit atklāti, pārredzami un bez diskriminācijas.

 

Pirms šādas regulas iesniegšanas Komisija apspriežas ar visām ieinteresētajām pusēm. Izsoles rīko un īsteno saskaņā ar šādiem noteikumiem:

 

a) izsoļu mērķis ir piešķirt kvotas operatoriem un/vai tirgus starpniekiem par cenu, kas izveidojusies tirgū, nevis iegūt maksimālus ieņēmumus vai sasniegt jau iepriekš noteiktas cenas;

 

b) tirgū visu laiku saglabā pietiekamu likviditāti, jo īpaši 2013. gadā. Tāpēc process ir paredzams, jo īpaši attiecībā uz izsoļu laiku un kārtību, kā arī attiecībā uz kvotu apjomiem, kuri būs pieejami;

 

c) izsoles ir pieejamas visiem likumīgiem konta turētājiem Kopienas sistēmā, kuri spēj sniegt finansiālu apliecinājumu tam, ka piedāvātā cena tiks samaksāta;

 

d) operatoriem (jo īpaši visiem mazajiem un vidējiem uzņēmumiem, kas iesaistījušies Kopienas sistēmā) tiek nodrošināta godīga un vienlīdzīga pieeja, un tie var piedalīties bez ierobežojumiem;

 

e) dalība izsolē operatoriem nerada nesamērīgu finanšu slogu;

 

f) visiem dalībniekiem vienlaicīgi pieejama viena un tā pati informācija; un

 

g) dalībnieki neslēdz slepenas vienošanās un neveic citas darbības, lai radītu šķēršļus izsoles norisei.

 

Pasākumu, kas minēts pirmajā apakšpunktā un kas ir paredzēts, lai grozītu nebūtiskus šīs direktīvas elementus, pieņem saskaņā ar 23. panta 3. punktā minēto regulatīvo kontroles procedūru.

Pamatojums

Punkta c) mērķis ir precizēt formulējumu dalībai izsolēs un jo īpaši — nodrošināt, ka dalībnieki iesniedz apliecinājumu tam, kas var samaksāt piedāvāto cenu. Ja to nedara, tiek radītas spekulāciju iespējas.

Grozījums Nr.  32

Direktīvas priekšlikums – normatīvs grozījumu akts

1. pants – 7. punkts

Direktīva Nr. 2003/87/EK

10. pants - 5.a punkts (jauns)

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

5.a Komisija līdz 2008. gada 31. decembrim publicē skaidru emisijas kvotu definīciju, ar kuru tiktu izslēgta iespēja pārvērst kvotas par vērtspapīriem finanšu tirgos, bet izsolēs tiktu dota priekšroku tiem solītājiem, kuri kvotas izmantos enerģijas vai rūpniecisku preču ražošanai.

Pamatojums

Ja nav skaidru noteikumu, emisiju tiesības kļūs par finanšu produktiem. Ja izsoles un otrreizējie tirgi ir pieejami visiem solītājiem (tostarp institucionālajiem ieguldītājiem, riska ieguldījumu fondiem, valsts fondiem), pastāvēs briesmas, ka veidosies vienīgi spekulatīvas cenas. Tāpēc sākotnējai izsoles procedūrai jābūt pieejamai vienīgi solītājiem, kuriem emisijas tiesības nepieciešamas ražošanas procesa veikšanai.

Grozījums Nr.  33

Direktīvas priekšlikums – normatīvs grozījumu akts

1. pants – 8. punkts

Direktīva Nr. 2003/87/EK

10.a pants - 1. punkts

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1. Komisija līdz 2011. gada 30. jūnijam pieņem Kopienas mērogā pilnībā saskaņotus īstenošanas noteikumus 2. līdz 6. un 8. punktā minēto kvotu saskaņotai piešķiršanai.

1. Komisija līdz 2010. gada 30. jūnijam pieņem Kopienas mērogā pilnībā saskaņotus īstenošanas noteikumus 2. līdz 6. un 8. punktā minēto kvotu saskaņotai piešķiršanai.

Šos pasākumus, kas ir paredzēti, lai grozītu nebūtiskus šīs direktīvas elementus, to papildinot, pieņem saskaņā ar [23. panta 3. punktā] minēto regulatīvo kontroles procedūru.

Šos pasākumus, kas ir paredzēti, lai grozītu nebūtiskus šīs direktīvas elementus, to papildinot, pieņem saskaņā ar [23. panta 3. punktā] minēto regulatīvo kontroles procedūru.

Pirmajā daļā minētie pasākumi pēc iespējas nodrošina, ka kvotu piešķiršana rosina izmantot siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisijas samazinošas un energoefektīvas tehnoloģijas, vērību pievēršot vislietderīgākajiem paņēmieniem, aizstājējiem, alternatīviem ražošanas procesiem, biomasas izmantošanai un siltumnīcas efektu izraisošo gāzu uztveršanai un uzglabāšanai; kvotu piešķiršana nerada stimulu palielināt emisijas. Bezmaksas kvotas nepiešķir saistībā ar jelkādu elektroenerģijas ražošanu.

Pirmajā daļā minētie pasākumi nosaka ES mēroga iepriekšējus standartus, kuri balstās uz vismazāko CO2 emisiju līmeni uz saražoto vienību siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisijām un energoefektivitātei uzņēmumos, kuriem piešķir bezmaksas kvotas. Šo nozaru kritēriju pamatā ir labākās siltumnīcas efekta gāzu samazināšanas un energoefektivitātes tehnoloģijas, tostarp emisiju samazināšanas tehnoloģiskais potenciāls, kā arī tirgū pieejamās tehnoloģijas, tostarp aizstājēji, vispārēji piemērojami alternatīvi ražošanas procesi, biomasas izmantošana, koģenerācija un siltumnīcas efektu izraisošo gāzu uztveršana un uzglabāšana. Bezmaksas kvotas iekārtām piešķir tādā līmenī, kas nepārsniedz attiecīgā nozares standartā norādīto, lai tādējādi atalgotu visefektīvākos operatorus. Kopumā pirmajā daļā minētie pasākumi nerada stimulu palielināt emisijas uz vienu ražošanas vienību. Lai noteiktu standartus, Komisija apspriežas ar attiecīgo nozaru pārstāvjiem un citām ieinteresētajām personām. Bezmaksas kvotas nepiešķir saistībā ar jelkādu elektroenerģijas ražošanu, izņemot gadījumus, kad elektroenerģiju ražo saistībā ar rūpniecisku siltumenerģijas ražošanu ļoti efektīvā koģenerācijas procesā atbilstoši Direktīvā 2004/8/EK noteiktajam, vai arī kad to ar iespējami labākajām tehnoloģijām ražo no atliekvielām, kas radušās rūpnieciskās ražošanas procesā, turklāt ar nosacījumu, ka šādā veidā iegūtu elektroenerģiju operators tērē savām vajadzībām; abos gadījumos kvotas piešķir saskaņā ar tādiem pašiem principiem, kādus piemēro 1. pielikumā minētajai rūpnieciskajai darbībai.

 

Ja par degvielu izmanto dūmgāzes, kas radušās ražošanas procesa rezultātā, tad visas kvotas piešķir dūmgāzes veidojošās iekārtas operatoram, turklāt saskaņā ar tādiem pašiem principiem, kādus piemēro 1. pielikumā minētajai rūpnieciskajai darbībai.

Pēc tam, kad Kopiena ir noslēgusi starptautisku nolīgumu par klimata pārmaiņām, kurā paredzēti obligāti un Kopienā noteiktajiem līdzvērtīgi siltumnīcas efekta izraisošo gāzu samazinājumi, Komisija minētos pasākumus pārskata, lai nodrošinātu, ka bezmaksas kvotas piešķir tikai tādā gadījumā, ja tam ir pienācīgs pamatojums, ņemot vērā nolīguma nosacījumus.

Pēc tam, kad Kopiena ir noslēgusi starptautisku nolīgumu par klimata pārmaiņām, kurā paredzēti obligāti un Kopienā noteiktajiem līdzvērtīgi siltumnīcas efekta izraisošo gāzu samazinājumi, Komisija minētos pasākumus pārskata, lai nodrošinātu, ka bezmaksas kvotas piešķir tikai tādā gadījumā, ja tam ir pienācīgs pamatojums, ņemot vērā nolīguma nosacījumus.

Grozījums Nr.  34

Direktīvas priekšlikums – normatīvs grozījumu akts

1. pants – 8. punkts

Direktīva Nr. 2003/87/EK

10.a pants - 1.a punkts (jauns)

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

1.a Komisija līdz 2009. gada 1. septembrim izstrādā ziņojumu par izvērtējuma rezultātiem attiecībā uz balto sertifikātu direktīvas nepieciešamību, kā to paredz Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 5. aprīļa Direktīvas 2006/32/EK par enerģijas galapatēriņa efektivitāti un energoapgādes pakalpojumiem 4. panta 5. punkts1. Jo īpaši šajā ziņojumā vajadzētu paredzēt iespēju izveidot obligātu Kopienas līmeņa balto sertifikātu tirdzniecības sistēmu, nosakot papildu veicināšanas pasākumus tiem operatoriem, kuriem piešķirtas bezmaksas kvotas, lai tie ieguldītu energoefektīvākās metodēs un tehnoloģijās, dalībniekiem nosakot obligātus energoefektivitātes mērķus vai maksimālās robežvērtības un paredzot tirgū apgrozāmus sertifikātus, kurus var iegūt, izmantojot energoefektīvas metodes vai tehnoloģijas. Ja ziņojumā norādīts, ka šāda sistēma varētu būt labvēlīga videi, rentabla un praktiski īstenojama un atbilst labāka regulējuma principiem, Komisija iesniedz attiecīgu likumdošanas priekšlikumu līdz 2010. gada 30. jūnijam.

1 OV L 114, 27.4.2006., 64. lpp.

Pamatojums

Komisijai jānosaka, vai, pamatojoties uz Direktīvas 2006/32/EK par enerģijas galapatēriņa efektivitāti un energoapgādes pakalpojumiem pirmo trīs piemērošanas gadu laikā gūto pieredzi, ir nepieciešams iesniegt priekšlikumu par baltajiem sertifikātiem. Šāda prasība noteikta minētās direktīvas 4. panta 5. punktā. Tomēr nav noteikts termiņš, kad ir jāpabeidz šis tik svarīgais izvērtējums. „Euro White Cert” projekta ietvaros šobrīd tiek izskatīta iespēja izveidot ES līmeņa balto sertifikātu sistēmu un pārbaudīta tās iespējamā saikne ar ES emisiju tirdzniecības sistēmu.

Grozījums Nr.  35

Direktīvas priekšlikums – normatīvs grozījumu akts

1. pants – 8. punkts

Direktīva Nr. 2003/87/EK

10.a pants - 1.b punkts (jauns)

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1.b Attiecībā uz emisiju kvotām visām iekārtām piemēro vienādus noteikumus neatkarīgi no tā, vai tās ir ārējas vai ne.

Pamatojums

Grozījums nepieciešams, lai pašreizējais priekšlikums neradītu stimulus, kas noved pie tirgus izkropļojumiem un vienlaikus palielina emisijas. Ir būtiski, lai direktīvas teksts atspoguļotu ārpakalpojumu izmantošanu daudzu nozaru darbībā.

Grozījums Nr.  36

Direktīvas priekšlikums – normatīvs grozījumu akts

1. pants – 8. punkts

Direktīva Nr. 2003/87/EK

10.a pants - 3. punkts

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

3. Bezmaksas kvotas var piešķirt elektroenerģijas ražotājiem par siltuma ražošanu, izmantojot augstas efektivitātes koģenerāciju (kā definēts Direktīvā 2004/8/EK), ja it ekonomiski pamatots pieprasījums; tas vajadzīgs, lai nodrošinātu vienlīdzīgu attieksmi salīdzinājumā ar citiem siltuma ražotājiem. Pēc 2013. gada katru gadu šīm iekārtām par siltuma ražošanu piešķirto kvotu kopapjomu koriģē ar 9. pantā minēto lineāro koeficientu.

3. Bezmaksas kvotas piešķir elektroenerģijas ražotājiem par trešām personām, tostarp komunālās apkures sistēmām pārdošanai paredzētā siltuma ražošanu, izmantojot augstas efektivitātes koģenerāciju (kā definēts Direktīvā 2004/8/EK), pamatojoties uz Kopienas mēroga iepriekšējiem standartiem par vismazāko CO2 emisiju līmeni uz saražoto vienību, ja ir ekonomiski pamatots pieprasījums; tas vajadzīgs, lai nodrošinātu vienlīdzīgu attieksmi salīdzinājumā ar citiem siltuma ražotājiem. Pēc 2013. gada katru gadu šīm iekārtām par siltuma ražošanu piešķirto kvotu kopapjomu koriģē ar 9. pantā minēto lineāro koeficientu.

Grozījums Nr.  37

Direktīvas priekšlikums – normatīvs grozījumu akts

1. pants – 8. punkts

Direktīva Nr. 2003/87/EK

10.a pants - 6. punkts – 1. daļa

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

6. 2013.–2020. gada periodā 5 % no Kopienas kvotu apjoma (kas noteikts saskaņā ar 9. un 9.a pantu) rezervē jaunām iekārtām; šis ir maksimālais apjoms, ko var piešķirt jaunām iekārtām saskaņā ar noteikumiem, kuri pieņemti atbilstīgi šā panta 1. punktam.

6. 2013.–2020. gada periodā 5 % no Kopienas kvotu apjoma (kas noteikts saskaņā ar 9. un 9.a pantu) rezervē, lai jaunām iekārtām nodrošinātu likviditāti, kā arī tādiem gadījumiem, kad tirgū izveidojas apstākļi, kuru rezultātā oglekļa cena kļūst nepamatoti augsta vai zema. Maksimālais apjoms, ko var piešķirt jaunām iekārtām saskaņā ar noteikumiem, kuri pieņemti atbilstīgi šā panta 1. punktam.

Pamatojums

Rezerve jaunām iekārtām nodrošina likviditāti (kvotas). Visam oglekļa tirgum ir svarīgi, lai būtu instrumenti, kurus izmantojot, varētu rast risinājumus gadījumos, kad tirgū ir izveidojušies ārkārtas apstākļi. Lai palielinātu likviditāti gadījumos, kad oglekļa cena ir ārkārtīgi augsta, iesakām izlietot daļu no rezerves. Ja oglekļa cena ir pārāk zema, likviditāte ir jāsamazina (izsoļu noteikumos ir jāietver šis pasākums). Ierosinām noteikt cenu amplitūdu no EUR 20 līdz EUR 50. Likviditātes nodrošināšanas pasākumi ir jāparedz 10. pantā minētajos izsoļu noteikumos.

Grozījums Nr.  38

Direktīvas priekšlikums – normatīvs grozījumu akts

1. pants – 8. punkts

Direktīva Nr. 2003/87/EK

10.a pants - 6. punkts – 3. daļa

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Bezmaksas kvotas nepiešķir saistībā ar jelkādu elektroenerģijas ražošanu jaunās iekārtās.

Bezmaksas kvotas nepiešķir saistībā ar jelkādu elektroenerģijas ražošanu jaunās iekārtās, izņemot gadījumus, kad elektroenerģiju ražo saistībā ar rūpniecisku siltumenerģijas ražošanu ļoti efektīvā koģenerācijas procesā atbilstoši Direktīvā 2004/8/EK noteiktajam vai arī kad to ar iespējami labākajām tehnoloģijām ražo no atliekvielām, kas radušās rūpnieciskās ražošanas procesā, turklāt ar nosacījumu, ka šādā veidā iegūtu elektroenerģiju operators tērē savām vajadzībām; abos gadījumos kvotas piešķir saskaņā ar tādiem pašiem principiem, kādus piemēro I pielikumā minētajai rūpnieciskajai darbībai.

 

Tomēr gadījumos, kad par degvielu izmanto dūmgāzes, kas radušās ražošanas procesā, tad visas kvotas piešķir dūmgāzi veidojošās iekārtas operatoram, turklāt saskaņā ar tādiem pašiem principiem, kādus piemēro I pielikumā minētajai rūpnieciskajai darbībai.

 

Komisija līdz 2010. gada 31. decembrim publicē visā Kopienā piemērojamus pilnībā harmonizētus noteikumus par jauno iekārtu rezerves piešķiršanu. Šajos noteikumos iekļauj arī pamatnostādnes par „jaunas iekārtas” definīcijas piemērošanu, paredzot arī gadījumus, kad būtiski palielināta iekārtas jauda, tostarp paplašinot attiecīgo iekārtu.

 

Minēto pasākumu, kas ir paredzēts, lai grozītu nebūtiskus šīs direktīvas elementus, pieņem saskaņā ar [23. panta 3. punktā] minēto regulatīvo kontroles procedūru.

Grozījums Nr.  39

Direktīvas priekšlikums – normatīvs grozījumu akts

1. pants – 8. punkts

Direktīva Nr. 2003/87/EK

10.a pants - 7. punkts

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

7. Ievērojot 10.b pantu, bezmaksas kvotu apjoms, ko piešķir saskaņā ar šā panta 3. līdz 6. punktu [un 3.c panta 2. punktu], 2013. gadā ir 80 % no daudzuma, kas noteikts saskaņā ar 1. punktā minētajiem pasākumiem; pēc tam bezmaksas kvotas ik gadus samazina par vienādu daudzumu, lai 2020. gadā bezmaksas kvotas vairs netiktu piešķirtas.

7. Ievērojot 10.b pantu, bezmaksas kvotu apjoms, ko piešķir saskaņā ar šā panta 3. līdz 6. punktu [un 3.c panta 2. punktu], 2013. gadā ir 100 % no daudzuma, kas noteikts saskaņā ar 1. punktā minētajiem pasākumiem; pēc tam bezmaksas kvotas ik gadus samazina par vienādu daudzumu, lai 2020. gadā bezmaksas kvotas vairs netiktu piešķirtas.

Grozījums Nr.  40

Direktīvas priekšlikums – normatīvs grozījumu akts

1. pants – 8. punkts

Direktīva Nr. 2003/87/EK

10.a pants - 8. un 9. punkts

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

8. 2013. gadā un pēc tam katru gadu līdz 2020. gadam iekārtām tajās nozarēs, kurās pastāv būtisks CO2 emisiju pārvirzes risks, piešķir bezmaksas kvotas līdz pat 100 % apmērā no apjoma, kas noteikts saskaņā ar 2. līdz 7. punktu.

8. 2013. gadā un pēc tam katru gadu līdz 2020. gadam iekārtām tajās nozarēs, kurās pastāv būtisks CO2 emisiju pārvirzes risks, piešķir bezmaksas kvotas līdz pat 100 % apmērā no apjoma, kas noteikts saskaņā ar 2. līdz 7. punktu. Neskarot 4. un 5. punktu un nepalielinot 9. pantā minēto kvotu maksimālo apjomu, Komisija var piešķirt papildu kvotas šādām iekārtām, lai ņemtu vērā ietekmi, ko uz attiecīgo nozari vai apakšnozari atstāj kvotu cenu iekļaušana elektroenerģijas cenā.

9. Ne vēlāk kā 2010. gada 30. jūnijā un pēc tam reizi gados Komisija nosaka, kuras ir 8. punktā minētās nozares.

9. Ne vēlāk kā 2010. gada 1. jūnijā un pēc tam reizi četros gados Komisija nosaka, kuras ir 8. punktā minētās nozares. Komisija apspriežas ar attiecīgo nozaru pārstāvjiem un citām ieinteresētajām personām.

Minēto pasākumu, kas ir paredzēts, lai grozītu nebūtiskus šīs direktīvas elementus, pieņem saskaņā ar [23. panta 3. punktā] minēto regulatīvo kontroles procedūru.

Minēto pasākumu, kas ir paredzēts, lai grozītu nebūtiskus šīs direktīvas elementus, pieņem saskaņā ar [23. panta 3. punktā] minēto regulatīvo kontroles procedūru.

Nosakot nozares (kā minēts šā punkta pirmajā daļā), Komisija ņem vērā, cik lielā mērā attiecīgajā nozarē vai apakšnozarē ir iespējams vajadzīgo kvotu iegādes izmaksas iekļaut ražojuma cenā, nezaudējot būtisku tirgus daļu ārpuskopienas iekārtām, kas emitē vairāk oglekļa, ņemot vērā šādus aspektus:

Nosakot nozares (kā minēts šā punkta pirmajā daļā), Komisija ņem vērā, cik lielā mērā attiecīgajā nozarē vai apakšnozarē ir iespējams vajadzīgo kvotu iegādes izmaksas iekļaut ražojuma cenā, nezaudējot būtisku tirgus daļu ārpuskopienas iekārtām, kas emitē vairāk oglekļa, vai arī nezaudējot ieguldījumus par labu tādām ārpuskopienas valstīm, kuras nenosaka salīdzināmus un pārbaudāmus emisiju ierobežojumus, ņemot vērā šādus aspektus:

(a) kādā mērā kvotu izsolīšana ievērojami paaugstinātu ražošanas izmaksas;

(a) kādā mērā kvotu izsolīšana ievērojami paaugstinātu ražošanas izmaksas;

(b) kādā mērā konkrētajā nozarē ir iespējams samazināt atsevišķu iekārtu emisiju līmeni, piemēram, izmantojot visefektīvākos paņēmienus;

(b) kādā mērā konkrētajā nozarē ir iespējams samazināt atsevišķu iekārtu emisiju līmeni, piemēram, izmantojot visefektīvākos paņēmienus;

(c) tirgus struktūra, attiecīgais ģeogrāfiskais un ražojumu tirgus, starptautiskās konkurences ietekme uz nozari;

(c) tirgus struktūra, attiecīgais ģeogrāfiskais un ražojumu tirgus, starptautiskās konkurences ietekme uz nozari;

(d) kā attiecīgo nozari ietekmē īstenotā vai plānotā klimata pārmaiņu un enerģētikas politika ārpus ES.

(d) kā attiecīgo nozari ietekmē īstenotā vai plānotā klimata pārmaiņu un enerģētikas politika ārpus ES;

 

(da) ietekme, ko attiecīgajā nozarē vai apakšnozarē rada kvotu cenu iekļaušana elektroenerģijas cenā;

 

(db) ietekme uz izejmateriālu piegādes drošību Kopienā.

Lai izvērtētu, kāda ietekme ir izmaksu pieaugumam, kas radies Kopienas sistēmas dēļ, cita starpā var izmantot aplēses par zaudētajiem pārdošanas apjomiem oglekļa cenas pieauguma dēļ vai aplēses par ietekmi uz attiecīgo iekārtu rentabilitāti.

Lai izvērtētu, kāda ietekme ir izmaksu pieaugumam, kas radies Kopienas sistēmas dēļ, cita starpā var izmantot aplēses par zaudētajiem pārdošanas apjomiem oglekļa cenas pieauguma dēļ vai aplēses par ietekmi uz attiecīgo iekārtu rentabilitāti.

Grozījums Nr.  41

Direktīvas priekšlikums – normatīvs grozījumu akts

1. pants – 8. punkts

Direktīva Nr. 2003/87/EK

10.b pants

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Ne vēlāk kā 2011. gada jūnijā Komisija, ņemot vērā starptautisko sarunu iznākumu un to, kā tas ļaus samazināt siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisijas pasaulē, pēc apspriešanās ar visiem attiecīgajiem sociālajiem partneriem, iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei ziņojumu, kurā analizēts stāvoklis energoietilpīgās nozarēs un apakšnozarēs, par kurām konstatēts, ka tajās pastāv ievērojams CO2 emisiju pārvirzes risks. Ziņojumam pievieno attiecīgus priekšlikumus, tostarp, piemēram, šādus:

Ne vēlāk kā 2010. gada jūnijā Komisija, ņemot vērā starptautisko sarunu iznākumu un to, kā tas ļaus samazināt siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisijas pasaulē, pēc apspriešanās ar visiem attiecīgajiem sociālajiem partneriem, iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei ziņojumu, kurā analizēts stāvoklis energoietilpīgās nozarēs un apakšnozarēs, par kurām konstatēts, ka tajās pastāv ievērojams CO2 emisiju pārvirzes risks. Ziņojumam pievieno attiecīgus priekšlikumus.

koriģēt šīm nozarēm vai apakšnozarēm piešķirto bezmaksas kvotu proporciju saskaņā ar 10.a pantu;

 

saskaņā ar 10.a pantu noteikto nozaru vai apakšnozaru ražojumu importētājus iesaistīt Kopienas sistēmā.

 

Apsverot lietderīgos pasākumus, ņem vērā arī visus saistošus nozaru nolīgumus, kuru rezultātā iespējams emisijas pasaulē samazināt tādā mērā, lai efektīvi novērstu klimata pārmaiņu problēmas; nolīgumiem jābūt tādiem, kurus iespējams uzraudzīt un pārbaudīt un kuros paredzēti obligāti piemērošanas mehānismi.

Apsverot lietderīgos pasākumus, ņem vērā visus saistošus nozaru nolīgumus, kuru rezultātā iespējams emisijas pasaulē samazināt tādā mērā, lai efektīvi novērstu klimata pārmaiņu problēmas; nolīgumiem jābūt tādiem, kurus iespējams uzraudzīt un pārbaudīt un kuros paredzēti obligāti piemērošanas mehānismi.

 

Ja nav stājušies spēkā starptautiski nolīgumi un iepriekš minētie saistošie nozaru nolīgumi, Komisija iepriekš minētajā ziņojumā īpaši pārbauda, vai iespējams koriģēt šīm nozarēm vai apakšnozarēm piešķirto bezmaksas kvotu proporciju saskaņā ar 10.a pantu, vai saskaņā ar 10.a pantu noteikto nozaru vai apakšnozaru ražojumu importētājus var iesaistīt Kopienas sistēmā, un vai var izveidot robežu pielāgošanas mehānismu.

Grozījums Nr.  42

Direktīvas priekšlikums – normatīvs grozījumu akts

1. pants – 9. punkts

Direktīva Nr. 2003/87/EK

11.a pants

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Projekta aktivitāšu īstenošanā iegūto SES un ESV izmantošana Kopienas sistēmā, pirms spēkā stājies plānotais starptautiskais nolīgums par klimata pārmaiņām

Projekta aktivitāšu īstenošanā iegūto SES un ESV izmantošana Kopienas sistēmā

1. Pirms spēkā stājies plānotais starptautiskais nolīgums par klimata pārmaiņām un pirms uzsākta 28. panta 3. un 4. punkta piemērošana, piemēro šā panta 2. līdz 7. punktu.

1. Pirms spēkā stājies plānotais starptautiskais nolīgums par klimata pārmaiņām un pirms uzsākta 28. panta 3. un 4. punkta piemērošana, piemēro šā panta 2. līdz 7. punktu.

2. Ja laikposmā no 2008. līdz 2012. gadam operatoriem dalībvalstu piešķirtās SES un ESV nav pilnībā izmantotas, operatori var lūgt kompetentajai iestādei piešķirt tiem no 2013. gada derīgas kvotas apmaiņā pret SES un ESV, kuras piešķirtas par emisiju samazinājumiem līdz 2012. gadam, kas panākti, īstenojot projekta aktivitātes, kuru ietveršanu Kopienas sistēmā 2008.–2012. g. periodā akceptējušas visas dalībvalstis. Kompetentā iestāde šādu apmaiņu pēc pieprasījuma izdara līdz 2014. gada 31. decembrim.

2. Operatori var lūgt kompetentajai iestādei piešķirt tiem no 2013. gada derīgas kvotas apmaiņā pret SES un ESV, kuras piešķirtas par emisiju samazinājumiem līdz 2012. gadam, kas panākti, īstenojot projekta aktivitātes, kuru ietveršanu Kopienas sistēmā 2008.–2012. g. periodā akceptējušas lielākā daļa dalībvalstu, kuras veido kvalificētu vairākumu saskaņā ar EK līguma 205. panta 2. punktu. Kompetentā iestāde šādu apmaiņu pēc pieprasījuma izdara līdz 2014. gada 31. decembrim.

3. Ja SES/ESV, ko dalībvalstis operatoriem ļāvušas izmantot 2008.–2012. gada periodā, nav pilnībā izmantotas, kompetentās iestādes operatoriem atļauj SES no pirms 2013. gada uzsāktiem projektiem, kas izdotas par emisiju samazinājumiem no 2013. gada, apmainīt pret kvotām, kas derīgas no 2013. gada.

