Procedūra : 2008/2298(IMM)
Dokumenta lietošanas cikls sēdē
Dokumenta lietošanas cikls : A6-0422/2008

Iesniegtie teksti :

A6-0422/2008

Debates :

Balsojumi :

PV 18/11/2008 - 7.11
Balsojumu skaidrojumi
Balsojumu skaidrojumi

Pieņemtie teksti :

P6_TA(2008)0538

ZIŅOJUMS     
PDF 169kWORD 78k
6.11.2008
PE 414.929v02-00 A6-0422/2008

par pieprasījumu atcelt Massimo D'Alema imunitāti

(2008/2298(IMM))

Juridiskā komiteja

Referents: Klaus-Heiner Lehne

EIROPAS PARLAMENTA LĒMUMA PRIEKŠLIKUMS
 MOTĪVU IZKLĀSTS
 KOMITEJAS GALĪGAIS BALSOJUMS

EIROPAS PARLAMENTA LĒMUMA PRIEKŠLIKUMS

par pieprasījumu atcelt Massimo D'Alema imunitāti

(2008/2298(IMM))

Eiropas Parlaments,

–   ņemot vērā pieprasījumu atcelt Massimo D'Alema deputāta imunitāti, ko Itālijas Republikas prokurors ir nosūtījis Milānas tiesai 2008. gada 16. maijā, kā arī paziņojumu 2008. gada 6. jūnija plenārsēdē,

–   ņemot vērā 1965. gada 8. aprīļa Protokola par privilēģijām un imunitāti Eiropas Kopienās 10. pantu, kā arī 1976. gada 20. septembra Akta par Eiropas Parlamenta deputātu ievēlēšanu tiešās vispārējās vēlēšanās 6. panta 2. punktu,

–   ņemot vērā Eiropas Kopienu Tiesas 1964. gada 12. maija un 1986. gada 10. jūlija spriedumus(1),

–   ņemot vērā Reglamenta 6. un 7. pantu,

–   ņemot vērā Juridiskās komitejas ziņojumu (A6 0422/2008),

1.  nolemj neatļaut izmantot noklausītās telefonsarunas un neatcelt Massimo D'Alema imunitāti;

2.  lūdz priekšsēdētaju nekavējoties nosūtīt šo lēmumu un attiecīgās komitejas ziņojumu kompetentām Itālijas iestādēm.

(1)

Lieta 101/63, Wagner/Fohrmann et Krier, 1964. g. krājums (Recueil), 383. lpp., kā arī lieta 149/85, Wybot/Faure un citi, 1986. g. krājums (Recueil), 2391. lpp.


MOTĪVU IZKLĀSTS

I. FAKTI

Savā 2008. gada 28. maija vēstulē, kas adresēta Eiropas Parlamenta priekšsēdētājam Hans-Gert Pöttering, Milānas tiesas Itālijas Republikas prokuratūra ir lūgusi atļauju kriminālprocesa vajadzībām izmantot „netiešās” telefona sarunas starp aizdomās turamo un bijušo Eiropas Parlamenta deputātu Massimo D’Alema.

Šajā gadījumā runa ir par kriminālprocesu 19195/2005, kas saistīts ar Banca Nazionale del Lavoro palielināšanas mēģinājumu un kura ietvaros tiek turēta aizdomās un nodota tiesai grupa personu, kas tiek turētas aizdomās par tādu Itālijas tiesību aktu pārkāpumu, kuri, pamatojoties uz 1998. gada Likumdošanas dekrēta Nr. 58 (Testo Unico della Finanza) 185. un 184. pantu, soda par tirgus ļaunprātīgas izmantošanas un iekšējās informācijas ļaunprātīgas izmantošanas noziegumiem.

Pirmstiesas izmeklēšanas ietvaros saskaņā ar Itālijas kriminālprocesa kodeksa noteikumiem ir veikta telefona sarunu noklausīšanās.

