Procedūra : 2008/0091(CNS)
Dokumenta lietošanas cikls sēdē
Dokumenta lietošanas cikls : A6-0433/2008

Iesniegtie teksti :

A6-0433/2008

Debates :

Balsojumi :

PV 04/12/2008 - 7.2
Balsojumu skaidrojumi

Pieņemtie teksti :

P6_TA(2008)0573

ZIŅOJUMS     *
PDF 193kWORD 245k
10.11.2008
PE 412.172v02-00 A6-0433/2008

par priekšlikumu Padomes regulai, ar kuru izveido daudzgadu plānu siļķu krājumam uz rietumiem no Skotijas un zvejniecībām, kas šo krājumu izmanto

(COM(2008)0240 – C6‑0204/2008 – 2008/0091(CNS))

Zivsaimniecības komiteja

Referents: Struan Stevenson

EIROPAS PARLAMENTA NORMATĪVĀS REZOLŪCIJAS PROJEKTS
 PASKAIDROJUMS
 PROCEDŪRA

EIROPAS PARLAMENTA NORMATĪVĀS REZOLŪCIJAS PROJEKTS

par priekšlikumu Padomes regulai, ar kuru izveido daudzgadu plānu siļķu krājumam uz rietumiem no Skotijas un zvejniecībām, kas šo krājumu izmanto

(COM(2008)0240 – C6‑0204/2008 – 2008/0091(CNS))

(Apspriežu procedūra)

Eiropas Parlaments,

–   ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Padomei (COM(2008)0240),

–   ņemot vērā EK līguma 37. pantu, saskaņā ar kuru Padome ar to ir apspriedusies (C6‑0204/2008),

–   ņemot vērā Reglamenta 51. pantu,

–   ņemot vērā Zivsaimniecības komitejas ziņojumu (A6‑0433/2008),

1.  apstiprina grozīto Komisijas priekšlikumu;

2.  aicina Komisiju attiecīgi grozīt tās priekšlikumu saskaņā ar EK līguma 250. panta 2. punktu;

3.  aicina Padomi informēt Parlamentu, ja tā ir paredzējusi izmaiņas Parlamenta apstiprinātajā tekstā;

4.  prasa Padomei vēlreiz ar to apspriesties, ja tā ir paredzējusi būtiski grozīt Komisijas priekšlikumu;

5.  uzdod priekšsēdētājam nosūtīt Parlamenta nostāju Padomei un Komisijai.

Grozījums Nr.  1

Regulas priekšlikums

7. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(7) Lai nodrošinātu zvejas iespēju stabilitāti, ir lietderīgi ierobežot KPN ikgadējās izmaiņas, ja attiecīgā krājuma lielums pārsniedz 75 000 tonnu.

(7) Lai nodrošinātu zvejas iespēju stabilitāti, ir lietderīgi ierobežot KPN ikgadējās izmaiņas.

Pamatojums

KPN izmaiņas nevajadzētu ierobežot tikai gadījumā, ja krājuma lielums pārsniedz 75 000 tonnu.

Grozījums Nr.  2

Regulas priekšlikums

3. pants - 2. punkts - a) apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

a) nodrošinot, ka zvejas izraisītās mirstības rādītājs atbilstošās vecuma grupās gadā ir 0,25, ja nārstojošo zivju biomasa pārsniedz 75 000 tonnu;

a) nodrošinot, ka nākamajā gadā zvejas izraisītās mirstības rādītājs atbilstošās vecuma grupās ir 0,25 gadā, ja iepriekšējos gados ICES un ZZTEK aprēķini liecina par to, ka nārstojošo zivju biomasa ir 75 000 tonnu vai lielāka;

Grozījums Nr.  3

Regulas priekšlikums

3. pants - 2. punkts - c) apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

c) paredzot apgabala slēgšanu zvejai, ja nārstojošo zivju biomasa sarūk tiktāl, ka ir mazāka par 50 000 tonnu.

c) paredzot noteiktu atjaunošanas plānu, kas balstīts uz ICES un ZZTEK ieteikumiem, ja nārstojošo zivju biomasa sarūk tiktāl, ka ir mazāka par 50 000 tonnu.

Pamatojums

Zvejas pilnīga slēgšana varētu būt nesamērīga atbilde uz nārstojošo zivju biomasas samazināšanos, piemēram, gadījumos, ja nārstojošo zivju biomasas ir tikai nedaudz mazāka par 50 000 tonnu kontrolslieksni. Šajos gadījumos, saņemot ZZTEK ieteikumu un paredzot noteiktu atjaunošanas plānu, zveja varētu turpināties. Komisijas novērtējums ir nenoteikts, un, lai gan zvejas darbības pārtraukšana noteiktā brīdī varētu būt nepieciešama, zveju nevajadzētu pilnībā pārtraukt, ja nārstojošo zivju biomasas ir tikai nedaudz mazāka par 50 000 tonnām.