3. Kompetentās iestādes operatoriem atļauj SES no pirms 2013. gada uzsāktiem projektiem, kas izdotas par emisiju samazinājumiem no 2013. gada, apmainīt pret kvotām, kas derīgas no 2013. gada.

Šā punkta pirmā daļa attiecas uz visa veida projektiem, kuru ietveršanu Kopienas sistēmā 2008.–2012. gada periodā akceptējušas visas dalībvalstis.

Šā punkta pirmā daļa attiecas uz visa veida projektiem, kuru ietveršanu Kopienas sistēmā laikposmā no 2008. līdz 2012. gadam akceptējušas lielākā daļa dalībvalstu¸ kuras veido kvalificētu vairākumu saskaņā ar EK līguma 205. panta 2. punktu.

4. Ja SES/ESV, ko dalībvalstis operatoriem ļāvušas izmantot 2008. –2012. gada periodā, nav pilnībā izmantotas, kompetentās iestādes operatoriem atļauj tās SES, kas piešķirtas par emisiju samazinājumiem no 2013. gada, apmainīt pret kvotām par jauniem projektiem, kas no 2013. gada uzsākti vismazāk attīstītajās valstīs.

4. Kompetentās iestādes operatoriem atļauj tās SES, kas piešķirtas par emisiju samazinājumiem no 2013. gada, apmainīt pret kvotām par jauniem projektiem, kas no 2013. gada uzsākti vismazāk attīstītajās valstīs.

Šā punkta pirmo daļu piemēro SES, kas iegūtas, īstenojot visa veida projektus, kuru ietveršanu Kopienas sistēmā 2008.–2012. gada periodā akceptējušas visas dalībvalstis, līdz brīdim, kad šīs vismazāk attīstītās valstis ir ratificējušas nolīgumu ar Kopienu, vai līdz 2020. gadam, atkarībā no tā, kas notiek agrāk.

Šā punkta pirmo daļu piemēro SES, kas iegūtas, īstenojot visa veida projektus, kuru ietveršanu Kopienas sistēmā 2008.–2012. gada periodā akceptējušas lielākā daļa dalībvalstu¸ kuras veido kvalificētu vairākumu saskaņā ar EK līguma 205. panta 2. punktu, līdz brīdim, kad šīs vismazāk attīstītās valstis ir ratificējušas nolīgumu ar Kopienu, vai līdz 2020. gadam, atkarībā no tā, kas notiek agrāk.

5. Ja SES/ESV, ko dalībvalstis operatoriem ļāvušas izmantot 2008.–2012. gada periodā, nav pilnībā izmantotas, un ja starptautiskā nolīguma noslēgšana kavējas, kredītus no projektiem vai citām emisiju samazināšanas darbībām var izmantot Kopienas sistēmā atbilstīgi nolīgumiem, kas noslēgti ar trešām valstīm, konkrēti norādot izmantošanas apjomu. Atbilstīgi šādiem nolīgumiem operatori var izmantot kredītus no projektu darbībām šajās trešās valstīs, lai izpildītu savas saistības saskaņā ar Kopienas sistēmu.

5. Ja SES/ESV, ko dalībvalstis operatoriem ļāvušas izmantot 2008.–2012. gada periodā, nav pilnībā izmantotas, un ja starptautiskā nolīguma noslēgšana kavējas, kredītus no projektiem vai citām emisiju samazināšanas darbībām var izmantot Kopienas sistēmā atbilstīgi nolīgumiem, kas noslēgti ar trešām valstīm, konkrēti norādot izmantošanas apjomu. Atbilstīgi šādiem nolīgumiem operatori var izmantot kredītus no projektu darbībām šajās trešās valstīs, lai izpildītu savas saistības saskaņā ar Kopienas sistēmu.

6. Visos 5. punktā minētajos nolīgumos paredz, ka Kopienas sistēmā izmanto kredītus, kas iegūti, pateicoties atjaunojamās enerģijas vai energoefektivitātes tehnoloģijām, kas veicina tehnoloģiju nodošanu un ilgtspējīgu attīstību. Šādos nolīgumos var arī paredzēt, ka var izmantot kredītus no projektiem, kuros paredzētais bāzes scenārija līmenis ir mazāks par to līmeni, par kuru var piešķirt bezmaksas kvotas saskaņā ar 10.a pantā minētajiem pasākumiem, vai par Kopienas tiesību aktos paredzēto līmeni.

6. Visos 5. punktā minētajos nolīgumos paredz, ka Kopienas sistēmā izmanto kredītus, kas iegūti, pateicoties atjaunojamās enerģijas vai energoefektivitātes tehnoloģijām, kas veicina tehnoloģiju nodošanu un ilgtspējīgu attīstību. Šādos nolīgumos var arī paredzēt, ka var izmantot kredītus no projektiem, kuros paredzētais bāzes scenārija līmenis ir mazāks par to līmeni, par kuru var piešķirt bezmaksas kvotas saskaņā ar 10.a pantā minētajiem pasākumiem, vai par Kopienas tiesību aktos paredzēto līmeni.

 

6.a Kredīti, ko iekārtas izmanto atbilstoši 2., 3. un 4. punktam, nepārsniedz apjomu, kas vienāds ar 35 % no siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisijas samazinājuma, kāds prasīts 2008.–2012. gada periodā attiecībā uz iekārtām, uz kurām attiecas Direktīva 2003/87/EK.

7. Kad būs noslēgts starptautisks nolīgums par klimata pārmaiņām, Kopienas sistēmā drīkst izmantot tikai CER no trešām valstīm, kas ratificējušas nolīgumu.

7. Kad būs noslēgts starptautisks nolīgums par klimata pārmaiņām, Kopienas sistēmā drīkst izmantot tikai CER no trešām valstīm, kas ratificējušas nolīgumu.

 

7.a Komisija cenšas nodrošināt, lai visi 5. punktā minētie nolīgumi un 7. punktā minētais starptautiskais nolīgums ietver noteikumus par kreditēšanas sistēmu ilgtspējīgai, pārbaudāmai un pastāvīgai apmežošanai, mežu atjaunošanai, atmežošanas radīto emisiju samazināšanai un citiem ilgtspējīgiem mežsaimniecības pasākumiem un darbībām, tostarp augsnes erozijas novēršanai un notekūdeņu attīrīšanai. Šādi pasākumi atbilst augstiem kvalitātes kritērijiem, kuri jāpieņem atbilstoši ANO Vispārējai konvencijai, kā tas noteikts 28.a pantā.

Grozījums Nr.  43

Direktīvas priekšlikums – normatīvs grozījumu akts

1. pants – 10.a punkts (jauns)

Direktīva Nr. 2003/87/EK

12. pants - 1.a punkts (jauns)

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

10a) Direktīvas 12. pantu papildina ar šādu punktu:

 

„1.a Komisija līdz 2009. gada 1. septembrim iesniedz attiecīgus likumdošanas priekšlikumus, kas nodrošinātu emisiju kvotu tirgus aizsardzību pret iekšējās informācijas ļaunprātīgu izmantošanu un tirgus manipulācijām. Komisija jo īpaši apsver, vai šajā direktīvā kvotas uzskatīt par finanšu instrumentiem atbilstīgi Eiropas Parlamenta un Padomes 2003. gada 28. janvāra Direktīvai 2003/6/EK par iekšējās informācijas ļaunprātīgu izmantošanu un tirgus manipulācijām (tirgus ļaunprātīgu izmantošanu)1.

1 OV L 96, 12.4.2003., 16. lpp.”

Pamatojums

Kvotu juridiskais aspekts finanšu tirgū ir neskaidrs. Dažas valstis tās uzskata par finanšu instrumentiem, kuru tirdzniecību nosaka finanšu iestādes, savukārt citas valstis tās uzskata par parastām precēm, par finanšu instrumentiem dēvējot tikai to atvasinājumus. Ir svarīgi ieviest skaidrību, lai stiprinātu uzņēmumu uzticību un palielinātu pārredzamību. Iekšējās informācijas ļaunprātīga izmantošana un tirgus manipulācijas var radīt tirgus traucējumus, samazināt ticamību un nelabvēlīgi ietekmēt ieguldītāju uzticību.

Grozījums Nr.  44

Direktīvas priekšlikums – normatīvs grozījumu akts

1. pants – 13.a punkts (jauns)

Direktīva Nr. 2003/87/EK

15.a pants (jauns)

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

13a) Iestarpina šādu pantu:

 

„15.a pants

Informācijas izpaušana un dienesta noslēpums

 

1. Dalībvalstis un Komisija nodrošina, ka visus lēmumus un ziņojumus par kvotu apjomu un piešķiršanu, kā arī emisiju uzraudzīšanu, ziņošanu un pārbaudi nekavējoties dara zināmus sabiedrībai, nodrošinot ātru un nedriskriminējošu informācijas pieejamību.

 

2. Pienākums ievērot dienesta noslēpumu attiecas uz visām personām, kuras strādā vai ir strādājušas Komisijā vai dalībvalstu kompetentajās iestādēs, kā arī struktūrvienībās, kurām Komisija vai dalībvalstu kompetentās iestādes ir uzticējušas noteiktus uzdevumus. Informāciju, uz kuru attiecas dienesta noslēpums, nedrīkst atklāt nevienai citai personai vai iestādei, izņemot gadījumus, ja to nosaka spēkā esošie normatīvie vai administratīvie noteikumi.”

Pamatojums

Lai stiprinātu uzņēmumu uzticēšanos un palielinātu pārredzamību, ir būtiski nodrošināt, lai attiecībā uz emisiju tirdzniecību tiktu piemēroti tie paši noteikumi, ko lieto attiecībā uz finanšu instrumentiem. Ir jāparedz stingri un skaidri noteikumi par konfidenciālas tirgus informācijas publicēšanu, ko veic Komisija un dalībvalstis.

Grozījums Nr.  45

Direktīvas priekšlikums – normatīvs grozījumu akts

1. pants – 14.a punkts (jauns)

Direktīva Nr. 2003/87/EK

18. pants - 1.a punkts (jauns)

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

14a) Direktīvas 18. pantu papildina ar šādu daļu:

„Komisija vai Komisijas izraudzīta kompetentā iestāde Kopienas līmenī administrē 10. pantā minēto emisiju izsoli. Šī kompetentā iestāde savas darbības cieši koordinē ar dalībvalstu izraudzītajām kompetentajām iestādēm. Tā jo īpaši nodrošina, ka katra dalībvalsts kompetentajām iestādēm sniedz pilnīgus un precīzus datus par izsoles kvotu piešķiršanu iekārtām, kas atrodas to jurisdikcijā.”

Grozījums Nr.  46

Direktīvas priekšlikums – normatīvs grozījumu akts

1. pants – 20. punkts

Direktīva Nr. 2003/87/EK

25. pants - 1.ba punkts (jauns)

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

1.ba Komisija Eiropas kaimiņattiecību politikas un paplašināšanās kontekstā cenšas noslēgt nolīgumus ar attiecīgajām valstīm par to iekļaušanu Kopienas sistēmā vai par kvotu savstarpēju atzīšanu.

Pamatojums

Ir būtiski mudināt ES kaimiņvalstis pievienoties ES emisiju tirdzniecības sistēmai. Tas ir svarīgi ne tikai no vides un attīstības viedokļa, bet arī palīdzētu risināt oglekļa emisiju pārvirzes problēmu gadījumos, kad ES uzņēmumi pārceļas ārpus ES robežām.

Grozījums Nr.  47

Direktīvas priekšlikums – normatīvs grozījumu akts

1. pants – 21. punkts

Direktīva Nr. 2003/87/EK

27. pants - virsraksts un 1. punkts

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

To mazo sadedzināšanas iekārtu izslēgšana no Kopienas sistēmas, uz kurām attiecināti līdzvērtīgi pasākumi

To mazo iekārtu izslēgšana no Kopienas sistēmas, uz kurām attiecināti līdzvērtīgi pasākumi

1. Dalībvalstis var no Kopienas sistēmas izslēgt sadedzināšanas iekārtas, kuru nominālā siltumspēja ir mazāka par 25 MW un kuras kompetentajām iestādēm paziņojušas, ka to emisijas (izņemot biomasas emisijas) katrā no iepriekšējiem 3 gadiem bijušas mazākas par 10 000 tonnu oglekļa dioksīda ekvivalenta, un uz kurām attiecināti pasākumi, kas ļaus panākt līdzvērtīgu emisiju samazinājumu; turklāt dalībvalstij jāizpilda šādi nosacījumi:

1. Dalībvalstis pēc operatora pieprasījuma var no Kopienas sistēmas izslēgt iekārtas, kuras kompetentajām iestādēm paziņojušas, ka to emisijas (izņemot biomasas emisijas) katrā no iepriekšējiem 3 gadiem bijušas mazākas par 25 000 tonnu oglekļa dioksīda ekvivalenta, kuru nominālā siltumspēja ir mazāka par 35 MW (sadedzināšanas iekārtu gadījumā), un uz kurām attiecināti pasākumi, kas ļaus panākt līdzvērtīgu emisiju samazinājumu; turklāt dalībvalstij jāizpilda šādi nosacījumi:

(a) jāpaziņo Komisijai par katru šādu iekārtu, norādot, kādi līdzvērtīgi pasākumi ir ieviesti;

 

(a) jāpaziņo Komisijai par katru šādu iekārtu, norādot, kādi līdzvērtīgi pasākumi ir ieviesti;

(b) jāapliecina, ka ir izstrādāta monitoringa kārtība, lai izvērtētu, vai kādā kalendārajā gadā kāda no iekārtām ir emitējusi 10 000 tonnas vai vairāk oglekļa dioksīda ekvivalenta (izņemot emisijas no biomasas);

(b) jāapliecina, ka ir izstrādāta monitoringa kārtība, lai izvērtētu, vai kādā kalendārajā gadā kāda no iekārtām ir emitējusi 25 000 tonnu vai vairāk oglekļa dioksīda ekvivalenta (izņemot emisijas no biomasas);

(c) jāapliecina, ka, ja kādā kalendārajā gadā kāda no iekārtām ir emitējusi 10 000 tonnas vai vairāk oglekļa dioksīda ekvivalenta (izņemot emisijas no biomasas) vai ja līdzvērtīgie pasākumi vairs nav spēkā, iekārta no jauna tiks iekļauta Kopienas sistēmā;

(c) jāapliecina, ka, ja kādā kalendārajā gadā kāda no iekārtām ir emitējusi 25 000 tonnu vai vairāk oglekļa dioksīda ekvivalenta (izņemot emisijas no biomasas) vai ja līdzvērtīgie pasākumi vairs nav spēkā, iekārta no jauna tiks iekļauta Kopienas sistēmā;

(d) jāpublicē (a), (b) un (c) apakšpunktā minētā informācija, lai ieinteresētās personas varētu iesniegt savus apsvērumus.

(d) jāpublicē (a), (b) un (c) apakšpunktā minētā informācija, lai ieinteresētās personas varētu iesniegt savus apsvērumus.

Grozījums Nr.  48

Direktīvas priekšlikums – normatīvs grozījumu akts

1. pants – 21. punkts

Direktīva Nr. 2003/87/EK

28. pants

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1. Kad Kopiena ir noslēgusi starptautisku nolīgumu klimata pārmaiņu jomā, kas paredz, ka līdz 2020. gadam obligāti jāsamazina siltumnīcās efektu izraisošo gāzu emisijas, kas lielākas par obligāto samazinājuma līmeni, par kuru vienojusies Eiropadome, piemēro 2., 3. un 4. punktu.

1. Kad Kopiena ir noslēgusi starptautisku nolīgumu klimata pārmaiņu jomā, kas paredz, ka līdz 2020. gadam obligāti jāsamazina siltumnīcās efektu izraisošo gāzu emisijas, kas lielākas par obligāto samazinājuma līmeni, par kuru vienojusies Eiropadome, piemēro 2. līdz 4.b punktu.

2. Nākamajā gadā pēc 1. punktā minētā starptautiskā nolīguma noslēgšanas lineāro koeficientu palielina, lai panāktu, ka 2020. gadā Kopienas kvotu daudzums ir mazāks par 9. pantā noteikto; šis samazinājums ir līdzvērtīgs kopējam siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisiju samazinājumam Kopienā par vairāk nekā 20 % (atbilstīgi Kopienas saistībām saskaņā ar starptautisko nolīgumu), kas reizināts ar to siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisiju samazinājumu procentos, ko nodrošina Kopienas sistēmā ietvertie sektori saskaņā ar 9. un 9.a pantu.

2. Nākamajā gadā pēc 1. punktā minētā starptautiskā nolīguma noslēgšanas lineāro koeficientu palielina, lai panāktu, ka 2020. gadā Kopienas kvotu daudzums ir mazāks par 9. pantā noteikto; šis samazinājums ir līdzvērtīgs kopējam siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisiju samazinājumam Kopienā par vairāk nekā 20 %, atbilstīgi Kopienas saistībām saskaņā ar starptautisko nolīgumu un ievērojot 2007. gada marta Eiropadomes lēmumus, kas reizināts ar to siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisiju samazinājumu procentos, ko nodrošina Kopienas sistēmā ietvertie sektori saskaņā ar 9. un 9.a pantu.

3. Operatori var izmantot SES, ESV vai citus saskaņā ar 4. pantu apstiprinātus kredītus no citām valstīm, kuras noslēgušas starptautisko nolīgumu, lai panāktu ne vairāk kā pusi no 2. punktā minētā samazinājuma.

3. Operatori var izmantot kvalitatīvus SES, ESV vai citus saskaņā ar 4. pantu apstiprinātus kredītus no citām valstīm, kuras noslēgušas starptautisko nolīgumu, lai panāktu ne vairāk kā pusi no 2. punktā minētā samazinājuma.

4. Komisija var pieņemt pasākumus, lai paredzētu, ka Kopienas sistēmā iesaistījušies operatori var izmantot vēl cita veida projektus līdztekus tiem, kas minēti 11.a panta 2. līdz 5. punktā, vai ka šādi operatori vajadzības gadījumā var izmantot citus mehānismus, kas izveidoti saskaņā ar starptautisko nolīgumu.

4. Komisija var pieņemt pasākumus, lai paredzētu, ka Kopienas sistēmā iesaistījušies operatori var izmantot vēl cita veida projektus līdztekus tiem, kas minēti 11.a panta 2. līdz 5. punktā, un noteikt šādu projektu kvalitāti, vai arī noteikt, ka šādi operatori vajadzības gadījumā var izmantot citus mehānismus, kas izveidoti saskaņā ar starptautisko nolīgumu.

Šos pasākumus, kas ir paredzēti, lai grozītu nebūtiskus šīs direktīvas elementus, to papildinot, pieņem saskaņā ar [23. panta 3. punktā] minēto regulatīvo kontroles procedūru.

Šos pasākumus, kas ir paredzēti, lai grozītu nebūtiskus šīs direktīvas elementus, to papildinot, pieņem saskaņā ar [23. panta 3. punktā] minēto regulatīvo kontroles procedūru.

 

4.a Astoņu mēnešu laikā pēc starptautiska nolīguma noslēgšanas Komisija veic visaptverošu ietekmes novērtējumu par to, kā ES ir izdevies īstenot nolīgumā prasīto emisiju samazināšanu, un par pasākumiem, ar kādiem tā panākta, kā arī par citiem pasākumiem, kādi paredzēti nolīgumā, un iesniedz šo novērtējumu Eiropas Parlamentam un Padomei. Ietekmes novērtējumā jo īpaši norāda apjomu, kādā starptautiskais nolīgums var palīdzēt samazināt oglekļa emisiju pārvirzes risku tajās nozarēs, kuras pakļautas starptautiskai konkurencei, tostarp nodrošinot salīdzināmu slogu tiem uzņēmumiem, kuri strādā ārpus Kopienas.

 

4.b Ja no ietekmes novērtējuma izriet, ka starptautiskais nolīgums nepalīdz būtiski samazināt oglekļa emisiju pārvirzes risku tajās nozarēs, kuras pakļautas starptautiskai konkurencei, Komisija iesniedz atbilstošu likumdošanas priekšlikumu Eiropas Parlamentam un Padomei. Šajā priekšlikumā vajadzības gadījumā ir šādi ierosinājumi:

 

a) mainīt Kopienā 2020. gadā piešķiramo kvotu apjomu, ņemot vērā kopējo siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisiju samazinājumu Kopienā par vairāk nekā 20 % atbilstīgi Kopienas saistībām saskaņā ar starptautisko nolīgumu un ievērojot 2007. gada marta Eiropadomes lēmumus;

 

b) operatoriem ļaut izmantot SES, ESV un citus kredītus Kopienas sistēmā;

 

c) samazināt oglekļa emisiju pārvirzes risku, tostarp iesniedzot jebkādus priekšlikumus saistībā ar 10.a panta 1., 8. un 9. punktu un 10.b pantu.

Grozījums Nr.  49

Direktīvas priekšlikums – normatīvs grozījumu akts

1. pants – 21.a punkts (jauns)

Direktīva Nr. 2003/87/EK

28.a pants (jauns)

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

21a) Iestarpina šādu pantu:

 

„28.a pants

 

Kredītu izmantošana apmežošanai, mežu atjaunošanai un mežsaimniecībai

 

1. Neatkarīgi no 11.a un 28. panta un papildus robežām, kādas noteiktas 11.a (6.a) pantā, dalībvalstis ļauj iekārtu operatoriem izmantot kredītus ne vairāk kā 5 % līmenī no siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisijas samazinājuma, kāds prasīts attiecībā uz iekārtām, uz kurām attiecas Direktīva 2003/87/EK, ja šie kredīti iegūti no:

 

a) ilgtspējīgiem, pārbaudāmiem un pastāvīgiem apmežošanas un mežu atjaunošanas projektiem, kurus sertificējusi Tīras attīstības mehānisma (CDM) valde un kuri apstiprināti saskaņā ar Kopīgas īstenošanas uzraudzības komitejas noteikto kārtību;

 

b) ilgtspējīgiem, pārbaudāmiem un pastāvīgiem mežsaimniecības pasākumiem jaunattīstības valstīs, ar kurām ir noslēgts nolīgums saskaņā ar 11.a panta 5. punktu, un

 

c) jebkuriem ilgtspējīgiem, pārbaudāmiem un pastāvīgiem mežsaimniecības projektiem jaunattīstības valstīs atbilstīgi 28. pantā minētajam starptautiskajam nolīgumam.

 

2. Projekti, kas minēti 1. punkta a) līdz c) apakšpunktā, atbilst augstiem kvalitātes kritērijiem, kuri Komisijai ir jāpieņem atbilstoši ANO Vispārējai konvencijai.

 

Minētos pasākumus, kas paredzēti, lai grozītu nebūtiskus šīs direktīvas elementus, papildinot to, pieņem saskaņā ar [23. panta 3. punktā] minēto regulatīvo kontroles procedūru.”

Grozījums Nr.  50

Direktīvas priekšlikums – normatīvs grozījumu akts

1. pants – 21.b punkts (jauns)

Direktīva Nr. 2003/87/EK

30. pants

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

21b) Šādi aizstāj 30. pantu:

 

„30. pants

Pārskatīšana un turpmākā attīstība

 

[]

 

1. Pamatojoties uz šīs direktīvas piemērošanā gūto pieredzi [..], kā arī ņemot vērā starptautiska līmeņa sasniegumus, Komisija gatavo ziņojumu par šīs direktīvas piemērošanu, apsverot:

 

a) [] to, vai Kopienas sistēmā ir jāiekļauj [..] citas nozares [..] un darbības, cita starpā transporta nozare, mājokļu un uzņēmumu apkure, kā arī lauksaimniecības nozare;

 

b) definīciju, maksas un sankciju turpmāku saskaņošanu;

 

(c) robežvērtības, lai no Kopienas sistēmas izslēgtu nelielas iekārtas, kuras izmanto līdzvērtīgus pasākumus;

 

d) jebkādus pasākumus, kas vajadzīgi, lai novērstu ļaunprātīgu tirgus izmantošanu un kaitīgu spekulāciju. []

 

2. Komisija līdz 2015. gada 30. jūnijam iesniedz šo ziņojumu Eiropas Parlamentam un Komisijai, vajadzības gadījumā pievienojot priekšlikumus.

 

3. Komisija pēc iespējas ātrāk iesniedz likumdošanas priekšlikumus, lai Kopienas sistēmā līdz 2013. gadam iekļautu kuģniecības nozari.

 

4. Komisija līdz 2013. gadam iesniedz atbilstošus priekšlikumus, kuros nosaka konkrētu termiņu autotransporta nozares iekļaušanai Kopienas sistēmā, turklāt pamatojoties uz pilnīgu novērtējumu par izmaksām, ieguvumiem un praktiskajām problēmām saistībā ar dažādām iekļaušanas iespējām.”

Pamatojums

Sākotnējais pants par pārskatīšanas klauzulu kļuva nevajadzīgs, un to vajadzēja aizstāt ar jaunu tekstu. Ir būtiski turpināt sistēmas pārskatīšanu, lai palielinātu tās efektivitāti, pievienotu jaunas nozares un ES nodrošinātu līdzvērtīgus konkurences apstākļus.

PROCEDŪRA

Virsraksts

Siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisiju kvotu tirdzniecības sistēma

Atsauces

COM(2008)0016 – C6-0043/2008 – 2008/0013(COD)

Komiteja, kas atbildīga par jautājumu

ENVI

Atzinumu sniedza

       Datums, kad paziņoja plenārsēdē

ITRE

19.2.2008

 

 

 

Komiteju iesaistīšanas procedūra - datums, kad paziņoja plenārsēdē

10.4.2008

 

 

 

Atzinumu sagatavoja

       Iecelšanas datums

Lena Ek

18.3.2008

 

 

Izskatīšana komitejā

7.4.2008

5.6.2008

16.7.2008

10.9.2008

Pieņemšanas datums

11.9.2008

 

 

 

Galīgais balsojums

+:

–:

0:

30

21

1

Deputāti, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Jan Březina, Jerzy Buzek, Dragoş Florin David, Pilar del Castillo Vera, Den Dover, Lena Ek, Nicole Fontaine, Adam Gierek, András Gyürk, David Hammerstein, Erna Hennicot-Schoepges, Romana Jordan Cizelj, Werner Langen, Anne Laperrouze, Patrick Louis, Eugenijus Maldeikis, Eluned Morgan, Angelika Niebler, Reino Paasilinna, Aldo Patriciello, Francisca Pleguezuelos Aguilar, Anni Podimata, Miloslav Ransdorf, Vladimír Remek, Teresa Riera Madurell, Mechtild Rothe, Paul Rübig, Britta Thomsen, Catherine Trautmann, Claude Turmes, Nikolaos Vakalis, Adina-Ioana Vălean, Alejo Vidal-Quadras

Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Danutė Budreikaitė, Dorette Corbey, Avril Doyle, Christian Ehler, Göran Färm, Juan Fraile Cantón, Neena Gill, Matthias Groote, Françoise Grossetête, Satu Hassi, Eija-Riitta Korhola, Toine Manders, Vittorio Prodi, Esko Seppänen, Lambert van Nistelrooij

Aizstājēji (178. panta 2. punkts), kas bija klāt galīgajā balsošanā

Giovanna Corda, Lily Jacobs, Johannes Lebech, Linda McAvan

  • [1]  Pārskats par ES emisiju kvotu tirdzniecības sistēmu — pētījuma svarīgākie aspekti, McKinsey, 2005. gads.
  • [2]  „Vai Eiropas Savienībai ir pietiekami resursi, lai sasniegtu mērķus attiecībā uz enerģētikas politiku un klimata pārmaiņām”, Politikas departaments par budžeta jautājumiem, Eiropas Parlaments, 2008. gads.
  • [3]  Emisiju kvotu tirdzniecības direktīvas piemērošana ES dalībvalstīs, Eiropas Vides aģentūra, 2008. gads.
  • [4]  turpat, 7. lpp.

