ZIŅOJUMS par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes ieteikumam par Eiropas kredītpunktu sistēmas izstrādi profesionālajai izglītībai un apmācībai (ECVET)

7.11.2008 - (COM(2008)0180 – C6‑0162/2008 – 2008/0070(COD)) - ***I

Nodarbinātības un sociālo lietu komiteja
Referents: Thomas Mann
Atzinumu sagatavoja(*):
Dumitru Oprea, Kultūras un izglītības komiteja
(*) Komiteju iesaistīšanas procedūra — Reglamenta 47. pants

EIROPAS PARLAMENTA NORMATĪVĀS REZOLŪCIJAS PROJEKTS

par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes ieteikumam par Eiropas kredītpunktu sistēmas izstrādi profesionālajai izglītībai un apmācībai (ECVET)

(COM(2008)0180 – C6‑0162/2008 – 2008/0070(COD))

(Koplēmuma procedūra, pirmais lasījums)

Eiropas Parlaments,

–   ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Eiropas Parlamentam un Padomei (COM(2008)0180),

–   ņemot vērā EK līguma 251. panta 2. punktu, 149. panta 4. punktu un 150. panta 4. punktu, ar kuriem saskaņā Komisija iesniedza priekšlikumu Parlamentam (C6-0162/2008),

–   ņemot vērā Reglamenta 51. pantu,

–   ņemot vērā Nodarbinātības un sociālo lietu komitejas ziņojumu un Kultūras un izglītības komitejas atzinumu (A6-0424/2008),

1.  apstiprina grozīto Komisijas priekšlikumu;

2.  prasa Komisijai vēlreiz iesniegt priekšlikumu, ja tā ir paredzējusi šo priekšlikumu būtiski grozīt vai aizstāt ar citu tekstu;

3.  uzdod priekšsēdētājam nosūtīt Parlamenta nostāju Padomei un Komisijai.