Grozījums Nr.  4

Regulas priekšlikums

3. pants - 3. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

3. Ja nārstojošo zivju biomasa ir lielāka par 75 000 tonnu, 1. punktā izvirzīto mērķi īsteno, KPN ikgadējām izmaiņām nepārsniedzot 15 %.

3. 1. punktā izvirzīto mērķi īsteno, KPN ikgadējām izmaiņām jebkurā attiecīgajā gadā nepārsniedzot 15 %, ja nārstojošo zivju biomasa ir lielāka par 75 000 tonnām, un KPN maksimālajām izmaiņām jebkurā attiecīgajā gadā nepārsniedzot 20 %, ja nārstojošo zivju biomasa ir mazāka par 75 000 tonnām, bet lielāka par 50 000 tonnām.

Pamatojums

Lai zvejniecības nozarē saglabātu nozvejas stabilitāti, nevienā gadā KPN nevajadzētu atšķirties no iepriekšējā gada KPN par vairāk nekā aptuveni 20 %. Ņemot vērā zvejniecības nozares nozīmību un novērtējumu nenoteiktību, samazinājumi jāveic kontrolētā un labi pārvaldītā veidā, ievērojot sociālos un ekonomiskos apstākļus. Šis ierobežojums saistībā ar KPN ļauj pakāpeniski samazināt KPN, ja nārstojošo zivju biomasa ir tikai nedaudz mazāka par 75 000 tonnām, un izvairīties no krasiem KPN samazinājumiem, ja tiktu piemēroti divi dažādi mirstības mērķrādītāji.

Grozījums Nr.  5

Regulas priekšlikums

4. pants - 2. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

2. Ja saskaņā ar Zivsaimniecības zinātnes, tehnikas un ekonomikas komitejas (ZZTEK) atzinumu krājuma nārstojošo zivju biomasa gadā, kuram jānosaka KPN, pārsniegs 75 000 tonnu, KPN nosaka tādā apjomā, kas saskaņā ar ZZTEK ieteikumu nodrošinās, ka zvejas izraisītās mirstības rādītājs gadā ir 0,25. Minēto apjomu vajadzības gadījumā koriģē saskaņā ar 5. pantu.

2. Ja saskaņā ar ZZTEK atzinumu krājuma nārstojošo zivju biomasa gadā, kuram jānosaka KPN, sasniedz vai pārsniedz 75 000 tonnu, KPN nosaka tādā apjomā, kas saskaņā ar ZZTEK ieteikumu nodrošina, ka zvejas izraisītās mirstības rādītājs gadā ir 0,25. Minēto apjomu vajadzības gadījumā koriģē saskaņā ar 5. pantu.

Grozījums Nr.  6

Regulas priekšlikums

4. pants - 3. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

3. Ja saskaņā ar ZZTEK atzinumu krājuma nārstojošo zivju biomasa gadā, kuram jānosaka KPN, būs mazāka par 75 000 tonnu, bet lielāka par 50 000 tonnu, KPN nosaka tādā apjomā, kurš saskaņā ar ZZTEK ieteikumu nodrošinās, ka zvejas izraisītās mirstības rādītājs gadā ir 0,2.

3. Ja saskaņā ar ZZTEK atzinumu krājuma nārstojošo zivju biomasa gadā, kuram jānosaka KPN, ir mazāka par 75 000 tonnām, bet lielāka par 50 000 tonnām, KPN nosaka tādā apjomā, kurš saskaņā ar ZZTEK ieteikumu nodrošina, ka zvejas izraisītās mirstības rādītājs gadā ir 0,2. Nevienā attiecīgajā gadā KPN neatšķiras no iepriekšējā gada KPN par vairāk nekā 20 %. Minēto apjomu vajadzības gadījumā koriģē saskaņā ar 5. panta 2. punkta a) apakšpunktu un 5. panta 2. punkta b) apakšpunktu.

Pamatojums

Vajadzētu paredzēt zvejas izraisītās mirstības pakāpenisku samazināšanu, ievērojot noteikumus KPN līmeņa noteikšanai.

Grozījums Nr.  7

Regulas priekšlikums

4. pants - 4. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

4. Ja saskaņā ar ZZTEK atzinumu krājuma nārstojošo zivju biomasa gadā, kuram jānosaka KPN, būs mazāka par 50 000 tonnu, KPN nosaka 0 tonnu apjomā.

4. Ja saskaņā ar ZZTEK atzinumu krājuma nārstojošo zivju biomasa gadā, kuram jānosaka KPN, ir mazāka par 50 000 tonnām, KPN nosaka, pamatojoties uz noteiktu atjaunošanas plānu, kas balstīts uz ICES un ZZTEK ieteikumiem.