Starptautiskās tirdzniecības komitejaS ATZINUMS (10.9.2008)

Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komitejai

par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai, ar ko groza Direktīvu 2003/87/EK, lai pilnveidotu un paplašinātu Kopienas siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisiju kvotu tirdzniecības sistēmu
(COM(2008)0016 – C6‑0043/2008 – 2008/0013(COD))

Atzinumu sagatavoja: Corien Wortmann-Kool

GROZĪJUMI

Starptautiskās tirdzniecības komiteja aicina par jautājumu atbildīgo Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komiteju savā ziņojumā iekļaut šādus grozījumus:

Grozījums Nr.  1

Direktīvas priekšlikums – normatīvs grozījumu akts

3. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(3) Eiropadome ir paudusi nelokāmu apņemšanos līdz 2020. gadam siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisijas Kopienā samazināt vismaz par 20 %, salīdzinot ar 1990. gada līmeni, vai pat par 30 %, ja citas attīstītās valstis apņemas īstenot līdzvērtīgus emisiju samazinājumus, bet ekonomiski spēcīgākās jaunattīstības valstis apņemas emisijas samazināt proporcionāli to saistībām un iespējām. Līdz 2050. gadam siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisijas pasaulē jāsamazina vismaz par 50 %, salīdzinot ar 1990. gada līmeni. Visām tautsaimniecības nozarēm jāsniedz pienācīgs ieguldījums, lai panāktu šos emisiju samazinājumus.

(3) Eiropadome ir paudusi nelokāmu apņemšanos līdz 2020. gadam siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisijas Kopienā samazināt vismaz par 20 %, salīdzinot ar 1990. gada līmeni, vai pat par 30 %, ja citas attīstītās valstis apņemas īstenot līdzvērtīgus emisiju samazinājumus, bet ekonomiski spēcīgākās jaunattīstības valstis apņemas emisijas samazināt proporcionāli to saistībām un iespējām. Šis vērā ņemamais ES ieguldījums kopā ar emisiju tirdzniecības sistēmu jebkurā gadījumā rada salīdzinoši smagu slogu Eiropas tautsaimniecībai, raugoties no starptautiskā aspekta. Līdz 2050. gadam siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisijas pasaulē jāsamazina vismaz par 50 %, salīdzinot ar 1990. gada līmeni. Visām tautsaimniecības nozarēm, tostarp starptautiskās aviācijas un jūras transporta nozarēm, jāsniedz pienācīgs ieguldījums, lai panāktu šos emisiju samazinājumus.

Pamatojums

Eiropas uzņēmumiem ir jākonkurē starptautiskā līmenī, un ar CO2 emisiju samazināšanu saistītie mērķi rada tiem salīdzinoši lielu slogu. Tādēļ šī ir problēma, kas jārisina, lai sasniegtu Lisabonas procesa mērķus.

Grozījums Nr.  2

Direktīvas priekšlikums – normatīvs grozījumu akts

6. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(6) Kad Kopiena un trešās valstis būs noslēgušas starptautisku nolīgumu par rīcību pasaules mērogā pēc 2012. gada, ievērojams atbalsts būs jāsniedz kredītiem no emisiju samazinājumiem šajās valstīs. Kamēr šāds nolīgums nav noslēgts, jāpanāk lielāka skaidrība par ārpuskopienas kredītu turpmāku izmantošanu.

(6) Kad Kopiena un trešās valstis būs noslēgušas starptautisku nolīgumu par rīcību pasaules mērogā pēc 2012. gada, ievērojams atbalsts jāsniedz kredītiem no emisiju samazinājumiem šajās valstīs. Kamēr šāds nolīgums nav noslēgts, jāpanāk lielāka skaidrība par ārpuskopienas kredītu turpmāku izmantošanu.

Pamatojums

Ar šo direktīvu ir jāizveido juridiski saistoša sistēma, kas aptver visas iesaistītās puses, lai varētu ieviest kredītus no emisiju samazināšanas.

Grozījums Nr.  3

Direktīvas priekšlikums – normatīvs grozījumu akts

15. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(15) Ņemot vērā ievērojamos pūliņus, ko velta, lai apkarotu klimata pārmaiņas un pielāgotos to nenovēršamajai ietekmei, ir lietderīgi vismaz 20 % no kvotu izsoļu ieņēmumiem izmantot šādiem mērķiem: siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisiju samazināšana, pielāgošanās klimata pārmaiņu ietekmei, finansējums pētniecībai un attīstībai emisiju samazināšanas un pielāgošanās jomā, atjaunojamās enerģijas attīstība, lai sasniegtu ES mērķi — līdz 2020. gadam panākt, ka 20 % no izmantotās enerģijas ir atjaunojamā enerģija —, centieni izpildīt ES apņemšanos līdz 2020. gadam palielināt energoefektivitāti par 20 %, siltumnīcas efektu izraisošo gāzu uztveršana un ģeoloģiska uzglabāšana, iemaksas Pasaules energoefektivitātes un atjaunojamās enerģijas fondā, pasākumi mežu izciršanas novēršanai, pasākumi, lai atvieglotu pielāgošanos jaunattīstības valstīs, pasākumi saistībā ar sociālajiem aspektiem, piemēram, elektroenerģijas cenu pieaugums mājsaimniecībās ar maziem un vidējiem ienākumiem. Šī proporcija ir ievērojami mazāka par plānotajiem valsts iestāžu tīrajiem ieņēmumiem no izsolēm, ņemot vērā, ka, iespējams, samazināsies ienākumi no uzņēmumu ienākuma nodokļiem. Turklāt izsoļu ieņēmumi jāizmanto Kopienas sistēmas pārvaldības administratīvo izdevumu segšanai. Jāietver noteikumi par izsolēs iegūto līdzekļu izmantošanas uzraudzību. Šāds paziņojums neatbrīvo dalībvalstis no Līguma 88. panta 3. punktā noteiktā pienākuma darīt zināmus konkrētus valsts pasākumus. Direktīva neskar jebkādu tādu turpmāku valsts atbalsta procedūru rezultātus, ko var veikt atbilstīgi Līguma 87. un 88. panta noteikumiem.

(15) Ieņēmumiem no kvotu izsolēm ir jāpalīdz finansēt vērā ņemamus pasākumus, kuru mērķis ir cīnīties pret klimata pārmaiņām un pielāgoties to sekām, no kurām nav iespējams izvairīties. Tos var izmantot, piemēram, šādiem mērķiem: siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisiju samazināšana, pielāgošanās klimata pārmaiņu ietekmei, finansējums pētniecībai un attīstībai emisiju samazināšanas un pielāgošanās jomā, atjaunojamās enerģijas attīstība, lai sasniegtu ES mērķi — līdz 2020. gadam panākt, ka 20 % no izmantotās enerģijas ir atjaunojamā enerģija —, centieni izpildīt ES apņemšanos līdz 2020. gadam palielināt energoefektivitāti par 20 %, siltumnīcas efektu izraisošo gāzu uztveršana un ģeoloģiska uzglabāšana, iemaksas Pasaules energoefektivitātes un atjaunojamās enerģijas fondā, pasākumi mežu izciršanas novēršanai, pasākumi, lai atvieglotu pielāgošanos jaunattīstības valstīs, pasākumi saistībā ar sociālajiem aspektiem, piemēram, elektroenerģijas cenu pieaugums mājsaimniecībās ar maziem un vidējiem ienākumiem. Šī proporcija ir ievērojami mazāka par plānotajiem valsts iestāžu tīrajiem ieņēmumiem no izsolēm, ņemot vērā, ka, iespējams, samazināsies ienākumi no uzņēmumu ienākuma nodokļiem. Turklāt izsoļu ieņēmumi jāizmanto Kopienas sistēmas pārvaldības administratīvo izdevumu segšanai. Par ieņēmumu sadalīšanu dažādiem pasākumiem atkarībā no savām vajadzībām jālemj dalībvalstīm. Jāietver noteikumi par izsolēs iegūto līdzekļu izmantošanas uzraudzību. Šāds paziņojums neatbrīvo dalībvalstis no Līguma 88. panta 3. punktā noteiktā pienākuma darīt zināmus konkrētus valsts pasākumus. Direktīva neskar jebkādu tādu turpmāku valsts atbalsta procedūru rezultātus, ko var veikt atbilstīgi Līguma 87. un 88. panta noteikumiem.

Pamatojums

Tā kā uz vides politiku attiecas dalītas kompetences princips, dalībvalstīm ir jābūt iespējai pieņemt lēmumu par no kvotu izsolēm gūto ienākumu piešķiršanu konkrētiem pasākumiem, kuru mērķis ir cīņa pret klimata pārmaiņām.

Grozījums Nr.  4

Direktīvas priekšlikums – normatīvs grozījumu akts

17.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(17.a) Ir iespējams reālistiski pieņemt, ka Kioto II starptautiskajā nolīgumā būs paredzēti atšķirīgi pienākumi rūpnieciski attīstītajām valstīm un jaunajām tirgus ekonomikas valstīm („kopēja un tajā pašā laikā atšķirīga pieeja”). Tas nozīmē, ka Kopienas uzdevums ir sniegt efektīvu ieguldījumu CO2 emisiju piesaistīšanā. Nolīguma rezultātā CO2 emisiju palielināšanās noteiktās jaunajās tirgus ekonomikas valstīs starptautiskā mērogā varētu tikt uzskatīta par pieņemamu parādību. Tādēļ Kopienai ir jāņem vērā tā rezultātā radušies konkurences izkropļojumi. Oglekļa emisiju pārvirze rodas ne tikai tādēļ, ka netiek ievērots starptautiskais nolīgums, bet arī tādēļ, ka tiek noteikti atšķirīgi pienākumi. Šo problēmu varētu atrisināt nozaru nolīgumi un standarti.

Pamatojums

Ir skaidrs, ka jaunās tirgus ekonomikas valstis parakstīs starptautisku nolīgumu tikai tādā gadījumā, ja tām tiks dota iespēja turpināt rūpniecības attīstību. Ar to saistītās atšķirīgās prasības CO2 emisiju samazināšanai radīs konkurences izkropļojumus, liekot ES domāt, kā reaģēt uz ražotņu pārvietošanu uz vietām, kur CO2 prasības nav tik stingras.

Grozījums Nr.  5

Direktīvas priekšlikums – normatīvs grozījumu akts

18. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(15) Lai mazinātu konkurences kropļojumus Kopienā, jāparedz, ka pagaidu bezmaksas kvotas iekārtām piešķir, ievērojot saskaņotus Kopienas noteikumus („salīdzinošus novērtējumus”). Šos noteikumus izstrādā, ņemot vērā vislietderīgākās tehnoloģijas siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisiju un energoefektivitātes jomā, aizstājējus, alternatīvus ražošanas procesus, biomasas izmantošanu, atjaunojamos enerģijas avotus un siltumnīcas efektu izraisošo gāzu uztveršanu un uzglabāšanu. Šādi noteikumi nedrīkst radīt stimulu emisiju palielināšanai, un tiem jānodrošina, ka aizvien lielāka daļa šo kvotu tiek izsolīta. Piešķiramās kvotas nosaka pirms tirdzniecības perioda, lai nodrošinātu netraucētu tirgus darbību. Tāpat noteikumi nedrīkst radīt nepieņemamus konkurences kropļojumus rūpniecisko iekārtu elektroapgādes un siltumapgādes tirgū. Šos noteikumus piemēro jaunām iekārtām, kas veic tādas pašas darbības kā esošās iekārtas, kurām piešķir pagaidu bezmaksas kvotas. Lai novērstu konkurences kropļojumus iekšējā tirgū, bezmaksas kvotas nepiešķir par elektroenerģijas ražošanu jaunās iekārtās. Kvotas, kas rezervētas jaunajām iekārtām, 2020. gadā nodod izsolē.

(18) Lai mazinātu konkurences kropļojumus Kopienā un attiecībā uz starptautiskajiem konkurentiem, jāparedz, ka pagaidu bezmaksas kvotas iekārtām piešķir, ievērojot saskaņotus Kopienas noteikumus nozaru salīdzinošos novērtējumus. Šos noteikumus un standartus izstrādā, ņemot vērā vislietderīgākās tehnoloģijas siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisiju un energoefektivitātes jomā, aizstājējus, alternatīvus ražošanas procesus, biomasas izmantošanu, atjaunojamos enerģijas avotus, koģenerāciju un siltumnīcas efektu izraisošo gāzu uztveršanu un uzglabāšanu. Šādi noteikumi nedrīkst radīt stimulu emisiju palielināšanai, un tiem jānodrošina, ka aizvien lielāka daļa šo kvotu tiek izsolīta. Piešķiramās kvotas nosaka pirms tirdzniecības perioda, lai nodrošinātu netraucētu tirgus darbību. Tāpat noteikumi nedrīkst radīt nepieņemamus konkurences kropļojumus rūpniecisko iekārtu elektroapgādes un siltumapgādes tirgū. Šos noteikumus piemēro jaunām iekārtām, kas veic tādas pašas darbības kā esošās iekārtas, kurām piešķir pagaidu bezmaksas kvotas. Lai novērstu konkurences kropļojumus iekšējā tirgū, bezmaksas kvotas nepiešķir par elektroenerģijas ražošanu jaunās iekārtās, izņemot tad, ja elektrību ražo savam patēriņam no dūmgāzēm, kas radušās ražošanas procesā. Kvotas, kas rezervētas jaunajām iekārtām, 2020. gadā pārdod izsolē. Komisijai pirms standartu noteikšanas ir jāapspriežas ar attiecīgajām nozarēm.

Pamatojums

Until a real quantifiable and verifiable international agreement is achieved the Commission has to allow for free allocation of allowances for industries at risk of carbon leakage not only through harmonised Community-wide rules but, more importantly, through sectoral benchmarks discussed with those involved.

Cogeneration is an energy efficient production process and should be not included.

Waste gases resulting from production processes have to be used immediately after their generation. To ensure their efficient recovery maximum flexibility must be allowed. Their use for electricity generation contributes to resources conservation and reduces CO2 emissions. Electricity produced under these special circumstances should be excluded from auctioning.

Under the global economic system, European undertakings are forced to compete with undertakings from third countries subject to different framework conditions. Distortions of competition arriving from less stringent CO2 requirements in third countries increase the danger of production activities being relocated. The situation at international level must therefore be taken into account in seeking to contribute effectively to climate protection.

Grozījums Nr.  6

Direktīvas priekšlikums – normatīvs grozījumu akts

19. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(19) Kopiena arī turpmāk uzņemsies vadību sarunās par vērienīgu starptautisku nolīgumu, lai panāktu, ka vidējā temperatūra pasaulē nepaaugstinās par vairāk nekā 2°C; Kopiena atzinīgi vērtē Bali gūtās sekmes virzībā uz šo mērķi. Ja pārējās attīstītās valstis un citi lielākie siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisiju radītāji nepievienosies šis starptautiskajam nolīgumam, tas var izraisīt siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisiju pieaugumu trešās valstīs, jo tajās rūpniecībai netiktu piemēroti līdzvērtīgi oglekļa emisiju ierobežojumi (CO2 emisiju pārvirze); tajā pašā laikā dažas energoietilpīgas nozares un apakšnozares Kopienā, kuras konkurē starptautiskajā tirgū, varētu nokļūt ekonomiski neizdevīgās pozīcijās. Tas varētu mazināt ieguvumus no Kopienas pasākumiem un apdraudētu vides integritāti. Lai novērstu ar CO2 emisiju pārvirzi saistīto risku, Kopiena piešķirs bezmaksas kvotas pat līdz 100 % apmērā nozarēm un apakšnozarēm, kas atbilst attiecīgiem kritērijiem. Šo nozaru un apakšnozaru definīciju un vajadzīgos pasākumus pārskatīs, lai nodrošinātu, ka tiek veikti vajadzīgie pasākumi, un nepieļautu pārmērīgu kompensāciju. Kas attiecas uz tādām konkrētām nozarēm vai apakšnozarēm, kurās var pienācīgi pamatot, ka CO2 emisiju pārvirzi citādi novērst nav iespējams, kurās elektroenerģijas izmaksas veido lielu daļu no ražošanas izmaksām un kurās elektroenerģijas ražošana noris efektīvi, īstenojot pasākumus, var ņemt vērā elektroenerģijas patēriņu ražošanas procesā, nemainot kvotu kopapjomu.

(19) Kopiena arī turpmāk uzņemsies vadību sarunās par vērienīgu starptautisku nolīgumu un/vai starptautiskiem nozaru nolīgumiem, lai panāktu, ka vidējā temperatūra pasaulē nepaaugstinās par vairāk nekā 2°C; Kopiena atzinīgi vērtē Bali gūtās sekmes virzībā uz šo mērķi. Ja pārējās attīstītās valstis un citi lielākie siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisiju radītāji nepievienosies šis starptautiskajam nolīgumam, tas izraisīs siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisiju pieaugumu trešās valstīs, jo tajās rūpniecībai netiktu piemēroti līdzvērtīgi oglekļa emisiju ierobežojumi (CO2 emisiju pārvirze); tajā pašā laikā dažas energoietilpīgas nozares un apakšnozares Kopienā, kuras konkurē starptautiskajā tirgū, varētu nokļūt ekonomiski neizdevīgās pozīcijās. Tas varētu mazināt ieguvumus no Kopienas pasākumiem un apdraudētu vides integritāti. Lai novērstu ar CO2 emisiju pārvirzi saistīto risku, Kopiena piešķirs bezmaksas kvotas 100 % apmērā energoietilpīgām nozarēm. Šo nozaru un apakšnozaru definīciju un vajadzīgos pasākumus pārskatīs, lai nodrošinātu, ka tiek veikti vajadzīgie pasākumi, un nepieļautu pārmērīgu kompensāciju. Kas attiecas uz tādām konkrētām nozarēm vai apakšnozarēm, kurās var pienācīgi pamatot, ka CO2 emisiju pārvirzi citādi novērst nav iespējams, kurās elektroenerģijas izmaksas veido lielu daļu no ražošanas izmaksām un kurās elektroenerģijas ražošana noris efektīvi, īstenojot pasākumus, var ņemt vērā elektroenerģijas patēriņu ražošanas procesā, nemainot kvotu kopapjomu.

Pamatojums

In order to contribute effectively to climate protection the Community must take effective preventive measures to prevent the relocation of production activities to third countries with less stringent CO2 requirements. In particular, energy-intensive sectors or subsectors are, because of the pressure of international competition, unable to pass on increased costs by raising the price of their products. Therefore additional costs resulting from emission trading would lead to the relocation of production, with a possibly unfavourable impact on global emissions. It is therefore necessary to minimise the burden through the long-term allocation of emission quotas free of charge.

It is important to try not only to achieve a global international agreement but also to secure international sectoral agreements, especially with emerging economies such as China and India.

Grozījums Nr.  7

Direktīvas priekšlikums – normatīvs grozījumu akts

19.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(19.a) Ja neizdosies noslēgt starptautisku nolīgumu par globālās sasilšanas ierobežošanu, Kopienai ir jācenšas noslēgt divpusējus un daudzpusējus nolīgumus ar galvenajiem siltumnīcefekta gāzu emitantiem. Neatkarīgi no pašreiz notiekošo sarunu rezultāta Kopienai ir jāuzņemas vadošā loma, lai izveidotu Pasaules vides organizāciju, apkopotu jau pieņemtos oficiālos starptautiskos vides noteikumus un izveidotu efektīvus tiesiskos mehānismus.

Pamatojums

Ir jārēķinās ar to, ka pašreiz notiekošās sarunas par periodu pēc Kioto protokola termiņa beigām var ciest neveiksmi un jāapdomā ilgtspējīgi un efektīvi risinājumi, ja tas notiek.

Grozījums Nr.  8

Direktīvas priekšlikums – normatīvs grozījumu akts

20. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(20) Tāpēc Komisijai ne vēlāk kā līdz 2011. gada jūnijam no jauna jāizvērtē stāvoklis, jāapspriežas ar visiem attiecīgajiem sociālajiem partneriem un, ņemot vērā starptautisko sarunu iznākumu, jāiesniedz ziņojums, kam pievieno attiecīgus priekšlikumus. Šajā sakarā Komisijai ne vēlāk kā līdz 2010. gada 30 jūnijam jānoskaidro, kuras energoietilpīgās nozares vai apakšnozares varētu skart CO2 emisiju pārvirze. Sagatavojot šo analīzi, jāizvērtē, vai ir iespējams vajadzīgo kvotu iegādes izmaksas iekļaut ražojuma cenā, nezaudējot būtisku tirgus daļu ārpuskopienas iekārtām, kas neveic līdzvērtīgus emisiju samazināšanas pasākumus. Energoietilpīgām nozarēm, par kurām konstatēts, ka tās apdraud ievērojams CO2 emisiju pārvirzes risks, varētu piešķirt vairāk bezmaksas kvotu, vai arī varētu ieviest reāli funkcionējošu oglekļa izlīdzināšanas sistēmu, lai nodrošinātu līdzvērtīgus noteikumus attiecībā uz trešo valstu iekārtām un Kopienas iekārtām, kuras apdraud ievērojams CO2 emisiju pārvirzes risks. Izveidojot šādu sistēmu, importētājiem varētu izvirzīt ne mazāk labvēlīgas prasības kā iekārtām ES, piemēram, varētu paredzēt kvotu nodošanu. Visiem pasākumiem jāatbilst UNFCCC principiem, īpaši principam par kopīgiem, tomēr atšķirīgiem pienākumiem un iespējām, ievērojot īpašo stāvokli vismazāk attīstītajās valstīs. Tāpat pasākumiem jāatbilst Kopienas starptautiskajām saistībām, tostarp saistībām, kas izriet no PTO nolīguma.

(20) Tāpēc Komisijai ne vēlāk kā līdz 2011. gada jūnijam no jauna jāizvērtē stāvoklis, jāapspriežas ar visiem attiecīgajiem sociālajiem partneriem un, ņemot vērā starptautisko sarunu iznākumu, jāiesniedz ziņojums ar situācijas novērtējumu, kam pievieno attiecīgus priekšlikumus, kuri attiecas uz visām ražošanas nozarēm, īpaši energoietilpīgām nozarēm vai atsevišķām nozarēm, par kurām pieredze rāda, ka tajās varētu notikt oglekļa emisiju pārvirze. Jāizstrādā kritēriji šādu nozaru un apakšnozaru noteikšanai, apspriežoties ar sociālajiem partneriem un iesaistītajām pusēm un jāiesniedz šis priekšlikums Eiropas Parlamentam un Padomei. Šajā priekšlikumā jāņem vērā iespēja, ka netiks pieņemts starptautisks nolīgums par obligātu emisiju samazināšanu, un jāparedz starptautisku nolīgumu iespējamās alternatīvas. Sagatavojot šo analīzi, Komisijai jāizvērtē, vai ir iespējams vajadzīgo kvotu iegādes izmaksas iekļaut ražojuma cenā, nezaudējot būtisku tirgus daļu ārpuskopienas iekārtām, kas neveic līdzvērtīgus emisiju samazināšanas pasākumus. Nozarēm, par kurām konstatēts, ka tās apdraud ievērojams CO2 emisiju pārvirzes risks, varētu piešķirt vairāk bezmaksas kvotu, vai arī varētu ieviest reāli funkcionējošu oglekļa izlīdzināšanas sistēmu, lai nodrošinātu līdzvērtīgus noteikumus attiecībā uz trešo valstu iekārtām un Kopienas iekārtām, kuras apdraud ievērojams CO2 emisiju pārvirzes risks. Izveidojot šādu sistēmu, importētājiem varētu izvirzīt ne mazāk labvēlīgas prasības kā iekārtām ES, piemēram, varētu paredzēt kvotu nodošanu. Komisijai ir jāuzrauga iespējamā ietekme uz konkurētspēju un nodarbinātību, kas skar ES ražotājus, kuri savā ražošanas procesā šos produktus izmanto par izejvielām. Visiem pasākumiem jāatbilst UNFCCC principiem, īpaši principam par kopīgiem, tomēr atšķirīgiem pienākumiem un iespējām, ievērojot īpašo stāvokli vismazāk attīstītajās valstīs. Tāpat pasākumiem jāatbilst Kopienas starptautiskajām saistībām, tostarp saistībām, kas izriet no PTO nolīguma.

Pamatojums

Ziņojumam, kurā novērtēta situācija un ierosinātie risinājumi, nopietnas oglekļa emisiju pārvirzes draudu gadījumā ir jāattiecas uz visām ražošanas nozarēm, īpašu uzsvaru liekot uz tām nozarēm, kas patērē daudz enerģijas, jo termins „energoietilpīgs” ir juridiski neprecīzs.

Kritēriji oglekļa emisiju pārviržu skarto nozaru noteikšanai un klasifikācijai ir jāizstrādā ātrāk nekā to ierosina Komisija, lai iesaistītajām nozarēm būtu iespējams paredzēt situāciju; jāņem vērā tiešā un netiešā ietekme uz ES ražotājiem.

Grozījums Nr.  9

Direktīvas priekšlikums – normatīvs grozījumu akts

20.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(20.a) Piešķirot bezmaksas kvotas100 % apmērā, importa iekļaušana emisiju tirdzniecības sistēmā vairs nebūs vajadzīga. Tas nodrošinās, ka uzņēmumi ievēros PTO pieņemtos noteikumus, un tam vajadzētu nodrošināt, ka trešās valstis neievieš šādus aizsargpasākumus. Tajā pašā laikā tas palīdzēs uzlabot sarunas par klimatu un padarīs pieņemamākus efektīvos ES CO2 samazināšanas mehānismus.

Pamatojums

PTO prasa, lai Kopiena nodrošina nediskriminējošu piekļuvi saviem tirgiem. 100 % bezmaksas kvotu piešķiršana energoietilpīgām nozarēm ļaus izvairīties no jebkādas diskriminējošas importa iekļaušanas sistēmā, tajā pašā laikā novēršot jebkādus iespējamos aizsargpasākumus, ko varētu īstenot dalībvalstis. Grozījuma mērķi izveidot visaptverošu emisiju tirdzniecības sistēmu ir iespējams izpildīt tikai tad, ja sarunu partneri ir pilnībā apmierināti un pārliecināti, ka Kopienai nav motivācijas ar šīs sistēmas palīdzību ieviest aizsargpasākumus.

Grozījums Nr.  10

Direktīvas priekšlikums – normatīvs grozījumu akts

21. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(21) Lai nodrošinātu vienlīdzīgus konkurences apstākļus Kopienā, jāizveido vienoti noteikumi par to, kā Kopienas sistēmā iesaistītie operatori var izmantot kredītus par emisiju samazināšanu ārpus Kopienas. UNFCCC Kioto protokolā noteikti skaitliski emisiju mērķi attīstītajām valstīm 2008.–2012. gada periodā, un tajā paredzēta sertificētu emisijas samazinājumu (SES — Tīras attīstības mehānisma (TAM) ietvaros) un emisiju samazināšanas vienību (ESV — kopīgi īstenojamo projektu ietvaros) izveide, kurus var izmantot attīstītās valstis, lai daļēji sasniegtu emisiju samazināšanas mērķus. Lai gan Kioto protokolā nav paredzēts, ka ESV varētu veidoties pēc 2013. gada (ieskaitot), ja nav noteikti jauni skaitliski emisiju mērķi projektu norises valstīs, tomēr pastāv varbūtība, ka būs iespējams arī turpmāk iegūt TAM kredītus. Jāparedz, ka pēc tam, kad būs noslēgts starptautisks nolīgums par klimata pārmaiņām, jāparedz plašāka sertificētu emisijas samazinājumu (SES) un emisiju samazināšanas vienību (ESV) izmantošana no valstīm, kas šo nolīgumu noslēgušas. Ja šāds nolīgums netiek noslēgts, turpmāka SES un ESV izmantošana mazinātu šīs iniciatīvas nozīmi un grūtāk būtu sasniegt Kopienas mērķi palielināt atjaunojamās enerģijas izmantošanu. SES un ESV izmantošanai jābūt saskanīgai ar Kopienas nosprausto mērķi — līdz 2020. gadam panākt, ka 20 % enerģijas iegūst no atjaunojamiem enerģijas avotiem, un veicināt energoefektivitāti, inovācijas un tehnoloģiju attīstību. Ar nosacījumu, ka tas atbilst izvirzītajiem mērķiem, ir jāparedz iespēja noslēgt nolīgumus ar trešām valstīm, lai radītu stimulu emisiju samazināšanai šajās valstīs un panāktu reālus un lielākus siltumnīcas efektu izraisošo gāzu samazinājumus, vienlaikus rosinot Kopienas uzņēmumus pievērsties inovācijām un veicinot tehnoloģisko attīstību trešās valstīs. Šādus nolīgumus var ratificēt vairākas valstis. Ja Kopiena noslēgs pieņemamu starptautisku nolīgumu, jāpaplašina piekļuve kredītiem, ko dod projektu īstenošana trešās valstīs, un vienlaikus jāpalielina emisiju samazinājumi ar Kopienas sistēmas starpniecību.