Grozījums  1 Ieteikuma priekšlikums 1. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(1) Lai nodrošinātu individuālo attīstību, konkurētspēju, nodarbinātību un sociālo kohēziju Kopienā, ir būtiski attīstīt un atzīt iedzīvotāju zināšanas, prasmes un kompetences. Šajā ziņā tam jāveicina darba ņēmēju un studējošo pārrobežu mobilitāte un Eiropas darba tirgus piedāvājuma un pieprasījuma prasību apmierināšana. Tāpēc valstu un Kopienas līmenī jāveicina un jāuzlabo iesaistīšanās mūžizglītībā un tās pieejamība visiem, kā arī oficiālās, oficiāli neatzītās un neformālās izglītības sistēmās indivīdu sasniegto mācību rezultātu pārnešana, atzīšana un uzkrāšana.	(1) Lai nodrošinātu personisko un profesionālo attīstību, kā arī konkurētspēju, nodarbinātību un sociālo kohēziju Kopienā, ir būtiski attīstīt un atzīt iedzīvotāju zināšanas, prasmes un kompetences. Šajā ziņā tam jāveicina darba ņēmēju un studējošo pārrobežu mobilitāte un Eiropas darba tirgus piedāvājuma un pieprasījuma prasību apmierināšana. Tāpēc Kopienas līmenī jāveicina un jāuzlabo iesaistīšanās mūžizglītībā un tās pieejamība visiem, kā arī oficiālās, oficiāli neatzītās un neformālās izglītības sistēmās indivīdu sasniegto mācību rezultātu pārnešana, atzīšana un uzkrāšana.
Pamatojums
Ar šo grozījumu tiek iekļauts arī profesionālās attīstības jēdziens.
Grozījums  2 Ieteikuma priekšlikums 2.a apsvērums (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(2a) Profesionālās izglītības un apmācības sistēmas, kas ir viens no galvenajiem mūžizglītības īstenošanas līdzekļiem, ir tieši saistītas ar vispārējo un augstāko izglītību un ar katras dalībvalsts nodarbinātības un sociālo politiku. Tā kā šīm sistēmām ir starpnozaru ietekme, tās ne tikai sekmē Eiropas ekonomikas konkurētspēju un palīdz apmierināt darba tirgus vajadzības, bet arī veicina sociālo kohēziju, vienlīdzību un iedzīvotāju līdzdalību un iesaistīšanu;
Grozījums Nr.  3 Ieteikuma priekšlikums 3. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(3) Padome 2002. gada 19. decembra rezolūcijā par ciešākas sadarbības veicināšanu profesionālās izglītības un apmācības jomā Eiropā („Kopenhāgenas process”), un Padomes un Komisijas kopīgajā ziņojumā par 2010. gada darba programmas izglītībai un apmācībai, ko pieņēma 2004. gadā īstenošanu, uzsvēra kredītpunktu pārneses sistēmas nozīmi profesionālajā izglītībā un apmācībā.	(3) Padome 2002. gada 19. decembra rezolūcijā par ciešākas sadarbības veicināšanu profesionālās izglītības un apmācības jomā Eiropā („Kopenhāgenas process”) un Padomes un Komisijas kopīgajā ziņojumā par 2004. gadā pieņemtās darba programmas „Izglītība un apmācība 2010” īstenošanu, uzsvēra kredītpunktu pārneses sistēmas nozīmi profesionālajā izglītībā un apmācībā, savukārt Padomes un Komisijas 2008. gada kopīgajā ziņojumā (dokuments Nr. 5723/08) ir uzsvērta nepieciešamība aktīvāk rīkoties, lai uzlabotu profesionālās izglītības un apmācības kvalitāti un pievilcību.
Grozījums Nr.  4 Ieteikuma priekšlikums 5. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(5) Šā ieteikuma mērķis ir radīt Eiropas kredītpunktu sistēmu profesionālajai izglītībai un apmācībai (turpmāk tekstā ECVET), kas paredzēta, lai atvieglotu indivīdu, kas cenšas iegūt kvalifikāciju, mācību rezultātu pārnešanu, atzīšanu un uzkrāšanu. Tas uzlabos iedzīvotāju mācību rezultātu pārredzamību un pārnesamību dalībvalstīs, veidojot pārrobežu mūžizglītības telpu.	(5) Šā ieteikuma mērķis ir radīt Eiropas kredītpunktu sistēmu profesionālajai izglītībai un apmācībai (turpmāk tekstā ECVET), kas paredzēta, lai atvieglotu indivīdu, kas cenšas iegūt kvalifikāciju, pārbaudītu mācību rezultātu pārnešanu, atzīšanu un uzkrāšanu. Tas uzlabos vispārēju izpratni par iedzīvotāju mācību rezultātiem, kā arī šo rezultātu pārredzamību, starpvalstu mobilitāti un pārnesamību gan starp dalībvalstīm, gan, attiecīgos gadījumos, pašās dalībvalstīs, veidojot pārrobežu mūžizglītības telpu, kā arī valsts līmenī sekmēs kvalifikāciju mobilitāti un pārnesamību darba tirgū un starp dažādām ekonomikas nozarēm; turklāt tiks attīstīta un pastiprināta Eiropas mēroga sadarbība vispārējās un profesionālās izglītības jomā.
Grozījums Nr.  5 Ieteikuma priekšlikums 7. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(7) ECVET ir piemērojama visiem mācību rezultātiem, kādus principā iespējams sasniegt dažādos izglītības un mācību ceļos un pēc tam pārnest un atzīt. Tāpēc šis ieteikums palīdz sasniegt plašākus mērķus saistībā ar mūžizglītības veicināšanu un darbinieku un studējošo nodarbinātības iespēju, mobilitātes un sociālās integrācijas palielināšanu, izglītības un apmācības sistēmu modernizāciju, elastīgu un individualizētu profesionālās izglītības un apmācības ceļu izstrādi, savstarpēju saikni starp izglītību, apmācību, nodarbinātību un indivīda vajadzībām, kā arī saiknes veidošanu starp oficiālo, oficiāli neatzīto un neformālo izglītību, līdz ar to ļaujot apliecināt arī dzīves un darba pieredzes ceļā iegūtus mācību rezultātus.	(7) ECVET ir piemērojama visiem mācību rezultātiem, kādus principā iespējams sasniegt dažādos izglītības un mācību ceļos visos izglītības līmeņos saistībā ar Eiropas kvalifikāciju ietvarstruktūru mūžizglītībai (turpmāk tekstā — „EQF”) un pēc tam pārnest un atzīt. Tāpēc šis ieteikums palīdz sasniegt plašākus mērķus saistībā ar mūžizglītības veicināšanu un darbinieku un izglītojamo nodarbinātības iespēju, atvērtību mobilitātei un sociālās integrācijas palielināšanu. Ar to jo īpaši atvieglos elastīgu un individualizētu ceļu izstrādi, kā arī ļaus apliecināt tos mācību rezultātus, kuri iegūti oficiāli neatzītā un neformālā izglītībā.
Grozījums Nr.  6 Ieteikuma priekšlikums 9. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(9) Šim ieteikumam jāatvieglo PIA izmantoto kredītpunktu sistēmu un augstākās izglītības sektorā izmantotās Eiropas kredītpunktu pārneses un uzkrāšanas sistēmas (ECTS) savienojamība un salīdzināmība, tādējādi veicinot izglītības un apmācības līmeņu lielāku caurskatāmību saskaņā ar valsts tiesību aktiem un praksi.	(9) Šim ieteikumam jāatvieglo PIA izmantoto kredītpunktu sistēmu un augstākās izglītības sektorā izmantotās Eiropas kredītpunktu pārneses un uzkrāšanas sistēmas (ECTS) savienojamība, salīdzināmība un papildināmība, tādējādi veicinot izglītības un apmācības līmeņu lielāku caurskatāmību saskaņā ar valsts tiesību aktiem un praksi.
Grozījums Nr.  7 Ieteikuma priekšlikums 10. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(10) Oficiāli neatzītu un neformālu mācību rezultātu apstiprināšana jāveicina saskaņā ar Padomes 2004. gada 28. maija secinājumiem par vienotiem Eiropas principiem oficiāli neatzītu un neformālu mācību apzināšanai un atzīšanai.	(10) Pārbaudītu, bet oficiāli neatzītu un neformālu mācību rezultātu apstiprināšana jāveicina saskaņā ar Padomes 2004. gada 28. maija secinājumiem par vienotiem Eiropas principiem oficiāli neatzītu un neformālu mācību apzināšanai un atzīšanai.
Grozījums Nr.  8 Ieteikuma priekšlikums 12.a apsvērums (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(12a) Ar šo ieteikumu ir jāveicina vietējo un reģionālo kompetento iestāžu iesaistīšanās, lai valsts/reģionālās kvalifikācijas sistēmas savienotu ar ECVET.