Dažas no šīm noklausītajām sarunām ir šo aizdomās turamo sarunas ar dažiem Itālijas parlamenta deputātiem, starp kuriem ir Massimo D'Alema, kurš tolaik bija Eiropas Parlamenta deputāts. Runa ir tikai par netieši noklausītam sarunām starp parlamentāriešiem un starpniekiem, kas veiktas atbilstoši likumam.

Likuma 140/2003 4. pants paredz, ka tiešu telefona sarunu noklausīšanos attiecībā pret valsts parlamenta deputātu iepriekš apstiprina Itālijas parlaments.

Saistībā ar netiešo telefona sarunu noklausīšanos saskaņā ar likuma 140/2003 6. panta 1. punktu pirmstiesas izmeklēšanas tiesnesis arī pēc lietas dalībnieku vai attiecīgā parlamenta deputāta pieprasījuma gadījumos, kad viņš šīs sarunas uzskata par kriminālprocesā nenozīmīgām, pavēl tās iznīcināt.

Taču gadījumā, kad pēc viena lietā iesaistītās puses pieprasījuma tiesnesis to izmantošanu neuzskata par nepieciešamu vai nozīmīgu, viņš lūdz atļauju tai palātai, kurai parlamenta deputāts ir vai bija piederīgs, saskaņā ar to, kā noteikts tā paša 6. panta 2. punktā.

Pirmstiesas izmeklēšanas tiesnese Clementina Forleo 2007. gada 20. jūlijā lūdza Deputātu palātai (saistībā ar deputātiem M. D'Alema, P. Fassino,S.  Cicu) un Senātam (saistībā ar senatoriem N. Latorre un R. Comincioli) atļauju izmantot iepriekš minētās noklausītās telefona sarunas.

Deputātu palāta 2007. gada oktobrī atzina kompetences trūkumu attiecībā uz Massimo D'Alema, jo sarunu noklausīšanās laikā viņš ir bijis Eiropas Parlamenta deputāts.

Tāpēc, pamatojoties uz šo Deputātu palātas lēmumu, Milānas prokuratūra vērsās Eiropas Parlamentā, lai lūgtu atļauju izmantot Massimo D’Alema netiešo telefona sarunu noklausīšanos.

II. TIESĪBAS UN VISPĀRĪGI APSVĒRUMI PAR EIROPAS PARLAMENTA DEPUTĀTU IMUNITĀTI

Protokolā par privilēģijām un imunitāti Eiropas Kopienās (PPI) 9. un 10. pantā(1)ir teikts, ka:

9. pants

„Attiecībā uz Parlamenta deputātiem nevar veikt izmeklēšanas darbības, viņus aizturēt vai uzsākt tiesvedību sakarā ar viedokli, ko viņi pauduši, vai balsojumu, ko veikuši, pildot pienākumus.”

10. pants

„Eiropas Parlamenta sesiju laikā deputātiem ir:

a) sava valstī – imunitāte, ko piešķir attiecīgās valsts parlamenta deputātiem,

b) visās citās dalībvalstīs – imunitāte attiecībā uz aizturēšanu un tiesvedību.

Imunitāte tāpat attiecas uz Eiropas Parlamenta locekļiem, kamēr viņi dodas uz Eiropas Parlamenta sanāksmes vietu un prom no tās.

Ja Eiropas Parlamenta locekli aiztur pārkāpuma izdarīšanas laikā, viņš nevar atsaukties uz imunitāti, un tā neliedz Eiropas Parlamentam izmantot tiesības kādam no tā locekļiem atņemt imunitāti”.

2. Eiropas Parlamentā procedūru nosaka Reglamenta 6. un 7. pants. Attiecīgie noteikumi ir šādi:

6. pants - Imunitātes atcelšana:

"1. Īstenojot savas pilnvaras attiecībā uz privilēģijām un imunitāti, Parlamenta mērķis ir pirmām kārtām saglabāt savu demokrātiskas likumdevējas asamblejas integritāti un nodrošināt deputātu neatkarību, viņiem veicot savus pienākumus. (…)

3. Par visiem Parlamenta priekšsēdētājam adresētajiem deputātu vai bijušo deputātu pieprasījumiem aizstāvēt deputāta imunitāti un privilēģijas paziņo plenārsēdē, un tos nodod atbildīgajai komitejai. (…)"

7. pants - Ar imunitāti saistītās procedūras:

"1. Atbildīgā komiteja nekavējoties un iesniegšanas secībā izskata pieprasījumus atcelt vai aizstāvēt imunitāti un privilēģijas.

