ZIŅOJUMS par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par barības laišanu tirgū un lietošanu

15.10.2008 - (COM(2008)0124 – C6‑0128/2008 – 2008/0050(COD)) - ***I

Lauksaimniecības un lauku attīstības komiteja
Referents: Friedrich-Wilhelm Graefe zu Baringdorf

Procedūra : 2008/0050(COD)

Dokumenta lietošanas cikls sēdē

Dokumenta lietošanas cikls :

A6-0407/2008

Iesniegtie teksti :

A6-0407/2008

Debates :

PV 05/02/2009 - 3
CRE 05/02/2009 - 3

Balsojumi :

PV 05/02/2009 - 5.5
Balsojumu skaidrojumi
Balsojumu skaidrojumi

Pieņemtie teksti :

P6_TA(2009)0050

EIROPAS PARLAMENTA NORMATĪVĀS REZOLŪCIJAS PROJEKTS
PASKAIDROJUMS
PROCEDŪRA

EIROPAS PARLAMENTA NORMATĪVĀS REZOLŪCIJAS PROJEKTS

par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par barības laišanu tirgū un lietošanu

(COM(2008)0124 – C6‑0128/2008 – 2008/0050(COD))

(Koplēmuma procedūra, pirmais lasījums)

Eiropas Parlaments,

– ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Eiropas Parlamentam un Padomei (COM(2008)0124),

– ņemot vērā EK līguma 251. panta 2. punktu, 37. pantu un 152. panta 4. punkta b) apakšpunktu, saskaņā ar kuriem Komisija iesniedza Parlamentam priekšlikumu (C6-0128/2008),

– ņemot vērā Reglamenta 51. pantu,

– ņemot vērā Lauksaimniecības un lauku attīstības komitejas ziņojumu (A6-0407/2008),

1. apstiprina grozīto Komisijas priekšlikumu;

2. prasa Komisijai vēlreiz ar to apspriesties, ja tā ir paredzējusi būtiski grozīt šo priekšlikumu vai to aizstāt ar citu tekstu;

3. uzdod priekšsēdētājam nosūtīt Parlamenta nostāju Padomei un Komisijai.

Grozījums Nr. 1

Regulas priekšlikums

17. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(17) Govju sūkļveida encefalopātijas (GSE) un dioksīna krīzes rezultātā 2002. gadā ir ieviesta prasība norādīt visu barības maisījuma sastāvā esošo barības sastāvdaļu svara procentu. Vienlaikus pārtikas un barības nekaitīguma līmenis ir ievērojami uzlabojies Regulas (EK) Nr. 178/2002 (EK) un Nr. 183/2005 un to īstenošanas pasākumu pieņemšanas rezultātā, t.i., pievēršoties barības un pārtikas apritē uzņēmēju atbildībai, uzlabotajai izsekojamības sistēmai, HACCP principa ieviešanai barības nozarē un norādījumiem par labu higiēnas praksi barības nozares uzņēmumos. Šie pozitīvie sasniegumi, kas parādās paziņojumos pārtikas un barības agrā brīdinājuma sistēmai, pamato, ka prasība norādīt svara procentu visām barības maisījuma sastāvā esošajām barības sastāvdaļām ir jāatceļ. Precīzu procentuālo vērtību var sniegt brīvprātīgi.

(17) Govju sūkļveida encefalopātijas (GSE) un dioksīna krīzes rezultātā 2002. gadā pēc Eiropas Parlamenta ierosmes ir ieviesta prasība norādīt visu barības maisījuma sastāvā esošo barības sastāvdaļu svara procentu. Pārtikas un barības nekaitīguma līmenis ir ievērojami uzlabojies Regulas (EK) Nr. 178/2002 (EK) un Nr. 183/2005 un to īstenošanas pasākumu pieņemšanas rezultātā, t.i., pievēršoties barības un pārtikas apritē uzņēmēju atbildībai, uzlabotajai izsekojamības sistēmai, HACCP principa ieviešanai barības nozarē un norādījumiem par labu higiēnas praksi barības nozares uzņēmumos. Šie pozitīvie sasniegumi, kas parādās paziņojumos pārtikas un barības agrā brīdinājuma sistēmai, pamato, ka prasība norādīt svara procentu visām barības maisījuma sastāvā esošajām barības sastāvdaļām ir jāatceļ. Precīzu procentuālo vērtību var sniegt brīvprātīgi, tomēr tā jāpaziņo iestādēm un pēc pieprasījuma būtu jāsniedz ieinteresētiem patērētājiem.

Pamatojums

Jādod iespēja veikt atklātu norādi par barības sastāvdaļām tādējādi, ka pamatotu aizdomu gadījumā nodrošina pieeju šiem datiem, lai gan to norādes uz etiķetēm ir tikai brīvprātīgas.

Grozījums Nr. 2

Regulas priekšlikums

19. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(19) Dažās jomās, kur ražotājam nav obligāti jānorāda marķējumā datus, pircējam jābūt iespējai pieprasīt papildinformāciju. Turklāt norāde par barības maisījuma sastāvā esošajām sastāvdaļām dilstošā secībā pēc svara jau sniedz nozīmīgu informāciju par produkta sastāvu. Ņemot vērā jaunumus Kopienas tiesību aktos, kas dod lielākas garantijas attiecībā uz konkrētu HACCP, izsekojamību, stingriem higiēnas noteikumiem un Kopienas norāžu izstrādi par labu higiēnas praksi, ražotājam jāatļauj noraidīt pieprasījumu, ja tas uzskata, ka pieprasīto datu izpaušana būtu tā intelektuālā īpašuma tiesību pārkāpums. Tas neietekmētu pārtiku un pārtikas nekaitīgumu, jo kompetentajām iestādēm vienmēr ir tiesības uzzināt visu barības sastāvdaļas precīzas procentuālās vērtības.

(19) Dažās jomās, kur ražotājam nav obligāti jānorāda marķējumā datus, pircējam jābūt iespējai pieprasīt papildinformāciju. Jāaizsargā ražotāja intelektuālā īpašuma tiesības, tomēr būtu jāatļauj diapazons +/- 15 % no norādītā daudzuma. Turklāt norāde par barības maisījuma sastāvā esošajām sastāvdaļām dilstošā secībā pēc svara jau sniedz nozīmīgu informāciju par produkta sastāvu.

Pamatojums

Paredzot +/– -15 % diapazonu barības maisījumu kvantitatīvā sastāva norādei, ir nodrošināta atbilstība EKT lēmumam par barības maisījumu marķēšanu, kā arī pienācīgi ņemtas vērā ražotāju intereses. Tomēr regulas priekšlikumā paredzot papildu tiesības noraidīt informācijas pieprasījumu, pamatojoties uz „komercnoslēpumu“ vai „intelektuālā īpašuma tiesībām“, šim noteikumam zūd jēga.

Grozījums Nr. 3

Regulas priekšlikums

19.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(19a) Gadījumā, ja 3. kategorijas dzīvnieku miltus Regulas (EK) Nr. 1774/2002 nozīmē no tādu dzīvnieku kaušanas atlikumiem, kas ir piemēroti lietošanai cilvēku pārtikā, ar noteiktiem, Regulā (EK) Nr. 1774/2002 un Regulā (EK) Nr. 999/2001 paredzētiem nosacījumiem var izmantot par barības izejmateriālu neatgremotājiem dzīvniekiem, uz barības maisījumiem jānodrošina nepārprotams dzīvnieku miltu marķējums.

Pamatojums

Komisija ir pieteikusi Regulas (EK) Nr. 999/2001 grozījumu, kura rezultātā var tikt atļauti 3. kategorijas dzīvnieku milti noteiktā barībā, kas paredzēta neatgremotājiem dzīvniekiem. Šādā gadījumā būtu — papildus izejmateriālu uzskaitījumam saskaņā ar 17. panta noteikumiem — jānodrošina dzīvnieku miltu marķējums barības maisījumos.

Grozījums Nr. 4

Regulas priekšlikums

20. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(20) Eiropas Parlamenta un Padomes 2002. gada 7. maija Direktīva 2002/32/EK par nevēlamām vielām dzīvnieku barībā neregulē tādas barības marķēšanu, kurā ir pārmērīgs nevēlamu vielu sastāvs. Tāpēc jānosaka adekvāti noteikumi, lai nodrošinātu, ka tiek ievērots atšķaidīšanas aizliegums saskaņā ar Direktīvas 2002/32/EK 5. pantu, un lai nepieļautu, ka apritē nonāk noteiktas produkcijas partijas, kas paredzētas detoksikācijai vai atkritumu savākšanai.

Pamatojums

Piesārņota barība nedrīkst nokļūt pārtikas apritē.

Grozījums Nr. 5

Regulas priekšlikums

25. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(25) Moderni marķējumi veicina konkurētspējīgu tirgu, kurā dinamiski, efektīvi, novatoriski uzņēmēji spēj pilnībā izmantot marķējumu, lai pārdotu savus ražojumus. Gan attiecībā uz savstarpējiem darījumiem, ko veic uzņēmumi, ja barību iegādājas lopkopis, gan attiecībā starp ražotāju un lolojumdzīvnieku barības pircēju, moderna marķējuma mērķu sasniegšanā var lieti noderēt labas marķēšanas prakses kodeksi šajās divās jomās. Šie kodeksi varētu interpretēt tiesisko regulējumu brīvprātīgai marķēšanai.

(25) Moderni marķējumi veicina konkurētspējīgu tirgu, kurā dinamiski, efektīvi, novatoriski uzņēmēji spēj pilnībā izmantot marķējumu, lai pārdotu savus ražojumus. Gan attiecībā uz savstarpējiem darījumiem, ko veic uzņēmumi, ja barību iegādājas lopkopis, gan attiecībā starp ražotāju un lolojumdzīvnieku barības pircēju, moderna marķējuma mērķu sasniegšanā var lieti noderēt labas marķēšanas prakses kodeksi šajās divās jomās. Šie kodeksi ir piemērots instruments, kas palīdz uzņēmumiem īstenot noteikumus par barības marķēšanu.

Pamatojums

Jāuzsver, ka pamatnostādnes un rīcības kodeksi palīdz īstenot praksē tiesību aktu noteikumus. Tie drīkst atvieglot tās „brīvās jomas” interpretēšanu, kas paredzēta tiesību sistēmā, bet tie nav instruments, ar kuru piešķir lielāku elastīgumu.

Grozījums Nr. 6

Regulas priekšlikums

2. pants – 2. punkts – a apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(a) Direktīva 90/167/EEK;

(a) Direktīva 90/167/EEK, ar ko izklāsta nosacījumus, kuri Kopienā reglamentē ārstnieciskās dzīvnieku barības pagatavošanu, laišanu tirgū un lietošanu;

Pamatojums

Ierosinājums sniedz precizējumu.

Grozījums Nr. 7

Regulas priekšlikums

2. pants – 2. punkts – b apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(b) Direktīva 2002/32/EK;

(b) Direktīva 2002/32/EK par nevēlamām vielām dzīvnieku barībā;

Pamatojums

Ierosinājums sniedz precizējumu.

Grozījums Nr. 8

Regulas priekšlikums

2. pants – 2. punkts – f a apakšpunkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(fa) Eiropas Parlamenta un Padomes 2003. gada 22. septembra Regula (EK) Nr. 1831/2003 par dzīvnieku ēdināšanā lietotām piedevām

Pamatojums

Šai regulai jābūt spēkā, neskarot Regulu Nr. 1831/2003 par dzīvnieku ēdināšanā lietotām piedevām. Īpaši jāievēro, ka šajā regulā noteiktās prasības attiecībā uz barības laišanu tirgū nedrīkstētu ietekmēt minētajās regulās jau definētās īpašās prasības attiecībā uz piedevu laišanu tirgū vai radīt tiesisku nedrošību.

Grozījums Nr. 9

Regulas priekšlikums

2. pants – 2. punkts – f b apakšpunkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(fb) Padomes 2007. gada 28. jūnija Regula (EK) Nr. 834/2007 par bioloģisko ražošanu un bioloģisko produktu marķēšanu¹.

¹ OV L 189, 20.7.2007., 1. lpp.

