Procedūra : 2007/0228(CNS)
Dokumenta lietošanas cikls sēdē
Dokumenta lietošanas cikls : A6-0432/2008

Iesniegtie teksti :

A6-0432/2008

Debates :

PV 19/11/2008 - 11
CRE 19/11/2008 - 11

Balsojumi :

PV 20/11/2008 - 6.5
Balsojumu skaidrojumi
Balsojumu skaidrojumi

Pieņemtie teksti :

P6_TA(2008)0557

ZIŅOJUMS     *
PDF 361kWORD 886k
10.11.2008
PE 409.459v03-00 A6-0432/2008

par priekšlikumu Padomes Direktīvai par trešo valstu valstspiederīgo ieceļošanu un uzturēšanos augsti kvalificētas nodarbinātības nolūkos

(COM(2007)0637 – C6‑0011/2007 – 2007/0228(CNS))

Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komiteja

Referente: Ewa Klamt

Atzinumu sagatavoja(*):

Jan Tadeusz Masiel, Nodarbinātības un sociālo lietu komiteja

(*) Komiteju iesaistīšanas procedūra — Reglamenta 47. pants

EIROPAS PARLAMENTA NORMATĪVĀS REZOLŪCIJAS PROJEKTS
 PASKAIDROJUMS
 Nodarbinātības un sociālo lietu komitejaS ATZINUMS (*)
 Attīstības komitejaS ATZINUMS
 PROCEDŪRA

EIROPAS PARLAMENTA NORMATĪVĀS REZOLŪCIJAS PROJEKTS

par priekšlikumu Padomes Direktīvai par trešo valstu valstspiederīgo ieceļošanu un uzturēšanos augsti kvalificētas nodarbinātības nolūkos

(COM(2007)0637 – C6‑0011/2007 – 2007/0228(CNS))

(Apspriežu procedūra)

Eiropas Parlaments,

–   ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Padomei (COM(2007)0637),

–   ņemot vērā EK līguma 63. panta 3. punkta a) apakšpunktu un 4. punktu,

–   ņemot vērā EK līguma 67. pantu, saskaņā ar kuru Padome ar to ir apspriedusies (C6-0011/2007),

–   ņemot vērā Reglamenta 51. pantu,

–   ņemot vērā Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komitejas ziņojumu un Nodarbinātības un sociālo lietu komitejas un Attīstības komitejas atzinumus (A6-0432/2008),

1.  apstiprina grozīto Komisijas priekšlikumu;

2.  aicina Komisiju attiecīgi grozīt tās priekšlikumu saskaņā ar EK līguma 250. panta 2. punktu;

3.  aicina Padomi informēt Parlamentu, ja tā ir paredzējusi nepievienoties Parlamenta apstiprinātajam tekstam;

4.  prasa uzsākt saskaņošanas procedūru, kas paredzēta 1975. gada 4. marta Kopīgajā deklarācijā, ja Padome ir paredzējusi nepievienoties Parlamenta apstiprinātajam tekstam;

5.  prasa Padomei vēlreiz ar to apspriesties, ja tā ir paredzējusi būtiski grozīt Komisijas priekšlikumu;

6.  uzdod priekšsēdētājam nosūtīt Parlamenta nostāju Padomei un Komisijai.

Grozījums Nr.  1

Direktīvas priekšlikums

2.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(2a) Eiropadome 1999. gada 15. un 16. oktobra īpašajā sanāksmē Tamperē apliecināja nepieciešamību tuvināt dalībvalstu tiesību aktus par trešo valstu valstspiederīgo uzņemšanas un uzturēšanās noteikumiem. Šajā sakarā tā īpaši norādīja, ka Eiropas Savienībai ir jānodrošina taisnīga attieksme pret trešo valstu valstspiederīgajiem, kas likumīgi uzturas dalībvalstu teritorijā, un jāpiemēro vēl iedarbīgāka integrācijas politika ar mērķi piešķirt viņiem tiesības un pienākumus, kas pielīdzināmi Eiropas Savienības pilsoņu tiesībām un pienākumiem.

Grozījums Nr.  2

Direktīvas priekšlikums

3. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(3) Eiropadomes sanāksmē Lisabonā 2000. gada martā Kopienai tika izvirzīts mērķis panākt, lai līdz 2010. gadam uz zināšanām balstītā Eiropas ekonomika kļūtu par konkurētspējīgāko un dinamiskāko ekonomiku pasaulē.

(3) Eiropadomes sanāksmē Lisabonā 2000. gada martā Kopienai tika izvirzīts mērķis panākt, lai līdz 2010. gadam uz zināšanām balstītā Eiropas ekonomika kļūtu par pasaulē konkurētspējīgāko un dinamiskāko ekonomiku, kura spēj nodrošināt ilgtspējīgu ekonomisko izaugsmi, jaunas un labākas darbavietas un lielāku sociālo kohēziju. Pasākumi, kuru mērķis ir piesaistīt un noturēt augsti kvalificētus darba ņēmējus no trešām valstīm, pamatojoties uz dalībvalstu vajadzībās balstītu pieeju, ir jāaplūko plašākā kontekstā, kas izriet no Lisabonas stratēģijas un integrētajām izaugsmes un nodarbinātības pamatnostādnēm.

Grozījums Nr.  3

Direktīvas priekšlikums

5.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(5a) Arvien pieaugošās darba tirgus globalizācijas apstākļos Eiropas Savienība ir jāpadara pievilcīgāka darba ņēmējiem, jo īpaši augsti kvalificētiem darba ņēmējiem, no trešām valstīm. Šo mērķi var labāk sasniegt, ja tiek nodrošināti atvieglojumi, piemēram, noteiktas atkāpes, un nodrošināta vieglāka piekļuve noderīgai informācijai.

Grozījums Nr.  4

Direktīvas priekšlikums

6. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(6) Lai sasniegtu Lisabonas procesa mērķus, svarīgi arī Eiropas Savienībā veicināt to augsti kvalificēto darbinieku mobilitāti, kuri ir ES pilsoņi, un jo īpaši no jaunajām dalībvalstīm, kas pievienojās 2004. un 2007. gadā. Īstenojot šo direktīvu, dalībvalstīm jāievēro Kopienas priekšrocības princips, kas īpaši noteikts attiecīgajos noteikumos 2003. gada 16. aprīļa un 2005. gada 25. aprīļa Pievienošanās aktos.

(6) Lai sasniegtu Lisabonas procesa mērķus, svarīgi arī Eiropas Savienībā veicināt to augsti kvalificēto darbinieku mobilitāti, kuri ir ES pilsoņi, un jo īpaši no jaunajām dalībvalstīm, kas pievienojās 2004. un 2007. gadā. Šīs direktīvas īstenošanā ir jāievēro Kopienas priekšrocības princips, kas īpaši noteikts attiecīgajos noteikumos 2003. gada 16. aprīļa un 2005. gada 25. aprīļa Pievienošanās aktā.

Grozījums Nr.  5

Direktīvas priekšlikums

10. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(10) Ar šo direktīvu jānodrošina elastīga ieceļošanas sistēma, kuru nosaka pieprasījums un kura balstīta uz objektīviem kritērijiem, piemēram, minimālo atalgojuma slieksni, kas ir salīdzināms ar atalgojuma līmeni dalībvalstīs, un profesionālo kvalifikāciju. Kopīga valsts algas līmeņa minimālās summas definīcija ir vajadzīga, lai nodrošinātu obligātu uzņemšanas nosacījumu saskaņošanas līmeni visā ES. Dalībvalstīm savs valsts slieksnis jānosaka atbilstīgi situācijai savā darba tirgū un savai vispārīgai imigrācijas politikai.

(10) Ar šo direktīvu jānodrošina elastīga ieceļošanas sistēma, kuru nosaka pieprasījums un kura balstīta uz objektīviem kritērijiem, piemēram, profesionālo kvalifikāciju. Principa „vienāds atalgojums par tādu pašu darbu” piemērošana ir vajadzīga, lai nodrošinātu, ka pret trešo valstu valstspiederīgiem ir vienlīdzīga attieksme.

Grozījums Nr.  6

Direktīvas priekšlikums

11. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(11) Atkāpes no galvenās programmas saistība ar algas slieksni jānosaka attiecībā uz augsti kvalificētiem pieteikuma iesniedzējiem vecumā līdz 30 gadiem, kas, ņemot vērā viņu samērā ierobežoto profesionālo pieredzi un viņu situāciju darba tirgū, var nespēt izpildīt galvenās programmas algas prasības, vai kas augstākās izglītības kvalifikācijas ieguvuši Eiropas Savienībā.

svītrots

Pamatojums

Vieglākas piekļuves nodrošināšana augsti kvalificētiem speciālistiem, kuri vēl nav sasnieguši 30 gadu vecumu, ir pretrunā ES principam par vienlīdzīgu attieksmi, un saskaņā ar šo principu darba ņēmējus nedrīkst diskriminēt, pamatojoties uz viņu vecumu. Turklāt vieglākas piekļuves nodrošināšana augsti kvalificētiem speciālistiem, kuri vēl nav sasnieguši 30 gadu vecumu, rada draudus, ka vairs netiks veikti ieguldījumi gados jauno ES iedzīvotāju apmācībā. To nedrīkst pieļaut, jo 30 gadu vecumu vēl nesasniegušo personu bezdarba līmenis ES ir aptuveni 15 % (“Eurostat” statistikas dati par 2007. gadu), bet Grieķijā, Francijā, Itālijā, Polijā, Rumānijā un Slovākijā tas ir jau 20 %.

Grozījums Nr.  7

Direktīvas priekšlikums

15.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(15) Kas attiecas uz ES iekšējo mobilitāti, pārvietojoties no vienas dalībvalsts uz otru dalībvalsti pēc ES Zilās kartes atjaunošas, ES Zilās kartes turētājam būtu pārrobežu pārvietošanās iespēja. Tā kā ES Zilā karte ietver gan darba, gan uzturēšanās atļauju, tā nedod iespēju pārvietoties uz citu dalībvalsti darba nolūkos, vienlaikus uzturoties tajā dalībvalstī, kuraES Zilo karti ir izdevusi. Pārrobežu pārvietošanās iespēja ir jānosaka Padomes ...Direktīvā…/.../EK par apvienotu pieteikšanās procedūru, lai trešo valstu valstspiederīgajiem izsniegtu apvienotu uzturēšanās un darba atļauju dalībvalsts teritorijā, kā arī par vienotu tiesību kopumu trešo valstu valstspiederīgajiem, kas likumīgi uzturas dalībvalstī.

Grozījums Nr.  8

Direktīvas priekšlikums

17. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(17) Jāveicina un jāatbalsta augsti kvalificēto trešo valstu darba ņēmēju mobilitāte starp Kopienu un viņu izcelsmes valstīm. Jāparedz atkāpes no Padomes 2003. gada 25. novembra Direktīvas 2003/109/EK par to trešo valstu pilsoņu statusu, kuri ir kādas dalībvalsts pastāvīgie iedzīvotāji, lai paildzinātu prombūtnes periodu no Kopienas teritorijas, kuru neņem vērā, aprēķinot likumīgas un nepārtrauktas uzturēšanās periodu, kas nepieciešams, lai varētu pieprasīt EK pastāvīgā iedzīvotāja statusu. Ilgāki prombūtnes periodi nekā paredzēts Padomes Direktīvā 2003/109/EK jāpieļauj arī pēc tam, kad augsti kvalificētie trešo valstu darba ņēmēji ir ieguvuši EK pastāvīgā iedzīvotāja statusu. Jo īpaši, lai veicinātu to augsti kvalificēto trešo valstu darba ņēmēju cirkulāro migrāciju, kuru izcelsmes valstis ir jaunattīstības valstis, dalībvalstīm jāapsver to iespēju izmantošana, kādas paredzētas Padomes Direktīvas 2003/109/EK 4. panta 3. punkta otrajā apakšpunktā un 9. panta 2. punktā, lai atļautu ilgākus prombūtnes periodus, nekā paredzēts minētajā direktīvā. Lai nodrošinātu saskanību, jo īpaši ar attīstības pamatmērķiem, šīm atkāpēm jābūt piemērojamām vienīgi tad, ja var pierādīt, ka attiecīgā persona ir atgriezusies savā izcelsmes valstī, lai strādātu, mācītos vai veiktu brīvprātīgus pasākumus.

(17) Jāveicina un jāatbalsta augsti kvalificēto trešo valstu darba ņēmēju mobilitāte starp Kopienu un viņu izcelsmes valstīm. Jāparedz atkāpes no Padomes 2003. gada 25. novembra Direktīvas 2003/109/EK par to trešo valstu pilsoņu statusu, kuri ir kādas dalībvalsts pastāvīgie iedzīvotāji, lai paildzinātu prombūtnes periodu no Kopienas teritorijas, kuru neņem vērā, aprēķinot likumīgas un nepārtrauktas uzturēšanās periodu, kas nepieciešams, lai varētu pieprasīt EK pastāvīgā iedzīvotāja statusu. Ilgāki prombūtnes periodi nekā paredzēts Padomes Direktīvā 2003/109/EK jāpieļauj arī pēc tam, kad augsti kvalificētie trešo valstu darba ņēmēji ir ieguvuši EK pastāvīgā iedzīvotāja statusu. Jo īpaši, lai veicinātu to augsti kvalificēto trešo valstu darba ņēmēju cirkulāro migrāciju, kuru izcelsmes valstis ir jaunattīstības valstis, dalībvalstīm jāapsver to iespēju izmantošana, kādas paredzētas Padomes Direktīvas 2003/109/EK 4. panta 3. punkta otrajā apakšpunktā un 9. panta 2. punktā, lai atļautu ilgākus prombūtnes periodus, nekā paredzēts minētajā direktīvā. Lai nodrošinātu saskanību jo īpaši ar attīstības pamatmērķiem, šīm atkāpēm jābūt piemērojamām vienīgi tad, ja var pierādīt, ka attiecīgā persona ir atgriezusies savā izcelsmes valstī.

Pamatojums

Prasība, saskaņā ar kuru trešās valsts valstspiederīgie var atgriezties savā izcelsmes valstī tikai pēc tam, kad viņi pierāda, ka strādās, mācīsies vai veiks brīvprātīgus pasākumus, ir lieks administratīvs slogs un rada sarežģījumus, kas konkrētajā situācijā nav samērīgi. Trešās valsts valstspiederīgajiem ir arī jābūt iespējai atgriezties savā izcelsmes valstī uz laiku ģimenes apstākļu vai personisku iemeslu dēļ.

Grozījums Nr.  9

Direktīvas priekšlikums

20. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Kompromisa grozījums

(20) Īstenojot šo direktīvu, dalībvalstīm jāatturas aktīvi pieņemt darbā darba ņēmējus no jaunattīstības valstīm nozarēs, kas cieš no cilvēkresursu trūkuma. Ētiska darbā pieņemšanas politika un principi, kas attiecas uz valsts un privātā sektora darba devējiem, īpaši jāizstrādā veselības aprūpes nozarē, kā uzsvērts Padomes un dalībvalstu 2007. gada 14. maija secinājumos par Eiropas rīcības programmu, lai likvidētu veselības aprūpes darbinieku kritisko trūkumu jaunattīstības valstīs (2007. - 2013. gads). Tie jāstiprina, izstrādājot mehānismus, vadlīnijas un citus instrumentus, lai veicinātu cirkulāro un pagaidu migrāciju, kā arī citi pasākumi, kas mazinātu augsti kvalificētas imigrācijas negatīvo ietekmi uz jaunattīstības valstīm un vairotu tās pozitīvo ietekmi. Visiem šādiem pasākumiem jābūt saskaņā ar Āfrikas un ES kopīgo deklarāciju par migrāciju un attīstību, par kuru vienojās 2006. gada 22. un 23. novembrī Tripolē, un tiem jābūt vērstiem uz visaptverošas migrācijas politikas izveidi, kā aicināja Eiropadome 2006. gada 14. un 15. decembrī.

(20) Īstenojot šo direktīvu, dalībvalstis nedrīkst aktīvi piesaistīt augsti kvalificētus darba ņēmējus nozarēs, kurās trešās valstīs jau trūkst vai varētu trūkt augsti kvalificētu speciālistu. Tas jo īpaši attiecas un veselības aprūpes un izglītības nozarēm. Dalībvalstīm ir jāievieš sadarbības nolīgumi ar trešām valstīm, lai aizsargātu gan Eiropas Savienības intereses, gan trešo valstu attīstību, no kurām nāk augsti kvalificēti imigranti. Sadarbības nolīgumos ir jāiekļauj ētiska darbā pieņemšanas politika un principi, un tie jāstiprina, izstrādājot mehānismus, vadlīnijas un citus instrumentus, lai veicinātu cirkulāro un pagaidu migrāciju, atbilstoši kuriem augsti kvalificēti imigranti varētu atgriezties savās izcelsmes valstīs. Visiem šādiem pasākumiem jābūt saskaņā ar Āfrikas un ES kopīgo deklarāciju par migrāciju un attīstību, par kuru vienojās 2006. gada 22.un 23. novembrī Tripolē, kā arī saskaņā ar 2007. gada jūlijā notikušā pirmā pasaules foruma par migrāciju un attīstību secinājumiem, un tiem jābūt vērstiem uz visaptverošas migrācijas politikas izveidi, kā aicināja Eiropadomes 2006. gada 14. un 15. decembrī. Turklāt dalībvalstīm sadarbībā ar izcelsmes valstīm ir jāpiedāvā konkrēts atbalsts profesionāļu apmācībai galvenajās nozarēs, kuras ir nelabvēlīg ietekmējusi augsti kvalificētu darba ņēmēju aizplūšana.

Grozījums Nr.  10

Direktīvas priekšlikums

2. pants - b apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Kompromisa grozījums

b) „augsti kvalificēta nodarbinātība” ir darba reāla un efektīva veikšana kāda cita vadībā, par kuru personai tiek maksāta alga un kuram nepieciešamas augstākās izglītības kvalifikācijas vai vismaz trīs gadu pieredze attiecīgā darbā;

b) „augsti kvalificēta nodarbinātība” ir darba reāla un efektīva veikšana kā nodarbinātai personai kāda cita vadībā, par kuru personai tiek maksāta alga un kura veikšanai ir nepieciešamas augstākās izglītības kvalifikācijas vai augsta profesionālā kvalifikācija.

