Ziņojums - A6-0437/2008Ziņojums
A6-0437/2008

    ZIŅOJUMS par FRONTEX aģentūras un Eiropas Robežu uzraudzības sistēmas EUROSUR novērtējumu un turpmāko attīstību

    11.11.2008 - (2008/2157(INI))

    Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komiteja
    Referents: Javier Moreno Sánchez

    Procedūra : 2008/2157(INI)
    Dokumenta lietošanas cikls sēdē
    Dokumenta lietošanas cikls :  
    A6-0437/2008

    EIROPAS PARLAMENTA REZOLŪCIJAS PROJEKTS

    par FRONTEX aģentūras un Eiropas Robežu uzraudzības sistēmas EUROSUR novērtējumu un turpmāko attīstību

    (2008/2157(INI))

    Eiropas Parlaments,

    –   ņemot vērā Komisijas 2008. gada 13. februāra paziņojumu „Ziņojums par FRONTEX aģentūras novērtējumu un turpmāko attīstību” (COM(2008)0067),

    –   ņemot vērā Komisijas 2008. gada 13. februāra paziņojumu „Eiropas Robežu uzraudzības sistēmas (EUROSUR) izveidošanas izpēte”(COM(2008)0068),

    –   ņemot vērā Komisijas 2008. gada 13. februāra paziņojumu „Sagatavojot nākamos soļus robežu pārvaldībai Eiropas Savienībā” (COM(2008)0069),

    –   ņemot vērā Padomes 2004. gada 26. oktobra Regulu (EK) Nr. 2007/2004, ar ko izveido Eiropas Aģentūru operatīvās sadarbības vadībai pie Eiropas Savienības dalībvalstu ārējām robežām[1],

    –   ņemot vērā Eiropas Imigrācijas un patvēruma paktu, par kuru 27 dalībvalstis vienojās 2008 gada 7. jūlijā Parīzē un kas apstiprināts 2008. gada 15. un 16. oktobra Eiropadomes laikā,

    –   ņemot vērā Eiropadomes prezidentūras 2005. gada 15. un 16. decembra secinājumus par „globālu pieeju migrācijas jautājumam: darbības prioritātes Āfrikā un Vidusjūras valstīs”, kas atkārtoti atrodami Eiropadomes prezidentūras 2006. gada 14. un 15. decembra secinājumos,

    –   ņemot vērā Padomes 2007. gada 11. jūlija Regulu (EK) Nr. 863/2007, ar ko izveido mehānismu ātrās reaģēšanas robežapsardzes vienību izveidei[2],

    –   ņemot vērā 2007. gada 26. septembra rezolūciju par trešo valstu pilsoņu nelegālās imigrācijas apkarošanas politikas prioritātēm [3],

    –   ņemot vērā Reglamenta 45. pantu,

    –   ņemot vērā Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komitejas ziņojumu, kā arī Attīstības komitejas atzinumu (A6-0437/2008),

    A. tā kā nelegālās imigrācijas apkarošana un jo īpaši visu Eiropas Savienības robežu integrēta pārvaldība jāveic atbilstīgi globālai un saskaņotai pieejai migrācijas jautājumiem, kurā iekļauta arī legālās migrācijas organizēšana, legālo imigrantu integrācija un sadarbība ar izcelsmes un tranzīta valstīm;

    B.  tā kā nelegālā imigrācija ir kopīga Eiropas Savienības problēma, tāpēc tās atrisināšanai nepieciešams īstenot kopēju Eiropas Savienības politiku šajā jomā;

    C. tā kā migrācija pastāvēs tikpat ilgi, cik atšķirības dažādu pasaules reģionu attīstībā un šā iemesla dēļ migrācijas plūsmas pārvaldība jāorganizē sinerģijā ar attīstības un sadarbības politiku ar trešām valstīm;

    D. brīdina, ka FRONTEX nav panaceja visu nelegālās migrācijas izraisīto problēmu atrisināšanai;

    E.  tā kā Eiropas Savienības ārējo robežu uzraudzība ir dinamisks nelegālās imigrācijas apkarošanas elements, kas jāpapildina ar represīvās politikas pasākumiem, kas domāti nelegālās imigrācijas iemeslu novēršanai, piemēram, cīņu pret nelegālo nodarbinātību, īpaši, pieņemot tādu direktīvu, kurā paredzētas sankcijas pret darba devējiem, kas nodarbina tādus trešo valstu valstspiederīgos, kuri uzturas nelegāli, un kura vērstos pret organizētās noziedzības pārvaldītajiem cilvēktirdzniecības tīkliem;

    F.  tā kā nelegālā imigrācija saistīta ar augstu mirstības līmeni, tā kā sadarbībā ar izcelsmes un tranzīta valstīm jāveic informācijas kampaņas par šāda veida imigrācijas risku un fatālajām sekām;

    G. tā kā tomēr katrai dalībvalstij ir jāuzņemas savas robežas daļas kontrole, migrācijas spiediena dēļ, kas īpaši aktuāls Eiropas Savienības austrumu un dienvidu daļā, nepieciešams nodrošināt obligāto līdzatbildību un solidaritāti starp dalībvalstīm, lai tādējādi atvieglotu ieguldāmo materiālo resursu un cilvēkresursu apvienošanu cīņai pret šo parādību;

    H. tā kā visu šo instrumentu (FRONTEX, EUROSUR, Elektroniskā sistēma ceļojumu atļaušanai (ESTA), iebraukšanas-izbraukšanas reģistrēšanas sistēma, ātrā izsekošana) mērķis ilgtermiņā ir pakāpeniska Eiropas integrētās robežu pārvaldības sistēmas ieviešana;

    I.   tā kā ar gandarījumu uzņemami FRONTEX aģentūras aprēķināmie rezultāti kopš darbības uzsākšanas 2005. gada oktobrī, kā arī vajadzīgā apņēmība izstrādāt tādu vidēja termiņa un ilgtermiņa stratēģiju, kas šajā aģentūras attīstības stadijā ir nepieciešama;

    J.   tā kā FRONTEX aģentūra ir Kopienas struktūra, kas attiecas uz pirmo pīlāru un uz to attiecas pilnīgas demokrātiskas kontroles un pārredzamības princips, tā kā šajā sakarā tai ir jāaizsargā un jāsekmē Eiropas Savienības pamatvērtības;

    K. tā kā FRONTEX veiktās saskaņošanas operācijas izlūkošanas jomā pamatojas uz riska analīzi un draudu novērtējumu, kas veikts saskaņā ar slepenības noteikumiem;

    L.  tā kā FRONTEX attīstības stratēģijā vajadzēs tieši izmantot iespēju, lai pārbaudītu dalībvalstu obligātās solidaritātes principa dzīvotspēju (šis princips jau bija noteikts 2007. gada 11. jūlija Regulā (EK) Nr. 863/2007, ar ko izveido mehānismu ātrās reaģēšanas robežapsardzes vienību izveidei (RABIT sistēma — Rapid Border Intervention Teams), kas koordinē Eiropas Savienības ātrās reaģēšanas kapacitāti ārkārtas gadījumos), lai varētu izvēlēties atbilstošu modus operandi, kas nodrošina nepieciešamo materiālo (uzskaitīti Centralizētajā pieejamā tehniskā aprīkojuma sarakstā (CRATE — Centralised Records of Available Technical Equipment)) un cilvēkresursu beznosacījumu nodošanu aģentūras rīcībā tās efektīvas darbības nodrošināšanai;