2. Atbildīgā komiteja iesniedz lēmuma priekšlikumu, kurā ir tikai ieteikums pieņemt vai noraidīt pieprasījumu atcelt imunitāti vai aizstāvēt imunitāti un privilēģijas.

3. Komiteja var pieprasīt, lai attiecīgā iestāde tai iesniedz visu informāciju un ziņas, ko tā uzskata par vajadzīgām, lai izlemtu par imunitātes atcelšanu vai aizstāvēšanu. Attiecīgajam deputātam dod iespēju sniegt paskaidrojumus, viņš var iesniegt tik daudz dokumentu vai cita veida rakstisku apliecinājumu, cik viņš uzskata par vajadzīgu. Viņu var pārstāvēt cits deputāts.

4. Ja pieprasījums atcelt imunitāti attiecas uz vairākiem apsūdzības punktiem, par katru no tiem var pieņemt atsevišķu lēmumu. Izņēmuma kārtā komiteja savā ziņojumā var ierosināt, lai imunitātes atcelšana attiecas vienīgi uz kriminālvajāšanu un ka līdz galīgā sprieduma pasludināšanai pret deputātu nedrīkst piemērot apcietinājumu vai kādu citu līdzekli, kas viņam liegtu pildīt pienākumus, kurus paredz viņa pilnvaras

(…)

6. Privilēģiju vai imunitātes aizstāvēšanas gadījumos komiteja precizē, vai šie apstākļi rada administratīva vai citāda veida šķēršļus deputāta pārvietošanās brīvībai, viņam ierodoties Parlamenta sanāksmju vietā vai to atstājot, no vienas puses, un viedokļa paušanai vai balsošanai savu pienākumu pildīšanas laikā, no otras puses, vai arī tie ir pielīdzināmi Protokola par privilēģijām un imunitāti 10. panta aspektiem, kas izriet no attiecīgās dalībvalsts tiesību aktiem, un iesniedz atbildīgajai iestādei priekšlikumu izdarīt vajadzīgos secinājumus. (…)"

Itālijas konstitūcijas 68. panta 1. un 2. punkts nosaka:

68. pants

„Parlamenta deputātus nevar saukt pie atbildības par izteikto viedokli un par balsojumiem pienākumu izpildes laikā.

Bez Palātas, kurai pieder deputāts, atļaujas ne pret vienu Parlamenta deputātu nedrīkst veikt personas kratīšanu vai kratīšanu dzīves vietā, arestēt vai jebkādā veidā atņemt tā individuālo brīvību, vai paturēt apcietinājumā, izņemot, ja tiek izpildīts galīgais spriedums vai ja deputāts tiek aizturēts pārkāpuma, par kuru persona ir obligāti aizturama, izdarīšanas laikā.

Tāda pati atļauja ir jāsaņem, lai veiktu Parlamenta deputātu sarunu noklausīšanos un pārbaudītu korespondenci vai to konfiscētu.

2003. gada 20. jūnija Likums Nr. 140

(publicēts 2003. gada 21. jūnijā Gazzetta Ufficiale Nr. 142)

NOTEIKUMI PAR KONSTITŪCIJAS 68. PANTA PIEMĒROŠANU UN KRIMINĀLPROCESIEM PRET AUGSTU STĀVOŠU VALSTS AMATPERSONU

4. pants

1.  Gadījumos, kad pret parlamenta deputātu tiek veikta personas kratīšana vai kratīšana dzīves vietā, personas izmeklēšana, telefona sarunu vai citu sarunu noklausīšanās jebkādā veidā, korespondences pārbaudīšana vai tiek iegūtas sarunu izdrukas, vai arī tiek veikta aizturēšana, personai tiek piemērots ierobežojuma vai aizlieguma drošības līdzeklis vai piespiedu uzraudzība, kā arī fiziskas personas drošības vai ierobežojuma līdzeklis vai jebkurš cits personas brīvību ierobežojošs pasākums, kompetentā iestāde tieši lūdz tās palātas atļauju, kurai šī persona ir piederīga.