Pamatojums

Zvejas pilnīga slēgšana varētu būt nesamērīga atbilde uz nārstojošo zivju biomasas samazināšanos, piemēram, gadījumos, ja nārstojošo zivju biomasas ir tikai nedaudz mazāka par 50 000 tonnu kontrolslieksni. Šajos gadījumos, saņemot ZZTEK ieteikumu un paredzot noteiktu atjaunošanas plānu, zveja varētu turpināties. Komisijas novērtējums ir nenoteikts, un, lai gan zvejas darbības pārtraukšana noteiktā brīdī varētu būt nepieciešama, zveju nevajadzētu pilnībā pārtraukt, ja nārstojošo zivju biomasas ir tikai nedaudz mazāka par 50 000 tonnām.

Grozījums Nr.  8

Regulas priekšlikums

4. pants - 5.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

5.a Jebkurā gadā, kad ICES un ZZTEK nevar sniegt nārstojošo zivju krājumu vai zvejas izraisītās mirstības novērtējumu, KPN vajadzētu palikt nemainīgai salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu. Tomēr nākamajā gadā un visos turpmākajos gados, kuros nav pieejamas zinātniskas prognozes, KPN vajadzētu samazināt par 10 % salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu.

Pamatojums

Šie noteikumi ir paredzēti, lai tiktu ievērots piesardzības princips gadījumos, kad apstākļi ir nenoteiktāki.

Grozījums Nr.  9

Regulas priekšlikums

5. pants - 2.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

2.a Ja 4. panta 3. punkta pirmā teikuma piemērošanas rezultātā KPN līmenis par vairāk nekā 20% pārsniedz iepriekšējā gada KPN līmeni, Padome apstiprina KPN līmeni, kas ir tikai par 20% lielāks nekā attiecīgā gada KPN līmenis.

Pamatojums

Atbilstoši Komisijas politiskajam paziņojumam par zvejas iespējām 2009. gadā (dok. 10264/08 PECHE 130), 20 % ierobežojumu kvotu elastīgumam piemēros tad, ja krājumi neiekļausies drošās bioloģiskās robežās, un Komisija samazinās KPN par vismaz 20 %, ja ICES ieteiks slēgšanu. Tāpēc gadījumā, kad krājuma apjoms ir no 50 000 līdz 75 000 tonnām, KPN maksimālajām izmaiņām vajadzētu būt 20 % gadā.

Grozījums Nr.  10

Regulas priekšlikums

5. pants - 2.b punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

2.b Ja 4. panta 3. punkta pirmā teikuma piemērošanas rezultātā KPN līmenis ir par vairāk nekā 20% mazāks nekā iepriekšējā gada KPN līmenis, Padome apstiprina KPN līmeni, kas ir tikai par 20% mazāks nekā attiecīgā gada KPN līmenis.

Pamatojums

Atbilstoši Komisijas politiskajam paziņojumam par zvejas iespējām 2009. gadā (dok. 10264/08 PECHE 130), 20 % ierobežojumu kvotu elastīgumam piemēros tad, ja krājumi neiekļausies drošās bioloģiskās robežās, un Komisija samazinās KPN par vismaz 20 %, ja ICES ieteiks slēgšanu. Tāpēc gadījumā, kad krājuma apjoms ir no 50 000 līdz 75 000 tonnām, KPN maksimālajām izmaiņām vajadzētu būt 20 % gadā.

Grozījums Nr.  11

Regulas priekšlikums

6. pants - 4. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

4. Šā panta 3. punktu nepiemēro kuģiem, kuri karoga dalībvalsts zvejas uzraudzības centram, kas paredzēts Regulas (EEK) Nr. 2847/93 3. panta 7. punktā, katru dienu nosūta nozvejas ziņojumus iekļaušanai minētā centra elektroniskajā datu bāzē.

4. Šā panta 3. punktu nepiemēro kuģiem, kuri karoga dalībvalsts zvejas uzraudzības centram, kas paredzēts Regulas (EEK) Nr. 2847/93 3. panta 7. punktā, katru dienu un jebkurā gadījumā pirms izbraukšanas no apgabala uz rietumiem no Skotijas nosūta nozvejas ziņojumus iekļaušanai minētā centra elektroniskajā datu bāzē.

Pamatojums

Lieli pelaģiskās zvejas kuģi, piemēram, tie kuģi, kas tiek izmantoti siļķu zvejai apgabalā uz rietumiem no Skotijas, var elektroniski nosūtīt informāciju par nozvejas statistiku, neatgriežoties ostā. Nodrošinot, ka kuģi nosūta attiecīgos nozvejas ziņojumus zvejas uzraudzības centram pirms izbraukšanas no apgabala uz rietumiem no Skotijas, ir iespējams novērst nozvejas statistikas kļūdainu ziņošanu.