(21) Lai nodrošinātu vienlīdzīgus konkurences apstākļus Kopienā, jāizveido vienoti noteikumi par to, kā Kopienas sistēmā iesaistītie operatori var izmantot kredītus par emisiju samazināšanu ārpus Kopienas. UNFCCC Kioto protokolā noteikti skaitliski emisiju mērķi attīstītajām valstīm 2008.–2012. gada periodā, un tajā paredzēta sertificētu emisijas samazinājumu (SES — tīras attīstības mehānisma (TAM) ietvaros) un emisiju samazināšanas vienību (ESV — kopīgi īstenojamo projektu ietvaros) izveide, kurus var izmantot attīstītās valstis, lai daļēji sasniegtu emisiju samazināšanas mērķus. Lai gan Kioto protokolā nav paredzēts, ka ESV varētu veidoties pēc 2013. gada (ieskaitot), ja nav noteikti jauni skaitliski emisiju mērķi projektu norises valstīs, tomēr pastāv varbūtība, ka būs iespējams arī turpmāk iegūt TAM kredītus. Arī tad, ja nebūs noslēgts starptautisks nolīgums par klimata pārmaiņām, jāparedz sertificētu emisijas samazinājumu (SES) un emisiju samazināšanas vienību (ESV) izmantošana. SES un ESV izmantošanai jābūt saskanīgai ar Kopienas nosprausto mērķi — līdz 2020. gadam panākt, ka 20 % enerģijas iegūst no atjaunojamiem enerģijas avotiem, un veicināt energoefektivitāti, inovācijas un tehnoloģiju attīstību. Ar nosacījumu, ka tas atbilst izvirzītajiem mērķiem, ir jāparedz iespēja noslēgt nolīgumus ar trešām valstīm, lai radītu stimulu emisiju samazināšanai šajās valstīs un panāktu reālus un lielākus siltumnīcefekta gāzu samazinājumus, vienlaikus rosinot Kopienas uzņēmumus pievērsties inovācijām un veicinot tehnoloģisko attīstību trešās valstīs. Šādus nolīgumus var ratificēt vairākas valstis. Ja Kopiena noslēgs pieņemamu starptautisku nolīgumu, jāpaplašina piekļuve kredītiem, ko dod projektu īstenošana trešās valstīs, un vienlaikus jāpalielina emisiju samazinājumi ar Kopienas sistēmas starpniecību. Tomēr kredītus nevajadzētu piešķirt tīras attīstības mehānismiem un kopīgi īstenojamiem projektiem nozarēs, kurās pastāv oglekļa emisiju pārvirzes risks.

Pamatojums

CDM-measures are making an effective contribution to climate protection in the developing countries. The participation of less developed countries in such projects is therefore, in any case, desirable with a view to achieving global CO2 objectives. Accordingly, measures should be taken to ensure the widest possible participation of the developing countries in the CDM, which should not be restricted to possible partners to an international agreement. Participation by individual countries in CDM arrangements may facilitate their accession to an international agreement on climate protection.

Sectors exposed to carbon leakage should not be threatened by external competitors favoured through CDM and JI credits.

Grozījums Nr.  11

Direktīvas priekšlikums – normatīvs grozījumu akts

24. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(24) Vismazāk attīstītās valstis klimata pārmaiņu ietekme skars vissmagāk, lai gan tās rada pavisam nelielu daļu siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisiju. Tāpēc tad, kad izsolēs gūtos ieņēmumus izmanto, lai atvieglotu jaunattīstības valstu pielāgošanos klimata pārmaiņu ietekmei, īpaša vērība jāpievērš vismazāk attīstīto valstu vajadzībām. Šajās valstīs realizēti pavisam nedaudzi TAM projekti, tāpēc būtu lietderīgi nepārprotami noteikt, ka pat tādā gadījumā, ja netiks noslēgts starptautisks nolīgums, tiks akceptēti kredīti no projektiem, kas pēc 2012. gada uzsākti šajās valstīs. Vismazāk attīstītās valstis šīs tiesības varēs izmantot līdz 2020. gadam ar nosacījumu, ka tās ir ratificējušas vai nu vispārēju nolīgumu par klimata pārmaiņām, vai divpusēju vai daudzpusēju nolīgumu ar Kopienu.

(24) Vismazāk attīstītās valstis klimata pārmaiņu ietekme skars vissmagāk, lai gan tās rada pavisam nelielu daļu siltumnīcefekta gāzu emisiju. Tāpēc tad, kad izsolēs gūtos ieņēmumus izmanto, lai atvieglotu jaunattīstības valstu pielāgošanos klimata pārmaiņu ietekmei, īpaša vērība jāpievērš vismazāk attīstīto valstu vajadzībām. Šajās valstīs realizēti pavisam nedaudzi TAM projekti, tāpēc būtu lietderīgi nepārprotami noteikt, ka pat tādā gadījumā, ja netiks noslēgts starptautisks nolīgums, tiks akceptēti kredīti no projektiem, kas pēc 2012. gada uzsākti šajās valstīs. Vismazāk attīstītās valstis šīs tiesības varēs izmantot līdz 2020. gadam.

Pamatojums

CDM-measures are making an effective contribution to climate protection in the developing countries. The participation of less developed countries in such projects is therefore, in any case, desirable with a view to achieving global CO2 objectives. Accordingly, measures should be taken to ensure the widest possible participation of the developing countries in the CDM, which should not be restricted to possible partners to an international agreement. Participation by individual countries in CDM arrangements may facilitate their accession to an international agreement on climate protection.

Grozījums Nr.  12

Direktīvas priekšlikums – normatīvs grozījumu akts

1.a pants (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

1.a pants

 

Komisija iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei gada ziņojumu par pārskatītās ES Emisiju tirdzniecības sistēmas (ES STS) izveidi un darbību. Pirmo šāda veida ziņojumu iesniedz gadu pēc šīs direktīvas pieņemšanas.

Pamatojums

Šis process ir ļoti sarežģīts, un tam nepieciešama pastāvīga starpiestāžu uzraudzība un izvērtēšana.

Grozījums Nr.  13

Direktīvas priekšlikums – normatīvs grozījumu akts

1. pants – 2. punkts

Direktīva 2003/87/EK

3. pants – b punkts – h apakšpunkts

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

„(h) „jauna iekārta” ir iekārta, kas veic vienu vai vairākas I pielikumā minētās darbības un kurai izsniegta siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisijas atļauja pēc tam, kad Komisijai iesniegts 11. panta 1. punktā minētais saraksts;”

(h) "jauna iekārta" ir iekārta, ar kuru veic vienu vai vairākas I pielikumā minētās darbības un par kuru saņemta siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisiju atļauja vai atjaunota siltumnīcefekta gāzu emisiju atļauja sakarā ar iekārtas darbības profila maiņu vai jaudas būtisku palielināšu pēc tam, kad Komisijai iesniegts 11. panta 1. punktā minētais saraksts;

Pamatojums

Pašreizējā Komisijas priekšlikumā jaudas palielināšanas vairs nav definētas kā jaunas iekārtas. Tas rada atšķirību, piešķirot jaunas iekārtas tikai ar SEG kredītiem un jaudas palielināšanas atstājot izsoļu ziņā. Komisijas priekšlikums nav līdzsvarots attiecībā uz jaunām iekārtām un jaudas uzlabošanu., tādējādi nepiedāvājot pašreizējā procesā visefektīvāko pieeju un potenciāli kaitējot jauninājumu ieviešanai.

Grozījums Nr.  14

Direktīvas priekšlikums – normatīvs grozījumu akts

1. pants – 2. punkts

Direktīva 2003/87/EK

3. pants – c punkts – ua apakšpunkts (jauns)

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

[(ua)]Uz Padomes 1991. gada 18. marta Direktīvas 91/156/EEK, ar ko groza Direktīvu 75/442/EEK par atkritumiem, II pielikuma B daļā minētajām atkritumu reģenerācijas darbībām sadedzināšanas iekārtu definīcija neattiecas.

Pamatojums

Viens no ES klimata programmas mērķiem ir veicināt otrreizēju pārstrādi. Tāpēc nav sapratīgi iekļaut otrreizējas pārstrādes darbības sistēmā, kura tās ierobežos.

Grozījums Nr.  15

Direktīvas priekšlikums

1. pants – 7. punkts

Direktīva 2003/87/EK

10. pants – 3. punkts - ievaddaļa

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

3. Vismaz 20 % no ieņēmumiem, kas gūti, izsolot 2. punktā minētās kvotas (tostarp visiem ieņēmumiem no izsolēm, kas minētas 2. punkta b) apakšpunktā), izmanto šādiem mērķiem:

3. Ieņēmumus, kas gūti, izsolot 2. punktā minētās kvotas, izmanto šādiem mērķiem:

Pamatojums

Ņemot vērā problēmas nopietnību un steidzamību, visus emisiju izsoļu ieņēmumus vajadzētu izmantot pasākumiem, kas paredzēti siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisiju samazināšanai, atjaunojamās enerģijas attīstībai, mežu izciršanas novēršanai, pasākumiem, lai jaunattīstības valstīm atvieglotu pielāgošanos klimata pārmaiņām un lai mājsaimniecībām ar maziem ienākumiem palīdzētu uzlabot energoefektivitāti.

Grozījums Nr.  16

Direktīvas priekšlikums – normatīvs grozījumu akts

1. pants – 7. punkts

Direktīva 2003/87/EK

10. pants – 3. punkts – g apakšpunkts

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(g) Kopienas sistēmas pārvaldības administratīvo izdevumu segšana.

(g) administratīvie izdevumi līdz 10 % no gūtajiem ieņēmumiem.

Pamatojums

Komisija ierosina tikai 20 % no izsoļu ieņēmumiem atvēlēt cīņai pret klimata pārmaiņā, ar ko noteikti nepietiek, īpaši tad, ja šajā summā ir iekļauti arī administratīvie izdevumi. Valstu budžeta deficīta samazināšanai nevajadzētu kļūt par galveno izsoļu stimulu.

Grozījums Nr.  17

Direktīvas priekšlikums

1. pants – 7. punkts

Direktīva 2003/87/EK

10. pants – 4. punkts

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

4. Ziņojumos, ko dalībvalstis iesniedz saskaņā ar Lēmumu Nr. 280/2004/EK, ietver informāciju par ieņēmumu izmantošanu ikvienam minētajam mērķim.

4. Dalībvalstis atkarībā no savām vajadzībām lemj par iegūto līdzekļu piešķiršanu individuāliem pasākumiem un ziņojumos, ko tās iesniedz saskaņā ar Lēmumu Nr. 280/2004/EK, ietver informāciju par ieņēmumu izmantošanu ikvienam minētajam mērķim un piešķirto līdzekļu ģeogrāfisko sadalījumu, īpašu uzmanību pievēršot iekšējam tirgum, valsts palīdzībai un konkurences jautājumiem.

 

Komisija katru gadu iesniedz ziņojumu Eiropas Parlamentam par ieņēmumu izmantošanu, uzsverot iekšējā tirgus, valsts atbalsta un konkurences aspektus.

Pamatojums

Šis process ir ļoti sarežģīts, un tam nepieciešama pastāvīga starpiestāžu uzraudzība un izvērtēšana. Ir svarīgi uzlabot pārredzamību, lai varētu izvērtēt atbilstību 10. panta 3.a punktā minētajam pienākumam un lai nodrošinātu Eiropas Savienības pasākumu kopuma efektīvu sadalījumu. Tā kā uz vides politiku attiecas dalītas kompetences princips, dalībvalstīm ir jābūt iespējai pieņemt lēmumu par no kvotu izsolēm gūto ienākumu piešķiršanu konkrētiem pasākumiem, kuru mērķis ir cīņa pret klimata pārmaiņām.

Grozījums Nr.  18

Direktīvas priekšlikums – normatīvs grozījumu akts

1. pants – 7. punkts

Direktīva 2003/87/EK

10. pants – 5. punkts

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

5. Līdz 2010. gada 31. decembrim Komisija pieņem regulu par izsoles grafiku, administrēšanu un citiem aspektiem, lai nodrošinātu, ka izsoles norit atklāti, pārredzami un bez diskriminācijas. Izsoles rīko tā, lai operatoriem (jo īpaši visiem mazajiem un vidējiem uzņēmumiem, kas iesaistījušies Kopienas sistēmā) nodrošinātu pilnīgu pieeju un lai citi dalībnieki neradītu šķēršļus izsoles norisei. Minēto pasākumu, kas ir paredzēts, lai grozītu nebūtiskus šīs direktīvas elementus, pieņem saskaņā ar [23. panta 3. punktā] minēto regulatīvo kontroles procedūru.

5. Ne vēlāk kā 2009. gada 31. decembrī Komisija iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei ziņojumu, izvērtējot izsoles grafiku, administrēšanu un citus aspektus, vajadzības gadījumā iekļaujot direktīvas priekšlikumu. Šī priekšlikuma mērķis ir nodrošināt, ka izsoles norit atklāti, pārredzami un bez diskriminācijas, kas samazina spekulācija apjumu. Izsoles rīko tā, lai operatoriem (jo īpaši visiem mazajiem un vidējiem uzņēmumiem, kas iesaistījušies Kopienas sistēmā) nodrošinātu pilnīgu pieeju un lai citi dalībnieki neradītu šķēršļus izsoles norisei vai klimata pārmaiņu mērķu īstenošanai, kas ir to pieņemšanas pamatā. Tādēļ priekšlikumam ir jābūt pietiekami detalizētam cita starpā attiecībā uz izsoles grafiku un biežumu dalībvalstīs un atbilstīgi izstrādātam, lai risinātu problēmas saistībā ar iespējamo izsoļu ietekmi, jo īpaši attiecībā uz:

 

– spekulatīviem darījumiem,

 

– pārrobežu konkurences ietekmi,

 

– starpnozaru ietekmi,

 

– ES uzņēmumu un ražošanas konkurētspēju, jo īpaši mazajiem un vidējiem uzņēmumiem,

 

– inflācijas spiedienu un

 

– sociālekonomisko ietekmi.

 

Izsoļu praktiskā darbība ir pārskatītā emisiju tirdzniecības sistēmas priekšlikuma būtiska sastāvdaļa un tādēļ tai vajadzētu piemērot koplēmuma procedūru.

Pamatojums

Komisija priekšlikumā paredz būtiskus paplašinātās ETS elementus izskatīt komitoloģijas procedūrā. Ir būtiski svarīgi, lai Komisija nāk klajā ar priekšlikumu, uz kuru attiecas koplēmuma procedūra.

Grozījums Nr.  19

Direktīvas priekšlikums – normatīvs grozījumu akts

1. pants – 8. punkts

Direktīva 2003/87/EK

10.a pants – 1. punkts – 2. daļa

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Šos pasākumus, kas ir paredzēti, lai grozītu nebūtiskus šīs direktīvas elementus, to papildinot, pieņem saskaņā ar [23. panta 3. punktā] minēto regulatīvo kontroles procedūru.

svītrots

Pamatojums

Komisija priekšlikumā paredz būtiskus paplašinātās ETS elementus izskatīt komitoloģijas procedūrā. Ir būtiski svarīgi, lai Komisija nāk klajā ar priekšlikumu, uz kuru attiecas koplēmuma procedūra.

Grozījums Nr.  20

Direktīvas priekšlikums – normatīvs grozījumu akts

1. pants – 8. punkts

Direktīva 2003/87/EK

10.a pants – 1. punkts – 3. daļa

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Pirmajā daļā minētie pasākumi pēc iespējas nodrošina, ka kvotu piešķiršana rosina izmantot siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisijas samazinošas un energoefektīvas tehnoloģijas, vērību pievēršot vislietderīgākajiem paņēmieniem, aizstājējiem, alternatīviem ražošanas procesiem, biomasas izmantošanai un siltumnīcas efektu izraisošo gāzu uztveršanai un uzglabāšanai; kvotu piešķiršana nerada stimulu palielināt emisijas. Bezmaksas kvotas nepiešķir saistībā ar jelkādu elektroenerģijas ražošanu.

Pirmajā daļā minētie pasākumi nodrošina, ka kvotu piešķiršana rosina izmantot siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisijas samazinošas un energoefektīvas tehnoloģijas, izmantojot nozaru standartus un vērību pievēršot vislietderīgākajiem paņēmieniem, aizstājējiem, alternatīviem ražošanas procesiem, biomasas izmantošanai, koģenerācijai un siltumnīcas efektu izraisošo gāzu uztveršanai un uzglabāšanai; kvotu piešķiršana nerada stimulu palielināt emisijas. Bezmaksas kvotas nepiešķir saistībā ar jelkādu elektroenerģijas ražošanu, izņemot gadījumus, kad elektroenerģiju pašu vajadzībām ražo no dūmgāzēm, kas radušās ražošanas procesā, lai nodrošinātu ar elektroenerģiju šī ražošanas procesa operatoru, šajā gadījumā kvotas šim operatoram piešķir saskaņā ar nozares kritērijiem, par kuriem panākta vienošanās, attiecībā uz šo ražošanas procesu.

 

Komisija nodrošina, ka uz galapatērētāju netiek novirzītas nevajadzīgas izmaksas.

Pamatojums

Izmantojot dūmgāzu, kas radusies ražošanas procesa rezultātā, tiek taupīti resursi un samazinātas CO2 emisijas. Elektroenerģiju, kas ražota, ņemot vērā šādus īpašus apstākļus, nevajadzētu piedāvāt izsolē, bet gan iekļaut tajā pašā kvotu piešķiršanas metodoloģijā, kāda piemērota attiecīgām gāzu ražotāja iekārtām. Tas ir atbilstīgi Komisijas paziņojuma COM(2008)830 92. punkta galvenajam saturam.

Nedrīkst nenovērtēt elektroenerģiajas ražotāju klimata iniciatīvas, vispārējā veidā nododot tālāk izmaksas.

Grozījums Nr.  21

Direktīvas priekšlikums – normatīvs grozījumu akts

1. pants – 8. punkts

Direktīva 2003/87/EK

10.a pants – 3. punkts

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

3. Bezmaksas kvotas var piešķirt elektroenerģijas ražotājiem par siltuma ražošanu, izmantojot augstas efektivitātes koģenerāciju (kā definēts Direktīvā 2004/8/EK), ja it ekonomiski pamatots pieprasījums; tas vajadzīgs, lai nodrošinātu vienlīdzīgu attieksmi salīdzinājumā ar citiem siltuma ražotājiem. Pēc 2013. gada katru gadu šīm iekārtām par siltuma ražošanu piešķirto kvotu kopapjomu koriģē ar 9. pantā minēto lineāro koeficientu.

3. Bezmaksas kvotas piešķir elektroenerģijas ražotājiem par siltuma ražošanu, izmantojot augstas efektivitātes koģenerāciju (kā definēts Direktīvā 2004/8/EK), ja ir ekonomiski pamatots pieprasījums, kas balstīts uz vienotiem Kopienas standartiem; tas vajadzīgs, lai nodrošinātu vienlīdzīgu attieksmi salīdzinājumā ar citiem siltuma ražotājiem. Šos standartus nosaka un to izpildi uzrauga, ievērojot saskaņotu procedūru.

Pamatojums

Elektrības ražošana koģenerācijas stacijās ir visefektīvākais elektroenerģijas ražošanas veids. Tādēļ arī pēc 2013. gada jābūt pasākumiem šādas ražošanas veicināšanai. Bezmaksas emisiju kvotu piešķiršana palīdzēs sasniegt šo mērķi.

Grozījums Nr.  22

Direktīvas priekšlikums – normatīvs grozījumu akts

1. pants – 8. punkts

Direktīva 2003/87/EK

10.a pants – 6. punkts – 3. daļa

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Bezmaksas kvotas nepiešķir saistībā ar jelkādu elektroenerģijas ražošanu jaunās iekārtās.

Bezmaksas kvotas nepiešķir saistībā ar jelkādu elektroenerģijas ražošanu, izņemot gadījumus, kad elektroenerģiju pašu vajadzībām ražo no dūmgāzēm, kas radušās ražošanas procesā, lai nodrošinātu ar elektroenerģiju šī ražošanas procesa operatoru, šajā gadījumā kvotas šim operatoram piešķir saskaņā ar nozares kritērijiem, par kuriem panākta vienošanās, attiecībā uz šo ražošanas procesu.

Pamatojums

Izmantojot dūmgāzu, kas radusies ražošanas procesa rezultātā, tiek taupīti resursi un samazinātas CO2 emisijas. Elektroenerģiju, kas ražota, ņemot vērā šādus īpašus apstākļus, nevajadzētu piedāvāt izsolē, bet gan iekļaut tajā pašā kvotu piešķiršanas metodoloģijā, kāda piemērota attiecīgām gāzu ražotāja iekārtām. Tas ir atbilstīgi Komisijas paziņojuma COM(2008)830 92. punkta galvenajam saturam.

Grozījums Nr.  23

Direktīvas priekšlikums – normatīvs grozījumu akts

1. pants – 8. punkts

Direktīva 2003/87/EK

10.a pants – 7. punkts

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

7. Ievērojot 10.b pantu, bezmaksas kvotu apjoms, ko piešķir saskaņā ar šā panta 3. līdz 6. punktu [un 3.c panta 2. punktu], 2013. gadā ir 80 % no daudzuma, kas noteikts saskaņā ar 1. punktā minētajiem pasākumiem; pēc tam bezmaksas kvotas ik gadus samazina par vienādu daudzumu, lai 2020. gadā bezmaksas kvotas vairs netiktu piešķirtas.

7. Ievērojot 10.b pantu, bezmaksas kvotu apjoms, ko piešķir saskaņā ar šā panta 3. līdz 6. punktu [un 3.c panta 2. punktu], 2013. gadā ir daudzums, kas noteikts saskaņā ar 1. punktā minētajiem pasākumiem, vajadzības gadījumā ņemot vērā starptautisko sarunu iznākumu; pēc tam bezmaksas kvotas ik gadus samazina par vienādu daudzumu, lai 2020. gadā bezmaksas kvotas vairs netiktu piešķirtas.

Pamatojums

Veids, kādā Komisija ierosina apieties ar tādām energoietilpīgām ražošanas nozarēm, kas atrodas ES un kuras var skart oglekļa emisiju pārvirze, ir atkarīgs no starptautisko sarunu rezultāta. Komisijai kopā ar šīm nozarēm ir jānosaka pieņemami SEG samazināšanas mērķi ES un starptautiskā mērogā, kā rezultātā tiktu panākta patiesa, uzskaitāma un pārbaudāma samazināšanās kā ES, tā ārpus tās.

Grozījums Nr.  24

Direktīvas priekšlikums – normatīvs grozījumu akts

1. pants – 8. punkts

Direktīva 2003/87/EK

10.a pants – 9. punkts – 1. daļa

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Ne vēlāk kā 2010. gada 30. jūnijā un pēc tam reizi 3 gados Komisija nosaka, kuras ir 8. punktā minētās nozares.

Ne vēlāk kā 2010. gada 30. janvārī un pēc tam reizi 4 gados Komisija nosaka, kuras ir 8. punktā minētās nozares.

Pamatojums

Pēc iespējas ātrāk jāvienojas par tām nozarēm, kuras uzskatāmas par tādām, uz kurām var attiekties oglekļa emisiju pārvirze, un attiecīgiem pasākumiem. Attiecīgo nozaru saraksta pārskatīšana reizi 3 gados radīs nevajadzīgu neskaidrību, kas nelabvēlīgi ietekmēs ieguldījumus.

Grozījums Nr.  25

Direktīvas priekšlikums – normatīvs grozījumu akts

1. pants – 8. punkts

Direktīva 2003/87/EK

10.a pants – 9. punkts – 2. daļa

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Minēto pasākumu, kas ir paredzēts, lai grozītu nebūtiskus šīs direktīvas elementus, pieņem saskaņā ar [23. panta 3. punktā] minēto regulatīvo kontroles procedūru.

svītrots

Pamatojums

Šis process ir ļoti sarežģīts, un tam nepieciešama pastāvīga starpiestāžu uzraudzība un izvērtēšana.

Grozījums Nr.  26

Direktīvas priekšlikums – normatīvs grozījumu akts

1. pants – 8. punkts

Direktīva 2003/87/EK

10.a pants – 9. punkts – 2.a daļa (jauna)

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

Katru gadu, balstoties uz jauno informāciju par situāciju tirgū, ikvienai nozarei, kas nav iekļauta 1. pielikuma sarakstā, ir jābūt iespējai pieprasīt, lai Komisija izvērtē, vai tā var būt pakļauta oglekļa emisiju pārvirzei.

Grozījums Nr.  27

Direktīvas priekšlikums – normatīvs grozījumu akts

1. pants – 8. punkts

Direktīva 2003/87/EK

10.a pants – 9. punkts – 3. daļa

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Nosakot nozares (kā minēts šā punkta pirmajā daļā), Komisija ņem vērā, cik lielā mērā attiecīgajā nozarē vai apakšnozarē ir iespējams vajadzīgo kvotu iegādes izmaksas iekļaut ražojuma cenā, nezaudējot būtisku tirgus daļu ārpuskopienas iekārtām, kas emitē vairāk oglekļa, ņemot vērā šādus aspektus:

Nosakot nozares (kā minēts šā punkta pirmajā daļā), Komisija ņem vērā, cik lielā mērā attiecīgajā nozarē vai apakšnozarē ir iespējams vajadzīgo kvotu iegādes izmaksas iekļaut ražojuma cenā, būtiski nezaudējot savu konkurētspēju starptautiskajā tirgū, kas emitē vairāk oglekļa, ņemot vērā šādus aspektus:

Grozījums Nr.  28

Direktīvas priekšlikums – normatīvs grozījumu akts

1. pants – 8. punkts

Direktīva 2003/87/EK

10.a pants – 9. punkts – 3. daļa – c apakšpunkts

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(c) tirgus struktūra, attiecīgais ģeogrāfiskais un ražojumu tirgus, starptautiskās konkurences ietekme uz nozari;

(c) pašreizējā un paredzamā tirgus struktūra, attiecīgais ģeogrāfiskais un ražojumu tirgus, ietekme uz nodarbinātību un ekonomiku, starptautiskās konkurences ietekme uz nozari, ņemot vērā transporta izdevumus;

Grozījums Nr.  29

Direktīvas priekšlikums – normatīvs grozījumu akts

1. pants – 8. punkts

Direktīva 2003/87/EK

10.a pants – 9. punkts – 3. daļa – da apakšpunkts (jauns)

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(da) sakarā ar klimata politiku paredzētā enerģijas un noteiktu izejvielu cenu pieauguma tiešā un netiešā ietekme;

Grozījums Nr.  30

Direktīvas priekšlikums – normatīvs grozījumu akts

1. pants – 8. punkts

Direktīva 2003/87/EK

10.a pants – 9. punkts – 3. daļa – db apakšpunkts (jauns)

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(db) papildu sociālā ietekme, ko rada izmaksu novirzīšana uz galapatērētāju;

Grozījums Nr.  31

Direktīvas priekšlikums – normatīvs grozījumu akts

1. pants – 8. punkts

Direktīva 2003/87/EK

10.a pants – 9. punkts – 4. daļa

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Lai izvērtētu, kāda ietekme ir izmaksu pieaugumam, kas radies Kopienas sistēmas dēļ, cita starpā var izmantot aplēses par zaudētajiem pārdošanas apjomiem oglekļa cenas pieauguma dēļ vai aplēses par ietekmi uz attiecīgo iekārtu rentabilitāti.

Lai izvērtētu, kāda ietekme ir izmaksu pieaugumam, kas radies Kopienas sistēmas dēļ, cita starpā var izmantot aplēses par zaudētajiem pārdošanas apjomiem oglekļa cenas pieauguma dēļ vai aplēses par ietekmi uz attiecīgo nozaru vai apakšnozaru rentabilitāti.

Pamatojums

Visā Komisijas priekšlikumā ir runa par nozarēm un apakšnozarēm, kurās iespējama oglekļa emisiju pārvirze, tādēļ, lai izvairītos no pārpratumiem, vajadzētu ievērot vienotu terminoloģiju visā tekstā.