Pamatojums

Šīs regulas prasības attiecībā uz barības laišanu tirgū nedrīkst nedz būt pretrunā ar citiem likumdošanas aktiem, kuri reglamentē piedevu un barības laišanu tirgū, nedz arī radīt nedrošību attiecībā uz tajos noteiktajām prasībām.

Grozījums Nr. 10

Regulas priekšlikums

2. pants – 3. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

3. Šī Regula neattiecas uz ūdeni, ko tiešā veidā uzņem dzīvnieki vai kas apzināti iekļauts barībā.

3. Šī Regula neattiecas uz ūdeni, ko tiešā veidā uzņem dzīvnieki vai kas apzināti iekļauts barībā. Tomēr tā attiecas uz barību, ko paredzēts izbarot, iemaisot ūdenī.

Pamatojums

Kaut arī šī regula neattiecas uz ūdeni, tomēr jāņem vērā, ka ir daudzi barības veidi, ko dzīvniekiem izbaro, iemaisot ūdenī. Tādā gadījumā runa ir par attiecīgu barības lietošanu, un to obligāti vajadzētu iekļaut šīs regulas darbības jomā.

Grozījums Nr. 11

Regulas priekšlikums

3. pants – 2. punkts – -a apakšpunkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(-a) „Perorāla dzīvnieku barošana” ir barības ievadīšana gastrointestinālajā traktā caur dzīvnieka muti, lai apmierinātu dzīvnieka ēdināšanas vajadzības un attiecīgi saglabātu veselu dzīvnieku produktivitāti.

Pamatojums

Modernā lopkopība neaprobežojas ar to, ka dzīvnieki saņem tradicionālo, ierasto barību, bet gan paredz dzīvnieku aktīvu vai pasīvu apgādi ar dažādām uzturvielām, kas veicina dzīvnieka optimāla fizioloģiskā un veselības stāvokļa uzturēšanu. Perorālo barošanu veido šīs dažādās metodes, tādēļ uz to attiecas šī regula.

Grozījums Nr. 12

Regulas priekšlikums

3. pants – 2. punkts – f apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(f) „Barības maisījums” ir barības sastāvdaļu sajaukums, ar barības piedevām vai bez tām, dzīvnieku barošanai kompleksās barības vai papildbarības veidā.

(f) „Barības maisījums” ir vismaz divu barības sastāvdaļu sajaukums, kurā ietilpst vai neietilpst barības piedevas un kurš paredzēts dzīvnieku barošanai kompleksās barības vai papildbarības veidā.

Grozījums Nr. 13

Regulas priekšlikums

3. pants – 2. punkts – g apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(g) „Kompleksā barība” ir barības maisījums, kura sastāvs ir pietiekams dienas devas nodrošināšanai.

(g) „Kompleksā barība” ir barības maisījums, kura sastāvs ir pietiekams, lai nodrošinātu dienas devu atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes 2003. gada 22. septembra Regulas (EK) Nr. 1831/2003 par dzīvnieku ēdināšanā lietotām piedevām¹ 2. panta 2. punkta f apakšpunktā noteiktajai definīcijai.

¹ OV L 268, 18.10.2003., 29. lpp.

Pamatojums

Definīcijā būtu jāizdara izmaiņas, lai nodrošinātu, ka tiek minētas visas sastāvdaļas, kas attiecas uz barības uzturvērtību. To var izdarīt, atsaucoties uz jēdziena „dienas deva” definīciju, kas sniegta Eiropas Parlamenta un Padomes 2003. gada 22. septembra Regulas (EK) Nr. 1831/2003 par dzīvnieku ēdināšanā lietotām piedevām2. panta 2. punkta f) apakšpunktā: "dienas deva" ir vidējais kopējais lopbarības daudzums, kas aprēķināts ar 12 % mitruma saturu un kas dienā vajadzīgs noteiktas sugas, vecuma kategorijas un produktivitātes dzīvniekam, lai pilnībā atbilstu visām prasībām;

Grozījums Nr. 14

Regulas priekšlikums

3. pants – 2. punkts – h apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(h) „Papildbarība” ir barības maisījums ar vismaz vienu barības sastāvdaļu, kurā ir augsts dažu vielu saturs, bet kurš sava sastāva dēļ ir pietiekams dienas devas nodrošināšanai tikai kopā ar citu barību.

(h) „Papildbarība” ir barības maisījums, kurā ir augsts dažu vielu saturs, bet kurš sava sastāva dēļ ir pietiekams dienas devas nodrošināšanai tikai kopā ar citu barību.

Pamatojums

Tā kā jēdziena „barības maisījums“ definīcijā teikts, ka tas ir „barības sastāvdaļu maisījums“, tad papildbarībā, ko definē kā barības maisījumu, taču nevar ietilpt tikai viena sastāvdaļa.

Grozījums Nr. 15

Regulas priekšlikums

3. pants – 2. punkts – h a apakšpunkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(ha) „Barības bagātinātājs” ir barība, kuru veido visu kategoriju barības piedevu maisījums, izņemot Regulas (EK) Nr. 183/2005 IV pielikuma 3. nodaļā minētās piedevas. Šajā maisījumā var ietilpt arī barības sastāvdaļas, taču tā sastāvs nav pietiekams dienas devas nodrošināšanai. Tā izmantošanas mērķis ir apmierināt dzīvnieku īslaicīgi paaugstinātas vai īpašas ēdināšanas vajadzības. To izbaro vai nu kopā ar dienas devu, vai atsevišķi, vai iemaisot ūdenī.

Grozījums Nr. 16

Regulas priekšlikums

3. pants – 2. punkts – k apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(k) „Nesējs” ir viela, ko izmanto barības piedevas šķīdināšanai, atšķaidīšanai, izkliedēšanai vai citāda veida fiziskai izmainīšanai, lai veicinātu tās pielietošanu, piemērošanu vai izmantošanu, nemainot tās funkcijas, un kas pašas nekādi neietekmē tehnoloģiskos procesus.

Pamatojums

Grozījuma mērķis ir vienkāršot tekstu un izvairīties no kļūdainas interpretācijas.

Grozījums Nr. 17

Regulas priekšlikums

3. pants – 2. punkts – o apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(o) „Partija” vai „sērija” ir produkcijas vienība, kas saražota vienā uzņēmumā un ko glabā kopā, izmantojot vienotus ražošanas parametrus vai virkne šādu vienību. Tā sastāv no identificējama barības daudzuma, kam ir noteiktas kopīgas īpašības, piemēram, izcelsme, veids, iepakojuma veids, iepakotājs, nosūtītājs vai marķējums.

(o) „Partija” vai „sērija” ir identificējams barības daudzums, kam ir kopīgas īpašības, piemēram, izcelsme, šķirne, iepakojuma veids, iepakotājs, nosūtītājs vai marķējums.

Grozījums Nr. 18

Regulas priekšlikums

3. pants – 2. punkts – p apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(p) „Marķēšana” ir vārdu, ziņu, preču zīmju, firmas zīmju, ilustrāciju vai simbolu saistīšana ar barību, novietojot šo informāciju uz jebkura tāda materiāla kā iepakojums, tvertne, norāde, etiķete, dokuments, riņķītis, apsējs vai internets, kas pievienots barībai vai attiecas uz to.

(p) „Marķēšana” ir vārdu, ziņu, preču zīmju, firmas zīmju, ilustrāciju vai simbolu, kas attiecas uz konkrēto barību, novietošana uz iepakojuma, dokumenta, tvertnes, norādes, etiķetes, riņķīša, apsēja, kas pievienots šai barībai, vai internetā.

Pamatojums

Marķēšanas definīcijā izmantojot apzīmējumu „jebkura tāda materiāla“, šie noteikumi netīši varētu uzlikt saistības veikt pārāk plaša spektra marķēšanu, un tā vairs nepildītu galveno marķēšanas uzdevumu, proti, sniegt patērētājam informāciju par attiecīgo izstrādājumu, lai dotu izvēles iespējas.

Grozījums Nr. 19

Regulas priekšlikums

3. pants – 2. punkts – q apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(q) „Marķējums” ir jebkura etiķete, zīmols, zīme, ilustratīvs vai cits aprakstošs materiāls, kas uzrakstīts, uzdrukāts, uzkrāsots ar šablonu, iezīmēts, iespiests vai uzspiests uz barības tvertnes vai pievienots tai.

Pamatojums

Šajā regulā izmantotajos marķēšanas principos ir ņemts vērā tas, ka uz barības iepakojuma marķējuma ir redzama tikai daļa no informācijas, ko piegādātājs sniedz klientam. Lai uzlabotu informācijas plūsmu un mērķtiecīgāk informētu marķējuma adresātu, jāizmanto virkne papildu līdzekļu. Ir jānodrošina atbilstība starp jēdzienu „marķējums“ un „marķēšana“ definīcijām.

Grozījums Nr. 20

Regulas priekšlikums

3. pants – 2. punkts – r a apakšpunkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(ra) „Pirmreizēja laišana tirgū“ ir barības izstrādājuma pirmreizēja laišana tirgū pēc tā izgatavošanas vai ievešanas.

Pamatojums

Pirmreizēja laišana tirgū — šis princips pirmo reizi tika izmantots Regulā Nr. 1831/2003 par barības piedevām un ir izrādījies iedarbīgs līdzeklis, lai barības ražotāju un lopkopju ciešo un mijiedarbīgo attiecību kontekstā nodrošinātu pienācīgu atbildību un tiesisko pienākumu ievērošanu. Ir svarīgi iekļaut šo definīciju regulā, lai skaidri definētu dažādo barības nozares uzņēmumu atbildības jomas.

Grozījums Nr. 21

Regulas priekšlikums

4. pants – 2. punkts – a apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(a) tā ir nebojāta, atbilst savam mērķim un tai ir nevainojama un tirgus prasībām atbilstoša kvalitāte;

(a) tā ir nebojāta, bez piemaisījumiem, atbilst savam mērķim, un tai ir nevainojama un tirgus prasībām atbilstoša kvalitāte;

Pamatojums

Jēdziens „īsts” var radīt pārpratumus. Grozījumā ierosinātais apzīmējums „bez piemaisījumiem” ir izmantots 1979. gada 2. aprīļa Direktīvas 79/373 par barības maisījumu tirdzniecību 3. pantā.

Grozījums Nr. 22

Regulas priekšlikums

5. pants – 2. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

2. Barības ražotājiem par oficiālās kontroles veikšanu atbildīgajām iestādēm jānodrošina pieeja jebkurai informācijai par tirgū laistās barības sastāvu vai norādītajām īpašībām, kas ļauj pārbaudīt marķējumā norādītās informācijas precizitāti.

2. Par pirmreizējo laišanu tirgū atbildīgā persona nodrošina, ka par oficiālās kontroles veikšanu atbildīgajām iestādēm ir pieejama visa informācija par tirgū laistās barības sastāvu vai norādītajām īpašībām, lai varētu pārbaudīt marķējumā norādītās informācijas precizitāti.

Pamatojums

Apzīmējuma „barības ražotāji“ vietā ir piemērotāk izmantot „pirmreizēja laišana tirgū“, jo persona, kas atbild par Regulas (EK) Nr. 178/2002 17., 18., un 20. pantā paredzēto noteikumu īstenošanu, ir barības importētājs, nevis ražotājs.

Grozījums Nr. 23

Regulas priekšlikums

5. pants – 2.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

2.a Saskaņā ar 2. punktu iegūto informāciju kompetentās iestādes var nodot tālāk patērētājiem, ja tās, apsverot gan ražotāju, gan patērētāju pamatotās intereses, uzskata, ka informācijas tālāknodošanai ir dibināts pamats. Attiecīgā gadījumā iestāde paredz informāciju sniegt ar priekšnoteikumu, ka jāparaksta konfidencialitātes deklarācija.

Pamatojums

Grozījuma Nr. 11 teksts mainīts pēc diskusijām komitejā. Barības sastāvdaļu atklātā norāde jānodrošina tādējādi, ka pamatotu aizdomu gadījumā šiem datiem ir garantēta pieeja, lai gan norādes uz etiķetēm ir tikai brīvprātīgas.