    M. tā kā Parlaments ir vienmēr atbalstījis aģentūru un ir apstiprinājis tās budžeta būtisku palielināšanu, lai tai būtu pietiekami finanšu resursi tās uzdevumu veikšanai;

    N. tā kā aģentūra uzsāka jūras misiju gar to dalībvalstu krastiem, kas atrodas Vidusjūras reģionā, un šīs misijas panākumi mainījās atkarībā no sadarbības līmeņa ar tām trešām valstīm, no kurām izbrauc imigranti; tā kā misija „Hēra” pie Kanāriju salu krastiem bijusi veiksmīga un tās rezultātā ievērojami samazinājies iebraucēju skaits, tomēr „Nautilus” misija Vidusjūras centrālajā daļā nav bijusi sekmīga, jo iebraucēju skaits ir palielinājies, nevis samazinājies;

    O. tā kā pastāvīgi organizētajām jūras misijām nepārtraukti jāpatrulē imigrācijas galvenajos punktos jūras dienvidu apgabalos;

    P.  tā kā jebkurai aģentūras darbībai visos gadījumos jāatbilst starptautisko tiesību normām, jo īpaši attiecībā uz jūras tiesībām un cilvēktiesībām, cilvēka cieņu un bēgļiem, konkrēti – uz patvērumu un nerepatriēšanas principu;

    Q. tā kā aģentūrai savā darbībā būs jāiekļauj piesardzības pasākumi un nepieciešamie līdzekļi, lai tiktu ievērotas visneaizsargāto personu, sieviešu, jo īpaši grūtnieču un bērnu – jo īpaši nepilngadīgo bez pavadības, gados vecāku cilvēku un personu ar invaliditāti vai ar nopietnām slimībām slimojošo tiesības;

    R.   tā kā jāuzlabo FRONTEX darbības humānā dimensija, maksimāli nodrošinot juridisko drošību gan glābšanas operācijās, kuras tai jāveic, gan kopējās atpakaļatgriešanas operācijās, kurās tai jāpiedalās;

    S.  tā kā to speciālistu, kas iesaistīti FRONTEX darbībā, apmācība norisinās sekmīgi, tā jāturpina un jo īpaši jāpaplašina, tajā iekļaujot to trešo valstu darbiniekus, kas sadarbojušās ar FRONTEX ikdienā, lai šos darbiniekus apmācītu glābšanas operāciju veikšanā jūrā un cilvēku glābšanā kuģu avāriju gadījumos;

    T.  tā kā robežu uzraudzība attiecas ne tikai uz neatļautu robežu šķērsošanu, bet arī citiem pārrobežu noziegumu veidiem, piemēram, cilvēku tirdzniecību, narkotiku tirdzniecību vai nelikumīgu ieroču tirdzniecību, tādējādi palīdzot nostiprināt iekšējo drošību kopumā;

    U. tā kā FRONTEX darbība nevar būt sekmīga bez Eiropas Savienības robežu pārvaldības politikas, kurā iekļautas ierosinātās jaunās Eiropas robežkontroles sistēmas, piemēram, Elektroniskās ceļošanas atļaujas sistēma (ESTA), iebraukšanas-izbraukšanas reģistrācijas sistēma, ātrās izsekošanas sistēma,

    1.  aicina dalībvalstis apsvērt migrācijas izaicinājumu, izmantojot globālu pieeju, kas ar vienādu sparu sekmētu robežkontroles stiprināšanu uz Eiropas Savienības robežām, nelegālās imigrācijas apkarošanu un to ārvalstnieku, kuru uzturēšanās nav likumīga, nosūtīšanu atpakaļ uz izcelsmes valsti, nelegālās nodarbinātības un cilvēku tirdzniecības apkarošanu, kā arī organizētu legālo imigrāciju un veiktu pasākumus legālo imigrantu integrēšanas atvieglošanai, stiprinot vispārēju partnerību ar trešām valstīm, sekmējot pozitīvu saistību starp migrāciju un attīstību, kā arī viendabīgas politikas izveidi patvēruma tiesību jomā Kopienas līmenī;

    2.  uzskata, ka FRONTEX aģentūra ir ļoti svarīgs Eiropas Savienības globālās stratēģijas instruments imigrācijas jomā, un aicina Komisiju iesniegt priekšlikumus aģentūras pilnvaru pārskatīšanai, lai stiprinātu tās lomu un padarītu tās darbu efektīvāku;

    3.  uzsver, ka ir svarīgi apzināties, ka FRONTEX pilnībā jāspēj rēķināties ar to resursu pieejamību, kurus dalībvalstis nodevušas tās rīcībā, īpaši izmantojot CRATE, gan individuālo kopīgo operāciju saskaņošanai, gan pastāvīgajām misijām; pauž nožēlu par to, ka dažas dalībvalstis nav līdz šim pietiekami paudušas gribu piešķirt vajadzīgos līdzekļus un aicina dalībvalstis to izdarīt;

    4.  atzinīgi vērtē to, ka Padome ir pieņēmusi ES Imigrācijas un patvēruma paktu, kā arī to, ka tā aicina nostiprināt aģentūras lomu;

    5.   norāda, ka FRONTEX darbības jomā būtu jāiekļauj pasākumi cilvēku tirdzniecības apkarošanai, īpaši uz Eiropas Savienības ārējām robežām;

    6.  šajā sakarā aicina dalībvalstis pēc iespējas drīzāk piešķirt oficiālu statusu solidaritātes sistēmai, kura ir atkarīga no katras iesaistītās dalībvalsts īstenošanas iespējām un specifiskajām vajadzībām, lai dotu iespēju FRONTEX sagatavojot un īstenojot misijas, novērst nedrošību par to, kādi resursi būs pieejami reālā laikā;

    7.   aicina veidot kopīgas pastāvīgas un nepārtrauktas operatīvās uzraudzības patruļas, kas darbotos visu gadu nopietna riska zonās, jo īpaši uz jūras robežām, kur ir nopietni draudi dzīvībai, jo tiesības uz dzīvību ir galvenās nepārkāpjamās pamattiesības;

    8.   uzsver, ka ir ļoti svarīgi, lai Kopienas tiesības atbilstu starptautiskajām tiesībām, kas piemērojamas šajā jomā, lai Eiropas Savienība varētu sekmīgi piedalīties palīdzības sniegšanā nelaimē nonākušajiem bēgļiem;

    9.   aicina dalībvalstis pēc iespējas drīzāk konkretizēt solidaritātes principu, ievērojami palielinot materiālos resursus, ko dalībvalstis piešķir aģentūrai, īpaši ārējo aprīkojumu, praktiski nodrošinot, ka aģentūrai tie vajadzības gadījumā būs pilnīgi pieejami;