Grozījums Nr.  9 Ieteikuma priekšlikums 13.a apsvērums (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(13a) Atbilstoši EK Līguma 149. un 150. pantam ECVET ieviešana un īstenošana ir brīvprātīga, un tāpēc to var veikt tikai saskaņā ar spēkā esošajiem valstu tiesību aktiem un noteikumiem. Šis ierosinājums atbilst subsidiaritātes principam, jo ar to atbalsta un papildina dalībvalstu rīcību, atvieglo sadarbību starp tām, palielina pārredzamību, kā arī veicina mobilitāti un mūžizglītību.
Grozījums Nr.  10 Ieteikuma priekšlikums 1. ieteikums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
1. veicināt 1. un 2. pielikumā izklāstīto Eiropas kredītsistēmu profesionālajai izglītībai un apmācībai (turpmāk tekstā „ECVET”), lai atvieglotu pārrobežu mobilitāti profesionālajā izglītībā un apmācībā, kā arī pārrobežu mūžizglītību;	1. veicināt 1. un 2. pielikumā izklāstīto Eiropas kredītsistēmu profesionālajai izglītībai un apmācībai visos EQF līmeņos, lai atvieglotu pārrobežu mobilitāti un mācību rezultātu atzīšanu profesionālajā izglītībā un apmācībā, kā arī pārrobežu mūžizglītību;
Grozījums Nr.  11 Ieteikuma priekšlikums 2. ieteikums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
2. sākot ar 2012. gadu, izmantot ECVET, jo īpaši, pieņemot pasākumus tās pakāpeniskai piemērošanai profesionālās izglītības un apmācības kvalifikāciju iegūšanai saskaņā ar valsts tiesību aktiem un praksi nolūkā pārnest, atzīt un uzkrāt indivīdu mācību rezultātus, kas sasniegti oficiālās, oficiāli neatzītās un neformālās mācību sistēmās;	2. izmantot ECVET, jo īpaši, pieņemot pasākumus tās izmēģināšanai, iespējami ātrai uzsākšanai pēc 2012. gada, kā arī tās pakāpeniskai piemērošanai profesionālās izglītības un apmācības kvalifikāciju iegūšanai no pirmā līdz astotajam EQF līmenim saskaņā ar valsts tiesību aktiem un praksi nolūkā pārnest, atzīt un uzkrāt indivīdu mācību rezultātus, kas sasniegti oficiālās, bet kur tas ir piemēroti — arī oficiāli neatzītās un neformālās mācību sistēmās;
Grozījums Nr.  12 Ieteikuma priekšlikums 3. ieteikums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
3. atbalstīt valstu un Eiropas partnerību un sadarbības tīklu veidošanu, kas paredzēti ECVET izmēģināšanai, īstenošanai un veicināšanai, iesaistot kompetentās institūcijas, sociālos partnerus, nozares un profesionālās izglītības un apmācības sniedzējus;	3. atbalstīt valstu un Eiropas partnerību un sadarbības tīklu veidošanu, kas paredzēti ECVET izmēģināšanai, īstenošanai un veicināšanai, iesaistot iestādes, kas atbildīgas par kvalifikāciju un pārbaudījumiem, profesionālās izglītības iestādes, sociālos partnerus un citus iesaistītos dalībniekus;
Grozījums Nr.  13 Ieteikuma priekšlikums 4. ieteikums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
4. nodrošināt, ka ieinteresētajām personām un indivīdiem profesionālās izglītības un apmācību jomā ir piekļuve informācijai un norādījumiem attiecībā uz ECVET izmantošanu. Turklāt nodrošināt, ka kompetentās iestādes pareizi publisko ECVET piemērošanu kvalifikācijām un ka ar to saistītajos Europass dokumentos, ko izdod kompetentās iestādes, ir precīzi formulēta attiecīgā informācija;	4. nodrošināt, ka ieinteresētajām pusēm, tostarp indivīdiem, profesionālās izglītības un apmācību jomā ir piekļuve informācijai un norādījumiem attiecībā uz ECVET izmantošanu. Turklāt nodrošināt, ka kompetentās iestādes pareizi publisko ECVET piemērošanu kvalifikācijām un ka ar to saistītajos Europass dokumentos, ko izdod kompetentās iestādes, ir precīzi formulēta attiecīgā informācija;
Grozījums Nr.  14 Ieteikuma priekšlikums 2. nolūks
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
2. sadarbībā ar valstu un Eiropas ekspertiem un lietotājiem izstrādāt lietotāju rokasgrāmatu un instrumentus, attīstīt zināšanas, lai uzlabotu ECVET un augstākās izglītības sektorā izmantotās Eiropas kredītpunktu pārneses un uzkrāšanas sistēmas salīdzināmību, un regulāri sniegt informāciju par ECVET īstenošanu;	2. sadarbībā ar PIA un augstākās izglītības ekspertiem un lietotājiem Eiropas un dalībvalstu mērogā izstrādāt lietotāju rokasgrāmatu un instrumentus, kā arī attīstīt zināšanas, lai uzlabotu ECVET un augstākās izglītības sektorā izmantotās Eiropas kredītpunktu pārneses un uzkrāšanas sistēmas salīdzināmību un papildināmību, un regulāri sniegt informāciju par ECVET īstenošanu;
Grozījums Nr.  15 Ieteikuma priekšlikums 4. nolūks
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
4. uzraudzīt un sekot līdzi veiktajiem pasākumiem, jo īpaši atjauninot norādījumu materiālu, un pēc šā pasākuma pārbaudes un novērtēšanas, kas veikta sadarbībā ar dalībvalstīm, četrus gadus pēc šā ieteikuma pieņemšanas ziņot Eiropas Parlamentam un Padomei par iegūto pieredzi un turpmāko ietekmi, tai skaitā, ja nepieciešams, par šā ieteikuma iespējamo pārskatīšanu un pieņemšanu.	4. uzraudzīt un sekot līdzi veiktajiem pasākumiem, nodrošināt, lai norādījumu materiāls būtu pieejams visiem interesentiem, un pēc šā pasākuma un veikto izmēģinājumu pārbaudes un novērtēšanas, kas veikta sadarbībā ar dalībvalstīm, piecus gadus pēc šā ieteikuma pieņemšanas ziņot Eiropas Parlamentam un Padomei par iegūto pieredzi un turpmāko ietekmi, tai skaitā, ja nepieciešams, par galīgā ieteikuma iespējamo pārskatīšanu un pieņemšanu, veicot tehnisko pielikumu un norādījumu materiāla atjaunināšanu.
Grozījums Nr.  16 Ieteikuma priekšlikums 2. pielikums - 1. punkts - 1. daļa
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
1. Vienība ir kvalifikācijas sastāvdaļa, ko veido daļa no zināšanām, prasmēm un kompetences, kas nepieciešama konkrētajai kvalifikācijai. Kvalifikācija faktiski ietver vairākas vienības un to veido viss vienību kopums. Tādējādi mācību procesā iesaistītais var iegūt kvalifikāciju, uzkrājot nepieciešamās vienības, kas iegūtas dažādās valstīs un dažādās mācību sistēmās (oficiālā, oficiāli neatzītā un neformālā).	1. Vienība ir kvalifikācijas sastāvdaļa, ko veido daļa no zināšanām, prasmēm un kompetences, kas nepieciešama konkrētajai kvalifikācijai. Katrai vienībai atbilst noteikts ECVET kredītpunktu skaits. Kvalifikācija faktiski ietver vairākas vienības un to veido viss vienību kopums. Tādējādi mācību procesā iesaistītais var iegūt kvalifikāciju, uzkrājot nepieciešamās vienības, kas iegūtas dažādās valstīs un dažādās mācību sistēmās (oficiālā, oficiāli neatzītā un neformālā).
Grozījums Nr.  17 Ieteikuma priekšlikums 2. pielikums - 3. punkts - 2. daļa
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
Studiju līgumā jānosaka, ka tad, ja studējošais ir sasniedzis paredzētos mācību rezultātus un tos pozitīvi novērtējusi „uzņemošā” institūcija, „mītnes” institūcija saskaņā ar kompetentās iestādes izstrādātajiem noteikumiem un procedūrām var tos apstiprināt un atzīt par daļu no prasībām kvalifikācijas iegūšanai.	Studiju līgumā jānosaka, ka tad, ja studējošais ir sasniedzis paredzētos mācību rezultātus un tos pozitīvi novērtējusi „uzņemošā” institūcija, „mītnes” institūcijai saskaņā ar kompetentās iestādes izstrādātajiem noteikumiem un procedūrām tie ir jāapstiprina un jāatzīst par daļu no prasībām kvalifikācijas iegūšanai.