Grozījums Nr. 24

Regulas priekšlikums

6. pants – virsraksts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Aizliegšana

Aizliegtās vielas

Grozījums Nr. 25

Regulas priekšlikums

6. pants – 2. punkts – 1. apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

2. Īpaši ņemot vērā zinātniskas liecības, tehnoloģisko progresu, paziņojumus saskaņā ar pārtikas un barības ātrās reaģēšanas sistēmu vai oficiālo kontroļu rezultātus saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 882/2004, Komisija pieņem tādu sastāvdaļu sarakstu, kuras aizliegts laist tirgū vai izmantot dzīvnieku barošanai.

2. Īpaši ņemot vērā zinātniskas liecības, tehnoloģisko progresu, paziņojumus saskaņā ar pārtikas un barības ātrās reaģēšanas sistēmu vai oficiālo kontroļu rezultātus saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 882/2004, Komisija pieņem II a pielikumā norādīto vielu sarakstu, kuras aizliegts laist tirgū vai izmantot dzīvnieku barošanai.

Pamatojums

Aizliegto vielu saraksts līdzīgi kā izmantojamo vielu gadījumā ir jāiekļauj pašā regulā, respektīvi, tās pielikumā, nevis atsevišķā tekstā (pašlaik — Lēmumā 2004/217/EK).

Grozījums Nr. 26

Regulas priekšlikums

6. pants – 2. punkts – 2.a daļa (jauna)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Steidzamu iemeslu dēļ Komisija var izmantot 29. panta 4. punkta a) apakšpunktā minēto steidzamības procedūru, lai nodrošinātu augstu patērētāju aizsardzības līmeni.

Pamatojums

Patērētāju aizsardzības interesēs Komisijai būtu nepieciešama iespēja attiecībā uz noteiktām vielām dzīvnieku barībā noteikt aizliegumu, kurš uzreiz stājas spēkā. Šādos gadījumos būtu jāpiemēro steidzamības procedūra.

Grozījums Nr. 27

Regulas priekšlikums

7. pants

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Saskaņā ar 29. panta 2. punktā minēto procedūru Komisija var pieņemt vadlīnijas, kas skaidro barības sastāvdaļu, barības piedevu un veterināro medikamentu atšķirības.

Saskaņā ar 29. panta 4. punktā minēto procedūru Komisija var pieņemt vadlīnijas, kas skaidro barības sastāvdaļu, barības piedevu un veterināro medikamentu atšķirības.

Pamatojums

Tā kā, skaidrojot šīs regulas darbības jomu, šiem pasākumiem ir vispārējs raksturs un tie ir paredzēti šīs regulas nebūtisku elementu grozīšanai, inter alia to papildinot, tie jāpieņem saskaņā ar regulatīvo kontroles procedūru, kas paredzēta Lēmuma 1999/468/EK 5.a pantā.

Grozījums Nr. 28

Regulas priekšlikums

8. pants

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Neskarot nosacījumus, kas paredzēti regulā, kas piešķir atļauju attiecīgajai barības piedevai, papildbarības saturā nav iekļautas barības piedevas, kas pārsniedz attiecīgo fiksēto maksimālo saturu kompleksajā barībā vairāk nekā 100 reižu, vai kokcidiostatu un histomonostatu gadījumā — vairāk nekā piecas reizes.

Neskarot izmantošanas nosacījumus, kas paredzēti regulā, ar ko piešķir atļauju attiecīgajai barības piedevai, papildbarības, piemēram, spaiņos pildītu laizāmo minerālvielu, sastāvā iekļauto barības piedevu daudzums nedrīkst pārsniegt attiecīgo maksimāli atļauto daudzumu kompleksajā barībā vairāk kā 100 reižu vai kokcidiostatu un histomonostatu gadījumā — vairāk kā piecas reizes.

Grozījums Nr. 29

Regulas priekšlikums

10. pants – 4. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

4. Ja Komisijai, pamatojoties uz pieejamo zinātnisko un tehnisko informāciju, ir pamats uzskatīt, ka īpašās barības lietojums, iespējams, neatbilst konkrētajam paredzētajam īpašajam barošanas mērķim vai ka tā var radīt nelabvēlīgu ietekmi uz dzīvnieku un cilvēku veselību, vidi un dzīvnieku labturību, Komisija trīs mēnešu laikā nosūta Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādei („iestāde”) novērtējuma pieprasījumu un attiecīgo dokumentāciju. Iestāde sešu mēnešu laikā pēc pieprasījuma saņemšanas sniedz atzinumu. Šo termiņu pagarina ikreiz, kad iestāde pieprasa pieteikuma iesniedzējam papildinformāciju.

4. Ja 29. pantā minētajai Komitejai, pamatojoties uz pieejamo zinātnisko un tehnisko informāciju, ir pamats uzskatīt, ka īpašās barības lietojums, iespējams, neatbilst konkrētajam paredzētajam īpašajam barošanas mērķim vai ka tā var radīt nelabvēlīgu ietekmi uz dzīvnieku un cilvēku veselību, vidi un dzīvnieku labturību, Komisija saskaņā ar 29. panta 3. punktā minēto regulatīvo procedūru trīs mēnešu laikā nosūta Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādei („iestāde”) novērtējuma pieprasījumu un attiecīgo dokumentāciju. Iestāde sešu mēnešu laikā pēc pieprasījuma saņemšanas sniedz atzinumu. Šo termiņu pagarina ikreiz, kad iestāde pieprasa pieteikuma iesniedzējam papildinformāciju.

Pamatojums

Referenta ierosinātais grozījums Nr. 16 paredz ikvienai dalībvalstij tiesības iesniegt pārbaudei dokumentāciju par īpašu barošanas mērķi.

Lai nodrošinātu ES līmeņa saskaņošanu un visu dalībvalstu iesaistīšanos apspriedēs pirms dokumentācijas iesniegšanas Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādē (EFSA), visām dalībvalstīm ir jāparedz tiesības sniegt ieteikumu attiecībā uz dokumentu iesniegšanu EFSA, taču attiecīgā lēmuma pieņemšanai jābūt Pārtikas aprites un dzīvnieku veselības pastāvīgās komitejas kompetencē.

Grozījums Nr. 30

Regulas priekšlikums

11. pants – 3. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

3. Ja barību pārdod distanciālās saziņas veidā, kā definēts Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 97/7/EK 2. pantā, šajā regulā prasītajiem obligātajiem marķējuma datiem jābūt redzamiem tālpārdošanas uzņēmuma informācijas materiālos, vai šie dati jādara pieejami, izmantojot citus piemērotus līdzekļus. Jebkurā gadījumā 15. panta d), e) un f) apakšpunktā, kā arī 17. panta d) un e) apakšpunktā minēto datu norāde kļūst obligāta tikai tad, kad notiek barības nosūtīšana.

Pamatojums

Īpašā darījumu veida gadījumā, kad barības tirdzniecībā izmanto tālpārdošanas metodi, barība tiek pārdota tad, kad tā vēl nav saražota, tādēļ pārdošanas brīdī vēl nav pieejami visi marķēšanas dati (piemēram, partijas numurs, neto svars vai derīguma beigu termiņš). Turklāt nav iespējams sniegt precīzu sastāvu ieasiņošanas vai pārdošanas brīdī, jo tobrīd barības maisījumus uzlabo un tāpēc sastāvs katrreiz mainās.

Grozījums Nr. 31

Regulas priekšlikums

12. pants – 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1. Barības ražotājs ir atbildīgs par marķējumā norādītajiem datiem un nodrošina to esību un nemainīgu precizitāti.

1. Persona, kas atbild par pirmreizējo laišanu tirgū, ir atbildīga par marķējumā norādītajiem datiem un nodrošina to esību un saturisko precizitāti.

Pamatojums

Piemērotāks ir pirmreizējās tirgū laišanas princips, jo tad tas attiecas arī uz importētu barību, par kuru saskaņā ar Pārtikas aprites pamatregulas (Regula (EK) Nr. 178/2002) 17., 18. un 20. pantu ir atbildīgs importētājs, nevis ražotājs.

Grozījums Nr. 32

Regulas priekšlikums

12. pants – 5. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

5. Uzņēmumos, kas ir to pārziņā, uzņēmēji, kas iesaistīt barības apritē, nodrošina obligāto marķējuma datu nosūtīšanas iespēju visā pārtikas apritē, lai ļautu sniegt informāciju galapatērētājam saskaņā ar šo regulu.

5. Uzņēmumos, kas ir to pārziņā, uzņēmēji, kas iesaistīt barības apritē, nodrošina obligāto marķējuma datu nosūtīšanu visā pārtikas apritē, lai ļautu sniegt informāciju galapatērētājam saskaņā ar šo regulu.

Pamatojums

Informācijas sniegšana visā pārtikas apritē ir viens no pamatnosacījumiem izsekojamībai un pārtikas nekaitīgumam saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 178/2002.

Grozījums Nr. 33

Regulas priekšlikums

13. pants – 1. punkts – b apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(b) par marķējumu atbildīgā persona pēc kompetentās iestādes pieprasījuma sniedz zinātnisku pamatojumu apgalvojuma patiesīgumam, izmantojot publiski pieejamus zinātniskus pierādījumus vai dokumentētus uzņēmuma veiktus pētījumus, par kuriem ir iespējams veikt zinātnisku pārbaudi. Zinātniskais pamatojums ir pieejams brīdī, kad barību laiž tirgū. Vēlāk patērētājiem ir tiesības no kompetentās iestādes saņemt zinātniskā pamatojuma kopsavilkumu vai, pastāvot pamatotām aizdomām par maldinošu apgalvojumu, lūgt, lai iestāde pieprasa ražotājam iesniegt šādu pamatojumu.

Lai garantētu pienācīgu zinātnisko kvalitāti un saskaņotu īstenošanu, Komisija definē pamatnostādnes par prasībām, kas attiecināmas uz zinātnisko pamatojumu izstrādi un dokumentāciju. Minētajās pamatnostādnēs aplūko arī zinātnisko pamatojumu novērtēšanas procedūras, ko īsteno, kompetentajām uzraudzības iestādēm veicot pārbaudes. Pamatnostādnes pieņem saskaņā ar 29. panta 2. punktā minēto konsultēšanās procedūru.

Pamatojums

Lielākas pārredzamības labad Komisijai noteikti jāiztrādā pamatnostādnes, kurās noteikts, kā drīkst pamatot apgalvojumus par kādu sastāvdaļu. Kopējā tirgus darbības kontekstā būtu visai nelietderīgi atstāt zinātniskā pamatojuma interpretāciju un īstenošanu vienīgi dalībvalstu uzraudzības iestāžu kompetencē (kas bieži vien ir reģionu vai apgabalu līmenī).

Grozījums Nr. 34

Regulas priekšlikums

13. pants – 1. punkts – b a apakšpunkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(ba) ja apgalvojums attiecas vai var attiekties uz konkrētu kādas piedevas funkciju atbilstoši funkcionālo grupu definīcijām Regulas (EK) Nr. 1831/2003 I pielikumā, tad šīs piedevas klātbūtne barībā iedarbīgā koncentrācijā uzskatāma par pietiekamu pamatojumu apgalvojuma patiesumam. Ja apgalvojumā minētā funkcija nav saistīta vai nevar būt saistīta ar konkrētu piedevu, tad jāveic apgalvojuma zinātniskā pamatojuma novērtēšana atbilstoši Komisijas 2008. gada 25. aprīļa Regulai (EK) Nr. 429/2008, ar ko paredz sīki izstrādātus noteikumus, lai piemērotu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1831/2003 attiecībā uz pieteikumu sagatavošanu un noformēšanu un barības piedevu novērtēšanu un apstiprināšanu¹.

¹ OV L 133, 22.5.2008, 1. lpp.

Pamatojums

Ar barības piedevām saistīti apgalvojumi, kuri attiecināti uz barības sastāvdaļām, jāatļauj tikai tad, ja tos — sniedzot informāciju par nekaitīgumu un iedarbību — var pamatot atbilstoši prasībām, kas attiecas uz apgalvojumiem par barības piedevām. Savukārt, ja apgalvojums attiecas uz barības sastāvā piemērotā koncentrācijā esošu barības piedevu, tad zinātniskais pamatojums nebūtu vajadzīgs.