2.  Atļauju lūdz tai iestādei, kas ir ierosinājusi tiesvedības pasākumu; līdz šīs atļaujas saņemšanai tiesvedības pasākuma īstenošana ir jāatliek.

3.  Atļauja nav jālūdz, ja parlamenta deputāts tiek aizturēts pārkāpuma, par kuru persona ir obligāti aizturama, izdarīšanas laikā, vai arī ja tiek izpildīts galīgais spriedums.

4.  Gadījumā, kad palāta, kurai parlamenta deputāts ir piederīgs, tiek atlaista, lūgums pēc atļaujas līdz ar nākamā sasaukuma sākumu zaudē spēku un to var atjaunot un iesniegt kompetentajai palātai tā paša sasaukuma sākumā.

6. pants

1. Bez 4. pantā paredzētajiem gadījumiem pirmstiesas izmeklēšanas tiesnesis arī pēc lietas dalībnieku vai attiecīgā parlamenta deputāta pieprasījuma gadījumos, kad viņš procesa gaitā jebkādā veidā iegūtus telefona vai citu sarunu, kurās ir piedalījušies parlamenta deputāti, protokolus vai ierakstus attiecībā uz trešām personām, vai arī sarunu izdrukas, kas iegūtas tās pašas procedūras ietvaros, uzskata par procesā pilnīgi vai daļēji nenozīmīgiem, pēc lietas dalībnieku uzklausīšanas, saglabājot konfidencialitāti, padomes palātā pieņem lēmumu pilnīgi vai daļēji iznīcināt par nesvarīgiem uzskatāmos dokumentus saskaņā ar kriminālprocesa likuma 269. panta 2. un 3. punktu.

2. Ja pēc tam, kad pēc viena lietas dalībnieka pieprasījuma saskaņā ar kriminālprocesa kodeksa 268. panta 6. punktā noteiktajiem noteikumiem un veidiem tiek uzklausīti citi lietas dalībnieki, tiek uzskatīts par nepieciešamu saskaņā ar 1. punktu izmantot telefona sarunu vai citu sarunu noklausīšanos vai to izdrukas, pirmstiesas izmeklēšanas tiesnesis sekojošo desmit dienu laikā ar pavēli izlemj un lūdz atļauju tai palātai, kurai parlamenta deputāts ir vai bija piederīgs telefona sarunu noklausīšanās laikā.

3.  Atļaujas pieprasījumu nosūta tieši kompetentajai Palātai. Tajā pirmstiesas izmeklēšanas tiesnesis paziņo faktu, kura dēļ ir uzsākta tiesvedība, norāda, kuras tiesību aktu normas tiek uzskatītas par pārkāptām, un elementus, uz kuriem pamatojas šis lūgums. Viņš turklāt šim lūgumam pievieno sarunu protokolu, ierakstu un izdruku kopiju.

4.  Gadījumā, kad palāta, kurai parlamenta deputāts ir piederīgs, tiek atlaista, lūgums līdz ar nākamā sasaukuma sākumu zaudē spēku un to var atjaunot un iesniegt kompetentajai palātai tā paša sasaukuma sākumā.

5.  Ja atļauja netiek piešķirta, ar noklausītajām sarunām saistīto dokumentāciju iznīcina nekavējoties un katrā ziņā ne vēlāk kā desmit dienu laikā pēc paziņojuma par pieteikuma noraidīšanu.

6.  Visi sarunu protokoli, ieraksti un izdrukas, kas iegūti, pārkāpjot šī panta noteikumus, tiesnesim jāpasludina par tādiem, kas nav lietojami nevienā tiesvedības stadijā.