PASKAIDROJUMS

Līdz ar globalizācijas procesu konkurences spējas veicināšana ir kļuvusi par vienu no svarīgākajiem uzdevumiem Eiropas Savienības ekonomikas un sociālajā telpā. Iegūtās spējas un prasmes tiek pārbaudītas, un tās nepārtraukti ir jāpilnveido. Lai Eiropas Savienību izglītības jomā pilnvērtīgi sagatavotu konkurencei pasaules mērogā, jāsamazina skolu nepabeigušo skaits, jāveicina iesaistīšanās mūžizglītībā un jāuzlabo saikne starp augstāko un profesionālo izglītību. Lai nodrošinātu spēju būt nodarbinātiem, jau apmācību laikā jācenšas iegūt pieredzi ārzemēs. Eiropas Savienības ekonomikai ir ļoti nepieciešami speciālisti ar svešvalodu zināšanām un darba pieredzi ārzemēs, kuri ir spējīgi sadarboties ar kolēģiem un klientiem ārvalstīs. No vienas puses, pastāv liela interese par pārrobežu mobilitāti kā daļu no izglītības un tālākizglītības, taču, no otras puses, ir daudz kavējošu faktoru — ārvalstīs iegūtās zināšanas ir grūti dokumentēt, apzināt un atzīt iegūtās izglītības rezultātus; profesionālo kvalifikāciju dalībvalstīs iegūst un definē dažādi; divpusējie nolīgumi var traucēt salīdzināšanu ar citām sistēmām; vērojams sadarbības trūkums starp izglītības iestādēm, kā arī starp valstu un reģionālajām iestādēm. Plānotā Eiropas kredītpunktu sistēma profesionālajai izglītībai un apmācībai (ECVET) palīdzēs atvieglot strādājošo pārrobežu mobilitāti un sekmēs pārredzamību attiecībā uz ārzemēs iegūto profesionālo kvalifikāciju.

ECVET veidošanās gaita

Profesionālā izglītība ir viens no svarīgākajiem elementiem, lai varētu sasniegt Lisabonas stratēģijas (2000. gada marts) mērķus — ekonomisko izaugsmi, konkurētspēju, nodarbinātību un sociālo kohēziju. Eiropadome vienlaikus arī uzsvērusi, ka būtu nepieciešama lielāka pārredzamība attiecībā uz kvalifikāciju un mūžizglītību, jo tie ir svarīgi elementi, veidojot uz zināšanām balstītu sabiedrību. 2001. gadā Brigē tika nolemts īstenot ciešu sadarbību profesionālās izglītības jomā Eiropā. 2002. gada martā augstākā līmeņa sanāksmē Barselonā tika likti pamati izglītības rezultātu atzīšanai starptautiskā līmenī profesionālās izglītības jomā, kas orientēta uz kredītpunktu atzīšanu, pamatojoties uz Eiropas kredītpunktu pārneses sistēmu (ECTS). 2002. gada novembrī Padome pieņēma „Kopenhāgenas procesu”, ar ko piešķīra prioritāti Eiropas kredītpunktu pārneses sistēmai profesionālās izglītības jomā. Šajā procesā galvenā uzmanība jāpievērš kvalifikāciju pārskatāmībai, salīdzināmībai, pārnesamībai un atzīšanai.

ECVET ir viena no daudzajām Eiropas līmeņa iniciatīvām izglītībā. Tai jāveido saikne starp augstāko izglītību un profesionālo izglītību. Pie pārējām iniciatīvām pieskaitāmas ECTS (Eiropas kredītpunktu pārneses sistēma), EUROPASS (Kopienas sistēma kvalifikāciju un kompetenču pārskatāmībai), „Eiropas mobilitātes kvalitātes harta” (EQCN), kā arī Eiropas kvalifikāciju ietvarstruktūra (EQF). Referents 2006. gadā sagatavoja Eiropas Parlamenta

ziņojumu par EQF.

Apspriešanās ar ieinteresētajām pusēm

Referents atzinīgi vērtē ekspertu iesaistīšanos, viņu dalību darba grupās un noklausīšanās laikā, kā arī pētījumu izstrādi. Eksperti atzīst ECVET par svarīgu instrumentu, lai nodrošinātu profesionālās izglītības sistēmas optimālu atbilstību gan pašu cilvēku vajadzībām, gan darba tirgus prasībām. Priekšnoteikums ir valsts un reģionālo īpatnību ievērošana, kā arī praktiskās lietderības nodrošināšana nodarbinātajiem un uzņēmumiem Eiropā. Piedalīšanās dažādās diskusijās apliecina referenta uzskatu, ka valstīs, kurās izglītību iegūst galvenokārt skolās, nav pietiekamas informācijas nedz par profesionālo izglītību, kas vērsta uz praktisku pielietojamību, sadarbojoties skolai un uzņēmumiem (piemēram, Vācijas „duālā sistēma”), nedz arī par lielo profesionālo, laika un finansiālo ieguldījumu, kāds nepieciešams, lai iegūtu augsta līmeņa profesionālo izglītību, piemēram, saņemtu meistara kategoriju vai amatnieka (Fachwirt — neakadēmiskā profesionālā kvalifikācija) apliecību. Vācijas prezidentūras laikā 2007. gada jūnija konferencē Minhenē tika apkopoti diskusiju rezultāti par ECVET, šajā sanāksmē piedalījās arī referents.