    10. aicina FRONTEX iesniegt ziņojumu Padomei un Parlamentam, kurā jo īpaši precīzi atspoguļota Centralizētajā pieejamā tehniskā aprīkojuma sarakstā (CRATE) uzskaitītā aprīkojuma konkrētā izmantošana un faktiskā pieejamība, vajadzības gadījumā norādot grūtības, ar kurām jāsaskaras, un sniedzot pilnīgu informāciju par to, kuras dalībvalstis piešķir šos resursus un kuras tos nepiešķir;

    11. aicina dalībvalstis, ja ilgāku laiku nepietiek resursu, steidzami paredzēt grozīt FRONTEX budžeta apjomu, lai tā varētu veikt savus uzdevumus, un šai nolūkā eventuāli izskatīt turpmākās aprīkojuma izīrēšanas un/vai iegādes juridiskos aspektus;

    12. atgādina, ka Parlaments kā budžeta lēmējiestāde jau ir palielinājis FRONTEX budžetu kopš aģentūras izveides un uzraudzīs tā atbilstošu izlietojumu, kā arī pielāgošanu tās funkciju uzlabošanai,

    13. atzinīgi vērtē nozīmīgos sadarbības pasākumus, ko īstenoja gandrīz visas trešās valstis, ar kurām FRONTEX ikdienā jāsadarbojas, un kas ir palīdzējuši sasniegt ļoti labus rezultātus, piemēram, Kanāriju salu gadījumā; tomēr pauž nožēlu, ka sadarbība imigrācijas jomā joprojām nenotiek citos gadījumos, piemēram, ar Turciju un Lībiju;

    14. prasa Eiropas Savienībai pārrunās ar trešām valstīm iekļaut jautājumu par lielāku sadarbību imigrācijas jomā un aicināt tās trešās valstis, kuru sadarbība bijusi nepietiekoša vai vispār tās nebija, pielikt visas pūles, lai atvieglotu aģentūras darbu, jo īpaši nodrošinot šo valstu dienestu efektīvāku sadarbību profilakses jomā;

    15. aicina Komisiju un dalībvalstis divkāršot pūliņus, lai panāktu lielāku trešo valstu sadarbību, jo īpaši, apspriežot atpakaļuzņemšanas nolīgumus; uzskata, ka imigrācijai būtu jābūt neatņemamai sastāvdaļai visās pārrunās par nolīgumiem ar tām trešām valstīm, kuras ir izcelsmes vai tranzīta valstis;

    16. uzsver, ka FRONTEX sadarbībā ar trešām valstīm pilnībā jāņem vērā to dalībvalstu atzinumi, kuras guvušas vislielāko pieredzi nelegālās imigrācijas jautājumu risināšanā attiecīgajās valstīs; piebilst, ka trešo valstu dalībai kopīgajās dalībvalstu operācijās FRONTEX vadībā vajadzīga tās dalībvalsts piekrišana, kurā risinās operācija;

    17. prasa FRONTEX pilnvarās skaidri norādīt pienākumu ievērot starptautiskās cilvēktiesību normas un pienākumu rūpēties par patvēruma meklētājiem glābšanas operācijās atklātā jūrā, un oficiāli iekļaut šajās pilnvarās sadarbību ar ANO Augstāko komisiju bēgļu jautājumos un citām attiecīgām NVO;

    18. pauž bažas par to, ka trešo valstu pilsoņu rīcībā var nebūt pietiekamu līdzekļu, lai pārbaudītu, vai attiecībā uz viņiem savāktā informācija paredzētajā Eiropas Savienības „sistēmu sistēmā” tiek apstrādāta atbilstīgi tiesību aktos par datu aizsardzību iekļautajiem principiem, kurus piemēro Eiropas Savienībā; aicina Komisiju precizēt, kādā apjomā personas dati būs pieejami trešo valstu pārvaldes iestādēm;

    19. prasa paplašināt FRONTEX kompetenci, lai mudinātu aģentūru uzsākt projektus un operācijas trešās valstīs, jo īpaši, lai pastiprinātu spēkā esošo nolīgumu efektivitāti un noskaidrotu, kas nepieciešams robežu pārvaldībai piešķirto kapacitāšu stiprināšanai trešās valstīs;

    20. prasa FRONTEX nostiprināt tās vadošo lomu, atbalstot kopīgas atpakaļatgriešanas operācijas, ņemot vērā visus šo procedūru apstākļus; aicina dalībvalstis solidāri iesaistīt aģentūru FRONTEX kopīgu atpakaļatgriešanās reisu plānošanā un organizēšanā, kā arī noskaidrot, vai šādas operācijas nepieciešamas;

    21. aicina dalībvalstis atļaut pārskatīt FRONTEX pilnvaras, lai novērstu juridiskās nepilnības, kas varētu traucēt aģentūras darbībai, jo īpaši iekļaujot precīzus juridiskos nosacījumus attiecībā uz tās piedalīšanos glābšanas operācijās jūrā, kā arī ieguldījumu atpakaļatgriešanas operācijās un iespēju trešām valstīm pielietot tās aprīkojumu, īpaši īstenojot izpētes projektus, ko tās varētu izmantot savā labā;

    22.  aicina Komisiju pilnība izvērtēt FRONTEX darbības ietekmi uz pamatbrīvībām un pamattiesībām, jo īpaši attiecībā uz atbildību par cilvēku aizsardzību;

    23. prasa apmācīt FRONTEX personālu attiecībā uz tiem jautājumiem par dzimumu, kuri rodas aģentūras darbā;

    24. uzskata, ka šādi paplašināta FRONTEX kompetences joma un tās pastāvīgs ieguldījums nelegālās imigrācijas apkarošanā ikdienā varētu attaisnot aģentūras loģistikas un administratīvās kapacitātes strukturālo attīstību, ievērojot proporcionalitātes principu;

    25. jo īpaši uzskata, ka gadījumā, ja izvēlētais temps un izmantotie līdzekļi vēl neattaisno decentralizētu aģentūru skaita palielināšanu, tad divu atsevišķu nodaļu izveidi — vienas, kas koordinē darbību pie sauszemes robežām, otras, kas koordinē jūras operācijas, — var plānot jau tagad; atgādina, tā kā nākotnē migrantu sauszemes maršruti uz austrumu robežas būs aizvien sarežģītāk risināms jautājums, tiem jāpievērš divkārša uzmanība un jāpalielina izmantojamie līdzekļi;

    26. aicina Komisiju un dalībvalstis apsvērt Eiropas robežapsardzes sistēmas īstenojamību;