Grozījums Nr.  32

Direktīvas priekšlikums – normatīvs grozījumu akts

1. pants – 8. punkts

Direktīva 2003/87/EK

10.b pants – 1. punkts

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Ne vēlāk kā 2011. gada 11. jūnijā Komisija, ņemot vērā starptautisko sarunu iznākumu un to, tas ļaus samazināt siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisijas pasaulē, pēc apspriešanās ar visiem attiecīgajiem sociālajiem partneriem, iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei ziņojumu, kurā analizēts stāvoklis energoietilpīgās nozarēs un apakšnozarēs, par kurām konstatēts, ka tajās pastāv ievērojams CO2 emisiju pārvirzes risks. Ziņojumam pievieno attiecīgus priekšlikumus, tostarp, piemēram, šādus:.

Ne vēlāk kā 2010. gada janvārī Komisija, ņemot vērā starptautisko sarunu iznākumu un to, cik lielā mērā šis nolīgums atbilst Ia pielikumā (jauns) minētajiem kritērijiem, iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei priekšlikumu par nozarēm vai apakšnozarēm, kuras uzskatāmas par tādām, kurām draud oglekļa emisiju pārvirze. Šīs nozares vai apakšnozares nosaka, apspriežoties ar sociālajiem partneriem, skartajām ieinteresētajām pusēm un Eiropas Parlamentu, ņemot vērā iespēju, ka var neizdoties noslēgt starptautisku nolīgumu par obligātu oglekļa emisiju samazināšanu.

Pamatojums

Termiņam jābūt agrākam, lai nodrošinātu paredzamību nozarēm, kuras var skar oglekļa emisiju pārvirze.

Noslēdzamajam nolīgumam ir jāparedz uzskaitāmi un pārbaudāmi mērķi un Komisijas ierosinātajai emisiju samazināšanai līdzvērtīgs samazinājums.

Parlaments un Padome ir jāinformē par Komisijas priekšlikumu un jāsaņem šo iestāžu piekrišana priekšlikumam, un nozares un apakšnozares, kuras skar oglekļa emisiju pārvirze, jānosaka, apspriežoties ar ieinteresētajām pusēm.

Grozījums Nr.  33

Direktīvas priekšlikums – normatīvs grozījumu akts

1. pants – 8. punkts

Direktīva 2003/87/EK

10.b pants – 2. punkts

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Apsverot lietderīgos pasākumus, ņem vērā arī visus saistošus nozaru nolīgumus, kuru rezultātā iespējams emisijas pasaulē samazināt tādā mērā, lai efektīvi novērstu klimata pārmaiņu problēmas; nolīgumiem jābūt tādiem, kurus iespējams uzraudzīt un pārbaudīt un kuros paredzēti obligāti piemērošanas mehānismi.”

Nosakot lietderīgos pasākumus un nozares, kurās saskaņā ar 10.a pantu (8. un 9.) pastāv ievērojams CO2 emisiju pārvirzes risks, noteicošā loma ir saistošiem nozaru nolīgumiem, kuru rezultātā iespējams emisijas pasaulē samazināt tādā mērā, lai efektīvi novērstu klimata pārmaiņu problēmas; nolīgumiem jābūt tādiem, kurus iespējams uzraudzīt un pārbaudīt un kuros paredzēti obligāti piemērošanas mehānismi.

Grozījums Nr.  34

Direktīvas priekšlikums – normatīvs grozījumu akts

1. pants – 9. punkts

Direktīva 2003/87/EK

11. pants – 2. punkts – 2. daļa

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Iekārtai, kas pārstāj darboties, bezmaksas kvotas vairāk nepiešķir.

Iekārtai, kas pārstāj darboties, bezmaksas kvotas vairāk nepiešķir, un tai ir jāatdod neiztērētās kvotas vai līdzvērtīgs līdzekļu apjoms atbildīgajām iestādēm. Komisija nodrošina šī noteikuma īstenošanu dalībvalstīs un raugās, lai tiktu stingri piemēroti valsts atbalsta un konkurences noteikumi, jo īpaši lai nepieļautu dominējoša stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu. Šajā nolūkā Komisija ik pēc trīs mēnešiem publicē enerģētikas produktu galapatēriņa cenas, kuras iedala pēc uzņēmuma, nozares un dalībvalsts. Komisijas publicētajās galapatēriņa cenās atsevišķi norāda emisiju tirdzniecības sistēmas daļu.

Pamatojums

Any installation that ceases to operate and had received free allowances will not be allowed to sell the remaining allowances on to the market but will instead give them back to the Member State, this will guarantee that there will be no abuse of the system.

The Commission must also ensure that State Aid and competition rules are vigorously applied and monitored.

All parties involved (from industry to end consumer) will require price transparency at all times in order to avoid market distortion, therefore the Commission should publish, on a regular basis, the end consumer price of energy products.

Grozījums Nr.  35

Direktīvas priekšlikums – normatīvs grozījumu akts

1. pants – 9. punkts

Direktīva 2003/87/EK

11.a pants – 1. punkts

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1. Pirms spēkā stājies plānotais starptautiskais nolīgums par klimata pārmaiņām un pirms uzsākta 28. panta 3. un 4. punkta piemērošana, piemēro šā panta 2. līdz 7. punktu.

1. Pirms spēkā stājies plānotais starptautiskais nolīgums vai jebkurš starptautisks nozaru nolīgums par klimata pārmaiņām un pirms uzsākta 28. panta 3. un 4. punkta piemērošana, piemēro šā panta 2. līdz 7. punktu. Taču no tā piemērošanas jomas izslēdz tīras attīstības mehānismu un kopīgi īstenojamu projektu kredītus nozarēs, kurās pastāv oglekļa emisiju pārvirzes risks.

Pamatojums

Lai panāktu uzskaitāmu un pārbaudāmu emisiju samazināšanos, ir svarīgi ne tikai panākt, ka tiek noslēgts visā pasaulē saistošs starptautisks nolīgums, bet arī starptautiski nozaru nolīgumi, īpaši ar tādām jaunām tirgus ekonomikas valstīm kā Ķīna un Indija.

Nevajadzētu pieļaut, ka nozares, kurās pastāv oglekļa emisiju pārvirzes risks, apdraud ārēji konkurenti, kas ir labākā situācijā, pateicoties KĪ un TAM.

Grozījums Nr.  36

Direktīvas priekšlikums – normatīvs grozījumu akts

1. pants – 9. punkts

Direktīva 2003/87/EK

11.a pants – 7. punkts

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

7. Kad būs noslēgts starptautisks nolīgums par klimata pārmaiņām, Kopienas sistēmā drīkst izmantot tikai CER no trešām valstīm, kas ratificējušas nolīgumu.”

7. Kad būs noslēgts starptautisks nolīgums vai starptautiski nozares nolīgumi par klimata pārmaiņām, Kopienas sistēmā drīkst izmantot tikai CER no trešām valstīm, kas ratificējušas nolīgumu.

Pamatojums

Ir svarīgi ne tikai panākt, ka tiek noslēgts visā pasaulē saistošs starptautisks nolīgums, bet arī starptautiski nozaru nolīgumi, īpaši ar tādām jaunām tirgus ekonomikas valstīm kā Ķīna un Indija.

Grozījums Nr.  37

Direktīvas priekšlikums – normatīvs grozījumu akts

1. pants – 10. punkts

Direktīva 2003/87/EK

11.b pants

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

„Kopiena un tās dalībvalstis projekta aktivitātes atļauj īstenot tikai tad, ja ikviena projekta dalībnieka galvenā mītne atrodas vai nu valstī, kas noslēgusi starptautisku līgumu par šādiem projektiem, vai valstī vai pavalstī, vai reģionālā struktūrā, kas ir saistīta ar Kopienas sistēmu saskaņā ar 25. pantu.”

„Kopiena un tās dalībvalstis projekta aktivitātes atļauj īstenot tikai tad, ja ikviena projekta dalībnieka galvenā mītne atrodas vai nu valstī, kas noslēgusi starptautisku līgumu par šādiem projektiem, vai valstī vai pavalstī, vai reģionālā struktūrā, kas ir saistīta ar Kopienas sistēmu saskaņā ar 25. pantu.” No tā piemērošanas izslēdz tīras attīstības mehānismu un kopīgi īstenojamu projektu kredītus nozarēs, kurās pastāv oglekļa emisiju pārvirzes risks.

Pamatojums

Nevajadzētu pieļaut, ka nozares, kurās pastāv oglekļa emisiju pārvirzes risks, apdraud ārēji konkurenti, kas ir labākā situācijā, pateicoties KĪ un TAM.

Grozījums Nr.  38

Direktīvas priekšlikums – normatīvs grozījumu akts

1. pants – 12. punkts

Direktīva 2003/87/EK

14. pants – 1. punkts – 1. daļa

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1. Komisija pieņem regulu par monitoringa un ziņošanas kārtību attiecībā uz emisijām un (attiecīgā gadījumā) datiem par darbībām, kuras uzskaitītas I pielikumā; šīs regulas pamatā ir IV pielikumā izklāstītie monitoringa un ziņošanas principi; prasībās, kas noteiktas monitoringam un ziņošanai par katru siltumnīcas efektu izraisošo gāzi, skaidri nosaka šīs gāzes globālās sasilšanas potenciālu.

1. Komisija ne vēlāk kā 2011. gada 31. decembrī pieņem regulu par monitoringa un ziņošanas kārtību attiecībā uz emisijām un (attiecīgā gadījumā) datiem par darbībām, kuras uzskaitītas I pielikumā; šīs regulas pamatā ir IV pielikumā izklāstītie monitoringa un ziņošanas principi; prasībās, kas noteiktas monitoringam un ziņošanai par katru siltumnīcas efektu izraisošo gāzi, skaidri nosaka šīs gāzes globālās sasilšanas potenciālu.

Pamatojums

Lai sistēma nodrošinātu paredzamību, ir jānosaka termiņš.

Grozījums Nr.  39

Direktīvas priekšlikums – normatīvs grozījumu akts

1. pants – 12. punkts

Direktīva 2003/87/EK

14. pants – 2. punkts

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

2. Regulā var ņemt vērā visprecīzākos un jaunākos pieejamos zinātniskos datus, jo īpaši no IPCC; tajā var arīdzan konkretizēt prasības operatoriem ziņot par emisijām, kas saistītas ar ražošanu energoietilpīgās nozarēs, kuras var skart starptautiskā konkurence, un prasības par šīs informācijas neatkarīgu pārbaudi.

2. Regulā ņem vērā visprecīzākos un jaunākos pieejamos zinātniskos datus, jo īpaši no IPCC; tajā arīdzan konkretizē prasības operatoriem ziņot par emisijām, kas saistītas ar ražošanu energoietilpīgās nozarēs, kuras var skart starptautiskā konkurence, un prasības par šīs informācijas neatkarīgu pārbaudi. Regulā arī konkretizē prasības par ziņošanu emisiju tirdzniecībā iesaistītajām finanšu iestādēm.

Šajās prasībās var paredzēt, ka jāziņo, kāds emisiju līmenis rodas, ražojot elektroenerģiju (uz ko attiecas Kopienas sistēma), kura vajadzīga šādu ražojumu ražošanai.

Šajās prasībās paredz, ka jāziņo, kāds emisiju līmenis rodas, ražojot elektroenerģiju (uz ko attiecas Kopienas sistēma), kura vajadzīga šādu ražojumu ražošanai.

Pamatojums

Izsolēs iesaistītajām finanšu iestādēm ir jābūt skaidram darbības reglamentam.

Grozījums Nr.  40

Direktīvas priekšlikums – normatīvs grozījumu akts

1. pants – 13. punkts

Direktīva 2003/87/EK

15. pants – b punkts – 1. daļa

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

„Komisija pieņem regulu par emisiju ziņojumu pārbaudi un pārbaudītāju apstiprināšanu; šajā regulā paredz nosacījumus apstiprināšanai, savstarpējai atzīšanai un pārbaudītāju apstiprinājuma atsaukšanai, un nosacījumus pārraudzībai un vajadzības gadījumā arī vienādranga izvērtēšanai.

Komisija ne vēlāk kā 2010. gada jūnijā pieņem regulu par emisiju ziņojumu pārbaudi un pārbaudītāju apstiprināšanu; šajā regulā paredz nosacījumus apstiprināšanai, savstarpējai atzīšanai un pārbaudītāju apstiprinājuma atsaukšanai, un nosacījumus pārraudzībai un vajadzības gadījumā arī vienādranga izvērtēšanai.

Pamatojums

Lai nodrošinātu ieinteresētajām pusēm nepieciešamo paredzamību, ir jānosaka termiņš.

Grozījums Nr.  41

Direktīvas priekšlikums – normatīvs grozījumu akts

1. pants – 19. punkts

Direktīva 2003/87/EK

24.a pants – 1. punkts – 1. daļa

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1. Līdztekus 24. pantā minētajai citu gāzu un darbību iekļaušanai Komisija var pieņemt īstenošanas pasākumus attiecībā uz kvotu piešķiršanu saistībā ar dalībvalstu pārvaldītiem projektiem, kas samazina tādu siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisijas, kas nav ietvertas Kopienas sistēmā.

1. Līdztekus 24. pantā minētajai citu gāzu un darbību iekļaušanai Komisija var pieņemt īstenošanas pasākumus attiecībā uz kvotu piešķiršanu saistībā ar dalībvalstu pārvaldītiem projektiem, kas samazina tādu siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisijas, kas nav ietvertas Kopienas sistēmā. Komisija izslēdz tīras attīstības mehānismu un kopīgi īstenojamu projektu kredītus nozarēs, kurās pastāv oglekļa emisiju pārvirzes risks.

Pamatojums

Nevajadzētu pieļaut, ka nozares, kurās pastāv oglekļa emisiju pārvirzes risks, apdraud ārēji konkurenti, kas ir labākā situācijā, pateicoties KĪ un TAM.

Grozījums Nr.  42

Direktīvas priekšlikums – normatīvs grozījumu akts

1. pants – 21. punkts

Direktīva 2003/87/EK

27. pants

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1. Dalībvalstis var no Kopienas sistēmas izslēgt sadedzināšanas iekārtas, kuru nominālā siltumspēja ir mazāka par 25 MW un kuras kompetentajām iestādēm paziņojušas, ka to emisijas (izņemot biomasas emisijas) katrā no iepriekšējiem 3 gadiem bijušas mazākas par 10 000 tonnu oglekļa dioksīda ekvivalenta, un uz kurām attiecināti pasākumi, kas ļaus panākt līdzvērtīgu emisiju samazinājumu; turklāt dalībvalstij jāizpilda šādi nosacījumi:

1. Dalībvalstis var no Kopienas sistēmas izslēgt sadedzināšanas iekārtas, kuru nominālā siltumspēja ir mazāka par 50 MW un kuras kompetentajām iestādēm paziņojušas, ka to emisijas (izņemot CO2 emisijas no izejmateriāliem un biomasas emisijas, no kurām nav iespējams izvairīties) katrā no iepriekšējiem 3 gadiem bijušas mazākas par 25 000 tonnu oglekļa dioksīda ekvivalenta, un uz kurām attiecināti pasākumi, kas ļaus panākt līdzvērtīgu emisiju samazinājumu; turklāt dalībvalstij jāizpilda šādi nosacījumi:

(a) jāpaziņo Komisijai par katru šādu iekārtu, norādot, kādi līdzvērtīgi pasākumi ir ieviesti;

(a) jāpaziņo Komisijai par katru šādu iekārtu, norādot, kādi līdzvērtīgi pasākumi ir ieviesti;

(b) jāapliecina, ka ir izstrādāta monitoringa kārtība, lai izvērtētu, vai kādā kalendārajā gadā kāda no iekārtām ir emitējusi 10 000 tonnas vai vairāk oglekļa dioksīda ekvivalenta (izņemot emisijas no biomasas);

(b) tā apliecina, ka ir izstrādāta monitoringa kārtība, lai izvērtētu, vai kādā kalendārajā gadā kāda no iekārtām ir emitējusi 25 000 tonnu vai vairāk oglekļa dioksīda ekvivalenta (izņemot CO2 emisijas no izejmateriāliem un biomasas emisijas, no kurām nav iespējams izvairīties);

(c) jāapliecina, ka, ja kādā kalendārajā gadā kāda no iekārtām ir emitējusi 10 000 tonnas vai vairāk oglekļa dioksīda ekvivalenta (izņemot emisijas no biomasas) vai ja līdzvērtīgie pasākumi vairs nav spēkā, iekārta no jauna tiks iekļauta Kopienas sistēmā;

(c) jāapliecina, ka, ja kādā kalendārajā gadā kāda no iekārtām ir emitējusi 25 000 tonnas vai vairāk oglekļa dioksīda ekvivalenta (izņemot CO2 emisijas no izejmateriāliem un biomasas emisijas, no kurām nav iespējams izvairīties) vai ja līdzvērtīgie pasākumi vairs nav spēkā, iekārta no jauna tiks iekļauta Kopienas sistēmā;

(d) jāpublicē a), b) un c) apakšpunktā minētā informācija, lai ieinteresētās personas varētu iesniegt savus apsvērumus.

(d) tā publicē a), b) un c) apakšpunktā minēto informāciju, lai ieinteresētās personas varētu iesniegt savus apsvērumus.

Pamatojums

Lai samazinātu mazo un vidējo uzņēmumu (MVU) administratīvo slogu, izvairītos no nevajadzīgām administratīvajām izmaksām un birokrātijas un palielinātu sistēmas efektivitāti, nelielām iekārtām vajadzētu paredzēt iespēju atteikties no sistēmas, ja tās īsteno līdzvērtīgus pasākumus. Viena trešdaļa no visām sistēmas iekārtām ir nelielas iekārtas, kas rada tikai 2 % no visām emisijām.

Grozījums Nr.  43

Direktīvas priekšlikums – normatīvs grozījumu akts

1. pants – 21. punkts

Direktīva 2003/87/EK

28. pants – virsraksts

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Korekcijas, kas piemērojamas pēc starptautiska nolīguma noslēgšanas par klimata pārmaiņām

Koriģējumi, kas piemērojami pēc starptautiska nolīguma vai starptautisku nozaru nolīgumu par klimata pārmaiņām noslēgšanas nākotnē

Pamatojums

Lai panāktu uzskaitāmu un pārbaudāmu emisiju samazināšanos, ir svarīgi ne tikai panākt, ka tiek noslēgts visā pasaulē saistošs starptautisks nolīgums, bet arī starptautiski nozaru nolīgumi, īpaši ar tādām jaunām tirgus ekonomikas valstīm kā Ķīna un Indija.

Grozījums Nr.  44

Direktīvas priekšlikums – normatīvs grozījumu akts

1. pants – 21. punkts

Direktīva 2003/87/EK

28. pants – 1. punkts

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1. Kad Kopiena ir noslēgusi starptautisku nolīgumu klimata pārmaiņu jomā, kas paredz, ka līdz 2020. gadam obligāti jāsamazina siltumnīcās efektu izraisošo gāzu emisijas, kas lielākas par obligāto samazinājuma līmeni, par kuru vienojusies Eiropadome, piemēro 2., 3. un 4. punktu.

1. Kad Kopiena ir noslēgusi starptautisku nolīgumu vai starptautiskus nozaru nolīgumus klimata pārmaiņu jomā, kas paredz, ka līdz 2020. gadam obligāti jāsamazina siltumnīcās efektu izraisošo gāzu emisijas, kas lielākas par obligāto samazinājuma līmeni, par kuru vienojusies Eiropadome, piemēro 2., 3. un 4. punktu.

Pamatojums

Lai panāktu uzskaitāmu un pārbaudāmu emisiju samazināšanos, ir svarīgi ne tikai panākt, ka tiek noslēgts visā pasaulē saistošs starptautisks nolīgums, bet arī starptautiski nozaru nolīgumi, īpaši ar tādām jaunām tirgus ekonomikas valstīm kā Ķīna un Indija.

Grozījums Nr.  45

Direktīvas priekšlikums – normatīvs grozījumu akts

1. pants – 21. punkts

Direktīva 2003/87/EK

28. pants – 2. punkts

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

2. Nākamajā gadā pēc 1. punktā minētā starptautiskā nolīguma noslēgšanas lineāro koeficientu palielina, lai panāktu, ka 2020. gadā Kopienas kvotu daudzums ir mazāks par 9. pantā noteikto; šis samazinājums ir līdzvērtīgs kopējam siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisiju samazinājumam Kopienā par vairāk nekā 20 % (atbilstīgi Kopienas saistībām saskaņā ar starptautisko nolīgumu), kas reizināts ar to siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisiju samazinājumu procentos, ko nodrošina Kopienas sistēmā ietvertie sektori saskaņā ar 9. un 9.a pantu.

2. Nākamajā gadā pēc 1. punktā minētā starptautiskā nolīguma vai starptautisko nozaru nolīgumu noslēgšanas lineāro koeficientu palielina, lai panāktu, ka 2020. gadā Kopienas kvotu daudzums ir mazāks par 9. pantā noteikto; šis samazinājums ir līdzvērtīgs kopējam siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisiju samazinājumam Kopienā par vairāk nekā 20 % (atbilstīgi Kopienas saistībām saskaņā ar starptautisko nolīgumu), kas reizināts ar to siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisiju samazinājumu procentos, ko nodrošina Kopienas sistēmā ietvertie sektori saskaņā ar 9. un 9.a pantu.

Pamatojums

Lai panāktu uzskaitāmu un pārbaudāmu emisiju samazināšanos, ir svarīgi ne tikai panākt, ka tiek noslēgts visā pasaulē saistošs starptautisks nolīgums, bet arī starptautiski nozaru nolīgumi, īpaši ar tādām jaunām tirgus ekonomikas valstīm kā Ķīna un Indija.

Grozījums Nr.  46

Direktīvas priekšlikums – normatīvs grozījumu akts

1. pants – 21. punkts

Direktīva 2003/87/EK

28. pants – 3. punkts

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

3. Operatori var izmantot SES, ESV vai citus saskaņā ar 4. pantu apstiprinātus kredītus no citām valstīm, kuras noslēgušas starptautisko nolīgumu, lai panāktu ne vairāk kā pusi no 2. punktā minētā samazinājuma.

3. Operatori var izmantot SES, ESV vai citus saskaņā ar 4. pantu apstiprinātus kredītus, izņemot tīras attīstības mehānismu un kopīgi īstenojamu projektu kredītus nozarēs, kurās pastāv oglekļa emisiju pārvirzes risks  no citām valstīm, kuras noslēgušas starptautisko nolīgumu, lai panāktu ne vairāk kā pusi no 2. punktā minētā samazinājuma.

Pamatojums

Nevajadzētu pieļaut, ka nozares, kurās pastāv oglekļa emisiju pārvirzes risks, apdraud ārēji konkurenti, kas ir labākā situācijā, pateicoties KĪ un TAM.

Grozījums Nr.  47

Direktīvas priekšlikums – normatīvs grozījumu akts

I pielikums – 2. punkts

Direktīva 2003/87/EK

I pielikums – 2. punkts

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

2. 2. punktā pievieno šādu teikumu:

svītrots

„Nosakot sadedzināšanas iekārtu kopējo jaudu, aprēķinā neņem vērā blokus ar nominālo siltumspēju līdz 3 MW.”

 

Pamatojums

27. panta mērķi par sistēmas neattiecināšanu uz mazām iekārtām nebūs iespējams īstenot tādēļ, ka ir savstarpēji saistītas mazas iekārtas, kuru gadījumā ir jāaprēķina kopējais emisiju daudzums.

Grozījums Nr.  48

Direktīvas priekšlikums – normatīvs grozījumu akts

Ia pielikums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

Ia pielikums

Starptautiskā nolīguma obligātās prasības

 

 

Starptautiskajam nolīgumam, kurā ir ietvertas energoietilpīgas nozares, kurās var būt būtisks oglekļa pārvirzes risks, vai nozarē spēkā esošam starptautiskam nolīgumam, kurš attiecas uz šādām nozarēm, ir jāatbilst vismaz turpmāk minētajiem kritērijiem, lai šīm nozarēm nodrošinātu līdzvērtīgus konkurences apstākļus:

 

i) to valstu līdzdalība, kurās ir sasniegts kritiskais apjoms vismaz 85 % apmērā no produkcijas daudzuma;

 

ii) vienādi CO2 emisijas samazināšanas mērķi;

 

iii) līdzīgas emisiju samazināšanas sistēmas, kurām ir līdzvērtīga ietekme un kuras piemēro visas iesaistītās valstis vai valstis, kurās nav noteikti līdzvērtīgi CO2 emisijas samazināšanas mērķi nozarēs, uz kurām attiecas Kopienas sistēma;

 

iv) materiāliem, par kuriem notiek konkurence, ir noteikti līdzvērtīgi ierobežojumi, ņemot vērā dzīves cikla aspektus;

 

(v) iedarbīga starptautiska uzraudzības un pārbaudes sistēma.

Pamatojums

Atbilst 10.b panta grozījumam.

PROCEDŪRA

Virsraksts

Siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisiju kvotu tirdzniecības sistēma

Atsauces

COM(2008)0016 – C6-0043/2008 – 2008/0013(COD)

Komiteja, kas atbildīga par jautājumu

ENVI

Atzinumu sniedza

  Datums, kad paziņoja plenārsēdē

INTA

19.2.2008

 

 

 

Atzinumu sagatavoja

  Iecelšanas datums

Corien Wortmann-Kool

9.9.2008

 

 

Aizstātais(-ā) atzinuma sagatavotājs(-a)

Jens Holm

 

 

Izskatīšana komitejā

27.3.2008

23.6.2008

24.6.2008

 

Pieņemšanas datums

9.9.2008

 

 

 

Galīgais balsojums

+:

–:

0:

22

3

2

Deputāti, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Carlos Carnero González, Daniel Caspary, Françoise Castex, Christofer Fjellner, Béla Glattfelder, Ignasi Guardans Cambó, Jacky Hénin, Alain Lipietz, Erika Mann, Helmuth Markov, David Martin, Vural Öger, Georgios Papastamkos, Godelieve Quisthoudt-Rowohl, Peter Šťastný, Robert Sturdy, Gianluca Susta, Daniel Varela Suanzes-Carpegna, Corien Wortmann-Kool

Aizstājējs(-i), kas bija klāt galīgajā balsošanā

Jean-Pierre Audy, Albert Deß, Elisa Ferreira, Vasco Graça Moura, Eugenijus Maldeikis, Rovana Plumb, Salvador Domingo Sanz Palacio, Zbigniew Zaleski

Ekonomikas un monetārāS komitejaS ATZINUMS (11.9.2008)

Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komitejai

par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai, ar ko groza Direktīvu 2003/87/EK, lai uzlabotu un paplašinātu Kopienas siltumnīcefekta gāzu emisiju kvotu tirdzniecības sistēmu
(COM(2008)0016 – C6‑0043/2008 – 2008/0013(COD))

Referente: Elisa Ferreira

ĪSS PAMATOJUMS

ES mērķi - līdz 2020. gadam samazināt siltumnīcefekta gāzu (SEG) emisijas par 30 % - var izvirzīt ar nosacījumu, ka citas attīstītās valstis apņemsies līdzīgi samazināt emisiju apjomus un ekonomiski attīstītākās jaunattīstības valstis dos pienācīgu ieguldījumu. Pastāv arī iespēja līdz 2020. gadam noteikt saistības samazināt siltumnīcefekta izraisītāju gāzu emisijas vismaz par 20 %, neatkarīgi no jebkādiem starptautiskiem nolīgumiem.

ES ir izveidojusi emisiju kvotu tirdzniecības sistēmu (ES ETS) kā siltumnīcefekta gāzu (SEG) emisijas samazināšanas stratēģijas ekonomiski efektīvu pamatu. Šāds tirgus instruments ir nenovērtējams līdzeklis, un pasaulē lielākais oglekļa tirgus, ko izveidojusi Eiropa, kā arī cenas noteikšana oglekļa emisijām, ir apliecinājums tā milzīgajam potenciālam. Tomēr, pamatojoties uz iepriekšējo pieredzi, ir atzīts, ka ETS direktīvu var uzlabot, ietverot tajā pašreizējo priekšlikumu attiecībā uz emisiju kvotu tirdzniecības sistēmas grozījumiem un paplašināšanu.

Jāuzsver Komisijas priekšlikuma kvalitāte; vienota maksimālā apjoma kvotu noteikšana ES kopumā uzlabos ES ETS konsekvenci un paredzamību, sniedzot atbildi uz pašreizējās sistēmas nozīmīgākajiem konkurences apsvērumiem. Kvotu izsolīšana ir racionāls un pārredzams pienākumu sadales veids. Atzinīgi vērtējams arī Komisijas priekšlikums precizēt TAM un KPĪ kredītu izmantošanas kritērijus.