III.      IEROSINĀTĀ LĒMUMA PAMATOJUMS

1) Vispirms jāizskata Eiropas Parlamenta kompetence, ņemot vērā Milānas prokuratūras pieprasījumu.

Netiešo telefona sarunu noklausīšanās gadījumā attiecībā uz kādu deputātu Itālijas likuma 140/2003 6.panta 2. punktā ir noteikts šādi: „ja pēc tam, kad pēc viena lietas dalībnieka pieprasījuma saskaņā ar kriminālprocesa kodeksa 268. panta 6. punktā noteiktajiem noteikumiem un veidiem tiek uzklausīti citi lietas dalībnieki, tiek uzskatīts par nepieciešamu saskaņā ar 1. punktu izmantot telefona sarunu vai citu sarunu noklausīšanos vai to izdrukas, pirmstiesas izmeklēšanas tiesnesis sekojošo desmit dienu laikā ar pavēli izlemj un lūdz atļauju tai palātai, kurai parlamenta deputāts ir vai bija piederīgs telefona sarunu noklausīšanās laikā”.

Jāatgādina, ka Protokolā par privilēģijām un imunitāti Eiropas Kopienās (PPI) 10. pants cita starpā nosaka, ka: „Eiropas Parlamenta sesiju laikā deputātiem savā valstī ir imunitāte, ko piešķir attiecīgās valsts parlamenta deputātiem (…);

Pamatojieties uz šiem noteikumiem un faktu, ka Massimo D'Alema bija Eiropas Parlamenta deputāts lietas apstākļu laikā, Eiropas Parlaments ir uzskatāms par kompetentu.

2) Pamatojoties uz jau citēto Itālijas likuma 140/2003 6. pantu, pieprasījumam būtu jāattiecas uz atļauju izmantot pierādījumus. Tomēr saskaņā ar to pašu pirmstiesas izmeklēšanas tiesneša pavēli jau izmantojamie pierādījuma avoti ir „pietiekoši, lai apstiprinātu aizdomas par tādu personu vainu, kas par to jau tiek turētas aizdomās”, proti, par šīm pašām trešajām noklausītajām personām, kuras turklāt jau ir nodotas tiesai un pret kurām tiesvedība jau atrodas beigu stadijā.

Līdz ar to no šī viedokļa Milānas prokuratūras pieprasījums zaudē nozīmi.

3) Taču, ja Milānas tiesas Itālijas Republikas prokuratūras pieprasījumu interpretē kā atļauju sākt tiesvedību pret Massimo D'Alema, jāatgādina, ka Itālijas tiesību akti kopš 1993. gada neparedz šo tiesību institūtu un līdz ar to arī šajā gadījumā pieprasījums zaudē nozīmi.

IV.      SECINĀJUMI

Pamatojoties uz iepriekš minētajiem apsvērumiem, Juridiskā komiteja nolemj neatļaut izmantot noklausītās telefonsarunas un telefonsarunas un neatcelt Massimo D'Alena imunitāti.

(1)

Līgumiem pievienotie protokoli ir Kopienas primāro tiesību sastāvdaļa, un tiem piemīt pašu līgumu juridiskais statuss.

Spriedums lietā par Kopienas ierēdņu atbildību par īpašuma nodokli skaidri norāda, ka PPI noteikumu pārkāpums ir to saistību pārkāpums, kuras izriet no pamatlīgumiem (1988. gada 24. februāra spriedums lietā C-260/86 Komisija/Beļģija, Recueil, 966. lpp.). 966).


KOMITEJAS GALĪGAIS BALSOJUMS

Pieņemšanas datums

3.11.2008

 

 

 

Galīgais balsojums

+:

–:

0:

11

0

0

Deputāti, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Monica Frassoni, Giuseppe Gargani, Lidia Joanna Geringer de Oedenberg, Klaus-Heiner Lehne, Manuel Medina Ortega, Aloyzas Sakalas, Francesco Enrico Speroni, Diana Wallis, Jaroslav Zvěřina, Tadeusz Zwiefka

Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Renate Weber

Juridisks paziņojums - Privātuma politika