ZIŅOJUMS par pieprasījumu atcelt Frank Vanhecke imunitāti

5.11.2008 - (2008/2092(IMM))

Juridiskā komiteja
Referents: Klaus-Heiner Lehne

EIROPAS PARLAMENTA LĒMUMA PRIEKŠLIKUMS

par pieprasījumu atcelt Frank Vanhecke imunitāti

(2008/2092(IMM))

Eiropas Parlaments,

–   ņemot vērā pieprasījumu par Frank Vanhecke imunitātes atcelšanu, ko pēc Dendermondes prokurora vietnieka prasības Parlamentam iesniedza Beļģijas Karalistes tieslietu ministrs un par ko 2008. gada 10. aprīlī paziņoja plenārsēdē,

–   pēc Frank Vanhecke uzklausīšanas saskaņā ar Reglamenta 7. panta 3. punktu,

–   ņemot vērā 9. un 10. pantu 1965. gada 8. aprīļa Protokolā par privilēģijām un imunitāti Eiropas Kopienās, kā arī 6. panta 2. punktu 1976. gada Aktā par Eiropas Parlamenta deputātu ievēlēšanu tiešās vispārējās vēlēšanās,

–   ņemot vērā Eiropas Kopienu Tiesas 1964. gada 12. maija un 1986. gada 10. jūlija spriedumus[1],

–   ņemot vērā Beļģijas Konstitūcijas 58. un 59. pantu,

–   ņemot vērā Reglamenta 6. panta 2. punktu un 7. pantu,

–   ņemot vērā Juridiskās komitejas ziņojumu (A6‑0421/2008),

1.  nolemj atcelt Frank Vanhecke imunitāti;

2.  uzdod priekšsēdētājam nekavējoties nosūtīt šo lēmumu un atbildīgās komitejas ziņojumu Beļģijas Karalistes attiecīgajai iestādei.

• [1]  Lieta 101/63, Wagner pret Fohrmann un Krier, 1964. g. Recueil, 383. lpp., kā arī lieta 149/85, Wybot pret.Faure un citiem, 1986. g. Recueil, 2391. lpp.

PASKAIDROJUMS

Tiesiskais pamats

Protokola par privilēģijām un imunitāti Eiropas Kopienās (1965. gada 8. aprīlis) 9. un 10. pantā teikts:

„9. pants

Attiecībā uz Eiropas Parlamenta locekļiem nevar veikt izmeklēšanas darbības, viņus aizturēt vai uzsākt tiesvedību sakarā ar viedokli, ko viņi pauduši, vai balsojumu, ko viņi veikuši, pildot pienākumus.

10. pants

Eiropas Parlamenta sesijās tā locekļiem ir:

a) savā valstī — imunitāte, ko piešķir attiecīgās valsts parlamenta locekļiem;

b) visās citās dalībvalstīs – imunitāte attiecībā uz aizturēšanu un tiesvedību.

Imunitāte tāpat attiecas uz Eiropas Parlamenta locekļiem, kamēr viņi dodas uz Eiropas Parlamenta sanāksmes vietu un prom no tās.

Ja Eiropas Parlamenta locekli aiztur pārkāpuma izdarīšanas laikā, viņš nevar atsaukties uz imunitāti, un tā neliedz Eiropas Parlamentam izmantot tiesības kādam no tā locekļiem atņemt imunitāti.”

Beļģijas Konstitūcijas 58. un 59. pantā teikts:

„58. pants

Attiecībā uz abu palātu locekļiem nevar veikt kriminālvajāšanu vai celt apsūdzību sakarā ar viedokli, ko viņi pauduši, vai balsojumu, ko viņi veikuši, pildot pienākumus.

59. pants

Izņemot gadījumu, ja kādu no abu palātu locekļiem aiztur pārkāpuma izdarīšanas laikā, nevienu no viņiem sesijas laikā nedrīkst apcietināt vai izsaukt uz tiesu vai tribunālu saistībā ar represīviem pasākumiem, ne arī aizturēt, izņemot ar tās palātas atļauju, kuras loceklis viņš ir.