Kredītpunktu sistēmas mērķi

ECVET ir metodiska sistēma, saskaņā ar kuru atspoguļo iegūtās zināšanas, prasmes un iemaņas, pamatojoties uz mācību rezultātiem, kā arī piešķir kredītpunktus atbilstoši kvalifikācijai. Kredītpunkti tiek pārnesti brīvprātīgi starp dažādām profesionālās izglītības kvalifikāciju sistēmām un galvenokārt saistībā ar oficiālo izglītību. Nepieciešamas turpmākas diskusijas par kredītpunktu ieviešanu un piešķiršanu. Izglītojamajam pakāpeniski jāuzkrāj mācību rezultātu vienības, un kopā ar saņemtajiem kredītpunktiem tās jāapvieno aptverošā kompetences profilā, vai — attiecīgos apstākļos — arī oficiāli atzītā kvalifikācijā. Automātiska daļēji iegūtu kvalifikāciju uzkrāšana, kuras pēc tam varētu veidot pilnīgu kvalifikāciju, ir pretrunā gan ar dalībvalstu ieradumiem, jo tajās pastāv integrēta pieeja profesionālajai izglītībai, gan ar t.s. „specialitātes principu”, kas paredz mācību pabeigšanu ar gala pārbaudījumiem.

Lai sasniegtu efektivitāti, dalībniekiem jāievēro kvalitātes nodrošināšanas kritēriji. Jānodrošina, lai nenotiktu izglītības un tālākizglītības piespiedu saskaldīšana un atzītas arodapmācības sadalīšana.

ECVET balstās uz izglītības rezultātiem, kuri būtiski atšķiras sakarā ar dažādu valstu dažādām profesionālās izglītības sistēmām. Jāpanāk vienošanās starp izglītības iestādēm, uzņēmumiem un valsts iestādēm, lai būtu iesaistīti iespējami vairāk dalībnieku. Tikai uzticības pilna sadarbība projektam nodrošinās panākumus. Dalībvalstīs jāveidojas kvalitatīvai un ilgstošai partnerībai un tīkliem Eiropas, valstu un reģionālajā līmenī, turklāt šajā procesā vai izmantot jau esošās struktūras.

ECVET ieviešanā noteicošais ir brīvprātības princips. Nedrīkst rasties stāvoklis, ka sistēmas dalībniekus ar tiesību aktiem piespiež rīkoties. Jāievēro ES līguma 149. un 150. pantā noteiktais saskaņošanas aizliegums; jāizvairās no valstu kvalifikāciju sistēmu vienādošanas. Tāpat nedrīkst apdraudēt pārbaudītu izglītības praksi un pastāvošos noteikumus dalībvalstīs; jācenšas saglabāt izglītības sistēmu dažādību. Procesu palīdzēs paātrināt paraugprakses apmaiņa un svarīgi praksē iegūti secinājumi.

ECVET ir ilgtermiņa projekts, kam pastāvīgi jāattīstās. Četrus gadus pēc ieteikuma pieņemšanas Eiropas Komisija Eiropas Parlamentam un Eiropas Padomei iesniegs ziņojumu par iegūto pieredzi un paredzamo ietekmi. Ir svarīgi iesaistīt dažādus dalībniekus — sistēmas lietotājus un viņu pārstāvjus.

ECVET palīdzēs sekmēt Eiropas kvalifikāciju ietvarstruktūras (EQF) mērķu izvirzīšanu. Tā veicinās pārrobežu mobilitāti, kā arī piekļuvi mūžizglītībai profesionālajā jomā. Izglītojamajam būs iespēja pašam veidot savu karjeru. ECVET ieviešana Eiropai radīs lielu pievienoto vērtību, būtiski sekmēs Eiropas darba tirgus izveidošanu un Eiropas ilgtspējas nodrošināšanu.

Referents iesaka:

· pakāpenisku un praktiskā pieredzē balstītu ECVET ieviešanu nodrošināt ar dalībvalstu brīvprātīgas līdzdalības principu, vienotu struktūru sistēmas ieviešanā izstrādājot uz konsensa pamata un ievērojot nacionālās īpatnības;

· noteikt skaidrus kritērijus, lai nodrošinātu sistēmas nozīmīgumu, pārskatāmību, salīdzināmību un abpusēju uzticēšanos; kredītpunktu piešķiršanā nepieciešams vienots, kvantitatīvs Eiropas mēroga pamats;

· noteikt, ka ne tikai ar mācību rezultātu vienību uzkrāšanu vispārēju kvalifikāciju var iegūt tajās dalībvalstīs, kurās šādu kvalifikāciju var iegūt vien līdz ar gala pārbaudījumu nokārtošanu;

· pagarināt ES Komisijas noteikto ECVET ieviešanas termiņu; sistēmas ieviešana līdz 2012. gadam šķiet nerealizējama. Jānosaka izmēģinājuma periods, lai sistēmas attīstībā varētu iekļaut praktisko pieredzi; vienlaicīgi būtu jāizvairās no apzinātas vilcināšanās;

· izstrādāt ECVET lietošanas vadlīnijas. Tām jābūt vērstām uz praktisko darbību un tās jāizstrādā jau drīzumā;

· ar ECVET saistītajam administratīvajam slogam jābūt nelielam. Ziņojumu sagatavošanai jābūt vienkāršai un skaidri strukturētai, lai varētu piesaistīt arī mazos un vidējos uzņēmumus un mazās iestādes. Turklāt plašas Eiropas mēroga platformas vietā vajadzētu balstīties uz jau šobrīd veiksmīgu iestāžu sadarbību, dažāda veida partnerību un tīkliem;

· padarīt ECVET sistēmu par atklātu un noderīgu arī citām sistēmām ārpus Eiropas Savienības, tādējādi sekmējot Lisabonas mērķu sasniegšanu attiecībā uz elastīgas un uz zināšanām balstītas ekonomiskās telpas veidošanu.