Grozījums Nr. 35

Regulas priekšlikums

13. pants – 2. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

2. Neskarot 1. punktu, apgalvojumi par barības optimizāciju un fizioloģiskā stāvokļa atbalstu vai aizsardzību ir atļauti, ja to pamatā nav farmakoloģiska vai imunoloģiska iedarbība.

2. Neskarot 1. punktu, apgalvojumi par barības optimizāciju un fizioloģiskā stāvokļa atbalstu vai aizsardzību ir atļauti, ja to pamatā nav farmakoloģiska vai specifiski imunoloģiska iedarbība.

Pamatojums

Principā jābūt iespējamiem apgalvojumiem par vispārēju imunoloģisku iedarbību, ja tos var pierādīt 1. punkta nozīmē. Tas attiecas tikai un vienīgi uz tādiem vispārīgiem apgalvojumiem kā „stiprina imūnsistēmu”, bet ne uz apgalvojumiem par to, ka barība novērsīs, ārstēs vai izārstēs slimību (kā tas ir vakcinācijas gadījumā), ko nepārprotami izslēdz 3. punkta noteikumi.

Grozījums Nr. 36

Regulas priekšlikums

14. pants – 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1. Visi obligātie marķējuma dati ir skaidri redzami, salasāmi un neizdzēšami norādīti pamanāmā vietā uz iepakojuma, konteinera vai uz tam piestiprinātas etiķetes vismaz tās dalībvalsts valodā, kurā barību laiž tirgū, vai vienā no šīs dalībvalsts oficiālajām valodām.

1. Ja barību pārdod barības apritē iesaistītam tirgus dalībniekam, tad pircējam vispiemērotākajā veidā dara zināmus marķējuma obligātos datus. Šos datus salasāmi un saprotami norāda vismaz tās dalībvalsts valodā, kurā barību laiž tirgū, vai vienā no šīs dalībvalsts oficiālajām valodām.

Pamatojums

No vienas puses, šķiet piemēroti norādīt datus uz iesaiņojuma, ja barību nepārdod barības apritē iesaistītam tirgus dalībniekam (piem., privātam pircējam); tomēr, no otras puses, tas ne vienmēr tā ir attiecībā uz tirdzniecību (barības aprītē iesaistītiem tirgus dalībniekiem). Pēdējā minētajā gadījumā dati būtu jāsniedz vispiemērotākajā veidā.

Grozījums Nr. 37

Regulas priekšlikums

14. pants – 2. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

2. Obligātie marķēšanas dati ir viegli atpazīstami un tos neaizsedz nekāda cita informācija. To attēlojuma krāsa, burti un lielums neaizsedz un neuzsver nevienu informācijas daļu, ja vien šādas atšķirības nav paredzētas, lai pievērstu uzmanību brīdinājumiem.

2. Ja barību pārdod personai, kura nav pārtikas apritē iesaistīts tirgus dalībnieks, tad visi obligātie marķējuma dati ir skaidri redzami, salasāmi un neizdzēšami jānorāda pamanāmā vietā uz iepakojuma, konteinera vai tam piestiprinātas etiķetes vai pievienotā dokumentā tās dalībvalsts oficiālajā valodā, kur barību laiž tirgū. Obligātie marķēšanas dati ir viegli atpazīstami un tos neaizsedz nekāda cita informācija. To attēlojuma krāsa, burti un lielums neaizsedz un neuzsver nevienu informācijas daļu, ja vien šādas atšķirības nav paredzētas, lai pievērstu uzmanību brīdinājumiem.

Pamatojums

Skatīt 14. panta 1. punkta grozījuma pamatojumu.

Grozījums Nr. 38

Regulas priekšlikums

14. pants – 3. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

3. Specifikācijas prasības, kas paredzētas 1. un 2. punktā, var iekļaut minēto Kopienas kodeksu 26. pantā.

3. Specifikācijas prasības, kas paredzētas 1. un 2. punktā, var iekļaut minēto Kopienas kodeksu 26. pantā. Kodeksos konkrēti jānosaka, kādā veidā norādāmi marķējuma obligātie dati.

Pamatojums

Labas marķēšanas prakses kodekss Komisijai jāpieņem saskaņā ar 29. pantu.

Grozījums Nr. 39

Regulas priekšlikums

15. pants – c apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(c) Ja pieejams, uzņēmuma apstiprinājuma numurs, kas piešķirts saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1774/2002 17. pantu vai Regulas (EK) Nr. 183/2005 10. pantu. Ja ražotājam ir vairāki numuri, tas lieto numuru, kas iegūts saskaņā ar Regulu 183/2005.

(c) Uzņēmuma apstiprinājuma numurs, kas piešķirts saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1774/2002 17. pantu vai Regulas (EK) Nr. 183/2005 10. pantu. Ja ražotājam ir vairāki numuri, tas lieto numuru, kas iegūts saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 183/2005. Kompetentā iestāde uzņēmumam, kas reģistrēts saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 183/2005, pēc ražotāja pieprasījuma piešķir identifikācijas numuru saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 183/2005 V pielikuma II nodaļā paredzēto formātu.

Pamatojums

Uzņēmumu apstiprinājuma un identifikācijas numuri būtu jānorāda vienotā formātā, kā to paredz Direktīva 95/69/EK un 98/51/EK. Apstiprinājuma numurus saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 183/2005 par barības higiēnas prasībām izsniedz vienotā formātā, bet tādus neizsniedz lolojumdzīvnieku barības ražotājiem uzņēmumiem, kuri nav pakļauti apstiprināšanas prasībām šīs regulas izpratnē. Pēc attiecīgo ražotāju pieprasījuma šāds numurs būtu jāizsniedz, lai nodrošinātu vienotu identifikāciju un ražojumu izsekojamību.

Grozījums Nr. 40

Regulas priekšlikums

16. pants – 3. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

3. Ja barības sastāvdaļas nosaukums atbilst kādam no 25. pantā minētajā Kopienas reģistrā iekļautajiem nosaukumiem, bet par marķējumu atbildīgā persona nepiemēro attiecīgos noteikumus, tas ir skaidri jānorāda uz etiķetes.

Pamatojums

Reģistrā nosaka kvalitātes kritērijus noteiktām izejvielām (piem., olbaltumvielu saturu kviešu klijās). Ja ražotājs izmanto tādus reģistra jēdzienus, kuros nav norādes par kvalitāti, tas skaidri jānorāda (piem., kviešu klijas; „cietes saturs zemāks par x %”).

Grozījums Nr. 41

Regulas priekšlikums

17. pants – 2. punkts – b apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(b) ja barības maisījumā iekļauto barības sastāvdaļu svara procentuālā daļa nav norādīta marķējumā, ražotājs pēc pieprasījuma nodrošina informāciju par kvantitatīvo sastāvu +/- 15 % diapazonā no vērtības atkarībā no barības sastāva, izņemot gadījumus, kad uzskata, ka šī informācija ir komercnoslēpums un ka tās izpaušana būtu ražotāja intelektuālā īpašuma tiesību pārkāpums;

(b) ja produktīviem dzīvniekiem paredzētā barības maisījumā iekļauto barības sastāvdaļu svara procentuālā daļa nav norādīta marķējumā, ražotājs pircējam pēc pieprasījuma nodrošina informāciju par kvantitatīvo sastāvu +/- 15 % diapazonā no vērtības atbilstoši barības sastāvam;

Pamatojums

Ierosinātais regulējums pircējam paredz tiesības saņemt informāciju, bet pārdevējam, pateicoties noteikumam par 15 % diapazonu, garantē pietiekamu komercnoslēpuma aizsardzību saistībā ar ražojuma sastāvu un marķēšanu. Tomēr pircēja tiesības nevajag vēl vairāk ierobežot. Informācijas izpaušanai nevajadzētu būt atkarīgai no pārdevēja iegribām. Tādēļ teikuma pēdējā daļa jāsvītro.

Grozījums Nr. 42

Regulas priekšlikums

17. pants – 2.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

2.a Saņemot pamatotu pieprasījumu, kompetentās iestādes 2. punkta b) apakšpunktā minēto informāciju par kvantitatīvo sastāvu var nodot tālāk patērētājiem, ja tās, apsverot gan ražotāju, gan patērētāju pamatotās intereses, uzskata, ka informācijas tālāknodošanai ir dibināts pamats. Attiecīgā gadījumā iestāde paredz informāciju sniegt ar priekšnoteikumu, ka jāparaksta konfidencialitātes deklarācija.

Pamatojums

Grozījuma mērķis ir precizējums, un tas izstrādāts diskusijās komitejā un ar Komisiju.

Barības sastāvdaļu atklātā norāde jāgarantē tādējādi, ka, pastāvot pamatotām aizdomām, jābūt iespējai šo informāciju iegūt.

Grozījums Nr. 43

Regulas priekšlikums

19. pants – ievaddaļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

19. pants

Lolojumdzīvnieku barības marķējumā jābūt norādītam bezmaksas tālruņu numuram, pa kuru pircējs var iegūt informāciju papildus obligātajiem datiem:

Lolojumdzīvnieku barības marķējumā jānorāda par marķējuma datiem atbildīgās personas bezmaksas informācijas avoti (piemēram, tālruņa numurs, elektroniskā pasta adrese, interneta adrese), kur pircējs papildus obligātajiem datiem var sasakaņā ar savām tiesībām iegūt šādu informāciju:

Pamatojums

Bezmaksas tālruņa numurs būtu uzskatāms par papildu iespēju patērētājam iegūt papildu informāciju par produkta sastāvu. Taču jo īpaši mazajiem un vidējiem uzņēmumiem nav iespējams nodrošināt šādu papildu pakalpojumu 23 oficiālajās valodās, lai „ gaidīšanas režīmā“ sniegtu informāciju pa tālruni, bieži vien par visai specifiskiem jautājumiem. Tādēļ par marķēšanu atbildīgajai personai jādod iespēja izvēlēties saziņas veidu (piemēram, tālruni, pastu, internetu).

Grozījums Nr. 44

Regulas priekšlikums

19. pants – 1.a daļa (jauna)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Šā panta a) un b) apakšpunktā minēto informāciju sniedz, neskarot tiesības neizpaust tuvākus datus, ja tie ir komercnoslēpums vai to izpaušana būtu intelektuālā īpašuma tiesību pārkāpums.

Pamatojums

Ar šo tiek pielāgots referenta ierosinātais grozījums Nr. 23, norādot piemērus, kādā veidā var sazināties ar atbildīgo personu, un atsaucoties uz inteletuālā īpašuma tiesībām.

Bez tam ir nepieciešams noteikumu punkts, kas paredz intelektuālā īpašuma tiesību aizsardzību.

Grozījums Nr. 45

Regulas priekšlikums

20. pants – 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1. Papildus 15., 16. , 17. un 18. pantā paredzētajām vispārīgajām prasībām, barība, kurā nevēlamo vielu saturs pārsniedz Direktīvā 2002/32/EK noradīto pieļaujamo saturu, marķē ar uzrakstu „… (nevēlamās(-o) vielas(-u) apzīmējums(-i) saskaņā ar Direktīvas 2002/32/EK I pielikumu) saturs barībā pārsniedz pieļaujamo līmeni; paredzēta tikai apstiprinātām detoksikācijas iestādēm”. Šādas iestādes apstiprina, pamatojoties uz Regulas (EK) Nr. 183/2005 10. panta 2. vai 3. punktu.

1. Papildus 15., 16., 17. un 18. pantā paredzētajām prasībām barību, kurai nav tiesību aktos noteiktu Eiropas specifikāciju VI a pielikuma izpratnē, marķē atbilstoši minētajā pielikumā noteiktajām prasībām.

Pamatojums

Lai tiktu ievēroti barības nekaitīguma standarti, obligāti jānodrošina, ka visi par barību uzskatāmie izstrādājumi atbilst barību reglamentējošiem noteikumiem. 20. panta darbības jomas ierobežošana, attiecinot to tikai uz produktiem, kuros nevēlamo vielu saturs pārsniedz Direktīvā 2002/32/EK noteikto maksimālo pieļaujamo līmeni, var radīt situāciju, ka regula neattieksies uz tādiem jauniem barības nekaitīguma standartiem, kurus pieņems, pamatojoties nevis uz Direktīvu 2002/32/EK, bet gan uz citu juridisko pamatu.