    27. uzsver, ka nepieciešams turpināt aģentūras operācijās mobilizētā darbaspēka izglītošanu — īpaši jūras tiesību, patvēruma tiesību un pamattiesību jautājumos —,tostarp pēc tās pilnvaru paplašināšanas iekļaut šajā apmācībā arī darbiniekus no trešām valstīm; šajā nolūkā mudināt FRONTEX sadarboties ar citām iestādēm, piemēram, Starptautisko Migrācijas organizāciju, Pamattiesību aģentūra un Apvienoto Nāciju Augstā komisāra bēgļu jautājumos biroju, ANO struktūru, kas atbild par jūras tiesībām un NVS, kā arī citām apvienībām, kurām ir pieredze un zinātība šajās jomās;

    28. aicina Komisiju atbilstīgi dalībvalstu paraugpraksei organizēt informācijas kampaņas par nelegālās imigrācijas radīto risku;

    29. atzinīgi vērtē Padomes apspriedes saistībā robežu uzraudzības sistēmas EUROSUR izveidi, lai panāktu visu novērošanas ierīču optimālu izmantošanu, galvenokārt paplašinot to pašreizējo pārklājumu, kas pašreiz aptver tikai daļu no teritorijām, kurās nepieciešams veikt darbības;

    30. uzstāj, lai nekavējoties tiktu uzsākta valstu novērošanas sistēmu uzlabošana un to savienošana tīklā, un saskaņošanas nolūkos FRONTEX tiktu uzticēta,pieejamo instrumentu grupēšana īpaši tāda internetam pieslēgta un droša informācijas un koordinēšanas tīkla pārvaldība, kas paredzēts dalībvalstu dienestiem, kuri atbild par migrācijas plūsmu pārvaldību (ICONET), un Informācijas, apspriežu un informācijas par robežšķērsošanu un imigrāciju apmaiņas centra (CIREFI) darbības atjaunošana;

    31. prasa, lai attiecībā uz riska analīzi aģentūra vairāk sadarbotos ar Europol un citām Eiropas Savienības aģentūrām, kā arī ar citām starptautiskām organizācijām un trešo valstu robežuzraudzības iestādēm, īpaši, lai atklātu starptautiskos cilvēku tirdzniecības tīklus un nodotu tiesībsargājošām iestādēm personas, kas iesaistītas nelegālo imigrantu pārvadāšanā; uzskata par būtisku tāda mehānisma radīšanu, kas ļautu FRONTEX nosūtīt svarīgākos izlūkdatus personām, kas var tos visefektīvāk izmantot;

    32. aicina dalībvalstis nodrošināt, lai pētniecības procesā tiktu īpaši ņemtas vērā par robežkontroli atbildīgo dienestu konkrētās vajadzības,

    33. uzskata par pamatotu mērķi izveidot patiesi integrētu ES robežu pārvaldības sistēmu un piekrīt, ka ir svarīgi nemitīgi attīstīt un stiprināt ES kopējo robežu pārvaldības politiku; tomēr uzsver nepieciešamību, pirms uzsākt jaunu posmu ar tiem instrumentiem, ko piedāvā Komisija ziņojumā “Sagatavojot nākamos soļus robežu pārvaldībai Eiropas Savienībā” (COM(2008)0069) novērtēt un analizēt pašreizējās sistēmas, kā arī tās, kas tiek gatavotas; neatlaidīgi pieprasa visaptverošu ģenerālo plānu, kurā izstrādāta vispārējā ES robežu stratēģija, kā arī izklāsts par to, kā visas saistītās programmas un shēmas kopīgi darbosies un kā uzlabot saistību starp attiecīgajām programmām;

    34. aicina FRONTEX uzņemties iniciatīvu kopīgas informācijas apmaiņas vides izveidē starp valstu kompetentajām iestādēm, lai optimizētu šo jutīgo datu apkopšanu, analīzi un izplatīšanu; prasa Eiropas Drošības pētījumu un jauninājumu forumam (ESRIF — European Security Research and Innovation Forum) sniegt savu ieguldījumu šā mērķa īstenošanā, savos darbos priekšplānā izvirzot kopīgus centienus uzlabot un ieviest jauninājumus novērošanas ierīču jomā;

    35. aicina pastiprināt EP veikto FRONTEX demokrātisko kontroli un aicina aģentūru informēt Parlamentu par sarunām attiecībā uz to nolīgumu noslēgšanu, kas parakstīti ar trešām valstīm, iesniegt taktiska rakstura novērtējumu, īpaši par pierobežas reģioniem, kā arī publicēt novērtējuma ziņojumus par kopīgajām operācijām un citām saskaņotām misijām, riska analīzi, priekšizpēti un statistiku par migrācijas tendencēm; uzsver, ka demokrātiska aģentūras darbības pārraudzība cita starpā stiprinās tās leģitimitāti; tomēr šajos ziņojumos publicētā informācija nedrīkst ietvert tādus konfidenciālus datus, kas var kaitēt uzsākto operāciju norisei;

    36. aicina Komisiju norādīt, kāda veida loģistikas palīdzība robežu uzraudzībai ir paredzēta kaimiņos esošām trešām valstīm, kā tas norādīts EUROSUR 1. posma 3. solī.

    37. uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei un Komisijai, dalībvalstu valdībām un parlamentiem, kā arī ANO Augstā komisāra bēgļu jautājumos birojam un Starptautiskajai Migrācijas organizācijai.

    • [1]  OV L 349, 25.11.2004., 1. lpp.
    • [2]  OV L 199, 31.7.2007., 30. lpp.
    • [3]  OV C 219 E, 28.8.2008., 223. lpp.

    PASKAIDROJUMS

    I. Ievads

    „Es vēlētos smaidīt, jo jūtu sevī titāna spēku. Esmu sasniedzis Eiropu. Esmu šķērsojis jūras un pārlēcis kalniem.

    Massambalo. Viņš atcerējās iepriekšējā dienā dzirdēto stāstu. Tieši tā viņu sauca, šo imigrantu dievu, kas metas cauri ēnu kontinentam, lai rūpētos par tautām, ko piemeklējušas ciešanas.”

    „Eldorado”, Lorāns Godē, izd. Acte du Sud

    Ne brīnišķīgajā Lorāna Godē romānā minētais afrikāņu dievs, ne kādi citi emigrantu dievi nespēj parūpēties par arvien pieaugošo skaitu cilvēku, kas, bēgot no nabadzības, „šķērso jūras un pārvar kalnus”, lai sasniegtu sapņu zemi Eiropu. Daudzie jūrā pazudušie un attēli ar nedrošajām laivām, kas nemitējas pietauvoties Eiropas Savienības dienvidu krastos, mums ik dienas to atgādina.

    Šie dievi nespēj pasargāt šos izmisušos ļaudis ne no nāves briesmām, kas tos apdraud uzsāktajā cerību ceļā, ne no mafijas nagiem, ne cilvēktirdzniecības organizētājiem, ne no darba devējiem, kas bez sirdsapziņas pārmetumiem viņus ekspluatēs, tiklīdz tie būs nonākuši Eiropā.

    Tāpēc mūsu, cilvēku un eiropiešu, uzdevums ir pārtraukt šo elles ceļu un apturēt nelegālo imigrāciju. Tajā pašā laikā mums ir jāpanāk, lai Eiropas Savienībā ieceļotu vienīgi tie imigranti, kas izvēlējušies likumīgu ceļu, un lai tiktu pieliktas visas pūles, palīdzot šiem cilvēkiem integrēties mūsu sabiedrībā.