Grozījums Nr.  11

Direktīvas priekšlikums

2. pants - c apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

c) „ES Zilā karte” ir atļauja, kas tiek dēvēta par “ES Zilo karti” un kura tās turētājam dod tiesības likumīgi dzīvot un strādāt tās teritorijā un pārcelties uz citu dalībvalsti augsti kvalificētas nodarbinātības nolūkos saskaņā ar šajā direktīvā noteikto;

c) „ES Zilā karte” ir atļauja, kas tiek dēvēta par “ES Zilo karti” un kura tās turētājam dod tiesības likumīgi dzīvot un strādāt tās teritorijā un saskaņā ar V nodaļu pārcelties uz citu dalībvalsti augsti kvalificētas nodarbinātības nolūkos;

Pamatojums

Pārcelšanās uz dzīvi citā dalībvalstī ir iespējama tikai saskaņā ar 5. pantā minētajiem priekšnosacījumiem.

Grozījums Nr.  12

Direktīvas priekšlikums

2. pants - f apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

f) „ģimenes locekļi” ir trešās valsts valstspiederīgie, kā noteikts Direktīvas 2003/86/EK 4. panta 1. punktā;

f) „ģimenes locekļi” ir trešās valsts valstspiederīgie, kā noteikts Direktīvas 2003/86/EK 4. panta 1. punktā, 2. punkta b) apakšpunktā un 3. punktā;

Pamatojums

Humānu apsvērumu dēļ nav vēlams izslēgt Direktīvas 2003/86/EK 4. panta 2.punkta b) apakšpunktā minētās personas . Ir diskriminējoši izslēgt Direktīvas 2003/86/EK 4. panta 3. punktā minētās personas attiecībā pret neprecētiem pāriem, kuriem ir ilgstošas un saistošas attiecības.

Grozījums Nr. 13

Direktīvas priekšlikums

2. pants - g apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Kompromisa grozījums

g) „augstākās izglītības kvalifikācija” ir visi grādi, diplomi vai citi sertifikāti, kurus izdevusi kompetenta iestāde, apliecinot, ka sekmīgi apgūta augstākās izglītības programma, proti, kursu kopums, kas pasniegti izglītības iestādē, kas valstī, kurā tā atrodas, ir atzīta par augstāko izglītības iestādi. Šīs kvalifikācijas ņem vērā šīs direktīvas nolūkos, ja to iegūšanai nepieciešamais mācību laiks bijis vismaz trīs gadi;

 

g) „augstākās izglītības kvalifikācija” ir visi grādi, diplomi vai citi sertifikāti, kurus izdevusi trešā valsts un atzinusi dalībvalsts kompetentā iestāde, apliecinot, ka sekmīgi apgūta augstākās izglītības programma, proti, kursu kopums, kas pasniegti izglītības iestādē, kas valstī, kurā tā atrodas, ir atzīta par augstāko izglītības iestādi. Šo kvalifikāciju ņem vērā šīs direktīvas kontekstā, ja to iegūšanai nepieciešamais mācību laiks bijis vismaz trīs gadi. Lai izvērtētu to, vai trešās valsts valstspiederīgajam ir augstākā izglītība, šajā direktīvā ir jāizdara atsauce uz 1997. gada ISCED 5.a un 6. līmeni;

 

 

Grozījums Nr.  14

Direktīvas priekšlikums

2. pants - h apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Kompromisa grozījums

h) „augstākās profesionālās kvalifikācijas” ir kvalifikācijas, kuras apliecina ar augstākās izglītības kvalifikāciju vai vismaz trīs gadus ilgas līdzvērtīgas profesionālās pieredzes pierādījumu;

h) „augstākās profesionālās kvalifikācijas” ir kvalifikācijas, kuras apliecina vismaz piecus gadus ilga profesionālā pieredze, kas pielīdzināma augstākās izglītības kvalifikāciju līmenim, tostarp divi gadi vadošā amatā;

Grozījums Nr.  15

Direktīvas priekšlikums

2. pants - i apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

i) „profesionālā pieredze” ir reāla un likumīga strādāšana attiecīgajā profesijā.

i) „profesionālā pieredze” ir reāla un likumīga strādāšana attiecīgajā profesijā, ko apliecina valsts iestāžu izdoti dokumenti, piemēram, darba grāmatiņa, sociālās apdrošināšanas karte vai nodokļu grāmatiņa.

Grozījums Nr.  16

Direktīvas priekšlikums

2. pants - ia apakšpunkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

ia) „reglamentēta profesija” ir profesionāla darbība vai vairākas profesionālas darbības, kuru sākšanai vai veikšanai, vai kādam no veikšanas veidiem tieši vai netieši ir vajadzīgas noteiktas profesionālās kvalifikācijas saskaņā ar normatīvajiem vai administratīvajiem aktiem; jo īpaši par veikšanas veidu uzskata tāda profesionālā nosaukuma lietošanu, kuru normatīvie vai administratīvie akti atļauj lietot vienīgi personām ar noteiktu profesionālo kvalifikāciju.

Grozījums Nr.  17

Direktīvas priekšlikums

3. pants – 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1. Šī direktīva attiecas uz trešo valstu valstspiederīgajiem, kas iesniedz pieteikumu uzņemšanai kādas dalībvalsts teritorijā augsti kvalificētas nodarbinātības nolūkā.

1. Šī direktīva attiecas uz trešo valstu valstspiederīgajiem, kas iesniedz pieteikumu uzņemšanai kādas dalībvalsts teritorijā augsti kvalificētas nodarbinātības nolūkā, un uz trešo valstu valstspiederīgajiem, kuri saskaņā ar citu režīmu likumīgi uzturas dalībvalstī un iesniedz pieteikumu Zilās kartes saņemšanai.

Pamatojums

Lai sekmētu to, ka, piemēram, studenti pēc studiju pabeigšanas augstskolā paliek attiecīgajā ES dalībvalstī, būtu loģiski šīs direktīvas noteikumus piemērot arī attiecībā uz tām personām, kuras vēlas palikt “kādas dalībvalsts teritorijā augsti kvalificētas nodarbinātības nolūkā”.

Grozījums Nr.  18

Direktīvas priekšlikums

3. pants - 2. punkts - a apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

a) kas uzturas dalībvalstī kā pieteikuma iesniedzēji starptautiskai aizsardzībai vai pagaidu aizsardzības programmām;

a) kas uzturas dalībvalstī, pamatojoties uz alternatīvo aizsargājamā statusu vai sakarā ar pagaidu aizsardzības programmām, vai kas līdzīgu iemeslu dēļ ir pieprasījuši uzturēšanās atļauju un joprojām gaida lēmumu par savu statusu;

Grozījums Nr.  19

Direktīvas priekšlikums

3. pants - 2. punkts - b apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

b) kas ir bēgļi vai pieteikušies, lai tos atzītu par bēgļiem, bet vēl nav pieņemts galīgais lēmums par viņa iesniegumu;

b) personām, kuras ir pieteikušās, lai tās atzītu par bēgļiem, bet vēl nav pieņemts galīgais lēmums attiecībā uz viņa iesniegumu;

Grozījums Nr.  20

Direktīvas priekšlikums

3. pants - 2. punkts - f apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

f) kas ieceļo kādā no dalībvalstīm saskaņā ar saistībām, kas ietvertas kādā no starptautiskiem nolīgumiem, kas atvieglo ieceļošanu un pagaidu uzturēšanos noteiktām fizisku personu kategorijām, kas saistītas ar tirdzniecību un ieguldījumiem;

f) kas ieceļo kādā no dalībvalstīm saskaņā ar saistībām, kas ietvertas kādā no starptautiskajiem nolīgumiem, kas atvieglo ieceļošanu un pagaidu uzturēšanos noteiktām fizisku personu kategorijām, kuras saistītas ar tirdzniecību un ieguldījumiem, jo īpaši uzņēmuma iekšienē pārceltiem darbiniekiem, līgumdarbiniekiem un diplomētiem praktikantiem, uz kuriem attiecas Eiropas Kopienas Vispārējā vienošanās par pakalpojumu tirdzniecību;

Grozījums Nr.  21

Direktīvas priekšlikums

3. pants - 2. punkts - ga apakšpunkts(jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

ga) kas uzņemti kādas dalībvalsts teritorijā kā sezonas strādnieki;

Pamatojums

Lai papildinātu kategoriju sarakstu.

Grozījums Nr.  22

Direktīvas priekšlikums

3. pants - 3. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

3. Šī direktīva neskar turpmākos nolīgumus starp Kopienu vai Kopienu un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un vienu vai vairākām trešām valstīm, no otras puses, kuros tiktu uzskaitītas profesijas, uz kurām šī direktīva neattiecas, lai nodrošinātu ētisku darbā pieņemšanu nozarēs, kas cieš no darbinieku trūkuma, aizsargājot cilvēkresursus jaunattīstības valstīs, kas ir parakstījušas šos nolīgumus.

3. Šī direktīva neskar turpmākos nolīgumus starp Kopienu vai Kopienu un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un vienu vai vairākām trešām valstīm, no otras puses, kuros tiktu uzskaitītas profesijas, uz kurām šī direktīva neattiecas, lai nodrošinātu speciālistu ētisku darbā pieņemšanu no nozarēm, kurās trūkst darbinieku, no nozarēm, kurām ir būtiska nozīme ANO Tūkstošgades attīstības mērķu sasniegšanā, it īpaši veselības aprūpes un izglītības nozarēm, un no nozarēm, kuras ir svarīgas, lai nodrošinātu jaunattīstības valstu spēju sniegt sociālos pamatpakalpojumus, aizsargājot cilvēkresursus jaunattīstības valstīs, kas ir parakstījušas šos nolīgumus.

 

Grozījums Nr.  23

Direktīvas priekšlikums

4. pants - 2. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

2. Direktīva neietekmē dalībvalstu tiesības pieņemt vai saglabāt labvēlīgākus noteikumus attiecībā uz to personu ieceļošanas un uzturēšanās nosacījumiem, uz kurām attiecas, izņemot attiecībā uz ieceļošanu pirmajā dalībvalstī.

2. Šī direktīva neskar dalībvalstu tiesības pieņemt vai saglabāt labvēlīgākus noteikumus attiecībā uz personām, uz kurām attiecas šī direktīva, salīdzinājumā ar šādiem direktīvas noteikumiem:

 

a) 5. panta 2. punktu, ja persona apmetas uz dzīvi otrā dalībvalstī;

 

b) 12. pantu, 13. panta 1. un 2. punktu, 14. un 16. pantu, 17. panta 4. punktu un 20. pantu.

Pamatojums

Direktīvas priekšlikuma mērķis ir izstrādāt vienotus nosacījumus trešo valstu augsti kvalificētu valstspiederīgo uzņemšanai visās dalībvalstīs. Atkāpes no 5. panta 1. punktā minētajiem uzņemšanas pamatkritērijiem būtu jānovērš. Tomēr šķiet pamatoti, ka izceļošanas gadījumā uz citu dalībvalsti dalībvalstīm ir iespēja noteikt „pozitīvu” atkāpi no 5. panta 2. punktā noteiktā ienākumu līmeņa.

Grozījums Nr.  24

Direktīvas priekšlikums

4.a pants (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

4.a pants

ES Zilās kartes piešķiršanas kritēriji

ES Zilo karti piešķir tikai augsti kvalificētiem imigrantiem no trešām valstīm, ar kurām ES ir iepriekš noslēgusi sadarbības un partnerības nolīgumus, tostarp mobilitātes un imigrācijas jomās.

Grozījums Nr.  25

Direktīvas priekšlikums

5. pants - 1. punkts - a apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

a) uzrāda derīgu darba līgumu vai saistošu darba piedāvājumu uz vismaz vienu gadu attiecīgajā dalībvalstī;

a) uzrāda saskaņā ar dalībvalsts tiesību aktiem derīgu darba līgumu augsti kvalificētai nodarbinātībai vai atbilstīgu saistošu darba piedāvājumu uz vismaz vienu gadu attiecīgajā dalībvalstī;

Pamatojums

Lai nodrošinātu atbilstību direktīvas mērķiem, 5. pantā kā pirmais kritērijs atļaujas saņemšanai ir jāiekļauj „augsti kvalificēta nodarbinātība”, kas ir vissvarīgākais priekšnosacījums (saistībā ar izceļošanu uz citām dalībvalstīm šis termins jau minēts 19. pantā).

Grozījums Nr.  26

Direktīvas priekšlikums

5. pants - 1. punkts - c apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

c) attiecībā uz neregulētām profesijām uzrāda dokumentus, kas apliecina attiecīgas augstākās profesionālās kvalifikācijas darba līgumā vai saistošajā darba piedāvājumā noteiktajā amatā vai nozarē;

svītrots

Pamatojums

Šis punkts vairs nav vajadzīgs, jo augsti kvalificētas nodarbinātības apliecinājumu (kas saskaņā ar grozīto definīciju 2. panta b) punktā iekļauj arī to, ka tiek atzīta darba pieredze nereglamentētās profesijās) prasa jau 5. panta 1. punkta a) apakšpunktā. Reglamentētu un nereglamentētu profesiju papildu nošķiršana nav vajadzīga.

Grozījums Nr.  27

Direktīvas priekšlikums

5. pants - 1. punkts - e apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

e) uzrāda pierādījumu par to, ka pieteikuma iesniedzējam un viņa(-s) ģimenes locekļiem ir veselības apdrošināšana, kas aptver visus riskus, ko parasti aptver attiecīgās dalībvalsts valstspiederīgo apdrošināšana, periodiem, kad šāds apdrošināšanas segums un atbilstīgās tiesības uz pabalstiem netiek nodrošinātas saskaņā ar darba līgumu vai tā rezultātā;

e) uzrāda pierādījumu par to, ka pieteikuma iesniedzējam un viņa(-s) ģimenes locekļiem ir veselības apdrošināšana, kas aptver visus riskus, ko parasti aptver attiecīgās dalībvalsts valstspiederīgo apdrošināšana, periodiem, kad šāds apdrošināšanas segums un atbilstīgās tiesības uz veselības apdrošināšanas pabalstiem netiek nodrošinātas saskaņā ar darba līgumu vai tā rezultātā;

Pamatojums

Ar šo papildinājumu precizē, ka šis noteikums attiecas uz veselības apdrošināšanas pabalstiem saistībā ar darba līgumu. Citādi būtu iespējams noteikumu skaidrot tā, ka citi ar darba līgumu saistītie pabalsti var izslēgt veselības apdrošināšanu.

Grozījums Nr.  28

Direktīvas priekšlikums

5. pants - 1. punkts - f apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

f) netiek uzskatīts par draudu sabiedriskajai kārtībai, sabiedrības drošībai vai sabiedrības veselībai.

f) objektīvi pamatotu iemeslu dēļ neapdraud sabiedrisko kārtību, sabiedrības drošību vai sabiedrības veselību.

Pamatojums

To, vai persona apdraud sabiedrisko kārtību, sabiedrības drošību vai sabiedrības veselību, nevar noteikt, pieņemot nepietiekami pamatotu administratīvu lēmumu.

Grozījums Nr.  29

Direktīvas priekšlikums

5. pants - 2. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Kompromisa grozījums

2. Papildus 1. punktā paredzētajiem nosacījumiem kopējā darba līgumā vai saistošajā darba piedāvājumā noteiktā mēnešalga nedrīkst būt mazāka par valsts algas slieksni, ko šajā nolūkā noteikušas un publicējušas dalībvalstis, un kurš vismaz trīskārt pārsniedz minimālo kopējo mēnešalgu, kāda noteikta valsts tiesību aktos.

2. Papildus 1. punktā paredzētajiem nosacījumiem darba līgumā vai saistošajā darba piedāvājumā noteiktā kopējā mēnešalga nedrīkst būt mazāka par valsts noteikto līmeni, ko šajā nolūkā noteikušas un publicējušas dalībvalstis, un kurš vismaz 1,7 reizes pārsniedz vidējo kopējo mēnešalgu vai vidējo gada algu attiecīgajā dalībvalstī, kāda noteikta vai varētu būt noteikta līdzīgam darba ņēmējam uzņēmējā valstī.

Dalībvalstis, kurās minimālā alga nav noteikta, nosaka valsts algas slieksni tā, lai tas vismaz trīskārt pārsniegtu minimālos ienākumus, ar kādiem attiecīgās dalībvalsts pilsoņiem ir tiesības saņemt sociālo palīdzību šajā dalībvalstī.

 

Grozījums Nr.  30

Direktīvas priekšlikums

5.a pants (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

5.a pants

Lai nepieļautu augsti kvalificētu darba ņēmēju trūkumu trešās valstīs

Dalībvalstis necenšas aktīvi piesaistīt augsti kvalificētus darba ņēmējus nozarēs, kurās trešās valstīs jau trūkst vai varētu trūkt augsti kvalificētu darba ņēmēju. Tas jo īpaši attiecas un veselības aprūpes nozari un izglītības nozari.

Grozījums Nr.  31

Direktīvas priekšlikums

6. pants

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

6. pants

svītrots

Atkāpe

 

Ja pieteikumu iesniedz trešās valsts valstspiederīgais, kas nav sasniedzis 30 gadu vecumu, bet kuram ir augstākās izglītības kvalifikācija, piemēro šādu atkāpi:

 

a) dalībvalstis uzskata, ka 5. panta 2. punktā ietvertais nosacījums ir izpildīts, ja piedāvātā bruto alga mēnesī atbilst vismaz divām trešdaļām no valstī noteiktā algas sliekšņa, kas noteikts saskaņā ar 5. panta 2. punktu;

 

(b) Member States may waive the salary requirement provided for in Article 5(2) on condition that the applicant has completed higher education on site studies and obtained a Bachelor and a Master's degree in a higher education institution situated on the territory of the Community;b) dalībvalstis var atcelt 5. panta 2. punktā ietverto algas nosacījumu, ja pieteikuma iesniedzējs ir pabeidzis augstāko izglītību klātienē un ieguvis bakalaura un maģistra grādu augstākajā mācību iestādē, kas atrodas Kopienas teritorijā;

 

(c) Member States shall not require proof of professional experience in addition to the higher education qualifications, unless this is necessary to fulfil the conditions set out under national legislation for the exercise by EU citizens of the regulated profession specified in the work contract or binding job offer of work.c) dalībvalstis nepieprasa papildus augstākās izglītības kvalifikācijai pierādīt darba pieredzi, ja vien tas nav nepieciešams, lai izpildītu nosacījumus, kas ietverti valsts tiesību aktos par to, kā ES pilsoņi strādā regulētā profesijā, kas noteikta darba līgumā vai saistošā darba piedāvājumā.