Grozījums Nr. 46

Regulas priekšlikums

20. pants – 2. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

2. Ja piesārņojumu paredzēts samazināt vai likvidēt attīrot, piesārņoto barību marķē ar papilduzrakstu „…(nevēlamās(-o) vielas(-u) apzīmējums(-i) saskaņā ar Direktīvas 2002/32/EK I pielikumu) saturs barībā pārsniedz pieļaujamo līmeni, lietot kā barību tikai pēc atbilstošas attīrīšanas”.

2. Komisija VI a pielikumā var izdarīt grozījumus, lai to pielāgotu tiesiskajām prasībām jaunu standartu izveides gadījumā.

Pamatojums

Grozījums Nr. 47

Regulas priekšlikums

21. pants – 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1. Šīs regulas 15. panta c), d) un e) apakšpunktā un 16. panta 2. punktā minētā informācija netiek pieprasīta, ja pircējs pirms katra darījuma ir rakstiski apliecinājis, ka nepieprasa šo informāciju. Darījumu drīkst veidot vairāki sūtījumi.

1. Šīs regulas 15. panta c) un d) apakšpunktā un 16. panta 2. punktā minētā informācija netiek pieprasīta, ja pircējs pirms katra darījuma ir rakstiski apliecinājis, ka nepieprasa šo informāciju. Darījumu drīkst veidot vairāki sūtījumi.

Pamatojums

Atkāpe nedrīkst attiekties uz 15. panta e) apakšpunktu. Barības lietotājam nepieciešama informācija par neto daudzumu, ko cietajiem produktiem izsaka masas vienībās, bet šķidrajiem produktiem - masas vai tilpuma vienībās;

Grozījums Nr. 48

Regulas priekšlikums

21. pants – 3. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

3. Neskarot Regulas (EK) Nr. 183/2005 I pielikumu, šīs regulas 15. panta c), d) un e) apakšpunktā un 16. panta 2. punktā minētā informācija nav obligāta barības sastāvdaļām, kas nesatur barības piedevas, izņemot konservantus vai skābbarības piedevas, un ko uzņēmējs, kas iesaistīts barības apritē, ražo un piegādā saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 183/2005 5. panta 1. punktu barības patērētājam lietošanai savā saimniecībā.

3. Neskarot Regulas (EK) Nr. 183/2005 I pielikumu, šīs regulas 15. panta c) un d) apakšpunktā un 16. panta 2. punktā minētā informācija nav obligāta barības sastāvdaļām, kas nesatur barības piedevas, izņemot konservantus vai skābbarības piedevas, un ko uzņēmējs, kas iesaistīts barības apritē, ražo un piegādā saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 183/2005 5. panta 1. punktu barības patērētājam lietošanai savā saimniecībā.

Pamatojums

Noteikumam par izņēmumu nav jāatiecas uz 15. panta e) apakšpunktu, jo barības lietotājiem ir vajadzīgi šādi dati: cietiem produktiem — masas vienībās izteikta neto masa, savukārt šķidrumiem — masas vienībās izteikta neto masa vai neto tilpums.

Grozījums Nr. 49

Regulas priekšlikums

21. pants – 7. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

7. Lolojumdzīvnieku barības daudzumu, kas nepārsniedz attiecīgās dzīvnieku sugas dienas devu, ko pārdod iepakojumā ar vairākām tvertnēm, 15. panta b), c) un f) apakšpunktā un 17. panta 1. punkta c), e) un f) apakšpunktā minēto informāciju var norādīt tikai uz iepakojuma, nevis uz katras tvertnes.

7. Lolojumdzīvnieku barībai, ko pārdod iepakojumā ar vairākām tvertnēm, 15. panta b), c) un f) apakšpunktā un 17. panta 1. punkta b), c), e) un f) apakšpunktā minēto informāciju var norādīt tikai uz ārējā iepakojuma, nevis uz katras tvertnes.

Pamatojums

Referenta ierosinātais grozījums Nr. 24 būtu jāprecizē, lai nodrošinātu, ka atsevišķās porcijas ir jāmarķē ar noteiktu patērētāju informāciju (kompleksā/kombinētā barība, sugas, kam tā paredzēta, partijas/sērijas numurs, neto masa, minimālais glabāšanas termiņš), bet ne ar visām obligātajām marķēšanas prasībām.

Ir pietiekami, ja marķē norādījumus pareizai lietošanai (17. panta 1. punkta b) apakšpunkts, t.i., norādījumi par izbarošanu) tikai uz ārējā kopējā iesaiņojuma, jo multipakas lolojumdzīvnieku īpašnieki iegādājas tikai pēc tam, kad ir izmēģinājuši atsevišķu iepakojumu.

Grozījums Nr. 50

Regulas priekšlikums

21. pants – 8.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

8.a 15. panta e), f) un g) apakšpunktā un 16. panta 1. un 2. punktā minētās prasības nav obligātas, ja tiek izmantoti agrorūpnieciskajā pārstrādē iegūti augu vai dzīvnieku izcelsmes blakusprodukti, kuru mitruma saturs pārsniedz 50 %.

Pamatojums

Spēkā esošā Regula 96/25/EK (6. panta 3. punkta b) apakšpunkts) paredz, ka barībai ar augstu mitruma saturu (piemēram, rāceņu blakusprodukti, mitras izspaidas un raugs, kartupeļu blakusprodukti) netiek prasīts marķējums.

Minētā barība, kurā ir augsts mitruma saturs, sāktu sadalīties un kļūtu nederīga jau pirms analīžu rezultātu saņemšanas. Lietotāju vidū šāda barība ir visai pieprasīta. Tādēļ būtiskas ir tikai ziņas par barības veidu un tirdzniecības nosaukumu.

Grozījums Nr. 51

Regulas priekšlikums

22. pants – 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1. Papildus obligātajiem marķēšanas prasībām, barības maisījumu marķējumā var iekļaut arī brīvprātīgos marķēšanas datus ar nosacījumu, ka tiek ievēroti 11. pantā paredzētie vispārīgie principi.

1. Papildus obligātajiem marķēšanas datiem barības vai barības maisījumu marķējumā saistībā ar 14. pantā paredzētajiem obligātajiem datiem var iekļaut arī brīvprātīgos marķēšanas datus ar nosacījumu, ka tiek ievēroti 11. pantā paredzētie vispārīgie principi.

Pamatojums

Ar šo grozījumu tiek skaidrots, ka noteikumi par obligāto marķēšanu neliedz ražotājiem sniegt papildu informāciju par produktu, piemēram, reklamēšanas datus, informāciju par jaunu produkta sastāvu, jauna veida vai cita izmēra iepakojumiem vai patērētāju testos iegūtus produkta novērtējumus, atsevišķi, nevis šajā pamanāmajā vietā.

Ja neveic šo grozījumu, 22. pants varētu nejauši ierobežot brīvprātīgi sniegtās produkta informācijas diapazonu.

Grozījums Nr. 52

Regulas priekšlikums

22. pants – 2. punkts – ievaddaļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

2. Papildu brīvprātīgajā marķējumā drīkst iekļaut tikai šādus datus:

2. Papildu brīvprātīgajā marķējumā konkrēti drīkst iekļaut šādus datus:

Pamatojums

Brīvprātīgajā marķējumā iekļaujamās informācijas sarakstu nevajag ierobežot. Jāļauj norādīt arī tādus datus, kas nav uzskaitīti šajā sarakstā, ja tie nav pretrunā ar maldināšanas aizliegumu (22. panta 1. punkts saistībā ar 11. pantu).

Grozījums Nr. 53

Regulas priekšlikums

22. pants – 2. punkts – d a apakšpunkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(da) norāde par sagremojamo cieti un kopproteīnu;

Pamatojums

Ražotājs var sniegt arī šos pircējam svarīgos datus.

Grozījums Nr. 54

Regulas priekšlikums

22. pants – 2. punkts – h a apakšpunkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(ha) konkrētu vielu klātbūtne/neesamība;

Grozījums Nr. 55

Regulas priekšlikums

25. pants – 2.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(2.a) Personai, kas ir atbildīga par tādas barības sastāvdaļas pirmreizēju laišanu tirgū, kura vēl nav iekļauta reģistrā, nekavējoties jāreģistrē tās lietošana un jāpieprasa tās iekļaušana reģistrā saskaņā ar 27. panta 1. punktu.

Pamatojums

Grozījuma Nr. 25 teksts mainīts pēc diskusijām ar Komisiju.

Reģistrs ir nevis oficiāli atzīts „pozitīvais saraksts”, bet gan to sagatavo nozare uz savu atbildību. Tomēr, ja kāds ražotājs izmanto jaunu barības sastāvdaļu, tā ir jāiekļauj reģistrā, vienojoties ar tirgus dalībniekiem un kompetentajām iestādēm.

Grozījums Nr. 56

Regulas priekšlikums

26. pants – 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1. Komisija veicina divu Kopienas labas marķēšanas prakses kodeksu izstrādi (turpmāk „kodeksi”), no kuriem viens paredzēts lolojumdzīvnieku barībai, bet otrs — neproduktīviem dzīvniekiem. Tie norāda brīvprātīga marķējuma iespējas, kas paredzētas 22. pantā un atbalsta marķējuma pareizību.

1. Komisija veicina divu Kopienas labas marķēšanas prakses kodeksu izstrādi (turpmāk „kodeksi”), no kuriem viens paredzēts lolojumdzīvnieku barībai, bet otrs — produktīvo dzīvnieku barībai. Tie palīdz ražotājam īstenot praksē marķēšanas prasības un izskaidro kārtību, kādā notiek brīvprātīgā marķēšana saskaņā ar 22. panta noteikumiem.

Pamatojums

Jāuzsver, ka pamatnostādnes un rīcības kodeksi palīdz īstenot praksē tiesību aktu noteikumus. Tie drīkst atvieglot tās „brīvās jomas” interpretēšanu, kas paredzēta tiesību sistēmā, bet tos nedrīkst uztvert kā instrumentu, ar kuru piešķir lielāku elastīgumu.

Grozījums Nr. 57

Regulas priekšlikums

29. pants – 4.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

4.a Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Lēmuma 1999/468/EK 5.a panta 1., 2., 4. un 6. punktu un 7. pantu, ņemot vērā tā 8. pantu.

Pamatojums

Tiek ieviesta steidzamības procedūra, lai Komisija varētu saskaņā ar 6. panta noteikumiem noteikt aizliegumu, kurš uzreiz stājas spēkā.

Grozījums Nr. 58

Regulas priekšlikums

30. pants – ievaddaļa (jauna)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Regulu (EK) Nr. 1831/2003 groza šādi.

Grozījums Nr. 59

Regulas priekšlikums

30. pants – -1. punkts (jauns)

Regula (EK) Nr. 1831/2003

2. pants – 2. punkts


Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(-1) Regulas 2. panta 2. punktam pievieno šādus apakšpunktus:
	(o) „Marķēšana” ir vārdu, ziņu, preču zīmju, firmas zīmju, ilustrāciju vai simbolu, kas attiecas uz konkrēto barību, novietošana uz iepakojuma, dokumenta, tvertnes, norādes, etiķetes, riņķīša, apsēja, kas pievienots šai barībai, vai internetā.
	(p) „Marķējums” ir jebkura etiķete, zīmols, zīme, ilustratīvs vai cits aprakstošs materiāls, kas uzrakstīts, uzdrukāts, uzkrāsots ar šablonu, iezīmēts, iespiests vai uzspiests uz barības tvertnes vai pievienots tai.

Pamatojums

Ir lietderīgi nodrošināt atbilstību starp Regulā (EK) Nr. 1831/2003 noteiktajām marķēšanas prasībām un šajā regulā izmantoto marķēšanas informācijas sniegšanas koncepciju, jo tās ir savstarpēji saistītas. To var panākt, iekļaujot Regulā (EK) Nr. 1831/2003 jēdzienu „marķējums“ un „marķēšana“ definīcijas.