Pašreizējā priekšlikuma uzlabošanas iespējas:

Pastāv uzskats, ka ES ETS jāizveido tā, lai veidotos saikne ar emisiju kvotu globālo tirdzniecības sistēmu gadījumā, ja tiktu noslēgts starptautisks nolīgums. Tomēr ir vienlīdz svarīgi, lai minētā sistēma funkcionētu arī tad, ja šāda nolīguma nav.

Ja nav noslēgti starptautiski juridiski saistoši nolīgumi, kas ietver skaitļos izsakāmus kompromisus starp nozarēm, lielākā problēma, kurai nepieciešams piemērots risinājums, ir oglekļa dioksīda emisiju risks (t.i., SEG emisijas darbību vietas maiņa no ES uz trešajām valstīm), kas tādējādi palielina globālās emisijas iespējamību un apdraud ES saimnieciskās darbības.

Nozaru klasifikācija atkarībā no to neaizsargātības pret oglekļa dioksīda emisijām ir sarežģīta un nozīmīga procedūra; tā jāveic pilnībā pārredzamā veidā un pēc iespējas īsākā laikā, lai palielinātu nozares paredzamību; jāņem vērā arī paredzamo ieguldījumu izmaksu pieauguma tiešā un netiešā ietekme. Šādos apstākļos, kad starptautiskie nolīgumi negarantē izsoles konkurences neietekmēšanu, bezmaksas kvotas būtu jāpiešķir, balstoties uz skaidri noteiktiem kritērijiem. Minētā klasifikācija jāveic, konsultējoties ar Eiropas Parlamentu, Padomi, kā arī iesaistītajām nozarēm un apakšnozarēm.

Princips, ka dalībvalstis izsola kvotas un tās piešķir augstākas cenas solītājiem, tai skaitā finanšu nozarēm, joprojām nav skaidrs, tādēļ to nepieciešams precīzi izskaidrot; neskatoties uz finanšu tirgos esošo saimnieciskās darbības subjektu acīmredzamo interesi par šādu jaunu tirgus iespēju, redzeslokā jāpatur vispārējais mērķis samazināt SEG emisijas, jo īpaši attiecībā uz emisiju pieejamību primārajiem uzņēmumiem (CO2 emisijas avoti) par atbilstošu cenu. Izsoļu sistēmas praktiska darbība ir pārskatītā ETS priekšlikuma nozīmīga komponente, tādēļ tam jānotiek saskaņā ar koplēmuma procedūru.

Līdzīgi - izsoles, kuru rezultātā dalībvalstis ir ieinteresētas gūt ieņēmumus, nav jāuzskata par jaunu ieņēmumu gūšanas avotu esošā deficīta segšanai, bet gan par jaunu stratēģisku iespēju atbalstīt ilgtspējīgu attīstību, veicināt ietekmes mazināšanu, tehnoloģiju un pētniecības inovāciju, kā arī sniegt palīdzību jaunattīstības valstīm, jo īpaši vismazāk attīstītajām valstīm (LDC) pielāgošanas procesā. Lai īstenotu minētās prioritātes, vajadzīga pienācīga pārredzamība, kas vērsta uz EP un iedzīvotājiem, kā arī īpaša kontrole attiecībā uz konkurenci un valsts atbalstu.

Turklāt pirmo divu posmu pieredze liecina par nepieciešamību uzlikt galapatērētājiem lielāku izmaksu slogu vairākās nozarēs, jo īpaši enerģētikas nozarē. Lai enerģētikas nozarē izsolītu visas kvotas, būs nepieciešama pienācīga kontrole, kā arī iekšējie samazināšanas pasākumi, kas jāveic enerģijas ražotājiem. Riska iespējamība, ka galapatērētājiem palielināsies enerģijas cenas, rada nopietnas bažas par to, ka tas veicinās inflācijas palielināšanos Eiropā, radīs sociālu un ekonomisku ietekmi uz mājsaimniecībām ar vidējiem un zemiem ienākumiem, tādējādi netieši ietekmējot arī dažādās tautsaimniecības nozarēs esošo enerģijas lietotāju izmaksas kopumā.

GROZĪJUMI

Ekonomikas un monetārā komiteja aicina par jautājumu atbildīgo Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komiteju savā ziņojumā iekļaut šādus grozījumus:

Grozījums Nr.  1

Direktīvas priekšlikums – normatīvs grozījumu akts

3. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(3) Eiropadome ir paudusi nelokāmu apņemšanos līdz 2020. gadam siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisijas Kopienā samazināt vismaz par 20 %, salīdzinot ar 1990. gada līmeni, vai pat par 30 %, ja citas attīstītās valstis apņemas īstenot līdzvērtīgus emisiju samazinājumus, bet ekonomiski spēcīgākās jaunattīstības valstis apņemas emisijas samazināt proporcionāli to saistībām un iespējām. Līdz 2050. gadam siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisijas pasaulē jāsamazina vismaz par 50 %, salīdzinot ar 1990. gada līmeni. Visām tautsaimniecības nozarēm jāsniedz pienācīgs ieguldījums, lai panāktu šos emisiju samazinājumus.

(3) Eiropadome ir paudusi nelokāmu apņemšanos līdz 2020. gadam siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisijas Kopienā samazināt vismaz par 20 %, salīdzinot ar 1990. gada līmeni, vai pat par 30 %, ja citas attīstītās valstis apņemas īstenot līdzvērtīgus emisiju samazinājumus, bet ekonomiski spēcīgākās jaunattīstības valstis apņemas emisijas samazināt proporcionāli to saistībām un iespējām. Līdz 2050. gadam siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisijas pasaulē jāsamazina vismaz par 50 %, salīdzinot ar 1990. gada līmeni. Visām tautsaimniecības nozarēm, tostarp starptautiskās aviācijas, jūras transporta un cementa ražošanas nozarēm jāsniedz pienācīgs ieguldījums, lai panāktu šos emisiju samazinājumus. Starptautiskā jūras transporta emisijas līdz 2015. gadam ir jāiekļauj ES emisiju tirdzniecības (ES ETS) sistēmā vai tās jāiekļauj jebkurā lēmumā par dalībvalstu pasākumiem siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanai, lai izpildītu Kopienas saistības siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanas jomā līdz 2020. gadam.

Grozījums Nr.  2

Direktīvas priekšlikums – normatīvs grozījumu akts

7.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(7a) Koku audzēšana un koksne, kā arī tās izstrādājumi ir ļoti labs oglekļa uztveršanas un uzglabāšanas veids. Turklāt, koksnes izmantošana fosilā kurināmā vietā palīdz cīnīties pret siltumnīcefektu. Tāpēc meži ir visīstākās dabiskās oglekļa krātuves. Tomēr tajos uzkrātais ogleklis nonāk atmosfērā, ja mežus izcērt un nodedzina; Tāpēc, lai mazinātu klimata pārmaiņas, ir tik svarīgi ieviest mežu aizsardzības mehānismus;

Pamatojums

Ir aprēķināts, ka zemes izmantojuma maiņas (piemēram, mežu izciršana tropos) dēļ rodas 20 % no siltumnīcefekta gāzu emisijām. Tikai mežu izciršanas dēļ vien ik gadu siltumnīcu efektu gāzu emisiju apjoms ir līdzvērtīgs 6 miljardiem tonnu CO2.

Tikai Francijā vien tiek uzglabāti 15,6 miljoni tonnu oglekļa un uztverti 10 % no siltumnīcefekta gāzu emisijām. Tiek lēsts, ka šāda aizstāšana nozīmētu 14 miljonus tonnu oglekļa. Bez mežiem un koksnes izmantošanas Francijas oglekļa emisiju daudzums būtu par 108 tonnām lielāks, proti, emisiju daudzums būtu par 20 % lielāks.

Grozījums Nr.  3

Direktīvas priekšlikums – normatīvs grozījumu akts

7.b apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(7b) Ņemot vērā mežu nozares milzīgo potenciālu klimata pārmaiņu mazināšanā, jāsniedz stimuli šīs nozares uzlabošanai un attīstīšanai, tajā pat laikā respektējot arī citus mežu nozares mērķus.

Pamatojums

Klimata pārmaiņu starpvaldību padomes 2007. gada ziņojumā teikts, ka ilgtermiņā vislielāko labumu attiecībā uz klimata pārmaiņu ietekmes mazināšanu dos ilgtspējīga mežu pārvaldība, kuras mērķis ir saglabāt nemainīgu vai palielināt mežos uzkrātā oglekļa apjomu, nodrošinot noturīgu koksnes, kokšķiedras un enerģijas ieguvi. Eiropas Parlamenta 2007. gada 15. novembra rezolūcijā Komisija aicināta ETS iekļaut vairākas ar mežsaimniecību saistītas darbības.

Grozījums Nr.  4

Direktīvas priekšlikums – normatīvs grozījumu akts

15. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(15) Ņemot vērā ievērojamos pūliņus, ko velta, lai apkarotu klimata pārmaiņas un pielāgotos to nenovēršamajai ietekmei, ir lietderīgi vismaz 20 % no kvotu izsoļu ieņēmumiem izmantot šādiem mērķiem: siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisiju samazināšana, pielāgošanās klimata pārmaiņu ietekmei, finansējums pētniecībai un attīstībai emisiju samazināšanas un pielāgošanās jomā, atjaunojamās enerģijas attīstība, lai sasniegtu ES mērķi — līdz 2020. gadam panākt, ka 20 % no izmantotās enerģijas ir atjaunojamā enerģija —, centieni izpildīt ES apņemšanos līdz 2020. gadam palielināt energoefektivitāti par 20 %, siltumnīcas efektu izraisošo gāzu uztveršana un ģeoloģiska uzglabāšana, iemaksas Pasaules energoefektivitātes un atjaunojamās enerģijas fondā, pasākumi mežu izciršanas novēršanai, pasākumi, lai atvieglotu pielāgošanos jaunattīstības valstīs, pasākumi saistībā ar sociālajiem aspektiem, piemēram, elektroenerģijas cenu pieaugums mājsaimniecībās ar maziem un vidējiem ienākumiem. Šī proporcija ir ievērojami mazāka par plānotajiem valsts iestāžu tīrajiem ieņēmumiem no izsolēm, ņemot vērā, ka, iespējams, samazināsies ienākumi no uzņēmumu ienākuma nodokļiem. Turklāt izsoļu ieņēmumi jāizmanto Kopienas sistēmas pārvaldības administratīvo izdevumu segšanai. Jāietver noteikumi par izsolēs iegūto līdzekļu izmantošanas uzraudzību. Šāds paziņojums neatbrīvo dalībvalstis no Līguma 88. panta 3. punktā noteiktā pienākuma darīt zināmus konkrētus valsts pasākumus. Direktīva neskar jebkādu tādu turpmāku valsts atbalsta procedūru rezultātus, ko var veikt atbilstīgi Līguma 87. un 88. panta noteikumiem.

(15) Ņemot vērā ievērojamos pūliņus, ko velta, lai apkarotu klimata pārmaiņas un pielāgotos to nenovēršamajai ietekmei, ir lietderīgi vismaz 90 % no kvotu izsoļu ieņēmumiem izmantot šādiem mērķiem: siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisiju samazināšana, pielāgošanās klimata pārmaiņu ietekmei, finansējums pētniecībai un attīstībai emisiju samazināšanas un pielāgošanās jomā, tajās nozarēs, kas iekļautas šīs direktīvas darbības jomā, atjaunojamās enerģijas attīstība, lai sasniegtu ES mērķi — līdz 2020. gadam panākt, ka 20 % no izmantotās enerģijas ir atjaunojamā enerģija —, centieni izpildīt ES apņemšanos līdz 2020. gadam palielināt energoefektivitāti par 20 %, siltumnīcas efektu izraisošo gāzu uztveršana un ģeoloģiska uzglabāšana, iemaksas Pasaules energoefektivitātes un atjaunojamās enerģijas fondā, pasākumi mežu izciršanas novēršanai, pasākumi, lai atvieglotu pielāgošanos jaunattīstības valstīs, pasākumi saistībā ar sociālajiem aspektiem, piemēram, elektroenerģijas cenu pieaugums mājsaimniecībās ar maziem un vidējiem ienākumiem. Šī proporcija ir ievērojami mazāka par plānotajiem valsts iestāžu tīrajiem ieņēmumiem no izsolēm, ņemot vērā, ka, iespējams, samazināsies ienākumi no uzņēmumu ienākuma nodokļiem. Turklāt izsoļu ieņēmumi jāizmanto Kopienas sistēmas pārvaldības administratīvo izdevumu segšanai. Jāietver noteikumi par izsolēs iegūto līdzekļu izmantošanas uzraudzību. Šāds paziņojums neatbrīvo dalībvalstis no Līguma 88. panta 3. punktā noteiktā pienākuma darīt zināmus konkrētus valsts pasākumus. Direktīva neskar jebkādu tādu turpmāku valsts atbalsta procedūru rezultātus, ko var veikt atbilstīgi Līguma 87. un 88. panta noteikumiem.

Grozījums Nr.  5

Direktīvas priekšlikums – normatīvs grozījumu akts

16. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(16) Tāpēc no 2013. gada elektroenerģijas nozarē visas kvotas izsolīs, ievērojot to, ka nozares dalībnieki var augstākas CO2 izmaksas iekļaut ražojuma cenā; bezmaksas kvotas vairs netiks piešķirtas oglekļa uztveršanai un uzglabāšanai, jo pietiekams stimuls jau ir pats fakts, ka par uzglabātajām emisijām kvotas nav jānodod. Elektroenerģijas ražošanas iekārtām var piešķirt bezmaksas kvotas par siltumenerģiju, kas saražota, izmantojot augstas efektivitātes koģenerāciju (kā definēts Direktīvā 2004/8/EK), ja bezmaksas kvotas piešķir par šāda veida siltumenerģiju, kas saražota iekārtās citās nozarēs; tas tāpēc, lai izvairītos no konkurences kropļošanas.

(16) Tāpēc no 2013. gada elektroenerģijas nozarē visas kvotas izsolīs, ievērojot to, ka nozares dalībnieki var augstākas CO2 izmaksas iekļaut ražojuma cenā; bezmaksas kvotas vairs netiks piešķirtas oglekļa uztveršanai un uzglabāšanai, jo pietiekams stimuls jau ir pats fakts, ka par uzglabātajām emisijām kvotas nav jānodod. Elektroenerģijas ražošanas iekārtām var piešķirt bezmaksas kvotas par siltumenerģiju, kas saražota, izmantojot augstas efektivitātes koģenerāciju (kā definēts Direktīvā 2004/8/EK), ja bezmaksas kvotas piešķir par šāda veida siltumenerģiju, kas saražota iekārtās citās nozarēs; tas tāpēc, lai izvairītos no konkurences kropļošanas. Tomēr elektrības ražošana ir jāturpina, nozarē veicot nopietnus iekšējus emisiju samazināšanas pasākumus. Jebkāda izdevumu novirzīšana ir jāizvērtē un jāanalizē, jo īpaši attiecībā uz inflācijas spiediena palielināšanu Eiropas Savienībā, sociālo un ekonomisko ietekmi uz mājsaimniecībām ar zemiem un vidējiem ienākumiem, kā arī netiešo ietekmi uz vispārējiem enerģijas lietotāju izdevumiem ekonomikas nozarēs. Konkurences iestādēm ir jābūt īpaši modrām attiecībā uz tirgus stāvokļa ļaunprātīgas izmantošanas gadījumiem sakarā ar pārmērīgu un/vai nelīdzsvarotu enerģijas cenu pieaugumu.

Grozījums Nr.  6

Direktīvas priekšlikums – normatīvs grozījumu akts

17. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(17) Kas atticas uz citiem Kopienas sistēmas aptvertajiem sektoriem, ir jāparedz pārejas kārtība, proti, 2013. gadā piešķirtās bezmaksas kvotas veidotu 80 % no daudzuma, kas atbilst Kopienas emisiju procentuālajam apjomam 2005.–2007. gadā, ko šīs iekārtas emitējušas, proporcionāli Kopienas ikgadējo emisiju kvotu kopapjomam. Tas nozīmē, ka piešķirto bezmaksas kvotu apjoms katru gadu samazināsies un 2020. gadā bezmaksas kvotas vairs nepiešķirs.

(17) Kas atticas uz citiem Kopienas sistēmas aptvertajiem sektoriem — gadījumā ja nav spēkā esoša un pārbaudāma starptautiska nolīguma un/vai starptautiska sektorāla nolīguma 100 % kvotu jāpiešķir bez maksas. Ja šāds nolīgums ir spēkā — jāparedz pārejas kārtība, proti, 2013. gadā piešķirtās bezmaksas kvotas veidotu 80 % no daudzuma, kas atbilst Kopienas emisiju procentuālajam apjomam 2005.–2007. gadā, ko šīs iekārtas emitējušas, proporcionāli Kopienas ikgadējo emisiju kvotu kopapjomam. Tas nozīmē, ka piešķirto bezmaksas kvotu apjoms katru gadu samazināsies un 2020. gadā bezmaksas kvotas vairs nepiešķirs.

Pamatojums

Tā pat kā 13. apsvērums. Pieņemot, ka ETS mērķis ir samazināt oglekļa emisijas pie viszemākajām iespējamām izmaksām tautsaimniecībai (1. apsvērums), bezmaksas kvotu piešķiršana ir visefektīvākā sadales metode, izņemot enerģijas ražošanas nozari. Vairāksolīšanas vienīgā priekšrocība ir tas, ka ar vairāksolīšanu sistēma tiek paplašināta arī ietverot CO2 neemitējošas tehnoloģijas, kas nav iekļautas ETS, piemēram, kodolenerģijas, hidroenerģijas un vēja enerģijas ražošana. Tāpēc vairāksolīšana var būt pamatota enerģētikas nozares gadījumā, bet tā nav tik efektīva citām rūpniecības nozarēm.

Grozījums Nr.  7

Direktīvas priekšlikums – normatīvs grozījumu akts

18. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(18) Lai mazinātu konkurences kropļojumus Kopienā, jāparedz, ka pagaidu bezmaksas kvotas iekārtām piešķir, ievērojot saskaņotus Kopienas noteikumus („salīdzinošus novērtējumus”). Šos noteikumus izstrādā, ņemot vērā vislietderīgākās tehnoloģijas siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisiju un energoefektivitātes jomā, aizstājējus, alternatīvus ražošanas procesus, biomasas izmantošanu, atjaunojamos enerģijas avotus un siltumnīcas efektu izraisošo gāzu uztveršanu un uzglabāšanu. Šādi noteikumi nedrīkst radīt stimulu emisiju palielināšanai, un tiem jānodrošina, ka aizvien lielāka daļa šo kvotu tiek izsolīta. Piešķiramās kvotas nosaka pirms tirdzniecības perioda, lai nodrošinātu netraucētu tirgus darbību. Tāpat noteikumi nedrīkst radīt nepieņemamus konkurences kropļojumus rūpniecisko iekārtu elektroapgādes un siltumapgādes tirgū. Šos noteikumus piemēro jaunām iekārtām, kas veic tādas pašas darbības kā esošās iekārtas, kurām piešķir pagaidu bezmaksas kvotas. Lai novērstu konkurences kropļojumus iekšējā tirgū, bezmaksas kvotas nepiešķir par elektroenerģijas ražošanu jaunās iekārtās. Kvotas, kas rezervētas jaunajām iekārtām, 2020. gadā nodod izsolē.

(18) Lai mazinātu konkurences kropļojumus Kopienā, jāparedz, ka pagaidu bezmaksas kvotas iekārtām piešķir, ievērojot saskaņotus Kopienas noteikumus un nozaru salīdzinošus novērtējumus. Šos noteikumus un salīdzinošus novērtējumus izstrādā, ņemot vērā vislietderīgākās tehnoloģijas siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisiju un energoefektivitātes jomā, aizstājējus, alternatīvus ražošanas procesus, biomasas izmantošanu, atjaunojamos enerģijas avotus, koģenerāciju un siltumnīcas efektu izraisošo gāzu uztveršanu un uzglabāšanu. Šādi noteikumi nedrīkst radīt stimulu emisiju palielināšanai, un tiem jānodrošina, ka aizvien lielāka daļa šo kvotu tiek izsolīta. Piešķiramās kvotas nosaka pirms tirdzniecības perioda, lai nodrošinātu netraucētu tirgus darbību. Tāpat noteikumi nedrīkst radīt nepieņemamus konkurences kropļojumus rūpniecisko iekārtu elektroapgādes un siltumapgādes tirgū. Šos noteikumus piemēro jaunām iekārtām, kas veic tādas pašas darbības kā esošās iekārtas, kurām piešķir pagaidu bezmaksas kvotas. Lai novērstu konkurences kropļojumus iekšējā tirgū, bezmaksas kvotas nepiešķir par elektroenerģijas ražošanu jaunās iekārtās, izņemot tad, ja elektrību ražo savam patēriņam no dūmgāzēm, kas radušās ražošanas procesā. Kvotas, kas rezervētas jaunajām iekārtām, 2020. gadā nodod izsolē.

Pamatojums

Until a real quantifiable and verifiable international agreement is achieved the Commission has to allow for free allocation of allowances for industries at risk of carbon leakage and this allocation should be done not only through harmonised Community-wide rules but, more importantly, through sectoral benchmarks previously discussed with the sectors involved.

Cogeneration is an energy efficient production process and should be not be excluded from this list.

Waste gases resulting from production processes have to be used immediately after their generation. To ensure their efficient recovery maximum flexibility for the use of these gases must be allowed. The use of waste gases from production processes for the generation of electricity contributes to the conservation of resources and reduction of CO2 emissions. Electricity produced under these special circumstances should be excluded from auctioning.

Grozījums Nr.  8

Direktīvas priekšlikums – normatīvs grozījumu akts

19. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(19) Kopiena arī turpmāk uzņemsies vadību sarunās par vērienīgu starptautisku nolīgumu, lai panāktu, ka vidējā temperatūra pasaulē nepaaugstinās par vairāk nekā 2°C; Kopiena atzinīgi vērtē Bali gūtās sekmes virzībā uz šo mērķi. Ja pārējās attīstītās valstis un citi lielākie siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisiju radītāji nepievienosies šis starptautiskajam nolīgumam, tas var izraisīt siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisiju pieaugumu trešās valstīs, jo tajās rūpniecībai netiktu piemēroti līdzvērtīgi oglekļa emisiju ierobežojumi (CO2 emisiju pārvirze); tajā pašā laikā dažas energoietilpīgas nozares un apakšnozares Kopienā, kuras konkurē starptautiskajā tirgū, varētu nokļūt ekonomiski neizdevīgās pozīcijās. Tas varētu mazināt ieguvumus no Kopienas pasākumiem un apdraudētu vides integritāti. Lai novērstu ar CO2 emisiju pārvirzi saistīto risku, Kopiena piešķirs bezmaksas kvotas pat līdz 100 % apmērā nozarēm un apakšnozarēm, kas atbilst attiecīgiem kritērijiem. Šo nozaru un apakšnozaru definīciju un vajadzīgos pasākumus pārskatīs, lai nodrošinātu, ka tiek veikti vajadzīgie pasākumi, un nepieļautu pārmērīgu kompensāciju. Kas attiecas uz tādām konkrētām nozarēm vai apakšnozarēm, kurās var pienācīgi pamatot, ka CO2 emisiju pārvirzi citādi novērst nav iespējams, kurās elektroenerģijas izmaksas veido lielu daļu no ražošanas izmaksām un kurās elektroenerģijas ražošana noris efektīvi, īstenojot pasākumus, var ņemt vērā elektroenerģijas patēriņu ražošanas procesā, nemainot kvotu kopapjomu.

(19) Kopiena arī turpmāk uzņemsies vadību sarunās par vērienīgu starptautisku nolīgumu un/vai starptautiskiem nozaru nolīgumiem, lai panāktu, ka vidējā temperatūra pasaulē nepaaugstinās par vairāk nekā 2°C; Kopiena atzinīgi vērtē Bali gūtās sekmes virzībā uz šo mērķi. Ja pārējās attīstītās valstis un citi lielākie siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisiju radītāji nepievienosies šis starptautiskajam nolīgumam, tas var izraisīt siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisiju pieaugumu trešās valstīs, jo tajās rūpniecībai netiktu piemēroti līdzvērtīgi oglekļa emisiju ierobežojumi (CO2 emisiju pārvirze); tajā pašā laikā dažas energoietilpīgas nozares un apakšnozares Kopienā, kuras konkurē starptautiskajā tirgū, varētu nokļūt ekonomiski neizdevīgās pozīcijās. Tas varētu mazināt ieguvumus no Kopienas pasākumiem un apdraudētu vides integritāti. Lai novērstu ar CO2 emisiju pārvirzi saistīto risku, Kopiena piešķirs bezmaksas kvotas pat līdz 100 % apmērā nozarēm un apakšnozarēm, kas atbilst attiecīgiem kritērijiem. Šo nozaru un apakšnozaru definīciju un vajadzīgos pasākumus pārskatīs, lai nodrošinātu, ka tiek veikti vajadzīgie pasākumi, un nepieļautu pārmērīgu kompensāciju. Kas attiecas uz tādām konkrētām nozarēm vai apakšnozarēm, kurās var pienācīgi pamatot, ka CO2 emisiju pārvirzi citādi novērst nav iespējams, kurās elektroenerģijas izmaksas veido lielu daļu no ražošanas izmaksām un kurās elektroenerģijas ražošana noris efektīvi, īstenojot pasākumus, var ņemt vērā elektroenerģijas patēriņu ražošanas procesā, nemainot kvotu kopapjomu.

Grozījums Nr.  9

Direktīvas priekšlikums – normatīvs grozījumu akts

20. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(20) Tāpēc Komisijai ne vēlāk kā līdz 2011. gada jūnijam no jauna jāizvērtē stāvoklis, jāapspriežas ar visiem attiecīgajiem sociālajiem partneriem un, ņemot vērā starptautisko sarunu iznākumu, jāiesniedz ziņojums, kam pievieno attiecīgus priekšlikumus. Šajā sakarā Komisijai ne vēlāk kā līdz 2010. gada 30 jūnijam jānoskaidro, kuras energoietilpīgās nozares vai apakšnozares varētu skart CO2 emisiju pārvirze. Sagatavojot šo analīzi, jāizvērtē, vai ir iespējams vajadzīgo kvotu iegādes izmaksas iekļaut ražojuma cenā, nezaudējot būtisku tirgus daļu ārpuskopienas iekārtām, kas neveic līdzvērtīgus emisiju samazināšanas pasākumus. Energoietilpīgām nozarēm, par kurām konstatēts, ka tās apdraud ievērojams CO2 emisiju pārvirzes risks, varētu piešķirt vairāk bezmaksas kvotu, vai arī varētu ieviest reāli funkcionējošu oglekļa izlīdzināšanas sistēmu, lai nodrošinātu līdzvērtīgus noteikumus attiecībā uz trešo valstu iekārtām un Kopienas iekārtām, kuras apdraud ievērojams CO2 emisiju pārvirzes risks. Izveidojot šādu sistēmu, importētājiem varētu izvirzīt ne mazāk labvēlīgas prasības kā iekārtām ES, piemēram, varētu paredzēt kvotu nodošanu. Visiem pasākumiem jāatbilst UNFCCC principiem, īpaši principam par kopīgiem, tomēr atšķirīgiem pienākumiem un iespējām, ievērojot īpašo stāvokli vismazāk attīstītajās valstīs. Tāpat pasākumiem jāatbilst Kopienas starptautiskajām saistībām, tostarp saistībām, kas izriet no PTO nolīguma.