 

Pamatojums

Paredzētā atkāpe attiecībā uz trešo valstu valstspiederīgajiem, kas jaunāki par 30 gadiem, nozīmē diskrimināciju vecuma dēļ.

Grozījums Nr.  32

Direktīvas priekšlikums

8. pants - 2. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

2. Sākotnējais ES Zilās kartes derīguma termiņš ir divi gadi, un to atjauno uz vismaz tikpat ilgu termiņu. Ja darba līgums aptver laikposmu, kas ir īsāks nekā divi gadi, ES zilo karti izsniedz uz darba līguma termiņu plus trim mēnešiem.

2. Sākotnējais ES Zilās kartes derīguma termiņš ir trīs gadi, un to atjauno uz vismaz vēl diviem gadiem. Ja darba līgums aptver laikposmu, kas ir īsāks nekā trīs gadi, ES Zilo karti izsniedz uz darba līguma termiņu un vēl sešiem mēnešiem.

Pamatojums

Grozījums Nr.  33

Direktīvas priekšlikums

8. pants - 2.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Kompromisa grozījums

 

2.a Pēc 36 mēnešiem, kas kādā dalībvalstī nodzīvoti likumīga ES Zilās kartes turētāja statusā, attiecīgajai personai ir atļauts strādāt augsti kvalificētu darbu citā dalībvalstī, vienlaikus pastāvīgi uzturoties pirmajā dalībvalstī. Pārrobežu svārstmigrācija sīkāk atrunāta Padomes Direktīvā .../.../EK [par vienotu pieteikšanās procedūru trešo valstu valstspiederīgajiem, lai saņemtu vienotu uzturēšanās un darba atļauju dalībvalsts teritorijā, kā arī par vienotu tiesību kopumu trešo valstu valstspiederīgajiem, kas likumīgi uzturas dalībvalstī].

Grozījums Nr.  34

Direktīvas priekšlikums

9. pants - 2. punkts - 1. daļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

2. Pirms lēmuma pieņemšanas par pieteikumu ES Zilajai kartei, dalībvalstis var izpētīt situāciju savā darba tirgū un piemērot savas valsts procedūras attiecībā uz prasībām brīvās darba vietas aizpildīšanai.

2. Pirms lēmuma pieņemšanas par pieteikumu ES Zilajai kartei, dalībvalstis var izpētīt situāciju savā darba tirgū un piemērot savas valsts un Kopienas procedūras attiecībā uz prasībām brīvās darba vietas aizpildīšanai. Pieņemot diskrecionāru lēmumu, tās ņem vērā valsts un reģionu vajadzības pēc darbaspēka.

Pamatojums

Lai veicinātu pārredzamību attiecībā uz trešo valstu valstspiederīgajiem un ņemot vērā ar sistēmu saistītos iemeslus, direktīvā vajadzētu precizēt, ka saistībā ar ES Zilās kartes piešķiršanu ir svarīgi ne tikai 5. un 6. pantā minētie priekšnosacījumi, bet arī 9. pantā minēto atteikšanas iemeslu neesamība (cita starpā darba tirgus pārbaude). Tādēļ noteikums būtu jāformulē, iekļaujot norādi uz diskrecionāru lēmumu.

Grozījums Nr.  35

Direktīvas priekšlikums

9. pants - 2. punkts - 1.a daļa (jauna)

Komisijas ierosinātais teksts

Kompromisa grozījums

 

Dalībvalstis var noraidīt ES Zilās kartes pieteikumu, lai novērstu intelektuālā darbaspēka emigrāciju, kas skar izcelsmes valsts nozares, kurās trūkst kvalificētu darbinieku.

Grozījums Nr.  36

Direktīvas priekšlikums

9. pants - 2. punkts - 2. daļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

For reasons of labour market policy, Member States may give preference to Union citizens, to third-country nationals, when provided for by Community legislation, as well as to third-country nationals who reside legally and receive unemployment benefits in the Member States concerned.Darba tirgus politikas iemeslu dēļ dalībvalstis var dot priekšroku Eiropas Savienības pilsoņiem, nevis trešo valstu valstspiederīgajiem, ja tas paredzēts Kopienas tiesību aktos, kā arī tiem trešo valstu valstspiederīgajiem, kas likumīgi dzīvo un saņem bezdarbnieka pabalstus attiecīgajās dalībvalstīs.

svītrots

Grozījums Nr.  37

Direktīvas priekšlikums

10. pants - 1. punkts - a apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Dalībvalstis atsauc uz šīs direktīvas pamata izsniegto ES Zilo karti vai atsaka tās atjaunošanu šādos gadījumos:

1. Dalībvalstis atsauc uz šīs direktīvas pamata izsniegto ES Zilo karti vai atsaka tās atjaunošanu, ja ES Zilā karte ir iegūta krāpnieciskā ceļā vai ir viltota vai izmainīta.

a) ja tā ir iegūta krāpnieciskā ceļā vai ir viltota vai izmainīta, vai

1.a Dalībvalstis var atsaukt uz šīs direktīvas pamata izsniegto ES Zilo karti vai atteikt tās atjaunošanu šādos gadījumos:

b) ja šķiet, ka turētājs neatbilda vai vairs neatbilst 5. un 6. pantā ietvertajiem ieceļošanas un uzturēšanās nosacījumiem vai uzturas citos nolūkos nekā tie, kuros viņam/i bija atļauts uzturēties;

a) ja šķiet, ka turētājs neatbilda vai vairs neatbilst 5. un 6. pantā ietvertajiem ieceļošanas un uzturēšanās nosacījumiem vai uzturas citos nolūkos nekā tie, kuros viņam/i bija atļauts uzturēties;

c) ja turētājs nav ievērojis 13. panta 1. un 2. punktā un 14. pantā ietvertos ierobežojumus.

b) ja turētājs nav ievērojis 13. panta 1. un 2. punktā un 14. pantā ietvertos ierobežojumus.

Grozījums Nr.  38

Direktīvas priekšlikums

10. pants – 3. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

3. Dalībvalstis var atsaukt ES Zilo karti vai atteikties to atjaunot sabiedriskās kārtības, sabiedrības drošības vai sabiedrības veselības iemeslu dēļ.

3. Dalībvalstis var atsaukt ES Zilo karti vai atteikties to atjaunot tikai tad, ja ir apdraudēta sabiedriskā kārtība, sabiedrības drošība vai sabiedrības veselība un ja to var objektīvi pierādīt.

Pamatojums

To, vai persona apdraud sabiedrisko kārtību, sabiedrības drošību vai sabiedrības veselību, nevar noteikt, pieņemot nepietiekami pamatotu administratīvu lēmumu.

Grozījums Nr.  39

Direktīvas priekšlikums

11. pants – 3. punkts – 1.a daļa (jauna)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

3.a Izsniedzot ES Zilo karti, dalībvalsts vajadzības gadījumā apņemas izsniegt attiecīgus dokumentus un vīzas iespējami drīz, vismaz pieņemamā laikā, pirms pieteikuma iesniedzējs sāk darbu, uz kuru pamatojoties tika izsniegta Zilā karte, ja vien nav pamatota attaisnojuma tam, ka dalībvalsts nespēj to izdarīt, jo darba devējs vai attiecīgais trešās valsts valstspiederīgais pieteikumu ES Zilajai kartei ir iesniedzis pārāk vēlu.

Pamatojums

Ir svarīgi, lai pēc tam, kad dalībvalstis ir izlēmušas trešās valsts valstspiederīgajam piešķirt Zilo karti, tās apņemtos iespējami drīz sagatavot un izsniegt visus nepieciešamos dokumentus un vīzas, lai no Zilās kartes ieviešanas būtu iespējami lielāks ieguvums.

Grozījums Nr.  40

Direktīvas priekšlikums

12. pants - 2. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

2. Ja pieteikuma pamatojumā sniegtā informācija nav pietiekama, kompetentās iestādes paziņo pieteikuma iesniedzējam, kāda papildu informācija nepieciešama. 1. punktā minēto periodu var apturēt, kamēr iestādes saņem nepieciešamo papildu informāciju.

2. Ja pieteikuma pamatojumā sniegtā informācija nav pietiekama, kompetentās iestādes iespējami drīz paziņo pieteikuma iesniedzējam, kāda papildu informācija nepieciešama. 1. punktā minēto periodu var apturēt, kamēr iestādes saņem nepieciešamo papildu informāciju.

Grozījums Nr.  41

Direktīvas priekšlikums

12. pants - 3. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

3. Any decision rejecting an application for an EU Blue Card, or non-renewing or withdrawing an EU Blue Card, shall be notified in writing to the third‑country national concerned and, where relevant, to his/her employer in accordance with the notification procedures under the relevant national legislation and shall be open to challenge before the courts of the Member State concerned.Par lēmumu noraidīt ES Zilās kartes pieteikumu vai neatjaunot vai atcelt ES Zilo karti, attiecīgajam trešās valsts valstspiederīgajam un, ja vajadzīgs, viņa(-s) darba devējam paziņo rakstiski saskaņā ar paziņošanas procedūrām, kādas noteiktas attiecīgajos valsts tiesību aktos, un šo lēmumu var apstrīdēt attiecīgās dalībvalsts tiesās. The notification shall specify the reasons for the decision, the possible redress procedures available and the time limit for taking action.Paziņojumā norāda lēmuma iemeslus, pieejamās pārsūdzības procedūras un rīcības termiņu.

3. Any decision rejecting an application for an EU Blue Card, or non-renewing or withdrawing an EU Blue Card, shall be notified in writing to the third‑country national concerned and, where relevant, to his/her employer in accordance with the notification procedures under the relevant national legislation and shall be open to challenge before the competent authority of the Member State concerned designated in accordance with national law.Par lēmumu noraidīt ES Zilās kartes pieteikumu vai neatjaunot vai atsaukt ES Zilo karti, attiecīgajam trešās valsts valstspiederīgajam un, ja vajadzīgs, viņa darba devējam paziņo rakstiski saskaņā ar paziņošanas procedūrām, kādas noteiktas attiecīgajos valsts tiesību aktos, un šo lēmumu var apstrīdēt attiecīgās dalībvalsts kompetentajā iestādē, kas noteikta saskaņā ar valsts tiesību aktiem. The notification shall specify the reasons for the decision, the possible redress procedures available and the time limit for taking action.Paziņojumā norāda lēmuma iemeslus, pieejamās pārsūdzības procedūras un lēmuma izpildes termiņu.

Pamatojums

Par šādu lēmumu apstrīdēšanu atbildīgā iestāde ir jānosaka saskaņā ar valsts tiesību aktiem. Turklāt, ja prasības attiecībā uz lēmumiem, ar kuriem noraida pieteikumus, iespējams apstrīdēt attiecīgās dalībvalsts tiesā, var rasties nevajadzīgi sistēmas traucējumi.

Grozījums Nr.  42

Direktīvas priekšlikums

13. pants – 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1. Pirmos divus gadus likumīgi uzturoties attiecīgajā dalībvalstī ES Zilās kartes turētāja statusā, attiecīgās personas piekļuve darba tirgum tiek ierobežota, atļaujot tikai tos algotas nodarbinātības pasākumus, kas atbilst 5. un 6. pantā ietvertajiem uzņemšanas nosacījumiem. Par grozījumiem darba līguma noteikumos, kas ietekmē uzņemšanas nosacījumus, vai izmaiņām darba attiecībās iepriekš jāsaņem uzturēšanās dalībvalsts kompetento iestāžu rakstiska atļauja saskaņā ar valsts procedūrām un 12. panta 1. punktā noteiktajā termiņā.

1. Pirmos divus gadus likumīgi uzturoties attiecīgajā dalībvalstī ES Zilās kartes turētāja statusā, attiecīgās personas piekļuve darba tirgum tiek ierobežota, atļaujot tikai tos algotas nodarbinātības pasākumus, kas atbilst 5. un 6. pantā ietvertajiem uzņemšanas nosacījumiem. Par grozījumiem darba līguma noteikumos, kas ietekmē uzņemšanas nosacījumus, vai izmaiņām darba attiecībās iepriekš rakstiski paziņo uzturēšanās dalībvalsts kompetentajām iestādēm saskaņā ar valsts procedūrām un 12. panta 1. punktā noteiktajā termiņā.

Grozījums Nr.  43

Direktīvas priekšlikums

13. pants – 2. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

2. Pēc pirmajiem diviem gadiem, kas attiecīgajā dalībvalstī likumīgi nodzīvoti ES Zilās kartes turētāja statusā, attiecīgā persona bauda ar šīs dalībvalsts valstspiederīgajiem vienlīdzīgu attieksmi attiecībā uz piekļuvi augsti kvalificētai nodarbinātībai. ES Zilās kartes turētājs par izmaiņām savās darba attiecībās paziņo uzturēšanās dalībvalsts kompetentajām iestādēm saskaņā ar valsts procedūrām.

2. Pēc pirmajiem diviem gadiem, kas attiecīgajā dalībvalstī likumīgi nodzīvoti ES Zilās kartes turētāja statusā, attiecīgā persona bauda ar šīs dalībvalsts valstspiederīgajiem vienlīdzīgu attieksmi.

Grozījums Nr.  44

Direktīvas priekšlikums

14. pants – 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1. Bezdarbs nav iemesls ES Zilās kartes atsaukšanai, ja vien bezdarba periods nepārsniedz trīs secīgus mēnešus.

1. Bezdarbs nav iemesls ES Zilās kartes atsaukšanai vai neatjaunošanai, ja vien bezdarba periods nepārsniedz sešus secīgus mēnešus.

Grozījums Nr.  45

Direktīvas priekšlikums

14. pants – 1.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

1.aES Zilās kartes turētājam ir tiesības palikt dalībvalsts teritorijā tik ilgi, kamēr viņš (-a) piedalās apmācībā, kas paredzēta, lai paaugstinātu profesionālās iemaņas vai iegūtu citu kvalifikāciju.

Grozījums Nr.  46

Direktīvas priekšlikums

14. pants – 2. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

2. Šajā periodā ES Zilās kartes turētājam ļauj meklēt darbu un stāties darbā saskaņā ar attiecīgi 13. panta 1. vai 2. punktā ietvertajiem nosacījumiem.

2. Šā panta 1. un 1.a punktā norādītajā periodā, ES Zilās kartes turētājam ļauj meklēt darbu un stāties augsti kvalificētā darbā saskaņā ar attiecīgi 13. panta 1. vai 2. punktā ietvertajiem nosacījumiem.

Grozījums Nr.  47

Direktīvas priekšlikums

15. pants – 2. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

2. Dalībvalstis var ierobežot saskaņā 1. punkta c) un i) apakšpunktu piešķirtās tiesības attiecībā uz studiju stipendijām un procedūrām valsts mājokļa saņemšanai, attiecinot tās uz gadījumiem, kad ES Zilās kartes turētājs uzturējies vai viņam(-ai) ir tiesības uzturēties tās teritorijā vismaz trīs gadus.

svītrots

Grozījums Nr.  48

Direktīvas priekšlikums

15. pants – 3. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

3. Dalībvalstis var ierobežot vienlīdzīgu attieksmi attiecībā uz sociālo palīdzību gadījumos, kad ES Zilās kartes turētājam EK pastāvīgā iedzīvotāja statuss piešķirts saskaņā ar 17. pantu.

svītrots

Grozījums Nr.  49

Direktīvas priekšlikums

16. pants - 2.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

2.a Direktīvas 8. panta 2. punktu saprot tā, ka ES Zilās kartes turētājs ir likumīgi uzturējies pirmās dalībvalsts teritorijā ES Zilās kartes derīguma laikā, ieskaitot laiku pēc tās atjaunošanas.

Grozījums Nr.  50

Direktīvas priekšlikums

17. pants - 2. punkts - b apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

b) likumīga un nepārtraukta uzturēšanās dalībvalsts teritorijā ES Zilās kartes turētāja statusā, ja pieteikums EK uzturēšanās atļaujai pastāvīgā iedzīvotāja statusā ir iesniegts uz diviem gadiem tieši pirms attiecīgā pieteikuma iesniegšanas.

b) likumīga un nepārtraukta uzturēšanās dalībvalsts teritorijā ES Zilās kartes turētāja statusā, ja pieteikums EK uzturēšanās atļaujai pastāvīgā iedzīvotāja statusā ir iesniegts uz trim gadiem tieši pirms attiecīgā pieteikuma iesniegšanas.

Pamatojums

Iespējams, būtu vēlams pagarināt pastāvīgā iedzīvotāja uzturēšanās atļaujas derīguma termiņu līdz trim gadiem.

Grozījums Nr.  51

Direktīvas priekšlikums

17. pants - 4. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

4. Atkāpjoties no Direktīvas 2003/109/EK 9. panta 1. punkta c) apakšpunkta, dalībvalstis pagarina prombūtnes no Kopienas periodu, kāds atļauts ES Zilās kartes turētājam un viņa(-s) ģimenes locekļiem, kam piešķirts EK pastāvīgā iedzīvotāja statuss, līdz 24 secīgiem mēnešiem.

4. Atkāpjoties no Direktīvas 2003/109/EK 9. panta 1. punkta c) apakšpunkta, dalībvalstis var pagarināt prombūtnes no Kopienas periodu, kāds atļauts ES Zilās kartes turētājam un viņa(-s) ģimenes locekļiem, kam piešķirts EK pastāvīgā iedzīvotāja statuss, līdz 24 secīgiem mēnešiem.

Grozījums Nr.  52

Direktīvas priekšlikums

17. pants - 5. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

5. 3. un 4. punktā noteiktās atkāpes no Direktīvas 2003/109/EK piemēro vienīgi gadījumos, kad attiecīgais trešo valstu valstspiederīgais var uzrādīt pierādījumu, ka viņš(-a) bijis prom no Kopienas teritorijas, lai veiktu saimniecisko darbību darbinieka vai pašnodarbinātās personas statusā vai lai pildītu brīvprātīgo dienestu vai studētu savā izcelsmes valstī.