Grozījums Nr.  12

Regulas priekšlikums

8. pants

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Ja Komisija, pamatojoties uz ZZTEK atzinumu, konstatē, ka 3. panta 2. punktā norādītie zvejas izraisītās mirstības rādītāji un ar tiem saistītā nārstojošo zivju biomasa nav piemēroti 3. panta 1. punktā izvirzītā mērķa sasniegšanai, Padome pēc Komisijas priekšlikuma ar kvalificētu balsu vairākumu pieņem lēmumu par šo daudzumu pārskatīšanu.

Ja Komisija, pamatojoties uz ZZTEK atzinumu, konstatē, ka 3. panta 2. punktā norādītie zvejas izraisītās mirstības rādītāji un ar tiem saistītā nārstojošo zivju biomasa nav piemēroti 3. panta 1. punktā izvirzītā mērķa sasniegšanai, Padome, ievērojot Līguma 37. pantā noteikto procedūru, pieņem lēmumu par šo daudzumu pārskatīšanu.

Pamatojums

Minimālo zvejas izraisīto mirstības rādītāju un ar to saistīto nārstojošo zivju biomasas līmeņu pārskats ir plāna būtiska sastāvdaļa, un to pieņemt, ievērojot parasto pašreizējo likumdošanas procedūru un apspriežoties ar Eiropas Parlamentu. Saskaņā ar neseno tiesu praksi (lieta C-133/06), piemērojot sekundāro tiesisko pamatu, tiek pārkāpti Kopienas tiesību akti.

Grozījums Nr.  13

Regulas priekšlikums

9. pants - 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1. Komisija katru gadu pieprasa ZZTEK un Pelaģisko zivju krājumu reģionālās konsultatīvās padomes ieteikumus par daudzgadu plāna mērķu sasniegšanu. Ja ieteikumos atzīts, ka mērķi nav sasniegti, Padome pēc Komisijas priekšlikuma ar kvalificētu balsu vairākumu pieņem lēmumu par papildu un/vai alternatīviem pasākumiem, kas nepieciešami, lai nodrošinātu mērķu sasniegšanu.

1. Komisija katru gadu pieprasa ZZTEK un Pelaģisko zivju krājumu reģionālās konsultatīvās padomes ieteikumus par daudzgadu plāna mērķu sasniegšanu. Komisija arī apsver iespēju ieviest otru un neatkarīgu atjaunošanas rādītāju siļķu krājumiem apgabalā uz rietumiem no Skotijas. Ja ieteikumos atzīts, ka mērķi nav sasniegti, Padome, ievērojot Līguma 37. pantā noteikto procedūru, pieņem lēmumu par papildu un/vai alternatīviem pasākumiem, kas nepieciešami, lai nodrošinātu mērķu sasniegšanu.

Pamatojums

1. Kā ieteikts 2008. un 2009. gada pētnieciskajā apsekojumā, izmantojot tīkla metodi (MIK), jāuzlabo dati, uz kuriem pamatojas apgabala uz rietumiem no Skotijas siļķu krājumu zinātniskie novērtējumi.

2. Plāna pārskatu pieņem, ievērojot parasto pašreizējo likumdošanas procedūru un apspriežoties ar Eiropas Parlamentu. Saskaņā ar neseno tiesu praksi (lieta C-133/06), piemērojot sekundāro tiesisko pamatu, tiek pārkāpti Kopienas tiesību akti.

Grozījums Nr.  14

Regulas priekšlikums

9. pants - 2. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

2. Komisija ne retāk kā reizi četros gados no šīs regulas pieņemšanas dienas novērtē daudzgadu plāna efektivitāti un darbību. Komisija pieprasa ZZTEK un Pelaģisko zivju krājumu reģionālās konsultatīvās padomes ieteikumus par daudzgadu plāna pārskatīšanu. Vajadzības gadījumā Padome pēc Komisijas priekšlikuma ar kvalificētu balsu vairākumu pieņem lēmumu par attiecīgiem daudzgadu plāna pielāgojumiem.

2. Komisija ne retāk kā reizi četros gados no šīs regulas pieņemšanas dienas novērtē daudzgadu plāna efektivitāti un darbību. Komisija pieprasa ZZTEK un Pelaģisko zivju krājumu reģionālās konsultatīvās padomes ieteikumus par daudzgadu plāna pārskatīšanu. Vajadzības gadījumā Padome, ievērojot Līguma 37. pantā noteikto procedūru, pieņem lēmumu par attiecīgiem daudzgadu plāna pielāgojumiem.