    Mums, eiropiešiem, ir jāīsteno atbilstoša sadarbība ar šo cilvēku izcelsmes valstīm, lai imigrācija kļūtu par attīstības faktoru gan šīm zemēm, gan mūsu valstīm, kas imigrantus uzņem, gan jo sevišķi pašiem imigrantiem.

    Lai sniegtu visaptverošu Eiropas atbildi uz šo izaicinājumu, mums ir jātiek galā ar nepateicīgu, bet neizbēgamu uzdevumu – robežkontroles sakārtošanu uz visām Eiropas Savienības ārējām robežām.

    Tā ir tikai redzamā daļa no vispārējās politikas, kas Eiropas Savienībai ir jāattīsta un kuras galvenos elementus atgādina nesen pieņemtais Eiropas imigrācijas un patvēruma pakts.

    Tieši šajā kontekstā iekļaujas iniciatīvas ziņojuma projekts, ko referents jums piedāvā un kurā viņš ieskicē priekšlikumu par to, kādai jābūt FRONTEX aģentūras un Eiropas robežu novērošanas sistēmas EUROSUR nākotnes attīstībai, atbildot Eiropas Komisijas paziņojumam par šo tēmu.

    Referents ir centies smelt pieredzi no dažādām viedokļu apmaiņām, kas notika 2008. gada 30. jūnija publiskās uzklausīšanas laikā, kā arī sarunās LIBE komitejā un ar Komisijas, Padomes, NVO un, protams, pašas aģentūras pārstāvjiem, jo īpaši tās direktoru un direktora vietnieku. Dažādu politisko grupu ieteiktie grozījumi bagātinās diskusijas un ziņojumu.

    Visbeidzot, lai gūtu pilnīgu skatījumu uz robežu integrētu pārvaldību, šis ziņojums ir jāskata vienlaikus ar EP ziņojumu par Komisijas paziņojumu „Sagatavojot nākamos soļus robežu pārvaldībai Eiropas Savienībā”.

    II. Sasniegumi 2005. – 2007. gadā

    FRONTEX darbība galvenokārt ir saistīta ar dalībvalstu operatīvās sadarbības koordināciju ārējo robežu pārvaldības jomā.

    Aģentūras mērķis ir uzlabot dalībvalstu ārējo robežu integrēto pārvaldību, lai cīnītos ar nelegālo imigrāciju un cilvēku tirgotāju tīkliem, tajā pašā laikā pilnīgi ievērojot imigrantu cieņu un pamattiesības, jo īpaši viņu tiesības uz dzīvību. Tāpēc EP būtu jāprasa, lai tiek mainītas aģentūras pilnvaras un precizēti juridiskie nosacījumi attiecībā uz cilvēku glābšanu jūrā. Aģentūrai ir arī jāturpina ievērot piesardzību un rūpēties par to, lai tās rīcībā būtu nepieciešamie līdzekļi, lai pret pašiem neaizsargātākajiem cilvēkiem, sievietēm un bērniem, un jo īpaši nepilngadīgajiem un cilvēkiem ar īpašām vajadzībām izturētos ar cieņu un ievērojot viņu cilvēktiesības.

    2006. un 2007. gadā aģentūra veica 28 kopējas darbības – 9 uz jūras robežām, 12 – uz sauszemes robežām un 7– uz gaisa robežām; turklāt tām vēl jāpieskaita 10  izmēģinājuma projekti, kas īstenoti papildus šīm darbībām.

    Minētās darbības rada vērtīgu labāko prakšu piemēru un informācijas apmaiņu, kā arī dara intensīvāku ikdienas sadarbību starp valstu robežsardzes dienestiem: divu gadu laikā vairāk nekā 53 000 cilvēku ir tikuši aizturēti uz robežām vai viņiem tikusi aizliegta robežas šķērsošana, ir atklāti vairāk nekā 2900 viltotu ceļošanas dokumentu un aizturēti 58 nelegālās migrācijas organizētāji.

    Dalībvalstu līdzdalība ir bijusi dažāda: vidēji 7 dalībvalstis piedalījās darbībās uz jūras robežām, 9 dalībvalstis – darbībās uz sauszemes robežām un 11 dalībvalstis – darbībās uz gaisa robežām. EP jāprasa, lai visas dalībvalstis ievēro savas saistības un nodod aģentūras rīcībā materiālos un cilvēkresursus, kas nodrošinātu tās efektīvu darbību saskaņā ar „obligātās solidaritātes” principu, kas iekļauts RABIT regulā. Gadījumā, ja pieejamie līdzekļi turpinās pietrūkt, būs jāizskata iespēja mainīt aģentūras budžetu, lai panāktu, ka tā spēj iegādāties vai nomāt pati savu aprīkojumu.

    Nodaļā par citām lielākajām iniciatīvām jāatzīmē Eiropas patruļu tīkla izveide (2007. gada maijā) darbībai attiecīgo dalībvalstu piekrastei tuvās teritorijās, kā arī Centralizētā pieejamā tehniskā aprīkojuma saraksta (CRATE) izveide, kas kalpo robežu kontrolei un novērošanai.

    Stratēģijas ziņā pieredze liek par prioritāti uzskatīt operatīvo sadarbību cīņai pret nelegālo imigrāciju uz jūras robežām Eiropas dienvidos. Tāpēc Eiropas Parlamentam būtu jāprasa, lai tiek izskatīta iespēja izveidot specializētus reģionālos aģentūras birojus dalībvalstīs, kurās ir pastāvīgi nelegālās imigrācijas draudi, un lai augsta riska teritorijās tiek sistematizēta vēršanās pie pastāvīgajām misijām.

    FRONTEX var arī sniegt atbalstu dalībvalstīm, kas saskārušās ar situāciju, kura prasa pastiprinātu operatīvo un tehnisko palīdzību un ātrās reaģēšanas robežapsardzes vienību izvietošanu.

    RABIT sistēma, kas stājās spēkā 2007. gada 20. augustā un ko Eiropas Parlaments apstiprināja pirmajā lasījumā, paredz „ātrās reaģēšanas spēju”, kas paredzēta papildu cilvēkresursu nodrošināšanai ikvienai dalībvalstij, kas saskārusies ar grūtībām. Šim nolūkam izveidotajā ātrās reaģēšanas robežapsardzības centrā ir apmēram 500 līdz 600 robežsargu; 2007. gada rudenī notika mācības.

    FRONTEX būtu jāparedz iespēja laikus iegādāties pašai savu aprīkojumu, ko lietotu ātrās reaģēšanas vienības, lai tā nodrošinātu šo vienību gatavību ārkārtas situācijās iesaistīties visīsākajos termiņos.

    Turklāt FRONTEX attīsta atbalstu dalībvalstīm viņu nacionālo robežapsardzības vienību apmācībā, tajā skaitā definējot kopējus apmācības noteikumus.