5. Atkāpes no Direktīvas 2003/109/EK, kas noteiktas 3. un 4. punktā, piemēro vienīgi gadījumos, kad attiecīgais trešo valstu valstspiederīgais var uzrādīt pierādījumu, ka viņš bijis prom no Kopienas teritorijas, lai savā izcelsmes valstī veiktu saimniecisko darbību darbinieka vai pašnodarbinātas personas statusā vai lai pildītu brīvprātīgo dienestu vai studētu . Tas veicinās minēto profesionāļu atgriezenisko mobilitāti, kā arī šo pašu viesstrādnieku turpmāko iesaistīšanos apmācībā, pētniecībā un tehniskos pasākumos savā izcelsmes valstī.

Grozījums Nr.  53

Direktīvas priekšlikums

19. pants - 3. punkts - ievaddaļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

3. Saskaņā ar 12. panta noteikto procedūru, otrā dalībvalsts apstrādā paziņojumu un rakstiski informē pieteikuma iesniedzēju un pirmo dalībvalsti par savu lēmumu:

3. Saskaņā ar 12. panta noteikto procedūru, otrā dalībvalsts izskata pieprasījumu un šā panta 2. punktā minētos dokumentus un rakstiski informē pieteikuma iesniedzēju un pirmo dalībvalsti par savu lēmumu:

Grozījums Nr.  54

Direktīvas priekšlikums

19. pants - 3. punkts - b apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

b) atteikt ES Zilās kartes izsniegšanu un saskaņā ar valststiesību aktos noteiktajām procedūrām, tostarp izraidīšanas procedūrām, uzlikt pieteikuma iesniedzējam un viņa(-s) ģimenes locekļiem pienākumu atstāt tās teritoriju, ja nav izpildīti šajā pantā ietvertie nosacījumi. Pirmā dalībvalsts nekavējoties bez formalitāšu kārtošanas uzņem atpakaļ ES Zilās kartes turētāju un viņa(-s) ġimenes locekļus. Pēc atpakaļuzņemšanas piemēro 14. panta noteikumus.

b) atteikt ES zilās kartes izsniegšanu, ja nav izpildīti šajā pantā ietvertie nosacījumi vai pamatojoties uz 9. pantā paredzētajiem atteikuma iemesliem. Šajā gadījumā dalībvalsts, ja pieteikuma iesniedzējs jau atrodas šīs valsts teritorijā, saskaņā ar valsts tiesību aktos noteiktajām procedūrām, tostarp izraidīšanas procedūrām, uzliek pieteikuma iesniedzējam un viņa(-s) ģimenes locekļiem pienākumu atstāt tās teritoriju. Pirmā dalībvalsts nekavējoties bez formalitāšu kārtošanas uzņem atpakaļ ES Zilās kartes turētāju un viņa(-s) ģimenes locekļus. Pēc atpakaļuzņemšanas piemēro 14. panta noteikumus.

Grozījums Nr.  55

Direktīvas priekšlikums

19. pants - 4. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

4. Pieteikuma iesniedzējs ir atbildīgs par izmaksām, kas saistītas ar viņa(-s) un viņa(-s) ģimenes locekļu atgriešanos un atpakaļuzņemšanu, attiecīgos gadījumos ieskaitot to izmaksu atlīdzināšanu, kādas radušās publiskajiem fondiem, saskaņā ar 3. punkta b) apakšpunktu.

4. Pieteikuma iesniedzējs ir atbildīgs par izmaksām, kas saistītas ar viņa(-s) un viņa(-s) ģimenes locekļu atgriešanos un atpakaļuzņemšanu, ieskaitot to izmaksu atlīdzināšanu, kādas radušās publiskajiem fondiem, saskaņā ar 3. punkta b) apakšpunktu.

Grozījums Nr.  56

Direktīvas priekšlikums

20. pants - 2. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

2. Ja dalībvalsts nolemj piemērot ierobežojumus attiecībā uz piekļuvi darba tirgum, tā dod uzturēšanās atļaujas „Pastāvīgais iedzīvotājs – EK/ES Zilās kartes turētājs” turētājiem priekšroku pār citiem trešo valstu valstspiederīgajiem, kas iesniedz pieteikumu atļaujai tur uzturēties šādos pašos nolūkos.

2. Ja dalībvalsts nolemj piemērot ierobežojumus, kas Direktīvas 2003/109/EK 14. panta 3. punktā paredzēti attiecībā uz piekļuvi darba tirgum, tā var dot uzturēšanās atļaujas „Pastāvīgais iedzīvotājs – EK/ES Zilās kartes turētājs” turētājiem priekšroku pār citiem trešo valstu valstspiederīgajiem, kas iesniedz pieteikumu atļaujai tur uzturēties šādos pašos nolūkos.

Grozījums Nr.  57

Direktīvas priekšlikums

22. pants - 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1. Dalībvalstis ziņo Komisijai un pārējām dalībvalstīm, vai, izmantojot tīklu, kas izveidots ar Lēmumu 2006/688/EK, tiek īstenoti likumdošanas vai reglamentējošie pasākumi, ievērojot 7. pantu, 9. panta 2. punktu, 19. panta 5. punktu un 20. pantu.

1. Dalībvalstis ziņo Komisijai un pārējām dalībvalstīm, vai, izmantojot tīklu, kas izveidots ar Lēmumu 2006/688/EK, tiek īstenoti likumdošanas vai reglamentējošie pasākumi, ievērojot 7. pantu, 9. panta 2. punktu, 19. panta 5. punktu un 20. pantu, kā arī norāda šos konkrētos pasākumus.

Grozījums Nr.  58

Direktīvas priekšlikums

22. pants - 3. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

3. Katru gadu, un pirmoreiz ne vēlāk kā 1. aprīlī [vienu gadu pēc šīs direktīvas transponēšanas dienas], dalībvalstis, izmantojot ar Lēmumu 2006/688/EK izveidoto tīklu, paziņo Komisijai un citām dalībvalstīm statistikas datus par trešo valstu valstspiederīgo skaitu, kuriem iepriekšējā kalendārā gada laikā piešķirta, atjaunota vai atsaukta ES Zilā karte, norādot viņu valstspiederību un nodarbošanos. Tāpat paziņo statistikas datus par uzņemtajiem ģimenes locekļiem. Informācijā par ES Zilās kartes turētājiem un viņu ģimenes locekļiem, kas uzņemti saskaņā ar 19. līdz 21. panta noteikumiem, papildus norāda iepriekšējās uzturēšanās dalībvalsti.

3. Katru gadu un pirmoreiz ne vēlāk kā 1. aprīlī [vienu gadu pēc šīs direktīvas transponēšanas dienas], dalībvalstis, izmantojot ar Lēmumu 2006/688/EK izveidoto tīklu un ievērojot tiesību aktus par personas datu aizsardzību, paziņo Komisijai un citām dalībvalstīm statistikas datus par trešo valstu valstspiederīgo skaitu, kuriem iepriekšējā kalendārā gada laikā piešķirta, atjaunota vai atsaukta ES Zilā karte, norādot viņu valstspiederību un nodarbošanos. Tāpat paziņo statistikas datus par uzņemtajiem ģimenes locekļiem, bet nesniedz informāciju par viņu nodarbošanos. Informācijā par ES Zilās kartes turētājiem un viņu ģimenes locekļiem, kas uzņemti saskaņā ar 19. līdz 21. panta noteikumiem, papildus norāda iepriekšējās uzturēšanās dalībvalsti.


PASKAIDROJUMS

Ieceļošana ekonomiskos nolūkos ir izaicinājums, kas ES ir jāpārvar nepārtraukti pieaugošās globalizācijas apstākļos ar saasinātiem konkurences nosacījumiem. Vēl joprojām augsti kvalificēti speciālisti ES neuzskata par pievilcīgu, par ko liecina arī statistika. Salīdzinājumā ar klasiskajām imigrācijas valstīm, piemēram, Amerikas Savienotajām Valstīm, Kanādu vai Austrāliju, konkurencē par „labākajām un gudrākajām galvām” ES atpaliek. Tikai 5,5 % augsti kvalificētu migrantu no Magribas valstīm dodas uz ES, savukārt par labu Amerikas Savienotajām Valstīm vai Kanādai izšķiras apmēram 54 %. Toties ES ir uzņēmusi vislielāko skaitu nekvalificētu darba ņēmēju no Magribas valstīm (87 %). Arī attiecībā uz augsti kvalificētu darbaspēku no visām trešām valstīm ES kopējā nodarbinātībā ar 1,72 % īpatsvaru viennozīmīgi atpaliek no pārējām svarīgākajām imigrācijas valstīm kā, piemēram, Austrālijas (9,9 %), Kanādas (7,3 %), ASV (3,2 %) un Šveices (5,3 %).

ES kā imigrācijas mērķa pievilcību būtiski samazina apstāklis, ka ES šobrīd ir 27 atšķirīgas uzņemšanas sistēmas, kas potenciālajiem migrantiem no trešām valstīm būtiski apgrūtina bez problēmām pārvietoties no vienas dalībvalsts uz citu. Atšķirīgais regulējums dalībvalstīs izraisa konkurenci starp pašām dalībvalstīm. Tikai apmēram 10 dalībvalstīs ir īpašas sistēmas augsti kvalificētu darba migrantu uzņemšanai, savukārt pārējās dalībvalstīs šāda regulējuma daļēji vai nu nav, vai arī tas ir stipri segmentēts. Tikai sešās ES dalībvalstīs ir specifiskas programmas augsti kvalificētu darba migrantu nodarbināšanai.

Tādēļ referente uzsver tādas Eiropas imigrācijas politikas nepieciešamību, kurā būtu ņemti vērā gan attīstības un nodarbinātības, gan integrācijas politiskie aspekti. Kopējs ES līmeņa regulējums ir nepieciešams, lai vadītu migrācijas plūsmu uz Eiropu un tās teritorijā, kā arī apslāpētu nelegālo migrāciju. Legālas migrācijas perspektīvas un piedāvājums nodrošinās, ka izcelsmes un tranzīta valstis būs ieinteresētas kopīgi iesaistīties nelegālās imigrācijas apkarošanā. Tādēļ īpaši atzinīgi ir vērtējams Komisijas priekšlikums padarīt ES pievilcīgāku augsti kvalificētam darbaspēkam no trešām valstīm, nodrošinot paātrinātu un elastīgu uzņemšanas procedūru, kā arī paredzot izdevīgākus uzturēšanās nosacījumus. Izšķiroša šeit ir ātra un vienkārša uzņemšanas procedūra, kā arī kopējas, vienotas definīcijas visu 27 dažādo ES darba tirgu piekļuvei. Tikai šādā veidā ES spēs izturēt starptautisko konkurenci. Sistēma, kuras pamatā ir kopēji kritēriji, būs skaidrs signāls augsti kvalificētiem darbiniekiem no trešām valstīm, ka ES ir nopietni ieinteresēta dalībvalstu darba tirgos piesaistīt speciālistus no trešām valstīm un ilgtermiņā nodarbināt Eiropas Savienībā. Piesaistot augsti kvalificētus speciālistus, ES vienlaicīgi arī veicinās savas konkurētspējas stiprināšanu, kā arī ekonomiskās izaugsmes kāpinājumu. Tomēr referente skaidri uzsver, ka imigrācija augsti kvalificētu darbinieku nodarbinātības nolūkos ilgtermiņā nevar būt ekonomisko problēmu, respektīvi, demogrāfiskās problēmas risinājums. Augsti kvalificētu darbinieku uzņemšana var tikai īslaicīgi veicināt šo problēmu risināšanu. Vidējā termiņā un ilgtermiņā dalībvalstīm ir jāīsteno citi pasākumi nodarbinātības, ekonomikas un ģimeņu politikas jomā, lai tās spētu atbilst šā brīža un nākotnes attīstībai Eiropas Savienībā.

Referente uzsver, ka ekonomiskā imigrācija ietekmē dalībvalstu darba tirgus. Tādēļ dalībvalstīm arī turpmāk būs jābūt tiesībām noteikt imigrācijas skaitlisko apjomu. Subsidiaritātes princips ir jāsaglabā, jo ES līmenī nav Eiropas darba tirgus, nav vienotu sociālo sistēmu, vienotu vecuma nodrošināšanas sistēmu un harmonizētu slimības apdrošināšanas sistēmu. Situācija dalībvalstu darba tirgos attiecībā uz to struktūru ir pilnīgi atšķirīga, tādēļ ekonomiski orientēta imigrācija ir jāvirza atbilstīgi konkrētajām dalībvalsts darba tirgus vajadzībām. Lēmumu par trešo valstu speciālistu skaitu un vajadzīgo kvalifikāciju var pieņemt, tikai pamatojoties uz konkrēti esošajām nepieciešamībām, un līdz ar to tikai dalībvalsts līmenī.

Augsti kvalificētu speciālistu no trešām valstīm imigrācija drīkst notikt, tikai stringri ievērojot Kopienas priekšrocības principu. Kā papildu pasākums līdzās dalībvalsts darba tirgu stratēģijām tā būs lietderīga un efektīva tad, ja kādas darba vietas speciālistu pieprasījumu nevarēs segt ne ES pilsoņi, ne arī kāds no apmēram 18,5 miljoniem trešo valstu valstspiederīgajiem, kas šobrīd legāli uzturas ES teritorijā. Jāņem vērā, ka pret ES pilsoņiem no jaunajām dalībvalstīm, kuru brīvu pārvietošanos vēl joprojām ierobežo noteikti pārejas noteikumi attiecībā uz piekļuvi darba tirgum, nedrīkst izturēties sliktāk nekā pret augsti kvalificētiem darbiniekiem no trešām valstīm. Savu darbinieku izglītībai un tālākizglītībai arī turpmāk ir jābūt vienai no dalībvalstu prioritātēm, un trūkstošu speciālistu jautājumu nedrīkst risināt tikai imigrācijas ceļā. Starp abiem šiem pasākumiem ir jārod saprātīgs līdzsvars.

Referentes nostāja

Referente šajā ziņojuma projektā daudzās vietās ir ieviesusi precizējumus un skaidrojumus, lai noteiktu pēc iespējas skaidrākus nosacījumus trešo valstu valstspiederīgo ieceļošanai Eiropas Savienībā un skaidri definētu dalībvalstu un attiecīgi skarto trešo valstu valstspiederīgo tiesības.

Referente šīs direktīvas piemērojuma sfēru paplašina, attiecinot to gan uz tām personām, kuras ir absolvējušas kādu augstskolu vai profesionālu augstskolu, turklāt pieņemot, ka parasti studiju ilgums ir 4 vai 5 gadi, kā arī uz personām, kurām ir atbilstīga 6 gadu profesionālā pieredze (no tiem vismaz 2 gadi vadošos amatos). Lai tālejoši nodrošinātu līdztiesību starp personām, kuras ieguvušas akadēmisko izglītību, un personām, kuras ieguvušas profesionālo izglītību, ir lietderīgi paaugstināt profesionālās pieredzes ilgumu, un tas notiek, pamatojoties uz profesiju atzīšanas direktīvu(1), kurā daudzos gadījumos ir noteikts prakses laiks, kas pārsniedz 3 gadus.

Kā vēl viens kritērijs trešo valstu valstspiederīgo uzņemšanai līdzās nepieciešamajai kvalifikācijai ir paredzēts minimālais atalgojums. Šajā sakarā referente ierosina noteikt dalībvalsts līmenī esošo vidējo bruto algu kā atsauces lielumu nodarbināto algai un kā minimālo algas slieksni noteikt 1,7 attiecīgās dalībvalsts vidējās bruto algas. Šādā veidā arī mazie un vidējie uzņēmumi un augstskolas spētu piesaistīt augsti kvalificētus darbiniekus.

Dalībvalstīm arī turpmāk ir jābūt tiesīgām savos tiesību aktos paredzēt izdevīgākus noteikumus par piekļuvi augsti kvalificētai nodarbinātībai. Referente gan uzsver, ka ir nepieciešama vienota piekļuve, ja ES iebrauc pirmo reizi, kas ir noteikta galvenokārt 5. panta 1. punktā minētajos pamata uzņemšanas kritērijos. Tomēr gadījumā, ja darbinieks pārvietojas tālāk uz citu dalībvalsti, dalībvalstīm būtu jādod iespēja pozitīvi atkāpties no 5. panta 2. punktā paredzētā minimālās algas sliekšņa. Ir jāņem vērā, ka pirmās ieceļošanas gadījumā attiecībā uz nepieciešamo minimālo algu jau radīsies atšķirības, ko izraisa atšķirīgais algu līmenis dalībvalstīs, ko lietos kā aprēķinu pamatu.

Katras dalībvalsts suverenitāte izpaudīsies apstāklī, ka tā pati varēs noteikt trešo valstu valstspiederīgo uzņemšanas daudzumu savā darba tirgū. Referente šīs tiesības precizē, dalībvalstīm eksplicīti atļaujot noteikt nulles kvotu vai arī attiecībā uz noteiktām sfērām atteikties no migrantu uzņemšanas iespējas. Šajā sakarā referente ierosina iekļaut noteikumu par to, ka kvotas nenoteikšana vai arī jau izsmelta kvota var būt iemesls ES Zilās kartes noraidījumam. Kā citi noraidījuma iemesli tiek iekļauti gadījumi, ja ES Zilās kartes īpašnieks pretendē uz sociālo palīdzību, kā arī šādam darbiniekam nav pietiekamu finanšu līdzekļu, lai segtu savus un savu ģimenes piederīgo ikdienas izdevumus.

Ziņojuma projektā tiek precizēts, ka, izpildot visus uzņemšanas priekšnosacījumus, trešo valstu valstspiederīgajiem, kuri iesniedz pieteikumu ES Zilās kartes saņemšanai, nav tiesību pieprasīt šādas kartes piešķiršanu, jo izlemt par to ir kompetenta attiecīgā dalībvalsts. Šādā veidā dalībvalstis var ņemt vērā arī valsts un reģionālā līmenī nepieciešamo darbaspēku, kā prioritāti nosakot ES pilsoņus vai arī tos trešo valstu valstspiederīgos, kuri jau atrodas ES, un tādā veidā var regulēt imigrāciju savā darba tirgū.