Grozījums Nr. 60

Regulas priekšlikums

30. pants – 1. punkts

Regula (EK) Nr. 1831/2003

16. pants – 1. punkts


Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
Regulas (EK) Nr. 1831/2003 16. pantu groza šādi:	Regulas 16. pantu groza šādi:
(1) Minētā panta 1. punktu groza šādi.	(1) Minētā panta 1. punktu groza šādi.
	(-a) Ievadteikumu aizstāj ar šādu:
	„1. Barības piedevu vai piedevu premiksu laist tirgū ir atļauts tikai tad, ja Kopienā reģistrēts ražotājs, fasētājs, importētājs, pārdevējs vai izplatītājs pārtikas apritē iesaistītajam tirgus dalībniekam sniedz šādu marķēšanas informāciju:”
(a) Punkta d) apakšpunktu aizstāj ar šādu tekstu:	(a) Punkta d) apakšpunktu aizstāj ar šādu tekstu:
‘(d) ja vajadzīgs, saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 183/2005 10. pantu uzņēmumam, kas ražo vai laiž tirgū barības piedevu vai premiksu, piešķirtais apstiprinājuma numurs*;	„(d) ja vajadzīgs, saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 183/2005 10. pantu uzņēmumam, kas ražo barības piedevu vai premiksu un ir atbildīgs par marķēšanas informāciju, piešķirtais apstiprinājuma numurs*;
----------------------------------------	----------------------------------------
* OV L 35, 8.2.2005., 1. lpp.”.	* OV L 35, 8.2.2005., 1. lpp.”.
(b) Pievieno šādu daļu:	(b) Pievieno šādu daļu:
„Premiksu gadījumā b), d), e) un g) apakšpunkts neattiecas uz saturā esošām barības piedevām.”	„Premiksu gadījumā b), d), e) un g) apakšpunkts attiecas tikai uz premiksiem, nevis uz jebkurām saturā esošām barības piedevām.”

Pamatojums

Grozījums Nr. 61

Regulas priekšlikums

30. pants – 2. punkts

Regula (EK) Nr. 1831/2003

16. pants – 3. punkts


Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
„3. Papildus 1. punktā minētajai informācijai, uz tās barības piedevas iepakojuma vai konteinera, kas pieder III pielikumā noteiktajai funkcionālajai grupai, vai tāda premiksa, kas satur piedevu, kura pieder III pielikumā noteiktajai funkcionālajai grupai, iepakojuma vai konteinera jābūt minētajā pielikumā norādītajai informācijai, kas sniegta labi redzamā, skaidri salasāmā un neizdzēšamā veidā.”	„3. Attiecībā uz barības piedevām, kas pieder kādai no III pielikumā minētajām funkcionālajām grupām, vai premiksiem, kas satur kādai no III pielikumā minētajām funkcionālajām grupām piederošu piedevu, pārtikas apritē iesaistītajam tirgus dalībniekam, kurš iegādājas attiecīgo izstrādājumu, papildus 1. punktā minētajai informācijai jāsniedz minētajam pielikumam atbilstoši marķēšanas dati.
	Piedevu un premiksu obligātos marķēšanas datus var papildināt arī ar brīvprātīgiem datiem ar noteikumu, ka tiek ievēroti vispārīgie principi, kas minēti Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. .../... [par barības laišanu tirgū un lietošanu] 11. un 13. pantā.
	Apzīmējot funkcionālo grupu, tās nosaukuma vietā var izmantot arī saīsinājumu.”

Pamatojums

Ir lietderīgi nodrošināt atbilstību starp Regulā 1831/2003 noteiktajām marķēšanas prasībām un šajā regulā izmantoto marķēšanas informācijas sniegšanas koncepciju, jo tās ir savstarpēji saistītas.

Grozījums Nr. 62

Regulas priekšlikums

30. pants – 3. punkts

Regula (EK) Nr. 1831/2003

16. pants – 4. punkts


Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
„4. Turklāt attiecībā uz premiksiem uz etiķetes skaidri norāda vārdu „Premikss” (ar drukātiem burtiem) un norāda nesējvielu; attiecībā uz barības sastāvdaļām saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. …/… [par barības laišanu tirgū un lietošanu] 17. panta 1. punkta e) apakšpunktu*.	„4. Turklāt attiecībā uz premiksiem uz etiķetes skaidri norāda vārdu „Premikss” (ar drukātiem burtiem) un norāda nesējvielu saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. …/… [par barības laišanu tirgū un lietošanu] 17. panta 1. punkta e) apakšpunktu*.

Pamatojums

Grozījums Nr. 63

Regulas priekšlikums

30. pants – 3.a punkts (jauns)

Regula (EK) Nr. 1831/2003

16. pants – 4.a punkts (jauns)


Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(3.a) pievieno šādu 4.a punktu:
	„Komisija ierosina izstrādāt Kopienas labas marķēšanas prakses kodeksu. Šī prakse attiecas uz visu ar marķēšanu saistīto darbības jomu. Kodekss veicina marķēšanas atbilstības uzlabošanu visās aprites stadijās.
	Uz kodeksa izveidi un iespējamiem grozījumiem attiecas 16.a pantā paredzētā procedūra.”

Pamatojums

Grozījums Nr. 64

Regulas priekšlikums

30. pants – 1.a punkts (jauns)

Regula (EK) Nr. 1831/2003

16.a pants (jauns)


Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(1.a) Iekļauj šādu 16.a pantu:
	„16.a pants
	Reģistra un kodeksa izveide
	1. Komisija nodrošina kodeksa izstrādi un grozījumu veikšanu:
	(a) apspriežoties ar visiem Eiropas barības aprites nozares piemērotajiem pārstāvjiem un citām iesaistītajām pusēm, piemēram, barības patērētājiem;
	(b) sadarbojoties ar dalībvalstu kompetentajām iestādēm un attiecīgos gadījumos ar iestādi;
	(c) ņemot vērā attiecīgu pieredzi no iestādes izdotiem atzinumiem un zinātnes un tehnikas attīstību.
	2. Komisija apstiprina reģistru, kodeksu projektus un grozījumu projektus saskaņā ar 22. panta 2. punktā minēto procedūru ar noteikumu, ka tiek izpildīti šādi nosacījumi:
	(a) tie ir izstrādāti saskaņā ar 1. punktu;
	(b) to saturs ir praktiski izmantojams visā Kopienā nozarēs, uz kurām tie attiecas; kā arī
	(c) tie ir piemēroti attiecīgo mērķu īstenošanai.
	3. Komisija publicē reģistra un kodeksu nosaukumus un atsauces Eiropas Savienības Oficiālā Vēstneša C sērijā.”

Pamatojums

Atbilstoši pārējiem 30. panta grozījumiem tādi paši noteikumi attiecībā uz labas marķēšanas prakses kodeksu izstrādi šajā regulā būtu jāiekļauj Regulā (EK) Nr. 1831/2003. Tas nozares uzņēmumiem un iestādēm varētu būt labākais risinājums attiecībā uz īstenošanas problēmām, kā uzsvērts apsvērumos.

Grozījums Nr. 65

Regulas priekšlikums

33. pants

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Pārejas pasākumus pieņem saskaņā ar 29. panta 3. punktā minēto procedūru

Pasākumus, kas paredzēti šīs regulas nebūtisku noteikumu grozīšanai, to attiecīgi papildinot, pieņem saskaņā ar regulas 29. panta 4. punktā minēto procedūru.

Grozījums Nr. 66

Regulas priekšlikums

34. pants – 2. daļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

To sāk piemērot divpadsmit mēnešus pēc publicēšanas dienas.

To sāk piemērot divpadsmit mēnešus pēc spēkā stāšanās dienas; tomēr neproduktīvo dzīvnieku barībai, kuru pirmo reizi tirgū laiž trīsdesmit sešu mēnešu laikā pēc publicēšanas dienas, piemēro 17. panta 3. punktā minētos pasākumus.

Pamatojums

Ņemot vērā lolojumdzīvnieku barības ilgo glabāšanas termiņu (piemēram, konservētu barību var izmantot 24 mēnešus, zivju barību — pat 5 gadus), Komisijas ierosinātais 12 mēnešu pārejas periods nav reāls.

Lolojumdzīvnieku barības ražotāji iegādājas etiķetes/iepakojumu lielos daudzumos, lai panāktu apjomradītu ekonomiju, un īsi pārejas periodi izraisītu to, ka tiek nevajadzīgi izšķērdēts šāds iepakojums/etiķetes vai jau iesaiņota lolojumdzīvnieku barība, un to nedrīkst pieļaut sakarā ar ekoloģijas apsvērumiem.

Grozījums Nr. 67

Regulas priekšlikums

34. pants – 2.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Attiecībā uz neproduktīvo dzīvnieku barību, ko pirmo reizi laiž tirgū, to sāk piemērot trīsdesmit sešus mēnešus pēc 17. panta 3. punktā minēto pasākumu publicēšanas dienas.

Pamatojums

Grozījums Nr. 68

Regulas priekšlikums

I pielikums – 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1. Barības sastāvdaļām, saskaņā ar labas ražošanas praksi, kā noteikts Regulā (EK) Nr. 183/2005 nedrīkst būt ķīmisku piemaisījumu, kas rodas ražošanas procesā un no pārstrādē izmantotajiem palīglīdzekļiem, ja vien 25. pantā minētājā reģistrā nav minēts konkrēts maksimālais daudzums.

1. Barības sastāvdaļās, ciktāl iespējams saskaņā ar labas ražošanas praksi, kā noteikts Regulā (EK) Nr. 183/2005, nedrīkst būt ķīmisku piemaisījumu, kas rodas ražošanas procesā, un pārstrādes palīglīdzekļu, ja vien 25. pantā minētajā reģistrā nav noteikts konkrēts maksimālais daudzums.

Pamatojums

Tehniskajiem noteikumiem par piemaisījumiem ir jāatbilst pārstrādes palīglīdzekļu definīcijai, kā noteikts Regulā (EK) Nr. 1831/2003. Praksē ir neiespējami nodrošināt, ka barība nesatur nekādus piemaisījumus. Tādējādi tas neietilpst pašlaik spēkā esošās Direktīvas 96/25/EK prasībās.

Grozījums Nr. 69

Regulas priekšlikums

I pielikums – 6. punkts – 4. ievilkums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

– 14 % citā barībā.

– 14 % pārējiem barības maisījumu veidiem.

Pamatojums

Mitruma saturs ir būtisks barības maisījumu, nevis barības gadījumā. Ja prasība norādīt mitruma saturu, kas pārsniedz 14 %, attiektos uz barību, tad lauksaimniekiem tiktu radīts papildu slogs, jo šī informācija būtu jānorāda attiecībā uz produktiem, kas novākti kā raža (piemēram, labības graudi, dārzeņi, rapšu sēklas). To tehniski nav iespējams realizēt. Ierosinātā grozījuma teksts atbilst formulējumam 1979. gada 2. aprīļa Direktīvas 79/373/EEK par barības maisījumu tirdzniecību pielikuma A daļas 2. punkta pēdējā ievilkumā.

Grozījums Nr. 70

Regulas priekšlikums

II a pielikums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

II a pielikums

6. panta 2. punktā minētais saraksts ar vielām, kuras aizliegts laist tirgū vai izmantot dzīvnieku ēdināšanai

Aizliegts laist tirgū vai izmantot dzīvnieku ēdināšanai šādas vielas:

1) izkārnījumus, urīnu, kā arī iztukšojot vai atdalot iegūtu gremošanas trakta saturu, neatkarīgi no apstrādes veida vai piemaisījumiem;

2) ar miecvielām apstrādātas dzīvnieku ādas un to atkritumus;

3) sēklas un citus augu pavairošanas materiālus, kas pēc novākšanas saistībā ar izmantošanas mērķi (pavairošanu) īpaši apstrādāti ar augu aizsardzības līdzekļiem, kā arī jebkādus iegūtos blakusproduktus;

4) koksni, tostarp zāģskaidas, un citus no koksnes iegūtus materiālus, kas apstrādāti ar koksnes aizsardzības līdzekļiem atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes 1998. gada 16. februāra Direktīvas 98/8/EK par biocīdo produktu laišanu tirgū¹ V pielikumam;

5) jebkādus atkritumus, kuri iegūti dažādās komunālo, sadzīves vai rūpniecības notekūdeņu attīrīšanas stadijās atbilstoši 2. pantam Padomes 1991. gada 21. maija Direktīvā 91/271/EEK par komunālo notekūdeņu attīrīšanu², neatkarīgi no tā, vai notikusi šo atkritumu tālāka pārstrāde, un neatkarīgi no notekūdeņu izcelsmes;

6) cietos sadzīves atkritumus, piemēram, mājturības atkritumus;

7) lauksaimniecības pārtikas rūpniecības izstrādājumu iepakojumu un iepakojuma daļas.