Izņemot gadījumu, ja kādu no abu palātu locekļiem aiztur pārkāpuma izdarīšanas laikā, ne pret vienu no viņiem sesijas laikā nedrīkst veikt aizturēšanu, kurai nepieciešama tiesneša iejaukšanās saistībā ar represīviem pasākumiem, izņemot Apelācijas tiesas pirmā priekšsēdētāja iejaukšanos pēc kompetentā tiesneša pieprasījuma. Šo lēmumu paziņo attiecīgās palātas priekšsēdētājam.

Visas pārmeklēšanas un konfiscēšanas darbības, kas veiktas, pamatojoties uz iepriekš minēto punktu, var veikt vienīgi attiecīgās palātas priekšsēdētāja vai viņa norīkotās personas klātbūtnē.

Sesijas laikā tikai valsts prokuratūras ierēdņi un kompetenti ierēdņi var uzsākt represīvu tiesvedību pret kādu no palātu locekļiem.

Attiecīgās palātas deputāts visos izmeklēšanas posmos attiecībā uz represīviem pasākumiem var lūgt sesijas pagarinājumu, lai attiecīgā palāta, kuras loceklis viņš ir, apturētu tās procedūras. Attiecīgajai palātai jāizpilda šis lūgums, ja to atbalsta divu trešdaļu nodoto balsu vairākums.

Jebkuras palātas deputāta aizturēšana, kā arī ar viņu saistīta tiesas vai tribunāla izmeklēšana ir jāaptur sesijas laikā, ja to pieprasa palāta, kuras loceklis viņš ir.”

Lietas apstākļi

Saskaņā ar Beļģijas varas iestāžu vēstuli lietas apstākļi ir šādi:

Dendermondes prokurors ir uzsācis kriminālvajāšanu pret Frank Arthur Hyppolite Vanhecke, .... Eiropas Parlamenta deputātu, kurš pārstāv Beļģiju, par to, ka viņš, iespējams, ir pārkāpis 1981. gada 30. jūlija Likuma par noteiktu rasisma un ksenofobijas inspirētu pārkāpumu sodīšanu (grozīts ar 2007. gada 10. maija likumu) 1. panta 3. punkta 2. apakšpunktu.

Faktus, kas to pamato, var izklāstīt šādi:

Sintniklāsas pilsētas administratīvais darbinieks 2005. gada 3. novembrī iesniedza prasību pret autoru, izdevēju, iespiedēju vai izplatītāju saistībā ar rakstu „Tas, par ko jums bija liegts lasīt presē”, kurš bija ievietots laikraksta „Vlaams Belang” otrajā numurā, Sintniklāsas 2005. gada aprīļa–maija–jūnija izdevumā.

Prasības juridiskais pamats bija 1981. gada 30. jūlija Likuma par noteiktu rasisma un ksenofobijas inspirētu pārkāpumu sodīšanu 1. panta 3. punkta 2. apakšpunkts.

Attiecīgais raksts „ Vlaams Belang” laikrakstā bija saistīts ar strīdu, kas izcēlās sakarā ar Terekenas kapsētā 2005. gada 29. martā un 5. aprīlī notikušo kapakmeņu apgānīšanu, un par kuru „Vlaams Belang” izteica pieņēmumu, ka vainīgie varētu būt svešzemju izcelsmes jaunieši.

Šajā rakstā jēdziens „svešzemju” ir saistīts ar konstatējumu, ka „(..) kultūra, kura vairs neciena mirušos un citas ticības simbolus, ir kultūra, kura „noskrējusi no sliedēm””, un rakstā teikts, ka „nebūtu pareizi ar diskrētu plīvuru” pārklāt šīs darbības.

Faktiski vainīgie nebija ārzemju izcelsmes, bet, kā tika noskaidrots, četri nepilngadīgie no divām pamatiedzīvotāju flāmu ģimenēm.

Sintniklāsas pilsētas administratīvais darbinieks 2005. gada 30. jūnijā iesniedza oficiālu prasību Vienādu iespēju veicināšanas un rasisma pretdarbības centrā.