Referente uzsver, ka būtiskākā Eiropas pievienotā vērtība šajā direktīvā ir tas, ka pēc noteikta laika darbinieks spēj pārvietoties ES teritorijā. Pēc divu gadu ilgas, regulāras nodarbinātības pirmajā dalībvalstī augsti kvalificētiem trešo valstu valstspiederīgajiem ir iespēja doties uz jebkuru citu dalībvalsti, lai strādātu tur augsti kvalificētu darbu, ja šī dalībvalsts nav noteikusi nulles kvotu, respektīvi, tās kvota jau nav izsmelta. Referente nevēlas vairāk ierobežot trešo valstu valstspiederīgo tālākas migrācijas tiesības, jo viena no šīs direktīvas lielākajām priekšrocībām ir trešo valstu valstspiederīgajiem padarīt pievilcīgu ieceļošanu Eiropas Savienībā.

(1)

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2005/36/EK (2005. gada 7. septembris) par profesionālo kvalifikāciju atzīšanu, ar ko atceļ Direktīvas 77/452/EEK, 77/453/EEK, 78/686/EEK, 78/687/EEK, 78/1026/EEK, 78/1027/EEK, 80/154/EEK, 80/155/EEK, 85/384/EEK, 85/432/EEK, 85/433/EEK, 89/48/EEK, 92/51/EEK, 93/16/EEK un 1999/42/EK, OV L 255, 30.9.2005.


Nodarbinātības un sociālo lietu komitejaS ATZINUMS (*) (11.9.2008)

Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komitejai

par priekšlikumu Padomes direktīvai par trešo valstu valstspiederīgo ieceļošanu un uzturēšanos augsti kvalificētas nodarbinātības nolūkos

(COM(2007)0637 – C6‑0011/2008 – 2007/0228(CNS))

Referents: Jan Tadeusz Masiel

(*) Komiteju iesaistīšanas procedūra — Reglamenta 47. pants

GROZĪJUMI

Nodarbinātības un sociālo lietu komiteja aicina par jautājumu atbildīgo Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komiteju savā ziņojumā iekļaut šādus grozījumus:

Grozījums Nr.  1

Direktīvas priekšlikums

1. atsauce

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu un jo īpaši tā 63. panta 3. punkta a) apakšpunktu un 4. punktu,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu un jo īpaši tā 63. panta 3. punkta a) apakšpunktu un 4. punktu, kā arī III sadaļas 1. nodaļu,

Grozījums Nr.  2

Direktīvas priekšlikums

3. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(3) Eiropadomes sanāksmē Lisabonā 2000. gada martā Kopienai tika izvirzīts mērķis panākt, lai līdz 2010. gadam uz zināšanām balstītā Eiropas ekonomika kļūtu par konkurētspējīgāko un dinamiskāko ekonomiku pasaulē.

(3) Eiropadomes sanāksmē Lisabonā 2000. gada martā Kopienai tika izvirzīts mērķis panākt, lai līdz 2010. gadam uz zināšanām balstītā Eiropas ekonomika kļūtu par pasaulē konkurētspējīgāko un dinamiskāko ekonomiku, kura spēj nodrošināt ilgtspējīgu ekonomisko izaugsmi, jaunas un labākas darbavietas un lielāku sociālo kohēziju. Pasākumi, kuru mērķis ir piesaistīt un noturēt augsti kvalificētu darbaspēku no trešām valstīm, pamatojoties uz dalībvalstu vajadzībās balstītu pieeju, ir jāaplūko plašākā kontekstā, kas izriet no Lisabonas stratēģijas un integrētajām izaugsmes un nodarbinātības pamatnostādnēm.

Grozījums Nr.  3

Direktīvas priekšlikums

3.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(3a) Eiropadome 1999. gada 15. un 16. oktobra īpašajā sanāksmē Tamperē apliecināja nepieciešamību tuvināt dalībvalstu tiesību aktus par trešo valstu valstspiederīgo uzņemšanas un uzturēšanās nosacījumiem. Šajā sakarībā tā īpaši norādīja, ka Eiropas Savienībai ir jānodrošina taisnīga attieksme pret trešo valstu valstspiederīgajiem, kas likumīgi uzturas dalībvalstu teritorijā, un jāpiemēro vēl iedarbīgāka integrācijas politika ar mērķi piešķirt viņiem tiesības un pienākumus, kuri līdzinās Eiropas Savienības pilsoņu tiesībām un pienākumiem. Eiropadome attiecīgi pieprasīja Padomei steidzami pieņemt lēmumus, pamatojoties uz Komisijas priekšlikumiem.

Grozījums Nr.  4

Direktīvas priekšlikums

5.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(5a) Arvien straujākas darba tirgus globalizācijas apstākļos Eiropas Savienībai jākļūst pievilcīgākai darba ņēmējiem, jo īpaši augsti kvalificētiem trešo valstu darba ņēmējiem. Šo mērķi var vieglāk sasniegt, visās dalībvalstīs ieviešot vienādas un vienkāršotas administratīvās procedūras, saskaņā ar kurām piešķirt dažus atvieglojumus, tostarp atbrīvojumu no dažiem piemērojamiem noteikumiem, un atvieglot piekļuvi vajadzīgajai informācijai.

Grozījums Nr.  5

Direktīvas priekšlikums

6. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(6) Lai sasniegtu Lisabonas procesa mērķus, svarīgi arī Eiropas Savienībā veicināt to augsti kvalificēto darbinieku mobilitāti, kuri ir ES pilsoņi, un jo īpaši no jaunajām dalībvalstīm, kas pievienojās 2004. un 2007. gadā. Īstenojot šo direktīvu, dalībvalstīm jāievēro Kopienas priekšrocības princips, kas īpaši noteikts attiecīgajos noteikumos 2003. gada 16. aprīļa un 2005. gada 25. aprīļa Pievienošanās aktos.

(6) Lai sasniegtu Lisabonas procesa mērķus, svarīgi arī Eiropas Savienībā veicināt to augsti kvalificēto darbinieku mobilitāti, kuri ir ES pilsoņi, un jo īpaši no jaunajām dalībvalstīm, kas pievienojās 2004. un 2007. gadā. Īstenojot šo direktīvu, ir jāievēro Kopienas priekšrocības princips, kas īpaši noteikts attiecīgajos noteikumos 2003. gada 16. aprīļa un 2005. gada 25. aprīļa Pievienošanās aktā.

Grozījums Nr.  6

Direktīvas priekšlikums

7. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(7) Šīs direktīvas nolūks ir dot ieguldījumu šo mērķu sasniegšanā un pievērsties šim darbaspēka trūkumam, veicinot trešo valstu valstspiederīgo uzņemšanu un mobilitāti augsti kvalificētas nodarbinātības nolūkos attiecībā uz uzturēšanos, kas ir ilgāka par trim mēnešiem, lai padarītu Kopienu pievilcīgāku šādiem darba ņēmējiem visā pasaulē un uzturētu tās konkurētspēju un ekonomikas izaugsmi. Lai sasniegtu šos mērķus, nepieciešams atvieglot augsti kvalificētu darba ņēmēju un viņu ģimeņu uzņemšanu, izveidojot operatīvu uzņemšanas procedūru un nodrošinot viņiem vienlīdzīgas sociālās un ekonomiskās tiesības ar uzņemošās dalībvalsts valstspiederīgajiem vairākās jomās. Attiecībā uz šīm tiesībām, šī direktīva balstās uz attiecīgiem noteikumiem Direktīvā … [„par apvienotu pieteikšanās procedūru, lai trešo valstu valstspiederīgajiem izsniegtu apvienotu uzturēšanās un darba atļauju dalībvalsts teritorijā, kā arī par vienotu tiesību kopumu trešo valstu valstspiederīgajiem, kas likumīgi uzturas dalībvalstī”].

(7) Šīs direktīvas nolūks ir dot ieguldījumu šo mērķu sasniegšanā un pievērsties šim darbaspēka trūkumam, veicinot trešo valstu valstspiederīgo uzņemšanu un mobilitāti augsti kvalificētas nodarbinātības nolūkos attiecībā uz uzturēšanos, kas ir ilgāka par trim mēnešiem, lai padarītu Kopienu pievilcīgāku šādiem darba ņēmējiem visā pasaulē. Lai sasniegtu visus Lisabonas stratēģijas mērķus, nepieciešams atvieglot augsti kvalificētu darba ņēmēju — vīriešu un sieviešu — un viņu ģimeņu uzņemšanu, izveidojot operatīvu uzņemšanas procedūru un nodrošinot viņiem vienlīdzīgas sociālās un ekonomiskās tiesības ar uzņemošās dalībvalsts valstspiederīgajiem vairākās jomās. Attiecībā uz šīm tiesībām, šī direktīva balstās uz attiecīgiem noteikumiem Direktīvā … [„par apvienotu pieteikšanās procedūru, lai trešo valstu valstspiederīgajiem izsniegtu apvienotu uzturēšanās un darba atļauju dalībvalsts teritorijā, kā arī par vienotu tiesību kopumu trešo valstu valstspiederīgajiem, kas likumīgi uzturas dalībvalstī”].

Pamatojums

Konkurētspēja un ekonomikas izaugsme nav vienīgie aspekti, kas ietverti Lisabonas stratēģijā.

Grozījums Nr.  7

Direktīvas priekšlikums

10. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(10) Ar šo direktīvu jānodrošina elastīga ieceļošanas sistēma, kuru nosaka pieprasījums un kura balstīta uz objektīviem kritērijiem, piemēram, minimālo atalgojuma slieksni, kas ir salīdzināms ar atalgojuma līmeni dalībvalstīs, un profesionālo kvalifikāciju. Kopīga valsts algas līmeņa minimālās summas definīcija ir vajadzīga, lai nodrošinātu obligātu uzņemšanas nosacījumu saskaņošanas līmeni visā ES. Dalībvalstīm savs valsts slieksnis jānosaka atbilstīgi situācijai savā darba tirgū un savai vispārīgai imigrācijas politikai.

(10) Ar šo direktīvu jānodrošina elastīga ieceļošanas sistēma, kuru nosaka dalībvalstu pieprasījums un kura balstīta uz objektīviem kritērijiem, piemēram, profesionālo kvalifikāciju. Jāpiemēro princips vienādi atalgot par vienādu darbu vai par darbu, kam ir vienāda vērtība.

Grozījums Nr.  8

Direktīvas priekšlikums

11. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Atkāpes no galvenās programmas saistība ar algas slieksni jānosaka attiecībā uz augsti kvalificētiem pieteikuma iesniedzējiem vecumā līdz 30 gadiem, kas, ņemot vērā viņu samērā ierobežoto profesionālo pieredzi un viņu situāciju darba tirgū, var nespēt izpildīt galvenās programmas algas prasības, vai kas augstākās izglītības kvalifikācijas ieguvuši Eiropas Savienībā.

svītrots

Pamatojums

Vieglākas piekļuves nodrošināšana augsti kvalificētiem speciālistiem, kuri vēl nav sasnieguši 30 gadu vecumu, ir pretrunā ES principam par vienlīdzīgu attieksmi, un saskaņā ar šo principu darba ņēmējus nedrīkst diskriminēt, pamatojoties uz viņu vecumu. Turklāt vieglākas piekļuves nodrošināšana augsti kvalificētiem speciālistiem, kuri vēl nav sasnieguši 30 gadu vecumu, rada draudus, ka vairs netiks veikti ieguldījumi gados jauno ES iedzīvotāju apmācībā. To nedrīkst pieļaut, jo 30 gadu vecumu vēl nesasniegušo personu bezdarba līmenis ES ir aptuveni 15 % (“Eurostat” statistikas dati par 2007. gadu), bet Grieķijā, Francijā, Itālijā, Polijā, Rumānijā un Slovākijā tas ir jau 20 %.

Grozījums Nr.  9

Direktīvas priekšlikums

12. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(12) Pēc tam, kad dalībvalsts nolēmusi uzņemt trešās valsts valstspiederīgo, kas atbilst šiem kopīgajiem kritērijiem, trešās valsts valstspiederīgajam jāsaņem īpaša uzturēšanās atļauja, kuru jāsauc par ES Zilo karti, un viņam jāļauj pakāpeniski piekļūt darba tirgum un baudīt uzturēšanās un mobilitātes tiesības, kādas piešķirtas viņam(-i) un viņa(-s) ģimenei.

(12) Pēc tam, kad dalībvalsts nolēmusi uzņemt trešās valsts valstspiederīgo, kas atbilst šiem kopīgajiem kritērijiem, trešās valsts valstspiederīgajam jāsaņem īpaša uzturēšanās atļauja, kuru dēvē par ES Zilo karti.

Grozījums Nr.  10

Direktīvas priekšlikums

13.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(13a) Ja dalībvalsts pieņem lēmumu, ka ES Zilās kartes pieprasījumu var iesniegt trešās valsts valstspiederīgā darba devējs, darba devējam un trešās valsts valstspiederīgajam ir jāsadarbojas, lai būtu izpildītas Regulā 1030/2002/EK paredzētās saistības.

Grozījums Nr.  11

Direktīvas priekšlikums

17. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(17) Jāveicina un jāatbalsta augsti kvalificēto trešo valstu darba ņēmēju mobilitāte starp Kopienu un viņu izcelsmes valstīm. Jāparedz atkāpes no Padomes 2003. gada 25. novembra Direktīvas 2003/109/EK par to trešo valstu pilsoņu statusu, kuri ir kādas dalībvalsts pastāvīgie iedzīvotāji, lai paildzinātu prombūtnes periodu no Kopienas teritorijas, kuru neņem vērā, aprēķinot likumīgas un nepārtrauktas uzturēšanās periodu, kas nepieciešams, lai varētu pieprasīt EK pastāvīgā iedzīvotāja statusu. Ilgāki prombūtnes periodi nekā paredzēts Padomes Direktīvā 2003/109/EK jāpieļauj arī pēc tam, kad augsti kvalificētie trešo valstu darba ņēmēji ir ieguvuši EK pastāvīgā iedzīvotāja statusu. Jo īpaši, lai veicinātu to augsti kvalificēto trešo valstu darba ņēmēju cirkulāro migrāciju, kuru izcelsmes valstis ir jaunattīstības valstis, dalībvalstīm jāapsver to iespēju izmantošana, kādas paredzētas Padomes Direktīvas 2003/109/EK 4. panta 3. punkta otrajā apakšpunktā un 9. panta 2. punktā, lai atļautu ilgākus prombūtnes periodus, nekā paredzēts minētajā direktīvā. Lai nodrošinātu saskanību, jo īpaši ar attīstības pamatmērķiem, šīm atkāpēm jābūt piemērojamām vienīgi tad, ja var pierādīt, ka attiecīgā persona ir atgriezusies sava izcelsmes valstī, lai strādātu, mācītos vai veiktu brīvprātīgus pasākumus.

(17) Jāveicina un jāatbalsta augsti kvalificēto trešo valstu darba ņēmēju mobilitāte starp Kopienu un viņu izcelsmes valstīm. Jāparedz atkāpes no Padomes 2003. gada 25. novembra Direktīvas 2003/109/EK par to trešo valstu pilsoņu statusu, kuri ir kādas dalībvalsts pastāvīgie iedzīvotāji, lai paildzinātu prombūtnes periodu no Kopienas teritorijas, kuru neņem vērā, aprēķinot likumīgas un nepārtrauktas uzturēšanās periodu, kas nepieciešams, lai varētu pieprasīt EK pastāvīgā iedzīvotāja statusu. Ilgāki prombūtnes periodi nekā paredzēts Padomes Direktīvā 2003/109/EK jāpieļauj arī pēc tam, kad augsti kvalificētie trešo valstu darba ņēmēji ir ieguvuši EK pastāvīgā iedzīvotāja statusu. Jo īpaši, lai veicinātu to augsti kvalificēto trešo valstu darba ņēmēju cirkulāro migrāciju, kuru izcelsmes valstis ir jaunattīstības valstis, dalībvalstīm jāapsver to iespēju izmantošana, kādas paredzētas Padomes Direktīvas 2003/109/EK 4. panta 3. punkta otrajā apakšpunktā un 9. panta 2. punktā, lai atļautu ilgākus prombūtnes periodus, nekā paredzēts minētajā direktīvā. Lai nodrošinātu saskanību jo īpaši ar attīstības pamatmērķiem, šīm atkāpēm jābūt piemērojamām vienīgi tad, ja var pierādīt, ka attiecīgā persona ir atgriezusies savā izcelsmes valstī.

Pamatojums

Prasība, saskaņā ar kuru trešās valsts valstspiederīgie var atgriezties savā izcelsmes valstī tikai pēc tam, kad viņi pierāda, ka strādās, mācīsies vai veiks brīvprātīgus pasākumus, ir lieks administratīvs slogs un rada sarežģījumus, kas konkrētajā situācijā nav samērīgi. Trešās valsts valstspiederīgajiem ir arī jābūt iespējai atgriezties savā izcelsmes valstī uz laiku ģimenes apstākļu vai personisku iemeslu dēļ.

Grozījums Nr.  12

Direktīvas priekšlikums

20. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(20) Īstenojot šo direktīvu, dalībvalstīm jāatturas aktīvi pieņemt darbā darba ņēmējus no jaunattīstības valstīm nozarēs, kas cieš no cilvēkresursu trūkuma. Ētiska darbā pieņemšanas politika un principi, kas attiecas uz valsts un privātā sektora darba devējiem, īpaši jāizstrādā veselības aprūpes nozarē, kā uzsvērts Padomes un dalībvalstu 2007. gada 14. maija secinājumos par Eiropas rīcības programmu, lai likvidētu veselības aprūpes darbinieku kritisko trūkumu jaunattīstības valstīs (2007. - 2013. gads). Tie jāstiprina, izstrādājot mehānismi, vadlīnijas un citi instrumenti, lai veicinātu cirkulāro un pagaidu migrāciju, kā arī citi pasākumi, kas mazinātu augsti kvalificētas imigrācijas negatīvo ietekmi uz jaunattīstības valstīm un vairotu tās pozitīvo ietekmi. Visiem šādiem pasākumiem jābūt saskaņā ar Āfrikas un ES kopīgo deklarāciju par migrāciju un attīstību, par kuru vienojās 2006. gada 22. un 23. novembrī Tripolē, un tiem jābūt vērstiem uz visaptverošas migrācijas politikas izveidi, kā aicināja Eiropadome 2006. gada 14. un 15. decembrī.