¹ OV L 123, 24.4.1998., 1. lpp.

² OV L 135, 30.5.1991., 40. lpp.

Pamatojums

Salīdzināt ar 6. panta 2. punkta grozījumu. Šis saraksts atbilst pašlaik spēkā esošajam aizliegto sastāvdaļu sarakstam Lēmumā 2004/217.

Grozījums Nr. 71

Regulas priekšlikums

V pielikums – I nodaļa – 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1. Turpmāk minētās piedevas iekļauj sarakstā, minot to nosaukumu, pievienoto daudzumu, identifikācijas numuru un attiecīgās grupas nosaukumu, kā paredzēts Regulas (EK) Nr. 1831/2003 I pielikumā, vai kategoriju „kokcidiostatu un histomonostatu gadījumā”:

1. Turpmāk minētās piedevas iekļauj sarakstā, minot to nosaukumu vai identifikācijas numuru, pievienoto daudzumu un attiecīgās grupas nosaukumu, kā paredzēts Regulas (EK) Nr. 1831/2003 I pielikumā, vai kategoriju „kokcidiostatu un histomonostatu gadījumā”:

Pamatojums

Barības piedevu var itin vienkārši atpazīt, ja norādīts tās nosaukums vai identifikācijas numurs. Prasība norādīt abus identifikācijas elementus ir lieka, tā rada nevajadzīgu marķēšanas slogu.

Grozījums Nr. 72

Regulas priekšlikums

V pielikums – I nodaļa – 1.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1.a Atkāpjoties no 1. punkta, barības piedevas nosaukuma vietā var norādīt aktīvās vielas nosaukumu.

Pamatojums

Barības piedevu gadījumā lauksaimniekiem būtisko informāciju drīzāk sniedz aktīvās vielas nosaukums (piemēram, „varš“, „D vitamīns“), nevis pašas piedevas nosaukums (piemēram, „Cupric chelate of amino acids hydrate“ vai „hydroxycholecalciferol“). Tas nepieciešams galvenokārt tādēļ, ka Komisijas priekšlikuma mērķis ir sniegt patērētājiem jēgpilnu informāciju.

Grozījums Nr. 73

Regulas priekšlikums

V pielikums – I nodaļa – 3. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

3. Uzņēmējs, kas iesaistīts barības apritē un kas laiž barību tirgū, pēc pircēja pieprasījuma dara zināmas barības piedevas, kuras nav minētas 1. punktā.

3. Uzņēmējs, kas iesaistīts barības apritē un kas laiž barību tirgū, pēc pircēja pieprasījuma dara zināmas barības piedevas, kuras nav minētas 1. punktā, un citus datus saskaņā ar 1. punkta noteikumiem.

Pamatojums

Pamatojoties uz 17. panta noteikumiem, vispārēja piekļuve datiem par barības sastāvu, kā arī par barības piedevu izmantošanu būtu jānodrošina pēc pieprasījuma arī tad, ja dati nav jānorāda etiķetē.

Grozījums Nr. 74

Regulas priekšlikums

VI pielikums – I nodaļa – 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1. Turpmāk minētās piedevas iekļauj sarakstā, minot to nosaukumu, pievienoto daudzumu, identifikācijas numuru un attiecīgās funkcionālās grupas nosaukumu, kā paredzēts Regulas (EK) Nr. 1831/ 2003 I pielikumā vai kategoriju „kokcidiostatu un histomonostatu gadījumā”:

1. Barības piedevas, kas atbilstoši Regulas (EK) Nr. 1831/2003 I pielikumam pieder pie funkcionālajām grupām „konservanti”, „krāsvielas”, „antioksidanti”, „vitamīni, provitamīni un noteiktas ķīmiskas vielas ar tiem līdzīgu iedarbību” vai „mikroelementu maisījumi”, attiecīgā gadījumā marķē ar šādu uzrakstu: „Satur ES atļautus konservantus, krāsvielas, antioksidantus, vitamīnus un mikroelementus”.

(a) piedevas, kurām ir noteikts maksimālais saturs,

(b) piedevas, kas pieder pie kategorijas „zootehniskas piedevas un „kokcidiostati un histomonostati”,

(c) piedevas, kas pieder pie kategorijas „uzturfizioloģiskās piedevas” funkcionālās grupas „urīnviela un tās atvasinājumi”, kā paredzēts Regulas (EK) Nr. 1831/2003 I pielikumā.

2. Barības piedevas, kas nav minētas 1. punktā, var brīvprātīgi norādīt tikpat pilnā veidā vai daļēji.

2. Barības piedevu funkcionālās grupas, kas nav minētas 1. punktā, var norādīt brīvprātīgi.

3. Ja uzturfizioloģisku barības piedevu marķējumā norāda brīvprātīgi, kā minēts Regulas (EK) Nr. 1831/2003 I pielikumā, jānorāda tā iekļaušanas līmenis.

3. Ja marķējumā ir īpaši norādīta kāda piedeva vai vairākas piedevas, tad to daudzumu barībā norāda saskaņā ar šīs regulas 26. pantā paredzēto kodeksu.

4. Ja piedevu, kas pieder pie vairākām funkcionālajām grupām, min brīvprātīgi, tad jānorāda attiecīgās barības pamatfunkcijai atbilstošā grupa.

4. Ziņas par citām sastāvā esošām piedevām patērētājam sniedz pēc pieprasījuma, kā noteikts šīs regulas 19. pantā.

4.a Pēc kompetentās iestādes pieprasījuma par marķēšanas datiem atbildīgā persona nekavējoties sniedz pilnīgu informāciju par visām lolojumdzīvnieku barības sastāvā esošajām piedevām.

Pamatojums

Saskaņā ar pašreizējiem ES tiesību aktiem konservantus, krāsvielas un antioksidantus norāda tā, kā ir ierosināts grozījumos. Tas ļauj lolojumdzīvnieku īpašniekiem noskaidrot, vai šādas vielas (patērētāju vispārējās interesēs) ir iekļautas, un viņi var lūgt attiecīgajam uzņēmumam sīkākas ziņas. Tas būtu jāpiemēro plašāk, iekļaujot arī vitamīnus un mikroelementus, jo arī attiecībā uz tiem pastāv vispārēja lolojumdzīvnieku īpašnieku ieinteresētība.

Grozījums Nr. 75

Regulas priekšlikums

VI pielikums – I nodaļa – 2.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

2.a Uzņēmējs, kas iesaistīts barības apritē un kas laiž barību tirgū, pēc pircēja pieprasījuma dara zināmas barības piedevas, kuras nav minētas 1. punktā, un citus datus saskaņā ar 1. punkta noteikumiem.

Pamatojums

Grozījums Nr. 76

Regulas priekšlikums

VI a pielikums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

VI a pielikums

Īpaši noteikumi barības nekaitīguma un aprites prasībām neatbilstošas barības marķēšanai

1. Barību, kurā nevēlamo vielu saturs pārsniedz Direktīvā 2002/32/EK norādīto pieļaujamo līmeni, marķē ar šādu uzrakstu: „... (nevēlamās(-o) vielas(-u) apzīmējums(-i) saskaņā ar Direktīvas 2002/32/EK I pielikumu) saturs barībā pārsniedz pieļaujamo līmeni; paredzēta tikai apstiprinātiem detoksikācijas uzņēmumiem”. Šādus uzņēmumus apstiprina, pamatojoties uz Regulas (EK) Nr. 183/2005 10. panta 2. vai 3. punktu.

Pamatojums

La panāktu atbilstību barības nekaitīguma standartiem, ir svarīgi nodrošināt, ka šādus produktus klasificē kā barību un uz tiem tādēļ attiecas tiesību akti barības jomā.

Tomēr, ja 20. panta darbības joma attiecas tikai uz produktiem, kuros pārsniegti piesārņojošo vielu robežlielumi, kas noteikti Direktīvā 2002/32/EK, tad 20. pants nevar aptvert pārtikas nekaitīguma standartus, kurus varētu ieviest vēlāk.

PASKAIDROJUMS

Komisijas priekšlikumā ir paredzēts pašos grozīt Eiropas tiesību normas attiecībā uz dzīvnieku barību. Šeit ir paredzēta gan likumdošanas vienkāršošana, gan arī dzīvnieku barības jomas tiesību normu pielāgošana noteikumiem attiecībā uz pārtiku. Tiesību akta priekšlikums centrējas uz šādiem šeit izklāstītiem elementiem.

1. Barības sastāvdaļu „atklāta norāde”

Izejvielu norādīšana, no kurām sastāv barības maisījums, un to precīza kvantitatīvā sastāva norādīšana („atklāta norāde”) bija viena no Eiropas Parlamenta galvenajām prasībām GSE krīzes rezultātā un saistībā ar GSE izmeklēšanas komitejas izvirzītajām prasībām Komisijai (sk. 1997. gada 19. februāra rezolūciju par GSE pagaidu izmeklēšanas komitejas secinājumiem).

Parlaments piešķir lielu nozīmi tam, ka patērētāji ir ne tikai pēc iespējas labāk jāaizsargā, bet gan viņiem ar skaidra un pārskatāma marķējuma palīdzību jādod iespēja lemt pašiem, kādas izcelsmes kādu pārtiku viņi gribētu izvēlēties, ņemot vērā pārtikas nekaitīguma un veselības apsvērumus. Tas attiecas arī uz lauksaimniekiem, kuriem arī, iegādājoties barības maisījumus, var vadīties no viennozīmīga marķējuma.

Komisija savā tiesību akta priekšlikumā attiecībā uz vēlāko Direktīvu Nr. 2002/2/EK par barības maisījumu apriti tā ierosināja atbilstošu priekšlikumu, kura bija paredzēts uzskaitīt sarakstā barības maisījumu sastāvdaļas, norādot precīzu svara procentuālo daļu. EP šos pasākumus apstiprināja pirmajā un otrajā lasījumā, toties Padomei bija lieli iebildumi pret atklāto norādi. Pēc tam Samierināšanas komitejā Padome un Parlaments panāca vienošanos, saskaņā ar kuru, no vienas puses, tiek paredzēta obligāta sastāvdaļu norādīšana uz marķējuma vai pavadzīmē, norādot visu sastāvdaļu svaru procentos, turklāt attiecībā uz minētajiem procentiem ir pieļaujama novirze ± 15 % apmērā no norādītā daudzuma (Direktīvas 2002/2/EK 1. panta 4. punkts). Savukārt pircējam ir tiesības pēc pieprasījuma uzzināt precīzu barības maisījuma sastāvu (Direktīvas 2002/3/EK 1. panta 1. punkts)[1].

Šo tiesību aktu noteikumu vēlāk uzņēmēji un vairākas dalībvalstis apstrīdēja EK Tiesā. Tomēr Tiesa savā 2005. gada 6. decembra nolēmumā viennozīmīgi apstiprināja direktīvas juridiskā pamata spēkā esamību un noraidīja lielāko daļu prasītāju iebildumu. Tikai vienā punktā Tiesa piekrita prasītāju argumentiem un uzskatīja, ka 1. panta 1. punktā noteiktais pienākums informēt klientus pēc pieprasījuma neatbilst direktīvā noteiktajam mērķim (veselības aizsardzība), pie tam EK Tiesa izvērtēja, kāda papildu nozīme precīzai informācijai pēc klienta pieprasījuma ir attiecībā uz veselības aizsardzību un kāds ir ar to saistītais ražotāju darba apjoms.