Pamatojums

Plāna pārskatu pieņem, ievērojot parasto pašreizējo likumdošanas procedūru un apspriežoties ar Eiropas Parlamentu. Saskaņā ar neseno tiesu praksi (lieta C-133/06), piemērojot sekundāro tiesisko pamatu, tiek pārkāpti Kopienas tiesību akti.

Grozījums Nr.  15

Regulas priekšlikums

10. pants - 1.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

1.a Padomes 2006. gada 27. jūlija Regulas (EK) 1198/2006 par Eiropas Zivsaimniecības fondu 21. panta a) punkta i) apakšpunkta nolūkā pasākumus šās regulas 3. panta 2. punkta c) apakšpunkta īstenošanai uzskata par atjaunošanas plānu Regulas (EK) Nr. 2371/2002 5. panta nozīmē.

Pamatojums

Tā kā līdzekļu pieejamība ir atšķirīga plāna pārvaldības un atjaunošanas stadijā, šās regulas 3. panta 2. punkta c) apakšpunkta īstenošanas pasākumu kontekstā ir jāparedz šis jaunais punkts.


PASKAIDROJUMS

Komisijas priekšlikumi

Komisija ir iesniegusi apspriešanai priekšlikumu Padomes regulai, lai ieviestu daudzgadu pārvaldības plānu siļķu krājumam uz rietumiem no Skotijas. Ir noteikts, ka apgabals uz rietumiem no Skotijas ir starptautiskie un ES ūdeņi Starptautiskā Jūras pētniecības padomes (ICES) Vb un VIb zonā, kā arī ICES VIa zonas ziemeļu daļā, izņemot Klaidu. Priekšlikuma pamatā ir ZZTEK un ICES viedoklis, ka ilgtspējīgu zvejniecību var saglabāt, ja nodrošina, ka zvejas izraisītās mirstības gada rādītājs (nozvejas īpatsvars) nepārsniedz 0,25 (ja krājuma apjoms ir lielāks par 75 000 tonnām) un 0,2 (ja krājuma apjoms sarūk tiktāl, ka ir mazāks par 75 000 tonnām, bet lielāks par 50 000 tonnām). Zveja apgabalā jāpārtrauc, ja nārstojošo zivju biomasa sarūk tiktāl, ka ir mazāka par 50 000 tonnu. Ja nārstojošo zivju biomasa pārsniedz 75 000 tonnu, tad KPN maksimālās ikgadējās izmaiņas nosaka 15 % apmērā.

Šāda stratēģija atbilstu saistībai izmantot zvejas resursus, ievērojot ilgtspējīgas ieguves maksimālos apjomus un vienlaikus cenšoties pakāpeniski īstenot uz ekosistēmu balstītu pieeju zivsaimniecības pārvaldībai Tas arī nodrošinātu zivju krājuma izmantošanu atbilstoši ilgtspējīgiem vides, ekonomikas un sociālajiem nosacījumiem.

Līdzīgs plāns 1997. gadā sadarbībā ar Norvēģiju tika ieviests attiecībā uz Ziemeļjūras siļķu krājumu, un kopumā tas bija veiksmīgs. Komisija ir sākusi plašu apspriešanos, jo īpaši ar Pelaģisko zivju krājumu reģionālo konsultatīvo padomi, par priekšlikumiem attiecībā uz siļķu krājumu uz rietumiem no Skotijas. Šīs apspriešanās laikā saņemtajā atzinumā norādīts, ka 2007. gadā nozveja nedaudz pārsniedza maksimālo ilgtspējīgas ieguves apjomu. Zivsaimniecības zinātnes dienests (FSS) piekrīt ICES viedoklim, ka šā krājuma līmenis pašlaik ir zems un nepastāvīgs, un to izmanto, nedaudz pārsniedzot maksimālo ilgtspējīgas ieguves apjomu. Ņemot vērā grūtības, kas saistītas ar izsīkušo mencu krājumu atjaunošanu Ziemeļjūrā saskaņā ar spēkā esošo mencu krājuma atjaunošanas plānu, Komisija uzskata, ka ilgtermiņa plāns ar mērķi nodrošināt siļķu krājuma ilgtspējību ūdeņos uz rietumiem no Skotijas ir jānosaka tagad, kad krājumi vēl ir pietiekami. FSS norāda, ka ir pārbaudīti pārvaldības plāna priekšlikumos iekļautie KPN ikgadējie ierobežojumi, un ir atzīts, ka tie atbilst piesardzīgajai pieejai.

KPN kopapjoms 2007. gadā bija 34 000 tonnu, no tā 33 340 tonnu bija ES daļa. KPN sadalījums 2007. gadā bija šāds:

ĪRIJA – 15,1 %,

VĀCIJA – 11,2 %,

FRANCIJA – 2,1 %,

NĪDERLANDE – 11,2 %,

APVIENOTĀ KARALISTE – 60,4 %.