Kultūras un izglītības komitejaS ATZINUMS(*)  (7.10.2008)

Nodarbinātības un sociālo lietu komitejai

par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes ieteikumam par Eiropas kredītpunktu sistēmas izstrādi profesionālajai izglītībai un apmācībai (ECVET)
(COM(2008)0180 – C6‑0162/2008 – 2008/0070(COD))

Referents (*): Dumitru Oprea

(*)       Komiteju iesaistīšanas procedūra — Reglamenta 47. pants

ĪSS PAMATOJUMS

A. Īss kopsavilkums

Ar šo Eiropas Parlamenta un Padomes ieteikumu ierosina izstrādāt Eiropas kredītpunktu sistēmu profesionālajai izglītībai un apmācībai (ECVET), lai veicinātu mācību rezultātu pārredzamību, pārnesi un apkopošanu, salīdzinot dažādas mācību sistēmas dažādās valstīs.

Eiropas izglītības, profesionālās izglītības un apmācības (PIA) un kvalifikācijas sistēmu daudzveidība un pat sadrumstalotība, kā arī iesaistīto tirgus dalībnieku (izglītības sniedzēju, varas iestāžu utt.) nepietiekamā sadarbība apgrūtina mūžizglītības procesā iesaistīto Eiropas iedzīvotāju mobilitāti. Augstākās izglītības mobilitāti veicināja Eiropas kredītpunktu pārneses un uzkrāšanas sistēma, tādēļ sagaidāms, ka tāds pats rezultāts būs līdzīgas sistēmas izveidei profesionālās izglītības un apmācības jomā.

Šajā sakarībā ar šo ieteikumu izveido ECVET kā metodisku sistēmu, ko var izmantot, lai ar attiecīgiem kredītpunktiem raksturotu iegūtās kvalifikācijas, izsakot tās mācību rezultātu vienību izteiksmē nolūkā šos rezultātus pārnest un apkopot. ECVET mērķis nav kvalifikāciju un PIA sistēmu saskaņošana vai obligāta ieviešana; tās mērķis ir labāka salīdzināmība un savienojamība, un to var piemērot Eiropas kvalifikāciju sistēmas visos standartlīmeņos. Šo ieteikumu dalībvalstis saskaņā ar brīvprātības principu sāktu piemērot no 2012. gada.

ECVET sistēma balstās uz trim pamatprincipiem:

· izveidot struktūru, lai kvalifikācijas izteiktu mācību rezultātu vienībās nolūkā šos rezultātus apkopot un pārnest;

· izveidot sistēmu, ar ko PIA mācību rezultātiem piešķir kredītpunktus, kurus var apstiprināt, uzkrāt un pārnest no vienas mācību sistēmas uz citu un no vienas valsts uz citu;

· veicināt iestāžu, institūciju un citu PIA iesaistīto pušu tīklu sadarbību un partnerattiecības, lai radītu savstarpējas uzticības vidi un partnerattiecības nostiprinātu ar saprašanās memorandiem (noslēdzot savstarpējus nolīgumus).

Ar šo ieteikumu dalībvalstis tiek mudinātas no 2012. gada izmantot ECVET sistēmu, proti, pieņemt pasākumus tās pakāpeniskai piemērošanai profesionālās izglītības un apmācības kvalifikāciju jomā saskaņā ar valsts tiesību aktiem un praksi, lai pārnestu, atzītu un apkopotu fizisku personu mācību rezultātus, kas iegūti oficiālās, oficiāli neatzītās un neformālās izglītības sistēmās.

B. Atzinuma sagatavotāja piezīmes

Atzinuma sagatavotājs vēlas pievērst uzmanību tam, ka ECVET veiksmīga īstenošana ir atkarīga no kopējas apņemšanās ievērot kvalitātes nodrošināšanas principus. Turklāt būtiska nozīme ir arī iesaistīto pušu mudināšanai veidot ECVET partnerattiecības un tīklus, lai nodrošinātu ne tikai sistēmu ECVET pārbaudei, bet arī iedibinātu labas prakses piemērus un radītu sasvstarpējas uzticības vidi, atzīstot un pārnesot kredītpunktus no vienas iestādes uz citu.

ECVET sistēmas būtiskas priekšrocības ir tādas, ka to var veidot un uzlabot, par pamatu ņemot līdzīgu pieredzi, kas Eiropā bijusi ļoti veiksmīga, proti, ECTS sistēmu (Eiropas kredītpunktu pārneses un uzkrāšanas sistēmu), ko izmanto augstākās izglītības jomā. Līdz ar to ECVET jāņem vērā arī ļoti daudzveidīgais PIA tirgus; šā iemesla dēļ ECVET lielāku uzmanību pievērš mācību rezultātiem, nevis laikam, kas pavadīts uzkrājot zināšanas, prasmes un kompetences.

Profesionālā izglītība un apmācība līdztekus augstākajai izglītībai ir būtiska mūžizglītības daļa. Ņemot vērā, ka abi minētie izglītības veidi parasti papildina viens otru, atzinuma sagatavotājs vēlētos uzsvērt vajadzību nodrošināt ECVET un ECTS sistēmu savietojamību, salīdzināmību un papildināmību.