(20) Īstenojot šo direktīvu, dalībvalstīm jāatturas pieņemt darbā darba ņēmējus no jaunattīstības valstu nozarēm, kurās trūkst cilvēkresursu, no nozarēm, kurās tas var kavēt jaunattīstības valstu spēju sniegt sociālos pamatpakalpojumus, vai no nozarēm, kurām ir būtiska nozīme ANO Tūkstošgades attīstības mērķu sasniegšanā, tās galvenokārt ir veselības aprūpes nozare un izglītības nozare. Iepriekš minētajās nozarēs ētiska darbā pieņemšanas politika un principi, kas attiecas gan uz valsts, gan uz privātā sektora darba devējiem, īpaši jāizstrādā veselības aprūpes nozarē, kā uzsvērts Padomes un dalībvalstu 2007. gada 14. maija secinājumos par Eiropas rīcības programmu, lai likvidētu veselības aprūpes darbinieku kritisko trūkumu jaunattīstības valstīs (2007.–2013. gads). Tie jāstiprina, izstrādājot mehānismus, vadlīnijas un citus instrumentus, lai veicinātu atgriezenisko un pagaidu migrāciju, kā arī citus pasākumus, kas mazinātu augsti kvalificētas imigrācijas negatīvo ietekmi uz jaunattīstības valstīm un vairotu tās pozitīvo ietekmi. Visiem šādiem pasākumiem jābūt saskaņā ar Āfrikas un ES kopīgo deklarāciju par migrāciju un attīstību, par kuru vienojās 2006. gada 22. un 23. novembrī Tripolē, un tiem jābūt vērstiem uz visaptverošas migrācijas politikas izveidi, kā aicināja Eiropadome 2006. gada 14. un 15. decembrī. Ir jāapspriežas arī ar darba devējiem un darba ņēmējiem attiecīgajās nozarēs gan izcelsmes valstīs, gan mītnes valstīs. Īstenojot politiku, kas paredz uzņemt augsti kvalificētu darbaspēku no trešām valstīm, dalībvalstīm ir jāievēro rīcības kodekss.

Pamatojums

Ir svarīgi, lai dalībvalstis neaicinātu darbā augsti kvalificētus speciālistus no tādām nozarēm jaunattīstības valstīs, kurās ir darbinieku trūkums, būtiska nozīme sociālo pamatpakalpojumu izveidē un/vai ANO Tūkstošgades attīstības mērķu sasniegšanā. Dalībvalstīm jābūt jo īpaši piesardzīgām gadījumos, kad tās aicina darbā speciālistus no veselības aprūpes un izglītības nozares. ES Zilās kartes ieviešanai nekādā gadījumā nevajadzētu kavēt jaunattīstības valstu attīstību.

Grozījums Nr.  13

Direktīvas priekšlikums

1. pants – a) punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

a) nosacījumus, ar kādiem trešo valstu valstspiederīgie un viņu ģimenes locekļi var ieceļot dalībvalstu teritorijā un tur uzturēties ilgāk par trim mēnešiem augsti kvalificētas nodarbinātības nolūkā,

a) nosacījumus, ar kādiem trešo valstu valstspiederīgie un viņu ģimenes locekļi var ieceļot dalībvalstu teritorijā un tur uzturēties, lai strādātu augsti kvalificētu darbu,

Pamatojums

Ja valstī ieceļo darba meklējumos, ir pašsaprotami, ka uzturēšanās ilgums pārsniegs trīs mēnešus, jo šis termiņš attiecas tikai uz tūristiem, kam nav tiesību strādāt.

Grozījums Nr.  14

Direktīvas priekšlikums

2. pants – b) punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

b) „augsti kvalificēta nodarbinātība” ir darba reāla un efektīva veikšana kāda cita vadībā, par kuru personai tiek maksāta alga un kuram nepieciešamas augstākās izglītības kvalifikācijas vai vismaz trīs gadu pieredze attiecīgā darbā;

b) „augsti kvalificēta nodarbinātība” ir darba reāla un efektīva veikšana kāda cita vadībā, par kuru personai tiek maksāta alga un kura veikšanai nepieciešama augstākā izglītība vai pienācīgi pamatotos izņēmuma gadījumos — augstākā profesionālā kompetence;

Grozījums Nr.  15

Direktīvas priekšlikums

2. pants – f) punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

f) „ģimenes locekļi” ir trešās valsts valstspiederīgie, kā noteikts Direktīvas 2003/86/EK 4. panta 1. punktā;

f) „ģimenes locekļi” ir trešās valsts valstspiederīgie, kā noteikts Direktīvas 2003/86/EK 4. panta 1., 2. un 3. punktā;

Grozījums Nr.  16

Direktīvas priekšlikums

2. pants – g) apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

g) „augstākās izglītības kvalifikācija” ir visi grādi, diplomi vai citi sertifikāti, kurus izdevusi kompetenta iestāde, apliecinot, ka sekmīgi apgūta augstākās izglītības programma, proti, kursu kopums, kas pasniegti izglītības iestādē, kas valstī, kurā tā atrodas, ir atzīta par augstāko izglītības iestādi. Šīs kvalifikācijas ņem vērā šīs direktīvas nolūkos, ja to iegūšanai nepieciešamais mācību laiks bijis vismaz trīs gadi;

g) „augstākās izglītības kvalifikācija” nozīmē, ka ir piešķirts zinātniskais grāds, diploms vai cita apliecība, ko izdevusi kompetenta iestāde, apliecinot, ka sekmīgi apgūta augstākās izglītības programma, proti, kursu kopums, kādā izglītības iestādē, kas valstī, kurā tā atrodas, ir atzīta par augstāko izglītības iestādi. Šo kvalifikāciju ņem vērā šīs direktīvas kontekstā, ja to iegūšanai nepieciešamais mācību laiks bijis vismaz trīs gadi. Lai izvērtētu to, vai trešās valsts valstspiederīgajam ir augstākā izglītība, ir jābūt atsaucei uz 1997. gada ISCED 5.a un 6. līmeni;

Grozījums Nr.  17

Direktīvas priekšlikums

2. pants – h) apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

h) „augstākās profesionālās kvalifikācijas” ir kvalifikācijas, kuras apliecina ar augstākās izglītības kvalifikāciju vai vismaz trīs gadus ilgas līdzvērtīgas profesionālās pieredzes pierādījumu;

h) „augstākā profesionālā kompetence” ir vismaz piecu gadu profesionālā pieredze, kas zināšanu ziņā pielīdzināma augstākās izglītības kvalifikācijai un ko apliecina darba izziņa un atbildīgās administratīvās iestādes izsniegts apstiprinājums;

 

(Šis grozījums piemērojams visā tekstā. Ja šo grozījumu pieņems, būs jāveic izmaiņas visā dokumentā.)

Grozījums Nr.  18

Direktīvas priekšlikums

3. pants – 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1. Šī direktīva attiecas uz trešo valstu valstspiederīgajiem, kas iesniedz pieteikumu uzņemšanai kādas dalībvalsts teritorijā augsti kvalificētas nodarbinātības nolūkā.

1. Šī direktīva attiecas uz trešo valstu valstspiederīgajiem, kas iesniedz pieteikumu uzņemšanai kādas dalībvalsts teritorijā augsti kvalificētas nodarbinātības nolūkā, un uz trešo valstu valstspiederīgajiem, kuri saskaņā ar citu režīmu likumīgi uzturas dalībvalstī un iesniedz pieteikumu Zilās kartes saņemšanai.

Pamatojums

Lai sekmētu to, ka, piemēram, studenti pēc studiju pabeigšanas augstskolā paliek attiecīgajā ES dalībvalstī, būtu loģiski šīs direktīvas noteikumus piemērot arī attiecībā uz tām personām, kuras vēlas palikt “kādas dalībvalsts teritorijā augsti kvalificētas nodarbinātības nolūkā”.

Grozījums Nr.  19

Direktīvas priekšlikums

3. pants – 2. punkts – a) apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

a) kas uzturas dalībvalstī kā pieteikuma iesniedzēji starptautiskai aizsardzībai vai pagaidu aizsardzības programmām;

a) kam ir iespēja uzturēties dalībvalstī saskaņā ar pagaidu aizsardzības programmām vai kuri ir iesnieguši pieteikumu un gaida atbildi attiecībā uz statusa noteikšanu;

Grozījums Nr.  20

Direktīvas priekšlikums

3. pants – 2. punkts – aa) apakšpunkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

aa) kas ir pieteikušies uz starptautisku aizsardzību saskaņā ar Direktīvu 2004/83/EK, bet vēl nav pieņemts galīgais lēmums par viņu iesniegumu;

Grozījums Nr.  21

Direktīvas priekšlikums

3. pants – 2. punkts – b) apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

b) kas ir bēgļi vai pieteikušies, lai tos atzītu par bēgļiem, bet vēl nav pieņemts galīgais lēmums par viņa iesniegumu;

b) kas ir pieteikušies starptautiskajai aizsardzībai saskaņā ar valsts tiesību aktiem vai dalībvalstī noteikto kārtību, bet vēl nav pieņemts galīgais lēmums par viņu iesniegumu;

Grozījums Nr.  22

Direktīvas priekšlikums

3. pants – 3.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

3.a Šo direktīvu piemēro, neskarot piemērojamos koplīgumus vai praksi attiecīgajās profesionālajās nozarēs.

Grozījums Nr.  23

Direktīvas priekšlikums

5. pants – 1. punkts – b) apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

b) izpilda nosacījumus, kas ietverti valsts tiesību aktos par to, kā ES pilsoņi strādā regulētās profesijās, kas konkrēti noteiktas darba līgumā vai saistošā darba piedāvājumā;

b) izpilda nosacījumus, kuri ietverti valsts tiesību aktos par to, kā ES pilsoņi strādā reglamentētajās profesijās, un kuri konkrēti noteikti darba līgumā vai saistošajā darba piedāvājumā, kā tas noteikts valsts tiesību aktos;

Grozījums Nr.  24

Direktīvas priekšlikums

5. pants – 1. punkts – c) apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

c) attiecībā uz neregulētām profesijām uzrāda dokumentus, kas apliecina attiecīgas augstākās profesionālās kvalifikācijas darba līgumā vai saistošajā darba piedāvājumā noteiktajā amatā vai nozarē;

c) attiecībā uz nereglamentētajām profesijām uzrāda dokumentus, kas apliecina attiecīgo augstāko profesionālo kvalifikāciju darba līgumā vai saistošajā darba piedāvājumā noteiktajā amatā vai nozarē, kā tas noteikts valsts tiesību aktos;

Grozījums Nr.  25

Direktīvas priekšlikums

5. pants – 1. punkts – f) apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

f) netiek uzskatīts par draudu sabiedriskajai kārtībai, sabiedrības drošībai vai sabiedrības veselībai.

f) objektīvi pamatotu iemeslu dēļ neapdraud sabiedrisko kārtību, sabiedrības drošību vai sabiedrības veselību.

Pamatojums

To, vai persona ir drauds sabiedriskajai kārtībai, sabiedrības drošībai vai sabiedrības veselībai, nevar noteikt, pieņemot nepietiekami pamatotu administratīvu lēmumu.

Grozījums Nr.  26

Direktīvas priekšlikums

5. pants – 2. punkts – 1. daļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

2. Papildus 1. punktā paredzētajiem nosacījumiem kopējā darba līgumā vai saistošajā darba piedāvājumā noteiktā mēnešalga nedrīkst būt mazāka par valsts algas slieksni, ko šajā nolūkā noteikušas un publicējušas dalībvalstis, un kurš vismaz trīskārt pārsniedz minimālo kopējo mēnešalgu, kāda noteikta valsts tiesību aktos.

2. Papildus 1. punktā paredzētajiem nosacījumiem darba līgumā vai saistošajā darba piedāvājumā noteiktā bruto mēnešalga nedrīkst būt mazāka par valsts algas slieksni, kuru šajā nolūkā noteikušas un publicējušas dalībvalstis un kurš vismaz 1,7 reizes pārsniedz vidējo bruto mēnešalgu.

 

Jebkurā gadījumā darba līgumā vai saistošajā darba piedāvājumā noteiktā bruto mēnešalga nevar būt mazāka par atalgojumu, ko saņem vai saņemtu līdzīga darba darītājs uzņēmējā valstī.

Grozījums Nr.  27

Direktīvas priekšlikums

6. pants

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Ja pieteikumu iesniedz trešās valsts valstspiederīgais, kas nav sasniedzis 30 gadu vecumu, bet kuram ir augstākās izglītības kvalifikācija, piemēro šādu atkāpi:

svītrots

a) dalībvalstis uzskata, ka 5. panta 2. punktā ietvertais nosacījums ir izpildīts, ja piedāvātā bruto alga mēnesī atbilst vismaz divām trešdaļām no valstī noteiktā algas sliekšņa, kas noteikts saskaņā ar 5. panta 2. punktu;

 

b) dalībvalstis var atcelt 5. panta 2. punktā ietverto algas nosacījumu, ja pieteikuma iesniedzējs ir pabeidzis augstāko izglītību klātienē un ieguvis bakalaura un maģistra grādu augstākajā mācību iestādē, kas atrodas Kopienas teritorijā;

 

c) dalībvalstis nepieprasa papildus augstākās izglītības kvalifikācijai pierādīt darba pieredzi, ja vien tas nav nepieciešams, lai izpildītu nosacījumus, kas ietverti valsts tiesību aktos par to, kā ES pilsoņi strādā regulētā profesijā, kas noteikta darba līgumā vai saistošā darba piedāvājumā.

 

Grozījums Nr.  28

Direktīvas priekšlikums

8. pants – 2. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

2. Sākotnējais ES Zilās kartes derīguma termiņš ir divi gadi, un to atjauno uz vismaz tikpat ilgu termiņu. Ja darba līgums aptver laikposmu, kas ir īsāks nekā divi gadi, ES zilo karti izsniedz uz darba līguma termiņu plus trim mēnešiem.

2. Sākotnējais ES Zilās kartes derīguma termiņš ir divi gadi, un to atjauno uz vismaz tikpat ilgu termiņu. Ja darba līgums aptver laikposmu, kas ir īsāks nekā divi gadi, ES Zilo karti izsniedz uz darba līguma termiņu un vēl sešiem mēnešiem.

Grozījums Nr.  29

Direktīvas priekšlikums

9. pants – 2. punkts – 2. daļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Darba tirgus politikas iemeslu dēļ dalībvalstis var dot priekšroku Eiropas Savienības pilsoņiem, nevis trešo valstu valstspiederīgajiem, ja tas paredzēts Kopienas tiesību aktos, kā arī tiem trešo valstu valstspiederīgajiem, kas likumīgi dzīvo un saņem bezdarbnieka pabalstus attiecīgajās dalībvalstīs.

svītrots

Grozījums Nr.  30

Direktīvas priekšlikums

10. pants – 3. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

3. Dalībvalstis var atsaukt ES Zilo karti vai atteikties to atjaunot sabiedriskās kārtības, sabiedrības drošības vai sabiedrības veselības iemeslu dēļ.

3. Dalībvalstis var atsaukt ES Zilo karti vai atteikties to atjaunot tikai tad, ja ir apdraudēta sabiedriskā kārtība, sabiedrības drošība vai sabiedrības veselība un ja šo faktu var pierādīt ar objektīvi pamatotiem līdzekļiem.

Pamatojums

To, vai persona ir drauds sabiedriskajai kārtībai, sabiedrības drošībai vai sabiedrības veselībai, nevar noteikt, pieņemot nepietiekami pamatotu administratīvu lēmumu.

Grozījums Nr.  31

Direktīvas priekšlikums

11. pants – 3. punkts – 1.a daļa (jauna)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

Izsniedzot ES Zilo karti, dalībvalsts vajadzības gadījumā apņemas izsniegt attiecīgus dokumentus un vīzas iespējami drīz un vismaz pieņemamā laika periodā, pirms pieteikuma iesniedzējs sāk darbu, uz kuru pamatojoties tika izsniegta Zilā karte, ja vien nav pamatota attaisnojuma tam, ka dalībvalsts nespēj to izdarīt, jo darba devējs vai attiecīgais trešās valsts valstspiederīgais pieteikumu ES Zilajai kartei ir iesniedzis pārāk vēlu.

Pamatojums

Ir svarīgi, lai pēc tam, kad dalībvalstis ir izlēmušas trešās valsts valstspiederīgajam piešķirt Zilo karti, tās apņemtos sagatavot un izsniegt visus nepieciešamos dokumentus un vīzas iespējami drīz, lai no Zilās kartes ieviešanas būtu iespējami lielāks ieguvums.

Grozījums Nr.  32

Direktīvas priekšlikums

12. pants – 2. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

2. Ja pieteikuma pamatojumā sniegtā informācija nav pietiekama, kompetentās iestādes paziņo pieteikuma iesniedzējam, kāda papildu informācija nepieciešama. 1. punktā minēto periodu var apturēt, kamēr iestādes saņem nepieciešamo papildu informāciju.

2. Ja pieteikuma pamatojumā sniegtā informācija vai dokumenti nav pietiekami, kompetentās iestādes paziņo pieteikuma iesniedzējam, kāda papildu informācija vai dokumenti ir nepieciešami, nosakot saprātīgu termiņu to iesniegšanai. 1. punktā minēto periodu aptur līdz laikam, kad iestādes saņēmušas vajadzīgo papildu informāciju vai dokumentus. Ja papildu informācija vai dokumenti nav iesniegti noteiktajā termiņā, pieteikumu noraida.

Grozījums Nr.  33

Direktīvas priekšlikums

13. pants – 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1. Pirmos divus gadus likumīgi uzturoties attiecīgajā dalībvalstī ES Zilās kartes turētāja statusā, attiecīgās personas piekļuve darba tirgum tiek ierobežota, atļaujot tikai tos algotas nodarbinātības pasākumus, kas atbilst 5. un 6. pantā ietvertajiem uzņemšanas nosacījumiem. Par grozījumiem darba līguma noteikumos, kas ietekmē uzņemšanas nosacījumus, vai izmaiņām darba attiecībās iepriekš jāsaņem uzturēšanās dalībvalsts kompetento iestāžu rakstiska atļauja saskaņā ar valsts procedūrām un 12. panta 1. punktā noteiktajā termiņā.

1. Pirmos divus gadus likumīgi uzturoties attiecīgajā dalībvalstī ES Zilās kartes turētāja statusā, attiecīgās personas piekļuve darba tirgum tiek ierobežota, atļaujot tikai tos algotas nodarbinātības pasākumus, kas atbilst 5. un 6. pantā ietvertajiem uzņemšanas nosacījumiem. Par grozījumiem darba līguma noteikumos, kas ietekmē uzņemšanas nosacījumus, vai izmaiņām darba attiecībās iepriekš rakstiski paziņo uzturēšanās dalībvalsts kompetentajām iestādēm saskaņā ar valsts procedūrām un 12. panta 1. punktā noteiktajā termiņā.