    Ir noorganizēti 97 aģentūras FRONTEX apmācību pasākumi, kuros piedalījies 1 341 dalībnieks. Šo darbību mērķis ir harmonizēt robežsargu apmācību visā Eiropā.

    Izvēlētā pieeja ir izrādījusies ļoti auglīga, tāpēc to ir vērts paplašināt, ievērojot Šengenas acquis un rīkojoties saskaņā ar to. Apmācības centieniem būtu jāattiecas uz to trešo valstu personāla apmācību, kas sadarbojas ar aģentūru FRONTEX. Ir jāattīsta arī sadarbība ar starptautiskajām institūcijām, piemēram, Starptautiskās Migrācijas organizāciju (IOM) un ANO Cilvēktiesību komisiju (UNHCR).

    Jāuzsver arī tas, ka Aģentūra arī pati īsteno riska analīzes, kam ir izšķiroša un visaptveroša loma tās darbībā: tādējādi otrā ikgadējā novērtējuma laikā (2007. gada februārī) aģentūra piedalījās ziņojuma izstrādē par apdraudējumiem, ko rada organizētā noziedzība, kā arī, sadarbojoties ar Eiropolu, piedalījās ziņojuma izstrādē par augsta riska ceļiem, ko izvēlas nelegālie imigranti Rietumbalkānu reģionā.

    Šim nolūkam FRONTEX 2007. gadā pievienojās ICONet tīklam, kas iesaistītajiem dienestiem kopš 2006. gada dod iespēju apmainīties ar informāciju par nelegālās imigrācijas plūsmu, lai ar dalībvalstīm apmainītos ar informāciju par riska analīzi, kopējo darbību sagatavošanu un atpakaļatgriešanu; turklāt aģentūra piedalās arī CIREFI (Centrs informācijai, apspriedēm un apmaiņai par robežšķērsošanu un imigrāciju) sanāksmēs.

    Lai izmantotu sinerģiju un ietaupītu līdzekļus, aģentūrai FRONTEX būtu jāpārvalda dažādie pieejamie instrumenti un struktūras.

    Aģentūra iesaistās pētniecībā jomās, kas skar ārējo robežu kontroli un novērošanu: šī „modrība” jau ir izpaudusies kā 6 projektu īstenošana un 7 darbsemināru/semināru organizēšana par pētniecības un attīstības tēmu, kas palīdzēja izstrādāt un noteikt ieceļošanas/izceļošanas sistēmu (tostarp BIOPASS) un Eiropas robežu novērošanas sistēmu; bet jo īpaši aģentūra aktīvi piedalās jaunā Eiropas Drošības pētījumu un jauninājumu foruma darbā, kura ietvaros ir izveidota arī atsevišķa darba grupa, kas nodarbojas ar robežu drošību.

    Turpmāk ir jāgādā par to, lai dažādās pētniecības darbībās tiktu īpaši ņemtas vērā par robežu kontroli atbildīgo dienestu konkrētās vajadzības.

    Visbeidzot, veicot kontroles un uzraudzības operācijas, aģentūra ir pilnvarota sniegt dalībvalstīm nepieciešamo palīdzību kopīgu atgriešanās pasākumu organizēšanā. Lai arī aģentūra jau ir atbalstījusi 9 šāda veida operāciju organizēšanu, tās loma un juridiskie nosacījumi aizvien ir neskaidri un tiem ir jātiek skaidri noteiktiem.

    III.        Ilgtermiņa skatījums

    FRONTEX būs būtisks, ja ne pats svarīgākais, elements ES robežu integrētas pārvaldības stratēģijas ilgtermiņa attīstībā. Pakāpeniski attīstot aģentūras kapacitāti, tā var sniegt patiesu pievienoto vērtību vispārējai Šengenas sistēmai, jo īpaši attiecībā uz pasākumiem, kuros notiek sadarbība ar trešām valstīm, nodrošinot koherenci starp aģentūras darbībām un vispārējo ārpolitikas kontekstu.

    Jau ir definēti nosacījumi sadarbībai ar Krievijas, Ukrainas un Šveices iestādēm, kas dod lieliskus rezultātus, un par daudziem citiem sadarbības nosacījumiem pašlaik notiek sarunas.

    Attiecībā uz robežapsardzības pasākumiem aģentūra FRONTEX vienlaikus turpina pārdomas par „viena biroja” koncepciju, kas apvienotu muitas iestādes un robežkontroles dienestus, tajā pašā laikā arī turpinot apkopot labākās prakses piemērus sadarbībā starp kompetentajām struktūrām un vispilnīgāk īstenoto izpētes projektu jomā.

    Būtiskākais aģentūras ieguldījuma elements būs tā līdzdalība EUROSUR sistēmas izstrādē (ko Padome nolēmusi 2006. gada 14. – 15. decembrī), kas galveno vērību pievērš ES dienvidu un austrumu robežām un kuras pirmajai prioritātei ir jābūt centieniem integrēt visus pieejamos jūras novērošanas līdzekļus, lai pēc iespējas labāk īstenotu uzticētos uzdevumus: samazināt nelegālo imigrantu skaitu, kam izdodas ieceļot ES, nostiprināt iekšējo drošību visā Eiropas Savienības teritorijā, piedaloties cīņā pret pārrobežu noziedzību un tās apturēšanā, un stiprināt savu meklēšanas un glābšanas spēju, lai pasargātu vairāk cilvēku dzīvību (visos trijos gadījumos, lai EUROSUR darbība būtu veiksmīga, ir nepieciešama pilnīga attiecīgo trešo valstu iesaistīšanās, jo īpaši Vidusjūras dienvidu perimetra valstu iesaistīšanās, jo no tām notiek vislielākā migrācijas plūsma uz Eiropas Savienību).

    Lielākais izaicinājums ir panākt labāku pašreizējo novērošanas infrastruktūru koordinēšanu un paplašināt to darbības lauku, kas pagaidām klāj tikai daļu to teritoriju, kurās ir jāveic darbības, lai iegūtu pilnīgas zināšanas par situāciju reālajā laikā un vairotu represīvo un/vai glābšanas dienestu reaģēšanas spējas. EP būtu jāprasa, lai nekavējoties tiktu uzlabotas valstu novērošanas sistēmas un lai tās tiktu savstarpēji saslēgtas vienotā tīklā. Pētniecības un attīstības jomā būtu jādod priekšroka kopējiem pasākumiem novērošanas instrumentu pilnveidošanā un inovācijā.

    Visbeidzot, būtu jānosaka, kam tiks uzticēts izveidot vienotu informācijas aprites telpu starp kompetentajām valstu iestādēm, lai optimizētu augsta riska datu savākšanu, analīzi un izplatīšanu.

    Šķiet, ka gan FRONTEX, gan EUROSUR būs tie, kas uzstās uz nepieciešamo operatīvo solidaritāti starp dalībvalstīm, jo vienīgi aktīva solidaritāte ļaus novirzīt resursus uz ārējo robežu sektoriem, kuros ir visnozīmīgākās vajadzības.