Vienādu iespēju veicināšanas un rasisma pretdarbības centrs 2005. gada 30. septembrī sniedza atzinumu Sintniklāsas pilsētas administratīvajam darbiniekam, un, pamatojoties uz šo atzinumu, tika nolemts iesniegt prasību Dendermondes prokuratūrā.

Dendermondes prokurors uzsāka izmeklēšanu, izmantojot par pamatu īpašu atsauci uz secīgās atbildības (kas ir drīzāk alternatīva, nevis kopēja) principu, ko nosaka Saskaņotās konstitūcijas 25. pants.

Sākotnēji nebija iespējams noteikt autoru, iespiedēju vai izplatītāju.

Bija iespējams noteikt, ka atbildīgais redaktors vai publicētājs ir Frank Vanhecke; taču sākumā viņš nevēlējās nākt klajā ar paziņojumu saistībā ar izmeklēšanu.

Šo iemeslu dēļ Dendermondes prokurors sākotnēji ierosināja uzsākt kriminālvajāšanu pret Frank Vanhecke, un tādējādi izmeklēšanu pabeidza 2006. gada 21. novembrī.

Taču 2006. gada 27. novembrī Dendemondes prokurors saņēma vēstuli no Frank Vanhecke padomnieka, kurā tika lūgta papildu izmeklēšana un paziņojums par nodomu sadarboties.

Vienlaikus Dendermondes prokurors saņēma arī elektronisko pastu no Federālās Kriminālizmeklēšanas nodaļas, kurā informēja par attiecīgā raksta autora vēlmi ierasties uz nopratināšanu.

Ņemot vērā šos faktus, Dendermondes prokurors atbilstīgi 2006. gada 27. novembra norādījumiem pieprasīja turpmāku izmeklēšanu.

Turpmākajā izmeklēšanā atklājās, ka par autoru ir pieteicies Marc Van De Velde. Pēc viņa nopratināšanas un viņa datora pārbaudes daļēji apstiprinājās fakts, ka viņš bijis raksta daļas autors. Taču raksta ceturto un piekto rindkopu, kā arī virsrakstu viņš nebija rakstījis.

Turpmākās izmeklēšanas gaitā nebija iespējams pārliecināties, kurš bija raksta inkriminējošās daļas — ceturtās un piektās rindkopas un virsraksta autors, kā arī šāda vērā ņemama fragmenta autors: „(..) taču cilvēkiem bija liegts zināt, ka visi pārkāpēji bija svešzemju izcelsmes pusaudži (..)”.

Dendermondes prokurors uzskata, ka Frank Vanhecke kā atbildīgais redaktors vai izdevējs saskaņā ar krimināltiesībām ir atbildīgs par šīm raksta daļām.

Ņemot vērā iepriekš minētos apsvērumus, Dendermondes prokurors ierosina, lai Frank Vanhecke stātos Maģistrātu tiesas priekšā saskaņā ar citēto pantu ziņojuma sākumā (sk. arī pievienoto izsaukumu uz tiesu).

Ievērojot Frank Vanhecke statusu, šāda kriminālvajāšana būtu iespējama tikai pēc viņa parlamentārās imunitātes atcelšanas.

Frank Vanhecke komentāri

Tiesas sēdē Frank Vanhecke paziņoja, ka kriminālvajāšanas pamatā bijis nodoms skart deputāta politisko darbību (fumus persecutionis). Pirmkārt, pilsētas mērs ir sociālists, un kriminālvajāšanu motivēja naids pret personām, kas aizstāvēja viedokli par Beļģijas valsts sadalīšanu. Otrkārt, ievērojot Beļģijas standartus, šī kriminālvajāšana tika veikta ārkārtīgi ātri. Treškārt, ziņojot par šo lietu, franču valodā rakstošais laikraksts informēja — ja Eiropas Parlaments atteiktos atcelt F. Vanhecke imunitāti, lieta tiktu izbeigta (pat ja bija zināms minētā raksta autors).