Grozījums Nr.  34

Direktīvas priekšlikums

13. pants – 2. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

2. Pēc pirmajiem diviem gadiem, kas attiecīgajā dalībvalstī likumīgi nodzīvoti ES Zilās kartes turētāja statusā, attiecīgā persona bauda ar šīs dalībvalsts valstspiederīgajiem vienlīdzīgu attieksmi attiecībā uz piekļuvi augsti kvalificētai nodarbinātībai. ES Zilās kartes turētājs par izmaiņām savās darba attiecībās paziņo uzturēšanās dalībvalsts kompetentajām iestādēm saskaņā ar valsts procedūrām.

2. Pēc pirmajiem diviem gadiem, kas attiecīgajā dalībvalstī likumīgi nodzīvoti ES Zilās kartes turētāja statusā, attiecīgā persona bauda ar šīs dalībvalsts valstspiederīgajiem vienlīdzīgu attieksmi.

Grozījums Nr.  35

Direktīvas priekšlikums

14. pants – 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1. Bezdarbs nav iemesls ES Zilās kartes atsaukšanai, ja vien bezdarba periods nepārsniedz trīs secīgus mēnešus.

1. Bezdarbs nav iemesls ES Zilās kartes atsaukšanai vai neatjaunošanai, ja vien bezdarba periods nepārsniedz sešus secīgus mēnešus.

Grozījums Nr.  36

Direktīvas priekšlikums

14. pants – 1.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

1.a ES Zilās kartes turētājam ir tiesības palikt valsts teritorijā tik ilgi, kamēr viņš (-a) piedalās apmācībā, kas paredzēta, lai paaugstinātu profesionālās iemaņas vai iegūtu citu kvalifikāciju.

Grozījums Nr.  37

Direktīvas priekšlikums

14. pants – 2. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

2. Šajā periodā ES Zilās kartes turētājam ļauj meklēt darbu un stāties darbā saskaņā ar attiecīgi 13. panta 1. vai 2. punktā ietvertajiem nosacījumiem.

2. Šā panta 1. un 1.a punktā norādītajā periodā, ES Zilās kartes turētājam ļauj meklēt darbu un stāties augsti kvalificētā darbā saskaņā ar attiecīgi 13. panta 1. vai 2. punktā ietvertajiem nosacījumiem.

Grozījums Nr.  38

Direktīvas priekšlikums

15. pants – 2. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

2. Dalībvalstis var ierobežot saskaņā 1. punkta c) un i) apakšpunktu piešķirtās tiesības attiecībā uz studiju stipendijām un procedūrām valsts mājokļa saņemšanai, attiecinot tās uz gadījumiem, kad ES Zilās kartes turētājs uzturējies vai viņam(-ai) ir tiesības uzturēties tās teritorijā vismaz trīs gadus.

svītrots

Grozījums Nr.  39

Direktīvas priekšlikums

15. pants – 3. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

3. Dalībvalstis var ierobežot vienlīdzīgu attieksmi attiecībā uz sociālo palīdzību gadījumos, kad ES Zilās kartes turētājam EK pastāvīgā iedzīvotāja statuss piešķirts saskaņā ar 17. pantu.

Svītrots

Grozījums Nr.  40

Direktīvas priekšlikums

16. pants – 3. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

3. Atkāpjoties no Direktīvas 2003/86/EK 5. panta 4. punkta, uzturēšanās atļaujas ģimenes locekļiem piešķir vēlākais sešu mēnešu laikā kopš pieteikuma iesniegšanas dienas.

3. Atkāpjoties no Direktīvas 2003/86/EK 5. panta 4. punkta, uzturēšanās atļaujas ģimenes locekļiem piešķir iespējami īsā laikā un, ja iespējams, vienlaikus pieņem lēmumu par ES Zilās kartes izsniegšanu, turklāt jebkurā gadījumā sešu mēnešu laikā kopš pieteikuma iesniegšanas dienas.

Grozījums Nr.  41

Direktīvas priekšlikums

17. pants – 6. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

6. Ja vajadzīgs, 13.,15. un 16. pantu turpina piemērot pēc tam, kad ES Zilās kartes turētājam saskaņā ar 18. pantu ir izsniegta uzturēšanās atļauja.

svītrots

Pamatojums

Nosacījumiem ir jābūt vienādiem gan attiecībā uz trešās valsts valstspiederīgajiem, kuri ir saņēmuši ilgtermiņa atļauju par uzturēšanos jebkurā ES dalībvalstī, un ES pilsoņiem.

Grozījums Nr.  42

Direktīvas priekšlikums

19. pants – 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1. Pēc diviem gadiem, kas pirmajā dalībvalstī likumīgi nodzīvoti ES Zilās kartes turētāja statusā, attiecīgajai personai un viņa(-s) ģimenes locekļiem ir atļauts pārcelties uz dalībvalsti, kas nav pirmā dalībvalsts, augsti kvalificētas nodarbinātības nolūkos saskaņā ar šajā pantā ietvertajiem nosacījumiem.

1. Pēc diviem gadiem, kas pirmajā dalībvalstī likumīgi nodzīvoti ES Zilās kartes turētāja statusā, attiecīgajai personai un tās ģimenes locekļiem ir atļauts pārcelties uz dalībvalsti, kas nav pirmā dalībvalsts, nodarbinātības nolūkos saskaņā ar šajā pantā ietvertajiem nosacījumiem.

Grozījums Nr.  43

Direktīvas priekšlikums

19. pants – 2. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

2. Ne vēlāk kā vienu mēnesi pēc ieceļošanas otras dalībvalsts teritorijā ES Zilās kartes turētājs paziņo par savu klātbūtni šīs dalībvalsts kompetentajām iestādēm un uzrāda visus dokumentus, kas pierāda viņa(-s) atbilstību 5. un 6. pantā ietvertajiem nosacījumiem otrajai dalībvalstij.

2. Ne vēlāk kā vienu mēnesi pēc ieceļošanas otras dalībvalsts teritorijā ES Zilās kartes turētājs paziņo par savu klātbūtni šīs dalībvalsts kompetentajām iestādēm un uzrāda visus dokumentus, kas pierāda viņa(-s) atbilstību 5. un 6. pantā ietvertajiem nosacījumiem otrajai dalībvalstij. Pirms ierašanās otrajā dalībvalstī ES Zilās kartes turētājs kompetentajai iestādei var arī iesniegt rakstisku iesniegumu, lūdzot atļauju uzturēties šajā dalībvalstī, un viņam(-ai) šajā gadījumā ir jāiesniedz visi vajadzīgie dokumenti.

Pamatojums

Augsti kvalificētu speciālistu un viņu ģimenes locekļu ieceļošana otrajā dalībvalstī ir saistīta ar lielu neskaidrību un juridisko nenoteiktību. Tādēļ ir jābūt noteikumam, ka otrajā dalībvalstī ir jāapstiprina viņu uzturēšanās statuss, pirms tiek mainīta dzīvesvieta.

Grozījums Nr.  44

Direktīvas priekšlikums

19. pants – 4. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

4. Pieteikuma iesniedzējs ir atbildīgs par izmaksām, kas saistītas ar viņa(-s) un viņa(-s) ģimenes locekļu atgriešanos un atpakaļuzņemšanu, attiecīgos gadījumos ieskaitot to izmaksu atlīdzināšanu, kādas radušās publiskajiem fondiem, saskaņā ar 3. punkta b) apakšpunktu.

4. Pieteikuma iesniedzējs un/vai viņa darba devējs ir atbildīgs par izmaksām, kas saistītas ar viņa(-s) un viņa(-s) ģimenes locekļu atgriešanos un atpakaļuzņemšanu, attiecīgos gadījumos ieskaitot to izmaksu atlīdzināšanu, kādas radušās publiskajiem fondiem, saskaņā ar 3. punkta b) apakšpunktu.

Grozījums Nr.  45

Direktīvas priekšlikums

21. pants – 2. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

2. Ne vēlāk kā vienu mēnesi pēc ieceļošanas otrās dalībvalsts teritorijā attiecīgie ģimenes locekļi paziņo par savu klātbūtni šīs dalībvalsts kompetentajām iestādēm un iesniedz pieteikumu uzturēšanās atļaujai.

2. Uzturēšanās atļaujas pieprasījumu otrā dalībvalstī ES Zilās kartes turētāja ģimenes locekļiem var iesniegt, ieinteresētajai personai vēl uzturoties pirmās dalībvalsts teritorijā un to iesniedz ne vēlāk kā vienu mēnesi pēc ieceļošanas otrās dalībvalsts teritorijā, ja ieinteresētā persona jau atrodas otrās dalībvalsts teritorijā.

Grozījums Nr.  46

Direktīvas priekšlikums

22. pants – 3. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

3. Katru gadu, un pirmoreiz ne vēlāk kā 1. aprīlī [vienu gadu pēc šīs direktīvas transponēšanas dienas], dalībvalstis, izmantojot ar Lēmumu 2006/688/EK izveidoto tīklu, paziņo Komisijai un citām dalībvalstīm statistikas datus par trešo valstu valstspiederīgo skaitu, kuriem iepriekšējā kalendārā gada laikā piešķirta, atjaunota vai atsaukta ES Zilā karte, norādot viņu valstspiederību un nodarbošanos. Tāpat paziņo statistikas datus par uzņemtajiem ģimenes locekļiem. Informācijā par ES Zilās kartes turētājiem un viņu ģimenes locekļiem, kas uzņemti saskaņā ar 19. līdz 21. panta noteikumiem, papildus norāda iepriekšējās uzturēšanās dalībvalsti.

3. Katru gadu un pirmoreiz ne vēlāk kā 1. aprīlī [vienu gadu pēc šīs direktīvas transponēšanas dienas], dalībvalstis, izmantojot ar Lēmumu 2006/688/EK izveidoto tīklu un ievērojot tiesību aktus par personas datu aizsardzību, paziņo Komisijai un citām dalībvalstīm statistikas datus par trešo valstu valstspiederīgo skaitu, kuriem iepriekšējā kalendārā gada laikā piešķirta, atjaunota vai atsaukta ES Zilā karte, norādot viņu valstspiederību un nodarbošanos. Tāpat paziņo statistikas datus par uzņemtajiem ģimenes locekļiem, bet nesniedz informāciju par viņu nodarbošanos. Informācijā par ES Zilās kartes turētājiem un viņu ģimenes locekļiem, kas uzņemti saskaņā ar 19. līdz 21. panta noteikumiem, papildus norāda iepriekšējās uzturēšanās dalībvalsti.

PROCEDŪRA

Virsraksts

Nosacījumi attiecībā uz trešo valstu valstspiederīgo ieceļošanu un uzturēšanos augsti kvalificētas nodarbinātības nolūkos

Atsauces

COM(2007)0637 – C6-0011/2008 – 2007/0228(CNS)

Komiteja, kas atbildīga par jautājumu

LIBE

Atzinumu sniedza

       Datums, kad paziņoja plenārsēdē

EMPL

17.1.2008

 

 

 

Komiteju iesaistīšanas procedūra - datums, kad paziņoja plenārsēdē

13.3.2008

 

 

 

Atzinumu sagatavoja

       Iecelšanas datums

Jan Tadeusz Masiel

20.11.2007

 

 

Izskatīšana komitejā

25.6.2008

9.9.2008

 

 

Pieņemšanas datums

10.9.2008

 

 

 

Galīgais balsojums

+:

–:

0:

36

2

4

Deputāti, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Jan Andersson, Edit Bauer, Iles Braghetto, Philip Bushill-Matthews, Milan Cabrnoch, Alejandro Cercas, Ole Christensen, Derek Roland Clark, Jean Louis Cottigny, Proinsias De Rossa, Carlo Fatuzzo, Ilda Figueiredo, Roger Helmer, Stephen Hughes, Karin Jöns, Ona Juknevičienė, Jean Lambert, Bernard Lehideux, Elizabeth Lynne, Thomas Mann, Jan Tadeusz Masiel, Maria Matsouka, Mary Lou McDonald, Elisabeth Morin, Juan Andrés Naranjo Escobar, Siiri Oviir, Pier Antonio Panzeri, Rovana Plumb, Elisabeth Schroedter, José Albino Silva Peneda, Jean Spautz, Gabriele Stauner, Ewa Tomaszewska, Anne Van Lancker, Gabriele Zimmer

Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Gabriela Creţu, Petru Filip, Sepp Kusstatscher, Roberto Musacchio, Csaba Sógor

Aizstājēji (178. panta 2. punkts), kas bija klāt galīgajā balsošanā

Matthias Groote, Tadeusz Zwiefka


Attīstības komitejaS ATZINUMS (3.9.2008)

Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komitejai

par priekšlikumu Padomes direktīvai par trešo valstu valstspiederīgo ieceļošanu un uzturēšanos augsti kvalificētas nodarbinātības nolūkos

(COM(2007)0637 – C6‑0011/2008 – 2007/0228(CNS))

Atzinumu sagatavoja: Danutė Budreikaitė

ĪSS PAMATOJUMS

Eiropas Komisija ir iesniegusi priekšlikumu Padomes direktīvai par trešo valstu valstspiederīgo ieceļošanas un uzturēšanās noteikumiem augsti kvalificētas nodarbinātības nolūkos, kas pazīstami arī kā „Zilā karte”, lai piesaistītu augsti kvalificētus migrantus, kas apmierinātu vajadzību pēc darbaspēka un konkurētu globālajā „cīņā par intelektuālo darbaspēku”. Lai gan priekšlikuma pamats ir padarīt ES par valsti ar viskonkurētspējīgāko ekonomiku XXI  gadsimtā, ir vairāki jautājumi, kas galvenokārt ietekmē tās attīstības politiku. Patiesi, ES atzīst, ka attīstības politikā ir svarīga saskaņotība ar pārējiem politikas virzieniem, arī ar migrācijas politiku, bet tomēr Zilā karte var palielināt kvalificēta darbaspēka trūkumu jeb „intelektuālā darbaspēka aizplūšanu” no jaunattīstības valstīm, kas negatīvi ietekmē to galvenās attīstības nozares. Šajā ziņā priekšlikums par Zilo karti var nonākt pretrunā ar attīstības politikas saskaņotības principu, kas izveidots 2006. gadā un ir viens no galvenajiem ES ieguldījumiem, lai sasniegtu Tūkstošgades attīstības mērķus 2015. gadā.

Vēl viens jautājums, kas jārisina priekšlikumā, ir apgalvojums, ka darbā tiek pieņemti pagaidu migranti, kas nozīmē, ka pēc kāda darba perioda ES migrants atgriezīsies savā izcelsmes zemē (šo parādību sauc arī par „cirkulāro migrāciju”). Tomēr pēc diviem darba gadiem vienā dalībvalstī migrants var pārcelties uz citu dalībvalsti, tā sakrājot uzturēšanās periodus, lai iegūtu pastāvīgā iedzīvotāja statusu, kas pārvērš pagaidu migrāciju par pastāvīgu migrāciju. Migrantu nodarbinātības iespējas ir saistītas arī ar ētiskas dabas darbā pieņemšanas jautājumiem — ar sava veida rīcības kodeksu, lai novērstu aktīvu darbā pieņemšanu nozarēs, kurās trūkst cilvēkresursu. Šāds kodekss tomēr neapturēs strādātgribētāju plūsmu uz attīstītajām valstīm. Vēl vairāk, ierosinātajā rīcības kodeksā nav iekļauta pieņemšana darbā privātajā sektorā, un tajā nebūs iekļautas tādas valstis, kā Apvienotā Karaliste, Dānija un Īrija, kuras nepiedalās sarunās par Zilo karti.

Rezumējot jāsaka, ka, lai gan ES atzīst iespējamo negatīvo ietekmi, kādu atstās augsti kvalificēta darbaspēka migrācija uz attīstītajām valstīm, tā apgalvo, ka augsti kvalificētā migrācija dos labumu jaunattīstības valstīm, samazinot spiedienu iekšējā darbaspēka tirgū un sūtot naudas pārvedumus uz mājām no ārvalstīm. Neviens no šiem apgalvojumiem nav pilnīgi pareizs. Iespējams, ka Zilā karte var mazināt spiedienu darba tirgū, bet tā piesaistīs strādājošos no nozarēm, kas jau cieš no darbaspēka trūkuma, cita starpā no izglītības un veselības aizsardzības nozarēm; vienlaikus pagaidām nav vienprātības par to, ko reāli dos naudas pārvedumu sūtīšana tādu sociālo nozaru attīstībā jaunattīstības valstīs kā veselības aizsardzība vai izglītība.

GROZĪJUMI

Attīstības komiteja aicina par jautājumu atbildīgo Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komiteju savā ziņojumā iekļaut šādus grozījumus:

Grozījums Nr. 1

Direktīvas priekšlikums

4.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(4a) Lai labāk palīdzētu dalībvalstīm to imigrācijas stratēģiju un politikas izstrādē, kā arī lai palīdzētu migrantiem labāk saprast migrācijas procesu un tam sekot, ir jāizstrādā un jāīsteno kopēja imigrācijas politika Eiropas līmenī.

Grozījums Nr.  2

Direktīvas priekšlikums

6. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(6) Lai sasniegtu Lisabonas procesa mērķus, svarīgi arī Eiropas Savienībā veicināt to augsti kvalificēto darbinieku mobilitāti, kuri ir ES pilsoņi, un jo īpaši no jaunajām dalībvalstīm, kas pievienojās 2004. un 2007. gadā. Īstenojot šo direktīvu, dalībvalstīm jāievēro Kopienas priekšrocības princips, kas īpaši noteikts attiecīgajos noteikumos 2003. gada 16. aprīļa un 2005. gada 25. aprīļa Pievienošanās aktos.

(6) Lai sasniegtu Lisabonas procesa mērķus, svarīgi arī Eiropas Savienībā veicināt to darbinieku mobilitāti, kuri ir ES pilsoņi, un jo īpaši no jaunajām dalībvalstīm, kas pievienojās 2004. un 2007. gadā. Īstenojot šo direktīvu, dalībvalstīm jāievēro Kopienas priekšrocības princips, kas īpaši noteikts attiecīgajos noteikumos 2003. gada 16. aprīļa un 2005. gada 25. aprīļa Pievienošanās aktos.