    Savukārt attiecībā uz pilntiesīgas Eiropas robežsardzes sistēmas izveidi jāatzīst, ka to nevarēs īstenot, pirms nebūs gūti pirmie secinājumi par aģentūras FRONTEX darbību, jo, lai arī tiek pamatoti uzdoti jautājumi par pašreizējās līdzekļu piešķiršanas sistēmas uzlabošanu iesaistītajiem sektoriem un par to, kā panākt, lai pašreizējie mehānismi būtu rentablāki, tomēr šie jautājumi nedrīkst apslēpt (nemaz nerunājot par šādas sistēmas izveides neizbēgamo politisko dimensiju) to, ka Eiropas Savienības dalībvalstīs kopā jau ir 450 000 robežsargu...

    PIELIKUMS

    Gérard Deprez

    priekšsēdētājs

    Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komiteja

    Temats:           Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komitejas ziņojums par FRONTEX aģentūras un Eiropas Robežuzraudzības sistēmas (EUROSUR) novērtējumu un turpmāko attīstību Referents: Javier Moreno Sánchez

    Godātais priekšsēdētāja kungs!

    Budžeta komitejas vārdā ļaujiet man izteikt dažas piezīmes par iepriekšminēto ziņojumu.

    Budžeta komiteja pilnībā apzinās FRONTEX darbības nozīmi Eiropas Savienības robežu kontroles nodrošināšanā un nelegālās imigrācijas apkarošanā, kā arī atbalsta FRONTEX kapacitātes stiprināšanā, ko apliecina šīs komitejas atbalsts tam, ka pēdējos gados būtiski palielināti šīs aģentūras finanšu līdzekļi. Pavisam nesen mūsu komitejā notika balsojums par turpmāku apropriāciju piešķiršanu FRONTEX, ņemot vērā budžeta procedūras pirmo lasījumu attiecībā uz 2009. gadu, kas bija ļoti tuvu tam, ko ieteica jūsu komiteja.

    Šis līdzekļu palielinājums jo īpaši ļautu FRONTEX nepārtraukti veikt kopīgus uzdevumus visu gadu, jo īpaši uz Eiropas Savienības dienvidu robežas (HĒRA, NAUTILUS, POSEIDONS. Daļa no šīm apropriācijām ir iekļauta rezervē, līdz aģentūras izpilddirektors iesniegs plānu par šādu operāciju pastāvīgu veikšanu.

    Šajā kontekstā var izrādīties lietderīgi, ka jūsu komitejas ziņojumā, kura 4. punktā iekļauts aicinājums veidot kopīgu pastāvīgu misiju, atgādināts šis palielinājums, ka arī tas, ka jāveic nepieciešamie pasākumi, lai tā efektīvi darbotos. Turklāt tajā varētu uzsvērt nepieciešamību nodrošināt, ka pieejami ne vien finanšu līdzekļi, bet arī juridiskie nosacījumi, lai kopīgās misijas kļūtu pastāvīgas un vajadzības gadījumā šos nosacījumus varētu īstenot, izmantojot papildu juridisko pamatu.

    Ļaujiet man paust arī dažas pārdomas par ziņojuma projekta 7. punktā minēto atsauci attiecībā uz to, kā aģentūra iegūst aprīkojumu, lai veiktu uzdevumus. Neiedziļinoties jautājuma būtībā par to, cik lielā mērā aģentūra var aizstāt dalībvalstis šajā jomā, paturot prātā, ka aģentūrai ir tiesības iegādāties tikai tehnisko aprīkojumu, mūsu komiteja drīzāk uzskata, ka dalībvalstīm jānodod aģentūras rīcībā materiālie un cilvēkuresursi, ļaujiet man vērst jūsu uzmanību uz to, ka jebkāda FRONTEX budžeta apjoma izmainīšana ir lēmums, ko nepieņem tikai dalībvalstis, bet ir budžeta lēmējinstitūciju, tostarp Eiropas Parlamenta, ekskluzīva kompetence.

    Visbeidzot, priekšsēdētāja kungs, attiecībā uz atsauci par iespējamo decentralizēto aģentūru izveidi ziņojuma priekšlikuma 13. punktā, kaut arī tas šķiet ļoti hipotētisks apsvērums, ļaujiet man atgādināt, ka Budžeta komiteja iestāžu sarunās vairākkārt paudusi viedokli, ka pirms pamatīgas decentralizēto aģentūru nozīmes izvērtēšanas tās vairs nav jāveido. Protams, Komisija un Padome atbalstīja šo nostāju, kā to pierāda š. g. 18. jūlijā notikušās budžeta saskaņošanas sanāksmes laikā panāktais paziņojums, tika panākta arī saprašanās par to, ka šī novērtējuma veikšanai jāveido starptautiska grupa.

    Protams, FORTEX juridiskais pamats jau paredz iespēju, vienojoties ar dalībvalstīm, izveidot tajās specializētas aģentūras nodaļas, ja aģentūras valde to uzskata par nepieciešamu. Tomēr mūsu komiteja uzskata, ka ir svarīgi uzsvērt, ka jebkādā turpmākā īpašu nozaru izveidē cik vien iespējams jāņem vērā dalībvalstu reālās iespējas, kā arī īpašās problēmas, kuras tām jārisina, lai izvairītos no nevajadzīgas dublēšanās.

    Priekšēdētāja kungs, es ceru, ka, pieņemot galīgo ziņojumu, jūsu komiteja var ņemt vērā šīs piezīmes.

    Patiesā cieņā

    Budžeta komitejas priekšsēdētājs

    Reimer Böge

    Attīstības komitejaS ATZINUMS (7.10.2008)

    Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komitejai

    FRONTEX aģentūras un Eiropas Robežu uzraudzības sistēmas EUROSUR novērtējums un turpmākā attīstība
    (2008/2157(INI))

    Atzinumu sagatavoja: Gabriele Zimmer

    IEROSINĀJUMI

    Attīstības komiteja aicina par jautājumu atbildīgo Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komiteju savā rezolūcijas priekšlikumā iekļaut šādus ierosinājumus:

    1.   uzsver, ka Eiropas Aģentūras operatīvās sadarbības vadības pie Eiropas Savienības dalībvalstu ārējām robežām (FRONTEX) uzdevums ir koordinēt operatīvo sadarbību dalībvalstu starpā attiecībā uz robežu aizsardzību un ka FRONTEX dod īpašu ieguldījumu dalībvalstu robežu pārvaldības sistēmā;

    2.   atgādina par ES saistībām attīstības politikas saskaņotības jomā, kā tas noteikts EK līguma 178. pantā un 2008. gada 5.–6. jūnija Tieslietu un iekšlietu padomes secinājumos par vispārējās pieejas uzlabošanu migrācijas jautājumiem, jo īpaši tiem, kas attiecas uz migrantu cilvēktiesību un pamatbrīvību, kā arī 1951. gada Ženēvas Konvencijas ievērošanu un pienācīgu piekļuvi patvēruma procedūrām, kas noteiktas, pamatojoties uz ES politiku migrācijas un bēgļu aizsardzības jomā;