GROZĪJUMI

Kultūras un izglītības komiteja aicina par jautājumu atbildīgo Nodarbinātības un sociālo lietu komiteju ziņojumā iekļaut šādus grozījumus:

Grozījums Nr.  1 Ieteikuma priekšlikums 2.a apsvērums (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(2a) Profesionālās izglītības un apmācības sistēmas, kas pieder pie galvenajiem mūžizglītības īstenošanas līdzekļiem, ir tieši saistītas ar vispārējo un augstāko izglītību un ar katras dalībvalsts nodarbinātības un sociālo politiku. Tā kā šīm sistēmām ir starpnozaru ietekme, tās ne tikai sekmē Eiropas ekonomikas konkurētspēju un palīdz apmierināt darba tirgus vajadzības, bet arī veicina sociālo kohēziju, vienlīdzību un iedzīvotāju līdzdalību un iesaistīšanu.
Grozījums Nr.  2 Ieteikuma priekšlikums 3. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(3) Padome 2002. gada 19. decembra rezolūcijā par ciešākas sadarbības veicināšanu profesionālās izglītības un apmācības jomā Eiropā („Kopenhāgenas process”), un Padomes un Komisijas kopīgajā ziņojumā par 2010. gada darba programmas izglītībai un apmācībai, ko pieņēma 2004. gadā , īstenošanu, uzsvēra kredītpunktu pārneses sistēmas nozīmi profesionālajā izglītībā un apmācībā.	(3) Padome 2002. gada 19. decembra rezolūcijā par ciešākas sadarbības veicināšanu profesionālās izglītības un apmācības jomā Eiropā („Kopenhāgenas process”) un Padomes un Komisijas kopīgajā ziņojumā par 2010. gada darba programmas izglītībai un apmācībai īstenošanu, ko pieņēma 2004. gadā, uzsvēra kredītpunktu pārneses sistēmas nozīmi profesionālajā izglītībā un apmācībā, savukārt Padomes un Komisijas 2008. gada kopīgajā ziņojumā (dokuments Nr. 5723/08) ir uzsvērta vajadzība daudzkāršot centienus, lai uzlabotu profesionālās izglītības un apmācības kvalitāti un pievilcību.
Grozījums Nr.  3 Ieteikuma priekšlikums 5. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(5) Šā ieteikuma mērķis ir radīt Eiropas kredītpunktu sistēmu profesionālajai izglītībai un apmācībai (turpmāk tekstā ECVET), kas paredzēta, lai atvieglotu indivīdu, kas cenšas iegūt kvalifikāciju, mācību rezultātu pārnešanu, atzīšanu un uzkrāšanu. Tas uzlabos iedzīvotāju mācību rezultātu pārredzamību un pārnesamību dalībvalstīs, veidojot pārrobežu mūžizglītības telpu.	(5) Šā ieteikuma mērķis ir radīt Eiropas kredītpunktu sistēmu profesionālajai izglītībai un apmācībai (turpmāk tekstā ECVET), kas paredzēta, lai atvieglotu indivīdu, kas cenšas iegūt kvalifikāciju, mācību rezultātu pārnešanu, atzīšanu un uzkrāšanu. Tas uzlabos iedzīvotāju mācību rezultātu pārredzamību, starpvalstu mobilitāti un pārnesamību dalībvalstīs, veidojot pārrobežu mūžizglītības telpu, un valsts līmenī arī sekmēs kvalifikāciju mobilitāti un pārnesamību starp dažādām ekonomikas nozarēm un darba tirgū.
Grozījums Nr.  4 Ieteikuma priekšlikums 9. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(9) Šim ieteikumam būtu jāatvieglo PIA izmantoto kredītpunktu sistēmu un augstākās izglītības sektorā izmantotās Eiropas kredītpunktu pārneses un uzkrāšanas sistēmas (ECTS) savienojamība un salīdzināmība, tādējādi veicinot izglītības un apmācības līmeņu lielāku caurskatāmību saskaņā ar valsts tiesību aktiem un praksi.	(9) Šim ieteikumam jāatvieglo PIA izmantoto kredītpunktu sistēmu un augstākās izglītības sektorā izmantotās Eiropas kredītpunktu pārneses un uzkrāšanas sistēmas (ECTS) savienojamība, salīdzināmība un papildināmība, tādējādi veicinot izglītības un apmācības līmeņu lielāku caurskatāmību saskaņā ar valsts tiesību aktiem un praksi.
Grozījums Nr.  5 Ieteikuma priekšlikums 12.a apsvērums (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(12a) Ar šo ieteikumu ir jāveicina vietējo un reģionālo kompetento iestāžu iesaistīšanās, lai valsts/reģionālās kvalifikācijas sistēmas savienotu ar ECVET.
Grozījums Nr.  6 Ieteikuma priekšlikums 1. ieteikums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
1. veicināt 1. un 2. pielikumā izklāstīto Eiropas kredītsistēmu profesionālajai izglītībai un apmācībai (turpmāk tekstā „ECVET”), lai atvieglotu pārrobežu mobilitāti profesionālajā izglītībā un apmācībā, kā arī pārrobežu mūžizglītību;	1. veicināt 1. un 2. pielikumā izklāstīto Eiropas kredītpunktu sistēmu profesionālajai izglītībai un apmācībai (turpmāk tekstā „ECVET”), lai atvieglotu pārrobežu mobilitāti un mācību rezultātu atzīšanu profesionālajā izglītībā un apmācībā, kā arī pārrobežu mūžizglītību;
Grozījums Nr.  7 Ieteikuma priekšlikums 4. ieteikums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
4. nodrošināt, ka ieinteresētajām personām un indivīdiem profesionālās izglītības un apmācību jomā ir piekļuve informācijai un norādījumiem attiecībā uz ECVET izmantošanu. Turklāt nodrošināt, ka kompetentās iestādes pareizi publisko ECVET piemērošanu kvalifikācijām un ka ar to saistītajos Europass dokumentos, ko izdod kompetentās iestādes, ir precīzi formulēta attiecīgā informācija;	4. nodrošināt, ka ieinteresētajām pusēm, tostarp indivīdiem, profesionālās izglītības un apmācību jomā ir piekļuve informācijai un norādījumiem attiecībā uz ECVET izmantošanu. Turklāt nodrošināt, ka kompetentās iestādes pareizi publisko ECVET piemērošanu kvalifikācijām un ka ar to saistītajos Europass dokumentos, ko izdod kompetentās iestādes, ir precīzi formulēta attiecīgā informācija;
Grozījums Nr.  8 Ieteikuma priekšlikums 2. nolūks
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
2. sadarbībā ar valstu un Eiropas ekspertiem un lietotājiem izstrādāt lietotāju rokasgrāmatu un instrumentus, attīstīt zināšanas, lai uzlabotu ECVET un augstākās izglītības sektorā izmantotās Eiropas kredītpunktu pārneses un uzkrāšanas sistēmas salīdzināmību, un regulāri sniegt informāciju par ECVET īstenošanu;	2. sadarbībā ar PIA un augstākās izglītības ekspertiem un lietotājiem Eiropas un dalībvalstu mērogā izstrādāt lietotāju rokasgrāmatu un instrumentus un attīstīt zināšanas, lai uzlabotu ECVET un augstākās izglītības sektorā izmantotās Eiropas kredītpunktu pārneses un uzkrāšanas sistēmas salīdzināmību un papildināmību, un regulāri sniegt informāciju par ECVET īstenošanu;
Grozījums Nr.  9 Ieteikuma priekšlikums 2. pielikums – 1. punkts – 1. daļa
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
1. Vienība ir kvalifikācijas sastāvdaļa, ko veido daļa no zināšanām, prasmēm un kompetences, kas nepieciešama konkrētajai kvalifikācijai. Kvalifikācija faktiski ietver vairākas vienības un to veido viss vienību kopums. Tādējādi mācību procesā iesaistītais var iegūt kvalifikāciju, uzkrājot nepieciešamās vienības, kas iegūtas dažādās valstīs un dažādās mācību sistēmās (oficiālā, oficiāli neatzītā un neformālā).	1. Vienība ir kvalifikācijas sastāvdaļa, ko veido daļa no zināšanām, prasmēm un kompetences, kas nepieciešama konkrētajai kvalifikācijai. Katrai vienībai ir piešķirts noteikts attiecīgo ECVET kredītpunktu skaits. Kvalifikācija faktiski ietver vairākas vienības un to veido viss vienību kopums. Tādējādi mācību procesā iesaistītais var iegūt kvalifikāciju, uzkrājot nepieciešamās vienības, kas iegūtas dažādās valstīs un dažādās mācību sistēmās (oficiālā, oficiāli neatzītā un neformālā).
Grozījums Nr.  10 Ieteikuma priekšlikums 2. pielikums – 3. punkts – 2. daļa
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
Studiju līgumā jānosaka, ka tad, ja studējošais ir sasniedzis paredzētos mācību rezultātus un tos pozitīvi novērtējusi „uzņemošā” institūcija, „mītnes” institūcija saskaņā ar kompetentās iestādes izstrādātajiem noteikumiem un procedūrām var tos apstiprināt un atzīt par daļu no prasībām kvalifikācijas iegūšanai.	Studiju līgumā jānosaka, ka tad, ja studējošais ir sasniedzis paredzētos mācību rezultātus un tos pozitīvi novērtējusi „uzņemošā” institūcija, „mītnes” institūcijai saskaņā ar kompetentās iestādes izstrādātajiem noteikumiem un procedūrām tie ir jāapstiprina un jāatzīst par daļu no prasībām kvalifikācijas iegūšanai.