Grozījums Nr.  3

Direktīvas priekšlikums

17. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(17) Jāveicina un jāatbalsta augsti kvalificēto trešo valstu darba ņēmēju mobilitāte starp Kopienu un viņu izcelsmes valstīm. Jāparedz atkāpes no Padomes 2003. gada 25. novembra Direktīvas 2003/109/EK par to trešo valstu pilsoņu statusu, kuri ir kādas dalībvalsts pastāvīgie iedzīvotāji, lai paildzinātu prombūtnes periodu no Kopienas teritorijas, kuru neņem vērā, aprēķinot likumīgas un nepārtrauktas uzturēšanās periodu, kas nepieciešams, lai varētu pieprasīt EK pastāvīgā iedzīvotāja statusu. Ilgāki prombūtnes periodi nekā paredzēts Padomes Direktīvā 2003/109/EK jāpieļauj arī pēc tam, kad augsti kvalificētie trešo valstu darba ņēmēji ir ieguvuši EK pastāvīgā iedzīvotāja statusu. Jo īpaši, lai veicinātu to augsti kvalificēto trešo valstu darba ņēmēju cirkulāro migrāciju, kuru izcelsmes valstis ir jaunattīstības valstis, dalībvalstīm jāapsver to iespēju izmantošana, kādas paredzētas Padomes Direktīvas 2003/109/EK 4. panta 3. punkta otrajā apakšpunktā un 9. panta 2. punktā, lai atļautu ilgākus prombūtnes periodus, nekā paredzēts minētajā direktīvā. Lai nodrošinātu saskanību, jo īpaši ar attīstības pamatmērķiem, šīm atkāpēm jābūt piemērojamām vienīgi tad, ja var pierādīt, ka attiecīgā persona ir atgriezusies sava izcelsmes valstī, lai strādātu, mācītos vai veiktu brīvprātīgus pasākumus.

(17) Jāveicina un jāatbalsta augsti kvalificēto trešo valstu darba ņēmēju mobilitāte starp Kopienu un viņu izcelsmes valstīm. Jāparedz atkāpes no Padomes 2003. gada 25. novembra Direktīvas 2003/109/EK par to trešo valstu pilsoņu statusu, kuri ir kādas dalībvalsts pastāvīgie iedzīvotāji, lai paildzinātu prombūtnes periodu no Kopienas teritorijas, kuru neņem vērā, aprēķinot likumīgas un nepārtrauktas uzturēšanās periodu, kas nepieciešams, lai varētu pieprasīt EK pastāvīgā iedzīvotāja statusu. Ilgāki prombūtnes periodi nekā paredzēts Padomes Direktīvā 2003/109/EK jāpieļauj arī pēc tam, kad augsti kvalificētie trešo valstu darba ņēmēji ir ieguvuši EK pastāvīgā iedzīvotāja statusu. Saskaņā ar Komisijas 2005. gada 12. aprīļa paziņojumu „Attīstības politiku saskaņotība — Kāpināt progresu, lai sasniegtu Tūkstošgades attīstības mērķus” (COM(2005)0134) riņķveida migrācijas veicināšanai ir jāuzsver pieci mērķi: 1) strādājošo apmācība jaunattīstības valstīs, 2) augsti apmācītu darbinieku piesaiste jaunattīstības valstīs 3) brīvprātīgas atgriešanās veicināšana izcelsmes valstī, sekmējot sociālo un finansiālo nodrošinājumu, 4) ētiska darbā pieņemšana atbilstoši juridiski saistošam rīcības kodeksam, kā arī 5)  cirkulārās migrācijas veicināšana, ieviešot dubultpilsonības standartus un savstarpēju diplomu atzīšanu. Jo īpaši, lai veicinātu to augsti kvalificēto trešo valstu darba ņēmēju cirkulāro migrāciju, kuru izcelsmes valstis ir jaunattīstības valstis, dalībvalstīm jāapsver to iespēju izmantošana, kādas paredzētas Padomes Direktīvas 2003/109/EK 4. panta 3. punkta otrajā apakšpunktā un 9. panta 2. punktā, lai atļautu ilgākus prombūtnes periodus, nekā paredzēts minētajā direktīvā. Lai nodrošinātu saskanību, jo īpaši ar attīstības pamatmērķiem, šīm atkāpēm jābūt piemērojamām vienīgi tad, ja var pierādīt, ka attiecīgā persona ir atgriezusies savā izcelsmes valstī.

Grozījums Nr.  4

Direktīvas priekšlikums

20. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(20) Īstenojot šo direktīvu, dalībvalstīm jāatturas aktīvi pieņemt darbā darba ņēmējus no jaunattīstības valstīm nozarēs, kas cieš no cilvēkresursu trūkuma. Ētiska darbā pieņemšanas politika un principi, kas attiecas uz valsts un privātā sektora darba devējiem, īpaši jāizstrādā veselības aprūpes nozarē, kā uzsvērts Padomes un dalībvalstu 2007. gada 14. maija secinājumos par Eiropas rīcības programmu, lai likvidētu veselības aprūpes darbinieku kritisko trūkumu jaunattīstības valstīs (2007. - 2013. gads). Tie jāstiprina, izstrādājot mehānismus, vadlīnijas un citus instrumentus, lai veicinātu cirkulāro un pagaidu migrāciju, kā arī citus pasākumus, kas mazinātu augsti kvalificētas imigrācijas negatīvo ietekmi uz jaunattīstības valstīm un vairotu tās pozitīvo ietekmi. Visiem šādiem pasākumiem jābūt saskaņā ar Āfrikas un ES kopīgo deklarāciju par migrāciju un attīstību, par kuru vienojās 2006. gada 22. un 23. novembrī Tripolē, un tiem jābūt vērstiem uz visaptverošas migrācijas politikas izveidi, kā aicināja Eiropadome 2006. gada 14. un 15. decembrī.

(20) Īstenojot šo direktīvu, dalībvalstīm jāatturas aktīvi pieņemt darbā darba ņēmējus no jaunattīstības valstīm nozarēs, kas cieš no cilvēkresursu trūkuma, īpaši veselības un izglītības nozarēs. Tie jāstiprina, izstrādājot mehānismus, vadlīnijas un citus instrumentus, lai veicinātu cirkulāro un pagaidu migrāciju, kā arī citus pasākumus, kas mazinātu augsti kvalificētas imigrācijas negatīvo ietekmi uz jaunattīstības valstīm un vairotu tās pozitīvo ietekmi. Visiem šādiem pasākumiem jābūt saskaņā ar Padomes 2007. gada 15. maija secinājumiem par Eiropas rīcības programmu, lai likvidētu veselības aprūpes darbinieku kritisko trūkumu jaunattīstības valstīs (2007. – 2013. gads), Komisijas 2005. gada 12. aprīļa paziņojumu „Attīstības politiku saskaņotība — kāpināt progresu, lai sasniegtu Tūkstošgades attīstības mērķus”(COM(2005)0134), ar jauno ES un Āfrikas stratēģisko partnerību, kas aizsākās 2007. gada decembrī ES - Āfrikas samitā Lisabonā, kā arī Āfrikas un ES kopīgo deklarāciju par migrāciju un attīstību, par kuru vienojās 2006. gada 22. un 23. novembrī Tripolē, un tiem jābūt vērstiem uz visaptverošas migrācijas politikas izveidi, kā aicināja Eiropadome 2006. gada 14. un 15. decembrī.

Grozījums Nr.  5

Direktīvas priekšlikums

20.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(20a) Saskaņā ar Padomes 2006. gada 10. aprīļa secinājumiem par ES stratēģiju rīcībai saistībā ar cilvēkresursu krīzi veselības aprūpes nozarē jaunattīstības valstīs Komisijai un dalībvalstīm ir jāizstrādā un jāīsteno ES rīcības kodekss par ētisku veselības aprūpes darbinieku pieņemšanu darbā atbilstīgi SDO noteikumiem un, pamatojoties uz dalībvalstu paraugpraksi.

Pamatojums

Ņemot vērā ētiskas darbā pieņemšanas ideju, priekšlikuma mērķis ir īstenot konkrētus pasākumus (juridiski saistoša apņemšanās), lai izvairītos no kvalificētu darbinieku trūkuma jaunattīstības valstīs.

Grozījums Nr.  6

Direktīvas priekšlikums

20.b apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(20b) ES rīcības kodeksa par ētisku veselības aprūpes darbinieku pieņemšanu darbā darbības joma ir jāattiecina arī uz citām būtiski svarīgām jomām, piemēram, izglītību, lai nodrošinātu, ka, pieņemot darbā kvalificētus migrantus nozarēs, kurās pastāv liels darbaspēka trūkums viņu izcelsmes valstī, gan valsts, gan privātajā darbinieku atlasē izmantotu ētisku pieeju, vai pat atturētos no šo darbinieku pieņemšanas darbā.

Pamatojums

Lai novērstu negatīvas sekas, kas rastos no neētiskas darbinieku pieņemšanas izglītības nozarē, ierosina attiecināt rīcības kodeksu arī uz šo būtiski svarīgo jomu.

Grozījums Nr.  7

Direktīvas priekšlikums

20.c apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(20c) Komisijai ir jānovērtē šīs direktīvas ietekme uz partnerību attiecībā uz migrāciju, mobilitāti un nodarbinātību, kas iekļauta jaunajā ES un Āfrikas stratēģiskajā partnerībā, kura aizsākās 2007. gada decembrī Eiropas Savienības un Āfrikas augstākā līmeņa sanāksmē Lisabonā.

Grozījums Nr.  8

Direktīvas priekšlikums

20.d apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(20d) Komisijai ir jānodrošina jaunattīstības valstīm atbilstoša tehniskā palīdzība un apmācība, lai izstrādātu efektīvas stratēģijas, kā noturēt augsti kvalificētus darba ņēmējus, piemēram, ar attīstības programmām vietējo nodarbinātības iespēju un darba apstākļu uzlabošanai.

Grozījums Nr.  9

Direktīvas priekšlikums

20.e apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(20e) (20e) Eiropas Savienībai ir jāizstrādā vispārēja un saskaņota stratēģija, lai kompensētu iespējamos negatīvos efektus, kādi rodas no augsti kvalificētu strādnieku migrācijas jaunattīstības valstīs. Šai stratēģijai vajadzētu būt virzītai uz augsti kvalificētu cilvēkresursu apmācību īpaši veselības un izglītības jomā, kā arī uz palīdzību jaunattīstības valstīm, lai noturētu augsti kvalificētus strādniekus.

Pamatojums

Intelektuālā darbaspēka emigrācija no jaunattīstības valstīm ietver negatīvas sekas uz cilvēkresursu vajadzībām jaunattīstības valstīs. ES dalībvalstis būtībā gūst labumu no jaunattīstības valstu ieguldījumiem izglītības jomā. Eiropas Savienībai ir morāls pienākums paredzēt pasākumus, lai kompensētu iespējamo zudumu, ar kādu varētu saskarties dažādas jaunattīstības valstis.

Grozījums Nr.  10

Direktīvas priekšlikums

21. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(21) Jāparedz īpaši noteikumi par ziņošanu, lai uzraudzītu augsti kvalificētās nodarbinātības programmas īstenošanu, tostarp nolūkā konstatēt iespējamo intelektuālā darbaspēka emigrācijas ietekmi jaunattīstības valstīs, jo īpaši Subsahāras Āfrikā, un, cik iespējams, novērst to. Tādēļ dalībvalstīm ik gadu jāsniedz dati par dalībvalstīs uzņemto augsti kvalificēto imigrantu profesiju un valstspiederību, izmantojot tīklu, kas šim nolūkam izveidots ar Padomes 2006. gada 5. oktobra Lēmumu 2006/688/EK ar ko izveido mehānismu, lai savstarpēji apmainītos ar informāciju par dalībvalstu pasākumiem patvēruma un imigrācijas jomā.

(21) Jāparedz īpaši noteikumi par ziņošanu, lai uzraudzītu augsti kvalificētās nodarbinātības programmas īstenošanu, tostarp nolūkā konstatēt iespējamo intelektuālā darbaspēka emigrācijas ietekmi jaunattīstības valstīs, jo īpaši Subsahāras Āfrikā, un, cik iespējams, novērst to. Tādēļ dalībvalstīm ik gadu jāsniedz dati par dalībvalstīs uzņemto augsti kvalificēto imigrantu profesiju, vecumu, dzimumu un valstspiederību, izmantojot tīklu, kas šim nolūkam izveidots ar Padomes 2006. gada 5. oktobra Lēmumu 2006/688/EK, ar ko izveido mehānismu, lai savstarpēji apmainītos ar informāciju par dalībvalstu pasākumiem patvēruma un imigrācijas jomā. Tādēļ Komisijai ir jāveic ietekmes novērtējums par sekām, kādas varētu būt jaunattīstības valstīm, piemērojot priekšlikumu par ES Zilo karti, un iesniegt šos datus dalībvalstīm un Eiropas Parlamentam.

Grozījums Nr.  11

Direktīvas priekšlikums

21.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(21a) Komisijai ir jāņem vērā šīs direktīvas potenciālā ietekme uz veselības aprūpes un izglītības nozarēm jaunattīstības valstīs, un, tā kā šīs nozares ir būtiskas Tūkstošgades attīstības mērķu (TAM) Nr. 2, 4, 5 un 6 sasniegšanai, direktīva ir jāsaskaņo ar TAM.

Grozījums Nr.  12

Direktīvas priekšlikums

26.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(26a) Tā kā ir svarīgi iesaistīt imigrantus savu izcelsmes valstu attīstībā, Eiropas Savienībai ir jāierosina Āfrikas, Karību jūras reģiona un Klusā okeāna valstu, kā arī citu izcelsmes valstu valdībām apspriest iespēju kopā ar Eiropas Savienību īstenot un piemērot politiku, lai palielinātu pārskaitījumu pozitīvo ietekmi, nodrošinot to plūsmu caur oficiālajām pārvedumu sistēmām, līdz ar to nodrošinot, ka tie ir būtiskāki, operatīvāki, lētāki un efektīvāk virzīti.

Grozījums Nr.  13

Direktīvas priekšlikums

27.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(27a) (27a) Lai piemērotu ES tiesību aktus un vispārēju stratēģiju, kas regulē trešo valstu valstspiederīgo ieceļošanu un uzturēšanos augsti kvalificētas nodarbinātības nolūkos, Komisijai un Padomei ir jāpauž nožēla, ka AK, Dānija un Īrija nepiedalās Zilās kartes direktīvā, un īstenot juridiski saistošu rīcības kodeksu par trešo valstu valstspiederīgo apstākļiem.

PROCEDŪRA

Virsraksts

Nosacījumi attiecībā uz trešo valstu valstspiederīgo ieceļošanu un uzturēšanos augsti kvalificētas nodarbinātības nolūkos

Atsauces

COM(2007)0637 – C6-0011/2008 – 2007/0228(CNS)

Komiteja, kas atbildīga par jautājumu

LIBE

Atzinumu sniedza

       Datums, kad paziņoja plenārsēdē

DEVE

17.1.2008

 

 

 

Atzinumu sagatavoja

       Iecelšanas datums

Danutė Budreikaitė

18.12.2007

 

 

Izskatīšana komitejā

25.6.2008

 

 

 

Pieņemšanas datums

25.8.2008

 

 

 

Galīgais balsojums

+:

–:

0:

18

0

0

Deputāti, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Thijs Berman, Marie-Arlette Carlotti, Corina Creţu, Nirj Deva, Fernando Fernández Martín, Juan Fraile Cantón, Gay Mitchell, Horst Posdorf, Frithjof Schmidt, Jürgen Schröder, Jan Zahradil, Mauro Zani

Aizstājējs(-i), kas bija klāt galīgajā balsošanā

John Bowis, Ana Maria Gomes, Miguel Angel Martínez Martínez, Manolis Mavrommatis, Anne Van Lancker, Renate Weber


PROCEDŪRA

Virsraksts

Nosacījumi attiecībā uz trešo valstu valstspiederīgo ieceļošanu un uzturēšanos augsti kvalificētas nodarbinātības nolūkos

Atsauces

COM(2007)0637 – C6-0011/2008 – 2007/0228(CNS)

Datums, kad notika apspriešanās ar EP

10.1.2008

Komiteja, kas atbildīga par jautājumu

       Datums, kad paziņoja plenārsēdē

LIBE

17.1.2008

Komiteja(-s), kurai(-ām) ir lūgts sniegt atzinumu

       Datums, kad paziņoja plenārsēdē

DEVE

17.1.2008

EMPL

17.1.2008

 

 

Komiteju iesaistīšanas procedūra

       Datums, kad paziņoja plenārsēdē

EMPL

13.3.2008

 

 

 

Referents(-e/-i/-es)

       Iecelšanas datums

Ewa Klamt

18.12.2007

 

 

Izskatīšana komitejā

27.2.2008

8.4.2008

16.7.2008

8.9.2008

 

4.11.2008

4.11.2008

 

 

Pieņemšanas datums

4.11.2008

 

 

 

Galīgais balsojums

+:

–:

0:

33

0

11

Deputāti, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Alexander Alvaro, Roberta Angelilli, Mario Borghezio, Catherine Boursier, Emine Bozkurt, Philip Bradbourn, Mihael Brejc, Kathalijne Maria Buitenweg, Maddalena Calia, Giusto Catania, Jean-Marie Cavada, Esther De Lange, Panayiotis Demetriou, Gérard Deprez, Agustín Díaz de Mera García Consuegra, Bárbara Dührkop Dührkop, Armando França, Urszula Gacek, Kinga Gál, Jeanine Hennis-Plasschaert, Ewa Klamt, Wolfgang Kreissl-Dörfler, Stavros Lambrinidis, Henrik Lax, Baroness Sarah Ludford, Javier Moreno Sánchez, Rareş-Lucian Niculescu, Maria Grazia Pagano, Martine Roure, Sebastiano Sanzarello, Inger Segelström, Csaba Sógor, Vladimir Urutchev, Ioannis Varvitsiotis, Manfred Weber, Renate Weber

Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Genowefa Grabowska, Metin Kazak, Jean Lambert, Marian-Jean Marinescu, Antonio Masip Hidalgo, Hubert Pirker, Rainer Wieland

Aizstājēji (178. panta 2. punkts), kas bija klāt galīgajā balsošanā

Fernand Le Rachinel

Juridisks paziņojums - Privātuma politika