(20) Tāpēc Komisijai ne vēlāk kā līdz 2011. gada jūnijam no jauna jāizvērtē stāvoklis, jāapspriežas ar visiem attiecīgajiem sociālajiem partneriem un, ņemot vērā starptautisko sarunu iznākumu, jāiesniedz ziņojums, kam pievieno attiecīgus priekšlikumus. Šajā sakarā Komisijai līdz 2010. gada 30. janvārim jānoskaidro, kuras energoietilpīgās nozares vai apakšnozares varētu skart CO2 emisiju pārvirze. Jāizstrādā kritēriji šādu nozaru un apakšnozaru noteikšanai, apspriežoties ar sociālajiem partneriem un iesaistītajām pusēm un jāiesniedz šis priekšlikums Eiropas Parlamentam un Padomei. Šajā priekšlikumā jāņem vērā iespēja, ka netiks pieņemts starptautisks nolīgums par obligātu oglekļa emisiju samazināšanu, un jāparedz iespējamās alternatīvas starptautiskam nolīgumam.. Sagatavojot šo analīzi, jāizvērtē, iekārtu Eiropas Savienībā un ārpus tās izmaksu struktūra un vai ir iespējams vajadzīgo kvotu iegādes izmaksas iekļaut ražojuma cenā, nezaudējot būtisku tirgus daļu ārpuskopienas iekārtām, kas neveic līdzvērtīgus emisiju samazināšanas pasākumus. Komisijai ir jāuzrauga iespējamā ietekme uz konkurētspēju un nodarbinātību, kas skar ES ražotājus, kuri savā ražošanas procesā ir pakļauti obligātām oglekļa emisiju samazināšanas prasībām.. Visiem pasākumiem jāatbilst UNFCCC principiem, īpaši principam par kopīgiem, tomēr atšķirīgiem pienākumiem un iespējām, ievērojot īpašo stāvokli vismazāk attīstītajās valstīs. Tāpat pasākumiem jāatbilst Kopienas starptautiskajām saistībām, tostarp saistībām, kas izriet no PTO nolīguma.

Pamatojums

Kritēriji oglekļa emisiju pārviržu skarto nozaru noteikšanai un klasifikācijai ir jāizstrādā ātrāk nekā to ierosina Komisija, lai iesaistītajām nozarēm būtu iespējams paredzēt situāciju; jāņem vērā tiešā un netiešā ietekme uz ES ražotājiem.

Grozījums Nr.  10

Direktīvas priekšlikums – normatīvs grozījumu akts

21. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(21) Lai nodrošinātu vienlīdzīgus konkurences apstākļus Kopienā, jāizveido vienoti noteikumi par to, kā Kopienas sistēmā iesaistītie operatori var izmantot kredītus par emisiju samazināšanu ārpus Kopienas. UNFCCC Kioto protokolā noteikti skaitliski emisiju mērķi attīstītajām valstīm 2008.–2012. gada periodā, un tajā paredzēta sertificētu emisijas samazinājumu (SES — Tīras attīstības mehānisma (TAM) ietvaros) un emisiju samazināšanas vienību (ESV — kopīgi īstenojamo projektu ietvaros) izveide, kurus var izmantot attīstītās valstis, lai daļēji sasniegtu emisiju samazināšanas mērķus. Lai gan Kioto protokolā nav paredzēts, ka ESV varētu veidoties pēc 2013. gada (ieskaitot), ja nav noteikti jauni skaitliski emisiju mērķi projektu norises valstīs, tomēr pastāv varbūtība, ka būs iespējams arī turpmāk iegūt TAM kredītus. Jāparedz, ka pēc tam, kad būs noslēgts starptautisks nolīgums par klimata pārmaiņām, jāparedz plašāka sertificētu emisijas samazinājumu (SES) un emisiju samazināšanas vienību (ESV) izmantošana no valstīm, kas šo nolīgumu noslēgušas. Ja šāds nolīgums netiek noslēgts, turpmāka SES un ESV izmantošana mazinātu šīs iniciatīvas nozīmi un grūtāk būtu sasniegt Kopienas mērķi palielināt atjaunojamās enerģijas izmantošanu. SES un ESV izmantošanai jābūt saskanīgai ar Kopienas nosprausto mērķi — līdz 2020. gadam panākt, ka 20 % enerģijas iegūst no atjaunojamiem enerģijas avotiem, un veicināt energoefektivitāti, inovācijas un tehnoloģiju attīstību. Ar nosacījumu, ka tas atbilst izvirzītajiem mērķiem, ir jāparedz iespēja noslēgt nolīgumus ar trešām valstīm, lai radītu stimulu emisiju samazināšanai šajās valstīs un panāktu reālus un lielākus siltumnīcas efektu izraisošo gāzu samazinājumus, vienlaikus rosinot Kopienas uzņēmumus pievērsties inovācijām un veicinot tehnoloģisko attīstību trešās valstīs. Šādus nolīgumus var ratificēt vairākas valstis. Ja Kopiena noslēgs pieņemamu starptautisku nolīgumu, jāpaplašina piekļuve kredītiem, ko dod projektu īstenošana trešās valstīs, un vienlaikus jāpalielina emisiju samazinājumi ar Kopienas sistēmas starpniecību.

(21) Lai nodrošinātu vienlīdzīgus konkurences apstākļus Kopienā, jāizveido vienoti noteikumi par to, kā Kopienas sistēmā iesaistītie operatori var izmantot kredītus par emisiju samazināšanu ārpus Kopienas. UNFCCC Kioto protokolā noteikti skaitliski emisiju mērķi attīstītajām valstīm 2008.–2012. gada periodā, un tajā paredzēta sertificētu emisijas samazinājumu (SES — Tīras attīstības mehānisma (TAM) ietvaros) un emisiju samazināšanas vienību (ESV — kopīgi īstenojamo projektu ietvaros) izveide, kurus var izmantot attīstītās valstis, lai daļēji sasniegtu emisiju samazināšanas mērķus. Lai gan Kioto protokolā nav paredzēts, ka ESV varētu veidoties pēc 2013. gada (ieskaitot), ja nav noteikti jauni skaitliski emisiju mērķi projektu norises valstīs, tomēr pastāv varbūtība, ka būs iespējams arī turpmāk iegūt TAM kredītus. Jāparedz, ka pēc tam, kad būs noslēgts starptautisks nolīgums par klimata pārmaiņām, jāparedz plašāka sertificētu emisijas samazinājumu (SES) un emisiju samazināšanas vienību (ESV) izmantošana no valstīm, kas šo nolīgumu noslēgušas. Ja šāds nolīgums netiek noslēgts, turpmāka SES un ESV izmantošana mazinātu šīs iniciatīvas nozīmi un grūtāk būtu sasniegt Kopienas mērķi palielināt atjaunojamās enerģijas izmantošanu. SES un ESV izmantošanai jābūt saskanīgai ar Kopienas nosprausto mērķi — līdz 2020. gadam panākt, ka 20 % enerģijas iegūst no atjaunojamiem enerģijas avotiem, un veicināt energoefektivitāti, inovācijas un tehnoloģiju attīstību. Ar nosacījumu, ka tas atbilst izvirzītajiem mērķiem, ir jāparedz iespēja noslēgt nolīgumus ar trešām valstīm, lai radītu stimulu emisiju samazināšanai šajās valstīs un panāktu reālus un lielākus siltumnīcas efektu izraisošo gāzu samazinājumus, vienlaikus rosinot Kopienas uzņēmumus pievērsties inovācijām un veicinot tehnoloģisko attīstību trešās valstīs. Šādus nolīgumus var ratificēt vairākas valstis. Ja Kopiena noslēgs pieņemamu starptautisku nolīgumu, jāpaplašina piekļuve kredītiem, ko dod projektu īstenošana trešās valstīs, un vienlaikus jāpalielina emisiju samazinājumi ar Kopienas sistēmas starpniecību. Tomēr kredītus nevajadzētu piešķirt tīras attīstības mehānismiem un kopīgi īstenojamiem projektiem nozarēs, kurās pastāv oglekļa emisiju pārvirzes risks.

Grozījums Nr.  11

Direktīvas priekšlikums – normatīvs grozījumu akts

33. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(33) Runājot par pieeju kvotu piešķiršanai, aviācijai būtu jāpiemēro tāds pats režīms kā citām nozarēm, kurām piešķir pagaidu bezmaksas kvotas, nevis režīms, ko attiecina uz elektroenerģijas ražotājiem. Tas nozīmē, ka 2013. gadā 80 % no kvotām piešķirs bez maksas, bet pēcāk aviācijai piešķirto bezmaksas kvotu apjoms ik gadu samazināsies par vienādu daudzumu un 2020. gadā bezmaksas kvotas vairs nepiešķirs. Kopienai un dalībvalstīm arī turpmāk jācenšas panākt vienošanās par globāliem pasākumiem, lai samazinātu siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisijas aviācijas nozarē; kad nākamo reizi pārskatīs Kopienas sistēmu, jāizvērtē arī stāvoklis šajā nozarē.

(33) Aviācija ir energoietilpīga nozare, kā tas noteikts Padomes 2003. gada 27. oktobra Direktīvā 2003/96/EK, kas pārkārto Kopienas noteikumus par nodokļu uzlikšanu energoproduktiem un elektroenerģijai1. Tā kā nav pieejama stabila alternatīva degviela, aviācija, ir pilnībā atkarīga no aviācijas petrolejas, un šai nozarei ir ļoti augstas mazināšanas izmaksas. Gaisa kuģu ekspluatantu iespējas prasīt klientiem segt izmaksas par oglekļa emisiju kvotām ir ierobežotas.. Kopienai un dalībvalstīm arī turpmāk jācenšas panākt vienošanās par globāliem pasākumiem, lai samazinātu siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisijas aviācijas nozarē. Kamēr nav globāla nolīguma par pasākumiem siltumnīcefekta gāzu samazināšanai saistībā ar aviāciju pastāv ļoti nopietns risks, ka notiks satiksmes novirzīšana un oglekļa emisiju pārvirze, īpaši, ja ES emisiju tirdzniecības sistēmā nozare tiktu nozīmīgi pakļauta vairāksolīšanai. Kvotu vairāksolīšanas apjomiem saistībā ar aviāciju jābūt atbilstīgiem oglekļa emisiju pārvirzes riskam un ES ETS ietekmei uz Eiropas Savienības aviācijas konkurētspēju.

 

_______________

1 OV L 283, 31.10.2003., 51. lpp.

Pamatojums

Ņemot vērā aviācijas nozares īpašo raksturu, tās iekļaušana ES ETS ir Direktīvas 2003/87/EK pašreiz saskaņā ar Komisijas priekšlikumu COM (2006) 818 notiekošās pārskatīšanas jautājums. Par aviācijas nozarei paredzēto kvotu vairāksolīšanas apjomu jālemj pēc tam, kad pabeigta detalizēta izpēte par oglekļa emisiju pārvirzes ietekmi uz ES aviāciju, kuru šobrīd veic Eiropas Komisija.

Grozījums Nr.  12

Direktīvas priekšlikums – normatīvs grozījumu akts

1. pants – 2. punkts – b apakšpunkts

Direktīva 2003/87/EK

3. pants – h apakšpunkts

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(h) „jauna iekārta” ir iekārta, kas veic vienu vai vairākas I pielikumā minētās darbības un kurai izsniegta siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisijas atļauja pēc tam, kad Komisijai iesniegts 11. panta 1. punktā minētais saraksts;

(h) „jauna iekārta” ir iekārta, kas veic vienu vai vairākas I pielikumā minētās darbības un kurai izsniegta siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisijas atļauja vai atjaunota siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisijas atļauja, jo mainījies tās darbības veids vai noticis tās fizisks pārveidojums, kā rezultātā palielinājusies esošās iekārtas jauda, pēc tam, kad Komisijai iesniegts 11. panta 1. punktā minētais saraksts;

Pamatojums

Nediskriminēšanas principa dēļ, lai nodrošinātu līdzvērtīgus konkurences apstākļus, visiem ražotājiem, atverot jaunas iekārtas vai palielinot esošo iekāru jaudu, jābūt tiesīgiem saņemt bezmaksas kvotu pielīdzināmu daudzumu, pamatojoties uz efektivitātes mērķi (piemēram, kritēriju), bet Komisijas priekšlikums ierobežo bezmaksas kvotu piešķiršanu pirmajā gadījumā.

Šis grozījums veicina novecojušu un neefektīvu iekārtu slēgšanu un ražošanas pārcelšanu uz modernizētu centralizētu vienību, izmantojot apjomradītus ietaupījumus, lai atrisinātu nepieciešamību pēc lieliem ieguldījumiem.

Grozījums Nr.  13

Direktīvas priekšlikums – normatīvs grozījumu akts

1. pants – 2. punkts – c apakšpunkts

Direktīva 2003/87/EK

3. pants – t apakšpunkts

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(t) „sadedzināšanas iekārta” ir ikviena stacionāra tehniska vienība, kurā tiek oksidēts kurināmais, tādējādi ražojot siltumenerģiju un/vai mehānisko enerģiju, un kurā noris citas tieši saistītas darbības, tostarp dūmgāzu attīrīšana;

(t) „sadedzināšanas iekārta” ir ikviena stacionāra tehniska vienība, kurā tiek oksidēts kurināmais, tādējādi ražojot siltumenerģiju un/vai mehānisko enerģiju, un kurā noris citas tieši saistītas darbības, tostarp dūmgāzu attīrīšana. Uz Direktīvas 91/156/EEK IIb Pielikumā minētajām otrreizējas pārstrādes darbībām neattiecas šī definīcija.

Pamatojums

Viens no ES klimata programmas mērķiem ir veicināt otrreizēju pārstrādi. Tāpēc nav sapratīgi iekļaut otrreizējas pārstrādes darbības sistēmā, kura tās ierobežos.

Grozījums Nr.  14

Direktīvas priekšlikums – normatīvs grozījumu akts

1. pants – 2. punkts – c apakšpunkts

Direktīva 2003/87/EK

3. pants – .ua apakšpunkts (jauns)

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(ua) „pagaidu sertificēta emisijas samazināšana” ir vienība, kas radusies apmežošanas vai mežu atjaunošanas projekta rezultātā un beidzas tā saistību perioda beigās, pēc kura ta radusies, saskaņā ar ANO Vispārejās konvencijas par klimata pārmaiņām Kioto protokola 12. pantu.

Pamatojums

Mežu nepastāvības risks jānovērš, īstenojot tīras attīstības mehānismu un uzkrājot pagaidu kredītu; šie pasākumi tika paredzēti Konvencijas dalībvalstu 2003. gada konferencē Milānā (lēmums 19/CP.9).

Grozījums Nr.  15

Direktīvas priekšlikums – normatīvs grozījumu akts

1. pants – 2. punkts – c apakšpunkts

Direktīva 2003/87/EK

3. pants – ub apakšpunkts (jauns)

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(ub) "nozares, kas pakļautas ievērojamam oglekļa dioksīda emisijas pārvirzes riskam” ir nozares, kas noteiktas saskaņā ar 10a. panta 9. punktu;

Pamatojums

Riskam pakļauto nozaru precizējums, atsaucoties uz kritērijiem un jauno I a pielikumu.

Grozījums Nr.  16

Direktīvas priekšlikums – normatīvs grozījumu akts

1. pants – 6. punkts

Direktīva 2003/87/EK

9.a pants – 2. punkts – 1. daļa

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

2. Kas attiecas uz iekārtām, kas Kopienas sistēmā iekļautas tikai no 2013. gada, dalībvalstis nodrošina, ka šādu iekārtu operatori var attiecīgajai kompetentajai iestādei iesniegt neatkarīgi pārbaudītus datus par emisijām, lai šīs iekārtas varētu ņemt vērā, aprēķinot piešķiramo kvotu apjomu.

2. Kas attiecas uz iekārtām, kas Kopienas sistēmā iekļautas tikai no 2013. gada, dalībvalstis nodrošina, ka šādu iekārtu operatori attiecīgajai kompetentajai iestādei iesniedz pienācīgi pamatotus un neatkarīgi pārbaudītus datus par emisijām, lai šīs iekārtas varētu ņemt vērā, aprēķinot piešķiramo kvotu apjomu.

Pamatojums

Tas ir jādara obligāti, ja no šiem datiem ir atkarīgs piešķiramo kvotu apjoms.

Grozījums Nr.  17

Direktīvas priekšlikums – normatīvs grozījumu akts

1. pants – 7. punkts

Direktīva 2003/87/EK

10. pants – 3. punkts – ievaddaļa

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

3. Vismaz 20 % no ieņēmumiem, kas gūti, izsolot 2. punktā minētās kvotas (tostarp visiem ieņēmumiem no izsolēm, kas minētas 2. punkta b) apakšpunktā), izmanto šādiem mērķiem:

3. Vismaz 50 % no ieņēmumiem, kas gūti, izsolot 2. punktā minētās kvotas (tostarp visiem ieņēmumiem no izsolēm, kas minētas 2. punkta b) apakšpunktā), izmanto šādiem mērķiem:

Pamatojums

Kvotu izsoles mērķis ir finanšu pārvedumi no piesārņojošās rūpniecības, piešķirot to pasākumiem, lai attīstītu atjaunīgās enerģijas avotus, uzglabātu oglekli vai novērstu oglekļa noplūdi.

Sertificēšanas procesam, ievērojot sešus Helsinku kritērijus, jo īpaši sesto kritēriju par sociālekonomisko ieguvumu, jākļūst par galveno nosacījumu tropisko mežu izmantošanas turpināšanai.

ES mežsaimniecības un koksnes nozares kompensē no 10 līdz 10% no siltumnīcas efektu radošo gāzu emisijām.

Grozījums Nr.  18

Direktīvas priekšlikums – normatīvs grozījumu akts

1. pants – 7. punkts

Direktīva 2003/87/EK

10. pants – 3. punkts – a apakšpunkts

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(a) siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisiju samazināšana, tostarp iemaksas Pasaules energoefektivitātes un atjaunojamās enerģijas fondā, pielāgošanās klimata pārmaiņu ietekmei, finansējums pētniecībai un attīstībai emisiju samazināšanas un pielāgošanās jomā, tostarp līdzdalība Eiropas Energotehnoloģiju stratēģiskā plāna iniciatīvās;

(a) siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšana, tostarp iemaksas Pasaules Energoefektivitātes un atjaunojamās enerģijas fondā, pielāgošanās klimata pārmaiņu ietekmei, finansējums pētniecībai un izstrādei nozarēs, uz kurām attiecas šī direktīva, emisiju samazināšanas un pielāgošanās jomā, tostarp līdzdalība Eiropas Energotehnoloģiju stratēģiskā plāna iniciatīvās un Eiropas tehnoloģiju platformās;

Pamatojums

Ja viens no galvenajiem uzskatiem par Kopienas sistēmu ir tas, ka šīs sistēmas darbība var būtiski palīdzēt īstenot ES mērķus attiecībā uz klimata pārmaiņu mazināšanu, tad ieņēmumi no tās darbības arī jānovirza šo mērķu sasniegšanai. ES tehnoloģiju platformas ir veiksmīgs instruments, kas jāatbalsta.

Grozījums Nr.  19

Direktīvas priekšlikums – normatīvs grozījumu akts

1. pants – 7. punkts

Direktīva 2003/87/EK

10. pants – 3. punkts – c apakšpunkts

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(c) siltumnīcas efektu izraisošo gāzu uztveršana un ģeoloģiskā uzglabāšana, īpaši no ogļu spēkstacijām;

(c) siltumnīcefekta gāzu uztveršana un ģeoloģiskā uzglabāšana;

Pamatojums

Ja viens no galvenajiem uzskatiem par Kopienas sistēmu ir tas, ka šīs sistēmas darbība var būtiski palīdzēt īstenot ES mērķus attiecībā uz klimata pārmaiņu mazināšanu, tad ieņēmumi no tās darbības arī jānovirza šo mērķu sasniegšanai. ES tehnoloģiju platformas ir veiksmīgs instruments, kas jāatbalsta.

Grozījums Nr.  20

Direktīvas priekšlikums – normatīvs grozījumu akts

1. pants – 7. punkts

Direktīva 2003/87/EK

10. pants – 3. punkts – d apakšpunkts

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(d) pasākumi mežu izciršanas novēršanai, īpaši vismazāk attīstītajās valstīs;

(d) pasākumi mežu izciršanas novēršanai, īpaši vismazāk attīstītajās valstīs, īpaši — izstrādājot sertificēšanas procedūras un papildu pasākumus dalībvalstīs vai to reģionos, lai veicinātu mežu nozari un koksnes pārstrādi cīņā pret globālo sasilšanu un klimata pārmaiņām, tajā pat laikā nodrošinot, ka meži turpina pildīt citas savas funkcijas;

Pamatojums

Kvotu izsoles mērķis ir finanšu pārvedumi no piesārņojošās rūpniecības, piešķirot to pasākumiem, lai attīstītu atjaunīgās enerģijas avotus, uzglabātu oglekli vai novērstu oglekļa noplūdi.

Sertificēšanas procesam, ievērojot sešus Helsinku kritērijus, jo īpaši sesto kritēriju par sociālekonomisko ieguvumu, jākļūst par galveno nosacījumu tropisko mežu izmantošanas turpināšanai.

ES mežsaimniecības un koksnes nozares kompensē no 10 līdz 10% no siltumnīcas efektu radošo gāzu emisijām.

Grozījums Nr.  21

Direktīvas priekšlikums – normatīvs grozījumu akts

1. pants – 7. punkts

Direktīva 2003/87/EK

10. pants – 3. punkts – ga apakšpunkts (jauns)

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(ga) finansēt pētniecību un izstrādi energoefektivitātes un tīro tehnoloģiju jomā tajās nozarēs, kas iekļautas šīs direktīvas darbības jomā.

Pamatojums

Ieņēmumi no izsolēm principā ir jāizmanto, lai nākotnē padarītu attiecīgās nozares par nozarēm ar zemām oglekļa emisijām, to panākot ar ieguldījumiem atpakaļ šajās nozarēs.

Grozījums Nr.  22

Direktīvas priekšlikums – normatīvs grozījumu akts

1. pants – 7. punkts

Direktīva 2003/87/EK

10. pants – 3. punkts – 1.a daļa (jauna)

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

Vismaz 50 % no 2. punktā minēto kvotu izsoļu ieņēmumiem izmanto, lai finansētu siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanu, lai novērstu mežu izciršanu un degradāciju, kā arī lai pielāgotos klimata pārmaiņām.

Pamatojums

Ieņēmumi no kvotu izsoles jāizmanto cīņai pret klimata pārmaiņām gan lai mazinātu tās, gan arī lai pielāgotos tām, kā arī subsīdijām, lai palīdzētu finansēt nepieciešamos ieguldījumus, īpaši ģimenēm ar nelieliem ienākumiem. Vismaz puse no ieņēmumiem jāredz, lai finansētu klimata pārmaiņu mazināšanu un pielāgošanos tām, kā arī lai izvairītos no mežu izciršanas un sabrukuma jaunattīstības valstīs.

Grozījums Nr.  23

Direktīvas priekšlikums – normatīvs grozījumu akts

1. pants – 7. punkts

Direktīva 2003/87/EK

10. pants – 4. punkts

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

4. Ziņojumos, ko dalībvalstis iesniedz saskaņā ar Lēmumu Nr. 280/2004/EK, ietver informāciju par ieņēmumu izmantošanu ikvienam minētajam mērķim.

4. Ziņojumos, ko dalībvalstis iesniedz saskaņā ar Lēmumu Nr. 280/2004/EK, ietver informāciju par ieņēmumu izmantošanu ikvienam minētajam mērķim, uzsverot iekšējā tirgus, valsts atbalsta un konkurences aspektus.

 

Komisija katru gadu iesniedz ziņojumu Eiropas Parlamentam par ieņēmumu izmantošanu, īpašu uzmanību pievēršot ietekmei uz iekšējo tirgu, valsts atbalstu un konkurenci.

Grozījums Nr.  24

Direktīvas priekšlikums – normatīvs grozījumu akts

1. pants – 7. punkts

Direktīva 2003/87/EK

10. pants – paragraph 5

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

5. Līdz 2010. gada 31. decembrim Komisija pieņem regulu par izsoles grafiku, administrēšanu un citiem aspektiem, lai nodrošinātu, ka izsoles norit atklāti, pārredzami un bez diskriminācijas. Izsoles rīko tā, lai operatoriem (jo īpaši visiem mazajiem un vidējiem uzņēmumiem, kas iesaistījušies Kopienas sistēmā) nodrošinātu pilnīgu pieeju un lai citi dalībnieki neradītu šķēršļus izsoles norisei. Minēto pasākumu, kas ir paredzēts, lai grozītu nebūtiskus šīs direktīvas elementus, pieņem saskaņā ar [23. panta 3. punktā] minēto regulatīvo kontroles procedūru.

5. Līdz 2009. gada 31. decembrim Komisija iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei analītisku ziņojumu, izvērtējot izsoles grafiku, administrēšanu un citus aspektus, vajadzības gadījumā iekļaujot direktīvas priekšlikumu. Priekšlikumam vajadzētu nodrošināt, ka izsoles norit atklāti, pārredzami un bez diskriminācijas. Izsoles rīko tā, lai operatoriem (jo īpaši visiem mazajiem un vidējiem uzņēmumiem, kas iesaistījušies Kopienas sistēmā) nodrošinātu pilnīgu pieeju un lai citi dalībnieki neradītu šķēršļus izsoles norisei vai klimata pārmaiņu mērķiem, kas ir to pieņemšanas pamatā. Tādēļ priekšlikumam ir jābūt pietiekami detalizētam cita starpā attiecībā uz izsoles grafiku un biežumu dalībvalstīs un atbilstīgi izstrādātam, lai risinātu problēmas saistībā ar iespējamo izsoļu ietekmi, jo īpaši attiecībā uz:

 

– spekulatīviem darījumiem,

 

– pārrobežu konkurences ietekmi,

 

– starpnozaru ietekmi,

 

– Eiropas uzņēmumu un ražošanas konkurētspēju, jo īpaši mazajiem un vidējiem uzņēmumiem,

 

– inflācijas spiedienu un

 

– sociālekonomisko ietekmi.

 

Izsoļu praktiskā darbība ir pārskatītā ES emisiju tirdzniecības sistēmas priekšlikuma būtiska sastāvdaļa un tādēļ tai vajadzētu piemērot koplēmuma procedūru.

Pamatojums

Komisija priekšlikumā paredz būtiskus paplašinātās ETS elementus izskatīt komitoloģijas procedūrā. Būtu labāk, ja Komisija iesniegtu koplēmuma priekšlikumu, bet, ja tas nav izdarīts, ir jānosaka kritēriji, kas Komisijai jāievēro, pieņemot lēmumu par izsoles veikšanas paņēmieniem.

Grozījums Nr.  25

Direktīvas priekšlikums – normatīvs grozījumu akts

1. pants – 8. punkts

Direktīva 2003/87/EK

10.a pants – 1. punkts – 1. daļa

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1. Komisija līdz 2011. gada 30. jūnijam pieņem Kopienas mērogā pilnībā saskaņotus īstenošanas noteikumus 2. līdz 6. un 8. punktā minēto kvotu saskaņotai piešķiršanai.

1. Līdz 2011. gada 30. jūnijam pieņem Kopienas mērogā pilnībā saskaņotus noteikumus 2. līdz 6. un 8. punktā minēto kvotu piešķiršanai.

Grozījums Nr.  26

Direktīvas priekšlikums – normatīvs grozījumu akts

1. pants – 8. punkts

Direktīva 2003/87/EK

10.a pants – 1. punkts – 2. daļa

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Šos pasākumus, kas ir paredzēti, lai grozītu nebūtiskus šīs direktīvas elementus, to papildinot, pieņem saskaņā ar [23. panta 3. punktā] minēto regulatīvo kontroles procedūru.

svītrots

Grozījums Nr.  27

Direktīvas priekšlikums – normatīvs grozījumu akts

1. pants – 8. punkts

Direktīva 2003/87/EK

10.a pants – 1. punkts – 3. daļa

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Pirmajā daļā minētie pasākumi pēc iespējas nodrošina, ka kvotu piešķiršana rosina izmantot siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisijas samazinošas un energoefektīvas tehnoloģijas, vērību pievēršot vislietderīgākajiem paņēmieniem, aizstājējiem, alternatīviem ražošanas procesiem, biomasas izmantošanai un siltumnīcas efektu izraisošo gāzu uztveršanai un uzglabāšanai; kvotu piešķiršana nerada stimulu palielināt emisijas. Bezmaksas kvotas nepiešķir saistībā ar jelkādu elektroenerģijas ražošanu.

Pirmajā daļā minētie pasākumi, ņemot vērā, cita starpā, arī procesā radušās emisijas, nodrošina, ka kvotu piešķiršana rosina izmantot siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisijas samazinošas un energoefektīvas tehnoloģijas, izmantojot nozaru kritērijus un vērību pievēršot vislietderīgākajiem paņēmieniem, aizstājējiem, alternatīviem ražošanas procesiem, biomasas izmantošanai, koģenerācijai un siltumnīcas efektu izraisošo gāzu uztveršanai un uzglabāšanai katrā nozarē; kvotu piešķiršana nerada stimulu palielināt emisijas. Bezmaksas kvotas nepiešķir saistībā ar jelkādu elektroenerģijas ražošanu, izņemot gadījumus, kad to ražo no dūmgāzēm, kas radušās ražošanas procesā, lai nodrošinātu ar elektrību šī ražošanas proces operatoru, šajā gadījumā kvotas šim operatoram piešķir saskaņā ar nozares kritērijiem, par kuriem panākta vienošanās, attiecībā uz šo ražošanas procesu.