Vēsturiski šajā apgabalā ir darbojušās trīs zvejas flotes.

i.  Skotijas vietējā dubulttraļu flote un Ziemeļīrijas flote, kas darbojās seklākajās, piekrastes zonās, galvenokārt zvejojot Minču šaurumos un ap Barras salu apgabala dienvidu daļā, kur atrodamas jaunākas siļķes. Šī flote pēdējos gados ir samazināta.

ii.    Skotijas flotes, kuru sastāvā ir viena kuģa vilktu traļu kuģi un seineri, kas apgādāti ar saldēta jūras ūdens tvertnēm un kas galvenokārt zvejoja Ziemeļjūras ziemeļu daļā, bet darbojas arī VIa (N) zonas ziemeļu daļā. Tagad šīs flotes kuģi zvejā lielākoties izmanto traļus, bet daudzi kuģi var izmantot abus zvejas rīkus.

iii.   Starptautiska saldētājtraleru flote, kas vēsturiski darbojusies dziļākos ūdeņos netālu no šelfa malas, kur mīt vecākas zivis. Šie kuģi galvenokārt ir reģistrēti Nīderlandē, Vācijā, Francijā un Anglijā, bet vairums no tiem pieder holandiešiem.

Pelaģisko zivju krājumu reģionālā konsultatīvā padome ir piekritusi ieviest daudzgadu pārvaldības plānu, ievērojot dažus tehniskus jautājumus. Komisija norāda, ka šāds plāns krasi nemainītu pašreizējos nozvejas apjomus un ka pārvaldība būtu labāka, ja KPN noteiktu saskaņā ar daudzgadu plānu. Komisija ierosina pārskatīt pārvaldības plānu ik pēc četriem gadiem.

Saskaņā ar daudzgadu plānu Kopienai ir jāveic noteikti pasākumi, ja krājuma apjoms samazinās tiktāl, ka ir mazāks nekā 75 000 tonnu. Šādi pasākumi ir tiešā Kopienas kompetencē un ir nepieciešami saskaņā ar proporcionalitātes principu, pamatojoties uz to, ka dažām dalībvalstīm, tostarp Apvienotajai Karalistei, Īrijai, Nīderlandei, Vācijai un Francijai, ir vēsturiskas zvejas tiesības zvejot šajā apgabalā. Komisija ierosina, lai daudzgadu plāns balstītos tieši uz Līguma 37. pantu, nevis Padomes Regulas (EK) Nr. 2371/2002 6. pantu.

Zvejojošiem kuģiem būs vajadzīgas īpašas zvejas atļaujas, un viena zvejas reisa laikā tie nedrīkstēs zvejot gan apgabalā uz rietumiem no Skotijas, gan ārpus tā, ja vien tie katru dienu nenosūtīs nozvejas ziņojumus savas karoga valsts zivsaimniecības iestādēm. Uzraugot licenzētos zvejas kuģus, kuriem būs atļauja zvejot apgabalā, izmantos elektroniskos kuģu žurnālus ar nozvejas ziņojumiem, ko katru dienu pārsūtīs karoga dalībvalsts zvejas uzraudzības centram, kā arī kuģu satelītnovērošanas sistēmu (VMS) un administratīvās kontrolpārbaudes, savstarpēji salīdzinot izkrāvumu deklarācijas un reģistrēto nozveju.

Pelaģisko zivju krājumu reģionālās konsultatīvās padomes viedoklis

Pelaģisko zivju krājumu reģionālā konsultatīvā padome (RKP) piekrīt, ka ikvienas iesaistītās puses ilgtermiņa interesēs ir nodrošināt labu pārvaldību attiecībā uz siļķu krājumu jūras apgabalā uz rietumiem no Skotijas. Tomēr minētā padome uzskata, ka Komisijas ierosinātie nozvejas ieguves noteikumi ir pārāk radikāli un, tos izmantojot, kopējā pieļaujamā siļķu nozveja ūdeņos uz rietumiem no Skotijas nākamgad varētu samazināties par 52 %, kas nav atspoguļots ietekmes novērtējumā. Šāds KPN straujšs samazinājums būtu pretrunā Komisijas apgalvojumiem, ka tās priekšlikumi „krasi nemainīs pašreizējos nozvejas apjomus”. RKP norāda, ka 2006. gadā atkārtoti sniegtajā ICES ieteikumā siļķu krājuma jūras apgabalā uz rietumiem no Skotijas KPN ierosina saglabāt 34 000 tonnu apmērā. Tomēr ICES ieteikumā attiecībā uz 2007. gadu KPN bija noteikta 15 000 tonnu apmērā. Šādas krasas svārstības kaitētu nozarei, un RKP uzsver, ka nozvejas stabilitātei ir jābūt galvenajam apsvērumam jebkurā ilgtermiņa pārvaldības plānā.