PROCEDŪRA

Virsraksts	Eiropas kredītpunktu sistēma profesionālajai izglītībai un apmācībai (ECVET)
Atsauces	COM(2008)0180 – C6-0162/2008 – 2008/0070(COD)
Komiteja, kas atbildīga par jautājumu	EMPL
Atzinumu sniedza        Datums, kad paziņoja plenārsēdē	CULT 24.4.2008
Komiteju iesaistīšanas procedūra - datums, kad paziņoja plenārsēdē	19.6.2008
Atzinumu sagatavoja        Iecelšanas datums	Dumitru Oprea 22.5.2008
Izskatīšana komitejā	24.6.2008		10.9.2008
Pieņemšanas datums	7.10.2008
Galīgais balsojums	+: –: 0:	13 1 0
Deputāti, kas bija klāt galīgajā balsošanā	Ivo Belet, Marielle De Sarnez, Marie-Hélène Descamps, Věra Flasarová, Milan Gaľa, Lissy Gröner, Ruth Hieronymi, Mikel Irujo Amezaga, Manolis Mavrommatis, Ljudmila Novak, Dumitru Oprea, Doris Pack, Thomas Wise
Aizstājējs, kas bija klāt galīgajā balsošanā	Rolf Berend

PROCEDŪRA

Virsraksts	Eiropas kredītpunktu sistēma profesionālajai izglītībai un apmācībai (ECVET)
Atsauces	COM(2008)0180 – C6-0162/2008 – 2008/0070(COD)
Datums, kad to iesniedza EP	9.4.2008
Komiteja, kas atbildīga par jautājumu        Datums, kad paziņoja plenārsēdē	EMPL 24.4.2008
Komiteja(-s), kurai(-ām) ir lūgts sniegt atzinumu        Datums, kad paziņoja plenārsēdē	CULT 24.4.2008
Komiteju iesaistīšanas procedūra        Datums, kad paziņoja plenārsēdē	CULT 19.6.2008
Referents(-e/-i/-es)        Iecelšanas datums	Thomas Mann 6.5.2008
Izskatīšana komitejā	10.9.2008		6.10.2008		4.11.2008
Pieņemšanas datums	5.11.2008
Galīgais balsojums	+: –: 0:	41 1 1
Deputāti, kas bija klāt galīgajā balsošanā	Jan Andersson, Iles Braghetto, Philip Bushill-Matthews, Alejandro Cercas, Ole Christensen, Derek Roland Clark, Luigi Cocilovo, Jean Louis Cottigny, Jan Cremers, Proinsias De Rossa, Harald Ettl, Richard Falbr, Carlo Fatuzzo, Ilda Figueiredo, Joel Hasse Ferreira, Stephen Hughes, Karin Jöns, Sajjad Karim, Jean Lambert, Bernard Lehideux, Elizabeth Lynne, Thomas Mann, Jan Tadeusz Masiel, Elisabeth Morin, Juan Andrés Naranjo Escobar, Csaba Őry, Siiri Oviir, Marie Panayotopoulos-Cassiotou, Pier Antonio Panzeri, Elisabeth Schroedter, José Albino Silva Peneda, Jean Spautz, Gabriele Stauner, Ewa Tomaszewska, Anne Van Lancker, Gabriele Zimmer
Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā	Françoise Castex, Anna Ibrisagic, Rumiana Jeleva, Claude Turmes
Aizstājēji (178. panta 2. punkts), kas bija klāt galīgajā balsošanā	Giles Chichester, Viktória Mohácsi, Silvia-Adriana Ţicău