 

Komisija nodrošina, ka uz galapatērētāju netiek novirzītas nevajadzīgas izmaksas.

Pamatojums

Vairāksolīšana var potenciāli nozīmīgi kaitēt pārstrādes rūpniecībai, nenodrošinot uzlabojumus vides jomā, jo tie ir atkarīgi vienīgi no emisiju samazināšanas mērķu ievērošanas. Tāpēc vairāksolīšana jāievieš tikai, ja tā ir globāli saskaņota ar starptautisku nolīgumu, vai vismaz saistīta ar pienācīgiem pārrobežu pielāgošanas pasākumiem. Nosakot kritēriju atbilstīgi labākai pieejamai metodei, saglabājas stimuls samazināt emisijas, izbeidzot neefektīvu ražošanu un piemērojot augstākos tehniskos standartus.

Izmantojot dūmgāzes, kas radušās ražošanas procesa rezultātā, tiek taupīti resursi un samazinātas CO2 emisijas. Elektroenerģiju, kas ražota, ņemot vērā šādus īpašus apstākļus, nevajadzētu piedāvāt izsolē, bet gan iekļaut tajā pašā kvotu piešķiršanas metodoloģijā, kāda piemērota attiecīgām gāzu ražotāja iekārtām. Tas ir atbilstīgi Komisijas paziņojuma COM(2008)830 92. punkta galvenajam saturam.

Grozījums Nr.  28

Direktīvas priekšlikums – normatīvs grozījumu akts

1. pants – 8. punkts

Direktīva 2003/87/EK

10.a pants – 1. punkts – 4. daļa

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Pēc tam, kad Kopiena ir noslēgusi starptautisku nolīgumu par klimata pārmaiņām, kurā paredzēti obligāti un Kopienā noteiktajiem līdzvērtīgi siltumnīcas efekta izraisošo gāzu samazinājumi, Komisija minētos pasākumus pārskata, lai nodrošinātu, ka bezmaksas kvotas piešķir tikai tādā gadījumā, ja tam ir pienācīgs pamatojums, ņemot vērā nolīguma nosacījumus.

Pēc tam, kad Kopiena ir noslēgusi starptautisku nolīgumu un/vai starptautiskus nozaru nolīgumus par klimata pārmaiņām, kurā paredzēti obligāti un Kopienā noteiktajiem līdzvērtīgi siltumnīcas efekta izraisošo gāzu samazinājumi, Komisija minētos pasākumus pārskata, lai nodrošinātu, ka bezmaksas kvotas piešķir tikai tādā gadījumā, ja tam ir pienācīgs pamatojums, ņemot vērā nolīguma nosacījumus.

 

Komisijas pilnvaras sarunām par starptautisku nolīgumu ir pamatotas ar detalizētu novērtējumu par iespējamo ietekmi uz uzņēmumiem, kas darbojas ES, kā arī ir saskaņā ar Ia Pielikumā izvirzītajiem kritērijiem.

Pamatojums

Komisijai galvenā uzmanība jāpievērš tam, lai tiktu panākti izmērāmi un pārbaudāmi starptautiski nozaru nolīgumi; tas ir vienīgais veids, kā nepieļaut oglekļa emisiju pārvirzi un negodīgu konkurenci, kas kaitētu nozarēm, kuras darbojas ES.

Grozījums Nr.  29

Direktīvas priekšlikums – normatīvs grozījumu akts

1. pants – 8. punkts

Direktīva 2003/87/EK

10.a pants – 6. punkts – 3. daļa

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Bezmaksas kvotas nepiešķir saistībā ar jelkādu elektroenerģijas ražošanu jaunās iekārtās.

Bezmaksas kvotas nepiešķir saistībā ar jelkādu elektroenerģijas ražošanu jaunās iekārtās, izņemot gadījumus, kad elektroenerģiju ražo no dūmgāzēm, kas radušās ražošanas procesā, lai nodrošinātu ar elektrību šī ražošanas procesa operatoru, šajā gadījumā kvotas šim operatoram piešķir saskaņā ar nozares standartiem, par kuriem panākta vienošanās, attiecībā uz šo ražošanas procesu.

Pamatojums

Izmantojot dūmgāzes, kas radušās ražošanas procesa rezultātā, tiek taupīti resursi un samazinātas CO2 emisijas. Elektroenerģiju, kas ražota, ņemot vērā šādus īpašus apstākļus, nevajadzētu piedāvāt izsolē, bet gan iekļaut tajā pašā kvotu piešķiršanas metodoloģijā, kāda piemērota attiecīgām gāzu ražotāja iekārtām. Tas ir atbilstīgi Komisijas paziņojuma COM(2008)830 92. punkta galvenajam saturam.

Grozījums Nr.  30

Direktīvas priekšlikums – normatīvs grozījumu akts

1. pants – 8. punkts

Direktīva 2003/87/EK

10.a pants – 6. punkts – 3. daļa

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Bezmaksas kvotas nepiešķir saistībā ar jelkādu elektroenerģijas ražošanu jaunās iekārtās.

Bezmaksas kvotas nepiešķir saistībā ar jelkādu elektroenerģijas ražošanu jaunās iekārtās, izņemot gadījumus, kad to ražo, izmantojot rūpnieciskās ražošanas procesā radušās dūmgāzes.

 

Ja dūmgāzi, kas radusies ražošanas procesa rezultātā, izmanto par degvielu, operatoram, kurš ekspluatē iekārtu, kura rada dūmgāzi, kvotas piešķir, pamatojoties uz tādiem pašiem piešķiršanas principiem, kurus piemēro šai iekārtai.

Pamatojums

Šis grozījums izriet no iepriekšējā grozījuma 10a. panta 1.punktā.

Grozījums Nr.  31

Direktīvas priekšlikums – normatīvs grozījumu akts

1. pants – 8. punkts

Direktīva 2003/87/EK

10.a pants – 7. punkts

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

7. Ievērojot 10.b pantu, bezmaksas kvotu apjoms, ko piešķir saskaņā ar šā panta 3. līdz 6. punktu [un 3.c panta 2. punktu], 2013. gadā ir 80 % no daudzuma, kas noteikts saskaņā ar 1. punktā minētajiem pasākumiem; pēc tam bezmaksas kvotas ik gadus samazina par vienādu daudzumu, lai 2020. gadā bezmaksas kvotas vairs netiktu piešķirtas.

7. Ievērojot 10.b pantu, bezmaksas kvotu apjoms, ko piešķir saskaņā ar šā panta 3. līdz 6. punktu [un 3.c panta 2. punktu], 2013. gadā ir daudzums, kas noteikts saskaņā ar 1. punktā minētajiem pasākumiem, vajadzības gadījumā ņemot vērā starptautisko sarunu iznākumu; pēc tam bezmaksas kvotas ik gadus samazina par vienādu daudzumu, lai 2020. gadā bezmaksas kvotas vairs netiktu piešķirtas.

Grozījums Nr.  32

Direktīvas priekšlikums – normatīvs grozījumu akts

1. pants – 8. punkts

Direktīva 2003/87/EK

10.a pants – 8. punkts

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

8. 2013. gadā un pēc tam katru gadu līdz 2020. gadam iekārtām tajās nozarēs, kurās pastāv būtisks CO2 emisiju pārvirzes risks, piešķir bezmaksas kvotas līdz pat 100 % apmērā no apjoma, kas noteikts saskaņā ar 2. līdz 6. punktu.

8. Attiecībā uz 10b. pantu 2013. gadā un pēc tam katru gadu iekārtām tajās nozarēs, kurās pastāv būtisks CO2 emisiju pārvirzes risks, piešķirto bezmaksas kvotu apjoms ir 100 % no apjoma, kas noteikts saskaņā ar 2. līdz 6. punktu.

Pamatojums

Tirdzniecības sistēmas efektivitāte emisiju samazināšanai, ir atkarīga vienīgi no piešķirto kvotu daudzuma. Tas kādā veidā šīs kvotas piešķir — izsolot, vai atbilstīgi kritērijiem — nekādā veidā neietekmē kopējo kvotu daudzumu, un tādējādi neietekmē rezultātus attiecībā uz vidi, kurus sasniegt ir šīs sistēmas mērķis. Tāpēc, lai samazinātu emisijas, piešķiršana bez maksas ir tik pat efektīva kā vairāksolīšana, tikai piešķiršana bez maksas tautsaimniecībai izmaksā lētāk.

Grozījums Nr.  33

Direktīvas priekšlikums – normatīvs grozījumu akts

1. pants – 8. punkts

Direktīva 2003/87/EK

10.a pants – 9. punkts – 1. daļa

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

9. Ne vēlāk kā 2010. gada 30. jūnijā un pēc tam reizi 3 gados Komisija nosaka, kuras ir 8. punktā minētās nozares.

9. Līdz 2010. gada 30. janvārim un pēc tam reizi 4 gados Komisija nosaka, kuras ir 8. punktā minētās nozares.

Pamatojums

Pēc iespējas ātrāk jāvienojas par tām nozarēm, kuras uzskatāmas par tādām, uz kurām var attiekties oglekļa emisiju pārvirze, un attiecīgiem pasākumiem. Attiecīgo nozaru saraksta pārskatīšana reizi 3 gados radīs nevajadzīgu neskaidrību, kas nelabvēlīgi ietekmēs ieguldījumus.

Grozījums Nr.  34

Direktīvas priekšlikums – normatīvs grozījumu akts

1. pants – 8. punkts

Direktīva 2003/87/EK

10.a pants – 9. punkts – 1.a daļa (jauna)

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

Komisija iesniedz Parlamentam un Padomei priekšlikumu attiecībā uz 8. punktā minētajām nozarēm. Jāapspriežas ar visiem attiecīgajiem sociālajiem partneriem.

Pamatojums

To nozaru saraksts, kurās ir iespējama oglekļa emisiju pārvirze, jāpārskata 2016. gadā, un nepieciešamības gadījumā 2020. gadā ir jāīsteno rezultāti. Šī kārtība nodrošina maksimāli plānošanas drošību un skaidrību, kā nepieļaut oglekļa pārvirzi.

Ieinteresētajām pusēm jābūt līdzdalīgām lēmumu pieņemšanas procesā.

Jāizvairās no nozaru dalījuma, jo tas izraisīs administratīvas problēmas, kas saistītas ar īstenošanu. Nosakot atbilstīgās nozares, jautājumam par oglekļa efektivitāti nav nozīmes; nozīme ir tam, kā tiek reglamentētas darbības, ar kurām ietekmē šo efektivitāti.

Grozījums Nr.  35

Direktīvas priekšlikums – normatīvs grozījumu akts

1. pants – 8. punkts

Direktīva 2003/87/EK

10.a pants – 9. punkts – 2. daļa

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Minēto pasākumu, kas ir paredzēts, lai grozītu nebūtiskus šīs direktīvas elementus, pieņem saskaņā ar [23. panta 3. punktā] minēto regulatīvo kontroles procedūru.

svītrots

Pamatojums

To nozaru saraksts, kurās ir iespējama oglekļa emisiju pārvirze, jāpārskata 2016. gadā, un nepieciešamības gadījumā 2020. gadā ir jāīsteno rezultāti. Šī kārtība nodrošina maksimāli plānošanas drošību un skaidrību, kā nepieļaut oglekļa pārvirzi.

Ieinteresētajām pusēm jābūt līdzdalīgām lēmumu pieņemšanas procesā.

Jāizvairās no nozaru dalījuma, jo tas izraisīs administratīvas problēmas, kas saistītas ar īstenošanu. Nosakot atbilstīgās nozares, jautājumam par oglekļa efektivitāti nav nozīmes; nozīme ir tam, kā tiek reglamentētas darbības, ar kurām ietekmē šo efektivitāti.

Grozījums Nr.  36

Direktīvas priekšlikums – normatīvs grozījumu akts

1. pants – 8. punkts

Direktīva 2003/87/EK

10.a pants – 9. punkts – 2.a daļa (jauna)

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

Katru gadu, balstoties uz jauno informāciju par situāciju tirgū, nozares, kas nav iekļautas 1. pielikuma sarakstā, var pieprasīt, lai Komisija izvērtē, vai tās ir pakļautas oglekļa emisiju pārvirzei.

Grozījums Nr.  37

Direktīvas priekšlikums – normatīvs grozījumu akts

1. pants – 8. punkts

Direktīva 2003/87/EK

10.a pants – 9. punkts – 3. daļa – ievaddaļa

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Nosakot nozares (kā minēts šā punkta pirmajā daļā), Komisija ņem vērā, cik lielā mērā attiecīgajā nozarē vai apakšnozarē ir iespējams vajadzīgo kvotu iegādes izmaksas iekļaut ražojuma cenā, nezaudējot būtisku tirgus daļu ārpuskopienas iekārtām, kas emitē vairāk oglekļa, ņemot vērā šādus aspektus:

Nosakot nozares, (kā minēts 8. punktā), Komisija ņem vērā, cik lielā mērā attiecīgajā nozarē vai apakšnozarē ir iespējams vajadzīgo kvotu iegādes izmaksas iekļaut ražojuma cenā, nezaudējot tirgus daļu vai rentabilitāti, vai ieguldījumu iespējas salīdzinājumā ar tām pašām nozarēm, kuras darbojas trešās valstīs, kurās nenosaka līdzīgus emisiju ierobežojumus. Komisija, cita starpā, ņem vērā šādus kritērijus:

Pamatojums

Lai nodrošinātu juridisku un ekonomisku noteiktību, šis periods jāpagarina līdz 5 gadiem un pirmais novērtējums jāveic 2009. gada 30. jūnijā. Ir ļoti grūti paredzēt, kā pārskatītā ES emisiju tirdzniecības sistēma ietekmēs tās ES nozares, uz kurām attieksies šī sistēma. Ja tirgus informācija rāda, ka oglekļa pārvirze notiek nozarē, kas līdz tam netika uzskatīta par tādu, kas varētu būt pakļauta oglekļa pārvirzes riskam, jābūt iespējai novērst šo situāciju, negaidot nākamo pārskatu pēc 5 gadiem. Šis grozījums nodrošina, ka tiks ņemta vērā nākotnes tirgus struktūra un oglekļa emisju apjoms, kā arī ražojumu pārvadāšanas izmaksas (izšķirošs faktors jautājumā par oglekļa emisiju pārvirzēm).

Grozījums Nr.  38

Direktīvas priekšlikums – normatīvs grozījumu akts

1. pants – 8. punkts

Direktīva 2003/87/EK

10.a pants – 9. punkts – 3. daļa – a apakšpunkts

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(a) kādā mērā kvotu izsolīšana ievērojami paaugstinātu ražošanas izmaksas;

(a) kādā mērā kvotu izsolīšana ievērojami paaugstinātu ražošanas izmaksas, nozarēs ar augstām CO2 emisijām uz vienu pārdoto vienību;

Pamatojums

Lai nodrošinātu juridisku un ekonomisku noteiktību, šis periods jāpagarina līdz 5 gadiem un pirmais novērtējums jāveic 2009. gada 30. jūnijā. Ir ļoti grūti paredzēt, kā pārskatītā ES emisiju tirdzniecības sistēma ietekmēs tās ES nozares, uz kurām attieksies šī sistēma. Ja tirgus informācija rāda, ka oglekļa pārvirze notiek nozarē, kas līdz tam netika uzskatīta par tādu, kas varētu būt pakļauta oglekļa pārvirzes riskam, jābūt iespējai novērst šo situāciju, negaidot nākamo pārskatu pēc 5 gadiem. Šis grozījums nodrošina, ka tiks ņemta vērā nākotnes tirgus struktūra un oglekļa emisju apjoms, kā arī ražojumu pārvadāšanas izmaksas (izšķirošs faktors jautājumā par oglekļa emisiju pārvirzēm).

Grozījums Nr.  39

Direktīvas priekšlikums – normatīvs grozījumu akts

1. pants – 8. punkts

Direktīva 2003/87/EK

10.a pants – 9. punkts – 3. daļa – b apakšpunkts

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(b) kādā mērā konkrētajā nozarē ir iespējams samazināt atsevišķu iekārtu emisiju līmeni, piemēram, izmantojot visefektīvākos paņēmienus;

(b) kādā mērā konkrētajā nozarē ir iespējams samazināt atsevišķu iekārtu emisiju līmeni, piemēram, izmantojot visefektīvākos paņēmienus, ar ieguldījumu palīdzību, būtiski nezaudējot konkurētspēju un/vai tirgus daļu iepretim iekārtām trešās valstīs, kurās nav noteikti tādi paši CO2 emisiju ierobežojumi;

Pamatojums

To nozaru saraksts, kurās ir iespējama oglekļa emisiju pārvirze, jāpārskata 2016. gadā, un nepieciešamības gadījumā 2020. gadā ir jāīsteno rezultāti. Šī kārtība nodrošina maksimāli plānošanas drošību un skaidrību, kā nepieļaut oglekļa pārvirzi.

Ieinteresētajām pusēm jābūt līdzdalīgām lēmumu pieņemšanas procesā.

Jāizvairās no nozaru dalījuma, jo tas izraisīs administratīvas problēmas, kas saistītas ar īstenošanu. Nosakot atbilstīgās nozares, jautājumam par oglekļa efektivitāti nav nozīmes; nozīme ir tam, kā tiek reglamentētas darbības, ar kurām ietekmē šo efektivitāti.

Grozījums Nr.  40

Direktīvas priekšlikums – normatīvs grozījumu akts

1. pants – 8. punkts

Direktīva 2003/87/EK

10.a pants – 9. punkts – 3. daļa – c apakšpunkts

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(c) tirgus struktūra, attiecīgais ģeogrāfiskais un ražojumu tirgus, starptautiskās konkurences ietekme uz nozari;

(c) pašreizējā un paredzamā tirgus struktūra, attiecīgais ģeogrāfiskais un ražojumu tirgus, nodarbinātības un ekonomiskā relevance, starptautiskās konkurences ietekme uz nozari un globālās cenas, kā arī, cita starpā, transporta izmaksu apjoms, tostarp tiešās un netiešās ar CO2 saistītās izmaksas;

Pamatojums

To nozaru saraksts, kurās ir iespējama oglekļa emisiju pārvirze, jāpārskata 2016. gadā, un nepieciešamības gadījumā 2020. gadā ir jāīsteno rezultāti. Šī kārtība nodrošina maksimāli plānošanas drošību un skaidrību, kā nepieļaut oglekļa pārvirzi.

Ieinteresētajām pusēm jābūt līdzdalīgām lēmumu pieņemšanas procesā.

Jāizvairās no nozaru dalījuma, jo tas izraisīs administratīvas problēmas, kas saistītas ar īstenošanu. Nosakot atbilstīgās nozares, jautājumam par oglekļa efektivitāti nav nozīmes; nozīme ir tam, kā tiek reglamentētas darbības, ar kurām ietekmē šo efektivitāti.

Grozījums Nr.  41

Direktīvas priekšlikums – normatīvs grozījumu akts

1. pants – 8. punkts

Direktīva 2003/87/EK

10.a pants – 9. punkts – 3. daļa – d apakšpunkts

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(d) kā attiecīgo nozari ietekmē īstenotā vai plānotā klimata pārmaiņu un enerģētikas politika ārpus ES.

(d) kā attiecīgās nozares ietekmē īstenotā vai plānotā klimata pārmaiņu un enerģētikas politika ārpus ES un ietekme uz to nozaru konkurētspēju uz kurām attiecas ES ETS.

Pamatojums

To nozaru saraksts, kurās ir iespējama oglekļa emisiju pārvirze, jāpārskata 2016. gadā, un nepieciešamības gadījumā 2020. gadā ir jāīsteno rezultāti. Šī kārtība nodrošina maksimāli plānošanas drošību un skaidrību, kā nepieļaut oglekļa pārvirzi.

Ieinteresētajām pusēm jābūt līdzdalīgām lēmumu pieņemšanas procesā.

Jāizvairās no nozaru dalījuma, jo tas izraisīs administratīvas problēmas, kas saistītas ar īstenošanu. Nosakot atbilstīgās nozares, jautājumam par oglekļa efektivitāti nav nozīmes; nozīme ir tam, kā tiek reglamentētas darbības, ar kurām ietekmē šo efektivitāti.

Grozījums Nr.  42

Direktīvas priekšlikums – normatīvs grozījumu akts

1. pants – 8. punkts

Direktīva 2003/87/EK

10.a pants – 9. punkts – 3. daļa – da apakšpunkts (jauns)

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(da) sakarā ar politiku klimata pārmaiņu jomā paredzētā enerģijas un noteiktu izejvielu cenu pieauguma tiešā un netiešā ietekme;

Grozījums Nr.  43

Direktīvas priekšlikums – normatīvs grozījumu akts

1. pants – 8. punkts

Direktīva 2003/87/EK

10.a pants – 9. punkts – 3. daļa – db apakšpunkts (jauns)

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(db) papildu sociālā ietekme, ko rada izmaksu novirzīšana uz galapatērētāju;

Grozījums Nr.  44

Direktīvas priekšlikums – normatīvs grozījumu akts

1. pants – 8. punkts

Direktīva 2003/87/EK

10.a pants – 9. punkts – 4. daļa

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Lai izvērtētu, kāda ietekme ir izmaksu pieaugumam, kas radies Kopienas sistēmas dēļ, cita starpā var izmantot aplēses par zaudētajiem pārdošanas apjomiem oglekļa cenas pieauguma dēļ vai aplēses par ietekmi uz attiecīgo iekārtu rentabilitāti.

Lai izvērtētu, kāda ietekme ir izmaksu pieaugumam, kas radies Kopienas sistēmas dēļ, cita starpā var izmantot aplēses par zaudētajiem pārdošanas apjomiem oglekļa cenas dēļ vai aplēses par ietekmi uz attiecīgo nozaru rentabilitāti.

Pamatojums

Lai nodrošinātu juridisku un ekonomisku noteiktību, šis periods jāpagarina līdz 5 gadiem un pirmais novērtējums jāveic 2009. gada 30. jūnijā. Ir ļoti grūti paredzēt, kā pārskatītā ES emisiju tirdzniecības sistēma ietekmēs tās ES nozares, uz kurām attieksies šī sistēma. Ja tirgus informācija rāda, ka oglekļa pārvirze notiek nozarē, kas līdz tam netika uzskatīta par tādu, kas varētu būt pakļauta oglekļa pārvirzes riskam, jābūt iespējai novērst šo situāciju, negaidot nākamo pārskatu pēc 5 gadiem. Šis grozījums nodrošina, ka tiks ņemta vērā nākotnes tirgus struktūra un oglekļa emisju apjoms, kā arī ražojumu pārvadāšanas izmaksas (izšķirošs faktors jautājumā par oglekļa emisiju pārvirzēm).

Grozījums Nr.  45

Direktīvas priekšlikums – normatīvs grozījumu akts

1. pants – 8. punkts

Direktīva 2003/87/EK

10.b pants – 1. punkts – ievaddaļa

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Ne vēlāk kā 2011. gada 11. jūnijā Komisija, ņemot vērā starptautisko sarunu iznākumu un to, kā tas ļaus samazināt siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisijas pasaulē, pēc apspriešanās ar visiem attiecīgajiem sociālajiem partneriem, iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei ziņojumu, kurā analizēts stāvoklis energoietilpīgās nozarēs un apakšnozarēs, par kurām konstatēts, ka tajās pastāv ievērojams CO2 emisiju pārvirzes risks. Ziņojumam pievieno attiecīgus priekšlikumus, tostarp, piemēram, šādus:.

Līdz 2010. gada janvārim Komisija, ņemot vērā starptautisko sarunu iznākumu un to, cik lielā mērā šis nolīgums atbilst Ia pielikumā noteiktajiem kritērijiem, iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei priekšlikumu par nozarēm un apakšnozarēm, kuras uzskatāmas par tādām, kurām draud oglekļa emisiju pārvirze. Šīs nozares vai apakšnozares nosaka, apspriežoties ar sociālajiem partneriem, skartajām ieinteresētajām pusēm, Eiropas Parlamentu un Padomi, ņemot vērā iespēju, ka var neizdoties noslēgt starptautisku nolīgumu par obligātu oglekļa emisiju samazināšanu.

Pamatojums

Termiņam jābūt agrākam, lai nodrošinātu paredzamību nozarēm, kuras var skar oglekļa emisiju pārvirze.

Noslēdzamajam nolīgumam ir jāparedz uzskaitāmi un pārbaudāmi mērķi un Komisijas ierosinātajai emisiju samazināšanai līdzvērtīgs samazinājums.

Parlaments un Padome ir jāinformē par Komisijas priekšlikumu un jāsaņem šo iestāžu piekrišana priekšlikumam, un nozares un apakšnozares, kuras skar oglekļa emisiju pārvirze, jānosaka, apspriežoties ar ieinteresētajām pusēm.

Grozījums Nr.  46

Direktīvas priekšlikums – normatīvs grozījumu akts

1. pants – 8. punkts

Direktīva 2003/87/EK

10.b pants – 2. punkts

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Apsverot lietderīgos pasākumus, ņem vērā arī visus saistošus nozaru nolīgumus, kuru rezultātā iespējams emisijas pasaulē samazināt tādā mērā, lai efektīvi novērstu klimata pārmaiņu problēmas; nolīgumiem jābūt tādiem, kurus iespējams uzraudzīt un pārbaudīt un kuros paredzēti obligāti piemērošanas mehānismi.”

Nosakot lietderīgos pasākumus un nozares, kurās saskaņā ar 10.a pantu (8. un 9. punktu) pastāv ievērojams CO2 emisiju pārvirzes risks, noteicošā loma ir saistošiem nozaru nolīgumiem, kuru rezultātā iespējams emisijas pasaulē samazināt tādā mērā, lai efektīvi novērstu klimata pārmaiņu problēmas; nolīgumiem jābūt tādiem, kurus iespējams uzraudzīt un pārbaudīt un kuros paredzēti obligāti piemērošanas mehānismi.

Grozījums Nr.  47

Direktīvas priekšlikums – normatīvs grozījumu akts

1. pants – 9. punkts

Direktīva 2003/87/EK

11. pants – 2. punkts – 2. daļa

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Iekārtai, kas pārstāj darboties, bezmaksas kvotas vairāk nepiešķir.

Iekārtai, kas pārstāj darboties, bezmaksas kvotas vairāk nepiešķir, un tai ir jāatdod neiztērētās kvotas vai līdzvērtīgs līdzekļu apjoms atbildīgajām iestādēm. Komisija uzrauga šī noteikuma īstenošanu dalībvalstīs un nodrošina, lai tiktu pienācīgi piemēroti valsts atbalsta un konkurences noteikumi, jo īpaši lai nepieļautu dominējoša stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu. Šajā nolūkā Komisija ik pēc trīs mēnešiem publicē enerģētikas produktu galapatēriņa cenas, kuras iedala pēc uzņēmuma, nozares un dalībvalsts. Komisijas publicētajās galapatēriņa cenās atsevišķi norāda ES ETS sistēmas daļu.

Grozījums Nr.  48

Direktīvas priekšlikums – normatīvs grozījumu akts

1. pants – 9. punkts

Direktīva 2003/87/EK

11.a pants – 1. punkts

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1. Pirms spēkā stājies plānotais starptautiskais nolīgums par klimata pārmaiņām un pirms uzsākta 28. panta 3. un 4. punkta piemērošana, piemēro šā panta 2. līdz 7. punktu.

1. Pirms spēkā stājies plānotais starptautiskais nolīgums vai jebkurš starptautisks nozaru nolīgums par klimata pārmaiņām un pirms uzsākta 28. panta 3. un 4. punkta piemērošana, piemēro šā panta 2. līdz 7. punktu. Taču no šī panta piemērošanas jomas izslēdz tīras attīstības mehānismu un kopīgi īstenojamu projektu kredītus nozarēs, kurās pastāv oglekļa emisiju pārvirzes risks.

Grozījums Nr.  49

Direktīvas priekšlikums – normatīvs grozījumu akts

1. pants – 9. punkts

Direktīva 2003/87/EK

11.a pants – 7. punkts