Pelaģisko zivju krājumu RKP vēlas, lai nozvejas ieguves princips tiktu pārskatīts, paredzot KPN maksimālās izmaiņas 20 % apjomā, ja biomasa ir mazāka par 75 000 tonnām, bet sasniedz 50 000 tonnām vai pārsniedz 50 000 tonnu. RKP vēlas arī, lai tad, kad biomasa sarūk tiktāl, ka ir mazāka par 50 000 tonnām, ievieš krājumu atjaunošanas plānu, nevis pilnīgi pārtrauc zveju. Pēc pašreizējām aplēsēm nārstojošo zivju biomasa ir 66 510 tonnu.

Turklāt Pelaģisko zivju krājumu RKP lūdza Zivsaimniecības zinātnes dienesta Jūras laboratorijai sniegt neatkarīgu zinātnisko atzinumu par siļķu krājuma atjaunošanu VIa apgabala ziemeļos 2008. un 2009. gadā. Šā atzinuma mērķis ir noteikt tās metodoloģijas ticamību un efektivitāti, ko izmanto, lai noteiktu atjaunošanas rādītāju siļķu krājumiem apgabalā uz rietumiem no Skotijas, tādējādi mazinot šaubas par krājuma novērtējuma pareizību. Turklāt Pelaģisko zivju krājumu RKP uzskatīja, ka ir svarīgi, lai plānā uzmanība tiek pievērsta pārejai no šo krājumu saskaņotu pārvaldības pasākumu trūkuma uz ilgtermiņa daudzgadu plāna ieviešanu, tādējādi nepieļaujot, ka KPN ikgadējās svārstības ir tik lielas, ka tiek destabilizēta nozare. RKP ieteica Komisijai 2008. gadā KPN noteikt 27 200 tonnu apmērā, kas atbilst 20 % samazinājumam, kā ierosināts grozītajos pārvaldības plāna priekšlikumos. Tādējādi KPN 2008. gadam tika noteikta minētajā apmērā.

Referenta ieteikumi

1.   Daudzgadu pārvaldības plāna ieviešana siļķu krājumam uz rietumiem no Skotijas ir apsveicama.

2.   Nepiekrītu Komisijai, ka ilgtspējīgu zvejniecību var saglabāt, ja zvejas izraisītas mirstības rādītājs gadā ir 0,25 (ja krājuma apjoms ir lielāks par 75 000 tonnām) un 0,2 (ja krājuma apjoms sarūk tiktāl, ka ir mazāks par 75 000 tonnām, bet lielāks par 50 000 tonnām). Tāpat neatzīstu to, ka zveja jāpārtrauc, ja nārstojošo zivju biomasas līmenis sarūk tiktāl, ka tā ir mazāka par 50 000 tonnām. Gluži pretēji — piekrītu Pelaģisko zivju krājumu RKP viedoklim, ka šāds nozvejas ieguves princips ir pārāk radikāls instruments, kas varētu izraisīt KPN krasu un nepamatotu samazinājumu, tādējādi bez pietiekama zinātniska pamatojuma vājinot zvejniecības nozares dzīvotspēju un destabilizējot nozari.

3.   Tāpat piekrītu Pelaģisko zivju krājumu RKP viedoklim, ka tajos gados, kad ICES un ZZTEK var apstiprināt, ka nārstojošo zivju biomasa ir 75 000 tonnu vai vairāk, un ir iespējams prognozēt nozveju atbilstoši zvejas izraisītas mirstības rādītajiem, KPN turpmākajam gadam jānosaka tādā līmenī, lai zvejas izraisītās mirstības rādītājs būtu 0,25. Tomēr, lai zvejniecības nozarē saglabātu nozvejas stabilitāti, KPN nevajadzētu atšķirties par vairāk nekā +/- 15 % no KPN attiecīgajā gadā.

4.   Piekrītu arī Pelaģisko zivju krājumu RKP, ka tajos gados, kad ICES un ZZTEK var apstiprināt, ka nārstojošo zivju biomasa ir mazāka par 75 000 tonnām, bet ir vismaz 50 000 tonnu vai vairāk, KPN turpmākajam gadam jānosaka tādā līmenī, lai zvejas izraisītās mirstības rādītājs būtu 0,2. Tomēr, lai zvejniecības nozarē saglabātu nozvejas stabilitāti, KPN nedrīkstētu atšķirties par vairāk nekā +/- 20 %  no KPN attiecīgajā gadā.

5.   Tāpat piekrītu Pelaģisko zivju krājumu RKP, ka, ja biomasa sarūk tiktāl, ka ir mazāka par 50 000 tonnām, tad tā vietā, lai pilnībā pārtrauktu zveju, ir jāievieš zivju krājuma atjaunošanas plāns, lai ātri atjaunotu zivju krājumu un tas pārsniegtu 50 000 tonnu.