    3.   uzstāj, ka visām ES aģentūrām, tostarp arī FRONTEX, īstenojot jebkuras darbības, pilnībā jārespektē ES pamatvērtības un ka Eiropas Parlamentam vajadzētu rūpīgi pārbaudīt FRONTEX darbības;

    4.   uzsver, ka ES robežu aizsardzība ir visu dalībvalstu kompetencē un ka robežu kontrole jāveic, ievērojot kopīgas atbildības un solidaritātes principu; tāpēc aicina Padomi padarīt kopīgas atbildības principu par obligātu visām dalībvalstīm;

    5.   pauž pārliecību, ka pamatbrīvību un pamattiesību, tostarp patvēruma lūgšanas tiesību, un to personu piekļuves juridiskajai palīdzībai saglabāšanu un veicināšanu, kuri lūdz aizsardzību, vajadzētu uzskatīt par jebkuras vispusīgas un integrētas robežu pārvaldības sistēmas būtisku sastāvdaļu, kā arī par FRONTEX pilnvaru un darbību neatņemamu daļu;

    6.   brīdina, ka FRONTEX nevar pilnībā atrisināt visas problēmas, ko rada nelegāla migrācija;

    7.   atzinīgi vērtē Komisijas priekšlikumu iekļaut FRONTEX apmācības pasākumos īpašus kursus par tiesību aktiem cilvēktiesību un patvēruma jomā un mudina arī turpmāk attīstīt šo pieeju; ierosina, lai FRONTEX nostiprina savu ciešo sadarbību ar ANO augsto komisāru bēgļu lietās, tostarp arī attiecībā uz apmācības pasākumiem;

    8.   aicina Komisiju nekavējoties iesniegt priekšlikumu par FRONTEX pilnvaru pārskatīšanu, lai iekļautu tajās arī glābšanu uz jūras;

    9.   ir nobažījies par to, ka ES pasākumiem jaunattīstības valstīs legālas migrācijas atbalstīšanai tiek piešķirta mazāka prioritāte nekā cīņai pret nelegālu migrāciju;

    10. brīdina, ka FRONTEX darbības ārpus ES teritorijas bēgļiem var atņemt tiesības lūgt patvērumu un tiesības, kas paredz juridisko palīdzību personām, kuras lūdz aizsardzību ES;

    11. pauž nopietnas bažas par to, ka jūras operāciju izvēršana, kuras koordinē FRONTEX, var izraisīt nāves gadījumu palielināšanos, izmantojot arvien bīstamākus maršrutus pa jūru; norāda, ka plūsmu reālistiska analīze jāveic, izmantojot vispārēju pieeju, jo analīzes ierobežošana, attiecinot to tikai uz atsevišķiem maršrutiem, varētu izraisīt kļūdainas norādes par tendencēm;

    12. uzsver to, ka attiecībā uz glābšanas pasākumiem un atbalstu personām, kas lūdz aizsardzību vai patvērumu, pastiprināta uzmanība nepieciešama personām ar īpašām vajadzībām, piemēram, bērniem un sievietēm, un tāpēc uzskata, ka FRONTEX mācību programmās vajadzētu iekļaut jautājumus, kā risināt īpašo vajadzību problēmas;

    13. aicina Komisiju precizēt, kādā apmērā Āfrikas un citu valstu valdībām tiks sniegta informācija, kas iegūta, izmantojot tā dēvēto pierobežas izlūkdatu ainu;

    14. pauž bažas par to, ka trešo valstu pilsoņu rīcībā var nebūt pietiekamu līdzekļu, lai pārraudzītu, vai ar tādu personas informāciju par viņiem, ko iegūs ar plānotās ES „sistēmu sistēmas” starpniecību, rīkosies saskaņā ar tajos tiesību aktos par datu aizsardzību iekļautajiem principiem, kurus piemēro ES; aicina Komisiju precizēt, kādā apjomā personas datus padarīs pieejamus trešo valstu pārvaldes iestādēm;

    15. aicina Komisiju precizēt, kādā apjomā materiāli tehniskā palīdzība attiecībā uz robežu uzraudzību ir paredzēta kaimiņvalstīm, kas nav ES dalībvalstis, kā tas norādīts saskaņā ar EUROSUR 1. posma 3.  soli.

    KOMITEJAS GALĪGAIS BALSOJUMS

    Pieņemšanas datums

    7.10.2008

     

     

     

    Galīgais balsojums

    +:

    –:

    0:

    26

    0

    0

    Deputāti, kas bija klāt galīgajā balsošanā

    Alessandro Battilocchio, Thijs Berman, Josep Borrell Fontelles, Danutė Budreikaitė, Nirj Deva, Alexandra Dobolyi, Beniamino Donnici, Fernando Fernández Martín, Juan Fraile Cantón, Alain Hutchinson, Romana Jordan Cizelj, Filip Kaczmarek, Glenys Kinnock, Maria Martens, José Javier Pomés Ruiz, Toomas Savi, Frithjof Schmidt, Jürgen Schröder, Anna Záborská

    Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā

    Fiona Hall, Miguel Angel Martínez Martínez, Manolis Mavrommatis, Anne Van Lancker, Renate Weber, Gabriele Zimmer

    Aizstājēji (178. panta 2. punkts), kas bija klāt galīgajā balsošanā

    Catherine Boursier

    KOMITEJAS GALĪGAIS BALSOJUMS

    Pieņemšanas datums

    5.11.2008

     

     

     

    Galīgais balsojums

    +:

    –:

    0:

    40

    2

    4

    Deputāti, kas bija klāt galīgajā balsošanā

    Alexander Alvaro, Catherine Boursier, Emine Bozkurt, Philip Bradbourn, Mihael Brejc, Kathalijne Maria Buitenweg, Maddalena Calia, Giusto Catania, Jean-Marie Cavada, Carlos Coelho, Gérard Deprez, Bárbara Dührkop Dührkop, Armando França, Urszula Gacek, Kinga Gál, Patrick Gaubert, Roland Gewalt, Jeanine Hennis-Plasschaert, Lívia Járóka, Ewa Klamt, Magda Kósáné Kovács, Henrik Lax, Roselyne Lefrançois, Baroness Sarah Ludford, Viktória Mohácsi, Javier Moreno Sánchez, Rareş-Lucian Niculescu, Athanasios Pafilis, Maria Grazia Pagano, Martine Roure, Sebastiano Sanzarello, Inger Segelström, Csaba Sógor, Søren Bo Søndergaard, Vladimir Urutchev, Ioannis Varvitsiotis, Manfred Weber, Renate Weber, Tatjana Ždanoka

    Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā

    Marco Cappato, Genowefa Grabowska, Ona Juknevičienė, Jean Lambert, Marian-Jean Marinescu, Antonio Masip Hidalgo

    Aizstājēji (178. panta 2. punkts), kas bija klāt galīgajā balsošanā

    Fernand Le Rachinel