F. Vanhecke arī paziņoja, ka saskaņā ar Beļģijas Konstitūcijas 25. pantu[1] pret viņu kā atbildīgo redaktoru nevar ierosināt lietu, ja autors ir zināms un ja viņš ir Beļģijas rezidents. F. Vanhecke nav rakstījis vai grozījis rakstu, ne arī uzdevis kādam to darīt. Viņš ir aptuveni 200 vietējo laikrakstu atbildīgais redaktors. Šajā gadījumā attiecībā uz minēto rakstu gan autors, gan persona, kas atbildēja par grozījumiem, ir zināmi un ir Beļģijas rezidenti. F. Vanhecke turklāt norādīja, ka viņš ir publicējis un izplatījis raksta atsaukumu.

Novērtējums

Pirmām kārtām šis gadījums nav uzskatāms par tādu, uz kuru attiecas Protokola 9. pants, jo EP deputāta pienākumos neietilpst darbība partijas laikraksta atbildīgā redaktora amatā kādā dalībvalstī. Tādējādi šis gadījums jāapskata saskaņā ar 10. pantu, proti, saskaņā ar Beļģijas tiesībām un Juridiskās komitejas konsolidēto praksi.

Beļģijas Konstitūcijas 58. pants, tāda paša iemesla dēļ kā Protokola 9. pants, tiek izslēgts. Tāpēc ir nepieciešams apsvērt, vai imunitāte varētu tikt atcelta, pamatojoties uz kādu no F. Vanhecke minētajiem iemesliem.

Pirmkārt, ir jākonstatē, ka nav pietiekamu pierādījumu fumus persecutionis gadījumam. Nav nekā neparasta, ja par laikraksta saturu atbildību prasa galvenajam redaktoram, un tas, ka vietējais mērs ir sociālists, nav pietiekami pieņēmuma izdarīšanai par to, ka apsūdzība ir politiski motivēta.

Otrkārt, konstatē — ja personas, kas rakstīja un grozīja attiecīgo rakstu, patiesi ir zināmas un ir Beļģijas rezidenti, saskaņā ar Beļģijas tiesībām F. Vanhecke ir iespējama pilnīga aizstāvība. Turklāt no faktiem izriet, ka F. Vanhecke ir publicējis un izplatījis attiecīgā raksta atsaukumu. Taču jāuzsver, ka Juridiskās komitejas kompetencē nav dot atzinumu par faktiem vai novērtēt apsūdzības pamatotību. Reglamenta 7. panta 7. punktā skaidri norādīts, ka Juridiskā komiteja nekādā gadījumā neizsakās par deputāta vainīgumu vai nevainīgumu un par to, vai ir nepieciešama kriminālvajāšana par uzskatiem vai darbībām, kas deputātam piedēvēti, pat tad ne, ja pieprasījuma izskatīšana ļauj komitejai iegūt detalizētas ziņas par lietas materiāliem.

Secinājums

Saskaņā ar Reglamenta 7. panta 1. un 2. punktu, ievērojot iepriekš minētos apstākļus un apsverot iemeslus „par” un „pret” deputāta imunitātes atcelšanu, Juridiskā komiteja iesaka Eiropas Parlamentam atcelt Frank Vanhecke parlamentāro imunitāti.

• [1]  Beļģijas Konstitūcijas 25. pants:
  „Prese ir brīva; cenzūru nedrīkst izveidot; nedrīkst prasīt garantiju no autoriem, izdevējiem vai iespiedējiem.
  Ja autors ir zināms un ja viņš ir Beļģijas rezidents, pie atbildības nevar saukt ne izdevēju, ne iespiedēju, ne izplatītāju.”

KOMITEJAS GALĪGAIS BALSOJUMS

Pieņemšanas datums	3.11.2008
Galīgais balsojums	+: –: 0:	10 0 1
Deputāti, kas bija klāt galīgajā balsošanā	Monica Frassoni, Giuseppe Gargani, Lidia Joanna Geringer de Oedenberg, Klaus-Heiner Lehne, Manuel Medina Ortega, Aloyzas Sakalas, Francesco Enrico Speroni, Diana Wallis, Jaroslav Zvěřina, Tadeusz Zwiefka
Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā	Renate Weber