6.   Piekrītu Pelaģisko zivju krājumu RKP, ka gados, kad ICES un ZZTEK nevar sniegt nārstojošo zivju krājuma vai zvejas izraisītās mirstības novērtējumu, KPN jāpaliek nemainīgai, salīdzinot ar iepriekšējo gadu. Tomēr nākamajā un visos turpmākajos gados, kad zinātniska prognoze nav pieejama, KPN jāsamazina par 10 %, salīdzinot ar iepriekšējo gadu.

7.   Piekrītu Komisijai, ka, uzraugot licenzētos zvejas kuģus, kuriem ir atļauja zvejot apgabalā, jāizmanto elektroniskie kuģu žurnāli ar nozvejas ziņojumiem, ko katru dienu pārsūta karoga dalībvalsts zvejas uzraudzības centram, kā arī VMS un administratīvās kontrolpārbaudes, kurās salīdzina izkrāvumu deklarācijas un reģistrēto nozveju.

8.   Piekrītu Komisijai, ka kuģiem ar viena apgabala licenci nedrīkst atļaut viena zvejas reisa laikā zvejot ārpus apgabala uz rietumiem no Skotijas. Tomēr kuģiem, kuri katru dienu pārsūta nozvejas ziņojumus karoga dalībvalsts zvejas uzraudzības centram, un dara to vienmēr pirms izbraukšanas no apgabala uz rietumiem no Skotijas, jāatļauj viena zvejas reisa laikā zvejot ārpus apgabala uz rietumiem no Skotijas, lai izvairītos no liekas atgriešanās ostās un nozvejas kļūdainas statistikas ziņošanas.

9.   Ir svarīgi uzlabot datus, uz kuriem pamatojas zinātniskie novērtējumi par siļķu krājumiem uz rietumiem no Skotijas. Tāpēc papildus pašreizējam akustiskajam apsekojumam, ko veic pieaugušu siļķu resursu novērtējuma iegūšanai, ierosinu atbalstīt pētnieciskā apsekojuma, izmantojot MIK tīkla metodi, veikšanu 2008. un 2009. gadā, lai noteiktu šīs metodes iespējas un efektivitāti un lai iegūtu otru neatkarīgu atjaunošanas rādītāju siļķu krājumiem apgabalā uz rietumiem no Skotijas, un šo iniciatīvu es uzticu Komisijai.

10. Tāpat piekrītu Komisijai, ka pārvaldības plāns ir jāpārskata ik pēc četriem gadiem, pamatojoties uz ZZTEK ieteikumu. Ja pēc šādas pārskatīšanas tomēr tiek ierosināti jebkādi grozījumi, tam jānotiek pēc vispusīgas apspriešanās ar Pelaģisko zivju krājumu reģionālo konsultatīvo padomi un Eiropas Parlamentu.


PROCEDŪRA

Virsraksts

Siļķu krājumi uz rietumiem no Skotijas

Atsauces

COM(2008)0240 – C6-0204/2008 – 2008/0091(CNS)

Datums, kad notika apspriešanās ar EP

26.5.2008

Komiteja, kas atbildīga par jautājumu

       Datums, kad paziņoja plenārsēdē

PECH

4.6.2008

Komitejas, kurām lūgts sniegt atzinumu

       Datums, kad paziņoja plenārsēdē

ENVI

4.6.2008

 

 

 

Atzinumu nav sniegusi

       Lēmuma datums

ENVI

28.5.2008

 

 

 

Referents(-i)

       Iecelšanas datums

Struan Stevenson

19.6.2008

 

 

Pieņemšanas datums

5.11.2008

 

 

 

Galīgais balsojums

+:

–:

0:

23

3

1

Deputāti, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Stavros Arnaoutakis, Elspeth Attwooll, Marie-Hélène Aubert, Iles Braghetto, Niels Busk, Luis Manuel Capoulas Santos, Paulo Casaca, Zdzisław Kazimierz Chmielewski, Avril Doyle, Emanuel Jardim Fernandes, Carmen Fraga Estévez, Hélène Goudin, Heinz Kindermann, Rosa Miguélez Ramos, Marianne Mikko, Philippe Morillon, Seán Ó Neachtain, Maria Grazia Pagano, Ulrike Rodust, Struan Stevenson, Catherine Stihler, Cornelis Visser

Aizstājēji (178. panta 2. punkts), kas bija klāt galīgajā balsošanā

Marie-Hélène Descamps, Michl Ebner, Véronique Mathieu, Josu Ortuondo Larrea, Raül Romeva i Rueda, Thomas Wise

Juridisks paziņojums - Privātuma politika