Likumdošanas procesā, kas pamatojas uz šo spriedumu[2] un ar ko groza Direktīvu 2002/2/EK, Parlaments un Padome vienojās, ņemot vērā pieteiktos ierosinājumus par visaptverošu tiesību aktu sistēmas pārkārtošanu attiecībā uz barības vielām, pamata aktā neveikt nekādus grozījumus ārpus tiesas sprieduma īstenošanas, jo „Padome un Eiropas Parlaments gaida, ka šajā sakarā atkārtoti pilnībā izvērtē jautājumu par tā dēvēto sastāvvielu atklātu norādi un ka Komisija izstrādā jaunus priekšlikumus, ievērojot gan lauksaimnieku interesi saņemt precīzu un detalizētu informāciju par barības maisījuma sastāvdaļām, gan ražotāju interesi pietiekami nosargāt uzņēmuma ražošanas noslēpumus”[3].

Tiesību akta priekšlikums tika izstrādāts šajā kontekstā. Tajā tiek paredzēts, ka sastāvdaļas jāuzrāda dilstošā secībā un ka svara procentuālo daļu var norādīt brīvprātīgi. Saskaņā ar 17. panta 2. punktu pircējs pēc pieprasījuma var saņemt no ražotāja datus par sastāvu. Tomēr saskaņā ar Komisijas priekšlikumu ražotājs var liegt iespēju saņemt šos datus, ja viņš „uzskata, ka šī informācija ir komercnoslēpums un ka tās izpaušana būtu ražotāja intelektuālā īpašuma tiesību pārkāpums”.

Referents aizstāv viedokli, ka, ievērojot EK Tiesas nolēmumu attiecībā uz barības marķēšanu, ir jāņem vērā, ka pircēja tiesības uz informāciju ir jārespektē tādā pat mērā kā ražotāja pamatotā ieinteresētība saglabāt savas tiesības uz intelektuālo īpašumu. Tomēr lēmumu par to, vai ir jāapmierina pircēja pieprasījums, nedrīkstētu atstāt tikai ražotāja ziņā.

„Atklātās norādes” princips saskaņā ar EK Tiesas nolēmumu un šo tiesību akta priekšlikumu jāinterpretē tā, ka attiecīgā gadījumā pircējam pēc pamatota pieprasījuma tiek dota principiāla iespēja saņemt informāciju tiesību aktos noteiktā procedūrā.

Ierosinātajos grozījumos saistībā ziņojuma projektu ir paredzētas šādas izmaiņas.

1. Visas sastāvdaļas obligāti norāda dilstošā secībā pēc to svara satura. Svara procentus norāda brīvprātīgi, izņemot gadījumus, kas minēti 17. panta 2. punkta 1. apakšpunktā.

2. Pircējam ir tiesības pieprasīt, lai ražotājs sniegtu informāciju par svara saturu. Šai informācijai jābūt precīzai, jo diapazons +/- 15% a posteriori, t.i., pēc ražošanas procesa, vairs nešķiet lietderīgs.

3. Ražotājs var atteikties sniegt informāciju, ja viņš var pamatoti pierādīt, ka tādējādi tiktu pārkāptas viņa intelektuālā īpašuma tiesības, t.i., ja viņš var pierādīt, ka viņam sakarā ar paša veiktu vai pasūtītu („iegādātu”) pētījumu patiešām pieder aizsargājams intelektuālais īpašums. Tomēr attiecībā uz barības maisījuma galvenajām sastāvdaļām, kuru saturs pārsniedz 2 % svara, šī iespēja ir izslēgta, jo šajā jomā saskaņā ar nozares datiem nav iespējama būtiska ieinteresētība par intelektuālo īpašumu.

4. Ja ražotājs izmanto savas tiesības atteikties atklāt datus par daudzumu svarā tādām sastāvdaļām, kas mazākas par 2 %, pircējs var vērsties pie kompetentās iestādes. Iestāde, no vienas puses, ir pilnvarota noskaidrot barības maisījuma sastāvu un, no otras puses, tā var pārbaudīt deklarētās intelektuālā īpašuma tiesības. Iestāde vajadzības gadījumā var noteikt, ka priekšnoteikums tam, lai pēc ražotāja izvirzīto pretenziju pārbaudes attiecībā uz viņa intelektuālā īpašuma aizsardzību tiktu sniegta informācija par precīzu barības sastāvu, ir parakstīta vienošanās par konfidencialitāti..

Komitejas pieņemtajā tekstā būtiski izmantota šāda pieeja. Tomēr tajā ir paredzēts, ka ražotājs/tirgotājs var atbildēt uz pircēja pieprasījumu par informāciju attiecībā uz barības maisījuma sastāvu ar diapazonu +/- 15 % no norādītā daudzuma.

Tā kā tas apmierina ražotāja ieienteresētību aizsargāt viņa intelektuālā īpašuma tiesības saskaņā ar EK Tiesas nolēmumu lietā C–421/06, klauzula, kas atļauj ražotājiem atteikties sniegt informāciju, atsaucoties uz intelektuālā īpašuma tiesību aizsardzību, tika atcelta.

2. Barības piedevu marķējums

Komisija ierosina noteikt obligātu marķēšanu tādām piedevām, kuru atļaušanai ir paredzēta robežvērtība vai kuru iedarbība ir zootehniska vai pret noteiktiem parazītiem. Pārējās piedevas var marķēt brīvprātīgi. Arī šeit papildus jau noteiktajam pēc pircēja pieprasījuma jāsniedz ziņas par piedevu izmantošanu. Referents ierosina precizēt šos noteikumus.

3. Pašregulācija kodeksu vai pamatnostādņu ietvaros

Likumdošanas pieredze attiecībā uz pārtikas higiēnu (Regula (EK) Nr. 852/2003 un Nr. 853/2003), kā arī uz dzīvnieku barības higiēnu (Regula (EK) Nr. 183/2005) rāda, ka pamatnostādnes un rīcības kodeksi, ko izstrādājusi nozare, var būtiski palīdzēt īstenot tiesību aktu noteikumus. Arī barības marķēšanas jomā šādas pamatnostādnes varētu dot būtisku ieguldījumu. Tomēr tiesību akta tekstā būtu nepārprotami jāuzsver, ka šīm pamatnostādnēm vai kodeksiem nav „kvazi likumdošanas” rakstura. Tiem ir tikai jāatvieglo direktīvas īstenošana praksē un vajadzības gadījumā jāinterpretē direktīvā paredzētās „brīvās jomas”, bet tos nedrīkst ļaunprātīgi izmantot ar nolūku vājināt normas, kas noteiktas tiesību aktos.

4. Piesārņotas barības sastāvdaļas

Tā kā agrākā pieredze liecina, ka piesārņotas vielas noziedzīgā kārtā bieži vien tika novirzītas atkritumos kā dzīvnieku barība, jāsagatavo ļoti skaidri noteikumi attiecībā uz piesārņotām barības sastāvdaļām. Kopienas tiesības šajā jomā ievērojami uzlabojās, kad (pēc dioksīna skandāla) tika pieņemta Direktīva 2002/32/EK. Jo īpaši 5. pantā paredzētais atšķaidīšanas aizliegums noteica barjeru nepieļaujamai, bet toreiz plaši izplatītai praksei, kad piesārņotas daļas tiek pārklātas ar nepiesārņotām vielām, līdz tiek iegūts rezultāts, kas ir zemāks par maksimāli pieļaujamo robežvērtību.

Direktīvas 2002/32/EK noteikumi paredz, ka piesārņotas vielas nedrīkst izmantot par barību. Tomēr nav nepārprotami izklāstīts, kas ar šīm vielām notiek pēc to „izņemšanas no aprites”. Dalībvalstīm, vadoties no 8. panta noteikumiem, ir iespēja piesārņotām barības sastāvdaļām izmantot noteiktas detoksikācijas metodes (piem., zivju eļļas filtrēšanu ar aktīvo ogli, lai samazinātu dioksīna saturu, vai apstrādi ar amonjaku — aflatoksīnu noārdīšanai).

Tāpēc Komisija ierosina paredzēt piesārņotajai barībai vai barības sastāvdaļām viennozīmīgu marķējumu (sk. 20. pantu). Tomēr papildus marķējuma noteikumiem ir jānodrošina, ka šīs piesārņotās vielas netiek izmantotas nelegāli un ka tiek ievērots atšķaidīšanas aizliegums.

5. Piemērošanas noteikumi (komitoloģija)

Padomes Lēmumā Nr. 1999/468/EK ir noteikts, ka pamata akta gadījumā, ko pieņem koplēmuma procedūrā, vispārēja rakstura pasākumus, kas paredzēti šā tiesību akta nebūtisku elementu grozīšanai, inter alia svītrojot dažus no šiem elementiem vai to papildinot ar jauniem nebūtiskiem elementiem, pieņem saskaņā ar regulatīvo kontroles procedūru. Tāpēc referents ierosina, ka arī robežvērtību noteikšana piemaisījumiem un pārstrādē izmantotajiem palīglīdzekļiem (saskaņā ar 6.a pantu), pamatnostādņu pieņemšana darbības jomas noteikšanai (saskaņā ar 7. pantu) un reģistra un kodeksu apstiprināšana, ka noteikts 27. pantā, jāveic saskaņā ar regulatīvo kontroles procedūru. Visiem šiem pasākumiem ir vispārējs raksturs, un tie atbilst kritērijiem, kas noteikti Lēmumā Nr. 1999/468/EK attiecībā uz minētās procedūras piemērošanu.

Tomēr ir lietderīgi izmantot steidzamības procedūru, lai paplašinātu 6. pantā paredzēto „negatīvo sarakstu”, lai Komisija varētu noteikt aizliegumu noteiktām vielām dzīvnieku barībā, kurš uzreiz stājas spēkā.

[1] Sk. ziņojumu A5–0233/2000, A5–0079/2001 un A5–0421/2001.
[2] Sīkākus datus sk. ziņojumā A6–0411/2006.
[3] Eiropas Parlamenta un Padomes 2007. gada 23. maija Lēmums Nr. 623/2007/EK, ar kuru groza Direktīvu 2002/2/EK, ar ko groza Padomes Direktīvu 79/373/EEK par barības maisījumu apriti, OV L 154., 14.6.2007.

PROCEDŪRA

Virsraksts	Barības laišana tirgū un lietošana
Atsauces	COM(2008)0124 – C6-0128/2008 – 2008/0050(COD)
Datums, kad to iesniedza EP	3.3.2008
Komiteja, kas atbildīga par jautājumu Datums, kad paziņoja plenārsēdē	AGRI 24.4.2008
Komiteja(-s), kurai(-ām) ir lūgts sniegt atzinumu Datums, kad paziņoja plenārsēdē	ENVI 24.4.2008
Atzinumu nav sniegusi Lēmuma datums	ENVI 28.5.2008
Referents(-e/-i/-es) Iecelšanas datums	Friedrich-Wilhelm Graefe zu Baringdorf 1.4.2008
Izskatīšana komitejā	6.5.2008		14.7.2008	10.9.2008	7.10.2008
Pieņemšanas datums	7.10.2008
Galīgais balsojums	+: –: 0:	30 0 2
Deputāti, kas bija klāt galīgajā balsošanā	Vincenzo Aita, Peter Baco, Niels Busk, Luis Manuel Capoulas Santos, Giovanna Corda, Albert Deß, Gintaras Didžiokas, Konstantinos Droutsas, Constantin Dumitriu, Michl Ebner, Carmen Fraga Estévez, Duarte Freitas, Ioannis Gklavakis, Lutz Goepel, Friedrich-Wilhelm Graefe zu Baringdorf, Esther Herranz García, Lily Jacobs, Elisabeth Jeggle, Heinz Kindermann, Stéphane Le Foll, Véronique Mathieu, Mairead McGuinness, Rosa Miguélez Ramos, James Nicholson, Neil Parish, María Isabel Salinas García, Agnes Schierhuber, Czesław Adam Siekierski, Alyn Smith, Petya Stavreva, Donato Tommaso Veraldi
Aizstājējs(-i), kas bija klāt galīgajā balsojumā	Katerina Batzeli, Jan Mulder, Zdzisław Zbigniew Podkański, Struan Stevenson
Aizstājējs(-i) (178. panta 2. punkts), kas bija klāt galīgajā balsojumā	Bernard Wojciechowski

Juridisks paziņojums - Privātuma politika